Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mugurkauls
mugurkauls lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
PiemēriMugurkaula skriemelis.
  • Mugurkaula skriemelis.
  • Lauzt mugurkaulu.
  • Mugurkaula operācija.
  • Nostiprināt mugurkaulu vingrojot.
1.1.pārnestā nozīmē Stingrs, nepakļāvīgs raksturs.
PiemēriVīrietis ar mugurkaulu.
  • Vīrietis ar mugurkaulu.
  • Viņai nav sava mugurkaula.
  • Saglabāt stingru mugurkaulu.
Stabili vārdu savienojumiStingrs mugurkauls. Vēders pie mugurkaula pieaudzis. Vēders pie mugurkaula pielipis.