lādēt2
lādēt [lâdêt] lādu, lādi, lād, pag. lādēju darbības vārds; transitīvs
lādējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vērsties (pret kādu) ar lāstiem.
PiemēriLādēt savus ienaidniekus.
- Lādēt savus ienaidniekus.
1.1.Paust neapmierinātību, nepatiku.
PiemēriLādēt likteni.
- Lādēt likteni.
- Nevajag lādēt tumsu, bet aizdegt sveci.