apelēt
apelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
apelējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
PiemēriApelēt pie sabiedriskās domas.
2.Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākās instances tiesā; iesniegt apelāciju.
PiemēriApelēt par spriedumu krimināllietā.
Cilme:No latīņu appellare ‘vērsties’.