Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
špricēt sarunvaloda
špricēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Injicēt; ievadīt ar šļirci.
PiemēriŠpricēt insulīnu, gripas vakcīnu.
  • Špricēt insulīnu, gripas vakcīnu.
  • Špricēt zāles vēnā.
  • Jāšpricē vitamīni.
1.1.transitīvs Šļakstīt.
PiemēriTrauku mazgājamās mašīnas propelleri griežas vienā virzienā, ūdeni špricējot pretējā.
  • Trauku mazgājamās mašīnas propelleri griežas vienā virzienā, ūdeni špricējot pretējā.
2.intransitīvs Urinēt.
PiemēriRuncis špricē.
  • Runcis špricē.
Normatīvais komentārs:No vācu spritzen.