Paplašinātā meklēšana
Meklējam ka.
Atrasts vārdos (200):
- aka:1
- arka:1
- auka:1
- alkas:1
- asaka:1
- atkal:1
- atkal:2
- Āfrika:1
- akacis:1
- akants:1
- alkans:1
- apkalt:1
- apkaut:1
- arnika:1
- atkala:1
- atkalt:1
- atteka:1
- aizkapa:1
- aizkari:1
- aizkaut:1
- alkains:1
- Amerika:1
- apdruka:1
- apkaime:1
- apkakāt:1
- apkakle:1
- apkalpe:1
- apkalst:1
- apkampt:1
- apkapāt:1
- apkarot:1
- apskate:1
- apskats:1
- apskaut:1
- aptieka:1
- Arktika:1
- ārskats:1
- atkapāt:1
- atkarot:1
- atkarpe:1
- atkasīt:1
- atpakaļ:1
- atskaņa:1
- atskats:1
- augseka:1
- aukains:1
- auskars:1
- avokado:1
- ābolkūka:1
- abrkasis:1
- aerobika:1
- agrākais:1
- aizkadrs:1
- aizkakāt:1
- aizkalne:1
- aizkalst:1
- aizkavēt:1
- aizskart:1
- aizvakar:1
- akačains:1
- akustika:1
- alkatīgs:1
- apkaisīt:1
- apkalpot:1
- apkaltēt:1
- apkalums:1
- apkaļķot:1
- apkaplēt:1
- apkaunot:1
- apskalot:1
- apskaņot:1
- apskatīt:1
- apskaust:1
- arabeska:1
- ārkabata:1
- asakains:1
- aseptika:1
- askarīda:1
- atkaļķot:1
- atkarens:1
- atkarība:1
- atkarīgs:1
- atkašņāt:1
- atkausēt:1
- atlētika:1
- atliekas:1
- atomkarš:1
- atskaite:1
- atskalot:1
- atskanēt:1
- atskaņot:1
- aizkaltēt:1
- aizkašņāt:1
- aizkausēt:1
- aizkausēt:2
- aizskalot:1
- aizskanēt:1
- akadēmija:1
- alkaloīdi:1
- antonovka:1
- apčakarēt:1
- apkarināt:1
- apskaitīt:1
- apskaldīt:1
- atkabināt:1
- atkauties:1
- atskaitīt:1
- atskaitot:1
- atskaldīt:1
- advokatūra:1
- aizkabināt:1
- aizkarināt:1
- aizskaitīt:1
- aiztekalēt:1
- akadēmiķis:1
- akadēmisks:1
- akadēmisms:1
- akmeņkalis:1
- akrobātika:1
- anakardija:1
- apkaitināt:1
- apkampiens:1
- apkampties:1
- apkaunināt:1
- aplikators:1
- aplikatūra:1
- apokalipse:1
- apsiekalot:1
- apskaidrot:1
- apskauties:1
- apskaužams:1
- arābistika:1
- aritmētika:1
- arlabvakar:1
- ārpolitika:1
- atkailināt:1
- atkarāties:1
- atkaukties:1
- atomfizika:1
- atribūtika:1
- atskabarga:1
- augstākais:1
- automātika:1
- abrakadabra:1
- aerokamanas:1
- aeronautika:1
- agrotehnika:1
- aizkaitināt:1
- aizkaukties:1
- aizkavēties:1
- aiznākamais:1
- akvanautika:1
- antiseptika:1
- apkalpotājs:1
- apkaļķoties:1
- apkaunēties:1
- apkaunojošs:1
- apliekamais:1
- apoloģētika:1
- apskaidrība:1
- apskaisties:1
- apskatīties:1
- apskatnieks:1
- arhibīskaps:1
- astrofizika:1
- atpakaļceļš:1
- atskaņotājs:1
- atskatīties:1
- audiokasete:1
- autokapsēta:1
- aerodinamika:1
- aeromehānika:1
- aizkaitināts:1
- aizsargmaska:1
- aizskanēties:1
- aizvakardien:1
- aizvelkamais:1
- amerikanizēt:1
- antibiotikas:1
- apkautrēties:1
- apokaliptika:1
- asinssarkans:1
- astronautika:1
- atpakaļejošs:1
- atpakaļgaita:1
- atskaitījums:1
- atskaitīties:1
- autoplastika:1
- aizvakardiena:1
- antroponīmika:1
- apokaliptisks:1
- arhitektonika:1
- atpakaļadrese:1
- atskabargains:1
- atpakaļgājiens:1
- atpakaļrāpulis:1
- atkalredzēšanās:1
- atpakaļrāpulīgs:1
- atpakaļbrauciens:1
- atkalapvienošanās:1
Atrasts etimoloģijās (2310):
- No vācu Europoide, kam pamatā Europa un grieķu eidos 'veids'. (šķirklī eiropeīdi)
- No itāļu incognito 'nepazīstams', kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī inkognito)
- No franču république, kam pamatā latīņu res publica 'sabiedriska lieta, valsts'. (šķirklī republika)
- No grieķu ophthalmos 'acs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī oftalmoskopija)
- No vācu Utilitarist, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārists)
- No grieķu keramikē (technē) 'podnieka māksla' (keramos 'māls'). (šķirklī keramika)
- No krievu воевода, poļu wojewoda 'karavadonis'. (šķirklī vojevoda)
- No franču manucure, kam pamatā latīņu manus 'roka' un cura 'kopšana'. (šķirklī manikīrs)
- No franču pédicure, kam pamatā latīņu pes, pedis 'kāja' un cura 'rūpes, kopšana'. (šķirklī pedikīrs)
- No angļu materialism, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiālisms)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un infectio 'aplipināšana'. (šķirklī reinfekcija)
- No franču automobile, kam pamatā grieķu autos 'pats' un latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī automobilis)
- No latīņu re 'atpakaļ' un integratio 'atjaunošana'. (šķirklī reintegrācija)
- No itāļu capriccio 'kaprīze'. (šķirklī kapričo)
- No spāņu carbonado 'melnais dimants', kam pamatā latīņu carbon 'ogle'. (šķirklī karbonado)
- Tulkojums no vācu Handball, angļu handball (hand 'roka' un ball 'bumba'). (šķirklī rokasbumba)
- No franču héroїser, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroizēt)
- No latīņu ovum 'ola' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī ovoskops)
- Sens aizguvums no viduslejasvācu kunig (kuning 'valdnieks') vai zviedru kung 'karalis'. (šķirklī kungs)
- No ko- [3] un latīņu efficiens (efficientis) 'tāds, kas izdara'. (šķirklī koeficients)
- No vācu Patrone, franču patron, kam pamatā latīņu patrona 'aizsargčaula'. (šķirklī patrona)
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No latīņu lumbago, kam pamatā latīņu lumbus 'jostasvieta'. (šķirklī lumbago)
- No latīņu chirurgia, grieķu cheirourgia (cheir 'roka' un ergon 'darbs'). (šķirklī ķirurģija)
- No itāļu maestro, kam pamatā latīņu magister 'meistars, skolotājs'. (šķirklī maestro)
- No franču principe, kam pamatā latīņu principium 'pamats, pirmsākums'. (šķirklī princips)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No angļu brunch 'vēlās brokastis'. (šķirklī brančs)
- No arābu hijāb 'apsegt sevi; aizkars'. (šķirklī hidžābs)
- No franču finance, kam pamatā viduslaiku latīņu financia 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses)
- No franču mode, kam pamatā latīņu modus 'veids'. (šķirklī mode)
- No vācu sympathisch, kam pamatā grieķu sympathēs 'līdzjūtīgs, atsaucīgs'. (šķirklī simpātisks)
- No franču gyroscope, kam pamatā grieķu gyros 'riņķis, aplis' un skopein 'skatīties, vērot'. (šķirklī žiroskops)
- No franču simultané, kam pamatā latīņu simul 'vienlaikus, reizē, kopā'. (šķirklī simultāns)
- No vācu synchronisch, franču synchronique, kam pamatā grieķu synchronos 'vienlaicīgs'. (šķirklī sinhronisks)
- No grieķu stochastikos 'tāds, kas min'. (šķirklī stohastisks)
- No franču militaire, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārs)
- No angļu sisal (pēc Meksikas ostas Sisalas nosaukuma). (šķirklī sizals)
- No franču expertise, kam pamatā latīņu experiri 'izmēģināt, pārbaudīt'. (šķirklī ekspertīze)
- No latīņu privatus 'personisks; tāds, kas neieņem valsts amatu'. (šķirklī privāts)
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No latīņu prominens (prominentis) 'tāds, kas izceļas, paceļas pāri'. (šķirklī prominents)
- No vācu pedantisch, kam pamatā itāliešu pedante 'skolotājs' vai pedare 'audzināt'. (šķirklī pedantisks)
- No franču supplétif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī supletīvs)
- No vācu Kasse, itāļu cassa, kam pamatā latīņu capsa 'lāde, šķirsts'. (šķirklī kase)
- No viduslejasvācu smuk, smuck 'lokans, piekļāvīgs, skaists, jauks' vai vidusholandiešu smuc 'skaists, jauks, tīrs'. Vārds minēts 18. gadsimta vārdnīcās. (šķirklī smuks)
- No gas, kas ir 17. gs. beļģu ķīmiķa J. van Helmonta veidots nosaukums no grieķu chaos 'haoss' un holandiešu geest 'gars'. (šķirklī gāze)
- No latīņu critika, grieķu kritikē (technē) 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kritika)
- No franču avarie, itāļu avaria, kam pamatā arābu awārīya 'bojātas preces'. (šķirklī avārija)
- No vācu Schokolade, spāņu chocolate, kam pamatā acteku chocolatl. (šķirklī šokolāde)
- No vācu Groschen, kam pamatā latīņu grossus 'biezs', jo pirmie graši bija biezas monētas. (šķirklī grasis)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No franču précision, kam pamatā latīņu praecisio 'nošķelšana'. (šķirklī precizitāte)
- No vācu solid, kam pamatā latīņu solidus 'masīvs, blīvs, stiprs'. (šķirklī solīds)
- No vācu Bibel, kam pamatā grieķu biblion 'grāmata'. (šķirklī Bībele)
- No grieķu politika 'uz valsts lietām attiecīgs'. (šķirklī politika)
- No grieķu sporadikos 'izkaisīts'. (šķirklī sporādisks)
- No krievu грамота, kam pamatā grieķu grammata 'rakstu zīmes'. (šķirklī grāmata)
- No vācu Material, kam pamatā latīņu materialis 'vielisks'. (šķirklī materiāls)
- No franču code 'šifra atslēga', kam pamatā latīņu codex 'likumu krājums'. (šķirklī kods)
- No franču rédacteur, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redaktors)
- No angļu reflective, kam pamatā latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektīvs)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- No itāļu conto, kam pamatā latīņu computus (computare 'saskaitīt'). (šķirklī konts)
- No senkrievu дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktors)
- No latīņu recurrens (reccurrentis) 'tas, kas atgriežas'. (šķirklī rekurents)
- No franču rédaction, kam pamatā latīņu redactus 'savests kārtībā, sakārtots'. (šķirklī redakcija)
- No vācu Diamant, kam pamatā latīņu diamas, diamant, pārveidojums no latīņu adamans. (šķirklī dimants)
- No franču ministre, kam pamatā latīņu minister 'kalpotājs'. (šķirklī ministrs)
- No franču respectable 'tāds, kas pelna cieņu'. (šķirklī respektabls)
- No franču aquarelle, itāļu acquerello, kam pamatā latīņu aqua 'ūdens'. (šķirklī akvarelis)
- No vācu Elektrizität vai krievu электричество, kam pamatā latīņu electrum, grieķu ēlekhon 'dzintars', jo dzintars pievelk sīkus priekšmetus, ja to paberzē ar audumu. (šķirklī elektrība)
- No vācu Silbe, kam pamatā latīņu syllaba. (šķirklī zilbe)
- Deminutīvs no mārka. (šķirklī mārciņa)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro-)
- No vācu Kapital, kam pamatā viduslaiku latīņu capitale 'īpašums', un latīņu capitalis 'galvenais'. (šķirklī kapitāls)
- No franču trophée, kam pamatā grieķu tropaion 'piemineklis par godu uzvarai' (par godu ienaidnieka bēgšanai). (šķirklī trofeja)
- No vācu Trophik, kam pamatā grieķu trophē 'barošanās'. (šķirklī trofika)
- No vācu Thrombozyten, kam pamatā grieķu thrombos 'trombs' un kytos 'šūna'. (šķirklī trombocīti)
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu meta 'pār' un tonos 'balss, skaņa'. (šķirklī metatonija)
- No grieķu golgotha, kam pamatā aramiešu gulgultha 'galvaskauss'. (šķirklī Golgāta)
- No latīņu physica, grieķu physika (physis 'daba'). (šķirklī fizika)
- No vācu Luxus, kam pamatā latīņu luxus. (šķirklī luksus-)
- No vācu Lampe, kam pamatā grieķu lampas 'lāpa'. (šķirklī lampa)
- No franču visuel, kam pamatā latīņu visuali 'saistīts ar redzi, redzes'. (šķirklī vizuāls)
- Iespējams, no gotu katile, kam pamatā latīņu catillus 'bļodiņa'. (šķirklī katls)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas aizstāja šajā nozīmē 20. gs. sākumā lietoto vārdu augtene ar nozīmi 'augšanas vieta'. (šķirklī augsne)
- No vācu Identität, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī identitāte)
- No grieķu pharaō, kam pamatā ēģiptiešu per-a'a 'lielais nams'. (šķirklī faraons)
- No franču sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls)
- No grieķu thrombos 'pika, gabals, sarecējums'. (šķirklī trombs)
- No grieķu stratēgia 'karaspēka vadīšana'. (šķirklī stratēģija)
- No vācu Komtur, kam pamatā latīņu commendator, commendare 'uzticēt'. (šķirklī komturs)
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No krievu супрематизм, kam pamatā latīņu supremus 'augstākais'. (šķirklī supremātisms)
- No Marokas arābu tajīn, arābu tājin 'sekls māla pods'. (šķirklī tadžina)
- No vācu Soldat, kam pamatā viduslatīņu sol(i)datus 'atalgots'. (šķirklī zaldāts)
- No vācu syntaktisch, kam pamatā grieķu syntaktikos. (šķirklī sintaktisks)
- No franču syntetique, kam pamatā grieķu synthetikos 'savienots, sakārtots'. (šķirklī sintētisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Antarktika. (šķirklī subantarktisks)
- No grieķu autos 'pats' un latīņu immunitas (immunitatis) 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī autoimunitāte)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārs)
- No grieķu mītu varoņa Akadēma (Akadēmos) vārda, kuram par godu bija nosaukts parks netālu no Atēnām. (šķirklī akadēmija)
- No vācu Grad, kam pamatā latīņu gradus 'solis, pakāpiens, pakāpe'. (šķirklī grāds)
- No franču accise, kam pamatā latīņu assidere 'uzlikt, noteikt'. (šķirklī akcīze)
- No viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā latīņu polus 'ass, pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polārs)
- No vācu Post, kam pamatā latīņu posita. (šķirklī pasts)
- No itāliešu opera, kam pamatā latīņu opera 'darbs, sacerējums'. (šķirklī opera)
- No franču populaire, kam pamatā latīņu populares (populus 'tauta'). (šķirklī populārs)
- Vārds vēlbrokastis līdzās aizguvumam brančs svešvārda brunch apzīmēšanai ieteikts Latviešu valodas ekspertu komisijas 2016. gada 12. oktobra sēdē, lēmums Nr. 1-16/1. (šķirklī vēlbrokastis)
- No latīņu catastropha, grieķu katastrophē 'apvērsums'. (šķirklī katastrofa)
- No angļu Brexit, kas angļu valodā veidojies no vārdiem British exit. (šķirklī breksits)
- No angļu Covid, kas ir saīsinājums no angļu Coronavirus disease. (šķirklī kovids)
- No franču tremplin, itāļu trampolino (trampolo 'koka kāja'). (šķirklī tramplīns)
- 2014. gada 8. oktobra sēdē Latviešu valodas ekspertu komisija vārdu makaronbiskvīts un salikteni mandeļu bezē ieteica kā analogu franču macarons, angļu macaroon. (šķirklī makaronbiskvīti)
- No latīņu immunitas, immunitatis 'atbrīvošana no kaut kā'. (šķirklī imunitāte)
- No franču préventif 'tāds, kas novērš', kam pamatā latīņu praevenire 'apsteigt'. (šķirklī preventīvs)
- No franču dame 'kundze, pavēlniece', kam pamatā latīņu domina 'kundze'. (šķirklī dāma)
- No vācu Ablaut (ab 'nost' un Laut 'skaņa'). (šķirklī ablauts)
- No latīņu Actinia, kam pamatā grieķu aktis, aktinos 'stars'. (šķirklī aktīnija)
- No vācu Arrestant, kam pamatā latīņu arrestans, arrestantis. (šķirklī arestants)
- No franču économie, kam pamatā grieķu oikonomia 'saimniecības vadīšana' (oikos 'māja', nomos 'likums'). (šķirklī ekonomija)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No krievu virsnieka P. Bermonta-Avalova vārda. (šķirklī bermontiāde)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No krievu болонка 'boloņiete', kam pamatā pilsētas nosaukums Boloņa (Itālijā). (šķirklī bolonka)
- No angļu ārsta D. Brūsa (D. Bruce) vārda, kas atklājis specifiskās baktērijas – brucelas. (šķirklī bruceloze)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No franču different, kam pamatā latīņu differens (differentis) 'atšķirīgs'. (šķirklī diferenciālvienādojums)
- No krievu чека, kas veidots kā saīsinājums no Чрезвычайная комиссия 'ārkārtējā komisija'. (šķirklī čeka)
- No grieķu daktylos 'pirksts' (pirksta trīs kauliem atbilst trīs zilbes). (šķirklī daktils)
- No franču déisme, kam pamatā latīņu deus 'dievs'. (šķirklī deisms)
- No krievu декабристы, kam pamatā декабрь 'decembris'. (šķirklī dekabrists)
- No franču dioxyde, kam pamatā grieķu di(s) 'divkārt' un oxys 'skābs'. (šķirklī dioksīds)
- No franču masque, kam pamatā itāliešu maschera. (šķirklī maska)
- No franču diatonique, kam pamatā grieķu diatonikos 'tāds, kas pāriet no viena toņa uz otru'. (šķirklī diatonisks)
- No latīņu dis- (priedēklis, kas apzīmē šķiršanu, atdalīšanu, noliegšanu) un grieķu pepsis 'gremošana'. (šķirklī dispepsija)
- No franču dragon, kam pamatā grieķu drakōn 'pūķis' (pēc pūķa attēla uz dragūnu karoga). (šķirklī dragūns)
- No Duna kalna nosaukuma Jaunzēlandē. (šķirklī dunīts)
- Pēc Ebolas upes nosaukuma Zairā, kur pirmo reizi tika konstatēts attiecīgais vīruss. (šķirklī ebola)
- No angļu doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla)
- No vācu Embolie, kam pamatā embolē 'iemešana'. (šķirklī embolija)
- No angļu Eocene, kam pamatā grieķu ēōs 'ausma' un kainos 'jauns'. (šķirklī eocēns)
- No latīņu factor 'tas, kas dara, izgatavo'. (šķirklī faktoriāls)
- No grieķu phōnēma 'skaņa'. (šķirklī fonēma)
- No angļu phosphorescence, kam pamatā grieķu phōsphoros (phōs 'gaisma' un phoros 'nesējs'). (šķirklī fosforescence)
- No vācu Galaktose, kam pamatā grieķu gala, galaktos 'piens'. (šķirklī galaktoze)
- No franču gaze, kam pamatā ir Palestīnas pilsētas Gazas nosaukums. (šķirklī gāze)
- No vācu Gestapo, kas ir saīsinājums no Geheime Staatspolizei 'Slepenā valsts policija' pirmajām zilbēm. (šķirklī gestapo)
- No krievu губерния, kam pamatā latīņu gubernare 'vadīt, pārvaldīt'. (šķirklī guberņa)
- No latīņu conferentia, kam pamatā conferre 'sanest kopā'. (šķirklī konference)
- No grieķu idiōma 'privātīpašums', kam pamatā grieķu idios 'paša, privāts'. (šķirklī idioma)
- Pēc šā grupējuma pulcēšanās vietas Sv. Jēkaba klosterī. (šķirklī jakobīņi)
- 2016. gada jaunvārds, kas veidots kā analogs angļu start-up company. (šķirklī jaunuzņēmums)
- No vācu ģeogrāfa, dabas pētnieka un ceļotāja Johana Gotlība Georgi (1729–1802) uzvārda. (šķirklī jorģīne)
- Nosaukumu devis franču ģeologs A. Bronjārs 1829. gadā pēc Juras kalnu (Šveicē) nosaukuma, kam pamatā ķeltu juria 'mežs'. (šķirklī jura)
- No itāļu cadenza, kam pamatā latīņu cadere 'krist'. (šķirklī kadence)
- No krievu каска, kam pamatā franču casque, spāņu casko 'galvaskauss; ķivere'. (šķirklī kaska)
- No grieķu katá 'pilnīgi' un mnēsis 'atcerēšanās'. (šķirklī katamnēze)
- No angļu cache (memory), kam pamatā franču cache 'slēptuve'. (šķirklī kešatmiņa)
- Pēc Dienvidāfrikas pilsētas Kimberli (Kimberley) nosaukuma. (šķirklī kimberlīts)
- No vācu Klistier, kam pamatā grieķu klystēr (klyzō 'skaloju'). (šķirklī klistīrs)
- No itāļu cappuccino (pēc kapucīnu ordeņa Capuccinorum nosaukuma). (šķirklī kapučīno)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un hydōr 'ūdens'. (šķirklī kristālhidrāts)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskopija)
- No latīņu leucoderma, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un derma 'āda'. (šķirklī leikoderma)
- No franču lexeme, kam pamatā grieķu lexis 'vārds, teiciens' un franču -eme (valodas vienību nosaukumu izskaņa). (šķirklī leksēma)
- No latīņu logarithmus, kam pamatā grieķu logos 'attiecība' un arithmos 'skaitlis'. (šķirklī logaritms)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunatūra)
- No latīņu maioratus (maior 'lielākais, vecākais'). (šķirklī majorāts)
- No angļu mimicry, kam pamatā grieķu mimikos 'atdarināšana'. (šķirklī mīmikrija)
- No franču modalité, kam pamatā latīņu modus 'mērs; veids'. (šķirklī modalitāte)
- No vācu Puder, franču poudre, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pūderis)
- No vācu Nukleotid, angļu nukleotide, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleotīds)
- No franču omnibus, kam pamatā latīņu omnibus 'visiem'. (šķirklī omnibuss)
- No grieķu osteon 'kauls' un chondros 'skrimslis'. (šķirklī osteohondroze)
- Saīsinājums no uzņēmuma Penny Skateboard nosaukuma. (šķirklī penibords)
- No pyodermia, kam pamatā grieķu pyon 'strutas' un derma 'āda'. (šķirklī piodermija)
- No poli- un grieķu hedra 'pamats, skaldne'. (šķirklī poliedrs)
- No latīņu praefixum, kam pamatā prae 'priekšā' un fixus 'piestiprināts'. (šķirklī prefikss)
- No latīņu punicus, poenus, kam pamatā grieķu phoinix. (šķirklī pūnieši)
- No hindi rājā, kam pamatā sanskrita rājan 'valdnieks' (rāj 'spožums'). (šķirklī rādža)
