Paplašinātā meklēšana

Meklējam ka.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts vārdu savienojumos (27):

Atrasts skaidrojumos (9995):

NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
(abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
(no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
(aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
(aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
scēna Aina, skats.
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
aizvākties Aiziet (par karaspēku).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
uzkavēt Aizkavēt (kādu).
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
aiznākošais Aiznākamais.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
aizpludināt Aizskalot.
aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
aiztikt Aizskart (ar rokām).
palaist nagus Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
palaist rokas Aizskart (kādu) ar rokām, ķerstīties, grābstīties.
rīvēt kantes godam aizskart kāda godu.
piedurt pirkstu aizskart kādu.
trāpīt vārīgā vietā aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, aizžogojumu) panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
aizvakardien Aizvakar.
aizviņdien Aizvakar.
iznēsāt Aizvirzīt (uz daudzām vai visām vietām) – par vēju; izkaisīt, izkliedēt.
nogrimt Aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam.
aizgrimt Aizvirzoties (aiz kā), iegrimstot (kur), pamazām kļūt nesaskatāmam.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
akmeņlauztuve Akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
ogļraktuve Akmeņogļu šahta, karjers.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
hepatīts Aknu iekaisums.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
prīma Akorda pamatskaņas.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
atsaucamais akreditīvs akreditīvs, kuru bankai ir tiesības atsaukt.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
gaisa vingrotājs akrobāts, kas savus vingrojumus izpilda augstu virs skatītājiem.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves.
kinoprove Aktiera filmēšana atsevišķās epizodēs, lai noskaidrotu viņa piemērotību lomai.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
mizanscēna Aktieru izvietojums uz skatuves vai kinofilmas kadrā.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
ultraakustika Akustikas nozare, kas pētī ultraskaņu.
akustiķis Akustikas speciālists.
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
killers Algots slepkava (parasti pasūtījuma slepkavības izpildītājs).
alkans Alkains.
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
uzklupt Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
uzkrist Alkatīgi, ar lielu kāri ķerties klāt (ēdamajam), iesākt ēst.
kārs Alkatīgs, mantkārīgs.
badīgs Alkatīgs; mantrausīgs.
nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
mantzinis Amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
cenzors Amatpersona, kas cenzē.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
hierarhija Amatu vai dienesta pakāpju savstarpējās padotības kārtība no augstākā ranga līdz zemākajam; resoru struktūrvienību savstarpējās padotības kārtība.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
ALA Amerikas latviešu apvienība.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
aiz okeāna Amerikas Savienotajās Valstīs; Amerikā.
Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
ASV Amerikas Savienotās Valstis.
štati Amerikas Savienotās Valstis.
Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu Ārlietu ministrija.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
briežraga sāls amonija karbonāts (cepamais pulveris).
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
kešjukoks Anakardija.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
lords Angļu aristokrātijas (pēru) tituls; persona, kam ir šāds tituls.
angļu radziņš angļu rags, obojai radniecīgs koka pūšamais instruments.
mohēra Angoras kazas vilna; izstrādājums no šādas vilnas.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
šķeltne Anomāla sprauga, atvere, kas radusies embrionālā attīstībā, nesaaugot kādām organisma sastāvdaļām.
pops Ansamblis, kas izpilda šāda stila mūziku, dziesmas.
sekstets Ansamblis, kas sastāv no sešiem mūziķiem.
trio Ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji; skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm.
šelfa ledājs antarktiskā ledāja daļa, kas iespiežas jūrā.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
antibiotiķi Antibiotikas.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
stoicisms Antīkās filozofijas virziens, kura ētiskajam ideālam raksturīga pašsavaldība, miers.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
kaklauts Ap kaklu sienams lakatiņš.
sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
aproce Ap roku valkājama rota; rokassprādze.
apogejs Ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
supinators Apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
rādiuss Apakšdelma spieķa kauls.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs Apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
ķimeņmaizīte Apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
mēness Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
fonogrāfs Aparāts (ar rotējošu veltnīti) skaņu pierakstīšanai un atskaņošanai.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
filmaparāts Aparāts filmu uzņemšanai; kamera.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
magnetofons Aparāts skaņu ierakstīšanai magnētiskā lentē un šāda ieraksta atskaņošanai.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
radiomezgls Aparatūra radio programmu translēšanai un (vietējo) radiosakaru uzturēšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
aptaukoties Apaugt ar (pārmērīgu) taukaudu kārtu; kļūt tuklam, resnam.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
koka tupeles apavi ar koka zoli.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
zābaki Apavs, kas ietērpj kāju augstāk par potīti.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
plafons Apgaismes armatūras elements, kas pārsedz spuldzi.
lukss Apgaismojuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
noriets Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
piegult Apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
ārkabata Apģērba ārējā kabata.
piedurkne Apģērba daļa, kas aptver roku.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
mugurpuse Apģērba daļa, kas sedz šo ķermeņa pusi.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
panckas Apģērba gabali; arī mantas, iedzīve, kas kādam pieder.
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
zeķes Apģērba gabals, kas sedz kājas.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
baika Apģērbs (parasti jaka, džemperis) no šāda auduma.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
privātapģērbs Apģērbs, kas nav formas tērps.
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
krāga Apkakle.
ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
apkalpe Apkalpošana.
serviss Apkalpošana.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
sulainis Apkalpotājs.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
darīt negodu apkaunot (kādu).
darīt kaunu apkaunot (kādu).
aptraipīt Apkaunot (vārdu, godu u. tml.).
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
(pa)darīt kaunu apkaunot.
uzspiest kauna zīmi Apkaunot.
aprimt Apklust (par skaņām).
pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
applaucēt Apliet ar ļoti karstu, verdošu šķidrumu vai iegremdēt tajā.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
spalva Apmatojums (kažokādai, tās izstrādājumam).
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
apsēsties Apmesties, uzmesties (par putniem, kukaiņiem).
atdzerties Apmierināt alkas (pēc kā).
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
ietvert Apņemt, ieskaut.
apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
apolonisks Apolonam raksturīgs; ļoti skaists, harmonisks.
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
apskate Apskatīšana.
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
izlūkot Apskatīt, izskatīt.
apskatīties Apskatīt.
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
apskauties Apskaut vienam otru.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties.
šņuksts Apslāpēta, saraustīta skaņa, kāda rodas raudot.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
zemūdens akmeņi apslēpti šķēršļi, kavēkļi.
zemūdens klintis apslēpti šķēršļi, kavēkļi.
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
stopkadrs Apstādināts (kinofilmas, videoieraksta) kadrs.
sīkums Apstāklis, darbība, parādība u. tml., kam nav būtiskas nozīmes.
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
nāves ēnā apstākļos, kad draud drīza nāve.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
garlaicība Apstākļu kopums, kas izraisa šādu stāvokli.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
rušināt Apstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) kļūst irdena.
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
kveldināt Apstrādāt ar karstumu.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
karakulāda Apstrādāta karakuljēru āda (parasti kažokāda); karakuls.
vilkāda Apstrādāta vilka āda (parasti kažokāda).
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
problemātisks Apšaubāms, neskaidrs.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
kundziņš Apšu beka.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
kāds nekāds Aptuvens (par skaitu, daudzumu).
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā).
sacelt spuras apvainoties; saskaisties.
saturēt Apvaldīt, neļaut izpausties (piem., psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
atturīgs Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kas izvairās no pārspīlējuma, pārmērībām.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
silts Apzīmē stāvokli, kas ir saistīts ar samērā augstu, parasti patīkamu, gaisa temperatūru.
salts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātas vai zemas temperatūras sajūtu.
auksts Apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar pazeminātu vai zemas temperatūras sajūtu.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar bailēm.
bail Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar kautrības, nedrošības izjūtām.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar žēlumu, līdzjūtību.
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas) ir sakārtots, sagatavots lietošanai, atbilst kādām prasībām.
salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
jaukt galvu Apzināti maldināt, radīt neskaidrību.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
apraut Apžāvēt, apkaltēt (par vēju, sauli).
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
atkarot Ar aktīvu darbību iegūt, atņemt (kam).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
sist Ar atsevišķu raksturīgu skaņu vai skaņām (piem., zvanu) vēstīt (laiku) – par pulksteni.
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
lēkt Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, leju, sānis, atpakaļ u. tml.).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
sviest Ar atvēzienu, strauju (rokas) kustību panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; šādi panākt, ka (kas) krīt (kur), trāpa (kur, kādam); mest.
auklas keramika ar auklas iespiedumu rakstiem vai to atdarinājumiem izrotāta keramika (no neolīta laikmeta).
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
iedzīt Ar bardzību, varu panākt, ka izjūt (piem., bailes).
gards Ar baudu, labu ēstgribu (ēst, dzert); tā, ka rodas labsajūta, bauda.
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
grumbains Ar daudzām grumbām; tāds, kam ir daudz grumbu.
acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti kartupeļiem).
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
piestiprināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) turas (pie kā, kam klāt).
šķobīt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (kas) zaudē stabilitāti, noturību.
nogatavināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (pārtikas produkts) sasniedz lietošanas gatavību.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
dzirdēt Ar dzirdi uztvert (skaņas).
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
palocīt galvu ar galvas kustību (no augšas uz leju) paust pozitīvu atbildi, pievienošanos kam.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzmānīt Ar grūtībām (piem., dažādi grozot, spiežot) panākt, ka (kas) uzvirzās virsū (uz kā, kam).
izdvest Ar grūtībām izdabūt (skaņu).
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izvilkt Ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) izkļūst (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
atkulties Ar grūtībām, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) uzzied vai dod ražu pirms parastā laika.
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) pieaug.
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
uzstrādāt Ar īpašiem paņēmieniem uzklāt (piemēram, šķidras masas kārtu) virsū (uz kā, kam).
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
kanonizēt Ar īpašu lēmumu pieskaitīt pie svētajiem.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
brīnumsvecīte Ar īpašu vielu pārklāta metāla stieplīte, kas degot dzirksteļo.
vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
pajumte Ar jumtu segta vieta (piem., zem ārsienai pārvirzītas jumta daļas vai zem pārseguma, kas novietots uz balstiem).
kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
pieslēgties Ar kādu tehnisku sistēmu pievienoties (kam), nodrošinot sakaru, dzirdamības u. tml. iespējas.
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
pedālis Ar kāju darbināma svira (mūzikas instrumentiem).
arvien Ar katru mirkli, pakāpeniski, nemitīgi.
aizvien Ar katru nākamo mirkli, laikposmu; arvien.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
piekausēt Ar kausēšanu vai karsēšanu piestiprināt.
klabināt Ar knābi radīt raksturīgas skaņas (par stārķi).
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
piešūt Ar ķirurģiskiem paņēmieniem šujot, piestiprināt atpakaļ (atdalīto ķermeņa daļu).
labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
uzmocīt Ar lielām grūtībām uzdabūt virsū (uz kā, kam, arī kur); ar lielām grūtībām uzdabūt augšā.
izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
glāstīt Ar maigumu, patiku raudzīties, skatīties.
uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
aizmānīt Ar mānīšanu, viltu aizdabūt prom; mānot, pierunājot panākt, ka aiziet.
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
caur degunu ar nazālu pieskaņu (piem., runāt, dziedāt).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
uzsist Ar piesitienu (piemēram, uz mūzikas instrumenta taustiņa) izraisīt skaņu.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
apsvētīt Ar reliģisku rituālu dot, piešķirt (kam) svētību.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
rokasgranāta Ar roku metama granāta; rokas granāta.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
sarkanīgs Ar sarkanu nokrāsu, iesarkans, arī gaiši sarkans.
iesarkans Ar sarkanu nokrāsu, sarkanīgs.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
pelnīties Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, trokšņus.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
kaltēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, piem., lai sagatavotu (to) ilgākai glabāšanai.
žāvēt Ar siltumu, gaisa plūsmu mazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu; kaltēt.
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
nobungot Ar sitieniem, piesitieniem atskaņot.
izsist Ar sitieniem, piesitieniem radīt (ritmu, skaņas).
atsist Ar sitienu atvirzīt nost, atpakaļ.
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
samesties ar acīm ar skatieniem sazināties.
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
skavot Ar skavu sastiprināt.
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
gāle Ar sniegu, ledu klāta kalna virsotne, krauja.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
notraukt Ar strauju (rokas) kustību novirzīt nost.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
samest Ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā, nelielā attālumā).
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost (parasti sviedrus, asaras).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
surdinēt Ar surdīni mazināt (mūzikas instrumenta) skaņas skaļumu, mainīt tembru; ar surdīni mazināt mūzikas instrumenta (skaņas) skaļumu, mainīt (tās) tembru.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
nosvelpt Ar svelpjošu skaņu aizvirzīties.
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
atsviest Ar sviedienu atvirzīt nost, atpakaļ.
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt, arī strauji uzlikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
notriekt Ar triecienu nogāzt, panākt, ka nogāžas.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
trīsstīgu Ar trim stīgām (par mūzikas instrumentu).
iztvaicēt Ar tvaiku izkarsēt.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
akacis Ar ūdeni pildīta iedobe purvā, kas radies no ezera.
oligotrofs ezers ar ūdensaugiem nabadzīgs ezers (piem., kalnos).
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
daudzskaldņu Ar vairākām vai daudzām skaldnēm.
daudzkausu Ar vairākiem kausiem.
vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts) nonāk (kā) atkarībā.
atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
piesist Ar vieglu sitienu pieskarties (kam), lai radītu skaņu.
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
vienstīgas Ar vienu stīgu (par mūzikas instrumentu).
izvilināt Ar viltu panākt, ka iedod, atdod.
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
izvilināt Ar viltu panākt, ka izpauž.
vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
atārdīt Ārdot panākt, ka atirst, atveras.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
āriene Ārējā vide (kam).
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
apveids Ārējais izskats, ārējās kontūras.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
maska Ārējās pazīmes, izskats, aiz kura slēpj savu īsto būtību, dabu.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
stresors Ārējās vides faktors, kairinātājs, kura iedarbības rezultātā organismā izraisās stress.
korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
tektonika Arhitektonika.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
augstākā sabiedrība aristokrātija; sabiedrības augstākais slānis.
dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
zilās asinis aristokrātiska izcelšanās.
augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
pērs Aristokrātu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
saskaitīšana Aritmētiska darbība, kurā iegūst divu vai vairāku skaitļu summu.
dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
triumfa arka arka, kas uzbūvēta par godu kādai ievērojamai uzvarai.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
dievišķīgs Ārkārtīgi skaists.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
lemesis Arkla sastāvdaļa – asa, plakana metāla plāksne, kas atgriež aramās zemes sloksni.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
atart Arot atsegt (parasti kartupeļus vagā).
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
ārējā politika ārpolitika.
ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
dziedināt Ārstējot likvidēt; panākt, ka (kas nevēlams) zūd.
izārstēt Ārstējot panākt, ka (slimais, tā orgāns) kļūst vesels.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
zāļu tēja Ārstniecības nolūkam derīgi augi.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
aplikācija Ārstniecisks apliekamais.
skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
rentgenologs Ārsts, kas specializējies rentgenoloģijā.
klīnicists Ārsts, kas strādā klīnikā, izdara zinātniskus novērojumus un pētījumus.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
arterīts Artēriju sieniņu iekaisums.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
tvans Asa, nepatīkama smaka; gaiss, kurā ir asa, nepatīkama smaka.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
strīķēt Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
asinssarkans Asins sarkanā krāsā; spilgti sarkans.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
trombocīti Asins šūnas, kas veicina asins recēšanu.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
asiņains Asinssarkans.
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
stirkšķis Ass troksnis, kas rodas, piem., plīstot audumam.
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
raupjš Ass, sasprēgājis, negluds (par ādu); tāds, kam ir asa, sasprēgājusi, negluda āda (par ķermeņa daļām).
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
ērkšķains Ass, skarbs; dzēlīgs.
dzelonis Ass, smails izaugums (augam, dzīvniekam).
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
uzgulties Atbalstoties novietoties (piemēram, ar ķermeņa augšdaļu) virsū (uz kā, kam).
atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
sabalsoties Atbilst (kam), saskanēt (ar ko).
metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
kanonisks Atbilstošs kanoniem (1).
pieskanīgs Atbilstošs, piemērots (kam).
izrauties Atbrīvojoties (no tā, kas saista, aiztur), strauji izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
emancipācija Atbrīvošana vai atbrīvošanās no pakļautības, atkarības, aizspriedumiem.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
emancipēt Atbrīvot (kādu) no atkarības, pakļautības, aizspriedumiem.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
atraisīties Atbrīvoties no bikluma, kļūt nepiespiestam, dabiskam u. tml.
gāzēt Atbrīvoties no gāzēm, kas uzkrājušās zarnās.
šķīstīties Atbrīvoties no grēka, kļūt morāli tīram.
novelt no saviem pleciem atbrīvoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama.
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
izpirkt Atdot (aizdevumu), saņemot atpakaļ (ieķīlāto).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti naudu).
atsviest Atdot atpakaļ (parasti strauji, pēkšņi, negaidīti).
incidents Atgadījums, notikums (parasti nepatīkams).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
atdzīvoties Atgūt mundrumu, kļūt rosīgākam, aktīvākam; kļūt priecīgākam.
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
atžirgt Atgūt spēkus, kļūt atkal žirgtam.
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atkāpties Atiet atpakaļ, sānis, nost (parasti atmuguriski).
renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
ekshibicionisms Atkailināšanās.
vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana (saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
atgūt Atkal iegūt, iemantot.
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
atjaunot Atkal, no jauna nodibināt, ieviest; panākt, ka no jauna stājas spēkā.
kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
nikotīnisms Atkarība no nikotīna.
tū Atkārtojumā "tū tū" vai savienojumā "tu tū" lieto, lai atdarinātu pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas u. tml. radītu skaņu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
izrādīties Atklāties, noskaidroties.
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
atgāzties Atkrist (parasti atmuguriski); atvirzīties atpakaļ.
mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
atlaisties Atlaist rokas (no kā); tikt atlaistam, nebūt vairs savilktam.
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
revanšēties Atlīdzināt (piem., par pakalpojumu ar pretpakalpojumu).
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
palaist Atļaut (kādam, kam) doties, virzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
pārnākt Atnākt atpakaļ, atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
nogāzt Atņemt (kam) varu; panākt, ka (kas, kāds) zaudē valdīšanas tiesības.
atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
atiet Atplūst, ievirzīties atpakaļ (parasti gultnē).
atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
rokklubs Atpūtas vieta, kurā atskaņo rokmūziku.
pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejošu vai lejupejošu skaņu rinda.
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
kankāns Ātra, strauja deja, kam raksturīgi augsti un sparīgi kāju vēzieni; šīs dejas mūzika.
iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
piekasīties Atrast (kam) ko kritizējamu.
izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
apskaut Atrasties (kam) apkārt.
iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
krist Atrasties (uz kā, pāri kam) – par ēnu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
karāties Atrasties bez atbalsta (virs kā, pāri kam u. tml.).
sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
sēdēt Atrasties stāvoklī, kad sēžamvieta balstās pret kādu virsmu.
peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
uzcepties Ātri iekaist, sadusmoties.
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
aizaulekšot Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizskriet.
aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
aizsteigties Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
lecīgs Ātri sakaitināms, ķildīgs.
uzsviesties Ātri uzlēkt, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
pārlaist skatienu ātri vai pavirši pārskatīt.
pārlaist acis ātri vai pavirši pārskatīt.
svilpot Ātri virzoties gaisā, radīt augstas, stieptas skaņas.
svilpt Ātri virzoties gaisā, radīt augstu, stieptu skaņu.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
ķeksītis Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
uzmest aci ātri, arī pavirši ieskatīties.
uzmest acis Ātri, arī pavirši ieskatīties.
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
izbraukt Ātri, pavirši izlasīt, izskatīt.
pārskriet Ātri, pavirši pārskatīt, ātri pārlaist skatienu (kam).
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārsviest Ātri, strauji pārvietot (piem., karaspēku, tā daļas).
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
atšķetināt Atrisināt, noskaidrot (sarežģītu jautājumu, problēmu).
nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
operatīvs Ātrs, nekavējošs.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
temps Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
rekvizēt Atsavināt mantu piespiedu kārtā (piem., kara laikā).
dabiski atsegumi atsegumi upju ielejās, jūras stāvkrastos, kalnos.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa (nošu) partija.
celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
attauvoties Atsienot, atkabinot tauvas, troses, atvirzīties no piestātnes (par kuģi, kuteri u. tml.).
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
dipēt Atskanēt (par soļu troksni); radīt soļu troksni.
norībēt Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
stabulēt Atskaņot ar stabuli.
pavadīt Atskaņot muzikālo pavadījumu.
spēlēt Atskaņot mūziku (kur).
pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
kruķīt Atskaņot, demonstrēt (audio vai videoierakstus).
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
retrospekcija Atskats pagātnē; pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu pārskats.
diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kuras laikā sirds kambari piepildās ar asinīm.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
nokāpt no kuģa Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt krastā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
nokāpt malā Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (piem., no karadarbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
attālināt Atsvešināt; panākt, ka netuvinās.
atrast Atsvešināties (no kā pierasta); kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; atradināties.
pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
aberācija Attēla kropļojums optiskajās sistēmās.
izšķirtspēja Attēla kvalitātes rādītājs (videotehnikai un printeriem).
apgaismojums Attēlojums, izskaidrojums.
uzpušķot Attēlot (piemēram, notikumu) nedaudz sagrozīti (piemēram, izskaistināti).
laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, pārāk labu; izskaistināt.
papušķot Attēlot mazliet izskaistināti (piem., notikumu).
atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
fotouzņēmums Attēls, ka iegūts ar fotografēšanas paņēmienu; fotogrāfija.
uzņēmums Attēls, kas iegūts fotografējot; fotogrāfija.
palielinājums Attēls, kas ir lielāks par oriģinālu.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
progress Attīstība (1), kam raksturīga virzība uz pilnīgāku, augstāku stāvokli.
retardācija Attīstības aizkavēšanās; psihiskās attīstības aizture.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
uzmesties Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) – piemēram, par kaitēkļiem.
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
žāva Atvere, kas savieno mutes dobumu ar rīkli.
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
atstarot Atvirzīt atpakaļ no savas virsmas.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
atkarāties Atvirzīties nost (no kā) un karāties.
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
tēze Atziņa, kas ir jāpierāda.
prātojums Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.
bāze Atziņas, fakti u. tml., kas nodrošina (kā) tālāku attīstību.
uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
kanonizēt Atzīt par kanonisku (tekstu).
noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
noraidīt Atzīt par nepiemērotu (kam).
izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
ieskatīt Atzīt, uzskatīt.
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
kaula smadzenes audi, kas atrodas kaulu dobumos.
