Paplašinātā meklēšana

Meklējam ir.

Atrasts vārdos (500):

Atrasts vārdu savienojumos (57):

Atrasts skaidrojumos (9999):

nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
farss Absurdu, bezjēdzīgu notikumu virkne.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
patentadījums Adījums, kura abas puses ir vienādas.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
šķidrs agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai ir raksturīga plūstamība, amorfums.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
airēties Airējot laivu, virzīties; irties.
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
aizairēties Airējoties aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
irt Airēt.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
irties Airēties.
irklis Airis.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizirties Aizairēties (kur, līdz kādai vietai).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizmaldīties Aizklīst, aizvirzīties (piem., par domām, iztēli).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
aizlaist Aizmest; aizvirzīt.
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
nebūtība Aizmirstība.
izkūpēt no galvas aizmirsties.
aizmirstība Aizmiršanās.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
aiznest Aizraujot sev līdz, aizvirzīt (kur, uz kurieni).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
aizvērtņi Aizvirtņi (1).
aizvērtņi Aizvirtņi (2).
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizslēpties Aizvirzīties (aiz kā), lai nebūtu redzams; paslēpties (aiz kā).
aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
noskriet Aizvirzīties prom, izklīst.
attālināties Aizvirzīties tālāk (no kā); kļūt vājāk dzirdamam vai redzamam (palielinoties attālumam).
aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
rusts Akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
kolapss Akūts sirds un asinsrites vājums.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
žigulis Alus šķirne "Žiguļi"; šīs šķirnes alus.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
oktets Ansamblis, kura sastāvā ir astoņi izpildītāji.
kvartets Ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
nonets Ansamblis, kura sastāvā ir deviņi izpildītāji.
kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
septets Ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
belašs Apaļš eļļā vārīts virtulis ar gaļas pildījumu.
manēža Apaļš izrāžu laukums cirkā.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
apsūnot Apaugt, pārklāties (no virspuses) ar sūnu.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
godalgot Apbalvot (kādu) par nopelniem, panākumiem, sasniegumiem; piešķirt godalgu (kādam darbam).
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo).
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
arods Apcirknis.
apgruzdēt Apdegt, daļēji pārogļoties (no virspuses).
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
lamberts Apgaismotas virsmas spožuma ārpussistēmas mērvienība.
dzejisks Apgarots, lirisks.
pieguldīt Apguldināt (vairākus, daudzus).
saguldīt Apguldīt (vairākus, daudzus).
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
zirgaploks Aploks zirgu turēšanai vai ganīšanai.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
pamainīties Apmainīties (parasti vairākkārt).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
appļaustīt Appļaut vietumis vai pavirši.
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) kļūst irdena.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
pārdesmits Aptuveni divi vai vairāki desmiti.
pārsimt Aptuveni divi vai vairāki simti.
pārsimts Aptuveni divi vai vairāki simti.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
apgriezt Apvērst otrādi (ar augšpusi, virspusi uz leju).
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības.
AAE Apvienotie Arābu Emirāti.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
grumbains Ar daudzām grumbām; tāds, kam ir daudz grumbu.
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
izdzirdēt Ar dzirdi uztvert.
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
aizvējot Ar gaisa plūsmu aizvirzīties.
ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolidot Ar gaisa plūsmu virzīties un nonākt (kur).
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
aizgrandēt Ar grandoņu, lielu troksni aizvirzīties.
atgrūsties Ar grūdienu atvirzīties nost (no kā).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
ielīst Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
izkulties Ar grūtībām izkļūt, izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
stumties Ar grūtībām, lēnām virzīties, pārvietoties.
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
šņaukt Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
bakstīt zobus ar irbulīti tīrīt zobu starpas.
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
adoptēt Ar juridisku aktu pieņemt bērnu, piešķirot viņam laulībā dzimuša bērna tiesības.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
spārdīt Ar kājas kustībām vairākkārt sist.
pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
pamina Ar kāju darbināma svira.
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
lāsumains Ar mainīgu, nevienmērīgu spīdumu, mirdzumu.
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
pamest Ar metienu pavirzīt.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
uzraut Ar muskulatūru uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
aizdipēt Ar padobju (soļu) troksni aizvirzīties.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu, piem., tīrot, ieziežot, masējot).
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt šurp turp (pa kādu virsmu); berzēt.
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
atnest Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko).
atdzīt Ar plūsmu atvirzīt šurp, nost.
atkratīt Ar pūlēm atvairīt.
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piem., nest, vilkt, vest).
kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
nokulties Ar pūlēm, grūtībām virzoties, nonākt (lejā, zemē).
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
iesist Ar pūsmu, šalti u. tml. ievirzīt.
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
ražot Ar savu darbību radīt produktus pārdošanai tirgū.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
aizsist Ar sitienu, strauju kustību aizvirzīt.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
noslīdēt Ar slīdošu kustību novirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
dzīt Ar spēku virzīt (ko iekšā).
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
grūsties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, virzīties.
aizspert Ar spērienu aizvirzīt.
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
nospert Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
paspert Ar spērienu pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
izspļaut Ar spļāvienu izvirzīt ārā no mutes.
nospļaut Ar spļāvienu novirzīt lejā, zemē u. tml.
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
aizspļaut Ar spļāvienu, spļaujot aizvirzīt.
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
aiztraukt Ar strauju kustību atvairīt, noraust.
atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
nomest Ar strauju kustību novirzīt nost.
pasist Ar strauju kustību pavērst (savu ķermeņa daļu kādā virzienā).
pasviest Ar strauju kustību pavirzīt ķermeņa daļu (kur, kādā virzienā u. tml.).
pasviesties Ar strauju kustību pavirzīties, arī pagriezties (kur, kādā virzienā u. tml.)
pierauties Ar strauju kustību pievirzīties (kur, pie kā), lai atbrīvotu vietu.
sviest Ar strauju kustību virzīt (ķermeņa daļu).
mest Ar strauju kustību virzīt (uz augšu vai sāniem ķermeņa daļu).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
pasist Ar strauju kustību, sitienu u. tml. pavirzīt.
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
aizrauties Ar strauju, spēju kustību aizvirzīties.
piegrūst Ar strauju, spēju kustību pievirzīt.
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izsviest Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.); izmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
aizšalkt Ar šalkoņu aizvirzīties.
uzšalkt Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties.
aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot aizvirzīties.
aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot aizvirzīties.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
daudzšķautņains Ar vairākām vai daudzām šķautnēm.
daudzkausu Ar vairākiem kausiem.
daudzstāvīgs Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
daudzstāvu Ar vairākiem vai daudziem stāviem.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
krist Ar vēzienu tikt strauji virzītam lejup.
ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
virsājs Ar viršiem noaugusi vieta; viršu audze.
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
slaucīt Ārdīt, graut un virzīt nost, projām.
atārdīt Ārdot panākt, ka atirst, atveras.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
muskats Aromātisku vīnogu šķirne, no kuras ražo vīnu.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izart Arot atsegt, izvirzīt ārpusē.
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
ārā Ārpusē (2); virzienā uz ārpusi.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
imūnserums Asins preparāts, kurā ir antivielas pret kādas slimības ierosinātājiem vai to izdalītajiem toksīniem.
sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
diastoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
sistoliskais asinsspiediens asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
artērija Asinsvads, pa kuru asinis no sirds plūst uz organisma perifēriju.
vēna Asinsvads, pa kuru asinis plūst no orgāniem un audiem uz sirdi.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
asinsspiediens Asiņu spiediens sirds dobumos un asinsvados.
acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
radze Ass izvirzījums, izcilnis.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
spējš Ass, straujš, krass (par virziena maiņu).
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
virsaste Astes virspuse.
oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
pārnest ķermeņa svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
pārnest svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
attaukot Atbrīvot (virsmu) no taukvielām; atdalīt taukvielas.
nojūgt Atbrīvot no iejūga (parasti zirgu); izjūgt.
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
atšķirt Atdalīt, atšķirot.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
izolēt Atdalīt, nošķirt atsevišķi.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
ņirgt sejā atklāti, klaji ņirgt, ņirgāties.
klāt vaļā atklāti, vaļsirdīgi sākt stāstīt, klāstīt.
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
iedot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (materiālas vērtības).
dot Atļaut lietot vai piešķirt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
atiezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
iezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
izvērst Atplest, izvirzīt (uz āru, sānis, ķermeņa daļas).
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
atkāpties Atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
plūst Atrasties virzībā, kustībā (par straumi).
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
pludot Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
iziet Atrasties, būt pavērstam (kādā virzienā).
orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
laisties Ātri doties, virzīties (kur, kādā virzienā).
sabirt Ātri ierasties, novietoties (kur – par vairākiem, daudziem).
iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
sperties Ātri iet, arī skriet kādā virzienā.
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
izraut Ātri izpirkt.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izsviesties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.); izmesties.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
pazibināt Ātri parādīt un vairs nerādīt.
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
palaisties Ātri pavirzīties.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
triekties Ātri virzīties (piem., iet, braukt) parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
steigt Ātri virzīties, braukt.
steigties Ātri virzīties, braukt.
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
traukt Ātri virzīties, pārvietoties (piem., par putniem).
pucēt Ātri virzīties, pārvietoties; doties (kur).
svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri uzzīmēt.
izsprukt Ātri, bēgšus izkļūt, izbēgt (no kurienes, kur u. tml.); izvairīties (no kā).
uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
aizdiegt Ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
sadiegt Ātri, pavirši aizlāpīt, salāpīt.
iešņāpt Ātri, pavirši ierakstīt.
izbraukt Ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
lasīt pa diagonāli ātri, pavirši lasīt.
pāršļūkt Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
paķert Ātri, steidzīgi nopirkt.
piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
pietraukties Ātri, steigā pievirzīties.
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ieskriet Ātri, strauji ievirzīties (kur iekšā).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nolaist Ātri, strauji novirzīties lejā, nost u. tml.; nolaisties.
traukt Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
traukties Ātri, strauji pārvietoties, virzīties.
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
šaut Ātri, strauji virzīt, grūst.
traukt Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
arābu zirgi ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
peldēties Atrodoties ūdenī, peldēt, nirt u. tml.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
galops Ātrs zirga skrējiens aulekšos.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
loceklis Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
separāts Atsevišķi nošķirts, nodalīts (par parādībām sabiedrībā).
epizode Atsevišķs notikums, atgadījums, notikumu virknē.
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
atsvaidzināt Atspirdzināt, atjaunot (piem., spēkus).
atspirgt Atspirdzināties, atsvaidzināties.
morss Atspirdzinošs dzēriens – ar ūdeni atšķaidīta ogu vai augļu sula.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
putekļiem klāts atstāts aizmirstībā.
pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
šķirba Atšķirība, starpība.
izšķirība Atšķirība.
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
regālija Atšķirības zīme; goda zīme (piem., ordenis, medaļa).
diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
laukums Atšķirīga kādas virsmas daļa; atšķirīga vieta (kādā virsmā).
pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
plankums Atšķirīgas krāsas, nokrāsas norobežota vieta uz (kā) virsmas.
ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
diferencēts Atšķirīgs (pēc kādiem nosacījumiem).
spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
ielāps Atšķirīgs laukums, plankums (kādā vietā).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
nestandarta Atšķirīgs, individuāls; arī neparasts, oriģināls.
atsevišķs Atšķirīgs, īpašs.
savdabīgs Atšķirīgs, īpatnējs.
citāds Atšķirīgs; savādāks.
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
nošķirt Atšķirt nost, nodalīt savrup.
atšķelt Atšķirt savrup (kādu no pārējiem).
nošķirt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no ļaunā.
atsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
izsijāt graudus no pelavām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
vētīt graudus no sēnalām atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atgriezt Atšķirt, norobežot (no kā).
atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
atnākt Attaisīties; atirt, atraisīties.
beigas Attālākā vieta (telpai), gals (virknei).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
platums Attālums šķērsvirzienā no (kā) vienas malas līdz otrai.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
palielinājums Attēls, kas ir lielāks par oriģinālu.
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
atbīdīt Atvairīt (domas, rūpes).
atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
atdzenāt Atvairīt, atgaiņāt.
atgaiņāt Atvairīt.
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
izvirināt Atvērt un aizvērt (daudzas vai visas durvis, vārtus u. tml.); vairākkārt atvērt un aizvērt (durvis, vārtus u. tml.).
attālināt Atvirzīt (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā).
atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
dot priekšroku atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
buklē Audums ar sīkiem mezgliņiem virspusē.
skujiņu audums audums, kam ir skujiņu raksts.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
ārstniecības augi augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
ieaugt Augot ieviesties, ievirzīties (kur).
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā).
iespiesties Augot ievirzīties (zemē).
izstiepties Augot izplesties, izvirzīties (uz visām pusēm) – par augiem, to daļām.
izvirzīt Augot izstiept kādā virzienā (piem., asnus, zarus) – par augiem.
izvirzīties Augot izstiepties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
sanākt Augot izvirzīties no smaganām.
izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
stiepties Augot vērsties kādā virzienā (par augiem, to daļām).
laist Augot virzīt (kur, kādā virzienā).
spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
puskrūms Augs, kas ir daļēji līdzīgs krūmam.
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
laukaugs Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
mātesaugs Augs, no kura pavairo jaunus augus.
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
mālzeme Augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
irdne Augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
kore Augstākā vieta, virsotne.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
gaišs Augsts, skanīgs; tāds, kam ir tīra, dzidra skaņa.
rektorāts Augstskolas vadība, kuras priekšgalā ir rektors.
nivelēšana Augstuma starpības mērīšana (zemes virsmas punktiem); (vietas, platības) vertikālā uzmērīšana.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
vertikāle Augšupejoša (kā) virzība, attīstība.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
pārklāt Augt (uz kādas virsmas) kādā teritorijā, platībā.
segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās lielākās daļas (par augiem).
tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
neļķu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., sveķene, virza.
nātru dzimta augu dzimta, kurā ietilpstošajiem augiem ir dzeļoši matiņi.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
lūpzieži Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi, kuru ziediem ir īpatnēja, lūpām līdzīga forma; šīs dzimtas augi.
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
aizauļot Auļojot aizvirzīties.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
ieauļot Auļojot ievirzīties (kur).
izauļot Auļojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
aborigēni Austrālijas pirmiedzīvotāji.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
pilns galds bagātīgi klāts galds, uz kura ir daudz ēdienu, dzērienu.
nobakstīt Bakstot (parasti vairākkārt) sadurt, nonāvēt.
uzbakstīt Bakstot ar pirkstu (pirkstiem), uzrakstīt.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
klasiskais balets balets, kura pamatā ir klasiskā deja.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
tokajietis Baltā desertvīna šķirne.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
grozs Basketbolā – balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
bairītis Bavāriešu alus šķirne; pudeļu alus.
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
atbēgt Bēgot atvirzīties nost.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
jaundzimis Bērns pirmajā dzīves mēnesī.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izbērt Berot izvirzīt (no kurienes); berot novietot (kur).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
uzbērt Berot virsū (piemēram, zemes slāni), paaugstināt (kādu teritoriju).
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā); ieberzēt.
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
taisnā ceļā bez novirzīšanās, bez kavēšanās.
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
sfinkss Bezvilnas kaķu šķirne.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Vecā Derība Bībeles pirmā daļa.
koprādītājs Bibliogrāfisks rādītājs, kurā ievieto ziņas par vairāku vai daudzu bibliotēku fondiem.
aizbīdīt Bīdot aizvirzīt.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
izbīdīt Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
vatenis Bieza vatēta virsjaka.
fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
humoss Biezenis no turku zirņiem, sezama pastas un garšvielām.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
draps Biezs, mīksts vilnas vai pusvilnas audums no kā šuj virsdrēbes.
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
raustīt Bieži likt (kādam) mainīt nodarbošanos, darbības virzību, vietu.
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
atēsties Bieži, daudz ēdot, vairs negribēt (kādu ēdienu).
virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
nobirdināt Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
birmieši Birmas šķirnes kaķis.
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
atbirt Birstot atdalīties nost.
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
izbirt Birstot izkrist, izkaisīties.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
aizbirt Birstot nokļūt (kur, aiz kā).
nobirt Birstot nokrist.
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nobirzt Birstot, drūpot atdalīties nost; nodrupt.
sabirt Birstot, drūpot sadalīties (sīkās daļās).
nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
bērties Birt, kaisīties.
svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
birze Birzs.
birztala Birzs.
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizbizot Bizojot, skraidot aizvirzīties.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
sačākstēt Bojājoties kļūt irdenam, mīkstam.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
auzu motors braucamais zirgs.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
iebraukt Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt kopā, kur.
atbraucīt Braukot atbīdīt, atvirzīt.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
braukt soļiem braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
braukt soļos braukt samērā lēnām, zirgam nerikšojot.
lavierēt Braukt, iet, bieži mainot virzienu (piem., lai vairītos no šķēršļiem).
dragāt Braukt, virzīties lielā ātrumā.
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā).
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
draudēt ar pirkstu brīdināt, kratot pirkstu.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
iebrist Brienot ievirzīties (piem., ūdenī, zālē).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
domīnija Britu impērijas zeme, kurai piešķirtas pašpārvaldes tiesības.
ūdenslīmenis Brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis.
ūdens līmenis brīvas ūdens virsmas augstums virs kādas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis.
disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
zemessardze Brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums, kura mērķis ir iesaistīt pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (kur).
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
sabubināties Bubinot sazināties (par zirgiem).
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
aizburāt Burājot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieburāt Burājot ievirzīties (kur iekšā).
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
izburbuļot Burbuļojot izvirzīties, izplūst.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
pārstāvēt Būt (piem., kāda mākslas virziena) paraugam, piemēram.
atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
dalīties Būt atšķirīgam.
beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
iet Būt ievirzāmam, ietilpināmam.
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, arī aizsniegties (kādā virzienā, līdz kādai vietai).
iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
izspiesties Būt izvirzītam uz āru.
pārklāt Būt klātam pāri (kādai virsmai).
atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
nebūt vairs šajā pasaulē būt mirušam.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
sākties Būt par (kā) robežu, pirmo izplatības zonu.
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
miegoties Būt pirmsmiega stāvoklī.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
iet avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
atrasties avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
soļot avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
iesākties Būt savā pirmajā posmā (piem., par mūžu, darba gaitām).
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
sasarmot Būt tādam, kad ir sarma.
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
niezēt Būt tādam, kur ir radusies nieze (par ķermeni, tā daļām).
viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
ziedēt Būt tādam, kur plaukumā ir ziedaugi, ziedi.
izpārdot Būt tādam, kur visas ieejas biļetes ir pārdotas.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
publicēt Būt tādam, kurā ir ievietots (piem., raksts, daiļdarbs) – par preses izdevumiem.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
zumēt Būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem, sirdi).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzvest Būt tādam, pa kuru var uzvirzīties augšā.
plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
uzmanīties Būt uzmanīgam, piesardzīgam, lai izvairītos (no kā nevēlama).
izlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
uzlikt sirdi uz delnas būt vaļsirdīgam, atklātam, patiesam.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
pacelties Celties augšup gaisā; virzīties, pārvietoties uz augšu.
mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
rātsnams Celtne, kurā ir darbojusies rāte vai joprojām darbojas pilsētas pašvaldība.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
izlice Celtņa izvirzītā, kustīgā daļa.
nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
izcelt Ceļot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
apcepties Cepoties kļūt gatavam, brūnam (no virspuses, visām pusēm).
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
iespiest Cieši ielikt, ievirzīt (ķermeņa daļu).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
profils Cilvēka virtuālā identitāte.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
garmatis Cilvēks, kam ir gari mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris.
stiprinieks Cilvēks, kam ir laba veselība.
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
pusmuļķis Cilvēks, kam ir pamaz prāta.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
sangviniķis Cilvēks, kam ir sangvinistisks temperaments.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
šķībacains Cilvēks, kam ir šķības acis; aziāts.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
airētājs Cilvēks, kas airē; sportists, kas specializējies airēšanā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
noguldītājs Cilvēks, kas ir noguldījis (bankā) naudu.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
kritis Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
fanātiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi reliģiozs.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
aculiecinieks Cilvēks, kas ir redzējis, novērojis (ko).
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus.
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
rezidents Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
šķirtenis Cilvēks, kura laulība ir juridiski šķirta.
frizieris Cilvēks, kura nodarbošanās ir frizēšana.
pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
iznēsātājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) iznēsāšanu.
nesējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) nešanu.
svērējs Cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar svēršanu.
putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
kristīgs Cilvēks, kura reliģija ir kristietība.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
signālists Cilvēks, kura uzdevums ir raidīt un pieņemt signālus (1); signalizētājs (1).
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
radiopirāts Cilvēks, kurš nodarbojas ar radiopirātismu.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
eiropeīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīgs samērā liels augums, gaiša āda un mīksti, taisni vai viļņaini mati, izvirzīts deguns.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
kumēdiņu rādītāji cirka mākslinieki, aktieri.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
rite Cirkulācija.
nullcirkulis Cirkulis ļoti maza diametra riņķa līniju novilkšanai.
trimmēt Cirpt (apmatojumu) īpašā veidā.
kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
cirst mežu cirst mežā kokus.
skrulle Cirta, sproga.
kruzuļains Cirtains, sprogains.
skruļļains Cirtains; skrullains.
skrullains Cirtains; skruļļains.
kruzuļi Cirtas, sprogas.
lokšķēres Cirtošanas šķēres.
lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
skrullēties Cirtoties.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
citādi Citādā veidā, atšķirīgi.
cits Citāds, atšķirīgs (parasti labāks).
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
aizčāpot Čāpojot, lēnā gaitā aiziet; lēnām aizvirzīties.
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
paralelograms Četrstūris, kura ik divas pretējās malas ir paralēlas.
čirkstināt Čirkstēt (2).
glodene Čūskai līdzīga bezkāju ķirzaka brūnganā krāsā.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
šķelt Dalīt (ģeometrisku ķermeni) divās vai vairākās daļās.
kniebt Dalīt nost (daļu no kā), saņemot ar knaiblēm, starp nagiem, pirkstiem u. tml.
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), līdzinot plānākā slānī.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
jukt Dalīties daļās, gabalos, pārvērsties irdenā masā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
lupt Dalīties, krist nost, lobīties (parasti par virskārtu).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
pusēna Daļēja, nepilnīga ēna; vieta, kur ir daļēja, nepilnīga ēna.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
pusironisks Daļēji ironisks.
puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
puspelēks Daļēji pelēks; tāds, kuram viena no dominējošajām krāsām ir pelēkā.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
ar pusausi (klausīties, dzirdēt u. tml.) daļēji, arī neuzmanīgi, pavirši (klausīties, dzirdēt u. tml.).
pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
apgrābstīt Daļēji, pavirši nogrābt.
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
virssvārcis Darba virsvalks.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
airēšana Darbība --> airēt.
izolācija Darbība --> izolēt (2); nošķirošana, nodalīšana atsevišķā telpā.
izpirkšana Darbība --> izpirkt.
niršana Darbība --> nirt.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
voltižēšana Darbība --> voltižēt; vingrošana uz skrejoša vai lēkājoša zirga.
pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
šķiršana Darbība, process --> šķirt.
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
ņirba Darbība, process → ņirbēt (2).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
profils Darbības nozare, novirziens.
mirgošana Darbības process --> mirgot.
iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
riņķadancis Darbību virkne, kurai nav rezultāta.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
virpotava Darbnīca, cehs, kur virpo.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
aizdārdināt Dārdinot aizvirzīties; ar lielu troksni aizbraukt.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdēt Dārdot aizvirzīties prom.
aizdārdēt Dārdot aizvirzīties.
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
šķirotājs Darītājs --> šķirot.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
divkārt Daudz vairāk, intensīvāk.
trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
desmits Daudz; vairākkārt.
daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
multipls Daudzkārtējs, vairākkārtējs.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
oktagons Daudzstūris ar astoņām virsotnēm; astoņstūris.
astoņstūris Daudzstūris ar astoņām virsotnēm.
piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
sešstūris Daudzstūris ar sešām virsotnēm.
krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
bradāt Dažādos virzienos vai vairākkārt brist.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
krustām šķērsām Dažādos virzienos, daudz (iet, braukt u. tml.).
krustu Dažādos virzienos, viscaur.
šķērsu Dažādos virzienos, viscaur.
diferents Dažāds, atšķirīgs, citāds.
daudzveidīgs Dažāds, nevienāds, atšķirīgs.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
pavirināt Dažas reizes virināt.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
pols Debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
debespuse Debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
aizdejot Dejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizdancoties Dejojot aizvirzīties, nonākt (kur, līdz kādai vietai).
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
raksturdejotājs Dejotājs, kura dotības ir piemērotas raksturdeju dejošanai.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
dzirnaviņas Dem. --> dzirnavas.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
pirkstiņš Dem. --> pirksts.
robiņš Dem. --> robs (1); neliels padziļinājums (kā virsmā).
sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
tirdziņš Dem. --> tirgus; neliela tirgošanās vieta.
zirdziņš Dem. --> zirgs.
zirnītis Dem. --> zirnis.
zvirbulēns Dem. --> zvirbulis; zvirbuļa mazulis.
vējdzirnaviņas Deminutīvs --> vējdzirnavas.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
kagors Deserta vīns no dažādu šķirņu vīnogām.
muskats Deserta vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
DNS Dezoksiribonukleīnskābe.
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
miršanas diena Diena, kad (kāds) ir miris.
nāves diena Diena, kad (kāds) ir miris.
dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
aizdimdināt Dimdinot aizvirzīties.
aizdimdēt Dimdot aizvirzīties.
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
direktrise Direktore.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
direktorāts Direktoru padome, kolēģija.
nodiriģēt Diriģējot panākt, ka atskaņo.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
vadonis Diriģents, kora vadītājs.
takts zizlis diriģēšanai paredzēts zizlis.
takts kociņš diriģēšanai paredzēts zizlis.
slēgt darījumu divām vai vairākām pusēm vienoties, paužot gribu par kāda darījuma norisi.
dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
dubultdurvis Divas durvis (vienā un tai pašā ailē), starp kurām ir neliela atstarpe.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
dubultlogs Divi logi (vienā un tajā pašā ailē), starp kuriem ir neliela atstarpe.
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
divjūgs Diviem zirgiem paredzēts.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
senāts Divpalātu parlamenta augšpalāta (vairākās valstīs).
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
hibridizācija Divu dažādu (augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) indivīdu krustošana.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
kopspēle Divu vai vairāku aktieru vienlaicīgs tēlojums.
polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
krustojums Divu vai vairāku atšķirīgu parādību, īpašību u. tml. apvienojums.
unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
polisēmija Divu vai vairāku nozīmju piemitība (valodas vienībai, piem., vārdam, frazeoloģismam); daudznozīmīgums.
līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
sinonīmija Divu vai vairāku valodas vienību pilnīgs vai daļējs nozīmes vienādums vai tuvums.
monetārā savienība divu vai vairāku valstu naudas sistēmu aizstāšana ar vienu naudas sistēmu.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
uzziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu fizisku vai juridisku personu, faktu.
izziņa Dokuments, kurā ir īsas ziņas par kādu personu vai faktu.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
brāzties Doties, virzīties ar lielu ātrumu, spēku (bieži ar troksni); joņot.
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
klusums pirms vētras draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
varonība Drosme, drošsirdība.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
apdrupt Drūpot sairt (no virspuses).
aizducināt Ducinot aizvirzīties.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Dūcinot ievirzīties (kur iekšā).
aizdūkt Dūcot aizvirzīties.
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
dūkainis Dūkans zirgs.
iere Dūmvads (krāsnij); sildoša virsma pie šāda dūmvada (piem., krāsns mūrītis).
kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
aizdunēt Dunot aizvirzīties.
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
iedurties Duroties ievirzīties un ievainot.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
spoguļdurvis Durvis, kurās ir iestiprināts spogulis.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
pusvagons Dzelzceļa kravas vagons ar vaļēju virsbūvi.
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
jādināt Dzenāt (zirgu), jājot (uz tā).
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
iedzīt Dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
salāpīt paģiras dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
lāpīties Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks.
iegremdēt Dziļi ievirzīt (kur).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
nekatrs Dzimte, kurā nav atšķirību starp dzimumiem.
grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
masturbācija Dzimumorgānu mehāniska (piem., ar roku) kairināšana seksuālas baudas gūšanai.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
auss Dzirde.
daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
auss Dzirdes un līdzsvara orgāns; šī orgāna ārējā redzamā daļa.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
uzdzirdēt Dzirdot, klausoties uzzināt.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
dzirksts Dzirkstele.
sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
dzirkstīt Dzirkstēt (2).
spridzēt Dzirkstēt, mirdzēt.
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
dzirnas Dzirnavas.
sudmalas Dzirnavas.
melderiene Dzirnavniece.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
melderis Dzirnavnieks.
sudmalnieks Dzirnavnieks.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
dzirnakmens Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi.
sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
ūsainis Dzīvnieks, kam ir ūsas (2).
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
ragnesis Dzīvnieks, kuram ir ragi.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
suga Dzīvnieku vai augu šķirne.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
sākt Dzīvot, būt (mūža, darba gaitu u. tml.) pirmajā posmā.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
pīte Ēdiens no novārītiem, sagrūstiem zirņiem.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
EK Eiropas Komisija.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
eiropietis Eiropas pamatiedzīvotājs.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
ES Eiropas Savienība.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
Eiropas (Savienības) Parlaments Eiropas Savienības pilsoņu ievēlēts parlaments.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
eiropeīdi Eiropeīdās rases pārstāvji.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atiet Ejot atvirzīties nost.
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes); ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt (kur); ejot sasniegt (kādu vietu).
noiet Ejot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paspert Ejot pavirzīt kāju.
paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
halle Ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.).
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas.
kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
fantasmagorija Fantastisku ainu, tēlu virkne.
leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
auditorfirma Firma, kas veic auditu.
firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir vēlēšanās vemt.
dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
abonents Fiziska vai juridiska persona, kam ir abonements.
subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatiskais temperaments.
noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu).
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
ierēdniecisks Formāls, birokrātisks, neiejūtīgs.
pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
polaroīdfotogrāfija Fotogrāfija, kura ir gatava drīz pēc fotografēšanas.
F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
janvāris Gada pirmais mēnesis.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
kāzuss Gadījums, nejauša darbība atšķirībā no tīšas vai neuzmanīgas darbības; nejaušs nodarījums.
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
īsais gads gads, kurā ir 365 dienas.
garais gads gads, kurā ir 366 dienas.
dzimšanas gads gads, kurā kāds ir dzimis.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
vējš Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
piezemes temperatūra gaisa temperatūra divu metru augstumā no zemes virsmas.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
atspulgs Gaismas atspīdums (uz kādas virsmas).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
gaismas laušana gaismas izplatīšanās virziena maiņa, tai pārejot no vienas vides otrā.
oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
terminators Gaismas un ēnas robeža uz Mēness, planētas vai tās pavadoņa virsmas.
gaismas izkliede gaismas vājināšanās, daļai gaismas staru mainot savu virzienu.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir grūti elpot.
ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
tukšs galds galds, uz kura nav ēdienu, dzērienu vai to ir maz.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
pliks pauris galva, tās daļa, kurā ir izkrituši mati.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
pauris Galvas augšējā, virsējā daļa.
deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
galvvirsa Galvas virsējā, augšējā daļa.
galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
pamatnodarbošanās Galvenā nodarbošanās, galvenais darbības virziens.
pamatatšķirība Galvenā, nozīmīgākā atšķirība.
pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
virsdiriģents Galvenais diriģents (piem., Dziesmu svētkos).
virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
pamatuzstādījums Galvenais mērķis, virziens.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
pamatkurss Galvenais virziens politikā.
vadlīnija Galvenais virziens, pamatuzdevums.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens (kādā jomā, daiļdarbā u. tml.).
pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens.
pa lielākai tiesai galvenokārt; gadījumu vairumā.
pa lielākajai tiesai galvenokārt; gadījumu vairumā.
lielāko tiesu galvenokārt; gadījumu vairumā.
pa lielākajai daļai galvenokārt; gadījumu vairumā.
lielāko daļu galvenokārt; gadījumu vairumā.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
kāpjošā gamma gamma, kurā nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
ķirpa Garena guba; stirpa.
strēmele Garena, samērā šaura (piem., teritorijas, virsmas) daļa.
zobiņš Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
rieva Garens, šaurs padziļinājums (kā virsmā).
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
lineārie izmēri garuma izmēri (dažādos virzienos).
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad (augu) produktam ir visaugstākā vērtība.
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
toniks Gāzēts atspirdzinošs dzēriens.
iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
pieglabāt Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
krāt Glabāt; saglabājot vairot.
glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
spogulis Gluda (ūdenstilpes) ūdens virsa.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
krietna sirds godīgums, labsirdība.
gondoljers Gondolas (1) airētājs, laivinieks.
Latvijas brūnā govju šķirne.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
piegrābt Grābjot ar grābekli, pievirzīt.
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
etažere Grāmatplaukts – viena virs otras novietotas četrstūrainas plāksnes.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
trijers Graudu tīrīšanas un šķirošanas mašīna.
trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
greiza sirds greizsirdība.
gandare Grēku izpirkšana.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
skūt Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
virpināt Griezt, grozīt (parasti pirkstos).
spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
šķērsgriezums Griezums, šķēlums šķērsvirzienā.
sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā).
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aizvirpuļot Griežoties, dejojot aizvirzīties.
ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
šlaka Grupa, šķira, saime.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
izgrūt Grūstot, brūkot izgāzties, izbirt.
pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
melanholija Grūtsirdība, nomāktība; skumjš, nomākts garastāvoklis.
grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
atgrūst Grūžot atvirzīt nost vai sānis.
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
izgrūst Grūžot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrūst Grūžot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
piegrūst Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
atgulēt Guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
nogulēt Guļot virsū, nonāvēt.
vāļāties Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem; valstīties, bezdarbībā gulšņāt.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
aizgurkstēt Gurkstot aizvirzīties.
kornišoni Gurķu šķirne – ļoti maza izmēra (3–6 cm) gurķi.
celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
punkts Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
nukleārā ģimene ģimene, kurā ir tēvs, māte, bērni.
nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
čīzburgers Hamburgers, kura pildījumā ir siera šķēle.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
līmenis Horizontāla virsma (kā) augstuma raksturošanai.
slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
kortikosteroīdi Hormoni, ko izstrādā virsnieru garoza.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
ieirt Ieairēt.
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
ribojums Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
sabrist Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
ieknābt Iecirst ar knābi.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
aizčirkstēties Iečirkstēties.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
ielikt Iedot (vārdu), piešķirt (nosaukumu).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
iedzirkstīties Iedzirkstēties.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
ieeļļot durvis ieeļļot durvju viras.
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
uzglabāt atmiņā iegaumēt, neaizmirst.
atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
nirt Iegremdēties ūdenstilpē un peldus virzīties zem ūdens.
iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
sagrimt Iegrimt (ūdenī, mīkstā, staignā vidē u. tml.) – parasti par vairākiem, daudziem.
aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
nodzeltēt Iegūt dzeltenīgu nokrāsu (par vietu, teritoriju, kur ir šādi augi).
uzkundzēties Iegūt virskundzību (pār tautu, valsti u. tml.).
ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
groži Iejūga daļa – siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
sajūgt Iejūgt (parasti vairākus, daudzus).
mīkstsirdīgs Iejūtīgs, labsirdīgs; arī jūtīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
aizmirdzēties Iemirdzēties.
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
nonirt Ienirt (kur, līdz kādai vietai).
nolaisties Ienirt.
apskatīt Iepazīties; iztirzāt, kritiski izvērtēt.
saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piem., vairākos, daudzos traukos).
šopings Iepirkšanās.
subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
eirokrāts Ierēdnis kādā no Eiropas Savienības iestādēm.
eiroparlamentārietis Ierēdnis, kurš strādā Eiropas (Savienības) Parlamentā.
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
trimmeris Ierīce apmatojuma apcirpšanai.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) – parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
iebubināties Iesākt bubināt un apklust (par zirgu).
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un apklust (par putniem).
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un pārstāt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt (par dažiem dzērieniem).
iedzirkstēties Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi dzirkstēt; iedzirkstīties.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
iemirdzēties Iesākt mirdzēt; īsu brīdi mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
iemirgoties Iesākt mirgot; īsu brīdi mirgot.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
ieņirbēties Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi ņirbēt.
ieņirkšķēties Iesākt ņirkšķēt un pārstāt.
iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujāk) – par sirdi.
iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
iesirmot Iesākt sirmot; kļūt mazliet sirmam.
iešņirkstēties Iesākt šņirkstēt un pārstāt.
iešvirkstēties Iesākt švirkstēt un pārstāt.
uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi švirkstēt.
ietirkšķēties Iesākt tirkšķēt un pārstāt.
ievirmoties Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
uzvirmot Iesākt virmot; īsu brīdi virmot.
iziet Iesākties (no kāda punkta) un virzīties (uz kurieni).
pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
sapliķēt Iesist (kādam) vairākus pliķus; sapļaukāt.
sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
sapliķēt Iesist vairākus pliķus (pa kādu ķermeņa daļu); pliķējot sist (kādu ķermeņa daļu).
nopliķēt Iesist vienu vai vairākus pliķus.
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
sasprukt Iesprukt (par vairākiem, daudziem).
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
ofiss Iestādes vai uzņēmuma birojs, kantoris.