- No grieķu satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps)
- No latīņu senior 'vecāks, vecākais'. (šķirklī senjors)
- No lejasvācu stikelbēr, kas vēlāk saīsināts. (šķirklī stiķene)
- No vācu Superstrat, kam pamatā latīņu super 'pār, virs' un stratum 'slānis'. (šķirklī superstrāts)
- No krievu талья, kam pamatā franču taille. (šķirklī taļļa)
- No grieķu tēktos 'izkausēts'. (šķirklī tektīti)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termas)
- No pirmā šīs monētas kalšanas tiesību ieguvēja uzvārda. (šķirklī timpa)
- No franču trépanation, kam pamatā grieķu trypanon 'urbis'. (šķirklī trepanācija)
- No franču triphtongue, kam pamatā tri- un grieķu phthongos 'balss'. (šķirklī triftongs)
- No vācu Triller, kam pamatā itāļu trillo (trillare 'šķindēt, vibrēt'). (šķirklī trilleris)
- No angļu trimaran, kam pamatā tri- un (cata)maran 'katamarāns'. (šķirklī trimarāns)
- Pēc šīs kustības dibinātāja Padomju Krievijas politiķa Ļeva Trocka (1879–1940) uzvārda. (šķirklī trockisms)
- No grieķu ourēthra 'urīna izvadkanāls'. (šķirklī uretrīts)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No franču ballet, kam pamatā itāļu balletto kā pamazinājuma forma no ballo. (šķirklī balets)
- No franču vitriol, kam pamatā latīņu vitrum 'mēles' (augs, ko lietoja krāsošanai). (šķirklī vitriols)
- No franču ventouse 'radziņš, banka'. (šķirklī vantūzs)
- No franču baraque spāņu barraca 'kareivju telts'. (šķirklī baraka)
- No angļu hoodie, kam pamatā hood 'kapuce'. (šķirklī hūdijs)
- No krievu тунец, kam pamatā latīņu thunnus. (šķirklī tuncis)
- No franču rotang, kam pamatā malajiešu valodas vārds. (šķirklī rotangpalma)
- No krievu ОБХСС, saīsinājums no (O)тдел (б)орьбы с (х)ищениями (с)оциалистической (с)обственности и спекуляцией (sociālistiskā īpašuma izlaupīšanas un spekulācijas apkarošanas nodaļa). (šķirklī OBHSS)
- No franču expansif, kam pamatā latīņu expansio 'paplašināšana, izplatīšana'. (šķirklī ekspansīvs)
- No vācu ķīmiķa J. R. Glaubera (1604.–1670.) uzvārda, kurš bija pirmais, kas šo minerālu ieguva mākslīgā veidā. (šķirklī glaubersāls)
- No krievu шашлык, kam pamatā tirku šišlyk. (šķirklī šašliks)
- No franču antique, kam pamatā latīņu antiquus. (šķirklī antīks)
- No angļu controversial, kam pamatā latīņu controversialis. (šķirklī kontroversiāls)
- No franču commercant, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komersants)
- No angļu facsimile, kam pamatā latīņu fac simile 'dari līdzīgā veidā'. (šķirklī faksimils)
- No franču facultatif, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī fakultatīvs)
- No grieķu bio, bios 'dzīve, dzīvība' un fizika. (šķirklī biofizika)
- No krievu биржа, franču bourse, kam pamatā latīņu bursa 'maks'. (šķirklī birža)
- No lejasvācu bulderen 'trokšņot; neskaidri, nepareizi runāt'. (šķirklī buldurēt)
- No latīņu abbas, abbatis, kam pamatā aramiešu abba 'tēvs'. (šķirklī abats)
- No grieķu kedros 'tīkami smaržīgs koks'. (šķirklī ciedrs)
- No latīņu aborigenes, kam pamatā ab origine 'no sākuma'. (šķirklī aborigēni)
- No latīņu abituriens, abiturientis 'tāds, kas gatavojas iet projām'. (šķirklī abiturients)
- No latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrāzija)
- No franču absolutisme, kam pamatā latīņu absolutus. (šķirklī absolūtisms)
- No franču abrasif, kam pamatā latīņu abrasio 'nokasīšana'. (šķirklī abrazīvs)
- No latīņu absurdus 'nesakarīgs, neatbilstošs'. (šķirklī absurds)
- No franču absinthe, kam pamatā grieķu apsinthion 'vērmeles'. (šķirklī absints)
- No vācu Abszisse, kam pamatā latīņu abscissus 'nodalīts, nogriezts'. (šķirklī abscisa)
- No franču, angļu acetate, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetāts)
- No angļu acetylene, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī acetilēns)
- No franču, angļu acetone, kam pamatā latīņu acetum 'etiķis'. (šķirklī acetons)
- No latīņu acidosis, kam pamatā latīņu acidus 'skābs'. (šķirklī acidoze)
- No angļu adapter, kam pamatā latīņu adaptare 'pielāgot, piemērot'. (šķirklī adapters)
- No latīņu adiutans, adiutantis 'tāds, kas palīdz'. (šķirklī adjutants)
- No vācu Admiral, franču admirail, admiral, kam pamatā arābu amīr al-bahr 'jūras pavēlnieks'. (šķirklī admirālis)
- No vācu Adjektiv, kam pamatā latīņu adiectivum. (šķirklī adjektīvs)
- No franču aération, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss'. (šķirklī aerācija)
- No angļu aerobics, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un bios 'dzīve, dzīvība'. (šķirklī aerobika)
- No vācu Aerodrom, franču aérodrome, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un dromos 'skriešanas vieta'. (šķirklī aerodroms)
- No franču aérostat, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un statos 'stāvošs'. (šķirklī aerostats)
- No franču aéroplane, kam pamatā grieķu aēr 'gaiss' un latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī aeroplāns)
- No angļu agglomeration, kam pamatā latīņu agglomerare 'pievienot, uzkrāt'. (šķirklī aglomerācija)
- No franču agression, kam pamatā latīņu aggressio 'uzbrukums'. (šķirklī agresija)
- No franču agronomie, kam pamatā grieķu agros 'lauks, tīrums' un nomos 'likums'. (šķirklī agronomija)
- No vācu Agentur, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī aģentūra)
- No franču agitation, kam pamatā latīņu agitatio 'rosība'. (šķirklī aģitācija)
- No franču agronome, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī agronoms)
- No franču agent, kam pamatā latīņu agens, agentis 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī aģents)
- No angļu iceberg, vācu Eisberg 'leduskalns'. (šķirklī aisbergs)
- No angļu chips 'smalki sagriezti cepti kartupeļi'. (šķirklī čipsi)
- No franču acanthe, kam pamatā grieķu akantha 'dzelonis'. (šķirklī akants)
- No franču acclimater, kam pamatā latīņu ad 'pie' un climat 'klimats'. (šķirklī aklimatizēt)
- No itāļu accordo 'saskaņa'. (šķirklī akords)
- No vācu Akkreditiv, kam pamatā latīņu accreditivus 'pilnvaras'. (šķirklī akreditīvs)
- No vācu (Akr)olein un grieķu izskaņas yl. (šķirklī akrils)
- No vācu Akrobatik, kam pamatā grieķu akrobatikos 'spējīgs kāpt uz augšu'; akron 'virsotne' un bainen 'iet'. (šķirklī akrobātika)
- No angļu acronym, vācu Akronym, kam pamatā grieķu akros 'augšējs, ārmalā esošs' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī akronīms)
- No franču accélérateur, kam pamatā latīņu accelerare 'paātrināt'. (šķirklī akselerators)
- No franču activer, kam pamatā latīņu activus 'rosīgs, darbīgs'. (šķirklī aktivēt)
- No franču actualité, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktualitāte)
- No vācu Akupressur, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un pressura 'uzspiešana, spiediens'. (šķirklī akupresūra)
- No vācu Akupunktur, angļu acupuncture, kam pamatā latīņu acus 'adata, smaile' un punctura 'duršana, dūriens'. (šķirklī akupunktūra)
- No franču actuel, kam pamatā latīņu actualis 'darbīgs'. (šķirklī aktuāls)
- No vācu akkurat, kam pamatā latīņu accuratus. (šķirklī akurāts)
- No vācu Alabaster, kam pamatā grieķu alabastros. (šķirklī alabastrs)
- No vācu Alaun, kam pamatā latīņu alumen. (šķirklī alauns)
- No angļu albatross, kam pamatā latīņu albus 'balts'. (šķirklī albatross)
- No franču album, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds, ar ko sākotnēji apzīmēja nobalsinātu sienu, uz kuras rakstīja dažādus ziņojumus, vēlāk – grāmatu ar baltām lapām, kur piemiņai ierakstīja savu vārdu ar kādu izteicienu (album amicorum 'draugu albums'). (šķirklī albums)
- No angļu album, kam pamatā attiecīgais franču un latīņu vārds. (šķirklī albums)
- No vācu Allergie, kam pamatā grieķu allos 'cits' un ergon 'darbs'. (šķirklī alerģija)
- No arābu al-gebr 'daļu atkalapvienošana'. (šķirklī algebra)
- No spāņu el lagarto 'ķirzaka'. (šķirklī aligators)
- No franču ambre, kam pamatā arābu cilmes vārds. (šķirklī ambra)
- No latīņu alcool, alcohol, kam pamatā arābu al-kuhl 'smalks pulveris'. (šķirklī alkohols)
- No franču, spāņu alco^ve, kam pamatā arābu al-gubba 'velve, telts'. (šķirklī alkovs)
- No viduslaiku latīņu alchemia, alchimia, kam pamatā arābu al-kīmiyā. (šķirklī alķīmija)
- No vācu Alogismus, kam pamatā grieķu nolieguma priedēklis a un logos 'prāts'. (šķirklī aloģisms)
- No franču amalgame, kam pamatā grieķu malagma 'mīksta padrēbe'. (šķirklī amalgama)
- No franču ambulance, kam pamatā latīņu ambulare 'staigāt'. (šķirklī ambulance)
- No franču altruisme, kam pamatā latīņu alter 'cits'. (šķirklī altruisms)
- No franču amateur, kam pamatā latīņu amator, amatoris 'mīlētājs'. (šķirklī amatieris)
- No vācu ambivalent, kam pamatā latīņu ambo 'abi' un valens, valentis 'stiprs'. (šķirklī ambivalents)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No grieķu amphibios 'tāds, kam divējāds dzīves veids'. (šķirklī amfībija)
- No angļu amish, kam pamatā 17. gs. Šveiciešu sludinātāja Jakoba Amena (Jakob Amen) vārds. (šķirklī amiši)
- No vācu Ammoniak, kam pamatā grieķu ammōniakon 'sveķi'. (šķirklī amonjaks)
- No franču amoralisme, kam pamatā grieķu a 'bez' un latīņu moralis 'tikumisks, tikumīgs'. (šķirklī amorālisms)
- No vācu Amortisation, kam pamatā latīņu amortisatio 'dzēšana, deldēšana'. (šķirklī amortizācija)
- No grieķu ana 'atpakaļ' un chronos 'laiks'. (šķirklī anahronisms)
- No grieķu anacardium (ana 'atkal' un cardium 'sirds'). (šķirklī anakardija)
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No Angoras pilsētas nosaukuma (tagadējā Turcijas galvaspilsēta Ankara). (šķirklī angoras)
- No portugāļu anil 'indigo', kam pamatā arābu an-nīl. (šķirklī anilīns)
- No franču anonyme, kam pamatā grieķu anōnymos 'bez vārda'. (šķirklī anonīms)
- No franču apache, kas darināts no indiāņu apaču cilts nosaukuma. (šķirklī apašs)
- No franču apatride, kam pamatā grieķu a 'bez' un patris, patridos 'dzimtene'. (šķirklī apatrīds)
- No franču apéritif, kam pamatā latīņu aperetivus (aperire 'sākt'). (šķirklī aperitīvs)
- No franču applaudir, kam pamatā latīņu ad 'pie' un plaudere 'plaukšķināt'. (šķirklī aplaudēt)
- No grieķu apokalypsis 'atklāsme'. (šķirklī apokalipse)
- No grieķu apokalyptein 'atsegt, atklāt'. (šķirklī apokaliptika)
- No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum 'apcietināšana'. (šķirklī arests)
- No franču argumenter, kam pamatā latīņu arguere 'noskaidrot, pierādīt'. (šķirklī argumentēt)
- No franču argument, kam pamatā latīņu argumentum. (šķirklī arguments)
- No franču archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms)
- No franču aristocratie, kam pamatā grieķu aristokratia (aristos 'labākais' un kratia 'valdīšana, vara'). (šķirklī aristokrātija)
- No franču architecte, kam pamatā grieķu architektōn 'galvenais celtnieks'. (šķirklī arhitekts)
- No latīņu arithmetica, grieķu arithmētikē (technē) 'skaitīšanas māksla'. (šķirklī aritmētika)
- No franču arithmome\tre, kam pamatā grieķu arithmos 'skaitlis' un metron 'mērs'. (šķirklī aritmometrs)
- No tjurku arkan 'virve'. (šķirklī arkāns)
- No franču armature, kam pamatā latīņu armatura 'bruņojums'. (šķirklī armatūra)
- No franču armée, kam pamatā latīņu armāta 'bruņots spēks'. (šķirklī armija)
- No vācu aromatisch, kam pamatā latīņu aromaticus, grieķu arōmatikos. (šķirklī aromātisks)
- No franču arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls)
- No vācu Arsen, kam pamatā grieķu arsēn 'vīriešu, spēcīgs'. (šķirklī arsēns)
- No latīņu articulatio, articulare 'skaidri izrunāt'. (šķirklī artikulācija)
- No franču artillerie, kam pamatā latīņu artillaria. (šķirklī artilērija)
- No grieķu asphaltos 'kalnu sveķi'. (šķirklī asfalts)
- No franču association, kam pamatā latīņu associatio 'savienošana'. (šķirklī asociācija)
- No latīņu aspectus 'skats'. (šķirklī aspekts)
- No franču assonance, kam pamatā latīņu assonantia, assono 'atsaucos'. (šķirklī asonanse)
- No latīņu assistens, assistentis 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī asistents)
- No franču aspirant, kam pamatā latīņu aspirans, aspirantis 'tāds, kas tiecas pēc kaut kā'. (šķirklī aspirants)
- No angļu astronaut, kam pamatā astro un grieķu nautēs 'jūrasbraucējs'. (šķirklī astronauts)
- No krievu атаман vai ukraiņu oтаман, kam pamatā attiecīgais tirku vārds. (šķirklī atamans)
- No franču extensivus 'tāds, kas paplašina, pagarina'. (šķirklī ekstensīvs)
- No grieķu a 'priedēklis, kas izsaka noliegumu vai tālāk norādītās īpašības trūkumu' un tipisks. (šķirklī atipisks)
- No franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī elite)
- No vācu Athletik, kas cēlies no grieķu valodas. (šķirklī atlētika)
- No grieķu athlētikos 'tāds, kas raksturīgs cīkstonim'. (šķirklī atlētisks)
- No franču atomisme, kam pamatā grieķu atomos 'nedalāms'. (šķirklī atomisms)
- No vācu atomar, kam pamatā attiecīgais grieķu vārds. (šķirklī atomārs)
- No franču atonal, kam pamatā grieķu nolieguma partikula a un tonāls. (šķirklī atonāls)
- No franču attraction, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atrakcija)
- No franču attractif, kam pamatā latīņu attractio 'pievilkšana'. (šķirklī atraktīvs)
- No angļu Airedale terrier (Airedale – novads Jorkšīrā, kur šī suņa šķirne tika radīta). (šķirklī erdelterjers)
- No itāļu (caffe) espresso 'izspiesta (kafija)'. (šķirklī espreso)
- No franču audience, kam pamatā latīņu audentia 'klausīšanās'. (šķirklī audience)
- No angļu audit, kam pamatā latīņu auditus 'klausīšanās, dzirdēšana'. (šķirklī audits)
- No latīņu augustiniani, kam pamatā Sv. Augustīna (Saint Augustine) vārds. (šķirklī augustīnieši)
- No latīņu authenticus, kam pamatā grieķu authentikos 'galvenais, īsts'. (šķirklī autentisks)
- No krievu автомагистраль, kam pamatā grieķu auto 'pats' un maģistrāle. (šķirklī automaģistrāle)
- No vācu Automatik, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātika)
- No franču automatisme, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automātisms)
- No franču automatisation, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automatizācija)
- No angļu autogenic, franču autoge\ne, kam pamatā grieķu autos 'pats' un genos 'cilme'. (šķirklī autogēns)
- No vācu Autorität, kam pamatā latīņu auctoritas, auctoritatis 'vara'. (šķirklī autoritāte)
- No franču automate, kam pamatā grieķu automatos 'pašdarbīgs'. (šķirklī automāts)
- No franču autoritaire 'valdonīgs', kam pamatā latīņu auctoritas 'vara'. (šķirklī autoritārs)
- No franču avers, kam pamatā latīņu adversus 'ar priekšpusi'. (šķirklī averss)
- No franču aviation, kam pamatā latīņu avis 'putns'. (šķirklī aviācija)
- No vācu apvidvārda awise, kam pamatā franču avis 'paziņojums'. Aizguvums ieviesies latviešu valodā 18. gs. beigās daudzskaitļa formā (K. Karulis). (šķirklī avīze)
- No vācu Autor, kam pamatā latīņu auctor 'radītājs'. (šķirklī autors)
- No franču azimut, kam pamatā arābu as-sumūt 'ceļi, virzieni'. (šķirklī azimuts)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No franču baguette, kam pamatā latīņu baculum 'stienis, nūja'. (šķirklī bagete)
- No krievu dziesminieka Bajana (Bojana) vārda. (šķirklī bajāns)
- No vācu Bakelit, kam pamatā ķīmiķa L. H. Bakelanda (L. H. Backeland) vārds. (šķirklī bakelīts)
- No franču ballade, kam pamatā latīņu ballāre 'dejot'. (šķirklī balāde)
- No krievu балаган, kam pamatā persiešu bālāhāna 'balkons'. (šķirklī balagāns)
- No holandiešu bak 'kaste'. (šķirklī baks)
- No itāļu baldacchino 'aizkars, telts'. (šķirklī baldahīns)
- No vācu Baldrian, kam pamatā latīņu valeriāna, valēre 'būt stipram, spēcīgam, veselam; varēt, spēt'. (šķirklī baldriāns)
- No itāļu ballerina, kam pamatā latīņu ballare 'dejot'. (šķirklī balerīna)
- No itāļu balcone, kam pamatā latīņu balcus 'sija'. (šķirklī balkons)
- No holandiešu bamboes, kam pamatā ir malajiešu mambu. (šķirklī bambuss)
- No vācu Bande 'zagļu, laupītāju kopa' vai franču bande 'karavīru vienība ar savu karogu'. Latviešu valodā ienācis 19. gs. vidū. (šķirklī banda)
- No franču banal 'novazāts, nodrāzts, pliekans'. (šķirklī banāls)
- No vācu Barbitursäure, kam pamatā īpašvārds Barbara un lietvārds Säure 'skābe'. (šķirklī barbitūrskābe)
- No vācu Baobab, angļu baobab, kam pamatā ir aizguvums no afrikandu valodas. (šķirklī baobabs)
- No poļu banka 'burka, kanna'. (šķirklī bankas)
- No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta 'salauzts sols, galds'. (šķirklī bankrots)
- No krievu боровик vai baltkrievu баравiк, kam pamatā боровый гриб 'sila sēne'. (šķirklī baravika)
- No angļu barbecue, spāņu barbacoa, kam pamatā indiāņu valodas vārds ar nozīmi 'koka restes'. (šķirklī barbekjū)
- No franču barricade, kam pamatā barrique 'muca'. (šķirklī barikāde)
- No itāļu baritono, grieķu barytonos 'smagi skanošs'. (šķirklī baritons)
- No grieķu baros 'smagums' un kamera. (šķirklī barokamera)
- No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis 'cilvēks, vīrietis'. (šķirklī barons)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No tjurku bašlyk 'kapuce'. (šķirklī bašliks)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālija)
- No franču bataille 'kauja'. (šķirklī batālists)
- No itāļu basta, kam pamatā latīņu bastare. (šķirklī basta)
- Aizguvums no grieķu bathýs 'dziļš' un skaphos 'kuģa korpuss'. (šķirklī batiskafs)
- No latīņu basilica, grieķu basilikē 'valdnieka nams'. (šķirklī bazilika)
- No grieķu basilikos 'karalisks'. (šķirklī baziliks)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No franču botāniķa M. Begona (M. Bégon) vārda, kas šo augu atklāja un ieviesa Eiropā. (šķirklī begonija)
- No franču bel-étage 'skaists stāvs'. (šķirklī beletāža)
- No franču belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika)
- No itāļu belvedere 'skaists skats'. (šķirklī belveders)
- No latīņu benedictini, kam pamatā Nursijas Benedikta (Benedictus de Nursia) vārds. (šķirklī benediktieši)
- No vācu Benzol, kas ar latīņu un itāļu valodas starpniecību cēlies no arābu valodas. (šķirklī benzols)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No latīņu bestiarium, kam pamatā bestiarius 'dzīvnieku-, zvēru-'. (šķirklī bestiārijs)
- No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
- No franču béton, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī betons)
- No vācu dabaszinātnieka T. Gerbera uzvārda. (šķirklī gerbera)
- No franču bibliographie, kam pamatā grieķu bibliographia 'grāmatu rakstīšana'. (šķirklī bibliogrāfija)
- No vācu īpašvārda Biedermeier, vācu dzejnieka L. Eihrota satīrisku dzejoļu varoņa vārda. (šķirklī bīdermeijers)
- No itāļu biennale, kam pamatā latīņu biennium 'divgade'. (šķirklī biennāle)
- No vācu Büffel, kam pamatā grieķu boubalos 'antilope, meža vērsis'. (šķirklī bifelis)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No itāļu bilancia, kam pamatā latīņu bi 'divi' un lanx 'svaru kauss'. (šķirklī bilance)
- No franču binocle, kam pamatā latīņu bini 'par divi' un oculus 'acs'. (šķirklī binoklis)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un elektro(nika). (šķirklī bionika)
- No grieķu bio 'dzīve, dzīvība' un tehnika. (šķirklī biotehnika)
- Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk 'bērzs'. (šķirklī birka)
- No franču bissectrice, latīņu bissectricis 'tāds, kas dala divās daļās'. (šķirklī bisektrise)
