zobot
zobot [zùobuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
PiemēriLabvēlīgi zobot.
- Labvēlīgi zobot.
- Bērniem patīk vienam otru zobot.
- Draugi saimnieku vienmēr zobo – kā tad tā, ar pasaules klases arklu strādā, bet brauc ar moskviču.
Stabili vārdu savienojumiZobot no panckām ārā.
- Zobot no panckām ārā sarunvaloda — stipri zobot.