nedzīvs
nedzīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nedzīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nedzīvi apstākļa vārds
nedzīvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam nav dzīvības pazīmju; miris.
PiemēriZemē guļ nedzīvs cilvēks.
- Zemē guļ nedzīvs cilvēks.
- Nedzīvs dzīvnieka ķermenis.
1.1.Tāds, kurā dzīvības norises ir pārtrauktas vai vājas; bez kustības, sastindzis.
PiemēriNedzīvs zobs.
- Nedzīvs zobs.
- Nedzīvs, nokaltis zars.
- Turēt mātes nedzīvo roku.
- Roka nedzīvi nokarājas.
2.Tāds, kas nepieder pie dzīvnieku, augu un sēņu valsts; neorganisks.
PiemēriNedzīvas lietas.
- Nedzīvas lietas.
Stabili vārdu savienojumiNedzīvā daba.
- Nedzīvā daba — apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
2.1.Tāds, kurā nav dzīvnieku, augu vai to ir ļoti maz; tāds, kurā nenotiek augu attīstība.
PiemēriNedzīvs, kails tuksnesis.
- Nedzīvs, kails tuksnesis.
- Sablīvēta un nedzīva augsne.
3.Tāds, kam nav dzīvīguma, možuma; tāds, kas ir bez spilgtuma, izteiksmības.
PiemēriNedzīvs smaids.
- Nedzīvs smaids.
- Nedzīvs skatiens.
- Bāla, nedzīva gaisma.
- Sausa, nedzīva informācija.
Stabili vārdu savienojumiNedzīvais inventārs. Nedzīvais kapitāls.
- Nedzīvais inventārs — darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
- Nedzīvais kapitāls — joma: ekonomika kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.