Paplašinātā meklēšana
Meklējam ne.
Atrasts vārdos (200):
- avene:1
- būtne:1
- datne:1
- Ēdene:1
- acenes:1
- airene:1
- apenes:1
- āriene:1
- atnest:1
- augsne:1
- ausene:1
- auzene:1
- bazūne:1
- bitene:1
- blakne:1
- celtne:1
- cirtne:1
- cūcene:1
- dineja:1
- disene:1
- finese:1
- futene:1
- gineja:1
- gneiss:1
- gultne:1
- aiznest:1
- amazone:1
- anektēt:1
- anemone:1
- apmetne:1
- atgādne:1
- atradne:1
- augtene:1
- ausaine:1
- bakenes:1
- balsene:1
- barotne:1
- basenes:1
- bītlene:1
- bizness:1
- brunets:1
- brunets:2
- cariene:1
- celaine:1
- celmene:1
- divatne:1
- driģene:1
- eglaine:1
- energo-:1
- fitness:1
- gailene:1
- galotne:1
- galvene:1
- garnele:1
- glodene:1
- grebene:1
- abonents:1
- aizkalne:1
- alksnene:1
- amnestēt:1
- anekdote:1
- aneksija:1
- apkārtne:1
- aploksne:1
- apteksne:1
- atklātne:1
- atklātne:2
- atmatene:1
- atornejs:1
- augšiene:1
- bajonete:1
- balodene:1
- baronese:1
- baronets:1
- benefice:1
- blondīne:1
- brūklene:1
- celmaine:1
- centners:1
- cīpslene:1
- cūkpiene:1
- četrotne:1
- čigānene:1
- dienests:1
- dzelzene:1
- dzērvene:1
- dzimtene:1
- dzīslene:1
- eminence:1
- enerģija:1
- flanelis:1
- gaisotne:1
- gandrene:1
- gardīnes:1
- gliemene:1
- glīvenes:1
- grāfiene:1
- grieznes:1
- gruntene:1
- ģenerāl-:1
- ģenerāls:1
- aizdegune:1
- aizkrāsne:1
- amnestija:1
- anestezēt:1
- atnesties:1
- atvilktne:1
- atzveltne:1
- augstiene:1
- bajāriene:1
- balzamīne:1
- beznaģene:1
- cēlkoksne:1
- cituriene:1
- čaukstene:1
- deponents:1
- dīgļsakne:1
- dizainers:1
- draudzene:1
- dzeguzene:1
- džinsenes:1
- enerģisks:1
- ezermītne:1
- gardibene:1
- garšsakne:1
- ģenerālis:1
- abonements:1
- abstinence:1
- aiznesties:1
- anemometrs:1
- anestēzija:1
- apaļkoksne:1
- atjaunotne:1
- austersēne:1
- balneologs:1
- bezaugsnes:1
- bezģimenes:1
- cietpienes:1
- cinerārija:1
- četrmēnešu:1
- deģenerāts:1
- eksponents:1
- enerģētika:1
- ginekologs:1
- ģenerācija:1
- anekdotisks:1
- audžuģimene:1
- augstceltne:1
- autorloksne:1
- bārkšsaknes:1
- basklarnete:1
- benediktīns:1
- bezgalotnes:1
- biznesmenis:1
- darbnespēja:1
- dažnedažāds:1
- divstobrene:1
- enerģētiķis:1
- enerģētisks:1
- fonemātisks:1
- ģenealoģija:1
- abonentmaksa:1
- ārpusģimenes:1
- atmagnetizēt:1
- atomenerģija:1
- atomzemūdene:1
- balneoloģija:1
- benediktieši:1
- datorzinātne:1
- degslāneklis:1
- deģeneratīvs:1
- deģenerēties:1
- fonendoskops:1
- ginekoloģija:1
- ģenealoģisks:1
- anesteziologs:1
- asteszvaigzne:1
- balneoloģisks:1
- civildienests:1
- dabaszinātnes:1
- darbnespējīgs:1
- dzimumnespēja:1
- gāzģenerators:1
- ginekoloģisks:1
- dubultzvaigzne:1
- ģenerālisimuss:1
- ģenerālkonsuls:1
- ģenerālstreiks:1
- anestezioloģija:1
- daudzkomponentu:1
- elektroenerģija:1
- energoietilpība:1
- ģenerāldirektors:1
- ģenerālprokurors:1
- ģenerālsekretārs:1
- eksponentfunkcija:1
- elektroenerģētika:1
- ģenerālmēģinājums:1
- ģenerāldirektorāts:1
- ģenerālgubernators:1
Atrasts etimoloģijās (696):
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- No latīņu nervus 'dzīsla, nervs'. (šķirklī nervs)
- No angļu trainer. (šķirklī treneris)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
- No vācu Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne'. (šķirklī scientisms)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī nešpetns)
- No grieķu spora 'sēja, sēkla' un angeion 'tvertne'. (šķirklī sporangijs)
- No latīņu privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts)
- No latīņu super 'pār, virs' un franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī supermoderns)
- No latīņu cerebrum 'smadzenes'. (šķirklī cerebrāls)
- No latīņu prominens (prominentis) 'tāds, kas izceļas, paceļas pāri'. (šķirklī prominents)
- No latīņu super 'pār, virs' un radicalis (radix (radicis) 'sakne; pamats'). (šķirklī superradikāls)
- No latīņu portare 'nest'. (šķirklī portatīvs)
- No latīņu moneta. (šķirklī monēta)
- No latīņu statio 'nometne, mītne'. (šķirklī stacija)
- No vācu Kante 'šķautne, mala; apmale'. (šķirklī kante)
- No latīņu stationarius 'stāvošs, nekustīgs'. (šķirklī stacionārs)
- No latīņu canalis 'caurule, rene, grāvis'. (šķirklī kanāls)
- No vācu rentabel 'ienesīgs, izdevīgs'. (šķirklī rentabls)
- No franču cabinet. (šķirklī kabinets)
- No latīņu familiaris 'ģimenei, mājai piederīgs; tuvs'. (šķirklī familiārs)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No angļu tunnel. (šķirklī tunelis)
- No franču urotropine. (šķirklī urotropīns)
- No latīņu scientia 'zināšanas, zinātne' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī scientioloģija)
- No senebreju tōrāh 'priekšraksts'. (šķirklī Tora)
- grieķu 'nestuves' (šķirklī Prokrusts)
- No grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neo-)
- No latīņu humus 'zeme, augsne'. (šķirklī humuss)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No franču sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls)
- No itāļu trombone. (šķirklī trombons)
- No latīņu sidereus (sidus, sideris 'zvaigzne'). (šķirklī siderisks)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterils)
- No latīņu sub 'zem, pie' un grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī subatomārs)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārs)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No latīņu permanens (permanentis) 'paliekošs'. (šķirklī permanents)
- No itāļu allegri 'neskumstiet!' (mierinošs uzraksts uz zaudējušajām loterijas biļetēm). (šķirklī alegri)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks)
- No latīņu praedisponere 'iepriekš sakārtot'. (šķirklī predisponēts)
- No latīņu alluvio 'sanesa'. (šķirklī alūvijs)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums' un logos 'mācība'. (šķirklī anestezioloģija)
- No grieķu astheneia 'nespēks, vājums' (asthenēs 'vājš'). (šķirklī astēnija)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No vietvārda Devone Devonšīras grāfistē Anglijas dienvidrietumos. (šķirklī devons)
- No angļu doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No latīņu energia, grieķu energeia (en 'iekšā' un ergon 'darbs'). (šķirklī enerģija)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No latīņu conferentia, kam pamatā conferre 'sanest kopā'. (šķirklī konference)
- No vācu imperfektiv, latīņu imperfectus 'nepabeigts'. (šķirklī imperfektīvs)
- No latīņu in 'iekšā' un nervus 'nervs'. (šķirklī inervēt)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atoms)
- No krievu лагерь 'nometne', vācu Lager. (šķirklī lēģeris)
- No angļu line, vācu Leine vai holandiešu lijn. (šķirklī līne)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un algos 'sāpes'. (šķirklī neiralģija)
- No vācu die Not 'vajadzība; nepieciešamība'. (šķirklī note)
- No grieķu pathos 'ciešanas, slimība' un genesis 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī patoģenēze)
- No poli- un grieķu hedra 'pamats, skaldne'. (šķirklī poliedrs)
- No latīņu super 'pār, virs' un nova (stella) 'jauna (zvaigzne)'. (šķirklī supernova)
- No angļu schooner. (šķirklī šoneris)
- No vācu der Schwung 'šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība'. (šķirklī švunka)
- Darinājums latviešu valodā, latviskojot angļu on-line 'dotajā mirklī pieejams ar datortīkla palīdzību'. (šķirklī tiešsaiste)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No poļu szpetny 'nejauks, riebīgs'. (šķirklī špetns)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No vācu Abonnent, franču abonné. (šķirklī abonents)
- No franču abonnement. (šķirklī abonements)
- No franču abonner. (šķirklī abonēt)
- No latīņu aborigenes, kam pamatā ab origine 'no sākuma'. (šķirklī aborigēni)
