zibens
zibens dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Redzamā elektriskā izlāde, kas veidojas mākoņos vai starp mākoņiem un zemi, ja ir liela potenciālu starpība.
PiemēriLodveida zibens.
Stabili vārdu savienojumiKā zibens. Mest zibeņus. Zibens ātrumā.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm. Acis met zibeņus. Kā zibens (spēriena) ķerts.