- No vācu blanko, kam pamatā itāļu bianco 'balts'. (šķirklī blanko)
- No angļu blockade, vācu Blockade. (šķirklī blokāde)
- No krievu бобик (sākotnēji tā dēvēja pēc 2. Pasaules kara no amerikāņiem iegūtos trofeju džipus, pamatā angļu personvārds Bob). (šķirklī bobiks)
- No angļu box 'kaste, namiņš'. (šķirklī bokss)
- No valsts nosaukuma Bolivia, kam pamatā šīs valsts dibinātāja un atbrīvotāja no spāņu kundzības Simona Bolivara uzvārds. (šķirklī bolīvieši)
- No angļu bowl 'kauss'. (šķirklī bole)
- No franču bonze, kam pamatā japāņu bonzō, bonsō 'priesteris'. (šķirklī bonza)
- No latīņu borox, kam pamatā arābu būraq. (šķirklī boraks)
- No vācu Bor, kam pamatā latīņu borax 'boraks'. (šķirklī bors)
- No vācu Botanik, kam pamatā latīņu botanica, grieķu botanikē, botanē 'zāle, ganības'. (šķirklī botānika)
- No franču grisette (gris 'pelēks', jo šīs sievietes valkāja pelēka auduma kleitas). (šķirklī grizete)
- No grieķu bradys 'lēns' un kardia 'sirds'. (šķirklī bradikardija)
- No vācu Brokat, kam pamatā itāļu broccato 'caurausts'. (šķirklī brokāts)
- No grieķu brōmos 'smaka, smirdoņa'. (šķirklī broms)
- No sanskrita Buddha 'apskaidrotais, gudrais'. (šķirklī Buda)
- Aizguvums no krievu бомба, vācu Bombe, kam pamatā grieķu bombos 'dobjš troksnis'. (šķirklī bumba)
- No angļu boomerang, kas pārņemts no Austrālijas aborigēnu valodas. (šķirklī bumerangs)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- Pēc Spānijas pilsētas Heresas (Jerez) nosaukuma, kuras apvidū sākotnēji šis vīns tika ražots. (šķirklī heress)
- No vācu Zement, kam pamatā latīņu caementum 'saskaldīti akmeņi'. (šķirklī cements)
- No vācu Zentner, kam pamatā latīņu centum 'simts'. (šķirklī centners)
- No vācu Zentrifuge, kam pamatā latīņu centrum 'centrs' un fuga 'bēgšana'. (šķirklī centrifūga)
- No vācu Zerehne, kam pamatā latīņu syringa, grieķu syrinx 'niedres stabule, niedre'. (šķirklī ceriņi)
- No franču cigare, spāņu cigarro, kas, domājams, cēlies no maiju sik'ar 'smēķēšana'. (šķirklī cigārs)
- No krievu цигейка, kam pamatā vācu Ziege 'kaza'. (šķirklī cigeika)
- No grieķu ibis, kam pamatā ēģiptiešu vārds. (šķirklī ibiss)
- No latīņu cyclaminos, grieķu kyklaminos, kam pamatā kyklos 'apaļš', jo šim augam ir apaļa, sīpolveidīga sakne. (šķirklī ciklamena)
- No grieķu kyklōn 'tāds, kas griežas'. (šķirklī ciklons)
- No latīņu cynicus, grieķu kynikos, kam pamatā kyōn (kunos) 'suns' (sengrieķu ciniķu iesauka). (šķirklī cinisms)
- No vācu Zinnober, kam pamatā latīņu cinnabris, grieķu kinnabari. (šķirklī cinobrs)
- No vācu Zypresse, kam pamatā latīņu cupressus. (šķirklī ciprese)
- No Jeruzalemes (Izraēlā) tuvumā esošā Cionas kalna nosaukuma. (šķirklī cionisms)
- No latīņu circus 'riņķis' un grieķu horama 'skats'. (šķirklī cirkorāma)
- No latīņu cystitis, kam pamatā grieķu kystis 'pūslis'. (šķirklī cistīts)
- No franču citadelle, kam pamatā itāļu cittadella 'maza pilsētiņa'. (šķirklī citadele)
- No vācu Zither, kam pamatā grieķu kithara. (šķirklī cītara)
- Krievu чобот 'zābaks ar papēdi un uzliektu purnu', kas savukārt aizgūts no tirku valodām. (šķirklī čabatas)
- No hindi catni 'pikants'. (šķirklī čatnijs)
- No persiešu jāmadān, veidots no djame 'drēbes', dan 'kaste'. (šķirklī čemodāns)
- No angļu champion, kam pamatā latīņu campio, campionis 'cīnītājs', campus 'lauks'. (šķirklī čempions)
- No franču dadaisme, kam pamatā ir dada 'koka zirdziņš' (bērnu valodā); da-da, bērna pirmās artikulētās skaņas, ko šī virziena pārstāvji uzskatīja par vistiešāko mākslas izpausmi. (šķirklī dadaisms)
- Veidots no vietvārda Dagestāna, kas tatāru valodā nozīmē 'kalnu zeme'. (šķirklī dagestāņi)
- No grieķu daktylos 'pirksts' un skopeo 'skatos'. (šķirklī daktiloskopija)
- No lejasvācu dāler (vācu Taler), kam pamatā ir lejasvācu dal (vācu Tal) 'ieleja', jo pirmie dālderi kalti no Joahima ielejā iegūtā sudraba. (šķirklī dālderis)
- Pēc angļu zinātnieka Dž. Daltona (J. Dalton) vārda, kas pirmoreiz aprakstījis šos redzes traucējumus, jo pats ar tiem slimojis. (šķirklī daltonisms)
- Pēc Damaskas pilsētas (Sīrijā) nosaukuma, kur tika austs šāds audums. (šķirklī damasts)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- No vācu Dattel, itāļu dattilo, kam pamatā grieķu daktylos 'pirksts'. (šķirklī datele)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
- No latīņu defectus 'trūkums, vaina' un grieķu skopien 'skatīties'. (šķirklī defektoskopija)
- No krievu дегазация, franču dégazer, kam pamatā latīņu de- 'atdalīt' un nīderlandiešu gas 'gāze'. (šķirklī degazācija)
- No franču dégustation, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot, nobaudīt'. (šķirklī degustācija)
- No franču déguster, kam pamatā latīņu degustare 'nogaršot'. (šķirklī degustēt)
- No latīņu degeneratus, kam pamatā latīņu degenerare 'izdzimt, izvirst'. (šķirklī deģenerāts)
- No jaunlatīņu deuterium, kam pamatā grieķu deuteros 'otrais'. (šķirklī deitērijs)
- No franču décade 'desmit dienas', kam pamatā grieķu dekas (dekados) 'desmits'. (šķirklī dekāde)
- No franču décadence 'pagrimums', kam pamatā latīņu decadentia. (šķirklī dekadence)
- No vācu Dekanat, kam pamatā latīņu decanatus. (šķirklī dekanāts)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No franču décoration 'izgreznojums', kam pamatā latīņu decorare 'izgreznot, izrotāt'. (šķirklī dekorācija)
- No franču décorer, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekorēt)
- No franču décor, kam pamatā latīņu decorare 'rotāt'. (šķirklī dekors)
- No franču décret, kam pamatā latīņu decretum 'lēmums'. (šķirklī dekrēts)
- No franču décolleté 'atkailināts kakls, pleci', kam pamatā latīņu collum 'kakls'. (šķirklī dekoltē)
- No grieķu dekalogos 'desmitvārdi' (déka 'desmit' un logos 'vārds, jēdziens'). (šķirklī dekalogs)
- No franču délimitation, kam pamatā latīņu de- un limitare 'robeža, robežlīnija'. (šķirklī delimitācija)
- No delta un franču planer 'planēt', kam pamatā latīņu planum 'plāksne'. (šķirklī deltaplāns)
- No viduslejasvācu delveren 'pļāpāt, kliegt, lamāt', kas latviešu valodā ienācis 17. gs. (šķirklī delverēties)
- No franču démarcation, spāņu demarcación, kam pamatā demarcar 'atzīmēt robežas'. (šķirklī demarkācija)
- No franču démission, kam pamatā latīņu demissio 'atlaišana'. (šķirklī demisija)
- No franču démobiliser (dé- 'atpakaļ' un mobiliser 'mobilizēt'). (šķirklī demobilizēt)
- No franču démographie, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un graphō 'rakstu'. (šķirklī demogrāfija)
- No franču démocratie, kam pamatā grieķu dēmokratia (dēmos 'tauta' un kratos 'vara'.) (šķirklī demokrātija)
- No franču démoraliser, kam pamatā latīņu de- un moral 'morāle'. (šķirklī demoralizēt)
- No franču dénationaliser, kam pamatā de- un nationaliser 'nacionalizēt'. (šķirklī denacionalizēt)
- No jaunlatīņu denaturatus 'tāds, kas zaudējis dabiskās īpašības'. (šķirklī denaturāts)
- No viduslejasvācu dunninge, kam pamatā dunne 'plāns, tievs'. (šķirklī deniņi)
- No franču démocrate, kam pamatā grieķu dēmos 'tauta' un kratein 'valdīt'. (šķirklī demokrāts)
- No franču dentine, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentīns)
- No franču depilation, kam pamatā latīņu depilare 'izraut matus'. (šķirklī depilācija)
- No franču dépôt, kam pamatā latīņu depositum. (šķirklī depo)
- No franču déportation, kam pamatā latīņu deportatio. (šķirklī deportācija)
- No vācu Depositar, kam pamatā latīņu depositarius 'noguldījuma glabātājs'. (šķirklī depozitāre)
- No angļu depressant, kam pamatā depressare 'nomākt, nospiest'. (šķirklī depresanti)
- No latīņu dentalis, kam pamatā dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentāls)
- No franču dentiste, kam pamatā latīņu dens (ģen. dentis) 'zobs'. (šķirklī dentists)
- No franču dessert, kam pamatā ir desservir 'tīrs galds' (des- 'prom' un servir 'servēt'). (šķirklī deserts)
- No franču détoner, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonēt)
- No latīņu distillare, destillare, kam pamatā ir de- 'lejā' un stillare 'pilēt'. (šķirklī destilēt)
- No krievu детализировать, kam pamatā franču détailler. (šķirklī detalizēt)
- No angļu detective, kam pamatā latīņu detectio 'atklāšana'. (šķirklī detektīvs)
- No angļu detector 'atklājējs', kam pamatā latīņu detect- 'neatklāts'. (šķirklī detektors)
- No latīņu destructivus, kam pamatā destruere 'postīt, ārdīt'. (šķirklī destruktīvs)
- No franču détonation, kam pamatā latīņu detonare 'nodārdēt'. (šķirklī detonācija)
- No vācu Devalvation, franču dévaluation, kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī devalvācija)
- No vācu devalvieren, kam pamatā franču vārds. (šķirklī devalvēt)
- No franču désinfection, kam pamatā dez un latīņu infectio 'aplipināšana'. (šķirklī dezinfekcija)
- No franču désinfecter, kam pamatā des un infecter 'inficēt'. (šķirklī dezinficēt)
- No dez un latīņu insectum 'kukainis'. (šķirklī dezinsekcija)
- No krievu дезодорант, vācu Desodorant, kam pamatā ir franču dés 'priedēklis, kas norāda uz kā noņemšanu, novēršanu' un latīņu odor 'smarža, smaka'. (šķirklī dezodorants)
- No krievu дежурство, kam pamatā franču du jour 'dienas-'. (šķirklī dežūra)
- No krievu дежурить, kam pamatā franču être du jour 'dienas-'. (šķirklī dežurēt)
- No grieķu diadēma, kam pamatā diadein 'apsējs'. (šķirklī diadēma)
- No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
- No vācu Diagnostik, kam pamatā grieķu diagnōstikos 'spējīgs atšķirt, noteikt'. (šķirklī diagnostika)
- No latīņu diagramma, kam pamatā grieķu diagraphein 'iezīmēt ar līnijām'. (šķirklī diagramma)
- No grieķu diakonia 'kalpošana', 'darbs, dienests'. (šķirklī diakonija)
- No latīņu diagonalis, kam pamatā grieķu diagōnios 'no leņķa uz leņķi ejošs'. (šķirklī diagonāle)
- No latīņu diaconus, kam pamatā grieķu diakonos 'kalps'. (šķirklī diakons)
- No grieķu dialektikē 'debatēšanas māksla', kam pamatā dialegesthai 'sarunāties ar'. (šķirklī dialektika)
- No latīņu diapason, kam pamatā grieķu dia pasōn (chordōn) 'caur visām (stīgām)'. (šķirklī diapazons)
- No vācu Didaktik, kam pamatā grieķu didaktikos 'pamācošs'. (šķirklī didaktika)
- No latīņu dioecesis, kam pamatā grieķu diokēsis 'pārvalde'. (šķirklī diecēze)
- No vācu Diathermie, kam pamatā grieķu dia 'caur' un thermē 'karstums'. (šķirklī diatermija)
- No grieķu diatonikon (genos) 'diatoniskā (skaņkārta)'. (šķirklī diatonika)
- No viduslejasvācu dēnen 'kalpot'. (šķirklī dienēt)
- No vācu Differential, kam pamatā latīņu differentia 'atšķirība'. (šķirklī diferenciālis)
- No franču dièse, kam pamatā grieķu dièsis. (šķirklī diēzs)
- No franču diphtongue, kam pamatā grieķu diphthoggos (grieķu – di(s) 'divreiz, divkārt' un phthoggos 'skaņa, balss'). (šķirklī diftongizēties)
- No vācu diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt)
- No angļu digital 'ciparu', kam pamatā latīņu digitus 'pirksts'. (šķirklī digitāls)
- No vācu Diktat, kam pamatā latīņu dictātum. (šķirklī diktāts)
- No vācu Diktaphon, kam pamatā latīņu dictare 'diktēt' un grieķu phōnē 'skaņa, runa'. (šķirklī diktofons)
- No krievu диктор, kam pamatā latīņu dictor 'runātājs'. (šķirklī diktors)
- No franču, itāļu dilettante 'mākslu mīlošs', kam pamatā dilettare 'baudīt, sajūsmināties'. (šķirklī diletants)
- No franču dynamique, kam pamatā grieķu dynamikos un dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamika)
- No zviedru dynamit, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dinamīts)
- No franču dynamométre, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks' un metron 'mērs'. (šķirklī dinamometrs)
- No arābu dīnār, kas veidots pēc Romas sudraba monētas denārija nosaukuma. (šķirklī dinārs)
- No latīņu dynasteia, kam pamatā grieķu dynastia 'vara, valdība'. (šķirklī dinastija)
- No angļu dingo, kam pamatā austrāliešu din-gu. (šķirklī dingo)
- No franču dioptrie, latīņu dioptra, kam pamatā grieķu di 'cauri' un optos 'redzams'. (šķirklī dioptrija)
- No franču, angļu diorama, kam pamatā grieķu dia 'caur' un horama 'skats'. (šķirklī diorāma)
- No franču diplomate, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diplomāts)
- No franču diplôme, kam pamatā grieķu diplōma 'salocīts dokuments'. (šķirklī diploms)
- No vācu Dipol, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un polos 'pols'. (šķirklī dipols)
- No franču directive, kam pamatā latīņu dirigere 'virzīt'. (šķirklī direktīva)
- No vācu Dirigent, kam pamatā ir latīņu dirigere 'vadīt'. (šķirklī diriģents)
- No dis un grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī disharmonija)
- No vācu diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt)
- No itāļu disconto 'atskaitījums'. (šķirklī diskonts)
- No franču discotheque 'skaņuplašu krātuve', kam pamatā disque 'skaņuplate' un grieķu thēkē 'krātuve, glabātava'. (šķirklī diskotēka)
- No latīņu dissidens (dissidentis) 'tāds, kas nepiekrīt, runā pretī'. (šķirklī disidents)
- No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans 'nesaskanīgs, dažādi skanošs'. (šķirklī disonanse)
- No latīņu dispersus 'izkliedēts, izkaisīts'. (šķirklī disperss)
- No latīņu dividendus 'tāds, kas jāsadala'. (šķirklī dividende)
- No grieķu dōdeka 'divpadsmit' un fōnē 'skaņa'. (šķirklī dodekafonija)
- No itāļu doge, kam pamatā latīņu dux (ducis) 'vadonis'. (šķirklī dodžs)
- No grieķu dogma 'uzskats'. (šķirklī dogma)
- No grieķu dogma (dogmatos) 'mācība, noteikts uzskats'. (šķirklī dogmats)
- No latīņu docens (docentis) 'tas, kas māca'. (šķirklī docents)
- No franču documenter, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentēt)
- No angļu dollar, kam pamatā lejasvācu dāler (vācu Taler). (šķirklī dolārs)
- No franču documentaire, kam pamatā latīņu documentum 'pierādījums'. (šķirklī dokumentārs)
- No latīņu Dominicanus, kam pamatā mūka Dominika (Domingo de Guzmana) vārds. (šķirklī dominikāņi)
- No vācu Domkapitel. (šķirklī domkapituls)
- No angļu dominion, kam pamatā latīņu dominium 'valdījums, īpašums'. (šķirklī domīnija)
- No angļu doping, kam pamatā dope 'lietot narkotiskus līdzekļus'. (šķirklī dopings)
- No austrumfrīzu drank 'dzēriens; samazgas, saskalas'. (šķirklī draņķis)
- J. Ilstera (1883. g.) ieviests vārds botānikas terminoloģijā. (šķirklī drīksna)
- No franču duel, kam pamatā latīņu duellum 'karš'. (šķirklī duelis)
- No itāliešu duetto, kam pamatā latīņu duo 'divi'. (šķirklī duets)
- A. Kronvalda jaunvārds, kas iesakņojies valodā 19. gs. beigās J. Alunāna darinātā dziesminieks (1857. g.) vietā. (šķirklī dzejnieks)
- No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos 'melnkoks'. (šķirklī ebenkoks)
- No franču égocentrisme, kam pamatā latīņu ego 'es' un centrum 'centrs'. (šķirklī egocentrisms)
- No franču egoïsme, kam pamatā latīņu ego 'es'. (šķirklī egoisms)
- No vācu Echolot, kam pamatā grieķu ēchō 'atbalss'. (šķirklī eholote)
- No grieķu euphēmismos (euphēmos 'labskanīgs'). (šķirklī eifēmisms)
- No vācu eklektisch, kam pamatā grieķu eklektikos 'tāds, kas izvēlas'. (šķirklī eklektisks)
- No franču éclectisme, kam pamatā grieķu eklektikos. (šķirklī eklektisms)
- No vācu Okologie, kam pamatā grieķu oikos 'māja', logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ekoloģija)
- No vācu Ökonom, kam pamatā grieķu oikonomos. (šķirklī ekonoms)
- No franču excentrique, kam pamatā latīņu ex 'no, ārpus' un centrum 'centrs'. (šķirklī ekscentriķis)
- No franču existence, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistence)
- No vācu Existentialismus vai franču existentialisme, kam pamatā latīņu existentia 'pastāvēšana'. (šķirklī eksistenciālisms)
- No franču exister, kam pamatā latīņu existere 'rasties, izcelties'. (šķirklī eksistēt)
- No angļu excavator, kam pamatā latīņu excavare 'izdobt'. (šķirklī ekskavators)
- No franču exorcisme, kam pamatā baznīcas latīņu exorcizare. (šķirklī eksorcisms)
- No latīņu expeditio 'sarīkošana, sagatavošana, karagājiens'. (šķirklī ekspedīcija)
- No latīņu explicatio 'izskaidrošana'. (šķirklī eksplikācija)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No vācu Explosion, kam pamatā latīņu explosio 'padzīšana plaukšķinot'. (šķirklī eksplozija)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No angļu exclusive, kam pamatā latīņu exclusivus 'izslēgts'. (šķirklī ekskluzīvs)
- No vācu Expeditor, kam pamatā latīņu expedire 'nosūtīt'. (šķirklī ekspeditors)
- No krievu экспонат, kam pamatā latīņu exponatus 'nolikts apskatei'. (šķirklī eksponāts)
- No latīņu exponere 'parādīt apskatei'. (šķirklī eksponēt)
- No angļu express, kam pamatā latīņu expressus 'pastiprināts'. (šķirklī ekspresis)
- No franču expropriation, kam pamatā latīņu expropriatio 'īpašuma atņemšana'. (šķirklī ekspropriācija)
- No franču extase, kam pamatā grieķu ekstasis 'atrašanās ārpus sevis'. (šķirklī ekstāze)
- No franču exterieur, kam pamatā latīņu exterior 'ārējs'. (šķirklī eksterjers)
- No angļu export, kam pamatā latīņu exportare 'izvest'. (šķirklī eksports)
- No latīņu extractum 'tas, kas izvilkts'. (šķirklī ekstrakts)
- No franču extraversion, kam pamatā extra un latīņu vertere 'pagriezt'. (šķirklī ekstraversija)
- No franču extrémisme, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstrēmisms)
- No vācu Extremität, kam pamatā latīņu extremitas (extremitatis) 'gals, galējā robeža'. (šķirklī ekstremitāte)
- No krievu экстремальный, kam pamatā latīņu extremus 'galējs'. (šķirklī ekstremāls)
- No vācu Äquilibristik, kam pamatā latīņu aequilibris 'līdzsvara stāvoklī esošs'. (šķirklī ekvilibristika)
- No vācu Elefant, kam pamatā grieķu elephas (elephantos) 'zilonis'. (šķirklī elefants)
- No latīņu oecumenicus, kam pamatā grieķu oikumenikos 'visas pasaules'. (šķirklī ekumenisks)
- No franču équatorial, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī ekvatoriāls)
- No grieķu ektos 'ārpus' un parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda, liekēdis'. (šķirklī ektoparazīts)
- No grieķu kardio 'sirds' un grapho 'rakstu'. (šķirklī elektrokardiogrāfija)
- No vācu Elektrokarren. (šķirklī elektrokārs)
- No vācu Elf, kam pamatā Alp 'lietuvēns, murgi'. (šķirklī elfs)
- No latīņu elevator 'tas, kas paceļ' (elevare 'pacelt'). (šķirklī elevators)
- No latīņu emigrans (emigrantis) 'kas izceļo, izceļotājs'. (šķirklī emigrants)
- No vācu Eminenz, kam pamatā latīņu eminentia 'pārākums'. (šķirklī eminence)
- No franču émir, kam pamatā arābu amīr 'pavēlnieks'. (šķirklī emīrs)
- No franču émissaire, kam pamatā latīņu emissarius 'sūtītais'. (šķirklī emisārs)
- No vācu Emittent, kam pamatā latīņu emittens (emittentis) 'kas izlaiž'. (šķirklī emitents)
- No franču émotion, kam pamatā latīņu emovere 'satraukt, saviļņot'. (šķirklī emocijas)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No franču émulsion, kam pamatā latīņu emulsus 'izslaukts'. (šķirklī emulsija)
- No franču encyclopédie, kam pamatā grieķu enkyklios paideia 'izglītības loks'. (šķirklī enciklopēdija)
- No franču endémie, kam pamatā grieķu endēmos 'vietējais'. (šķirklī endēmija)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokardīts)
- No grieķu endon 'iekšā' un kardia 'sirds'. (šķirklī endokards)
- No grieķu endon 'iekšā' un skopein 'skatīties'. (šķirklī endoskopija)