- No latīņu abstinentia 'atturēšanās, atturība'. (šķirklī abstinence)
- No latīņu absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds)
- No angļu acetylene, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī acetilēns)
- No franču, angļu acetone, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetons)
- No itāļu adagio 'lēni, mierīgi, nesteidzīgi'. (šķirklī adadžo)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No grieķu agnōstos 'neizzināmais'. (šķirklī agnosticisms)
- Saīsinājums no angļu (a)cquired (i)mmune (d)eficiency (s)yndrome. (šķirklī AIDS)
- No angļu tuner. (šķirklī tūners)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No franču accompagner. (šķirklī akompanēt)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No viduslejasvācu ammet 'arods, nodarbošanās, dienesta stāvoklis'. (šķirklī amats)
- No grieķu amazones. (šķirklī amazone)
- No grieķu ambrosia 'nemirstība'. (šķirklī ambrozija)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No grieķu anekdotos 'vēl nelaists klajā'. (šķirklī anekdote)
- No latīņu annexio 'pievienošana'. (šķirklī aneksija)
- No grieķu anemos 'vējš' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī anemometrs)
- No grieķu anemōnē 'vēja zieds'. (šķirklī anemone)
- No grieķu anaisthēsis 'nejutīgums'. (šķirklī anestēzija)
- No franču entrepreneur. (šķirklī antreprenieris)
- No grieķu apatheia 'nejūtīgums'. (šķirklī apātija)
- No grieķu apatē 'māns, maldi', jo sākotnēji apatītus bija ļoti grūti atšķirt no citiem minerāliem. (šķirklī apatīts)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No vācu Draisine pēc vācu izgudrotāja K. Draiza vārda. (šķirklī drezīna)
- Pēc vietvārda Ardēni (augstiene Beļģijā). (šķirklī ardenis)
- No grieķu asymmetria 'nesamērība'. (šķirklī asimetrija)
- No grieķu astēr 'zvaigzne' un eidos 'veids'. (šķirklī asteroīds)
- No grieķu astron 'zvaigzne'. (šķirklī astro-)
- No grieķu astronomia, no astron 'zvaigzne' un nomos 'likums'. (šķirklī astronomija)
- No latīņu astralis, astrum 'zvaigzne'. (šķirklī astrāls)
- No grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atom-)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No angļu attorney. (šķirklī atornejs)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No latīņu augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši)
- No angļu autogenic, franču autoge\ne, kam pamatā grieķu autos 'pats' un genos 'cilme'. (šķirklī autogēns)
- No franču avant-scene. (šķirklī avanscēna)
- No grieķu asbestos 'pastāvīgs, nepārtraukts'. (šķirklī azbests)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons)
- No latīņu balneum 'vanna, pelde' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī balneoloģija)
- No krievu боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika)
- No itāļu barocco 'samākslots, neparasts' ar sākotnējo nozīmi 'nevienādi apaļas pērles'. (šķirklī baroks)
- No angļu baronet. (šķirklī baronets)
- No franču bastion, itāļu bastione. (šķirklī bastions)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No arābu badwiyyīn 'tuksneša iemītnieki'. (šķirklī beduīni)
- No senebreju behēmot. (šķirklī behemots)
- No angļu (b)eginners (a)ll-purpose (s)ymbolic (i)nstruction (c)ode. (šķirklī beisiks)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No franču bénédictine. (šķirklī benediktīns)
- No angļu businessman. (šķirklī biznesmenis)
- No lejasvācu bise 'pāri galvai sasieta matu pīne'. (šķirklī bize)
- No angļu business. (šķirklī bizness)
- 19. gs. 70. gadu jaunvārds, ko valodā ieviesis laikraksts "Baltijas Vēstnesis", pirmo reizi vārdnīcā reģistrēts 1880. gadā. (šķirklī greizsirdība)
- No franču brillantine 'kā briljants'. (šķirklī briljantīns)
- No grieķu genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ģenēze)
- No vācu Zentner, kam pamatā latīņu centum 'simts'. (šķirklī centners)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No grieķu chrēstomatheia, chrēstos 'labs, derīgs', manthanein 'mācīties'. (šķirklī hrestomātija)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No ķīniešu ci 'enerģija' un gun 'darbs'. (šķirklī ciguns)
- No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
- No latīņu cineraria, cinis (cineris) 'pelni'. (šķirklī cinerārija)
- No latīņu cisterna 'ūdens tvertne, ūdens baseins'. (šķirklī cisterna)
- No persiešu čaihane. (šķirklī čaihana)
- No vietas nosaukuma Dalmācija, kur, iespējams, ir šī suņa dzimtene. (šķirklī dalmācietis)
- No latīņu decem 'desmit', jo romiešiem šis bija desmitais mēnesis. (šķirklī decembris)
- No latīņu debilis 'nevarīgs, gaudens'. (šķirklī debilitāte)
- No latīņu defectivus 'nepilnīgs'. (šķirklī defektīvs)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerēties)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No franču démissioner. (šķirklī demisionēt)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No franču dentine, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentīns)
- No latīņu deponere 'nolikt drošībā'. (šķirklī deponēt)
- No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt)
- No grieķu despoteia 'neierobežota vara'. (šķirklī despotija)
- No angļu detector 'atklājējs', kam pamatā latīņu detect- 'neatklāts'. (šķirklī detektors)
- No grieķu diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No angļu dynamo, dynamo electric machine 'dinamomašīna'. (šķirklī dinamo)
- No franču dîner 'pusdienas'. (šķirklī dineja)
- No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs, nepazināts'. (šķirklī iracionāls)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans 'nesaskanīgs, dažādi skanošs'. (šķirklī disonanse)
- No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
- No grieķu drastikos 'enerģisks'. (šķirklī drastisks)
- No tjurku džigit 'jauneklis'. (šķirklī džigits)
- No grieķu euphoria (eu 'labi' un pherein 'panest'). (šķirklī eiforija)
- No latīņu exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt)
- No latīņu externus 'ārējs, nepiederošs'. (šķirklī eksternāts)
- No vācu Eminenz, kam pamatā latīņu eminentia 'pārākums'. (šķirklī eminence)
- No grieķu endon 'iekšā', krinein 'atdalīt, izdalīt' un logos 'jēdziens'. (šķirklī endokrinoloģija)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No grieķu endon 'iekšā' un krinein 'atdalīt, izdalīt'. (šķirklī endokrīns)
- No grieķu energētikos. (šķirklī enerģisks)
- No grieķu enkephalos 'galvas smadzenes'. (šķirklī encefalīts)
- No vācu Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis)
- No grieķu epiphaneia 'parādīšanās'. (šķirklī epifānija)
- No grieķu epiphora (epi 'pēc' un phoros 'nesošs'). (šķirklī epifora)
- No franču épisode, kam pamatā grieķu epeisodion 'no ārienes ienākdams'. (šķirklī epizode)
- No grieķu erōs (erōtos) 'dzimummīlestība' un mania 'neprāts'. (šķirklī erotomānija)
- No angļu escalator, kam pamatā latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī eskalators)
- No angļu ethylene, vācu Äthyl 'etils'. (šķirklī etilēns)
- No angļu ethane. (šķirklī etāns)
- No grieķu ethnos 'tauta' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī etnoģenēze)
- No franču évolutionner. (šķirklī evolucionēt)
- No itāļu falsetto (falso 'viltots, neīsts'). (šķirklī falsets)
- No latīņu faecal (faex, faeces 'padibenes'). (šķirklī fekālijas)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No franču filigrane, itāļu filigrana. (šķirklī filigrāns)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No franču finesse (fin 'smalks, izsmalcināts'). (šķirklī finese)
- No vācu Finne. (šķirklī finna)
- No angļu fitness. Anglicima fitness vietā ir ieteikts lietot vārdu vingrums. (šķirklī fitness)
- No vācu Flanell, angļu flannel. (šķirklī flanelis)
