Paplašinātā meklēšana

Meklējam ne.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (153):

Atrasts skaidrojumos (9996):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
(ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
(ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
(ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
(ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
pastumt (Ne)varēt, (ne)spēt stumt.
(ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
patronese Aizbildne, aizstāve.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizgore Aizkrāsne.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
taburete Apaļš vai četrstūrains krēsls bez atzveltnes; ķeblis.
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
konverts Aploksne.
kuvērs Aploksne.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
iebraukt laulības ostā apprecēties, sākt ģimenes dzīvi.
perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
zirga kāja apslēpta negatīva iezīme.
āža kāja apslēpta negatīva iezīme.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
pasolīt Apsolīt, parasti nepārdomāti, nenopietni.
aprakt Apspiest, neļaut attīstīties (piem., jūtām); pazudināt.
nospiestība Apspiestība, nebrīve.
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
klimats Apstākļu kopums, gaisotne (kādā vidē, sabiedrībā).
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
iestrēgt Apstāties, neturpināties (piem., rodoties šķēršļiem).
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
apdarināt Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nodarināt Apstrādāt (piem., sakņaugus), atdalot nost nevajadzīgo.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
problemātisks Apšaubāms, neskaidrs.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
pussolis Aptuvena puse soļa, nepilns solis.
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
provizorisks Aptuvens, vēl galīgi neprecizēts.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
korpuss Apveids (celtnei).
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
apziņa Apzināšanās; izpratne, arī izjūta.
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
mānīt Apzināti maldināt, stāstot nepatiesību; krāpt.
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
prāts Apziņa; arī izpratne, domas.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
ar uguni un zobenu ar bruņotu spēku, ļoti nežēlīgi.
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izvelties Ar grūtībām, negribīgi tikt izrunātam.
izvelt Ar grūtībām, negribīgi, lēnām izrunāt.
izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
dzīsla Ar iežiem vai minerālvielām aizpildīta plaisa zemes garozā.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu, tā sakneni, spraudeni u. tml.) augšanai pastāvīgā vietā.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
brāzties Ar lielu spēku, strauji, nevienmērīgi norisēt.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
vizuļot Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
izmānīties Ar mānīšanos, viltu izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
izmakšķerēt Ar nelielu piepūli izdabūt (no kurienes).
uzmakšķerēt Ar nelielu piepūli, arī neviļus, negribēti uzdabūt augšā (no kurienes).
brīnumains Ar neparastām īpašībām, pārdabiskām spējām.
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
iešķērsām Ar pavērsienu sānis, slīpi; ne pilnīgi šķērsām.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
apolitisks Ar politiku nesaistīts, vienaldzīgs pret to; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pornobizness Ar pornogrāfiju saistīts bizness.
atvairīt Ar pretdarbību nepieļaut, novērst.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
izstiept Ar pūlēm iznest, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
aizstiept Ar pūlēm nesot, aizdabūt (kur, līdz kādai vietai).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iestiept Ar pūlēm, grūtībām ienest (kur iekšā).
izkulties Ar pūlēm, grūtībām izkļūt, piem., no nevēlama stāvokļa.
izstīvēt Ar pūlēm, grūtībām iznest, izstiept.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
stiept Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
nostiept Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām sasniegt (piemēram, augstāku dienesta stāvokli).
uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
pārdabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
pārdabūt pāri lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
dabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
skenogramma Ar skeneri iegūts attēls.
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
puspliks Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
atvilt Ar viltu, arī negodīgi atņemt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
izkravāties Ar visu iedzīvi doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml.).
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
urāpatriotisms Ārišķīgs, pārspīlēts, neīsts patriotisms.
monstrozs Ārkārtīgi liels, milzīgs un neglīts.
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
gigantisks Ārkārtīgi, neparasti liels; milzīgs.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
muskats Aromātisku vīnogu šķirne, no kuras ražo vīnu.
āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
šķemba Ass, šķautņains (kā) gabals; neliela atlūza (no kā).
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atpestīt Atbrīvot (no kā nevēlama).
atvaļināt Atbrīvot (parasti no dienesta armijā).
izmest uz ielas Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
palaist sveikā atbrīvot, nenodarot pārestību.
mest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt.
sviest Atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga).
ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama, negatīva).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no netikuma), atmest (nevēlamu paradumu).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izkļūt Atbrīvoties, tikt vaļā (no nevēlama stāvokļa).
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izlikt Atdot (piem., enerģiju, prasmi).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
gaišā dienas laikā atklāti, neslēpjoties.
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
klajš Atklāts, neslēpts.
atbļaut Atkliegt; nesavaldīgā balsī atbildēt.
miskaste Atkritumu tvertne, arī tās saturs.
mēslu kaste atkritumu tvertne.
atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
atkrist Atmuguriski krītot, nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; strauji atsēsties, atgulties (piem., nespēkā, nogurumā).
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
atstiept Atnest.
atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
laupīt godu atņemt nevainību.
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā) darbā.
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
pārmācīt Atradināt (kādu) no nevēlama ieraduma, rakstura īpašības u. tml.
atvairīt Atraidīt, nepieņemt.
atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
atraitnība Atraitņa (atraitnes) stāvoklis.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
palikt Atrasties kādā pozā, stāvoklī un to nemainīt.
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pazibināt Ātri parādīt un vairs nerādīt.
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
rīt Ātri, negausīgi ēst.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
operatīvs Ātrs, nekavējošs.
atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
cirknis Atsevišķa ar starpsienu norobežota augļa vai sēklotnes daļa.
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
kumšķis Atsevišķs, neliels (piem., augu, to daļu) kopums; kušķis.
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
atblāzma Atstarota (parasti ne spoža) gaisma.
paturēt Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
neņemt vērā atstāt bez ievērības, neievērot.
palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
atgrūst Atstumt, atraidīt; izraisīt nevēlēšanos tuvināties, sadarboties.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
uzsvaidzināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot (piemēram, remontējot).
uzprišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot, uzlabot; uzfrišināt.
uzfrišināt Atsvaidzināt, nedaudz atjaunot.
attālināt Atsvešināt; panākt, ka netuvinās.
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
nošķirt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.
atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
beigas Attālākā vieta (telpai), gals (virknei).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piem., zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
tīrīt Attīrīt no piejaukumiem, no kā nevajadzīga.
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
šūplāde Atvilktne.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
izbrāķēt Atzīt par nepiemērotu, nederīgu.
izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
absolutizēt Atzīt par pilnīgu, galīgu, negrozāmu.
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
atzveltnis Atzveltnes krēsls; neliels dīvāns ar atzveltni.
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
audžumeita Audžubērns – meitene.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagātināta augsne.
neveronis Auglis, kas pēc sēklas nobriešanas neatveras.
mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
zeme Augsne.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
zemes darbi augsnes apstrādāšana, kopšana.
zemesdarbi Augsnes apstrādāšana, kopšana.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
domāšana Augstākā psihiskās darbības forma – pastarpināta, netieša un vispārināta īstenības izzināšana.
kore Augstākā vieta, virsotne.
virsotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; galotne (2).
galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais tiesnesis (piem., sacensībās).
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
melleņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst brūklenes, lielās un sīkās dzērvenes, zilenes.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
gundegu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., vizbulītes, purenes, saulpurenes, silpurenes, peonijas.
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
panātru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
lūpziežu dzimta Augu dzimta, pie kuras pieder, piem., piparmētras, mārsils, raudene, salvija.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
sastingt Aukstumā kļūt nekustīgam.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
austeru sānause austersēne.
imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
triecienšautene Automātiskā šautene.
kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
drebelīgs Bailīgs, nedrošs; nevarīgs.
bailulis Bailīgs, nedrošs.
treponēma Baktērija, sifilisa ierosinātājs [Treponema pallidum].
balodenes Balandām līdzīgs augs (nezāle).
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
pačka Baletdejotājas tērps – kārtaine.
balneologs Balneoloģijas speciālists.
monotons Bāls, neizteiksmīgs.
vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
šūpuļsols Balstam pārlikta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
krēmkrāsa Balta krāsa ar nelielu dzeltenīgu nokrāsu.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
tremolīts Balts, gaišpelēks vai zaļgans silikātu grupas minerāls.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mīksts mālains minerāls; jūras putas.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
kalorija Barības vielu enerģētiskās vērtības vienība.
bārkšu saknes bārkšsaknes.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
bairītis Bavāriešu alus šķirne; pudeļu alus.
stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
kreņķi Bēda; nelaime.
būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
(ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
bez atelpas bez atpūtas, nepārtraukti.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
(ar) plikām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
(ar) kailām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
pa pliko bez neviena apģērba gabala.
negribot Bez nolūka, nejauši.
nelabprāt Bez patikas; negribot.
pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
brīvs Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; neierobežots.
kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
negribot Bez vēlēšanās, nelabprāt.
pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
ārprāts Bezjēdzība; neprāts; trakums.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
notriekt Bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt (laiku).
nosist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi pavadīt laiku.
sist laiku bezmērķīgi, nelietderīgi tērēt laiku.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
sfinkss Bezvilnas kaķu šķirne.
bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
vamzis Biezs, rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
birmieši Birmas šķirnes kaķis.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
palsens Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
palss Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
miglains Blāvs, nespodrs.
rēns Blāvs, nespodrs.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
smaga augsne blīva, mālaina augsne.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
lūzt Bojāties, kļūt nelietojamam (par mašīnām, mehānismiem u. tml.).
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
atbrist Brienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izbrist Brienot izkļūt, iziet (no kurienes, kur u. tml.).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
nebrīvība Brīvības trūkums, neesamība.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
vaļīgs Brīvs, neaizņemts (par laikposmu).
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
vējadēlis Burāšanas sporta rīks – garena plāksne ar piemontējamu buru.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
klibot Būt ar nepilnībām, trūkumiem.
palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
slimot Būt ar trūkumiem, nevēlamām īpašībām.
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
brāļoties Būt draudzīgās attiecībās (negatīvā nozīmē).
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsalkt Būt ilgāku laiku neēdušam un sajust stipru izsalkumu.
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti neraugoties uz bojājumiem, nolietojuma pakāpi).
turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam.
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
nespēt pār lūpu pārspļaut Būt lēnīgam, neuzņēmīgam, gļēvam.
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
nevarēt pār lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, pārgurušam; nespēt parunāt.
plīst (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu no dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
sprāgt (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
plīst (vai) pušu aiz dusmām būt ļoti sadusmotam, parasti nespējot valdīt pār sevi.
spert zemes gaisā būt ļoti saniknotam, nesavaldīgam, bārties.
svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
būt ragos (ar kādu) būt naidā, nesatikt.
lidināties pa gaisu Būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
būt nemierā (ar ko) būt neapmierinātam.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
izbadēties Būt neēdušam un sajust lielu izsalkumu.
uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
sēdēt uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
dīdīties Būt nemierīgam; nemierīgi kustēties, draiskuļoties.
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
niķoties Būt nepastāvīgam, ļoti mainīgam (par laiku).
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
nervozēt Būt nervozam.
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
gulēt nesamaņā būt nesamaņas stāvoklī.
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
sprāgt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas ārā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
sprāgt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
lēkt no ādas laukā Būt nesavaldīgam (dusmās, satraukumā).
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam.
lidināties pa mākoņiem Būt neuzmanīgam, arī izklaidīgam.
baidīties Būt neuzņēmīgam, nedrošam.
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
trīsēt Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu, arī uguni).
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
nojāņot Būt nomodā, negulēt (kādu laiku).
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
nogulēt Būt novietotam, noglabātam (kur) un netikt izmantotam.
biedēt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni; baidīt.
baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
darbināt Būt par enerģijas avotu (piem., mehānismam).
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
beigties Būt pie savas izplatības robežas; neturpināties.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
nervi netur būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
nervi uzdod būt psihiski pārmērīgi sasprindzinātam, nespēt savaldīties.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
vilties Būt sarūgtinātam par savu maldīšanos, kļūdīšanos, arī par kā neīstenošanos.
gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
būt kājās Būt satrauktam, nemierīgam.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
panest Būt spējīgam nest.
sliet ragus pretī būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
saglabāt Būt tādam, kurā turpina pastāvēt, nezūd (kādas iezīmes).
laistīties Būt tādam, no kura spīd vai atspīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma.
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
nokārties Būt vērstam, stiepties ar nepiestiprināto daļu uz leju.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
kukainis Būtne, radījums.
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
kaitēt Būtu vēlams; nenāktu par ļaunu.
būvsezona Būvdarbiem vislabvēlīgākie mēneši gadā.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
aizskart godu celt neslavu; pazemot.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
divlīmeņu Celtne divos līmeņos.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
klēts Celtne graudu uzglabāšanai.
angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
pagastmāja Celtne, kurā atradās pagastvalde; pagastnams.
pagastnams Celtne, kurā atradās pagastvalde.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
klubs Celtne, telpas, kur darbojas šāda biedrība.
pamats Celtnes apakšējā daļa.
kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
atdurties Ceļā nonākt (pie šķēršļa) un netikt tālāk.
atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
ķeselēt Censties dabūt ārā (no kurienes).
meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
vairīties Censties ko nedarīt.
taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
tintene Cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
atcirsties Cērtot kļūt neasam (par darbarīku).
atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
integritāte Cieša saistība, nedalāmība, veselums.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
integrāls Cieši saistīts, nedalāms, vesels.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
akmens Ciets minerālvielu nogulsnējums.
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
kā koks Ciets; stīvs, nekustīgs.
kā no koka Ciets; stīvs, nekustīgs.
kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
izcilāt Cilājot, rakņājot zemi, izkustināt (piem., auga saknes, zemi).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
stiebrs Cilindrisks, nezarots (piem., graudzāļu dzimtas) augu stumbrs.
mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
papuasi Cilšu grupa Jaungvinejā.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
tukšgalvis Cilvēks ar ne visai augstām prāta spējām.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta pienākumiem.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko).
lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
rakstītnepratējs Cilvēks, kurš neprot rakstīt (1).
nestrādājošs Cilvēks, kurš nestrādā algotu darbu.
darbonis Cilvēks, kuru darbība vērtējama negatīvi.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
pelēkā krustaine cinerārija.
karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
kā citādi citādā veidā, ne tā.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
aizmanīties Citiem nemanot, nogaidot izdevīgu brīdi, aiziet, aizskriet.
kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
klusībā Citiem nezinot, slepeni.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
pustuksnesis Dabas zona starp stepi vai savannu un tuksnesi.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
monokristāls Dabisks vai mākslīgi iegūts kristāls ar viendabīgu, nepārtrauktu kristālrežģi.
brīvs Dabisks, bez sasprindzinājuma, arī nepiespiests, nesamākslots.
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
pusdraudzene Daļēja draudzene.
pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
puspatiesība Daļēja, nepilnīga patiesība.
apārstēt Daļēji izārstēt; ārstējot nedaudz uzlabot veselības stāvokli.
puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
pairt Daļēji zaudēt savstarpējās saiknes; pajukt.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
puspievērts Daļēji, ne līdz galam pievērts.
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
pusaizsalis Daļēji, nepilnīgi aizsalis.
pievērt Daļēji, nepilnīgi aizvērt.
pusaizvērts Daļēji, nepilnīgi aizvērts.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
ieskicēt Daļēji, nepilnīgi attēlot (daiļdarbā).
pusatvērts Daļēji, nepilnīgi atvērts.
ielauzt Daļēji, nepilnīgi nolauzt; aizlauzt.
puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
darbnespēja Daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums slimības, nelaimes gadījuma u. tml. iemeslu dēļ; darba nespēja.
īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
slimības lapa darba nespējas lapa.
biļetens Darba nespējas lapa.
slimības nauda darba nespējas pabalsts.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
ergs Darba un enerģijas mērvienība.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
lāpsta Darbarīks rakšanai – pagarā kātā iestiprināta (parasti metāla) plātne.
špakteļlāpstiņa Darbarīks špaktelēšanai – neliela, plāna plātne ar rokturi.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
simulācija Darbība, rezultāts --> simulēt, kā neesoša atdarinājums; izlikšanās.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
disfunkcija Darbības traucējums, nefunkcionēšana.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
raustīties Darboties nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
čakarēties Darboties, rosīties (parasti ilgi, nemākulīgi).
ņemties Darboties, rosīties (parasti intensīvi, enerģiski).
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
dīdīt Darīt nemierīgu, nelikt mierā.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
nesējs Darītājs --> nest.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
miskaste Datne nevajadzīgu dokumentu novietošanai.
interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
laist mēlei vaļu daudz runāt, runāt ko nevajadzīgu, lieku.
ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
doronika Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
plaukšķene Daudzgadīgs neļķu dzimtas lakstaugs ar baltiem vai dzeltenīgi zaļganiem ziediem un augļiem – pogaļām.
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
Daugavas vizbulis Daugavas anemone.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
daudzveidīgs Dažāds, nevienāds, atšķirīgs.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
turmalīns Dažādu krāsu boru saturošs silikātu klases minerāls.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
izgadīties Dažkārt būt, nejauši būt.
godība Dažu amatpersonu (piem., tiesnešu) uzrunas forma.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
bāka Degvielas tvertne.
osteohondroze Deģeneratīvs process kaulā un skrimslī.
radziņš Deģeneratīvu pārmaiņu radīts izaugums (piem., starpskriemeļu skrimšļos).
izvirst Deģenerēties.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
dēlēns Dem. --> dēls (1); nepieaudzis dēls.
kāpnīte Dem. --> kāpnes.
kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
ledenīte Dem. --> ledene.
mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
mazumiņš Dem. --> mazums; ļoti neliels (kā) daudzums.
meitiņa Dem. --> meitene (1).
mēnestiņš Dem. --> mēness.
plāksnīte Dem. --> plāksne; neliels šādas formas priekšmets.
plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
robiņš Dem. --> robs (1); neliels padziļinājums (kā virsmā).
rozīnīte Dem. --> rozīne.
saknīte Dem. --> sakne.
sēnīte Dem. --> sēne (2).
sētiņa Dem. --> sēta; neliels, sētai līdzīgs nožogojums.
sietiņš Dem. --> siets; neliels, smalks siets.
smadzenītes Dem. --> smadzenes.
šunelis Dem. --> suns (1); neliels, arī jauns suns.
tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
tirdziņš Dem. --> tirgus; neliela tirgošanās vieta.
zvaigznīte Dem. --> zvaigzne.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
muskats Deserta vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
mēlīte Detaļa, elements – neliela šaura, plāna plāksne.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
amats Dienesta stāvoklis, ieņemamā vieta (iestādē, uzņēmumā).
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
krievi Dienests PSRS armijā.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa kā nedēļas septītā daļa.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
Meža māte dievība latviešu mitoloģijā – meža, arī putnu un zvēru aizgādne, aizbilde.
pasalts Diezgan bezjūtīgs, arī nelaipns.
paskābs Diezgan īgns, neapmierināts.
paskops Diezgan neauglīgs (par zemi, augsni).
pašvaks Diezgan nespēcīgs, pavārgs.
parupjš Diezgan rupjš, nepieklājīgs.
pašvaks Diezgan slikts, ne visai labs.
pusdulls Diezgan straujš, neapvaldīts; pārgalvīgs.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
jocīgs Dīvains, savāds; neparasts.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
pāris Divi, daži, nedaudzi.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai; divu elementu mijiedarbība.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
abstrahēties Domās norobežoties (no mazāk svarīgā, nebūtiskā).
aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
celt gaisa pilis domās, sapņos plānot ko īstenībā nerealizējamu.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
mērdēt badā dot ēdienu ļoti maz vai nedot ēst vispār.
grūst Dot ēst (parasti strauji, nevērīgi).
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
izlaist Dot iespēju, ļaut iziet, izkļūt no kurienes, kur u. tml.
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, parasti ar visām mantām).
nozust Doties, aiziet prom (no kurienes).
nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
draiskulība Draiskulīga izdarība, nerātnība.
nerātns Draiskulīgs, nepaklausīgs (par dzīvniekiem).
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
meitene Draudzene (vīrietim).
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
noteikti Droši, izlēmīgi, nešauboties.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
drusciņ Drusku; mazliet, nedaudz.
dvīņu zvaigzne dubultzvaigzne.
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
no dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
aiz dusmām zaudēt valodu dusmās nespēt parunāt.
izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar skaudību, nenovīdību.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
iedzert Dzerot norīt; izdzert (šķidrumu, parasti nedaudz).
atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
malkot Dzert lēni, nelieliem malkiem.
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
erudīcija Dziļas, vispusīgas zināšanas (kādā zinātnes, mākslas nozarē).
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
dzimtā zeme dzimtene.
grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
radījums Dzīva būtne.
siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
temperatūra Dzīvas būtnes ķermeņa sasilšanas pakāpe.
stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
suga Dzīvnieku vai augu šķirne.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
dzīvo kā suns ar kaķi dzīvot nesaticīgi, naidīgi.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
dzīvot vienai dienai dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
J Džouls – enerģijas, darba un siltuma daudzuma mērvienība.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
mīdija Ēdama divvāku jūras gliemene [Mytilus edulis].
bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
iekša Ēkas, telpu iekšiene.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija.
hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
ēna Emocionālā stāvokļa, kā negatīva izpausme (sejā u. tml.).
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
žēlabas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
pulveris Enerģija.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās.
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt).
ar visu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
ar pilnu krūti enerģiski, dedzīgi, aizrautīgi.
dūšīgs Enerģisks, darbīgs, uzņēmīgs, arī drosmīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
ņiprs Enerģisks, sparīgs.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
klubkrēsls Ērts polsterēts atzveltnes krēsls.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
ķepēt Ēst (ēdienu) negausīgi, lielā daudzumā.
knibināties Ēst (lēnām, pa mazām daļām, arī nedaudz).
leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
stumt vaigos ēst, parasti daudz, negausīgi.
stūķēt Ēst, parasti negausīgi.
rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
ezerpils Ezermītne.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
de facto faktiski, bet ne juridiski (piem., atzīt jaunu valsti).
vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
himera Fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām.
fantasmagorija Fantastisku ainu, tēlu virkne.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
filmēt ar slēpto kameru filmēt (kādu, ko) nemanāmi.
atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
abonents Fiziska vai juridiska persona, kam ir abonements.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
parķis Flanelis.
fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
ierēdniecisks Formāls, birokrātisks, neiejūtīgs.
noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
diferenciālis Funkcijas pieauguma galvenā lineārā daļa.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
neirastēnija Funkcionāls nervu sistēmas vājums.
augusts Gada astotais mēnesis.
kvartāls Gada ceturksnis (trīs mēneši).
aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
oktobris Gada desmitais mēnesis.
septembris Gada devītais mēnesis.
decembris Gada divpadsmitais mēnesis.
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
februāris Gada otrais mēnesis.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
maijs Gada piektais mēnesis.
janvāris Gada pirmais mēnesis.
jūlijs Gada septītais mēnesis.
jūnijs Gada sestais mēnesis.
marts Gada trešais mēnesis.
novembris Gada vienpadsmitais mēnesis.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
ploška Gaismeklis – neliels trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
lāsma Gaišums, nevienmērīgs spīdums.
kūku lāpstiņa galda piederums – neliela plātne ar rokturi kūku paņemšanai.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
ārējā fleksija galotne.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
centrālā nervu sistēma galvas un muguras smadzenes.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
pamatdisciplīna Galvenā (piem., sporta, zinātnes) nozare.
līnijtiesnesis Galvenā tiesneša palīgs (piem., futbolā, hokejā).
pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
apmēram Galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
neko daudz gandrīz nemaz.
nekas Gandrīz nemaz.
ganu meita gane (parasti pusaudze).
nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
secen Garām, postoši neskarot.
puskombinezons Garās bikses ar nelielu krūšu daļu.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
šķēpele Garens, nelīdzens (no kā) atdalījies vai atdalīts gabals.
strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
Dieva dots garīgi nepilnvērtīgs, vientiesīgs.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
sliede Garš lineāls ar šķērsi vienā galā leņķa ieturēšanai.
penteris Garš, nesaprotams teksts.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
kājminamā domāšana gausa, lēna domāšana, neattapība.
nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
kasīties Gausi, neražīgi strādāt, lēnām, tūļīgi darboties.
kā aizmidzis gausi; neuzmanīgi.
īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
sieviešu ārsts ginekologs.
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
pestīšana Glābšana, palīdzēšana (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
pestīt Glābt, palīdzēt (piem., izkļūt no nepatikšanām, likstām u. tml.).
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
bezkāju ķirzaka glodene.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
šļupstēšana Gļēva, neskaidra runāšana.
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
kā lupata gļēvs, nevarīgs, bezspēcīgs.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
reveranss Godbijīga paklanīšanās ar nelielu piesēdienu.
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
Latvijas brūnā govju šķirne.
govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs ir ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
komtese Grāfiene; grāfa meita.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
grumba Gramba; arī nelīdzenums.
grumbains Grambains; arī nelīdzens.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
kaviļa Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; līga [3].
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
skarbs Griezīgs, nepatīkams.
skaudrs Griezīgs, nepatīkams.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
galotņot Griezt, lauzt nost (augiem) stublāja vai zaru galotnes.
spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
atgriezt Griežot padarīt neasu.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
laisties dibenā Grimt, slīkt (nemēģinot izglābties).
būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
nedienas Grūtības, nepatikšanas; smagi, sāpīgi pārdzīvojumi.
pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
kornišoni Gurķu šķirne – ļoti maza izmēra (3–6 cm) gurķi.
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
četrskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo četras skaldnes.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
ģimenes pavards ģimene, arī ģimenes mājvieta.
audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
jaukta ģimene ģimene, kurā vīrs un sieva pieder pie dažādām tautībām.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
ģimenes ligzda ģimenes mājoklis, arī pati ģimene.
mājturība Ģimenes saimniecības vadīšanas teorija un prakse.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
raundaps Herbicīds, nezāļu iznicināšanas līdzeklis.
hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
sūkļveida encefalopātija hroniska centrālās nervu sistēmas saslimšana.
spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs.
ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
raudzīties caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
iestūķēt Iebāzt, ievietot (parasti ar grūtībām, arī nevērīgi).
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
maldi Iedoma, ilūzija, arī nerealitāte.
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
ieņemt Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
uzglabāt atmiņā iegaumēt, neaizmirst.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
iebukņīt Iegrūst, ne sevišķi stipri iesist.
atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
iedzīvoties Iegūt (ko nevēlamu).
izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
ķidas Iekšējie orgāni (nelieliem dzīvniekiem, piem., zivīm, putniem).
diskomforts Iekšējs nemiers, labsajūtas trūkums.
iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
ieloce Ielocīta (auduma) sloksne.
sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
iezīst ar mātes pienu iemantot (piem., paradumu) no mazotnes.
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
viņnedēļ Iepriekšējā, pagājušajā nedēļā.
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
impulss Ierosas vilnis, kas strauji izplatās pa nervu šķiedru.
sarīdīt Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
iepīt Iesaistīt (piem., nevēlamā pasākumā).
sacelt kājās Iesaistīt nemieros, cīņā.
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
aizzāģēt Iesāk zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
aizēst Iesākt ēst, bet nepabeigt.
aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
aizgriezt Iesākt griezt, bet nepabeigt.
aizlauzt Iesākt lauzt, bet pilnīgi nenolauzt; ielauzt.
aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
iečaloties Iesākt radīt nevienmērīgu, guldzošu troksni (par plūstošu ūdeni).
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
ietupināt Iesēdināt tupus, likt iesēsties sēdēšanai neērtā vietā.
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
glābiņš Iespēja novērst (ko nevēlamu).
glābiņš Iespēja paglābties (no nelaimes, bojāejas); patvērums.
bezmaksas zvans iespēja zvanīt bez maksas (piem., uz operatīvo dienestu tālruņiem).
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
loksne Iespiedloksne; autorloksne.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
birojs Iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā).
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
iesērēt Iestrēgt, iegrimt (smilts, dūņu u. tml. sanesumos).
iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
šļūcenes Iešļūcenes.
tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
tipināt Iet nelieliem soļiem.
iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
rūts Ietvarā iestiprināta stikla plātne; stikla daļa, laukums starp loga spraišļiem.
granulēt Ietvert (sēklas) minerālvielu, balastvielu apvalkā.
uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
brūce Ievainota un nesadzijusi audu vieta.
iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
ietupties Ievietoties tupus, iesēsties (sēdēšanai neērtā vietā).
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
ieburkšķēties Īgni, neapmierināti ierunāties.
uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
aizrūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
ierūkties Īgni, nelaipni ierunāties.
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
ieņurdēties Īgni, neskaidri ierunāties.
rūkt Īgni, zemā balsī paust neapmierinātību.
uzlikt mīksto ignorēt, neņemt vērā.
skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma.
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
izārdīties Ilgāku laiku nesavaldīgi uzvesties.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
žņaugt Ilgāku laiku pastāvot, radīt nemieru, satraukumu u. tml. (par psihisku stāvokli).
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
mīcīties Ilgāku laiku uzturēties, arī pārvietoties nelielā platībā; mīdīties.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
iznesties Ilgāku laiku, daudz nest.
iztirgoties Ilgāku laiku, daudz runāt, nevarēt vienoties.
izrīties Ilgāku laiku, daudz, ātri un negausīgi ēst, dzert.
iznervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
nonervozēties Ilgāku laiku, ļoti nervozēt.
apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
gaidīt kā uz ūdens kustēšanos ilgi nepacietīgi gaidīt, gaidīt kā glābiņu.
gaist Ilgi nepastāvēt, pamazām zust, pārstāt būt.
auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa.
juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
vārgt Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
krimst Ilgstoši nomākt, nedot miera; kremst.
tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), piem., negribēti, arī nelietderīgi.
savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
argons Inerta gāze (cēlgāze), viena no gaisa sastāvdaļām (~1 %) [Ar].
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
mērinstruments Instruments (piem., lineāls, bīdmērs) vai ierīce (kā) mērīšanai.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
kompass Instruments, kas ar magnetizētu adatu rāda ziemeļu virzienu.
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
inčīgs Interesants, neparasts.
IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
interneta telefonija interneta izmantošana balss pārraidei.
jūtūbe Interneta kanāls Youtube.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
saits Interneta vietne.
i-banka Internetbanka.
globālais tīmeklis internets.
nona Intervāls – devītā pakāpe no pamatnes.
seksta Intervāls – sestā pakāpe no pamatnes.
septima Intervāls, septītā pakāpe no pamatnes.
metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
inženierija Inženierzinātnes; inženiertehniskie darbi.
spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
septiks Īpaša tvertne neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
siera desa īpašas šķirnes siers desas formā.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piem., virpošanā).
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
irde Irdena kārta, slānis; irdne.
viegla augsne irdena smilts augsne.
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
atmest Īsi, nevaļīgi, arī nevērīgi atbildēt.
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
brīdis Īss, neilgs laika posms.
sīks Īss, neliels (par attālumu, distanci).
mietiņš Īss, neliels miets, ko izmanto par (kā) zīmi.
kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
patiess Īsts, neviltots (2).
neviltots Īsts, patiess, nemākslots.
norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
nosmaržot Īsu brīdi, neilgu laiku smaržot.
nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
nepagalam It nemaz, nepavisam.
nepavisam It nemaz; ne mazākā mērā.
ne uz to pusi it nemaz; ne mazākajā mērā.
kianti Itāliešu sausā sarkanvīna šķirne.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
pabārstīt Izbārstīt nelielu daudzumu; nedaudz, mazliet izbārstīt (kur).
dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu), paust necieņu (pret kādu).
sabrukums Izbeigšanās, nepastāvēšana.
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
fenomens Izcila, neparasta parādība.
klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
fenomenāls Izcils, neparasts, ārkārtējs.
izvākt Izdabūt ārā (no kurienes).
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
palocīt celi izdarīt nelielu reveransu.
nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
izmaksa Izdevumi; (kā) ražošanai, iegādei, norisei u. tml. nepieciešamā naudas summa.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
iztērēt Izdot (daudz vai visu); nelietderīgi izdot.
izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
atdzert Izdzert (nelielu daļu).
vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
kopēt Izgatavot (fotoattēlu) no negatīva.
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
atgulēt Izgulēt (neizgulēto miegu).
izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
baiļoties Izjust bailes, nedrošību, baidīties.
kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
šķebināties Izjust nelabuma sajūtu; izrādīt savu nepatiku, riebumu.
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
bīties Izjust nemieru, bažas; baiļoties.
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
baidīties Izjust nemieru, satraukumu; uztraukties.
bēdāties Izjust nepatiku, būt saīgušam.
neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
pakaisīt Izkaisīt (kā) nelielu daudzumu (uz grīdas, pamatnes u. tml.).
uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
izkārtne Izkārta plāksne vai afiša ar reklāmu.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
aizmirst Izklaidībā, nevērībā atstāt (kur), nepaņemt līdzi.
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
kūkums Izliekums, izcilnis, nelīdzenums.
pisuārs Izlietne ar urīna noteku, tualete vīriešiem.
iztērēt Izlietot (daudz vai visu); nelietderīgi izlietot.
iztērēt Izlietot (daudz vai visus spēkus, arī daudz vai visu laiku); nelietderīgi, bezmērķīgi izlietot.
izšaut (visu) pulveri Izlietot (visu spēku, enerģiju).
izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
pievērt acis izlikties (ko) neredzam, nemanām.
aizvērt acis Izlikties (ko) neredzam, nemanām.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
skatīties caur pirkstiem izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
iebāzt galvu smiltīs izlikties neredzam, nemanām (ko).
notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
izlikties neredzam izlikties, ka neredz.
izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
memmes meitiņa izlutināta, gļēva meitene, jauniete.
memmes dēliņš izlutināts, gļēvs zēns, jauneklis.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
paķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
iznest ar kājām pa priekšu iznest mirušu.
izlikt Iznest un novietot (kur ārā).
nezūdamība Iznīcības neiespējamība.
izdeldēt Iznīdēt, izskaust (ko negatīvu).