šķērsaudi Audi, kas audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
šķērssvītrotie muskuļaudi audi, kas ir skeleta muskuļu uzbūves pamatelements.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
balstaudi Audi, kas piešķir organismam mehānisku izturību un elastību.
muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
skujiņu audums audums, kam ir skujiņu raksts.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
lini Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
rāmija Audums, kas izgatavots no šīs šķiedras.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
uzaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās; izaudzināt.
izaudzināt Audzinot panākt, ka (bērns, jaunietis) izaug, attīstās.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
mietsakne Auga galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
lapas plātne auga lapas plakanā, paplatinātā daļa.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
stumbrs Auga vasas daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
ārstniecības augi augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
vīrišķie augi augi, kam ir tikai vīrišķie ziedi.
bumbuļaugi Augi, kam uz pazemes dzinumiem attīstās bumbuļi (1).
stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
mezofīti Augi, kas aug vidēji mitrās augsnēs.
sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
ziedaugi Augi, kas vairojas ar sēklām un zied krāšņiem ziediem.
sporaugi Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
smaržaugi Augi, no kuriem iegūst ēteriskās eļļas ar patīkamu aromātu.
kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
neveronis Auglis, kas pēc sēklas nobriešanas neatveras.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
cukurs Augos atrodamā organiska viela – ogļhidrāts.
celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugt Augot kļūt lielākam, vecākam.
paaugties Augot kļūt lielākam, vecākam.
izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko).
cauraust Augot, attīstoties (kam) tikt pārņemtam (ar to).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
pavairoties Augot, attīstoties palielināties skaitā, daudzumā (par augiem, to daļām).
pieaugt Augot, attīstoties piesaistīties (pie kā, kam klāt).
briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
higrofils Augs, kam patīk mitrums.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
hidrofīts Augs, kas aug ūdenī; ūdensaugs.
stīgotājs Augs, kas augot veido stīgas.
krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
puskrūms Augs, kas ir daļēji līdzīgs krūmam.
sēklaudzis Augs, kas izaudzis no sēklas.
ēnmīlis Augs, kas labāk aug ēnainās vietās.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
ūdensaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenī.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
kauleņaugs Augs, kura auglis ir kaulenis.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
māls Augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
erozija Augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
versme Augsta intensitāte, arī aizrautība, dedzīgums (piemēram, psihiskam stāvoklim, darbībai).
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
plaukums Augstākā (garīgo spēju, talanta, fiziskā spēka u. tml.) izpausme, attīstība.
pilnbrieds Augstākā brieduma pakāpe (garīgām spējām, talantam, spēkam u. tml.).
maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
feldmaršals Augstākā dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
virsbirģermeistars Augstāka ranga pilsētas galva (dažās valstīs).
valsts Augstākā sistemātikas vienība bioloģijā.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
kalngals Augstākā, lielākā izpausme, augstākais sasniegums.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
virsotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; galotne (2).
galotne Augstākā, sašaurinātā (kalna, klints) daļa; virsotne.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
valsts kanclers augstākais ierēdnis cariskajā Krievijā.
ģenerālgubernators Augstākais karaļa varas pārstāvis (piem., Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā).
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
devītais vilnis Augstākais vilnis, kas, jūrai viļņojoties, periodiski atkārtojas.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
brahmanis Augstākās (priesteru) kastas pārstāvis (Indijā).
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
smalks Augsts, skanīgs, arī pakluss (par skaņu).
dzidrs Augsts, skanīgs, tīrs (par skaņu).
gaišs Augsts, skanīgs; tāds, kam ir tīra, dzidra skaņa.
spiedzīgs Augsts, spalgs, samērā griezīgs (par skaņām).
lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
galotnes pumpurs augšanas pumpurs, kas atrodas zara vai stumbra galā.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
kalnup Augšup kalnā.
termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
haimorīts Augšžokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
agavju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst agaves, jukas, sansevjēras jeb līdakastes.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
dievkrēsliņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst dažādi augi, arī kaučukaugi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
ēriku dzimta augu dzimta, kurā ietilpst rododendri, virši, vaivariņi, ērikas, sārtenes.
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
imunitāte Augu izturība pret slimību ierosinātājiem un kaitēkļiem.
augājs Augu kopums (kas aug kādā vietā).
pasēja Augu kultūra, kas ir pasēta zem virsauga.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
vīte Augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
hlorofils Augu un dažu baktēriju zaļais pigments, kas absorbē saules enerģiju un dod iespēju organismiem asimilēt no gaisa ogļskābi gāzi.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
naktsaukle Aukle, kas strādā naktīs (piem., bērnudārzā).
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
vinegrets Aukstais ēdiens – salāti no sīki sagrieztiem dārzeņiem (kartupeļiem, bietēm, skābiem kāpostiem u. tml.), kas sajaukti ar eļļu.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieauļot Auļojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
izaurot Aurojot radīt (skaņas); aurojot izpaust.
pieaurot pilnas ausis aurot tā, ka kādam rodas nepatīkamas sajūtas.
klipsis Auskars, ko piestiprina pie auss.
otīts Auss iekaisums.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
brauniņš Automātiska pistole ar vītņotu stobru.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu virsu.
borts Automobiļa kravas kastes mala.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
volga Automobiļu GAZ-21 marka; šīs markas automašīna.
mazda Automobiļu marka "Mazda"; šīs markas automašīna.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
opelis Automobiļu marka "Opel"; šīs markas automašīna.
rovers Automobiļu marka "Rover"; šīs markas automašīna.
volvo Automobiļu marka "Volvo"; šīs markas automobilis.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
pirāts Autortiesību pārkāpējs, kas nelikumīgi tiražē un tirgo videomateriālus vai skaņu ierakstus.
pirātisms Autortiesību pārkāpšana (piem., nelikumīgu videomateriālu un skaņu ierakstu tiražēšana un tirgošana).
dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
dienas prese avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
dienas avīze avīze, prese, kas iznāk katru dienu, no rīta.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
geizers Avots, no kura periodiski izplūst karsta ūdens un tvaika strūklas.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
piridoksīns B₆ vitamīns, kas organismā piedalās galvenokārt olbaltumvielu maiņā.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
aizbaidīt Baidot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), piem., lai pievērstu uzmanību.
iebakstīt Bakstot pieskarties, iedurt (kādam).
uzbakstīt Bakstot uzvirzīt (kur, uz kā, kam).
sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
kordebalets Baleta trupas daļa, kas izpilda grupu dejas.
primabalerīna Baleta trupas vadošā dejotāja, kas izpilda galvenās lomas.
balets Baletdejotāju grupa, kas iestudē, izpilda šādu mākslas darbu.
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
sārts Bāli, arī gaiši sarkans, sarkanīgs.
izbalināt Balinot panākt, ka (kas) kļūst gaišs vai gaišāks.
valsis Balles deja ¾ taktsmērā; šīs dejas mūzika.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
kaļķot Balsināt, noziest ar ūdenī iejauktiem kaļķiem.
iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
salmiaks Balta kristāliska viela, kas labi šķīst ūdenī; amonija hlorīds.
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
cinka ziede balta ziede, kuras sastāvā ietilpst cinka oksīds.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
baltists Baltistikas speciālists.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
sārtbalts Balts ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un baltas krāsas laukumi.
sudrabbalts Balts ar sudrabainu spīdumu; tāds, kam ir balti un sudrabaini krāsu laukumi.
bleķis Balts metāls, metāla sakausējums.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
lauma Baltu mitoloģijā – meža gars sievietes izskatā; arī burve, ragana.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
vainagkoks Baļķis, brusa (ēkas) vainagā.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
bandiniece Bandinieka sieva.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
sūrs Bargs, skarbs; naidīgs.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
uzbārstīt Bārstot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
nevalodas Baumas, tenkas; sliktas runas.
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzbāzt Bāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
degunu nodūris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nolaidis bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
degunu nokāris bēdīgs, noskumis; nokaunējies.
iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
brēkulis Bērns, kas bieži raud.
pirmdzimts Bērns, kas ģimenē piedzimis pirmais.
zaglēns Bērns, kas izdarījis zādzību; arī sīks zaglis.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
bļauris Bērns, kas mēdz bieži raudāt (parasti skaļi, nesavaldīgi, bez nopietna iemesla).
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
sijāt Berot (caur ko, cauri kam), kaisīt lejup.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā).
apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzbērt Berot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
sēru bērzs bērzs ar nokareniem zariem.
šrubis Beržamais; beržamā suka.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
uzberzt Beržot sīkās daļiņās, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
spodrināt Beržot, tīrot panākt, ka (kas) kļūst tīrs, spodrs, spožs.
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
skaidbetons Betons ar skaidu pildvielu.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
bass Bez apaviem un zeķēm; kails (par kājām).
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
patukšs Bez dziļāka satura.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
tāpat vien Bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
(ar) tukšām rokām Bez kaut kā.
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
nekavējoties Bez kavēšanās, vilcināšanās; tūlīt.
pliks Bez kokiem, krūmiem, augiem; kails (4).
dzestrs Bez maiguma, atturīgs, arī paskarbs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzedrs Bez maiguma, skarbs, ass; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
negribot Bez nolūka, nejauši.
taisnā ceļā bez novirzīšanās, bez kavēšanās.
nelabprāt Bez patikas; negribot.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
izlaisties mutē bezkaunīgi, rupji runāt.
metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
kampars Bezkrāsaina, kristāliska viela ar īpatnēju smaržu.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
verdzība Beztiesīga cilvēka stāvoklis.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
sfinkss Bezvilnas kaķu šķirne.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
ādas karpa bezzvīņu karpu šķirne (retas zvīņas tikai pie spurām).
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
Metuzāls Bībeles personāžs, kas esot nodzīvojis 969 gadus.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
periodikas rādītājs bibliogrāfijas rādītājs, kurā reģistrēti laikraksti, žurnāli, biļeteni, rakstu krājumi un gada pārskati.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
pabīdīt Bīdot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.).
piebīdīt Bīdot pievirzīt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzbīdīt Bīdot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
aizbiedēt Biedējot aizdzīt; panākt, ka aiziet, netuvojas.
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
praķis Bieza auduma jaka, žakete.
kupena Bieza sniega kārta, kaudze.
vatenis Bieza vatēta virsjaka.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
fufaika Bieza, vatēta virsjaka; vatenis.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
sirņiki Biezpiena plācenīši; biezpiena pankūkas.
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
pape Biezs kartons.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
dzelzs lēdija Bijušās Lielbritānijas premjerministres M. Tečeres iesauka.
mulss Bikls, kautrs, nedrošs.
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
iebikstīt Bikstot pieskarties (kādam).
piebikstīt Bikstot pieskarties; piebakstīt.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
uzbikstīt Bikstot uzrušināt; bikstot (piemēram, ogles), panākt, ka rodas liesmas.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
biofiziķis Biofizikas speciālists.
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
radiobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta jonizējošā starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
mediators Bioloģiski aktīvas vielas, kas nervu uzbudinājuma laikā pārnes impulsus no vienas nervu šūnas uz otru.
fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
izbirdināt Birdinot izkaisīt, arī ļaut, ka izbirst.
nobirdināt Birdinot panākt, ka (kas) nobirst; nokratīt.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
uzbirdināt Birdinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
birmieši Birmas šķirnes kaķis.
nobirums Birstošu produktu svara zudums, kas rodas, piem., tos pārstrādājot, transportējot.
piebirt Birstot (kam), piepildīties, tikt piepildītam (ar to).
piebirt Birstot (kam), sajaukties (ar to).
aizbirt Birstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebirt Birstot (kam), tikt pārklātam (ar to); nobirt (kur) lielākā daudzumā.
izbirt Birstot izkrist, izkaisīties.
iztecēt Birstot kam, iztukšoties (piem., par trauku).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
uzbirt Birstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
nobirt Birstot, krītot (kam), pārklāties (ar to).
bērties Birt, kaisīties.
svētbirzs Birzs, kas izmantota par pagāniska kulta vietu.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sarkanblakts Blakšu dzimtas vidēji liels kukainis ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) sablīvējas, kļūst blīvs, līdzens.
cila Blīva zemes pika, velēnas gabals; kukurznis.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
plīšs Blīva, plūksnota drāna, kas līdzīga samtam, tikai ar garāku un retāku plūksnu.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
autoklāvs Blīvi noslēdzama tvertne, trauks karsēšanai augstā spiedienā un temperatūrā.
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
spalvu drāna blīvs audums spilvenam, kas neļauj līst ārā spalvām.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver kaulu galus locītavā.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
bobs Bobsleja kamanas.
uguns boja boja, kas raida gaismas signālus.
kaucošā boja boja, kas raida skaņu signālus.
laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
trauma Bojājums (organisma audos, orgānos), kas radies kāda ārēja faktora iedarbības rezultātā.
sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
lihenoloģija Botānikas nozare, kas pētī ķērpjus.
botāniķis Botānikas speciālists.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
kanoe airēšana braukšana ar kanoe laivām.
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
nobraukt Braukšus nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
uzbrāzties Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izbrist Brienot iziet cauri (kam), caur (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
piebrist Brienot pienākt, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
glābt savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
žēlot savu ādu Briesmu brīdī glābties, domājot tikai par sevi, par savu drošību.
staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
tāluma brilles brilles, kas dod iespēju redzēt tālu.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
rītišķis Brokastis.
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
bronhiola Bronhu vissīkākais atzarojums.
švīkātā keramika bronzas laikmeta keramika, kuras virsmu nenogludina ar roku.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
circenis Brūngans kukainis, kurš dzīvo telpās, siltā vietā (piem., pie krāsns) un kuru tēviņš rada čirkstošas skaņas.
ķirškrāsa Brūni sarkana vai tumši sarkana krāsa.
ķiršbrūns Brūni sarkans.
kaparbrūns Brūns ar sarkanīgu nokrāsu (parasti par ādas krāsu).
sarkanbrūns Brūns ar sarkanu nokrāsu.
zaļibrūns Brūns ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un brūnas krāsas laukumi.
kafijbrūns Brūns kā kafija, kafijas brūnumā.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
šautra Bulta (šaušanai no loka, mešanai).
degbumba Bumba ugunsgrēka izraisīšanai.
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
ķīmiskā bumba bumba, kurā iepildītas indīgās kaujas vielas.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pieburāt Burājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
grotmasts Burukuģa vai jahtas galvenais, augstākais masts.
fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
uzdrāzt Būt (bērna) bioloģiskajam tēvam.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
pakļauties Būt (kāda) pakļautībā, atkarībā.
čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
dusēt Būt apbedītam; gulēt kapā.
gulēt Būt apglabātam kapā.
tvanot Būt ar asu, nepatīkamu smaku.
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
palsot Būt ar palsu nokrāsu; būt neskaidri saskatāmam, blāvam.
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
būt no viena kaula (un miesas) būt ar vienādiem raksturiem, vienādiem uzskatiem, būt vienādā sabiedriskajā stāvoklī.
sabalsoties Būt ar vienādu vai līdzīgu skaņu sastāvu.
pieskanēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
piestāvēt Būt atbilstošam, piemērotam (kam).
pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
kārt zobus vadzī būt bez pārtikas, uztura; badoties.
nošļukt Būt bez stingruma, nokarāties, nokārties.
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
(no)kauties ar domām būt grūti atrisināmu, nepatīkamu domu pārņemtam.
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
līst Būt ietilpināmam, uzvelkamam u. tml.
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
kaprizēties Būt kaprīzam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
steigties Būt laika trūkumā, būt nevaļīgam.
stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
trakot Būt ļoti skaļam, kustīgam, bezbēdīgam.
plīst (vai) no skaudības būt ļoti skaudīgam.
plīst (vai) aiz skaudības būt ļoti skaudīgam.
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
sēdēt uz narkotikām būt narkotiku atkarībā.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
raudzīties šķībi būt nelabvēlīgi, aizdomīgi noskaņotam.
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
ēsties Būt nepatikai, dusmām, arī skaudībai u. tml.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti par redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam.
trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
šķērsot Būt novietotam, atrasties (kam) šķērsām pāri.
segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
stāvēt (kam) pāri Būt nozīmīgākam, vērtīgākam, pārākam.
būt pa kaulam būt pa spēkam, būt piemērotam.
salt Būt pakļautam aukstuma iedarbībai tā, ka pazeminās temperatūra.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
tvīkt Būt pakļautam karstuma iedarbībai, tā ka kļūst ļoti karsti; arī karst (1).
karst Būt pakļautam karstuma iedarbībai; pakāpeniski kļūt karstam.
silt Būt pakļautam siltuma iedarbībai un kļūt siltam, arī karstam.
ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
atsviest Būt par cēloni, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur).
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
suģestēt Būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kādā) psihiskā stāvoklī.
uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
sablietēt Būt par cēloni, ka (kas) sablīvējas.
sasāpināt Būt par cēloni, ka (kas) sāk sāpēt.
saraudzēt Būt par cēloni, ka (kas) sarūgst.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
saražot Būt par cēloni, ka rodas (kas).
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
drebināt Būt par cēloni, panākt, ka (kas) dreb.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
iezīmēt Būt par ievadījumu (piem., laika posmam).
kandidēt Būt par kandidātu (1).
vēstīt Būt par pazīmi, zīmi kam gaidāmam, arī kam bijušam.
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
šķērsot Būt par šķērsli (kam), radīt šķērsli (kā kustībai).
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
karāties Būt pārāk brīvam, vaļīgam, nepiegulēt; atkarāties.
sieties Būt pārāk prasīgam, pārāk bieži norādīt uz otra sīkajām kļūdām, trūkumiem.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
triumfēt Būt pārākam; paust pārākumu.
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
mīlēt Būt patikai (pret ko).
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
derēt Būt piemērotam, atbilstošam (kādam nolūkam).
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
cīnīties Būt pretrunā (piem., par pretējiem uzskatiem, jūtām).
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
piemist Būt raksturīgam, būt nozīmīgai, būtiskai īpašībai.
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
ēnot Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu; ēnoties.
ēnoties Būt redzamam, saskatāmam ar savu tumšo krāsu.
rēgoties Būt redzamam, saskatāmam.
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
likt sevi just būt sajūtamam (par aukstumu, karstumu u. tml.).
piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu).
gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
krustoties Būt savstarpējā pretrunā, sadursmē (par domām, idejām, uzskatiem u. tml.).
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
attiekties Būt skaitliskā attiecībā (pret ko).
skaust Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
sasarmot Būt tādam, kad ir sarma.
uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
stiept Būt tādam, kam (kas, piem., zari, stumbrs, stublājs) augot vēršas kādā virzienā (par augiem).
pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
turēt Būt tādam, kam (kas) ir īpašumā, valdījumā; pārzināt, vadīt (īpašumu).
pelnīt Būt tādam, kam (kas) pienākas.
rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
uzputot Būt tādam, kam ir radušās putas.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
klepot Būt tādam, kam izraisās klepus; radīt klepum raksturīgas skaņas.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
turpināties Būt tādam, kam kāda daļa, posms atrodas aiz kādas robežas, punkta u. tml.
paresnināt Būt tādam, kam kāda daļa, vieta ir resnāka.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
dzirdēt Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
šķielēt Būt tādam, kam piemīt šķielēšana.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
putot Būt tādam, kam rodas daudz putu vai kurš rada putas.
pūkot Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
pūkoties Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
reducēties Būt tādam, kam samazinās oksidēšanās pakāpe.
nokarāties Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
ļumēt Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums; kļūt neskaidram.
savaldzināt Būt tādam, kas (kādā) izraisa dziļu interesi, arī patiku, sajūsmu (piem., par parādībām dabā, mākslas darbiem).
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
valdīt Būt tādam, kas dominē, ir galvenais.
beigties Būt tādam, kas drīz vairs nebūs spēkā; nebūt vairs spēkā.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
rotāt Būt tādam, kas ir izdaiļots (ar ornamentiem, attēliem u. tml.).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
nokarāties Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
izsmaržot Būt tādam, kas izplata smaržu.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
valdzināt Būt tādam, kas izraisa (kādam) patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
interesēt Būt tādam, kas izraisa interesi, saista uzmanību; pievilkt, valdzināt.
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (parasti par zāļu vielām).
saistīt Būt tādam, kas izraisa un notur (uzmanību, ievērību, domas u. tml.).
nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
vilkt Būt tādam, kas izraisa, arī kur izraisās nepatīkamas sajūtas, sāpes.
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
turēt Būt tādam, kas labi saglabā (parasti siltumu).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
badīties Būt tādam, kas mēdz badīt.
spalvoties Būt tādam, kas met spalvu (par izstrādājumu).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
atkārties Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
atļukt Būt tādam, kas nepieguļ klāt, ir nost, nokarājas.
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
pasargāt Būt tādam, kas nodrošina pret (kā) nevēlamu iedarbību.
saistīt Būt tādam, kas nodrošina satiksmi, arī sakarus, rada iespēju pārvietoties (starp kādām teritorijām, teritorijas daļām u. tml.).
vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
nosegt Būt tādam, kas pārsniedz (izdevumus, zaudējumus u. tml.).
nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
pievilkt Būt tādam, kas patīk, valdzina.
likt sevi manīt Būt tādam, kas piesaista uzmanību.
pievilkt Būt tādam, kas piesaista, izraisa interesi.
vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
spiest Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukumu.
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
uzlikt Būt tādam, kas saistīts (piemēram, ar augstu profesionalitāti, spēju pārvarēt grūtības) – par parādībām sabiedrībā.
saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
klāt Būt tādam, kas sedz, atrodas (uz kā virsmas).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
krāsot Būt tādam, kas viegli atdalās un notraipa (ko).
pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
ņirbēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
ņudzēt Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
mudžēt Būt tādam, kur (kas) ir ļoti lielā daudzumā.
nobriest Būt tādam, kur (kas) ir pilnībā nogatavojies (par platību).
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
dārdēt Būt tādam, kur (kas) ļoti skaļi, dobji skan.
grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
blāzmot Būt tādam, kur ir blāzma (1); būt tādam, kad ir blāzma (1).
dimdēt Būt tādam, kur skan šāds troksnis (par vietu, telpu).
sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
samigloties Būt tādam, kur, arī kad rodas migla.
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
murdēt Būt tādam, kurā (atrodoties kam lielākā daudzumā) rodas pakluss, neskaidrs troksnis (par telpu, vietu).
piebirt Būt tādam, kurā (kas) atrodas lielākā daudzumā.
pārblīvēt Būt tādam, kurā (kas) atrodas pārāk lielā skaitā.
nodimdēt Būt tādam, kurā (kas) dimd un pārstāj dimdēt.
saturēt Būt tādam, kurā (kas) ir saistīts (piem., par vielas sastāvu, ķīmisku savienojumu).
kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
uzņemt Būt tādam, kurā (kas) var ietilpt, ieplūst u. tml.
velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) (kas) rodas, izplatās, līgojas.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
skanēt Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
pāriet Būt tādam, kura malām (kas) plūst pāri.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
sīkt Būt tādam, kurā rodas neskaidras, svilpjošas skaņas (piem., par elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
klaudzēt Būt tādam, kurā rodas, skan šāds troksnis.
svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
rībēt Būt tādam, kurā skan vai atskan skaļš, dobjš troksnis; skanot šādam troksnim, vibrēt.
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
nobirdināt Būt tādam, no kā (kas) atdalās nost, nobirst zemē (par augiem).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
skatīties nāvei vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
klauvēt pie durvīm būt tuvu; tuvoties (laika ziņā).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
gražoties Būt untumainam, kaprīzam.
iet kopsolī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
iet solī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
atpalikt Būt vēlākam, iet palēnināti.
derēt Būt vēlamam; būt tādam, kas rada kādu labumu.
raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
durties acīs būt viegli pamanāmam, krasi atšķirties no pārējā; pēkšņi piesaistīt skatienu, uzmanību.
gulšņāt Būt viegli saslimušam, tā, ka brīžiem jāatrodas guļus stāvoklī.
būt uz viena viļņa būt vienādās domās, uzskatos.
piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
pārspēt kādu viltībā būt viltīgākam.
būt priekšā un pakaļā būt visur klāt izdabājot, pakalpojot.