- No grieķu phōnetikē. (šķirklī fonētika)
- No latīņu formatus 'izveidots' (forma 'veids, āriene'). (šķirklī formāts)
- No latīņu fortuna 'liktenis, nejaušība, veiksme'. (šķirklī fortūna)
- No grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī fosfors)
- No angļu phosgene. (šķirklī fosgēns)
- No latīņu frustratio 'neveiksme, vilšanās'. (šķirklī frustrācija)
- No latīņu fungus 'sēne' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī fungicīdi)
- No franču fonctionner, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī funkcionēt)
- No franču futurisme, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futūrisms)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No franču gabardine. (šķirklī gabardīns)
- Latviskojums no angļu (girl)guides 'meitenes vadones' (organizācija radās Anglijā). (šķirklī gaida)
- No franču ģenerāļa Gastona Galifē (Galliffet) uzvārda. (šķirklī galifē)
- Atvasinājums no vārda gals, terminu galotne gramatikā ieviesa A. Stērste (1879. g.). (šķirklī galotne)
- No vācu Garnele. (šķirklī garnele)
- No vācu gardine. (šķirklī gardīnes)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No angļu gasoline. (šķirklī gazolīns)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No franču glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns)
- No vācu Gneis. (šķirklī gneiss)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- No angļu greyhound. LZA Terminoloģijas komisija 25.07.2005. par šīs suņu šķirnes nosaukumu ir apstiprinājusi angļu kurts vai angļu vējasuns, tāpēc anglicismu greihaunds latviešu valodā nevajadzētu lietot. (šķirklī greihaunds)
- No franču gouvernante (< gouverner 'vadīt, audzināt'). (šķirklī guvernante)
- No latīņu generatio 'radīšana'. (šķirklī ģenerācija)
- No latīņu generalis. (šķirklī ģenerāl-)
- No latīņu generare 'dzemdēt, radīt'. (šķirklī ģenerēt)
- No angļu colonialism, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniālisms)
- No latīņu generator 'radītājs'. (šķirklī ģenerators)
- No franču général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis)
- No grieķu genealogia 'raduraksti'. (šķirklī ģenealoģija)
- No spāņu (danza) habanera (Habana 'Havanna'). (šķirklī habanera)
- No franču habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No grieķu hetaira 'draudzene, prostitūta'. (šķirklī hetēra)
- No grieķu hellēnismos, kam pamatā Hellēnes 'grieķi'. (šķirklī hellēnisms)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No grieķu hyakinthos, no personvārda Hyakinthos 'Hiakints' (jauneklis, ko Apollons nonāvēja, kļūmīgi mezdams disku). (šķirklī hiacints)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No angļu hormone, kam pamatā ir grieķu hormaein 'iekustināt, ierosināt'. (šķirklī hormons)
- No grieķu idiōtēs 'nemācīts, nezinošs cilvēks'. (šķirklī idiots)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No latīņu ignorare 'nezināt'. (šķirklī ignorēt)
- No kāda Igaunijas novada (latīniski Ugaunia) nosaukuma (J. Endzelīns); no latinizēta cilts nosaukuma Inguaeones (O. Trubačovs u. c.). (šķirklī igauņi)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- No angļu import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports)
- No vācu Impotenz, kam pamatā latīņu impotens, impotentis 'nespēcīgs'. (šķirklī impotence)
- No itāļu improvvisazione, latīņu improvisus 'neparedzēts'. (šķirklī improvizācija)
- No latīņu immobilis 'nekustams'. (šķirklī imobilija)
- No latīņu (tempus) imperfectum 'nepabeigtais (laiks)'. (šķirklī imperfekts)
- No latīņu imbecillus 'vājš, nevarīgs'. (šķirklī imbecils)
- No latīņu incestus 'nešķīsts'. (šķirklī incests)
- No latīņu individuum 'nedalāmais; īpatnis'. (šķirklī indivīds)
- No latīņu individualis, individuus 'nedalāms'. (šķirklī individuāls)
- No latīņu inertia 'nekustīgums, bezdarbīgums'. (šķirklī inerce)
- No latīņu inertis 'bezdarbīgs'. (šķirklī inerts)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrālis, integer 'vesels, neskarts'. (šķirklī integrālis)
- No latīņu invalidus 'nespēcīgs, vārgs'. (šķirklī invalīds)
- Saīsinājumā no angļu Internet Protocol (Address). (šķirklī IP)
- No latīņu irrationalis 'nesaprātīgs; nepazināts'. (šķirklī iracionālisms)
- No franču irrationalité, kam pamatā latīņu irrationalis 'nesaprātīgs'. (šķirklī iracionalitāte)
- No latīņu lamina 'plāksne, sloksne'. (šķirklī lamināts)
- No grieķu iris, iridos 'varavīksne', jo tā sāļu šķīdums ir dažādās krāsās. (šķirklī irīdijs)
- No grieķu iris 'varavīksne'. (šķirklī īriss)
- No latīņu ironija, grieķu eirōneia. (šķirklī ironija)
- No viduslaiku latīņu irrealis 'nereāls'. (šķirklī ireāls)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- No franču isolation, itāļu isolazione, isola 'sala', kam pamatā latīņu insula 'sala'. (šķirklī izolācija)
- No grieķu lithos 'akmens, minerāls'. (šķirklī litijs)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No senebreju jehowā 'jūdu dievs'. (šķirklī jehovieši)
- No angļu yankee. Jan Kees jeb Sieru Jānis – tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas. (šķirklī jenkijs)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- Aizguvums no lībiešu jūont 'ieskrējiens, kustība, spars; neliels laiks, brīdis'. Plašāk ieviesies latviešu valodā 19. gs. (šķirklī jonis)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No vācu Jupiter(lampe), pēc Berlīnes firmas "Jupiterlicht" nosaukuma. (šķirklī jupiters)
- No krievu юрта, kam pamatā tirku yurt 'māja, mītne'. (šķirklī jurta)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No franču cabine. (šķirklī kabīne)
- No angļu machine code. (šķirklī mašīnkods)
- Saistīta ar pīlēm neraksturīgo šā putna klaigāšanu (apmēram "kā-o-lit" vai "aa-aulik"). (šķirklī kākaulis)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārijs)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- No spāņu canario (pēc Kanāriju salu nosaukuma, kur ir šā putna dzimtene). (šķirklī kanārijputniņš)
- No itāļu canzone 'dziesma'. (šķirklī kancona)
- No franču cannelle, kam pamatā latīņu canna 'caurule, niedre'. (šķirklī kanēlis)
- No vācu Kanne. (šķirklī kanna)
- No igauņu kannel. (šķirklī kannele)
- No itāliešu dsk. formas cannelloni. (šķirklī kannelloni)
- No franču cantine, kam pamatā itāļu cantina. (šķirklī kantīne)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No franču carabine. (šķirklī karabīne)
- No senebreju qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No franču carnet. (šķirklī karnete)
- No itāliešu carnevale, kam pamatā latīņu carnem levare 'atņemt gaļu'. (šķirklī karnevāls)
- No vācu Kartätsche, kam pamatā itāļu cartoccio 'tūta; šautenes patrona'. (šķirklī karteča)
- No vācu Kassation, kam pamatā itāļu cassazione. (šķirklī kasācija)
- No vācu Kastanie, kam pamatā latīņu castanea. (šķirklī kastaņa)
- No spāņu castanetas, kam pamatā latīņu castanea 'kastanis'. (šķirklī kastaņetes)
- No itāļu catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas)
- No latīņu mycelium (grieķu mykēs 'sēne'). (šķirklī micēlijs)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No franču minéral, kam pamatā latīņu minera 'rūda'. (šķirklī minerāls)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No tjurku valodām ar nozīmi 'ziemas mītne'. (šķirklī kišlaks)
- No franču clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete)
- Vārdu ieviesa laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1873. g.) agrākā apzīmējuma klātbūšana vietā. (šķirklī klātbūtne)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No grieķu monas (monados) 'vienība, nedalāmais'. (šķirklī monāde)
- No grieķu klimax 'kāpnes'. (šķirklī klimakss)
