rozīnīte
rozīnīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → rozīne.
2.Tas, kas piešķir (kam) ko īpašu, sevišķu.
PiemēriTērpa rozīnīte ir efektīgas un lielas rotaslietas.
- Tērpa rozīnīte ir efektīgas un lielas rotaslietas.
- Filma kļuvusi par nedēļas nogales galveno rozīnīti.