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
krustot Būt, atrasties (kam) krustām pāri; šķērsot.
robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
gaidīt Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
dienēt Būt, atrasties karadienestā.
satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
reforma Būtiska pārmaiņa, pārkārtojums (kādā sabiedrības dzīves jomā).
pagrieziens Būtiska pārmaiņa, pavērsiens (kā gaitā, attīstībā).
pārvērtība Būtiska pārmaiņa.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
skenēt Caurskatīt.
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
sildcaurule Caurule, pa kuru plūst karsts ūdens vai tvaiks (kā) sildīšanai.
čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
slīdceliņš Celiņš, arī īpaša josla, kas ir slīdes kustībā.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
C Celsija (temperatūras) skala.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
mošeja Celtne musulmaņu dievkalpojumiem.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
augstceltne Celtne, kas ir augstāka par 12 stāviem.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
pagrabstāvs Celtnes stāvs, kas daļēji atrodas zem zemes virsas.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
autoceltnis Celtnis, kas uzmontēts uz automobiļa šasijas.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
brauktuve Ceļa daļa, kas paredzēta braukšanai.
nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
uzcelt Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
robežceļš Ceļš, kas ved pāri (kādas teritorijas) robežai.
lejupceļš Ceļš, kas ved uz zemāku (reljefa) vietu.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
zemesceļš Ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
piebrauktuve Ceļš, pa kuru var piebraukt (pie kā, kam klāt).
ceļmalīte Ceļteka.
ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
bruto cena cena bez atskaitījumiem.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas tur, nelaiž vaļā).
zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt, ka (kāds) kaunas.
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (kādā sistēmā).
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
apcept Cepot (no virspuses, no visām pusēm), panākt, ka kļūst gatavs, brūns.
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izcept Cepot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
piecepties Cepoties, karstumā pielipt (pie kā, kam klāt).
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
brūnināt Cept, karsēt (pārtikas produktu), lai tas kļūtu brūngans, brūns.
cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
ceriņzieds Ceriņu ziedu skara.
izcirst Cērtot atdalīt, iegūt (no kautķermeņa).
pārcirst Cērtot radīt (kam) ievainojumu.
piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
iecirst Cērtot skart, ievainot (ķermeņa daļu).
uzcirst Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
mezozojs Ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē – posms starp paleozoju un kainozoju.
fa Ceturtās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
respektēt Cienīt un ņemt vērā (kāda, kā) gribu, viedokli, uzskatus u. tml.
iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
iespiest Cieši ielikt (rokā), panākt, ka paņem (rokā).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
apkampt Cieši satvert; sakampt.
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbties Cieši, neatlaidīgi vērst (skatienu vienā punktā).
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
ledene Cieta karamele bez pildījuma; monpansjē.
konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
feromagnētiķis Cieta, kristāliska viela, kurai piemīt augsta magnētiskā uzņēmība (magnetizējas samērā vājā magnētiskajā laukā).
biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
saharīds Cietes sašķelšanās produkts, kas rodas, piem., alus, spirta gatavošanā.
iesalcukurs Cietes sašķelšanās starpprodukts, kas rodas, gatavojot alu, spirtu; maltoze.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
čaula Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
krātiņš Cietuma kamera.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
metālfizika Cietvielu fizikas nozare, kas pēta metālu un to sakausējumu uzbūvi un fizikālās īpašības.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
oda Cildinošs, svinīgs slavinājuma dzejolis, kas veltīts kādam notikumam vai personai.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
pudele Cilindriskas formas trauks ar šaurāku augšdaļu (parasti šķidrumu glabāšanai).
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
pigmeji Ciltis (Centrālajā Āfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā), kuru antropoloģiskajam tipam ir raksturīgs mazs augums.
humanitāte Cilvēcība, cilvēkmīlestība, cilvēka cienīšana.
cilvēktiesības Cilvēka (kā atsevišķas personas) tiesības.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
asinis Cilvēka daba; temperaments.
jaunrade Cilvēka darbība, kas rada kvalitatīvi jaunas (parasti garīgas) vērtības.
lietderības koeficients Cilvēka darbības lietderības pakāpe.
raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
inkarnācija Cilvēka dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
jaunība Cilvēka dzīves posms starp pusaudža un brieduma gadiem.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
miroņgalva Cilvēka galvas skelets; galvaskauss.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
pakaļa Cilvēka iegurņa joslas mugurējā daļa; dibens (2).
gars Cilvēka iekšējā būtība; dvēsele.
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
fekālijas Cilvēka izkārnījumi.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
izpausme Cilvēka jūtu, noskaņu, ideālu u. tml. īstenojums mākslas tēlā, kam nav īstenības analoga (piem., mūzikā, dejā).
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
kauls Cilvēka ķermenis, locekļi.
organisms Cilvēka ķermenis, tā uzbūve.
manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
māja Cilvēka mājoklis, dzīvesvieta.
ligzda Cilvēka mājoklis, māja.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
bērnība Cilvēka mūža pirmais posms, bērna gadi.
dzīve Cilvēka mūžs, arī biogrāfija.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
empīrija Cilvēka pieredze.
peldētprasme Cilvēka prasme peldēt.
sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
personvārds Cilvēka priekšvārds.
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
garabērns Cilvēka radošā darba rezultāts.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
ģenialitāte Cilvēka radošo spēju un to izpausmes visaugstākā pakāpe.
torss Cilvēka rumpis.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
rugaine Cilvēka sejas daļa, kas ir klāta ar rugājiem (2).
maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
akcija Cilvēka stāvoklis sabiedrībā; nozīme.
literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā; galvenais personāžs.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
profils Cilvēka virtuālā identitāte.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
taka Cilvēka, tautas, arī valsts darbības virziens, gaita.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
sūdzībnieks Cilvēkas, kas sūdzas.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
iedzīvotājs Cilvēki, kas dzīvo (ēkā, dzīvoklī u. tml.).
mājinieki Cilvēki, kas dzīvo vienā un tajā pašā mājoklī.
mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
blēņdaris Cilvēks (parasti bērns), kas dara nedarbus, blēņojas; nerātnis, palaidnis.
palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
žagata Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
valdnieks Cilvēks (parasti, monarhs), kam (valstī, teritorijā) pieder vara.
zirdzinieks Cilvēks (piem., karavīrs, sportists), kas jāj uz zirga, arī vada zirga pajūgu.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
brīvdomātājs Cilvēks ar brīvdomīgiem uzskatiem.
liberālis Cilvēks ar liberāliem uzskatiem.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
sarkanvaidzis Cilvēks ar sarkaniem vaigiem.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
galva Cilvēks vai mājlops kā skaitīšanas vienība.
domubiedrs Cilvēks, ar kuru ir vienādi uzskati, intereses.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
nelaimes putns Cilvēks, kam gadījies kas nepatīkams, nevēlams.
padsmitgadnieks Cilvēks, kam gadu skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
baskājis Cilvēks, kam ir basas kājas; nabags, klaidonis.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
darbnespējīgs Cilvēks, kam ir daļējs vai pilnīgs darbspēju zudums; darba nespējīgs.
matemātiķis Cilvēks, kam ir dotības matemātikā.
erudīts Cilvēks, kam ir dziļas, vispusīgas zināšanas.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
garmatis Cilvēks, kam ir gari mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
strīdnieks Cilvēks, kam ir juridiskas pretenzijas (kādā jautājumā).
īpašnieks Cilvēks, kam ir kādas fiziskas īpašības, dotumi.
šatens Cilvēks, kam ir kastaņbrūni mati.
kuprītis Cilvēks, kam ir kupris.
stiprinieks Cilvēks, kam ir laba veselība.
lietpratējs Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā).
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
vājredzīgs Cilvēks, kam ir ļoti pavājināta redze.
enciklopēdists Cilvēks, kam ir ļoti plašas, vispusīgas zināšanas.
vājdzirdīgs Cilvēks, kam ir ļoti vāja dzirde vai daļējs dzirdes zudums.
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
melnādains Cilvēks, kam ir melna ādas krāsa.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
hipertoniķis Cilvēks, kam ir paaugstināts asinsspiediens.
pusmuļķis Cilvēks, kam ir pamaz prāta.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
maksimālists Cilvēks, kam ir raksturīgs maksimālisms.
mietpilsonis Cilvēks, kam ir raksturīgs šaurs redzesloks, garīgo ideālu trūkums un kam materiālās intereses dominē pār garīgajām.
rudbārdis Cilvēks, kam ir ruda bārda.
sarkanbārdis Cilvēks, kam ir ruda, arī rūsgana bārda.
šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
sangviniķis Cilvēks, kam ir sangvinistisks temperaments.
sarkanmatis Cilvēks, kam ir sarkanīgi, arī rudi mati.
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
superzvaigzne Cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, sevišķi liela popularitāte (kādā jomā).
simtgadnieks Cilvēks, kam ir simt gadu.
sirmbārdis Cilvēks, kam ir sirma bārda.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
sklerotiķis Cilvēks, kam ir skleroze.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
balts Cilvēks, kam ir šāda rases pazīme; šīs rases piederīgais.
dzeltens Cilvēks, kam ir šādas rases pazīmes; šīs rases piederīgais.
kurlmēms Cilvēks, kam ir šāds kurlums un runas trūkums.
gaiša galva Cilvēks, kam ir šāds prāts, šāda spēja.
šķībacains Cilvēks, kam ir šķības acis; aziāts.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
tautietis Cilvēks, kam ir tāda pati tautība kā runātājam vai rakstītājam.
vienrocis Cilvēks, kam ir tikai viena roka.
trīsdesmitgadnieks Cilvēks, kam ir trīsdesmit gadu.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
vienkājis Cilvēks, kam ir viena kāja.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
neprofesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās nav viņa profesija; amatieris.
izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
kārumnieks Cilvēks, kam ļoti garšo saldumi.
tukšsirdis Cilvēks, kam nav dziļu jūtu.
nedzirdīgs Cilvēks, kam nav dzirdes spēju; kurlais.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
bezrocis Cilvēks, kam nav roku.
mēms Cilvēks, kam nav runas spējas.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
nejēga Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
recipients Cilvēks, kam pārlej donora asinis vai pārstāda audus, orgānus.
mīļotājs Cilvēks, kam patīk (kas).
miegamice Cilvēks, kam patīk daudz gulēt.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
ciniķis Cilvēks, kam piemīt cinisms.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
gaišreģis Cilvēks, kam piemīt gaišredzība.
grafomāns Cilvēks, kam piemīt grafomānija.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
sadists Cilvēks, kam piemīt sadisms.
sadomazohists Cilvēks, kam piemīt sadomazohisms.
talants Cilvēks, kam piemīt šādas spējas.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
telepāts Cilvēks, kam piemīt telepātiskas spējas.
plikgalvis Cilvēks, kam pilnīgi vai daļēji nav matu.
nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
stoiķis Cilvēks, kam raksturīgs miers, pašsavaldība, izturība.
optimists Cilvēks, kam raksturīgs optimisms.
urāpatriots Cilvēks, kam raksturīgs urāpatriotisms.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
analfabēts Cilvēks, kam trūkst elementāru zināšanu (kādā jomā).
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
labrocis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa labā puse.
uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
kaimiņš Cilvēks, kas (kādu laiku) atrodas tieši blakus.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
eksaminators Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
pavedējs Cilvēks, kas (kādu) paved.
sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
kontrolieris Cilvēks, kas (ko) kontrolē.
pielūdzējs Cilvēks, kas (ko) pielūdz (1).
radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
lauva Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti regulāri) klausās radioraidījumus.
leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
dzērējs Cilvēks, kas (pašlaik) dzer.
zombijs Cilvēks, kas (piem., ar savu pasivitāti, rakstura trūkumu, mehānisku uzvedību) atgādina šādu atdzīvinātu mironi.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
galdabiedrs Cilvēks, kas (piem., viesībās) pie galda sēž blakus.
fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
tirdzinieks Cilvēks, kas (tirgū) pērk vai pārdod.
aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
airētājs Cilvēks, kas airē; sportists, kas specializējies airēšanā.
aizgājējs Cilvēks, kas aiziet, dodas prom.
aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
bibliofils Cilvēks, kas aizrautīgi krāj grāmatas, grāmatu mīļotājs.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
dublieris Cilvēks, kas aizstāj (parasti kinofilmas) lomas tēlotāju kādā epizodē.
aizstājējs Cilvēks, kas aizstāj kādu.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (ko).
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
āksts Cilvēks, kas ākstās.
kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apgādnieks Cilvēks, kas apgādā kādu.
apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
strādnieks Cilvēks, kas ar savu darbu rada materiālas vai garīgas vērtības.
dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
notiesātais Cilvēks, kas ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu un kam ir piespriests sods.
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
blēdis Cilvēks, kas ar viltību, mānīšanos izdara kādu nerātnību.
arājs Cilvēks, kas ar zemi.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
pūšļotājs Cilvēks, kas ārstē ar pūšļošanu.
producents Cilvēks, kas atbild par radio un TV programmu saturu, vada mūzikas ierakstīšanu u. tml.
dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
ceļinieks Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
ieslodzītais Cilvēks, kas atrodas ieslodzījumā.
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
klātesošs Cilvēks, kas atrodas, uzturas (kur, kādā vietā), piedalās (kādā norisē, pasākumā).
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
malējs Cilvēks, kas atvedis labību malšanai.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
dārzeņaudzētājs Cilvēks, kas audzē dārzeņus.
balsts Cilvēks, kas balsta, sniedz palīdzību.
kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
ķildnieks Cilvēks, kas bieži ķildojas.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
staigulis Cilvēks, kas bieži maina dzīves, darbavietu; arī klaidonis.
iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
skandālists Cilvēks, kas bieži rada skandālus.
pinkšķis Cilvēks, kas bieži raud.
raudulis Cilvēks, kas bieži raud.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
uzdzīvotājs Cilvēks, kas bieži uzdzīvo.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
kinoamatieris Cilvēks, kas brīvajā laikā nodarbojas ar kinofilmu uzņemšanu.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi iestājas karadienestā.
brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu uzdevumu, piedalās kādā pasākumā.
burātājs Cilvēks, kas burā; sportists, kas specializējies burāšanā.
kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
volontieris Cilvēks, kas darbojas brīvprātīgi, bez atlīdzības.
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
mākslinieks Cilvēks, kas darbojas kādā mākslas nozarē (piem., tēlotājmākslā).
pagrīdnieks Cilvēks, kas darbojas pagrīdē (2).
politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā.
gulšņa Cilvēks, kas daudz gulšņā, guļ.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
bļauris Cilvēks, kas daudz kliedz, skaļi baras.
grāmatnieks Cilvēks, kas daudz lasa; grāmatu mīļotājs, arī krājējs.
grāmatu draugs cilvēks, kas daudz lasa.
melša Cilvēks, kas daudz melš; melis, pļāpa.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
entuziasts Cilvēks, kas dedzīgi nododas kādai lietai, strādā ar aizrautību, lielu pašatdevi.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
modelis Cilvēks, kas demonstrē tērpus.
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
dežurants Cilvēks, kas dežurē, veic dežūru.
galvinieks Cilvēks, kas dod galvojumu; galvotājs.
padomdevējs Cilvēks, kas dod kādam padomu.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
projāmgājējs Cilvēks, kas dodas projām, prom.
empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
drošinātājs Cilvēks, kas drošina (kādu).
pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas.
rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
ūdensvīrs Cilvēks, kas dzimis šādā Zodiaka zīmē.
aizupietis Cilvēks, kas dzīvo aiz upes.
kaimiņš Cilvēks, kas dzīvo blakus vai netālu (mājā, dzīvoklī u. tml.).
jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
nabags Cilvēks, kas dzīvo ļoti lielā trūkumā, nabadzībā.
nomaļnieks Cilvēks, kas dzīvo nomalē.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
provinciālis Cilvēks, kas dzīvo provincē (1).
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
laikabiedrs Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
eksperimentētājs Cilvēks, kas eksperimentē.
fantasts Cilvēks, kas fantazē; sapņotājs.
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
hipnotizētājs Cilvēks, kas hipnotizē.
caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
slavenība Cilvēks, kas ieguvis slavu.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
apmeklētājs Cilvēks, kas ierodas darīšanās (piem., iestādē).
avantūrists Cilvēks, kas iesaistās avantūrās.
diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
kājāmgājējs Cilvēks, kas iet kājām; gājējs.
gājējs Cilvēks, kas iet kājām.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās.
dievgaldnieks Cilvēks, kas iet pie dievgalda.
gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
grūtdienis Cilvēks, kas ilgstoši dzīvo postā, nabadzībā, bēdās.
telemāns Cilvēks, kas ilgstoši skatās raidījumus televizorā.
improvizators Cilvēks, kas improvizē, kam ir spējas improvizējot radīt mākslas darbu.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
inscenētājs Cilvēks, kas inscenē (ko).
amatieris Cilvēks, kas interesējas par kādu tehnikas, sporta, zinātnes vai mākslas nozari un darbojas tajā no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
arestētais Cilvēks, kas ir arestēts.
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
melomāns Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies ar mūziku.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
bijušais Cilvēks, kas ir bijis dzīvesbiedrs, draugs u. tml.
pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
novadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis (ar kādu) vienā un tai pašā novadā.
pārnovadnieks Cilvēks, kas ir dzimis, audzis, dzīvojis pārnovadā.
pieaudzis Cilvēks, kas ir fiziski un garīgi pilnīgi attīstījies, sasniedzis pilngadību.
diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
ievainotais Cilvēks, kas ir ievainots.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
nodevējs Cilvēks, kas ir izdarījis nodevību.
noziedznieks Cilvēks, kas ir izdarījis noziegumu vai smagu tiesību normu pārkāpumu.
slepkava Cilvēks, kas ir izdarījis slepkavību.
izredzētais Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
noguldītājs Cilvēks, kas ir noguldījis (bankā) naudu.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
nomirušais Cilvēks, kas ir nomiris.
kritis Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
rekrūtis Cilvēks, kas ir paņemts armijas dienestā.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
fanātiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi reliģiozs.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
malacis Cilvēks, kas ir pelnījis uzslavu.
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
aculiecinieks Cilvēks, kas ir redzējis, novērojis (ko).
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
īrnieks Cilvēks, kas īrē telpu vai telpas.
kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
militārists Cilvēks, kas īsteno militārisma politiku.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
jūdass Cilvēks, kas izlikdamies par draugu, nodod savus biedrus; nodevējs.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
izmēģinātājs Cilvēks, kas izmēģina (ko).
tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
bende Cilvēks, kas izpilda nāvessodus.
mīla Cilvēks, kas izraisa mīlestības (1) jūtas.
mīlestība Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
stratēģis Cilvēks, kas izstrādā, nosaka stratēģiju (3).
labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
mieramika Cilvēks, kas izturas miermīlīgi, nav dusmīgs.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
jātnieks Cilvēks, kas jāj.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
pavadonis Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
mācītājs Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
algotnis Cilvēks, kas kalpo tam, kas maksā.
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klaidonis Cilvēks, kas klaiņo, ir bez pastāvīgas dzīvesvietas un darba.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus.
krāpnieks Cilvēks, kas krāpjas, mānās.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
referents Cilvēks, kas lasa vai brīvā runā izklāsta referātu, ziņojumu u. tml.
laupītājs Cilvēks, kas laupa [1] (1).
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
lielībnieks Cilvēks, kas lielās vai mēdz lielīties.
maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
kā lops Cilvēks, kas ļoti daudz, pārmērīgi (dzer, ēd).
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
roklaiža Cilvēks, kas ļoti iztop kādam; pielīdējs; lišķis.
pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
makšķernieks Cilvēks, kas makšķerē, nodarbojas ar makšķerēšanu.
miegapūznis Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
prātvēders Cilvēks, kas mēdz daudz prātot, spriedelēt.
smējējs Cilvēks, kas mēdz daudz smieties.
muldoņa Cilvēks, kas mēdz daudz un bezjēdzīgi runāt; pļāpa.
naktsputns Cilvēks, kas mēdz iet gulēt ļoti vēlu, mēdz strādāt vēlu vakarā, naktīs.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
sofists Cilvēks, kas mēdz izmantot sofismus.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
smējējs Cilvēks, kas mēdz izsmiet, zoboties; zobgalis.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
garnadzis Cilvēks, kas mēdz zagt; zaglis.
ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
migrants Cilvēks, kas migrē.
patriots Cilvēks, kas mīl savu tēvzemi, tautu, dzimteni un pašaizliedzīgi darbojas to labā.
mirējs Cilvēks, kas mirst vai kam drīz jāmirst.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
nācējs Cilvēks, kas nāk kājām.
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev pastāvīgu algotu darbu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
disidents Cilvēks, kas nepakļaujas valdošajai ideoloģijai, izrāda pretestību pastāvošajam režīmam (parasti autoritārās valstīs).
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
krāsains Cilvēks, kas nepieder pie baltās rases.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko).
lasītnepratējs Cilvēks, kas neprot lasīt [1] (1); analfabēts.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
daltoniķis Cilvēks, kas nespēj atšķirt sarkano, retāk zilo un violeto krāsu.
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
marasmatiķis Cilvēks, kas nespēj loģiski, sakarīgi domāt, spriest; idiots (2).
nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
dīkdienis Cilvēks, kas nestrādā, dzīvo bezdarbībā; sliņķis, slaists.
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
apakšīrnieks Cilvēks, kas no īrnieka īrē telpu vai telpas.
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
deģis Cilvēks, kas nodarbojas ar (darvas, ogļu, spirta u. tml.) dedzināšanu.
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
vedējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) transportēšanu; arī ormanis.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
akvalangists Cilvēks, kas nodarbojas ar akvalangismu.
alķīmiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar alķīmiju.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
šuvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar apģērba, veļas u. tml. šūšanu.
astrologs Cilvēks, kas nodarbojas ar astroloģiju.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību.
cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
feļetonists Cilvēks, kas nodarbojas ar feļetonu rakstīšanu; feļetona autors.
fotoamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar fotografēšanu, nebūdams profesionāls fotogrāfs.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
grāvracis Cilvēks, kas nodarbojas ar grāvju rakšanu.
hiphopers Cilvēks, kas nodarbojas ar hiphopu.
hiromants Cilvēks, kas nodarbojas ar hiromantiju.
intrigants Cilvēks, kas nodarbojas ar intrigām (1).
teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
amatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar kādu amatu.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
kazkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar kazkopību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar koka ogļu ieguvi.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju; burvis; pareģis.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
modelists Cilvēks, kas nodarbojas ar modelismu.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malumednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām.
malumakšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu.
malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
nūjotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar nūjošanu.
okultists Cilvēks, kas nodarbojas ar okultismu.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
planierists Cilvēks, kas nodarbojas ar planierismu, prot vadīt planieri.
plostnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar plostu sagatavošanu un pludināšanu.
privātuzņēmējs Cilvēks, kas nodarbojas ar privāto uzņēmējdarbību.
vokālists Cilvēks, kas nodarbojas ar profesionālo vokālo mākslu; dziedonis.
publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
radioamatieris Cilvēks, kas nodarbojas ar radioamatierismu.
skribents Cilvēks, kas nodarbojas ar rakstīšanu profesionāli zemā līmenī, pavirši.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
riebējs Cilvēks, kas nodarbojas ar riebšanu; pūšļotājs, vārdotājs.
rokdarbnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar rokdarbu izgatavošanu.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
sīkražotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīkražošanu.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
speleotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar speleotūrismu.
stenogrāfists Cilvēks, kas nodarbojas ar stenografēšanu.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
tūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar tūrismu, piedalās tūrisma pasākumā.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
vārdotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar vārdošanu; riebējs, pūšļotājs.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
ziemas peldētājs cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
ronis Cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
zīlnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zīlēšanu.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
ogotājs Cilvēks, kas ogo.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
rotaļnieks Cilvēks, kas organizē, vada rotaļas; rotaļu vadītājs.
organizators Cilvēks, kas organizē.
radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop (kādam); pakalpiņš.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
vergs Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu (Livonijā 13.–15. gs.); drellis [2].
drellis Cilvēks, kas parāda dēļ notiesāts par parāda kalpu jeb vergu (Livonijā 13.–15. gs.).