- No angļu to clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klonēt)
- No angļu clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klons)
- No vācu kneifen 'kniebt' un Stange 'stienis'. (šķirklī knīpstangas)
- No vācu Koffein, franču caféine (café 'kafija'). (šķirklī kofeīns)
- No franču mousseline, itāļu musalino, pēc Mosulas pilsētas nosaukuma, kur šis audums pirmoreiz austs. (šķirklī muslīns)
- No franču collage\ne, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un genos 'ģints'. (šķirklī kolagēns)
- No grieķu kolla 'līme' un genes 'radies'. (šķirklī kolagenozes)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No angļu colonial, franču colonial, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniāls)
- No latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī kolonija)
- No franču colonne, kam pamatā latīņu columna 'stabs, kolonna'. (šķirklī kolonna)
- No vācu Kolumnentitel. (šķirklī kolumntituls)
- No angļu combine (harvester). (šķirklī kombains)
- No franču combine (combinaison de femme 'sieviešu kombinācija'). (šķirklī kombinē)
- No grieķu komētēs (astēr) 'astaina zvaigzne'. (šķirklī komēta)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponente)
- No latīņu componens (componentis) 'sastādošs'. (šķirklī komponents)
- No latīņu componere 'salikt kopā, sastādīt'. (šķirklī komponēt)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No vācu Komponist, kam pamatā latīņu componere 'likt kopā'. (šķirklī komponists)
- No angļu conditioner. (šķirklī kondicionieris)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger 'melns'. (šķirklī nēģeri)
- No angļu constantan, constant 'nemainīgs, konstants'. (šķirklī konstantāns)
- No latīņu constans (constanis) 'pastāvīgs, nemainīgs'. (šķirklī konstante)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No angļu container ship. (šķirklī konteinerkuģis)
- No angļu container. (šķirklī konteiners)
- No latīņu continens (continentis). (šķirklī kontinents)
- No franču continental. (šķirklī kontinentāls)
- No latīņu convectio 'sanešana, piegāde'. (šķirklī konvekcija)
- No latīņu convert(ere) 'pārvērst, mainīt' un planum 'plakne'. (šķirklī konvertoplāns)
- No latīņu convulsiones (convellere 'raustīt'). (šķirklī konvulsijas)
- No grieķu neos 'jauns' un logos 'vārds'. (šķirklī neoloģisms)
- No itāļu cornetto 'radziņš', kam pamatā latīņu cornu 'rags'. (šķirklī kornete)
- No angļu coroner. (šķirklī koroners)
- No franču cortège 'kortešs, svinīgs gājiens, virkne'. (šķirklī kortežs)
- No holandiešu kraan vai augšvācu krane (Kranich 'dzērve'). (šķirklī krāns)
- No franču crepe de Chine 'Ķīnas kreps'. (šķirklī krepdešīns)
- No angļu crimplene. (šķirklī krimplēns)
- No franču crinoline (crin 'zirgu astri'). (šķirklī krinolīns)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No latīņu culmen, culminis 'virsotne'. (šķirklī kulminācija)
- No vācu Kulturträger 'kultūras nesējs'. (šķirklī kultūrtrēģerisms)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No franču courtisane. (šķirklī kurtizāne)
- No vācu Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs)
- No latīņu labilis 'slīdošs, nestabils'. (šķirklī labilitāte)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- Apvidvārdu laimēt daiļliteratūrā 20. gs. 20. gados ieviesis J. Janševskis. J. Endzelīns ieteica šo vārdu lietot aizguvuma vinnēt (viduslejasvācu winnen) vietā. (šķirklī laimēt)
- No angļu liner (line 'līnija'). (šķirklī laineris)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No latīņu Laminaria (lamina 'plāksne, sloksne'). (šķirklī laminārijas)
- No vācu Landsknecht. (šķirklī landsknehts)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene'. (šķirklī laringīts)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No latīņu latens (latentis) 'apslēpts, neredzams'. (šķirklī latents)
- No vācu Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No franču lianes (lier 'sasiet, saistīt'). (šķirklī liāna)
- No latīņu lignum (ligni) 'koksne, koks'. (šķirklī lignīns)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No franču lunette 'mēnestiņš'. (šķirklī linete)
- No angļu line dance. (šķirklī līnijdeja)
- No latīņu linearis un linea 'līnija'. (šķirklī lineārs)
- No latīņu linere 'ziest'. (šķirklī liniments)
- No latīņu litania, grieķu litaneia 'lūgšana'. (šķirklī litānija)
- No vācu Lisene. (šķirklī lizēna)
- No vācu lodderig 'nekārtīgs, nevīžīgs' vai krievu лодырь 'slaists'. (šķirklī loderis)
- No vācu lohnen 'atlīdzināt', sich lohnen 'atmaksāties'. (šķirklī lonēt)
- No franču lorgnette. (šķirklī lornete)
- Pēc amerikāņu fiziķa E. Lorensa (Ernest Lawrence, 1901–1958) vārda. (šķirklī lourensijs)
- No latīņu Lucifer 'gaismas nesējs', no lux (lucis) 'gaisma' un ferre 'nest'. (šķirklī Lucifers)
- No latīņu lux 'gaisma' un grieķu phoros 'nesējs'. (šķirklī luksofors)
- No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis 'gaisma'. (šķirklī luminiscēt)
- No latīņu luna 'mēness' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lunomobilis)
- No latīņu lunaticus 'mēnessēdzīgs'. (šķirklī lunātisms)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- No vācu Magnetophon. (šķirklī magnetofons)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No latīņu magnesia. (šķirklī magnēzijs)
- No latīņu magnesium. (šķirklī magnijs)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No franču mandarine (nosaukuma pamatā, iespējams, ir mandarīnu [2] apģērba krāsas līdzība ar šo augļu krāsu). (šķirklī mandarīns)
- No franču mannequin, holandiešu manekin 'cilvēciņš'. (šķirklī manekens)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No franču margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No latīņu mensis Martius 'dieva Marsa mēnesis'. (šķirklī marts)
- No itāliešu mascarpone. (šķirklī maskarpone)
- No franču machinerie 'vairāku mašīnu kopums'. (šķirklī mašinērija)
- No franču machine, kam pamatā latīņu machina 'ierīce'. (šķirklī mašīna)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No franču mélanine, kam pamatā grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanīns)
- No vācu Melone, itāļu melone, kam pamatā latīņu melo (melonis). (šķirklī melone)
- No franču mélomane. (šķirklī melomāns)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No grieķu mēniskos 'mēness sirpis, pusmēness'. (šķirklī menisks)
- No latīņu menopausis, grieķu mēn (mēnos) 'mēnesis' un pausis 'pārtraukums'. (šķirklī menopauze)
- No latīņu menstruus 'ikmēneša'. (šķirklī menstruācija)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No grieķu metaphora 'pārnesums'. (šķirklī metafora)
- No grieķu mykēs 'sēne' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī mikoloģija)
- No grieķu mykēs 'sēne'. (šķirklī mikoze)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No itāliešu minestrone. (šķirklī minestrone)
- No franču minette 'kaķītis'. (šķirklī minets)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No vācu Minnesänger, Minnesinger 'mīlas dziedonis'. (šķirklī minnezengers)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No franču modernisme (moderne 'mūsdienīgs, jauns'). (šķirklī modernisms)
- No franču moderne 'mūsdienīgs, jauns'. (šķirklī moderns)
- No angļu monetarism (monetary 'saistīts ar naudu'). (šķirklī monetārisms)
- No angļu monetary, franču monétaire. (šķirklī monetārs)
- No mono- un latīņu planum 'virsma, plāksne'. (šķirklī monoplāns)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- No latīņu monumentum 'piemineklis'. (šķirklī monuments)
- No franču moraine. (šķirklī morēna)
- No grieķu morphē 'veids, forma' un genesis 'rašanās'. (šķirklī morfoģenēze)
- No franču mouflon, itāļu muffione. (šķirklī muflons)