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
izgāzt Izpaust (negatīvas emocijas pret kādu).
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
papūst pīlītes izplatīt nepatiesas ziņas; baumot.
smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
izplūst Izplatīties (no kurienes, kur u. tml.).
mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
priekšstats Izpratne, jēga (par ko).
jēga Izpratne, zināšanas.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
izlidināt Izraidīt, padzīt (no kurienes).
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
cirsties Izraisīt nepatīkamu kairinājumu.
iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
naidot Izraisīt nesaskaņas, nesaticību.
kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
tramdīt Izraisīt satraukumu, nemieru, pārņemt (par domām, negatīvu psihisku stāvokli u. tml.).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
saspridzināties Izraisot (parasti nejauši) sprādzienu, tikt savainotam.
piedot Izsaka lūgumu neļaunoties.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai piķis parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
pie velna Izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Kad tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Kaut tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Lai jods sasper! izsauciens lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās.
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
jods (pa)rāvis izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
jods lai (pa)rauj izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
kāda joda pēc izsauciens, paužot neizpratni, dusmas, sašutumu.
izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
izravēt Izskaust (ko nevēlamu).
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
špiks Izspiegotājs, ziņu pienesējs.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
izspiest Izstumt (no kurienes), ieņemot (izstumtā) vietu, telpu.
izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
izšķiest Izšķērdēt, iztērēt neapdomīgi, vieglprātīgi.
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
bārstīties Izšķērdīgi, nevērīgi rīkoties (ar ko); šķiesties.
izmainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
samainīt sīknaudā izšķiest sīkumos, izmantot nelietderīgi (piem., spējas, talantu).
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
kā zāģa zobi izteikti nelīdzens, negluds, robains.
sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
izlietot Iztērēt (piem., spēku, laiku, enerģiju).
dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
dzīvot pāri līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
žēlot Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
iznesties Izturēties iznesīgi.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
rotaļāties Izturēties nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu, nelietojamu).
izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest.
izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
apsakņoties Izveidot saknes.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
iznest Izzagt (nesot ārā no kurienes).
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
izčākstēt Izzust, pazust; netikt īstenotam.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
atjāt Jājot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
omulība Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
pa jaunam jaunā veidā, ar jauniem paņēmieniem; citādi, ne tā kā agrāk.
Pelnrušķīte Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
meita Jauna, neprecējusies sieviete.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
vainags Jaunavas gods, nevainība.
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs; zaļoksns (2).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
zeperis Jauneklis, jaunietis.
pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
puisis Jauneklis.
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
zēns Jaunietis, jauneklis.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunizgudrojums Jauns, nesen radies izgudrojums.
stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
nebēdnīgs Jautrs, bezrūpīgs, arī draiskulīgs, nerātns.
rotaļīgs Jautrs, draisks, nenopietns.
nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
saule Jebkura zvaigzne kosmosā.
birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
atjoņot Joņojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
kore Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne.
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
delfīns Jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
imūns Juridiski neaizskarams.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
izšķirt Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
gurt Just nespēku; zaudēt spēkus.
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
justies kā mājās justies labi, brīvi, nepiespiesti.
no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
kaunēties Justies neērti (par kādu); izjust (kāda) nepiemērotību, neatbilstību.
receptors Jušanas nervu šķiedras gals, kas uztver kairinājumu.
naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
nabadzība Kā trūkums, nepietiekamība, aprobežotība.
bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
būda Kabīne.
rakstāmistaba Kabinets, darbistaba.
reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
kaut kuriene kāda, precīzi nezināma vieta.
kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
aiz muguras kādam nezinot, slepeni.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
kā velna apsēsts Kādas domas, idejas, nemiera pilnīgi pārņemts.
apvidvārds Kādas izloksnes vārds.
skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzumu konstatēšanai.
recidīvs Kādas parādības (parasti nevēlamas) atkārtošanās.
pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
dažs labs kāds (no vairākiem); ne viens vien.
dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
paglabāt Kādu laiku glabāt (piem., lai nepazūd, nesabojājas); noglabāt, paslēpt (kur).
pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
panervozēt Kādu laiku, mazliet nervozēt.
pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
late Kafija ar nelielu daudzumu piena.
moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
nāburdze Kaimiņiene.
nāburgs Kaimiņos; netālu.
sābris Kaimiņš, kaimiņiene.
gremdēt Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
kaķe Kaķene [1].
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
kalngals Kalna augstākā vieta, virsotne.
Golgāta Kalns netālu no Jeruzalemes, kur, kā norādīts Bībelē, sists krustā Jēzus Kristus.
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
rokasmeita Kalpone, izpalīdze.
lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
ieroču nesējs kalps, kas nes sava kunga ieročus.
zemes bite kamene.
zemesbite Kamene.
kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
nedzīvais kapitāls kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
kāpes Kāpnes.
pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
laids Kāpņu nesējelements.
kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
dienests Karadienests.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
ķēniņiene Karaliene.
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
karaļnams Karaļu dinastija; karaliskā ģimene.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, bezjēdzīgi sūta kaujās.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
izkārpīties Kārpoties, ķepurojoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
anarhisms Kārtības, disciplīnas neatzīšana.
atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
audiokasete Kasete, kas paredzēta atskaņošanai kasešu magnetofonā.
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt, izkašņāt.
izkasīt Kasot izdzēst, padarīt neredzamu.
koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
izkašņāt Kašņājot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
krusta kari katoļu baznīcas rīkotie karagājieni pret neticīgajiem 11.–13. gs.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
plīst vai lūst katrā ziņā, neņemot vērā nekādus šķēršļus.
Lai velns par stenderi paliek! katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
ikkatrs Katrs (dzīva būtne, priekšmets, parādība); ikviens.
diendienā Katru dienu; pastāvīgi, nepārtraukti (ilgāku laiku).
pārnedēļas Katru otro nedēļu.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
mākonis Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
manna Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
baidīties Kautrēties, neiedrošināties.
kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
atkāzas Kāzu atsvēte nedēļu pēc kāzām.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
kinematogrāfs Kinematogrāfija.
kinematogrāfists Kinematogrāfijas speciālists.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
kino Kinomāksla; kinematogrāfija.
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
lēkt gaisā Klaji izpaust negatīvas emocijas.
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
plecs Klātbūtne, atbalsts.
klātiene Klātbūtne.
tuviene Klātbūtne.
kārpains Klāts ar nelieliem izaugumiem.
klaunāde Klauna vai klaunu priekšnesums.
daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
tabors Klejojošu čigānu nometne; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
atklejot Klejojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
atklibot Klibojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
kliegt nelabā balsī kliegt pārvērstā, nedabiskā balsī.
bļaut Kliegt, skaļi, nesavaldīgi raudāt.
klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
atklīst Klīstot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši nokļūt, ierasties (kādā vietā).
cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
izklupt Klūpot, ar klupieniem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana.
ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
turēt ūdeni mutē klusēt; būt nerunīgam.
kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
izlīst Klusi, nemanāmi iziet, iznākt.
zem deguna (runāt) klusi, neskaidri (runāt).
nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
greizs Kļūdains, nepareizs.
šaut greizi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
šaut šķībi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
nošaut greizi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
nošaut šķībi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
misēklis Kļūme, negadījums; arī pārpratums.
stulbt Kļūst nespējīgam aptvert, saprast.
izputēt Kļūstot maksātnespējīgam, pazaudēt savu īpašumu; bankrotēt.
izgaist Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
kļūt zilam no dusmām kļūt (būt) ļoti sadusmotam, bieži nespējot valdīt pār sevi; dusmās stipri piesarkt, nespēt normāli runāt u. tml.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
izgaist Kļūt (pamazām) nesaskatāmam; izzust.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
piesist kabatu kļūt bagātam (parasti negodīgā veidā).
nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
biezēt Kļūt blīvākam, necaurredzamam.
sabiezēt Kļūt blīvam, necaurredzamam.
repēt Kļūt cietam, negludam, raupjam.
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
saīgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
sarūgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
izlīdzināties Kļūt līdzenam; pakāpeniski izzust (par negludumiem).
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam.
satrakoties Kļūt ļoti nemierīgam, arī postošam.
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
sačākstēt Kļūt ļoti vārgam, nespēcīgam.
bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
nomelnēt Kļūt melnam vai ļoti tumšam, arī netīram.
migloties Kļūt miglainam (2), neskaidram.
apsūnot Kļūt neaktīvam, mazkustīgam; novecot.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
atkosties Kļūt neasam (no lietošanas).
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
(aiz)iet bojā Kļūt nederīgam lietošanai.
nobīties Kļūt nedrošam, bailīgam; zaudēt drosmi, uzņēmību u. tml.
noslāpt Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
burzīties Kļūt negludam, krokainam (parasti par audumu).
aprepēt Kļūt negludam, raupjam (dažādu slimību rezultātā) – par augiem.
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
stingt Kļūt nekustīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma).
sastingt Kļūt nekustīgam; nespēt pakustēties.
uzgriezt muguru Kļūt nelabvēlīgam, atturīgam (pret kādu); novērsties (no kāda).
izburbēt Kļūt nelīdzenam; uztūkt.
iziet no modes kļūt nemodernam.
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
iecirsties Kļūt nepaklausīgam (par dzīvnieku).
neredzēt Kļūt neredzīgam.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
pagaist Kļūt nesadzirdamam, nesaskatāmam.
gaist Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
gaist Kļūt nesaskatāmam, pamazām zust skatienam.
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
izļurkt Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu.
izlēkt vai no ādas ārā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
izlēkt vai no ādas laukā kļūt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
iziet no rāmjiem kļūt nesavaldīgam, dusmīgam.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
apmigloties Kļūt neskaidram, neasam (par prātu, apziņu).
pabalēt Kļūt neskaidram, pavāji saskatāmam.
migloties Kļūt neskaidram.
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
sašūpoties Kļūt nestabilam, nedrošam.
sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
saļodzīties Kļūt nestabilam.
novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
nosmērēties Kļūt netīram; notraipīties, notriepties.
piekrāpt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē).
pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
samežģīties Kļūt nevienādam (piem., aizķeroties).
aplaisties Kļūt nevīžīgam, vienaldzīgam pret savu izskatu; kļūt slinkam, netīrīgam.
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
sarepēt Kļūt raupjam, negludam.
spiesties Kļūt sajūtamam, parasti kam nepatīkamam.
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
aizsērēt Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
tirpt Kļūt stīvam, nejutīgam, arī tādam, kur rodas durstoši sāpīga, kņudoša sajūta.
sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
saīgt Kļūt tādam, kurā izpaužas saīgums, neapmierinātība.
sagurt Kļūt tādam, kurā izpaužas slimība, arī nespēks.
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
sataukoties Kļūt taukainam, arī netīram.
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
notrulināties Kļūt trulam, neasam.
notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
aptrult Kļūt trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
notrulināties Kļūt trulam, vienaldzīgam, nejūtīgam.
sabiezēt Kļūt tumšam, necaurredzamam.
dzist Kļūt vājākam, nemanāmam (par psihiskiem, emocionāliem stāvokļiem, to izpausmēm).
sadēdēt Kļūt vājam, nespēcīgam, ļoti panīkt.
sačabēt Kļūt vājam, nevarīgam.
novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
vecēt Kļūt vecam, nelietojamam.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
ieknābāt Knābājot nedaudz ieēst.
izknibināt Knibinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
pupiņš Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
atomenerģija Kodolenerģija.
neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
sakārnis Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
stencele Kokmateriāls – īss, neliels baļķis.
klucītis Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels koka gabals.
kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
bērzs Koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
līčija Koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
mežmateriāli Koksne.
krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde.
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
Parīzes Komūna komunistiska valdība, kas 1871. gadā dažus mēnešus pastāvēja Parīzē.
komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
komjaunietis Komunistiskās jaunatnes savienības (komjaunatnes) biedrs.
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
kumulēties Koncentrēties (par enerģiju).
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
noteikts Konkrēts, iepriekš zināms; arī pastāvīgs, nemainīgs.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
šelfs Kontinenta turpinājums zem ūdens līdz 200 m dziļumam.
Austrālija Kontinents dienvidu puslodē, dienvidaustrumos no Āzijas.
Antarktīda Kontinents, kurā atrodas Dienvidpols.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
internāts Kopmītne, telpas dzīvošanai skolas audzēkņiem.
koja Kopmītne.
kopuška Kopmītne.
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
galerija Kopums, rinda, virkne (piem., daiļdarbā).
kamerkoris Koris ar nelielu dziedātāju sastāvu.
kočiņš Kortelītis; neliels (stipra) alkoholiskā dzēriena daudzums.
malahīts Koši zaļš minerāls – pusdārgakmens.
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
laist pa kreisi krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
glabāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
krāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
pakratīt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
papurināt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
gotiņa Krējuma konfekšu šķirne.
kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
nākt lejā krist (no kurienes).
nākt zemē krist (no kurienes).
plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
kristālķīmija Kristalogrāfijas un mineraloģijas nozare, kas pēta sakarības starp kristālu uzbūvi un to ķīmiskajām īpašībām.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
māsa Kristīgās baznīcas ordeņa locekle; mūķene.
krusts Kristīgo reliģiska zīme – (parasti) divas taisnes, kas krustojas; šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
nokritizēt Kritizējot nonākt pie negatīva vērtējuma, atzinuma.
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
krunka Kroka, negludums (piem., apģērbā, apavos).
pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
cidonija Krūms ar nelieliem, dzelteniem, ļoti skābiem un aromātiskiem augļiem; henomele.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
saradot Krustot (sugas, šķirnes).
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
sunēns Kucēns; neliels suns.
suņuks Kucēns; neliels suns.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
dreifs Kuģa pasīva pārvietošanās (dzinējiem nedarbojoties).
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
bišu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst mājas bites, kamenes u. tml.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
vandaļi Kultūras vērtību, dabas bagātību u. tml. nesaudzīgs postītājs.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
kultūras šķirne kultūršķirne.
šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
cietpienes Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar augstu, zarotu stublāju un nelieliem dzelteniem ziedkurvīšiem.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
mīkstpiene Kurvjziežu (asteru) dzimtas tīrumu un dārzu nezāle ar dzelteniem ziedkurvīšiem un baltu piensulu.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kas rodas, ķermenim brīvi krītot uz planētu no neliela augstuma vakuumā.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (kā) liels kopums.
sačākstēt Kūstot kļūt nestipram, irdenam.
tīri imaginārs skaitlis kvadrātsakne no mīnus viena.
imaginārā vienība kvadrātsakne no mīnus viena.
halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
izķemmēt Ķemmējot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
magnetostrikcija Ķermeņa formas un lieluma maiņa tā magnetizēšanas procesā.
inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no savstarpējā novietojuma telpā.
sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
ķīviņš Ķilda (parasti neliela).
naids Ķildas, nesaskaņas; nesaticība.
ragana Ķildīga, ļauna, arī neglīta sieviete.
kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ķīvēties Ķildoties (parasti ne sevišķi asi).
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
kodinātājs Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodne.
galvaniskais elements ķīmiskais elektriskās enerģijas avots.
fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
selēns Ķīmiskais elements – pelēks nemetāls, pusvadītājs, kas dabā pastāv dažādās formās [Se].
radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
cēlgāze Ķīmiski neaktīva gāze.
mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
nemetāli Ķīmiskie elementi, vielas, kas nepieder pie metāliem un kam nav metāliem raksturīgo īpašību.
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
hidrāts Ķīmisks neorganisku vai organisku vielu savienojums ar ūdeni.
herbicīds Ķīmisks preparāts nezāļu iznīcināšanai.
sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
lancete Ķirurģisks instruments – neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
lāpstiņa Ķirurģisks instruments – šaura metāla plātne ar īsu kātu.
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
kokalis Labības nezāle – lakstaugs ar stāvu, matainu stublāju, violeti sārtiem ziediem un indīgām sēklām [Agrostemma githago].
pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
ielabot kļūdas labojot neviļus, negribēti ieviest kļūdas.
kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
turēties pie sava krēsla labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
turēties pie saviem krēsliem labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
skrīne Lāde, arī tīne.
lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
latentais slimības periods laika posms, kamēr neparādās slimības izpausmes.
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
sinodiskais mēnesis laika sprīdis starp divām vienādām Mēness fāzēm.
atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
nedēļas laikraksts laikraksts, kas iznāk reizi nedēļā.
gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
izsprukt (sveikā) ar veselu ādu laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt no (kāda) nagiem laimīgi (bez zaudējumiem) izkļūt no nevēlama stāvokļa.
tikt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izkulties cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
izsprukt cauri ar veselu ādu laimīgi, bez nepatikšanām, zaudējumiem izkļūt no nevēlama stāvokļa.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
atlaipot Laipojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
salaistīt Laistot ūdeni, panākt, ka (augi, augsne, dārzs u. tml.) saņem nepieciešamo mitrumu.
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
lakricsakne Lakrica; lakricas sakne.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
pakrēslīte Lakstaugs ar nelieliem, zaļgani dzelteniem ziediem, kas aug mitrās, ēnainās vietās [Chrysosplenium alternifolium].
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
vienkārša lapa lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
lāpnesis Lāpas nesējs (piem., lāpu gājienā).
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
pielāpīt Lāpot (apģērbu, zeķes u. tml.) novērst (tajā) nelielus bojājumus.
liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
sēņot Lasīt sēnes (2).
analfabētisms Lasīt un rakstīt neprasme.
analfabēts Lasīt un rakstīt nepratējs.
izlasīt Lasot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
pielasīt Lasot, vācot (piem., ogas, sēnes) piepildīt (ko).
sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
trešais tēvadēls latviešu tautas pasakās trešais, jaunākais dēls, kuru vecākie brāļi parasti uzskata par vientiesi un muļķīti; nesavtīgs cilvēks.
sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
LNNK Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (dibināta 1988. gadā).
laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
rugāji Lauks pēc labības novākšanas; rugaine.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
augļkopība Lauksaimniecības nozare – augļaugu kultūru audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
augkopība Lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
izlauzt Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
kontinentālais ledājs ledājs, kas aizņem ievērojamu daļu sauszemes neatkarīgi no tās reljefa (piem., Grenlandē).
stiklene Ledene.
āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
palēkšot Lēkšojot pavirzīties (nelielu attālumu).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
izvilkties Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
šļūde Lēna, nepārtraukta cietu ķermeņu plastiskā deformācija (lēna tecēšana) pastāvīgas slodzes vai nemainīga mehāniskā sprieguma iedarbībā.
izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
slīgt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt (4).
slīkt Lēnām, pamazām nonākt kādā nevēlamā dzīves situācijā; grimt; slīgt.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
izsūkties Lēni izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
atvilkties Lēni, ar grūtībām atkļūt, atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
(tikko) vilkt kājas lēni, ar grūtībām iet (aiz noguruma, nespēka).
izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
čāpot Lēni, nesteidzīgi iet.
iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
atčāpot Lēni, neveikliem soļiem atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
miegains Lēns, gauss, neaktīvs.
smagnējs Lēns, neveikls.
rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
šļaupums Lēzena slīpne, slīpums.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
sonants Līdzskanis, kam toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis.
dinamo Līdzstrāvas ģenerators.
paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
paliekties Liecoties nedaudz pavirzīt ķermeņa daļu (kādā virzienā).
vārstīt muti lieki, nevajadzīgi runāt.
virināt muti lieki, nevajadzīgi runāt.
vārstīt žaunas lieki, nevajadzīgi runāt.
plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
kašņāties Lieki, nevajadzīgi strādāt zemes darbus, apstrādāt augsni.
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
falšs Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
neīsts Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
anakonda Liela (5–6 m gara) žņaudzējčūska, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu joslā [Eunectes murinus].
monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi sakrauta, samesta).
haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
bardaks Liela nekārtība; haoss.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
ksenofobija Liela nepatika, naidīgums pret citas tautības piederīgajiem, citādiem cilvēkiem.
mēslos līdz ausīm Lielā netīrībā.
sūdos līdz ausīm Lielā netīrībā.
strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
bunkurs Liela tvertne vai nodalījums beramu materiālu (piem., ogļu, smilšu, labības) uzglabāšanai.
tanks Liela tvertne, cisterna.
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
daudzmaz Lielākā vai mazākā mērā; nedaudz, nelielā mērā, kaut cik.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
mēslos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
sūdos līdz ausīm Lielās nepatikšanās.
prefektūra Lielas pilsētas policijas pārvalde (dažās valstīs, piem., Francijā); celtne, kurā darbojas šī pārvalde.
zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
čabatas Lieli, neizskatīgi apavi, čības.
fifīgs Lielisks, nedaudz pārspīlēts, labs.
lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
seģene Liels (parasti vilnas) lakats, arī villaine.
zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
jūras lauva liels jūras dzīvnieks ar ronim līdzīgu ķermeni, garu kaklu un nelielu galvu.
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
dobermanis Liels suns ar slaidu ķermeni, gludu spalvu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
kubls Liels trauks, tvertne (kā) rūpnieciskai pārstrādei.
lamzīgs Liels un neveikls, lempīgs.
satraukums Liels uzbudinājums, nemiers.
ellīgs Liels, briesmīgs, neizturams; arī grūts.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
mastifs Liels, masīvs suns ar īsu dzeltenbrūnu apmatojumu un krunkainu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
bars Liels, neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
pūlis Liels, neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
lamzacīgs Liels; neveikls.
stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
paf Lieto, lai atdarinātu (piem., šautenes) šāvienu troksni.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
čiku Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru troksni.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
Vai tam! lieto, lai brīdinātu, ka (kādam) notiks kas nevēlams.
ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
(nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
viens Lieto, lai norādītu uz kā pastiprinājumu, arī nepārtrauktību.
tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
labi Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par kā iespējama izvēli, parasti salīdzinājumā ar nevēlamo.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
a Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., nevērību).
ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
brr Lieto, lai paustu nepatīkamas (piem., aukstuma, baiļu, riebuma) sajūtas.
he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
ūja Lieto, lai paustu, piemēram, izbrīnu, neticību, pārmetumu.
ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
aplikācija Lietojumprogrammatūra; lietojumprogramma; lietotne.
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas.
graudu cukurs lietošanai piemērotos, nelielos gabaliņos sadalīts cukurs.
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
šķiest Lietot nelietderīgi, bezmērķīgi (laiku, spēku, enerģiju).
nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
pavārds Lietotājvārds (internetā).
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
kompetence Lietpratība, plašas zināšanas, izpratne kādā jomā, jautājumā u. tml.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
funkcijas grafiks līkne, kas attēlo funkcijas atkarību no argumenta.
loks Līknes vai riņķa līnijas daļa.
kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
iztrenkt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
iztriekt Likt atstāt (kādu vietu); izraidīt, izdzīt (no kurienes).
izsūtīt Likt iziet (no kurienes, kur u. tml.).
saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
vilkt ādu pār acīm likt maksāt (kādam) pārmērīgi lielu naudas summu; nežēlīgi izmantot (kādu).
apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
bojāt nervus likt uztraukties, nervozēt.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
fatāls Liktenīgs; nenovēršams.
dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
izārstēt Likvidēt, izskaust (nevēlamu īpašību).
padarīt nekaitīgu Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
mērlineāls Lineāls ar garuma mērvienību iedaļām (kā) mērīšanai.
lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
centimetrs Lineāls, mērlente ar centimetru iedaļām; centimetra mērs.
lineārā izplešanās lineāro izmēru palielināšanās sasilstot.
linsēklu eļļa lineļļa.
taisne Līnija ar nemainīgu virzienu.
mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
snātene Linu plecu lakats, arī, parasti linu, seģene.
kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
izlīt Līstot iztecēt, izplūst (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
nolīt Līstot, ritot nonākt lejā, zemē – par samērā nelielu šķidruma daudzumu.
deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
daiļlasīšana Literāra darba māksliniecisks priekšnesums.
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
literatūrkritika Literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūras kritika.
literatūras kritika literatūrzinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu un literārā procesa vērtēšanu; literatūrkritika.
literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
artroze Locītavu slimība – deģeneratīvas izmaiņas locītavās.
palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
izlocīties Lokoties, izliecoties, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
atvainoties Lūgt, lai neļaunojas, piedod.
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
nešķīstenis Ļauna maģiska būtne, ļauns, atbaidošs radījums; velns, nelabais.
ļaunais gars ļauna mitoloģiska būtne.
nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties; ļauni zoboties.
mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
laist Ļaut (kam) nonākt nevēlamā stāvoklī, neizmantot (ko).
pieļaut Ļaut (kam) notikt, nenovērst (to).
izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
ielaisties Ļaut sevi pārņemt nevēlamām īpašībām.
pierunāties Ļaut vai neļaut sevi pierunāt.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
grīļīgs Ļodzīgs, nedrošs.
kā cūka (piedzēries, netīrs) ļoti (piedzēries, netīrs).
rīma Ļoti alkatīgs, negausīgs cilvēks.
šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
rekordraža Ļoti augsta raža, kāda vēl nekad nav bijusi.
bargs Ļoti auksts, grūti panesams.
drakonisks Ļoti bargs, nežēlīgs.
šausmas Ļoti bīstams, drausmīgs notikums, norise u. tml., kas izraisa lielas bailes, briesmu izjūtas, arī nemieru, satraukumu.
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
kā pieaudzis Ļoti cieši klāt; tā, ka nevar noņemt.
kā dēle ļoti cieši, neatraujami.
korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
atliku Ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
pārdrošs Ļoti drošs, drosmīgs; arī pārāk drošs, nepiesardzīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nikns Ļoti dusmīgs, naidīgs; arī ass, nežēlīgs.
lēkt vai no ādas laukā Ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā).
šļaugans Ļoti gurdens, nespēcīgs; arī slābans, slābs.
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
spiest Ļoti karsēt, būt ļoti spēcīgam un nevēlami iedarboties (uz kādu, tā ķermeņa daļām).
kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
kā Dieva ausī ļoti labi; netraucēti, ērti.
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
bezdibenis Ļoti liela (parasti negatīva pārdzīvojuma) intensitāte.
milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
kā nabags ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
milzis Ļoti liela un spoža zvaigzne.
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
mokas Ļoti lielas, neciešamas sāpes, fiziskas ciešanas.
grēku plūdi ļoti lieli plūdi, liels posts, arī nelaime.
rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
dogs Ļoti liels suns ar īsu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
koloss Ļoti liels, milzīgs priekšmets (piem., piemineklis).
bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
necik Ļoti maz; nemaz.
punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
plēsonīgs Ļoti naidīgs, nikns, nežēlīgs.
kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piem., justies).
ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sīksīks Ļoti nenozīmīgs, neievērojams.
brīnums Ļoti neparasts, dīvains, grūti izskaidrojams notikums, parādība.
šķībi (un) greizi ļoti nepareizi.
vēmiens nāk ļoti nepatīk.
vemt gribas ļoti nepatīk.
stulbs Ļoti nepatīkams, nevēlams (piem., par darbību, stāvokli); muļķīgs (2).
antipātisks Ļoti nepatīkams; pretstats: simpātisks.
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
riebties Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, steidzams.
nervu kamols ļoti nervozs cilvēks.
cūcīgs Ļoti netīrīgs, nevīžīgs.
sušķīgs Ļoti netīrs, nevīžīgs.
sušķis Ļoti netīrs, nosmērējies cilvēks.
melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
sunisks Ļoti nevēlams, kaitīgs.
bez žēlastības ļoti nežēlīgi, arī bez saudzības.
plēst divas (arī trīs utt.) ādas ļoti nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
nezvērs Ļoti nežēlīgs, ļauns cilvēks.
kā āpsis alā ļoti noslēgti, netiekoties ar citiem.
kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
finieris Ļoti plāna koksnes plāksne.
vizuļzelts Ļoti plānas plāksnes veida zelts.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
nenopriecāties Ļoti priecāties, nevarēt beigt priecāties.
staipīties Ļoti pūlēties (ko nesot, ceļot u. tml.).
izlēkt no biksēm ļoti sadusmoties, kļūt nesavaldīgam.
odiozs Ļoti savāds, dīvains, nepieņemams.
sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne.
aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
kliegt pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti kliegt.
brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
kā zirgs Ļoti skaļi, trokšņaini; pārlieku enerģiski.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
nožēlojams Ļoti slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
krimināls Ļoti slikts; nepieņemams.
verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
kā bluķis Ļoti smags, stīvs, nekustīgs.
bargs Ļoti spēcīgs (piem., par negaisu, vētru).
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
ass Ļoti spraigs, arī nežēlīgs.
sīvs Ļoti spraigs, intensīvs, arī nežēlīgs (piem., par darbību, norisi); tāds, kas darbojas ļoti spraigi, intensīvi, arī nežēlīgi.
kā klints ļoti stingrs, ciets, nelokāms.
ņirbēt Ļoti strauji kustēties; tikt ļoti strauji kustinātam (parasti nelielā attālumā).
straume Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; aumaļām.
aumaļām Ļoti strauji, lielā daudzumā, nepārtrauktā plūsmā; straumēm.
ugunīgs Ļoti straujš, nevaldāms.
saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
pirmatne Ļoti tāla senatne; (kā) sākotne.
melns Ļoti tumšs, arī vēls (par nakti); necaurredzams (par tumsu).
akls Ļoti tumšs, necaurredzams; bez gaismas.
sirdsdraudzene Ļoti tuva draudzene, kurai uztic visslēptākās domas un jūtas.
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
ar putām uz lūpām ļoti vai pārlieku dedzīgi, enerģiski.
kā gaiss ļoti vajadzīgs, ļoti nepieciešams.
vajag kā ēst ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
vajadzīgs kā ēst ļoti vajadzīgs, nepieciešams.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
kārot Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
kāroties Ļoti vēlēties (piem., kādu ēdienu, dzērienu), just nepieciešamību (pēc tā).
vulgārs Ļoti vienkāršots; tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piem., par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
mežonīgs Ļoti, ārkārtīgi; neciešami.
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
Eiropas Valodu portfelis mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
sākumskola Mācību un audzināšanas iestāde zemākās (1.–4. klase) izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
izdzīt Mācot, stingri audzinot, izskaust (piem., nevēlamu īpašību).
izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
maģis Magnetofons.
kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
svaidīgs Mainīgs, nevienmērīgs (par kustību).
svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
neraudzēta maize maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
miteklis Mājoklis, mītne; dzīves vieta.
nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
maksāt nespējīgs maksātnespējīgs.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
kinozinātne Mākslas zinātnes nozare, kas pēta kinomākslu.
substrāts Mākslīgā augsne siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
sodas ūdens mākslīgi mineralizēts ūdens ar sārmainu reakciju.
lieks Mākslīgs, neīsts.
sēnalliteratūra Mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra; sēnalu literatūra.
performance Māksliniecisks priekšnesums (sabiedriskā vietā, uz ielas u. tml.).
duets Māksliniecisks priekšnesums divu cilvēku izpildījumā; abi šāda priekšnesuma izpildītāji.
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
ansamblis Mākslinieku kolektīvs (neliels), kas sniedz priekšnesumu.
ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
mākslīgs Mākslots, nedabisks.
vobleris Makšķerēšanā – māneklis plēsīgo zivju ķeršanai: neliela plastmasas vai metāla zivtiņa ar diviem āķiem.
plīties Mākties virsū; nelikt mierā.
mālaugsne Mālaina augsne.
dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
atmaldīties Maldoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzmaldīties Maldoties, arī klīstot nejauši, negaidīti nokļūt (uz kā, pie kā).
klunkšķis Malks; neliels (šķidras vielas) daudzums.
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
izmanevrēt Manevrējot izbraukt.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
izmānīties Mānoties izkļūt no nepatīkamas situācijas.
neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
klumzīgs Masīvs, neērts.
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
pusmaska Maska (piem., karnevālā, masku gājienā), kas aizsedz tikai daļu sejas.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
kostīms Masku balles, karnevāla tērps.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
bize Matu pīne.
zirgaste Matu sakārtojums – pakausī cieši sasieti, nesavīti, samērā gari mati.
aste Matu sakārtojums – pakausī sasieti, nesavīti mati.
celiņš Matu šķirtne.
rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
mazums Maz, nedaudz.
knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
skuķēns Maza meitene.
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
monpansjē Maza, cieta karamele bez pildījuma; ledene.
spļāviena attālumā mazā, nelielā attālumā.
skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
pirmorganizācija Mazākā (kā, piem., nevalstiskas organizācijas, partijas) organizatoriskā vienība.
konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
izmazgāt Mazgājot panākt, ka izzūd (netīrumi).
bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
vieglināt Mazināt (negatīvu pārdzīvojumu, arī sāpes, ciešanas).
pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
panerrot Mazliet iznerrot (kādu); pakaitināt.
palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
paknābāt Mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem).
bišķi Mazliet, drusku, nedaudz.
cik necik mazliet, kaut nedaudz.
patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
paknapināties Mazliet, nedaudz knapināties.
pakritizēt Mazliet, nedaudz kritizēt.
pakropls Mazliet, nedaudz kropls.
paķepuroties Mazliet, nedaudz ķepuroties.
palauzīt Mazliet, nedaudz lauzīt.
palepoties Mazliet, nedaudz lepoties.
palielīties Mazliet, nedaudz lielīties; palepoties.
pakristies Mazliet, nedaudz nokristies.
pakoriģēt Mazliet, nedaudz paregulēt.
paregulēt Mazliet, nedaudz regulēt.
pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
piekārtot Mazliet, nedaudz sakārtot; pielabot (kā) sakārtojumu, novietojumu.
