lafete
lafete dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Balsts, uz kā nostiprināts lielgabala vai ložmetēja stobrs.
PiemēriLielgabala lafete.
- Lielgabala lafete.
1.1.Platforma (kā) pārvadāšanai.
PiemēriAutomašīna ar lafeti.
- Automašīna ar lafeti.
- Evakuators ar krānu un hidraulisko lafeti.
Cilme:No vācu Laffete, franču làffût.