- No franču moulinet. (šķirklī mulinē)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No latīņu negatio. (šķirklī negācija)
- No grieķu nephros 'niere'. (šķirklī nefrīts)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger (nigri) 'melns'. (šķirklī negroīdi)
- No angļu informal 'neoficiāls'. (šķirklī neformāls)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un asthenēs 'vājš'. (šķirklī neirastēnija)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un polis 'pilsēta'. (šķirklī nekropole)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiroloģija)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs', pathos 'ciešanas' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī neiropatoloģija)
- No itāļu neutrino. (šķirklī neitrīno)
- No angļu neutron (pēc vārda electron parauga). (šķirklī neitrons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirons)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- Vārdu latviešu valodā ieviesis J. Endzelīns (agrāk lietotā neklātums vietā). (šķirklī neklātiene)
- No grieķu nekros 'mirušais, līķis' un logos 'vārds'. (šķirklī nekrologs)
- No grieķu nekrōsis 'atmiršana'. (šķirklī nekroze)
- No grieķu nektar 'nektārs'. (šķirklī nektārs)
- No grieķu neos 'jauns' un grieķu (di)dyos 'divkāršs'. (šķirklī neodīms)
- No grieķu neos 'jauns' un itāļu fascismo, fascio 'apvienība'. (šķirklī neofašisms)
- No grieķu neophytos. (šķirklī neofīts)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- No latīņu neos 'jauns', nātus 'dzimis' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī neonatoloģija)
- No angļu neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons)
- No ne- un latīņu ordinarius 'parasts, kārtībā esošs'. (šķirklī neordinārs)
- No franču népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms)
- No grieķu pneuma 'vēsma, gaiss' un thorax 'krūtis'. (šķirklī pneimotorakss)
- No franču nécessaire 'nepieciešams'. (šķirklī nesesers)
- No itāļu netto 'tīrs'. (šķirklī neto)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No franču nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne)
- No itāļu nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets)
- No latīņu nova [stella] 'jauna [zvaigzne]'. (šķirklī nova)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- No latīņu nuntius 'vēstnesis'. (šķirklī nuncijs)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No angļu newton, kam pamatā fiziķa Īzaka Ņūtona (Isaac Newton, 1643–1727) uzvārds. (šķirklī ņūtons)
- No franču eau de Cologne 'Ķelnes ūdens'. (šķirklī odekolons)
- No latīņu officialis (officium 'dienests, amats'). (šķirklī oficiāls)
- No grieķu oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs)
- No grieķu oligarchia 'nedaudzu vara'. (šķirklī oligarhija)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No grieķu oligophrenia (oligos 'mazs; nedaudz' un phrēn 'prāts'). (šķirklī oligofrēnija)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No angļu on–line. (šķirklī onlains)
- No grieķu on (ontos) 'esošais' un genesis 'izcelšanās'. (šķirklī ontoģenēze)
- No latīņu opponere 'runāt pretī; pretstatīt'. (šķirklī oponēt)
- No latīņu opponens (opponentis) 'pretī runājošs'. (šķirklī oponents)
- No krievu орда, tatāru orda '(valdnieka) nometne'. (šķirklī orda)
- No grieķu osteon 'kauls' un myelos 'kaulu smadzenes'. (šķirklī osteomielīts)
- No franču palatine. (šķirklī palantīns)
- No sengrieķu dievietes Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja)
- No vācu Paneel. (šķirklī panelis)
- No angļu panel discussion. (šķirklī paneļdiskusija)
- No baltvācu pannkōk, lejasvācu pannekōke. (šķirklī pankūka)
- No grieķu paradoxos 'negaidīts'. (šķirklī paradokss)
- No angļu partner. (šķirklī partneris)
- No franču pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns)
- No franču pèlerine. (šķirklī pelerīne)
- No franču pince-nez (pincer 'sakniebt' un nez 'deguns'). (šķirklī pensnejs)
- No itāliešu peperoni (peperone, pepe 'pipars'). (šķirklī peperoni)
- No grieķu peripetija 'negaidīts pavērsiens'. (šķirklī peripetija)
- No franču personnel, kam pamatā latīņu personalis 'personisks'. (šķirklī personāls)
- No itāliešu piastra (d'argento) '(sudraba) plāksne'. (šķirklī piastrs)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No franču piquet 'miets, mietiņš; neliela vienība, postenis'. (šķirklī pikets)
- No angļu pioneer 'celmlauzis; jaunu ideju iniciators'. (šķirklī pionieris)
- No latīņu planeta, grieķu (astēr)planētēs 'klejojoša (zvaigzne)'. (šķirklī planēta)
- No latīņu planetarius 'zvaigžņu novērotājs'. (šķirklī planetārijs)
- No franču planeur. (šķirklī planieris)
- No latīņu planum 'virsma, plakne' un grieķu metrein 'mērīt'. (šķirklī planimetrija)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No grieķu pneumōn 'plauša'. (šķirklī pneimonija)
- No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
- No grieķu polios 'pelēks' un myelos 'muguras smadzenes'. (šķirklī poliomielīts)
- Pēc šā elementa atklājējas M. Kirī dzimtenes Polijas viduslaiku latīņu nosaukuma Polonia. (šķirklī polonijs)
- No franču popeline. (šķirklī poplīns)
- No vācu Pornographie, franču pornographos 'tāds, kurā rakstīts par prostitūtām' (pornē 'netikle, prostitūta' un graphein 'rakstīt'). (šķirklī pornogrāfija)
- No franču portefeuille (porter 'nest, nēsāt' un feuille 'lapa'). (šķirklī portfelis)
- No sanskrita prākrta 'dabisks, neattīrīts'. (šķirklī prākrits)
- No latīņu praepositio, praeponere 'nolikt priekšā'. (šķirklī prepozīcija)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No vācu Prominenz. (šķirklī prominence)
- No franču propane. (šķirklī propāns)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No franču protéine, vācu Protein, kam pamatā prōteios 'pirmējs'. (šķirklī proteīns)
- No franču protocole, kam pamatā latīņu protocollum, grieķu prōtokollon 'pirmā ielīmētā papirusa loksne'. (šķirklī protokols)
- No latīņu radix barbaris 'barbaru sakne'. (šķirklī rabarbers)
- No senebreju rabbi 'mans skolotājs'. (šķirklī rabīns)
- No latīņu radicalis 'saknes-', 'pamata-'. (šķirklī radikālis)
- No franču raffiner 'tīrīt, attīrīt'. (šķirklī rafinēt)
- No latīņu regeneratio 'atjaunošana, atjaunošanās, atdzimšana'. (šķirklī reģenerācija)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No latīņu requisitum 'prasītais, nepieciešamais'. (šķirklī rekvizīts)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No lejasvācu rennestēn. (šķirklī renstele)
- No viduslejasvācu renne 'strautiņš, rene' (rennen 'skriet, tecēt'). (šķirklī rene)
- No vietvārda Rīga, jo šāda materiāla plāksnes radītas Latvijā. (šķirklī rīģipsis)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- No itāļu ritornello (ritorno 'atgriešanās'). (šķirklī ritornele)
- No grieķu rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs)
- No vācu Rosine, franču raisin 'vīnoga'. (šķirklī rozīne)
- No viduslejasvācu runen. (šķirklī rūnīt)
- No franču routine. (šķirklī rutīna)
- No latīņu sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats)
- No angļu summit 'virsotne, galotne'. (šķirklī samits)
- No krievu мудрить 'rīkoties nevajadzīgi sarežģīti'. (šķirklī samudrīt)
- No franču sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna)
- No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No angļu S(candinavian) A(irlines) S(ystem). (šķirklī SAS)
- No latīņu usurpatio 'iegūšana; nelikumīga sagrābšana'. (šķirklī uzurpācija)
- No latīņu sedimentum 'nogulsnes'. (šķirklī sedimentācija)
- No angļu seiner (seine 'riņķa vads'). (šķirklī seiners)
- No jaunlatīņu secretārius, latīņu sēcernere 'atšķirt, atdalīt'. (šķirklī sekretārs)
- No latīņu Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns)
