riebties
riebties riebjos, riebies, riebjas, pag. riebos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ļoti nepatikt; radīt (kādā) lielu nepatiku, riebumu.
PiemēriViss pēkšņi sāka riebties.
- Viss pēkšņi sāka riebties.
- Darbs riebjas.
- Viņai riebjas gatavot ēst.
1.1.Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
PiemēriSāku riebties pati sev.
- Sāku riebties pati sev.