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
patēlot Mazliet, nedaudz tēlot (ko) (2).
patīksmināties Mazliet, nedaudz tīksmināties.
paturpināt Mazliet, nedaudz turpināt.
pavingrināties Mazliet, nedaudz vingrināties.
pavingrot Mazliet, nedaudz vingrot.
pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
pa druskai mazliet, nedaudz; drusku.
nelielā mērā mazliet, nedaudz.
par naga melnumu mazliet, nedaudz.
par sprīža tiesu mazliet, nedaudz.
pa vienu mata tiesu mazliet, nedaudz.
pa bišķim mazliet, nedaudz.
drusku Mazliet, nedaudz.
patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
garlaicīgs Mazrunīgs, nesabiedrisks (cilvēks); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kluss Mazrunīgs; arī noslēgts; tāds, kas maz runā, netrokšņo.
mazums Mazs (kā) skaits; neliels (kā) daudzums.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
kuģītis Mazs kuģis pasažieru pārvadāšanai nelielos attālumos pa upēm, ezeriem.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
blakts Mazs, brūngans asinssūcējs kukainis, kuru saspiežot izdalās nepatīkama smaka [Cimex lectularius].
mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
gailēns Mazs, nepieaudzis gailis.
velnēns Mazs, nepieaudzis velns.
zaķēns Mazs, nepieaudzis zaķis.
pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
šaurs Mazskaitlīgs, samērā neliels.
nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
suņu sēne mazvērtīga vai neēdama sēne.
niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
niecīgs Mazvērtīgs, nepilnvērtīgs (par cilvēku).
štrunts Mazvērtīgs, nevajadzīgs priekšmets; nieks.
sēnalains Mazvērtīgs, nevērtīgs.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
kušete Mēbele – neliels dīvāns bez atzveltnes un ar paaugstinājumu galvgalī.
plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
ķeblis Mēbele sēdēšanai ar sēdekli bez atzveltnes.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
seters Medību suns ar garu apspalvojumu un nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
basethaunds Medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
balneoloģija Medicīnas nozare par ārstnieciskiem minerālūdeņiem un dūņām, to lietošanu ārstniecībā.
ķirurģija Medicīnas nozare, kas ārstē slimības un ievainojumus operējot; attiecīgā medicīnas zinātnes nozare, kas izstrādā operāciju paņēmienus, metodes un tehniku.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
neiroloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas funkcijas, attīstību, kā arī nervu sistēmas slimības un nodarbojas ar šo slimību ārstēšanu.
neiropatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta nervu sistēmas slimības, to profilaksi un ārstēšanas iespējas.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
nomierinošs līdzeklis medikaments, kas nomierina centrālo nervu sistēmu.
korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
ar pieri sienā skriet mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
skriet ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
ķēdes pārvads mehānisma elements griezes kustības pārnešanai starp paralēlām vārpstām ar ķēžu ratiem un noslēgtu ķēdi (piem., velosipēdos).
brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
slēdzene Mehānisms (durvju, vārtu u. tml.) vērtnes fiksēšanai aizvērtā stāvoklī un (to) aizslēgšanai.
mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
domkrats Mehānisms, pārvietojama ierīce smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā.
lāpsta Mehānismu sastāvdaļa – metāla plātne (kā) maisīšanai, līdzināšanai u. tml.
meitēns Meitene (1); meita (1), meitiņa.
čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
džude Meitene, jauniete.
caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
peciņa Meitene, parasti maza.
peka Meitene, parasti maza.
meitēns Meitene; jauniete.
skuķis Meitene; skuķe.
skuķe Meitene.
skuķene Meitene.
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
gūglēt Meklēt internetā ar meklētāju Google.
ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
melnkalnieši Melnkalnes pamatiedzīvotāji.
magnetīts Melns, dzelzi saturošs minerāls ar magnētiskām īpašībām; magnētiskā dzelsrūda.
karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
tukšs mēness mēness fāze, kad tas nav redzams.
vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
mēnessgaisma Mēness gaisma.
mēnesstars Mēness gaismas stars.
mēnessirpis Mēness sirpis.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
tukšs Mēness mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
čigānu saule mēness.
lunātisms Mēnessērdzība; somnambulisms.
tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
reize Mēnešreizes.
makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
kilovatstunda Mērvienība elektriskās enerģijas mērīšanai [kWh].
elektronvolts Mērvienība enerģijas mērīšanai fizikā [eV].
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
nomesties Mesties lejā, zemē (no kurienes).
piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
cēlmetāls Metāls (piem., zelts, platīns), kas nerūsē.
stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
uzmest Metot (spēles kauliņu), panākt (parasti neviļus), ka (tas) nokrīt (kādā stāvoklī).
izmest Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest (1).
mētrājs Meža augšanas tips – priežu audze (nereti ar egļu un bērzu piemistrojumu), kam zemsedzē aug mellenāji, brūklenāji un sūnas.
izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
špices Mežģīnes.
bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
aizmēzt Mēžot, tīrot aizvākt, piem., netīrumus, gružus.
zaļais zelts mežs, arī koksne.
sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
pritons Midzenis (2); netiklības perēklis (3).
maigs Mierīgs, nesaraustīts (parasti par miegu).
līdzsvarots Mierīgs, nesatraukts (piemēram, par cilvēku, tā raksturu).
līdzsvars Mierīgs, nesatraukts (psihiskais) stāvoklis.
kluss Mierīgs, netraucēts (parasti par stāvokli, norisi).
stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
ieceļot Migrējot ierasties no citurienes (par dzīvniekiem); ieviesties no citurienes (par augiem).
sudoku Mīkla, kurā cipari jāizvieto tā, lai katrā mīklas horizontālajā vai vertikālajā līnijā un kvadrātiskajos lauciņos tie neatkārtotos.
gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
sēnīte Mikroskopiska sēne (1).
pelējumsēne Mikroskopiska sēne, kas rada pelējumu.
mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
tahta Mīksta mēbele bez atzveltnes gulēšanai vai sēdēšanai.
supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
uniforma Militārs formas tērps; formas tērps (civilo profesiju dienestu pārstāvjiem).
miltenājs Miltene; milteņu audze.
radziņš Miltu izstrādājums neliela raga vai pusmēness formā.
miriāde Milzīgs, neskaitāms (kā) daudzums.
sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
motoreļļa Minerāleļļa iekšdedzes dzinēju eļļošanai.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
mākslīgie mēsli minerālmēsli.
neorganiskais mēslojums minerālmēsli.
minerālmēslojums Minerālmēsli.
mineralogs Mineraloģijas speciālists.
barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
kuprīts Minerāls – vara oksīds sarkanā krāsā (vara rūda).
safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
vizla Minerāls ar metālisku spīdumu.
siderīts Minerāls brūnganā krāsā, viena no dzelzs rūdām.
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
hrizolīts Minerāls, caurspīdīgs olivīna paveids; dārgakmens.
cirkons Minerāls, cirkonija silikāts.
apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
rubīns Minerāls, korunda paveids – caurspīdīgs sarkans dārgakmens.
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
tirkīzs Minerāls, necaurspīdīgs dārgakmens gaiši zilā, zaļganā un zaļgani pelēkā krāsā.
mīnijs Minerāls, no kā iegūst krāsu pigmentus.
ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
serdoliks Minerāls, sarkans vai sarkanbrūns pusdārgakmens, halcedona paveids.
perlīts Minerāls, vulkāniskais stikls.
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
dabiskie sāļi minerālu grupa, kas veido sāļu nogulumiežu atradnes.
agregāts Minerālu sakopojums; kristālu saaugums.
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
sēravots Minerālūdens avots, kurš satur sērūdeņradi.
minerālavots Minerālūdens avots.
sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
katla akmens minerālvielu nogulsnējums uz katla sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
MK Ministru kabinets.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
ar kājām pa priekšu miris; tāds, ko nes zārkā apglabāt.
būda Miteklis nelieliem dzīvniekiem.
stallis Mītne zirgu turēšanai un kopšanai; zirgu kūts.
naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
patversme Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
sirdsapziņas pārmetumi mokoša savas nepareizās rīcības, attieksmes apzināšanās, negatīva attieksme pret tām.
paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
murgains Mokošs, arī nesakarīgs (par sapni, tā tēliem).
panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
kauns Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piem., par savu nodarījumu, rīcību.
amorālisms Morāles noliegšana; tikumības trūkums; netikumība.
netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
kauna darbs morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība.
kauns Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
kauna lieta morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība.
bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
postfikss Morfēma, kas atrodas aiz vārda saknes (piem., piedēklis, galotne).
ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
virzuļmotors Motors, kas siltuma enerģiju pārvērš vārpstas rotācijas enerģijā.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
radikulīts Mugurkaula smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
ģeķīgs Muļķīgs; arī nenopietns.
idiots Muļķis, nejēga.
mūjābelis Muļķis; arī neveikls, neizdarīgs cilvēks.
kretīns Muļķis; nejēga.
pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
brašs Mundrs, enerģisks.
rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
mūris Mūrēta celtnes daļa, siena.
ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
ramadāns Musulmaņu (Mēness) kalendāra devītais – svētais – mēnesis, kura laikā no saullēkta līdz saulrietam jāievēro gavēnis un atturība.
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
muzikoloģija Mūzikas zinātne (mūzikas teorija, vēsture un kritika).
klarnetists Mūziķis, kas spēlē klarneti.
kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
papliks Nabadzīgs, nepilnīgs.
miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
nagliņkurpes Naglu kurpes, naglenes.
ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
teļa prieks naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
teļa sajūsma naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
jaunnedēļ Nākamajā nedēļā.
atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
nākamība Nākotne (1, 2).
rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
futurologs Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
saimnieks Namatēvs; ģimenes galva.
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
starta kapitāls naudas summa, kas nepieciešama, lai uzsāktu kādu biznesu, uzņēmējdarbību u. tml.
ne par kapeiku labāks nav it nemaz labāks.
ne par kapeiku sliktāks nav it nemaz labāks.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
vienalga Nav svarīgi; nesvarīgi, nenozīmīgi.
nav mazais bērns nav tāds, kas nesaprot, nezina (ko).
nav vērts rokas smērēt nav vērts ķerties klāt (pie netīra darba).
nezin no kurienes nav zināms, no kurienes.
nez no kurienes nav zināms, no kurienes.
nesaule Nāves valstība; nebūtība, nāve.
galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
ne par sprīdi ne mazākā mērā, it nemaz.
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.) ne pirmo, ne vienu vien.
neīstā gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
ar Dievu uz pusēm ne visai labi; kaut kā.
pa daļām ne visi uzreiz; ne visu uzreiz; pakāpeniski.
neba Ne; ne jau.
uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
tukšs zieds neapaugļots zieds.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
aunapiere Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks; stulbenis.
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
palikt vecmeitās neapprecēties.
palikt vecpuisī neapprecēties.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
būt zem (kāda) goda neatbilst (kāda) morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
neizturēt kritiku neatbilst kādām prasībām.
stāvēt tālu (no kā) Neatbilst, nelīdzināties (kam).
kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
disharmonija Neatbilstība; nesaskaņotība.
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
tiesu vara neatkarīga vara Latvijas Republikā, kas pastāv līdzās likumdošanas varai un izpildvarai.
gribot negribot neatkarīgi no paša vēlēšanās.
noklusēt Neatklāt, neizpaust.
tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
nelikties mierā neatlaidīgi censties ko panākt.
urķēties pakaļ neatlaidīgi censties noskaidrot.
sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
urdīt Neatlaidīgi nodarbināt, izraisīt nemieru.
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
uzmākties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
nesankcionēta piekļuve neatļauta datorā esošās informācijas izmantošana, izmainīšana vai iznīcināšana.
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
izlaist Neatskaņot, nenodziedāt.
nenogurdināms Neatslābstošs, neizsīkstošs.
nenogurstošs Neatslābstošs, neizsīkstošs.
blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
auna galva neattapīgs vīrietis; muļķis.
zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
stāvēt uz vietas neattīstīties, nemainīties.
rudiments Neattīstīts orgāns vai orgāns, kas zaudējis savu nozīmi un pilnībā neattīstās.
rudimentārs Neattīstīts, nepilnvērtīgs.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
mazgāt rokas nevainībā neatzīt, neuzskatīt sevi par vainīgu.
neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
vēja zieds neauglīgs zieds.
atturēties balsošanā nebalsot ne par, ne pret.
neķer kreņķi nebēdājies!
nebēdnība Nebēdnīga izdarība, draiskulība, arī nerātnība.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
aiziet latatā nebūt (vairs); pazust.
justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
nebūt pirmo reizi ar pīpi uz jumta nebūt iesācējam.
nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
stāvēt patālu (no kā) nebūt pārāk cieši saistītam (ar ko).
pieklibot Nebūt tādam, kā vajag; būt ar trūkumiem, nepilnībām.
pietrūkt Nebūt vajadzīgajā daudzumā; nepietikt.
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
niecīgs Nebūtisks, maznozīmīgs, nesvarīgs.
atteikties Necensties, netīkot (pēc kā), upurēt (ko); iztikt (bez kā); atsacīties.
ne piles necik, nemaz (par ko lejamu).
ne graša necik, nemaz.
ne par grasi necik, nemaz.
mazs Necils, neievērojams (par cilvēku).
sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
zems Necils, neievērojams u. tml.
samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss.
nebalss Nedabiski pārvērsta, nepatīkami skanoša balss.
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
nobrukt Nedarboties, nefunkcionēt.
stāvēt mierā Nedarboties, nerunāt.
iziet no ierindas nedarboties; nespēt strādāt.
iekost Nedaudz (parasti netērējot daudz laika) ieēst.
polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
kapeika Nedaudz naudas, neliela naudas summa.
paņemt rokā grāmatu nedaudz palasīt; arī iesākt lasīt.
izlaist riksi nedaudz paskraidīt.
pabērt Nedaudz, arī vietumis uzbērt; nedaudz nobērt.
par nieku nedaudz, mazliet.
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
neiet krastā nederēt.
piespiest (kādu) pie sienas nedot (kādam) izvēles iespēju.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
kremst Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
kremsties Nedot miera, izraisīt nepatīkamu pārdzīvojumu.
noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
palikt Nedoties prom (no kurienes), uzkavēties (kur).
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
nedrīkstēt (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
neiedrošināties (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
steberēt Nedroši, neveikli, arī nevarīgi iet.
minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
bikls Nedrošs, nebrīvs (kautrējoties, mulstot); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
kautrība Nedrošums, mulsums, neērtuma izjūta; arī biklums.
pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
vilku sēne neēdama sēne, arī sēne, kuras izmantošana nav zināma.
bailes Neērtības, nedrošības sajūta, kauns.
ciets Neērts, nepatīkams (par sēdēšanu, gulēšanu šādās mēbelēs).
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
ķeza Negadījums, nepatīkama situācija, nelaime.
ķibele Negadījums, nepatikšanas.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
cūkas laime negaidīta, necerēta veiksme.
cūcene Negaidīta, necerēta veiksme.
izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti nekaunīga, nosodāma) rīcība.
iekulties Negaidīti nonākt (nevēlamā stāvoklī).
notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
(kā) par brīnumu negaidīti, neparasti; pretstatā gaidītajam, parastajam.
gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
atgadījums Negaidīts, nejaušs notikums.
ārkārtējs Negaidīts, neparedzēts, neparasts; vēl nebijis, nepiedzīvots.
galvu reibinošs negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams.
žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
liga Negatīva parādība, nelaime, liksta; arī slimība.
vājība Negatīva, nevēlama (personas, rakstura) īpašība.
trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
neglītais pīlēns neglīta izskata cilvēks.
mērkaķis Neglīts, arī nejauks cilvēks.
nejēdzīgs Neglīts, nepievilcīgs.
negludums Negluda vieta, nelīdzenums (kur).
krunkains Negluds, nelīdzens (piem., par apģērbu).
rēpuļains Negluds, nelīdzens, ar izciļņiem.
kroka Negludums, nelīdzenums (audumam, apģērbam).
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
netīrelis Negodīgs, morāli netīrs cilvēks.
vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
runāt caur zobiem negribīgi runāt.
atmaskot sevi negribot atklāt savus slēptos nodomus, negatīvo rīcību.
apgrozīt (naudu) pirkstos negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
apgrozīt (naudu) rokās negribot, vilcinoties ar šaubām izdot, atdot vai izlietot.
negroīdu rase negroīdā rase.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
sacīt Neiebilst, nepārmest u. tml.
krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
zaudēt spēli neiegūt, nepanākt (ko).
strups Neiejūtīgs, nevērīgs (par izturēšanos, rīcību u. tml.).
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
kavēt Neierasties, nepiedalīties.
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
absolūtā monarhija neierobežota monarha vara.
tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
absolūts Neierobežots; neatkarīgs.
sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
necelt (ne savu) kāju neiet (kur, pie kā).
izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
nespert (ne) soli neiet, nenākt (kur).
nespert (ne) soļa neiet, nenākt (kur).
pelēcīgs Neievērojams, ikdienišķs; tāds, kas neizceļas ne ar ko īpašu (par cilvēku).
viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
neatkarīgs Neievērojot (ko), nesaskaņojot (ar ko).
ārpus laika un telpas neievērojot reālos apstākļus.
laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
uzspļaut Neievērot, neatzīt, neņemt vērā.
palaist Neievērot, nepamanīt.
nekustināt ne ausu neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
nekustināt ne ausis neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
mīksta ola neilgi vārīta ola.
pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
pastāvēt Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
palīņāt Neilgu laiku, nedaudz līņāt.
paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
nelikties (ne) zinis neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
neirologs Neiroloģijas speciālists; nervu ārsts.
neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
dekorācija Neīsts, ārišķīgs, arī nepatiess.
jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
izputēt vējā neizdoties, nepiepildīties.
nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
aizlaist gar degunu neizmantot izdevīgu gadījumu, labu iespēju.
noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
turēt slepenībā neizpaust, arī slēpt.
turēt noslēpumā neizpaust, arī slēpt.
glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
pievaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
savaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
pievaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
savaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
novaldīt mēli neizpļāpāt.
valdīt mēli neizpļāpāt.
valdīt muti neizpļāpāt.
NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
norīt Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
zaļa malka neizžāvēta, mitra malka.
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
nešpetns Nejauks, nepatīkams, arī ļauns, negants.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
nejaušība Nejauša sagadīšanās, sakritība; neparedzēts notikums, gadījums.
gadīties pa rokai nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
gadīties pie rokas nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
(gadīties) pa ķērienam nejauši atrasties tuvumā, būt ātri paņemamam.
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
pagadīties pie rokas nejauši būt, atrasties tuvumā.
pagadīties pa rokai nejauši būt, atrasties tuvumā.
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
ieskriet Nejauši nonākt kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
uzsmaidīt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
uzspīdēt Nejauši, negaidīti gadīties, rasties (kādam).
uzdurties Nejauši, negaidīti nokļūt (piemēram, pie kādas celtnes, vietas).
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
neviļus Nejauši, netīšām, nevilšus.
negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
gadījums Nejaušs, nepastāvīgs, neregulārs.
nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
akls Nejaušs; negaidīts.
bez jokiem nejokojot, runājot pavisam nopietni.
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
akmens Nejūtīgs, nepielūdzams, nesatricināms, ciets.
ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
nenieka Nekā (vietniekvārda nekas ģenitīvs); necik.
nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu nekā nedarīt.
ne pirksta nepakustināt nekā nedarīt.
kā aizvērtām acīm nekā neredzot, nepamanot.
kad pūcei aste ziedēs nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt, neiegūt, nesasniegt u. tml.
nemūžam Nekad, nekādos apstākļos.
kad cirvja kātam lapas plauks nekad.
neparko Nekādā gadījumā, nekādā ziņā.
ne par kādu naudu nekādā gadījumā.
ne šā, ne tā nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
nekādi Nekādā veidā; nekā [1].
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
Dieva dēļ nekādā ziņā.
no Dieva puses nekādā ziņā.
nevainīgs Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā.
zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
izraut aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt (kādu).
izzagt aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
zagt aci no pieres ārā nekaunīgi, pārdroši zagt.
zagt aci no pieres laukā nekaunīgi, pārdroši zagt.
brūķēt (lielu) muti nekautrīgi (daudz) runāt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
bez kavēšanās nekavējoties, tūlīt.
neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
kāpt uz galvas Neklausīt, galīgi neņemt kādu vērā.
tukšā dūšā neko neēdušam.
bez vārda runas neko neiebilstot.
nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
ne nieka neko.
ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
kā lops Nekulturāls, nepieklājīgs.
ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi.
ne šur, ne tur nekur, nevienā vietā.
kā mūmija nekustīgi, bez valodas.
kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
kā ieaudzis nekustīgs, neatdalāms.
kā (zemē) iemiets nekustīgs, zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma).
šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme pret kādu.
grūtības Nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi; nepieciešamā, vajadzīgā trūkums.
sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
ar šķību aci nelabvēlīgi, neuzticīgi.
liksta Nelaime, negadījums.
nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
spurains Nelaipns, skarbs, arī nepakļāvīgs.
nelaist pāri slieksnim nelaist iekšā (ēkā, telpā).
nelaist pār slieksni nelaist iekšā (ēkā, telpā).
turēt ciet nelaist vaļā.
melnais tirgus nelegāla tirdzniecība.
pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
čirka Neliela auguma, sīka meitene.
lūgšanu nams neliela baznīca.
telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
meitas istabiņa neliela istaba, kas paredzēta kalponei.
dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
pūdernīca Neliela kārba, neliels trauks pūdera glabāšanai.
atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
kārniņš Neliela keramiska vai cementa plāksne (jumta segumam).
taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
viesu māja neliela lauku viesnīca.
roka grupa neliela mūziķu grupa, kas atskaņo rokmūziku; rokgrupa.
kabatas nauda neliela naudas summa sīkiem izdevumiem.
kāda kapeika neliela naudas summa.
lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
simfīze Neliela skrimšļa plātne, kas savieno abus kaunuma kaulus.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
kabatas grāmatiņa neliela, kabatas formāta piezīmju grāmatiņa.
būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
palete Neliela, parasti ovāla plāksne ar caurumu īkšķa ievietošanai, uz kuras novieto un jauc krāsas.
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
ragaviņas Nelielas, ar rokām velkamas ragavas, kas paredzētas bērnu vizināšanai, nobraukšanai no kalna, arī nelielu kravu vešanai.
tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
doze Neliels (parasti apaļš) trauks; neliela (parasti apaļa) kārba.
kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
gumijas termofors neliels aizskrūvējams gumijas maiss, kurā iepilda ūdeni ar vajadzīgo temperatūru.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
gāzes baloniņš neliels ar gāzi pildīts baloniņš individuālai aizsardzībai.
Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
simt gramu neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
krevete Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis; garnele.
kabatas formāts neliels formāts, ko var ievietot kabatā.
dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
starpspēle Neliels instrumentāls brīvas formas skaņdarbs; starpposms starp skaņdarbu daļām; arī īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums; intermeco.
dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
ūdens kliņģeris neliels kliņģeris, ko pirms cepšanas apvāra ūdenī.
paradīzes ābele neliels koks vai krūms ar sīkiem dzeltensarkaniem augļiem.
metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
upes tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
upju tramvajs neliels kuģis pasažieru pārvadāšanai (parasti pa upēm, ezeriem) nelielos attālumos.
kāpņu platforma neliels laukums starp kāpņu posmiem.
diktofons Neliels magnetofons runas ierakstīšanai un atskaņošanai.
tabakas maks neliels maisiņš tabakas glabāšanai.
pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
īsais stāsts neliels prozas darbs, kas parasti veltīts kādam atsevišķam notikumam.
paleja Neliels reljefa pazeminājums; neliela ieleja.
lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
piebarošanas lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
barības lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
pleķis Neliels zemes gabals; neliela teritorija, vieta.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
sīks Neliels, nebūtisks.
kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
nieks Neliels, nenozīmīgs vai mazvērtīgs priekšmets.
lēkšķe Neliels, neregulāras formas (kā, piem., sniega, mitru netīrumu) kopums.
neievērojams Neliels, niecīgs, vērā neņemams.
bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
tenderis Neliels, vienmasta buru kuģis; neliels palīgkuģis.
neizteikts Neliels; tāds, kas izpaužas, iezīmējas samērā nedaudz.
skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
mest naudu zemē nelietderīgi izdot, izšķērdēt.
sviesties ar naudu nelietderīgi izdot, šķiest naudu.
aizlaist pa vējam nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
izsēt vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
aizlaist vējā nelietderīgi iztērēt, izlietot; izšķiest.
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
sēt vējā nelietderīgi tērēt, šķiest.
sēt pa visiem vējiem nelietderīgi tērēt, šķiest.
šķērdēties Nelietderīgi, nevajadzīgi tērēt naudu, materiālas vērtības u. tml.
šķērdēt Nelietderīgi, nevajadzīgitērēt.
riebeklība Nelietīga, nekrietna rīcība.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
malu medniecība nelikumīga medniecība; malumedniecība.
melnā ekonomika nelikumīga peļņas gūšana, nereģistrējot saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus u. tml.
kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
malu zvejniecība nelikumīga zvejniecība.
nelikumība Nelikumīga, neatļauta, arī prettiesiska darbība, rīcība.
malu medības nelikumīgas medības, malumedības.
kreisā prece nelikumīgi iegūta un pārdota prece.
pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
kreiss Nelikumīgs, neatļauts.
iracionāls Neloģisks, neizprotams.
ciets kā akmens nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams.
ciets kā krams Nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
dzēst Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām); neļaut (kam degošam) degt tālāk.
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
neļauties izjokoties neļaut sevi izjokot.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
smaguma centrs nemainīgs cieta ķermeņa punkts, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
pastāvēt uz savu nemainīt savas domas par ko.
pastāvēt pie sava nemainīt savas domas par ko.
balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums.
dabisks Nemākslots, neviltots; īsts, patiess.
(ar) baltiem diegiem šūts nemākulīgi maskēts, nepārliecinošs, neticams.
bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres.
saķērnāt Nemākulīgi, arī nelietderīgi izmantot, iztērēt; arī saķēpāt.
ķēzīt Nemākulīgi, nelietderīgi izmantot, tērēt.
smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (piem., attēls, teksts).
piezagties Nemanāmi, negaidot izraisīties (piem., par psihisku stāvokli).
piezagties Nemanāmi, negaidot rasties, izraisīties.
ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
(ne) mutē neņemt nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
neņemt (ne) mutē nemaz neēst, nedzert (kādu ēdienu, dzērienu).
nepakustināt ne ausu nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
nepakustināt ne ausis nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
ne par pirksta platumu nemaz, ne mazākā mērā.
ne par matu nemaz, necik.
ne kripatas nemaz.
ne tik (daudz), cik melns aiz naga nemaz.
ne mazākā mērā nemaz.
ne par naga melnumu nemaz.
ne štrunta nemaz.
ne kripatiņas nemaz.
ne tik (daudz), kā melns aiz naga nemaz.
knosīties Nemierīgi grozīties, kasīties, knibināties; būt nemierīgam.
saknosīties Nemierīgi sakustēties; kļūt, parasti pēkšņi, nemierīgam.
acis šaudās uz visām pusēm nemierīgi skatīties uz visām pusēm.
kā uz adatām nemierīgi, nepacietīgi sēdēt; būt ļoti satrauktam.
nemiera gars nemierīgs, darbīgs cilvēks.
nemiera putns nemierīgs, darbīgs cilvēks.
trausls miegs nemierīgs, viegli pārtraucams miegs.
izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
kā vāvere ritenī nemitīgā kustībā, darbībā.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
ēst matu no galvas nost nemitīgi pārmest kādam nebūtiskas lietas.
grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
ar katru mirkli nemitīgi, nepārtraukti; arvien.
damokla zobens nemitīgs apdraudējums (kam, kādam).
zaļš Nenobriedis, negatavs (piem., par augļiem, ogām).
brīvs Nenodarbināts, neaizņemts (par cilvēku).
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
acīmredzot Nenoliedzami, neapšaubāmi.
nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
nekrist Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
ņemt par labu nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).
blēņas Nenopietna, nelietderīga rīcība, darbība.
pļāpas Nenopietna, nenozīmīga saruna; tenkas.
pa jokam nenopietni, jokojot.
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs, strauji mainīgs.
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
ne cepts, ne vārīts nenoteikts.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
aizkavēties Nenotikt, nenorisināties paredzētajā laikā.
nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
atkrist Nenotikt, netikt īstenotam.
labils Nenoturīgs, nestabils.
uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
šāds tāds nenozīmīgs; visāds.
lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
neklapēt ar ausīm neņemt vērā.
mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
pamest pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
kā uz (karstām) oglēm Nepacietīgi, nervozi.
nevilkt garumā nepaildzināt, nepalēnināt (kā norisi, darbību).
nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
spītēt Nepakļauties (kam nevēlamam), censties pārvarēt (to).
turēties Nepakļauties (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); nepaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli); valdīties.
raganu medības nepamatota vēršanās pret kādu personu vai personu grupu.
grābt Dievam acīs nepamatoti gausties, žēloties.
kails apgalvojums nepamatots apgalvojums.
no (zila) gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
izgājiens Neparasta, negaidīta rīcība, izturēšanās.
gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
brīnumu lietas neparasti, neticami notikumi.
neordinārs Neparasts, neikdienišķs.
noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
ārkārtīgs Neparasts, nepiedzīvots, sevišķs; ārkārtējs (1).
tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
starpgadījums Neparedzēts, parasti nevēlams, gadījums, notikums kādā darbībā, norisē.
greizs solis nepareiza rīcība.
savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
ne sitams neparko, nekādā gadījumā.
ne akls neparko.
neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
ūdens riņķojums dabā nepārtraukta ūdens pārvietošanās Zemes atmosfērā, hidrosfērā un Zemes garozā Saules radiācijas un smaguma spēka iedarbībā.
uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
plūst Nepārtraukti tikt transportētam; nepārtraukti tikt saņemtam vai nosūtītam.
ik brīdi nepārtraukti vai pēc ļoti īsiem pārtraukumiem.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
kā pa konveijeru nepārtraukti, bez pārtraukuma.
ne dienu, ne nakti nepārtraukti, nevienu brīdi.
ikkatru acumirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru mirkli nepārtraukti, vienmēr.
ikkatru brīdi nepārtraukti, vienmēr.
vienā gabalā nepārtraukti.
visu laiku nepārtraukti.
tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
kā mūris Nepārvarams, nesagraujams.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
nedrošs Nepastāvīgs, nestabils.
norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
blēņas Nepatiesība, nenozīmīgs apstāklis; nieki.
tukšs māns nepatiesība.
mākslots Nepatiess, neīsts (par emocionālu stāvokli, tā izpausmi).
rusofobija Nepatika pret krieviem, krievu tautu; šīs nepatikas paušana.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
šļura Nepatīkama jezga, negatīvi vērtējama situācija.
slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
nelaba dūša nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta.
griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
rūgts kumoss nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
rūgts malks nepatīkams, arī aizvainojošs pārdzīvojums, notikums.
neveikls Nepatīkams, neapskaužams.
sājš Nepatīkams, nelabs; tāds, kurā izpaužas nepatika.
nemīlīgs Nepatīkams, nelaipns.
muļķīgs Nepatīkams, nevēlams (parasti par darbību, stāvokli).
ziepes Nepatīkams, nevēlams stāvoklis, nepatikšanas.
šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
turēt pie sevis nepaust (savas domas, jūtas u. tml.).
nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
iziet plāni nepaveikties, beigties slikti.
iziet greizi nepaveikties, norisēt kļūmīgi.
neieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
nevarēt ieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest) nepavisam, nemaz.
no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
piedauzīgs Nepieklājīgs, morāles principiem neatbilstošs.
rupjš Nepieklājīgs, nekaunīgs, arī brutāls (par cilvēku).
paass Nepiekļāvīgs, nelaipns.
būt pretī nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
būt pretim nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
nepievienošanās Nepiekrišana, neatzīšana.
turēt zināmā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
turēt pienācīgā attālumā nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
nelāgs Nepiemērots, nepiedienīgs, nepieklājīgs.
ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
grūt Nepiepildīties, nerealizēties.
puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
brīvs Nepiestiprināts; nenostiepts.
ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
novērtēt pretinieku par zemu nepietiekami novērtēt.
nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
zems Nepietiekams, neapmierinošs.
uzgriezt muguru Nepievērst uzmanību (kam nepatīkamam, piem., tenkām).
necelt ne ausu nepievērst uzmanību, neievērot.
necelt ne ausis nepievērst uzmanību, neievērot.
atstāt bez ievērības nepievērst uzmanību; neizpildīt (piem., kādu lūgumu).
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
pusmeita Nepilngadīga kalpone lauku saimniecībā.
trūkums Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām.
neartikulēts Nepilnīgi izrunāts (par skaņu); neskaidrs, nesaprotams (par runu).
mezonīns Nepilns stāvs celtnes jumta izbūvē vai starp diviem stāviem.
puscilvēks Nepilntiesīgs, nepilnvērtīgs cilvēks.
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
neveikls Neprasmīgs, nemākulīgs; arī neskaidrs, nepārliecinošs.
izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
neprātīgs solis neprātīga rīcība.
dullums Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
dulls Neprātīgs, nesaprātīgs, muļķīgs.
puiša cilvēks neprecējies vīrietis.
līgavas māsa neprecēta sieviete, viena no līgavas pavadonēm kāzu ceremonijā.
kļūmīgs Neprecīzs, nepareizs.
ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml.).
klusēt Neradīt skaņas, būt klusam; arī nedarboties.
sisties kā pret sienu nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
sisties kā pret mūri nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
niķi un stiķi nerātnības, blēņas.
sklandu rausis neraudzētas mīklas izstrādājums ar sasmalcinātu burkānu un kartupeļu pildījumu.
