izšvirkstēt
izšvirkstēt 3. pers. -švirkst, pag. -švirkstēja darbības vārds; intransitīvs
Švirkstēt un izbeigt švirkstēt (parasti par dzirksteli, uguni); švirkstot sadegt.
PiemēriDzirksteles izšvirkst gaisā.
- Dzirksteles izšvirkst gaisā.
- Sērkociņš ātri izšvirkst.