apēnot
apēnot [apȩ̃nuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
apēnojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
PiemēriVecu ābeļu apēnots dārzs.
1.1.Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
PiemēriApēnot balkona puķes.
1.2.Mest ēnu (uz sejas, acīm) – par matiem, skropstām.
PiemēriGaru skropstu apēnotas acis.
1.3.pārnestā nozīmē Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
PiemēriRūpes apēnoja mātes seju.
1.4.pārnestā nozīmē Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
PiemēriMākslinieka bērnību apēnoja slimība.