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
neskatoties Neraugoties, neņemot vērā (ko).
izlikties par beigtu nereaģēt.
utopija Nerealizējama tagadnes pretrunu atrisināšanas ideja.
utopija Nerealizējama vēlēšanās, nepiepildāms sapnis.
gaisa pilis nerealizējami nodomi, grūti piepildāmi vai nepiepildāmi sapņi.
fluīds Neredzams strāvojums, enerģijas plūsma, kas nāk no cilvēka.
astrāls Neredzams, nemateriāls; saistīts ar cilvēka garu.
punktraksts Neredzīgo raksts – nelielu izcilnīšu un bedrīšu sistēma lasīšanai ar tausti; Braila raksts.
neatlaidīgs Nerimstošs, nemitīgs, nepārtraukts.
nerimts Nerimtīgs, nemitīgs.
nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
turēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
sensorie nervi nervi, kas vada impulsus no receptoriem uz centrālo nervu sistēmu.
trofiskais nervs nervs, kas regulē vielmaiņu un audu barošanu.
pelēkā (smadzeņu) viela nervu darbības centru kopums (smadzenēs).
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
ganglijs Nervu mezgls – nervu šūnu (neironu) sakopojums.
veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
somatiskā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
tonuss Nervu sistēmas vai muskuļu sasprindzinājums, kas nerada nogurumu.
sensoriskās nervu šķiedras nervu šķiedras, pa kurām ierosa no orgāniem un audiem nonāk centrālajā nervu sistēmā.
baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
ūpis Nesabiedrisks, nedraudzīgs cilvēks.
palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
tāds kā stāv nesagatavojies, nepārģērbies u. tml.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
rūgta kafija nesaldināta kafija.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
murgot Nesamaņā nesakarīgi, neskaidri runāt.
eitanāzija Nesāpīga dzīvības atņemšana nedziedināmi slimam pacientam pēc viņa lūguma.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
ārpus katra saprāta nesaprātīgi; neprātīgi.
muļķīgs Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaprašana Nesapratne.
saldais krējums nesaskābis krējums.
disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
likumu kolīzija nesaskaņas vai pretrunas starp atsevišķiem likumiem, kas reglamentē vienas un tās pašas vai radniecīgas sabiedriskās attiecības.
atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
velns Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, nevaldāms cilvēks.
ar vēsu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar vēsu galvu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar aukstu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
fatāls miers nesatricināms miers.
vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
asa mēle nesaudzīga, dzēlīga, zobgalīga valoda.
atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
kā ar malku nesaudzīgi, neuzmanīgi.
noplēst divas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
noplēst septiņas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
noplēst desmit ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
noplēst deviņas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot (kādu).
nomaukt deviņas ādas nesaudzīgi, nežēlīgi izmantot.
kā miesnieks nesaudzīgi, nežēlīgi, rupji.
cietsirdīgs Nesaudzīgs, bezjūtīgs (pret citiem), arī nežēlīgs, ļauns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
murmināt zem deguna neskaidri runāt.
uzskribelēt Neskaidri, arī nemākulīgi uzrakstīt.
vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
rūkt bārdā neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
rūkt bārdā zem deguna neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
rūkt bārdā caur zobiem neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
skribelēt Neskaidri, nekārtīgi rakstīt.
kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
juceklis Neskaidrība, nesakarība.
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
netīrs Neskaidrs, neprecīzs (par skaņu, skanējumu).
juceklīgs Neskaidrs, nesakarīgs.
nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
pirmatnējais mežs neskarts mežs, kurā netiek ne cirsts, ne stādīts.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
ar aizmiegtām acīm neskatoties, jebkuros apstākļos.
galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
atnest Nesot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aiznest Nesot attālināt; nest prom; nesot nogādāt (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
iznēsāt Nesot nogādāt (daudzās vai visās vietās); nesot nogādāt (daudziem vai visiem).
panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
pienest Nesot piegādāt; nesot novietot (pie kā, kam klāt).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
švaks pulveris nespēcīgs, nevarīgs, arī nespējīgs cilvēks.
nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
psiholoģiskā valodas barjera nespēja iedrošināties runāt citā valodā.
bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
nespēks Nespēja; nevarība.
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
gāzties no kājām nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
zaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (piem., slimības dēļ).
pazaudēt balsi nespēt parunāt, padziedāt (slimības vai psihiska stāvokļa dēļ).
ne sapņos nerādīties nespēt pat iztēloties, iedomāties.
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
neredzēt tālāk par savu degungalu nespēt tālredzīgi spriest.
neredzēt tālāk par savu deguna galu nespēt tālredzīgi spriest.
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
šķobīgs Nestabils, nenoturīgs, nedrošs.
apgādība Nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
bezdarbība Nestrādāšana; amata pienākumu nepildīšana.
rupja vara netaisna, varmācīga vara.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
strādāt melnās miesās netaupot spēkus, smagi strādāt.
strādāt vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi strādāt.
strādāt sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi strādāt.
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
kritusi sieviete netikla sieviete.
atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
nostāvēt dīkā netikt izmantotam, lietotam.
palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
trums Netikums, negatīva parādība (sabiedrībā).
mēslu bedre Netīra vieta (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē).
cūkkūts Netīra, nekārtīga vieta.
sivēns Netīrīgs, arī nevīžīgs cilvēks.
cūka Netīrīgs, nevīžīgs cilvēks.
žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
apskretis Netīrs, apbružāts; apkaltis ar netīrumiem.
zampa Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
zaņķis Netīrs, dubļains ūdens; staigna, dubļaina vieta, kur sastājies netīrs ūdens.
melns Netīrs, necaurredzams (par ūdeni).
midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
noskretis Netīrs, nobružāts, vizuāli nepievilcīgs.
šmulis Netīrs, nosmērējies cilvēks; netīrelis, sušķis.
šmuce Netīrumi; netīrība.
likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
nelikt šķēršļus netraucēt, nekavēt, neierobežot.
ievērot klusumu netrokšņot, skaļi nerunāt, nesmieties u. tml.
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
necelt Neuzlabot, nepalielināt.
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
neķert muļķus neuzskatīt citus par muļķiem.
neķert muļķi neuzskatīt citus par muļķiem.
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
kreisie soļi neuzticība (laulībā).
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
negriezt ceļu nevairīties, nebaidīties ne no kā, izaicināt (kādu).
samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
mest vienā katlā nevajadzīgi sajaukt.
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
nevar izlēkt no savas ādas nevar mainīt savu raksturu, pēkšņi kļūt citādam.
nevar noliegt nevar neatzīt (ko).
otram muti nevar aizsiet nevar otram aizliegt runāt.
netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
pakustināt Nevarēt (nespēt) kustināt.
nevarēt, nespēt vien nobrīnīties nevarēt beigt brīnīties; ļoti brīnīties.
nevarēt vien nolielīt nevarēt beigt lielīt.
nevarēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
nespēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
ņerga Nevarīgs, nespējīgs cilvēks.
impotents Nevarīgs, nespējīgs.
klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
tizls Neveikls; nesaprātīgs.
kokains Neveikls; sasaistīts, neatraisīts.
fiasko Neveiksme, neizdošanās; pilnīga izgāšanās.
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
ēnas puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); arī trūkumi.
tumšās puses nevēlamais, negatīvais (kādā parādībā); trūkumi.
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
izlaidīgs Nevērīgs, nevīžīgs, arī nedisciplinēts, neuzvedīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neskati vīru no cepures nevērtē cilvēku tikai no ārienes.
pelēks kā zeme neveselīgi bāls, novārdzis, nobēdājies.
nevienas (dzīvas) dvēseles neviena.
klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
ar grūdieniem nevienmērīgi, kāpinājumam mainoties ar atslābumu.
nevienāds Nevienmērīgs, nelīdzens; atšķirīgs.
nedrošs Nevienmērīgs, nestabils.
ne dzīvas dvēseles neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nekad Nevienu brīdi, nevienu reizi.
ne reizes nevienu reizi, nekad.
nereiz Nevienu reizi, nekad.
izlauzties Nevilšus, negribēti izpausties (kur).
uzlieties Neviļus negribēti tikt uzlietam (1).
iezagties Neviļus parādīties (piem., sejā); neviļus izraisīties (par psihisku stāvokli).
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
izliet Neviļus, negribēti izlaistīt, izšļakstīt.
pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
nogrūst Neviļus, negribēti pagrūžot, pieļaut, ka (kas) nokrīt, nogāžas lejā, zemē.
samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
izmest Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt.
zagties Neviļus, negribēti rasties (par psihiska stāvokļa izpausmi).
zagties Neviļus, negribēti rasties (piem., par domām); neviļus, negribēti izraisīties (par psihisku stāvokli).
sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
ieadīties Neviļus, negribēti tikt ieadītam.
ieausties Neviļus, negribēti tikt ieaustam.
izrauties Neviļus, negribēti tikt izrautam.
izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
sadzelties Neviļus, negribēti tikt sadzeltam (piem., ar nātrēm).
sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
uzbārstīties Neviļus, negribēti tikt uzbārstītam.
uzkaisīties Neviļus, negribēti tikt uzkaisītam.
uzlaistīties Neviļus, negribēti tikt uzlaistītam.
uzkratīties Neviļus, negribēti tikt uzrakstītam.
necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
uzķeburot Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.
uzskricelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
uzskrīpāt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
uzkrecelēt Nevīžīgi, neglīti uzrakstīt.
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
tīrumu usne nezāle ar attīstītu, stipri zarotu sakņu sistēmu.
parastā krustaine nezāle ar pienenei līdzīgām ziedkopām zaru galos.
kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
nekuriene Nezināma, nepazīstama vieta.
kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
mistisks Nezināms, nepazīstams, arī šaubīgs.
cits Nezināms, vārdā nenosaukts cilvēks; kāds.
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
neķert uz mušpapīra nezoboties, arī nemānīt.
plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
nomaukt ādu pār acīm (kādam) nežēlīgi sodīt, izrēķināties.
bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
maukt nost deviņas ādas nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot (kādu).
dīrāt septiņas ādas nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
dīrāt ādu nežēlīgi, nesaudzīgi izmantot.
līdz pēdējam nežēlojot spēkus, pat dzīvību.
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
smiekli Niecīgs, arī nenozīmīgs.
nefroze Nieru slimība – deģeneratīvas pārmaiņas nieru kamoliņos un kanāliņos.
kā zvērs Nikns, negants, agresīvs.
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
rezervists No aktīvā militārā dienesta atvaļināta persona; rezerves karavīrs.
ēteriskās eļļas no augiem iegūti, ūdenī nešķīstoši, viegli gaistoši šķidrumi.
no bērna kājas no bērnības, mazotnes.
no bērnu kājas no bērnības, mazotnes.
no bērna kājām no bērnības, mazotnes.
no bērnu kājām no bērnības, mazotnes.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
nezināt, kur acis likt no kauna justies ļoti neērti, nevarēt ne uz vienu paskatīties.
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes gatavots deserta vīns.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
opijs No negatavu īpašas šķirnes magoņu pogaļu sulas iegūta narkotiska viela.
kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
sīksīpoliņi No sēklas izaudzēti nelieli, sīki sīpoli stādīšanai.
cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela; krāsa šāda minerāla tonī.
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
kurkuma No šī sakneņa iegūtā garšviela spilgti tumšdzeltenā krāsā.
kaprons No šīs šķiedras izgatavots plāns, caurspīdīgs audums; neilons.
tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
noripot Nobraukt lejā, nost (no kurienes).
citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
kantoris Nodaļa uzņēmumā, iestādē, kas nodarbojas ar grāmatvedības, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
NVA Nodarbinātības valsts dienests.
niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
nokūpēt Nodegot, pārdegot nebūt lietojamam.
novīt (ģimenes) ligzdu nodibināt ģimeni, iekārtot mājokli sev un ģimenei.
regresīvais nodoklis nodoklis, kurā cilvēki ar mazākiem ienākumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.
iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo); apgādāšana.
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
inervēt Nodrošināt (orgānu, ķermeņa daļu u. tml.) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
sargāt Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
bruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem rīkiem, līdzekļiem u. tml.
sargāt Nodrošināt, ka (kāds) nevar paņemt (ko).
sargāt Nodrošināt, ka (kam) nenotiek kas nevēlams.
pasargāties Nodrošināties pret ko nevēlamu, ļaunu.
nobaurot Nodziedāt (parasti skaļi, nemākulīgi).
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
pārkaļķoties Nogulsnējoties kalcija savienojumiem, kļūt neelastīgam, cietam (par audiem, orgāniem).
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piem., gļotādu).
sediments Nogulsnes.
mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām).
pavasara nogurums nogurums pēc ziemas perioda, kad organismam trūkst vitamīnu un minerālvielu.
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
noķellēt Nokrāsot (parasti pavirši, neglīti).
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
liegt Noliegt, neatzīt.
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
nekustināt Nolieguma darb. --> kustināt; nemainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, nedrošam.
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt.
noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
paņemt līdzi kapā nomirt, neizpaužot kādas zināšanas u. tml.
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
iekļūt Nonākt (parasti nevēlamā stāvoklī).
noiet tik tālu nonākt galēji nepieņemamā stāvoklī.
tik tālu noiet nonākt galēji nepieņemamā stāvoklī.
sagrēkot Nonākt intīmās attiecībās (parasti neatļautās).
krist par upuri Nonākt kā nevēlama varā un dabūt ciest no tā.
noslīkt Nonākt kādā nevēlamā, nomācošā stāvoklī, apstākļos.
uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
(sa)vārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
iekulties ziepēs nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
ievārīt ziepes nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
ievārīt putru nonākt nepatikšanās; nonākt kļūmīgā, nepatīkamā stāvoklī.
mesties pa karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
samesties par karstu nonākt nevēlamā, arī bīstamā stāvoklī, situācijā.
iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
kļūt par karstu nonākt nevēlamā, bīstamā stāvoklī.
uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti.
jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
sanākt Nonākt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu).
iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
kautsvars Nonāvēta, neatdzisuša dzīvnieka svars.
novākt galdu noņemt un aiznest prom traukus, galda piederumus, ēdienus u. tml.
noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
kas Norāda uz (kā) noliegumu, neiespējamību.
neviens Norāda uz (kā) pilnīgu neesamību.
no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
neviens Norāda uz (personas) pilnīgu neesamību.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
no Norāda uz darbības nepārtrauktību.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
pa- Norāda uz īpašības pamazinājumu, nepilnīgumu.
nekas Norāda uz īpašības, pazīmes pavājinājumu vai neesamību.
tikpat Norāda uz kā aptuvenību, pavājinājumu, nepilnīgumu.
kur Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
mazliet Norāda uz neilgu, īslaicīgu darbību.
pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašību, pazīmes mēru vai pakāpi.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
ne no šā, ne no tā norāda uz nezināmu cēloni, iemeslu.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
ciktāl Norāda uz nezināmu darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
ne- Norāda uz pamatvārdā nosauktā pilnīgu vai daļēju noliegumu, darbības vai nozīmes nelielu izpausmi.
tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
no Norāda uz sabiedriska stāvokļa, tiesību u. tml. zaudēšanu, neturpināšanos.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir slēgts, nedarbojas.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
nost Norāda, ka (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, rādītāju, daudzumu, skaitu).
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
vairs Norāda, ka kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
vairs Norāda, ka kāda darbība, process turpmāk neturpināsies, nenotiks.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
nedaudz Norāda, ka minētā īpašība, pazīme izpaužas mazliet, nelielā mērā.
mazliet Norāda, ka minētā īpašība, pazīme piemīt nelielā mērā.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
ne- Norāda, ka pamatvārdā nosauktajam piemīt kas nevēlams.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība pastāv daļēji, nepilnīgi.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
-mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
aizrādīt Norādīt uz kādām neprecizitātēm, neatbilsmēm, paviršību.
liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt, nelietot u. tml.
negatīvisms Noraidoša, negatīva attieksme (pret kādu, pret ko).
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
brāzmot Norisēt ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar brāzmām.
beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
iet savu gaitu noritēt, notikt neatkarīgi ne no kā.
patoloģisks Normai neatbilstošs; pārlieku liels.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
ieslēgties Norobežoties (piem., nelielā cilvēku grupā, sevī).
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
kreņķīgs Norūpējies, noraizējies; neapmierināts.
magnitūda Nosacīta mērvienība, kas rāda zemestrīces laikā izdalītās enerģijas daudzumu uz platības vienību.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
nosargāties Nosargāt, pasargāt sevi (pret ko nevēlamu, kaitīgu).
pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
pluskains Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām).
nobumbulēt Noslaistīties, nelietderīgi pavadīt (kādu laikposmu).
kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
netīrelis Nosmērējies, netīrs cilvēks vai dzīvnieks; netīrīgs cilvēks.
grēks Nosodāma, slikta rīcība; nodarījums; netikums.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nodalīt Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
ciets Noteikts, negrozāms; ciešs.
tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
noiet greizi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
noiet šķībi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
apķēzīties Notraipīties (ar mēsliem, netīrumiem).
sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
piekrāsot Notušēt negatīvo, izskaistināt.
noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
anahronisms Novecojusi parādība, novecojies uzskats; pagātnes palieka.
laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
nodzīvot Novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neizmantojamam.
uzraudzīt Novērot, regulēt (piemēram, procesu, kā stāvokli), lai nepieļautu (tā) neatbilstību kādām prasībām.
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
aizpildīt robus novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
aizpildīt robu novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.).
saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
aizmēzt Novērst, likvidēt (ko negatīvu sabiedrības dzīvē).
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), rast izlīgumu, samierināšanos.
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
velonovietne Novietne (piemēram, velostatīvi), kurā iespējams novietot velosipēdu.
mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
izolēt Novietot (cilvēku) atsevišķā telpā, nepieļaujot saskari ar citiem.
noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
ieziemot Novietot (parasti dārzeņus, saknes) uzglabāšanai ziemā.
slodzīt Novietot norobežotā vietā, slēgtā telpā un nelaist ārā.
uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
paslēpties Novietoties (kādā vietā) tā, lai citi nevar saskatīt, atrast.
noslēpties Novietoties (kur) tā, lai citi nevarētu atrast, ieraudzīt, pamanīt; paslēpties.
piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
slēpties Novietoties tā, lai citi neredzētu, nepamanītu, arī lai patvertos, izsargātos no kā nevēlama.
noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
tumšie spēki Noziedzīgu, negodīgu cilvēku (parasti organizēta) grupa.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
metonīmija Nozīmes pārnesums – viena vārda aizstāšana ar citu uz to savstarpējās sakarības pamata.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
templis Nozīmīga kultūras celtne.
nosvīst Nozust nepamanītam (par cilvēku).
palikt Nozust, nebūt (par priekšmetiem, parādībām).
nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks, kas pelna līdzjūtību.
nabags Nožēlojams, nelaimīgs; tāds, kas pelna līdzjūtību.
mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs.
tik tikko Nupat; arī nesen.
lasīt Ņemot (piem., no zemes pa vienam vai nedaudziem) vākt.
izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes).
tīrīt Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
rekrutēt Ņemt, iesaukt dienestā.
noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
latents noziegums oficiāli nereģistrēts noziegums.
atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
jūra Okeāna daļa, kas nepilnīgi norobežota ar sauszemi vai zemūdens pacēlumiem.
antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
polarizators Optiska ierīce, ar ko iegūst lineāri polarizētu gaismu.
leimanis Ordeņa vasalis (Livonijā), kuram bija izlēņots neliels zemes gabals.
stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
vitamīns Organiska viela, kas nepieciešama normālam organisma vielmaiņas procesam.
retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
saistaudi Organisma audi, kas atrodas visos orgānos, kā arī saista tos savā starpā, ietver nervus un asinsvadus.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
tolerance Organisma izturība pret nevēlamu vielu.
imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
rezistence Organisma pretestības spējas – izturība pret kā nevēlama (piem., mikroorganismu vai citu slimību izraisītāju) iedarbību.
panesamība Organisma spēja panest medikamentu, indīgu vielu u. tml. iedarbību.
saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo nervu procesu kopums.
dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
dezorganizācija Organizētības trūkums; nekārtība; nesaskaņotība, sajukums.
izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.).
inervācija Orgānu, ķermeņa daļu u. tml. apgāde ar nervu šķiedrām, nodrošinot saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
vaniļa Orhideju dzimtas kāpelētājaugs, kura negatavajos augļos (pākstīs), tos fermentējot un izžāvējot, izdalās ēteriskās eļļas ar raksturīgu smaržu [Vanilla planifolia].
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu.
auseklītis Ornaments – stilizēts zvaigznes attēls.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
kvadrātsakne Otrās pakāpes sakne no skaitļa.
ozolkoks Ozola koksne.
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
postaments Paaugstināta pamatne (piem., kolonnai, statujai).
izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
nocūkot Padarīt ļoti netīru; notriept.
sacūkot Padarīt ļoti netīru.
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
nomērdēt Padarīt nejutīgu.
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
nofiksēt Padarīt nemainīgu.
atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
noslēpt Padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu.
aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
nodzēst Padarīt nesaskatāmu.
aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu).
aizmiglot Padarīt neskaidru, grūti uztveramu.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
notraipīt Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
notaukot Padarīt netīru, taukainu.
nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
piedraņķēt Padarīt netīru; piesārņot.
gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
iemūžināt Padarīt nezūdošu.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
savstarpējās palīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
pašpalīdzības kase padomju laika arodbiedrības biedru organizācija, kas izsniedza nelielus aizdevumus tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
alveola Padziļinājums, iedobums žoklī, kur atrodas zoba sakne.
iedobums Padziļinājums, parasti neliels (kādā virsmā).
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
vēsture Pagātne (1); pagātnes notikumi, kas saglabājušies cilvēku atmiņā.
vecie laiki pagātne.
atavisms Pagātnes (ideju, dzīves parādību u. tml.) paliekas.
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
rudiments Pagātnes palieka.
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
pagulēties Pagulēt (miegā, parasti ilgāk nekā parasti).
pakrākt Pagulēt (neilgu laiku).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
pastiept Paildzināt (parasti nevajadzīgi).
sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
nosēde Pakāpeniska neliela (ēkas, celtnes) iegrime, nosēšanās.
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
rūgt Pakāpeniski izraisīties un pastiprināties (par negatīvu psihisku stāvokli, naidīgām attiecībām u. tml.).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
krāties Pakāpeniski kļūt spēcīgākam (par psihisku, parasti negatīvu, stāvokli vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
bojāties Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
zagties Pakāpeniski, nemanāmi sākties, kļūt sajūtamam, pamanāmam (piemēram, par laikposmu, parādībām dabā).
pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
rātns Paklausīgs, kārtīgs; tāds, kas nedara palaidnības, izturas mierīgi, klusu (parasti par bērnu).
noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
murdēt Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (2).
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
murdoņa Paklusu, neskaidru skaņu, trokšņu kopums.
uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
indēt Pakļaut (organismu) sistemātiskai kaitīgu vielu nelabvēlīgai iedarbībai.
nospiest pie zemes pakļaut savai varai, panākt, ka kāds nonāk ļoti nevēlamā stāvoklī.
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
paraustīt plecus pakustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
resgalība Palaidnība, nerātnība.
stiķi un niķi palaidnības, nerātnības, arī uzvedības, izturēšanās īpatnības.
resgalīgs Palaidnīgs, nerātns (parasti par bērniem, pusaudžiem).
bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
resgalis Palaidnis, nerātnis (parasti bērns, pusaudzis).
aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
mineralizēt Palielināt minerālvielu daudzumu (kā) sastāvā.
dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
adenoīdi Palielināta rīkles (aizdegunes) mandele.
pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
zaudēt Palikt bez (kā), piem., nespējot saglabāt (to).
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
palikt aiz iekavām palikt neievērotam, neatzītam u. tml.
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
karāties gaisā palikt nenokārtotam, neatrisinātam, neīstenotam.
iet garām Palikt nepamanītam, neuztvertam.
iet secen Palikt nepamanītam, neuztvertam.
palikt meitās palikt neprecētai.
palikt sēdot palikt neprecētai.
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
uzticēties Paļauties uz (kāda) labvēlīgu izturēšanos pret sevi, nebaidīties (no tā).
atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
koncepcija Pamatideja, galvenā iecere; izpratne, traktējuma veids.
sist un mērcēt pamatīgi, nežēlīgi pārmācīt.
klons Pamatne (maizes krāsnij).
dibens Pamatne (priekšmetam).
piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
fundaments Pamats (celtnei u. tml.).
substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
ieslīgt Pamazām kļūt nesaskatāmam, iegrimt (piem., krēslā).
iegrimt Pamazām kļūt nesaskatāmam.
pagurt Pamazām zaudēt spēkus, kļūt nespēcīgākam.
atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
nomirdināt Panākt (ar medikamentiem), ka (ķermeņa daļa) kļūst uz laiku nejutīga.
apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
atvairīt Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
izsmērēt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs.
smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
nobaidīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst nedrošs, bailīgs, piesardzīgs.
pievilt Panākt, būt par cēloni tam, ka nepiepildās (kāda) cerības, nodoms, ka (kāds) piedzīvo vilšanos.
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maldās, neatrod īsto ceļu, virzienu.
norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nevar kontaktēties, tiek izolēts.
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
iedzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek garīgi nomākts, kļūst nejūtīgs, vienaldzīgs.
sakaitināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst dusmīgs, arī sāk izjust dziļu nepatiku.
sanervozēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst ļoti nemierīgs, spēcīgs, ar spēcīgu iedarbību (par parādībām dabā).
svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mainīgs, nepastāvīgs.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mērenāks, ne tik stingrs, bargs.
sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
sašūpot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nedrošs, nestabils.
sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts.
dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, neass.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst truls, nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, vārgs.
novājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vājš, nespēcīgs, zaudē spēju pilnvērtīgi funkcionēt.
novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst vārgs, nespēcīgs.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nebojājas, nezaudē vēlamās īpašības.
paralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj funkcionēt.
stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
neitralizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zaudē nevēlamas, arī bīstamas īpašības.
sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, neatbilst sabiedrībā pieņemtajām morāles, estētikas u. tml. normām, atziņām.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
dambēt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ūdens, straume) neplūst.
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
uzdzīt Panākt, būt par cēloni, ka izraisās (nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis).
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka psihiska stāvokļa intensitāte sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu pakāpi.
sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piem., celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
remdēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti kas nevēlams).
remdināt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (parasti nevēlams fizioloģisks vai psihisks stāvoklis); remdēt.
dziedēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, zūd (piem., nepatīkami pārdzīvojumi).
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
šķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd (piem., uzskatu) vienotība, rodas domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
ieaudzēt Panākt, ka (augi) ieaug (parasti jaunā vai neparastā vietā).
sadzirdīt Panākt, ka (augs, auga saknes) uzsūc ūdeni, mitrumu.
iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
paslēpt Panākt, ka (citi) nevar saskatīt, redzēt (piem., kādu ķermeņa daļu).
izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
kompromitēt Panākt, ka (kādam) rodas neslava, graut (kāda) reputāciju.
piešūt lietu panākt, ka (kādam) tiek ierosināts tiesas process (parasti nepamatoti).
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
izgāzt Panākt, ka (kāds) nenokārto pārbaudījumu.
noklusināt Panākt, ka (kāds) noklust, nerunā.
pavest Panākt, ka (kāds) stājas neatļautās intīmās attiecībās, zaudē nevainību.
izņemt Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
pārtvert Panākt, ka (kas kādam adresēts, sūtīts u. tml.) nenonāk līdz adresātam.
turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
siltināt Panākt, ka (kas) kļūst siltāks, ka (no kā) neaizplūst siltums.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
noturēt Panākt, ka (kas) neaiziet prom, nesamazinās (kā) skaits.
nobrucināt Panākt, ka (kas) nedarbojas, nefunkcionē.
izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
norakt Panākt, ka (kas) netiek realizēts, īstenots.
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
nosargāt Panākt, ka (kas) saglabājas, nezūd.
novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
noārdīt Panākt, ka (kas) zūd, vairs nepastāv.
sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
nīdēt Panākt, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, iznīkst.
novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
samiglot Panākt, ka (piem., attēls, tā daļa) kļūst miglains, neskaidrs.
uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
apstādināt Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
nodzēst gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
izslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
atvest Panākt, ka ierodas, atnāk līdzi (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.).
iznīdēt Panākt, ka izzūd (kas nevēlams); izskaust.
izraut Panākt, ka izzūd (negatīvs psihisks stāvoklis).
izklīdināt Panākt, ka izzūd, mazinās (piem., negatīvs psihisks stāvoklis).
novest tik tālu panākt, ka kāds nonākt, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
uzvelt uz (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko grūtu, nepatīkamu.
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības).
izdzīt no galvas panākt, ka nedomā (par ko).
paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
apklusināt Panākt, ka neraud, nomierināt (bērnu).
izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
atvairīt Panākt, ka netraucē, neuzmācas.
apstādināt Panākt, ka neturpinās (norise, process).
nomazgāt baltu panākt, ka neuzskata par vainīgu; attaisnot.
aizturēt Panākt, ka nevar atvērt vai neļaut aizvērties.
aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
atbrīvot Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
kaucināt Panākt, pieļaut, ka (kas) kauc, rada nepatīkamas, griezīgas skaņas.
traipīt Panākt, pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; radīt traipus.
iegrūst Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
panelis Paneļdiskusija.
pastiept Panest (ko smagu).
jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
atņemt Paņemt (piem., ar varu) no kāda, lai neatstātu tā īpašumā vai paturētu sev; atsavināt.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
pārmainīt rokas paņemt ko nesamu no vienas otrā, ar otru roku.
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
piedeva Papildu priekšnesums (koncerta beigās).
koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts; ārkārtējs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
papīrmasa Papīra masa – nebalināta celuloze.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
tīrā papuve papuve, kurā kultūraugus neaudzē visu gadu.
pirms laika par agru, nelaikā.
vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
iet pāri līķiem par katru cenu realizēt savtīgus nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
pusvelti Par ļoti nelielu atalgojumu.
mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
par mazām naudiņām par nelielu naudas summu.
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
bezdarbs Parādība, kad daļa strādātspējīgo neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
inducēta radioaktivitāte parādība, kad radioaktīvi neaktīva viela, atrazdamās radioaktīvas vielas tuvumā, iegūst aktivitāti.
svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
pārneses parādības parādību loks, kas sevī ietver masas, momenta vai enerģijas pārnesi.
iebāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
izskaistināt Parādīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši skaistu, labu.
izkāpt Parādīties (no kurienes).
uzrasties Parādīties (parasti par ko nevēlamu).
uzrasties Parādīties, negaidīti rasties, (par parādībām sabiedrībā).
pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
akcelerācija Pāragra attīstība – vecumam neatbilstoša paātrināta bērnu un jauniešu (parasti) fiziskā attīstība.
nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārgatavoties Pārāk daudz gatavojoties (kam), nespēt kvalitatīvi (to) realizēt.
pārnervozēties Pārāk daudz nervozēt.
pārgaidīties Pārāk ilgi gaidot, kļūt nepacietīgam, nervozam.
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
autogrāfs Paraksts, pašrocīgs ieraksts (grāmatā, uz ģīmetnes u. tml.).
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
rokasstiepiens Parasti savienojumā "rokasstiepiena attālumā": norāda uz ļoti nelielu attālumu.
traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
cenzēt Pārbaudīt (iespieddarbu, filmu u. tml.), lai nepieļautu kā aizliegta publicēšanu, demonstrēšanu.
pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus apstākļus) – par augiem, to daļām.
izstaigāt Pārciest (slimību), neguļot gultā.
puscilvēks Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
rūgtums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, vilšanās.
turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
(iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
pravietot Paredzēt, pareģot nākotnes notikumus.
korekts Pareizs, precīzs, nevainojams.
legalizācija Pāreja no nelegāla stāvokļa uz legālu.
slimības pabalsts pārejošas darba nespējas pabalsts.
rungulis Paresns zara gabals; apaļa, neskaldīta pagale.
tualetes ūdens parfimērijas izstrādājums ar nelielu smaržvielu koncentrāciju.
bezprātis Pārgalvīgs, neprātīgs cilvēks; neprātis.
pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
noķept Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
aizkvēpt Pārklājoties ar kvēpiem, sodrējiem, kļūt necaurredzamam.
aizsvīst Pārklājoties ar mitrumu, kļūt necaurredzamam (par stiklu).
nokvēpt Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem, arī netīrumiem.
nosūbēt Pārklāties ar netīrumu kārtu un kļūt tumšākam.
apvilkties Pārklāties ar plānu kārtiņu; sākt nedaudz cietēt, recēt.
nosūbēt Pārklāties ar sūbējuma kārtu un kļūt nespodram.
apsvīst Pārklāties ar sviedriem (parasti nedaudz).
aizsūbēt Pārklāties ar, piem., netīrumu kārtu; aizsērēt.
nolēkšķēt Pārklāties, būt ar lēkšķēm, netīrumiem.
uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
drošs Pārliecināts, nešaubīgs.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
aplauzt ragus pārmācīt (lai nebūtu tik pašpārliecināts, iedomīgs, lielīgs).
noraut ādu pār acīm Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, nogalināt.
apgriezt Pārmeklēt (radot nekārtību); izvandīt.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
lieka greznība pārmērīga, nevajadzīga izšķērdība.
resorisms Pārmērīgas rūpes tikai par savu resoru; rīcības nesaskaņošana, nesadarbošanās.
pārspīlēts Pārmērīgi liels, neatbilstošs patiesībai.
sausiņš Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, kurš neatzīst jūtīgumu, emocionalitāti.
sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
maniakāls Pārmērīgi, slimīgi aktīvs, neapvaldīts.
negausīgs Pārmērīgs, nesātīgs.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
ātrumkārba Pārnesumkārba (automašīnās, traktoros u. tml.) kustības ātruma maiņas un atpakaļgaitas nodrošināšanai.
