Paplašinātā meklēšana
Meklējam ka.
Atrasts vārdos (200):
- aka:1
- arka:1
- auka:1
- alkas:1
- asaka:1
- atkal:1
- atkal:2
- Āfrika:1
- akacis:1
- akants:1
- alkans:1
- apkalt:1
- apkaut:1
- arnika:1
- atkala:1
- atkalt:1
- atteka:1
- aizkapa:1
- aizkari:1
- aizkaut:1
- alkains:1
- Amerika:1
- apdruka:1
- apkaime:1
- apkakāt:1
- apkakle:1
- apkalpe:1
- apkalst:1
- apkampt:1
- apkapāt:1
- apkarot:1
- apskate:1
- apskats:1
- apskaut:1
- aptieka:1
- Arktika:1
- ārskats:1
- atkapāt:1
- atkarot:1
- atkarpe:1
- atkasīt:1
- atpakaļ:1
- atskaņa:1
- atskats:1
- augseka:1
- aukains:1
- auskars:1
- avokado:1
- ābolkūka:1
- abrkasis:1
- aerobika:1
- agrākais:1
- aizkadrs:1
- aizkakāt:1
- aizkalne:1
- aizkalst:1
- aizkavēt:1
- aizskart:1
- aizvakar:1
- akačains:1
- akustika:1
- alkatīgs:1
- apkaisīt:1
- apkalpot:1
- apkaltēt:1
- apkalums:1
- apkaļķot:1
- apkaplēt:1
- apkaunot:1
- apskalot:1
- apskaņot:1
- apskatīt:1
- apskaust:1
- arabeska:1
- ārkabata:1
- asakains:1
- aseptika:1
- askarīda:1
- atkaļķot:1
- atkarens:1
- atkarība:1
- atkarīgs:1
- atkašņāt:1
- atkausēt:1
- atlētika:1
- atliekas:1
- atomkarš:1
- atskaite:1
- atskalot:1
- atskanēt:1
- atskaņot:1
- aizkaltēt:1
- aizkašņāt:1
- aizkausēt:1
- aizkausēt:2
- aizskalot:1
- aizskanēt:1
- akadēmija:1
- alkaloīdi:1
- antonovka:1
- apčakarēt:1
- apkarināt:1
- apskaitīt:1
- apskaldīt:1
- atkabināt:1
- atkauties:1
- atskaitīt:1
- atskaitot:1
- atskaldīt:1
- advokatūra:1
- aizkabināt:1
- aizkarināt:1
- aizskaitīt:1
- aiztekalēt:1
- akadēmiķis:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- akmeņkalis:1
- akrobātika:1
- anakardija:1
- apkaitināt:1
- apkampiens:1
- apkampties:1
- apkaunināt:1
- aplikators:1
- aplikatūra:1
- apokalipse:1
- apsiekalot:1
- apskaidrot:1
- apskauties:1
- apskaužams:1
- arābistika:1
- aritmētika:1
- arlabvakar:1
- ārpolitika:1
- atkailināt:1
- atkarāties:1
- atkaukties:1
- atomfizika:1
- atribūtika:1
- atskabarga:1
- augstākais:1
- automātika:1
- abrakadabra:1
- aerokamanas:1
- aeronautika:1
- agrotehnika:1
- aizkaitināt:1
- aizkaukties:1
- aizkavēties:1
- aiznākamais:1
- akvanautika:1
- antiseptika:1
- apkalpotājs:1
- apkaļķoties:1
- apkaunēties:1
- apkaunojošs:1
- apliekamais:1
- apoloģētika:1
- apskaidrība:1
- apskaisties:1
- apskatīties:1
- apskatnieks:1
- arhibīskaps:1
- astrofizika:1
- atpakaļceļš:1
- atskaņotājs:1
- atskatīties:1
- audiokasete:1
- autokapsēta:1
- aerodinamika:1
- aeromehānika:1
- aizkaitināts:1
- aizsargmaska:1
- aizskanēties:1
- aizvakardien:1
- aizvelkamais:1
- amerikanizēt:1
- antibiotikas:1
- apkautrēties:1
- apokaliptika:1
- asinssarkans:1
- astronautika:1
- atpakaļejošs:1
- atpakaļgaita:1
- atskaitījums:1
- atskaitīties:1
- autoplastika:1
- aizvakardiena:1
- antroponīmika:1
- apokaliptisks:1
- arhitektonika:1
- atpakaļadrese:1
- atskabargains:1
- atpakaļgājiens:1
- atpakaļrāpulis:1
- atkalredzēšanās:1
- atpakaļrāpulīgs:1
- atpakaļbrauciens:1
- atkalapvienošanās:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (ap)gāzt kalnus
- (ar) kailām rokām
- (ir) pirmā roka
- (kā) ar kāsi velkams
- (kā) krusts kaklā
- (kā) krusts uz kakla
- (kā) nelaime kaklā
- (kā) nelaime uz kakla
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) posts kaklā
- (kā) posts uz kakla
- (kā) slogs kaklā
- (kā) slogs uz kakla
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis
- (kliedz) kā aizkauts
- (kurā) katrā laikā
- (naudas)maka biezums
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (no)kauties ar domām
- (pa)darīt kaunu
- (pār)skrien skudras pa kauliem
- (pār)skrien skudras pār kauliem
- (pār)skrien skudriņas pa kauliem
- (pār)skrien skudriņas pār kauliem
- (sa)mest kauliņus kopā
- (sarkans) kā biete
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- (tā, ka) ausis krīt ciet
- (tā) nekas
- (tas) nekas
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikai) pār manu līķi
- (uz)taisīt karjeru
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (vārās kā) elles katls
- (vārās kā) raganu katls
- acis kā kaķim
- ādas karpa
- adventes kalendārs
- aiz (deviņiem) kalniem
- aiz (trej)deviņiem kalniem
- aiz gara laika
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiziet kapā
- aiziet pa pieskari
- aizkapa balss
- aizkapa dzīve
- aiznest sev līdzi kapā
- aizskart godu
- aizvadīt kapā
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- akantu dzimta
- akcīzes nodokļa marka
- Amerikas grifu dzimta
- Amerikas lielogu dzērvenes
- Amerikas ūdele
- amoka skrējiens
- apgriezt kaklu
- apgriezt kažoku uz otru pusi
- apgriezts skaitlis
- apgrozāmais kapitāls
- apkrist ap kaklu
- apmest kažoku uz otru pusi
- apnikt līdz kaklam
- apokaliptiskie skaitļi
- apriebties līdz kaklam
- apskatīt no galvas līdz kājām
- apšu beka
- apsviest kažoku uz otru pusi
- aptraipīt rokas
- aptraipīt rokas ar asinīm
- apzagt valsts kasi
- ar atpakaļejošu datumu
- ar kailu galvu
- ar katru mirkli
- ar kaulainu aci
- Ar labu vakaru!