- No vācu Energetik, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī enerģētika)
- No grieķu en 'iekšā' un harmonia 'saskaņa'. (šķirklī enharmonisms)
- No franču entomologie, kam pamatā grieķu entomon 'kukainis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī entomoloģija)
- No vācu Enzyme, kam pamatā grieķu en 'iekšā' un zymē 'raugs'. (šķirklī enzīms)
- No vācu Engel, kam pamatā latīņu angelus, grieķu angelos 'vēstnesis, sūtnis'. (šķirklī eņģelis)
- No grieķu erythros 'sarkans' un kytos 'šūna'. (šķirklī eritrocīti)
- No franču épisode, kam pamatā grieķu epeisodion 'no ārienes ienākdams'. (šķirklī epizode)
- No grieķu epopoiia 'episka dzeja', no poiεō 'radīt'. (šķirklī epopeja)
- No lejasvācu örgel, vācu Orgel, kam pamatā grieķu organon 'rīks, darbarīks, instruments'. (šķirklī ērģeles)
- No angļu ergonomics, kam pamatā grieķu ergon 'darbs'. (šķirklī ergonomika)
- No viduslejasvācu trosse, kam pamatā viduslaiku latīņu tortiare 'savīt'. (šķirklī trose)
- No franču éroder, kam pamatā ir latīņu erodere 'izgrauzt, saēst'. (šķirklī erodēt)
- No latīņu erosio 'izskalošana, sairšana'. (šķirklī erozija)
- No esperanto valodas izveidotāja L. Zamenhofa pseidonīma Esperanto 'cerošs', kam pamatā latīņu sperare 'cerēt'. (šķirklī esperanto)
- 19. gs. beigās darināts jaunvārds no esams, kam pamatā darbības vārds būt. (šķirklī esamība)
- No franču essence, kam pamatā latīņu essentia 'būtība'. (šķirklī esence)
- No franču érotique, kam pamatā grieķu erōtikos 'ar mīlestību saistīts'. (šķirklī erotika)
- No angļu escalator, kam pamatā latīņu scala 'kāpnes'. (šķirklī eskalators)
- No franču esplanade, kam pamatā latīņu explanatus 'nolīdzināts, plakans'. (šķirklī esplanāde)
- No krievu эсеры, kam pamatā saīsinājums no социалисты – революционеры. (šķirklī eseri)
- No grieķu aisthētikos 'tāds, kas sajūt, jūt'. (šķirklī estētika)
- No grieķu ēthika, ēthos 'tikums'. (šķirklī ētika)
- No grieķu aisthētēs 'tāds, kas jūt'. (šķirklī estēts)
- No franču eventuel, kam pamatā latīņu eventus 'gadījums'. (šķirklī eventuāls)
- No itāļu forte 'spēcīgi, skaļi'. (šķirklī f)
- No angļu file 'kartotēka, reģistrs'. (šķirklī fails)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No franču fantôme, kam pamatā grieķu phantasma 'spoks'. (šķirklī fantoms)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No franču fatalisme, kam pamatā latīņu fatalis 'liktenīgs'. (šķirklī fatālisms)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No latīņu faeces 'atliekas'. (šķirklī fēces)
- No franču fédéralisme, kam pamatā latīņu foedus 'savienība'. (šķirklī federālisms)
- No franču fée, kam pamatā latīņu fatum 'liktenis'. (šķirklī feja)
- No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
- No latīņu felinus (feles) 'kaķis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī felinoloģija)
- No franču féminism, kam pamatā latīņu femina 'sieviete'. (šķirklī feminisms)
- No grieķu phainomenon 'tas, kas parādās'. (šķirklī fenomens)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No franču festival, kam pamatā latīņu fest 'svētki'. (šķirklī festivāls)
- No vācu Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts)
- No franču fétiche, kam pamatā portugāļu feitiço 'amulets, burvība'. (šķirklī fetišs)
- No latīņu fibrilla, kas ir pamazinājuma forma no fibra 'šķiedra'. (šķirklī fibrilla)
- No franču fixage, kam pamatā latīņu fixus 'ciets, stiprs'. (šķirklī fiksāža)
- No franču fictif, kam pamatā latīņu fictio 'izdomājums'. (šķirklī fiktīvs)
- No franču philharmonique, itāļu filormonica, kam pamatā grieķu phileō 'mīlu' un harmonia 'harmonija'. (šķirklī filharmonija)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No filma un grieķu thēkē 'glabātava, kaste'. (šķirklī filmotēka)
- No vācu Philokartie, kam pamatā grieķu philein 'mīlēt' un franču carte (postale) 'atklātne'. (šķirklī filokartija)
- No franču filtre, kam pamatā viduslaiku latīņu filtrum. (šķirklī filtrs)
- No itāļu finale, kam pamatā latīņu finalis 'gala-'. (šķirklī fināls)
- No itāļu firma, kam pamatā latīņu firmare 'apstiprināt, parakstīt'. (šķirklī firma)
- No latīņu fiscalis (fiscus 'valsts kase, dārgumu glabātuve'). (šķirklī fiskāls)
- No vācu Phytonzide, kam pamatā grieķu phyton 'augs' un latīņu caedere 'nokaut'. (šķirklī fitoncīdi)
- No franču flacon, kam pamatā viduslaiku latīņu flasco (flasconis) 'pudele'. (šķirklī flakons)
- No portugāļu flamingo, kam pamatā latīņu flamma 'liesma'. (šķirklī flamings)
- No itāļu flauto, kam pamatā latīņu flatus 'vējš, vēsma'. (šķirklī flauta)
- No romiešu dievietes Floras vārda, kam pamatā latīņu flos, flor- 'zieds'. (šķirklī flora)
- No vācu Fokus, kam pamatā latīņu focus 'pavards'. (šķirklī fokuss)
- No vācu Foliant, kam pamatā latīņu folium 'lapa'. (šķirklī foliants)
- No franču fondue (fondre 'kausēt'). (šķirklī fondī)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fonds)
- No grieķu phōnē 'skaņa', endon 'iekšā' un skopeō 'skatos'. (šķirklī fonendoskops)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un graphō 'rakstu'. (šķirklī fonogrāfs)
- No grieķu phōnē 'skaņa ' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonogramma)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī fonoloģija)
- No grieķu phōnē 'skaņa' un thēkē 'glabātava'. (šķirklī fonotēka)
- No franču fond, kam pamatā latīņu fundus 'pamats'. (šķirklī fons)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No grieķu phōnē 'skaņa', kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī fonokardiogramma)
- No franču fort, kam pamatā latīņu fortis 'stiprs'. (šķirklī forts)
- No franču valodas fossile, kam pamatā latīņu fossilus 'izrakts'. (šķirklī fosils)
- No franču fossile, kam pamatā latīņu fosilis 'izrakts'. (šķirklī fosilija)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanonizēt)
- No vācu Fraktion, kam pamatā latīņu fractio 'laušana'. (šķirklī frakcija)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- No vācu Phrase, kam pamatā grieķu phrasis 'izteiciens, teiciens'. (šķirklī frāze)
- No franču frequence, kam pamatā latīņu frequentia 'biežums'. (šķirklī frekvence)
- No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
- No vācu Frikadelle. (šķirklī frikadele)
- No franču frivole, kam pamatā latīņu frivolus 'muļķīgs, tukšs'. (šķirklī frivols)
- No franču funiculaire, kam pamatā latīņu funiculus 'virve'. (šķirklī funikulieris)
- No franču fonctionner, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī funkcionēt)
- No itāļu furore, kam pamatā latīņu furor 'trakums'. (šķirklī furors)
- No franču futurisme, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futūrisms)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No vācu Gallert, kam pamatā latīņu gelare 'sasaldēt'. (šķirklī galerts)
- No franču gallicisme, kam pamatā latīņu Gallicus 'gallu'. (šķirklī gallicisms)
- Pēc 18. gs. itāliešu zinātnieka L. Galvāni vārda. (šķirklī galvanisks)
- J. Alunāna 1857. g. no vārda gars darinātais atvasinājums garinieks 'reliģiskā kulta kalpotājs' valodā neieviesās, tā vietā "Baltijas Vēstnesī" sāka lietot no vārda garīgs atvasināto garīgnieks, ko vēlāk aizstāja forma garīdznieks. (šķirklī garīdznieks)
- No grieķu kaustikos 'dedzinošs'. (šķirklī kaustisks)
- No grieķu gastēr 'kuņģis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī gastroskopija)
- No japāņu geisha, kam pamatā gei 'māksla' un sha 'cilvēks'. (šķirklī geiša)
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu Gael, kam pamatā gēlu Gaidheal. (šķirklī gēli)
- No latīņu Gentiana (romiešu vēsturnieks Plīnijs stāsta, ka nosaukums veidots pēc Ilīrijas valdnieka Gentiusa vārda, kurš atklājis šā auga ārstnieciskās īpašības). (šķirklī genciāna)
- No vācu Genozid, kam pamatā grieķu genos 'dzimta, cilts' un latīņu caedere 'nogalināt'. (šķirklī genocīds)
- No vācu Gen, kam pamatā grieķu genos 'izcelšanās, rašanās'. (šķirklī gēns)
- No angļu guinea, Guinea 'Gvineja', jo pirmās monētas kaltas no zelta, kas bija atvests no Gvinejas. (šķirklī gineja)
- No angļu ketchup, kam pamatā ķīniešu kē chap 'tomātu sula'. (šķirklī kečups)
- Nosaukums dots pēc lapu formas, kas atgādina zobenu (latīņu gladius 'neliels zobens'). (šķirklī gladiola)
- No grieķu glaukōma, no glaukos 'zilganzaļš', jo dažreiz slimnieka acs zīlītei ir zaļgana nokrāsa. (šķirklī glaukoma)
- No vācu Glaukonit, kam pamatā grieķu glaukos 'zaļgans'. (šķirklī glaukonīts)
- No franču glycérine, kam pamatā grieķu glykeros 'salds'. (šķirklī glicerīns)
- No latīņu glossarium, kam pamatā grieķu glōssa 'mēle, valoda', arī 'maz zināms vārds'. (šķirklī glosārijs)
- No vācu Glutaminsäure, kam pamatā latīņu gluten 'līme' un amīns. (šķirklī glutamīnskābe)
- No vācu Gnoseologie, kam pamatā grieķu gnōsis 'atziņa, izzināšana'. (šķirklī gnozeoloģija)
- No franču gnou, holandiešu gnoe, kam pamatā hotentotu ngu. (šķirklī gnu)
- No franču tekstilražotāju Gobelēnu dzimtas (Gobelin) vārda. Vārdā gobelēns abas e skaņas izrunājamas šauri, jo tas ir svešvārds. (šķirklī gobelēns)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- No latīņu Gothi, grieķu Go(t)thoi, kam pamatā gotu Gutthiuda 'gotu tauta'. (šķirklī goti)
- No vācu Graphik, kam pamatā latīņu graphice 'zīmēšana', grieķu graphikē (technē) 'zīmēšanas (māksla)'. (šķirklī grafika)
- No vācu Graphit, kam pamatā grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī grafīts)
- No grieķu graphein 'rakstīt' un mania 'kaisle'. (šķirklī grafomānija)
- No vācu Grammolekul, kam pamatā grieķu gramma 'sīka svara vienība' un latīņu moles 'masa'. (šķirklī grammolekula)
- No grieķu gramma 'pieraksts' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī gramofons)
- No franču gramme, grieķu gramma 'sīka svara vienība'. (šķirklī grams)
- No spāņu grande, kam pamatā latīņu grandis 'liels, svarīgs'. (šķirklī grands)
- No itāļu granito, kam pamatā latīņu granum 'grauds'. (šķirklī granīts)
- No Bībeles leģendas par dzīvnieku (kazu, āzi), kam simboliski tika uzlikti visas tautas grēki. (šķirklī grēkāzis)
- No franču grendier (grenade 'granāta'), jo sākotnēji grenadieris bija kareivis, kas apbruņots ar granātām un apmācīts to mešanā. (šķirklī grenadieris)
- No vācu Greif, kam pamatā latīņu gryphus. (šķirklī grifs)
- No krievu грузин, kam pamatā osetīnu gurdziag un turku gurdži, girdži. (šķirklī gruzīni)
- No vācu kognitiv, kam pamatā latīņu cognitio 'izziņa'. (šķirklī kognitīvs)
- No malajiešu getah 'sveķi' un percha 'koks, kas izdala sveķus'. (šķirklī gutaperča)
- No angļu colonialism, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniālisms)
- No franču général, kam pamatā latīņu generalis 'vispārējs, galvenais'. (šķirklī ģenerālis)
- No lejasvācu gerwekamer, vācu Gerbkammer 'sakristeja'. (šķirklī ģērbkambaris)
- No krievu георгин, георгина, kam pamatā Pēterburgas botāniķa Georgi vārds. (šķirklī ģeorģīne)
- No angļu khaki, kam pamatā urdu khākī 'putekļu krāsā'. (šķirklī haki)
- No franču habit, kam pamatā latīņu habitus 'āriene'. (šķirklī habits)
- Pēc Kopenhāgenas nosaukuma latīņu valodā (Hafnia), kur tika veikti pētījumi. (šķirklī hafnijs)
- No japāņu haikai no ku 'vieglās, nenopietnās vārsmas'. (šķirklī haiku)
- No grieķu gypsos 'krīts, kaļķis'. (šķirklī ģipsis)
- No angļu hamburger, kam pamatā ir Vācijas pilsētas Hamburgas nosaukums. (šķirklī hamburgers)
- No vācu Heroik, kam pamatā grieķu hērōikos. (šķirklī heroika)
- No vācu Harmonium, kam pamatā grieķu harmonia 'saskaņa'. (šķirklī harmonijs)
- No vācu Harmonika, kam pamatā latīņu harmonica, grieķu harmonikos 'harmonisks, saskanīgs'. (šķirklī harmonikas)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No grieķu hēlios 'saule', jo šis elements pirmoreiz tika atklāts Saules spektrā. (šķirklī hēlijs)
- No franču hélicoptère, kam pamatā grieķu helix (helikos) 'virpulis' un pteron 'spārns'. (šķirklī helikopters)
- No grieķu hellēnismos, kam pamatā Hellēnes 'grieķi'. (šķirklī hellēnisms)
- No grieķu chainein 'skaldīt' un melon 'ābols'. (šķirklī henomele)
- No vācu Heraldik, kam pamatā latīņu heraldus. (šķirklī heraldika)
- No franču héliocentrique, kam pamatā grieķu hēlios 'saule'. (šķirklī heliocentrisms)
- No vācu Heroin, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroīns)
- No franču héroїsme, kam pamatā grieķu hērōs 'varonis'. (šķirklī heroisms)
- No latīņu Hevea, kam pamatā attiecīgais indiāņu vārds. (šķirklī heveja)
- No grieķu hydra 'ūdensčūska'. (šķirklī hidra)
- No angļu hydrant, kam pamatā grieķu hydōr 'ūdens'. (šķirklī hidrants)
- No grieķu hydōr 'ūdens' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī hidrofons)
- No franču hygiène, kam pamatā grieķu hygieinē (technē) 'veselības māksla'. (šķirklī higiēna)
- No vācu Chinin, kam pamatā peruāņu kina 'miza'. (šķirklī hinīns)
- No grieķu hygros 'mitrs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī higroskopisks)
- No franču valodas hypnotiser, kam pamatā ir grieķu valodas vārds. (šķirklī hipnotizēt)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu cheir 'roka' un manteia 'zīlēšana, pareģošana'. (šķirklī hiromantija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No angļu hockey, kam pamatā vecfranču hoquet 'ganu nūja'. (šķirklī hokejs)
- No angļu holding 'tāds, kas tur'. (šķirklī holdings)
- No grieķu holos 'viss, pilnīgs' un kaustos 'nodedzināts'. (šķirklī holokausts)
- No angļu homophoby, kam pamatā grieķu homos 'tāds pats, vienāds, līdzīgs' un phobos 'bailes'. (šķirklī homofobija)
- No angļu hormone, kam pamatā ir grieķu hormaein 'iekustināt, ierosināt'. (šķirklī hormons)
- No grieķu hōroskopos, kura pamatā hōra 'laiks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī horoskops)
- No vācu Chordaten, kam pamatā grieķu chordē 'stīga'. (šķirklī hordaiņi)
- No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt)
- No grieķu chronika, chronikos 'ar laiku saistīts'. (šķirklī hronika)
- No franču huguenots, kam pamatā ir Ženēvas birģermeistara uzvārda Hugues saplūdums ar eiguenot. (šķirklī hugenoti)
- No vācu Humanismus, kam pamatā latīņu humanus 'cilvēcīgs'. (šķirklī humānisms)
- No franču chromatisme, kam pamatā grieķu chrōma 'krāsa'. (šķirklī hromatisms)
- No franču idealisme vai vācu Idealismus, kam pamatā latīņu idealis. (šķirklī ideālisms)
- No grieķu idea 'izskats, veids, forma'. (šķirklī ideja)
- No viduslaiku latīņu identificare 'uzskatīt par vienādiem'. (šķirklī identificēt)
- No vācu Idylle, kam pamatā grieķu eidyllion 'ainiņa'. (šķirklī idille)
- No poļu kraowiak, kam pamatā bijušās Polijas galvaspilsētas Krakovas nosaukums. (šķirklī krakovjaks)
- No angļu quark (termina nozīmē sāka lietot amerikāņu fiziķis M. Gells-Manns, izmantodams īru rakstnieka Dž. Džoisa neoloģismu, kas apzīmē kaut ko nenoteiktu, mistisku). (šķirklī kvarks)
- No vācu Ichthyol, kam pamatā grieķu ichtys 'zivs' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī ihtiols)
- No grieķu ichtys 'zivs' un grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī ihtiozaurs)
- No grieķu Ikaros. (šķirklī Ikars)
- No latīņu icon, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls'. (šķirklī ikona)
- No krievu иконостас, kam pamatā grieķu eikōn 'attēls' un stasis 'stāvēšanas vieta'. (šķirklī ikonostass)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
- No franču illégal, kam pamatā latīņu illegalis; in(il) 'ne' un legalis 'likumīgs'. (šķirklī ilegāls)
- No latīņu valodas illustrare 'izskaidrot, attēlot'. (šķirklī ilustrēt)
- No latīņu ilustrator 'paskaidrotājs, attēlotājs'. (šķirklī ilustrators)
- No angļu import, kam pamatā latīņu importare 'ienest'. (šķirklī imports)
- No angļu to import, franču importer, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī importēt)
- No angļu imperialism, kam pamatā latīņu imperialis, imperium 'vara'. (šķirklī imperiālisms)
- No angļu to implant, kam pamatā latīņu implantare 'iestādīt'. (šķirklī implantēt)
- No vācu imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī imponēt)
- No vācu Impotenz, kam pamatā latīņu impotens, impotentis 'nespēcīgs'. (šķirklī impotence)
- No latīņu imperator 'pavēlnieks, karavadonis; ķeizars'. (šķirklī imperators)
- No latīņu incidens, incidentis 'tāds, kas gadās'. (šķirklī incidents)
- No spāņu indigo, kam pamatā latīņu indicum 'indiešu (krāsa)'. (šķirklī indigo)
- No franču individualiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī individuālists)
- 20. gs. 20. gadu jaunvārds, kas darināts no apvidvārda indeve. (šķirklī inde)
- No vācu infizieren, kam pamatā latīņu inficere. (šķirklī inficēt)
- No latīņu informatio 'izskaidrojums, izklāsts'. (šķirklī informācija)
- No latīņu informare 'izveidot priekšstatu par kaut ko'. (šķirklī informēt)
- No vācu infinit, kam pamatā latīņu infinitivus. (šķirklī infinitīvs)
- No vācu Ingwer, kam pamatā latīņu gingiber, grieķu zingiberis. (šķirklī ingvers)
- No franču initiateur, kam pamatā atbilstošais latīņu valodas vārds. (šķirklī iniciators)
- No franču initiative, kam pamatā latīņu initiare 'sākt, sākties'. (šķirklī iniciatīva)
- No vācu Inkassant. (šķirklī inkasents)
- No franču incriminer 'apsūdzēt', kam pamatā latīņu crimen, criminis 'pārkāpums, noziegums'. (šķirklī inkriminēt)
- No latīņu in 'uz' un scaena 'skatuve'. (šķirklī inscenēt)
- No latīņu insectum 'kukainis' un caedere 'nonāvēt'. (šķirklī insekticīds)
- No latīņu inspectio 'apskate'. (šķirklī inspekcija)
- No latīņu inspicere 'ieskatīties, novērot'. (šķirklī inspicēt)
- No latīņu integratio 'atjaunošana' (integer 'vesels, neskarts'). (šķirklī integrācija)
- No latīņu integrālis, integer 'vesels, neskarts'. (šķirklī integrālis)
- No latīņu intermedius 'tas, kas atrodas vidū'. (šķirklī intermēdija)
- No vācu Internationalismus, kam pamatā latīņu inter 'starp' un natio, nationis 'tauta'. (šķirklī internacionālisms)
- No vācu Internat, kam pamatā latīņu internus 'iekšējs'. (šķirklī internāts)
- No latīņu interpretari 'izskaidrot, iztulkot'. (šķirklī interpretēt)
- No franču intervention, kam pamatā latīņu interventio 'iejaukšanās'. (šķirklī intervence)
- No latīņu intonatio, intonare 'skaļi izrunāt'. (šķirklī intonācija)
- No franču interpréte, kam pamatā latīņu interpres 'tulks, izskaidrotājs'. (šķirklī interprets)
- No franču intime, kam pamatā latīņu intimus 'pats dziļākais, iekšējais'. (šķirklī intīms)
- No franču introversion, kam pamatā latīņu introvertere (intro 'iekšā' un vertere 'pagriezt'). (šķirklī introversija)
- No latīņu intuitio, intueri 'vērīgi skatīties'. (šķirklī intuīcija)
- No vācu Investition, kam pamatā latīņu investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī investīcija)
- No franču yperite (pēc Beļģijas pilsētas Ipras nosaukuma, kur vācu karaspēks 1917. gadā pirmo reizi lietoja šo kaujasvielu). (šķirklī iprīts)
- No franču irrationalité, kam pamatā latīņu irrationalis 'nesaprātīgs'. (šķirklī iracionalitāte)
- Pēc angļu zinātnieka V. Leišmena vārda. (šķirklī leišmanijas)
- No somu letkis, letkajenkka 'čūskas deja'. (šķirklī letkiss)
- No franču isolation, itāļu isolazione, isola 'sala', kam pamatā latīņu insula 'sala'. (šķirklī izolācija)
- No vācu Isomer, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un meros 'daļa'. (šķirklī izomēri)
- No izo- un grieķu thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī izoterma)