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
grēcinieks Cilvēks, kas pārkāpj reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
velorikša Cilvēks, kas pārvadā pasažierus ar vieglajiem divričiem.
rezidents Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
kopējs Cilvēks, kas pastāvīgi kopj, apkopj (ko).
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
atpūtnieks Cilvēks, kas pavada atvaļinājumu atpūšoties, atpūšas kūrortā u. tml.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
miesassargs Cilvēks, kas pavada, sargā kādu personu, ir atbildīgs par tās drošību.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
peldētājs Cilvēks, kas peld.
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
bērinieks Cilvēks, kas piedalās bērēs.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
polemists Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemiķis.
polemiķis Cilvēks, kas piedalās, ir iesaistījies polemikā; polemists.
aristokrāts Cilvēks, kas pieder pie aristokrātijas.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
jauns Cilvēks, kas pieder pie jaunās paaudzes.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
sātanists Cilvēks, kas pielūdz dēmonus, sātanu.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
pieguļnieks Cilvēks, kas pieskata zirgus pieguļā.
izsūtītais Cilvēks, kas piespiedu kārtā pārvietots un nometināts (piem., Sibīrijā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
gaitnieks Cilvēks, kas pilda klaušas; arī kalps.
klaušinieks Cilvēks, kas pilda klaušas.
šķūtnieks Cilvēks, kas pilda šķūtis.
atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
pļāvējs Cilvēks, kas pļauj.
popularizētājs Cilvēks, kas popularizē.
fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
stagnāts Cilvēks, kas pretojas jauninājumiem.
rožkopis Cilvēks, kas profesionāli nodarbojas ar rožu audzēšanu.
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
poliglots Cilvēks, kas prot daudzas valodas.
esperantists Cilvēks, kas prot esperanto.
vijoļmeistars Cilvēks, kas prot izgatavot vijoles.
lasītpratējs Cilvēks, kas prot lasīt [1] (1).
provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
taurētājs Cilvēks, kas pūš tauri.
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
mājražotājs Cilvēks, kas ražo preces mājas apstākļos.
fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
retušētājs Cilvēks, kas retušē; retušas speciālists.
necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
racējs Cilvēks, kas rok.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
ubags Cilvēks, kas sagādā iztiku ubagojot.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
gūsteknis Cilvēks, kas saņemts, nokļuvis gūstā.
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
ekspluatators Cilvēks, kas savtīgos nolūkos izmanto (ko).
bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
simulants Cilvēks, kas simulē.
mednieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar medībām vai piedalās medībās.
zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
sportists Cilvēks, kas sistemātiski vai profesionāli nodarbojas ar sportu.
skatītājs Cilvēks, kas skatās (kādu darbību, notikumu).
skatītājs Cilvēks, kas skatās (skatuves mākslas, tēlotājas mākslas u. tml. darbu).
skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
epileptiķis Cilvēks, kas slimo ar epilepsiju.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
kleptomāns Cilvēks, kas slimo ar kleptomāniju.
kretīns Cilvēks, kas slimo ar kretīnismu (1).
mēnessērdzīgs Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
paralītiķis Cilvēks, kas slimo ar paralīzi.
paranoiķis Cilvēks, kas slimo ar paranoju.
psihastēniķis Cilvēks, kas slimo ar psihastēniju.
reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
sifilitiķis Cilvēks, kas slimo ar sifilisu.
sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
spitālīgs Cilvēks, kas slimo ar spitālību.
šizofrēniķis Cilvēks, kas slimo ar šizofrēniju.
slimnieks Cilvēks, kas slimo.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
gājējs Cilvēks, kas spēj paiet.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
lidonis Cilvēks, kas spēj pārvietoties gaisā; lidotājs.
spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
bandūrists Cilvēks, kas spēlē bandūru.
muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
spiegs Cilvēks, kas spiego kāda uzdevumā.
godasargs Cilvēks, kas stāv godasardzē.
stažieris Cilvēks, kas stažējas.
stostiķis Cilvēks, kas stostās.
stostītājs Cilvēks, kas stostās.
ogļracis Cilvēks, kas strādā akmeņogļu šahtā vai karjerā.
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu iestādē (pirmspadomju laikā).
kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu pie kāda mājās; mājkalpotājs.
apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā: celtniecības speciālists.
bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā; biškopis.
garderobists Cilvēks, kas strādā garderobē – saņem un izsniedz virsdrēbes.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
kalps Cilvēks, kas strādā kāda vai kā labā.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
mežinieks Cilvēks, kas strādā mežā.
stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
strīdnieks Cilvēks, kas strīdas.
šantāžists Cilvēks, kas šantažē (kādu), nodarbojas ar šantāžu.
šķielacis Cilvēks, kas šķielē.
špikotājs Cilvēks, kas špiko.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
skrandainis Cilvēks, kas tērpies skrandainā apģērbā.
ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
tusnis Cilvēks, kas tusnī.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
gans Cilvēks, kas uzrauga ganībās mājlopus.
diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
automobilists Cilvēks, kas vada automobili.
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
šovmenis Cilvēks, kas vada izklaidējoša rakstura pasākumus, TV raidījumus.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
motorollerists Cilvēks, kas vada motorolleru.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
direktors Cilvēks, kas vada, uzrauga, piem., filmas uzņemšanas grupas darbu.
vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
pastalnieks Cilvēks, kas valkā pastalas.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
laivinieks Cilvēks, kas ved pasažierus vai kravu ar laivu.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
mahinators Cilvēks, kas veic mahinācijas.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
vērtētājs Cilvēks, kas vērtē, nosaka (kā) vērtību, kvalitāti.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
gaudulis Cilvēks, kas vienmēr gaužas, žēlojas.
materiālists Cilvēks, kas visu vērtē no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
zaglis Cilvēks, kas zog.
bļitkotājs Cilvēks, kas zvejo zivis ar bļitku.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
līdzskrējējs Cilvēks, kas, piem., pašlabuma, karjeras dēļ (uz kādu laiku vai tikai ārēji) atbalsta kādu politisku virzienu, grupējumu.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
kaimiņš Cilvēku grupa (piem., tauta, kādas teritorijas iedzīvotāji), kas dzīvo blakus vai netālu.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
loks Cilvēku grupa, kas izkārtojusies šādā formā; karaspēks, kas izvietojies šādā formā.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
dravniecība Cilvēku nodarbošanās – medus, vaska ieguve.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
dūraiņi Cimdi, kam atsevišķi izadīts tikai viens pirksts – īkšķis.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
krustot šķēpus Cīnīties, karot.
krustot zobenus Cīnīties, karot.
izcīnīt cīņu cīņā (kaujā) uzvarēt.
izcīnīt kauju cīņā (kaujā) uzvarēt.
šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme noturēt līdzsvaru nestabilā ķermeņa stāvoklī, piem., uz virves; prasme saglabāt līdzsvaru nestabilā stāvoklī.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
kumēdiņu rādītāji cirka mākslinieki, aktieri.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
skaldcirvis Cirvis (kā) skaldīšanai.
cinkslis Ciska.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
tāljūra Cita, tālāka jūra, okeāns; tālāka vieta jūrā.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
viņpagasts Cits, arī kaimiņu pagasts.
popārtists Civēks, kas darbojas popārta virzienā.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
suķis Cūka, arī baroklis.
baroklis Cūka, ko baro kaušanai.
cūkgaļa Cūkas gaļa.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
smeceris Cūkas šņukurs.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
saharīns Cukura aizstājējs – bezkrāsaina kristāliska viela; mākslīgais saldinātājs.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
čekists Čekas darbinieks.
salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
lando Četrriteņu kariete ar nolaižamu augšdaļu.
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
lāde Četrstūraina kaste ar vāku (dažādu mantu glabāšanai).
abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust.
piečivināt Čivinot piepildīt ar skaņām (ko).
uzčubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, čagans, arī kupls.
ūdensčūska Čūska, kas dzīvo galvenokārt ūdenī.
glodene Čūskai līdzīga bezkāju ķirzaka brūnganā krāsā.
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
stihiska nelaime dabas stihija, dabas katastrofa, to radītie postījumi, zaudējumi.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
peizāža Dabasskats, arī skats.
ainava Dabasskats; aina, skats.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
pašattīrīšanās Dabiska attīrīšanās, bez ārējas iedarbības.
basma Dabiska augu krāsviela (ar melnu vai tumši brūnu toni) matu krāsošanai.
okers Dabiska minerālkrāsa dzeltenīgos vai sarkanīgi brūnos toņos.
promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
dienasgrāmata Daiļdarbs, kas rakstīts šādā formā.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
lupināt Dalīt, ņemt nost (sīkas, nelielas daļas no kā).
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
trūdēt Dalīties, sairt mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām; pūt (1).
izdalīt Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
liesums Daļa (gaļas gabalam), kas nesatur taukumu.
treknums Daļa (gaļas gabalam), kas satur daudz tauku; taukums.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
sīpols Daļa (matam), kas atrodas zem ādas.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
lielā puse daļa, kas (nedaudz) pārsniedz pusi.
mazākā tiesa daļa, kas ir mazāka par pusi.
lielākā daļa daļa, kas pārsniedz pusi.
lielākā tiesa daļa, kas pārsniedz pusi.
puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
puskaltis Daļēji nokaltis.
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
puskaltis Daļēji sakaltis (par pārtikas produktiem).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.) daļēji, nepilnīgi (vērot, skatīties, redzēt u. tml.).
pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
kosmiskie stari daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
īsts daļskaitlis daļskaitlis, kas nesatur veselo skaitli.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
daļa Daļskaitlis; matemātisks uzdevums ar daļskaitļiem.
aizsargdambis Dambis, kas aizsargā pret postošu ūdens iedarbību.
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
zobs Darbarīka griezējdaļa, griezējšķautne.
kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
gludeklis Darbarīks drēbju gludināšanai ar karstumu un spiedienu.
šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
transporta darbi darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu.
lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
saskaitīšana Darbība --> saskaitīt.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
revīzija Darbība, arī rezultāts --> revidēt (2); (kā) pārskatīšana, mainīšana.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
starpniecība Darbība, paudums, kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (piem., par interneta tīklu).
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
iztikšana Darbība, process --> iztikt; iztika.
kavēšana Darbība, process --> kavēt.
kavēšanās Darbība, process --> kavēties.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
ieskaite Darbība, rezultāts --> ieskaitīt (1).
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
pagātne Darbības vārda forma, kas izsaka darbību, kura ir notikusi pirms runas momenta.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
supīns Darbības vārda nelokāmā forma, kas izsaka darbības mērķi blakus kustības darbības vārdiem.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
kauzatīvs verbs darbības vārds, kas izsaka darbības vai stāvokļa ierosinājumu (dzirdīt – likt dzert).
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
motivācija Darbības, rīcības pamatojums, izskaidrojums.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
zvanīt Darbinot zvanu, panākt, ka tas rada skaņu.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
klaudzēt Darbojoties radīt šādu samērā skaļu troksni (par darbarīkiem, mehānismiem u. tml.).
uzdurties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi); saskarties (ar negaidītu šķērsli).
uzgrūsties Darbojoties, parasti nejauši, negaidīti saskarties (ar to, kas izraisa interesi).
vaidēt Darbojoties, pārvietojoties, radīt stieptas, mainīga augstuma skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
stihija Darbošanās, darbības joma, kas (kādam) ir ļoti patīkama, atbilst (tā) interesēm, spējām.
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
uzsākt Darboties, dzīvot, būt (kāda laika, mūža perioda) pašā pirmajā posmā; iesākt (2).
aizķerties Darboties, norisēt ar kavēkļiem, pārtraukumiem.
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
gani Darbs, kas saistīts ar mājlopu uzraudzīšanu ganībās; arī ganības.
rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
raudze Dārgmetāla (zelta, sudraba, platīna u. tml.) daudzums sakausējumā; skaitlis, kas rāda šo daudzumu un parasti ir iespiests uz juvelierizstrādājuma.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
klejotājs Darīt --> klejot; tas, kas klejo.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
asināt Darīt asu (darbarīku, kam ir asmens).
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
vārtīt Darīt netīru, vāļājot pa zemi, netīru virsmu vai pieļaujot, ka (kas) skar zemi, netīru virsmu.
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
krāšņot Darīt skaistāku, krāšņāku; rotāt.
skaistināt Darīt skaistu, arī skaistāku.
graut Darīt sliktu, ļoti kaitēt.
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
ražotājs Darītājs --> ražot; tas (piem., uzņēmums), kas ražo.
skaitītājs Darītājs --> skaitīt.
skaitļotājs Darītājs --> skaitļot.
skalotājs Darītājs --> skalot.
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
sūcējs Darītājs --> sūkt; sūcējkukainis.
uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
rādītājs Dati, kas iegūti kādas darbības rezultātā un raksturo kādu parādību, jomu u. tml.
rādītājs Dati, kas ļauj spriest par (kā) īpašībām, kvalitāti.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
superdators Dators, kam ir sevišķi liela jauda.
serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
personālais dators dators, kas paredzēts individuālai lietošanai.
portatīvais dators dators, kas paredzēts nēsāšanai sev līdz.
konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
kompjūtertehnika Datortehnika.
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
antivīruss Datorvīrusu apkarotājs.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
piekliegt pilnas ausis daudz un skaļi kliedzot, radīt (kādam) nepatīkamas izjūtas.
izzvejot Daudz zvejojot panākt, ka (piem., ezerā, jūrā) vairs nav zivju.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
kamolzāle Daudzgadīga graudzāle ar kamoliem līdzīgām skarām.
apiņi Daudzgadīgi kaņepju dzimtas tīteņaugi, kuru rogas satur rūgtvielas un sveķus.
sīpols Daudzgadīgi lakstaugi (liliju, amariļļu, skalbju dzimtā), kam pazemes daļa ir sīpols (3), retāk bumbuļsīpols, saknenis.
kaktuss Daudzgadīgs augs ar gaļīgu, ūdeni uzkrājošu dažādas formas stublāju (sukulents), kam parasti ir dzeloņi un (dažām sugām) krāšņi ziedi.
bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
skarene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar posmainu stiebru un daudzām ziedu vārpiņām skarā.
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
purene Daudzgadīgs gundegu dzimtas augs ar spilgti dzelteniem ziediem, kas aug mitrās vietās.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
peonija Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lieliem, kupliem, parasti sarkaniem, baltiem vai rozā ziediem.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
mārpuķīte Daudzgadīgs lakstaugs ar nelieliem baltiem, rozā vai tumši sarkaniem ziediem un dzeltenu vidiņu.
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
orhideja Daudzgadīgs lakstaugs ar savdabīgas formas krāšņiem ziediem, kas parasti aug tropos; šā auga zieds.
astilbe Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem baltiem, sārtiem, sarkaniem vai violetiem ziediem skarā.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
ilgs Daudzi (par laika posmiem).
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu kopums (atgremotājiem).
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
bagars Daudzkausu ekskavators; pontons ar šādu ekskavatoru; iegulu ekskavators.
vārda tiešā nozīme daudznozīmīga vārda pamatnozīme un daļa atvasināto nozīmju, kam mūsdienu valodā nav tēlaina nozīmes pārnesuma.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
romboedrs Daudzskaldnis ar rombiskām skaldnēm.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
zvaigžņu lietus daudzu meteoru parādīšanās īsā laika sprīdī.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
kvantitāte Daudzums, apjoms, skaits u. tml.
maiss Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
pusotrs Daudzums, skaits – viens un viena puse.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
viens Daudzums, skaits 1.
desmit Daudzums, skaits 10.
simts Daudzums, skaits 100; simt (2).
simt Daudzums, skaits 100.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
tūkstoš Daudzums, skaits 1000.
vienpadsmit Daudzums, skaits 11.
divpadsmit Daudzums, skaits 12.
trīspadsmit Daudzums, skaits 13.
četrpadsmit Daudzums, skaits 14.
piecpadsmit Daudzums, skaits 15.
sešpadsmit Daudzums, skaits 16.
septiņpadsmit Daudzums, skaits 17.
astoņpadsmit Daudzums, skaits 18.
deviņpadsmit Daudzums, skaits 19.
divi Daudzums, skaits 2.
divdesmit Daudzums, skaits 20.
divsimt Daudzums, skaits 200.
trīs Daudzums, skaits 3.
trīsdesmit Daudzums, skaits 30.
trīssimt Daudzums, skaits 300.
četri Daudzums, skaits 4.
četrdesmit Daudzums, skaits 40.
četrsimt Daudzums, skaits 400.
pieci Daudzums, skaits 5.
piecdesmit Daudzums, skaits 50.
piecsimt Daudzums, skaits 50.
seši Daudzums, skaits 6.
sešdesmit Daudzums, skaits 60.
sešsimt Daudzums, skaits 600.
septiņi Daudzums, skaits 7.
septiņdesmit Daudzums, skaits 70.
septiņsimt Daudzums, skaits 700.
astoņi Daudzums, skaits 8.
astoņdesmit Daudzums, skaits 80.
astoņsimt Daudzums, skaits 800.
deviņi Daudzums, skaits 9.
deviņdesmit Daudzums, skaits 90.
deviņsimt Daudzums, skaits 900.
padsmit Daudzums, skaits no vienpadsmit līdz deviņpadsmit.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
pods Dažādas formas un materiāla (parasti stāvs) trauks, piem., pārtikas uzglabāšani, pārvadāšanai.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
programmatisms Dažādi paņēmieni (virsraksts, epigrāfs, moto, sižeta īss atstāsts) skaņdarba satura izpratnes atvieglošanai.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
onomatopoēze Dažādu skaņu atdarināšana, atveidošana valodā.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
klaigas Dažiem putniem raksturīgas skaļas balss skaņas.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
pēcdarbība Dažu fizikālo īpašību aizkavēšanās.
pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
aspirācija Dažu līdzskaņu (b, p, d, t, g, k) izruna ar h pieskaņu, ar piedvesumu.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
buks Dažu pārnadžu sugu, piem., stirnu, kazu tēviņš.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
izdebatēt Debatējot noskaidrot.
saule Debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
debesmala Debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
decimāldaļa Decimāldaļskaitlis.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
aizrauties Dedzīgi, jūsmīgi nodoties (kam).
lidināties pa gaisu Dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties.
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
svilīgs Dedzinoši karsts.
kurināt Dedzinot kurināmo (krāsnī, plītī u. tml.), panākt, ka telpā rodas siltums.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
zvērot Degt ar spožu liesmu; būt tādam, kur (kas) deg ar spožu liesmu.
zvērot Degt bez liesmām, izstarojot (parasti sarkanu) gaismu.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
sinusīts Deguna blakusdobumu iekaisums.
iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna gļotādas iekaisums; iesnas.
šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
osteohondroze Deģeneratīvs process kaulā un skrimslī.
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
piedejot Dejojot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
deja Deju mūzika; skaņdarbs šādas mūzikas ritmā, tempā, stilā.
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu.
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī), uz kura sēžot vai guļot var karsēties un pērties.
aptieciņa Dem. --> aptieka.
auklīte Dem. --> aukle; sieviete, kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu.
brītiņš Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
cūciņa Dem. --> cūka.
kaktiņš Dem. --> kakts (1).
kamaniņas Dem. --> kamanas.
kanniņa Dem. --> kanna [1].
karodziņš Dem. --> karogs.
kastīte Dem. --> kaste.
katliņš Dem. --> katls.
kauliņš Dem. --> kauls.
kažociņš Dem. --> kažoks.
lakatiņš Dem. --> lakats.
mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
peciņa Dem. --> peka, pēda.
piciņa Dem. --> pika.
skaidiņa Dem. --> skaida.
skaliņš Dem. --> skals.
tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
populisms Demagoģiska politika, kuras pārstāvji, izdabājot masām, ar tukšiem solījumiem mēģina gūt masu labvēlību.
taciņa Deminutīvs --> taka.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
kalnrūpniecība Derīgo izrakteņu ieguves rūpniecība (kas aptver to izpēti, ieguvi un bagātināšanu).
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
dekāde Desmit dienu ilgs laika posms.
dekalogs Desmit Dieva baušļi, kas tika doti Mozum Sīnāja kalnā un ir atrodami Bībelē.
desmitgade Desmit gadu ilgs laika posms.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
klanis Detaļa (dzinējā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
gredzens Detaļa, kam ir noslēgta loka forma.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
uzlika Detaļa, kas paredzēta uzlikšanai, novietošanai (uz kā) virsū.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
uzkare Detaļa, priekšmets (kā) uzkarināšanai.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti.
nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
ultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto ultraskaņu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
abrāzija Diagnostiska dzemdes tīrīšana; aborts.
vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
jumtiņš Diakritiska zīme (^).
tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
šķērsdiegs Diegs, kas (piem., audumā) ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganos.
miršanas diena Diena, kad (kāds) ir miris.
nāves diena Diena, kad (kāds) ir miris.
dzimšanas diena Diena, kad (kāds) ir piedzimis.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
mičmanis Dienesta pakāpe (piem., Krievijas, Lielbritānijas) kara flotē; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
apakšpulkvedis Dienesta pakāpe armijā, kas ir zemāka par pulkvedi; karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
rangs Dienesta pakāpe, kategorija.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
radiodienests Dienests radiosakaru nodrošināšanai.
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
kalpot Dienēt (karaspēkā).
izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
dienēt zenitartilēristos dienēt zenītartilērijas karaspēkā.
dienēt zenītniekos dienēt zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēkā.
darba diena diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā).
pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
tumsa Diennakts laiks, kad ir šāds stāvoklis.
diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
diena Diennakts; diennakts daļa no rīta līdz vakaram.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
pravietis Dieva gribas skaidrotājs un sludinātājs.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
dievvārdi Dievkalpojums.
rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
gana Diezgan, pietiekami.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
nodiktēt Diktējot norunāt, nolasīt (kādam, kas pieraksta).
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piedipināt Dipinot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
nodiriģēt Diriģējot panākt, ka atskaņo.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
disko Diskomūzika.
izdiskutēt Diskutējot noskaidrot.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
diptihs Divas gleznas, kas gleznotas uz vienotas pamatnes; divi saturā savstarpēji saistīti mākslas darbi.
vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
ne- Divdabjos ar izskaņu "-ts": norāda uz pamatvārdā nosauktā noliegumu.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
duelis Divkauja (1).
sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
divkapeika Divu kapeiku monēta.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
unisons Divu vai vairāku balsu vai instrumentu atskaņota melodija prīmas vai oktāvas intervālā; melodijas dublējums.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
vidējais aritmētiskais lielums divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
vidējais aritmētiskais (lielums) divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
aritmētiskais vidējais divu vai vairāku skaitļu summas dalījums ar šo skaitļu skaitu.
unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
cēls Dižens; svinīgs, arī skaists.
dunēt Dobji skanēt (par soļiem).
iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
dūkt Dobji, zemu skanēt.
zumēt Dobji, zemu skanēt.
truls Dobjš (par skaņu).
būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
dobspiedes tehnika dobspieduma tehnika.
greblis Dobspieduma tehnikas darba rīks.
peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
orbīta Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
izdot Dodot (no rokas rokā) izvirzīt ārā (no kurienes, kur u. tml.).
