Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samērkt
samērkt -mērcu [-mȩ̄rcu], -mērc, -mērc [-mȩ̄rc], pag. -mērcu darbības vārds; transitīvs
Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
PiemēriSamērkt visu veļu.