- No angļu isotope, kam pamatā grieķu isos 'vienāds' un topos 'vieta'. (šķirklī izotopi)
- No angļu linoleum, kam pamatā latīņu linum 'linu audekls' un oleum 'eļļa'. (šķirklī linolejs)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No portugāļu jaguar, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu jagwâr(a) 'gaļēdājs dzīvnieks'. (šķirklī jaguārs)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No turku yeni çeri 'jauns karaspēks'. (šķirklī janičārs)
- No vācu Jasmin, franču jasmin, kam pamatā persiešu vārds. (šķirklī jasmīns)
- No itāļu maiolica, pēc Maljorkas salas nosaukuma, no kurienes sākotnēji ieveda šos izstrādājumus. (šķirklī majolika)
- No franču jovial, kam pamatā latīņu iovialis 'ar Jupiteru saistīts', jo pēc viduslaiku astrologu domām Jupitera zvaigznājā dzimušie ir priecīgi, omulīgi, vēlīgi, laipni. (šķirklī joviāls)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No Bībeles personāža Jūdas Iskariota vārda. (šķirklī jūdass)
- No vācu Jugendstil, kas radās 1896. g. Minhenē no žurnāla "Jugend" nosaukuma. (šķirklī jūgendstils)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No latīņu iunior 'jaunākais'. (šķirklī juniors)
- No vācu Maniok, spāņu mandioca, kam pamatā Amerikas indiāņu valodas vārds. (šķirklī manioka)
- No personvārda Jurģis, kas aizgūts no viduslejasvācu Jurg, Jorg. (šķirklī jurģi)
- No krievu юрта, kam pamatā tirku yurt 'māja, mītne'. (šķirklī jurta)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No japāņu ka 'dziesma', bu 'deja' un ki 'māksla'. (šķirklī kabuki)
- No franču cadastre, itāļu catast(r)o 'nodokļu saraksts', kam pamatā grieķu katastichon 'saraksts, lapa'. (šķirklī kadastrs)
- No franču cadet 'jaunākais; kursants'. (šķirklī kadets)
- No vācu Kabeltau, holandiešu kabeltoun. (šķirklī kabeļtauva)
- No grieķu kadmeia 'cinka rūda'. (šķirklī kadmijs)
- No franču cadre, kam pamatā latīņu quadrus 'četrstūrains'. (šķirklī kadrs)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No vācu Kaffee, kam pamatā turku kahve, arābu kahwa. (šķirklī kafija)
- No Amerikas spāniešu cafeteria 'kafejnīca'. (šķirklī kafetērija)
- No grieķu kainos 'jauns' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī kainozojs)
- No angļu kayak, kam pamatā attiecīgais eskimosu valodas vārds. (šķirklī kajaks)
- No vācu Kajüte, kam pamatā holandiešu valodas vārds. (šķirklī kajīte)
- No vācu Kakadu, kam pamatā malajiešu kakatua. (šķirklī kakadu)
- No grieķu kakophōnia 'slikta skanēšana'. (šķirklī kakofonija)
- No latīņu cactus, grieķu kaktos. (šķirklī kaktuss)
- No angļu callanetics, kam pamatā šīs sistēmas izstrādātājas Kalanas Pinknijas (Callan Pinckney) vārds. (šķirklī kalanētika)
- No krievu калашников, kam pamatā šā ieroča izgudrotāja M. Kalašņikova vārds. (šķirklī kalašņikovs)
- No latīņu calx (calcis) 'kaļķi'. (šķirklī kalcijs)
- No viduslaiku latīņu calcinare 'pārvērst par kaļķi'. (šķirklī kalcinēt)
- No latīņu calx (calcis) 'kaļķi'. (šķirklī kalcīts)
- No grieķu kalos 'skaists', eidos 'veids' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kaleidoskops)
- No latīņu calendae (kalendas 'mēneša pirmā diena'). (šķirklī kalendārijs)
- No grieķu kalligraphia 'glīts raksts'. (šķirklī kaligrāfija)
- No grieķu kalligraphos 'skaisti rakstīts'. (šķirklī kaligrāfs)
- No vācu Kalium, kam pamatā arābu (al)qili, (al)qalī 'potaša'. (šķirklī kālijs)
- No angļu calico, caliceet (pēc Indijas pilsētas Kalikatas nosaukuma, kur šāds kokvilnas audums ražots). (šķirklī kalikons)
- No tjurku kalin. (šķirklī kalims)
- No franču calorifère, kam pamatā latīņu calor 'siltums, karstums' un ferre 'nest'. (šķirklī kalorifers)
- Latīņu calor 'siltums, karstums' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī kalorimetrs)
- Latīņu calor 'siltums, karstums'. (šķirklī kaloritāte)
- No lībiešu kōl '30 gabalu' vai igauņu kahl 'saišķis, 30 (zivju)'. (šķirklī kāls)
- No igauņu kama. (šķirklī kama)
- No franču camélia, pēc jezuītu mūka G. J. Kamela (G. J. Komel, 1661–1706) vārda, kas šo augu no Japānas atveda uz Eiropu. (šķirklī kamēlija)
- No itāļu musica da camera 'istabas mūzika', ar šo nosaukumu apzīmējot laicīgo mūziku, atšķirībā no baznīcas mūzikas. (šķirklī kamermūzika)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer), latīņu camera, grieķu kamara 'istaba'. (šķirklī kamera)
- No grieķu kaminos 'ceplis, kausējamā krāsns'. (šķirklī kamīns)
- No itāļu firmas nosaukuma Campari, kam pamatā šīs firmas dibinātāja G. Kampari (G. Campari) uzvārds. (šķirklī kampari)
- No lejasvācu kamsōl, franču camisole, kam pamatā latīņu camisia 'krekls'. (šķirklī kamzolis)
- No polinēziešu kanaka 'cilvēks'. (šķirklī kanaks)
- No vācu Kanzel, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kancele)
- No vācu Kanzlei, kam pamatā latīņu cancelli 'režģis, nožogojums'. (šķirklī kanceleja)
- No vācu Kanzler, kam pamatā latīņu cancellarius 'rakstvedis, kancelejas priekšnieks'. (šķirklī kanclers)
- No franču candélabre, kam pamatā latīņu candela 'svece'. (šķirklī kandelabrs)
- No vācu Kandidatur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidatūra)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No franču cannelle, kam pamatā latīņu canna 'caurule, niedre'. (šķirklī kanēlis)
- No franču cannibalisme, kam pamatā spāņu canibal 'cilvēkēdājs'. (šķirklī kanibālisms)
- No lietuviešu kanklės. (šķirklī kankle)
- No igauņu kannel. (šķirklī kannele)
- No angļu canoe, kam pamatā spāņu canoa 'vienkocis'. (šķirklī kanoe)
- No grieķu kanōn 'paraugs, mēraukla, norma'. (šķirklī kanons)
- No franču cantine, kam pamatā itāļu cantina. (šķirklī kantīne)
- No angļu country music 'lauku mūzika'. (šķirklī kantrimūzika)
- No ķīniešu vietvārda (kur šo iezi sāka iegūt). (šķirklī kaolīns)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No vācu Kapaun, kam pamatā latīņu caponem 'kastrēts gailis'. (šķirklī kapauns)
- No vācu kanten. (šķirklī kantēt)
- No krievu копейка, kam pamatā копьё 'šķēps' (sākotnēji uz kapeikas bija attēlots svētais Juris ar šķēpu). (šķirklī kapeika)
- No viduslaiku latīņu capella 'baznīciņa' (sākotnēji par kapelu sauca baznīcas kori). (šķirklī kapela)
- No grieķu kapparis. (šķirklī kapers)
- No vācu Kapillarität, kam pamatā latīņu capillus 'mats'. (šķirklī kapilaritāte)
- No latīņu capillaris, kam pamatā capillus 'mats'. (šķirklī kapilārs)
- No angļu capitalism, kam pamatā latīņu capitale 'īpašums'. (šķirklī kapitālisms)
- No franču capituler, kam pamatā viduslaiku latīņu capitulare 'vienoties zināmos punktos'. (šķirklī kapitulēt)
- No franču caprice, kam pamatā itāļu valodas vārds. (šķirklī kaprīze)
- No franču capsule, kam pamatā latīņu capsula 'kārbiņa'. (šķirklī kapsele)
- No vācu Kapuze, kam pamatā viduslaiku latīņu cappa 'apmetnis vai mētelis ar galvassegu'. (šķirklī kapuce)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No franču carafe, kam pamatā arābu ğarrāfa 'vēderaina pudele'. (šķirklī karafe)
- No franču caracal, kam pamatā tjurku karakulak. (šķirklī karakals)
- No franču capitaine, kam pamatā latīņu caput (capitis) 'galva'. (šķirklī kapteinis)
- No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā). (šķirklī karalis)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No japāņu (kara)ppo 'tukšs' un (oke)sutura 'orķestris'. (šķirklī karaoke)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonātisks)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- No japāņu kara 'tukšs' un te 'roka'. (šķirklī karatē)
- No vācu Menthol, kam pamatā latīņu menth (a) 'mētra' un ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī mentols)
- No franču carbonat, kam pamatā latīņu carbo (carbonis) 'ogle'. (šķirklī karbonāts)
- No franču carburateur, kam pamatā carburer 'sadedzināt'. (šķirklī karburators)
- No grieķu kardamōmon. (šķirklī kardamons)
- No angļu cardigan, kam pamatā lorda Kārdigana (Earl of Cardigan, 1797–1868) vārds (ieviesis šādu jaku Krimas kara laikā). (šķirklī kardigans)
- No grieķu kardia 'sirds' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kardiogrāfs)
- No grieķu kardia 'sirds' un gramma 'pieraksts'. (šķirklī kardiogramma)
- No grieķu kardia 'sirds' un logos 'mācība'. (šķirklī kardioloģija)
- No grieķu karyatides 'Kārijas (vietvārds) jaunavas'. (šķirklī kariatīde)
- No angļu curry, kam pamatā tamilu valodas vārds. (šķirklī karijs)
- No grieķu kardia 'sirds' un sklēros 'ciets, stingrs'. (šķirklī kardioskleroze)
- Aizguvums no lietuviešu kareivis – J. Alunāna ieteikts vārds (1860). (šķirklī kareivis)
- No sanskrita karman 'darbība; liktenis'. (šķirklī karma)
- Pēc Karmela kalna (latīņu Monte Carmelo) nosaukuma. (šķirklī karmelīti)
- No franču karmin, kam pamatā arābu karmes, kermes. (šķirklī karmīns)
- No itāliešu carnevale, kam pamatā latīņu carnem levare 'atņemt gaļu'. (šķirklī karnevāls)
- No vācu Karnies, kam pamatā grieķu korōnis 'noslēgums'. (šķirklī karnīze)
- No vācu Karotin, kam pamatā latīņu carota 'burkāns' (pirmo reizi atrasts burkānos). (šķirklī karotīns)
- No vācu Kartätsche, kam pamatā itāļu cartoccio 'tūta; šautenes patrona'. (šķirklī karteča)
- No franču cartel, itāliešu cartello, kam pamatā latīņu charta 'aprakstīts papīrs'. (šķirklī kartelis)
- No franču carton, kam pamatā latīņu carta 'papīrs'. (šķirklī kartons)
- No angļu kart (saīsinājums no go-kart). (šķirklī karts)
- Aizguvums no viduslejasvācu karūsse. (šķirklī karūsa)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- No grieķu kassiteros 'alva'. (šķirklī kasiterīts)
- No grieķu katalēpsis 'saķeršana, sagrābšana'. (šķirklī katalepsija)
- No vācu Kassation, kam pamatā itāļu cassazione. (šķirklī kasācija)
- No portugāļu casta 'ģints, paaudze', kam pamatā latīņu castus 'tīrs'. (šķirklī kasta)
- No vācu Kastanie, kam pamatā latīņu castanea. (šķirklī kastaņa)
- No spāņu castanetas, kam pamatā latīņu castanea 'kastanis'. (šķirklī kastaņetes)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- No vācu Kastroll, krievu кастрюль, kam pamatā franču casserole. (šķirklī kastrolis)
- No grieķu katabolē 'sagraušana'. (šķirklī katabolisms)
- No franču catafalque, itāļu catafalco, kam pamatā latīņu catasta 'paaugstinājums' un fala 'augsts paaugstinājums'. (šķirklī katafalks)
- No grieķu kataklysmos 'applūšana, plūdi'. (šķirklī kataklizma)
- No itāļu catacomba, kam pamatā latīņu catacumba 'pazemes kapenes'. (šķirklī katakombas)
- No vācu Katalysator, kam pamatā grieķu katalysis un latīņu izskaņa -ator (apzīmē darbības veicēju). (šķirklī katalizators)
- No grieķu katalysis 'sagraušana'. (šķirklī katalīze)
- No grieķu katalogos 'saraksts'. (šķirklī katalogs)
- No angļu catamaran, kam pamatā tamilu kattumaram 'saistīti baļķi'. (šķirklī katamarāns)
- No grieķu katarrhaktēs 'ūdenskritums'. (šķirklī katarakta)
- No krievu каторга, kam pamatā jaungrieķu katergon 'galēra'. (šķirklī katorga)
- No franču catarrhe, kam pamatā grieķu katarrhous 'tecēšana, sūce'. (šķirklī katars)
- No grieķu katharsis 'attīrīšana, šķīstīšana'. (šķirklī katarse)
- No grieķu kathedra 'krēsls, sols'. (šķirklī katedra)
- No vācu Kathedrale, kam pamatā latīņu cathedralis aedes 'ēka, kur atrodas (bīskapa) sēdeklis'. (šķirklī katedrāle)
- No vācu Kategorie, kam pamatā grieķu katēgoria 'izteikums; kategorija'. (šķirklī kategorija)
- No latīņu catechismus, grieķu katēchēsis 'pamācība' (katēchein 'mācīt'). (šķirklī katehisms)
- No grieķu kathetos 'svērtenis'. (šķirklī katete)
- No grieķu kathetēr 'zonde'. (šķirklī katetrs)
- No angļu cation, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un iōn 'ejošs'. (šķirklī katjons)
- No angļu catode, kam pamatā grieķu kata 'lejup' un hodos 'ceļš'. (šķirklī katods)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolicisms)
- No grieķu katholikos 'vispārējs'. (šķirklī katolikoss)
- No grieķu katatonos 'saspringts'. (šķirklī katatonija)
- No grieķu katēchētēs. (šķirklī katehēts)
- No vācu Kattun, kam pamatā arābu kutun 'kokvilna'. (šķirklī katūns)
- No franču caoutchouc, spāņu cauchuc, kam pamatā indiāņu kau-ut-schu 'raudošs koks'. (šķirklī kaučuks)
- A. Kronvalda darinājums (19. gs. 70. gados) no darbības vārda kaut, aizstājot aizguvumu slaktiņš. (šķirklī kauja)
- No franču causatif, kam pamatā latīņu causa 'cēlonis'. (šķirklī kauzatīvs)
- Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds. (šķirklī kautrēties)
- No franču cavalerie, itāļu cavalleria, kam pamatā latīņu caballus 'zirgs'. (šķirklī kavalērija)
- No vācu Kaviar, franču caviar, kam pamatā turku chāvijār. (šķirklī kaviārs)
- No krievu казарма, itāļu caserma, kam pamatā latīņu quaterni 'pa četri'. (šķirklī kazarma)
- No vācu Kasein, kam pamatā latīņu caseus 'siers'. (šķirklī kazeīns)
- No franču casoar, malajiešu kasuvāri. (šķirklī kazuārs)
- No vācu Kasuistik, kam pamatā latīņu casus 'gadījums'. (šķirklī kazuistika)
- No arābu kabāb. (šķirklī kebabs)
- No vācu Keks, angļu cake 'cepums, kūka'. (šķirklī kēkss)
- No japāņu valodas vārda, kas nozīmē 'zobena ceļš'. (šķirklī kendo)
- No angļu keratin, kam pamatā grieķu keras (keratos) 'rags'. (šķirklī keratīns)
- No angļu kame. (šķirklī kēms)
- No franču caisson 'liela kaste, lāde'. (šķirklī kesons)
- No angļu cashew, portugāļu caju, kam pamatā tupi indiāņu acajú 'rieksts, kas rada pats sevi'. (šķirklī kešjukoks)
- No angļu cybernetics, kam pamatā grieķu kybernētēs 'stūresvīrs, vadītājs'. (šķirklī kibernētika)
- No krievu кибитка, kam pamatā tjurku kibit, arābu qubbat 'kupols'. (šķirklī kibitka)
- No franču kilo, kam pamatā grieķu chilioi 'tūkstoš'. (šķirklī kilo-)
- No franču minéral, kam pamatā latīņu minera 'rūda'. (šķirklī minerāls)
- No franču cinematographie, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfija)
- No franču cinematographe, kam pamatā grieķu kinēma, kinēmatos 'kustība' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kinematogrāfs)
- No grieķu kinēsis 'kustība' un skopein 'skatīties'. (šķirklī kineskops)
- No krievu кинжал, kam pamatā arābu hanğar. (šķirklī kinžals)
- No franču kiosque, kam pamatā turku köşk 'dārza paviljons'. (šķirklī kiosks)
- Pēc franču zinātnieku Pjēra Kirī un Marijas Sklodovskas-Kirī (Curie) vārda. (šķirklī kirī)
- No krievu кирилица, kam pamatā šā alfabēta izveidotāja Kirila vārds. (šķirklī kirilica)
- No krievu кишмиш, kam pamatā persiešu kišmiš. (šķirklī kišmišs)
- No angļu kiwi, kam pamatā maoru valodas vārds. (šķirklī kivi)
- No krievu кизил, kam pamatā tirku kizil 'sarkans'. (šķirklī kizils)
- No franču clarinette, itāļu clarinetto (claro 'gaiši skanošs'). (šķirklī klarnete)
- No grieķu mithos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mīts)
- No franču classicisme, kam pamatā latīņu classicus 'parauga, pirmšķirīgs'. (šķirklī klasicisms)
- No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
- Apvidvārdu klātiene 20. gs. 30. gados J. Endzelīns ieteicis salikteņa klātbūtne aizstāšanai. 40. gados to sāka attiecināt uz mācību veidu. (šķirklī klātiene)
- No angļu clown ('zemnieks, lempis, muļķis' senajā angļu teātrī, kam pamatā latīņu colonus 'zemnieks, kalps'). (šķirklī klauns)
- No vācu Klaviatur, kam pamatā latīņu clavis 'atslēga'. (šķirklī klaviatūra)
- Latviešu valodnieku jaunvārds, kas darināts, lai aizstātu anglicismu laptops (laptop). (šķirklī klēpjdators)
- No angļu clerk, franču clerc, kam pamatā latīņu clericus. (šķirklī klerks)
- Aizguvums no baltvācu klümpe, klimpe 'pika, kunkulis, klimpa', kas ieviests latviešu valodā 19. gs. (šķirklī klimpa)
- No franču clinique, kam pamatā grieķu klinikē (technē) 'guļoša slimnieka kopšana, ārstēšana'. (šķirklī klīnika)
- No latīņu clinicus, grieķu klinikos, kam pamatā grieķu klinē 'gulta'. (šķirklī klīnisks)
- No itāļu moschea, kam pamatā arābu masģid 'paklanīšanās vieta'. (šķirklī mošeja)
- No grieķu klysma 'skalošana'. (šķirklī klizma)
- No latīņu cloaca 'novadkanāls'. (šķirklī kloāka)
- No angļu to clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klonēt)
- No angļu clone, kam pamatā grieķu klōn 'zars, dzinums'. (šķirklī klons)
- No vācu Kloster, kam pamatā latīņu claustrum 'slēgta telpa' vai clōstrum 'atslēga'. (šķirklī klosteris)
- No itāļu coda, kam pamatā latīņu cauda 'aste'. (šķirklī koda)
- No latīņu codex (codicis) 'koka plāksnīte rakstīšanai; grāmata'. (šķirklī kodekss)
- No franču coexsistence, kam pamatā latīņu coexsistere 'pastāvēt līdzās'. (šķirklī koeksistence)
- No vācu Koffein, franču caféine (café 'kafija'). (šķirklī kofeīns)
- No latīņu cohaerentio 'saistījums, sakars'. (šķirklī koherence)
- No spāņu coca, kam pamatā kečvu koka. (šķirklī koka)
- No latīņu codex (codicis) 'grāmata' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī kodoskops)
- No franču collage\ne, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un genos 'ģints'. (šķirklī kolagēns)
- No vācu kollegial, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī koleģiāls)
- No franču collectionner, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionēt)
- No franču collectivisme, kam pamatā latīņu collectivus. (šķirklī kolektīvisms)
- No franču collectionneur, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolekcionārs)
- No angļu collie (dog) 'derīgs suns', kam pamatā ķeltu vārds. (šķirklī kollijs)
- No vācu Kollodium, kam pamatā grieķu kollōdēs 'lipīgs'. (šķirklī kolodijs)
- No latīņu colophonia, kam pamatā grieķu Kolophōnia (rhētinē) 'Kolofonijas sveķi' (pēc grieķu pilsētas Kolofānas nosaukuma). (šķirklī kolofonijs)
- No angļu colonial, franču colonial, kam pamatā latīņu colonia 'apmetne'. (šķirklī koloniāls)
- No angļu colonist, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kolonists)
- No franču colonne, kam pamatā latīņu columna 'stabs, kolonna'. (šķirklī kolonna)
- No vācu Kolloid, kam pamatā grieķu kolla 'līme' un eidos 'veids'. (šķirklī koloīdi)
- No vācu Kolonisator, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kolonizators)
- No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts)
- No vācu Kohlrabi, kam pamatā itāļu cauliravi. (šķirklī kolrābis)
- No itāļu commando 'pavēle', kam pamatā latīņu commandare 'uzticēt, uzdot'. (šķirklī komanda)
- No franču commander, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī komandēt)
- No vācu Kombinatorik, kam pamatā latīņu combinare 'savienot'. (šķirklī kombinatorika)
- No vācu Kommentar, kam pamatā latīņu commentarius 'piezīmes, skaidrojums'. (šķirklī komentārs)
- No franču commerce, kam pamatā latīņu commercium. (šķirklī komercija)
- No vācu Kommers, franču commerce, kam pamatā latīņu commercium 'tirdzniecība'. (šķirklī komeršs)
- No franču commissariat, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī komisariāts)
- No latīņu commilito (commilitonis) 'karabiedrs'. (šķirklī komiltonis)
- No franču commissaire, kam pamatā latīņu commissarius 'pilnvarotais'. (šķirklī komisārs)
- No franču commissionaire, kam pamatā latīņu commissio 'uzdevums'. (šķirklī komisionārs)
- No angļu committee, kam pamatā latīņu committere 'nodot rīcībā, uzticēt'. (šķirklī komiteja)
- No vācu Kompaß, kam pamatā itāļu compasso 'cirkulis' (compassare 'mērīt soļiem'). (šķirklī kompass)
- No latīņu commentator 'izskaidrotājs'. (šķirklī komentētājs)
- No franču compensateur, kam pamatā latīņu compensare 'līdzsvarot, atlīdzināt'. (šķirklī kompensators)