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinodokuments Dokumentāli kinokadri; dokumentāla kinofilma.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
baltā biļete dokuments par atbrīvošanu no karadienesta.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
darba grāmatiņa dokuments, kas apstiprina darbinieka darba stāžu.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
biļete Dokuments, kas dod tiesības piedalīties loterijā, izlozē u. tml.
ceļazīme Dokuments, kas dod tiesības uzturēties (piem., sanatorijā).
pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
pieņēmums Doma, ideja, atziņa u. tml., kas nav pierādīta.
izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
balss Doma, uzskats.
iedomāties Domās izvēlēties (piem., skaitli, vārdu).
izdomāt Domās pārskatīt, novērtēt; pārdomāt.
votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
vienprātība Domu, viedokļu kopība, saskaņa.
uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot kaujās uzvaras.
sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
sazāļot Dot (kādam) zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
nokristīt Dot (kam) nosaukumu; nosaukt.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
atmaksāties Dot ienākumus, kas pārsniedz izdevumus.
parādīt Dot iespēju iepazīt, noskatīties (piem., skatuves mākslas darbu, kinofilmu).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
paskaidrot Dot paskaidrojumu.
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
svētīt Dot, piešķirt (kādam, kam) svētību (1).
nodot Dot, sniegt (ko) tā, ka otrs paņem, saņem, arī pieņem.
mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
šķirties Doties prom, pārtraukt saskarsmi (ar kādu).
spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
tabakdoze Doze tabakas glabāšanai; tabakas doze.
tabakas doze doze tabakas glabāšanai; tabakdoze.
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
aina Dramatiska sacerējuma (lugas) cēliena daļa.
skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
luga Dramatisks sacerējums, kas paredzēts izrādīšanai teātrī.
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
aizsainis Drānā (piem., lakatā) iesaiņots nesamais.
habits Drānas, tērps (mūkam).
žvadzināt ieročus draudēt ar karu, uzbrukumu.
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
ķeskas Driskas, skrandas.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
kamene Drukns bišu dzimtas kukainis, kas lizdo augsnē.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
nodrupināt Drupinot nokaisīt, nobērt.
uzdrupināt Drupinot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
pieducināt Ducinot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
pieducināt Ducinot piebraukt (pie kā, kam klāt).
piedūkt Dūcot piepildīt ar skaņām (ko).
mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
piedūdot Dūdojot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
dūkanbēris Dūkanbērs zirgs.
dūkainis Dūkans zirgs.
dūkains Dūkans.
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
rieris Dūmu eja, dūmvads; ieris; cuka.
kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
atdunēt Dunot atskanēt, dunot atkļūt šurp.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
uzdurt Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
dzelt Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā.
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
ar kaulainu aci dusmīgi, naidīgi; ar skaudību, nenovīdību.
errīgs Dusmīgs; arī aizkaitināts.
besīties Dusmoties, noskaisties.
erroties Dusmoties; skaisties.
errastība Dusmu izraisīšana, kaitināšana.
kontrastduša Duša, kurā pārmaiņus laiž aukstu un karstu ūdens strūklu.
aizkapa dzīve dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
tituldzejolis Dzejas krājuma dzejolis, kura nosaukums saskan ar krājuma nosaukumu.
strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
melodeklamācija Dzejas vai prozas lasījums mūzikas pavadījumā.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
gazele Dzejoļa forma Austrumu tautu lirikā ar raksturīgu atskaņu izkārtojumu dzejoļa pāra rindās.
ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
kost Dzelt (par kukaiņiem).
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
pamatkrāsa Dzeltena, zila vai sarkana krāsa.
ruds Dzeltenbrūns ar sarkanīgu nokrāsu.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
rūsas krāsa dzeltenīgi sarkanbrūna krāsa.
rūsa Dzeltenīgi sarkanbrūna viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem.
rūsgans Dzeltenīgi sarkanbrūns.
sarkandzeltens Dzeltens ar sarkanu nokrāsu; tāds, kam ir sarkanas un dzeltenas krāsas laukumi, svītras u. tml.
sārtdzeltens Dzeltens ar sārtu nokrāsu; tāds, kam ir sārtas un dzeltenas krāsas laukumi.
zaļdzeltens Dzeltens ar zaļu nokrāsu; tāds, kam ir zaļas un dzeltenas krāsas laukumi.
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
čuguns Dzelzs un oglekļa sakausējums.
melnie metāli dzelzs un tās sakausējumi.
uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
izdzenāt Dzenājot, gaiņājot panākt, ka izklīst.
pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
nodzīt Dzenot panākt, ka (kas) noiet, aiziet (no kādas vietas), arī atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
aizdzīt Dzenot panākt, ka attālinās; dzenot panākt, ka (kas) dodas, virzās (kur, līdz kādai vietai).
atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
iedzīt Dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
izdzīt Dzenot panākt, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
padzīt Dzenot panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); pavirzīt, piem., stumjot, grūžot (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
kafija Dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta vai tā aizstājēja.
kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
tēja Dzēriens, kas pagatavots no šī pārtikas produkta.
grādīgs Dzēriens, kas satur alkoholu.
groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
atdzerties Dzerot pilnīgi remdēt slāpes; padzerties tā, ka vairāk negribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas.
sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).
kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
lakt Dzert, ņemot (šķidrumu) ar mēli (piem., par kaķi, suni).
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
lalināt Dzidri, maigi skanēt (piem., par zvanu).
iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties.
jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
skandināt Dziedāt, atskaņot.
gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti; izrunāt lēni, stiepti (vārdus, skaņas).
skandēt Dziedāt; arī atskaņot (skaņdarbu).
falsets Dziedātāja (tenora) sevišķi augsts balss skanējums; ļoti augstas skaņas.
primadonna Dziedātāja, kas izpilda galvenās lomas; aktrise teātrī, kas izpilda galvenās lomas.
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
vilcējs Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
priekšdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda dziesmas sākumu, uzsāk dziedājumu, dziedāšanu, kurai pievienojas pārējie dziedātāji.
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
šlāgerdziedātājs Dziedātājs, kas izpilda šlāgerus.
popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
dziedātājs Dziedonis; cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
nodziedāt Dziedot atskaņot, izpildīt.
nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
iedziedāt Dziedot ieskaņot.
sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
locīt Dziedot mainīt, variēt (skaņas augstumu, balsi, melodiju).
piedziedāt Dziedot panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas iekļūst (kur iekšā).
pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
nodziedāt Dziedot radīt raksturīgas skaņas (par putniem).
ārējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kam ir izvadkanāli uz ārējo vidi.
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
iekšējās sekrēcijas dziedzeri dziedzeri, kas izstrādātās vielas ievada tieši limfā vai asinīs.
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā.
rotaļdziesma Dziesma, kas dziedama rotaļdejas laikā.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
pavārnīca Dziļa karote (kā) šķidra smelšanai.
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirds skaidrība.
sirds skaidrība dziļa tikumība, morāla skaidrība; sirdsskaidrība.
seklība Dziļāka satura, dziļāku jūtu trūkums; virspusējība.
atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
ilustratīvisms Dziļākas problemātikas trūkums (mākslas darbā).
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
iezīsties Dziļi skart, pārņemt (piem., psihi).
dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
dinastija Dzimta, ģimene, kas no paaudzes paaudzē pārņem kādu nodarbošanos.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
nutriju dzimta dzimta, kurā ietilpst tikai nutrijas.
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
vagīna Dzimumorgāns, kas savieno dzemdi ar ārējiem dzimumorgāniem; maksts (1).
masturbācija Dzimumorgānu mehāniska (piem., ar roku) kairināšana seksuālas baudas gūšanai.
gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
mejoze Dzimumšūnu dalīšanās, kuras rezultātā hromosomu skaits samazinās uz pusi.
riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
motors Dzinējs, kas tam pievadīto enerģiju pārvērš rotējošās vārpstas mehāniskajā enerģijā.
siltumdzinējs Dzinējs, kurā siltuma enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
sāndzinums Dzinums, kas atzarojas no auga stumbra, pamatzara vai stublāja.
acotnis Dzinums, kas izaudzis no iepriekšējā gada acojuma.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
sprikstis Dzirksteles; karsti pelni.
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
dzīvsvars Dzīva mājdzīvnieka svars.
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
uzbudināmība Dzīvās matērijas īpašība – spēja reaģēt uz ārējās vides kairinājumiem un no fizioloģiskā miera stāvokļa pāriet uzbudinājuma stāvoklī.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
uzvedība Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
bērns Dzīvnieka mazulis.
gaļa Dzīvnieka muskuļaudi.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
pelde Dzīvnieka vārtīšanās, ierakšanās (parasti smiltīs).
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi.
sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
ūsainis Dzīvnieks, kam ir ūsas (2).
barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
bioloģiskais pulkstenis dzīvo organismu spēja izjust laika ritumu, reaģēt uz to.
ērbēģis Dzīvojamā māja; arī saimniecības ēka.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
simfodžezs Džeza mūzika, kas paredzēta atskaņošanai orķestrim, izmantojot simfoniskā un džeza orķestra instrumentus.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies Jaunorleānā 20. gs. sākumā; ansamblis, kas izpilda skaņdarbus šādā manierē.
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
ēdamie kastaņi ēdamās kastaņas augļi.
ēdienu karte ēdienkarte.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
čili Ēdiens (sautējums vai zupa), kura būtiska sastāvdaļa ir asie pipari.
vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā; ēdienreize vakarā.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
miltēdiens Ēdiens vai pārtikas produkts, kas ir gatavots galvenokārt no miltiem.
salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
tadžina Ēdiens, kas gatavots šādā traukā.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
manna Ēdiens, kas izgatavots no šiem putraimiem.
tītenis Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
vraps Ēdiens, kas pagatavots no satītiem vai ietītiem pārtikas produktiem.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
ēģiptieši Ēģiptes Arābu Republikas pamatiedzīvotāji – Ēģiptes arābi.
mameluks Ēģiptes valdnieka gvardes karavīrs.
faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
vecais kontinents Eiropa (pretstatā Amerikai).
vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas).
pasaules daļas Eiropa, Āzija, Āfrika, Ziemeļamerika, Dienvidamerika, Austrālija un Antarktīda.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
sāneja Eja, kas atzarojas no galvenās, lielākās ejas.
apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
garāmiet Ejot kam garām.
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
pieiet Ejot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
noiet Ejot virzīties un nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
tikties Ejot, gaidot u. tml., arī ierodoties norunātā vietā, nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
īres nams ēka (parasti daudzstāvu) ar izīrējamiem dzīvokļiem.
kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
rija Ēka labības žāvēšanai, arī kulšanai.
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
katlumāja Ēka vai atsevišķa telpa, kur atrodas tvaika katli (katls).
kinoteātris Ēka vai ēkas daļa filmu demonstrēšanai.
maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
halle Ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.).
radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
automazgātava Ēka, kurā tiek sniegti šie pakalpojumi.
dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
policija Ēka, telpa, kur šī institūcija darbojas.
veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
aklā siena ēkas ārējā siena bez logiem.
slēģi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi (1).
aizvirtņi Ēkas ārpusē pie logiem piestiprinātas virināmas plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
rūtojums Ēkas loga sadalījums rūtīs.
guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
flīģelis Ēkas spārns; sānu korpuss.
siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
iekša Ēkas, telpu iekšiene.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
ekonomists Ekonomikas speciālists.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
ekskavatorists Ekskavatora vadītājs.
soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
vantis Elastīgi elementi (troses), kas notur laidumus (piem., tiltiem).
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
sars Elastīgs, samērā tievs (dabiska vai sintētiska) materiāla elements (parasti sukā, otā).
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
dāma Eleganti ģērbusies, izskatīga sieviete.
salonu lauva elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
elektriskais urbis elektriskā rokas urbjmašīna.
elektriskais kamīns elektriska sildierīce.
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
korķis Elektriskais drošinātājs.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
lokizlāde Elektriskās izlādes veids gāzēs; elektriskais loks.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
elektroterapija Elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā.
jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
instalācija Elektrisko vadu, kabeļu un attiecīgo ierīču kopums (telpā, ēkā).
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
kardiogrāfs Elektrokardiogrāfs.
kardiogramma Elektrokardiogramma.
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
induktors Elektromagnētiska ierīce karsēšanai.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskā lauka avots.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
elektronika Elektroniska ierīce vai ierīču kopums.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
diode Elektronu lampa ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
katodstari Elektronu plūsma, ko izstaro katods.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
elektromagnēts Elektrotehniska iekārta magnētiskā lauka iegūšanai.
ekvivalents Elementa daudzums, kas savienojas ar vienu ūdeņraža masas daļu vai to aizstāj.
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
žaunas Elpošanas orgāni (zivīm un dažiem bezmugurkaulniekiem).
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
rīt Elpot, kampt (gaisu); ieelpot (ko).
traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
traheīts Elpvadu gļotādas iekaisums.
popkorns Eļļā uzkarsēti, pārsprāguši kukurūzas graudi.
frī Eļļā vārītas kartupeļu šķēlītes.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļkoka sēklām.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
reemigrants Emigrants, kas atgriežas dzimtenē.
aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
garastāvoklis Emocionāls stāvoklis, emocionāla pašsajūta; noskaņojums, oma.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums.
izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
tautas medicīna empīriski uzkrātas zināšanas par slimību ārstēšanu bez ķīmiskajiem medikamentiem un šo zināšanu izmantošana ikdienā.
konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca, enciklopēdija.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
biļina Episka krievu tautas dziesma par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem; krievu folkloras žanrs.
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
skropstiņepitēlijs Epitēlijs, kam ir skropstiņas.
epopeja Eposs (antīkajā literatūrā).
tautas eposs eposs, kas radies tautas mutvārdu daiļradē.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
bārbele Ērkšķains krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem un sarkanām, garenām ogām.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
monāde Esamības vissīkākā, tālāk nedalāmā daļa; metafiziska vienība vai dvēsele, kas pastāv pati par sevi.
slīdošās kāpnes eskalators.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
brokastot Ēst brokastis.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
vakariņot Ēst vakariņas.
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
estetizācija Estētiska (kā) attēlošana.
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
ēdiens Ēšanai sagatavoti pārtikas produkti.
ētisks Ētikas prasībām atbilstošs; tikumisks, tikumīgs.
hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
huculi Etniska grupa, kas dzīvo Austrumkarpatos; Karpatu kalnieši.
nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
reevakuēties Evakuēties atpakaļ, tikt evakuētam atpakaļ.
reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
sniedze Ezera salaka [Osmerus eperlanus].
stinte Ezera salaka.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
fabrikants Fabrikas īpašnieks.
kontrafagots Fagots, kas skan oktāvu zemāk.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
mutagēni Faktori, kas izraisa mutāciju.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
riska faktors faktors, kas palielina riska iespēju.
sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
F Fārenheita (temperatūras) skala.
aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot ķermeni ar plakni gareniski (piem., rasējumā).
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
šaurfilma Filma, kuras kadra platums nav lielāks par 16 milimetriem.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
finanšu piramīda finanšu pieauguma sistēma, kas balstās uz arvien pieaugošu investoru skaitu.
fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
auditorfirma Firma, kas veic auditu.
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
dialīze Fizikāli ķīmiska šķidruma attīrīšana.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās rašanos un izplatīšanos.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
fiziķis Fizikas speciālists.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir vēlēšanās vemt.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
abonents Fiziska vai juridiska persona, kam ir abonements.
subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
ķīlas turētājs fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
grūtums Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
vingrs Fiziski attīstīts, veikls, lokans (par cilvēku, tā ķermeni).
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
kā bez kauliem fiziski nevarīgs, ļengans, bez spēka; arī ļoti lunkans.
sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
flagmanis Flagmaņkuģis; lielākais, labākais kuģis (flotē, kuģu grupā).
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatiskais temperaments.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
folklorists Folkloristikas speciālists.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
skaņu mācība fonētika.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
akorddarbs Gabaldarbs, kas salīgts pēc akorda principa.
dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādēs.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
lasāmība Gada laikā vidēji katram bibliotēkas lasītājam izsniegto iespieddarbu skaits.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
vasara Gadalaiks starp pavasari un rudeni, kam raksturīga visaugstākā gaisa temperatūra gadā.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
jaunais stils gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
sagaidīt Gaidot piedzīvot brīdi, kad (gaidītais) pienāk, iestājas u. tml.
nogaiņāt Gaiņājot panākt, ka (kas) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
atgaiņāt Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
caurvējš Gaisa plūsma telpā, kas virzās no viena atvēruma uz otru.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
vējš Gaisa strāva, kas pārvietojas horizontālā virzienā.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
rītausma Gaismas parādīšanās no rīta, pirms saullēkta; laiks pirms saules lēkta, kad parādās pirmā gaisma.
lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā.
uguns Gaismas un siltuma starojums, kas rodas, kam degot ar liesmu.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
refleksija Gaismas, skaņas vai siltuma viļņu atstarošana, atstarošanās.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
raudava Gaišpelēka nirpīle ar kastaņbrūnu galvu un kaklu, melnām krūtīm.
ļaudis Gājēji, kalpi; saime.
saimes ļaudis gājēji, kalpi.
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš, taka; celiņš gājējiem.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
ričuračs Galda spēle ar vairāku krāsu kauliņiem, kuri jāaizvada līdz gala stāvoklim.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
būvgaldniecība Galdniecības nozare – koka būvdetaļu izgatavošana.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
ēvelsols Galdnieka darbagalds, uz kura ēvelē.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
ekstrēms Galējs, ārkārtējs; riskants, bīstams.
ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
šūpuļtīkls Galos pakarams, no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
smadzenītes Galvas smadzeņu daļa, kas atrodas zem lielajām smadzenēm aiz iegarenajām smadzenēm.
iegarenās smadzenes galvas smadzeņu daļa, kas savienojas ar muguras smadzenēm.
encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
trīszaru nervs galvas smadzeņu nervs, kam ir trīs zari un no kura atkarīga jušana sejā.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
pamattonis Galvenā, dominējošā noskaņa.
pamatmotīvs Galvenā, nozīmīgākā (kāda skaņdarba, daiļdarba) tēma.
pamatnoskaņa Galvenā, nozīmīgākā noskaņa.
flagmaņkuģis Galvenais (parasti lielākais, labākais) kuģis (kuģu grupā).
šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
princips Galvenais atzinums, galvenā ideja, pamattēze (kādā uzskatu sistēmā, teorijā u. tml.).
pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
pamatkritērijs Galvenais, būtiskākais kritērijs.
pamatvārds Galvenais, būtiskākais vārds (kādā jomā).
pamatslānis Galvenais, nozīmīgākais (iedzīvotāju) slānis.
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
pamatdokuments Galvenais, nozīmīgākais dokuments.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
pamats Galvenais, nozīmīgākais elements; galvenā, nozīmīgākā (kāda kopuma) daļa.
pamatelements Galvenais, nozīmīgākais elements.
pamatfaktors Galvenais, nozīmīgākais faktors.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
pamatlikums Galvenais, nozīmīgākais likums.
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais materiāls.
pamatmērķis Galvenais, nozīmīgākais mērķis.
pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
pamatpienākums Galvenais, nozīmīgākais pienākums.
pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, (ko) ražo.
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
pamatreferāts Galvenais, nozīmīgākais referāts.
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais virziens (kādā jomā, daiļdarbā u. tml.).
pamatvirziens Galvenais, nozīmīgākais virziens.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
centrālais Galvenais, svarīgākais.
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
izgalvot Galvojot panākt, ka (kādu) atbrīvo (piem., no ieslodzījuma).
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
marmorgaļa Gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu.
košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
šķiņķis Gaļas izstrādājums no šādas dzīvnieka liemeņa daļas.
skārnis Gaļas veikals.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
kāpjošā gamma gamma, kurā nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
iepretī Gandrīz pretī (kam).
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
saganīt Ganot panākt, ka (parasti mājlopi) uzturas, ganās paredzētajā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
koridors Gara, šaura josla (starp divām teritorijām), kas paredzēta nokļūšanai (kur, kādā vietā).
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
secen Garām, postoši neskarot.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
oma Garastāvoklis, noskaņojums.
našķis Gardēdis; tas, kas mēdz našķoties.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
lampass Gareniska krāsaina uzšuve bikšu sānos.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
stirpa Garens (piem., siena, sakņaugu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
strēmele Garens, šaurs (kāda materiāla) gabals, kas ir atdalīts no šī materiāla lielāka gabala; sloksne.
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
gāgas Gari stieptas, skaļas (parasti zosīm raksturīgas) balss skaņas.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
spiričuels Garīga rakstura dziesma (Amerikas nēģeru mūzikā).
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
ūdensmērītājs Garkājaina blakts ar tievu, izstieptu ķermeni, kas dzīvo uz ūdens (izmantojot tā virsmas spraigumu) un pārvietojas īsiem atgrūdieniem.
bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
ilgs Garš (par laika posmu).
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
sveķu aile garš, ar sveķiem pildīts kanāls augu organismā.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
ingvers Garšviela, kas iegūta no šī auga sakneņa.
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka augļiem.
metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
gastronoms Gastronomijas veikals.
pilngatavība Gatavības augstākā pakāpe, kad (augu) produktam ir visaugstākā vērtība.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
gaudas Gaudojošas skaņas; kaukšana.
nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
degazācija Gāzu izvadīšana (piem., no raktuvēm, izkausētiem materiāliem).
gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
uzgāzt Gāžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzgāzties Gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
glāsts Glāstoša rokas kustība, maigs pieskāriens, paužot mīlestību, sirsnību.
atglaust Glaužot atvirzīt atpakaļ, nost.
čarka Glāze alkoholiska dzēriena.
fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
smilšgliemene Gliemene, kas dzīvo jūrās, ierakusies gruntī.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
pievilcīgs Glīts, patīkams.
smuks Glīts, skaists.
slīdvirsma Gluda, ar iespējami mazu berzi virsma, kas paredzēta slīdes kustībai.
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
monotipija Gludspieduma tehnika – attēla pārnešana ar eļļas krāsām uz metāla plātnes, no kuras iegūst novilkumu.
gludspiedes tehnika gludspieduma tehnika.
noglūnēt Glūnoši noskatīties.
šļupstēšana Gļēva, neskaidra runāšana.
mīkstčaulis Gļēvs, izlutināts cilvēks, kam nav stingra rakstura.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
smaganas Gļotāda, kas sedz žokļu izaugumus un zobu kakliņus.
