nejutīgs
nejutīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nejutīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nejutīgi apstākļa vārds
nejutība lietvārds; sieviešu dzimte
nejutīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas neuztver vai vāji uztver kairinātājus un nereaģē uz tiem (par organismiem, to daļām).
PiemēriĶermeņa viena puse kļuvusi nejutīga.
- Ķermeņa viena puse kļuvusi nejutīga.
- Zobs kļuvis nejutīgs.
1.1.Tāds, kas (īpašos apstākļos) neuztver kā iedarbību, nereaģē (uz to).
PiemēriPret antibiotikām nejutīga infekcija.
- Pret antibiotikām nejutīga infekcija.
- Optiskais kabelis ir nejutīgs pret traucējumiem.