- No vācu Kompetenz, kam pamatā latīņu competentia 'sagadīšanās; atbilstība'. (šķirklī kompetence)
- No angļu computer, kam pamatā latīņu computare 'skaitīt, rēķināt'. (šķirklī kompjūters)
- No krievu комплектовать, kam pamatā franču completer 'papildināt'. (šķirklī komplektēt)
- No franču compresse, kam pamatā latīņu compressus 'saspiests'. (šķirklī komprese)
- No franču complementaire 'papildu', kam pamatā latīņu complementarius 'papildu'. (šķirklī komplementārs)
- No franču commune 'kopiena', kam pamatā latīņu communis 'kopīgs'. (šķirklī komūna)
- No angļu communicate, kam pamatā latīņu communicare 'sarunāties, dalīties domās'. (šķirklī komunicēt)
- No vācu Komponist, kam pamatā latīņu componere 'likt kopā'. (šķirklī komponists)
- No vācu Kommutator, kam pamatā latīņu commutare 'mainīt, pārmainīt'. (šķirklī komutators)
- No franču concentration, kam pamatā latīņu con 'ar' un centrum 'centrs'. (šķirklī koncentrācija)
- No vācu Konzert, kam pamatā itāļu concerto. (šķirklī koncerts)
- No vācu Kondensator, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensators)
- No vācu Kondensor, kam pamatā latīņu condensare 'sablīvēt'. (šķirklī kondensors)
- No vācu Konditor, kam pamatā latīņu condire 'pielikt garšvielas, ievārīt'. (šķirklī konditors)
- No spāņu condor, kam pamatā kečvu cuntur. (šķirklī kondors)
- No angļu confidential, franču confidentiel, kam pamatā latīņu confidentia 'uzticība'. (šķirklī konfidenciāls)
- No vācu Konfekt, itāļu confetto, kam pamatā latīņu conficere 'pagatavot'. (šķirklī konfekte)
- No angļu conformism, kam pamatā latīņu conformis 'līdzīgs, atbilstošs'. (šķirklī konformisms)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No spāņu conga, kam pamatā Āfrikas valsts Kongo nosaukums. (šķirklī konga)
- No franču conduction, kam pamatā latīņu conductus 'savilkšana, bīdīšana'. (šķirklī kondukcija)
- No latīņu congruentia 'saskaņa, atbilstība'. (šķirklī kongruence)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakts)
- No spāņu conquistador 'iekarotājs'. (šķirklī konkistadors)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger 'melns'. (šķirklī nēģeri)
- No vācu Konjunktur, kam pamatā latīņu conjungere 'savienot, saistīt'. (šķirklī konjunktūra)
- No latīņu congruens (congruentis) 'saskanīgs'. (šķirklī kongruents)
- No latīņu concordantia 'vienprātība, saskaņa'. (šķirklī konkordance)
- No latīņu concordatum (concordare 'būt vienprātīgiem, saskanēt'). (šķirklī konkordāts)
- No vācu Konkurrent, kam pamatā latīņu concurrere 'skriet kopā uz vienu mērķi'. (šķirklī konkurents)
- No vācu Konkurrenz, kam pamatā latīņu concurrentia (concurrere 'kopā skriet uz vienu mērķi'). (šķirklī konkurence)
- No vācu Konkurs, kam pamatā latīņu concursus. (šķirklī konkurss)
- No spāņu conquista 'iekarojums'. (šķirklī konkista)
- No angļu, franču connotation, kam pamatā viduslaiku latīņu connotare 'papildus apzīmēt'. (šķirklī konotācija)
- No latīņu conservans (conservantis) 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservants)
- No latīņu conservativus 'tāds, kas saglabā'. (šķirklī konservatīvs)
- No franču conserves, kam pamatā latīņu conservare 'saglabāt'. (šķirklī konservi)
- No franču consistance, kam pamatā latīņu consistentia. (šķirklī konsistence)
- No franču consonance, kam pamatā latīņu consonantia. (šķirklī konsonanse)
- No vācu konspektieren, kam pamatā latīņu conspectus. (šķirklī konspektēt)
- No latīņu conspectus 'apskats'. (šķirklī konspekts)
- No latīņu conspiratio 'saskaņa, vienprātība; sazvērestība'. (šķirklī konspirācija)
- No franču constater, kam pamatā latīņu constat 'ir zināms'. (šķirklī konstatēt)
- No angļu constable, franču connetable, kas cēlies no latīņu comes stabulis 'kūts, staļļa pārzinis'. (šķirklī konstebls)
- No angļu consummation, kam pamtā latīņu consumere 'izlietot'. (šķirklī konsumācija)
- No latīņu contactus 'saskaršanās'. (šķirklī kontakt-)
- No itāļu contrabbando, kam pamatā latīņu contra bandum 'pretēji aizliegumam'. (šķirklī kontrabanda)
- No vācu kontrazeptiv, angļu contraceptive, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kontraceptīvs)
- No vācu Kontrapunkt, kam pamatā latīņu punctum contra punctum 'punkts pret punktu'. (šķirklī kontrapunkts)
- No angļu converter, kam pamatā latīņu convertere 'pārvērst, mainīt'. (šķirklī konverters)
- No itāļu convertito, kam pamatā latīņu convertere. (šķirklī konvertīts)
- No portugāļu copra, kam pamatā malajiešu koppara 'kokosrieksts'. (šķirklī kopra)
- No franču Copte, arābu al-qobt, al-qibt, kam pamatā grieķu Aigyptios 'ēģiptietis'. (šķirklī kopti)
- No vācu Koralle, kam pamatā grieķu korallion. (šķirklī koraļļi)
- No vācu Korreferat, kam pamatā latīņu co(n) 'kopā' un refere 'ziņot'. (šķirklī koreferāts)
- No latīņu correlatio 'atbilsme, sakarība'. (šķirklī korelācija)
- No vācu Korrespondenz, franču correspondance, kam pamatā latīņu correspondere 'atbildēt, ziņot'. (šķirklī korespondence)
- No itāļu cornetto 'radziņš', kam pamatā latīņu cornu 'rags'. (šķirklī kornete)
- No vācu Korund, kam pamatā sanskrita kuruvinda 'rubīns'. (šķirklī korunds)
- No franču cosmétique, kam pamatā grieķu kosmētikē (technē) 'izrotāšanas māksla'. (šķirklī kosmētika)
- No latīņu corruptivus 'tāds, kas bojājas'. (šķirklī koruptīvs)
- No franču cosmographie, kam pamatā grieķu kosmographia. (šķirklī kosmogrāfija)
- Pamazināmā forma no kortelis, kam pamatā lejasvācu quartēr vai vācu Quartel. (šķirklī kortelītis)
- No vācu Kreativität, angļu creativity, kam pamatā latīņu creatio 'radīšana'. (šķirklī kreativitāte)
- No franču créosote, kam pamatā grieķu creas 'miesa' un sōtēr 'saglabātājs'. (šķirklī kreozots)
- No franču crêpe, kam pamatā latīņu crispus 'cirtains, sprogains'. (šķirklī kreps)
- No šā valdnieka Krēza (grieķu Kroisos) vārda. (šķirklī Krēzs)
- No vācu Kriminalist, kam pamatā latīņu criminalis 'ar noziegumu saistīts'. (šķirklī kriminālists)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- Poļu zinātnieka A. Dobrovolska 1923. gadā ieviests termins, kam pamatā grieķu kryos 'aukstums, sals' un sphaira 'lode'. (šķirklī kriosfēra)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un latīņu physica, grieķu physika 'dabas lietas'. (šķirklī kristālfizika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kristalogrāfija)
- No grieķu krystallos 'ledus, kalnu kristāli' un grieķu optikē (technē) 'redzēšanas (māksla)'. (šķirklī kristāloptika)
- No grieķu krystallos 'ledus; kalnu kristāli'. (šķirklī kristāls)
- No vācu Kritizismus, kam pamatā latīņu critica, grieķu kritikē 'māksla spriest, vērtēt'. (šķirklī kriticisms)
- No vācu kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt)
- No vācu Krise, kam pamatā grieķu krisis 'lēmums, spriedums; izšķirošs iznākums'. (šķirklī krīze)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos 'ar izšķirīgu vērtējumu saistīts'. (šķirklī kritisks)
- No vācu kritisch, kam pamatā grieķu kritikos. (šķirklī kritisks)
- No lejasvācu krone, kam pamatā latīņu corona 'vainags', grieķu korōnos 'līks, lokveida'. (šķirklī kronis)
- No angļu cross, kas ir saīsinājums no country race 'sacensība šķēršļotā apvidū'. (šķirklī kross)
- No krievu крутка, kam pamatā крутить 'jaukt, maisīt'. (šķirklī krutka)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- Angļu xenon, kam pamatā grieķu xenos 'svešs' (pirmo reizi atrasts kā piemaisījums kriptonam). (šķirklī ksenons)
- No angļu xerography, kam pamatā grieķu xēros 'sauss' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī kserogrāfija)
- No angļu Xerox (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā grieķu xēros 'sauss'. (šķirklī kserokss)
- No grieķu xylon '(nozāģēts) koks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī ksilofons)
- No vācu Kubatur, kam pamatā latīņu cubus, grieķu kýbos. (šķirklī kubatūra)
- No krievu кубик, kam pamatā latīņu cubicus, grieķu kýbos. (šķirklī kubiks)
- Vārds kūdra no izloksnēm literārajā valodā ieviesies tikai 20. gs. sākumā (K. Karulis). (šķirklī kūdra)
- No angļu Ku Klux Klan, kam pamatā grieķu kýklos 'aplis' un clan 'klans'. (šķirklī kukluksklans)
- 17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi 'ciemos nesama dāvana'. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme 'dāvana amatvīra ietekmēšanai'. (K. Karulis). (šķirklī kukulis)
- No franču culinaire, kam pamatā latīņu culinarius 'virtuves-'. (šķirklī kulinārs)
- No franču culturisme, kam pamatā latīņu vārds. (šķirklī kultūrisms)
- No krievu культурология, kam pamatā kultūra un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī kulturoloģija)
- No franču coumarine, kam pamatā tupu (Dienvidamerikas indiāņu valoda) cumaru, commaru. (šķirklī kumarīns)
- No latīņu cumulare 'kraut kaudzē; vairot'. (šķirklī kumulatīvs)
- No latīņu cumulatio 'palielināšana, sakopošana' (cumulus 'kaudze'). (šķirklī kumulācija)
- No franču couplet, kam pamatā latīņu copula 'saite, savienojums'. (šķirklī kupleja)
- No itāļu cupola, kam pamatā latīņu cupa, cuppa 'kubls, muca'. (šķirklī kupols)
- No vācu Kuprit, kam pamatā latīņu cuprum 'varš'. (šķirklī kuprīts)
- No vācu Kur, kam pamatā latīņu cura. (šķirklī kūre)
- No angļu curcuma, kam pamatā arābu kurkum. (šķirklī kurkuma)
- No vācu Kursiv, kam pamatā latīņu cursiva littera 'ātrraksts'. (šķirklī kursīvs)
- No krievu курсограф, kam pamatā latīņu cursus 'virziens' un grieķu graphein 'rakstīts'. (šķirklī kursogrāfs)
- No angļu cursor, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursors)
- No vācu kursiv, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursīvs)
- No vācu Kurvimeter, kam pamatā latīņu curvus 'līks'. (šķirklī kurvimetrs)
- No vācu Quadrat, kam pamatā latīņu quadratum 'četrstūris'. (šķirklī kvadrāts)
- No itāļu quadriennale, kam pamatā latīņu quadriennis 'četrgadīgs'. (šķirklī kvadriennāle)
- No latīņu quattuor 'četri' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī kvadrofonija)
- No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
- No vācu quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No itāļu quarta, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No angļu quart, kam pamatā latīņu quarta (pars) 'ceturtā (daļa)'. (šķirklī kvarta)
- No vācu Quartal, kam pamatā viduslaiku latīņu quartale (anni) '(gada) ceturksnis'. (šķirklī kvartāls)
- No itāļu quartetto, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartets)
- No vācu Quant, kam pamatā latīņu quantum 'cik, cik daudz'. (šķirklī kvants)
- No vācu Quartär, kam pamatā latīņu quartus 'ceturtais'. (šķirklī kvartārs)
- No itāliešu quattrocento 'četri simti' (1400. gadā sākas 15. gadsimts). (šķirklī kvatročento)
- No angļu quorum, kam pamatā latīņu quorum. (šķirklī kvorums)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No itāliešu quintetto, kam pamatā latīņu quintus 'piektais'. (šķirklī kvintets)
- No vācu Quotient, kam pamatā latīņu quotiens 'cikreiz'. (šķirklī kvocients)
- No vācu Kaiser, kam pamatā latīņu caesar 'cēzars'. (šķirklī ķeizars)
- No lejasvācu kamm. (šķirklī ķemme)
- No vācu Ketzer, kam pamatā latīņu Cathari (katari - kristiešu sekta; grieķu katharos 'tīrs'). (šķirklī ķeceris)
- No viduslejasvācu konink, vācu König 'karalis, ķēniņš'. (šķirklī ķēniņš)
- No viduslejasvācu köster, kam pamatā viduslaiku latīņu custor 'baznīcas mantas sargs'. (šķirklī ķesteris)
- No vācu Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs)
- No vācu Chemikalien, kam pamatā attiecīgais grieķu valodas vārds. (šķirklī ķimikālijas)
- No vācu Chemismus, kam pamatā jaunlatīņu chemismus. (šķirklī ķīmisms)
- No vācu Chirurg, kam pamatā latīņu chirurgus. (šķirklī ķirurgs)
- No itāļu lagūna, kam pamatā latīņu lacus 'ezers'. (šķirklī lagūna)
- J. Endzelīna jaunvārds, kas lietojams aizguvuma vinnests (viduslejasvācu winst) vietā. (šķirklī laimests)
- No vācu Lack, kam pamatā jaunlatīņu lacca, sanskrita lāksā 'laka'. (šķirklī laka)
- No vācu Lakritze, kam pamatā latīņu liquiricia, grieķu glyhyrrhiza 'salda sakne'. (šķirklī lakrica)
- No vācu Laktose, kam pamatā latīņu lac (lactis) 'piens'. (šķirklī laktoze)
- No spāņu llama, kam pamatā kečvu valodas vārds. (šķirklī lama)
- No tibetiešu blama 'augstākais'. (šķirklī lama)
- No vācu Lanzette, kam pamatā latīņu lancea 'šķēps'. (šķirklī lancete)
- No grieķu laparē 'vēders' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laparoskops)
- No angļu laptop 'tas, kas atrodas uz ceļiem'. (šķirklī laptops)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- No latīņu la(n)terna, kam pamatā grieķu lamptēr 'gaismeklis, laterna' un lampein 'spīdēt'. (šķirklī laterna)
- No vācu Laute, itāļu liuto, kam pamatā arābu izcelsmes vārds. (šķirklī lauta)
- No vācu Lawine, kam pamatā latīņu labina 'nogruvums'. (šķirklī lavīna)
- No krievu лазурит, kam pamatā persiešu lāžward 'zils akmens'. (šķirklī lazurīts)
- No vācu Lezithin, kam pamatā grieķu lekithos 'olas dzeltenums'. (šķirklī lecitīns)
- No vācu Levkoje, kam pamatā grieķu leukoion 'baltā vijolīte'. (šķirklī lefkoja)
- No franču légalisation, kam pamatā latīņu legalis 'likumīgs'. (šķirklī legalizācija)
- No franču légaliser, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī legalizēt)
- No vācu Leierkasten. (šķirklī leijerkaste)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No vācu Legislatur, franču législature, kam pamatā latīņu lex (ģen. legis) 'likums' un latura 'nešana'. (šķirklī leģislatūra)
- No latīņu leucaemia, kam pamatā grieķu leukos 'balts' un haima 'asins'. (šķirklī leikēmija)
- No franču lieutenant, kam pamatā latīņu locum tenens 'vietas izpildītājs'. (šķirklī leitnants)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No rumāņu leu (dsk. lei), kam pamatā latīņu leo 'lauva'. (šķirklī leja)
- No vācu Lektüre, kam pamatā viduslaiku latīņu lectura 'lasīšana'. (šķirklī lektīra)
- No afrikāņu okapi. (šķirklī okapi)
- No vācu Lexik, kam pamatā grieķu lexikos 'ar vārdu saistīts' (lexis 'vārds, teiciens'). (šķirklī leksika)
- No franču libéralisme, kam pamatā latīņu liberalis 'brīvam raksturīgs, brīvs'. (šķirklī liberālisms)
- No itāļu lido 'krasts', kam pamatā latīņu litus. (šķirklī lido)
- No angļu opossum, kam pamatā indiāņu āpassūm. (šķirklī oposums)
- No grieķu optos 'redzams' un elektronika. (šķirklī optoelektronika)
- Atvasinājums no liekt. Mehānikas termina nozīmē fiksēts 1922. gada "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcā". (šķirklī liece)
- No franču ligue, kam pamatā latīņu ligare 'sasiet'. (šķirklī līga)
- No itāliešu liga 'sakars'. (šķirklī līga)
- No vācu Lichenologie, kam pamatā grieķu leichēn 'ķērpis' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī lihenoloģija)
- No franču liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija)
- No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
- No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt)
- No krievu лиман, kam pamatā grieķu limēn 'osta, jūras līcis'. (šķirklī limāns)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens'. (šķirklī limfa)
- No latīņu lympha 'skaidrs ūdens' un grieķu kytos 'šūna'. (šķirklī limfocīti)
- No franču limiter, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limitēt)
- No angļu limit, kam pamatā latīņu limes (limitis) 'robeža'. (šķirklī limits)
- No angļu lynch (law) (pēc kapteiņa V. Linča, kas 18. gs. Virdžīnijas pavalstī vadīja šādu tiesu). (šķirklī linča)
- No franču linguistique, kam pamatā latīņu lingua 'valoda'. (šķirklī lingvistika)
- No franču linguiste, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī lingvists)
- No vācu Lipase, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipāzes)
- No franču lipide, kam pamatā grieķu lipos 'tauki'. (šķirklī lipīdi)
- No franču litre, kam pamatā latīņu, grieķu litra. (šķirklī litrs)
- No latīņu liturgia, grieķu leitourgia 'publiska lūgšana' (leitos 'uz tautu attiecīgs' un ergon 'darbs'). (šķirklī liturģija)
- No angļu logotype, kam pamatā grieķu logos 'vārds' un typos 'nospiedums'. (šķirklī logotips)
- No vācu Logistik, kam pamatā franču logistique (logis 'miteklis'). (šķirklī loģistika)
- No vācu Lokal. (šķirklī lokāls)
- No krievu локатор, kam pamatā latīņu locare. (šķirklī lokators)
- No angļu locomotive, kam pamatā latīņu loco movere 'izkustināt no vietas'. (šķirklī lokomotīve)
- No vācu Lombard, kam pamatā Itālijas vietvārds Lombardija (Lombardia). (šķirklī lombards)
- No franču locomobile, kam pamatā latīņu locus 'vieta' un mobilis 'kustīgs'. (šķirklī lokomobile)
- No franču lotion, kam pamatā latīņu lotio 'mazgāšana'. (šķirklī losjons)
- No angļu īpašvārda Lovelace (angļu rakstnieka S. Ričardsona romāna "Klarisa Hārlova" varonis). (šķirklī lovelass)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No angļu lewisite, kam pamatā amerikāņu ķīmiķa V. L. Lūisa (Winford Lee Lewis, 1878–1943) vārds. (šķirklī luizīts)
- No vācu Luxus 'greznība, greznums', kam pamatā latīņu luxus 'greznums, izšķērdība, izvirtība'. (šķirklī luksuss)
- No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis 'gaisma'. (šķirklī luminiscēt)
- No vācu Lust 'prieks, patika, izprieca'. (šķirklī luste)
- No franču lustre, kam pamatā latīņu lustrare 'apgaismot'. (šķirklī lustra)
- Jaunvārds, kas radīts no vārdkopas ļauna programmatūra kā analogs angļu malware. (šķirklī ļaunprogrammatūra)
- No krievu ленинизм, kam pamatā šīs teorijas dibinātāja V. Ļeņina (Владимир Ленин, 1870–1924) vārds. (šķirklī ļeņinisms)
- No itāļu madrigale, kam pamatā latīņu carmen matricale 'vienkārša dziesmiņa'. (šķirklī madrigāls)
- No franču magasin, itāļu magazzino, kam pamatā arābu mahzan 'noliktava'. (šķirklī magazīna)
- No vācu Magnetit, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī magnetīts)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No latīņu magistrans (magistrantis) 'tas, kas gatavojas kļūt par maģistru'. (šķirklī maģistrants)
- Pēc amerikāņu dārznieka B. Makmahona (Bernard McMahon 1775–1816) vārda. (šķirklī mahonija)
- No latīņu Maius, kam pamatā dievietes Majas (Maia) vārds. (šķirklī maijs)
- No vācu Paraffin, kam pamatā latīņu parum 'mazs' un affinis 'saistīts'. (šķirklī parafīns)
- No vācu Majoran, kam pamatā viduslaiku latīņu majo-rana. (šķirklī majorāns)
- No latīņu maior 'lielākais, vecākais'. (šķirklī majors)
- Pēc politiskā darbinieka Nikolo Makjavelli (Niccolo Machiavelli, 1469–1527) uzvārda. (šķirklī makjavellisms)
- No itāliešu parapetto, kas radies no parare 'aizsargāt' un petto 'krūtis'. (šķirklī parapets)
- No angļu mackintosh, kam pamatā ir skotu ķīmiķa, šāda auduma izgudrotāja Čārlza Makintoša (Charles Macintosh, 1766–1843) uzvārds. (šķirklī makintošs)
- Pēc brāļu Makdonaldu vārda, kuriem piederēja ātrās ēdināšanas iestāde Kalifornijā, no kuras tika aizgūta ideja par ātrās ēdināšanas uzņēmumiem. (šķirklī makdonalds)
- No latīņu maximum 'vislielākais'. (šķirklī maksimums)
- No vācu Makulatur, kam pamatā jaunlatīņu maculatūra 'aptraipīts papīrs' (latīņu macula 'traips'). (šķirklī makulatūra)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No vācu Mark, somu markka. (šķirklī marka)
- No angļu mammography, kam pamatā latīņu mamma 'krūts, piena dziedzeris' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mamogrāfija)