ātruma kārba pārnesumkārba.
ieperināties Pārņemt (piem., par negatīvu psihisku stāvokli).
apsēst Pārņemt savā varā; neatlaidīgi nodarbināt.
mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
zvīņas Pārragojušās, nedzīvas ādas šūnas.
tāle Pārredzamais plašums tālumā, arī tāls, neierobežots plašums.
parevidēt Pārskatīt, izdarot nelielus grozījumus, labojumus.
pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
ekstravagance Pārspīlēta izsmalcinātība; neparasta īpatnība, savdabība.
hipohondrija Pārspīlētas vai nepamatotas bažas par savu veselību.
afektēts Pārspīlēti emocionāls; mākslots, nedabisks.
grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
uzspēle Pārspīlēts, nedabisks tēlojums, attēlojums.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) tā paša auga citas šķirnes veģetatīvos orgānus.
likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
aizlaist Pārstāt slaukt (pirms atnešanās).
(aiz)laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
aizrietināt Pārstāt slaukt pirms atnešanās (govi, kazu u. tml.); aizlaist.
pārtraukt Pārstāt, neturpināt (darbību, procesu).
aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
suņusēne Pārtikā nelietojama sēne.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
PVD Pārtikas un veterinārais dienests.
orālais sekss partnera dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
pretspēlētājs Partneris skatuves mākslā.
partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
atslēgt Pārtraukt (kā, piem., enerģijas, ūdens) piegādi, darbību.
apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
beigt Pārtraukt, neturpināt.
novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
tiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents piesaistīts tieši, bez prievārda.
netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
atvairīt Pārvarēt (ko); neļauties (kam).
sakost zobus Pārvarēt sevi, piespiest sevi savaldīties, neļaut izpausties savām izjūtām, pārdzīvojumam.
saņemt sevi rokās pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
norīt Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
izlauzties Pārvarot šķēršļus, izkļūt, tikt ārā (no kurienes).
modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
jonizēt Pārvērst neitrālus vielas atomus vai molekulas jonos.
izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī.
nelabs Pārvērsts, nedabisks (piem., baiļu dēļ).
jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
plūst Pārvietoties, parasti ar nemainīgu ātrumu, samērā lielā daudzumā (par šķidrumu, gāzi).
slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; panākt, ka neaiziet bojā.
Amerika Pasaules daļa rietumu puslodē, kas sastāv no diviem kontinentiem.
Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
izmanīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.); izlavīties.
atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
izšmaukt Paslepus iziet, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.).
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izlavīties Paslepus, zagšus iziet, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
samelst Pastāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī samelot.
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
ieēsties Pastāvīgi būt nemierā (ar kādu), neieredzēt (kādu).
badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks; rīma, negausis.
konstante Pastāvīgs, nemainīgs lielums.
ciets Pastāvīgs, nemainīgs.
mūžīgs Pastāvīgs, nemitīgs.
spazmofilija Pastiprināta nervu sistēmas ierosināmība ar noslieci uz krampjiem.
uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
kartīte Pastkarte, atklātne.
paņurdēt Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
altruisms Pašaizliedzīga, nesavtīga gādība par citiem, gatavība uzupurēties citu labā; pretstats: egoisms.
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
šomēnes Pašreizējā mēnesī.
šonedēļ Pašreizējā nedēļa.
šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
apšūt Pašūt visu nepieciešamo (daudziem vai visiem).
mērija Pašvaldība, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pašvaldība.
nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
gals Pati augšējā daļa, virsotne; galotne (augam).
nemākslots Patiess, īsts, neviltots.
mikrocefālija Patoloģiski maza, neattīstīta galva, arī iedzimti galvas smadzeņu attīstības traucējumi.
mānija Patoloģisks stāvoklis, kam raksturīgs uzbudinājums, satraukta domāšana un pastiprināts kustīgums; nelokāma maldīga pārliecība (par ko).
patrakoties Patrakot; nedaudz iztrakoties (1), izdauzīties (2).
nacionālisms Patriotiskas jūtas, nacionālais pašlepnums; savas nācijas identitātes un vērtību aizsargāšana; centieni pēc savas neatkarīgas valsts.
ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
redukcija Patskaņa artikulācijas vājinājums neuzsvērtā pozīcijā.
iesālīt Paturēt sev (ko kāda atraidītu, nepieņemtu).
apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
saglabāt Paturēt, nezaudēt.
autokrātisks Patvaldniecisks, varā neierobežots.
autokrāts Patvaldnieks; varā neierobežots valdnieks.
brīvsolis Patvaļīga aiziešana (uz laiku) no dienesta vai darba vietas.
tirānija Patvaļīga, nežēlīga izturēšanās, varmācīga, despotiska rīcība (attiecībā pret citiem cilvēkiem).
bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
piesavināt Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt (ko); nozagt.
piesavināties Patvaļīgi, nelikumīgi paņemt sev (ko); nozagt.
glābties Patverties (no kā nevēlama).
paglābties Patverties (no kā nevēlama).
kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne.
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
grozīt galvu paust izbrīnu, šaubas, neuzticēšanos.
kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
kratīt galvu paust neapmierinātību, apšaubīt, noraidīt (ko).
žēloties Paust neapmierinātību, gausties; sūdzēties.
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
spļaudīties Paust neapmierinātību, vilšanos.
sūkstīties Paust neapmierinātību; sūdzēties, kurnēt.
rādīt mēli (kādam) paust necieņu, nicinājumu (pret ko).
paspert ar kāju paust necieņu, uzskatīt (kādu) par lieku, nevajadzīgu.
atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
durt Paužot negatīvas jūtas, aizvainot, sarūgtināt u. tml. (par acīm, skatienu).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
nobakstīties Pavadīt kādu laiku, darot ko sīku, nenozīmīgu, arī darot ko veltīgi, bez rezultāta.
neaizvērt acis pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
neaizvērt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
ne acu neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
ne aci neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
neaizdarīt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt iemigt.
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
atvieglot Pavājināt, samazināt (piem., negatīvu pārdzīvojumu).
sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1); (kā) noraidījums, neatzīšana.
pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2); negatīva, sodāma rīcība.
pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2); tas, kas ir saskalots, sanests.
uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
iziet sveikā paveikties, palikt nesodītam.
Rokas nost! pavēle neaiztikt, likt mierā.
imperatīvs Pavēle, neatlaidīga prasība, nepieciešamība.
imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
kaut kā Pavirši, ne tā, kā vēlams, bet tā, kā ir iespējams.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
pa roku galam pavirši, nevīžīgi.
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
formāls Paviršs, nevērīgs; tāds, ko dara tikai formas pēc.
neviens Pavisam ne tā, kā citi.
pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
kā sālsstabs (sastindzis) pavisam nekustīgs (no pārsteiguma, bailēm).
akmens sviediena attālumā pavisam netālu.
akmens metiena attālumā pavisam netālu.
draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
draņķīgs Pavisam slikts, nederīgs.
izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
paputēt Pazaudēt pārticību, daļu sava īpašuma (piem., maksātnespējas dēļ).
sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
degradēt Pazemināt (kādu) dienesta pakāpē.
dubļi Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
piekust Pēc fiziskas piepūles kļūt nespēcīgam (par ķermeņa daļām).
piekust Pēc fiziskas piepūles sajust nespēku un nogurumu.
drīzumā Pēc īsa, neilga laika; drīz.
drīz Pēc īsa, neilga laika.
piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
vaina Pēc likuma sodāms pārkāpums; personas rīcība, kuras dēļ rodas kas nevēlams.
ātri Pēc neilga laika; drīz [1].
žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
laimes pakavs pēc tautas ticējumiem – atrasts nokritis pakavs, kas nes laimi.
nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
nelaba zīme pēc tautas ticējumiem – zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
untums Pēkšņa pārmaiņa, nepastāvība (parādībām dabā vai sabiedrībā).
sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
peripetija Pēkšņa, krasa darbības, apstākļu maiņa; negaidīts sarežģījums.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
aprauties Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
sašķīst Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piem., par nodomiem, plāniem).
savajadzēties Pēkšņi kļūt (parasti ļoti) vajadzīgam, nepieciešamam.
uzšvirkstēt Pēkšņi kļūt nesavaldīgam.
ievajadzēties Pēkšņi kļūt vajadzīgam, nepieciešamam.
untumains Pēkšņi mainīgs, nepastāvīgs (par parādībām dabā).
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
iekrist Pēkšņi nonākt (nevēlamā stāvoklī).
atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
izlēkt no eņģēm pēkšņi notikt, norisināties ne tā, kā parasts, kā gaidīts.
apsmieties Pēkšņi sākt smieties (parasti nevaldāmi).
kā ūdenī iekritis pēkšņi, bez pēdām, bez vēsts pazudis, neatrodams.
izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
izraut Pēkšņi, negaidīti likt atstāt (ko), doties prom.
piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
kā no zemes izaugt pēkšņi, negaidīti parādīties.
nogriezt kā ar nazi Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
kā ar nazi nogriezt Pēkšņi, negaidīti pārtraukt.
piesisties Pēkšņi, negaidīti pievienoties, piebiedroties.
ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
izspļaut Pēkšņi, negaidīti.
negaidot Pēkšņi, negaidīti.
uzreiz Pēkšņi, negaidīti.
uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
nobaidīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību; nobīties.
nobīties Pēkšņi, uz kādu brīdi izjust bailes, arī nedrošību.
sitiens Pēkšņs notikums, situācija, kas ļoti nelabvēlīgi iedarbojas (uz kādu).
piepešs Pēkšņs, negaidīts.
trieciens Pēkšņs, smags, negaidīts pārdzīvojums.
čagas Pelavas; sīkie, nederīgie graudi.
peldspura Peldēšanai nepieciešama spura (zivīm).
debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
papeldēt Peldot pavirzīties (nelielu attālumu).
nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
brāķēt Pelt, nicināt, arī atzīt par nederīgu, nelietojamu.
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nederīgu; nokritizēt.
klaidoņpele Peļu dzimtas neliels grauzējs, kas maina barošanās un dzīves vietu.
nerimstošas svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda nemainās.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
augošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst lielāka.
dilstošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst mazāka.
korumpētība Pērkamība; dienesta vai sabiedriskā stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos.
iepirkties Pērkot pievilties (piem., nopērkot ko nederīgu).
augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
persieši Persiešu šķirnes kaķis.
nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
līderis Persona, kas (kolektīvā, sociālā grupā u. tml.) neoficiāli izvirzījusies vadībā.
antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
karavīrs Persona, kas atrodas bruņoto spēku dienestā.
hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
robežpārkāpējs Persona, kas nelikumīgi dodas pāri kādas valsts robežai.
uzurpators Persona, kas nelikumīgi sagrābj varu, pilnvaras vai tiesības.
robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
vaukšķis Persona, kas nemitīgi izsaka savu vai cita viedokli.
spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
iesaucams Persona, ko iesauc obligātajā militārajā dienestā.
pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
bezvalstnieks Persona, kurai nav pilsonības, pavalstniecības nevienā valstī.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
kadrs Persona; draugs vai draudzene.
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
pavalstniecība Personas tiesiskā saikne ar valsti, kas ir monarhija.
talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
karodziņš Pie kāta, auklas u. tml. piestiprināts neliels auduma gabals (piem., signalizācijai).
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
dižciltība Piederība pie tīras šķirnes, ko apliecina reģistrs ciltsgrāmatā (par dzīvniekiem).
apžēlot Piedot, nesodīt par nodarījumu.
roka Piedurkne.
elkonis Piedurknes daļa šajā vietā.
rokriņķis Piedurknes izgriezums (tērpam, adījumam u. tml.).
ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
šnite Piegrieztne.
šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
traps Pieliekamas un noņemamas kāpnes (kuģiem, lidmašīnām).
kļūdīties Pieļaut kļūdas; rīkoties nepareizi.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
ielaist Pieļaut, ka (kādam) rodas nevēlamas īpašības (vai nenostiprinās vēlamās īpašības, zināšanas u. tml.).
laist sveikā cauri pieļaut, ka (kāds par ko) nesaņem sodu, nopēlumu.
aizlaist Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
sagumzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds, nevēlami zaudē sākotnējo formu, izskatu.
saburzīt Pieļaut, ka (kas) kļūst negluds.
aizlaist Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
nokvēpināt Pieļaut, ka (kas) pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem, netīrumiem.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
piekrāpt Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta forma.
aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
suvenīrs Piemiņas lieta (parasti neliels priekšmets, kas īpaši raksturīgs kādai vietai).
mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
cūkpiene Pienene; ārstniecības pienene [Taraxacum officinale].
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
pirmpiens Piens, kas izdalās no krūšu galiem grūtniecības pēdējos mēnešos un tūlīt pēc bērna piedzimšanas.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
piedot Pieņemt par nebijušu (ko).
brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
kā zaglis naktī piepeši, negaidīti.
piesērēt Piepildīties, pārklāties no iekšpuses ar nogulsnējumiem, netīrumiem.
piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, arī netīram (par ūdenstilpi).
uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
noķert Piepūloties paspēt ierasties laikā un nenokavēt (satiksmes līdzekli).
apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
pamatot Pierādīt, argumentēt (piem., kā patiesumu, nepieciešamību), minot konkrētus faktus.
atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
toksikomānija Pieradums lietot kādu vielu, vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
mineralizēties Piesātināties ar minerālsāļiem.
pieķērkt nelaimi piesaukt nelaimi.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
iezvanpieeja Pieslēgšanās (internetam un elektroniskajam pastam), izmantojot fiksētā telefona līniju.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piem., neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
atraut sev miegu pietiekami negulēt, lai atlicinātu (kam) laiku.
izlaist no acīm pietiekami neuzmanīt; pazaudēt no redzesloka.
rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
piegādāt Pievedot, aiznesot vai nosūtot nodrošināt, ka saņem (ko).
apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
papildināt Pievienot (kam) atšķirīgu komponentu.
piešpricēt Pievienot (ko nedaudz) klāt.
pasālīt Pievienot (nedaudz) sāli.
piedzejot Pievienot (tekstam) ko izdomātu vai nepatiesu.
kārt klāt pievienot vai piedēvēt (kam) ko neatbilstošu, nebūtisku, lieku.
piekabināt Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
tabasko Pikanta mērce, ko klasiskajā variantā gatavo no kajennas pipariem, etiķa un sāls un kā garšas piedevu ļoti nelielā daudzumā pievieno mērcēm, gaļas un zivju ēdieniem.
izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) šķidrumu.
puszaļš Pilnībā nenobriedis, nenogatavojies (par augļiem, ogām).
nobloķēt Pilnībā pārtraukt (kā) funkcionēšanu, darbību; panākt, ka nevar izmantot (ko).
trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
krahs Pilnīga neveiksme, neizdošanās.
tiešs Pilnīgi atklāts, arī neliekuļots (par cilvēku).
aiztaupīt Pilnīgi neizlietot, paglabāt.
galīgi garām pilnīgi nepareizi, aplam.
ārpus (katras) saprašanas pilnīgi nesaprotami; galīgi nesaprātīgi.
visā kailumā pilnīgi neslēpti, pilnīgi atklāti.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītu.
vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
arhitektūras piemineklis pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
ideāls Pilnīgs, nevainojams; visām prasībām atbilstošs.
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
nopilēt Pilot nokrist lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
palasts Pils, grezna reprezentācijas celtne.
mazpilsēta Pilsēta ar samērā nelielu iedzīvotāju skaitu.
Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas (parasti) izbūvēts pazemes tuneļos; metro.
metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas parasti izbūvēts (pazemes tuneļos); metropolitēns.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
plakums Pilskalna virsotnes līdzenā daļa.
pīte Pīne; grīste.
timurietis Pionieris, kas palīdz vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem vai ģimenēm bez apgādnieka.
peperoni Piparota cietās desas šķirne.
margrietiņa Pīpene.
čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
no rokas pirkt pirkt neoficiāli, no privātpersonas.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
medus mēnesis pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
medusmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
nesen Pirms neilga laika.
pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
grozs Pīts (no klūgām, skaliem u. tml.) priekšmets (kā) glabāšanai, nešanai u. tml.; (kā) daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
maizes tītenis plakana, neraudzēta maize ar tajā ietītu pildījumu.
ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
griezums Plakne, kas atdala (ģeometriska ķermeņa, priekšmeta attēla) daļu; šķēlums.
šķēlējplakne Plakne, kas šķeļ, dala ģeometrisku ķermeni.
leņķis Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
četrstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar četrām virsotnēm.
trīsstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
trijstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trīsstūris (1).
riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
spirāle Plaknes līkne, kas tinas ap kādu punktu, tam tuvodamās vai no tā attālinādamās.
elipse Plaknes ovālveida līkne.
virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
vairogs Plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
ciparnīca Plāksne (parasti ar cipariem un iedaļām), pa kuru virzās pulksteņa rādītāji.
paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrācijai.
izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
aizbīdnis Plāksne, ar ko noslēdz dūmvadu.
filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko).
panelis Plāksne, kurā iemontētas vadības un kontroles ierīces.
plate Plāksne.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
folija Plāna metāla loksne, ko lieto, piem., produktu iesaiņošanai.
nags Plāna ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala.
stikls Plāna šāda materiāla loksne; priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla.
skārds Plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
membrāna Plāna, elastīga plēve vai plāksne (iekārtās, ierīcēs u. tml.), kas norobežo divas vides.
maca Plāna, neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd Pasā svētkos.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
lietusmētelis Plāns mētelis no ūdensnecaurlaidīga materiāla.
uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
galete Plāns, nesaldinātas mīklas cepums.
vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
čiks Plašas ieceres sīks, nenozīmīgs iznākums.
nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
neslava Plaši izplatīts negatīvs viedoklis (par kādu).
mīts Plaši izplatīts uzskats, kas neatbilst patiesībai.
plastikāts Plaši lietojams nedegošs polimēru materiāls.
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
atplest muti līdz ausīm plati atvērt muti (parasti žāvājoties un neaizsedzot to ar plaukstu).
koksnes (šķiedru) plātne plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
plaušu karsonis plaušu iekaisums; pneimonija.
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
izplēst Plēšot izdabūt (no kurienes, kur, u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplīst.
saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
katls Plītī iemūrēta (metāla) tvertne (piem., ūdens sildīšanai).
bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
brāzmot Plūst strauji, nevienmērīgi.
urdziņa Plūstoša šķidruma neliels, šaurs kopums.
uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
atplūst Plūstot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
čalot Plūstot radīt nevienmērīgu, skanīgu troksni (par ūdeni, ūdensteci).
urgt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem); urdzēt.
urdzēt Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī ūdenstilpi).
kulstīt mēli pļāpāt, runāt (parasti ko nenozīmīgu).
pļāpa Pļāpīgs cilvēks, arī cilvēks, kas neprot glabāt noslēpumus.
izpļaut Pļaujot attīrīt, atbrīvot (kādu vietu), piem., no nezālēm.
izpļaut Pļaujot nogriezt (piem., nezāles kādā vietā).
gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa īpaša baktērija (legionella).
navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
iespieddarbs Poligrāfijas izdevums (piem., grāmata, žurnāls, laikraksts, atklātne).
reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
metālplasts Polimēru kompozītmateriāls – metāla loksne, kas no vienas vai abām pusēm pārklāta ar polimēru slāni.
omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
frakcija Politiskās partijas daļa, kuras uzskati nesaskan ar partijas kopīgo līniju.
atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas u. tml. neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
krāsainie portlandcementi portlandcementi, ko iegūst, piejaucot baltajam portlandcementam minerālās krāsvielas.
krāce Posms (upē, strautā u. tml.), kurā ūdens strauji plūst lejup pa nelīdzenu klinšainu vai akmeņainu gultni.
plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
aizsargpote Pote, kas padara organismu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību.
piepotēt Potējot pievienot (piem., citas šķirnes potzaru).
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
relatīvais skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
relatīvs skaitlis pozitīvs vai negatīvs skaitlis.
gaišs Pozitīvs, bez negatīvām iezīmēm.
skaists Pozitīvs, bez negatīvām īpašībām (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli, rakstura, personības īpašībām).
stingrs Prasīgs, nepiekāpīgs.
raut ādu pār acīm Prasīt (par ko) nesamērīgi lielu samaksu.
digitālā rakstpratība prasme strādāt ar datoru un darboties interneta vidē.
pirmās nepieciešamības preces preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
pirmās nepieciešamības priekšmeti preces (priekšmeti) bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
pašizmaksa Preces izgatavošanai vai pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās izmaksas.
sieva Precēta sieviete attiecībā pret savu vīru; dzīvesbiedre; laulātā draudzene.
smalkmehānisms Precīzs, sarežģīts, neliels mehānisms.
sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
mazumtirdzniecība Preču pārdošana nelielos daudzumos gala patērētājiem viņu personīgam patēriņam.
sīkražošana Preču ražošana nelielā daudzumā, nereti izmantojot paša ražotāja un viņa ģimenes darbu.
ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
novokaīns Preparāts, ko izmanto vietējai anestēzijai, arī dažu slimību ārstēšanai.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
konflikts Pretēju interešu, uzskatu sadursme; nopietnas nesaskaņas, (ass) strīds.
derglis Pretīgs, nekrietns cilvēks.
asesors Pretora, tiesneša palīgs Senajā Romā.
spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
lauzties Pretoties, nepakļauties kāda gribai.
stāties pretī Pretoties, nepakļauties kāda varai.
stāties pretim Pretoties, nepakļauties kāda varai.
stāties pret Pretoties, nepakļauties kāda varai.
dumpoties Pretoties, nepakļauties, piem., pastāvošai iekārtai; sacelties.
aloģisks Pretrunīgs, nepamatots; neloģisks.
nevainības prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
nevainīguma prezumpcija prezumpcija, ka neviens nav uzskatāms par vainīgu, kamēr tas ar tiesas lēmumu nav pierādīts.
sapriecāties Priecāties, gaidot kādu pozitīvu notikumu, kas nenotiek vai var nenotikt.
dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
galviņa Priekšmeta, detaļas u. tml. apaļas formas gals; neliels apaļš priekšmets.
pirmās nepieciešamības priekšmeti (arī preces, uzturlīdzekļi u. tml.) priekšmeti (preces, uzturlīdzekļi u. tml.), bez kuriem nekādā gadījumā nevar iztikt.
aplikators Priekšmets (neliels stienītis ar sūklīšiem galos) dekoratīvās kosmētikas uzklāšanai.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
amulets Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no nelaimēm, slimībām, arī nest laimi.
piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
uzkabe Priekšmetu komplekts (piemēram, siksnas, somas, makstis), kas paredzēts karavīriem ieroču, munīcijas, pārtikas, aizsarglīdzekļu u. tml. nešanai; priekšmetu kopums nešanai ar šādu komplektu.
klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
nojēga Priekšstats; arī izpratne, sapratne.
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
mineralizācija Process --> mineralizēt, mineralizēties.
aizsargreakcija Process, kas noris organismā, lai to pasargātu no kā nevēlama (piem., inficēšanās, saslimšanas).
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
ģenerācija Process, rezultāts --> ģenerēt.
pusfabrikāts Produkts, kam nepieciešama beigu apstrāde, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
pienesums Produktu, sadzīves priekšmetu kopums, ko atnes un nodod (piem., ieslodzījumā esošam cilvēkam).
brīvā profesija profesija, kur par darbu saņem honorāru (nevis regulāru algu).
geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
viesprofesors Profesors, kas ieradies no citurienes un strādā (piem., lasa lekcijas, veic zinātnisku darbu) citā vietā.
vīruss Programma, kas patvaļīgi pievienojas citām datora programmām un to darba laikā veic dažādas nevēlamas darbības, piem., bojā datnes, dzēš vai piesārņo atmiņu u. c. veidā traucē datora darbību; datorvīruss.
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
lietojumprogrammatūra Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogramma; lietotne.
lietojumprogramma Programma, ko izmanto, lai ar datora palīdzību izpildītu noteikta veida darbus; lietojumprogrammatūra; lietotne.
spiegprogrammatūra Programmatūra, kas var pati sevi instalēt vai darboties datorā, viedtālrunī u. tml. ierīcē, nesniedzot attiecīgu brīdinājumu un bez lietotāja piekrišanas un kontroles.
publiskā programmatūra programmatūra, ko neaizsargā autortiesības un ko var izplatīt bez maksas, neprasot tās autora atļauju.
uzturamība Programmatūras vai tās komponentu īpašība, kas nodrošina iespēju tos modificēt, lai, piemēram, izlabotu kļūdas, uzlabotu veiktspēju.
pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
virsprokurors Prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības (departamenta, nodaļas) vadītājs.
laukā Prom, ārā (no kurienes).
ārā Prom, laukā (no kurienes).
disproporcija Proporcionalitātes trūkums, daļu savstarpējā nesamērība, neatbilstība.
nekārtība Protesta izpausmes (sabiedriskās vietās); nemieri.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
adventisti Protestantisma konfesija, kas sludina drīzu Kristus otro atnākšanu un svin sabatu (septīto nedēļas dienu pēc jūdu kalendāra, sesto – pēc Rietumu pasaulē lietotā kalendāra).
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
izprovocēt Provocējot panākt, ka (kāds) sāk nevēlami rīkoties, runāt.
paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
nomākt Psihiski nelabvēlīgi ietekmēt; nospiest.
senilās psihozes psihiski traucējumi, kas rodas lielā vecumā patoloģiska procesa, nevis fizioloģiskas novecošanas dēļ.
izbrīns Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa kas negaidīts, neparasts, dīvains.
uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
frustrācija Psihisks stāvoklis (iekšējs spriegums, bezizejas izjūta u. tml.), kas var izveidoties, ja cilvēkam rodas reāli vai šķietami nepārvarami šķēršļi.
izklaidība Psihisks stāvoklis, arī rakstura īpašība, kam piemīt izkliedēta, nenoturīga uzmanība, nespēja koncentrēties.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs dzīvesprieka zudums, enerģijas trūkums, vājas koncentrēšanās spējas u. tml.
nervozitāte Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, pārmērīgs jūtīgums, neiecietība, uzbudināmība.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
uztraukums Psihisks stāvoklis, ko izraisa spēcīga emocionālā spriedze un kam raksturīgs, piemēram, liels uzbudinājums, nemiers, saviļņojums.
psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
ego Psihoanalīzē – viens no psihes komponentiem.
psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
kreizene Psihoneiroloģiskā slimnīca.
autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
kara komisariāts PSRS militārās pārvaldības institūcija, kuras galvenā funkcija bija karadienestam padoto personu uzskaite un iesaukšana armijā.
lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piem., zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
pojene Pujene.
nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
stīvēties Pūlēties pārvietot (ko smagu); ar grūtībām pārvietoties (piem., nesot ko smagu).
lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
saules pulkstenis pulkstenis, ar kuru saules gaismā mērī laiku pēc ēnas, kas no vertikālas plāksnes, stieņa krīt uz ciparnīcu.
ātrs pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
ātrāks pulkstenis pulkstenis, kas paātrinātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
vēls pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
vēlāks pulkstenis pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
gnoms Pundurveidīga būtne, kas sargā pazemes dārgumus; rūķis.
sarkanais punduris pundurzvaigzne.
punduris Pundurzvaigzne.
virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
kāršu pupas pupas, kurām ir nepieciešams balsts, ap kuru vīties; garās pupas.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
sviesta pupiņas pupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.
cūku pupas pupu šķirne ar lielām sēklām; šīs šķirnes pupa.
izpurināt Purinot atbrīvot no putekļiem, netīrumiem u. tml.
nopurināties Purinoties censties atbrīvot savu ķermeni, tā daļas no kā nepatīkama, nevēlama.
purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
ielas puika pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
ielas zēns pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām; piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
tīnis Pusaudzis, tīneidžeris.
saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
pusstāvs Puse no celtnes stāva.
pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
saules baterija pusvadītāju fotoelektriskais ģenerators Saules starojuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
atpūst Pūšot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izpūst Pūšot izvirzīt (no kurienes, cauri kam, caur ko).
nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
tiešraide Radiofonijā, televīzijā – tieša, sinhrona pārraide (no studijas, koncertzāles, stadiona u. tml.), neizmantojot agrāku ierakstu datu nesējā.
grauzt Radīt (kādā) nemieru, nomākt.
riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
dzīt kapā radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
burkšķēt Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidrus trokšņus; atskanēt šādiem trokšņiem.
plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
riskēt Radīt iespējamību (kam nevēlamam).
žūžināt Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
žūžot Radīt ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopumu (piem., par vēju, koku zariem vējā); atskanēt šādai skaņai.
knakšķēt Radīt īslaicīgu, klusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas lūst vai atsitas pret ko cietu, arī par plaisājošu koku, ledu); atskanēt šādam troksnim.
paukšķēt Radīt īslaicīgu, padobju troksni (piem., par nelielu priekšmetu, kas atsitas pret ko); atskanēt šādam troksnim.
knikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par lūstošiem sīkiem, sausiem zariem, par nelieliem metāla priekšmetiem, kas strauji saskaras); atskanēt šādam troksnim.
klakšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
klikšķēt Radīt īslaicīgu, paklusu troksni (piem., par nelieliem priekšmetiem, kas strauji saskaras vai atsitas pret ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
spurkšķēt Radīt īslaicīgus, paasus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (piem., par motoriem, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
purkšķēt Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus neskaidrus trokšņus (parasti par motoru, ierīcēm); atskanēt šādiem trokšņiem.
brikšķēt Radīt īsu, ne visai skaļu troksni, kāds rodas, piem., lūstot sausam zaram, plaisājot plānam ledum.
grabēt Radīt īsus, ne visai skaļus, citu citam sekojošus trokšņus, piem., piesitoties (pie kā), atsitoties (pret ko); atskanēt šādiem trokšņiem.
kalt rīmes radīt lielā daudzumā diletantiskus, netalantīgus dzejoļus.
dārdēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (par dabas parādībām, mehānismiem u. tml.).
rēkt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem, vēju).
grandēt Radīt ļoti spēcīgu, dobju, nevienmērīgu troksni; dārdēt.
nobiedēt Radīt nedrošības sajūtu, rūpes, bažas (par ko).
šķebināt dūšu radīt nelabumu, riebumu, nepatiku.
kveldēt Radīt nemieru, satraukt.
žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
kaukt Radīt nepatīkamas, spalgas skaņas (piem., par mūzikas instrumentiem).
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
duļķot ūdeni radīt nesaskaņas, jucekli, lai slēptu patiesību.
ņurdēt Radīt neskaidras paklusas skaņas, paužot dažādas emocijas; neskaidri, paklusu runāt.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); būt ar sēcošiem blakus trokšņiem (par elpu, balsi).
stenēt Radīt neskanīgas, izdvestas skaņas.
samudžināt Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu.
trokšņot Radīt nevēlami skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
trokšņot Radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus (piem., par parādībām dabā, iekārtām, ierīcēm).
čaukstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, plānu, sausu, kas tiek locīts, burzīts u. tml.).
čakstēt Radīt paklusu, neskaidru troksni (par ko vieglu, sausu, sakaltušu, kas saskaras ar ko).
murdēt Radīt paklusu, neskaidru troksni.
vēkšķēt Radīt skaļas, nepatīkamas balss skaņas (par dzīvniekiem).
ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas un nedaudz stieptas balss skaņas (par dažiem putniem).
krākt Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
bērt pērles cūkām priekšā rādīt, stāstīt u. tml. ko tādu, ko citi nespēj novērtēt.
izgudrot Radošas darbības rezultātā radīt, izveidot (ko jaunu, nebijušu, ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
parūkt Radot rūkoņu, neilgu laiku darboties (par iekārtām, mehānismiem u. tml.)
ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
tālraide Raidīšana, izmantojot televīzijas, interneta u. tml. starpniecību.
bēdāties Raizēties, nemitīgi domāt (par ko nepatīkamu vai sarežģītu); bažīties, uztraukties.
uzrakāt Rakņājot (piemēram, augsni), parasti nejauši, atrast (ko).
uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
spamot Rakstīt nesaturīgus, bezjēdzīgus komentārus (internetā).
švīkāt Rakstīt, zīmēt, parasti ātri, nekārtīgi.
melns uz balta rakstīts, iespiests ļoti skaidri, nepārprotami.
komentārs Raksts (parasti neliels), kurā pausts kāds viedoklis, spriedums, secinājums u. tml.
raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
siluets Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
anekdotisks Raksturīgs anekdotei, saistīts ar to.
antagonisks Raksturīgs antagonismam; nesamierināmi pretišķīgs.
deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
kareivisks Raksturīgs karavīram, karadienestam.
melodramatisks Raksturīgs melodrāmai (1); sakāpināti emocionāls, sentimentāls, nevajadzīgi traģisks.
arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
iztēlot Raksturot, parādīt (ko), parasti citādi nekā īstenībā.
parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
raķešu ierocis raķete, kas nes kaujas lādiņu, tās palaišanas un vadīšanas ierīces, attiecīgie transportlīdzekļi.
veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
rēns Rāms, nesteidzīgs, bez spraiguma.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izrāpties Rāpjoties, arī rāpus izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
izrāpot Rāpojot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
rasetne Rasēšanai nepieciešamo rīku komplekts speciālā plakanā kastē.
transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
pārsisties Rasties kļūdai nepareizi nospiesta taustiņa dēļ.
apšķebināties Rasties nelabumam.
misēties Rasties, gadīties kļūmei; neveikties, neizdoties.
ieviesties Rasties, izveidoties, gadīties (parasti par ko nevēlamu).
oregano Raudene (augs).
oregano Raudene (garšviela).
desu zāle raudene (oregano), arī dārza majorāns.
raudzīties ar platām acīm raudzīties izbrīnā, pārsteigumā, neizpratnē, arī bailēs.
raudzīties ar baltām acīm raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
raudzīties ar baltu aci raudzīties ļoti dusmīgi, naidīgi, ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.
mieles Rauga nogulsnes, padibenes.
raudzīties caur pieri raugoties uz kādu ar pieliektu galvu un augšup vērstu skatienu, paust naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi.
ravēt Raujot ārā nezāles, atbrīvot, attīrīt (no tām ko).
ravēt Raujot ārā, atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
ravēt Raujot ārā, likvidēt (nezāles).
izraut Raujot izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
lasīt Raujot, plūcot, griežot u. tml. pa vienam, nelielā skaitā, vākt (piem., ogas, sēnes).
rupjš Raupjš, negluds, ar izciļņiem.
rēpuļains Raupjš, negluds, nelīdzens.
ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izraust Raušot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
izrausties Raušoties izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
izravēt Ravējot atbrīvot no nezālēm (kādu platību, augus).
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
saimniecība Ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
palīgražotne Ražotne, kas palīdz sagatavot produkciju (galvenajam uzņēmumam); ražotne, kurā tiek veikti dažādi palīgdarbi.
raķešdzinējs Reaktīvais dzinējs, kura darbībai nav nepieciešama gaisa pieplūde un kuru izmanto raķetēs.
absolūtā vērtība reāla skaitļa vērtība neatkarīgi no plusa vai mīnusa zīmes.
objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
daba Reālajos apstākļos (ne maketā, plānā u. tml.).
ūdens resursi reāli izmantojamie saldūdeņi, kas ūdens riņķojuma procesā nepārtraukti atjaunojas.
tirgot Realizēt nelegālas, arī nekvalitatīvas preces.
vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
šķielēšana Redzes defekts – binokulārās redzes trūkums nepareiza acs stāvokļa dēļ.
vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles parādība, ko (parasti) izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; spoks.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
ieslacīties Refl. --> ieslacīt; tikt ieslacītam (parasti neviļus, negribēti).
ievērpties Refl. --> ievērpt (1); tikt ievērptam, parasti neviļus.
pasautēties Refl. --> pasautēt (1); tikt neilgu laiku, mazliet sautētam.
piesisties Refl. --> piesist (2); tikt piesistam (parasti neviļus, negribēti).
pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
oktaedrs Regulārs daudzskaldnis, ko ierobežo astoņas plaknes; astoņskaldnis.
Okeānija Reģions, kurā ietilpst Klusā okeāna salas un Austrālijas kontinents.
kādā jaukā dienā reiz, negaidot, pēkšņi.
kādu jauku dienu reiz, negaidot, pēkšņi.
rēķināt galvā rēķināt domās, neizmantojot palīglīdzekļus.
svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; templis, baznīca, dievnams.
scientoloģija Reliģiska kustība, kuras pārstāvji tic dzīves enerģijai, lielu uzmanību pievērš cilvēka dvēseles atbrīvošanai, sevis pilnveidei.
apokaliptika Reliģiskās literatūras veids, kurā simboliskās ainās tēloti nākotnes notikumi un paredzēts pasaules gals.
deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
apgrēcība Reliģisko priekšrakstu, morāles normu neievērošana; grēks.
dogma Reliģisku mācību pamattēze, pamatprincips, ko uzskata par nemaldīgu patiesību.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
valnis Reljefa forma, kas veidojusies, ledāja kušanas ūdeņiem pārnesot un uzkrājot nogulumus.
kalnājs Reljefa pacēlumu (kalnu) kopums, virkne; kalnu grēda.
pieremontēt Remontējot (ko), novērst nelielus defektus; veikt nelielus remontdarbus.
pils Reprezentatīva rakstura grezna celtne; liela, grezna ēka.
revanšisms Revanša politika – nesamierināšanās ar zaudējumu, prasība atgūt zaudēto teritoriju.
RA Rēzeknes augstskola.
apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
samulsums Rezultāts --> samulst; psihisks stāvoklis, kam raksturīgs domāšanas skaidrības, mērķtiecīgas rīcības, parasti pēkšņs, zudums, arī neērtības, nedrošības sajūta.
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
sekas Rezultāts (parasti negatīvs), ko izraisa kādi cēloņi.
viesrežisors Režisors, kas ieradies no citurienes un veic režiju citā vietā, citā mākslinieciskā vienībā.
sānsolis Rīcība, kas saistīta ar neuzticību, laulības pārkāpšanu.
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
izrīcība Rīcība, rīkošanās (parasti nevēlama).
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
rīcībnespējīgs Rīcības nespējīgs.
mērglis Riebeklis, nelietis.
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
sēsties Rietēt (par sauli, mēnesi).
mežaparks Rīgas pilsētas daļa netālu no Ķīšezera.
badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
nosargāt Rīkojoties, darbojoties panākt, ka (kam) nenotiek kas slikts; pasargāt (no kā nevēlama).
patvaļa Rīkošanās pēc paša gribas, pēc saviem uzskatiem, ignorējot likumību, pastāvošos noteikumus; nerēķināšanās ar citiem.
svaidīties Rīkoties (ar ko) nevērīgi, izšķērdīgi.
spēlēties Rīkoties (ar ko) viegli, bez piepūles (parasti kavējot laiku); rīkoties (ar kādu priekšmetu) neatbilstoši (tā) funkcijām (parasti aiz izklaidības, kavējot laiku).
mētāties Rīkoties (ar ko), nevērīgi, neapdomīgi, izšķērdīgi.
raut acis no pieres laukā Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
raut aci no pieres laukā Rīkoties alkatīgi, nerēķinoties ar citiem.
turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
ķert karstu rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
rotaļāties ar uguni rīkoties neapdomīgi, vieglprātīgi.
nolaisties tik zemu Rīkoties neatbilstoši savam (parasti iedomātajam) augstajam stāvoklim.
strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
šaut ar lielgabalu pa zvirbuļiem rīkoties nesamērīgi, pārspīlēt.
uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot citiem padomu, atļauju.
rīkoties uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot padomu, atļauju.
darīt savu rīkoties pēc saviem ieskatiem, neuzklausīt citu iebildumus.
nodedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
sadedzināt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
nojaukt visus tiltus (aiz sevis) rīkoties tā, ka atgriešanās (kur) kļūst neiespējama; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
krāt ogles uz galvas rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
vairīties Rīkoties tā, lai (kas) netiek skarts, nesaskaras.
vairīties Rīkoties tā, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
vairīties Rīkoties tā, lai nesastaptos (ar kādu).
noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
glābt situāciju rīkoties tā, lai novērstu, kliedētu nepatīkamu, nevēlamu situāciju.
uzdarboties Rīkoties, darboties, parasti pārspīlēti aktīvi, arī nevajadzīgi.
riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
gādāt Rīkoties, lai nodrošinātu (ko vajadzīgu, nepieciešamu); sarūpēt.
glābt Rīkoties, lai novērstu (ko nevēlamu).
palīdzēt Rīkoties, lai novērstu vai mazinātu (kādam) ko nevēlamu.
cūkoties Rīkoties, uzvesties neestētiski.
ērmoties Rīkoties, uzvesties savādi, neparasti, jocīgi; arī muļķoties, jokoties.
klabata Rīks (piem., koka plāksne) trokšņa radīšanai.
slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
dimants Rīks ar šī minerāla kristālu (kā cieta) griešanai.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
pletne Rīks pēršanai – pie īsa kāta piestiprinātas ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes.
izrikšot Rikšojot, rikšiem izskriet (no kurienes, kur u. tml.).
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
atripot Ripojot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
šķetināt Risināt (piem., sarežģītu situāciju); censties atklāt (ko nezināmu, sarežģītu).
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
turpināties Risināties tālāk, netikt pārtrauktam, nepārstāt.
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
avantūra Riskants, neprātīgs, bieži arī negodīgs pasākums, kura rezultāti atkarīgi no nejaušības.
auseklis Rīta zvaigzne.
buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
paritināt Ritinot mazliet, nedaudz attīt.
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
vijīgs Ritmisks, vienmērīgs, elastīgs, arī nesteidzīgs (par kustībām).
atritēt Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
robežsargs Robežapsardzības dienesta darbinieks.
bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piem., telpā, laikā); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piem., telpā, laikā).
nulle Robežpunkts starp pozitīvu un negatīvu temperatūru.
acālija Rododendru paveids – dekoratīvs telpaugs ar baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem nelielos pušķīšos.
cimds Rokas ietērps, kas pasargā rokas no aukstuma, netīrumiem u. tml.
uzrakt Rokot (piemēram, bedri), parasti nejauši, atrast (ko).
uzrakties Rokot (piemēram, bedri), rokoties (piemēram, zemē), parasti nejauši, uzdurties (kam tādam, kas izraisa interesi).
izrakt Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
lāpstiņa Roku darbarīks – plātne ar paīsu kātu (dažādiem darbiem).
bruņinieku romāns romāns par bruņinieku mīlestību un neparastajiem piedzīvojumiem (12.–14. gadsimta literatūrā).
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
jestrs Rosīgs, mundrs, možs, enerģisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kūdīt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
musināt Rosināt, mudināt uz kādu (parasti neatļautu, prettiesisku) rīcību; kūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
grabināties Rosīties, darboties, radot īsus, ne visai skaļus, citus citam sekojošus trokšņus.
dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
zaldātiņš Rotaļlieta – neliels no alvas veidots karavīrs.
šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
trumulis Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
vēja rotors rotors vēja enerģijas uztveršanai.
kišmišs Rozīnes no šīs šķirnes vīnogām.
kaulene Rožu dzimtas aveņu ģints augs (ēnainos mežos un krūmājos) ar nelieliem, baltiem ziediem un spilgti sarkaniem augļiem [Rubus saxatilis].
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti; polimetāliskās rūdas.
trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
mālābele Rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums; serinka.
antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, saldskābiem augļiem; mālābele.
norūdīt Rūdot panākt, ka (materiāls) iegūst nepieciešamo cietību, stiprību, izturību pret nodilumu.
parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
lāčpurns Rumpuču dzimtas agrīna ēdamā sēne ar krokainu, brūnganu cepurīti, kas saaugusi ar kātu.
ievadvārdi Runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
pierunāt Runājot (par ko), pieminot (ko), panākt, ka notiek, izraisās (kas nevēlams).
sarunāt Runājot daudz pateikt, izpaust; runājot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu u. tml.).
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes u. tml.
stiept Runājot, dziedot, arī spēlējot mūzikas instrumentu, palielināt (skaņas, vārda, toņa u. tml.) ilgumu, ievērojami nemainot skaņas augstumu.
izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
šļupstēšana Runas traucējums – neskaidra vai nepareiza līdzskaņu artikulācija.
pelt Runāt (par kādu, arī par ko) nievīgi, neatzinīgi, to nosodot, kritizējot.
žvadzēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvadzināt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvarkstēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
runāt aiz muguras runāt (parasti ko negatīvu) par kādu, tam neesot klāt.
stostīties Runāt ar grūtībām, neveikli (parasti svešā valodā).
svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; neskaidri runāt.
grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
runāt citādu valodu runāt ko citu nekā iepriekš.
murgot Runāt ko neloģisku, arī nepieņemamu.
runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
runāt (kā) pa gaisu runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
liet čugunu runāt ko nepatiesu vai neticamu; melot.
runāt baltu patiesību runāt neapšaubāmu patiesību.
stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
stostīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties.
spēlēties ar vārdiem runāt nenopietni, divdomīgi.
rotaļāties ar vārdiem runāt nepārdomāti, nedomājot par sekām.
pūst miglu acīs runāt nepatiesību, maldināt.
pūst pīlītes runāt nepatiesību.
šļupstēt Runāt neskaidri vai nepareizi artikulējot līdzskaņus.
runāt caur puķēm runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
mēle metas runāt neveikli, stostoties.
pūst Runāt niekus, nepatiesību.
pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt.
būt paskopam vārdos runāt samērā īsi, neizvērsti.
pacelt balsi runāt skaļāk nekā parasti.
skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
jokot Runāt, izturēties nenopietni.
jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
runāt pusteikumos runāt, neizsakot domu līdz galam.
dziedāt savu dziesmu runāt, neuzklausot citu iebildumus.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
svepstēt Runāt, parasti nepārliecināti, nedroši.
ļurkšķēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkstēt.
ļurkstēt Runāt, pļāpāt (parasti ko nevajadzīgu); ļurkšķēt.
vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu vai nepatiesu).
melst niekus runāt, stāstīt ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
melst Runāt, stāstīt nepārbaudītas ziņas, baumas; arī pļāpāt.
klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
ķert no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
manējais Runātāja ģimenes loceklis, piederīgais.
teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
aprūpe Rūpes, gādība (par slimu, vientuļu, nevarīgu u. tml. cilvēku); apkopšana, apkalpošana.
aizbildnība Rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
posts Rūpes, raizes, arī nepatikšanas.
pagādāt Rūpēties un panākt, ka (kāds) dabū, iegūst (ko nepieciešamu); arī iegādāties, pagatavot.
sargāt Rūpēties, būt par cēloni, ka (ar ko) nenotiek kas nevēlams.
piesargāt Rūpēties, gādāt, lai (ar ko) nenotiek kas nevēlams, slikts.
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai (piem., cietumnieks) neaizbēg.
apsargāt Rūpēties, gādāt, lai nenotiek kas nevēlams.
uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, arī (kur) izmitināts.
mīdīt kājām rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas); neatzīt, neievērot (piem., tiesības).
Muti ciet! rupjš apsauciens, pavēle apklust, nerunāt.
barbars Rupjš, brutāls, arī nekulturāls cilvēks.
barbarisks Rupjš, brutāls, nekulturāls; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rupeklis Rupjš, nekaunīgs cilvēks.
vulgārisms Rupjš, nepieklājīgs vārds vai teiciens.
mežonis Rupjš, nežēlīgs cilvēks; arī barbars.
mežonīgs Rupjš, nežēlīgs; arī barbarisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
jēls Rupjš, piedauzīgs, neķītrs (par vārdiem, izteicieniem).
jēlība Rupjš, piedauzīgs, neķītrs vārds, izteiciens.
brutāls Rupjš, varmācīgs, arī nežēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mežrūpniecība Rūpniecības nozare, kas ietver kokmateriālu sagatavošanu, koksnes pārstrādāšanu zāģmateriālos u. tml.
sīkrūpniecība Rūpniecības preču ražošana nelielos uzņēmumos.
panelis Rūpnieciski izgatavota liela izmēra plātne ēku saliekamajās konstrukcijās.
uzrušināt Rušinot (piemēram, platību), nejauši atrast (ko).
izrušināt Rušinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
skandāls Sabiedrībā negatīvi vērtējama rīcība vai notikums.
nihilisms Sabiedrībā pieņemto normu, principu un vērtību neatzīšana, noraidīšana.
statūtu fonds sabiedrības nauda u. c. mantiskās vērtības, kas nepieciešamas sabiedrības darbības sākšanai un turpmākajai darbībai.
matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, kam pieder neliels privātīpašums.
sīkgruntniecība Sabiedrības slānis, kurā ietilpst nelielu lauku zemju īpašnieki.
goda plāksne sabiedriskā vietā novietota plāksne ar izcilāko darbinieku attēliem (bijušajā PSRS).
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
huligānisms Sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpums, kurā izpaužas necieņa pret sabiedrību.
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
sapīties Sabiedroties, sadraudzēties (ar, parasti nevēlamu, cilvēku, cilvēku grupu).
kunkulis Sabiezējusi, sarecējusi neliela pika (piem., ēdienā).
salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
dumpis Sacelšanās, nemieri.
nemiers Sacelšanās; aktīvs masu protests (parasti neievērojot sabiedrisko kārtību).
neizšķirts Sacensību rezultāts, kurā neviena puse negūst pārsvaru.
autors Sacerētājs, radītājs (kādam literatūras, mākslas, zinātnes, tehnikas darbam); (idejas) ierosinātājs.
stāvojums Sadalījums stāvos (parasti celtnei).
sadrumstalot Sadalīt (kādu kopumu) samērā nelielās daļās.
drumstalot Sadalīt (ko veselu) sastāvdaļās (parasti nepamatoti, nevajadzīgi).
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
saskaldīt Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
sasīkumot Sadalīt nelielos posmos, sadrumstalot.
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
pretspēle Sadarbība ar partneri vai partneriem (skatuves mākslā).
sacirsties Sadurties, nesaskanēt, nonākt savstarpējās pretrunās, konfliktā (piem., par uzskatiem).
aizrepēt Sadzīstot pārklāties ar negludu, raupju kreveli.
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
notikums Sadzīvisks atgadījums; arī negadījums.
pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
izblamēt Sagādāt (kādam) negodu; apkaunot (kādu).
iegāzt Sagādāt (kādam) nepatīkamu, nelabvēlīgu situāciju, būt par cēloni, ka (kādam) rodas nelabvēlīga, nepatīkama situācija.
salocīt pūru sagādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
izblamēties Sagādāt (sev) negodu; apkaunot (sevi).
kost kaulā sagādāt ciešanas, arī zaudējumus; kaitēt, būt nepatīkami sajūtamam.
apgrūtināt Sagādāt neērtības, grūtības (citiem).
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, likt uztraukties, raizēties.
taisīt ziepes sagādāt nepatikšanas.
(sa)vārīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
taisīt sūdus sagādāt nepatikšanas.
sablamēties Sagādāt sev kaunu (piem., parādot savu nezināšanu, nespēju).
bruņoties Sagatavot sevi ar nepieciešamajām zināšanām, īpašībām u. tml.
sakrāt Saglabājot, neizlietojot, nepārveidojot u. tml. (ko pakāpeniski saņemtu, iegūtu u. tml.), panākt, arī pieļaut, ka (tā) daudzums pakāpeniski palielinās.
iznēsāt Saglabāt (bērnu) savā organismā normālu laiku līdz dzemdībām (par māti); iznest.
noturēt Saglabāt (ko); paturēt, neatdot (piem., ieņemto stāvokli).
saturēt Saglabāt, nepieļaut, ka (kas) tiek izmantots, pazaudēts.
izdzīvot Saglabāties, neizzust.
savirpināt Sagriezt (parasti nekārtīgā veidojumā).
čokuroties Sagriezties, savilkties kopā (piem., no karstuma); kļūt nelīdzenam, grumbuļainam.
samudrīt Sagudrot; pārgudri, nevajadzīgi sarežģīt.
izģērbties Saģērbties (kā); arī pārģērbties, lai nevarētu pazīt.
pārģērbties Saģērbties tā, ka izskatās pēc kā cita (piem., karnevālā, masku gājienā).
saskare Saikne (ar ko).
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
asinsbalss Saikne starp asinsradiniekiem, vienas tautas pārstāvjiem u. tml.
sasauksme Saikne, saistība (ar ko).
zirgaudzētava Saimniecība vai saimniecības atsevišķa vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
šķūnis Saimniecības celtne lopbarības, malkas, darbarīku u. tml. glabāšanai.
apsaimniekot Saimniekojot vadīt nepieciešamos darbus un pienākumus; būt par saimnieku (kam).
naturālā saimniecība saimniekošanas metode, pēc kuras produkciju ražo galvenokārt pašu patēriņam, nevis pārdošanai.
pekele Sainis, nesamais; arī lieta.
dēdēt Sairt, sadrupt fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu iedarbībā (par iežiem un minerāliem).
īsums Saīsinātā veidā, nedaudzos vārdos; īsi.
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta jautājuma teikuma neatkarīgas daļas, norādot, ka jautātājs šaubās par tajās minēto.
turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
bet Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tomēr Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
toties Saista salikta sakārtota teikuma daļas, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
pirms Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
bet Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
tomēr Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz nozīmju pretstatu vai neatbilstību.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
sintezēt Saistīt (neviendabīgus elementus) noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
pīt Saistīt (piem., kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
tauvot Saistīt ar tauvām (ūdens transportlīdzekli), piem., pie piestātnes.
kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
pīties Saistīt sevi (parasti ar ko nevēlamu, nosodāmu).
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
formāls Saistīts ar (piem., lietas, parādības) ārējo formu; tāds, kas neskar būtību.
lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
balneoloģisks Saistīts ar balneoloģiju, tai raksturīgs.
enerģētisks Saistīts ar bioenerģiju.
dialektāls Saistīts ar dialektu, izloksni, raksturīgs dialektam, izloksnei.
enerģētisks Saistīts ar enerģētiku, tai raksturīgs.
ginekoloģisks Saistīts ar ginekoloģiju, tai raksturīgs.
ģenealoģisks Saistīts ar ģenealoģiju, tai raksturīgs.
histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
oficiāls Saistīts ar ieņemamo amatu, dienesta stāvokli.
vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
riskants Saistīts ar iespējamu zaudējumu, neveiksmi; bīstams.
vecmodīgs Saistīts ar kādu no pagājušo laikposmu modēm, tai raksturīgs; nemoderns; arī veclaicīgs.
karnevālisks Saistīts ar karnevālu, tam raksturīgs.
kinemātisks Saistīts ar kinemātiku, tai raksturīgs.
kinofoto Saistīts ar kinematogrāfiju un fotogrāfiju.
kinofotofono Saistīts ar kinematogrāfiju, fotogrāfiju un skaņu ierakstīšanu.
kinematogrāfisks Saistīts ar kinematogrāfiju, tai raksturīgs.
melns Saistīts ar ko negatīvu, nosodāmu, nelikumīgu.
nebalts Saistīts ar ko nevēlamu, grūtiem, smagiem apstākļiem.
kodolenerģētisks Saistīts ar kodolenerģiju, tai raksturīgs.
nukleārs Saistīts ar kodolenerģiju, tās izmantošanu.
kontinentāls Saistīts ar kontinentu, tā iekšieni, tam raksturīgs.
lunārs Saistīts ar Mēnesi, tam raksturīgs.
stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
minerāls Saistīts ar minerāliem, tiem raksturīgs.
mītisks Saistīts ar mītu vai mītiem; izdomāts, nereāls.
sholastisks Saistīts ar neauglīgu, formālu, no reālās dzīves un prakses atrautu domāšanas veidu.
negatīvs Saistīts ar negatīvu [1]; tāds, ko izmanto negatīva [1] iegūšanai.
diktatorisks Saistīts ar neierobežotu varu; valdonīgs.
neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs; nervozs, nelīdzsvarots.
neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
nekrotisks Saistīts ar nekrozi, tai raksturīgs.
sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
nemierniecisks Saistīts ar nemieriem, nemierniekiem, tiem raksturīgs.
neofašistisks Saistīts ar neofašismu, tam raksturīgs.
neogotisks Saistīts ar neogotiku, tai raksturīgs.
neoimpresionistisks Saistīts ar neoimpresionismu, tam raksturīgs.
neokoloniāls Saistīts ar neokoloniālismu, tam raksturīgs.
neolītisks Saistīts ar neolītu, tam raksturīgs.
neonacistisks Saistīts ar neonacismu, tam raksturīgs.
sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
šodienīgs Saistīts ar pašreizējo laikposmu, tagadni, mūsdienām, tām raksturīgs; tāds, kas atbilst pašreizējā laikposma, tagadnes, mūsdienu prasībām.
šāmēneša Saistīts ar pašreizējo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā mēnesī.
pirātisks Saistīts ar pirātismu (2), tam raksturīgs; nelegāls.
praktisks Saistīts ar praksi, arī ar kādas zinātnes nozares teorētisko atziņu izmantošanu praksē.
naturāls Saistīts ar priekšmetiem, lietām, produkciju to dabiskajā veidā, nevis ar naudu.
senlaiki Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni; senatnei raksturīgs.
siltumenerģētisks Saistīts ar siltumenerģiju, tās iegūšanu.
termisks Saistīts ar siltumu, siltuma enerģiju, temperatūru, tām raksturīgs.
simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptomu (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (1), tam raksturīgs.
subkontinentāls Saistīts ar subkontinentu (2), tam raksturīgs.
šīmēneša Saistīts ar šo mēnesi, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā mēnesī; šāmēneša.
vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotors.
tuksnesīgs Saistīts ar tuksnesi, tam raksturīgs.
simpātisks Saistīts ar veģetatīvo nervu sistēmu, tai raksturīgs.
veneroloģisks Saistīts ar veneroloģiju, tai raksturīgs.
enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
kultūrtehnisks Saistīts ar zemes, augsnes uzlabošanu (piem., meliorācijas darbiem).
ierobežot Saistot ar nosacījumiem, prasībām, neļaut brīvi izpausties.
josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
murskulis Sajaukts, nekārtīgs, samudžināts (kā) kopums; mudžeklis.
kišmišs ar rozīnēm sajaukums; nekārtība, juceklis.
jukas Sajukums, juceklis (piem., nezināšanas, pārpratuma dēļ).
bis Sajūsminātas publikas sauciens izpildītājam – lūgums atkārtot priekšnesumu.
apgurt Sajust pagurumu, spēka trūkumu; arī pazaudēt sparu, enerģiju.
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
(kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē.
ko nu vairs saka norādot, ka nav iespējamas nekādas pārmaiņas, ka jau iestājies kāds cits stāvoklis, izveidojusies kāda cita situācija.
sālsstabs Saka par (parasti aiz bailēm, pārsteiguma) nekustīgi stāvošu, sastingušu cilvēku.
līp klāt kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
uz dzīvību un nāvi saka par ārkārtīgi grūtu, nežēlīgu cīņu vai smagu konfliktu, kurā tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi.
aug buciņš, aug radziņi saka par bērnu, kas kļūst arvien nerātnāks, stūrgalvīgāks.
pamati grīļojas saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati ļogās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
pamati šķobās saka par būtiskām, neatgriezeniskām pārmaiņām dzīvē, līdzšinējās dzīves kārtības sabrukumu.
kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.
pinas kā akla vista pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
pinas kā akls gailis pa pakulām saka par cilvēku, kam neveicas darbs; saka par neveiklu cilvēku.
asti nolaidis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
asti ierāvis saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar nolaistu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
ar ierautu asti saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
kāja paslīd (kādam) saka par cilvēku, kas dara ko neatļautu.
mute līdz ausīm Saka par cilvēku, kas daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
kā mietu norijis saka par cilvēku, kas ir nekustīgs, stīvs.
gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
kā lauva saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
klusē kā partizāns saka par cilvēku, kas neko neizpauž, visu patur pie sevis.
kā pieaudzis Saka par cilvēku, kas nekustīgi ilgāku laiku atrodas vienā un tajā pašā vietā.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
vārās kā (putras) katls saka par cilvēku, kas nevajadzīgi daudz un ātri runā.
kā no miroņiem augšā (uz)cēlies Saka par cilvēku, kas pēkšņi, negaidīti kur parādās.
kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
muld kā pa ķešu saka par cilvēku, kas runā daudz un bezjēdzīgi, nesakarīgi.
kā jaunkundze saka par cilvēku, kas uzvedas nedabiski, pārspīlēti smalki.
kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
kā pīle uz ledus saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
peras kā vista pa pakulām saka par cilvēku, kuram neveicas darbs; arī par neveiklu cilvēku.
tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
kā Dieva nepieņemts saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
gaisā pasists saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
gaisā parauts saka par dīvainu, arī vieglprātīgu, nenopietnu cilvēku.
melnā strīpa saka par dzīves perodu, kad neveiksmes vai nelaimes seko viena otrai.
mājas dvēsele saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
kā ar mietu pa galvu saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs (parasti nepatīkams).
pazudušais grasis saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
kā nazis mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
kā naža dūriens mugurā saka par izjūtām, ko izraisījusi negaidīta nodevīga rīcība.
gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
kā pielipis Saka par kādu, kas cieši, neatlaidīgi turas (kā) tuvumā, uzmācīgi seko līdzi.
klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
stāv kā stabs saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
kā stabs (stāv) saka par kādu, kas stāv nekustīgi, neko nerunājot.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
ka bail saka par kaut kā nevēlama augstu pakāpi, lielu daudzumu.
Dieva pirksts saka par kaut ko brīnumainu, neticamu.
kā jauns Dievs saka par kaut ko izcilu, nepārspējamu, tuvu ideālam.
uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
kā pērkondārds skaidrās debesīs saka par kaut ko pēkšņu, negaidītu, parasti nepatīkamu.
pilnīgs vāks saka par kaut ko pilnīgi absurdu, nejēdzīgu.
kā ūdeni mutē ieņēmis saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
kaķim jāsmejas saka par ko acīmredzami muļķīgu, nepareizu, nepatiesu.
sunim jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
zirgam jāsmejas saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
pēc suņa saka par ko ļoti nepatīkamu, nevēlamu.
kā gruzis acī saka par ko ļoti nepatīkamu.
(kā) slazda valgs saka par ko ļoti nevēlamu, arī bīstamu.
grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
kā pasaka saka par ko ļoti skaistu, neparastu.
pilnīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
galīgā nejēgā saka par ko ļoti sliktu, neizdevušos, arī ko bezjēdzīgu, neloģisku.
kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
liela muiža saka par ko mazsvarīgu, nenozīmīgu.
nav ne graša vērts saka par ko mazvērtīgu, nevērtīgu.
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
garām ejot saka par ko nebūtisku.
debesu dāvana saka par ko negaidītu, bez pūlēm iegūtu, saņemtu.
(kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkons no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
(kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm saka par ko negaidītu.
kā zibens spēriens saka par ko negaidītu.
kā pērkona spēriens saka par ko negaidītu.
ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
ne šis, ne tas saka par ko neizdevušos.
kā (veca) beka saka par ko neizskatīgu, arī mazkustīgu.
kā cūku rakums saka par ko nekārtīgu, sajauktu, savandītu.
Sīka vienība! saka par ko nenozīmīgu, nesvarīgu, nebūtisku.
bijis nebijis saka par ko nenozīmīgu, nevajadzīgu
tas nekas saka par ko nenozīmīgu.
pievilkts aiz matiem saka par ko nepārliecinošu, apšaubāmu.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
tas nav itin nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
tas nav (it, itin) nekas saka par ko nesvarīgu, nenozīmīgu.
būt priekš kaķiem saka par ko nevajadzīgu, pilnīgi veltīgu.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
skelets skapī saka par ko nevēlamu, slēpjamu.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
tāds ir, kāds ir saka par ko nevērtīgu, neizskatīgu u. tml.
nav (ne) plika graša vērts saka par ko nevērtīgu.
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
nav ko sapņot saka par ko tādu, kas nav iespējams, kas nekad nevar notikt.
tas nav tas saka par ko tādu, kas neatbilst, neder (vajadzīgajam, gaidītajam u. tml.).
kā no zemes izaudzis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
kā no zemes izlīdis saka par ko tādu, kas pēkšņi, negaidīti parādās.
daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem saka par ko, kas ir nelielā daudzumā.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
trūkst tikai tēva un mātes saka par lielu jucekli, nekārtību.
kaķa lāsti debesīs nekāpj saka par ļauna vēlējumiem, kas nevar piepildīties, kaitēt.
aknas ir (kādam) saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
ar aknām saka par ļoti enerģisku, izturīgu cilvēku.
vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
māja kā elle saka par ļoti nekārtīgu māju, dzīvokli.
kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
kā lops Saka par ļoti netīru, nevīžīgu cilvēku.
nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
(no) baltās ķēves trešā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves piektā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves septītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
(no) baltās ķēves devītā augumā saka par ļoti tālu vai arī nedrošu radniecību.
velna pulveris saka par ļoti uzņēmīgu, enerģisku, izdarīgu, arī stipru cilvēku.
tek kā smiltis caur pirkstiem saka par naudu, kas viegli tiek izdota, par laiku, kas nemanot aizrit.
bieza galva (kādam) saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
dzīvam zemē jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
dzīvam kapā jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
zeme grīļojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
zeme līgojas zem kājām saka par nedrošu, bīstamu stāvokli.
kā aklai vistai (mieža) grauds saka par negaidītu, necerētu ieguvumu.
nauda guļ (zemē) saka par neizmantotu iespēju iegūt naudu.
nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bieza āda (kādam) saka par nejūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
ziloņa āda saka par nejūtīgu, nesmalkjūtīgu, neatsaucīgu cilvēku.
skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
iet caur kauliem saka par nepatīkamu sajūtu, ko izraisa, piem., griezīgas skaņas.
kaķu koncerts saka par nesaskanīgu dziedāšanu, nelabskanīgu muzicēšanu.
kā mūrnieks saka par netīru, notraipījušos cilvēku.
