neērts
neērts [neȩ̄̀rts] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neērta [neȩ̄̀rta] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neērti [neȩ̄̀rti] apstākļa vārds
neērtība [neḕrtĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
neērtums [neȩ̄̀rtùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas nav ērti, viegli izmantojams, veicams; neparocīgs.
PiemēriNeērts sēdeklis.
- Neērts sēdeklis.
- Neērts autobuss.
- Neērta satiksme.
- Neērta gulēšana.
- Neērtas jakas kabatas.
2.Tāds, kas (piem., savu īpašību dēļ) rada vai var radīt papildu grūtības, sarežģījumus.
PiemēriNeērts darbinieks.
- Neērts darbinieks.
- Komandai jāspēlē ar neērtu pretinieku.
3.Tāds, kas (dažādu iemeslu dēļ) izraisa nepatīkamas izjūtas.
PiemēriIestājas neērts klusums.
- Iestājas neērts klusums.
- Neērta situācija.
- Justies ļoti neērti.