- No portugāļu mandarim, kam pamatā sanskrita mantrin 'padomdevējs'. (šķirklī mandarīns)
- No vācu Mandel, kam pamatā latīņu amygdala, grieķu amygdalē 'mandele'. (šķirklī mandele)
- No krievu мангал, arābu mankal. (šķirklī mangals)
- No vācu Mangan, kam pamatā latīņu Manganum. (šķirklī mangāns)
- No franču maniaque, kam pamatā grieķu maniakos. (šķirklī maniaks)
- No vācu Manichäismus, latīņu Manichaeus, kam pamatā persiešu Mānī (dibinātāja vārds). (šķirklī maniheisms)
- No grieķu mania 'ārprāts; kaisle'. (šķirklī mānija)
- No Č. Aitmatova romāna "Un garāka par mūžu diena ilgst...", kurā aprakstīta kirgīzu leģenda par mankurtu – cilvēku, kuram vardarbīgā veidā atņemta atmiņa un līdz ar to viņa cilvēciskā būtība. (šķirklī mankurts)
- No latīņu, grieķu manna, kam pamatā aramiešu mannā, arābu mann 'dažu tuksneša augu sula'. (šķirklī manna)
- No franču manomètre, kam pamatā grieķu manos 'retināts' un metron 'mērs'. (šķirklī manometrs)
- No sanskrita mantra 'domāšanas līdzeklis' (man 'prāts' un tra 'atbrīvot, vērst uz kaut ko'). (šķirklī mantra)
- No latīņu manualis (manus 'roka'). (šķirklī manuālis)
- No latīņu manuscriptum (manus 'roka' un scriptum 'raksts; rakstītais'). (šķirklī manuskripts)
- No vietvārda Maratona Grieķijā, kur 490. g. p. m. ē. grieķi uzvarēja persiešus un nosūtīja uz Atēnām ziņnesi, kas visu ceļu noskrēja un paziņoja par uzvaru. (šķirklī maratons)
- No vācu Marzipan, itāļu marzapane, kam pamatā jaunlatīņu Marci panis 'Sv. Marka maize'. (šķirklī marcipāns)
- No lietuviešu mārė 'jūra, jūras līcis', kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī mare)
- No vācu Mareograph, kam pamatā latīņu mare 'jūra' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī mareogrāfs)
- No franču margarine, kam pamatā grieķu margaron 'pērle'. (šķirklī margarīns)
- No latīņu (Congregatio clericorum) marianorum, kam pamatā īpašvārds Marija. (šķirklī mariāņi)
- No Amerikas spāņu marijuana, mariguana. (šķirklī marihuāna)
- No itāliešu marina, kam pamatā latīņu mare 'jūra'. (šķirklī marīna)
- No franču marionnette, kam pamatā īpašvārds Marion, Marie 'Marija' (sākotnēji – Jaunavas Marijas tēls viduslaiku leļļu teātra izrādē). (šķirklī marionete)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No franču marocain, kam pamatā vietvārds Maroc (Maroka). (šķirklī marokens)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- No franču massif 'smags', kam pamatā latīņu massa. (šķirklī masīvs)
- No krievu мастика, kam pamatā grieķu mastichē 'sveķi'. (šķirklī mastika)
- No latīņu masturbatio, masturbari (manus 'roka' un stuprare 'apgānīt)'. (šķirklī masturbācija)
- No franču machine, kam pamatā latīņu machina 'ierīce'. (šķirklī mašīna)
- No vācu Maternität, kam pamatā latīņu maternitas (mater 'māte'). (šķirklī maternitāte)
- No latīņu mausoleum, kam pamatā grieķu Mausōleion, tā sauca Kārijas valdnieka Mausola kapenes, kas celtas 4. gs. p. m. ē. (šķirklī mauzolejs)
- No krievu мазурка, poļu mazurek, kam pamatā ir Polijas ziemeļaustrumu apgabala Mazūrijas nosaukums. (šķirklī mazurka)
- No franču majeur, itāļu maggiore, kam pamatā latīņu major 'lielāks'. (šķirklī mažors)
- No franču médaille, itāļu medaglia, kam pamatā viduslaiku latīņu medalia 'pusdenārija monēta'. (šķirklī medaļa)
- No angļu mediation, kam pamatā viduslaiku latīņu mediatio 'starpniecība'. (šķirklī mediācija)
- No angļu megaphone, kam pamatā grieķu megas 'liels' un grieķu phōnē 'skaņa; balss'. (šķirklī megafons)
- No vācu Mechanik, kam pamatā latīņu mechanika, grieķu mēchanikē (technē) (mēchanē 'darbarīks, ierīce'). (šķirklī mehānika)
- No viduslejasvācu meige 'maija koks; zaļš koka zars (maija svētkos)'. (šķirklī meija)
- No franču mélanine, kam pamatā grieķu melas, melanos 'melns'. (šķirklī melanīns)
- No franču mélasse, kam pamatā latīņu mel 'medus'. (šķirklī melase)
- No vācu Melchior, kam pamatā franču maillechort, pēc franču izgudrotāju Maijo (Maillot) un Šorjē (Chorier) vārda. (šķirklī melhiors)
- No franču mélodrame, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un drama 'darbība'. (šķirklī melodrāma)
- No franču mélomanie, kam pamatā grieķu melos 'dziesma' un mania 'trakums, sajūsma'. (šķirklī melomānija)
- No vācu Melone, itāļu melone, kam pamatā latīņu melo (melonis). (šķirklī melone)
- No latīņu memorandum 'tas, kas jāatceras'. (šķirklī memorands)
- No franču mémoires, kam pamatā latīņu memoria 'atmiņa'. (šķirklī memuāri)
- No vācu Mendelismus, pēc austriešu dabaszinātnieka Gregora Johana Mendeļa (G. J. Mendel 1822–1884) uzvārda. (šķirklī mendelisms)
- No franču ménestrel, kam pamatā latīņu ministeriales 'kalpotāji valdnieka dienestā'. (šķirklī menestrels)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No 1890. gadā nodibinātās automobiļu rūpnīcas akcionāra Emīla Jelineka meitas Mersedesas vārda. (šķirklī mersedess)
- No franču messe, itāļu messa, kam pamatā latīņu missa. (šķirklī mesa)
- No vācu Messe, kam pamatā latīņu missa (sākotnēji šādi gadatirgi tika rīkoti saistībā ar lieliem baznīcas svētkiem). (šķirklī mese)
- No latīņu metaphysica, kam pamatā grieķu meta ta physika 'aiz fizikas'. Nosaukums radās nejauši, Aristoteļa darbu apkopojumā filozofiskos apcerējumus ievietojot nodaļā aiz traktātiem par fiziku. (šķirklī metafizika)
- No senkrievu мятель, kam pamatā latīņu mantellum 'apmetnis'. (šķirklī mētelis)
- No poļu metryka, kam pamatā latīņu matricula 'saraksts'. (šķirklī metrika)
- No franču péjoratif, kam pamatā latīņu peior 'sliktāks'. (šķirklī pejoratīvs)
- No krievu пельмень, kam pamatā komi vai udmurtu valodas vārds. (šķirklī pelmenis)
- No franču microbe, kam pamatā grieķu mikros 'mazs' un bios 'dzīve'. (šķirklī mikrobs)
- No mikro- un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī mikrofons)
- No franču microcosme, kam pamatā grieķu mikros kosmos 'maza pasaule'. (šķirklī mikrokosmoss)
- No grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī mikroskops)
- No franču milady, kam pamatā angļu my lady 'mana lēdija'. (šķirklī milēdija)
- No latīņu militia 'karadienests, karaspēks'. (šķirklī milicija)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā' un kardia 'sirds'. (šķirklī perikards)
- No franču militarisme, kam pamatā latīņu militaris 'kara'. (šķirklī militārisms)
- No franču minette 'kaķītis'. (šķirklī minets)
- No latīņu myopathia, kam pamatā grieķu mys (myos) un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī miopātija)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No angļu minimalism, kam pamatā latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimālisms)
- No latīņu minimum 'vismazākais'. (šķirklī minimums)
- No angļu pesticide, kam pamatā latīņu pestis 'epidēmija, sērga' un caedo 'nonāvēju'. (šķirklī pesticīds)
- No franču ministère, kam pamatā latīņu ministerium 'dienests, amats'. (šķirklī ministrija)
- No vācu Minorität, kam pamatā latīņu minor 'mazāks'. (šķirklī minoritāte)
- No franču mineur, itāļu minore, kam pamatā latīņu minor 'mazākais'. (šķirklī minors)
- No latīņu minimus 'vismazākais'. (šķirklī minimāls)
- No vācu Minute, kam pamatā latīņu minutus 'sīks, mazs'. (šķirklī minūte)
- No franču miracle, kam pamatā latīņu miraculum 'brīnums'. (šķirklī mirakls)
- No latīņu myocarditis, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokardīts)
- No grieķu mys (myos) 'muskulis' un kardia 'sirds'. (šķirklī miokards)
- No latīņu myoma, kam pamatā grieķu mys (myos) 'muskulis'. (šķirklī mioma)
- No grieķu myrrha, kam pamatā arābu murr 'rūgts'. (šķirklī mirre)
- No vācu Myrte, kam pamatā grieķu myrtos. (šķirklī mirte)
- No vācu Mist 'mēsli' un kaste. (šķirklī miskaste)
- No vācu Mystizismus, kam pamatā latīņu mysticus, grieķu mystikos 'noslēpumains'. (šķirklī misticisms)
- No vācu mythisch, kam pamatā grieķu mythos 'vārds, nostāsts, teika'. (šķirklī mītisks)
- No franču mise en scène 'likšana uz skatuves'. (šķirklī mizanscēna)
- No vācu Mitose, kam pamatā grieķu mitos 'pavediens'. (šķirklī mitoze)
- No franču mobilisation, kam pamatā latīņu mobilis 'kustīgs'. (šķirklī mobilizācija)
- No franču modèle, itāļu modella, kam pamatā latīņu modulus 'mērs, paraugs'. (šķirklī modelis)
- No persiešu, arābu muģāhid 'tas, kas cīnās svētajā karā'. (šķirklī modžaheds)
- No angļu mohair, kam pamatā arābu muchajjar. (šķirklī mohēra)
- Pēc Sarkanās jūras ostas Mokas nosaukuma. (šķirklī moka)
- No angļu moccasin, kam pamatā indiāņu mockasin. (šķirklī mokasīni)
- No franču molécule, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī molekula)
- No grieķu monophthongos 'viena skaņa'. (šķirklī monoftongs)
- No franču monocle, kam pamatā latīņu monoculus 'vienacis'. (šķirklī monoklis)
- No vācu Monopol, kam pamatā grieķu monopōlion (monos 'viens' un pōlein 'pārdot'). (šķirklī monopols)
- No mono- un grieķu karpos 'auglis'. (šķirklī monokarps)
- No zviedru moped, kam pamatā mo(tor) un ped(al). (šķirklī mopēds)
- No latīņu moratorius 'tāds, kas aiztur, aizkavē'. (šķirklī moratorijs)
- No franču morphème, kam pamatā grieķu morphē 'veids, forma'. (šķirklī morfēma)
- No holandiešu mortier, kam pamatā latīņu mortarium 'piesta'. (šķirklī mortīra)
- No spāņu mosquitos, kam pamatā latīņu musca 'muša'. (šķirklī moskīts)
- No krievu москвич 'maskavietis'. (šķirklī moskvičs)
- No vācu Motive, franču motif, kam pamatā latīņu movere 'iedarbināt, kustināt'. (šķirklī motīvs)
- No franču motocycle, kam pamatā latīņu motor 'kustinātājs' un grieķu kyklos 'riņķis'. (šķirklī motocikls)
- No vācu Motorik, kam pamatā latīņu mōtus 'kustība'. (šķirklī motorika)
- No zviedru vai dāņu munk, kam pamatā latīņu monachus, grieķu monachos 'vientuļnieks'. (šķirklī mūks)
- No franču multiple, kam pamatā latīņu multiplus 'salikts, daudzkārtējs'. (šķirklī multipls)
- No arābu mūmiyā, kam pamatā persiešu mūm 'vasks'. (šķirklī mūmija)
- No franču munition, kam pamatā latīņu munitio 'nocietinājums'. (šķirklī munīcija)
- No vācu Munizipalität, kam pamatā latīņu municipium 'pilsēta ar pašpārvaldes tiesībām'. (šķirklī municipalitāte)
- No vācu Muskel, kam pamatā latīņu musculus. (šķirklī muskulis)
- No franču mousson, kam pamatā arābu mausim 'gadalaiks'. (šķirklī musons)
- No latīņu mutans (mutantis) 'tāds, kas maina, groza'. (šķirklī mutants)
- No vācu Musikalität. (šķirklī muzikalitāte)
- No franču musical, kam pamatā latīņu musicalis. (šķirklī muzikāls)
- No franču nationalisme, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālisms)
- No franču nationalité, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalitāte)
- No franču nationalisation, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionalizācija)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālists)
- No franču national, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionāls)
- No franču naïf, kam pamatā latīņu nativus. (šķirklī naivs)
- No vācu Napalm, kam pamatā Na(phthensäure) 'naftēnskābe' un Palm(itinsäure) 'palmitīnskābe'. (šķirklī napalms)
- No kabardiešu nart-sanē (teiksmainās nartu cilts dzēriens). (šķirklī narzāns)
- No franču naturalisme, kam pamatā latīņu natura 'daba'. (šķirklī naturālisms)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No spāņu negro, kam pamatā latīņu niger (nigri) 'melns'. (šķirklī negroīdi)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un kheirourgía (kheír 'roka' un érgon 'darbs'). (šķirklī neiroķirurģija)
- No vācu Neurotiker, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī neirotiķis)
- No grieķu neuron 'dzīsla, nervs' un ōsis (izskaņa, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai). (šķirklī neiroze)
- No angļu neon, kam pamatā grieķu neos 'jauns'. (šķirklī neons)
- No franču népotisme, kam pamatā latīņu nepos (nepotis) 'mazdēls, pēcnācējs'. (šķirklī nepotisms)
- Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No angļu nickname 'iesauka'. (šķirklī niks)
- No vācu prima 'pirmšķirīgs, vislabākais'. (šķirklī prīmā)
- No franču nocturne, kam pamatā latīņu nocturnus 'nakts-, naksnīgs'. (šķirklī noktirne)
- No vācu Publizität, kam pamatā franču publicité. (šķirklī publicitāte)
- No itāļu nonetto, kam pamatā latīņu nonus 'devītais'. (šķirklī nonets)
- No skandināvu northman 'ziemeļu cilvēks'. (šķirklī normaņi)
- No senskandināvu norn. (šķirklī nornes)
- No vācu Normale, kam pamatā latīņu normalis 'taisnleņķa, taisns'. (šķirklī normāle)
- No itāļu novella 'jaunums', kam pamatā latīņu novellus, novella 'jauns'. (šķirklī novele)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No angļu Novocaine (tirdzniecības nosaukums), kam pamatā latīņu novus 'jaunums' un (co)caine 'kokaīns'. (šķirklī novokaīns)
- No franču nudisme, kam pamatā latīņu nudus 'kails'. (šķirklī nūdisms)
- No franču nougat, kam pamatā latīņu nux 'rieksts'. (šķirklī nuga)
- Veidots pēc vācu Nukleinsäuren parauga, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleīnskābes)
- No angļu numerology, kam pamatā latīņu numerus 'skaitlis' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī numeroloģija)
- No latīņu numerare 'skaitīt'. (šķirklī numurēt)
- No latīņu numerus 'skaits, skaitlis'. (šķirklī numurs)
- No latīņu numeralis 'ar skaitli saistīts'. (šķirklī numerālis)
- Pēc Ņūfaundlendas salas Kanādā, kur šī suņu šķirne tika izveidota. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- No angļu newton, kam pamatā fiziķa Īzaka Ņūtona (Isaac Newton, 1643–1727) uzvārds. (šķirklī ņūtons)
- No vācu Oase, kam pamatā latīņu, grieķu oasis. (šķirklī oāze)
- No krievu ондатра, kam pamatā indiāņu cilmes vārds. (šķirklī ondatra)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No vācu Obstipation, kam pamatā latīņu obstipatio (ob 'uz; pret; ceļā' un stipare 'spiest'). (šķirklī obstipācija)
- No franču odalisque, kam pamatā turku odalyk 'istabas meita'. (šķirklī odaliska)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No latīņu odor 'smaka, smarža'. (šķirklī odorants)
- No franču offensive, kam pamatā latīņu offendere 'aiztikt, apvainot'. (šķirklī ofensīva)
- No vācu Offiziant, kam pamatā viduslaiku latīņu officians (officiantis) 'kalpojošs'. (šķirklī oficiants)
- No grieķu ōkeanos 'ūdeņi, kas apņem Zemi'. (šķirklī okeāns)
- No angļu okay. (šķirklī okei)
- No vācu Ocker, kam pamatā grieķu ōchros 'bāls, iedzeltens'. (šķirklī okers)
- No vācu Oxid, kam pamatā grieķu oxys 'skābs'. (šķirklī oksīds)
- No grieķu oktaedron (oktō 'astoņi' un hedra 'pamats, skaldne'). (šķirklī oktaedrs)
- No vācu Oktan, kam pamatā grieķu oktō 'astoņi'. (šķirklī oktāns)
- No latīņu octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī oktāva)
- No vācu Oktett, itāliešu ottetto, kam pamatā latīņu octo 'astoņi'. (šķirklī oktets)
- No vācu Oligozän, kam pamatā grieķu oligos 'mazs; nedaudz' un kainos 'jauns'. (šķirklī oligocēns)
- No franču Olympiade, kam pamatā grieķu Olympias (Olympiados). (šķirklī olimpiāde)
- No vācu Olivin, kam pamatā latīņu oliva 'olīva'. (šķirklī olivīns)
- No Grieķijas vietvārda Olympos 'Olimps (kalns)'. (šķirklī olimpietis)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No vācu Onomatopoese, kam pamatā grieķu onomatopoieia 'vārdu darināšana'. (šķirklī onomatopoēze)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No vācu Onkel, kam pamatā latīņu avunculus 'mātes brālis'. (šķirklī onkulis)
- No latīņu operator 'tas, kas darbojas'. (šķirklī operators)
- No franču opportunisme, kam pamatā latīņu opportunus 'ērts, izdevīgs'. (šķirklī oportūnisms)
- No latīņu optimum 'vislabākais'. (šķirklī optimums)
- No latīņu optimus 'vislabākais'. (šķirklī optimāls)
- No viduslaiku latīņu opticus, kam pamatā grieķu optikos 'ar redzi saistīts'. (šķirklī optisks)
- No krievu орда, tatāru orda '(valdnieka) nometne'. (šķirklī orda)
- No viduslaiku latīņu oralis, kam pamatā latīņu or (oris) 'mute'. (šķirklī orāls)
- No franču organisme, kam pamatā grieķu organon 'rīks, instruments, orgāns'. (šķirklī organisms)
- No franču orientation 'virziens', kam pamatā latīņu oriens, orientis 'austrumi'. (šķirklī orientācija)
- No latīņu Ordovices (ķeltu cilts, kas dzīvoja Ziemeļvelsā, nosaukums). (šķirklī ordoviks)
- No vācu Orden, kam pamatā latīņu ordo (ordinis) 'rinda, kārta'. (šķirklī ordenis)
- No holandiešu orkaan. (šķirklī orkāns)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu organon un lēptikos 'noskaņots ņemt'. (šķirklī organoleptisks)
- No japāņu ori 'locīt' un kami 'papīrs'. (šķirklī origami)
- No grieķu orthodoxos 'tāds, kura uzskati ir pareizi'. (šķirklī ortodoksāls)
- No franču orthopédie, kam pamatā grieķu orthos 'taisns, pareizs' un paideia 'audzināšana, pamācīšana'. (šķirklī ortopēdija)
- No grieķu osmē 'smarža, smaka'. (šķirklī osmijs)
- No zviedru ås 'kalnu grēda'. (šķirklī oss)
- No grieķu osteon 'kauls' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī osteoloģija)
- No grieķu osteon 'kauls'. (šķirklī osteoma)
- No grieķu osteon 'kauls' un myelos 'kaulu smadzenes'. (šķirklī osteomielīts)
- No grieķu osteon 'kauls' un poros 'eja, ceļš'. (šķirklī osteoporoze)
- No franču ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls)
- No franču ovulation, kam pamatā latīņu ovulum 'oliņa'. (šķirklī ovulācija)
- No franču ovale, kam pamatā latīņu ovum 'ola'. (šķirklī ovāls)
- No franču ozonateur, kam pamatā grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozonators)
- No grieķu ozōn 'tas, kas ož'. (šķirklī ozons)
- No franču royaliste, roi 'karalis'. (šķirklī rojālists)
- No franču pacifisme, kam pamatā latīņu pacificus 'samierinošs'. (šķirklī pacifisms)
- No angļu patchouli, kam pamatā tamilu paccuci 'zaļa lapa'. (šķirklī pačūlija)
- No portugāļu pagoda, kam pamatā sanskrita vārds. (šķirklī pagoda)
- No igauņu pai 'rotaļlieta' (piem., pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paija)
- No lībiešu paìjə vai igauņu paiuma (pēc J. Endzelīna uzskatiem). (šķirklī paijāt)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No vācu Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns)
- No franču palette, kam pamatā latīņu pāla 'lāpsta'. (šķirklī palete)
- No grieķu palimpsēstos 'atkal nokasīts'. (šķirklī palimpsests)
- No grieķu palindromeō 'skrienu pakaļ'. (šķirklī palindroms)
- No franču palissade, kam pamatā latīņu pālus 'miets'. (šķirklī palisāde)
- No angļu pamphlet, kam pamatā 12. gs. latīņu valodā sarakstītajā dzejolī "Pamphilus: seu de Amore" atrodamais personvārds Pamphilus. (šķirklī pamflets)
- No spāņu pampa, kam pamatā kečvu pampas 'līdzenums'. (šķirklī pampa)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No latīņu pancreatitis, kam pamatā grieķu pankreas (pankreatos) 'aizkuņģa dziedzeris'. (šķirklī pankreatīts)
- No grieķu pan 'viss' un horama 'skats'. (šķirklī panorāma)
- No latīņu izteiciena [Si vis pacem,] para bellum! '(ja gribi mieru,) gatavojies karam'. (šķirklī parabellums)
- No franču parasiter, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī parazitēt)
- No franču paraphrase, kam pamatā grieķu paraphrasis no grieķu para- 'pie; blakus; garām' un phrasis 'teiciens'. (šķirklī parafrāze)
- No grieķu para- 'pie; blakus; garām' un lingvistika. (šķirklī paralingvistika)
- No franču paramètre, kam pamatā grieķu parametrōn 'tāds, kas nomērī'. (šķirklī parametrs)
- No krievu паранджа, kam pamatā arābu faranģiya. (šķirklī parandža)
