zenītnieks
zenītnieks lietvārds; vīriešu dzimte
zenītniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
PiemēriZenītnieki paņēmuši lidmašīnu krustugunīs.
- Zenītnieki paņēmuši lidmašīnu krustugunīs.
Stabili vārdu savienojumiDienēt zenītniekos.
- Dienēt zenītniekos — dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.