Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pelēcis
pelēcis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pelēkas krāsas dzīvnieks.
PiemēriIejūgt pelēci.
1.1.Vilks.
PiemēriAizvakar sākās vilku medību sezona, kas ilgs līdz brīdim, kamēr tiks izpildīts pelēču limits.