apelēt
apelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
apelējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
PiemēriApelēt pie sabiedriskās domas.
- Apelēt pie sabiedriskās domas.
- Apelēt pie dēla sirdsapziņas.
2.Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākās instances tiesā; iesniegt apelāciju.
PiemēriApelēt par spriedumu krimināllietā.
- Apelēt par spriedumu krimināllietā.
Cilme:No latīņu appellare ‘vērsties’.