špricēt sarunvaloda
špricēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Injicēt; ievadīt ar šļirci.
PiemēriŠpricēt insulīnu, gripas vakcīnu.
1.1.transitīvs Šļakstīt.
PiemēriTrauku mazgājamās mašīnas propelleri griežas vienā virzienā, ūdeni špricējot pretējā.
Normatīvais komentārs:No vācu spritzen.