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
samukt Iestigt (par vairākiem, daudziem).
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
iestrādāt Iestiprināt, iekļaut (piem., atšķirīgu sastāvdaļu).
sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
sastrēgt Iestrēgt (kur) – par vairākiem, daudziem.
iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
ievilkt Iesūkt (šļircē).
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
ceļš Iešanas vai braukšanas virziens.
iešpricēt Iešļircināt medikamentu.
iešpricēt Iešļircināt.
aizšvirkstēties Iešvirkstēties.
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
laipot Iet, vairoties no šķēršļiem.
dzirdinātava Ietaise dzīvnieku dzirdināšanai.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
injicēt Ievadīt ar šļirci (zāļu vielu, vakcīnu u. tml.).
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
džems Ievārījums, kurā augļi vai ogas ir savārīti biezā masā.
iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
savēlēt Ievēlēt (vairākus, daudzus).
introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
ieart Ievilkt (kādā virsmā rievu, vagu).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
iedurt Ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
iebraukt Ievirzīt (kur iekšā, piem., roku).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā).
ielaist Ievirzīt (kur iekšā).
ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
iegremdēt Ievirzīt (šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst.
kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).
ieraut Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
iepūst Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
iebraukt Ievirzīties (par ķermeni, ķermeņa daļu).
iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
noiet Ievirzīties dziļi ūdenī (līdz dibenam), nogrimt.
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
nomētāties Ilgāku laiku (kur) mētājoties, nebūt vairs atrodamam, pazust.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
nogulēt Ilgāku laiku guļot vienā un tai pašā stāvoklī, radīt (kādā ķermeņa daļā) stīvumu, notirpumu.
sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
noairēties Ilgāku laiku, daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
izņirgāties Ilgāku laiku, daudz ņirgāties.
izsirdīties Ilgāku laiku, daudz sirdīties.
izsiroties Ilgāku laiku, daudz sirot.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
izvalstīt Ilgāku laiku, vairākkārt valstīt.
gadu gadiem ilgāku laiku, vairākus gadus.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
kaulu zāģis Instruments ķirurģisku operāciju veikšanai – rezekcijas zāģis.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
kompass Instruments, kas ar magnetizētu adatu rāda ziemeļu virzienu.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
oktāva Intervāls starp pirmo un astoto pakāpi (diatoniskā gammā).
kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
zirgsega Īpaša sega, piem., sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
triko Īpašā tehnikā adīts audums (veļai, virsdrēbēm).
kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai.
vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
siera desa īpašas šķirnes siers desas formā.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
individualitāte Īpašību kopums, ar ko (kāds) atšķiras no citiem.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
atsvars Īpašs priekšmets, kam masa ir zināma un ko svēršanā lieto par mēru.
grunts Īpašs vielu maisījums, ar ko noklāj virsmu pirms krāsošanas.
vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piem., virpošanā).
peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu dzimumu sistēmas.
stāv rakstīts ir (kur, piem., Bībelē) rakstīts.
aizdomas krīt ir aizdomas.
kārts šūpulis (kādam) ir dzimis (kādā vietā, laikā).
nav izslēgts ir iespējams, pieļaujams.
visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
visi ceļi vaļā ir visas iespējas realizēt savus mērķus, centienus.
irbenājs Irbeņu krūms; irbeņu audze.
irde Irdena kārta, slānis; irdne.
viegla augsne irdena smilts augsne.
viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
atirt Irot, airējot atvirzīt nost (piem., sānis).
atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
izķert Īsā laikā, ātri izpirkt.
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
skurināt Īsi, strauji vairākkārt kustināt (ķermeņa daļas).
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
šautra Īslaicīga, strauja (zibens) virzība.
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
ēdamistaba Istaba (vairākistabu dzīvoklī, dzīvojamā mājā), kura paredzēta maltīšu ieturēšanai.
kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
nobubināt Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
nočirkstēt Īsu brīdi čirkstēt un pārstāt čirkstēt.
nodzirksteļot Īsu brīdi dzirksteļot un pārstāt dzirksteļot.
nodzirkstēt Īsu brīdi dzirkstēt un pārstāt dzirkstēt.
nodzirkstīt Īsu brīdi dzirkstīt un pārstāt dzirkstīt.
nomirdzēt Īsu brīdi mirdzēt un pārstāt mirdzēt.
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
nomirgot Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.
noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
nosirdīties Īsu brīdi sirdīties un pārstāt sirdīties; nodusmoties.
pašķīst Īsu brīdi šķīst, izkliedēties uz visām pusēm, arī kādā virzienā (piem., par šķidrumu, masu).
nošņirkstēt Īsu brīdi šņirkstēt un pārstāt šņirkstēt.
nošņirkstināt Īsu brīdi šņirkstināt un pārstāt šņirkstināt.
nošvirkstēt Īsu brīdi švirkstēt un pārstāt švirkstēt.
nošvirkstināt Īsu brīdi švirkstināt un pārstāt švirkstināt.
notirināt Īsu brīdi tirināt un pārstāt tirināt.
notirkšķēt Īsu brīdi tirkšķēt un pārstāt tirkšķēt.
pazibēt Īsu brīdi uzmirdzēt, izgaismoties.
papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
novirināt Īsu brīdi virināt un pārstāt virināt.
novirmot Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
novirpināt Īsu brīdi virpināt un pārstāt virpināt.
pavirpināt Īsu brīdi virpināt.
novirpuļot Īsu brīdi virpuļot un pārstāt virpuļot.
nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (par sirdi).
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
kianti Itāliešu sausā sarkanvīna šķirne.
minestrone Itāliešu virtuves ēdiens – bieza dārzeņu zupa.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
piebārstīt Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
izbiras Izbiruši smalkumi.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
izdzīt Izcirst (stigu).
stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
dzirksteļot Izdalīt dzirksteles.
tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
kopoti raksti izdevums, kurā ietverti viena autora (retāk vairāku autoru) visi darbi vai nozīmīgākie no tiem.
segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
palaimēties Izdoties izvairīties (no kā nevēlama).
izdzirst Izdzirdēt.
uzdzirdēt Izdzirdēt.
izdīgt Izdzīt, izlaist asnus (par sēklām); dīgstot parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
pūst Izelpā virzīt (gaisu) plūsmā uz āru, uz priekšu.
pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
litografēt Izgatavot, pavairot litogrāfiski.
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
aiziet pa pieskari izjukt, izirt, salūzt, beigt pastāvēt.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
disperss Izkliedēts; novirzīts no vidējā.
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
atkust Izkust, pazust (no kādas virsmas); kļūt brīvam (piem., no ledus).
padoties Izkustēties, pavirzīties.
magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
izdzirdīt Izlietot (dzīvnieku) dzirdīšanai.
skatīties caur pirkstiem izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu; pavērst (pret ko, uz ko u. tml.).
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
ihtiozaurs Izmiris Mezozoja ēras jūras rāpulis ar delfīniem vai zivīm līdzīgu ķermeni.
dinozaurs Izmiris mezozoja ēras rāpulis.
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
nomirkt Izmirkt (1).
izlīt Izmirkt, samirkt lietū.
izžulgt Izmirkt.
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
zauri Izmirušu rāpuļu kopējs apzīmējums.
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
iznest ar kājām pa priekšu iznest mirušu.
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
monopols Izņēmuma tiesības (ko ražot, izmantot, tirgot).
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
sākties Izpausties pirmajā posmā (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
ilgtermiņa jeb finanšu izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 10–15 gadiem.
īstermiņa jeb operatīvā izpirkumnoma izpirkumnoma, kuras līgumu slēdz uz 3–5 gadiem.
mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
sūtīt Izplatīt kādā virzienā (piem., gaismu, smaržu).
buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
krist Izplatīties (kur, kādā virzienā) – par gaismu.
svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
nošķīst Izplatīties, būt redzamam un pārstāt izplatīties (par dzirkstelēm, uguni).
šaudīties Izplatīties, strauji mainot virzienu vai intensitāti.
urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
traukt Izplatīties, virzīties.
traukties Izplatīties, virzīties.
pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); izstiept.
klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
izslīdēt Izplūst, izbirt.
iziet Izplūst, tikt izmestam, izvirzītam (ārā, prom); izzust.
sūknēt Izraisīt (asins) plūsmu pa asinsrites sistēmu (par sirdi).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
dzelt Izraisīt asu kairinājumu (par gaismu, krāsām).
iekairināt Izraisīt kairinājumu.
plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
cirsties Izraisīt nepatīkamu kairinājumu.
atbaidīt Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
(sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
grāvis Izrakts garš padziļinājums zemes virsmā (piem., ūdens uzņemšanai un novadīšanai).
izvēlēties Izraudzīties no vairākām iespējām (piem., kāda pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laiku).
izrobīt Izrobot; izcirst, izgriezt.
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
atšaut Izstiept, atvirzīt atstatu.
atšauties Izstiepties, atvirzīties nost.
metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
cigeika Izstrādāta īpašas šķirnes aitāda.
stirnāda Izstrādāta stirnas āda.
izdzīt Izstumt, izgrūst, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
stiept Iztaisnot un vērst kādā virzienā (ķermeņa daļu).
stiepties Iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
dzīvot pāri līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
notirgot Iztirgot, pārdot.
traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā valodā.
paskatīties Iztirzāt, izvērtēt (no kāda viedokļa).
aplūkot Iztirzāt, kritiski novērtēt.
izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
aizvadīt Izvadīt (mirušo); apbedīt.
pavadīt Izvadīt (mirušo).
izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
paglābties Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.).
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
izbēgt Izvairīties (no kā).
izlocīties Izvairīties (piem., no pienākuma, atbildības, darba).
izlavierēt Izvairīties.
norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
izsijāt Izvērtēt, nošķirt (piem., atziņas, domas).
izdreijāt Izvirpot.
netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
izvirtulis Izvirtis cilvēks.
nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
pilastrs Izvirzījums sienas vai staba virsmā.
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
izcilnis Izvirzījums, paaugstinājums (kādā virsmā).
atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
izlaist Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
stādīt Izvirzīt (piem., uzdevumu, prasību, problēmu).
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
izbīdīt Izvirzīt (uz priekšu, āru).
izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
izlaist Izvirzīt ārā.
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
atstiept lūpu izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
atstiept lūpas izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
pieprasīt Izvirzīt prasību (pēc kā).
balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
celt Izvirzīt un likt darboties atbildīgā amatā.
sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
izgriezt krūtis izvirzīt uz priekšu krūšu daļu.
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt.
izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
izzaroties Izvirzīt zarus (uz visām pusēm); sazaroties.
izvilkt Izvirzīt, izdabūt (no kurienes ķermeņa daļu).
celt Izvirzīt, izteikt.
izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
nospraust Izvirzīt, noteikt.
izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
izstiept Izvirzīt, piem., uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
iznirt Izvirzīties (no ūdens) un parādīties (virspusē).
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) – par ķermeņa daļām.
izriesties Izvirzīties (uz priekšu) – par ķermeņa daļu.
izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
atrauties Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
izlaisties Izvirzīties, tikt izvirzītam ārā.
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
spert soli Izzināt ko vairāk.
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to).
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to).
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.).
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās vietās).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
apokalipse Jāņa atklāsmes grāmata – Bībeles Jaunās derības grāmata, kurā ir pravietojumi par pasaules galu, pastaro tiesu un mūžīgo Dieva valstību.
upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna.
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
aizjāt Jāšus aizvirzīties.
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
megavats Jaudas mērvienība, kurā ir miljons vatu [MW].
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
mistrs Jaukta (divu vai vairāku) kultūraugu sēkla; divu vai vairāku kultūraugu jaukts sējums.
kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
jaungads Jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki.
konversija Jauna vārda rašanās, tam pārejot no vienas vārdu šķiras otrā.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
stiprā puse jautājums, darbības nozare, joma, kurā labi orientējas, kurā ir labas zināšanas, prasme.
vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
uz visām (četrām) debess pusēm jebkurā virzienā; uz kuru pusi vēlas.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
kaitināt Jokojot, viegli izzobojot ķircināt (kādu).
ķiķināties Jokoties, ķircināties.
fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
izšķirt Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
laulības šķiršana juridisks process, kurā šķir laulātos.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
reibonis Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibums Jūsma, aizmiršanās, laimes sajūta.
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
receptors Jušanas nervu šķiedras gals, kas uztver kairinājumu.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
nosēde Kā irdena nosēšanās, sablīvēšanās.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
idiomātisks izteiciens kādai valodai raksturīgs nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķa vārdu nozīmes.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
nobīde Kādas sistēmas daļu, elementu novirze (attiecībā pret ko).
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
dažs labs kāds (no vairākiem); ne viens vien.
nodirnēt Kādu brīdi dirnēt un beigt dirnēt.
parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
sajūtu slieksnis kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
kutināt Kairināt gļotādu.
kaireklis Kairinātājs (2).
sajūta Kairinātāju izraisīts (kā) atspoguļojums smadzenēs.
kaire Kairums.
sakaisīt Kaisīt (ko) – par vairākiem, daudziem.
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to) kādu virsmu.
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to) vai pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokaisīt Kaisot (ko), pārklāt (ar to kādu virsmu).
iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
plezna Kāja ar peldplēvi (piem., pīlēm, zosīm, roņiem, valzirgiem).
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
vecā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
tabulkalendārs Kalendārs, kurā datumi ir fiksēti tabulā.
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
kalngals Kalna augstākā vieta, virsotne.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji; kalvinisti.
izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
kamparspirts Kampara šķīdums spirtā.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
izkāpelēt Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
sakāpt Kāpjot (augšup), savirzīties, nokļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pakāpt Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
pakāpties Kāpjot pavirzīties (piem., uz augšu).
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
lenteris Kāpņu margas; lentveida detaļa virs kāpņu margām.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
strēlnieks Karavīrs, kura bruņojumā ir loks vai stops.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
nokārpīt Kārpot novirzīt nost.
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
trumpot Kāršu spēlē – izspēlēt (parasti vairākus) trumpjus.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
balansieris Kārts, ar kuras palīdzību akrobāts saglabā līdzsvaru (piem., uz virves).
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
sakasīt Kasot savirzīt (ko kādā kopumā).
urna Kaste ar šauru spraugu virspusē (parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai).
nokašņāt Kašņājot novirzīt nost.
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
derivācija Kaut kā novadīšana, novirzīšana no galvenās plūsmas.
kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera.
pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
kirzāda Kirza.
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
otēt Klāt (kā) virsmu ar otu.
saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
ziest Klāt, parasti viegli piespiežot un izlīdzinot, (piem., kādu masu) uz kā virsmas.
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, saklausa.
aizklaudzēt Klaudzot attālināties, aizvirzīties.
klausīties ar abām ausīm klausīties ļoti uzmanīgi, vērīgi, sasprindzinot dzirdi.
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
izklauvēt Klauvējot piesist (vairākās vietās, piem., lai pārbaudītu).
taustiņš Klaviatūras, tastatūras elements – neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
aizklejot Klejojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
izklejot Klejojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
apklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
izklejot Klejojot pabūt (vairākās vietās).
huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
klintsrags Klints izvirzījums.
klintsradze Klints šķautnes izvirzījums.
aizklīst Klīstot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ieklīst Klīstot ievirzīties, arī iemaldīties (kur).
noklīst Klīstot novirzīties (no ceļa).
ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
izklupt Klūpot, ar klupieniem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
ielīst Klusi, nemanāmi ievirzīties; iezagties, ielavīties.
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
pavārgs Kluss, tikko sadzirdams.
pielīst Klusu, nemanot pievirzīties, pietuvoties.
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
izgaist Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
apsirmot Kļūt (no virspuses, vairākās vietās) sirmam.
apmelnēt Kļūt (no virspuses) tumšam, netīram.
sasmirdēt Kļūt (parasti ļoti) smirdīgam.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā).
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
izburbēt Kļūt irdenam, porainam.
izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam.
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
noslāpt Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
apslāpt Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
pagaist Kļūt nesadzirdamam, nesaskatāmam.
gaist Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
apsūbēt Kļūt nespodram, tumšam, pārklājoties (no virspuses) ar netīrumiem, pelējumu u. tml.
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
nosirmot Kļūt pilnīgi sirmam.
atklāties Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, atšķiramam no pārējā.
piesmirdēt Kļūt smirdīgam.
spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
atplaukt Kļūt spirgtam, atraisītam, priecīgam.
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
noaugt Kļūt tādam, kam ir izaugusi bārda, izauguši (gari) mati.
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats; nošņurkt.
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats.
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes, kas izjūt slāpes.
apaugt ar utīm kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
sazaroties Kļūt tādam, kam ir vairāki novirzieni.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir zudis (kas).
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
sakuplot Kļūt tādam, kas ir kupls, liels.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
mosties Kļūt tādam, kur ir atsākusies, iesākusies rosība, darbīgums, kustība.
sadzeltēt Kļūt tādam, kura ādai ir dzeltena nokrāsa.
uzburbuļot Kļūt tādam, kurā ir burbuļi.
pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs; sacukuroties.
plaisāt Kļūt tādam, kurā ir plaisa vai plaisas.
piesmakt Kļūt tādam, kurā ir smacīgs gaiss.
saplaukt Kļūt tādam, kurā izplaukst vairāki, daudzi augi.
samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas rodas oksidēšanās produktu kārta.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, irt.
novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
atlabt Kļūt veselākam, veselam, atspirgt.
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izčākstēt Kļūt viscaur irdenam, porainam (par kūstošu sniegu, ledu).
saburbēt Kļūt viscaur irdenam, porainam.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
kodolbruņošanās Kodolieroču ražošana un pavairošana.
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
mistraudze Kokaudze, kurā aug divas vai vairākas koku sugas.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
koktirgotājs Kokmateriālu, zāģmateriālu tirgotājs.
lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
lapainis Koks vai krūms, kam ir lapas.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
bišu koks koks, kurā ir bišu dore.
kokgrauzis Koksngrauzis; ķirmis.
meža darbi koku gāšana, kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
fanta Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
deklinācija Kompasa magnētadatas novirzes no reālā, ģeogrāfiskā Ziemeļpola.
stress Kompleksa organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
labējs Konservatīvs (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
koptirāža Kopējā tirāža (vienam un tam pašam vai vairākiem izdevumiem).
uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
pakete Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
galerija Kopums, rinda, virkne (piem., daiļdarbā).
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
jauktais koris koris, kurā ir vīriešu un sieviešu balsu grupas.
KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
silikātkrāsa Krāsa, kuras sastāvā ir silikāti.
polemika Krasi atšķirīgu (politikas, zinātnes, mākslas u. tml.) uzskatu publisks iztirzājums.
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
krāsnsaugša Krāsns (1) augša; maizes krāsns virsa.
uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
piekrāsot Krāsojot panākt, ka (kas) ir vēlamā, pieskanīgā tonī.
kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
krāsojums Krāsu tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
nokratīt Kratot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
pakratīt pirkstu kratot pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
uzkratīt Kratot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
gotiņa Krējuma konfekšu šķirne.
pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
trasoloģija Kriminālistikas nozare, kas pēta uz virsmas atstātās pēdas (kāju pēdas, automašīnu riepu pēdas, uzlaušanas rīku pēdas u. tml.).
daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
kūleņot Krist, gāzties, metot vairākus kūleņus.
kūleņot Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
izkrist Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
uzkrist Krītot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
ogulājs Krūms vai puskrūms, kura augļi ir ogas; šo augu audze.
saradot Krustot (sugas, šķirnes).
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
saradoties Krustoties (par sugām, šķirnēm).
priekškrūtis Krūšu nodalījuma pirmais posms (posmkājiem).
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
kambīze Kuģa virtuve.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
motorkuģis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir iekšdedzes motors.
tvaikonis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir tvaikmašīna vai tvaika turbīna.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
piekukuļot Kukuļojot uzpirkt (kādu).
kumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
kumpums Kūkums; izliekums, izvirzījums uz āru.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
aizkūleņot Kūleņojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
izkūleņot Kūleņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
nokūleņot Kūleņojot nonākt lejā, zemē; kūleņojot novirzīties nost (no kā).
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
kultūras šķirne kultūršķirne.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
plostbārdis Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar zarainu stumbru, kurā ir piensula, un kurvītī sakārtotiem dzelteniem ziediem.
uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
plivināties Kustēties, pārvietoties, parasti strauji, bieži mainot virzienu.
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
strīķēties Kustībā vairākkārt skarties (pie kā).
berzēties Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
gaita Kustība, virzība.
manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzeklim).
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
reversija Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
reverss Kustības, darbības virziena maiņa atpakaļ, uz pretējo pusi.
virziens Kustības, pārvietošanās un ar tām saistītas parādības, darbības līnija; puse, uz kuru kustība, pārvietošanās un ar tām saistīta parādība, darbība ir vērsta.
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
izstaipīt Kustinot izvingrināt, vairākkārt izstiept (ķermeni, tā daļas).
sijāt Kustinot, kratot sietu, atdalīt (birstošas vielas) sīkākās daļas no rupjākajām.
kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
sačākstēt Kūstot kļūt nestipram, irdenam.
čākstēt Kūstot saplakt, kļūt irdenam.
nest Kustoties pārvietot, virzīt.
aizkustēt Kustoties, ejot aizvirzīties.
atsisties Kustoties, virzoties ar triecienu atdurties (pret ko).
laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
skaitīšanas vienība kvantitatīvs (skaitlisks) elements, kas ir pieņemts par skaitīšanas sistēmas pamatu.
uzkvēpināt Kvēpināt, dūmojot u. tml., uzvirzīt (piemēram, dūmus) virsū (kam, uz kā).
boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
atķemmēt Ķemmējot atvirzīt nost, sānis.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
amputācija Ķermeņa daļas, orgāna vai tā daļas noņemšana ķirurģiskā operācijā.
plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
translācija Ķermeņa kustība, kurā visiem tā punktiem ir vienādi ātrumi un paātrinājumi.
sānis Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
sāniski Ķermeņa sāna vai sānu virzienā, arī virzienā prom no ķermeņa sāna vai sāniem.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
kumeļmāte Ķēve, kurai ir kumeļš.
silikātķieģelis Ķieģelis, kura sastāvā ir silikāti.
gramatoms Ķīmiskā elementa daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa relatīvo atommasu.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
stroncijs Ķīmiskais elements – dzeltenīgs, mīksts, ķīmiski aktīvs metāls, kam ir radioaktīvie izotopi.
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
organisks savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
cukīni Ķirbjaugs – kabaču pasuga.
arbūzs Ķirbju dzimtas augs ar ļoti lieliem, sulīgiem augļiem; šī dārzeņa auglis.
lufa Ķirbju dzimtas tropu vai subtropu augs ar lieliem, gurķiem līdzīgiem augļiem, no kuriem iegūst šķiedru; no šā augļa iegūtā šķiedra.
kaitēties Ķircināties, rotaļāties.
rādīt garu degunu (kādam) Ķircinot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
ķezbere Ķirsis.
ketguts Ķiruģiskie diegi no (parasti) aitu zarnām, kurus nevajag ņemt ārā no šuves.
rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
estētiskā ķirurģija ķirurģijas nozare, kas ir saistīta ar ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunošanu vai uzlabošanu ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
ķirurgs Ķirurģijas speciālists.
krioķirurģija Ķirurģiska ārstēšana, izmantojot zemas temperatūras.
vazektomija Ķirurģiska kontracepcijas metode – sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana.
replantācija Ķirurģiska operācija – atdalīto audu, orgānu u. tml. piešūšana atpakaļ bijušajā vietā.
ķeizargrieziens Ķirurģiska operācija – augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu.
vasektomija Ķirurģiska operācija – sēklvada fiziska nobloķēšana vai pārgriešana kā pastāvīga kontracepcijas metode.
laparotomija Ķirurģiska operācija – vēdera dobuma atvēršana.
pārstādīt Ķirurģiskā operācijā pārvietot audus vai orgānus ieaugšanai citā vietā vai citā organismā; transplantēt.
trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
sterilizācija Ķirurģiska operācija, kurā likvidē pēcnācēju radīšanas spēju, vienlaikus saglabājot dzimumdziedzeru endokrīno funkciju.
rezekcija Ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezts kāds orgāns vai tā daļa.
ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
replantēt Ķirurģiski piešūt (atdalītos audus, orgānus u. tml.) atpakaļ bijušajā vietā.
lancete Ķirurģisks instruments – neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
lāpstiņa Ķirurģisks instruments – šaura metāla plātne ar īsu kātu.
operācija Ķirurģisku darbību kopums (parasti ārstnieciskā nolūkā).
lāzerķirurģija Ķirurģisku operāciju veikšana, izmantojot lāzeru.
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
iguāna Ķirzaka zaļganā krāsā, kas dzīvo galvenokārt Amerikas tropu mežos.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
smalkas ausis laba dzirde, arī uztvere.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
A Labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
labestība Labsirdība, labvēlība.
šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
labestīgs Labsirdīgs, labvēlīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saulains Labsirdīgs, sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); gaišs (3).
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
lāga Lādzīgs, labsirdīgs.
sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
badalaiki Laika periods, kad ir pilnīgs vai daļējs bads.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
diena Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
aizgavēnis Laika posms pirms Lieldienu gavēņa sākšanās.
starplaiks Laika posms starp diviem laikposmiem, divām darbībām, norisēm, arī stāvokļiem; laikposms, kad kāda darbība, norise, stāvoklis ir pārtraukts.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
periods Laika posms, kurā ir spēkā (līguma, vienošanās u. tml.) nosacījumi.
Mēness kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir Mēness fāzes.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
nedēļa Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai.
priekšvakars Laikposms pirms kāda nozīmīga notikuma.
pirmskvartārs Laikposms pirms kvartāra.
polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
pārtraukums Laikposms, kad ir pārtraukta kāda darbība, norise.
nevaļa Laikposms, kad ir šāds stāvoklis.
miera laiki laikposms, kad nav kara (piem., starp Pirmo un Otro pasaules karu).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
mūžs Laikposms, kurā (kas) pastāv, ir derīgs, izmantojams.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
robežposms Laikposms, pēc kura sākas cits, atšķirīgs laika posms, periods.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
pēdējā stundiņa laiks, brīdis, kad jāmirst.
astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
reverberācijas laiks laiks, kurā skaņa norimst līdz nesadzirdamības robežai.
tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
aizlaipot Laipojot aizvirzīties.
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
izlaipot Laipojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
uzlaistīt Laistot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ledusjahta Laiva ar burām un vairākām slidām braukšanai pa ledu.
motorlaiva Laiva, kuras dzinējs ir motors.
uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palaisties Laižoties pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pielaisties Laižoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pielidot.
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
aizlaisties Laižoties, lidojot aizvirzīties.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
ielaisties Laižoties, nosēžoties, ievirzīties (kur iekšā).
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija (parasti 1–2 gadu vecums), kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
tortilja Latīņamerikāņu virtuves ēdiens – plakana, plāna, pankūkai līdzīga maize, kurā ietin dažādus pildījumus.
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
mugurdancis Latviešu tautas pāru deja, kurā ir raksturīgs pagrieziens ar mugurām vienam pret otru.
kursiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir kuršu valodas iezīmes.
zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības.
vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
kvadrātkilometrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura mala ir viens kilometrs [km²].
kvadrātcentimetrs Laukuma mērvienība – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens centimetrs [cm²].
platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
kvadrātmetrs Laukuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – tāda kvadrāta laukums, kura malas garums ir viens metrs [m²].
kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
autoplacis Laukums, kur var nopirkt vai iznomāt automobili.
leģitimācija Laulībā dzimuša bērna tiesību piešķiršana ārlaulības bērnam (dažās valstīs).
šķiršanās Laulības šķiršana.
vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izlēkt Lecot izvirzīties, izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
palēkt Lecot pavirzīties (kur, uz kurieni).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
aizlēkt Lecot, ar lēcieniem aizvirzīties.
pielēkt Lecot, ar lēcieniem vai lieliem, straujiem soļiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
ielēkt Lecot, ar lēcienu ievirzīties (kur iekšā).
uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
nolēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem novirzīties (nost no kā).
pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
āliņģis Ledū izcirsts caurums (virs ūdenstilpnes).
klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
ledus sega ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu.
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizliet Lejot aizvirzīt, aiztecināt, aizšļakstīt (aiz kā).
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
ieliet Lejot ievirzīt (kur iekšā).
salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
uzliet Lejot uzvirzīt (šķidrumu) virsū (uz kā, kam).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
uzliet Lejot, parasti verdošu ūdeni, virsū sagatavotam tējas vai kafijas daudzumam, pagatavot (tēju vai kafiju).
veidlējums Lējums (parasti metāla), kam ir sarežģītāka forma.
zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
lejā Lejup; virzienā uz zemāku (reljefa) vietu.
aizlēkāt Lēkājot aizvirzīties.
aplēkāt Lēkājot pabūt (vairākās vai visās vietās).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nolēkšot Lēkšiem noskriet (kādu attālumu, ceļa gabalu) – parasti par zirgu.
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
aizlēkšot Lēkšojot aizvirzīties, lēkšiem aizskriet.
palēkšot Lēkšojot pavirzīties (nelielu attālumu).
pielēkšot Lēkšojot, lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt).
ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
pievilkties Lēnā gaitā pienākt, pievirzīties.
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
aizvilkties Lēnām aizvirzīties.
iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
pārvilkties Lēnām, ar piepūli pārvirzīties (pāri kam).
piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
izlīst Lēnām, pakāpeniski izvirzīties un kļūt redzamam.
piebīdīties Lēnām, pakāpeniski pievirzīties, pietuvoties (kam tuvāk).
aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
aizslīdēt Lēni aizvirzīties, pārvietoties.
atvilkties Lēni atvirzīties nost, atpakaļ.
uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
līst Lēni virzīties, izplatīties.
kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
čunčināt Lēni virzīties.
ložņāt Lēni virzoties, skart vairākas vietas; iespiesties vairākās vietās.
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
uzpeldēt Lēni, slīdoši (arī šķietami) virzoties, parādīties, kļūt redzamam.
aizpeldēt Lēni, slīdoši aizvirzīties.
vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
plats leņķis leņķis, kas ir lielāks par 90 grādiem un mazāks par 180 grādiem.
taisns leņķis leņķis, kura lielums ir 90 grādi.
šaurs leņķis leņķis, kura lielums ir mazāks par 90 grādiem.
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
iedobe Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
aerostats Lidaparāts, kas vieglāks par gaisu (piem., dirižablis, gaisa balons).
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
aizlidināt Lidinot aizvirzīt.
ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
salidināt Lidinot ievirzīt (kur).
uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
triplāns Lidmašīna ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; trīsplāksnis.
triecienlidmašīna Lidmašīna, kas ir paredzēta uzbrukumiem no neliela augstuma un attāluma.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
aizlidot Lidojot aizvirzīties; aizlaisties.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
aplidot Lidojot nolaisties vai pabūt (vairākās vietās).
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
palidot Lidojot pavirzīties (kam) garām.
palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
pielidot Lidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
šķīst Lidot uz vairākām pusēm (par dzirkstelēm).
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
planēt Līdzināt (zemes virsu).
sonants Līdzskanis, kam toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; skanenis.
skanenis Līdzskanis, kam toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem; sonants.
berzenis Līdzskanis, kura artikulācijai ir raksturīga šaura sprauga starp runas orgāniem; spraudzenis (mūsdienās pieņemtajā līdzskaņu klasifikācijā).
troksnenis Līdzskanis, kurā ir tikai trokšņa elementi vai tie ir pārsvarā pār toņa elementiem.
sonors līdzskanis līdzskanis, kurā toņa elementi ir pārsvarā pār trokšņa elementiem.
spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaiss plūst pa vienu vai vairākām spraugām starp runas orgāniem.
mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēle ir pie cietajām aukslējām.
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
trigers Līdzstrāvas pastiprinātājs, kam ir divi stabili stāvokļi.
ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
izliekt Liecot izvirzīt (piem., detaļu uz augšu, āru).
izliekt Liecot izvirzīt (piem., ķermeņa daļu).
paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
pieliekt Liecot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
apliekt Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
aizliekties Liecoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
paliekties Liecoties nedaudz pavirzīt ķermeņa daļu (kādā virzienā).
pieliekties Liecoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
kā ziedi lielā daudzumā; nepārtrauktā virknē (cits aiz cita).
artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
varāns Liela ķirzaka ar garu kaklu, masīvu asti un labi attīstītām kājām.
saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
traģēdija Liela nelaime, postošs notikums, kurā bieži ir cietušie, bojāgājušie.
lielpilsēta Liela pilsēta, kurā ir daudz iedzīvotāju (piem., vairāk par 100 000); pretstats: mazpilsēta.
klupdams krizdams lielā steigā (doties, virzīties).
šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
vairums Lielākā daļa; vairākums.
Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
robežnovirze Lielākā vai mazākā pieļaujamā novirze.
rīzenšnaucers Lielākais šnauceru grupas suns ar izstieptu purnu, stāvām ausīm, asu, rupju spalvu melnā vai pelēkā krāsā; attiecīgā suņu šķirne.
nospiedošs vairākums lielākais vairums (cilvēku).
lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
uzdiegt Lieliem dūrieniem, arī ātri vai pavirši uzšūt virsū (uz kā, kam).
atdiegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši atšūt.
iediegt Lieliem dūrieniem, arī pavirši šujot, iestiprināt, iešūt.
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
straume Liels (kā) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
lietus Liels daudzums (kā krītoša, birstoša, lidojoša).
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums.
pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
dobermanis Liels suns ar slaidu ķermeni, gludu spalvu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne.
šūpotnis Liels tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies.
pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
kroņlukturis Liels, grezns vairākžuburu svečturis vai liela, grezna, vairākžuburu lustra.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
mastifs Liels, masīvs suns ar īsu dzeltenbrūnu apmatojumu un krunkainu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
makans Liels, smags dzīvnieks, arī priekšmets (atšķirībā no citiem līdzīgiem).
sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
paātrinājums Lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
aizlīst Lienot aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
izlīst Lienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
palīst Lienot pavirzīties (kam) apakšā.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
pielīst Lienot, līšus pievirzīties.
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
palīst Lienot, rāpojot pavirzīties (kurp).
laistīties Liet sev virsū; arī vienam uz otru, citam uz citu.
mest garu liet ūdeni uz nokaitētiem akmeņiem, lai radītu tvaiku (pirtī).
priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
Dievs pieņem lieto runājot par miršanu, nāvi.
vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
mīļš Lieto uzrunā, lai paustu simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību (pret kādu).
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, draudzību.
vecais zēns lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
klāt Lieto, lai aizstātu darbības vārdu, kas izsaka virzību.
iekšā Lieto, lai aizstātu virzības darbības vārdu.
virsū Lieto, lai aizstātu, parasti virzības darbības vārdu.
priekša Lieto, lai aizstātu, parasti virzības, verbu.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, nedaudz griezīgas dažu putnu balss skaņas, arī dažu kukaiņu (piem., circeņu) radītās skaņas.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, skrienot zirgam, kumeļam u. tml.
ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
dzimis Lieto, lai norādītu uz (sievietes) pirmslaulības uzvārdu.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
antikvārs Lietotu grāmatu, kā arī antīku (2) lietu tirgotājs un pazinējs.
utenis Lietotu mantu sīkumtirgus.
salīt Lietū samirkt.
LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
refleksīvais lietvārds lietvārds, kam ir atgriezeniskas skaitļa, dzimtes, locījuma galotnes.
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pielīgot Līgojoties pievirzīties (pie kā kam klāt).
uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
nolīgot Līgojoties, līgani virzoties, nonākt (no augstākas vietas zemākā).
cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
slogot Likt (kam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; slodzīt (1).
atvilkt Likt (sava karaspēka vienībai) atvirzīties (aizmugures virzienā, uz aizmuguri).
apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
iespiest Likt ievirzīties, ievietoties (šaurā telpā, vietā).
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
bāzt Likt, virzīt (pie kā, kam klāt).
bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
izvīties Līku loču izvirzīties (par ceļu, upi).
kongress Likumdošanas institūcija (parlaments) ASV un vairākās Latīņamerikas valstīs.
ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
aizlīkumot Līkumojot aizvirzīties (piem., par ceļu, upi).
ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
ievīties Līkumojot ievirzīties, iesniegties (kur iekšā, piem., par ceļu).
pielocīties Līkumojot pievirzīties.
uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
nolīkumot Līkumojot, virzoties ar līkumiem, nonākt lejā, zemē u. tml.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
silikātlīme Līme, kuras sastāvā ir sārmu metālu silikāti.
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
krušons Limonādes paveids; dzirkstošs dzēriens ar augļu gabaliņiem.
taisne Līnija ar nemainīgu virzienu.
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
mala Līnija, kas ierobežo plaknes figūru, virsmu.
šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
horizontāle Līnija, kas kartē savieno vietas, kuras atrodas vienādā augstumā virs jūras līmeņa.
lauzta līnija līnija, kas sastāv no vairākiem taisnes nogriežņiem, kam virzieni ir dažādi.
aploce Līnija, kurai visi punkti ir vienādā attālumā no centra; riņķa līnija.
ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
aplipināt Lipinot apklāt (ar ko vairākās vietās).
nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
melodija Liriska instrumentāla miniatūra.
serenāde Liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
blūzs Liriska, melanholiska, lēnā tempā dziedama Amerikas nēģeru dziesma; džeza skaņdarbs ar šādas dziesmas raksturu.
romance Liriska, melodiska dziesma (parasti par mīlestību), retāk instrumentāls skaņdarbs.
sonets Lirisks 14 rindu dzejolis, kas sastāv no diviem četrrindu pantiem ar pāros sakārtotām atskaņām un diviem trīsrindu pantiem ar brīvu atskaņu sakārtojumu.
kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
elēģija Lirisks dzejolis ar skumju noskaņu.
tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
romance Lirisks vai liriski dramatisks dzejolis (parasti par mīlestību).
elēģija Lirisks, skumjš skaņdarbs.
poētisks Lirisks; gaišs, smalks.
liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
liroepiķis Liroepikas daiļdarbu autors.
eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
poēma Liroepikas žanra darbs – dzejisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs.
teika Liroepisks sacerējums ar fantastisku sižetu vai vēsturiska notikuma fantastisku izklāstu.
balāde Liroepisks sacerējums par neparastu vai traģisku notikumu, kam raksturīgs dramatisks vēstījums, noslēpumainība un misticisms.
lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
atlīt Līstot atvirzīties atpakaļ.
ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā).
nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sāga Literārs darbs, filma, datorspēle (piem., vairākās daļās, sērijās), kurā darbojas nereāli, nemirstīgi u. tml. varoņi.
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē.
dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
verisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma; naturālisms.
naturālisms Literatūras un mākslas virziens 19. gadsimta 2. pusē, kas dzīves parādības atspoguļoja reālistiski un ļoti detalizēti, vairoties no mākslinieciska vispārinājuma.
dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
žalūzijas Loga ailē vai virs tās nostiprināts loga aizklājs, kas paceļams un nolaižams vai aizvelkams un atvelkams ar īpašu mehānismu.
režģoti logi logi, kuriem priekšā ir režģis.
surdologopēdija Logopēdijas nozare, kas pēta runas traucējumus vājdzirdīgiem vai nedzirdīgiem cilvēkiem un izstrādā metodes šo traucējumu novēršanai.
slēdziens Loģikā – domāšanas process, kurā no viena vai vairākiem spriedumiem izsecina jaunu spriedumu; šāds spriedums.
bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
plastisks Lokans, vijīgs, arī harmonisks (par kustībām); tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām).
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
pielocīt Lokot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
aizlocīties Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā).
palocīties Lokoties pavirzīties (kam) apakšā.
izlocīties Lokoties, izliecoties, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
mīlētājs Loma, kurā attēlots jauns, skaists cilvēks, kas mīl kādu; aktieris, kura dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
liela loma loma, kurai ir nozīmīga vieta lugas, operas, baleta u. tml. tēlu sistēmā.
gaļas lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir gaļa.
piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
zirgkopība Lopkopības nozare – zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
salūgt Lūdzot saaicināt (vairākus, daudzus).
dziesmu spēle luga, kurā ir paredzētas muzikālas starpspēles ar dziesmām un dejošanu; šāda izrāde.
pēcspīdēšana Luminiscentu vielu spīdēšana, kas novērojama pēc tam, kad vairs nedarbojas tās izraisītājs.
smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
izlūzt Lūstot (kam), izvirzīties, izbrukt cauri.
ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
izlūzt Lūstot izvirzīties, atdalīties (no kā).
konsistorija Luterāņu baznīcā – administratīva institūcija; virsvalde.
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
pielaist Ļaut (kādam) pievirzīties, pietuvoties.
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
palaist Ļaut, likt doties, virzīties (kur, uz kurieni).
palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
nopirkties Ļauties (sevi) uzpirkt.
mazā gaismiņā ļoti agri rītā, pirms nav kļuvis pilnīgi gaišs.
aiztraukt Ļoti ātri aizvirzīties; aizjoņot, aizdrāzties.
aiztraukties Ļoti ātri aizvirzīties; aiztraukt (1).
aizšauties Ļoti ātri aizvirzīties; ātri, strauji aizskriet.
aizzibēt Ļoti ātri attālināties, aizvirzīties.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
šaudīt Ļoti ātri vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (ķermeņa daļu); ļoti strauji vērst (acis, skatienu) dažādos virzienos.
šaudīties Ļoti ātri vairākkārt pārvietoties, mainot kustības virzienu.
šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
joņot Ļoti ātri virzīties, skriet.
uz urrā [!urrā] ļoti ātri, arī pavirši, bez vajadzīgās sagatavošanās.
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
debesskrāpis Ļoti augsta celtne ar vairākiem desmitiem stāvu.
svelošs Ļoti auksts; arī tāds, kura zemā temperatūra izraisa asu kairinājumu.
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
čupām vien ļoti daudz (vairākās vietās).
čupu čupām ļoti daudz (vairākās vietās).
atliku Ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
bruņniecisks Ļoti drošsirdīgs, pašaizliedzīgs, augstsirdīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
mirklis Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
acumirklis Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
moments Ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
zibsnīgs Ļoti īss, acumirklīgs (par laika sprīdi).
kā no mārka izvilkts ļoti izmircis, slapjš.
kaķa soļiem ļoti klusi, nedzirdami (pārvietoties).
plānas ausis ļoti laba dzirde, izpratne par dzirdēto.
ass Ļoti labi attīstīts, izcils (par dzirdi, redzi, domāšanu u. tml.); ļoti skaidrs.
par smiekla naudu ļoti lēti (pirkt, pārdot u. tml.).
bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
dogs Ļoti liels suns ar īsu spalvu; attiecīgā suņu šķirne.
dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
toiterjers Ļoti mazs terjeru grupas suns; attiecīgā suņu šķirne.
kā dimants ļoti mirdzošs, zaigojošs.
jēls Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
spiest pie zemes ļoti nomākt (kādu), darīt grūtsirdīgu.
pa ausu galam ļoti pavirši, izklaidīgi, bez īpašas uzmanības; nepilnīgi, nejauši.
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
pelni Ļoti sausa, irdena zeme.
putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
tuntuļot Ļoti silti, vairākām kārtām ģērbt.
sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
slapjš kā mārks ļoti slapjš, izmircis.
slapjš kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš, izmircis.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
smags slimnieks ļoti slims cilvēks; cilvēks, kura slimība ir bīstama viņa dzīvībai.
traks Ļoti spēcīgs, intensīvs (par parādībām dabā); tāds, kad ir ļoti spēcīgas, intensīvas parādības dabā (par laikposmu).
spalgs Ļoti spēcīgs, stiprs (par salu, vēju u. tml.); tāds, kad ir ļoti spēcīgs, stiprs sals, vējš u. tml. (par laikposmu).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
izmirkt līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
izmirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
izmirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
samirkt līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
samirkt līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
būt slapjam līdz ādai ļoti stipri samirkt (lietū).
būt slapjam līdz kaulam ļoti stipri samirkt (lietū).
būt slapjam līdz pēdējai vīlei ļoti stipri samirkt (lietū).
iztriekties Ļoti strauji izvirzīties.
zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
šaudīties Ļoti strauji vērsties dažādos virzienos (par acīm, skatienu).
ņirbēt gar acīm ļoti strauji virzīties garām.
šauties Ļoti strauji virzīties, izplatīties (par šķidrumu, liesmām, gaismu u. tml.).
šauties Ļoti strauji virzīties, pārvietoties.
rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
dūkanbērs Ļoti tumši brūns, gandrīz melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm.
piebāzt degunu ļoti tuvu pievirzīt galvu.
daktiloģija Mācība par skaņu valodas aizstāšanu (kurlmēmajiem) ar roku pirkstu kustībām.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
politehnikums Mācību iestāde, kurā ir dažādu tehnikas nozaru nodaļas.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
bezgalīgi mazs lielums mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
reversēt Mainīt (ko) atpakaļ, pretējā virzienā.
lūzt Mainīt izplatīšanās virzienu (pārejot no vienas vides citā) – piem., par gaismu, gaismas staru.
griezt Mainīt kā stāvokli, virzienu; likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī doties kādā virzienā.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos (par dzīvām būtnēm, to ķermeņa daļām).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
kustēt Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2).
bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
uzgriezties Mainot kustības virzienu, uzvirzīties uz kādas vietas.
barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
mājīpašums Māja, uz ko (kādam) ir īpašuma tiesības.
viesis Māja, vieta, kur (kāds) ir viesis, arī stāvoklis, kad (kāds) ir viesis.
mājrūpniecība Mājamatniecības izstrādājumu ražošana pārdošanai tirgū.
vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
suņkopība Mājas suņu audzēšana un pavairošana.
tēva mājas mājas, kurās dzīvo vai ir dzīvojis tēvs; dzimtās mājas.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
pārmaksāt Maksājot (ko), samaksāt vairāk.
uz nomaksu maksājot pa daļām, pēc pirkuma iegādes.
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
simfonisms Māksliniecisks princips, kura pamatā ir filozofiski vispārināts īstenības atspoguļojums mūzikā.
artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
plīties Mākties virsū; nelikt mierā.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
uzmalt Maļot (1) sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
katarālā angīna mandeļu virspusējs iekaisums.
sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
tituls Mantots vai piešķirts goda nosaukums.
šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
mašīnbūvētājs Mašīnbūves speciālists; cilvēks, kas ir nodarbināts mašīnbūvē.
ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
ķīlis Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
atņemt Matemātikā – atrast vienu saskaitāmo, ja ir zināma summa un otrs saskaitāmais.
mīnus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem norādot, ka otrais skaitlis atņemams no pirmā.
plus Matemātikā – lieto starp diviem skaitļiem, norādot, ka tie ir savstarpēji saskaitāmi.
viens Matemātikā – veselu skaitļu pierakstā vienzīmes skaitlis, kas atrodas pirmajā vietā labajā pusē un ir jaunākajā šķirā.
siltumvadītspēja Materiāla īpašība nodrošināt siltuma pārnesi no vietām, kur temperatūra ir augstāka uz vietām, kur temperatūra ir zemāka.
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
erozija Materiālu virskārtas pakāpeniska sairšana.
virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
nulles matrica matrica, kuras visi elementi ir nulles.
ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
depilācija Matu iznīcināšana, izraušana no sejas vai ķermeņa virsmas.
sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
celiņš Matu šķirtne.
breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot, piem., sūkli ķermenim un ar spēku virzot to šurp turp).
mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
nokrāsa Mazliet atšķirīga, savdabīga (garšas) īpatnība.
nokrāsa Mazliet atšķirīgs krāsas tonis; krāsas nianse.
nokrāsa Mazliet atšķirīgs skanējuma tonis; tembrs.
apmazgāt Mazliet nomazgāt, noskalot (no virspuses).
apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
apsusināt Mazliet nosusināt (no virspuses).
paņirgāties Mazliet ņirgāties.
paņirgt Mazliet ņirgt.
panākt Mazliet pavērties, atvērties, arī atirt.
pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
pieregulēt Mazliet regulējot, panākt, ka (kas) ir vēlamajā, vajadzīgajā stiprumā, skaļumā u. tml.
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
pasirms Mazliet sirms; iesirms.
iesirms Mazliet sirms.
pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
piekrāsot Mazliet, vietumis krāsojot panākt, ka (kas) ir vienādā krāsā, nav redzami bojājumi.
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
sekcija Mēbele ar vairākiem nodalījumiem (piem., traukiem, grāmatām, televizoram).
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
seters Medību suns ar garu apspalvojumu un nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
basethaunds Medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
spaniels Medību suns ar īsām kājām un lielām, nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
šļirce Medicīnas instruments – stikla vai plastmasas cilindrs ar virzuli un adatu šķidru vielu ievadīšanai vai nosūkšanai.
dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
neiroķirurģija Medicīnas nozare, kas izstrādā nervu bojājumu diagnostikas un to ķirurģiskās ārstēšanas metodes.
surdoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dzirdes traucējumus un izstrādā metodes to novēršanai.
reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
klasiskā mehānika mehānika, kuras pamatā ir Ņūtona likumi.
dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
pistole Mehāniskā ierīce, darbarīks, kam ir šāda šaujamieroča forma.
masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
kloķvārpsta Mehānisma daļa (piem., automašīnas dzinējā), kas nodrošina rotācijas kustības pāreju taisnvirziena kustībā.
kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
iemeimurot Meimurojot ievirzīties (kur iekšā).
sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
prūsis Melnais vai virtuves prusaks.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
dūkans Melns ar rūsganu nokrāsu (parasti par zirgu).
sarkanmelns Melns ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un sarkanas krāsas laukumi.
sudrabmelns Melns ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir melni un sudrabaini krāsu laukumi.
zaļganmelns Melns ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir melnas un zaļganas krāsas laukumi.
karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
mēnessirpis Mēness sirpis.
tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
braukšanas karte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai sabiedriskajā transportā.
anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
nomērīt Mērot piešķirt, iedalīt.
metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs u. c.
komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
piebarot Mēslot (augus) ar virsmēslojumu.
vircot Mēslot ar vircu.
virmot Mest sīkus burbuļus (par šķidrumu īsi pirms vārīšanās).
krist Mesties, brukt (kādam virsū).
piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
silicēšana Metāla izstrādājumu virskārtas piesātināšana ar silīciju.
gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
vieglie metāli metāli (piem., alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
smagie metāli metāli (piem., varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
aizmest Metot aizvirzīt; aizsviest.
izmest Metot izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.); izsviest (1).
izlīkumot Metot līkumus, līkumojot (piem., starp šķēršļiem), izvirzīties.
samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
mīkstums Miesa; arī ķermeņa daļa, kur ir daudz muskuļaudu un saistaudu.
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
sakasnis Mīklas atlikums, kas ir savākts, (to) sakasot sagrābjot u. tml.
mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
karts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves; gokarts.
gokarts Mikrolitrāžas sporta automobilis bez virsbūves.
helikobaktērija Mikroorganisms, kas spēj izraisīt kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.
baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
lāpāmdiegs Mīksts diegs, kas ir paredzēts lāpīšanai; lāpāmais diegs.
mīkstsirdis Mīkstsirdīgs cilvēks.
seržants Militāra dienesta pakāpe (armijā, policijā u. tml.); cilvēks, kam ir šāda pakāpe.
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
pieslīpnis Minerāla vai ieža paraugs, kura virsma (parasti perpendikulāra slāņojumam) ir pieslīpēta un nopulēta.
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
cirkons Minerāls, cirkonija silikāts.
opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
sērūdens Minerālūdens, kura sastāvā ir samērā daudz sērūdeņraža.
nomīt Minot virsū, saspiest, sablīvēt; nomīdīt.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
fatamorgāna Mirāža.
mirgošanas aritmija mirdzaritmija.
sprikstēt Mirdzēt (par acīm).
dzirkstīt Mirdzēt ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstēt (1).
dzirkstēt Mirdzēt, ar mainīgu spožumu; zaigojoši laistīties; dzirkstīt.
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
spulgot Mirdzēt, paužot pozitīvu emocionālo stāvokli.
vizēt Mirdzēt, spīdēt (ar mainīgu stiprumu); vizmot, vizuļot.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt.
lāsot Mirdzēt, spīdēt.
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
rastrs Mirdzošas svītras televizora ekrānā.
pērle Mirdzošs (kā) piliens.
nimbs Mirdzošs aplis vai gaišs mākonis ap svēto galvām.
skaidrs Mirdzošs, spožs (par acīm, skatienu).
atmirdzēt Mirdzot atspoguļoties.
mirdza Mirdzums.
atmirgot Mirgojot atspoguļoties.
aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
mirdzināt Mirgot (3).
mirguļot Mirgot, līņāt.
mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
nelaiķis Miris cilvēks; mirušais.
mirušais Miris cilvēks.
ar kājām pa priekšu miris; tāds, ko nes zārkā apglabāt.
auksts Miris.
zibsnis Mirklis, arī moments.
nomirkt Mirkstot iegūt vēlamās īpašības.
atmirkt Mirkstot kļūt mīkstākam; izmirkstot atdalīties.
blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
nomirkšķināt Mirkšķināt un pārstāt mirkšķināt – piem., par gaismas ierīcēm.
nomirkšķināt Mirkšķinot nolaist un pacelt plakstiņus.
pamirkšķināt Mirkšķinot padot zīmi; signalizēt (kādam).
samirkšķināties Mirkšķinot sazināties.
letalitāte Mirstība; mirstība no kādas slimības attiecībā pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību ir slimojuši.
sprāgt Mirt (par cilvēkiem).
labu galu neņemt Mirt traģiskā nāvē.
nelabu galu ņemt Mirt traģiskā nāvē.
krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
beigt Mirt; vadīt pēdējo mūža posmu.
laist dzīvību ārā mirt.
slēgt acis uz mūžu mirt.
slēgt acis uz mūžību mirt.
šķirties Mirt.
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
atdusa Mirušā atrašanās kapā.
mironis Miruša cilvēka ķermenis; līķis.
mirstīgās atliekas miruša cilvēka ķermenis.
līķis Miruša cilvēka ķermenis.
augšāmcelšanās Mirušo atdzīvošanās, celšanās no kapa pēcnāves dzīvei.
kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
sūfisms Misticisks islāma virziens ar noslieci uz askētismu.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
stallis Mītne zirgu turēšanai un kopšanai; zirgu kūts.
trīsgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trejgalvains.
trejgalvains Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas; trīsgalvains.
trejgalvu Mitoloģijā, folklorā – tāds, kam ir trīs galvas.
vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
izsvīdums Mitrums, kas rodas, parādās uz kādas virsmas.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
imažinisms Modernisma novirziens krievu dzejā 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kurā par galveno mākslinieciskās daiļrades mērķi tika izvirzīta tēlainība, metaforu, salīdzinājumu u. tml. savdabība.
ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
akmeisms Modernisma virziens krievu dzejā 20. gs. sākumā.
opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
šahinšahs Monarha augstākais tituls (Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
šahs Monarha tituls (Persijā, Irānā); persona, kam ir šāds tituls.
sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
ķeizariste Monarhiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam virsū); montējot novietot virs (kā).
panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
kinoepopeja Monumentāla kinofilma vienā vai vairākās daļās (parasti par nozīmīgiem, vēsturiskiem notikumiem).
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
paklīdenis Morāli pagrimis, degradējies, izvirtis cilvēks.
paklīst Morāli pagrimt, degradēties, izvirst.
bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
dīzeļkuģis Motorkuģis, kam galvenais motors ir dīzelis.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
diafragma Muskuļu starpsiena, kas krūšu dobumu šķir no vēdera dobuma.
muftijs Musulmaņu augstākās garīdzniecības pārstāvis, kam ir tiesības pieņemt lēmumus juridiskajos un šariata jautājumos.
dervišs Musulmaņu mūks, kas ir devis solījumu dzīvot nabadzībā un klejo ubagodams.
imāms Musulmaņu vadoņu (īpaši šiītu) tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
raibspārnmuša Muša, kam raksturīgi raibi spārni un kuras kāpuri ir augļu kaitēkļi [Myoleja lucida].
sausā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai peldētu ūdens virspusē.
slapjā mušiņa mušiņa, kas gatavota tā, lai ūdenī grimtu, atgādinot samirkušu kukaini.
daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties.
izmutuļot Mutuļiem izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
uzvirst Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; arī uzvirmot (2).
uzvirt Mutuļojot, virmojot u. tml. izplūst; uzvirst (2).
memoriālmuzejs Muzejs, kas ir veltīts kādam ievērojamam, izcilam cilvēkam vai vēsturiskam notikumam; memoriālais muzejs.
kolāža Mūzikā – dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, skaņdarbu fragmentu savirknējums.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
diktāts Muzikāls vingrinājums – skaņu pierakstīšana nošu rakstā pēc dzirdes.
strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
manuālis Mūzikas instrumentu klaviatūra, uz kuras spēlē ar rokām (atšķirībā no pedāļa klaviatūras).
signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
tubafons Mūzikas sitaminstruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
perkusionists Mūziķis, kas (ar pirkstiem, plaukstām) spēlē sitaminstrumentus.
brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
reperis Mūziķis, kas izpilda repu, ir specializējies repošanā.
multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
miera korpuss nacionāla brīvprātīga palīdzības organizācija ASV, kuras brīvprātīgie speciālisti strādā valstīs, kurām ir nepieciešama palīdzība dažādās jomās.
ieaudzis nags nags, kam plātnes sānu malas ir iespiedušās zem naga valnīša.
nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
panākties Nākot pavirzīties.
pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
dziļa nakts nakts vidus, kad ir ļoti vēls.
nakts šņore nakts zvejas rīks: aukla, kurai piesietas pavadiņas ar āķiem un kuras abos galos parasti ir smagums.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
maks Nauda, kapitāls (kas ir kāda rīcībā).
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
portmonejs Naudas maks ar vairākiem nodalījumiem.
mūža stipendija naudas pabalsts, ko piešķir par īpašiem nopelniem kādā jomā.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
pārmaksa Naudas summa, kas ir pārmaksāta.
dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
Latvijas rublis naudas vienība, kas Latvijā pastāvēja pirms lata ieviešanas.
gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
bojāeja Nāve, miršana; iznīkšana, izbeigšanās.
pēdējais brīdis nāve, miršana.
beidzamā stunda nāve, miršana.
pēdējā diena nāve, miršana.
pēdējais gals nāve, miršana.
pēdējā stunda nāve, miršana.
pēdējais acumirklis nāve, miršana.
pēdējā elpa nāve; miršana.
viņā saulē nāves valstībā, mirušo pasaulē.
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
jau kuro reizi (arī dienu, gadu u. tml.) ne pirmo, ne vienu vien.
cits Ne šis (zināmais, esošais), bet kāds atšķirīgs, jauns.
neīstā gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
inerts Neaktīvs, kūtrs; tāds, kam ir raksturīgs kūtrums, bezdarbīgums, aktivitātes trūkums.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
novirze Neatbilstība (pieņemtajām normām, prasībām); atšķirība (no parastā, normālā).
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
neticēt Neatzīt, noraidīt Dieva esamību, dvēseles nemirstību u. tml.
aiziet latatā nebūt (vairs); pazust.
aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
pazust Nebūt vairs redzamam, saskatāmam.
pārstāt Nebūt vairs tam, kas bija, vai tādam, kāds bija.
aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
aptrūkt Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt.
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
idioma Nedalāms vārdu savienojums, kura nozīme atšķiras no atsevišķo vārdu nozīmes.
piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
piecirpt Nedaudz, vietumis apcirpt.
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
otrdiena Nedēļas otrā diena (starp pirmdienu un trešdienu).
piektdiena Nedēļas piektā diena, skaitot no pirmdienas.
pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
noņemt zāles nedot vairs (kādam) zāles, likt, lai (kāds) pārtrauc lietot zāles.
sēdēt uz ausīm Nedzirdēt, nesaklausīt.
gulēt uz ausīm Nedzirdēt.
sērsēne Neēdama sēne sēram līdzīgā krāsā ar mazu cepurīti, kuras centrā ir neliels paugurs.
negatīvisms Negāciju (2) uzsvēršana, izvirzīšana priekšplānā.
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
neirologs Neiroloģijas speciālists; nervu ārsts.
neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
eģe Neirstošā mala (audumam).
pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
okazionāls Nejaušs; tāds, kam ir gadījuma raksturs.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
sagrūst Nekārtīgi, pavirši novietot.
nevīžīgs Nekārtīgs, paviršs.
zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
ērzelis Nekastrēts, pieaudzis zirgu tēviņš.
neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
melnais tirgus nelegāla tirdzniecība.
točka Nelegāla tirdzniecības vieta.
lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
lauzīta līnija nelīdzena līnija, kas sastāv no vairākiem dažādos virzienos vērstiem nogriežņiem.
ķeburains Nelīdzens, ar izvirzījumiem; grūti salasāms.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
skamba Neliela daļa, kas ir atdalījusies (no kā, tam lūstot, drūpot u. tml.).
tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
jūras zirdziņš neliela jūras zivs, kuras galva izskatā ir līdzīga zirga galvai.
atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
kavatīne Neliela liriska ārija (operā).
spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
izjāde Neliela pastaiga jāšus (parasti uz zirga).
sieriņš Nelielā porcijā fasēts kādas šķirnes siers.
mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
kloķis Neliela svira, rokturis, arī slēdzis.
smecernieks Neliela vabole ar snuķi, kas dzīvo uz augiem un ēd augu virszemes daļas.
kiosks Neliela viegla celtne, arī nodalījums, novietne sīku preču tirdzniecībai.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
malduguns Neliela, bāli zilgana liesma (purvainās vietās, degot purva gāzēm), kas naktī spīd nelielā augstumā virs zemes.
planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
salaka Neliela, slaida zivs, kuras mugura ir zilganpelēka vai zaļganpelēka, sāni un vēders dzeltenīgs vai bāls [Osmerus eperlanus].
robiņš Nelieli izvirzījumi un padziļinājumi (kā malā).
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
kvekšķis Neliels (parasti bezšķirnes) suns, kas mēdz riet smalkā balsī.
kveksis Neliels (parasti bezšķirnes) suns.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
garnele Neliels desmitkāju kārtas jūras vēzis ar vāji pārkaļķotu čaulu, kura vairākas sugas lieto uzturā; krevete.
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
iedobulis Neliels iedobums (parasti zemes virsmā).
dziesma bez vārdiem neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs durvīm, vārtiem).
vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
ūdens kliņģeris neliels kliņģeris, ko pirms cepšanas apvāra ūdenī.
pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
stance Neliels lirisks dzejolis ar prātniecisku saturu.
zebenieks Neliels maiss, tarba (piem., auzu iebēršanai zirgam ceļā, noķerto zivju, vēžu ievietošanai).
pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
humoreska Neliels sacerējums prozā vai dzejā, kurā autors labsirdīgi pazobojas par sabiedrības dzīves parādībām vai cilvēka rakstura īpašībām.
ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
cikāde Neliels vai vidēji liels augu sūcēju kukainis, kas spēj radīt spēcīgas, čirkstošas skaņas.
raibspārnis Neliels vai vidēji liels tauriņš, kam ir raksturīgi melni spārni ar sarkaniem raibumiem.
piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
paugurs Neliels zemes virsas paaugstinājums.
mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
zirģelis Neliels, arī ļoti vājš, izkāmējis zirgs.
dzelksnis Neliels, ass izvirzījums (priekšmetam).
grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
uzkalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; pakalns.
pakalns Neliels, kalnam, pauguram līdzīgs zemes virsas paaugstinājums; uzkalns.
noktirne Neliels, liriska rakstura skaņdarbs (parasti klavierēm).
kancona Neliels, liriska rakstura vokāls vai instrumentāls skaņdarbs.
lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
šķipsna Neliels, pirkstos saņemams (kā) kopums.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
atstumt Neļaut vairs piedalīties (darbībā, pasākumā u. tml.).
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
grauzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
kremst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
grauzties sirdī nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
gremzt sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
ēst sirdi nemitīgi sagādāt sirdssāpes.
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
parabola Nenoslēgta plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no dotā punkta un dotās taisnes.
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
turēties pie lietas nenovirzīties no jautājuma, temata.
vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
dīžāties Nepacietīgi, nemierīgi mīdīties (parasti par zirgiem).
atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
apskaitīt Nepareizi aprēķinot (naudu), apkrāpt (piem., pircēju).
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
elevators Nepārtrauktas darbības kravas pacēlājs vertikālā vai gandrīz vertikālā virzienā.
konveijers Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
transportieris Nepārtrauktas darbības transportierīce (ar lenšu vai kausu virkni) beramkravu vai gabalkravu pārvietošanai no vienas vietas uz otru.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
griezties Nepatīkami kairināt; izraisīt nepatīkamas izjūtas, radīt nepatiku.
griezt Nepatīkami kairināt.
plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
dilemma Nepieciešamība izvēlēties vienu no divām vai vairākām iespējām.
pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
melngalvis Neprecētu ārzemju tirgotāju brālība.
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
ganglijs Nervu mezgls – nervu šūnu (neironu) sakopojums.
psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
sensors Nervu šķiedras gals, šūna, kas uztver kairinājumu (impulsu) un to novada uz smadzenēm.
palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
turēties kopā Nesairt, nesadalīties.
dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
iepakaļ Nesasniedzot tādu līmeni, stāvokli, kādā ir citi.
vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
aizgājējs Nesen mirušais.
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
jaust Neskaidri, vāji uztvert (piem., ar redzi, dzirdi).
pirmatnējais mežs neskarts mežs, kurā netiek ne cirsts, ne stādīts.
mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
kleperis Nespēcīgs, novājējis zirgs.
daltonisms Nespēja atšķirt sarkano, retāk zilo vai violeto krāsu.
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
glābties Nespēt izvairīties (no kā nepatīkama).
slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
iegult Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
iegulties Netikt virzītam tālāk, izmantotam.
nešķīsts Netikumīgs, netikls; tāds, kas ir saistīts ar reliģiskiem pārkāpumiem.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
žurgains Netīrs (par šķidrumu); izmircis, netīrs (par masu).
žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
negriezt ceļu nevairīties, nebaidīties ne no kā, izaicināt (kādu).
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
traips Nevēlams plankums uz kādas virsmas.
melnais saraksts nevēlamu vai neuzticamu personu, firmu u. tml. saraksts.
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
kūleņot Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
kūleņoties Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
nevienāds Nevienmērīgs, nelīdzens; atšķirīgs.
iesprukt Neviļus ievirzīties (kur iekšā).
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmest Neviļus pieļaut, ka (kas) uzkrīt virsū (uz kā, kam).
uzrauties Neviļus sasprindzinot muskulatūru, tikt uzvirzītam uz augšu.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
buksēt Nevirzīties uz priekšu.
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
apšņāpt Nevīžīgi, pavirši apgriezt.
nekārtīgs Nevīžīgs, nolaidīgs, paviršs (piem., pret savu ārieni, pienākumiem).
šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
pārcilvēks Nīčes filozofijā – cilvēka ideāls; cilvēks, kas ar savām īpašībām ir pārāks par citiem.
atkauties Nikni atvairīties, atgaiņāties.
behemots Nīlzirgs.
ienirt Nirstot ievirzīties zem ūdens.
panirt Nirstot pavirzīties (zem ūdens līmeņa).
kolodijs Nitrocelulozes šķīdums spirta un etilētera maisījumā.
nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
galvenā sakne no dīgļsaknes attīstījusies sakne, no kuras atiet vairāk attīstītās sānsaknes.
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena mazliet atšķirīgs virziens, kustība (piem., mākslā, reliģijā, politikā).
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
kazemāts No izturīgiem materiāliem celts virszemes vai pazemes nocietinājums; telpa šādā nocietinājumā aizsardzībai pret artilērijas šāviņiem.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
smilšu mīkla no kviešu miltiem, sviesta, cukura, olām gatavota mīkla irdenu, trauslu izstrādājumu izgatavošanai.
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes gatavots deserta vīns.
opijs No negatavu īpašas šķirnes magoņu pogaļu sulas iegūta narkotiska viela.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
no pirmā acu uzmetiena no pirmā skatiena, no paša sākuma.
čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
trose No stieplēm vai izturīgām šķiedrām vīta virve.
tīkliņš No tīkla (1) darināts, nelielam maisam līdzīgs izstrādājums (produktu, pirkumu ievietošanai).
sarkanvīns No tumšo vīnogu šķirnēm gatavots tumši sarkans vīns.
pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
tatami No vairākiem īpaša veida matračiem sastāvošs paklājs džudo cīņām.
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; pēc mūsu domām.
akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
noirties Noairēties.
apbirt Nobirt, nokrist (par daudziem vai visiem).
apcirst Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
apcirst Nocirst, izcirst (daudz vai visu).
meža resursu atražošana nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
segregācija Nodalīšana, nošķiršana.
nošķirt Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama atpūta.
noziegums Nodarījums (tīšs vai aiz neuzmanības), par kuru krimināllikumā ir paredzēts sods; sodāms tiesību normas pārkāpums.
iesieties Nodrošinoties iestiprināt sevi (piem., virvēs).
uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
proporcionāli nogriežņi nogriežņi, kuru garumi ir proporcionāli.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts; šā ieža gabals.
mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
atvilkties Noģērbt virsdrēbes.
atvilkt Noģērbt, novilkt (parasti virsdrēbes).
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
atrisināt Nokārtot (izlemjot, izšķiroties par pieņemamu risinājumu).
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
gruntēt Noklāt virsmu (pirms krāsošanas, gleznošanas u. tml.) ar īpašu vielu.
noķellēt Nokrāsot (parasti pavirši, neglīti).
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nedoties Nolieguma darb. --> doties; nepārvietoties, arī nesākt pārvietoties (kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
nepamirkšķināt Nolieguma darb. --> pamirkšķināt.
nepietikt Nolieguma darb. --> pietikt, būt tādā daudzumā, ka ir par maz.
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
nospiest sirdi nomākt, padarīt grūtsirdīgu kādu.
apmazgāties Nomazgāties; nomazgāt sevi, savas ķermeņa daļas (no virspuses).
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
iemērīt Nomērīt (lai kādam piešķirtu, iedalītu, pārdotu u. tml.).
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
kempings Nometne autotūristiem, kurā ir viegla tipa namiņi, vietas telšu uzsliešanai vai ceļojumautobusu (karavānu) novietošanai.
nomirguļot Nomirgot.
gatavs Nomiris; beigts.
noblisināt Nomirkšķināt.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
aiziet citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
doties citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
būt citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
nomirt (kāda) rokās nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
palikt uz galda nomirt operācijas laikā (par operējamo).
iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
paņemt līdzi kapā nomirt, neizpaužot kādas zināšanas u. tml.
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
atstiept kājas nomirt, nobeigties.
atstiept pēdas nomirt, nobeigties.
notirināt kājas nomirt; nobeigties.
aizvērt acis uz mūžu nomirt.
iemigt mūža miegā nomirt.
izlaist garu nomirt.
līst kapā nomirt.
nolikt karoti nomirt.
atdot galus nomirt.
atvadīties no dzīves nomirt.
stāties Dieva priekšā nomirt.
aiziet no dzīves nomirt.
aiziet mūžībā nomirt.
aiziet kapā nomirt.
aiziet pie tēviem nomirt.
aiziet pie senčiem nomirt.
aizslēgt acis uz mūžu nomirt.
nolikt ķelli nomirt.
aiziet aizsaulē nomirt.
aiziet Nomirt.
aizmigt Nomirt.
aiziet no šīs pasaules Nomirt.
nobeigties Nomirt.
nosprāgt Nomirt.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
nomirējs Nomirušais cilvēks, mirušais.
noraut Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
nopērties Nopērt sevi (pirtī ar pirtsslotu).
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
sapirkt Nopirkt (kā lielāku daudzumu).
izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka tas piepilda (ko).
pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
nopirkties Nopirkt sev; tikt nopirktam (parasti neplānoti, spontāni).
paņemt Nopirkt, iegādāties.
tālākpārdošana Nopirktas preces pārdošana.
iepirkums Nopirktie produkti, preces.
zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
uz Norāda (kā) novietojuma, atrašanās virzienu.
uz Norāda kustības, darbības virzienu.
uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
uz Norāda skatiena, uzmanības virzienu, objektu.
uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
uz Norāda to, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
ie- Norāda uz darbības virzību iekšā (piem., telpā, vidē).
no- Norāda uz darbības virzību lejā, zemē, arī nost (no kurienes).
pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
pie- Norāda uz darbības virzību pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk.
aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
pār- Norāda uz darbības virzību uz citu vietu.
pār- Norāda uz darbības virzību uz izejas punktu.
uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pa- Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas ir saistīts ar kādu darbību.
par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
pret- Norāda uz neatbilsmi, arī to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1] (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te [1]; pretstats: tur.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir kāda vērtējuma, iedalījuma pamatā.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies, atnācis, atbraucis, (kas) ir atsūtīts, atgādāts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas kādam) ir līdzi, atrodas (pie viņa).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir slēgts, nedarbojas.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atgūstams.
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana.
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
pēc Norāda uz to, kas ir kam līdzīgs.
pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam secinājumam, spriedumam.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras vai augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
uz Norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
pāri Norāda, ka (kāds laikposms) ir pagājis.
sub- Norāda, ka (kāds) ir padots, kādam citam; norāda uz pakārtotības, padotības attiecībām.
par Norāda, ka (kam) ir kāda spilgta īpašība, pazīme.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
virspus Norāda, ka (kas) atrodas uz augšu (no kā), virs (kā), arī pirms (kā).
pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
augšpus Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots, noris, virs (kā).
pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
līdzi Norāda, ka (kas) ir kopā (ar kādu).
tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
pāri Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.
tik tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka (kas) ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
sub- Norāda, ka (kas) ir tuvs (kam citam).
lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
-grāfs Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts vai uzzīmēts.
-gramma Norāda, ka (kas) ir uzrakstīts, pierakstīts, ierakstīts vai attēlots.
virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
pāri Norāda, ka (kas) ir vērsts virs (kā), prom, tālumā.
virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
pretī Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās, arī tuvojas no pretējās puses uz kā pusi.
klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
klāt Norāda, ka (kas) virzās (pie kā), tuvojas ļoti tuvu (kam).
pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
caur Norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts (kam) cauri.
nost Norāda, ka (kas) virzās, attālinās prom (no kā).
tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
bez- Norāda, ka ar pamatvārdu nosauktais ir šķietams, samazināts, vājināts.
ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
māja Norāda, ka attiecīgais dzīvnieks ir mājdzīvnieks.
māja Norāda, ka augs ir kultūraugs.
tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
cik Norāda, ka darbība vai process ir apstākļu nosacīts.
at- Norāda, ka darbība vērsta atpakaļ (virzienā uz sākumpunktu vai uz aizmuguri).
iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
pa Norāda, ka darbības norisei ir raksturīga minētā īpašība.
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
pāri Norāda, ka ir pagājis kāds laika sprīdis pēc kāda cita pulksteņa laika momenta.
vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
krietns Norāda, ka minētā pazīme ir samērā palielināta, pastiprināta.
kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
arhe- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
fero- Norāda, ka saliktenī nosauktais satur dzelzi vai ir saistīts ar dzelzi, tā īpašībām.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā īpašība ir daļēja, nav pilnīga.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir tāda pati kā citam.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā militārā dienesta pakāpe ir paaugstināta.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris, virzās šķērsām (kam).
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar to.
antropo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz cilvēku, ir saistīts ar to.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli vai ir saistīts ar to.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml., ir saistīts ar tiem.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
nano- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz nanotehnoloģiju, ir saistīts ar to.
cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz šūnām, ir saistīts ar šūnām.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ar pagājušo laiku modes, stila iezīmēm.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina, pārrauga kāds galvenais, arī augstāka ranga.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir automatizēts, darbojas automātiski.
iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies pirms kā cita.
eks- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijušais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir desmit.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divējāds.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, aizņem nelielu teritoriju.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir otrais pēc pakāpes, otrās vietas ieguvējs.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā tam, kas ir mainīgs).
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) remontu.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu ražošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu un (vai) tā atklāšanu.
pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, uztveršanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehniku.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
grafo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstīšanu.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, izmantošanu u. tml.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tirdzniecību, peļņas ieguvi.
treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru, arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms- (1).
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada kā kustības virzienu, darbību.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir četras sastāvdaļas.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir trīs sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir vairākas vai daudzas sastāvdaļas.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir (kādā sistēmā) zemāka pakāpe.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir sešas sastāvdaļas.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki vai daudzi.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie virzās kam garām.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir tūkstoš.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā gaļā nosauktais ir saistīts ar sešus laikposmus ilgu periodu.
-mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
desmit- Norāda, ka skaitleņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
gar Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
aizrādīt Norādīt uz kādām neprecizitātēm, neatbilsmēm, paviršību.
rādīt ar pirkstu (uz kādu) Norādīt uz kādu, atklāti paužot nosodījumu, nicinājumu; arī izsmejot kādu, ņirgājoties par kādu.
uz- Norādot uz darbības virzību augšā, uz augšu.
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt, nelietot u. tml.
atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
reakcija Norise, darbība, ko izraisa kairinājums.
pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
iet savu parasto gaitu norisināties tā, kā vienmēr, kā ir pierasts, ierasts.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (atšķirībā no šāda stāvokļa traucējumiem, piem., slimības, traumas rezultātā).
segregācija Norobežošana, nošķiršana vai nodalīšana pēc etniskajām, rasu u. tml. pazīmēm.
novilkt robežu norobežot, nošķirt, nodalīt.
atdalīt Norobežot, nošķirt.
infarkts Norobežots audu pamirums kādā orgāna daļā, kurā pārtraukta asins pieplūde.
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
robeža Nosacīta līnija, kas šķir kādu teritoriju.
ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
nominēt Nosaukt, izvirzīt par kandidātu (amatam, goda nosaukumam, balvai u. tml.).
dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
nopūst Noskanēt (piem., sirēnas) pūtienam.
sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
aizslēgt sirdi noslēgties sevī, arī būt cietsirdīgam.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
mednieku stāsts nostāsts, kurā ir ļoti daudz pārspīlējumu.
pacelties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties uz pirkstgaliem nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pacelties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
pastiepties pirkstgalos nostāties uz kāju pirkstgaliem.
uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
apsūkāt Nosūkāt (no virspuses); mazliet nosūkāt.
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
norobežot Nošķirt, nodalīt.
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
nožogoties Nošķirt, norobežot savu teritoriju ar žogu.
nodalīt Nošķirt, norobežot, arī nesajaukt.
nogriezt Nošķirt.
atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā); palikt savrup.
nožogoties Nošķirties, norobežoties.
nodiegt Nošūt lieliem dūrieniem; nošūt ātri vai pavirši.
cirkulārā nota nota, kas adresēta vienlaikus vairākām valstīm.
notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
nospraust kursu Noteikt darbības, attīstības virzienu.
peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
nekārtība Notikumi, fakti, kas ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemto kārtību; trūkumi, nepilnības.
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
zirnāju salmi novāktie zirņu stublāji.
arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas u. tml.).
mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
krātiņš Novietne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt.
staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
uzlikt Novietot (ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam).
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
saguldīt Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam).
sastatīt Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita.
noklāt Novietot, uzklāt (kam) virsū (kāda materiāla kārtu).
uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
savietoties Novietoties (kur) – par vairākiem, daudziem.
sagulēt Novietoties (kur) guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam).
uzlikties Novietoties guļus, sēdus virsū (uz kā, kam).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties.
noklāt Novietoties vai atrasties (kam) virsū, pāri – par (kā) kārtu.
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
uzmesties Novietoties, parasti strauji, arī uz brīdi, sēdus, guļus, tupus u. tml. virsū (uz kā, kam).
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
noģērbties Novilkt sev apģērbu vai virsdrēbes.
nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
aberācija Novirze no normālā tipa.
deformācija Novirze no normālās formas; bojājums (organismā, tā daļā).
patoloģija Novirze no normas (organismā, tā darbībā).
anomālija Novirze no normas, vispārējas likumības.
dislokācija Novirze no sākotnējā, normālā izvietojuma.
nokare Novirze uz leju starp (kā) piestiprinājuma vietām.
traucējums Novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā.
sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās klasiskiem paraugiem, tradicionālām formām, augsts profesionālisms.
virziens Novirziens, strāvojums, grupējums (piem., literatūrā, mākslā).
atkāpe Novirzīšanās (no normas, kārtības u. tml.).
ekskurss Novirzīšanās no temata, lai iztirzātu kādu blakus jautājumu.
nobīdīt Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
pārvirzīt Novirzīt (uz ko citu).
noņemt Novirzīt nost (no kurienes, piem., roku vai kāju).
novērsties Novirzīties (no kā).
nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, sāniem u. tml.
dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
noliekties Novirzīties sānis, slīpi, uz kādu pusi u. tml.
noklīst Novirzīties.
ar līkumu Novirzoties no taisnākā, īsākā ceļa (piem., ko apejot).
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
metafora Nozīmes pārnesums, kas balstās uz divu jēdzienu līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums.
virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir īpaša nozīme.
noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
atņemt Ņemot atvirzīt nost.
ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
izņemt Ņemot izvirzīt (no kurienes).
vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
uzņemt Ņemot uzcelt, uzvirzīt augšā (no zemes, grīdas u. tml.).
grābt Ņemt (ar ko) un virzīt (kur).
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
kļaut Ņemt, tvert no vairākām vai visām pusēm.
ņirbināties Ņirbēt.
aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties (pret kādu), apvainot (kādu).
noņirgt Ņirdzīgi nosmieties.
atņirgt Ņirdzīgi, ņirdzot atbildēt.
noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
noņirgāties Ņirgājoties izpaust savu attieksmi (par kādu, ko).
noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
apbalvojums Oficiāla atzinība par sasniegumiem vai nopelniem (piem., balvas, ordeņa, medaļas piešķiršana).
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
nolīgums Oficiāla vienošanās starp divām vai vairākām valstīm; (starptautisks) līgums.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
glikoze Ogļhidrāts, kas atrodas galvenokārt augos un ir dzīvo organismu enerģijas avots.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
dioksīds Oksīds, kura molekulā ir divi skābekļa atomi.
pentoksīds Oksīds, kura molekulā ir pieci skābekļa atomi.
interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
minets Orālā seksa tehnika – dzimumorgānu kairināšana ar muti.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
nekroze Orgāna, tā daļas vai šūnu atmiršana dzīvā organismā.
dzimumorgāni Orgāni, kas veic vairošanās funkciju.
serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
organiskā skābe organiskais savienojums, kam ir skābju raksturīgās īpašības.
aldehīdi Organiski savienojumi – skābju, spirtu u. tml. ieguves starpprodukti, kurus plaši izmanto rūpniecībā (piem., polimēru ražošanā).
glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
reflekss Organisma atbildes reakcija uz kairinājumu, kura realizējas ar centrālās nervu sistēmas starpniecību.
šoks Organisma reakcija uz ārkārtīgi spēcīgu kairinātāju (piem., smagu traumu), kas izpaužas vispārējos organisma funkciju traucējumos.
aktivitāte Organisma spēja reaģēt uz ārējiem kairinājumiem.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
karsonis Organisma stāvoklis (piem., slimības dēļ), kad ķermeņa temperatūra ir ievērojami paaugstināta.
kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
vecāki Organismi, kas rada, ir radījuši jaunus organismus.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
kreditors Organizācija, uzņēmums, atsevišķa persona, kas dod kredītu (1); tas, kam (kāds) ir parādā.
aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
ONAB Organizētās noziedzības apkarošanas birojs.
kompensators Orgāns, kas aizstāj, līdzsvaro cita orgāna darbību, ja tā ir traucēta.
rudimentārs orgāns orgāns, kas ir zaudējis savu nozīmi un pakāpeniski izzūd; rudiments.
urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
žultsvads Orgāns, pa kuru žults no žultspūšļa nonāk divpadsmitpirkstu zarnā.
automātisms Orgānu vai šūnu spēja darboties automātiski bez ārēju kairinātāju iedarbības.
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
B Otrais labākais (savā grupā, šķirā u. tml.).
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, rīkoties).
pairt Paairēt.
tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
nelīdzenums Paaugstinājums, padziļinājums (kā virsmā).
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
apdarināt Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
pairties Pabraukties (parasti laivā) pa ūdeni; paairēties.
pasteigties Pacensties virzīties (iet, braukt u. tml.) pēc iespējas ātrāk.
birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
sasmirdināt Padarīt smirdīgu.
atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
baigais gads padomju okupācijas pirmais gads, laiks no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada 22. jūnijam.
gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
robs Padziļinājums (kā) virsmā.
gultne Padziļinājums zemes virsmā, pa kuru plūst vai kuru piepilda ūdens.
bedre Padziļinājums, iedobums (zemes virsmā).
gramba Padziļinājums, izbraukta vai izskalota vieta (ceļa virskārtā); riteņu iebraukta sliede.
iedobums Padziļinājums, parasti neliels (kādā virsmā).
patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
pakrēslis Paēna; vieta, kur ir paēna.
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairs negribas.
ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
puspagrabs Pagrabs, kas daļēji atrodas virs, daļēji – zem grunts līmeņa.
robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
aizgriezt Pagriezt citā virzienā (ķermeni, tā daļu).
novērsties Pagriezt galvu, pavērst skatienu prom, citā virzienā; pagriezties prom.
apgriezt Pagriezt pretējā virzienā, otrādi.
aizgriezties Pagriezt savu ķermeni citā virzienā; novērsties.
pavērst Pagriezt, vērst (ko, kādā virzienā).
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties citā virzienā, attālināties.
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
pohas Paģiras.
samīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā); izmainīties (2).
izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām šaurā vietā).
samainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā); izmainīties (2).
pavākties Paiet, pavirzīties nost.
pataujāt Pajautāt (parasti vairākiem, daudziem).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
divjūgs Pajūgs, ekipāža, kurā iejūgti divi zirgi.
četrjūgs Pajūgs, kurā iejūgti četri zirgi.
trijjūgs Pajūgs, kurā iejūgti trīs zirgi; trīs zirgi, kas iejūgti vienā pajūgā.
vienjūgs Pajūgs, kurā iejūgts viens zirgs.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
hromatiskā gamma pakāpeniski augšupejošu vai lejupejošu mūzikas skaņu virkne, kurā atstatums starp skaņām nepārsniedz pustoni.
izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
krāt Pakāpeniski iegūt, vairot.
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
sirmot Pakāpeniski kļūt sirmam.
stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
slīgt Pakāpeniski virzīties lejup, grimt (kur) iekšā.
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt lejup.
pasutināties Pakarsēties (parasti pirtī).
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
murdēt Paklusu, neskaidri būt dzirdamam, skanēt (piem., par balsi).
saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
atkratīt Pakratot atvirzīt, atdalīt nost.
nokratīt Pakratot, pakustinot novirzīt nost.
pakacināt Paķircināt.
bradikardija Palēnināta sirdsdarbība.
oligocēns Paleogēna perioda vēlā epoha (pirms 37–25 milj. gadu).
paleocēns Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67–58 milj. gadu).
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
devons Paleozoja ēras ceturtais periods (pirms 409–363 milj. gadu); nogulumi, kas radušies šajā periodā.
ordoviks Paleozoja ēras otrais periods (pirms 510–436 miljoniem gadu), kad parādījās pirmie mugurkaulnieki.
kembrijs Paleozoja ēras pirmais periods (pirms 570–500 miljoniem gadu).
uzairēt Palielināt airēšanas intensitāti, tempu.
daudzkāršot Palielināt vairākas vai daudzas reizes.
pelddvielis Paliels dvielis, kurā slaukās pēc peldes vai mazgāšanās vannā, dušā vai pirtī.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
iegrimt Pamazām iespiesties, ievirzīties dziļāk (zemē), ilgstoši atrodoties (uz tās).
paplikšķināt Pamirkšķināt.
sacelt kājās Pamodināt (vairākus, daudzus); arī panākt, ka (vairāki, daudzi) pieceļas.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
sprakšķināt Panākt būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt sprakšķ.
uzpilināt Panākt vai pieļaut, ka (kas) uzpil virsū (uz kā, kam).
laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
nobeigt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk līdz pilnīgam spēku izsīkumam, nomirst.
dārdināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt dārd.
sadzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) nonāk, nokļūst (kur, parasti pret savu gribu).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) pārvietojas vēlamajā virzienā.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maldās, neatrod īsto ceļu, virzienu.
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
ņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē dzīvību, nomirst.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls, sīks) virzās uz augšu.
lidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas viegls), gaisa plūsmas nests, virzās, arī kustas.
šķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrs) strauji virzās uz vairākām pusēm.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
sarūgtināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., laikposms) ir saistīts ar sāpīgu pārdzīvojumu, arī kļūst nepatīkams, grūts.
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, nomirst.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
noraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir bagātīgi piepildīts, apgādāts (ar ko).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saistībā (ar ko).
sakausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir cieši sasaistīts, savienots.
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
izvadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izvirzās (no ierīces, sistēmas u. tml.).
klaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) klaudz; vairākkārt, ilgāku laiku klaudzēt.
piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst smirdīgs.
zeltīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zeltains, iegūst zeltam raksturīgo krāsu, arī mirdzumu.
sairdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur irdens.
uzirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti no virspuses, irdens.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
ņirbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ņirb.
savirmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk virmot.
savirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti pēkšņi, virpuļot; panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi virpuļo.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
šņirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) šņirkst.
švirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) švirkst.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
baukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt baukšķ.
blīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt blīkšķ.
brikšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt brikšķ.
čaukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čaukst.
čīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čīkst (1).
čirkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt čirkst (1).
dimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt dimd; vairākkārt dimdēt.
klabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klab (1).
klakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klakšķ.
klinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt klinkšķ.
knakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt knakšķ.
pakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pakšķ.
pīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pīkst.
plaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plaukšķ.
plīkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plīkšķ, arī plikšķ.
plirkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plirkšķ.
pliukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pliukšķ.
plunkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt plunkšķ.
pukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt pukšķ (1).
purkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt purkšķ (1).
rēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rēc.
skandināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skan.
skrabināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrab.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ.
skripstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skripst.
strinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt strinkšķ.
šmīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
šmiukstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
šņakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šņakst.
švīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt švīkst.
trinkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt trinkšķ; strinkšķināt.
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (1).
žļarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļarkst (2).
žļurkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žļurkst.
žņerkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žņerkst.
žvakstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvakst.
žvarkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt žvarkst.
tarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt, ilgāku laiku tarkšķ (1).
šķindināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārtīgi šķind.
nocelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs neatrodas (uz kā, kam virsū).
izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
izplatīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vēršas plašumā, vairojas.
uzvirpuļot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virpuļojot uzvirzās augšā.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
birdināt Panākt, būt par cēloni, ka birst (ilgstoši vai vairākkārt); pieļaut, ka birst; bārstīt.
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka jaucot, saviļņojot, (kas) uzvirzās virsējos slāņos.
plēst pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
raut pušu panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
plēst uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
raut uz pusēm panākt, būt par cēloni, ka kādam ir ļoti daudz darbu, pienākumu.
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst spirgts, možs.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka mirst.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
blarkšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blarkšķ.
blaukšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) blaukšķ.
brakšķināt Panākt, būt par cēloni, ka vairākkārt (kas) brakšķ.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka vielas iedarbībā (kas) izzūd, vairs nepastāv.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
aizvirzīt Panākt, ka (domas, saruna u. tml.) pievēršas kam citam; novirzīt.
pavairot Panākt, ka (kā) kļūst vairāk.
spīdzināt Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
izsmīdināt Panākt, ka (kāds) ilgi un sirsnīgi smejas.
izņemt Panākt, ka (kāds) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
nogrūst (kādu) no ceļa panākt, ka (kāds) vairs nespēj turpināt iesākto.
uzplūdināt Panākt, ka (kas šķidrs) uzvirzās (kam) virsū.
noņemt no uzskaites panākt, ka (kas, kāds) vairs nav uzskaitē.
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
pavērst Panākt, ka (kas) iegūst citu virzību.
sakārtot Panākt, ka (kas) ir lietošanas kārtībā.
irdināt Panākt, ka (kas) kļūst irdens.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd (uz leju), ievirzās (kur iekšā).
ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
piešķilt Panākt, ka (kas) rodas; piešķirt (2).
palaist Panākt, ka (kas) sāk virzīties, plūst.
sadzīt Panākt, ka (kas) savirzās (kopā).
novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
šmakstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmakst.
šmaukstināt Panākt, ka (kas) vairākkārt šmaukst.
valstīt Panākt, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (piemēram, par vēju, viļņiem).
izņemt Panākt, ka (kas) vairs neatrodas līdzšinējā vietā.
nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
pārvirzīt Panākt, ka (kas) virzās (pa citu vietu, uz citu vietu).
noārdīt Panākt, ka (kas) zūd, vairs nepastāv.
virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
iegāzt Panākt, ka (piem., krava) gāžoties, birstot u. tml. ievirzās (kur iekšā).
uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
apstādināt Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
aizvirzīt Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
nodzēst gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
izslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
lauzt ceļu Panākt, ka ir iespējams virzīties uz priekšu.
atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
izņemt no apgrozības panākt, ka nav vairs apgrozībā.
izņemt Panākt, ka nav vairs lietošanā.
atsvabināt Panākt, ka nav vairs saistīts, traucēts u. tml.
dalīt Panākt, ka no veselā rodas vairākas atsevišķas daļas, vienības.
mirdināt Panākt, ka nomirst.
uztupināt Panākt, ka novietojas tupus vai sēdus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
atbrīvot Panākt, ka vairs nenoslogo, netraucē u. tml.; attīrīt (no kā).
apklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (darbība, norise, kas rada skaņas).
noklusināt Panākt, ka vairs neturpinās (kāda darbība, norise).
pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
rubajs Panta forma austrumtautu lirikā – četrrinde ar atskaņotu pirmo, otro un ceturto rindu.
jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
daktils Pantmērs, kurā ir trīszilbju pēda ar uzsvērtu vai garu pirmo zilbi.
trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
četrrinde Pants, dzejolis, kurā ir četras rindas.
desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
sešrindenis Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas; sešrinde.
sešrinde Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas.
divrinde Pants, kam ir divas rindas.
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
piešpricēt Papildus piešķirt.
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
iet pāri līķiem par katru cenu realizēt savtīgus nolūkus, nevairoties kaitēt citiem.
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
par visām lietām par visu vairāk.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
haploīdija Parādība, ka šūnā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
poliginija Parādība, kad vienā ziedā ir vairākas auglenīcas.
poligāmija Parādība, kad vienas un tās pašas sugas augiem vai vienam augam ir viendzimuma un divdzimumu ziedi.
apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
pārkairināt Pārāk spēcīgi kairinot, izraisīt (kā) bojājumu, darbības traucējumus.
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
rombs Paralelograms, kura visas malas ir vienādas un diagonāles perpendikulāras.
līmenisks Paralēls Zemes virsmai; horizontāls.
patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
stiebrs Parasti savienojumā "mata stiebrs": mata daļa, kas atrodas virs ādas.
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
pirmpirkuma Parasti savienojumā "pirmpirkuma tiesības": pirkšanas pirmtiesības.
trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
patogēnie parazīti parazīti, kas ir kaitīgi savam saimniekam un izraisa tā saslimšanu.
riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
pelēkā puve parazītisku sēņu izraisīta augu slimība, kuras rezultātā auga audi kļūst ūdeņaini, mīksti un pārklājas ar pelēku, irdenu kārtu.
noviciāts Pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
zombijs Pārdabisks spēks vai burvestība, kas, pēc vudū ticējumiem, var iemājot mironī un to atdzīvināt; šādi atdzīvināts mironis.
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
komijs Pārdevējs, tirgotāja palīgs.
pārdot preces vairumā pārdot preces vairumtirdzniecībā.
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
reģents Pareizticīgās baznīcas kora diriģents.
virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
odekolons Parfimērijas izstrādājums – smaržvielu šķīdums atšķaidītā spirtā.
substantivēties Pāriet no kādas citas vārdšķiras lietvārdos.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
oksidēt Pārklāt (metāla izstrādājuma virsmu) ar oksīda kārtu.
apsudrabot Pārklāt (no virspuses) ar sudraba kārtu.
nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
galvanizēt Pārklāt metāla virsmu ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
aprakt Pārklāt, nosegt (par ko brūkošu, grūstošu, birstošu u. tml.).
pāraugt Pārklāties (ar augošiem augiem); augot pārklāt (vietu, kā virsmu) – par augiem.
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
apsūbēt Pārklāties (no virspuses) ar oksidēšanās produktu kārtu.
appelēt Pārklāties (no virspuses) ar pelējumu.
apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
uzsūbēt Pārklāties ar oksidēšanās produktu kārtu, rasties šādai kārtai virsū (uz kā, kam).
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
nolikt pie vietas (kādu) pārmācīt (kādu), ja (kāds) ir kļuvis augstprātīgs, atļāvies par daudz u. tml.
pārmaiņa Pārmainīšanās; tas, kas ir pārmainījies.
apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
revidēt Pārmeklēt (ko), lai ko atrastu, izšķirotu u. tml.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
brāga Pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; šķiedenis.
atstāt ēnā pārspēt; neļaut izvirzīties.
sapotēt Pārstādīt un pieaudzēt (augam) tā paša auga citas šķirnes veģetatīvos orgānus.
likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
apstāties Pārstāt kustēties, virzīties.
aizlaist Pārstāt slaukt (pirms atnešanās).
(aiz)laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
laist ciet govi pārstāt slaukt govi pirms atnešanās.
aizrietināt Pārstāt slaukt pirms atnešanās (govi, kazu u. tml.); aizlaist.
apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piem., attīstībā).
izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
pārlapot Pāršķirstīt (grāmatu, žurnālu u. tml.).
valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
orālais sekss partnera dzimumorgānu kairināšana ar muti (lūpām, mēli).
partnerība Partneru attiecības, sadarbība starp divām vai vairākām personām, uzņēmumiem, organizācijām u. tml.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
pamest Pārtraukt, vairs neturpināt nodarboties; atstāt.
locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
gliemežpārvads Pārvads, kurā viens no sazobes elementiem ir gliemezis (2) un ko lieto rotācijas kustības pārnešanai starp šķērsām novietotām vārpstām.
autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
izlauzties Pārvarot pretestību, ar grūtībām izvirzīties (cauri kam, caur ko), tikt (kur).
lauzties Pārvarot pretestību, šķēršļus, virzīties (cauri kam).
sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
apogļoties Pārvērsties par ogli (no virspuses).
jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
ieiet Pārvietojoties ievirzīties (kur).
nogriezties Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un doties, braukt (kur, uz kurieni).
iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
izpeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
šūpoties Pārvietojoties vai atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ.
spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
jaukties Pārvietojoties virzīties starp citiem, citu vidū.
maisīties Pārvietojoties virzīties, kustēties starp citiem, citu vidū; atkārtoti būt, parādīties (kur).
ieturēt Pārvietojoties, ko darot, darbojoties, saglabāt (virzienu, ātrumu, stāvokli u. tml.).
loks Pārvietošanās ceļš, veiktais gabals, kam ir šāda forma.
virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
rāpties Pārvietoties uz augšu vai leju, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (aiz kā) ar kājām, ķepām vai asti.
doties Pārvietoties, arī sākt pārvietoties (piem., iet, skriet, braukt, peldēt kādā virzienā, uz kādu vietu u. tml.).
manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
kustēties Pārvietoties, virzīties – par dzīvām būtnēm.
kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
slīdēt Pārvietoties, virzīties pa virsmu, neatraujoties no tās.
kūļāties Pārvietoties, virzīties, kustinot šurp turp, no vienas puses uz otru kājas.
kustēt Pārvietoties, virzīties; kustēties.
apvilkt Pārvilkt (no virspuses).
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
pārlaist Pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
pārdabūt Pārvirzīt; ar pūlēm, grūtībām dabūt pāri (kam).
pārlikt Pārvirzīt.
pārstaigāt Pārvirzīties – par dabas parādībām.
pārslīdēt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par acīm, skatienu.
pārkļūt Pārvirzīties (pāri kam, pār ko), parasti ar grūtībām.
aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
sacīkstes Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana; sacensības.
sacensība Pasākums (sportā), kura mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
izmēģinājums Pasākums vai pasākumu kopums, kura mērķis ir pārbaudīt (kā) kvalitāti, īpašības, piemērotību (kam).
pretpasākums Pasākums, kas ir vērsts (pret ko).
vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
palavīties Paslepus lavīties, pavirzīties.
pārmanīties Paslepus pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielavīties Paslepus pievirzīties; piezagties.
lavīties Paslepus virzīties; zagties.
uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
zirgu pasts pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
kunde Pastāvīgs pircējs vai klients.
nuncijs Pastāvīgs Romas pāvesta diplomātiskais pārstāvis valstīs, ar kurām Vatikānam ir diplomātiskas attiecības.
pasniegties Pastiept savu roku, pavirzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, satvertu.
sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
klapēties Pastiprināti sist, pukstēt (par sirdi).
kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
džindžala Pātaga ar vairākiem mezgliem (čigāniem).
aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
gals Pati augšējā daļa, virsotne; galotne (augam).
viegls Patīkams, tāds, kas ir saistīts ar pozitīvām emocijām, arī tāds, kas nav nomācošs (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas ar pozitīvām emocijām saistīts psihisks stāvoklis.
hlamīdija Patogēna baktērija, kas vairojas gļotādā.
fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
nacionālpatriotisms Patriotisms, kam ir etniskas iezīmes – saistība ar savas nācijas dzīvi, identitāti un vērtību aizsardzību.
numur viens Pats pirmais.
numurs viens Pats pirmais.
vispirmais Pats pirmais.
visupirmais Pats pirmais.
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
kaupre Paugurs; paugura mugura; pauguru virkne.
špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, intereses, parasti satrauktā, asā sarunā.
zobot Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
lauzt šķēpus paust krasi atšķirīgus uzskatus.
balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
neaizvērt acis pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
neaizvērt ne aci pavadīt nakti bezmiegā, ne mirkli negulēt.
ne acu neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
ne aci neaizlikt pavadīt nakti bezmiegā, nevarēt aizmigt; ne mirkli negulēt.
nobeigt Pavadīt pašu pēdējo mūža posmu un nomirt.
tiražēt Pavairot, izplatīt.
multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
iet vairumā pavairoties, palielināties.
meti Pavedieni auduma garenvirzienā; šķēri; velki.
šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); velki.
izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
iepirkums Paveikta darbība --> iepirkt.
izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst.
ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt; ievirzīšana.
izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst.
izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt.
nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1); tas, kas ir iepakots, sapakots.
panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1); pircēju vēlme ko iegādāties un spēja to nopirkt.
piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot; kaitīgu vielu kopums, kas ir piesārņojis (ko).
pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1); tas, kas ir pievests, piegādāts.
pirkums Paveikta darbība, rezultāts --> pirkt; tas, kas ir nopirkts.
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; izvirzījumu un padziļinājumu rinda, kopums.
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (1); sadalīties.
sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2); tas, kas ir saskalots, sanests.
saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
paskatīties Pavērot, izvērtēt (piem., pirms lēmuma pieņemšanas).
apvērsiens Pavērsiens pretējā virzienā.
pievērst Pavērst (ko, kādā virzienā).
apgriezties Pavērsties pretējā virzienā, otrādi.
pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
pavārstīt Pavirināt.
paviršība Pavirša attieksme, rīcība; šādas attieksmes, rīcības rezultāts.
iejaukt Pavirši ielikt (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
nogrābāt Pavirši nogrābt.
apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu).
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt.
saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
saķepēt Pavirši, ātri savienot, sasaistīt (ko).
šā Pavirši, kā pagadās u. tml.
uz ātru roku Pavirši, kaut kā.
kaut kā Pavirši, ne tā, kā vēlams, bet tā, kā ir iespējams.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
halturēt Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādāt.
pa roku galam pavirši, nevīžīgi.
pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
(ar) vieglu roku Pavirši.
formāls Paviršs, nevērīgs; tāds, ko dara tikai formas pēc.
padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
pacelt rokas pavirzīt rokas augšup par zīmi, ka padodas.
pacelt Pavirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); pavērst uz augšu (piem., skatienu).
pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
pakļūt Pavirzīties garām (kam), arī gar (ko).
pakāpties Pavirzīties uz augšu (piem., sporta spēļu turnīra rezultātu vērtējumā).
palauzties Pavirzīties uz priekšu, laužoties (cauri kam).
pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piem., pa staignu pamatu).
galva balta kā ābele pavisam sirma galva.
draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
nošļukt Pazaudēt možumu, optimismu; kļūt nomāktam, grūtsirdīgam.
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
termālie (pazemes) ūdeņi pazemes ūdeņi, avotu ūdeņi, kam temperatūra ir virs +20°C.
dzimumpazīmes Pazīmes, ar kurām vīrišķie un sievišķie īpatņi atšķiras viens no otra.
dzīvības zīmes Pazīmes, kas rāda, ka kāds ir dzīvs.
konverģence Pazīmju tuvināšanās, sakrišana (kam atšķirīgam, savstarpēji neatkarīgam).
atsacīties Paziņot, ka vairs nepilda (kādas saistības), ka nav saistīts (ar ko).
atteikties Paziņot, ka vairs neuzskata sevi par saistītu (ar ko); neatzīt par savu, noliegt.
pavilkt uz zoba pazoboties, pasmieties, parasti labsirdīgi (par kādu).
pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
silūrs Pēc evolūcijas teorijas – paleozoja ēras trešais periods pirms 440–405 miljoniem gadu.
uznirt Pēc ieniršanas, iegrimšanas uzvirzīties ūdens virspusē.
šampanietis Pēc īpašas tehnoloģijas gatavots dzirkstošais vīns.
pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
ģeogrāfiskā karte pēc mēroga samazināts Zemes virsmas vai tās daļas attēls.
velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes un meža kopšanas cirtes pāri palikusī (piem., zaru, galotņu) koksne.
nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
atlantiskais laiks pēcleduslaikmeta klimatiskais laiks pirms 7500–4700 gadiem, kad bija silts un mitrs.
subboreāls Pēcleduslaikmeta klimatiskais periods pirms 4700–2800 gadiem.
subatlantisks Pēcleduslaikmeta tagadējais klimatiskais periods, kas sācies pirms 2800 gadiem.
vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
finālspēle Pēdējā izšķirošā spēle (sporta sacensībās).
finālcīņa Pēdējā, izšķirošā cīņa (sporta sacensībās).
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
gals Pēdējais, beidzamais, arī izšķirošais.
fināls Pēdējais, izšķirošais posms (sacensībās); pēdējās sacensības.
finālskrējiens Pēdējais, izšķirošais skrējiens (vieglatlētikas sacensībās).
finālsacensības Pēdējās, izšķirošās sporta sacensības.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
iecirst Pēkšņi asi, sāpīgi sakairināt.
atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
zaudēt valodu pēkšņi nespēt vairs parunāt (piem., uztraukumā, bailēs).
apsviest Pēkšņi novirzīt (runu, sarunu) uz ko citu.
sacirsties Pēkšņi pagriezties, pavērsties (mainot straujas kustības virzienu).
sastingt Pēkšņi pārstāt kustēties, virzīties (par parādībām dabā).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
sisties Pēkšņi, spēcīgi iedarboties, izraisīt spēcīgu kairinājumu (piem., par smaržu, gaismu, skaņu).
pacirsties Pēkšņi, strauji pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
sisties Pēkšņi, strauji virzīties, izplatīties (piem., par tvaiku, gaisa strāvām, liesmām).
priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
ziemas peldēšana peldēšana aukstā ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +10 grādiem vai iegremdēšanos ledū izcirstā āliņģī.
peldplezna Peldēšanai un niršanai paredzēti, pleznām līdzīgi apavi.
snorkelēt Peldēt zem ūdens ūdenstilpē, izmantojot niršanas masku, elpošanas trubiņu, pleznas, lai vērotu zemūdens dzīvi dabiskā vidē.
ņurkot Peldēt, peldēties (piem., lecot ūdenī, nirstot).
aizpeldēt Peldot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
izpeldēt Peldot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, caur ko); peldot izkļūt (kur).
pārpeldēt Peldot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
papeldēt Peldot pavirzīties (nelielu attālumu).
papeldēt Peldot pavirzīties (zem kā).
piepeldēt Peldot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
sapeldēt Peldot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uzpeldēt Peldot uzvirzīties ūdens virspusē; arī uznirt.
nopeldēt Peldot virzīties (no kurienes) un nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
dzeltenpelēks Pelēks ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un pelēki krāsu laukumi.
sārtpelēks Pelēks ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un pelēkas krāsas laukumi.
sudrabpelēks Pelēks ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir pelēki un sudrabaini krāsu laukumi.
nopelnīt Pelnot iegūt iespēju iegādāties, nopirkt (ko).
bruto peļņa peļņa pirms nodokļu un ražošanas izdevumu atskaitīšanas.
virspeļņa Peļņa virs vidējās peļņas.
izdienas pensija pensija, kas pienākas atsevišķu profesiju pārstāvjiem (piem., baletdejotājiem), kuriem darba specifikas dēļ vairs nav iespējas turpināt darbu.
Saules plankumi periodiski novērojami tumši laukumi uz Saules virsmas, kas saistīti ar aktīviem fizikāli ķīmiskiem procesiem tās dzīlēs.
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
bioloģiskā nāve periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana.
nopērt Perot (pirtī ar pirtsslotu), veikt ķermeņa masāžu.
vertikāls Perpendikulārs Zemes virsmai; statenisks.
statenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
svērtenisks Perpendikulārs Zemes virsmai; vertikāls.
augstums Perpendikuls, kas novilkts no figūras, ķermeņa virsotnes uz tās pamatu; šī perpendikula garums.
persieši Persiešu šķirnes kaķis.
nektarīns Persiku šķirne; šīs šķirnes auglis ar gludu miziņu un stingru, saldu un sulīgu mīkstumu.
kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
pensionārs Persona, kam piešķirta (parasti vecuma) pensija.
aizturētais Persona, kam uz laiku ir atņemta brīvība.
žirāts Persona, kam žirē vekseli.
līderis Persona, kas (kolektīvā, sociālā grupā u. tml.) neoficiāli izvirzījusies vadībā.
prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
padots Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta personai ar plašākām pilnvarām.
pedagogs Persona, kas ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācīšanas un audzināšanas darbam izglītības iestādē; pedagoģijas speciālists, skolotājs, audzinātājs.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
protežē Persona, kas ir kāda aizbildnībā, aizstāvībā.
kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
mantinieks Persona, kas manto vai kurai ir tiesības uz mantojumu.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
ormanis Persona, kas nodarbojas ar cilvēku vai kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
guru Persona, kas savā nozarē ir autoritāte; izcils lietpratējs.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
autovadītājs Persona, kas vada automobili un kurai ir tā vadīšanas tiesības; automobiļa vadītājs.
žirants Persona, kas žirē vekseli.
patronese Persona, kurai ir baznīcas patronāta tiesības.
pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
pavalstnieks Persona, kurai ir tiesiska saikne ar valsti, kas ir monarhija.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
patrons Persona, kuram ir baznīcas patronāta tiesības.
valdītājs Persona, kuras faktiskā varā ir (kāda) lieta.
kurators Persona, kuras pienākums ir pārraudzīt (parasti kādas iestādes, cilvēku grupas) darbību.
pašapsūdzība Personas paziņojums par to, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu.
pavalstniecība Personas tiesiskā saikne ar valsti, kas ir monarhija.
riska grupa personas, kurām ir vislielākā iespēja iegūt kādu slimību, nonākt atkarībā u. tml.
PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu apvienība, kam ir kopēja darbības programma, mērķis un uzdevums.
pērties Pērt sevi pirtī.
izpērties Pērties (pirtī) un pabeigt pērties.
deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
skatīt Pētīt, iztirzāt, arī vērtēt (parasti izmantojot kādu viedokli, teoriju u. tml.).
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
pieirties Pieairēties.
sacelties kājās Piecelties (par vairākiem, daudziem).
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
bastions Piecstūrains izvirzījums (cietokšņa, pilsētas) nocietinājumos.
piečuks Piecu latu, arī eiro naudaszīme.
kaujas kristības piedalīšanās kaujā pirmo reizi.
ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
pirmās ugunskristības Piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
pārsolīt Piedāvāt (izsolē) maksu, kas ir lielāka par iepriekš nosaukto.
mest pakaļ piedāvāt pirkšanai ko tādu, kā ir daudz.
tirgoties Piedāvāt pirkšanai, pārdot preces.
socialitāte Piederība pie kādas šķiras, sociālas grupas.
dižciltība Piederība pie tīras šķirnes, ko apliecina reģistrs ciltsgrāmatā (par dzīvniekiem).
aizjūgs Piederumu kopums (parasti zirga) iejūgšanai; iejūgs.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
sadzimt Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
sarasties Piedzimt (par vairākiem, daudziem).
piedzirdināt Piedzirdīt.
kriminālfilma Piedzīvojumu filma, kuras sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālžanrs Piedzīvojumu literatūras, kinomākslas žanrs, kura darbos sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālromāns Piedzīvojumu romāns, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
kriminālstāsts Piedzīvojumu stāsts, kura sižeta pamatā ir nozieguma atklāšana.
piegriezt slīpā diegā piegriezt drānu audiem un šķēriem slīpā virzienā.
pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
sveicināt Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
sveikas Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
sveiki Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
Paliec sveiks! pieklājības sveiciens šķiroties.
sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
piedurt Pielikt, viegli pievirzīt (ķermeņa daļu pie kā, kam klāt).
nobirdināt Pieļaut vai panākt, ka nobirst, norit (asaras).
smirdināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) smird.
nobirdināt Pieļaut, būt par cēloni tam, ka (kas) nobirst zemē.
aizlaist bojā pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
aizlaist postā Pieļaut, ka (kas) iznīkst, nav vairs lietojams, izmantojams.
obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta forma.
slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
pups Piena dziedzera daļa (dzīvniekiem), kurā ir izvadkanāli.
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
krējums Piena tauku koncentrāts, kas nostājas piena virspusē.
laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
satuvoties Pieņemot (ko), pierodot (pie kā), kļūt mazāk atšķirīgam.
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
izšķirt Pieņemt, izvēlēties (kādu no vairākām iespējām); arī izlemt.
brukt Piepeši, neatvairāmi rasties vienam pēc otra (par bēdām, rūpēm u. tml.).
peldveste Piepūšama, arī no korķa vai putuplasta izgatavota veste, kas paredzēta cilvēka noturēšanai virs ūdens.
iejāt Pieradināt, apmācīt jāšanai (zirgu).
reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
satuvināties Pierast (pie kā), pieņemt (ko); kļūt mazāk atšķirīgam.
sanitārais kordons pierobežas postenis, kura uzdevums ir nepieļaut epidēmiju izplatīšanos.
paņemt tauvā piesaistīt ar virvi (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
saskandināt Piesist (glāzes, kausus u. tml.) vienu pie otra, citu pie cita (parasti pirms alkoholiska dzēriena dzeršanas).
kalt zirgu piesist zirga nagiem pakavus.
sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
seglot Piestiprināt seglus (parasti zirgam).
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
izmirkt Piesūcoties ar šķidrumu, mirkstot kļūt viscaur mīkstam vai izmiekšķēties.
piemirkt Piesūkties ar mitrumu, slapjumu; samirkt.
saukt Piešķirt (kādam, kam) iesauku; dēvēt; saukāt.
privileģēt Piešķirt (kādam) īpašas tiesības vai priekšrocības.
apveltīt Piešķirt (kādam) izcilas spējas, dotības, talantu u. tml.; būt ar šādām īpašībām.
piedot Piešķirt (kam kādu veidu, niansi u. tml.).
niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
politizēt Piešķirt (kam) politisku raksturu; saistīt (ko) ar politiku.
subsidēt Piešķirt (kam) subsīdiju.
sudrabot Piešķirt (kam) sudrabainu toni; būt par cēloni, ka (kam) rodas sudrabains tonis.
izsniegt Piešķirt (ko) tiesīgajai personai.
personificēt Piešķirt (piem., priekšmetam, parādībai, dzīvniekam, augam) cilvēka īpašības.
apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu.
paaugstināt Piešķirt augstāku (amata, dienesta) pakāpi.
avansēt Piešķirt avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem.
apgarot Piešķirt cildenumu, īpašu skaistumu; izraisīt cēlas jūtas, iedvesmot, sajūsmināt.
pārsaukt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārdēvēt.
pārdēvēt Piešķirt citu nosaukumu, nosaukt citā vārdā; pārsaukt.
formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
formēt Piešķirt formu, veidu.
habilitēt Piešķirt habilitētā zinātņu doktora grādu.
apzīmogot Piešķirt kādu īpašību, pazīmi.
iecelt Piešķirt kādu statusu.
dalīt Piešķirt katram savu daļu (no kopējā, veselā).
kvalificēt Piešķirt kvalifikāciju (1).
palaist vaļīgāk grožus piešķirt lielāku brīvību.
izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
naturalizēt Piešķirt pilsonību; uzņemt (ārzemnieku) pavalstniecībā.
prēmēt Piešķirt prēmiju; apbalvot ar prēmiju.
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
izsniegt Piešķirt un oficiāli pasniegt.
likt vārdu piešķirt vārdu, nosaukt kādā vārdā.
atvēlēt Piešķirt, atļaut izmantot.
vēlēt Piešķirt, atļaut.
asignēt Piešķirt, atvēlēt (naudas summu kādam mērķim).
nosaukt Piešķirt, dot vārdu, nosaukumu.
piesviest Piešķirt, iedot (ko) papildus.
sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
iedot Piešķirt.
atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
pieplakt Pietuvoties, piekļauties (kā) virsmai.
sadalīt Pievērst, veltīt (piem., uzmanību, spēkus) vairākiem objektiem, darbībām, pasākumiem u. tml.
savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
papildināt Pievienot (kam) atšķirīgu komponentu.
harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
vircot Pievienot ēdienam virces.
pieraut Pievilkt, pievirzīt klāt (ķermeņa daļu).
pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
piekļaut Pievirzīt, pielikt un cieši piespiest.
piekļaut Pievirzīt, pievilkt un cieši piespiest.
pieskarties Pievirzīties (ar savu ķermeņa daļu), pievirzīt (savu ķermeņa daļu) tik tuvu, ka skaras (kam) klāt.
pieiet Pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par ceļu, upi u. tml.
ierauties Pievirzīties pie ķermeņa (par ķermeņa daļu).
pieskarties Pievirzīties tik tuvu, ka skaras (kam) klāt – par priekšmetiem.
piekļūt Pievirzoties tikt klāt.
atzvanīt Piezvanīt pa tālruni (tam, kas ir zvanījis).
iepildīt Pildot ievirzīt (kur iekšā, parasti ko šķidru vai beramu).
izpilināt Pilinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) šķidrumu.
sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
fascinēt Pilnīgi pārņemt savā varā, neatvairāmi pievilkt; valdzināt.
sniegbalts Pilnīgi sirms.
pieēsties Pilnīgi vai pietiekami paēst, paēst tā, ka vairs negribas.
pašā pamatā pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
pašos pamatos pilnīgi, pašā būtībā (citāds, atšķirīgs u. tml.).
samirkt līdz ādai pilnīgi, viscaur samirkt (izmirkt).
mēnesnīca Pilns mēness, pilnmēness gaisma; laikposms, kad pie debesīm ir redzams pilnmēness.
piedzinējs Pilnvarota persona vai iestāde, kurai ir dotas tiesības nodarboties ar (piem., kavētu) maksājumu piespiedu iekasēšanu.
pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
autorizācija Pilnvaru piešķiršana; pilnvarošana.
iepilēt Pilot ievirzīties (kur iekšā).
izpilēt Pilot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par šķidrumu.
sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzpilēt Pilot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
sadraudzības pilsēta pilsēta, ar kuru kādai citai pilsētai ir sadraudzības līgums.
brīvpilsēta Pilsēta, kurai ir piešķirtas valsts tiesības vai īpaša autonomija.
vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
sīkpilsonība Pilsētas iedzīvotāju (piem., nelielu dzīvojamo namu, tirdzniecības uzņēmumu, darbnīcu īpašnieku) kārta Krievijā līdz 1917. gadam.
iecirkņa pristavs pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
plakums Pilskalna virsotnes līdzenā daļa.
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
naturalizācija Pilsoņa tiesību piešķiršana ārvalstniekiem; personas uzņemšana pilsonībā vai pavalstniecībā.
gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
peperoni Piparota cietās desas šķirne.
klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto (piem., kādas iestādes, uzņēmuma) pakalpojumus.
noņēmējs Pircējs; arī patērētājs.
pirkstgals Pirksta (1) gals.
spilventiņš Pirksta pēdējās falangas virsma plaukstas daļā.
uzpirkstenis Pirkstam uzmaucams priekšmets (piemēram, roku un kāju pirkstu aizsargāšanai).
vidējais pirksts pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
viduspirksts Pirksts, kas atrodas vidū starp otro un ceturto pirkstu; trešais pirksts.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) – plāksne, pie kuras piespiež stīgas.
pirkststarpa Pirkstu starpa.
uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
no rokas pirkt pirkt neoficiāli, no privātpersonas.
pirkties Pirkt sev; iepirkties (parasti lielākā daudzumā).
ņemt Pirkt, iegādāties (ko).
ķert Pirkt, ņemt bez izvēles, vajadzības.
pirmatklāsme Pirmā (kā) atklāsme, atklāšana, atklāšanās.
pirmpublikācija Pirmā (kā) publikācija.
sākumdaļa Pirmā (kādas darbības, norises u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
pirmizrāde Pirmā (skatuves mākslas darba, kinofilmas) izrāde vai kāda no pirmajām izrādēm.
sākumdaļa Pirmā (teksta, skaņdarba u. tml.) daļa, sastāvdaļa.
ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe armijā.
matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu karaflotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
leitnants Pirmā (zemākā) virsnieku dienesta pakāpe Latvijas un daudzu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
O Pirmā asinsgrupa (ABO sistēmā).
ausma Pirmā gaisma, blāzma pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
dīgļlapa Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
bisīte Pirmā pavasara sēne (nosacīti ēdama) ar tumši brūnu krokainu cepurīti.
ugunskristības Pirmā piedalīšanās kaujā.
debija Pirmā uzstāšanās (uz skatuves, kinofilmā u. tml.), pirmā piedalīšanās (piem., sporta sacensībās).
sākumstadija Pirmā, sākotnējā (kā) stadija.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā apstrāde, kurā (ko) sagatavo galīgai apstrādei.
pirmuzskaite Pirmā, sākotnējā uzskaite.
pirmizdevums Pirmais (iespieddarba) izdevums.
pirmiestudējums Pirmais (kā) iestudējums.
pirmpublicējums Pirmais (kā) publicējums.
pirmraksts Pirmais (kā) teksts, uzmetums, manuskripta variants.
pirmiespiedums Pirmais (kā) tipogrāfiskais iespiedums.
pirmuzvedums Pirmais (kā) uzvedums.
sākumposms Pirmais (kādas darbības, norises u. tml.) posms.
sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
īkšķis Pirmais (rokas vai kājas) pirksts.
pirmatskaņojums Pirmais (skaņdarba) publiskais atskaņojums.
pirmatskaņotājs Pirmais (skaņdarba) publiskais atskaņotājs.
sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
bakalaurs Pirmais akadēmiskais grāds; persona, kam piešķirts šis grāds.
pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
maksims Pirmais automātiskais ložmetējs (konstruēts 1884. g.).
beletāža Pirmais balkons virs partera skatītāju zālē.
pirmgājiens Pirmais gājiens pa kādu maršrutu (piem., alpīnismā).
galvene Pirmais ieraksts, kas identificē datni (failu).
atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
medus mēnesis pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
medusmēnesis Pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
reizināmais Pirmais no diviem reizinātājiem.
pirmās ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
ugunskristības Pirmais nopietnais pārbaudījums.
iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
sākums Pirmais posms, mirklis (kāda laika intervālā).
sākums Pirmais posms, mirklis (kādā procesā).
iesākums Pirmais posms.
melnraksts Pirmais teksta variants (parasti vēl labojams, rediģējams).
kandidāts Pirmais zinātniskais grāds (padomju iekārtas laikā).
acuzobs Pirmais zobs aiz priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem).
pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls; izejmateriāls.
pirmmets Pirmais, sākotnējais (kā) mets; skice, uzmetums.
pirmprodukts Pirmais, sākotnējais (kā) produkts.
pirmprojekts Pirmais, sākotnējais (kā) projekts.
pirmteksts Pirmais, sākotnējais (kā) teksts; arī oriģināls.
pirmuzmetums Pirmais, sākotnējais (kā) uzmetums.
pirmvariants Pirmais, sākotnējais (kā) variants.
pirmveids Pirmais, sākotnējais (kā) veids.
pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
pirmāks Pirmais.
pirmā nakts Pirmās dzimumattiecības.
inkunābulas Pirmās iespiestās grāmatas (līdz 1500. gadam).
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
pirmklasnieks Pirmās klases skolēns.
pirmais autobuss (arī trolejbuss u. tml.) pirmās līnijas autobuss, trolejbuss u. tml.
do Pirmās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā; atbilstošā skaņa.
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
asns Pirmās, sākotnējās pazīmes (kādai parādībai).
pirmstāvoklis Pirmatnējais (kā) stāvoklis.
pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
pirmizpildījums Pirmatskaņojums.
pirmdien Pirmdienā.
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam sāk izkrist pēc piecu gadu vecuma.
pirmdati Pirmie, sākotnējie dati.
pirmiņ Pirmīt.
elementārskola Pirmmācības skola pilsētā; pamatskola.
pagastskola Pirmmācības skola zemnieku bērniem (19. gs. un 20. gs. sākumā līdz 1918. gadam).
kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
pirmo reiz pirmo reizi.
pirmoreiz Pirmo reizi.
rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
oriģināls Pirmreizējs.
pirmreizīgs Pirmreizējs.
panēt Pirms cepšanas apviļāt (piem., rīvmaizē vai miltos un olā).
nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
sen Pirms ilga vai samērā ilga laika.
pirms Kristus pirms mūsu ēras.
nesen Pirms neilga laika.
agrāk Pirms parastā laika.
visupirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; vispirms.
vispirms Pirms pārējā; (kādas secības) pašā sākumā; visupirms.
pirms saules pirms saules lēkta.
priekš saules pirms saules lēkta.
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
dīglis Pirmsākums, aizmetnis (kādai parādībai).
pirmdīglis Pirmsākums, aizsākums; pirmā, sākotnējā izpausme (kādai parādībai).
pagānisms Pirmskristietības laika vai nekristīgo reliģiju kopums; kāda no šīm reliģijām.
PMS Pirmsmenstruālais sindroms.
agonija Pirmsnāves stāvoklis; dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves.
mazbērnu novietne Pirmsskolas audzināšanas iestāde bērniem.
bērnudārzs Pirmsskolas izglītības iestāde.
silīte Pirmsskolas izglītības iestādes jaunākā vecuma bērnu grupiņa.
priekšstadija Pirmsstadija.
pirmtips Pirmtēls; prototips.
prioritāte Pirmtiesība (laika ziņā) uz atklājumu, izgudrojumu u. tml.
priekštiesības Pirmtiesības.
plaukšķene Pirotehnikas izstrādājums, kas izšaujot rada troksni.
pirotehniķis Pirotehnikas speciālists.
romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
sautētava Pirts daļa ar lāvām.
pēriens Pirts rituāls – vairākkārtēja sišana ar pirtsslotu; pēršanās.
pirtsslota Pirts slota.
somu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss; sauna.
krievu pirts pirts, kur ir augsta temperatūra un ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
infrasarkano staru pirts pirts, kurā siltums radīts ar infrasarkanajiem stariem.
lize Plakana koka lāpsta ar garu kātu mīklas klaipa ievirzīšanai krāsnī un izņemšanai no tās.
plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
krūšu kauls plakans kauls krūšu kurvja priekšējā virsmā.
lāpstiņa Plakans trīsstūrveida kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
rakurss Plaknē attēlota objekta krass perspektīvs samazinājums, kas ir atkarīgs no skata punkta; šāds skatījums uz kādu objektu.
aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
četrstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar četrām virsotnēm.
trīsstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trijstūris (1).
trijstūris Plaknes figūra – daudzstūris ar trim virsotnēm; trīsstūris (1).
riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
ciparnīca Plāksne (parasti ar cipariem un iedaļām), pa kuru virzās pulksteņa rādītāji.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
nags Plāna ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala.
stikls Plāna šāda materiāla loksne; priekšmets, kas ir izgatavots no šāda materiāla.
planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
filma Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu virskārtu.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
aizplanēt Planējot aizvirzīties; aizlidot.
uzplanēt Planējot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
reljefs Planētas vai kādas teritorijas virsas formu kopums.
slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
ūdens ziedēšana planktona masveida savairošanās ūdenstilpē.
āda Plāns apvalks; elastīga virskārta.
epitēlijs Plāns audu slānis, kas klāj ķermeņa virsmu un dobumus; epitēlijaudi.
lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
špaktele Plastiska masa, ko izmanto sagatavojamu virsmu nogludināšanai, spraugu aizziešanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
lidojošais šķīvītis Plastmasas disks, kuru met un kas spēles pretiniekam ir jānoķer.
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
regate Plašas burāšanas, arī airēšanas sacensības, kas sastāv no vairākiem braucieniem.
ciklons Plašs gaisa masu virpulis ar pazeminātu gaisa spiedienu centrā.
subkontinents Plašs sauszemes masīvs, kas ir daudz mazāks par kontinentu (piem., Grenlande).
gadatirgus Plašs tirgus, ko parasti rīko vienu reizi gadā.
plakankalne Plašs zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu.
ābolmaize Plātsmaize, kurai virsū ir sagriezti āboli.
rādītājpirksts Plaukstas otrais pirksts starp īkšķi un vidējo pirkstu.
mazais pirkstiņš plaukstas, arī pēdas pēdējais (piektais) pirksts.
stelāža Plauktu rinda vairākos stāvos.
pleirīts Pleiras iekaisums.
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
bāzties Plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
sieties Plīties, mākties virsū.
plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
ieplakt Plokot pazemināties, iegrimt, ievirzīties (uz iekšu).
uzplucināt Plucinot, sīki sadalot (ko), uzvirzīt (to) virsū (uz kā, kam).
aizpludināt Pludinot aizvirzīt, aizgādāt (kur, uz kurieni).
pārpludināt Pludinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
zilā karoga pludmale pludmale, kas tīrības un drošības ziņā atbilst Eiropas standartiem.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
olplūme Plūmju šķirne, kurai raksturīgi lieli, dzelteni augļi.
pūst Plūsmā, kustībā virzīt (ko) – par vēju, gaisa strāvu.
ložņāt Plūst (dažādos virzienos, apliecinot šķēršļus u. tml.).
nākt Plūst, tecēt, krist lejup, virzīties, izplatīties u. tml.
applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
aizplūst Plūstot aizvirzīties; aiztecēt.
atplūst Plūstot atvirzīties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atplūst Plūstot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieplūst Plūstot ievirzīties, izplatīties (kur iekšā).
izplūst Plūstot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noplūst Plūstot novirzīties nost, lejā, zemē; plūstot izplatīties (kur).
skalot Plūstot pa (kā) virsmu, aizmest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
pārplūst Plūstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
saplūst Plūstot savienoties, savirzīties kopā.
saskalot Plūstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, kur).
noskriet Plūstot strauji aizvirzīties prom.
aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
uzpļaut Pļaujot uzvirzīt (vālu) virsū (uz kā, kam).
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām.
uzpogāt Pogājot nostiprināt virsū (uz kā, kam).
kriminālpolicija Policija, kuras uzdevums ir atklāt un izmeklēt noziegumus.
tikumības policija policijas nodaļa, kuras uzdevums ir sekmēt sabiedrības tikumību (piem., ierobežojot prostitūciju, cīnoties pret sutenerismu, pedofiliju).
superintendents Policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstāks par inspektoru (Lielbritānijā).
pristavs Policijas un tiesu darbinieks pirmsrevolūcijas Krievijā (līdz 1917. gadam).
komisārs Policijas virsnieks (dažās valstīs).
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
rotators Poligrāfijas ierīce ar rotējošu cilindru, ko agrāk lietoja operatīvai tekstu pavairošanai.
omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
sufražisms Politiska kustība Anglijā un ASV 19. gs. 2. pusē – 20. gs. sākumā, kuras mērķis bija panākt vēlēšanu tiesību piešķiršanu sievietēm.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
eseri Politiska partija Krievijā 20. gadsimta pirmajā ceturksnī, kuras programmā bija sociālistiskas idejas.
Pērkoņkrusts Politiska partija Latvijā (dibināta 1933. gadā), kas pieprasīja atcelt Satversmi un piešķirt politiskās tiesības tikai latviešiem.
sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
kapitālisms Politiska un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana atkarīga no privātā uzņēmēja peļņas interesēm.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
pilsētvalsts Politiski suverēna pilsēta, kurai ir valsts statuss.
monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
rojālisms Politisks virziens, kas atbalsta karaļa varas institūtu.
anarhisms Politisks virziens, kas noraida jebkādu valsts varu.
sociāldemokrātija Politisks virziens, kas radās 19. gs. otrajā pusē kā strādnieku kustība un kas aizstāv ideju par pakāpeniskas evolūcijas ceļā sasniedzamu demokrātisko sociālismu.
klerikālisms Politisku uzskatu virziens, kas atbalsta baznīcas un garīdzniecības ietekmes palielināšanos valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
pretpols Pols, kas ir pretējs dotajam polam.
silksnis Polsterējums zirga saku iekšpusē.
rožainā rodiola jeb zeltsakne populārs ārstniecības augs, kas aug Altaja, Sajānu, Austrumsibīrijas un Tālo Austrumu kalnājos, šā auga saknenis ir tradicionāla dāvana jaunajam pārim Altajā uz kāzām.
tufs Porains iezis, kas sastāv no sacementētiem irdenajiem vulkānisko izvirdumu produktiem; saistīti saldūdens kaļķi.
tranzistors Portatīvs radiouztvērējs, kura konstrukcijā ir pusvadītāju ierīces.
P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
superfināls Posms (sporta sacensībās, konkursā u. tml.) pēc finālsacensībām, kurā piedalās (čempionāta, konkursa u. tml.) pirmo vietu ieguvēji, lai noskaidrotu galīgo uzvarētāju.
straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
priekšpostenis Postenis, kura uzdevums ir brīdināt par pretinieka uzbrukumu.
postmodernists Postmodernisma virziena pārstāvis.
piepotēt Potējot pievienot (piem., citas šķirnes potzaru).
optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
katjons Pozitīvi lādēts jons, kas elektriskā laukā pārvietojas negatīvā elektroda – katoda – virzienā.
pretenzija Prasība (parasti pēc kā tāda, uz ko ir tiesības), arī tīkojums (pēc kā), iebildums (pret ko).
noteikums Prasība, ko izvirza (kādam); nosacījums.
vākt Prasīt un saņemt (maksājumus), arī aicināt dot un saņemt (piemēram, ziedojumus, kādas vērtības), parasti no vairākiem.
konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
neprecizitāte Precizitātes trūkums; sīka kļūda, paviršība.
noiets Preču realizācija tirdzniecībā.
birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības; sirds līdzeklis.
polaritāte Prestats, krasa atšķirība.
reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
pretvirziens Pretējs virziens.
dalīt Pretējs, atšķirīgs.
polārs Pretējs, krasi atšķirīgs.
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
konfrontēt Pretstatīt (ko, parasti krasi atšķirīgu); būt opozīcijā; konfliktēt.
polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
dia- Priedēklis, kas (svešvārdos) norāda uz virzību caur, cauri.
purngals Priekšējā daļa apaviem, kura sedz pirkstgalus.
galvgals Priekšgals; tas, kas atrodas priekšgalā, ir vadībā.
detonācija Priekšlaicīga degvielas sadegšana iekšdedzes motora cilindrā, kad dzirdami klaudzieni, motors darbojas neritmiski.
augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
grozāmība Priekšmeta īpašība mainīt stāvokli, virzienu.
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
galotne Priekšmeta, orgāna u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
lietiskie pierādījumi priekšmeti, kuriem ir pierādījuma nozīme krimināllietā.
vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
numurs Priekšmets (parasti plāksne), uz kā ir šāds cipars vai ciparu kopa.
spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
relikvija Priekšmets, ar ko ir saistītas dārgas atmiņas vai kas ir svarīgu, nozīmīgu pagātnes notikumu liecība.
tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
stienītis Priekšmets, kam ir (aptuvena) stieņa forma, veids.
kubiks Priekšmets, kam ir kuba vai kubam līdzīga forma.
ķieģelis Priekšmets, kam ir ķieģeļa forma.
svešķermenis Priekšmets, kas ir iekļuvis vai ievadīts organismā un tur palicis.
piemiņa Priekšmets, kas saistās ar kādu mirušu cilvēku, pagātnes notikumu, un tiek glabāti, lai to atcerētos.
redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; dāvana.
sēdeklis Priekšmets, mēbele, kas ir paredzēta sēdēšanai; vieta, kas ir paredzēta sēdēšanai.
slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir liela masa, liels svars.
riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
puslode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
cilindrs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
fetišisms Priekšmetu (fetišu) reliģiska pielūgšana un godināšana; viena no pirmatnējām reliģijas formām.
inkrustācija Priekšmetu izrotāšana ar dažāda materiāla plāksnītēm, kuras iestrādā pamatmateriāla virsmā vienādā līmenī ar to.
handikaps Priekšrocība, ko sporta sacensībās piešķir vājākiem dalībniekiem, lai līdzsvarotu spēku samērus.
priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
lapegle Priežu dzimtas koks ar ļoti mīkstām skujām, kas rudenī nobirst.
slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
oldējēji Primitīvi zīdītāji, kas vairojas, dējot olas (piem., pīļknābji); kloākaiņi.
kroņprincese Princese, kurai ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieci; kroņprinča sieva.
kroņprincis Princis, kuram ir tiesības mantot kroni, kļūt par valdnieku; troņmantinieks.
saru dzīšana procedūra, ko pēc tautas ierašām veic jaundzimušam bērnam, pirtī viegli ieperot bērnu ar liepu zaru vai zālaugu slotiņu.
dēdēšana Process --> dēdēt; iežu un minerālu sairšana, iedarbojoties fizikāliem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem procesiem.
miršana Process --> mirt.
nobire Process --> nobirt (2); nobiršana.
solarizācija Process, kurā fotoattēla negatīvs saņem gaismu vairāk nekā nepieciešams minimālā nomelnējuma sasniegšanai, tomēr neveidojoties maksimālajam nomelnējumam.
smilšstrūklošana Process, kurā izmanto smilšu strūklu (kā) virsmu tīrīšanai, slīpēšanai.
izkliede Process, kurā, piem., stari, daļiņas, sastopoties ar šķērsli, maina kustības virzienu, izkliedējas.
ieraksts Process, rezultāts --> ierakstīt (2), tas, kas ir ierakstīts (lentē, kasetē u. tml.).
izsvīdums Process, rezultāts --> izsvīst; viela, kas ir izsvīdusi.
izvirze Process, rezultāts --> izvirzīt; izvirzījums.
nogruvums Process, rezultāts --> nogrūt; tas, kas ir nogruvis, vieta, kur kas ir nogruvis.
karsts Procesu kopums ūdenī šķīstošos iežos (piem., dolomītā, ģipšakmenī) un tā izpausmes formas zemes virspusē.
vulkānisms Procesu un parādību kopums, kas saistīts ar magmas, magmatiskas izcelsmes ūdeņu un gāzu pacelšanos no Zemes dzīlēm un izplūšanu virszemē.
kopprodukcija Produkcija, ko ir saražojuši vairāki vai daudzi uzņēmumi; bruto produkcija.
uzturprodukts Produkts, kas ir izmantojams cilvēka uzturā.
emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
karte Proporcionāli samazināts un vispārināts Zemes virsmas vai tās daļas attēlojums plaknē.
luterisms Protestantiskās kristietības pamatvirziens, kas balstās uz Mārtiņa Lutera un viņa skolnieku mācības.
presbiterāņi Protestantisma konfesija, kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā, 16. gs. Lielbritānijā un kura īpašā iezīme ir tā, ka draudžu vadība uzticēta mācītājiem un presbiteriem.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
unitārisms Protestantisma virziens, kas noliedz Trīsvienību, arī Kristus dievišķumu, sakramentus, mācību par grēkā krišanu un grēku izpirkšanu.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
sirdsgaišums Psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, dzīvesprieks.
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
kompensācija Psihiska vai psihofizioloģiska procesa daļēja atjaunošanās, bojājuma mazināšanās, izveidojoties pretējos virzības impulsiem vai reakcijām.
uzmanība Psihiskās darbības koncentrētība un virzība uz noteiktu objektu, šīs darbības izpausme (pret kādu, ko).
nospiestība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, grūtsirdība.
trauksme Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga aktivitāte, aizrautība, spēcīga dziņa, arī satraukums, nemiers.
sajūsma Psihisks stāvoklis, kam ir raksturīga emocionāla pacilātība, liela patika, dziļš prieks.
voluntārisms Psiholoģijā – mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu; arī attiecīga rīcība, darbība.
psihofizika Psiholoģijas nozare, kas pētī kairinājumu un sajūtu sakarus.
geštaltpsiholoģija Psiholoģijas virziens (radies Vācijā, 1912. gadā), kurā psihiskie procesi tiek pētīti pēc veseluma (geštaltu) principa.
psihoprofilakse Psiholoģiski pasākumi, kuru mērķis ir novērst negatīvu psihisko iedarbību un psihosomatisku slimību rašanos.
kreizene Psihoneiroloģiskā slimnīca.
suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
speciālizlaidums Publicējums, arī periodiska izdevuma iespiedvienība, regulāra radioraidījuma vai televīzijas raidījumu cikla daļa, kas ir veltīta kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
izsole Publiska (darba veicēja tiesību) piešķiršana, kurā (tiesības) iegūst tas, kas sola darbu veikt par viszemāko maksu.
izsole Publisks pārdošanas veids, kurā (preci) pārdod tam, kas sola maksāt visvairāk.
sisties Pukstēt, parasti spēcīgi, strauji (par sirdi); spēcīgi, strauji pulsēt.
sist Pukstēt, parasti strauji, spēcīgi (par sirdi); strauji, spēcīgi pulsēt.
piepukšķināt Pukšķinot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
aizpukšķēt Pukšķot aizvirzīties, aizbraukt.
smilšu pulkstenis pulkstenis, ar kuru mērī laiku pēc izbirušo smilšu daudzuma.
stāvpulkstenis Pulkstenis, kas ir iemontēts paaugstā korpusā un ir novietojams uz grīdas.
astoņi Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms divpadsmitiem vai četras stundas pirms pusnakts; divdesmit.
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā.
desmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pirms divpadsmitiem; divas stundas pirms pusnakts.
deviņpadsmit Pulksteņa laika moments: piecas stundas pirms pusnakts.
astoņpadsmit Pulksteņa laika moments: sešas stundas pirms pusnakts.
deviņi Pulksteņa laika moments: trīs stundas pirms divpadsmitiem; trīs stundas pirms pusnakts (divpadsmitiem).
vienpadsmit Pulksteņa laika moments: viena stunda pirms divpadsmitiem.
plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
figūra Punktu vai līniju kopa plaknē (piem., leņķis, četrstūris); punktu, līniju vai virsmu kopa telpā (piem., konuss, lode).
kāršu pupas pupas, kurām ir nepieciešams balsts, ap kuru vīties; garās pupas.
sviesta pupiņas pupiņu šķirne, kas vārītā veidā ir ēdamas ar visu pāksti.
Palmu svētdiena pūpolsvētdiena, iepriekšējā svētdiena pirms Lieldienām.
cūku pupas pupu šķirne ar lielām sēklām; šīs šķirnes pupa.
nopurināt Purinot panākt, ka (kas) nokrīt, nobirst.
aizpurkšķināt Purkšķinot aizvirzīties, aizbraukt.
purkšķināt Purkšķinot virzīties (1).
kūdras purvs purvs, kura kūdra ir rūpnieciski izmantojama.
saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
priekšpuse Puse (monētai, medaļai u. tml.), kurā ir fiksēta galvenā informācija teksta, attēla veidā; averss.
pusducis Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
pusgalva Puse no galvas virsmas.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
termistors Pusvadītāju rezistors, kura aktīvā elektriskā pretestība ir atkarīga no temperatūras.
mežrags Pūšamais mūzikas instruments, kas izveidojies no mednieku raga – spirālveida taure ar platu atveri.
izpūst Pūšot aizvirzīt, aiztraukt (parasti par vēju).
aizpūst Pūšot aizvirzīt.
atpūst Pūšot atvirzīt nost (sānis).
atpūst Pūšot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izpūst Pūšot izvirzīt (no kurienes, cauri kam, caur ko).
izpūst Pūšot izvirzīt (piem., gāzi, dūmus) – par mehānismu, ierīci.
nopūst Pūšot novirzīt nost (no kurienes).
sapūst Pūšot savirzīt (kopā, iekšā); pūšot izveidot (ko).
uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā).
appūst Pūšot virzīt gaisa plūsmu (visapkārt kam).
iepūst Pūšot, ar gaisa plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
ieputināt Putinot ievirzīt (kur iekšā).
saputināt Putinot sadzīt, savirzīt (ko).
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
ūdensputns Putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
zvirbuļveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst salīdzinoši nelieli putni ar (parasti) nelielu knābi un īpatnēju kāju uzbūvi (trīs pirksti vērsti uz priekšu, viens – atpakaļ), piemēram, zvirbuļi, zīlītes, bezdelīgas, cielavas, strazdi, vārnas [Passeriformes].
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
sausā puve puve, kuras rezultātā auga audi pārvēršas sausā, irdenā masā.
zemes vēzis racējcircenis.
zemesvēzis Racējcircenis.
reālie skaitļi racionālie un iracionālie skaitļi, ieskaitot arī nulli.
reāli skaitļi racionālie un iracionālie skaitļi.
tuvi radi radinieki, kam ir tuvā radniecības pakāpe.
radars Radiotehniska ierīce objekta atklāšanai, tā kustības virziena un attāluma noteikšanai; radiolokators.
ultraīsi radioviļņi radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem; ultraīsviļņi.
ultraīsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir mazāks par 10 metriem.
īsviļņi Radioviļņi, kuru garums ir no 10 līdz 100 metriem.
garie viļņi radioviļņi, kuru garums ir no 1000 līdz 10000 metriem.
šķilt Radīt (dzirksteles, uguni), piem., sitot, beržot cietus priekšmetus vienu pret otru.
turēt Radīt (kā) kustībai (noteiktu virzienu); vadīt (ko) noteiktā virzienā.
polarizēt Radīt (kādai parādībai, tās izpausmei) noteiktu virzienu.
polarizēt Radīt (kam) pretstatu, krasu atšķirību.
pārsātināt Radīt (piem., šķīdumā) vielas koncentrāciju, kas ir lielāka par līdzsvara koncentrāciju.
atspoguļot Radīt (uz virsmas) kā atspulgu.
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
svilpot Radīt augstas, stieptas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
svilpt Radīt augstu, stieptu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu, piem., svilpi.
augļoties Radīt daudz pēcnācēju; vairoties.
uguņot Radīt gaismas efektus, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
raudāt Radīt grūtsirdīgas, smeldzīgas skaņas (par mūzikas instrumentiem).
klonēt Radīt ģenētiski identiskas šūnas vai organismus bezdzimumvairošanās ceļā.
sabuktēt Radīt iespiedumu, ieliekumu (parasti automobiļa virsbūvē).
vīterot Radīt mainīga augstuma dažādu skaņu virkni (par putniem).
smakot Radīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās nepatīkama smaka; arī smirdēt.
dūkt Radīt neskaidru, daudzu balsu troksni (par daudziem cilvēkiem); būt tādam, kurā ir šāds troksnis (par vietu, telpu).
bubināt Radīt paklusas, raksturīgas skaņas (par zirgu).
pirmizrādīt Rādīt pirmo reizi (piem., lugu, kinofilmu).
zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
griezt Radīt raksturīgas čirkstošas skaņas (par griezi).
gāgināt Radīt raksturīgas gari stieptas, skaļas balss skaņas, vairākkārt gāgāt.
urināt Radīt raksturīgas zemas, vibrējošas un ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni).