- No grieķu sēma 'zīme' un phoros 'nesējs'. (šķirklī semafors)
- No latīņu senator (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senators)
- No latīņu semestris 'pusgada' (sex 'seši' un mensis 'mēnesis'). (šķirklī semestris)
- No latīņu senilis (senex 'sirmgalvis'). (šķirklī senils)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No grieķu sēpia 'tinteszivs' (minerālam ir līdzība ar porainām tinteszivs asakām). (šķirklī sepiolīts)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- No grieķu synekdochē. (šķirklī sinekdoha)
- No latīņu sine cura 'bez rūpēm'. (šķirklī sinekūra)
- No angļu cinerama. (šķirklī sinerāma)
- No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
- No angļu Skype (interneta programmas nosaukuma). (šķirklī skaips)
- No latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī skala)
- No vācu Slawe, latīņu Sclavus, Slavus, senslāvu slovene. (šķirklī slāvi)
- No franču vitrine. (šķirklī vitrīna)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- Latīņu solanum 'naktene'. (šķirklī solanīns)
- No franču sonnet, itāļu sonetto. (šķirklī sonets)
- No latīņu statio 'stāvēšana, piestātne'. (šķirklī stacionārs)
- No angļu tornado, spāņu tornada 'negaiss'. (šķirklī tornādo)
- No latīņu sterilis 'neauglīgs'. (šķirklī sterilizācija)
- No latīņu stolo (stolonis) 'saknes dzinums'. (šķirklī stolons)
- No sanskrita stūpa 'virsotne, galotne'. (šķirklī stūpa)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un continens (continentis). (šķirklī subkontinentāls)
- No latīņu super 'pār; virs' un grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesošs'). (šķirklī superfosfāts)
- No franču sourdine, itāliešu sordina. (šķirklī surdīne)
- No franču souteneur 'aizstāvis; suteners'. (šķirklī suteners)
- No franču souveraineté 'augstākā vara'. (šķirklī suverenitāte)
- No senebreju šātān. (šķirklī šaitans)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- No franču chansonnette 'dziesmiņa'. (šķirklī šansonete)
- No senebreju šeqel 'svērt'. (šķirklī šekelis)
- No vācu Schiene. (šķirklī šina)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No vācu Schlag 'šķirne, suga; veids'. (šķirklī šlaka)
- No vācu der Schmutz 'netīrumi'. (šķirklī šmuce)
- No vācu die Schnepfe. (šķirklī šnepe)
- No angļu show business. (šķirklī šovbizness)
- No vācu der Spitzbube 'nelietis, blēdis; krāpnieks'. (šķirklī špicbuks)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No turku tábor 'nometne'. (šķirklī tabors)
- No senebreju talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds)
- No anglu teflon (abreviatūra no poly(te)tra(fl)uorethylene un on). (šķirklī teflons)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- J. Endzelīna jaunvārds (1940. g.), lai aizstātu aizguvumu rene. (šķirklī tekne)
- No angļu telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers)
- No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No grieķu Titanes. (šķirklī titāns)
- No grieķu trachōma (trachys 'nelīdzens, grubuļains'). (šķirklī trahoma)
- No latīņu translatio 'pārnešana'. (šķirklī translācija)
- No angļu translator, kam pamatā latīņu translator 'pārnesējs; tulks'. (šķirklī translators)
- No latīņu transponere. (šķirklī transponēt)
- No latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transportēt)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No angļu transistor (tran(sfer) 'pārnest' + (re)sistor 'pretestība'). (šķirklī tranzistors)
- No franču traîne. (šķirklī trēns)
- No lejasvācu treppe 'kāpnes'. (šķirklī trepes)
- No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal. (šķirklī tribīne)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No latīņu trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No franču trimestre, kam pamatā latīņu trimestris 'trīsmēnešu-'. (šķirklī trimestris)
- No grieķu, latīņu tri- 'trīs' un latīņu planum 'plakne'. (šķirklī triplāns)
- No franču cornette, spāņu corneta 'jātnieku karogs'. (šķirklī kornets)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs'. (šķirklī neirīts)
- No vācu Proklise, kam pamatā grieķu proklinein 'nolikt uz priekšu'. (šķirklī proklīze)
- No latīņu solvere 'izšķīdināt'. Latviešu izcelsmes ķīmiķis P. Valdens (1863–1957) pētīja ap 50 neūdens šķīdinātājus un ieviesa solvatācijas jēdzienu. (šķirklī solvatācija)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No latīņu abacus, grieķu abax, abakos 'plāksne'. (šķirklī abaks)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No grieķu anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora)
- No angļu argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons)
- Sākotnējā nozīme šim vārdam bija 'uztūkums, augonis'. Pašreizējā nozīme ar izteikti negatīvu stilistisku nokrāsu radusies padomju laikā. (šķirklī budzis)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No latīņu disponere 'izvietot, sadalīt'. (šķirklī disponēt)
- No vācu forsch 'enerģisks, spēcīgs'. (šķirklī foršs)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No latīņu immobilis 'nekustīgs'. (šķirklī imobilizēt)
- No čehu knedlík, vācu Knödel. (šķirklī knēdelis)
- No franču coulisse 'grope, slīdne' (couler 'slīdēt'). (šķirklī kulise)
- No grieķu lanthanein 'palikt nemanītam'. (šķirklī lantāns)
- No latīņu lunaris (luna 'mēness'). (šķirklī lunārs)
- No vācu Maschinenpistole. (šķirklī mašīnpistole)
- No grieķu myelos '(kaulu) smadzenes'. (šķirklī mielīts)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No franču mine. (šķirklī mīna)
- No latīņu nihil 'nekas'. (šķirklī nihilisms)
- No franču panneau 'plāksne'. (šķirklī panno)
- No latīņu proponere. (šķirklī proponēt)
- No vācu Spitze 'smaile, galotne; priekšgals'. (šķirklī spice)
- No franču terrine. (šķirklī terīne)
- Pēc šīs šķirnes radītāja – šveiciešu botāniķa un franču valodas skolotāja Trebū (Treboux) – uzvārda. (šķirklī trebū)
- No franču turbine, latīņu turbineus 'virpuļveida'. (šķirklī turbīna)
- No krievu тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra)
- No franču tourmaline, kam pamatā singalu toramalli 'porcelāns'. (šķirklī turmalīns)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No viduslejasvācu wegge 'neliels kviešu maizes klaipiņš'. (šķirklī veģis)
- No latīņu vector 'nesējs'. (šķirklī vektors)
- No latīņu venerius, kam pamatā latīņu venus, venteris 'mīlestība'. (šķirklī venerisks)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No franču vignette. (šķirklī vinjete)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No franču gélatine. (šķirklī želatīns)
- No franču julienne 'smalki sagrieztu sakņu zupa'. (šķirklī žuljēns)
- No ne- un latīņu adaequatus 'pielīdzināts'. (šķirklī neadekvāts)
- No latīņu nota bene! 'labi iegaumē'. (šķirklī NB)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- No itāļu brutto 'slikts, netīrs'. (šķirklī bruto)
- No latīņu passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs)
- No vācu schmutzig 'netīrs'. (šķirklī šmucīgs)
- No vācu Schablone 'paraugs, modelis'. (šķirklī šablons)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
- No latīņu negativus 'noliedzošs'. (šķirklī negatīvs)
Atrasts normatīvajos komentāros (120):
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Vārda lietojums ar nozīmi 'kārtējais' atzīstams par nevēlamu. Jēdziena tekošais remonts apzīmēšanai LZA Terminoloģijas komisija apstiprinājusi vārdkopu uzturēšanas remonts. (šķirklī tekošs)
