Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samudrīt sarunvaloda, neliterārs
samudrīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Sagudrot; pārgudri, nevajadzīgi sarežģīt.
PiemēriLai glābtu situāciju, mēģinu ko samudrīt.
Cilme:No krievu мудрить ‘rīkoties nevajadzīgi sarežģīti’.