(kā) slapja vista saka par neuzņēmīgu, neizdarīgu, gļēvu cilvēku, raksturojot tā nožēlojamo stāvokli, izskatu.
kā no žurnāla vāka nokāpis saka par nevainojami, arī moderni ģērbtu cilvēku.
kā zilonis trauku veikalā saka par neveiklu cilvēku.
pinas kā vista pa pakulām Saka par neveiklu cilvēku.
kuļas kā vista pa pakulām Saka par neveiklu cilvēku.
kā lācis (iet, staigā, strādā u. tml.) saka par neveiklu, smagnēju cilvēku.
nevainīgas asinis saka par nogalinātu nevainīgu cilvēku.
vārās kā raganu katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā elles katls Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā raganu katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
vārās kā elles katlā Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.
nelaime nenāk brēkdama saka par pēkšņu nelaimi, bēdām.
kronis visam saka par pēkšņu, neparedzētu pozitīvu vai negatīvu rīcību, atgadījumu u. tml.
bērna prātā saka par psihiski aprobežotu, arī par naivu, ne visai gudru cilvēku.
mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
smirdīgs sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
smird kā sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
kā grāfiene saka par sievieti, kurai nekas nav jādara.
izlaidies kā teļš saka par slinku, nevīžīgu cilvēku.
sīksts kā krams saka par spēcīgu, izturīgu cilvēku, arī par cilvēku ar nelokāmu raksturu.
neviena skaņa nenāk pār lūpām saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
kaunu maizē apēdis saka par tādu, kam nemaz nav kauna.
kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
kā no mēness nokritis saka par tādu, kas nespēj orientēties kādā situācijā.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas pēkšņi, negaidot nokļuvis bezizejas situācijā.
izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
aiziet gar degunu Saka par tikko nokavētu satiksmes līdzekli, kas vēl redzams nelielā attālumā.
kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
(nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
(nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
pieder nākotne saka par to, kam ir labas nākotnes izredzes.
tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
izgaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
izkūp kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
pagaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
mēles galā būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
uz mēles būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
dzīvais mironis saka par vāju, arī garīgi inertu cilvēku.
atsitas kā zirņi pret sienu saka par vārdiem, rīcību u. tml., kas nerod atsaucību, izpratni.
izdzīvojis prātu saka par vecu cilvēku, kas muļķīgi, nesaprātīgi rīkojas.
kā iebraucamajā vietā saka par vietu, kur nav miera, kur nemitīgi nāk un iet prom cilvēki.
glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
kas to dos saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
kas to deva saka sarūgtinājumā, ja nenotiek (nenotiks) vēlamais.
pa galvu neviens nesitīs saka uzmundrinot, ka nekas ļauns nenotiks (ko darot).
lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
Lai Dievs žēlīgs! Saka, brīdinot par (rīcības) bīstamām vai nevēlamām sekām, piedraudot (kādam).
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
Ej (tu) dirst! saka, dzenot projām kādu, noraidot kāda teikto, paužot negatīvu attieksmi pret to.
tā tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tik (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tā tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
tas tikai (vēl) trūkst saka, izsaucas, paužot savu negatīvo attieksmi pret kādu faktu, notikumu u. tml.
bez vainas Saka, ja (kādam, kam) nav trūkumu, neatbilstību kādām prasībām.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
stingra roka saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ar stingru roku saka, ja (kāds) rīkojas stingri, nepiekāpīgi, noteikti, arī nežēlīgi.
ka spalvas vien put saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
ka spalvas vien pajūk saka, ja (kāds) tiek pilnīgi uzveikts (piem., cīņā), ja kaujoties, plēšoties, cīnoties nekas netiek saudzēts.
nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
kā velna apsēsts Saka, ja (kāds) vienmēr cieš neveiksmes, ja bieži atgadās (kas) nevēlams, ja nevar atbrīvoties (no kā).
nelabais dīda saka, ja (kādu) ir pārņēmis nemiers.
kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
švaki ar (ko) saka, ja (kas) ir nepietiekamā daudzumā.
ko (tas) līdz saka, ja (kas) nepalīdz, arī neietekmē.
iet kā pa ciņiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
(iet) kā pa celmiem saka, ja (kas) neveicas vai ko dara ar grūtībām.
iet kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
iet kā smērēts Saka, ja (parasti mehānisms) darbojas nevainojami.
strādā kā pulkstenis saka, ja (parasti mehānisms) darbojas precīzi, nevainojami.
stīvas kājas saka, ja (parasti no bailēm, uztraukuma) kājās rodas nekustīguma sajūta.
viss krīt no rokām (ārā) saka, ja (piem., uztraukumā) nevar noturēt priekšmetus, tie krīt zemē.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
sirds atvilgst saka, ja atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
nelaimīga roka saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piem., loterijā).
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
otrā jaunība saka, ja cilvēks brieduma gados, pusmūžā iemīlas vai izjūt jaunu spēka un enerģijas pieplūdumu.
vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
resna galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
klapes uz acīm saka, ja cilvēks neredz, nesaprot (ko).
juceklis galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
putra galvā saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi, loģiski domāt, spriest.
nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
mazgāt netīro veļu saka, ja citiem tiek izklāstītas ģimenes vai kāda kolektīva iekšējās nesaskaņas.
krist (uz kādu) kā mušas uz medu saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā).
mākoņi savelkas pār (kāda) galvu saka, ja draud nepatikšana, rodas bīstama situācija.
ausis vīst saka, ja dzird kādu ko rupji runājam; saka, ja kāds ko dara nekvalitatīvi.
klāt kā likts saka, ja ieradīsies nekavējoties, īstajā brīdi, noteikti.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
sirds dreb saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
sirds trīc saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu.
miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
sirds kut saka, ja izjūt prieku, nelielu satraukumu, saviļņojumu.
sanāk ziepes saka, ja izveidojas nepatīkams, nevēlams stāvoklis, rodas nepatikšanas (parasti paša negatīvas rīcības rezultātā).
kā uz iesma (uzdurts) Saka, ja jāpārdzīvo kas ļoti nepatīkams.
tumši (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi savelkas (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
tumši (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
melni (negaisa) mākoņi sabiezē (pār kādu, pār kāda galvu) saka, ja jūt tuvojamies ko draudīgu, ja kādam gaidāmas lielas nepatikšanas.
kā no jauna piedzimis saka, ja jūtas ļoti labi, viegli (pēc tam, kad zudis nogurums, beidzies nepatīkams stāvoklis u. tml.).
ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav pamanāma, jūtama.
kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
(pats) nelabais dīda saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
(pats) velns dīda Saka, ja kādam nav miera, ja kādu pārņēmis nemiers.
nav ne (plika) graša pie dvēseles saka, ja kādam nav nemaz naudas.
(nav) ne kapeikas pie dvēseles saka, ja kādam nemaz nav naudas.
grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
pinas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
kuļas kā vista pa pakulām Saka, ja kādam neveicas.
ēna krīt uz kādu saka, ja kādam tiek pārmests kas negatīvs.
mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
kāda muša iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kāds dundurs iekodis saka, ja kāds bez redzama iemesla uzvedas ne tā kā parasti.
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
runāt pilnā mutē saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz, nekaunīgi melo.
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
rokas klēpī salicis saka, ja kāds dzīvo bezdarbībā, nekā nedarot.
kā pa mākoņiem saka, ja kāds dzīvo savā iedomu pasaulē un neredz reālo situāciju.
klāt kā mazais nazītis saka, ja kāds ierodas pēc pirmā aicinājuma, nekavējoties.
nāk kā saukts saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
kā pienaglots saka, ja kāds ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā stāvoklī.
kā (pats) nelabais Saka, ja kāds intensīvi, trokšņaini ko dara, nesavaldīgi izturas.
nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
vējš (svilpo, ir) galvā saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
kā pīlei ūdens saka, ja kāds kaut ko neņem vērā, nereaģē uz teikto.
ne ēdis, ne dzēris saka, ja kāds kaut ko pašaizliedzīgi dara, par sevi nedomājot.
mētājas apkārt (pa pasauli) kā veca nauda saka, ja kāds klaiņo, klīst; nav nevienam vajadzīgs.
kā mēli norijis saka, ja kāds klusē, neatbild.
sēdēt uz savas mantas saka, ja kāds ko nelabprāt dod citam.
roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
kā ēna Saka, ja kāds kustas ļoti klusu, nemanāmi.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
šēž kā ķipis saka, ja kāds lepni, pašapzinīgi sēž un nepieceļas.
mute virinās saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
mute vārstās Saka, ja kāds lieki, nevajadzīgi runā.
mācas virsū kā miegs saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
liela mute saka, ja kāds mēdz nesmalkjūtīgi, bravurīgi runāt pretī.
kā ēna Saka, ja kāds neatlaidīgi kādam seko, cenšas vienmēr būt kāda tuvumā.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
maļ kā dzirnavas saka, ja kāds nemitīgi runā.
palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
sēž kā ķipis saka, ja kāds nepieceļas, kad vajadzētu.
kā mežā audzis saka, ja kāds neprot sabiedrībā uzvesties, ir neuzvedīgs.
kā mežā saka, ja kāds nespēj orientēties, arī nezina, ko iesākt.
iekšā ir, bet ārā nenāk saka, ja kāds nespēj parādīt savas zināšanas, izteikt savas domas.
mute neveras saka, ja kāds nespēj parunāt, ja kaut ko negrib teikt.
netiek gudrs saka, ja kāds nespēj saprast, noskaidrot (ko).
galva nesāp (kādam) (par ko) saka, ja kāds neuztraucas, nedomā (par ko).
kā bez nagiem saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
kā bez rokām Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.
negrib ne dzirdēt saka, ja kāds pauž kategorisku noliegumu, nevēlēšanos iesaistīties.
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kur bijis, (kur) nebijis saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur bijis, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kur gadījies, kur ne saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
kā no gaisa nokritis Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti ir kur ieradies, parādījies.
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
runā kā karstu kartupeli mutē ieņēmis saka, ja kāds runā ātri un neskaidri.
mute kā laidara vārti saka, ja kāds runā daudz, parasti rupji, nepieklājīgi, bravūrīgi.
balss raustās saka, ja kāds runā neskaidri, arī ar pārtraukumiem (parasti aiz uztraukuma).
balss paceļas saka, ja kāds runā skaļāk nekā parasti.
nonākt tik tālu saka, ja kāds vai kas ir nonācis galēji nepieņemamā stāvoklī.
rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied.
nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
laika jautājums saka, ja kam nenovēršami jānotiek pēc kāda laika.
grauž (kā) ķirmis saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
kā īlens no maisa (lien, nāk ārā) saka, ja kas atklājas, cilvēkam pašam negribot, ja ko nevar noslēpt.
lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
kauliņi ir mesti saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
ne tuvu saka, ja kas it nemaz neatbilst, nelīdzinās kam minētam; nepavisam.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
griež kā nazis sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griež kā ar nazi sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
griežas (kā nazis) sirdī saka, ja kas izraisa sāpīgu, nepatīkamu pārdzīvojumu, sarūgtinājumu.
tie paši vēži, tikai citā kulītē saka, ja kas mainās tikai ārēji, pēc formas, nevis būtībā.
ar diegiem nav aršana saka, ja kas neatbilst, nav noderīgs, piemērots kādam mērķim, vajadzībai.
izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
ne uz priekšu, ne atpakaļ saka, ja kas neveicas, ja rodas sarežģījumi.
nekādā jēgā saka, ja kas neveicas, neizdodas.
ne čiku, ne grabu saka, ja kas noticis nevienam nezinot, nemanot.
(kā) no gaisa (krīt, birst u. tml.) saka, ja kas notiek pēkšņi, negaidīti, arī viegli, bez darba, piepūles.
kā akā iekritis saka, ja kas pēkšņi pazudis, nav nekur atrodams, ja par kādu nav nekādu ziņu.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
sirds sažņaudzas saka, ja kaut kas pēkšņi rada nepatīkamas izjūtas, dziļi sāpina, nomāc.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
(visas) iekšas griežas saka, ja kļūst nelabi, nāk vēmiens.
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
nevar ieliet mutē saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
nevar ieliet ar karoti saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
nevar ne ar uguni atrast saka, ja ko nevar sameklēt, atrast.
smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
(nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš.
īlenu maisā nenoslēpsi saka, ja ko no citiem nevar noslēpt.
īss laiks saka, ja laiks paiet nemanot.
maks ir tukšs saka, ja makā ir ļoti maz naudas vai nemaz nav naudas.
nelīdz ne zāles, ne plāksteris saka, ja nav iespējams neko grozīt, mainīt.
nav ko redzēt saka, ja nav nekā īpaša, interesanta, ko aplūkot.
nav ne miltuma saka, ja nav nemaz ēdiena.
laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais (kādā negadījumā, neveiksmē).
nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
(uzkrīt) kā sniegs uz galvas saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
kas bijis, bijis saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas nokārtosies.
tā ir, kā ir saka, ja negrib dot noteiktu atbildi.
liktenis uzsmaida saka, ja nejauši, negaidīti (kāda dzīvē) notiek kas labs.
cik gudri atnācām, tik gudri aizgājām saka, ja nekā jauna, noderīga neuzzina, nenoskaidro.
ne kauna, ne goda saka, ja nekādā situācijā kādam nav neērti, nepatīkami.
sacīts, darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
nelaime nenāk viena saka, ja nelaimes seko cita citai.
kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
apetīte aug ar ēšanu saka, ja nepietiek ar to, kas jau iegūts, panākts.
tukša galva saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
skaits nojūk saka, ja nespēj ko saskaitīt.
kājas nenes saka, ja nespēj paiet.
nevar (ne) acis atraut saka, ja nevar beigt skatīties, nevar novērst skatienu (no kā).
raut elpu ciet saka, ja nevar paelpot (piem., slikta gaisa dēļ).
kā pret mūri saka, ja nevar rast atsaucību; saka, ja sastopas ar nepārvaramām grūtībām.
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
Ej pupās! saka, ja nevēlas kādā klausīties, grib atraidīt.
Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
vēders burkšķ Saka, ja no izsalkuma iekšējie orgāni rada neskaidru roksni.
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
domāts – darīts saka, ja nodomāto paveic nekavējoties.
kā par spīti saka, ja notiek kas nevēlams (pretēji vajadzīgam, gribētajam u. tml.).
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
(nav) ne zīmes Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu, tā atrašanās vietu nekas nav zināms.
dabūt sirmus matus saka, ja par kaut ko daudz jāraizējas, ja kas sagādā lielas bēdas, nepatikšanas.
sirds pielīst saka, ja pārņem pozitīvas, arī negatīvas jūtas.
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
kā uzburts (uz kādu, uz ko) saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.
kā atjaunots saka, ja pēc paguruma atkal sajūt spēku, enerģiju.
piemetas vadātājs saka, ja pēkšņi cilvēks sāk maldīties, nevar nokļūt paredzētajā vietā.
sirds iekņudas saka, ja pēkšņi izjūt nelielu uztraukumu, saviļņojumu.
kumoss iesprūst rīklē saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iesprūst rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
ēdiens iespiežas rīklē Saka, ja pēkšņi nevar ieēst, norīt.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
nāk par ļaunu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
nāk par sliktu saka, ja rodas kas ļauns, nevēlams.
šķebinās dūša saka, ja rodas nelabums, riebums, nepatika.
valoda ķeras saka, ja runā ar grūtībām, negribēti pauzējot vai atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
nokrist rozā brilles no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
nokrist klapes no acīm saka, ja sāk uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
galva kā spainis saka, ja sāp galva, ja galvā jūtams smagums (piem., no negulēšanas).
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
kā bez rokām Saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
nav divreiz jāsaka saka, ja uzaicinājums, norādījums tiek nekavējoties izpildīts.
seja sastingst saka, ja vaibsti piepeši kļūst nekustīgi, piem., emociju iespaidā.
kad vadzis pilns, tas lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest (ko nevēlamu).
vilku likumi saka, ja valda nesaudzīga savstarpēja cīņa.
kā pa viļņiem saka, ja veiksmes mijas ar neveiksmēm.
norūkt bārdā (kaut ko) saka, ja vīrietis kaut ko paklusu, neskaidri norunā pie sevis.
elle vaļā Saka, ka notiek kas ļoti slikts, nepatīkams.
spiedīgs gaiss saka, kad ir grūti elpot, jo gaidāms negaiss.
sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
nav ne garozas saka, kad nav nekā ēdama.
acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
(tikai) pār manu līķi saka, kategoriski protestējot pret kādu iespējamu, nevēlamu darbību.
nauda nesmird saka, krājot, izmantojot negodīgi iegūtu naudu.
nu, (vai) zini saka, lai paustu savu attieksmi (parasti negatīvu) pret teikto.
nevainīgs kā jērs saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
nevainīgs kā jēriņš saka, lai uzsvērtu kāda nevainību.
Taisies, ka tiec! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Taisies, ka pazūdi! saka, liekot kādam nekavējoties doties projām.
Galvu augšā! saka, mudinot saņemties, nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu saka, norādot, ka (kas) neattiecas uz viņu.
Cik tur vajag! saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
kas (nu) tur liels saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas tur Saka, norādot, ka nav nekā sevišķa, īpaša.
kas man (mums) par daļu saka, norādot, ka neinteresējas par ko, nepiedalās kur.
dari kā gribi, lai dara kā grib saka, norādot, ka neinteresēsies par (kāda) turpmāko rīcību.
gabals (jau) nenokritīs saka, norādot, ka nekas slikts nenotiks (piem., veicot kādu darbu).
uz pieres nav rakstīts saka, norādot, ka pēc ārējām pazīmēm nevar spriest (par ko).
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
Dusi saldi! saka, novēlot kādam labu, netraucētu miegu.
Saldu dusu! saka, novēlot labu, netraucētu miegu.
drošs paliek drošs saka, pamatojot kādu rīcību, kas novērš varbūtējas nepatīkamas nejaušības.
gaidi ar maisu saka, par ko neiespējamu, veltīgām cerībām.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
kā par sodību saka, paužot negatīvu attieksmi pret ko nevēlamu.
Turi muti! saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
solīts makā nekrīt saka, šauboties par solījuma īstenošanu, saka par nepildītu solījumu.
līdz kāzām sadzīs saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.
parasts mirstīgais saka, uzsverot, ka (kāds cilvēks) nepieder pie īpašas, priviliģētas cilvēku grupas.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
meistars no debesīm nekrīt saka, uzsverot, ka labs strādnieks nerodas bez darba.
Nedod Dievs! saka, vēloties vai novēlot, lai nenotiktu kas ļauns.
pakārtojums Sakars starp neatkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu) un atkarīgu komponentu (vārdu vai teikuma daļu).
baltkvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot baltu gaismu.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
pasts Sakaru iestāde, kas nosūta un piegādā dažādus sūtījumus (vēstules, banderoles, preses izdevumus u. tml.); celtne, telpa, kur darbojas šāda iestāde vai šīs iestādes nodaļa.
tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
sānsakne Sakne, kas atzarojas no galvenās, lielākās saknes.
piesakne Sakne, kas izveidojusies no auga stumbra vai galvenās saknes.
zemesstumbrs Saknenis.
dīgļsakne Saknes aizmetnis sēklas dīglī.
sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
plikas saknes saknes, kas nav segtas ar augsni.
sakne Sakņaugi; sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi.
turēties Sakopojot spēkus, arī cīnoties, pārvarēt grūtības; pretoties, nepadoties grūtībām, šķēršļiem.
pārvarēt Sakopojot spēkus, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, nepastāv vai neietekmē.
kompilēt Sakopot (materiālus) no citu autoru darbiem, tos radoši nepārstrādājot; šādi veidot (ko).
saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
uzkost Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
templis Sakrāla celtne reliģiskajiem rituāliem un kulta piederumu glabāšanai.
bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
piekrokot Sakrokot, parasti mazliet, nedaudz.
mesties Sākt aktīvi, enerģiski nodarboties (ar ko), pievērsties (kam).
noiet pagrīdē sākt darboties nelegāli.
likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
iemīlēt Sākt izjust (kā) skaistumu, nepieciešamību (pēc tā).
iemīļot Sākt izjust interesi (par ko), nepieciešamību (pēc kā).
iet krievos sākt karadienestu (padomju laikā).
iet armijā sākt karadienestu.
iekost Sākt kost, bet nenokost; nokost tikai daļu, kumosu (no kā).
izregulēties Sākt nepareizi darboties, zūdot pareizajam regulējumam.
sajukt Sākt norisēt citādi, nerealizēties.
iet zaldātos sākt pildīt aktīvo karadienestu.
izplūst vaimanās sākt skaļi, nesavaldīgi vaimanāt.
nokļūt uz slidena ceļa sākt tādu dzīvesveidu, kam var būt nevēlamas sekas.
noņemt rozā brilles sākt uztvert (ko) reāli, neidealizējot.
atmoda Sākums aktīvai tautas masu darbībai (piem., cīnoties par nacionālu neatkarību).
pirmsākums Sākums, sākuma posms (kam jaunam, vēl nebijušam).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
sačabināt Salabot (parasti pavirši, nekvalitatīvi).
sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
kā mātes klēpī saldā miegā, netraucēti (gulēt).
medus Salda, aromātiska, sīrupveidīga viela, ko no ziedu nektāra pārstrādā bites, kamenes.
ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
kost Saldēt vai karsēt tā, ka (augi) kļūst nedzīvi, zaudē augšanas spējas.
pārākā pakāpe salīdzināmās pakāpes forma, kas izsaka augstāku īpašības vai pazīmes piemitības pakāpi nekā pamata pakāpe (piem., skaistāks, klusāk).
virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne.
kopulatīvie salikteņi salikteņi no sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem (piem., sālsmaize, diennakts).
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
akmeņsāls Sāļš, ūdenī viegli šķīstošs minerāls, ko izmanto vārāmā sāls ieguvei.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
stīvs Samākslots, arī neizteiksmīgs (piem., par runu).
stīvs Samākslots, nebrīvs (par sejas izteiksmi).
stīvs Samākslots, saspringts, nebrīvs (par cilvēka izturēšanos).
apsīkt Samazināt vai izbeigt savu (piem., radošo) darbību; radoši neizpausties.
nolīdzināt Samazināt, likvidēt (pretrunas, nesaskaņas u. tml.).
saplakt Samazināties intensitātē, neturpināties.
globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
salūkot Sameklēt, sagādāt (ko vajadzīgu, vēlamu); arī paņemt (no kurienes).
monologs Samērā gara nepārtraukta vienas personas runa (piem., daiļdarbā, uz skatuves).
pamīksts Samērā gļēvs, nenoteikts, padevīgs.
pazaļš Samērā jauns, nepieredzējis.
mierīgs Samērā lēns, nesteidzīgs.
naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
pasīks Samērā mazsvarīgs, nenozīmīgs.
mīksts Samērā mērens, neliels (par sodu).
starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp divām mācību nodarbībām vai diviem nodarbības atsevišķiem posmiem.
starpbrīdis Samērā neilgs laikposms starp izrādes, koncerta u. tml. daļām.
pašvaks Samērā neizturīgs, pavājš.
komanda Samērā neliela (personu) grupa, kas izveidota noteikta uzdevuma veikšanai.
ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
pastarpa Samērā neliela atstarpe (starp ko).
iepakaļ Samērā nelielā atstatumā, aizmugurē.
saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
baltais sapals samērā neliela zivs ar bāli dzeltenu ieliektu vēdera spuru.
pazems Samērā neliels (salīdzinājumā ar ko citu); mazliet mazāks par normu.
krūze Samērā neliels, parasti cilindriskas formas (keramikas, stikla, metāla) dzeramais trauks ar osu; tase; krūzīte.
piemīlīgs Samērā neliels, patīkams, glīts.
pavājš Samērā nespēcīgs vārgs; samērā neattīstīts.
šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
nacionālais parks samērā plaša teritorija dabiskā stāvoklī (ar ģeoloģiskiem veidojumiem, augiem, dzīvniekiem), ko sargā un saimnieciski neizmanto.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
pasīks Samērā sīks, neliels.
paslepus Samērā slepus, tā, ka citi nepamana.
lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
paknaps Samērā trūcīgs; nepietiekams (piem., par iztiku, naudas līdzekļiem).
patumšs Samērā tumšs, ar nelielu melnās krāsas piejaukumu (par krāsu, tās toni).
paviegls Samērā vieglprātīgs, nenopietns, bez stingras morālās stājas (par cilvēku).
paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
pabailīgs Samērā, arī mazliet bailīgs; kautrīgs, nedrošs.
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
panetīrs Samērā, arī mazliet netīrs.
pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
pastingrs Samērā, arī pietiekami noteikts, nelokāms (par cilvēku, tā rakstura īpašībām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izlīdzinājums Samierinājums, nesaskaņu novērsums.
paciest Samierināties (ar ko nevēlamu, traucējošu u. tml.).
dezorientēt Samulsināt, radīt nepareizu priekšstatu (par ko).
ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
sānzars Sāneja.
sastiept Sanest (ko, parasti lielākā daudzumā).
sanesas Saneši.
uznesums Saneši.
spārns Sānu daļa, sānu korpuss (celtnei).
vaina Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
maņa Saprašana, sapratne.
ziņa Saprātīgums, izpratne; gudrība.
saprašana Sapratne; izpratne.
saprasme Sapratne.
sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
čats Sarakste, kura norisinās, personām vienlaikus atrodoties interneta tiešsaistē.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
uzražot Saražot (parasti lielā daudzumā, arī ne visai kvalitatīvi).
sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
želeja Sarecējis gaļas, zivju vai sēņu novārījums; savā novārījumā sarecējusi gaļa, zivs vai sēnes.
mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
krīze Sarežģīta situācija, smags stāvoklis; krasa (kā) nepietiekamība.
mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
mezgloties Sarežģīties, neveikties.
samežģīties Sarežģīties; kļūt neskaidram.
pasargāt Sargājot (no kā) panākt, ka nenotiek kas nevēlams, slikts.
apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
nosargāt Sargājot panākt, ka (kas vai kas tajā) netiek paņemts, aiznests prom.
atvairīt Sargājot vārtus sporta spēlē, nepieļaut, ka iemet, iesit (ripu vai bumbu).
pasargāties Sargājoties novērst ko nevēlamu, sliktu.
žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
sargāties Sargāt sevi (no kā nevēlamas iedarbības).
glabāt Sargāt; nepieļaut, ka izzūd.
sargbūda Sargiem, sardzei paredzēta (neliela) celtne.
bērnurīts Sarīkojums bērniem (ar priekšnesumiem, rotaļām u. tml.), kas notiek priekšpusdienā.
tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
alksnene Sarkanbrūna ēdama sēne ar sīvu piensulu [Lactarius rufus].
kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
cinobrs Sarkans minerāls, kas satur dzīvsudrabu; dzīvsudraba rūda.
bordo Sarkanvīna šķirne, šīs šķirnes vīns.
burgundietis Sarkanvīns no Burgundijas; šādas šķirnes vīns.
zaimot Sarkastiski izsmejot, pulgojot u. tml. izrādīt nievīgu attieksmi (pret ko svētu, neaizskaramu).
rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
runāt dažādās valodās sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
samuldēt Sarunāt (parasti daudz kā bezjēdzīga, nesakarīga).
sablefot Sarunāt nepatiesību (lai kādu maldinātu); samelot.
samurgot Sarunāt, paust (daudz kā nepatiesa, neloģiska, nepieņemama).
pļāpāt Sarunāties, runāt (parasti par ko nenozīmīgu, mazsvarīgu).
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
sastērķelēt Sasaistīts, nebrīvs.
jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
kruveši Sasaluši vai sacietējuši nelieli zemes gabali, pikas (piem., uz ceļa, tīruma).
kūlītis Sasiets (parasti nelielu augu) saišķis.
puns Sasituma rezultātā radies uztūkums (kādā ķermeņa daļā); patoloģisks neliels izcilnis, izaugums (uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļām).
sadure Saskare (piem., starp dažādām zinātnes nozarēm).
saskarsme Saskare, arī saikne (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); saskare, arī saikne (kam ar parādībām sabiedrībā, dabā).
pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
gulties slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
(no)gulties slimības gultā saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
iegult Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
iegulties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
nolikties Saslimt tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
ielikties gultā saslimt tā, ka nepieciešams gulēt.
kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto piem., papīra ražošanai.
šķelda Sasmalcināti koksnes gabaliņi.
uzlikt kroni sasniegt augstāko pakāpi, pārspēt visu iepriekšējo (piem., par nepatikšanām).
nobeigties Sasniegt beigas un neturpināties; beigties.
klipsis Saspiežama (parasti neliela) matu sprādze.
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
lauzīt galvu sasprindzināti, neatlaidīgi domāt; gudrot.
noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
sapūst Sastāstīt, sarunāt (ko nepatiesu).
stalažas Sastatnes.
kā nohipnotizēts sastindzis, nekustīgs.
stāv kā sālstabs sastingt, stāvēt nekustīgi (piem., aiz bailēm, pārsteiguma).
brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
malka Sastrādāta (šķilās, pagalēs) koksne, ko izmanto par kurināmo.
pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
kantēt Sasvērt, sagāzt (parasti ko smagu) uz šķautnes, malas (piem., lai pakāpeniski pārvietotu).
saļodzīties Sašūpoties, kļūt nestabilam.
tuvsatiksme Satiksme starp vietām, kas atrodas nelielā attālumā.
saskrieties Satikties (parasti negaidīti).
kā uz ecēšām satraukti, nemierīgi.
uzvilkties Satraukties; kļūt nervozam; zaudēt savaldību.
kā aizsvilis satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
kā aizsvilies satraukts, nemiera pilns; ļoti steidzīgs.
prauli Satrupējis koka gabals; satrupējusi koksne.
kratīt Satvert un spēcīgi kustināt nelielā amplitūdā (cilvēku, tā ķermeņa daļu).
sakratīt Satvert un spēcīgi sakustināt nelielā amplitūdā.
pieturēt Satvert, saturēt (ko), lai (tas) nekustētos.
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
izsaukt Saucot, ar saucienu panākt, ka iznāk (no kurienes, kur u. tml.).
pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
sviesta bumba saulpurene.
sviestene Saulpurene.
sviestpurene Saulpurene.
sausgultne Sausa gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
sausmaizīte Sausiņveida maizīte, ko gatavo no netreknas, parasti neraudzētas mīklas.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
pogaļa Sauss daudzsēklu auglis, kas attīstās no augšējās sēklotnes un nogatavojies atveras.
sēklenis Sauss vienas sēklas auglis, kas nogatavojies neatveras.
mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
pārsniegt Savā darbībā sasniegt lielāku rezultātu, nekā bija paredzēts, iecerēts, uzdots u. tml.
pārkāpt Savā darbībā, rīcībā neievērot (ko).
epopeja Savā starpā saistītu notikumu virkne.
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
dīvains Savādi, neizprotami.
ērmīgs Savāds, neparasts, jocīgs; ērmots.
apvaldīts Savaldīgs, līdzsvarots; mierīgs, nesteidzīgs.
apvaldīt Savaldīt, panākt, ka aprimst, nedara (ko).
iekost mēlē savaldīties un nepateikt (ko).
iekost mēli zobos savaldīties un nepateikt (ko).
saturēties Savaldīties, neļaut izpausties savām emocijām.
sevis Savās domās, klusībā, nepaužot uz āru.
patriotisms Savas dzimtenes, tēvzemes un tautas mīlestība; uzticība savai dzimtenei, tēvzemei, tautai; darbošanās savas dzimtenes un tautas labā.
oriģinalitāte Savdabīgums, kaut kas jauns, neredzēts.
filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
stiprināt Savienojot (ar ko), panākt, ka (kas, piem., priekšmets, veidojums) atrodas noteiktā, parasti nekustīgā, stāvoklī.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
nodaba Savienojumā: "savā nodabā": netraucēti, bez steigas, esot vienam pašam.
neatminams Savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
neminams Savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos": ļoti sens.
lēkšana Savienojumos "lēkšana no tramplīna", "lēkšana ar slēpēm": planējošs lidojums no tramplīna uz priekšu un lejup, izmantojot nobraucienā ar slēpēm iegūto inerci.
bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
pušplēsts Savienojumos "ne pušplēsta vārda", "ne ar pušplēstu vārdu": neviena vārda, ne ar vienu vārdu.
bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kas Zemes garozā atrodas nelielos daudzumos.
sniegt Savienojumos "sniegt koncertu", "sniegt priekšnesumus" u. tml.; publiski uzstāties ar koncertu, priekšnesumiem u. tml.
pabērns Savienojumos ar "likteņa", "dzīves": cilvēks, kam dzīvē neveicas, neklājas viegli.
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
saišķis Savienots, sastiprināts (parasti nelielu, garenu priekšmetu, augu, to daļu u. tml.) kopums.
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem; groziņvakars.
vārāmais namiņš savrupa celtne (piem., slieteņa veidā), kurā vāra, gatavo ēdienu.
izolacionisms Savrupība politikā – neiejaukšanās citās valstīs notiekošajos procesos, militārajos konfliktos.
nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
saite Savstarpēju (parasti tuvu, vienojošu) attiecību kopums; saistība (2), saikne.
blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
meža tulpes savvaļas tulpes ar nelieliem, iekšpusē dzelteniem un ārpusē zaļganiem ziediem.
skaipot Sazināties ar interneta programmas Skype starpniecību.
pavediens Secīga (kā) virkne; tas, kas saista (ko) secīgā virknē.
process Secīga stāvokļu maiņa (kā) attīstības gaitā; ciešā sakarībā esošu attīstības stadiju nepārtraukta kustība.
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
sērija Secīgs (piem., notikumu, darbību) kopums, virkne.
līnija Secīgs sastāvdaļu, īpatnību kopums, parādību virkne (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
process Secīgu darbību kopums, virkne (noteikta rezultāta sasniegšanai).
šuve Secīgu dūrienu virkne, šūtu materiālu savienojuma vieta.
vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
izraut no konteksta secināt (ko) no atsevišķas frāzes, neievērojot saistījumu ar visu tekstu vai tā daļu.
krēsls Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
lupatsega Sega, ko darina, saaužot vecu, nolietotu drēbju sloksnes.
lupatsega Sega, ko darina, sašujot kopā nelielus drēbes gabaliņus.
periderma Segaudi, kas uz augu stumbriem, saknēm, bumbuļiem un sakneņiem nomaina primāros segaudus – epidermu.
palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
sedzene Seģene.
vieplis Seja (parasti neglīta), arī tās attēls; maska (1).
šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
vieplis Sejas izteiksme, parasti neglīta; grimase.
kontinenta sēklis sekla jūras josla, kas stiepjas gar kontinenta malām.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
šķērsnis Sēklis upē, kas izveidojies ieslīpi šķērsām upes gultnei (piem., no viena upes līkuma līdz otram).
lagūna Sekls līcis, ko no jūras vai okeāna atdala ūdens sanesta zemes strēle, sēklis.
divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
uzkniebējs Seksuālais partneris.
uzšāvējs Seksuālais partneris.
brīvā mīlestība seksuālas attiecības, nestājoties laulībā.
nimfete Seksuāli pievilcīga jauna meitene.
svings Seksuālo partneru maiņa starp precētiem pāriem, ko abi dzīvesbiedri piekopj kopā.
lielogu mellenes selekcionētas mellenes ar lielām ogām.
ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
renete Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
vecgultne Sena upes gultne; sengultne.
sengultne Sena upes gultne.
senatne Sena, tāla pagātne.
komēdija Senajā Grieķijā – izrāde, kurā dziedāja dziesmas karnevāla procesijās par godu vīna un līksmības dievam Dionīsam.
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
pretorijs Senajā Romā – karaspēka nometnes vieta, kurā atradās karavadoņa telts, viņa mītne.
vestāliete Senajā Romā – mājas pavarda dievietes Vestas kulta priesteriene.
podijs Senajā Romā – tempļa pamatne ar pakāpieniem vienā malā.
žultsbeka Sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu.
zemestauki Sēne ar baltu, recekļainu masu pildītu augļķermeni, kas sākumā attīstās zemē, un brūnu cepurīti, kura izdala nepatīkamu smaku [Phallus impudicus].
pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
levīts Senebreju priesteris un tempļa kalpotājs, kas pēc Vecās derības cēlies no Jēkaba dēla Levija cilts.
psalmi Senebreju reliģiskie dziedājumi, himnas, kas sakopoti Bībeles Vecās Derības kanoniskajā grāmatā.
senegālieši Senegālas Republikas iedzīvotāji.
cepurīte Sēnes augļķermeņa augšējā daļa.
kāts Sēnes daļa, kas savieno cepurīti ar sēņotni.
augļķermenis Sēnes daļa, kurā attīstās sporas.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
kiniķi Sengrieķu filozofijas skolas pārstāvji (4. gs. p. m. ē.), kas aicināja atteikties no mantas, ģimenes, baudas, lai iegūtu garīgu neatkarību.
gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
sfinksa Sengrieķu mitoloģijā – sieviete ar lauvas ķermeni un spārniem, kura stāvēja pie Tēbu vārtiem un nogalināja katru, kas nevarēja atminēt viņas mīklu.
himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
Melpomene Sengrieķu mitoloģijā – viena no deviņām mūzām, traģēdijas (mūsdienās teātra) aizbildne.
gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
senlaiki Seni laiki; senatne.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
sasēņot Sēņojot iegūt (sēnes) lielākā daudzumā; sēņojot iegūt (lielāku daudzumu sēņu).
micēlijs Sēņu veģetatīvais ķermenis – tievu, baltu pavedienu tīkls; sēņotne.
septicēmija Sepses veids – mikrobu toksīnu nokļūšana asinīs un audu deģenerācija.
tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
pusgads Sešu mēnešu ilgs laikposms.
egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
aura Sevišķa gaisotne, ko izstaro vai kas raksturīga (vietai, cilvēkam u. tml.).
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai nepieciešami karantīnas pasākumi.
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
svinīgs Sevišķi svarīgs, nepārkāpjams.
išiass Sēžas nerva iekaisums.
raisīt Sienot vaļā, ņemt nost (no kurienes).
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
jāņusiers Siers, ko gatavo no biezpiena un piena ar sviesta, olu, kā arī ķimeņu piedevu un ko nav nepieciešams īpaši nogatavināt.
zilie sieri sieru šķirnes, kuru tapšanā notiek dabisks pelējuma process, kā rezultātā sierā veidojas zilganzaļas pelējuma dzīslas.
sievasmāsa Sievas māsa; svaine.
nedēļniece Sieviete 6–8 nedēļas ilgā laikposmā pēc dzemdībām.
dāma Sieviete kā vīrieša partnere (piem., dejā).
viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
konkubīne Sieviete, kas nelaulāta dzīvo kopā ar vīrieti; piedzīvotāja, mīļākā.
mājsaimniece Sieviete, kas rūpējas par mājsaimniecību; sieviete, kas nestrādā algotu darbu.
pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
draudzene Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
sievietība Sievietei raksturīga āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievišķība.
sievišķība Sievietei raksturīgu āriene, izturēšanās u. tml.; to izpausme; sievietība.
harēms Sievietes (parasti sievas) musulmaņa mājā, kas dzīvo savā ēkas daļā; šo sieviešu mītne.
signālspuldze Signāla raidīšanai paredzēta spuldze (gaismas signalizācijas iekārtās, vadības pultīs, paneļos u. tml.).
videosignāls Signāls attēla ierakstīšanai magnētiskajos nesējos un reproducēšanai; televīzijas signāla sastāvdaļa.
signālsvilpe Signāls, ko (parasti tiesnesis), pūšot svilpē dod sporta sacensību laikā.
pasija Sija, uz kuras perpendikulāri balstās garensijas, šķērssijas vai kopnes (piem., ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā).
putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
sīkpreces Sīkas (parasti nepārtikas) preces.
zāģu skaidas sīkas koksnes daļiņas, kas rodas (to) zāģējot.
zāģskaidas Sīkas koksnes daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
blēņas Sīkas palaidnības, nerātnības.
galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts.
melnā nauda sīknauda, tumšas krāsas monēta ar nelielu vērtību.
grumbulis Sīks izcilnis, nelīdzenums, negludums.
radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
trūdodiņš Sīks, neliels tumšs kukainis ar melnīgsnējiem spārniem.
sīkmanis Sīks, nenozīmīgs cilvēks.
dzensiksna Siksna, kas pārnes kustību no enerģijas avota uz patērētāju (mašīnu, darbgaldu u. tml.).
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks – neliels spārnots zīdītājs (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis uzturam; asinssūcējs sikspārnis.
koagulācija Sīku, izkliedētu daļiņu sarecēšana vai salipšana, veidojot pārslveida nogulsnes.
silīcijūdeņradis Silīcija savienojums ar ūdeņradi – toksiska gāzveida vai šķidra viela ar nepatīkamu smaku.
rodonīts Silikātu grupas minerāls sārtā krāsā; pusdārgakmens, no kura izgatavo juvelierizstrādājumus.
berils Silikātu grupas minerāls, kas satur beriliju.
granāts Silikātu grupas minerāls, kura caurspīdīgos kristālus izmanto par dārgakmeņiem.
silimanīts Silikātu klases pelēks, gaišbrūns vai zaļgans minerāls.
sila purene silpurene.
mazā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena grama ūdens sasildīšanai par vienu grādu.
lielā kalorija siltuma daudzums, kas nepieciešams viena litra ūdens sasildīšanai par vienu grādu; kilokalorija.
siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
termoenerģija Siltuma enerģija.
kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
tvaika mašīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
tvaikmašīna Siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš mehāniskajā darbā.
siltumelektrocentrāle Siltumelektostacija, kas vienlaikus ražo siltuma enerģiju un elektroenerģiju; termoelektrocentrāle (TEC).
siltumenerģētiķis Siltumenerģētikas speciālists.
fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
sardīne Siļķveidīgo kārtas augēdāja zivs ar samērā lielu, slaidu sudrabbaltu ķermeni un melnu plankumu rindu uz sāniem, dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos netālu no piekrastes [Sardina pilchardus].
asimetrija Simetrijas trūkums vai tās neievērošana.
skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
amfetamīns Sintētiska narkotiska zāļu viela, ko nelegāli lieto kā stimulantu.
sinusoīda Sinusa funkcijas grafiks – nepārtraukta viļņveida līnija ar noteiktiem izliekuma un ieliekuma intervāliem.
šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu; šīs šķirnes sīpoli [Allium ascalonicum].
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
sirds draudzene sirdsdraudzene.
televīzija Sistēma kustīgu vai nekustīgu objektu attēlu un skaņas pārraidei ar elektrisko signālu starpniecību.
kabeļtelevīzija Sistēma, kurā televīzijas programmas no kopīgas antenas pārraida abonentiem pa kabeļiem.
kolekcija Sistematizēts (vienveidīgu, no mākslas, zinātnes, vēstures u. tml. viedokļa interesantu) priekšmetu krājums.
triangolo Sitamais mūzikas instruments – trīsstūra formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2).
izkalt Sitot ar knābi, izdabūt (no kurienes barību).
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
triekt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, arī nesaudzīgi; trenkt (1).
nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
paradokss Situācija (piem., loģikā, matemātikā), kurā no šķietami pareiziem spriedumiem izriet pretrunīgs vai nepieņemams galīgais spriedums.
robežgadījums Situācija vai objekts, ko nevar iedalīt vienā noteiktā kategorijā, sistēmā u. tml.
citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
kefīrs Skābpiena dzēriens, ko iegūst, raudzējot pienu ar īpašas sēnes tīrkultūru.
drazas Skaidas, lauskas u. tml. sīkas atliekas; nederīgi, nevajadzīgi sīkumi.
kristalizācija Skaidras, noteiktas domas, izpratnes u. tml. veidošanās.
nenoteikts Skaidri neizpaužot; arī izvairīgi.
redzams Skaidri saprotams, neapšaubāms.
acīm redzams skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
apollons Skaists jauneklis ar labi veidotu augumu.
rotakmens Skaists, krāsains minerāls vai iezis, ko izmanto mākslas priekšmetu un rotaslietu izgatavošanai.
gaume Skaistuma izpratne, izjūta; spēja izprast un vērtēt skaistumu.
zemsaknes Skaitlis vai izteiksme, kas atrodas zem saknes (6).
masas skaitlis skaitlis, kas atspoguļo protonu un neitronu kopskaitu atoma kodolā.
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
iracionāls skaitlis skaitlis, kas nav izsakāms kā vienkāršs daļskaitlis; bezgalīgs neperiodisks decimāldaļskaitlis.
nepārskaitlis Skaitlis, kas nedalās ar divi bez atlikuma; nepāra skaitlis.
lietderības koeficients Skaitlis, kas rāda pievadītās un izmantotās enerģijas, spēka u. tml. attiecības.
laukums Skaitlis, kas raksturo lielumu plaknes daļai, ko ierobežo slēgta līnija.
koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
mīnus Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
logaritmiskais lineāls skaitļošanai izmantojams lineāls ar iezīmētām logaritmiskajām skalām un pārbīdāmu vidējo daļu.
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
gladiola Skalbju dzimtas sīpolaugs ar garu, nezarotu stublāju, zobenveida lapām un piltuvveida ziediem vārpveida ziedkopā.
izskalot Skalojot atbrīvot (orgānu, ķermeņa dobumu) no kā nevēlama.
izskalot Skalojot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizkliegt Skaļā balsī runāt, kliegt, līdz rodas nepatīkamas izjūtas (ausīs).
piebļaut (pilnas) ausis skaļi bļaujot, izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
brēkt Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (par ko).
brēka Skaļi pausta neapmierinātība, protests.
šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
ierēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties.
brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt, raudāt.
sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
nobļaut Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
nobrēkt Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
sabrēkt Skaļi, neapvaldīti sakliegt.
uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
noriet Skaļi, neatlaidīgi apriet (kādu).
ierēkties Skaļi, nesavaldīgi iesmieties.
homērisks Skaļš, nevaldāms (par smiekliem).
rēciens Skaļu, neartikulētu skaņu kopums, ko rada cilvēki.
trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
plūdenis Skanenis, kura artikulācijā gaiss plūst pa mutes dobumu (piem., l, ļ, r).
drebēt Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
troksnis Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
pērkons Skaņas parādība, kas negaisa laikā pavada elektrisko izlādi (zibeni).
reverberācija Skaņas saglabāšanās telpā pēc tam, kad skaņas avots vairs nedarbojas; pēcskaņa.
vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
pasakalja Skaņdarbs variāciju formā ar nemitīgi atkārtotu tēmu basā.
popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
fonogramma Skaņu ieraksts (piem., magnetofona lentē).
infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
kadence Skaņu virkne vai akords (skaņdarba, skaņdarba daļas u. tml.) nobeigumā.
vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
ķert Skart, izraisot (negatīvas) sekas.
mirklis Skatiens (parasti neilgs).
redzējums Skatījums; izpratne; viedoklis.
lūrēt caur pieri skatīties naidīgi, neuzticīgi (uz ko).
glūnēt Skatīties, paužot nedraudzīgu, arī naidīgu attieksmi.
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) izturas neatbilstoši vēlamajam, arī lai sargātu (ko).
uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
skatīties (arī raudzīties, lūkoties u. tml.) caur pieri skatoties ar mazliet pieliektu galvu uz augšu, paust naidīgu, nedraudzīgu attieksmi.
izturēt skatienu skatoties kādam acīs, nenovērsties.
uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt; skatoties, vērojot nepieļaut, ka (piemēram, darbība, process) noritētu neatbilstoši kādām prasībām.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
kulise Skatuves sānu aizsegs (piem., iekārts garens audums, kāda materiāla plāksne).
ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
nelaba acs Skaudīgs, nenovīdīgs skatiens.
noskaust Skaužot izraisīt to, ka (kādam) notiek kas nevēlams, ļauns, ka (kāds) neiegūst, zaudē (ko).
iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
meiteņu skola skola, kurā mācās tikai meitenes.
skolēns Skolas audzēknis vai audzēkne.
pāraudzis Skolēns, kas dažādu apstākļu (piem., nesekmības) dēļ mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
mājskolotājs Skolotājs, kas pasniedz stundas mājās vai māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni).
noskopoties Skopojoties neiegādāties vai iegādāties, iztērēt (ko) nepietiekamā daudzumā.
kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
atskriet Skrienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
izskriet līdzi skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties, kļūt netīram, slapjam.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
izskrūvēt Skrūvējot izņemt (no kurienes, kur u. tml.); izgriezt.
pīnija Skuju koks ar zarotu vainagu lietussarga veidā; Itālijas priede [Pinus pinea].
cilnis Skulpturāls veidojums uz plaknes; reljefs.
bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piem., nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
dabīgais šīferis slāneklis, kas šķeļas plānās, gludās plāksnēs un ko izmanto galvenokārt jumtu segumam.
nitrātu minerālmēsli slāpekļa minerālmēsli.
amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
mēzt Slaucīt (netīrumus, gružus).
izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
kinodīva Slavena, ļoti skaista kinoaktrise; kinozvaigzne.
dīva Slavenība, zvaigzne.
šleperis Slēdzene ar atsperveida mehānismu.
atslēga Slēdzene.
bulta Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
slēpnis Slepena vieta kā novietošanai, glabāšanai; arī vieta, kurā (ko) novieto, ievieto, lai (tas) nebūtu redzams, arī netraucētu u. tml.
pa kluso slepeni, citiem nezinot.
inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
zagšus Slepeni, neatļauti, arī tā, ka (kāds) nemana.
zem letes slepeni, nelegāli (pārdot preci).
aiz kulisēm slepeni, plašākai sabiedrībai nezinot.
inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību); nepazīstamība.
izperināt Slepenībā, citiem nemanot, radīt, izveidot (ko sliktu).
konfidencialitāte Slepenība; noslēpuma neizpaušana.
konfidenciāls Slepens, neizpaužams.
apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
aizstiept Slepus aiznest; nozagt.
aizlavīties Slepus, citiem neredzot, aiziet, aizskriet.
iešmaukt Slepus, neatļauti ieiet, iebēgt (kur iekšā).
saperināt Slepus, pakāpeniski un neatlaidīgi izveidot (piem., rīcības plānu), parasti, lai kādam kaitētu.
izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
atslīdēt Slīdot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
sliktums Slikta pašsajūta; nelabums.
nelaba slava slikta reputācija, neslava.
slikta slava slikta reputācija; neslava.
krutka Sliktas kvalitātes nelegāli gatavots degvīns.
nelabi Slikti, nevēlami.
svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
susla Slikts, negaršīgs dzēriens.
mēslains Slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
sviestains Slikts, nekvalitatīvs; stulbs, aplams.
nelāgs Slikts, nelabs.
čābisks Slikts, nelāgs; čābīgs.
čābīgs Slikts, nelāgs.
pliekans Slikts, nepatīkams (parasti par fizisko pašsajūtu).
cukurslimība Slimība, ko izraisa nepietiekams insulīna daudzums organismā; cukura diabēts.
tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
diagnostika Slimības noteikšana pēc raksturīgām pazīmēm; zinātne par slimību pazīmēm un diagnožu noteikšanas metodēm.
nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme, nepamatota iedomība.
piromānija Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga nepārvarama tieksme dedzināt.
vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
vārgulis Slimīgs, fiziski nespēcīgs cilvēks.
nīkulīgs Slimīgs, fiziski nespēcīgs, arī vārgs (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vārgulīgs Slimīgs, nespēcīgs, nīkulīgs.
hospiss Slimnīca vai slimnīcas nodaļa nedziedināmi slimiem pacientiem.
nogulēt uz gultas slimot tā, ka nepieciešams (kādu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
nogulēt slimības gultā slimot tā, ka nepieciešams (visu laikposmu) atrasties guļus stāvoklī.
krist atpakaļ slimot vēlreiz ar to pašu slimību, nepaspējot vēl pilnīgi izveseļoties vai tūlīt pēc izveseļošanās.
stiept gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi darīt (ko).
fasete Slīpēta skaldne (piem., dārgakmenim).
skelets Slodzi nesošo daļu, elementu kopums (piem., celtnei, ierīcei).
ķirbis Smadzenes, domāšana.
pelēkā viela smadzenes.
pelēkās šūnas smadzenes.
vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne.
iezvelties Smagā, neveiklā gaitā ieiet (kur iekšā).
pārciest Smagi izjust (piem., negatīvu emocionālu stāvokli).
ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
dārgi samaksāt Smagi izjust savas rīcības negatīvās sekas.
nozvelties Smagi, neveikli nosēsties, nogulties.
lumpačot Smagiem soļiem, arī neveiklā gaitā iet.
izlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem iziet, iznākt.
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām, neveikli virzīties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
klumzāt Smagnēji, neveikli iet; klamzāt.
klamzāt Smagnēji, neveikli iet.
klumpačot Smagnēji, neveikli iet.
iesvempties Smagnēji, neveikli ievietoties (kur iekšā).
uzsvempties Smagnēji, neveikli uzkāpt, uzrāpties.
lutausis Smagnējs, neveikls, neattapīgs cilvēks.
klamzīgs Smagnējs, neveikls; tāds, kas padara (ko) neveiklu, smagnēju.
klumzīgs Smagnējs, neveikls.
ardenis Smago braucamo zirgu (vezumnieku) šķirnes zirgs.
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
izrēķināšanās Smags (parasti ārpustiesas, fizisks) sods vai patvaļīga vardarbība, kas nereti saistīta ar nogalināšanu.
balasts Smagums, saimnieciski neizmantojama krava, ko novieto transportlīdzeklī (piem., kuģī) stabilitātes nodrošināšanai.
smaile Smaila (kā) virsotne, augstākais punkts.
žuburs Smails izaugums (dzīvnieka ragam), parasti uz vienas pamatnes ar citiem šādiem izaugumiem.
bajonete Smails, daudzšķautņu duramais ierocis, ko piestiprina pie šautenes stobra gala un lieto tuvcīņā; durklis.
drupināt Smalcināt drupatās, nelielās daļās; noārdīt, radīt (kur bojājumu).
akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
merīnaita Smalkvilnas aitu šķirnes aita.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
nostalģija Smeldzīgas ilgas (piem., pēc dzimtenes, mājām, pagājušā).
izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
smilts augsne smilšaina augsne.
smilšu augsne smilšaina augsne.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
dezinformēt Sniegt (kādam) nepatiesu vai nepareizu informāciju.
melot Sniegt nepatiesu informāciju (parasti par tekstu, datiem).
sniegt pirmo palīdzību sniegt tūlītēju palīdzību nelaimes vai pēkšņas saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas mediķis.
dominance Sociāla nevienlīdzība.
noziedzība Sociāla parādība, ko izraisa kādas sabiedrības daļas nevēlēšanās vai nespēja dzīvot saskaņā ar sabiedrībā pieņemtiem likumiem un ko raksturo noziegumu skaits, struktūra, dinamika u. tml.
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
feisbuks Sociālais tīkls "Facebook"; sejaine.
pansionāts Sociālās aprūpes iestāde cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ nevar sevi apkopt.
mezalianse Sociāli nevienlīdzīga laulība.
lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
uzrēķins Soda nauda (piemēram, par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
disciplinārsods Sods par darba vai dienesta pienākumu nepildīšanu, disciplīnas pārkāpšanu, ko darbiniekam uzliek administrācija, bet vadītājam – augstāka institūcija.
administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
sporta solis solis, ko veido, ceļa locītavā iztaisnojot kāju vertikāles momentā un nezaudējot pēdas saskari ar pamatni.
solopriekšnesums Solista veikts priekšnesums.
solo priekšnesums solopriekšnesums.
kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
izsoļot Soļojot iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
rokassoma Soma, kurā ievieto nelielus priekšmetus un kas paredzēta nešanai rokās; arī rokassomiņa.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
Neuzvaramā armāda Spānijas karaļa flote, kas 1588. gadā cīņās pret angļu un holandiešu floti cieta neveiksmi.
sangrija Spāņu dzēriens, ko gatavo no sarkanvīna, minerālūdens un augļiem un garšvielām.
nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
sirdīgs Sparīgi, enerģiski.
zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
stražņiks Speciāla sardzes dienesta kareivis, arī pagastu policijas kārtībnieks (Krievijas impērijā).
saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
lente Speciāla, samērā šaura sloksne (kā, piem., skaņas, attēla) fiksēšanai.
specdienests Speciālais dienests.
nervaudi Specializēti audi, kas veido nervu sistēmu.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
šina Speciāls paliktnis, ko izmanto, lai kaula lūzuma, izmežģījuma u. tml. gadījumā nodrošinātu attiecīgās ķermeņa daļas nekustīgumu.
suverenitāte Specifiska valsts varas kvalitāte, tās neatkarība savu funkciju realizēšanā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
vilnis Spēcīga, intensīva pozitīva vai negatīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
žņaudzīt Spēcīgi (parasti nervozi) spaidīt, arī burzīt.
plosīt Spēcīgi iedarbojoties, izraisīt nepatīkamas sajūtas, izjūtas, arī ļoti traucēt (par skaņu, troksni).
smacēt Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
virt Spēcīgi izpausties (par psihisku stāvokli, jūtām, arī gribu, enerģiju u. tml.).
izplūst Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
plosīt Spēcīgi, nevēlami iedarboties (par fizioloģisku stāvokli).
plosīt Spēcīgi, parasti negatīvi, ietekmēt (kādu, kāda psihi) – piem., par jūtām, domām.
šoks Spēcīgs psihisks pārdzīvojums, emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas negatīvi pārsteidzošs.
dārdi Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, ko rada, piem., parādības dabā, dažādu mehānismu darbība.
vestspēja Spēja (transportlīdzeklim) pārvadāt normētu kravas masu vai pasažieru skaitu; arī kravnesība.
manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
panesamība Spēja panest, izturēt.
dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
drosme Spēja rīkoties droši, bezbailīgi, nebaidoties briesmu; šāda rakstura īpašība.
darbaspējas Spējas strādāt; darba veikšanai nepieciešamās fiziskās un psihiskās spējas.
uzšvirkstēt Spēji izraisīties (piemēram, par negatīvām jūtām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
bezspēks Spēka trūkums; nespēks.
duka Spēks, enerģija; elpa.
prizmatiskais spektrs spektrs, kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
sausā spēle spēle, kurā pretinieku komanda nav guvusi nevienus vārtus, punktus u. tml. (par komandu sporta spēlēm).
azartspēle Spēle, kuras rezultāts atkarīgs galvenokārt no nejaušībām.
piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
nospēlēt Spēlējot sniegt, izpildīt (priekšnesumu).
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
kāpt Sperot soļus, pārvarot pakāpienus, liekot kājas (kur augstāk, zemāk, dziļāk u. tml.) nokļūt (kur iekšā vai no kurienes ārā).
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
izturēt Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
izturēt Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu).
turēt Spēt veikt (piem., noteiktu darbu, tā daudzumu); spēt pārvarēt (piem., ko nelabvēlīgu).
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
spīdums Spīdīgs neliels priekšmets, veidojums, kas spīd, spīguļo; spīgulis.
aura Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums; biolauks.
biolauks Spīdošs oreols, ko rada cilvēka enerģētiskais starojums.
gaile Spīdums (acīs), ko izraisa spēcīgas (parasti negatīvas) jūtas.
nobendēt Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
izspietot Spietojot izlidot (no kurienes, kur u. tml.).
izspiest Spiežot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ziedmuša Spilgti raiba, retāk vienkrāsaina metāliski spīdīga muša, kas pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem.
unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
paraugdemonstrējums Spilgts (kā nevēlama) izpausmes gadījums.
vītņu kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
vītņu trepes spirāles formā veidotas kāpnes (trepes).
riņķa kāpnes spirāles formā veidotas kāpnes.
vītne Spirālveida rieva detaļas cilindriskā (retāk koniskā) virsmā, kas paredzēta, piem., detaļas nostiprināšanai, slodzes pārnešanai, savienojuma blīvēšanai.
denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
lauzties Spontāni izpausties (parasti par emocijām, ko nevēlas izpaust).
skrituļdēlis Sporta rīks – garena, ovāla plāksne uz skrituļiem.
teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
sarunāt spēles rezultātu sporta spēlēs – nelikumīgi vienoties par rezultātu pirms sporta spēles sākuma.
vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus – nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
caurgājiens Sportista mērķtiecīga virzīšanās, manevrējot starp spēlētājiem (sporta spēlēs).
laistīt Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot (gaismu).
laistīties Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu, arī gaismu).
uzsprakstēt Sprakstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprakstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
izspraukties Spraucoties izkļūt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
logs Sprauga, neaizpildīta vieta (piem., augājā).
līst Spraukties, tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā, kam cauri u. tml.).
līst Spraukties, virzīties (pa ko neērtu, šauru).
izsprauslāt Sprauslojot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
uzsprikstēt Sprikstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); sprikstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
pasprukt Sprūkot atbrīvoties, arī izkļūt (ārā no kurienes).
elektrons Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, atoma sastāvdaļa.
nedalāma vārdkopa stabila vārdkopa, ko nav iespējams sadalīt sastāvdaļās tā, ka nezustu vārdkopas nozīme.
frazeoloģisms Stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu.
profilaktorijs Stacionāra ārstnieciski profilaktiska iestāde (bijušajā Padomju Savienībā), kurā cilvēki ārstējās, nepārtraucot darbu vai mācības.
lifts Stacionāra cēlējiekārta (kabīnes vai platformas veidā) pasažieru vai kravas pārvadāšanai vertikālā virzienā.
klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
dūņas Staigna masa (parasti ezeru, upju dibenā), kas rodas no dažādu organisku vielu atliekām un minerāldaļiņu nogulumiem.
pārstaipīt Staipot, nesot (ko smagu), pārvietot.
estamps Stājgrafikas darbs – novilkums no mākslinieka darinātas koka, metāla vai cita materiāla plātnes (klišejas).
kā briedis stalts un iznesīgs.
brāķis Standartam neatbilstošs, ar defektiem, bojājumiem.
svītru kods standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma) – šaurāku un platāku svītru salikumi; svītrkods.
svītrkods Standartizēta, ar skeneri nolasāma kodēta informācija par preci (parasti uz iepakojuma), par grāmatu bibliotēkā (parasti uz vāka) u. tml. – šaurāku un platāku svītru salikums.
rakstlaukums Standartizētas ailes (piem., rasējuma) stūrī ar nepieciešamākajām ziņām.
garāmiet Starp citu; nedaudz, mazliet.
sociolingvistika Starpdisciplināra zinātnes nozare, socioloģijas un valodniecības starpnozare, kurā pēta sociāli būtiskus valodas aspektus, valodas funkcijas sabiedrībā un sociālo faktoru iedarbību uz valodu.
atlikums Starpība starp dalāmo un dalītāja reizinājumu ar nepilno dalījumu.
blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
reprīze Starpspēle; īss (cirka mākslinieku) priekšnesums, ko izpilda starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
Sarkanais krusts starptautiska organizācija palīdzības sniegšanai karā un stihiskas nelaimes gadījumā cietušajiem.
neitralitāte Starptautiskajās attiecībās – valsts neiejaukšanās citu valstu konfliktā, karā, neiesaistīšanās militāros blokos.
interpolācija Starpvērtību atrašana pēc funkcijas doto vērtību virknes.
bisektrise Stars, kas iziet no leņķa virsotnes un dala šo leņķi uz pusēm.
sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli, slikto pašsajūtu).
sūdzēt Stāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atbalstu, atvieglojumu.
pūderēt smadzenes stāstīt nepatiesību, censties piemuļķot.
fleitēt Stāstīt nepatiesību; melot.
mānīties Stāstīt nepatiesību; rīkoties negodīgi.
izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
sastāstīt Stāstot daudz pateikt, izpaust; stāstot pateikt, izpaust (parasti daudz ko lieku, nepatiesu).
sabiezināt krāsas stāstot vai rakstot pārspīlēt, uzsvērt, akcentēt negatīvo.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
garais stāsts stāsts, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenā varoņa dzīvē.
slips Statne kuģu izcelšanai no ūdens vai to nolaišanai ūdenī.
stāvlaiks Stāvēšanas, neizmantošanas laiks (piem., transportlīdzeklim, iekārtai).
nostāvēties Stāvēt (kur kādu laiku), netiekot lietotam, izmantotam.
stāvēt mierā Stāvēt nekustīgi; būt nekustīgam.
nostāvēt Stāvēt, atrasties (kur), netiekot lietotam, izmantotam.
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
līdzsvars Stāvoklis (piem., priekšmetam), kurā tam pielikto spēku iedarbībā visi tā punkti ir nekustīgi.
pārsvars Stāvoklis (sporta spēlē), kad spēles gaitā vienā komandā ir vairāk sportistu nekā otrā.
parādu verdzība stāvoklis (verdzības iekārtā), kad cilvēks kļuva par kreditora vergu neatlīdzinātā parāda dēļ; stāvoklis, kad cilvēks neatlīdzinātā parāda dēļ nokļūst kreditora pilnīgā atkarībā.
pusmiegs Stāvoklis starp miegu un nomodu; nedziļš miegs.
mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots; nebrīve.
vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
neatkarība Stāvoklis, kad (kāds, kas) neatrodas (kā) varā, ietekmē, pakļautībā.
samaitātība Stāvoklis, kad (kas, arī kāds) ir kļuvis slikts, negatīvi vērtējams, arī neatbilstošs (piem., morāles) normām.
neizpilde Stāvoklis, kad (kas, piem., saistības, pienākums) netiek izpildīts.
samocītība Stāvoklis, kad (kas, piem., teksts, mākslas darbs) izveidots nemākulīgi, nekvalitatīvi, nevajadzīgi sarežģīti u. tml.
panīkums Stāvoklis, kad (kas) ir kļuvis ekonomiski vājš, kad (kur) nenotiek aktīva darbība.
neesamība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
neesība Stāvoklis, kad (kas) nepastāv, neeksistē.
dīkstāve Stāvoklis, kad (kas) netiek nodarbināts; piespiedu nenodarbinātība, stāvēšana dīkā darba laikā.
kārtība Stāvoklis, kad (piem., telpā, vietā) viss ir tā, kā tam jābūt (piem., priekšmeti atrodas savās vietās); pretstats: nekārtība.
nemiers Stāvoklis, kad (starp cilvēkiem) pastāv nesaskaņas, strīdi.
nesaiste Stāvoklis, kad (starp ko) nav savienojuma, saistījuma, sakarības; savienojuma, saistījuma trūkums, neesamība.
multilingvisms Stāvoklis, kad (valstī) prot un saziņā lieto vairāk nekā divas valodas; daudzvalodība.
parādu kalpība stāvoklis, kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ (vergturu un feodālajā iekārtā).
parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
liekēdība Stāvoklis, kad darbspējīgs cilvēks nestrādā un pārtiek no citu līdzekļiem.
aizmirstība Stāvoklis, kad daudzi vai visi ir (ko) aizmirsuši, vairs nepiemin.
divvientulība Stāvoklis, kad divi cilvēki ir nošķīrušies (nošķirti) no citiem un netiek traucēti.
miers Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
uzvara Stāvoklis, kad ir pārvarēts, zudis (kas) nevēlams.
nesaprašanās Stāvoklis, kad ir radušās domstarpības, nesaskaņas.
pārprodukcija Stāvoklis, kad ir saražots vairāk produkcijas, nekā iespējams realizēt.
pretruna Stāvoklis, kad kas (piem., izteikums, doma, rīcība) padara neiespējamu ko citu, ir nesavienojams ar ko citu.
nepieciešamība Stāvoklis, kad kas ir noteikti vajadzīgs, kad bez kā nevar iztikt.
trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piem., līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
bezdarbība Stāvoklis, kad nav lietderīga darba; stāvoklis, kad (kas) netiek likts lietā.
apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
nevaļa Stāvoklis, kad nav nemaz vai ir ļoti maz brīva laika, kad ir daudz steidzama darba, rūpju u. tml.
miers Stāvoklis, kad nav strīdu, nesaskaņu, naida; saskaņa, saticība.
trūkums Stāvoklis, kad nepieciešamās materiālās vērtības, eksistences līdzekļi ir niecīgā, nepietiekamā daudzumā.
krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piem., kā rīkoties).

ne citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ne¹

ne²

LLVV

ne¹

ne²

MEV