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
vīpsnāt Radīt raksturīgu sejas izteiksmi; kurai raksturīgs noraidošs, nicinošs smaids, arī ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīnēt.
plunkšķēt Radīt raksturīgu troksni (par ko tādu, kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī, arī par ūdeni, kurā kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts); atskanēt šādam troksnim.
švīkstēt Radīt samērā klusu troksni (piem., par ko tādu, kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu); atskanēt šādam troksnim.
saukt Radīt skaļas balss skaņas tā, lai būtu pietiekami tālu dzirdams; skaļi izrunāt (ko).
blarkšķēt Radīt skaļu trokšņu kopumu (piem., kam metāliskam vairākkārt aizķeroties, atsitoties).
žvidzināt Radīt skarbu, švīkstošu troksni, ātri vicinot ko samērā tievu, arī strauji virzot ko pa gaisu.
skrambāt Radīt skrambu (uz kādas virsmas).
šmiukstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmīkstēt.
šmīkstēt Radīt smalku, svelpjoši šņācošu troksni, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu; atskanēt šādam troksnim; šmiukstēt.
rībināt Radīt troksni, vairākkārt sitot (ar ko).
būkšķināt Radīt vairākkārtīgu dobju troksni.
skribināties Radīt vairākkārtīgu, paklusu troksni, kāds rodas, piem., ko graužot.
noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
krējumlaizis Rādītāja pirksts.
podlaiža Rādītājpirksts.
rādītājs Rādītājpirksts.
asinsradniecība Radniecība starp cilvēkiem, kuriem ir kopēja izcelšanās (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām, brālēniem un māsīcām).
tuva radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
tāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
irāņu valodas radniecīgu indoeiropiešu valodu grupa, kurā ietilpst persiešu, kurdu, osetīnu, puštu u. c. valodas.
sakne Radniecīgu vārdu grupai kopēja morfēma, ar ko ir saistīta vārda visa leksiskā nozīme vai tās galvenā daļa.
trupa Radošs aktieru vai cirka mākslinieku kolektīvs.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
ragakārta Ragvielas slānis epidermas virskārtā.
nags Ragvielas veidojums (dzīvnieka) pirksta galā.
ieraidīt Raidot (piem., bumbu, ripu) ievirzīt (kur iekšā).
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
Svētie raksti Raksti, ko kāds cilvēks (vai cilvēki) ir uzrakstījis kādas atklāsmes iedvesmots un ko kāda reliģiskā kustība atzinusi par autoritatīviem (piem., Korāns).
pilnvara Rakstisks dokuments, kas piešķir tiesības rīkoties kādas citas personas vietā.
kontrakts Rakstisks līgums, vienošanās (starp divām vai vairākām pusēm), kas nosaka (šo pušu) tiesības un pienākumus un kam ir noteikts termiņš.
žirēt Rakstīt žiro.
šņāpt Rakstīt, parasti ātri, pavirši; ātri, pavirši vilkt, zīmēt (ko).
spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība; tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
apkārtraksts Raksts (paziņojums, rīkojums u. tml.), kas attiecas uz vairākām personām vai iestādēm; cirkulārs [2].
diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
pretraksts Raksts, kura saturs ir vērsts pret citu, parasti kritisku, rakstu.
zirnītis Raksts, ornaments – mazi, aptuveni zirņa lieluma, aplīši.
slīpsvītra Rakstu zīme (/) ar vairākām lietojuma funkcijām.
īpatnība Raksturīga īpašība, iezīme, kas atšķir (ko) no citiem; savdabība.
iezīme Raksturīga īpašība, pazīme (piem., organismiem, priekšmetiem), pēc kuras (tos) var atšķirt, klasificēt; īpatnība, kas padara atšķirīgu (no citiem līdzīgiem).
šekspīrisks Raksturīgs 16. gs. angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra daiļradei; tāds, kas ir saistīts ar ko ļoti būtisku, nozīmīgu.
deģeneratīvs Raksturīgs deģenerācijai; tāds, kam ir deģenerācijas pazīmes.
mironīgs Raksturīgs mirušam cilvēkam.
plunkšķis Raksturīgs troksnis, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
raksts Raksturīgs veidojums (kādā virsmā).
orderis Rakstveida pavēle, rīkojums (par pilnvaru piešķiršanu, priekšmeta konfiskāciju u. tml.).
parole Rakstzīmju virkne, kas dod iespēju identificēt datortīkla lietotāju.
e-pasta adrese rakstzīmju virkne, kas precīzi identificē personas pastkastītes atrašanās vietu.
kodolraķete Raķete, kurā ir kodollādiņš.
ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
pārrāpties Rāpjoties pārvirzīties (pār kam, pār ko).
pierāpties Rāpjoties pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpjoties, arī rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
uzrāpties Rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); rāpjoties, arī rāpus uzvirzīties uz kādas vietas.
ierāpties Rāpjoties, arī rāpus, rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
ielaisties Rāpjoties, slīdot uz leju u. tml., ievirzīties (kur iekšā).
aizrāpot Rāpojot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
ierāpot Rāpojot ievirzīties (kur iekšā).
pārrāpot Rāpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
parāpot Rāpojot pavirzīties.
pierāpot Rāpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
sarāpot Rāpojot savirzīties (kopā, kur).
uzrāpot Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
norāpot Rāpojot, arī rāpus virzīties (pa kurieni), novirzīties lejā, nost u. tml.
līst Rāpot, virzīties, pieplokot ar ķermeni (par dzīvniekiem).
zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
atrāpties Rāpus, arī rāpjoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
parāpties Rāpus, arī rāpjoties pavirzīties.
negroīds Rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; tāds, kas pieder pie šīs rases.
velce Rasēšanas instruments – līniju vilkšanai ar tušu, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
sprēgāt Rasties (ārēja kairinājuma, slimības dēļ) sīkām garenām brūcēm (par ādu, ķermeņa daļu).
sarasties Rasties (par vairākiem, daudziem).
šķilties Rasties, parādīties (par dzirkstelēm, uguni).
sākotne Rašanās laiks, pirmais attīstības posms (parasti parādībai sabiedrībā, dabā), kurā rodas, tiek radīti (tās) pamati, turpmākās izveides priekšnoteikumi; arī attīstības sākuma forma.
sviedējrats Rats ar elementiem, kas ir paredzēti (kā) pārvietošanai ar sviedienu.
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanās saites (troses, ķēdes, virves, stieples) ievietošanai kustības virziena maiņai.
uzraukt Raucot uzvirzīt uz augšu.
apraudāt Raudot, sērojot paust savas sāpes, skumjas (par mirušo).
raudāt pakaļ raudot, sērojot paust skumjas (parasti par mirušo).
jēlspirts Raudzēšanas procesā iegūtais spirts, kas vēl nav attīrīts un pārtvaicēts.
ieraut Raujot, velkot (parasti aiz rokas) ievirzīt (kur iekšā).
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
ass Raupjš, negluds, sasprēgājis (par ādu); tāds, kam ir raupja, negluda, sasprēgājusi āda (par ķermeņa daļām).
kasīt Raust (piem., zemi), vairākkārt velkot (pa to) ar kāju, nagiem; šādi veidot (bedri), dabūt (ko) ārā.
aizraust Raušot (ko) virsū, priekšā, aizpildīt (nelielu bedri, caurumu u. tml.).
aizraust Raušot aizvirzīt.
atraust Raušot atvirzīt nost (sānis).
atraust Raušot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieraust Raušot ievirzīt (kur iekšā).
noraust Raušot novirzīt, noslaucīt nost (no kurienes, kur).
paraust Raušot pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieraust Raušot pievirzīt (augsni, zemi).
saraust Raušot savirzīt (kopā, kur).
uzraust Raušot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ierausties Raušoties ievirzīties (kur iekšā).
pārrausties Raušoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pierausties Raušoties pievirzīties.
uzrausties Raušoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); raušoties uzvirzīties uz kādas vietas.
noraut Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
kopražojums Ražojums, ko ir izstrādājuši, izveidojuši vairāki vai daudzi.
stahanovietis Ražošanas pirmrindnieks (Padomju Savienībā no 1930.–1940. gadam), kurš piedalījās strādnieku masveida kustībā par darba ražīguma celšanu, ieviešot darba procesā jaunas metodes un tehnoloģijas.
ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
kredītprocenti Reāli procenti, kurus kredīta ņēmējs maksā kredīta devējam par piešķirto kredītu vai aizdevumu.
neoreālisms Reālisma virziens mākslā, kas pēc 2. pasaules kara radās Itālijā, Francijā un spilgti izpaudās kinomākslā, attēlojot vienkāršo ļaužu dzīvi.
fakts Reāls notikums, lieta, parādība u. tml.; tas, kas patiešām ir, bija vai būs.
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
zibens Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
vistas aklums redzes defekts, kad ir vāja redzes spēja tumsā.
sapnis Redzes un dzirdes tēli, arī notikumi, kas parādās miegā.
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
skatīties nāvei vaigā Redzēt, ka kāds mirst vai ir nomiris.
plenārreferāts Referāts, kas ir paredzēts visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
ārdīties Refl. --> ārdīt (1); irt [2].
izšķirties Refl. --> izšķirt (4); tikt izšķirtam.
izvirzīties Refl. --> izvirzīt (2); tikt izvirzītam.
novirzīties Refl. --> novirzīt (4); tikt novirzītam.
pacirsties Refl. --> pacirst (2).
samirkšķināties Refl. --> samirkšķināt.
šķelties Refl. --> šķelt (1); tikt šķeltam; dalīties vairākās daļās.
šķelties Refl. --> šķelt (5); dalīties vairākās grupās, novirzienos.
lobīties Refl. darb. --> luobīt (1); dalīties nost (piem., par krāsu, kā virskārtu).
uzcirsties Refleksīvs --> uzcirst (1).
uzliekties Refleksīvs --> uzliekt; atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu.
mirkšķināt Reflektoriski vairākkārt nolaist un pacelt plakstiņus.
susinātājgrāvis Regulējošā tīkla būve gruntsūdens līmeņa pazemināšanai augsnē un virszemes ūdeņu uztveršanai un novadīšanai līdz novadgrāvim.
nostādīt asumu regulējot panākt, ka attēls optiskā ierīcē ir skaidrs.
recepcija Reģistratūra (parasti viesnīcā, birojā).
reimokardīts Reimatisks process sirdī, audos.
lāgu lāgiem reizēm, vairākas reizes.
kāpināt Reizināt (skaitli) ar sevi vienu vai vairākas reizes.
arhetips Rekonstruēts hipotētisks agrākais veids; pirmforma.
budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
politeisms Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults; daudzdievība.
daudzdievība Reliģija, kuras pamatā ir vairāku dievu kults.
ticība Reliģijas virziens, arī konfesija.
maniheisms Reliģiska mācība (radās 3. gs. Tuvajos Austrumos), kuras pamatā ir uzskats par pastāvošo konfliktu starp garīgajiem (gaismas) spēkiem un ļaunajiem (tumsas) spēkiem.
teodiceja Reliģiski filozofiska doktrīna, kas cenšas izskaidrot Dieva žēlsirdību un taisnīgumu pasaulē, kurā pastāv ļaunums un ciešanas.
deisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir pasaules radītājs, kurš pēc tam vairs neiejaucas dabas un cilvēku dzīvē.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
gnosticisms Reliģiski filozofisks agrīnās kristietības virziens.
vahābisms Reliģiski politisks virziens, kas atbalsta islama reliģijas tīrību; oficiālā reliģija Saūda Arābijā.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
mormoņi Reliģisks novirziens, amerikāņu kristiešu sekta, ko 1830. gadā nodibināja Džozefs Smits; Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
kalnājs Reljefa pacēlumu (kalnu) kopums, virkne; kalnu grēda.
atveldzēt Remdēt (slāpes); izraisīt, iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu; atspirdzināt.
vadnis Resna virve zvejas tīkla apakšējā daļā.
tauva Resna, vīta virve, trose.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
izretināt Retinot izraut (augus); izcirst, izzāģēt.
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
buržuāziskā revolūcija revolūcija, kuras galvenais virzītājspēks ir sabiedrības vidējais slānis.
atspirdzinājums Rezultāts --> atspirdzināt, atspirdzināties.
atvasinājums Rezultāts --> atvasināt; tas, kas ir atvasināts.
dāvinājums Rezultāts --> dāvināt; tas, kas ir uzdāvināts.
ieraksts Rezultāts --> ierakstīt (1); tas, kas ir pierakstīts, atzīmēts.
izraksts Rezultāts --> izrakstīt (1); tas, kas ir izrakstīts (no kāda teksta).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
spirdzinājums Rezultāts --> spirdzināt, spirdzināties; tas, kas spirdzina.
kopdarbs Rezultāts, kas ir radies vairāku vai daudzu kopīgā darbā, sadarbībā.
koprezultāts Rezultāts, ko ir ieguvuši vairāki vai daudzi (kādā darbā, darbībā).
aizrībināt Rībinot aizvirzīties, aizbraukt.
aizrībēt Rībot aizvirzīties.
orientācija Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
laist suni virsū rīdīt suni (kādam) virsū.
rietumnieks Rietumeiropas iedzīvotājs; kādas Rietumeiropas valsts pārstāvis.
māmuļnieks Rīgas Latviešu biedrības biedrs, atbalstītājs (līdz Pirmajam pasaules karam).
RTO Rīgas tirdzniecības osta.
ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
aizdegune Rīkles dobuma augšējā daļa, kas atrodas aiz deguna dobuma virs mīkstajām aukslējām.
disponēt Rīkoties (ar brīvām summām, kas ir bankas kontos).
izlaipot Rīkoties divkosīgi, izvairoties no noteiktas rīcības.
turēties pie burta rīkoties formāli, birokrātiski, tikai pēc priekšrakstiem, neiedziļinoties būtībā.
kalt dzelzi, kamēr (tā vēl) karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
slota Rīks (piem., telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai – vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
airis Rīks airēšanai – gara nūja, kārts ar paplatinājumu.
arkls Rīks aršanai, ar ko zemi apvērš un irdina.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai tenisa, badmintona vai skvoša spēlē – ovāls koka vai metāla rāmis, kurā iestiprināts tīkls un kuram ir rokturis.
makšķere Rīks zivju ķeršanai – kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis.
siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
tīkls Rīks, ierīce, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts materiāls un kas ir paredzēts dzīvnieku (parasti zivju) ķeršanai.
kasīklis Rīks, priekšmets (kā) virsmas notīrīšanai, kasot šo virsmu.
ierikšot Rikšojot ievirzīties (kur iekšā).
aizrikšot Rikšojot, rikšiem aizvirzīties.
aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
norikšot Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
pierikšot Rikšojot, rikšiem pievirzīties (par dzīvnieku).
izriņķot Riņķojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
uzriņķot Riņķojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); riņķojot uzvirzīties uz kādas vietas.
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
aizripināt Ripinot aizvirzīt.
apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
ieripināt Ripinot ievirzīt (kur iekšā).
izripināt Ripinot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
pārripināt Ripinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pieripināt Ripinot pievirzīt.
uzripināt Ripinot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ripinot uzvirzīt uz kādas vietas.
paripināties Ripinoties pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
aizripot Ripojot aizvirzīties.
apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atripot Ripojot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieripot Ripojot ievirzīties (kur iekšā).
izripot Ripojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
pārripot Ripojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paripot Ripojot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
paripot Ripojot pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
pieripot Ripojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
saripot Ripojot savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
iet tālāk risināt tālāk, turpināt; ievirzīt jaunā, augstākā stadijā, pakāpē.
vārīties Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par ko); būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par ko); būt tādam, kurā kas norisinās ļoti intensīvi, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
buksēt Riteņiem griežoties uz vietas, nespēt virzīties uz priekšu (par transportlīdzekli); griezties uz vietas, nevirzot transportlīdzekli (par riteņiem).
pārritināt Ritinot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzritināt Ritinot uzvirzīt augšā vai uz kādas vietas.
aritmija Ritma trūkums; sirdsdarbības ritma traucējumi.
sirdsdarbība Ritmiska, secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados.
strofika Ritmiski intonatīvās kompozīcijas īpatnību kopums (piem., kāda autora, virziena) daiļdarbos.
rečitatīvs Ritmiski un intonatīvi brīvs dziedājums (parasti operās, oratorijās), kas ir tuvs dabiskai runai; deklamācija.
aizritēt Ritot aizvirzīties, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
atritēt Ritot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
ieritēt Ritot ievirzīties (kur iekšā).
izritēt Ritot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārritēt Ritot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
saritēt Ritot savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
melnā maģija rituāli, kuru mērķis ir izraisīt ļaunu pārdabisko spēku darbību.
ierīvēt Rīvējot (ar rīvi) ievirzīt (kur iekšā).
uzrīvēt Rīvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izrīvēt Rīvējot, beržot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
roka vecmāmiņa roka dziedātāja, kas ir radījusi izcilus darbus ar paliekošu vērtību un ilgstoši darbojusies savā jomā.
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
zeltnesis Rokas ceturtais pirksts, uz kura parasti nēsā no zelta izgatavotu gredzenu.
žests Rokas kustība, ar ko (diriģents) vada skaņdarba izpildītājus.
bezmēns Rokas svari – svira ar maināmu atbalsta punktu.
harmonikas Rokās turams taustiņinstruments, kuram pogu klaviatūra ir korpusa abās pusēs un skaņu rada vibrējošas metāla mēlītes; ermoņikas.
garais pirksts rokas vidējais pirksts.
izvilkums Rokdarbu tehnika – izšuvuma veidošana, izvelkot dažus auduma diegus vienā vai abos virzienos.
smagais metāls rokmūzikas žanrs, kam ir raksturīgi agresīvi, brāzmaini ritmi un spēcīga ģitārspēle.
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
atrakt Rokot atvirzīt nost.
ierakties Rokot ievirzīties (kur); ierušināties, ielīst.
izrakties Rokot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
norakt Rokot noņemt, novirzīt nost.
rakties Rokot virzīties (kur iekšā, uz priekšu u. tml.).
aizrakties Rokoties aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
parakties Rokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
šķīstītava Romas katoļu baznīcas tradīcijā – vieta, kurā tiek šķīstītas mirušo dvēseles; purgatorijs.
pūnieši Romiešu dotais nosaukums feniķiešiem, kas 12. – 7. gs. pirms mūsu ēras bija ieceļoši Ziemeļāfrikā un tur izveidojuši savas kolonijas.
valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties.
samusināt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties; sakūdīt.
sakūdīt Rosinot, mudinot panākt, ka (kāds) sāk, arī ir sagatavojies rīkoties, darboties.
ornaments Rotājums, kam raksturīgs ritmiski izkārtotu elementu salikums, un kam ir ģeometriska vai stilizēta dabas objekta forma.
plakete Rotājums, piemiņas vai atšķirības zīme – maza, taisnstūra formas dekoratīva plāksnīte ar reljefu attēlu vienā pusē.
paslēpes Rotaļa, kurā viens no dalībniekiem meklē pārējos, kas ir paslēpušies.
šūpuļzirgs Rotaļlieta – zirga figūra, kurai ir lokveida pamatne un uz kuras sēžot var šūpoties.
pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
važiņa Rotas lieta – dažādu metāla detaļu virkne, ķēdīte.
skrūves kustība rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
rite Rotējoša ķermeņa pārvietošanās (pa kādu virsmu).
veltnis Rotējošs cilindrveida priekšmets, kura garums ir lielāks par diametru, piemēram, (kā) gludināšanai, līdzināšanai, arī uztīšanai; ierīce, iekārta u. tml., kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa, elements.
frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
uzrotīt Rotot uzvirzīt uz augšu.
kišmišs Rozīnes no šīs šķirnes vīnogām.
vilkābele Rožu dzimtas krūms vai koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem vai melniem augļiem, kuriem ir ļoti cieti kauliņi.
tējasrozes Rožu šķirņu grupa, kam raksturīgi dzelteni, smaržīgi ziedi zaru galos; šīs šķirņu grupas augs.
aizrūcināt Rūcinot aizvirzīties.
aizrūkt Rūcot aizvirzīties.
polimetāli Rūdas, kuru sastāvā ir vairāku metālu komponenti; polimetāliskās rūdas.
trebū Rudens ābeļu šķirne, kam raksturīgi nedaudz gareni, gaiši dzelteni, sulīgi augļi ar svaigu mīkstumu; šīs šķirnes ābele.
mālābele Rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele ar vidēji lieliem augļiem, kam ir sarkanā māla krāsai līdzīgs blāvs sārtojums; serinka.
antonovka Rudens šķirnes ābele ar lieliem, dzelteni zaļiem āboliem; šīs šķirnes ābeles auglis.
serinka Rudens šķirnes ābele ar vidēji lieliem, saldskābiem augļiem; mālābele.
uzrullēt Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
parullēt Rullējot nedaudz pavirzīt (uz priekšu un atpakaļ vai uz augšu un leju).
R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
runa iet (par ko) runa ir (par ko), tiek runāts (par ko).
sarunāties Runājot savstarpēji sazināties (parasti par diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
logopātija Runas traucējumi (piem., stostīšanās, šļupstēšana) cilvēkam ar normālu dzirdi.
zilbe Runas vienība, ko veido viena vai vairākas valodas skaņas noteiktā secībā un ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
ironizēt Runāt ar ironiju; smalki izsmiet, zoboties.
aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
runāt basā runāt zemā balsī (piem., kad ir saaukstējies).
teksts Runātu vai rakstītu izteikumu virkne, kas veido sakarīgu veselumu.
sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
saira Rūpnieciski nozīmīga skumbriju dzimtas zivs [Cololabis saira].
aizrušināt Rušinot (ko) virsū, aizpildīt, nolīdzināt.
atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
pierušināt Rušinot pievirzīt (zemi, augsni); pieraust.
sarušināt Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
uzrušināt Rušinot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
vienvirziena izvilkumi rūtiņas, kas audumā veidojas, izvelkot auduma diegus vienā virzienā.
korķakoks Rūtu dzimtas koks, kura mizai ir biezs korķa slānis.
saorganizēt Saaicināt, sarunāt (vairākus, daudzus) kādas kopējas darbības veikšanai.
pilsoniskā sabiedrība sabiedrība ar demokrātisku valsts pārvaldi un kurā visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā.
patērētāju sabiedrība sabiedrība, kurā dominē preču pirkšanas un patērēšanas kults.
informācijas sabiedrība sabiedrība, kurai ir pieejama visdažādākā veida informācija.
spēks Sabiedrības daļa, kas atšķiras ar kādu raksturīgu īpašību, pazīmi, savas darbības, centienu virzienu.
starpslānis Sabiedrības daļa, kas atšķiras citu sabiedrības daļu, šķiru vidū ar savu stāvokli, rīcību, uzskatiem u. tml.
zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
matriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā ģimenes galva ir sieviete un kur izcelšanos un radniecību nosaka pēc mātes līnijas.
patriarhāts Sabiedrības organizācijas forma, kurā noteicošā loma ir vīrietim un kurā radniecību nosaka pēc tēva līnijas.
termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
omnibuss Sabiedriskā transporta līdzeklis – karietei līdzīgi zirgu vilkti rati, ko vēlāk nomainīja autobusi.
uzsaukums Sabiedriski aktuāla satura aicinājums, kas ir paredzēts izplatīšanai.
nometne Sabiedriski politisks grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
skudras Sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu un kuru vēderā ir indes dziedzeris, kas rada kodīgu šķidrumu ar skudrskābi [Formicoidea].
sarīkojums Sabiedrisks pasākums (parasti ar īpašu programmu, tematisku ievirzi).
birzumi Sabirzušas (kā) sīkas daļiņas.
sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
korodēt Sabrukt, sairt ķīmisko vai fizikālo procesu ietekmē.
sabūvēties Sabūvēt, uzbūvēt sev ēkas, celtnes u. tml. – par vairākiem, daudziem.
mačs Sacensība, kas sastāv no vairākām partijām starp diviem dalībniekiem (parasti šahā, dambretē).
konkurss Sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos, spējīgākos dalībniekus.
priekšsacensības Sacensības dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām).
supermaratons Sacensības sevišķi garā distancē (parasti virs 100 km).
aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
virves vilkšana sacensības, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
daudzcīņa Sacensības, kurās sportistam jāstartē vairākās disciplīnās vai sporta veidos.
treniņsacensības Sacensības, kuru mērķis ir sportistu un to komandu spēju pārbaude un salīdzināšana.
priekšfināls Sacensību posms pirms to fināla.
garoza Sacietējusī (kādas irdenas masas, vielas) virsējā, ārējā kārta.
priekšsacīkstes Sacīkstes dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacīkstēm).
akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
kantētājs Sacīkšu motobraucējs, kura vieta ir blakusvāģī; līdzbraucējs.
dekoncentrēt Sadalīt (ko) pa vairākām vietām.
saskaldīt Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
saskaldīt Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt (2).
pārdalīt Sadalīt vēlreiz, no jauna (ko piešķirtu, iedalītu), atvēlot katram noteiktu daļu.
paklīst Sadalīties pa vienam vai nelielās grupās (parasti virzoties uz dažādām pusēm).
sašķīst Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
izklīst Sadaloties pa vienam vai nelielās grupās, aiziet uz dažādām vietām, dažādos virzienos.
izdalīties Sadaloties vairākās vai daudzās daļās, izvietoties (pa vienam vai nelielās grupās); izklīst.
kooperācija Sadarbība, kopdarbība, viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanai.
kooperēt Sadarboties (ar ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu veikšanā; kooperēties.
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
sabirdināt Sadrupināt (ko birzīgu).
sadēdēt Sadrupt, sairt fizikālu, ķīmisku, bioloģisku procesu ietekmē.
stūris Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi; vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā; kakts (1).
izdurstīt Sadurstīt (vairākās vietās).
sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus.
savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
pieēsties Saēsties (ko) tādā daudzumā, ka vairs negribas.
samitināt Sagādāt dzīvesvietu, pajumti (vairākiem, daudziem).
dot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
iedot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
pirmskola Sagatavošanās klase pirms mācību uzsākšanas skolā.
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, piemēram, desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
salikties Sagulties (par vairākiem, daudziem).
sakars Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība; sakarība.
sakarība Saikne (starp ko), attieksmju kopums, kam ir raksturīga savstarpēja nosacītība.
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
zirgaudzētava Saimniecība vai saimniecības atsevišķa vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
uzņēmējdarbība Saimnieciska darbība (preču ražošana, pakalpojumu sniegšana, tirdzniecība u. tml.), kas tiek veikta peļņas gūšanai.
ķēķa durvis saimnieciskiem mērķiem paredzēta ieeja mājā, dzīvoklī (parasti blakus virtuvei).
dēdēt Sairt, sadrupt fizikālu, ķīmisku vai bioloģisku procesu iedarbībā (par iežiem un minerāliem).
sabrukt Sairt, zaudēt normālu struktūru (piem., par organisma audiem).
sadalīties Sairt.
destrukcija Sairums, sabrukums; normālas struktūras izjukšana.
jeb Saista divus jautājuma teikumus, vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikuma daļas, tās nošķirot un izceļot vienu no nojēgumiem.
kolīdz Saista salikta teikuma daļas, norādot uz laika attieksmi starp tām (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz; līdzko.
tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
līdzko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, ja palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības.
kā Saista salikta teikuma daļu ar palīgteikumu, kurā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības.
taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
arī Saista virsteikumu ar palīgteikumu un norāda uz pieļāvuma attieksmēm starp šīm teikuma daļām; kaut gan; lai gan.
taukaudi Saistaudi, kuros ir daudz taukšūnu.
solidāra saistība saistība, kurā ir vairāki kreditori un vairāki parādnieki.
sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem; alpīnistu pāris, kas atrodas šādā saistījumā.
sasaiste Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
pīt Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
lipt Saistīties pie (kā) virsmas (par ko lipīgu, mitru); saistīties kopā (ar ko lipīgu); būt lipīgam (1).
siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
verbāls Saistīts ar darbības vārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar darbības vārdu.
eiroatlantisks Saistīts ar Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, to attiecībām, sadarbību u. tml.
eiropeisks Saistīts ar Eiropu vai eiropiešiem, raksturīgs Eiropai vai eiropiešiem.
ekumenisks Saistīts ar ekumenismu; tāds, kas pārstāv vairākas kristīgās konfesijas.
elēģisks Saistīts ar elēģiju, tai raksturīgs; skumjš, grūtsirdīgs.
respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs; respirators [2].
episks Saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs), kam ir vēstījuma raksturs.
ģeodēzisks Saistīts ar ģeodēziju un Zemes virsmas vai tās daļu mērīšanu, attēlošanu plānos un kartēs.
ģeomorfoloģisks Saistīts ar ģeomorfoloģiju, ar Zemes virsas reljefa formām, to izveidošanos, attīstību, izvietojumu.
iracionālistisks Saistīts ar iracionālismu, tam raksturīgs.
kognitīvs Saistīts ar izziņu, zināšanu apguvi; tāds, kā pamatā ir izziņa, zināšanu apguve.
kancelejisks Saistīts ar kanceleju, tai raksturīgs; arī formāls, birokrātisks.
konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
ķirurģisks Saistīts ar ķirurģiju, tai raksturīgs.
mierlaika Saistīts ar laikposmu starp Pirmo un Otro pasaules karu.
liroepisks Saistīts ar liroepiku, tai raksturīgs.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
neiralģisks Saistīts ar neiralģiju, tai raksturīgs.
neirastēnisks Saistīts ar neirastēniju, tai raksturīgs; nervozs, nelīdzsvarots.
neiroķirurģisks Saistīts ar neiroķirurģiju, tai raksturīgs.
neiroloģisks Saistīts ar neiroloģiju, tai raksturīgs.
neirotisks Saistīts ar neirozi, tai raksturīgs.
nomināls Saistīts ar nomenu, tam raksturīgs; tāds, kas ir izteikts ar nomenu.
pirātisks Saistīts ar pirātismu (1), tam raksturīgs.
pirātisks Saistīts ar pirātismu (2), tam raksturīgs; nelegāls.
pirmbaltu Saistīts ar pirmatnējām baltu ciltīm, tām raksturīgs.
agrākais Saistīts ar pirmo iespējamo (kādas darbības, norises u. tml.) laikposmu, laika momentu.
lineārs Saistīts ar pirmo pakāpi.
pirotehnisks Saistīts ar pirotehniku, tai raksturīgs.
prefiksāls Saistīts ar priedēkli, tam raksturīgs; tāds, kas ir atvasināts ar priedēkli.
prievārdisks Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prepozicionāls.
prepozicionāls Saistīts ar prievārdu, tam raksturīgs; tāds, kas ir veidots ar prievārdu; prievārdisks.
purvains Saistīts ar purvu, tam raksturīgs; tāds, kur ir purvi; zems, mitrs, staigns.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
sirreālistisks Saistīts ar sirreālismu, tam raksturīgs.
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā); tāds, kurā ir šāds atspoguļojums (par daiļdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par skaņdarbu, tā sastāvdaļām, epizodēm u. tml.).
lirisks Saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā); tāds, kurā pārsvarā ir šāds atspoguļojums (par tēlotājas mākslas darbu).
sistēmisks Saistīts ar sistēmu, tai raksturīgs; tāds, kura pamatā ir sistēma.
subklīnisks Saistīts ar slimību, kurai ir vāja, grūti konstatējama izpausme; šādai slimībai raksturīgs.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
spiritisks Saistīts ar spiritismu, tam raksturīgs.
strukturāls Saistīts ar struktūru, tai raksturīgs; tāds, kam ir struktūra.
svinīgs Saistīts ar svinībām, svētkiem u. tml., tiem raksturīgs; tāds, kurā ir svinību, svētku u. tml. elementi.
teleskopisks Saistīts ar teleskopu, tam raksturīgs; tāds, kura attēls ir iegūts ar teleskopu; tāds, kas ir konstatējams tikai ar teleskopu.
tematisks Saistīts ar tematu, tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
tirānisks Saistīts ar tirāniju (1), tai raksturīgs.
tirānisks Saistīts ar tirāniju (2), tai raksturīgs.
turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
vāci Saistīts ar Vāciju, tās karaspēku (piem., Pirmajā pasaules karā, arī nacistiskās Vācijas laikā).
veģetārs Saistīts ar veģetārismu, tam raksturīgs; tāds, kura sastāvā ir tikai augu produkti.
sanitārs Saistīts ar veselības aizsardzību, higiēnu; tāds, kas ir paredzēts veselības aizsardzībai, higiēnai.
enerģētisks Saistīts ar vienu vai vairākām enerģijas (1) formām.
virusoloģisks Saistīts ar virusoloģiju, tai raksturīgs.
transmisīvs Saistīts ar virzību, pāreju no vienas vietas, sistēmas, vides u. tml. uz citu vietu, sistēmu, vidi u. tml.; šādai virzībai, pārejai raksturīgs.
lineārs Saistīts tikai ar vienu dimensiju; tāds, kam ir tikai viena dimensija – garums.
samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
dežavū Sajūta, ka tas, kas šobrīd notiek, ir noticis, piedzīvots jau iepriekš; pretstats: žamevū.
sāpes Sajūta, ko rada pārāk spēcīgu kairinātāju vai audu bojājuma izraisīto norišu kopums.
sinestēzija Sajūtas rašanās kādā maņu orgānā, ja tiek kairināts kāds cits maņu orgāns (piem., krāsu sajūta, kas rodas, ja dzird noteiktu skaņu).
Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
kas bijis, izbijis saka mierinot, mudinot (ko) aizmirst.
Tā man vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā tev vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā jums vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
Tā viņam vajag! saka norādot, ka (kāds) to ir pelnījis.
viens no diviem saka norādot, ka ir tikai viena no divām iespējamībām.
kārts šūpulis (kam) saka par (kā) rašanos, pirmsākumu, izveidi (kādā vietā, laikā).
spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
sīpoli kož acīs saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
sīpoli kož acis saka par acu gļotādas kairinājumu, griežot sīpolu.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
cieta sirds saka par cietsirdīgu cilvēku.
nāve aizsauc saka par cilvēka miršanu.
būt matos saka par cilvēkiem, kas ir sastrīdējušies, naidojas.
ar vienu slotu perami saka par cilvēkiem, kuru, parasti nevēlamais, domāšanas veids un rīcība ir vienāda.
kā gailis saka par cilvēku (parasti vīrieti), kam patīk lielīties, kas ir iedomīgs, uzpūtīgs.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
biezs maks (kādam) saka par cilvēku, kam ir daudz naudas.
staigājoša enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
dzīva enciklopēdija saka par cilvēku, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārāk daudz nesamo.
nastu nesējs ēzelis Saka par cilvēku, kam ir pārmērīgi daudz, ļoti smagi jāstrādā.
nav nekāds eņģelis saka par cilvēku, kam ir trūkumi, sliktas īpašības.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam jau no rīta ir slikts garastāvoklis.
zelta sirds saka par cilvēku, kam raksturīga liela sirsnība, atsaucība, labsirdība.
kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
gatavs ņēmējs Saka par cilvēku, kas ir ar mieru ko pirkt, ņemt u. tml.
skrien mēli izkāris Saka par cilvēku, kas ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.
kā mietu norijis saka par cilvēku, kas ir nekustīgs, stīvs.
gatavais putnu biedēklis saka par cilvēku, kas ir nepiemēroti ģērbies, izskatās neglīti, arī dīvaini.
galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
acis kā vanagam saka par cilvēku, kuram ir ļoti laba redze.
kā pīle uz ledus saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
galvā nav viss kārtībā saka par cilvēku, kuram ir psihiski traucējumi.
tīras rokas saka par cilvēku, kurš ir bijis godīgs, nav darījis neko sliktu.
sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
pēc velna saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
kā velns saka par īpašību, pazīmi, darbību, stāvokli, kam ir augsta izpausmes pakāpe.
gluma āda kādam saka par izmanīgu, viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no nepatīkamas situācijas.
dziesma ir nodziedāta Saka par kādu, kam nav vairs varas, priekšrocību, ietekmes.
klāt kā saukts saka par kādu, kas ierodas īstajā reizē, tieši tad, kad ir nepieciešams, vēlams, katrā ziņā.
kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
būt aiz ādas saka par kādu, kas ir kaut ko nodomājis un to slēpj.
līdz (baltajām) pelītēm saka par kādu, kas ir pārmērīgi lietojis alkoholiskos dzērienus.
bēg kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
sargās kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
mūk kā velns no krusta saka par kādu, kas ļoti vairās, baidās (no kā).
stāv kā bilde saka par kādu, kas neko nedara, ir bezdarbīgs.
ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
viens rāviens saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
viena vīle saka par ko acumirklī, tūlīt (parasti bez lielas piepūles) paveicamu.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
kā (melns) mākonis Saka par ko ļoti uzmācīgu, neatvairāmu.
ciest kā zobu sāpes saka par ko nepatīkamu, ar ko ir jāsamierinās.
nost no kakla saka par ko nevēlamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
kā balzams (dvēselei) saka par ko spirdzinošu, uzmundrinošu.
kā kulaks uz acs saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.
kā velna plēsts saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri.
kā no mēra saka par ko tādu, no kā ir jāizvairās, ar ko nedrīkst kontaktēties.
nūja ar diviem galiem saka par ko, kam ir divas atšķirīgas, pretējas puses.
no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem saka par ko, kas ir nelielā daudzumā.
ne silts, ne auksts saka par ko, kas ir vienaldzīgs, atstāj vienaldzīgu.
laba sirds saka par labsirdīgu cilvēku.
ne mušu no deguna nevar nodzīt saka par lēnprātīgu, pārlieku labsirdīgu cilvēku.
galds (vai) lūst saka par ļoti bagātīgi klātu galdu, uz kura ir ļoti daudz ēdienu, dzērienu.
nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
nolūkoties no mākoņu maliņas saka par mirušu cilvēku, kas it kā vēro notiekošo.
gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt) saka par mirušu cilvēku, veltot viņam labus vārdus.
nav sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
bez sirds saka par nejūtīgu, cietsirdīgu, nežēlīgu cilvēku.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
smirdīgs sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
smird kā sesks saka par sasvīdušu, nemazgājušos, smirdīgu cilvēku.
āķis lūpā saka par situāciju, kad kādam ir radusies interese par kaut ko.
kāds (nu) kurš saka par tādiem, kas atšķiras (piem., pēc īpašībām, pazīmēm).
slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
tīrais zelts saka par tādu, kam ir ļoti daudz labu, augstvērtīgu īpašību.
smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
peld kā niere pa taukiem saka par tādu, kas dzīvo ļoti pārticīgi, ir dzīvē labi iekārtojies.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
kā pele slazdā Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā pele lamatās Saka par tādu, kas ir ļoti nobijies, uztraucies.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir negaidīti ieradies.
nav nekur (vairs) liekams saka par tādu, kas nav (vairs) nekam derīgs, nav nekur izmantojams.
kā sadedzis saka par tādu, kas rīkojas ļoti strauji, dedzīgi; saka par tādu, kas ko dedzīgi vēlas, ko ļoti iekāro, ir aizrāvies ar ko.
noskrējies kā suns saka par tādu, kas skrienot, staigājot ir ļoti noguris, piekusis, arī nopūlējies.
izsprāgst kā korķis saka par tādu, kas strauji izvirzās (no kurienes), arī par tādu, kas tiek izstumts, izmests (no kurienes).
kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
(nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
(nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
pieder nākotne saka par to, kam ir labas nākotnes izredzes.
piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
ne gala, ne malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
nedz gala, nedz malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
pasaules klase saka par to, kas ir ļoti augstā, izcilā kvalitātē.
uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
nav (nekāda, liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
sirds kā uz delnas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
sirds kā uz plaukstas saka par vaļsirdīgu, atklātu, patiesu cilvēku.
smiltis birst saka par vecu cilvēku, kam drīz jāmirst.
mīksta sirds saka par viegli iežēlināmu, labsirdīgu cilvēku.
ņudz kā skudru pūznī saka par vietu, kur ir liels cilvēku daudzums, valda liela rosība.
glums kā zutis saka par viltīgu cilvēku, kas prot veikli izvairīties no atbildības, nepatikšanām.
gatavs ņēmējs Saka par vīrieti, kas ir ar mieru precēt.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
kāds vējš atpūtis saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti kur ieradies, un vēloties uzzināt šās ierašanās iemeslu.
uz priekšu vai atpakaļ saka, ja (kā) starpība, atsķirība ir maznozīmīga, mazsvarīga.
zobs uz zoba neturas saka, ja (kādam) ļoti salst, ka (kādam) ir drebuļi.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
bez vainas Saka, ja (kāds) ir nevainīgs.
nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
nelabais dīda saka, ja (kādu) ir pārņēmis nemiers.
žults apskrienas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
žults aptekas (kādam) saka, ja (kādu) pārņem dusmas, sašutums, ja kāds ir ļoti sarūgtināts.
kā nolēmēts saka, ja (kas, kāds) ir kļuvis nekustīgs, darboties nespējīgs.
švaki ar (ko) saka, ja (kas) ir nepietiekamā daudzumā.
ne čiku, ne grabu saka, ja (kas) ir pazudis, ja (kā) vairs nav.
(dūc) kā bišu stropā saka, ja (kur) ir liels troksnis, kas rodas daudziem cilvēkiem sarunājoties, arī ja ir liela kustība, rosība.
raibs metas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
raibs griežas gar acīm Saka, ja (kur) ir ļoti liela (preču, mantu u. tml.) dažādība, daudzveidība.
(tik) tumšs, ka vai acī duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
tumšs kā akā saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
(tik) tumšs, ka vai acīs duras saka, ja (kur) ir ļoti tumšs.
rūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
dūc kā bišu stropā saka, ja (kur) ir troksnis, ko rada daudzi cilvēki.
ka vai jumts ceļas nost saka, ja (mājā) ir pārmērīgi liels troksnis, skaļums.
laba akustika saka, ja (telpā) ir laba dzirdamība, neradot traucējošu atbalsi.
raibas acis saka, ja acis ir nogurušas, pārpūlētas.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
filma pārtrūkst saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
filma ir pušu saka, ja alkohola ietekmē vairs neko neatceras.
rādīt zobus Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
kā uzliets saka, ja apģērbs, apavi labi pieguļ, ir pašā laikā.
ne savā ģīmī saka, ja cilvēka izskats ir pilnīgi pārmainījies (parasti no kaut kā negatīva).
būt kaulos saka, ja cilvēkā kaut kas ir dziļi iesakņojies.
(ir) kur (savu) galvu nolikt saka, ja cilvēkam ir pajumte, apmešanās vieta.
ceļi pašķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
ceļi šķiras saka, ja cilvēki vairs netiekas, ja starp viņiem radušās domstarpības.
rādīt savu īsto seju saka, ja cilvēks (parasti neviļus) atklāj savu būtību, savas domas, centienus tādus, kādi tie ir patiesībā; paust, atklāt savu būtību.
kā vajāts zvērs saka, ja cilvēks bīstas, uzvedas bikli, ir tramīgs.
galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
spēks kaulos saka, ja cilvēks ir fiziski stiprs.
vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
vaļīga mēle saka, ja cilvēks ir runīgs; arī nevajadzīgi daudz runā, izpaužot ko lieku.
sirds pilna līdz malām saka, ja cilvēks ir sarūgtināts, ja nomāc bēdas, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
vaigi svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
seja svilst saka, ja cilvēks ir stipri pietvīcis (piem., no kauna).
resna galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
liela galva saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, pašpaļāvīgs, neuzklausa citus.
galva reibst Saka, ja cilvēks izjūt reiboni alkoholisko vielu, ārēju kairinātāju vai traumu dēļ.
sirds atsilst saka, ja cilvēks kļūst laipnāks, sirsnīgāks, atsaucīgāks; saka, ja cilvēks izjūt cita laipnību, atsaucību.
sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžu saka, ja cilvēks mirst.
acis slēdzas uz mūžību saka, ja cilvēks mirst.
nervi čupā saka, ja cilvēks nespēj savaldīties, ir pārlieku nervozs.
noiet ūdeņi saka, ja dzemdībās vai pirms dzemdībām noplūst augļūdeņi.
ausis vīst saka, ja dzird kādu ko rupji runājam; saka, ja kāds ko dara nekvalitatīvi.
trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
nav gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
smaga galva saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.
ciets vēders saka, ja ir apgrūtināta vēdera iztukšošanās.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
uz katra pirksta saka, ja ir daudz pielūdzēju.
pilnos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
vienos ziedos saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām).
garš laiks saka, ja ir garlaicīgi.
trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
nav gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
stīva mēle saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
skola rokā saka, ja ir iegūtas kādas iemaņas, izveidojies kāds paradums.
aste ir piesieta saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste zem bluķa saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
aste bluķī saka, ja ir ierobežota rīcības brīvība.
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
papēži svilst saka, ja ir jāsteidzas prom.
ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
kā pie Bābeles (torņa) saka, ja ir liela burzma, troksnis, ja daudzi runā reizē, arī dažādās valodās.
iet kā pa elli Saka, ja ir liela kņada, troksnis.
ūdens smeļas mutē saka, ja ir lielas, gandrīz nepārvaramas grūtības.
elle vaļā Saka, ja ir liels troksnis, kņada, juceklis.
kā pa elli Saka, ja ir liels troksnis, kņada, juceklis.
pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz (parasti darba).
nav laiku kur likt saka, ja ir ļoti daudz brīva laika.
darba pilnas rokas saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
darba līdz kaklam saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
darbs pāri galvai saka, ja ir ļoti daudz darba, pienākumu.
nav kur naudu grūst saka, ja ir ļoti daudz naudas.
darbs dzen darbu saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
darbs darba galā saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
vēders pie mugurkaula pielipis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pieaudzis saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders pie mugurkaula pierāvies saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas čokurā saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
vēders raujas pie ribām saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
zeme deg zem kājām saka, ja ir ļoti jāsteidzas.
kā pirtī saka, ja ir ļoti karsti, sutīgi.
viena sirds un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
viena miesa un viena dvēsele saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
sprēgā sals saka, ja ir ļoti liels aukstums.
saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
uznāk melnie saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
uznāk melnais saka, ja ir ļoti slikts garastāvoklis, depresija.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen laukā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
garastāvoklis uz nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
garastāvoklis zem nulles saka, ja ir ļoti slikts noskaņojums.
sirds lūst saka, ja ir ļoti smagi pārdzīvojumi.
sirds plīst (vai) pušu saka, ja ir ļoti spēcīgi (parasti negatīvi) pārdzīvojumi, ļoti spēcīgas izjūtas.
ne acī durams saka, ja ir ļoti tumšs.
ka acī dur saka, ja ir ļoti tumšs.
ir zobs (uz kādu) saka, ja ir naids, ļauns prāts, dusmas uz kādu.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
smaga sirds saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
(visi) gali ūdenī saka, ja ir noslēpti visi nozieguma, pārkāpuma pierādījumi, dzēstas visas pēdas.
gaiss (ir) tīrs saka, ja ir novērsts kas traucējošs un var justies drošībā.
uzpūties vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
uzpūsts vēders saka, ja ir palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās.
nekur nepaliks saka, ja ir pārliecība, ka (kas) nepazudīs, notiks, ka (kāds) ieradīsies, pārnāks.
kur (nu) paliks saka, ja ir pārliecība, ka kāds ieradīsies, pārnāks.
ne gailis pakaļ nedziedās saka, ja ir pārliecināts, ka neviens neko neuzzinās (par kādu rīcību, nodarījumu).
lieta darīta saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts sasniegts.
prāts (ir) nemierīgs saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
sirds (ir) nemierīga saka, ja ir pārņēmis uztraukums, bažas (par ko).
stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis (kā) gals, beigu posms.
stunda ir situsi Saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kas ir izdevīgs, piemērots kādai rīcībai, darbībai.
kas tur pavisam saka, ja ir runa par ko nenozīmīgu, nebūtisku.
sirds asiņo saka, ja ir smagi pārdzīvojumi, ciešanas, liels, žēlums, izmisums.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
galva plīst pušu saka, ja ir stipras galvassāpes.
zaķim acis no pieres sprāgst laukā saka, ja ir stiprs sals.
zaķim acis no pieres sprāgst ārā saka, ja ir stiprs sals.
velk uz lietu saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
vēders kurkst saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders rūc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
vēders kauc saka, ja ir trokšņi kuņģī, zarnās (parasti aiz izsalkuma).
miegs nāk kā ūdens saka, ja izjūt neatvairāmu vēlēšanos gulēt.
priecīga sirds saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
priecīgs prāts saka, ja izjūt prieku, jautrību, pacilātību, ja ir labs, pacilāts noskaņojums.
izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
sāp visas malas saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
sāp visās malās saka, ja jūt sāpes vairākās ķermeņa vietās.
šļaugana dūša saka, ja jūtas slikti, ja ir slikta dūša.
ledus sakustējies saka, ja kāda darbība vai process ir sācies (parasti, pārvarot grūtības).
ne akmens uz akmens nepaliek saka, ja kāda vieta ir pilnīgi nopostīta.
galva pilna saka, ja kādam ir daudz jaunu domu, ieceru, plānu.
vilka kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
dziesma ir nodziedāta Saka, ja kādam ir jāmirst.
ausis svilst saka, ja kādam ir kauns klausīties tajā, ko dzird.
kurpe spiež saka, ja kādam ir materiālas grūtības.
plāns maks (kādam) saka, ja kādam ir maz naudas.
(ir) pirmā roka saka, ja kādam ir priekšroka, ja kas jāsāk pirmajam.
gari nagi saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
gari pirksti saka, ja kādam ir tieksme zagt, ja kāds zog.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
lunkana mēle saka, ja kādam ir veikla, glaimojoša valoda, ja kāds daudz un labprāt runā.
grūta galva saka, ja kādam nepadodas mācīšanās (parasti skolā), ir grūti ko iegaumēt, izprast.
mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
skatiens pārskrien saka, ja kāds ātri vai pavirši pārskata (ko).
kāda lapsene iekodusi saka, ja kāds bez redzama iemesla kļuvis dusmīgs, naidīgs, ja kāds ir ļoti nemierīgs, satraukts.
gara lūpa saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
klāt kā mazais nazītis saka, ja kāds ierodas pēc pirmā aicinājuma, nekavējoties.
nāk kā saukts saka, ja kāds ierodas tad, kad ir ļoti nepieciešams.
uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
kaut vai līdz pasaules galam saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
kaut vai līdz pasaules malai saka, ja kāds ir gatavs doties, sekot kādam uz jebkuru vietu.
acis ieplešas saka, ja kāds ir izbrīnīts, pārsteigts.
netīra sirdsapziņa saka, ja kāds ir izdarījis ko ļaunprātīgu, noziedzīgu.
rokas nav tīras saka, ja kāds ir izdarījis ko sliktu, noziedzīgu.
nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
nevar vien nodusmoties saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs un nevar beigt dusmoties.
kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti dusmīgs.
kā pūķis Saka, ja kāds ir ļoti mantrausīgs, nenovīdīgs.
kā driģenes saēdies saka, ja kāds ir ļoti nemierīgs.
kā nopliķēts saka, ja kāds ir ļoti nosarcis, nokaunējies vai aizvainots.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies, pārguris, pilnīgi bez spēka.
kā riju izkūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
kā riju nokūlis saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.
žoklis atkaras saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts (par ko).
mute līdz ausīm Saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts, izbrīnījies.
kā zibens (spēriena) ķerts saka, ja kāds ir ļoti pārsteigts.
kā lūks Saka, ja kāds ir ļoti piedzēries.
kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
kā noburts saka, ja kāds ir ļoti sajūsmināts, ļoti aizrāvies ar ko.
pārpilna sirds saka, ja kāds ir ļoti sarūgtināts, ja kādu ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
kā glodene saka, ja kāds ir ļoti veikls, vijīgs, lokans, izmanīgs.
klusē kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā ūdeni mutē ieņēmis saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā zivs saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
klusē kā mēms saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpaust.
kluss kā kaps saka, ja kāds ir mazrunīgs, izvairās no runāšanas, ja prot klusēt, nekā neizpauž.
vējš (svilpo, ir) galvā saka, ja kāds ir nenopietns, vieglprātīgs.
palikt ar vaļēju muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
mute paliek vaļā saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
palikt ar vaļā muti saka, ja kāds ir par ko ļoti pārsteigts, izbrīnīts.
galvu nepacēlis saka, ja kāds ir pilnīgi iegrimis darbā.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
rotaļājas kā kaķis ar peli saka, ja kāds izturas pret kādu ļoti nevērīgi, arī cietsirdīgi, nežēlīgi.
ka prieks saka, ja kāds ko ir (ļoti) labi veicis, izdarījis.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
palikt ēnā saka, ja kāds nepelnīti ir palicis nepamanīts, neievērots, arī nenovērtēts.
kā mežā audzis saka, ja kāds neprot sabiedrībā uzvesties, ir neuzvedīgs.
kā aste saka, ja kāds pastāvīgi seko, visur ir klāt.
kā no gaisa nokritis Saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti ir kur ieradies, parādījies.
pēc mums kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc manis kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
pēc tam kaut vai ūdensplūdi saka, ja kāds rīkojas savās acumirklīgās interesēs, nedomājot par tālāko.
smaga roka saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.
(sarkans) kā biete saka, ja kāds stipri nosarkst, ir ļoti sasarcis.
čakarēt smadzenes saka, ja kāds uzmācīgi cenšas ievirzīt (kāda) domas citā virzienā, panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
nonākt tik tālu saka, ja kāds vai kas ir nonācis galēji nepieņemamā stāvoklī.
nemierīga sirds saka, ja kādu ir pārņēmis satraukums, bažas (par ko).
spiež kā nasta (kādu) saka, ja kādu kas ilgi un ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
liec kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
sit kaut vai ar mietu pa galvu saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt; saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
kājas neklausa saka, ja kājas nogurušas, ir grūti iet.
krekšķis kaklā saka, ja kaklā ir iekaisums, kas izraisa klepu vai čerkstošu balsi.
lauž kaulus saka, ja kas (parasti darbs) ir par grūtu, kaitē veselībai.
lieta beigta saka, ja kas ir izbeigts, ja nekas vairs nav maināms.
kauliņi ir mesti saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
kā mežs Saka, ja kas ir lielā skaitā.
kā spogulī saka, ja kas ir ļoti skaidri saskatāms, uztverams, izprotams.
dziedi vai raudi saka, ja kas ir neizbēgams, nenovēršams, ja ko vairs nav iespējams mainīt.
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir pagājis un nav vairs atgriežams.
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
kā nebijis saka, ja kas ir pārdzīvots, izjusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
nav nekādas vainas saka, ja kas ir samērā labs.
kā mežs Saka, ja kas ir spēcīgi, raženi audzis.
par nāvi (jau) nebūtu saka, ja kas ir vēlams, derīgs.
cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
kā vējš saka, ja kas ļoti ātri pārvietojas, ja kas ir ļoti straujš.
spiež sirdi saka, ja kas ļoti nomāc, dara grūtsirdīgu.
guļ kā slogs uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā slogs uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz sirds saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
guļ kā akmens uz pleciem saka, ja kas ļoti nomāc, ja ir smagi pārdzīvojumi.
Te tev nu bija! saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
līdz mielēm saka, ja kas nepatīkams ir izjusts, pārdzīvots pilnībā, līdz galam.
sirds sāp saka, ja kaut kā ir ļoti žēl, ja nomāc rūpes par kaut ko.
miesā un asinīs saka, ja kaut kas cilvēkā ir dziļi iesakņojies, kļuvis par neatņemamu viņa būtības daļu.
mērs ir pilns saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (visbiežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu
kluss kā kapā saka, ja kaut kur ir pilnīgs klusums, miers.
kā lapseņu pūznis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
kā lapseņu midzenis saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
sirds saka saka, ja ko izjūt, pārdzīvo, arī ja ir kāda priekšnojauta.
maks ir tukšs saka, ja makā ir ļoti maz naudas vai nemaz nav naudas.
mugura kūp saka, ja mugura ir sakarsusi, arī mitra (piem., no intensīva darba).
nauda nāk griezdamās saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
nauda griežas saka, ja nauda tiek iegūta bez pūlēm, lielā vairumā.
Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
nav ko runāt saka, ja nav vērts vairs runāt (par ko).
beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
kauties ar darbiem saka, ja nepārtraukti ir ļoti daudz jāstrādā.
kumoss iespriežas kaklā saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss iesprūst kaklā Saka, ja nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
(nav) ne zīmes Saka, ja no kā vairs nekas nav palicis pāri.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
ausis aizkrīt saka, ja pārstāj dzirdēt, piem., liela trokšņa rezultātā.
pie visa gatava saka, ja pašam nav nekas jādara, viss ir sagādāts, sarūpēts, sagatavots.
kā uzburts (uz kādu, uz ko) saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.
kumoss sprūst kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
kumoss spriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
kumoss aizspriežas kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt.
jūsu padevīgais kalps saka, ja pieklājīgi vēlas izvairīties publiski pieminēt sevi tiešā veidā.
kā jēla ola saka, ja pret kādu vai pret ko ir jāizturas ļoti uzmanīgi, saudzīgi, ja kāds ir ļoti jūtīgs, vārīgs.
pie velna Saka, ja pret ko ir liela nepatika, vēlēšanās no kā atbrīvoties.
pulkstenis skrien Saka, ja pulkstenis ir ātrs.
nezināt, ko ķert, ko grābt saka, ja reizē veicami vairāki steidzami darbi.
dzirkstis šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
dzirksteles šķīst gar acīm saka, ja saņem spēcīgu sitienu, kura rezultātā rodas spilgtas, dzirksteļojošas gaismas sajūta acīs.
sirds (iz)lec no krūtīm (laukā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti laukā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec no krūtīm (ārā) Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa kaklu ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (iz)lec pa muti ārā Saka, ja sirds aiz satraukuma, dusmām, bailēm darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
sirds (ap)met kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds pārmet kūleni saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
sirds nodreb saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
sirds iedrebas saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
satraukta sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst (parasti no uztraukuma, pārdzīvojuma).
trauksmaina sirds saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
sirds palecas saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
ausīs žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis žvinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis dun saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis džinkst saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis rūc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šalc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis šņāc saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausīs zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
ausis zvana saka, ja šķietami dzird skaņas (psihisku vai fizioloģisku iemeslu dēļ).
cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
kad vadzis pilns, tas lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
(kā) vienā mutē saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest (ko nevēlamu).
nesaprast, ko ķert, ko grābt saka, ja vienlaicīgi veicami vairāki steidzami darbi.
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis.
tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams.
visam beigas saka, ja viss ir zaudēts; saka, ja attiecības tiek pārtrauktas.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
spiedīgs gaiss saka, kad ir grūti elpot, jo gaidāms negaiss.
sūdi vagā saka, kad ir nepatikšanas, notikusi nelaime.
Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
miers un Dievs saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
Dievs un miers saka, kad kas ir nokārtots, atrisināts, pabeigts.
rozā brilles nokrīt (no acīm) saka, kad mīlētāji vairs neuztver viens otru tik ideāli kā līdz šim.
acis aizlipušas saka, kad nevar pārvarēt miegu un ir grūti atvērt acis.
deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
deguns ir atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
noildzis termiņš saka, kad termiņš ir pārsniegts, beidzies.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
tas (nu) ir par daudz saka, norādot, ka tā vairs nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (piem., kāda rīcība).
akmens, ne cilvēks saka, par cietsirdīgu, bezjūtīgu cilvēku.
miers viņa pīšļiem saka, pieminot mirušo.
mēles galā būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
uz mēles būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
kādu Dievs devis saka, samierinoties ar to, kas ir.
dubults neplīst saka, uzsverot, ka labāk ir vairāk nekā mazāk.
apkalst Sakalst (no ārpuses, virspuses).
radniecība Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
siltumstarojums Sakarsētu ķermeņu elektromagnētiskais starojums, kura spektrs un intensitāte ir atkarīga tikai no ķermeņa temperatūras.
savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
salikt Sakārtot, savirknēt (piem., vārdus teikumā); arī sacerēt.
gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
izdīgt Sākot augt, kļūt redzamam, parādīties (piem., par pirmajiem bārdas rugājiem).
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
pirmmatērija Sākotnējā, pirmatnējā matērija.
pirmais Sākotnējais; tāds, kas ir noris pašā sākumā, iesākumā.
indoeiropieši Sākotnēji Eiropā un Āzijā izplatītu valodu saime; tāds, kas attiecas uz šīs saimes valodām.
indoeiropieši Sākotnējie Eiropas un Āzijas iedzīvotāji.
pirmējs Sākotnējs; pirmreizējs; pirmais.
bazilika Sakrāla taisnstūrveida celtne, kas ar stabu vai kolonnu rindām sadalīta trijās vai vairākās daļās (jomos), no kurām vidējā daļa ir augstāka par pārējām.
nostāties Sakrāties, atrasties (parasti ūdens) virspusē un nenogrimt.
sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
sakravāties Sakravāt savas mantas, priekšmetus, parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni; sakravāt savu somu, portfeli u. tml.
uzņemt Sākt (kāda veida kustību); virzoties, pārvietojoties kāpināt (ātrumu).
iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
uzņemt Sākt (noteiktā virzienā) virzīties (uz kurieni).
dīgt Sākt augt, veidot asnus; parādīties virs zemes (par augiem, sēklām u. tml.).
sacelties kājās Sākt darboties, rīkoties (par vairākiem, daudziem).
iedzirkstēties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
iedzirkstīties Sākt dzirkstēt (par acīm); spēji, īsu brīdi parādīties (acīs); spēji izpausties (acīs).
sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
satvert Sākt iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) virzās, pārvietojas (parasti par straumi, vēju).
iemīļot Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam); iemīlēt (2).
iemīlēt Sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu), pieķerties (kādam).
ieskanēties Sākt izpausties, kļūt dzirdamam (arī iztēlē).
uzņemt gaitu sākt kustību, virzību.
sacelties spārnos sākt lidot (par vairākiem, daudziem putniem).
atmirdzēt Sākt mirdzēt.
atmirgot Sākt mirgot.
sisties Sākt pēkšņi, strauji pārvietoties (kādā) virzienā; pēkšņi, strauji mainīt pārvietošanās virzienu.
atskanēt Sākt skanēt, kļūt dzirdamam.
sagriezties Sākt virpuļot.
uzņemt Sākt virzīties (piemēram, ko saožot, redzot un nosakot vajadzīgo virzienu) – par dzīvniekiem.
startēt Sākt virzīties (skriet, braukt, peldēt u. tml.) no sacensību distances vietas.
sagriezties Sākt virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi.
samirkšķināt Sākt, parasti pēkšņi, mirkšķināt; īsu brīdi mirkšķināt.
savirpuļot Sākt, parasti pēkšņi, virpuļot; īsu brīdi virpuļot.
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
tēze Sākuma stāvoklis attīstības procesā; Hēgeļa dialektikā – pirmā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
pirmizglītība Sākumizglītība, arī pirmsskolas izglītība.
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (piemēram, par zemi).
uzsalt Sala iedarbībā izveidoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
sačabināt Salabot (parasti pavirši, nekvalitatīvi).
ielauzt Salaužot ievirzīt (lauzuma vietu uz iekšu, uz leju).
uzlējums Salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no augļu un ogu izvilkuma spirtā.
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
nerpa Saldūdens ronis, kas dzīvo Baikāla ezerā [Pusa sibirica].
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
priekša Salīdzinājumā (ar kādu, ar ko, parasti ļoti atšķirīgu).
salīdzinātājdaļa Salīdzinājuma daļa, kurā ir nosaukts nojēgums, ar ko kas tiek salīdzināts.
vispārākā pakāpe salīdzināmā pakāpe, kurā vārds nosauc īpašību, pazīmi, kam ir vislielākā intensitāte, izpausme.
pretstatīt Salīdzināt, sastatīt (divus vai vairākus vienas kategorijas objektus) tā, ka atklājas to atšķirības, pretišķības.
izlocīties Saliekt un iztaisnot ķermeni, tā daļu (parasti dažādos virzienos).
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
virsteikums Salikta pakārtota teikuma neatkarīgā daļa, no kuras ir atkarīgs palīgteikums.
salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā (piem., viens virsteikums un viens vai vairāki palīgteikumi).
kompozīts Salikts, no vairākām sastāvdaļām veidots, vairākdaļīgs.
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru – monosaharīdu – molekulas (piem., ciete, celuloze, glikogēns).
fizioloģiskais šķīdums sāļu šķīdums, kura sastāvs un osmotiskais spiediens ir līdzīgs asins sastāvam.
atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (piem., no soda, nepatīkama pienākuma).
pārmaksāt Samaksāt vairāk, nekā parasti līdz šim ir maksāts.
globuss Samazināts zemeslodes modelis, uz kura virsmas atbilstīgi attēlotas kontinentu un okeānu kontūras.
tuvoties Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
smilšakmens Samērā ciets nogulumiezis, kas ir izveidojies, sacementējoties smiltīm, to izmanto būvmateriālu, dzirnakmeņu un galodu izgatavošanai.
snuķis Samērā gara izvirzīta sastāvdaļa (mašīnai, mehānismam u. tml.).
tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
švīksts Samērā kluss, troksnis, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu.
pakluss Samērā kluss; tāds, kur (arī kad) ir samērā klusas skaņas.
tāls Samērā lielā attālumā (redzēt, dzirdēt, veikt).
nams Samērā liela ēka, kurai ir sabiedriskas funkcijas; attiecīgā iestāde, uzņēmums.
vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
zirgs Samērā liels zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks.
saliņa Samērā neliela vieta ielas braucamajā daļā, kuru var izmantot gājējs, pirms šķērsot nākamo brauktuves joslu.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
parupjš Samērā rupjš (par priekšmetiem, to virsmu).
pundurforma Samērā sīka, neliela (augu vai dzīvnieku dzimtas sugu, šķirņu) forma.
sprauga Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.
starpa Samērā šaura vieta, josla, arī samērā neliels atstatums starp diviem vai vairākiem veidojumiem, priekšmetiem u. tml.; arī atstarpe, sprauga.
svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
josla Samērā šaura, garena priekšmeta daļa, kas (piem., ar krāsu, formu) atšķiras no pārējās priekšmeta daļas.
stars Samērā šaurs, tievs veidojums, elements u. tml., kas ir vērsts prom no kāda centra.
paviegls Samērā virspusējs, nenopietns, bez dziļāka satura.
pacilus Samērā, arī mazliet pacelti (virs kā); atstatu, cieši nesakļaujoties.
paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
aizlīt Samirkt lietū uz lauka (par sienu, nopļautu labību).
samērcēties Samirkt, izmirkt (parasti par cilvēkiem).
sažulgt Samirkt.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
salidojums Sanāksme, satikšanās, kurā piedalās vienas un tās pašas cilvēku grupas, profesijas u. tml. pārstāvji un kurai parasti ir svinību, arī izklaidējošas daļas.
čupoties Sanākt kopā (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
sapulcēties Sanākt kopā (vairākiem, daudziem).
saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
aizsanēt Sanot aizvirzīties.
sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
knaibīt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.); kniebt.
kniebt Sāpīgi kairināt (par vēju, aukstumu u. tml.).
dedzināt Sāpīgi kairināt, izraisīt sūrstošas sāpes.
apdedzināt Sāpīgi sakairināt (par sauli, vēju, aukstumu u. tml.).
kniebt Sāpīgi spiest, saņemot starp nagiem, pirkstu galiem vai spīlēm.
sapirkties Sapirkt sev.
sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
kalendārs Saraksts ar gada mēnešiem, nedēļām, dienām; attiecīgais iespieddarbs (piem., grāmata, tabula), kurā šāds saraksts parasti ir kopā ar astronomiskām ziņām un informāciju par ievērojamiem notikumiem.
sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
labirints Sarežģītu eju sistēma, kur ir grūti atrast ceļu; vieta, kur ir šāda eju sistēma.
karnevāls Sarīkojums (parasti ar dejām), kurā dalībnieki ir maskās; masku balle.
vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
sarķe Sarkanbrūns, sarkanīgs, arī ruds mājdzīvnieks, parasti zirgs.
dzeltensarkans Sarkans ar dzeltenu nokrāsu; tāds, kam ir dzelteni un sarkani krāsu laukumi.
asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
bordo Sarkanvīna šķirne, šīs šķirnes vīns.
burgundietis Sarkanvīns no Burgundijas; šādas šķirnes vīns.
sasarkt Sarkstot kļūt tādam, kam ir (parasti ļoti) sārta seja, tās daļas (par cilvēku); sarkstot kļūt (parasti ļoti) sārtam (par seju, tās daļām); pietvīkt.
zaļgansārts Sārts ar zaļganu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un zaļganas krāsas laukumi.
dialogs Saruna starp divām vai vairākām personām; šādas sarunas attēlojums daiļdarbā.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
vienkāršruna Sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām.
savārstīt Sasaistīt, savirknēt (vārdus, domas u. tml.), parasti nepārdomāti, pavirši, arī bezsaturīgi.
jeda Sasaistītu zvejas tīklu virkne.
savārstīt Sasaistot, savirknējot nepārdomātus, paviršus, arī bezsaturīgus vārdus, domas u. tml., veidot (ko).
savalgot Sasiet, saistīt ar valgu, virvi u. tml.
summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
apvienot Saskaņot, panākt vienlaicīgu vairāku darbību norisi.
nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
sabizot Saskriet – par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
sakapāt Sasmalcināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
ausīties Sasprindzinot dzirdi, klausīties, ieklausīties.
izspīlēt Sasprindzinot izvirzīt (parasti uz priekšu ķermeņa daļu).
izstiepties Sastāties, sagrupēties, izveidojot garu virkni, rindu.
ingredients Sastāvdaļa, piedeva (kādā maisījumā), ko pievieno, lai piešķirtu noteiktas īpašības.
sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
pievilkt kāju Sasveicinoties vai pateicoties nedaudz pievirzīt vienu kāju pie otras.
sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
stiprs Sātīgs; tāds, kam ir pievienotas asas garšvielas.
atkalredzēšanās Satikšanās pēc (parasti ilgākas) šķiršanās.
saritināt gredzenā satīt spirālē, lokā.
saritināties gredzenā satīties spirālē, lokā.
SAB Satversmes aizsardzības birojs.
urravot Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert (kādu).
urrāt Saucot "urrā", šūpot (kādu) augšup lejup, vairākkārt mest augšup un satvert kādu; urravot (2).
sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird un atsaucas, reaģē.
uzsaukt Saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); saucot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
nosaukt Saucot, aicinot panākt, ka (kāds) novirzās lejā zemē (no kurienes).
sasaukt Saucot, aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) ierodas (kur).
liegums Saudzējama teritorija, kurā ir aizliegta vai ierobežota cilvēka saimnieciskā darbība, lai saglabātu dabas bagātības to pirmatnējā veidā.
rezervāts Saudzējama teritorija, kurā ir noteikts dabas aizsardzības režīms.
saule jau gabalā saule jau augstu virs apvāršņa.
SPF Saules aizsardzības faktors ir mērvienība, kas raksturo saules staru filtru spēju pasargāt no UVB stariem.
markīze Saules aizsargs – nolaižama (parasti auduma) nojume (piem., virs loga, āra kafejnīcas).
ausma Saullēkts; arī spoža, mirdzoša gaisma, kas atspīd, saulei lecot.
kserogrāfija Sausā fotokopēšana, kurā attēls rodas, krāsvielas pulverim pielīpot pie elektriski uzlādētas virsmas.
sauna Sausā gaisa pirts; somu pirts.
skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
līcis Sauszemē ievirzījusies (okeāna, jūras, ezera, upes) daļa.
līcis Sauszemes daļa šāda lokveida ievirzījuma krastā.
mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
divīzija Sauszemes karaspēka vienība, kas sastāv no vairākiem pulkiem, dažkārt arī brigādēm.
zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
kritika Sava laika mākslas un literatūras darbu, virzienu, procesu analīze un vērtēšana.
epopeja Savā starpā saistītu notikumu virkne.
novākt Savācot noņemt, novirzīt nost (no kurienes).
ekscentrisks Savāds, dīvains, no citiem atšķirīgs.
savaislot Savairot.
saviesties Savairoties (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
savaisloties Savairoties.
nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums, apspalvojums.
ij Savieno vienlīdzīgus teikuma locekļus vai teikumus; ir – ir; gan – gan.
sastiķēt Savienojot (vairākus, parasti neviendabīgus, elementus), izveidot (ko vienu).
transmisija Savienojumos "mantošanas tiesību transmisija", "mantojuma transmisija": mantošanas tiesību pāreja uz tādas personas mantiniekiem, kura ir mirusi pirms mantojuma atklāšanas.
hloramīns Savienojums, kurā ar slāpekli ir saistīts hlors (spēcīgs oksidētājs, antiseptiska viela).
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
satecēt Savienoties (par diviem vai vairākiem ceļiem, ielām u. tml.).
uzgriezties Savienoties ar cita virziena ceļu, taku.
satūcīt Savietot (kur vairākus, daudzus cilvēkus).
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
sadurt Savirzīt ļoti tuvu citu pie cita, arī tā, ka saskaras (ķermeņa daļas, parasti galvas).
savālot Savirzīt, novietot vālā, vālos.
sadrūzmēt Savirzīt, savietot (vairākus, daudzus) cieši citu pie cita.
sadrūzmēties Savirzīties (drūzmā, burzmā), novietoties cieši cits pie cita – par vairākiem, daudziem.
salasīties Savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par dzīvniekiem.
satecēt Savirzīties (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
sastumties Savirzīties (kur), parasti cieši kopā, arī ar pūlēm.
satikties Savirzīties (par ceļu, upi u. tml.).
sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
sadzīties Savirzīties, nokļūt (kopā, kādā veidojumā, kur), parasti saspiestībā, šaurībā.
sagulties Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagult (2).
sagult Savirzīties, sakrāties (kopā, kādā veidojumā, kur); sagulties (2).
saiet Savirzīties, tikt savirzītam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
saruna Savstarpēja sazināšanās ar vārdiem un žestiem (parasti starp diviem, arī vairākiem cilvēkiem).
mehānisms Savstarpēji saistītu elementu (sviru, vārpstu, zobratu u. tml.) kopums (piem., mašīnā, ierīcē) kustības pārveidošanai, spēka pārnešanai u. tml.; sarežģīta ietaise, ierīce kāda darba veikšanai.
proporcionāls Savstarpēji samērīgs, atbilstīgs; tāds, kura daļas ir pareizās, atbilstošās attiecībās.
saķēdēties Savstarpēji sasaistīties virknē, rindā u. tml. (parasti par vielas daļiņām).
karjerisms Savtīga tieksme izvirzīties (darbā vai, piem., sabiedriskajā dzīvē), gūt popularitāti, slavu.
onānisms Savu dzimumorgānu mehāniska kairināšana, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu; masturbācija.
jumstiņu gladiola savvaļas gladiola, kas Latvijā ir aizsargājams augs.
mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
mustangs Savvaļas zirgs (Amerikas prērijās).
pavediens Secīga (kā) virkne; tas, kas saista (ko) secīgā virknē.
straume Secīgi izrunātu vārdu, izteikumu u. tml., parasti gara, virkne.
skraidīt Secīgi rasties vairākās (ķermeņa, tā daļas) vietās (par sajūtām, fizioloģiskiem stāvokļiem).
sērija Secīgs (piem., notikumu, darbību) kopums, virkne.
līnija Secīgs sastāvdaļu, īpatnību kopums, parādību virkne (daiļradē, mākslas darbā u. tml.).
process Secīgu darbību kopums, virkne (noteikta rezultāta sasniegšanai).