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
vērsis Govju bullis (parasti kastrēts).
pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
slaucama govs govs, kas dod pienu.
vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
nots Grafiska zīme mūzikas skaņas pierakstam.
cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
atslēga Grafiska zīme, kas norāda skaņu atrašanās vietu nošu sistēmā.
atzīme Grafiska zīme.
iezīmēt Grafiski attēlot (piem., kartē, plānā).
diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
uzgraizīt Graizot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
tagadne Gramatiskais laiks, kas izsaka darbības vai stāvokļa pastāvēšanu runas momentā.
teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
grāmatnīca Grāmatu veikals.
pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
starpība kasē grāmatvedības uzskaites un kases atlikuma faktiskās summas atšķirība.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
granātābols Granātkoka auglis, granāts (1).
rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
ciesa Graudzāļu dzimtas augs ar ļoti garu stiebru un iesarkani brūnu skaru.
trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
stiebraugi Graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augi, kuru stumbrus mēdz saukt par stiebriem (piem., timotiņš, auzene, skarene, kamolzāle, smilgas).
sagrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, arī kādas īpašības.
uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
apgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka kļūst brūns (no virspuses, no visām pusēm).
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
staks Grauzdētu, sagrūstu kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju sviests.
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
piegrauzties Graužoties pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
robežgrāvis Grāvis, kas atrodas gar (kādas teritorijas) robežu un iezīmē to.
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
celiakija Gremošanas trakta slimība, kas bojā tievo zarnu, kavē uzturvielu uzsūkšanos un kam raksturīga glutēna nepanesība.
koljē Grezna kaklarota.
peņuārs Grezns sieviešu rīta tērps, kas šūts no viegla auduma.
ķēnišķīgs Grezns, ļoti skaists, bagātīgs, dārgs.
karalisks Grezns, ļoti skaists; bagātīgs, dārgs.
gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
ikona Grieķu katoļu un krievu baznīcas svētbilde.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
sirtaki Grieķu tautas deja, kuras ritms pakāpeniski paātrinās no lēna un svinīga līdz ļoti straujam un kuru dejo vienā rindā; šīs dejas mūzika.
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
skarbs Griezīgs, nepatīkams.
skaudrs Griezīgs, nepatīkams.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piem., darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
aizgriezt Griežot (piem., to, kam ir vītnes), aiztaisīt.
pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
līdzināt Griežot panākt, ka (kas) kļūst vienāds, līdzens.
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
šlāgergrupa Grupa, kas izpilda šlāgermūziku.
izlūkgrupa Grupa, kas veic (kā) izpēti.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
piegrūt Grūstot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam (ar to).
uzgrūt Grūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
nogrūst Grūžot panākt, ka nokrīt, nogāžas lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
pagrūst Grūžot pavirzīt (zem kā, kam pakašā); ar strauju kustību pavirzīt, pabāzt (zem kā).
pagrūst Grūžot pavirzīt, panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); grūžot, uzgrūžoties (arī neviļus, negribēti) pieļaut, ka (kāds, kas) zaudē līdzsvaru, krīt.
aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
piegrūst Grūžot, stumjot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
guļamtīkls Gulēšanai paredzēts uzkarināms tīkls.
šņākt Gulēt miegā, (parasti) radot šādas skaņas.
sust Gulēt pludmalē karstumā.
galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
izgulēties Guļot miegā, pilnīgi atpūsties, gulēt, kamēr nenāk miegs.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
pārlauzt Gūstot traumu, salauzt (ķermeņa daļas) kaulu.
celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
gvards Gvardes karavīrs.
mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
hidroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pēta pazemes ūdeņus, to īpašības un izmantošanas iespējas.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
planimetrija Ģeometrijas nozare, kas pētī figūras, kuras atrodas vienā un tajā pašā plaknē.
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā telpiskas figūras un ķermeņi grafiski attēloti plaknē.
punkts Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
daudzstūris Ģeometriska figūra, kuru ierobežo noslēgta lauzta līnija.
zvaigzne Ģeometriska figūra; šādas formas priekšmets.
četrskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo četras skaldnes.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
pucēt Ģērbt (skaistās drānās).
ģermānists Ģermānistikas speciālists.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
reālģimnāzija Ģimnāzija, kurā lielāku vērību pievērš dabas zinātnēm, matemātikai un svešvalodām.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums; skaņu jūklis.
disharmonija Harmonijas trūkums, griezīgs skanējums (par mūzikas skaņām).
vienrindas harmonikas harmonikas ar vienu taustiņu rindu.
ermoņikas Harmonikas.
dialīze Hemodialīze, asiņu attīrīšana no vielām, kas tajās uzkrājas palielinātā daudzumā nieru mazspējas vai arī akūtas saindēšanās gadījumā.
kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
pārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kas šķērso ūdens plūsmu un kam pāri plūst ūdens.
straujteka Hidrotehniska būve, pa kuru ūdens pārvietojas ar palielinātu ātrumu.
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
dzega Horizontāls izvirzījums ēkas ārsienā (piem., starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem vai durvīm); karnīze.
terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
sūkļveida encefalopātija hroniska centrālās nervu sistēmas saslimšana.
epilepsija Hroniska galvas smadzeņu slimība ar pēkšņām krampju lēkmēm un samaņas zaudēšanu; krītamā kaite.
spondiloze Hroniska mugurkaulu deformējoša slimība ar deģeneratīvām pārmaiņām skriemeļos.
multiplā skleroze hroniska nervu sistēmas slimība ar izkaisītiem slimības perēkļiem galvas un muguras smadzenēs.
ateroskleroze Hroniska slimība, kam raksturīga lipīdu nogulsnēšanās uz artēriju sienām, tās sašaurinot.
ciroze Hroniska slimība, kam raksturīga saistaudu saaugšana un deģeneratīvas izmaiņas aknās.
čūlas slimība hroniska slimība, kam raksturīgi kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas sieniņu bojājumi.
parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
trahoma Hronisks, infekciozs acs iekaisums.
opuss Hronoloģiski numurēts skaņdarbs vai skaņdarbu kopa.
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kas dzīvo pēc humānisma principiem.
kupleja Humoristiski satīriska dziesmiņa ar refrēnu par aktuālām sava laika dzīves parādībām.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
raudzīties caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
feminisms Ideoloģisks strāvojums par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem; sieviešu kustība par plašāku un aktīvāku iesaistīšanos valsts un sabiedriskajā dzīvē.
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
kupris Ieapaļš izaugums uz (kamieļa) muguras.
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
pabāzt zem ūdens iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz.
atbāzt Iebāzt atpakaļ.
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
karapūlis Iebrucēju karaspēks.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
atrast Iedalīt, izbrīvēt (kam laiku).
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
uzpresēt Iedarbojoties (piemēram, uz detaļu) ar statisku spiedienu, uzstiprināt (to uz kā, kam).
susināt Iedarbojoties ar siltumu, gaisa plūsmu, panākt, ka (kas) kļūst sauss vai sausāks; žāvēt.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu, panākt, ka (kam) mainās (piem., forma, tilpums).
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
sapņu princis iedomāts, idealizēts jauns, skaists vīrietis.
ķēms Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
atdot Iedot atpakaļ (paņemto, saņemto).
pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
iedzelt Iedurt ar dzeloni (par kukaiņiem).
iekost Iedzelt (par kukaiņiem).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
iedzīvotāju dabiskais pieaugums iedzīvotāju skaita palielināšanās, kad dzimstība ir lielāka par mirstību.
dabiskais iedzīvotāju pieaugums iedzīvotāju skaita pieaugums uz dzimstības rēķina.
apdzīvotība Iedzīvotāju skaits kādā teritorijā.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
nūjiņa Iegarenas formas pārtikas produkts.
strēķis Iegarens (kā) krāvums; grēda, kaudze.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
atgāzt Iegāzt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
iestigt Iegrimt (piem., staignā vietā) tā, ka nevar pavirzīties.
pagrimt Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nesedz, pārņem; daļēji iegrimt.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
sasmakt Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
pārņemt savās rokās Iegūt skaitlisku pārsvaru (kādā darbības jomā).
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa – siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
sēt Iekaisīt un iestrādāt augsnē (kā) sēklas.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
sakalt Iekalt (1).
sakalt Iekalt (3).
sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
rentgeniekārta Iekārta rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
ievākt Iekasēt (naudu).
kasēt Iekasēt.
aizkaukties Iekaukties.
ieštaukāt Iekaustīt; iedauzīt.
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu ({}).
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem [ ].
reintegrācija Iekļaušana atpakaļ (kur, kādā sistēmā).
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
iekšējā politika iekšpolitika.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
sāniela Iela, kas atzarojas no galvenās, lielākās ielas.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
ieaijāt Iemidzināt (piem., par vienmērīgu skaņu, kustību).
inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
iemīlēties no pirmā acu uzmetiena iemīlēties no pirmā skatiena, no pirmā satikšanās brīža.
brūtgāns Iemīļots vīrietis, arī mīļākais.
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
maitasputns Ienaidnieka lidmašīna.
peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
neto Ienākums, no kura ir atskaitīti visi izdevumi.
bruto Ienākums, no kura nav atskaitīti izdevumi.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
ienākt Ieņemt (kādu teritoriju) – par karaspēku.
tīrā peļņa ieņēmumu daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā.
iepakaļus Iepakaļ.
subglaciālās vagas ieplakas, kas izstieptas ledāja kustības virzienā.
pārsprāgt Ieplīst, rasties plaisai (kam briestot, pārgatavojoties u. tml.).
ieplīsums Ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
iluviāls Ieplūdināts, ieskalots.
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
priekšapmaksa Iepriekšēja samaksa, piem., par pakalpojumu, preci.
viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
sapūst Iepūst (ko); uzpūst (kam).
novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
aizkavēties Ierasties (nedaudz) vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties.
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
pieplūst Ierasties, pienākt klāt lielā skaitā.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
pamanīt Ieraudzīt, saskatīt.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
činavnieks Ierēdnis (cariskajā Krievijā).
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
moderators Ierīce (pianīna) skaņas klusināšanai.
turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
adapters Ierīce elektroatskaņotāja skaņuplatē ierakstītās skaņas reproducēšanai.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
fēns Ierīce karsta gaisa plūsmas iegūšanai.
pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
ovoskops Ierīce olu caurskatīšanai.
optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai šķeterēs vai pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
elektrofons Ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
pastiprinātājs Ierīce, aparāts, kas (ko) pastiprina.
automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
apgaismes ķermenis ierīce, kas izstaro gaismu.
modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu savienojumu; kontaktligzda.
durvju sensors ierīce, kas noraida signālu brīdī, kad kāds ienāk pa durvīm.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
elles mašīna ierīce, kas rada lielu troksni; spridzeklis.
ellesmašīna Ierīce, kas rada lielu troksni.
lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
pīkstulis Ierīce, kas rada pīkstošu skaņu.
devējs Ierīce, kas rada signālus, impulsus.
modulators Ierīce, kas realizē svārstību modulāciju.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
kanalizēt Ierīkot kanalizāciju.
uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai ar degoša šķidruma strūklu.
raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
impulss Ierosas vilnis, kas strauji izplatās pa nervu šķiedru.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
sarīdīt Ierosināt uz nesaskaņām, strīdu.
aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
mesties starpā iesaistīties (piem., strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu.
skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
iedīkties Iesākt dīkt un pārstāt (parasti par dažiem kukaiņiem).
iedūkties Iesākt dūkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi dūkt.
iedunēties Iesākt dunēt (par mūzikas instrumentiem).
iekaukties Iesākt kaukt un apklust.
aizkaut Iesākt kaut (dzīvnieku).
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
iesmilkstēties Iesākt radīt augstas, stieptas skaņas; iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, gaudulīgas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem).
iegaudoties Iesākt radīt stieptas, svelpjošas skaņas (piem., par vēju); iesākt radīt šādas skaņas un pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
iesīkties Iesākt sīkt (par dažiem kukaiņiem); īsu brīdi sīkt.
ieskandināt Iesākt skandināt.
ierunāties Iesākt skanēt (par mūzikas instrumentiem).
ieskanēties Iesākt skanēt; iesākt skanēt un pārstāt.
iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
atklāt Iesākt, ievadīt (darbību, pasākumu u. tml.); paziņot, ka sākas.
iestāties Iesākties (piem., par stāvokli, norisi, laika posmu dabā).
sienīts Iesarkani pelēks, sarkanīgs vai sarkanbrūns magmatisks iezis, ko izmanto par apdares akmeni.
hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
mobilizācija Iesaukšana aktīvajā karadienestā.
ņemt Iesaukt (armijā), likt pildīt karavīra pienākumus.
paņemt Iesaukt (kādu) karadienestā.
mobilizēt Iesaukt aktīvajā karadienestā.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
iepļaukāt Iesist pļaukas.
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
ieborēt Ieskaidrot; iestāstīt.
iestāstīt Ieskaidrot.
pārskaitīt Ieskaitīt naudu kontā.
iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
iedziedāties Ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
iedipēties Ieskanēties (parasti par soļiem).
ietrīcēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
iedrebēties Ieskanēties nevienmērīgi, saraustīti.
aizskanēties Ieskanēties.
iedunēt Ieskanēties.
iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
iespēlēt Ieskaņot (instrumentālu skaņdarbu).
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
iemest Ieskatīties, paraudzīties (parasti ātri, īsu brīdi).
ielūkoties Ieskatīties.
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
dedzināt Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
efekts Iespaids; izskats.
pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
brīvība Iespēja realizēt, paust savu gribu dabas un sabiedrības attīstības likumsakarību ietvaros.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
droši vien iespējams, laikam gan.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
uzēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti noņemt, pavirzīt; arī ieēsties (1).
ieēsties Iespiesties (kā virsmā, materiālā) tā, ka grūti notīrīt, noņemt, likvidēt.
grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
atkāpe Iespraudums stāstījumā, kas literārā darbā nav tieši saistīts ar sižeta risinājumu.
uzspraust Iespraužot, iestiprinot u. tml., novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
kredītiestāde Iestāde, kas dod kredītu (1).
nodaļa Iestāde, kas ir (kā) sastāvdaļa, atsevišķa vienība; kādas iestādes vai uzņēmuma daļa.
lombards Iestāde, kas izsniedz aizdevumus pret nodotu kustamu mantu.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
bordelis Iestāde, kur prostitūtas sniedz pakalpojumus klientiem.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
studija Iestāde, uzņēmums, kas gatavo radio pārraides, televīzijas pārraides, kinofilmas.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
ofiss Iestādes vai uzņēmuma birojs, kantoris.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
stiga Iestaigāta taka, brīva josla, pa kuru var iet, arī braukt.
atnākt Iestāties (piem., par laika posmu); iesākties (piem., par izjūtām).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
pienākt Iestāties, iesākties (par laika periodu, laika momentu).
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
iekalt Iestiprināt (ko) izkaltā robā, caurumā u. tml.
iesiet izkapti iestiprināt izkapti kātā.
salikt Iestiprināt, iebūvēt (vairākas, daudzas detaļas, elementus u. tml.).
sastiegrot Iestiprināt, ievietot (kur) vairākas, daudzas stiegras.
iekalt Iestrādāt kalumā.
kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
iešpricēt Iešļircināt medikamentu.
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
zaudēt galvu Iet bojā, krist kaujā.
tikko kājas vilkt iet lēni (aiz noguruma, nespēka).
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
šķērsot Iet, braukt (kam) šķērsām pāri.
klidzināt Iet, pārvietoties, radot īsu, skanīgu troksni.
ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
skaitāmie kauliņi ietvarā iestiprinātas paralēlas stieples ar tajās uzvērtām ripiņām skaitīšanai vai atņemšanai; skaitīkļi.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
kadrēt Ietvert (parasti saskaņā ar māksliniecisku ieceri) kadrā [2].
iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), vēstīt (tā) tuvošanos.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
sazāļoties Ievadīt sev zāles, medikamentus lielākā daudzumā.
ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, daiļdarbā).
iegaudoties Ievaimanāties, skaļi ieraudāties.
sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
povidla Ievārījums, kas pagatavots no augļu vai ogu biezeņa.
iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
atkarība Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko).
spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
ietilpināt Ievietot (kur iekšā); panākt, ka ievietojas.
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
iegremdēt Ievirzīt (šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst.
kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
iesoļot Ievirzīties (parasti pilsētā) – par karaspēku.
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
pamatiezis Iezis, kas ir radies pirms kvartāra perioda.
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
noslīdenis Iežu masīvs, kas noslīdējis pa nogāzi.
erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes garozā.
laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
ieņurdēties Īgni, neskaidri ierunāties.
brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma.
vienmēr Ik reizi; katrreiz.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija ievietota populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
paralēle Ikviena no taisnēm, kas atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām saglabājas nemainīgs attālums, ja tās turpina.
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
ilgtermiņa Ilgākā laika posmā.
gads Ilgāks (kādas norises, darbības) laika posms.
diena Ilgāks laika posms, periods; dzīve, mūžs.
uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
uzberzēt Ilgāku laiku berzējot, arī kam berzējoties (iegūt, rasties).
sēdēt internetā ilgāku laiku izmantot interneta pakalpojumus.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
izdauzīties Ilgāku laiku skaļi klauvēt, sist, dauzīt.
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
bārstīt Ilgāku laiku skandināt (parasti dzidras, skanīgas skaņas).
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
nodeldēt Ilgāku laiku valkājot, lietojot, panākt, ka (kas) nodilst, novalkājas.
izkalties Ilgāku laiku, daudz kalt.
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
izkaukties Ilgāku laiku, daudz kaukt (piem., par suni, vilku).
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izskaldīties Ilgāku laiku, daudz skaldīt.
izbrēkāties Ilgāku laiku, daudz skaļi raudāt.
izskatīties Ilgāku laiku, daudz skatīties.
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
izkalpoties Ilgāku laiku, daudz strādāt, kalpot.
iztriekties Ilgāku laiku, jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
izkaunināt Ilgāku laiku, ļoti kaunināt (kādu).
izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku (parasti intensīvi) staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
izbļauties Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
karsēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
tvaicēties Ilgstoši pakļaut sevi karstuma iedarbībai.
karsēties Ilgstoši tikt pakļautam karstuma iedarbībai.
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
skandināties Ilgstoši, intensīvi skandināt (1).
iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumi, kuri ir paredzēti uzņēmējdarbībai un kurus izmanto ražošanā, pakalpojumu sniegšanā u. tml.
periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
izindēt Indējot panākt, ka iznīkst.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
odze Indīga čūska ar tumšu zigzagveida svītru uz muguras.
klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
ķīmiskais ierocis indīga kaujas viela.
tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
solanīns Indīga viela kartupeļu (nakteņu) dzimtas augos.
toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
nikotīns Indīgs alkaloīds, kas atrodams tabakas augu lapās un sēklās.
strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
driģene Indīgs nakteņu dzimtas lakstaugs, kam ir dzeltenbalti ziedi ar violetu tīklojumu un nepatīkama smaka.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
kanabiss Indijas kaņepe [Cannabis indica].
marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
zibatmiņa Informātikā – energoneatkarīga atmiņa, kas operē ar veseliem datu blokiem; ārējais datu nesējs.
norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
špricēties Injicēt sev narkotikas.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri).
kamermūzika Instrumentāla vai vokāla mūzika nelielam atskaņotāju sastāvam.
septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm.
tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
lodāmurs Instruments ar sakarsējamu elementu lodēšanai.
kurvimetrs Instruments ar skalu un ritenīti līku līniju garuma mērīšanai (parasti kartē, plānā).
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
kompass Instruments, kas ar magnetizētu adatu rāda ziemeļu virzienu.
palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt veicamās darbības norisi.
pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana ar dejas elementiem mūzikas pavadījumā.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
virmot Intensīvi izplatīties, skanēt (par skaņām); būt tādam, kur intensīvi izplatās, skan (skaņas).
sadīdīties Intensīvi, arī ilgāku laiku dīdoties, kustoties, nonākt kādā stāvoklī (piem., sakarst).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
vaicājums Interaktīvās sistēmas lietotāja darbība, kas pieprasa sistēmas atbildi.
apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
jūtūbe Interneta kanāls Youtube.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
skaips Interneta programma, kas šīs programmas lietotājiem ļauj savstarpēji sarunāties, kā arī redzēt vienam otru.
tīmeklis Interneta serveru sistēma, kas pārsūta īpaši formatētus dokumentus.
i-banka Internetbanka.
decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
prīma Intervāls starp divām vienas un tās pašas pakāpes skaņām.
melodiskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda secīgi, vienu pēc otras.
harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
piegulēt bērnu intīmās attiecībās panākt, ka sieviete nonāk grūtniecības stāvoklī.
dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums; tuvība.
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
nots Intonācija, noskaņa.
tīrskaņa Intonatīvi precīza skaņa, tīrskanība.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
būvinženieris Inženieris, kas specializējies būvniecībā.
tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
leģions Īpaša karaspēka vienība dažās valstīs.
pastkaste Īpaša kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
salvete Īpaša materiāla gabals (kā, piem., roku, tehnikas) noslaucīšanai, notīrīšanai.
dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās.
gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (2).
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
istaba Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
litānija Īpašas formas lūgšana katoļu baznīcā.
pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
ūdensslēpes Īpašas platas slēpes ar ligzdām kāju pēdu ievietošanai, kas var noturēt kutera vilktu slēpotāju virs ūdens.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
āda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
zvērāda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
darbnīca Īpaši iekārtota telpa (piem., amatnieka, mākslinieka) darbam.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
elitārs Īpaši izraudzīts, atlasīts, pats labākais.
nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
katafalks Īpaši rati vai automašīna zārka transportēšanai.
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
slidzābaki Īpaši zābaki slidošanai ar tiem piestiprinātām slidām; īpaši zābaki slidošanai ar metāla apkalumu slidu piestiprināšanai.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
apņēmība Īpašība, kas izpaužas kā stingra griba īstenot savus nodomus.
lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
pārmantojamība Īpašība, spēja saglabāties nākamajās paaudzēs.
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (2, 3).
skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
priekškars Īpašs aizkars (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
atsvars Īpašs priekšmets, kam masa ir zināma un ko svēršanā lieto par mēru.
trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
ledus trauks īpašs trauks, kas paredzēts ledus gabaliņu uzglabāšanai.
maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
noteikts Īpašs, kādam nolūkam izvēlēts, paredzēts.
leģionārs Īpašu karaspēku vienību karavīrs.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
privātīpašums Īpašums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai pretstatā valsts, pašvaldības īpašumam.
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
atšķirīgs Īpatnais, tikai vienam raksturīgais.
iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
hermafrodīts Īpatnis, kam ir abu dzimumu sistēmas.
lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
irākieši Irākas iedzīvotāji; Irākas arābi.
baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
kaplēt Irdināt, rušināt u. tml. ar kapli.
pieirt Irot, airējot pievirzīt (piemēram, laivu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); pieairēt.
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
ātri Īsā laika posmā; īsā laikā un viegli.
rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
cezūra Īsa pauze skaņdarbā.
intermeco Īsa starpspēle operas vai teātra izrādē vai starp skaņdarba daļām.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
mazā vakarkleita īsā vakarkleita.
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga noskaņa.
bļāviens Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
brikšķis Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
lambrekens Īss aizkars, kas sedz logu vai durvju augšējo daļu.
nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
svētbrīdis Īss dievkalpojums.
tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
pusminūte Īss laika sprīdis.
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
brīdis Īss, neilgs laika posms.
paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
bagatelle Īss, rotaļīgs skaņdarbs (parasti klavierēm).
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
pārskrējiens Īss, virspusējs pārskats.
mortīra Īsstobra lielgabals, kas šāviņus raida stāvā trajektorijā.
dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
norēgoties Īsu brīdi būt neskaidri saskatāmam; īsu brīdi rēgoties un pārstāt rēgoties.
parēgoties Īsu brīdi būt redzamam, saskatāmam.
