apēnot
apēnot [apȩ̃nuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
apēnojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
PiemēriVecu ābeļu apēnots dārzs.
1.1.Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
PiemēriApēnot balkona puķes.
1.2.Mest ēnu (uz sejas, acīm) – par matiem, skropstām.
PiemēriGaru skropstu apēnotas acis.
1.3.pārnestā nozīmē Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
PiemēriRūpes apēnoja mātes seju.
1.4.pārnestā nozīmē Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
PiemēriMākslinieka bērnību apēnoja slimība.