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Divdabi redzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz ko tādu, ko var pieļaut, pieņemt par iespējamu, arī ar nozīmi 'droši vien', piemēram: Redzams, viņš zina, ko dara. (šķirklī redzams)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Divdabi zināms nereti lieto kā iespraustu vārdu ar nozīmi 'protams, saprotams, bez šaubām', piemēram: Es, zināms, tev samaksāšu, ko esmu parādā. (šķirklī zināms)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga: "Avots", 1995) blakus tradicionālajai formai mameluks ir dota arī tieši no arābu valodas atveidotā forma – mamlūks, taču praksē to nelieto. (šķirklī mameluks)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Anglisma menedžments vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldība, vadībzinība, administrēšana u. tml. (šķirklī menedžments)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Anglismu menedžeris, menedžere vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldnieks, vadītājs, pārzinis, direktors, administrators u. tml. (šķirklī menedžeris)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Latviešu valodā darbības vārdu komunicēt dažreiz lieto nepareizi – komunikēt. Pareizā forma: komunicēt. (šķirklī komunicēt)
- Tagadnes 3. personas formu nereti lieto arī saīsinātā veidā – lās. (šķirklī lāsot)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Anglisma menedžēt vietā ieteicams lietot citus vārdus – pārvaldīt, vadīt, pārzināt, administrēt u. tml. (šķirklī menedžēt)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Runājot par ēdieniem vai dzērieniem, literāri pareizi ir lietot vārdu garšot, nevis mīlēt: man garšo šokolāde, nevis es mīlu šokolādi. (šķirklī mīlēt)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Vārds neiejaukšanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neiejaukšanās), ģenitīvā (neiejaukšanās), akuzatīvā (neiejaukšanos), instrumentālī (ar neiejaukšanos). (šķirklī neiejaukšanās)
- Vārds neierašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (neierašanās), ģenitīvā (neierašanās), akuzatīvā (neierašanos), instrumentālī (ar neierašanos). (šķirklī neierašanās)
- Nav vēlams salīdzinājumā lietot saikli nekā, ja teikumā ir izteikts noliegums. Tādos gadījumos jālieto partikula kā, piemēram: Apavi šeit nav lētāki kā pie mums. (šķirklī nekā)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Vārds nesaprašanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nesaprašanās), ģenitīvā (nesaprašanās), akuzatīvā (nesaprašanos), instrumentālī (ar nesaprašanos). (šķirklī nesaprašanās)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Vārdu pateikt vienkāršās tagadnes formās parasti nelieto. (šķirklī pateikt)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Savulaik valodnieks J. Endzelīns ir atzinis šo vārdu un tā atvasinājumus par nevēlamiem aizguvumiem no vācu valodas. Tādēļ vārdu savienojums "pielietojamās zinātnes" latviešu valodā nav vēlams, tā vietā lietojums termins "lietišķās zinātnes". (šķirklī pielietot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas. (šķirklī piepacelt)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma podkāsts vietā. (šķirklī raidieraksts)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Ieteicams lietot latvisko variantu tīmekļa, interneta lapa. (šķirklī veblapa)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Šo vārdu ieteicams lietot nevēlamā aizguvuma rīls (no angļu reel) vietā. (šķirklī īsklips)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. (šķirklī tītenis)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (kā) nelaime kaklā
- (kā) nelaime uz kakla
- (kā) par nelaimi
- (kāds) nelabais dīdīja
- (nav) ne (mazākās) jausmas
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (nav) ne miņas
- (nav) ne zīmes
- (nav) ne ziņas
- (ne) mutē neņemt
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (ne)mētāties apkārt
- (ne)nākties grūti
- (ne)nākties viegli
- (ne)turēt naidu
- (ne)zaudēt dūšu
- (pats) nelabais dīda
- (tā) nekas
- (taisns) kā ar lineālu novilkts
- (tas) nekas
- 3×3 nometne
- aiznest labas dienas
- aiznest sev līdzi kapā
- akmens, ne cilvēks
- Amerikas lielogu dzērvenes
- ANO Ģenerālā Asambleja
- ar neapbruņotu aci
- arheoloģiskie pieminekļi
- arhitektūras piemineklis
- atkritumu konteiners
- atlocīt piedurknes
- atrotīt piedurknes
- atzveltnes krēsls
- aug kā sēnes pēc lietus
- augošs mēness
- azbesta vecene
- bārkšu saknes
- bezstruktūras augsne
- bibliotēkas abonements
- bijis nebijis
- biznesa pusdienas
- bojāt nervus
- burvja nešļava
- būt nemierā (ar ko)
- čakarēt smadzenes
- centrālā nervu sistēma
- čigāneņu ģints
- cik necik
- cinerāriju ģints
- dabas pamatne
- dabas piemineklis
- darba nespējas lapa
- darbnespējas lapa
- darbs kaulus nelauž
- darīt negodu
- dārza neļķes
- daudz netrūka
- Debesu ķēniņiene
- degt nepacietībā
- dienesta romāns
- dienesta suņi
- dilstošs mēness
- divkāršā zvaigzne
- dubults neplīst
- dvīņu zvaigzne
- dzelzs nervi
- dzimis zem laimīgas zvaigznes
- Edisona vītne
- eksaktās zinātnes
- erodētās augsnes
- eskorta meitenes
- ēst neprasa
- gabals (jau) nenokritīs
- gaisa saknes
- gaisa šautene
- gājēju tunelis
- galīgā nejēgā
- galotnes pumpurs
- galva nesāp (kādam) (par ko)
- galvaskausa pamatne
- galvasnaudas nemieri
- galvenā sakne
- galvu neglaudīs (par ko)
- galvu nepacēlis
- gan vietā, gan nevietā
- ģenealoģiskā valodu klasifikācija
- ģeneratīvā vairošanās
- ģimenes budžets
- ģimenes cilvēks
- ģimenes dārziņš
- ģimenes galva
- ģimenes ligzda
- ģimenes māja
- ģimenes pavards
- ģimenes pieaugums
- ģimenes stāvoklis
- ginekoloģiskais krēsls
- Ginesa rekordu grāmata
- goda plāksne
- gribot negribot
- gulēt nesamaņā
- iegarenās smadzenes
- iekšā ir, bet ārā nenāk
- ieroču nesējs
- īlenu maisā nenoslēpsi
- inertās gāzes
- interneta banka
- interneta resursi
- interneta telefonija
- izlikties neredzam
- iznest ar kājām pa priekšu
- iznest cauri
- iznest uz saviem pleciem
- izotopiskais ģenerators
- izvēdināt smadzenes
- ja neviļos
- jaukta ģimene
- jauns Mēness
- kā (negaisa) mākonis
- kā (paša) nelabā triekts
- kā (pats) nelabais
- kā cūka (piedzēries, netīrs)
- kā Dieva nepieņemts
- kā driģenes saēdies
- kā Ēdenes dārzs
- kā glodene
- kā grāfiene
- kā lapsene
- kā magone
- kā mēnessērdzīgs
- kā mūķene
- kā nebijis
- kā nebūt
- kā negaisa mākonis
- kā negudrs
- kā nekā
- ka nemetas
- kā neprātīgs
- kā no mēness nokritis
- kā pinekļi pie kājām
- kā pineklis pie kājām
- kā preilene
- kāda lapsene iekodusi
- kāds nekāds
- kājas neklausa
- kājas nenes
- kaķa lāsti debesīs nekāpj
- karantīnas nezāles
- Kas tad nu vēl nebūs!
- kaula smadzenes
- kauns un negods
- kaut kuriene
- ķērnes piens
- kimono piedurknes
- klāt neesošs
- kliegt nelabā balsī
- Klusā nedēļa
- ko kājas nes
- ko nagi nes
- ko nebūt
- kokskaidu plātnes
- kokšķiedras plātnes
- koksnes (šķiedru) plātne
- koksnes ķīmija
- kompleksie minerālmēsli
- kompostrēt smadzenes
- koncentrācijas nometne
- kontinenta sēklis
- kontinentālā sala
- kontinentālais ledājs
- kontinentālās brokastis
- kontinentāls klimats
- krist uz nerviem
- krītoša zvaigzne
- krusta zirneklis
- krusteniskās taisnes
- kuba sakne
- kūdrainās augsnes
- kuģa neto tilpība
- kultūras piemineklis
- kultūras šķirne
- kur bijis, (kur) nebijis
- kur bijis, kur ne
- kur gadījies, kur ne
- kur kājas nes
- kur nebūt
- kursiskās izloksnes
- kustināt smadzenes
- labības pļaujas mēnesis
- labu galu neņemt
- lai Dievs nedod
- lai nesacītu vairāk
- lai tavas smakas te nebūtu
- laime nelaimē
- lapas plātne
- lapiņu sēnes
- lapsenes viduklis
- lapu mēnesis
- latgaliskās izloksnes
- laulātā draudzene
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- risks (Kā nevēlama) izraisīšanās iespēja.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)turēt naidu (ne)just naidu pret kādu.