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
nopaukšķēt Īsu brīdi paukšķēt, atskanēt šādam troksnim.
nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
pašķielēt Īsu brīdi, mazliet paskatīties sānis, iesānis.
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
maurs Īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu teritoriju (piem., pagalmu).
gamma starojums īsviļņu elektromagnētiskais starojums.
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
ne uz to pusi it nemaz; ne mazākajā mērā.
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
ravioli Itāliešu ēdiens – mazi mīklas spilventiņi, kas pildīti ar maltu gaļu, sieru, sēnēm u. tml.
kianti Itāliešu sausā sarkanvīna šķirne.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
ņoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņjoki.
ņjoki Itāliešu virtuves ēdiens – klimpas no kartupeļiem, kukurūzas miltiem vai mannas; ņoki.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
piecelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
pieaugt Izaugt (kam) lielākā daudzumā, tikt piepildītam, aizņemtam (ar to); aizaugt.
ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
sēklsedze Izaugums ap kailsēkļa sēklu.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
paņemt priekšā Izbārt, nokaunināt, asi nokritizēt.
dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
apklust Izbeigties (par skaņām).
pārbolīt Izbolīt (acis) tā, ka atsedzas acu baltumi.
Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
karalis Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
atsuloties Izdalīt sulu, šķidrumu (par produktiem, kas satur ūdeni).
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
izgudrot Izdomāt to, kā nav, kas nav bijis īstenībā.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
izmalkot Izdzert lēni, pa malkam; malkojot iztukšot.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
vaidēt Izelpā izdvest stieptas, paklusas balss skaņas (parasti aiz sāpēm).
vaids Izelpā izdvesta stiepta, paklusa balss skaņa (parasti aiz sāpēm).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
šīrgaļa Izgriezts gaļas mīkstums bez kauliem un cīpslām.
izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
apakšīre Izīrēšana citam īrniekam.
izprasīt Izjautāt, uzdot jautājumus (kam).
dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
nodurt acis izjust kaunu vai bailes.
kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
apkaunēties Izjust kaunu; nokaunēties.
nokaunēties Izjust kaunu.
kautrēties Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
kaunēties Izjust kautrību; kautrēties.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
pietuvināties Izjust savu tuvību, piederību (kam).
apskaust Izjust skaudību (pret kādu).
iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
atvieglojums Izjūta, kas rodas, atbrīvojoties no kā grūta, nepatīkama.
ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
pakaisīt Izkaisīt (kā) nelielu daudzumu (uz grīdas, pamatnes u. tml.).
pakaisīt Izkaisīt pakaišus.
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
izdancināt Izkalpināt, nostrādināt.
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (par ziemājiem).
izdegt Izkalst, iznīkt lielā karstumā un sausumā.
izkaldināt Izkalt.
uzkapināt Izkapināt (izkapti).
vienroce Izkapts ar īsu kātu; vienrokas izkapts.
piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
uzdirst Izkārnoties uzvirzīt (izkārnījumus) virsū (uz kā, kam).
uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
izkveldēt Izkarsēt; izdedzināt.
izkveldināt Izkarsēt; izdedzināt.
kaņepju sviests izkarsētas, sagrūstas kaņepes ar taukvielām (parasti sviestu).
izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī); izsautēties.
izsust Izkarst.
izbrīvēt Izkārtot tā, ka ir brīvs, nav aizņemts, nodarbināts.
izrūnīt Izkastrēt.
vepris Izkastrēts kuilis.
izdiņģēt Izkaulēt.
aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izvicināt dūres izkauties.
izplūkties Izkauties.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
popsīgs Izklaides mūzikai raksturīgs; ar izklaides mūziku saistīts.
grāvējs Izklaides žanra daiļdarbs, kas kādu laiku ir ļoti populārs.
izbārstīt Izklaidus izbērt, bārstot izkliedēt; izkaisīt.
dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
izspiesties Izlauzties (piem., par skaņu).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
nogludināt Izlīdzināt (piem., pretrunas, nesaskaņas).
uzmest kupri izliekt muguru uz augšu (par kaķi); saliekt muguru kūkumā (par cilvēku).
uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
izkārt Izlikt ārā un ļaut karāties.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
izlikties neredzam izlikties, ka neredz.
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
ar pazīšanos izmantojot pazīstama cilvēka palīdzību.
ieguldīt Izmantot (kapitālu) peļņas gūšanai, ienākumu saņemšanai.
taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
dragāt Iznīcināt (pretinieku, tā spēkus karā).
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā slepkavojot.
izdeldēt Iznīdēt, izskaust (ko negatīvu).
kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
izgrebt Izņemt (kam vidu).
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
izzvejot Izņemt, izvilkt (piem., no kabatas).
priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
mirdzēt Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā).
zalgot Izpausties (acīs, skatienā).
izskanēt Izpausties; būt tādam, kurā kas izpaužas.
izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
dalīt Izpildīt (skaitļa) dalīšanas darbību.
intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
atskaņot Izpildīt (skaņdarbu).
atvērt iekavas izpildīt iekavās norādīto matemātisko darbību.
nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
uzstāties Izpildīt skaņdarbu, daiļdarbu, deju u. tml. (publiskā pasākumā).
pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
plūdināt Izplatīt (piem., smaržu, gaismu, skaņu).
raidīt Izplatīt (skaņu, gaismu).
versmot Izplatīt ļoti stipru karstumu; būt ļoti karstam.
tveicēt Izplatīt ļoti stipru siltumu, arī izplatot ļoti stipru siltumu, spiedīgi karsēt.
smirdēt Izplatīt nepatīkamu smaku; būt tādam, no kā izplatās smaka.
ost Izplatīt sajūtamu (parasti nepatīkamu) smaržu vai smaku.
spulgot Izplatīt skaidru, dzidru gaismu (par gaismas avotu); būt skaidram, dzidram (par gaismu).
tenkot Izplatīt tenkas.
ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
palaist Izplatīt, panākt, ka izplatās.
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
versmot Izplatīties (par ļoti stipru karstumu).
lidot Izplatīties (par skaņām, smaržām u. tml.)
aizplūst Izplatīties (par skaņām).
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
mākties Izplatīties, izraisot nepatīkamas sajūtas.
lidināties Izplatīties, plūst (par smaržām, skaņām u. tml.).
urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
ģitāra Izplatīts mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām un garu grifu [3].
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
pieplūst Izplatoties (kam), tikt piepildītam (ar to).
aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
pārvelties Izplatoties pārvirzīties, pāriet (kam pāri).
uzgulties Izplatoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
aizsniegt Izplešoties, izstiepjoties, izplatoties skart, sasniegt.
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
iztulkot Izprast, izskaidrot.
prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
urbt Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
dzelt Izraisīt asu kairinājumu (par gaismu, krāsām).
likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
iekairināt Izraisīt kairinājumu.
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
paralizēt Izraisīt kustību vai psihiskas darbības nespēju.
plēst ausis (pušu) izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
plēst galvu (pušu) izraisīt nepatīkamas sajūtas (par stipru troksni, arī galvassāpēm).
cirsties Izraisīt nepatīkamu kairinājumu.
iegriezties Izraisīt nepatīkamu sajūtu (ausīs) – par spalgu, griezīgu skaņu.
naidot Izraisīt nesaskaņas, nesaticību.
kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
glāstīt Izraisīt patīkamas izjūtas.
garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
kveldēt Izraisīt sildošu, karsējošu, dedzinošu sajūtu.
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
aizspiest Izraisīt spiedošu sajūtu (kaklā).
aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
cirst Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu, sāpīgi kairināt.
kutināt pakrūtē Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt sirdi Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) satraukumu (piem., par psihisku stāvokli).
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
uzšķilt Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu fizioloģisku, psihisku stāvokli.
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
noslēgt rēķinus Izrēķināties, izskaidroties (ar kādu); atriebties.
izmargot Izrotāt (ar izšuvumiem, kalumiem, zīmējumiem).
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
pagarināt Izrunāt (skaņu) samērā ilgi, atbilstoši valodas likumiem.
saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
labializēt Izrunāt (skaņu), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
lēktin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lēkšus.
lūgtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūgšus (1).
lūztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu; lūzin.
augtin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
bāztin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dietin Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
dzīšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
krišus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
laistīt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
lūgšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
ņemt Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
sviešus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
vilkšus Izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
paņemt Izsaka darbības pastiprinājumu.
grūšus Izsaka intensitātes pastiprinājumu.
vecum Izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
lielum Izsaka īpašības pastiprinājumu.
vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
piedot Izsaka lūgumu neļaunoties.
abi divi izsaka pastiprinātu nojēgumu "gan viens, gan otrs".
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Kad tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Kaut tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti kaķi).
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
interpretācija Izskaidrošana, satura atklāšana; skaidrojums, izskaidrojums.
apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
interpretēt Izskaidrot, atklāt (kā) jēgu, saturu.
apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
apskaidrot Izskaidrot.
izklārēt Izskaidrot.
kārtot (vecus) rēķinus izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
iezilināt Izskalot (veļu) ūdenī, kurā izšķīdināts veļas zilums.
pacere Izskalota, sakņaina krasta iedobums zem ūdens līmeņa.
izskandēt Izskandināt.
lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
tiesāt Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā [1] (1); arī spriest tiesu.
izrakties Izskatīt (ko) lielākā daudzumā; izskatīt lielāku (kā) daudzumu.
pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
caurskatīt Izskatīt.
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
zīmēties Izskatīties.
paskats Izskats (cilvēkam vai dzīvniekam).
paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
izravēt Izskaust (ko nevēlamu).
ārstēt Izskaust, likvidēt (nevēlamu īpašību).
izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
eksmatrikulēt Izslēgt personu no universitātē studējošo loka, izslēdzot viņu no studējošo saraksta (matrikulas).
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
izzvejot Izsmelt, izvilkt (no trauka).
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
dedzināt Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
kaist Izstarot spožu gaismu, karstumu; būt spožam, kvēlojošam, spilgtam.
karsēt Izstarot, izplatīt karstumu.
sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
nostiept Izstiept taisni (rokas, kājas).
nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
metalizācija Izstrādājuma virsmas pārklāšana ar plānu metāla kārtiņu vai metāla pievienošana (kam).
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
silikāti Izstrādājums no šāda minerāla (piem., stikls, keramika).
apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
kaučuks Izstrādājums, kas izgatavots no šādas vielas.
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
aitāda Izstrādāta aitas āda (kažokāda).
cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
čūskāda Izstrādāta čūskas āda.
kazāda Izstrādāta kazas āda.
lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
šinšillāda Izstrādāta šinšillas (1) āda (kažokāda).
trušāda Izstrādāta truša āda (kažokāda).
ūdrāda Izstrādāta ūdra āda (kažokāda).
vāverāda Izstrādāta vāveres āda (parasti kažokāda).
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
augša Izteka (upei).
iztece Izteka.
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
izlietot Iztērēt, izmantot (naudu kādam nolūkam).
iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
klīrēties Izturēties pārspīlēti smalki; nevajadzīgi kautrēties, arī tiepties.
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
izvads Izvadkanāls.
uzkakāt Izvadot no organisma izkārnījumus, uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
izgaudoties Izvaimanāties, arī skaļi izraudāties (parasti ilgāku laiku).
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
mīksti kartupeļi izvārīti kartupeļi.
uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
vadības izvēlne izvelkamā izvēlne logos un dialoglodziņos, kas satur iespējas aktīvo logu pārvaldīšanai.
atvilktne Izvelkama kaste mēbelēs.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
attīstīties Izvērsties, kļūt plašākam (piem., par darbību); risināt tālāk (piem., sižetu).
relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
iziet Izvest (uz kurieni, cauri kam, caur ko).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
dislokācija Izvietojums (par bruņotajiem spēkiem, karaspēka daļām, militārām iestādēm).
dispozīcija Izvietojums; plāns (karakuģu, armijas daļu u. tml.) izvietojumam.
dislocēt Izvietot (bruņotos spēkus, karaspēka daļas, militāras iestādes kādā teritorijā, frontē, bāzē u. tml.).
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
stacionēt Izvietot, novietot (piem., karaspēka daļas, ieročus).
macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
nokare Izvirzījums (piem., klintij), kas ir vērsts uz leju; pārkare.
nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
izlaist Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
kārt Izvirzīt (no kurienes) ārā, (kam) pāri u. tml. (ķermeņa daļu).
prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
izkārt Izvirzīt ārā (ķermeņa daļu) un ļaut nokarāties.
balotēties Izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
dzega Izvirzīta augšmala (piem., krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
izkust Izzust skatienam (tumsā, miglā u. tml.).
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
ļaunākajā gadījumā ja notiktu visļaunākais.
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli, kas nodrošina jahtas stabilitāti.
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
bezrocis Jaka, džemperis bez piedurknēm; veste.
pusjaka Jaka, kas sniedzas līdz jostasvietai.
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
honda Japānā ražota vieglā automašīna; šīs markas automašīna.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
kavalērija Jātnieku karaspēks.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
piejaukt Jaucot pievienot (kam klāt); piemaisīt.
zirgspēja Jaudas mērvienība, kas atbilst 735,499 vatiem [ZS].
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā SI mērvienību sistēmā) [W].
omulība Jauka, patīkama gaisotne; omulīgums; mājīgums.
mest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
mazākais Jaunākais.
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
mamzele Jaunkundze; augstprātīga, kundziska, manierīga sieviete.
paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piem., zinātnē, tehnikā, ražošanā).
junga Jaunsargs, kas apgūst pamatzināšanas jūrniecībā.
alpaks Jaunsudrabs (vara, niķeļa un cinka sakausējums).
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kur tas rakstīts? jautā, prasot (kam) pamatojumu.
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar valstu robežām.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
patriekties Jautri, skaļi parunāties.
triekt Jautri, skaļi sarunāties; runāt (parasti daudz).
jelkad Jebkad.
bacilis Jebkura baktērija, kas izraisa slimību.
daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas mēģina izskaidrot faktu vai kādu parādību sēriju.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
robežjosla Josla, kas atrodas gar (valsts) robežu vai uz tās.
mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām (kā) daļām.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
nokare Jumta pārkaru mala.
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
atklāta jūra Jūras daļa, kas nav ievirzījusies sauszemē.
karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (piem., Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.).
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu.
akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
ūda Jūras zvejas rīks – pamataukla, pie kuras ir piestiprinātas daudzas īsākas pavadiņas ar āķiem.
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
imūns Juridiski neaizskarams.
izšķirt Juridiski panākt, ka (laulība) vairs nepastāv.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
spēks Juridisks (kā) iedarbīgums; tas, kas ir saistīts ar likuma (1) ievērošanu un obligātu izpildi.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
ciest Just fiziskas stipras sāpes, mokas.
dzīvot līdzi Just kam līdzi.
kaist Just karstumu; būt karstam, iztvīkušam.
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām).
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
receptors Jušanas nervu šķiedras gals, kas uztver kairinājumu.
ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
juteklisks Juteklīgs; tāds, kas izraisa erotisku tieksmi.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
kulons Juvelierizstrādājums, ko iekar ķēdītē, metāla stīpā u. tml. un nēsā ap kaklu.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
likvidācija Kā (piem., kaitīgu apstākļu) pastāvēšanas novēršana.
vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
kā kuro reizi kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs u. tml.).
kā šķietas kā liekas.
gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
tā teikt kā saka.
nabadzība Kā trūkums, nepietiekamība, aprobežotība.
krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata.
krūšu kabata kabata apģērba krūšu daļā.
kabatas pulkstenis kabatā nēsājams pulkstenis.
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
kabatas baterija kabatas laterna, kabatas lukturītis.
mutautiņš Kabatlakatiņš.
mutauts Kabatlakats.
nēzdogs Kabatlakats.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
uzkabināt Kabinot novietot, arī uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
piekabināt Kabinot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt).
sakabināt Kabinot, ar sakabi savienot.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
uz laiku kāda laika sprīža ietvaros; arī pagaidām.
regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
spiediens Kāda spēka iedarbība uz virsmu.
runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
priekš kam kādam nolūkam, kādā nolūkā.
mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
apakšnodaļa Kādas (grāmatas, manuskripta u. tml.) nodaļas sīkāka iedalījuma vienība.
nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
mantāgs Kādas teritorijas vasaļu sanāksme, kas nodarbojās galvenokārt ar tiesas spriešanu (14.–16. gs.).
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
pamata pakāpe kādības īpašības vārdu un īpašības vārdu salīdzinājuma sistēmas pamatformas, kas nesalīdzinot izsaka īpašību vai pazīmi (piem., skaists, klusu).
iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
taure Kāds no metāla pūšamajiem mūzikas instrumentiem (piem., trompete, bazūne, mežrags).
kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
nokliegties Kādu laiku kliegt, skaļi raudāt.
piekritējs Kādu uzskatu, kustības, politiska virziena u. tml. atzinējs, atbalstītājs.
apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
kapučīno Kafija ar karstu, uzputotu pienu.
balta kafija kafija ar pienu vai krējumu.
melna kafija kafija bez piena vai krējuma.
kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
moka Kafijas dzēriens, kas pagatavots no šīs šķirnes kafijas pupiņām.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
kailfoto Kaila cilvēka foto.
pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
akts Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums tēlotājmākslā.
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
sābris Kaimiņš, kaimiņiene.
sābru tauta kaimiņtauta.
paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
eocēns Kainozoja ēras terciārā perioda vidējā epoha, kad parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
sajūtu slieksnis kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to) vai pārklāt (to kam).
pakaisīt Kaisot novietot (zem kā, kam apakšā).
uzkaisīt Kaisot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
kaitēkļu bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
zāģēt zaru, uz kura pats sēž kaitēt pašam sev.
mest ēnu kaitēt reputācijai; kompromitēt.
Trojas zirgs Kaitīga programma, kas izplatās, maskējoties par lietojumprogrammu vai datni.
trauma Kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
mošķis Kaitīgs dzīvnieks; kukainis.
ģenētiskais slogs kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijā.
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
plezna Kāja; pēda (cilvēkam).
kāpslis Kājām piestiprināmas āķveida skavas kāpšanai stabos, kokos.
racējkājas Kājas (dzīvniekiem, kukaiņiem) alu, eju rakšanai zemē.
potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
grenadieris Kājnieku izlases vienības karavīrs.
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
šķēpnesis Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnieks.
pedikīrs Kāju nagu un pēdu kopšana un kosmētiska apstrāde.
kakao pupiņas kakao koka sēklas.
kaupa Kākaulis.
skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
tonsilīts Kakla mandeļu iekaisums.
grozītājmuskulis Kakla muskulis, kas iet slīpi pa kakla sānu virsmu un nodrošina galvas kustības atpakaļ vai sāņus.
pakakle Kakla priekšdaļa (dzīvniekam).
krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
kakla rota kaklarota.
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
rīkle Kakls (cilvēkam un dzīvniekam).
opuncija Kaktusu dzimtas augs ar plakaniem stublāja posmiem un asiem izaugumiem uz tiem.
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
kaķu koncerts kaķu gaudošana, brēkšana (parasti pārošanās periodā).
kaļķūdens Kalcija hidroksīda (veldzēto kaļķu) šķīdums ūdenī.
smēde Kalēja darbnīca; kalve.
adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventes dienai paredzētām iedaļām.
jaunā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.
vecā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
potaša Kālija karbonāts – bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ātri saista gaisa mitrumu, labi šķīst ūdenī.
izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt.
nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
tūrs Kalnu kaza (Kaukāzā).
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna – nobraukšana ar slēpēm no stāva kalna ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
lopu meita kalpone, kuras pienākums ir rūpēties par lopiem.
istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
kambarsulainis Kalpotājs dzīvojamās telpās, kas rūpējas par (augstmaņa) apģērbu un citām personiskajām vajadzībām.
sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
ieroču nesējs kalps, kas nes sava kunga ieročus.
bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem bandu.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
kalsnējs Kalsns; mazliet kalsns.
uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidru masu, slapjiem priekšmetiem.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot ievērojami samazināt (kā) mitrumu, ūdens saturu.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji; kalvinisti.
nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
zemes bite kamene.
saldētājkamera Kamera (kā) saldēšanai; saldēšanas kamera.
videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
kamerizrāde Kamerstila izrāde (piem., ar nelielu aktieru skaitu).
tuksneša kuģis kamielis.
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
eja Kanāls, kas organismā savieno orgānus, ķermeņa dobumus u. tml.
kanēļa standziņas kanēļa mizas gabaliņi.
kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai.
tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
kanoe laiva kanoe.
kantrimūzika Kantri mūzika.
kanvas audums kanva.
kapa kopa kapa kopiņa.
klejojošā kāpa kāpa, kas valdošā vēja iedarbībā pārvietojas.
ceļojošās kāpas kāpas, kas vēja darbības rezultātā pārvietojas.
kapa vieta kapavieta.
uzdzīt Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
buržujs Kapitālists, kapitāla īpašnieks.
nedzīvais kapitāls kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
nokāpt Kāpjot nonākt, nokļūt (no augstākas vietas zemākā).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piekāpt Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
smilšu kalniņš kapsēta; arī kaps.
kapu kalns kapsēta; arī kaps.
smilšu kalns kapsēta; arī kaps.
smiltaine Kapsēta; arī kaps.
smiltājs Kapsēta; arī kaps.
mūžamājas Kapsēta; kapa vieta.
mūža māja Kapsēta; kapa vieta.
kapu kalniņš kapsēta.
kukaiņu ciems kapsēta.
dvēseļu dārzs kapsēta.
kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
kāpt uz kakla kāpt uz kakla
kapu lauks kapulauks.
tanks Kāpurķēžu kaujas bruņumašīna, kas bruņota ar lielgabalu un ložmetējiem.
kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
divizions Kara flotes taktiskā vienība, kas sastāv no vairākiem vienas klases kuģiem.
kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
iznīcinātājs Kara lidmašīna pretinieka lidaparātu iznīcināšanai gaisā.
taktika Kara mākslas nozare, kas pētī kaujas sagatavošanu, plānošanu un īstenošanu; kaujas plānošana un īstenošana.
kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
kara klausība karaklausība.
konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
traleris Karakuģis, kas paredzēts mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
karakula aita karakulaita.
karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
ķēniņvalsts Karaliste, karaļvalsts.
karaļnams Karaļu dinastija; karaliskā ģimene.
stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
nodaļa Karaspēka apakšvienība.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piem., vads, rota, bataljons).
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
parāde Karaspēka svinīga skate; svinīgs gājiens (piem., kāda pasākuma atklāšanā).
vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
ešelons Karaspēka vienība.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
raķešu karaspēks karaspēks, kura bruņojumā ir raķešu ieroči.
karavīra kaujas ietērps karavīra apģērba, individuālo ieroču un ekipējuma komplekts.
karagaitas Karavīra pienākumu pildīšana kara laikā.
karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
stopnieks Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā.
jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
frontinieks Karavīrs, kas karo frontē.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
sargmainis Karavīrs, kas nostāda un maina sargus posteņos.
algotnis Karavīrs, kas par savu darbu saņem atalgojumu.
dezertieris Karavīrs, kas patvaļīgi ir atstājis savu karaspēka daļu vai dienesta vietu.
veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
lielgabalu gaļa karavīru masas, kuras nesaudzīgi, bezjēdzīgi sūta kaujās.