- ar muti kalnus gāzt
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar skatienu mērīt
- ar skatienu mērot
- ar skatu mērīt
- ar skatu mērot
- ārējā politika
- aritmētiskais vidējais
- ārpus (katras) saprašanas
- ārpus katra saprāta
- ārpus katras kritikas
- ārpus laika un telpas
- ārstnieciskā kosmētika
- ārstnieciskais uzturs
- artēziskā aka
- astes kauls
- astronomiskais gads
- astronomiskais pavasaris
- astronomiskais pulkstenis
- astronomisks skaitlis
- atgūt nokavēto
- atkritumu kaste
- atlaižu karte
- atlantiskais laiks
- atmiņas karte
- atpūtināt kaulus
- atraisās rokas
- ātrās apkalpošanas restorāns
- atskaites sistēma
- atskaldīt kā ar cirvi
- atskaņotā proza
- atslēgas kauls
- atstiept kaulus
- atveldzēt skatienu
- atvērt iekavas
- augu seka
- augu sistemātika
- auklas keramika
- aukstais karš
- auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem)
- automobiļu kapsēta
- bakterioloģiskais ierocis
- bakterioloģiskais karš
- balta kafija
- baltais karogs
- banānu republika
- bankas automāts
- bankas kurss
- bērnu cerebrālā trieka
- bērnu trieka
- bērzu beka
- bez kavēšanās
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- bez laika
- bez piecām minūtēm (kas)
- bez skaita
- bezkāju ķirzaka
- bibliotēkas abonements
- binārā skaitīšanas sistēma
- bioloģiskais ierocis
- bioloģiskais lauks
- bioloģiskais pulkstenis
- blakus atskaņas
- bļauj kā aizkauts
- bļodas kauli
- bluķa vakars
- bordo karotīte
- brāļu kapi
- brāļu kaps
- braukšanas karte
- briļļu čūska
- brīnumu pasakas
- brīvā strofika
- brīvas rokas
- bruņās kalts
- burta kalps
- būt (kādam) uz kakla
- būt kabatā
- būt kadrā
- būt kaulos
- būt kritiskam (pret ko)
- būt kungam un valdniekam
- būt labākajos gados
- būt līdz kaklam (kādam)
- būt līdz ūkai
- būt no viena kaula (un miesas)
- būt no viena koka
- būt pa kabatai
- būt pa kaulam
- būt priekš kaķiem
- būt priekšā un pakaļā
- būt slapjam līdz kaulam
- būt uz kakla
- čakarēt smadzenes
- ceļš nav rozēm kaisīts
- cietais līdzskanis
- cietvielu fizika
- cik tālu vien skatiens sniedzas
- cik tālu vien skats sniedzas
- cik tikai ādā lien
- cilpa kaklā
- cilvēka matgalvis
- cinka baltums
- cinka ziede
- civilā laika skaitīšana
- cūkas laime
- cūkaušu ģints
- dabas katastrofa
- dabīgā kafija
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- scēna Aina, skats.
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
- aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- uzkavēt Aizkavēt (kādu).
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- aiznākošais Aiznākamais.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
- aizpludināt Aizskalot.
- aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- mūdzis ..ar katru gadu viņš kļuva lielāks mūdzis.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- veterinārs ..gosniņa kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- vien ..kasieris žāvājās vien..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
- izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- līmenis ..spirgta vēsma vilka pāri [ezera] līmenim sīku vilnīti.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- trijkrāsains ..Tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
- nabagoties ..viņš nabagojās par katru grasi.
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- noģist ..viņš noģida, ka nedz spēj, nedz vairs grib sevi valdīt..
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- slaids ..zars slaidā lokā nokarājās lejup..
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- ļuļķis " ..tā izskatīšos pēc īsta vīra.. ar ļuļķi zobos."
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
- puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
- pagāns "Ak tu, pagāna puika!"
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
ka citās vārdnīcās: