nekaitīgs
nekaitīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nekaitīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nekaitīgi apstākļa vārds
nekaitīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kas nerada kaitējumu, neizraisa ko nevēlamu.
PiemēriDabai nekaitīgs iepakojums.
- Dabai nekaitīgs iepakojums.
- Nekaitīga krāsviela.
- Nekaitīga čūska.
Stabili vārdu savienojumiPadarīt nekaitīgu.
- Padarīt nekaitīgu — 1. Notvert un izolēt no sabiedrības (piem., noziedznieku).2. Likvidēt, novērst (piem., kādas vielas, ierīces) nevēlamo iedarbību.