Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
aptumšot
aptumšot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
aptumšojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Padarīt tumšu vai tumšāku.
PiemēriAptumšot telpu.
2.Padarīt drūmu; sabojāt.
PiemēriSvētku prieku aptumšoja pēkšņā saslimšana.
3.Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
PiemēriSlimība ir aptumšojusi viņa apziņu.