raibums
raibums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
PiemēriDabā vērojams rudens raibums.
Stabili vārdu savienojumiVasaras raibumi.
2.Vispārināta īpašība → raibs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPēc ielas raibuma un trokšņa vestibilā šķita neparasti kluss.