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
kakla karbonāde karbonāde no dzīvnieka kakla daļas.
teļa karbonāde karbonāde no jaunlopa mīkstuma.
vistas karbonāde karbonāde no vistas krūšu daļas.
ogļskābes sāļi karbonāti.
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
skatīties kārām acīm kāri skatīties.
dominikāņi Karību valstu Dominikas un Dominikānas pamatiedzīvotāji.
zobu trūde kariess.
mākslīgie atsegumi karjeri, šahtas u. tml.
vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
plauktenis Karkass ar tajā ievietotiem plauktiem.
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
piekārt Karot novietot (pie kā, kam klāt); piestiprināt.
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
uzkarsēt Karsējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamo temperatūru.
nobrūnināt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst brūngans, brūns.
izsautēt Karsējot panākt, ka (kas) kļūst mīksts, lokans.
kausēt Karsējot panākt, ka (kas) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
uzbrūnināt Karsējot panākt, ka (pārtikas produkts) kļūst brūngans, brūns.
pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
vārīt Karsēt (ko) tā, ka (no tā) rodas vēlamais produkts.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
nokarsēt Karsēt un beigt karsēt (ko).
cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
uguns Karstuma sajūta, arī spēka palielināšanās sajūta.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses.
pasaules karš karš starp lielām valstu grupām.
pilsoņu karš karš starp sociālām grupām valsts iekšienē par varu valstī.
pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
bakterioloģiskais karš karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
kodolkarš Karš, kurā tiek lietoti kodolieroči; atomkarš.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
aizsargkārta Kārta, kas aizsargā (no kaut kā).
apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
krēmšnite Kārtainās mīklas kūka ar krēma pildījumu.
ceturtais Kārtas skait. --> četri.
desmitais Kārtas skait. --> desmit.
devītais Kārtas skait. --> deviņi (9).
otrais Kārtas skait. --> divi.
simtais Kārtas skait. --> simt (100).
trešais Kārtas skait. --> trīs.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
piektais Kārtas skaitlis --> pieci (5).
septītais Kārtas skaitlis --> septiņi (7).
sestais Kārtas skaitlis --> seši (6.).
zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
paspartū Kartona ietvars (piem., akvarelim, grafikas darbam).
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
atrakstīties Kārtot lietas formāli, sagatavot rakstiskas atbildes.
ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
formēt Kārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām.
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
kartupeļu biezputra kartupeļu biezenis.
kartupeļu milti kartupeļu ciete.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
gardums Kārumi, našķi, arī delikateses.
našķis Kārums, gardums (kas nav pamatēdiens).
cita lieta kas citāds, savādāks, parasti labāks.
Kas par štelli? kas noticis?
kas par desām kas par lietu.
nezin kas kas sevišķs, īpašs.
nez kas kas sevišķs, īpašs.
pleijeris Kasešu, kompaktdisku atskaņošanas ierīce.
videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
audiokasete Kasete, kas paredzēta atskaņošanai kasešu magnetofonā.
izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
izkasīt Kasot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.); izkašāt, izkašņāt.
nokasīt Kasot novirzīt nost; nokašņāt.
nokasīt Kasot vai kasoties savainot (ķermeņa daļu).
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
kārba Kaste, trauks (parasti kartona vai skārda, ar vāku).
sitamais riņķis kastete.
einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
uzkašņāt Kašņājot uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam).
nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
kopkatalogs Katalogs, kas atspoguļo vairāku bibliotēku fondus.
sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija sniegta pēc tematiem.
katars Katarāls iekaisums – gļotādu iekaisums, kad atdalās sekrēts.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
ultimāts Kategoriska prasība ar piedraudējumu.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
sacirsties pretī kategoriski iebilst, sākt spītēties.
timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
katlu māja katlumāja.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
komža Katoļu baznīcas kalpotāja tērps – balts, līdz ceļiem, ar platām piedurknēm.
krusta kari katoļu baznīcas rīkotie karagājieni pret neticīgajiem 11.–13. gs.
Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
mise Katoļu dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu.
mesa Katoļu dievkalpojums; mise.
ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
gregorisks Katoļu liturģiskie dziedājumi, kas tika iedibināti pāvesta Gregora Lielā laikā.
pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
karmelīti Katoļu mūku un mūķeņu ordenis, kas dibināts 12. gs. Karmela kalnā Palestīnā un kam raksturīgs īpašs uzsvars uz Marijas pielūgsmi un stingru askēzi.
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
par katru cenu katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
plīst vai lūst katrā ziņā, neņemot vērā nekādus šķēršļus.
Lai velns par stenderi paliek! katrā ziņā, neraugoties ne uz kādiem šķēršļiem.
īpatnējā siltumietilpība katrai vielai raksturīgā spēja saņemt vai atdot siltuma daudzumu.
ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
pārvakars Katrs otrais vakars.
kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
katru mīļu dienu katru dienu; arī vienmēr.
cik Katru reizi – kad.
tikreiz Katru reizi – kad.
izkaukt Kaucot radīt (stieptas skaņas).
nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
asaru gāze kaujas viela, kas izraisa acu asarošanu.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
kartvelu valodas kaukāziešu valodu grupa.
nokaukt Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
nokaukties Kaukt un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
periostīts Kaula plēves iekaisums.
osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (zivīm, rāpuļiem).
dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
nokaulēties Kaulējoties vienoties par cenu; nokaulēt.
bļodas kauli kauli, kas veido iegurni.
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
briežu uts kaulmuša.
sietiņkauls Kauls, kas atdala deguna dobumu no galvas smadzenēm.
osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); izmežģītā locītava.
piesis Kaulveida izaugums uz papēža (cilvēkam).
zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
sarkt (par kādu) kaunēties (par kāda rīcību, izturēšanos u. tml.).
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
izkausēt Kausējot panākt, ka (kas) izkūst, kļūst šķidrs.
uzkausēt Kausējot panākt, ka (kausējums) sasaistās ar (kā) virsmu.
dūres varonis kauslis, huligāns.
daudz maz kaut cik.
kauču Kaut gan; kaut arī [2].
mākonis Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
kā nebūt kaut kā.
kādreiz Kaut kad nākotnē.
kādreiz Kaut kad pagātnē.
kā nekā Kaut kādā veidā; kaut kā.
kāds nekāds kaut kāds; tāds, kāds ir pie rokas.
ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
manna Kaut kas ļoti labs, negaidīti, bez pūlēm iegūstams.
dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
diezin kas kaut kas sevišķs.
ko nebūt kaut ko.
viņā pasaules malā kaut kur ļoti tālu.
kur nebūt kaut kur, kur pagadās.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
klupt matos kauties, plēsties.
vicināt dūres kauties.
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
smagā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
standarts Kavalērijas pulka karogs daudzu valstu armijās no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam.
kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
kavēt pagastu kavēt citus, likt gaidīt citiem.
nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
stiept laiku kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
velna ģīmis kaza, arī āzis.
vella ģīmis kaza.
kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
karakuls Kažokāda ar sīkām sprogām, ko iegūst no karakuljēru ādas; karakulāda.
seskāda Kažokāda no izstrādātas seska ādas.
nercs Kažokāda no šā dzīvnieka.
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
puskažoks Kažoks, kas, parasti sniedzas līdz gurniem vai mazliet augstāk.
nercs Kažokzvērs – Amerikas ūdele.
lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
trapers Kažokzvēru mednieks, kas medībās parasti izmanto slazdus.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
krūka Keramikas pudele (alkoholiskajam dzērienam).
kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
skaņufilma Kinofilma ar skaņu ierakstu.
mēmā filma kinofilma bez skaņu ieraksta.
telefilma Kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm; televīzijas filma.
televīzijas filma kinofilma, kas ir paredzēta televīzijas pārraidēm.
kinoseanss Kinofilmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
kinofestivāls Kinomākslas darbu skate.
kinoklasika Kinomākslas klasika – filmas, kas saglabājušas savu vērtību, nozīmi.
kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
bļaustīties Klaigāt, skaļi runāt.
dona Klaipa gals, kam vienā pusē tikai garoza.
uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka aizsedz.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
paklāt Klājot novietot (zem kā, kam apakšā).
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
uzklāt Klājot, piem., drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
triept Klāt (kādu vielu) uz (kā, piem., pārtikas produkta) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
pārklāt Klāt (kam) pāri kā kārtu, segumu u. tml.
tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
krāsot Klāt ar krāsu (ēkas) ārpusi, (telpas) sienas, grīdu, griestus u. tml.
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
jumties Klāties, plesties (kam pāri).
saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, saklausa.
uzklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) uzmostas.
izklaudzināt Klaudzinot panākt, ka rodas (skaņas, ritms).
noklausīties Klausoties uztvert (kāda) runāto, atskaņoto u. tml.
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
uzbungot Klauvējot, zvanot u. tml., panākt, ka (kāds) uzmostas; uzmodināt (parasti ar grūtībām).
klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
klaviermūzika Klavierēm komponēti skaņdarbi.
čelesta Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm, kuras rada dzidru, zvaniņiem līdzīgu skaņu.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
klaviertehnika Klavierspēles tehnika.
klavieru trio klavieru, vijoles un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
klavieru kvartets klavieru, vijoles, alta un čella ansamblis; skaņdarbs šādam izpildītāju sastāvam.
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
beduīni Klejotāji arābi (Arābijas pussalas un Ziemeļāfrikas tuksnešos).
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
atkrēpot Klepojot izvadīt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām); panākt, ka klepojot izdalās krēpas.
mīksts klepus klepus, kam raksturīga viegla krēpu izvadīšana.
dziļš klepus klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
klaigas Kliedzieni, skaļi izsaucieni, arī sasaukšanās.
pārkliegt Kliedzot pārspēt skaļumā.
piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
bļaut Kliegt, skaļi runāt.
bļaut Kliegt, skaļi, nesavaldīgi raudāt.
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
kartupeļu klimpas klimpas no sarīvētiem kartupeļiem.
privātklīnika Klīnika, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
vaginoze Klīnisks sindroms, kam raksturīga makstī esošo mikroorganismu skaita un sastāva izmaiņa.
maldīties Klīst (piem., par domām, skatienu).
cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
naktsklubs Klubs ar izklaides programmu, mūziku, dejām u. tml., kas strādā naktīs.
pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
zem deguna (runāt) klusi, neskaidri (runāt).
nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
lēnīgs Klusināts (par skaņām); ar mierīgu, lēnu tempu (par runu).
fons Klusināts skaņu pavadījums.
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
liegs Klusināts, maigs; patīkams.
mazs Kluss, gandrīz nesadzirdams (par skaņu).
vārs Kluss, vājš (par skaņu).
dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt, sarunāties; šādi skanēt (par runātāja balsi).
dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
storno Kļūdu labošanas veids grāmatvedības uzskaitē.
izgaist Kļūt (arvien) klusākam, nedzirdamam; izskanēt.
pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam, (ko) izprotošākam.
izgaist Kļūt (pamazām) nesaskatāmam; izzust.
sadilt Kļūt (parasti ievērojami) plānākam, mazākam.
nodzist Kļūt aizvien klusākam un pārstāt skanēt.
izdzist Kļūt aizvien klusākam, pārstāt skanēt.
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
piebriest Kļūt apjomīgākam, palielināties.
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
slīgt alkoholismā kļūt atkarīgam no alkohola lietošanas.
kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam (par skaņām).
automatizēties Kļūt automātiskam (2).
iežūt Kļūt biezākam (piem., izgarojot šķidrumam).
uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam.
sabiezēt Kļūt biezam vai biezākam (par šķidrumu, šķidru masu).
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
dzist Kļūt blāvākam, grūti saredzamam (piem., par krāsām, līnijām); bālēt.
izdzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesalasāmam.
nodzist Kļūt blāvam, grūti saskatāmam, salasāmam vai pilnīgi nesaskatāmam, nesalasāmam.
biezēt Kļūt blīvākam, necaurredzamam.
izlaisties Kļūt brīvākam, vaļīgākam.
sabrūnēt Kļūt brūnam (parasti karstuma iedarbībā).
sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
cietēt Kļūt cietam vai cietākam.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
demokratizēties Kļūt demokrātiskam vai demokrātiskākam.
nostiprināties Kļūt dziļākam, noturīgākam.
iesilt Kļūt dzīvākam, rosīgākam.
bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas).
gaišoties Kļūt gaišākam; būt gaišākam (uz tumšāka fona).
gaismoties Kļūt gaišam vai gaišākam.
nobālēt Kļūt gaišam vai gaišākam.
pastiepties Kļūt garākam.
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
grimt Kļūt grūti saskatāmam; zust, izgaist.
izbalēt Kļūt grūti saskatāmam.
pieņemties prātā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
pieņemties gudrībā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
sarosīties Kļūt intensīvākam, aktīvākam (par domām, idejām u. tml.).
palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (piem., par parādībām, procesiem sabiedrībā).
pastiprināties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
vairoties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
raukties Kļūt īsākam (par laikposmu).
rauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
sarauties Kļūt īsākam (par laikposmu).
izlept Kļūt izlutinātam; kļūt tādam, kam ir lielas prasības.
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); izkalst.
sakarst Kļūt karstam (berzes rezultātā).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
pietvīkt Kļūt karstam un sārtam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nokaist Kļūt karstam un sārtam (parasti par seju).
kaist Kļūt karstam, nokaitētam.
sakarst Kļūt karstam, rasties karstuma sajūtai (ķermenī, ķermeņa daļā).
sakarst Kļūt karstam.
pierimt Kļūt klusākam vai apklust.
dzist Kļūt klusākam; gaist (par skaņu).
noplakt Kļūt klusākam.
pieklust Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam.
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam.
palielināties Kļūt lielākam (par kā apjomu, daudzumu).
izaugt Kļūt lielākam apjomā, spēcīgākam, nozīmīgākam.
augt Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
milzt Kļūt lielākam, palielināties.
palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību).
izplesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemot arvien lielāku platību.
plesties Kļūt lielākam, plašākam, aizņemt aizvien lielāku platību.
paplesties Kļūt lielākam, platākam (par ķermeņa daļām).
ņemties Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
sažūt Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam; sakalst (2).
sakalst Kļūt ļoti vājam, tievam; izkalst (2).
mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
rauties Kļūt mazākam pēc apjoma (par audumu, apģērbu).
sarukt Kļūt mazākam, īsākam, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
nokristies Kļūt mazākam, samazināties.
kust Kļūt mazākam, zust.
sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
pabālēt Kļūt mazliet bālākam, gaišākam.
pabalēt Kļūt mazliet gaišākam, zaudēt spilgtumu.
pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
pierimt Kļūt mierīgākam, rāmākam.
migloties Kļūt miglainam (2), neskaidram.
apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
atlaisties Kļūt mīkstākam.
noslāpt Kļūt nedzirdamam (par skaņu).
burzīties Kļūt negludam, krokainam (parasti par audumu).
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
pagaist Kļūt nesadzirdamam, nesaskatāmam.
gaist Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
jukt Kļūt nesakarīgam, neskaidram.
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
nozust Kļūt nesaskatāmam, aizvirzoties (aiz kā), attālinoties vai ievirzoties (kur).
gaist Kļūt nesaskatāmam, pamazām zust skatienam.
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
apmigloties Kļūt neskaidram, neasam (par prātu, apziņu).
pabalēt Kļūt neskaidram, pavāji saskatāmam.
migloties Kļūt neskaidram.
novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
aplaisties Kļūt nevīžīgam, vienaldzīgam pret savu izskatu; kļūt slinkam, netīrīgam.
pārskābt Kļūt pārāk skābam (parasti par pārtikas produktiem).
paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
pavērties Kļūt redzamam (no kāda skatu punkta).
parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
atklāties Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
atvērties Kļūt redzamam, pavērties skatienam (no kādas vietas).
rādīties Kļūt redzamam, saskatāmam, parādīties.
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pampt Kļūt resnākam, palielināties apjomā (parasti slimības dēļ); tūkt.
pieņemties miesās kļūt resnākam, uzbaroties.
izretināties Kļūt retākam; tikt izretinātam.
retināties Kļūt retākam.
sašūties Kļūt sadusmotam, sakaitinātam, sašutušam.
spiesties Kļūt sajūtamam, parasti kam nepatīkamam.
sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
sārtoties Kļūt sarkanam, sārtam.
nosvilt Kļūt sārtam, iekaisušam (piem., saules, vēja iedarbībā).
apsarkt Kļūt sārtam, iesarkanam (no virspuses).
sasarkt Kļūt sārtam, sarkanam (piem., piepūles, ārējas ietekmes rezultātā).
iezīmēties Kļūt saskatāmam, atšķiramam no pārējā.
kalst Kļūt sausākam, zaudēt parasti mitrumu (par mutes gļotādu, lūpām).
pielaisties Kļūt siltākam (par laikapstākļiem).
atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim; lēni atkust.
apsilt Kļūt siltākam.
skaidroties Kļūt skaidram (1) vai skaidrākam.
noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
kārtoties Kļūt skaidram, loģiskam, secīgam (piem., par domām).
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
apslinkoties Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
apslinkt Kļūt slinkam, ļauties slinkumam.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam; pastiprināties.
nostiprināties Kļūt spēcīgākam, stiprākam, stabilākam.
spirgt Kļūt spirgtam (1) vai spirgtākam.
pievilkt grožus (ciešāk, stingrāk) kļūt stingrākam, prasīgākam.
stiprināties Kļūt stiprākam, ciešākam.
sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
atsvešināties Kļūt svešākam, zaudēt tuvības izjūtu.
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
aplupt Kļūt tādam, kam (daudzās vietās) atlupusi virsējā kārta.
parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (piem., par muti, kaklu).
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
noaugt Kļūt tādam, kam ir izaugusi bārda, izauguši (gari) mati.
sašņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats; nošņurkt.
nošņurkt Kļūt tādam, kam ir nožēlojams izskats.
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir samazinājies (piem., kādas vielas daudzums).
samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
slāpt Kļūt tādam, kam ir slāpes, kas izjūt slāpes.
apaugt ar utīm kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
sazaroties Kļūt tādam, kam ir vairāki novirzieni.
zaudēt Kļūt tādam, kam ir zudis (kas).
sākt Kļūt tādam, kam izpaužas, ir uztveramas pirmās pazīmes (par parādībām dabā).
rast Kļūt tādam, kam izraisās (psihisks stāvoklis).
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
migloties Kļūt tādam, kam nav redzes asuma.
pārpūlēties Kļūt tādam, kam pārāk intensīvas, ilgstošas darbības rezultātā samazinās, izsīkst fiziskās un psihiskās darbības spējas.
izvērsties Kļūt tādam, kam pastiprinās kādas īpašības.
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (piem., augstums, biezums).
zaudēt Kļūt tādam, kam samazinās, mainās (piem., ātrums, augstums).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav, nepiemīt (kas).
pazaudēt Kļūt tādam, kam vairs nepiemīt (piem., kāda īpašība, stāvoklis).
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
atradināties Kļūt tādam, kam zudušas agrākās iemaņas, ierašas; arī atsvešināties.
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sārtoties Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu gaismu.
sārtot Kļūt tādam, kas atstaro vai izplata sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piem., īpašība, skaitliskā vērtība).
sakuplot Kļūt tādam, kas ir kupls, liels.
pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
noķīlēt Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sākt Kļūt tādam, kas pauž, arī kam izpaužas (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) pirmās pazīmes.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
bojāties Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
pamirt Kļūt tādam, kur uz laiku zudusi aktivitāte, rosība; kļūt klusākam.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
piesvīst Kļūt tādam, kurā jūtama sviedru smaka.
uzvārīties Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku, dzesēšanas sistēmu u. tml.).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
saplaisāt Kļūt tādam, kurā rodas vairākas, daudzas plaisas.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
taukoties Kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu).
sataukoties Kļūt taukainam, arī netīram.
pievilkt jostu (ciešāk, stingrāk) kļūt taupīgākam, samazināt izdevumus.
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
satumst Kļūt tumšam vai ievērojami tumšākam.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
sabiezēt Kļūt tumšam vai tumšākam, arī piesātinātam (par krāsu, tās toni).
pietuvoties Kļūt tuvākam (kā realizācijai).
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
dzist Kļūt vājākam, nemanāmam (par psihiskiem, emocionāliem stāvokļiem, to izpausmēm).
paputēt Kļūt vājākam, samazināties.
liesēt Kļūt vājākam.
novājēt Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
izkristies Kļūt vājam vai vājākam; novājēt.
atslābt Kļūt vaļīgākam, vaļīgam (par ko savilktu).
panīkt Kļūt vārgam, vājam (par dzīvniekiem); kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgam (par augiem).
novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
vecēt Kļūt vecam vai vecākam.
atdzist Kļūt vēsākam vai aukstam; mazināties sakarsumam.
atvēst Kļūt vēsākam vai vēsam; atvēsināties.
atlabt Kļūt veselākam, veselam, atspirgt.
atveseļoties Kļūt veselākam; atgūt veselību (pēc slimības).
izkarst Kļūt viscaur karstam.
izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
krist Kļūt zemākam (par skaņām, balsi).
pazemināties Kļūt zemākam, mazākam.
sēsties Kļūt zemākam, samazināties (par ūdens līmeni ūdenstilpē).
nokrist Kļūt zemākam, samazināties, pazemināties (par ūdeni, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
nokristies Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokrist (4).
nokrist Kļūt zemam vai zemākam (par temperatūru, spiedienu u. tml.); nokristies (1).
atklāties Kļūt zināmam, noskaidroties.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
uzkniedēt Kniedējot piestiprināt (uz kā, kam).
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
krija Koka (parasti liepas) miza.
spunde Koka aizbāznis (mucas aiztaisīšanai).
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
laide Koka daļa, spals (šaujamieročiem).
deka Koka detaļa, pār kuru pārstieptas (mūzikas instrumenta) stīgas, lai pastiprinātu (tā) skaņu.
dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
kocene Koka laiva.
birka Koka nūjiņa, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādu.
klāsts Koka paaugstinājums.
panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
sakārnis Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
kokskaidas Koka skaidas.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
ķeģis Koka spieķis, kūja.
šķērskoks Koka stienis (piem., ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
kocene Koka tupele.
aulis Kokā uzvelkams bišu strops.
dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
virsotne Koka vainaga augšējā daļa, augšējie zari; augšējā, virsējā daļa (augam); galotne (1).
vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
galotne Koka vainaga virsotne, augšējā daļa; augšējā, virsējā daļa (augam).
dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
kola Kokakola.
gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
mistraudze Kokaudze, kurā aug divas vai vairākas koku sugas.
koku audzētava kokaudzētava.
māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu mūzikas instruments.
klucītis Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels koka gabals.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
sters Kokmateriālu, malkas mērvienība – 1 m³ grēdās sakrauta materiāla.
lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
bērzs Koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
līčija Koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
lapainis Koks vai krūms, kam ir lapas.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
maigles Koks, koka zars ar diviem žuburiem vai iešķeltu galu (piem., vēžu, čūsku ķeršanai).
vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
saržs Kokvilnas vai zīda audums, kas austs īpašā diagonālā rakstā.
komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
kapituls Kolēģija, kas nosaka apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām u. tml.
dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
līga Komandu grupa (piem., kādā sporta spēlē ) atkarībā no to meistarības.
lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
piekombinēt Kombinējot pievienot, pielikt (ko kam klāt).
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.

ka citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ka¹

ka²

ka³

ka⁴

LLVV

ka¹

ka²

MEV

ka^I

ka^II

ka^III