- apvārdoties (ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko) (ne)raizēties, (ne)ņemt vērā; neuztraukties.
- pastumt (ne)varēt, (ne)spēt stumt.
- (ne)zaudēt dūšu (ne)zaudēt drosmi, garīgo spēku; (ne)ļauties izmisumam.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- (pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- kvatročento 15. gadsimta itāliešu māksla (agrā renesanse).
- kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- plosīties Agresīvi, nevaldāmi uzvesties.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- patronese Aizbildne, aizstāve.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- piesegt Aizklāt (parasti daļēji, nepilnīgi).
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizgore Aizkrāsne.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
- aizgādāt Aiznest, aizvest (kur, uz kurieni); nogādāt.
- sataisīt parādus aizņemties (parasti daudz) un nespēt atdot.
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
- nonest Aizraut, aiznest sev līdzi; noraut – par lielu vēju, ūdens straumi u. tml.
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- dublēties Aizstāt vienam otru; arī atkārtoties (parasti nevēlami).
- nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
- aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
- aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
- sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
- nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
- sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- mēnešalga Alga par viena mēneša darbu.
- nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
- mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
- Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
- anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
- šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
- karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
- dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
- feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
- krājaka Apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
- galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
- taburete Apaļš vai četrstūrains krēsls bez atzveltnes; ķeblis.
- kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
- videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
- magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
- noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
- kurpes Apavi (piem., no ādas), kuri ietērpj kāju ne augstāk par potīti.
- saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
- terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
- uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
- nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
- ietusnīt Apēst (parasti negausīgi).
- dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- tuksnesis Apgabals, kurā nelabvēlīga klimata dēļ nav vai gandrīz nav augu valsts.
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
- ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
- nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
- nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
- bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
- termofikācija Apgāde ar siltuma enerģiju.
- pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
Atrasts piemēros (199):
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "neķer man' ar pliku rok'!"
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
- veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- pašķīst ..jūra vairs nebija tik rāma.. Viena otra viļņa galā šņākdamas pašķīda putu krēpes.
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- nesums ..Lieldienu rītā .. viņi [bērni] .. devās dārzā ievākt Zaķa nesumu..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
- lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- takts ..pie saviem daudziem netikumiem es negribētu pievienot vēl takta trūkumu.
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- šarlatāns ..Rīgas nervu ārsti viņu [ārstu] atklāti saucot par šarlatānu.
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- nolasīt ..var visu nakti negulēt, līksmot un no rīta to visu var nolasīt sejā.
- nītīt ..Vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu.
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
- trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- noģist ..viņš noģida, ka nedz spēj, nedz vairs grib sevi valdīt..
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- vis ..vīrietis vis nepaliek pirmajā pudurī..
- negaiss ..zālei pāršalca aplausu negaiss..
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- ievaidēties "Es nevaru..." viņš ievaidējās.
- pirkstis "Es staigāju kā uz karstām pirkstīm, vienādi baidīdamās, ka tikai viss nenāk nejauši gaismā."
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
- fui "Fui, pat domāt par to negribas."
- nolaisties "Galvu augšā, nevajag nolaisties!"
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
- hi "Hi-hi-hi! Ha-ha-ha! – saldā krūšu balsī ķiķināja kāda sievišķīga būtne un.. zibināja baltos zobus".
- ne "Iesim labāk rīt, vai ne?"
- nē "Iesim peldēties!" – "Nē, negribas."
- jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
- jā "Jā, lūdzu," klausulē atsaucās meitenes balss.
- novilkt "Jā," viņš domīgi novilka. "Tu?" viņa neticīgi novilka.
- kā "Kā? Tu nelasi avīzes?"
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- spoks "Ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
- viņļaudis "Ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
- zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- nospriest "Laikam tur neviena nav," viņš nosprieda.
- nervozēt "Mani ļoti nomāc un nervozē šis laiks."
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- tēraudkausēšana "Metalurgā" pēc divām nedēļām es jau zināju visas tēraudkausēšanas nianses.
- mīlītis "Mīlīši, ne soli atpakaļ!"
- laist "Mīļā, pēc četriem mēnešiem mēs laižam uz Melnburnu!"
- atbildēt "Nē, nezinu," es atbildēju.
- jūs "neesmu Jums ilgi rakstījis."
- nosmieties "negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
- nočiepstēt "nejūtos labi," viņa atvainodamās nočiepst..
- noskaldīt "nekur neiešu," dēls noskaldīja.
- nošķendēties "nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- nolādēts "nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- nē "nenosali tādā aukstā vējā?" – "Nē, nenosalu."
- nošņākties "nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
- jūs "nesen saņēmu Jūsu vēstuli."
- tielēties "netielējies, mūs gaida," tēvs skubina dēlu.
- piebriest "nevaru tā ēst kā tu. Esmu pārāk piebriedusi."
- novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
- nopīpēties "Nopīpējāmies galīgi zaļi. nelabums bija tik briesmīgs, ka atceros vēl šodien.."
- vakars "Nu ir vakars! nezinu vairs, ko lai iesāk!"
- kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- nočiepstēt "Paldies!" meitene smalkā balstiņā nočiepstēja.
- nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
- koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- sasauksme "Sidraba šķidrauta" popularitātes pamatā bija lugas nejaušā sasauksme ar sava laika notikumiem.
- sveiciens "Sveiciens! Tik sen neesam tikušies!"
- aizrīties "Še, Jurka, aiznes [to mantu] tam badakāsim. Lai viņš ņem un aizrijas."
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- ūnikums "Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! nekā latviski nesaprot!"
- nosacīt "Tā tev nevajadzēja darīt," viņš nosacīja.
- krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
- ūnikums "Tas bija ūnikums – treneris ar hokeja nūju sita līdzjutējus!"
- noteikt "Tas ir jauki," meitene noteica.
- neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
- pasmieties "Tikai neaizejiet gulēt!" māte pasmējās.
- ierūkties "To nevar!" viņš dusmīgi ierūcas.
- nošņākt "Tss!" meitene dusmīgi nošņāca.
- prātot "Tu domā, ka es tikai guļu, raudu un prātoju par dvēseles nemirstību?"
- nē "Tu esi ļoti noguris?" – "Nē, nemaz."
- žēl "Tu nevari atnākt? Cik žēl!"
- ne "Tu to varēsi, vai ne?"
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- peļot "Vai tu iesi peļot! Ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
- kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
- ķēms "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."
- zaļš "Viņš necieš jūras. Kā uzpūš stingrāks vējš, tā paliek zaļš ģīmī un vemj."
- eksponents 10 pakāpes rādītājs jeb eksponents.
- spicenes 13 cm augstas spicenes.
- grāfiene 17. gadsimta sākumā grāfiene
- mineralogs 18. gadsimta mineralogs grāfs fon Borhs.
- kinematogrāfs 20. gs. sākuma kinematogrāfs.
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- sašķelt Ābele turpina zaļot un nest augļus, kaut arī tās stumbrs ir sašķelts.
- kultūršķirne Ābeļu kultūršķirnes.
- svītrots Ābeļu šķirne "Rudens svītrotais".
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- iemīlēties Abi neprātīgi iemīlas.
- sanitārs Āboliņš ir lauka sanitārs, kas pārmāc nezāles.
- ābols Ābols nekrīt tālu no ābeles.
- krist Ābols no ābeles tālu nekrīt.
- štrūdele Ābolu štrūdele – pazīstamākā Vīnes virtuves recepte.
- nektārs Ābolu un upeņu nektārs.
- abpusējs Abpusēja pneimonija.
- pneimonija Abpusēja pneimonija.
- neaptverams Acij neaptverams līdzenums.
- netaisnība Acīmredzama netaisnība.
- viegls Acīmredzot šādas vieglas, nejaušas attiecības ir Alberta gaumē.
- zināties Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
- iedzirkstīties Acis iedzirkstījās nerātnā priekā.
- mantkārība Acīs mirdzēja neredzēta mantkārība un alkas.
- nelabi Acis nelabi iezvērojās.
- neizpratne Acīs redzama neizpratne.
- parakstīt Acis sāp, nevaru vairs parakstīt.
ne citās vārdnīcās:
MEV