šuve Secīgu dūrienu virkne, šūtu materiālu savienojuma vieta.
vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
indukcija Secināšana, izmantojot atziņas par vairākiem atsevišķiem faktiem un parādībām.
piesēdināt Sēdinot (kur iekšā vairākus, daudzus) panākt, ka piepilda (ko).
papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
uzsegt Sedzot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
nosegt Sedzot, klājot (ar ko), novietot (to) virsū, pāri, arī priekšā (kam).
aizsegt Sedzot, novietojot (ko) priekšā, panākt, ka nav redzams, ir pasargāts; aizklāt.
uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
naglot Segt, klāt (ko) ciet, nostiprinot (ko virs tā) ar naglām.
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu dārzeņu, ziedu vai to dēstu, sēklas materiāla audzēšanai.
krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi – šķērsvirzienā.
ūsas Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.
padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
uzsēt Sējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka garenvirzienā, gan šķērsvirzienā.
joma Sekla, ar ūdeni pildīta ieplaka, ko no jūras šķir smilšu sanesumu strēle; ieplaka starp piekrastes sēkļiem.
segsēkļi Sēklaugi, kuru sēklaizmetņi ir ieslēgti auglenīcā un kam, nogatavojoties sēklām, attīstās auglis.
zieds Sēklaugu vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
karjera Sekmīga darbošanās, izvirzīšanās (kādā nozarē).
karjera Sekmīga izvirzīšanās, ieņemot darbā arvien augstākus amatus.
ārējā sekrēcija sekrēcija, kurā sekrēts izdalās orgāna dobumā vai uz organisma virsmas.
seksopatoloģija Seksoloģijas nozare, kas pētī slimīgas dzimumdzīves novirzes, dzimumtraucējumu izcelsmi un to ārstēšanu.
pedofilija Seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem, kuri nav sasnieguši pubertāti.
sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
fetišisms Seksuāla perversija, kur uzbudinājuma objekts ir priekšmets, kas pieder vai ir piederējis kādam cilvēkam.
priekšspēle Seksuālās aktivitātes pirms dzimumsakariem.
aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
akupresūra Sena dziedināšanas māksla, alternatīvā medicīna – spiešana ar pirkstiem uz ķermeņa bioloģiski aktīvajiem punktiem, lai, tos stimulējot, uzlabotu organisma funkcijas, imūno sistēmu.
sprīdis Sena garuma mērvienība – attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu (aptuveni 18 cm).
olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
unce Sena masas mērvienība vairākās valstīs (piemēram, angļu mērvienību sistēmā vienai uncei atbilst 28,35 g) [oz].
senkaps Sena mirušo apbedījuma vieta.
šiliņš Sena monēta (viduslaiku Eiropā).
sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
renete Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
moreska Sena strauja Dienvideiropas tautu deja ar zobenu cīņas elementiem.
etruski Sena tauta, kas pirms mūsu ēras dzīvojusi tagadējās Itālijas teritorijā.
sieks Sena tilpuma mērvienība: 1/3 pūra (Vidzemē), 1/4 pūra (Kurzemē); trauks, kam ir šāds tilpums.
ponijs Sena zirgu populācija, kuras īpatņiem augums skaustā nav lielāks par 120 cm; šīs populācijas zirgs.
gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
reskripts Senajā Romā – imperatora atbilde uz izšķiršanai iesniegtu jautājumu, kam bija likuma spēks.
podijs Senajā Romā – paaugstinājums ar sēdvietām cirkā vai amfiteātrī priviliģētiem skatītājiem.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmvēsture.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, apmetnis.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
platonisms Sengrieķu filozofa Platona mācība un uz tās pamata radušies filozofijas virzieni, kas ideju pasauli pretstata reālo lietu pasaulei.
sofists Sengrieķu filozofu, arī daiļrunas skolotāju grupas pārstāvis (no 5. līdz 4. gadsimtam pirms mūsu ēras).
nektārs Sengrieķu mitoloģijā – dievu dzēriens, kas piešķir nemirstību un mūžīgu jaunību.
ambrozija Sengrieķu mitoloģijā – dievu ēdiens, kas tiem devis mūžīgu jaunību un nemirstību.
Orfejs Sengrieķu mitoloģijā – izcils dziedonis, uzticīgs mīlētājs, kas nokāpis pazemes valstībā pēc savas sievas Eiridīkes.
kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
haoss Sengrieķu mitoloģijā – tumšs, bezgalīgs miglājs, pirmatnēja viela, no kuras radās pasaule.
senči Seni dzīvnieki vai augi, no kuriem ir attīstījušies mūsdienu dzīvnieki vai augi.
Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
vitriols Sens vairāku sērskābes sāļu (sulfātu) nosaukums.
salds Sentimentāls (parasti par skaņdarbu, tā sastāvdaļu); arī lirisks.
bukinists Senu, lietotu grāmatu tirgotājs.
rekviēms Sēru mesa par mirušo dvēselēm; vokāli instrumentāls skaņdarbs mirušo piemiņai.
gremdserve Serve, kurā bumbu pretinieka laukumā raida virzienā uz leju.
drukas serveris serveris, kas vada vairākus printerus.
egocentrisms Sevis izvirzīšana dzīves un pasaules centrā; domāšana tikai par sevi, nerēķinoties ar citiem.
vājība Sevišķa interese (par ko), aizraušanās (ar ko); tas, par ko (kādam) ir sevišķa interese, ar ko (kāds) aizraujas.
kristālstikls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; kristāls (2).
kristāls Sevišķi caurspīdīgs stikls ar īpašu mirdzumu, dzidru skaņu un lielu spēju lauzt gaismas starus; no šāda stikla izgatavoti priekšmeti.
zvērs Sevišķi ļauns, cietsirdīgs, nežēlīgs cilvēks.
uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizsīkt Sīcot aizvirzīties.
spoguļsiena Siena, kas ir klāta ar spoguļiem vai spoguli.
galasiena Siena, kas norobežo (ēku, telpu) garenvirzienā.
zilie sieri sieru šķirnes, kuru tapšanā notiek dabisks pelējuma process, kā rezultātā sierā veidojas zilganzaļas pelējuma dzīslas.
harēms Sieviešu kārtas dzīvnieku kopums, kurām ir viens tēviņš.
krustmeita Sieviete (parasti jauniete), kuru kāds ir ievadījis savā arodā, profesijā.
partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
mīļākā Sieviete, ar kuru kādu laiku ir ārpuslaulības intīmas attiecības.
zāļu sieva sieviete, kas (parasti tirgū) pārdod zāļu tējas.
pirmdzemdētāja Sieviete, kas dzemdē pirmo reizi.
nācējs Sieviete, kas ir ar mieru precēties ar kādu.
līgava Sieviete, kas ir devusi piekrišanu vīrietim stāties ar viņu laulībā; sieviete savā kāzu dienā.
māte Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
sieva Sieviete, kas nodarbojas (ar ko), tirgo (ko).
baronese Sieviete, kurai ir barona tituls; barona sieva vai meita.
nimfomāne Sieviete, kurai ir patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (nimfomānija).
meitas uzvārds sievietes uzvārds pirms laulībām.
vārda māsas sievietes, kam ir vienādi priekšvārdi.
vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
izsijāt Sijājot attīrīt, izšķirot; sijājot izlaist cauri (kam), caur (ko).
iesijāt Sijājot ievirzīt (kur iekšā).
uzsijāt Sijājot uzvirzīt virsū (uz kā, kam virsū).
frakcija Sīka (kā) daļiņa ar atšķirīgām īpašībām; sīku daļiņu kopa ar noteiktiem parametriem.
dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
pora Sīka atvere (organisma, tā daļās virsmā).
ķirmis Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
gramšļi Sīkas atliekas, pabiras.
sabirzumi Sīkas daļas, kas radušās (kam) birstot, drūpot.
smalkumi Sīkas sadrupušas, sabirzušas (kā) daļas.
galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
gruži Sīki atkritumi, pabiras (no kā).
detalizēt Sīki izstrādāt; sīki iztirzāt, analizēt.
detalizēts Sīki izstrādāts; sīki iztirzāts, izanalizēts.
zobiņš Sīki izvirzījumi, robiņi (piem., augam).
pratināt Sīki, arī vairākkārt jautāt.
aizklidzināt Sīkiem, skanīgiem soļiem aizvirzīties, aiziet.
maiņas nauda sīknauda izdošanai pircējiem.
skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
sīktirgotava Sīktirgotāja veikals; vieta, kur pārdod dažādas sīkas preces.
ūdenszieds Sīku augu kopums, kas masveidā savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
virpulis Sīku vielas daļiņu, arī (parasti vieglu) priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
konvektors Sildāmierīce, kuras darbības pamatā ir konvekcija (1).
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
šalotes Sīpolu šķirne ar bagātīgu, maigam ķiplokam raksturīgu garšu; šīs šķirnes sīpoli [Allium ascalonicum].
perikardīts Sirds apvalka iekaisums.
perikards Sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
sirds pamatne sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
sirdsvājums Sirds mazspēja.
miokards Sirds muskuļaudi.
miokardīts Sirds muskuļaudu iekaisums.
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
sirdspuksts Sirds puksts.
pārsitiens Sirds ritma traucējums – ārpuskārtas sirds muskulatūras saraušanās.
mirdzaritmija Sirds ritma traucējums – nekoordinēta atsevišķu sirds muskuļšķiedru raustīšanās; mirgošanas aritmija.
endokards Sirds sienas iekšējā kārta.
endokardīts Sirds sienas iekšējās kārtas (endokarda) iekaisums.
kardioskleroze Sirds slimība – saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
sirds lēkā sirds strauji, spēcīgi pukst.
sirdstoņi Sirds toņi.
sirdstrokšņi Sirds trokšņi.
sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
motors Sirds.
sirdsbalss Sirdsapziņa.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
sirds dāma sirdsdāma.
sirds darbība sirdsdarbība.
elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
diennakts elektrokardiogrāfija sirdsdarbības izmeklēšanas metode ar nelielu pārnēsājamu elektrokardiogrāfa iekārtu, kas piestiprināta pacientam, lai kontrolētu viņa sirdsdarbību 24 stundas.
fonokardiogramma Sirdsdarbības radīto skaņu grafisks pieraksts.
sirds neiroze sirdsdarbības traucējumi, kas rodas no negatīviem pārdzīvojumiem, stresa u. tml.
sirds glikozīdi sirdsdarbību ietekmējoša medikamentu grupa.
sirds draudzene sirdsdraudzene.
sirds draugs sirdsdraugs.
sirds gaišums sirdsgaišums.
sirds kaite sirdskaite.
sirds lēkme sirdslēkme.
sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā; sirds pilieni.
sirds lieta sirdslieta.
sirdsšķīstība Sirdsskaidrība.
sirdsšķīsts Sirdsskaidrs.
sirmi deniņi sirmi mati pie deniņiem.
ar baltu galvu sirmiem matiem.
sudraboties Sirmot; iegūt sudrabotu toni.
sudrabot Sirmot.
balts Sirms.
sarma Sirmums.
sudrabs Sirmums.
izsirot Sirojot pabūt (daudzās vai visās vietās) kādā teritorijā.
menisks Sirpjveida skrimslis ceļa locītavā.
sirreālists Sirreālisma pārstāvis.
sirreāls Sirreālistisks.
irsis Sirsenis.
lirisms Sirsnība, maigums, jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
mīļums Sirsnības, mīlestības jūtas; šo jūtu izpausme.
no (visas) sirds Sirsnīgi, iejūtīgi, arī pilnīgi atklāti.
(ar) atplestām rokām sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
mīļš Sirsnīgs, laipns.
lirisks Sirsnīgs, maigs, jūtīgs (par cilvēku, tā psihi).
lirika Sirsnīgu, maigu emocionālu elementu kopums (tēlotājas mākslas darbā).
samaukt Sist (kādam pa kurieni, parasti vairākkārt).
klapēt Sist (par sirdi); pukstēt.
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
likt Sist, cirst.
pliķēt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa seju); pļaukāt.
pļaukāt Sist, parasti vairākkārt, ar plaukstu (parasti pa vaigu).
multivide Sistēma, kurā var izmantot vairākas informācijas vides (skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.).
ksilofons Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no vairākās rindās novietotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar divām koka vālītēm.
knābiens Sitiens, cirtiens ar knābi.
knipis Sitiens, ko rada strauji, spēcīgi iztaisnojot ar īkšķi saliektu vidējo pirkstu vai rādītājpirkstu.
cirst Sitot ar cirvi, dalīt nost, šķelt pušu (ko); šādā veidā gatavot (kokmateriālus, malku).
spert Sitot ar strauju kājas kustību, virzīt (ko).
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
izsist Sitot, ar sitienu izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
trenkt Sitot, baidot u. tml., dzīt (dzīvnieku), parasti ātri, noteiktā virzienā.
nokapāt Sitot, cērtot notriekt zemē (augus, to daļas); pavirši, nemākulīgi nopļaut.
izdzīt Sitot, dzenot izvirzīt (cauri kam, caur ko).
aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
konfliktsituācija Situācija, kuras pamatā ir konflikts; konflikta stāvoklis.
kriminālsižets Sižets (kinofilmā, daiļdarbā), kam pamatā ir nozieguma atklāšana.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
nenoteikts Skaidri neizpaužot; arī izvairīgi.
ieliet (kā) ar karoti mutē skaidrot, mācīt tā, ka ir ļoti labi saprotams bez piepūles.
dzidrs Skaidrs un caurspīdīgs, arī mirdzošs.
ducis Skaita mērvienība – 12 gabalu; kopa, kurā ir divpadsmit (parasti vienveidīgu) priekšmetu.
daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
radikālis Skaitlis, kas ir iegūts, izvelkot sakni; izteiksme, kurā ir saknes zīme.
daļskaitļa skaitītājs skaitlis, kas rāda, cik ir vienādo daļu, kādās sadalīts skaitlis viens.
saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīta kāda vienība.
skaitītājs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts veselais, un ko daļskaitlī raksta virs svītras.
daļskaitļa saucējs skaitlis, kas rāda, kādās vienādas daļās ir sadalīts skaitlis viens.
imaginārs skaitlis skaitlis, kas satur no nulles atšķirīga reāla skaitļa reizinājumu ar kvadrātsakni no mīnus viena.
starpība Skaitlisks (kā) rezultāts, raksturojums par kādu viens lielums ir lielāks vai mazāks par otru.
(savstarpēji) pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
savstarpēji pretēji skaitļi skaitļi, kas atšķiras viens no otra tikai ar zīmi to priekšā.
funkcija Skaitļu attiecības vai matemātiska izteiksme, kur viens lielums ir atkarīgs no otra.
aritmētiskā progresija skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā par konstantu lielumu.
progresija Skaitļu virkne, kurā katrs nākamais loceklis atšķiras no iepriekšējā pēc noteiktas likumības.
ģeometriskā progresija skaitļu virkne, kurā katru nākamo locekli (sākot ar otro) iegūst, reizinot iepriekšējo ar kādu noteiktu skaitli (piem., 1, 3, 9, 27, kur koeficients ir 3).
rinda Skaitļu, funkciju vai citu elementu virkne, kas sakārtota pēc noteiktas shēmas.
kopskaits Skaits, kas iegūts, summējot vairākus vai daudzus lielumus.
pārskaldīt Skaldot pārdalīt (divās vai vairākās) daļās.
noskalot Skalojot aizvirzīt, atdalīt nost (par lietu, straumi u. tml.).
ieskalot Skalojot ar ūdens strūklu, plūsmu ievirzīt (kur iekšā).
noskalot Skalojot atdalīt, novirzīt nost, notīrīt (no kā).
pieskalot Skalojot, ar ūdens plūsmu pievirzīt klāt.
aizskalot Skalojot, ar ūdens strūklu, plūsmu aizvirzīt, aiznest.
atskalot Skalojoties atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
zirgoties Skaļi (arī ironiski) smieties, zoboties.
skanda Skaļruņu sistēma, kas parasti ir ievietota kastveida konstrukcijā.
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
birt Skanēt, būt dzirdamam (par ātri, bez pauzēm izrunātiem vārdiem, teikumiem).
sudrabains Skanīgs, dzirds, samērā augsts (par skaņu).
pēcskaņa Skaņa, kas ir dzirdama pēc skaņas avota darbības beigām.
sitiens Skaņa, kas rodas pukstot, pulsējot (parasti par sirdi).
īsa skaņa skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
tembrs Skaņai raksturīga īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.
akustika Skaņas izplatība un dzirdamība (telpā).
reverberācija Skaņas saglabāšanās telpā pēc tam, kad skaņas avots vairs nedarbojas; pēcskaņa.
vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
instrumentācija Skaņdarba atsevišķo balsu iedalīšana vairākiem instrumentiem, tā izveidojums instrumentālam sastāvam; orķestrācija.
pasaules pirmatskaņojums skaņdarba atskaņojums pirmo reizi pasaulē.
partitūra Skaņdarba pilns nošu pieraksts, kurā viena virs otras dotas visu balsu partijas.
periods Skaņdarba posms, kurā izteikta vairāk vai mazāk pabeigta muzikālā doma.
kaverversija Skaņdarba, dziesmas atšķirīga versija, ko ieskaņo cits mūziķis vai grupa.
poēma Skaņdarbs ar lirisku, liriski episku vai dramatisku raksturu.
simfonija Skaņdarbs simfoniskajam orķestrim, kas komponēts sonātes cikla formā un kam parasti ir četras daļas: ātrā, lēnā, menuets vai skerco un fināls.
popurijs Skaņdarbs, kas savirknēts no tematiski savstarpēji nesaistītiem dažādu citu skaņdarbu fragmentiem.
rondo Skaņdarbs, kurā galvenā tēma vairākkārt (ne mazāk kā trīs reizes) atkārtojas.
lirika Skaņdarbu grupa, kuros pārsvarā ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi; šādu elementu kopums (skaņdarbā).
mažors Skaņkārta, kurai skaņas izkārtotas šādā secībā: tonis, tonis, pustonis, tonis, tonis, tonis, pustonis un pirmā, trešā, piektā pakāpe veido lielo trijskani; pretstats: minors.
minors Skaņkārta, kuras noturīgās skaņas (pirmā, trešā, piektā pakāpe) veido mazo trijskani.
atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
rēkoņa Skaņu vai trokšņu kopums, kāds dzirdams (kam) rēcot.
infraskaņa Skaņu viļņi, kuru frekvence ir zemāka par 16 herciem, ko cilvēka auss neuztver.
kadence Skaņu virkne vai akords (skaņdarba, skaņdarba daļas u. tml.) nobeigumā.
spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis vai spoguļi.
melnais skārds skārds, kam nav aizsargājoša virsmas seguma.
vilkt Skarot (ar ko), virzīties (pa ko).
berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
novilkt Skarot pārvirzīt pār (ko), gar (ko).
iegriezt Skarot un virzoties (pa ko), atstāt (piem., rievu, grumbu).
grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
taustīt Skart (ko), lai ar taustes palīdzību iegūtu informāciju par (tā) formu, virsmas īpatnībām, lielumu, faktūru u. tml.
balkons Skatītāju vietas (teātrī, kino), kas atrodas īpašā izbūvē virs partera.
mest Skatīties (kur, uz ko), parasti vairākkārt.
noskatīties Skatoties iegūt sapratni, māku u. tml. (kā kas ir darāms, pareizi veicams).
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
balets Skatuves mākslas veids, kura saturs ir izteikts horeogrāfiski muzikālos tēlos.
apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
penibords Skeitborda dēļa paveids ar plastmasas virsmu.
mugurkauls Skeleta galvenā daļa, skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
divnieku karalis skolēns, kam ir visvairāk divnieku.
palīgskolotājs Skolotāja palīgs (piem., darbā ar neredzīgiem vai nedzirdīgiem bērniem, bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem specializētajās mācību iestādēs).
apskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
ieskrāpēt Skrāpējot ieveidot (kādā virsmā, piem., rievas); mazliet, arī vietām saskrāpēt.
uzskrāpēt Skrāpējot izveidot (piemēram, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
gaņģis Skreja (dzirnavās).
priekšskrējiens Skrējiens dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām skriešanā).
pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
aizskriet Skrienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atskriet Skrienot atvirzīties nost (sānis).
ieskriet Skrienot ievirzīties (kur iekšā).
izskriet Skrienot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izskriet Skrienot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noskriet Skrienot novirzīties lejā, zemē (no kurienes, kur).
pārskriet Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); skrienot šķērsot (ko).
pārbizot Skrienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paskriet Skrienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
pieskriet Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
uzskriet Skrienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); skrienot uzvirzīties uz kādas vietas.
noskriet Skrienot virzīties gar (ko), garām (kam).
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
aulekšot Skriet aulekšos (parasti par zirgu); jāt aulekšos.
bēgt Skriet prom (vairoties no vajātājiem, draudošām briesmām u. tml.).
rikšot Skriet vienmērīgi, vidēji ātri (parasti par zirgu).
sūcējskropstaiņi Skropstaiņu klases vienšūņi, kuru pieaugušajiem īpatņiem ir raksturīgi sūcējtaustekļi [Suctoria].
renkulis Skrots (medību ieročiem), kuras diametrs ir lielāks par 5,5 milimetriem.
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
uzskrūvēt Skrūvējot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
skudru spirts skudrskābes šķīdums etilspirtā.
zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs, pretstats: augstcilnis.
augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma, pretstats: zemcilnis.
sēras Skumjas, bēdas, kas ir saistītas ar kāda nāvi; šāda emocionāla stāvokļa izpausme.
sērīgs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
sērs Skumjš, bēdīgs, grūtsirdīgs.
melanholisks Skumjš, grūtsirdīgs.
uzslacināt Slacinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
uzslacīt Slakot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sega Slānis, kārta, kas sedz zemi, ūdenstilpi, priekšmetu virsmu u. tml.
nitrīdi Slāpekļa savienojumi ar elementiem, kas attiecībā pret slāpekli ir elektropozitīvi.
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
aizslaucīt Slaukot aizvākt, aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
ieslaucīt Slaukot ievirzīt (kur iekšā).
izslaucīt Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
noslaucīt Slaukot noņemt nost (ko no kādas virsmas).
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
uzslaucīt Slaukot savākt (uz seguma, piemēram, ko nobirušu).
saslaucīt Slaukot savirzīt (kopā, kādā kopumā, arī kur).
dienvidslāvi Slāvu tautas, kas dzīvo Eiropas dienvidos; dienvidu slāvi.
bulta Slēdzenes sastāvdaļa, kas pavirzās, (ko) aizslēdzot vai atslēdzot.
saslēgt Slēdzot (piem., ar rokudzelžiem), stingri, cieši sasaistīt (kādu); šādā veidā sasaistīt kopā (vairākus, daudzus).
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis, ar ko pirms dzelzceļu un automobiļu transporta pārvadāja pasažierus un pastu.
paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
parole Slepens, iepriekš norunāts vārds vai frāze, ko izmanto par pazīšanās zīmi (piem., konspiratīvā, izlūkošanas, militārā darbībā).
aizslēpot Slēpojot aizvirzīties.
ieslēpot Slēpojot ievirzīties (kur iekšā).
izslēpot Slēpojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pieslēpot Slēpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
slapstīties Slēpties, vairīties (no kā), dzīvojot, uzturoties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); bēguļot.
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
aizslidināt Slidinot aizvirzīt.
ieslidināt Slidinot ievirzīt (kur iekšā).
ieslīdināt Slīdinot ievirzīt (kur iekšā).
izslidināt Slidinot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noslidināt Slidinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
noslīdināt Slīdinot novirzīt (ko) nost, lejā, zemē u. tml.
pieslidināt Slidinot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
aizslidināties Slidinoties aizvirzīties.
aizslidot Slidojot aizvirzīties.
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
ieslidot Slidojot ievirzīties (kur iekšā).
izslidot Slidojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
noslidot Slidojot nobraukt nost (no kurienes); slidojot novirzīties gar (ko), garām (kam).
pārslidot Slidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paslidot Slidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pieslidot Slidojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzslidot Slidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
paslīdēt Slīdošā gaitā pavirzīties garām (kam), gar (ko).
pārslīdēt Slīdošā kustībā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
laizīt Slīdoši vairākkārt pārvilkt (ko) ar mēli.
aizslīdēt Slīdot aizvirzīties; slīdot nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
atslīdēt Slīdot atvirzīties nost, atpakaļ.
ieslīdēt Slīdot ievirzīties (kur iekšā).
izslīdēt Slīdot izkrist, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izslīdēt Slīdot izvirzīties (piem., no kāda stāvokļa).
noslīdēt Slīdot novirzīties nost, lejā, zemē u. tml.
pārslīdēt Slīdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieslīdēt Slīdot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
ieslīdēt Slīdot, slīdošā gaitā pārvietojoties, ievirzīties (kur iekšā).
paslīdēt Slīdot, slīdošā kustībā pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzslīdēt Slīdot, slīdoši uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); slīdot uzvirzīties uz kādas vietas.
skrituļslidas Slidzābaki, kuriem pie īpaši izveidotas pamatnes piestiprināti četri vai vairāki skrituļi.
kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
pārmija Sliežu ceļa konstrukcija ritošā sastāva novirzīšanai pa citu sliežu ceļu.
parkinsonisms Slimība, ko izraisa galvas smadzeņu bojājums un kuras raksturīgākais simptoms ir locekļu un galvas trīce.
tireotoksikoze Slimība, ko izraisa vairogdziedzera pastiprināta darbība.
tetānija Slimība, kurai ir raksturīgi toniski krampji, pastiprināti uzbudināta nervu sistēma.
kākslis Slimība, kurai raksturīga vairogdziedzera palielināšanās.
cukura diabēts slimība, kuras cēlonis ir aizkuņģa dziedzera hormona insulīna trūkums; cukurslimība.
arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
iedzimta slimība slimība, kuru īpatnis ir pārmantojis no iepriekšējām paaudzēm vai kura tam radusies, attīstoties mātes organismā.
infekcija Slimības ierosinātāju mikroorganismu iekļūšana organismā un savairošanās, to darbība.
sieviešu slimības slimības, kas raksturīgas sievietei (atšķirībā no vīrieša) un kas atkarīgas no viņas ķermeņa anatomiskām un fizioloģiskām īpatnībām; sieviešu dzimumorgānu slimības.
kolagenozes Slimības, kuru pamatā ir organisma saistaudu sistēmas bojājumi, piem., sarkanā vilkēde, sklerodermija, reimatisms.
terapija Slimību ārstēšana (parasti bez ķirurģiskām metodēm).
traucējums Slimīgas izpausmes, arī novirzes no normas organisma, tā funkciju darbībā.
vājprāts Slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza ievirze; ārprāts.
klīniskā slimnīca slimnīca, kurā ārstēšana ir saistīta ar medicīnas augstskolu mācību un zinātnisko darbību.
klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
auskultācija Slimnieka medicīniskās izmeklēšanas metode – plaušu, sirds vai citu iekšēju orgānu izklausīšana.
slimot ar sirdi slimot ar sirds slimību.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
halucinācija Smadzeņu darbības traucējumu vai narkotiku radīti redzes, dzirdes u. tml. tēli, kas cilvēkam pašam liekas īstenības atspoguļojums.
vezumnieks Smagā transporta zirgu šķirnes zirgs; attiecīgā zirgu šķirne.
piena trieka smaga, akūta govju (retāk kazu, aitu, cūku) vielmaiņas slimība, parasti pirmajās dienās pēc dzemdībām.
uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam).
aizvelties Smagnējā gaitā aizvirzīties (par transportlīdzekļiem).
stampāt Smagnējā gaitā, arī ar grūtībām, neveikli virzīties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
pārsvempties Smagnēji, ar grūtībām pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piesvempties Smagnēji, ar grūtībām piecelties vai pievirzīties (pie kā, kam klāt).
ardenis Smago braucamo zirgu (vezumnieku) šķirnes zirgs.
šlihs Smago minerālu koncentrāts, kuru iegūst, pārskalojot irdenos drupiežus vai mākslīgi sasmalcinātos iežus.
slogs Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
iegrimt Smaguma spēka ietekmē iespiesties, ievirzīties (mīkstā, staignā, irdenā pamatā).
iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
smaile Smaila (kā) virsotne, augstākais punkts.
rags Smaila klints; klints izvirzījums.
asums Smaili, asi izaugumi, izvirzījumi.
kapāt Smalcināt, drupināt, vairākkārt cērtot (ar ko asu).
matatspere Smalka spirālveida atspere.
glazē Smalka, mīksta āda ar gludu un spīdīgu virspusi.
šmiuksts Smalks, svelpjoši šņācošs troksnis, kāds dzirdams, piem., ja strauji šķeļ gaisu ar tievu priekšmetu.
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
merīnaita Smalkvilnas aitu šķirnes aita.
krejot Smalstīt krējumu (nostādinātam pienam no virsas).
smirddziedzeri Smarždziedzeri, kas izdala smirdīgu sekrētu.
muskuss Smaržīga viela, kas veidojas dažu dzīvnieku (piem., muskusbrieža) dziedzeros, arī dažu augu (piem., dižzirdzenes) saknēs.
iesmelt Smeļot ievirzīt (traukā); smeļot (ar ko) iepildīt (traukā).
izsmelt Smeļot izņemt, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
iesmidzināt Smidzinot ievirzīt (kur iekšā).
uzmiglot Smidzinot uzvirzīt (ko šķidru) virsū (uz kā, kam).
uzsmidzināt Smidzinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
komēdija Smieklīgs, jocīgs notikums vai notikumu virkne.
smakoņa Smirdoņa.
lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
sniegputenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
uzsnigt Sniegot sniegam, izveidoties tā kārtai virsū (uz kā, kam).
tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
kolektīvisms Sociālistiskā sabiedrībā formāli par tiesisku un tikumisku normu izvirzītais dzīvesveida un savstarpējo attiecību princips – cilvēku solidaritāte, biedriska sadarbība un savstarpēja palīdzība, personisku interešu pakļaušana sabiedriskajām.
kreiss Sociālistiski vai komunistiski orientēts; tāds, kas pauž šādus uzskatus, viedokli (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
sofistika Sofistu (1) izveidotais filozofijas virziens.
moku sols solam līdzīgs veidojums, kas ir paredzēts spīdzināšanai.
sasolīt Solot izsolē, vairāksolīšanā u. tml., nosaukt augstāko (kā) maksu.
kāpt Soļiem virzīties (augšup vai lejup pa virsmu, kas paaugstinās vai pazeminās, ir ar pakāpieniem, nelīdzenumiem).
kāpties Soļiem virzīties (parasti atpakaļ).
aizsoļot Soļojot aizvirzīties; raitā, staltā gaitā aiziet.
apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
iesoļot Soļojot ievirzīties (kur iekšā); ieiet (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
uzsoļot Soļojot parādes solī (piemēram, ierindā), uzvirzīties uz kādas vietas.
pārsoļot Soļojot, ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzsoļot Soļojot, liekot soļus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); soļojot, liekot soļus, uzvirzīties uz kādas vietas.
taša Soma; iepirkumu maisiņš.
skujbire Somiņsēnes izraisīta skujkoku, parasti priežu, slimība, kam raksturīga skuju dzeltēšana un nobiršana.
vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
izspaidīt Spaidot panākt, ka (kas) izirst, sadalās.
burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
knaģis Spaile, spīle (veļas piestiprināšanai pie virves).
plimāža Spalvu pušķis (kā, piem., tērpa, cepures, zirglietu) greznošanai.
grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
tapas Spānijas virtuvei tradicionālas siltas vai aukstas uzkodas, ko pasniedz pie alus vai vīna.
tortilja Spāņu virtuves ēdiens – omlete ar sīpoliem, kartupeļiem un citām piedevām.
načo Spāņu virtuves ēdiens, ātrā uzkoda – kukurūzas čipsi, ko pasniedz ar mērci (mazie načo) vai garnētus ar sieru, malto gaļu, salātiem u. tml. (lielie načo).
nospārdīt Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
megafons Speciāla ierīce ar ruporu skaņu pastiprināšanai un izplatīšanai noteiktā virzienā.
korda Speciāla virve zirgu trenēšanai.
surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
tribīne Speciāli iekārtots paaugstinājums publiskam runātājam, diriģentam.
ilgviļņi Speciāli izveidotas noturīgas matu cirtas.
špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
eksperts Speciālists, kam ir īpašas zināšanas kādā jomā.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
dzimumšūna Specializēta šūna, kuras savienošanās rezultātā ar tādu pašu šūnu notiek organismu dzimumvairošanās; gameta.
maņa Specializēti veidojumi, ar kuriem cilvēks vai dzīvnieks uztver dažādus vides kairinājumus un veic to primāro analīzi.
specvienība Speciālo uzdevumu vienība policijā, drošības dienestā, armijā, kuras uzdevums ir nemieru savaldīšana, sabiedriskās kārtības nodrošināšana un reaģēšana uz ārkārtas situācijām, vai arī ķīlnieku atbrīvošana, īpaši bīstamu noziegumu atklāšana.
signatūra Speciāls autentifikācijas kods, ko lietotājs ievada pirms sistēmas izmantošanas vai uzdevuma izpildes, lai pierādītu savu identitāti.
spiedogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas; zīmogs.
zīmogs Speciāls priekšmets, kam ir reljefs attēls, teksts un kas ir paredzēts šī attēla, teksta uzspiešanai uz kādas virsmas.
parenhīma Specifiski, irdenie (orgāna) audi, kas veic (tā) pamatfunkcijas.
viesulis Spēcīga vēja ietekmē izveidojusies (piem., sniega, ūdens, smilšu) strauja riņķveida kustība, kas atgādina virpuļojošu stabu.
ziņkāre Spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
viesuļvētra Spēcīga, postoša riņķveida kustības vētra; virpuļvētra.
uzdauzīt Spēcīgi, arī vairākkārt uzsist (kādam, kam, pa ko), lai, piemēram, radītu troksni.
spīvs Spēcīgs, arī ass, kairinošs.
rumaks Spēcīgs, stalts zirgs.
absolūtā dzirde spēja ar dzirdi precīzi noteikt skaņu augstumu, tonalitāti u. tml.
audzelīgums Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelība.
audzelība Spēja ātri augt, dot labu ražu; spēja ātri vairoties; audzelīgums.
sensibilitāte Spēja ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām).
manevrspēja Spēja mainīt kustības virzienu, manevrēt.
orientācija Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
spēkrata vadāmība spēja noturēt un viegli mainīt kustības virzienu atbilstoši vadītāja iedarbībai uz vadības ierīcēm.
lidspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidotspēja.
lidotspēja Spēja pārvietoties, virzīties pa gaisu; lidspēja.
dzirdes atmiņa spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, apžilbināt (par gaismu).
izspļaut Spēji izvirzīt, izmest (no sevis).
krass Spējš, ass (par virziena maiņu).
sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
kilograms Spēka mērvienība tehniskajā mērvienību sistēmā – spēks, kas vienam masas kilogramam piešķir paātrinājumu, kas vienāds ar brīvās krišanas paātrinājumu; spēka kilograms [kG].
balansieris Spēka pārvada svira (ierīcēs, mehānismos).
izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu saliektu pretinieka pirkstu un cenšoties to atliekt.
atpūta Spēku, enerģijas atjaunošana, pārtraucot darboties, atrodoties mierā, vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
pēcspēle Spēle, kas noris pēc sporta spēles pamatlaika beigām (piem., gadījumā, ja spēles rezultāts ir neizšķirts).
krokets Spēle, kurā, sitot ar koka āmuriem, vada bumbiņu cauri vairākiem noteiktā kārtībā izvietotiem vārtiņiem.
ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
viktorīna Spēle, sacensība, kurā jāatbild uz vairākiem tematiski saistītiem jautājumiem.
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
picikato Spēles paņēmiens lociņinstrumentiem – skaņas radīšana, strinkšķinot stīgu ar pirkstu.
spēlēt pirmo vijoli Spēlēt orķestrī pirmās vijoles partiju.
uzbrucējs Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
piespert Sperot pievirzīt.
iespert Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
orientēties Spēt noteikt savu atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.

ir citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ir¹

ir²

LLVV

ir¹

ir²

MEV

ir^I

ir^II