- No angļu pariah, kam pamatā tamilu paraiyan (parai 'bungas'). (šķirklī pārijs)
- No angļu ārsta Džeimsa Pārkinsona (James Parkinson, 1755–1824) uzvārda, kas aprakstīja šo slimību. (šķirklī parkinsonisms)
- No spāņu sangria, kam pamatā sangre 'asinis' (sarkanās krāsas dēļ). (šķirklī sangrija)
- No lejasvācu parchen, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī parķis)
- No franču parodie, kam pamatā grieķu parōdia (para 'pret' un ōdiē 'dziedājums, dziedāšana', resp. 'apgriezta dziedāšana'). (šķirklī parodija)
- No vācu Parodont, kam pamatā grieķu para 'pie' un odous (odontos) 'zobs'. (šķirklī parodonts)
- No itāliešu partita 'daļās sadalīta', kam pamatā latīņu partire 'sadalīt'. (šķirklī partita)
- No franču parvenu, kam pamatā latīņu pervenire. (šķirklī parvēnijs)
- No vācu Pass, kam pamatā latīņu passus 'solis'. (šķirklī pase)
- No franču zinātnieka B. Paskāla (1623–1662) vārda. (šķirklī paskāls)
- No latīņu satelles, satellitis 'miesassargs, pavadonis; kalps'. (šķirklī satelīts)
- No franču pastel, kam pamatā itāļu pastello. (šķirklī pastelis)
- No franču pasteurisation, pēc franču zinātnieka L. Pastēra vārda. (šķirklī pasterizācija)
- No franču pastille, kam pamatā latīņu pastillus 'mīklas lodīte'. (šķirklī pastila)
- No vācu Pastinak, kam pamatā latīņu pastinaca. (šķirklī pastinaks)
- No franču pastorale, kam pamatā latīņu pastoralis 'ganu-'. (šķirklī pastorāle)
- No vācu Pastorat, kam pamatā latīņu pastoratus. (šķirklī pastorāts)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- No franču Pathé (firmas nosaukums) un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī patafons)
- No vācu Patent, kam pamatā latīņu patens (patentis) 'atklāts, redzams'. (šķirklī patents)
- No vācu Paternität, kam pamatā latīņu paternitas (pater 'tēvs'). (šķirklī paternitāte)
- No grieķu pathos 'ciešanas, jūtas, kaisle'. (šķirklī patoss)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī scenogrāfija)
- No latīņu patricii 'tie, kam ir (dižciltīgi) tēvi'. (šķirklī patricietis)
- No viduslejasvācu pāwes, pāwest, kam pamatā latīņu papa 'tēvs'. (šķirklī pāvests)
- No franču pavillon, kam pamatā latīņu papilio 'telts'. (šķirklī paviljons)
- No angļu sextant, kam pamatā latīņu sextans (sextantis) 'sestdaļa'. (šķirklī sekstants)
- No latīņu paedophilia, kam pamatā grieķu pais (paidos) 'zēns, bērns' un philia 'mīlestība'. Vārdu pedofilija pirmo reizi lietoja psihiatrs R. Krafts-Ebings 1886.gadā, šādu uzvedību saistot ar cilvēka garīgo vājumu. (šķirklī pedofilija)
- No franču pédomètre, kam pamatā latīņu pes (pedis) 'kāja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī pedometrs)
- No franču pegmatite, kam pamatā grieķu pēgma, pēgmatos 'sastiprinājums'. (šķirklī pegmatīts)
- No franču pectine, kam pamatā grieķu pēktos 'sarecējis'. (šķirklī pektīns)
- No latīņu Pelargonium, kam pamatā grieķu pelargos 'stārķis'. (šķirklī pelargonija)
- No vācu Pennal, kam pamatā latīņu penna 'spalva'. (šķirklī penālis)
- No angļu Pentagon, kam pamatā grieķu pentagōnon. (šķirklī pentagons)
- No starptautiskas tirdzniecības markas nosaukuma Pepsi-Cola. (šķirklī pepsikola)
- No vācu Peptid, kam pamatā grieķu peptos 'sagremots'. (šķirklī peptīdi)
- No vācu Pergament, kam pamatā Pergamas (Pergamos) pilsētas nosaukums Mazāzijā. (šķirklī pergaments)
- No itāliešu pergola, kam pamatā latīņu pergula 'nojume, piebūve'. (šķirklī pergola)
- No grieķu periodikos 'tāds, kas pēc noteiktiem laika sprīžiem atkārtojas'. (šķirklī periodika)
- No latīņu perfectum 'tāds, kas pabeigts'. (šķirklī perfekts)
- No grieķu peri 'pie, tuvumā, ap' un osteon 'kauls'. (šķirklī periostīts)
- No grieķu periskopein 'skatīties apkārt'. (šķirklī periskops)
- No vācu Permanganat, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un Manganat (Mangan 'mangāns'). (šķirklī permanganāts)
- No vācu Peroxid, kam pamatā latīņu per 'pāri, virs' un oxys 'ass, sūrs, skābs'. (šķirklī peroksīds)
- No franču personnel, kam pamatā latīņu personalis 'personisks'. (šķirklī personāls)
- No franču personnage, kam pamatā latīņu persona 'personība, persona'. (šķirklī personāžs)
- No franču personnalité, kam pamatā latīņu persona. (šķirklī personība)
- No spāņu peseta, kataloņu peceta 'mazs gabaliņš'. (šķirklī peseta)
- No latīņu pessimus 'vissliktākais'. (šķirklī pesimisms)
- No spāņu peso 'svars', kam pamatā latīņu pensum 'nosvērts'. (šķirklī peso)
- No angļu petition, kam pamatā latīņu petitio 'meklēšana, lūgums'. (šķirklī petīcija)
- No angļu pyjamas, kam pamatā hindu Payjama 'kājas apģērbs'. (šķirklī pidžama)
- No vācu Petroleum, kam pamatā grieķu petros 'akmens, klints' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī petroleja)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptisks)
- No viduslejasvācu pik, kam pamatā latīņu pix (ģen. picis) 'darva, piķis'. (šķirklī piķis)
- No baltvācu pīk 'šķēps', kam pamatā franču pique. (šķirklī pīķis)
- No franču pilastre, kam pamatā latīņu pila 'stabs'. (šķirklī pilastrs)
- No franču pingouin, kam pamatā latīņu pinguis 'trekns, brangs'. (šķirklī pingvīns)
- No senkrievu мята, kam pamatā latīņu mentha 'piparmētra'. (šķirklī piparmētra)
- No portugāļu piranha, kam pamatā Dienvidamerikas indiāņu tupu valodas vārds (pirá 'zivs' un sanha 'zobi'). (šķirklī piraija)
- No franču purée, kam pamatā latīņu purus. (šķirklī pirē)
- No vācu Plakat. (šķirklī plakāts)
- No itāļu pistaccio, kam pamatā latīņu pistacium, persiešu pistah. (šķirklī pistācija)
- No franču place d'armes 'karaspēka sapulcēšanās laukums'. (šķirklī placdarms)
- No vācu Platzkarte 'dzelzceļa biļete, kas garantē sēdvietu'. (šķirklī plackarte)
- No krievu пластикат, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī plastikāts)
- No vācu Plastilin, itāļu plastilina, kam pamatā grieķu plastikos 'tēlniecisks'. (šķirklī plastilīns)
- No latīņu plasmodium, kam pamatā grieķu plasma 'veidojums' un -ōdēs. (šķirklī plazmodijs)
- No latīņu plebeius, kam pamatā plebs 'vienkāršā tauta'. (šķirklī plebejs)
- No franču plébiscite, kam pamatā latīņu plebiscitum, plebs 'vienkāršā tauta' un scitum 'lēmums'. (šķirklī plebiscīts)
- No angļu plaid, kam pamatā gēlu valodas vārds. (šķirklī pleds)
- No angļu player, kam pamatā to play 'spēlēt'. (šķirklī pleijeris)
- No vācu Spargel, kam pamatā grieķu asparagos. (šķirklī sparģelis)
- No grieķu plēsios 'tuvs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pleziozaurs)
- No grieķu pleiōn 'vairāk' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pliozaurs)
- No vācu Plombe, kam pamatā franču plomb 'svins'. (šķirklī plomba)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- No krievu плов, kam pamatā turku pilâv. (šķirklī plovs)
- No vācu Pluralismus, kam pamatā latīņu pluralis 'tāds, kas sastāv no daudzām vienībām'. (šķirklī plurālisms)
- No vācu Plus, kam pamatā latīņu plus 'vairāk'. (šķirklī pluss)
- No grieķu plutokratis, kam pamatā ploutus 'bagātība' un kratos 'vara'. (šķirklī plutokrātija)
- No vācu Pneumatik, franču pneumatique, kam pamatā grieķu pneumatikos 'ar vēju saistīts'. (šķirklī pneimatika)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podests)
- No vācu Podest, kam pamatā grieķu pous (podos) 'kāja'. (šķirklī podestūra)
- No latīņu poema, kam pamatā grieķu poiēma 'sacerējums', kam savukārt pamatā grieķu poien 'radīt, darināt'. (šķirklī poēma)
- No vācu Pokal, kam pamatā itāļu boccale un grieķu baukalis 'trauks'. (šķirklī pokāls)
- No angļu pocket monster, kam pamatā japāņu poketto monstaa 'kabatas briesmonis'. (šķirklī pokemons)
- No franču polari (sation) 'polarizācija' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī polariskops)
- No vācu Polarität, kam pamatā viduslaiku latīņu polaris un grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī polaritāte)
- No polarisation, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizācija)
- No vācu Polarisator, kam pamatā grieķu polos 'pols'. (šķirklī polarizators)
- No grieķu polemikos 'kareivīgs, naidīgs' (polemos 'karš'). (šķirklī polemika)
- No vācu Polizei, kam pamatā viduslaiku latīņu politia 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglota)
- No franču polyglotte, kam pamatā grieķu polyglōttos 'daudzvalodu'. (šķirklī poliglots)
- No franču poygone, kam pamatā latīņu poygonum un grieķu polygōnos 'daudzstūru'. (šķirklī poligons)
- No franču polychromie, kam pamatā grieķu polychrōmos 'daudzkrāsains'. (šķirklī polihromija)
- No vācu Polymer, kam pamatā grieķu polymeros 'daudzdaļīgs'. (šķirklī polimērs)
- No grieķu polyspaston (polyspastos 'ar daudzām virvēm savelkams'). (šķirklī polispasts)
- No krievu политбюро 'politiskais birojs'. (šķirklī politbirojs)
- No čehu polka 'poliete'. (šķirklī polka)
- No franču pommade, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomāde)
- No vācu Pomeranze, kam pamatā latīņu pomum 'ābols; auglis'. (šķirklī pomerance)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- No krievu политрук (saīsinājums no политический руководитель) 'politiskais vadītājs'. (šķirklī poļitruks)
- No Amerikas spāņu poncho. (šķirklī pončo)
- No franču pompeux, pompeuse, kam pamatā latīņu pomposus. (šķirklī pompozs)
- No krievu поп, kam pamatā latīņu papa. (šķirklī pops)
- No vācu Popularität, kam pamatā latīņu popularis, populus 'tauta'. (šķirklī popularitāte)
- No franču potpourri 'ēdiens, kas gatavots no dažādām gaļas šķirnēm'. (šķirklī popurijs)
- No vācu Portion, kam pamatā latīņu portio (portionis) 'daļa, tiesa'. (šķirklī porcija)
- No vācu Potentiometer, kam pamatā latīņu potentia 'spēks; spēja' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī potenciometrs)
- No franču position, kam pamatā latīņu positio 'stāvoklis'. (šķirklī pozīcija)
- No franču positivisme, kam pamatā latīņu positivus 'pozitīvs'. (šķirklī pozitīvisms)
- No vācu Praktikant. (šķirklī praktikants)
- No krievu прапорщик, kam pamatā senslāvu прапор 'karogs'. (šķirklī praporščiks)
- No vācu praktisch, kam pamatā grieķu praktikos 'darbīgs, lietišķs'. (šķirklī praktisks)
- No lejasvācu pravest, kam pamatā latīņu praepositus 'nolikts priekšā'. (šķirklī prāvests)
- No franču préambule 'priekšvārdi', kam pamatā latīņu preambulus 'priekšā ejošs, priekšējs'. (šķirklī preambula)
- No préférence, kam pamatā latīņu praeferre 'dot priekšroku'. (šķirklī preference)
- No vācu Präparat, kam pamatā latīņu praeparatus. (šķirklī preparāts)
- No franču préparer, kam pamatā latīņu praeparare 'sagatavot'. (šķirklī preparēt)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī presbiterāņi)
- No franču presse, kam pamatā latīņu pressare, premere 'spiest'. (šķirklī prese)
- No angļu pressing, kam pamatā to press. (šķirklī presings)
- No grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiteris)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No franču préservative, kam pamatā latīņu praeservativus 'aizsargājošs'. (šķirklī prezervatīvs)
- No franču président, angļu president, kam pamatā latīņu praesidens (praesidentis) 'priekšā sēdošs'. (šķirklī prezidents)
- No krievu президиум, kam pamatā latīņu praesidium 'aizsardzība'. (šķirklī prezidijs)
- No latīņu primatus 'tie, kas ir pirmie'. (šķirklī primāti)
- No angļu primitivism, kam pamatā primitivus 'pirmatnējs, sākotnējs'. (šķirklī primitīvisms)
- No latīņu Primula, kam pamatā primula 'pirmā, sākotnējā'. (šķirklī prīmula)
- No vācu Prinzessin, kam pamatā franču princesse. (šķirklī princese)
- No vācu Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps 'pirmais'. (šķirklī princis)
- No angļu printer, kam pamatā print 'iespiest, drukāt'. (šķirklī printeris)
- No vācu Priorität, kam pamatā viduslaiku latīņu prioritas (prioritatis) 'priekšroka, vecākums'. (šķirklī prioritāte)
- No vācu Privatdozent, kam pamatā latīņu privatim docens 'tāds, kas māca privātā kārtā'. (šķirklī privātdocents)
- No latīņu primarius 'viens no pirmajiem, pirmšķirīgs', kam pamatā primus 'pirmais'. (šķirklī primārs)
- No latīņu privilegium 'likums, kas attiecas uz atsevišķu cilvēku'. (šķirklī privilēģija)
- No franču procédure, kam pamatā latīņu procedere 'virzīties uz priekšu'. (šķirklī procedūra)
- No angļu processor, kam pamatā to process 'vadīt'. (šķirklī procesors)
- No vācu Prozent, kam pamatā latīņu pro centum 'uz simtu'. (šķirklī procents)
- No vācu Produzent, kam pamatā latīņu producens (producentis) 'ražojošs'. (šķirklī producents)
- No vācu produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt)
- No vācu Produkt, kam pamatā latīņu productus 'radīts, ražots'. (šķirklī produkts)
- No latīņu profanus 'neiesvētīts; tāds, kam nav tiesību ieiet svētnīcā'. (šķirklī profāns)
- No vācu Proffesor, kam pamatā latīņu professor 'skolotājs'. (šķirklī profesors)
- No vācu Prophylaxe, kam pamatā grieķu prophylaxis 'iepriekšēja aizsardzība', prophylassein 'veikt savlaicīgus aizsardzības pasākumus'. (šķirklī profilakse)
- No franču programme, angļu program(me), kam pamatā grieķu programma 'priekšraksts, paziņojums'. (šķirklī programma)
- No franču progresser, kam pamatā latīņu progressus 'kustība uz priekšu'. (šķirklī progresēt)
- No angļu prohibition, kam pamatā latīņu prohibitio 'neļaušana, aizliegums'. (šķirklī prohibīcija)
- No vācu Projektor, kam pamatā latīņu proiector 'tas, kas met uz priekšu'. (šķirklī projektors)
- No vācu Projekt, kam pamatā latīņu proiectum 'uz priekšu mests'. (šķirklī projekts)
- No vācu, angļu proximal, kam pamatā latīņu proximus 'tuvākais'. (šķirklī proksimāls)
- No vācu Prokurist, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokūrists)
- No franču procureur, kam pamatā latīņu procurare 'pārvaldīt, pārzināt'. (šķirklī prokurors)
- No franču prolétariat, kam pamatā latīņu proletarius 'nemantīgs pilsonis, kas valstij var dot tikai pēcnācējus'. (šķirklī proletariāts)
- No grieķu prologos, kam pamatā pro 'priekšā' un logos 'vārds, runa'. (šķirklī prologs)
- No franču propagande, itāļu propaganda, kam pamatā latīņu congregatio de propaganda fide 'institūcija ticības izplatīšanai', propagere 'izplatīt'. (šķirklī propaganda)
- No krievu пропагандировать, kam pamatā franču valodas vārds. (šķirklī propagandēt)
- No vācu Propädeutic, kam pamatā grieķu propaideuein 'mācīt iepriekš'. (šķirklī propedeitika)
- No angļu propeller, kam pamatā latīņu propellere 'dzīt, grūst uz priekšu'. (šķirklī propelleris)
- No vācu Proportionalität, kam pamatā latīņu proportionalis 'samērīgs'. (šķirklī proporcionalitāte)
- No latīņu proscaenium, kam pamatā grieķu proskēnion. (šķirklī proscēnijs)
- No angļu prosody, franču prosodie, kam pamatā latīņu prosodia 'akcents'. (šķirklī prosodija)
- No latīņu prospectus 'skats; skatiens'. (šķirklī prospekts)
- No latīņu prostata, kam pamatā grieķu prostatēs 'priekšā stāvošais'. (šķirklī prostata)
- No franču prostitution, kam pamatā latīņu prostitutio 'nodošanās netiklībai'. (šķirklī prostitūcija)
- No latīņu prostituta, prostituere 'piedāvāt netiklībai, kaunam'. (šķirklī prostitūta)
- No franču protéine, vācu Protein, kam pamatā prōteios 'pirmējs'. (šķirklī proteīns)
- No angļu protectionism, kam pamatā latīņu protectio 'aizbildnība, aizsardzība'. (šķirklī protekcionisms)
- No franču protectorat, kam pamatā latīņu protector 'aizbildnis, aizstāvis'. (šķirklī protektorāts)
- No latīņu protestans (protestantis) 'tāds, kas publiski apliecina'. (šķirklī protestants)
- No vācu Protest, itāļu protesto, kam pamatā latīņu 'publiski apliecināt'. (šķirklī protests)
- No franču protéger, kam pamatā latīņu protegere 'piesegt, aizstāvēt'. (šķirklī protežēt)
- No franču protocole, kam pamatā latīņu protocollum, grieķu prōtokollon 'pirmā ielīmētā papirusa loksne'. (šķirklī protokols)
- No vācu Proviant, kam pamatā itāļu provianda. (šķirklī proviants)
- No latīņu provizor 'tāds, kas iepriekš paredz, sagatavo'. (šķirklī provizors)
- No grieķu pseudōnymos 'tāds, kam ir izdomāts vārds'. (šķirklī pseidonīms)
- No latīņu psychopathia, kam pamatā grieķu psychē 'dvēsele' un pathos 'ciešanas, slimība'. (šķirklī psihopātija)
- No grieķu psychē 'dvēsele' un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai. (šķirklī psihoze)
- No grieķu pteron 'spārns' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī pterozauri)
- No latīņu pubertos (pubertatis), kam pamatā puber 'pieaudzis'. (šķirklī pubertāte)
- No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
- No vācu Publizistik, kam pamatā latīņu publicus 'sabiedrisks'. (šķirklī publicistika)
- No krievu публика, vācu Publikum, kam pamatā latīņu publicum 'parastie ļaudis'. (šķirklī publika)
- No latīņu super 'pār; virs' un franču élite 'labākais, izraudzītais'. (šķirklī superelite)
- No vācu Pult, kam pamatā latīņu pulpitum 'paaugstinājums'. (šķirklī pults)
- No vācu Pulver, kam pamatā latīņu pulvis (pulveris) 'putekļi'. (šķirklī pulveris)
- No latīņu suppositorium (suppositorius 'tāds, kas atrodas apakšā'). (šķirklī supozitorijs)
- No viduslaiku latīņu purgatorium, kam pamatā latīņu purgare 'tīrīt'. (šķirklī purgatorijs)
- No franču purisme, kam pamatā latīņu purus 'tīrs'. (šķirklī pūrisms)
- No angļu puritan, kam pamatā latīņu puritas 'tīrība'. (šķirklī puritāņi)
- No latīņu purpura 'purpurgliemezis; sarkana krāsa', kam pamatā grieķu porphura 'tumšsarkana krāsa'. (šķirklī purpurs)
- No angļu radio, kam pamatā latīņu radiare 'izstarot'. (šķirklī radio)
- No radio un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī radiofonija)
- No latīņu rachitis, grieķu rhachis 'mugurkauls'. (šķirklī rahīts)
- No franču raquette, kam pamatā arābu rāha(t) 'plauksta'. (šķirklī rakete)
- No arābu ramadān 'karstums, svelme'. (šķirklī ramadāns)
- No Amerikas spāņu rancho 'kopīgas maltītes ieturētāji'. (šķirklī rančo)
- No latīņu rhapsodia, grieķu rhapsōidia 'episko dziesmu skandēšana, rapsodu dziesma'. (šķirklī rapsodija)
- No vācu Rarität, kam pamatā latīņu raritas. (šķirklī raritāte)
- No vācu Raster, kam pamatā latīņu raster, rastrum 'grābeklis'. (šķirklī rastrs)
- No latīņu 'atpakaļ, atkal; pretim'. (šķirklī re-)
- No viduslaiku latīņu rehabilitatio (latīņu re 'atkal' un habilitas 'derīgums'). (šķirklī reabilitācija)
- No latīņu re 'atkal' un viduslaiku latīņu adaptatio (adaptare 'pielāgot, piemērot'). (šķirklī readaptācija)
- No latīņu re 'pret' un agens (agentis) 'tāds, kas darbojas'. (šķirklī reaģents)
- No franču réactif, kam pamatā latīņu re 'pret' un activus 'darbīgs'. (šķirklī reaktīvs)
- No angļu reactor, kam pamatā latīņu re 'pret' un actor 'darbības veicējs'. (šķirklī reaktors)
- No latīņu daudzskaitļa formas realia. (šķirklī reālija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animatio 'dzīvības iedvešana'. (šķirklī reanimācija)
- No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidivēt)
- No latīņu recidivus 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvisms)
- No latīņu recidivus 'atgriešanās' vai 'tāds, kas no jauna atgriežas'. (šķirklī recidīvs)
- No latīņu re 'atpakaļ' un circulatio (circulari 'staigāt apkārt'). (šķirklī recirkulācija)
- No latīņu recitatio 'lasīšana skaļā balsī'. (šķirklī recitācija)
- No itāliešu recitativo, kam pamatā latīņu recitare 'lasīt skaļā balsī'. (šķirklī rečitatīvs)
- No vācu redigieren, kam pamatā latīņu redigere 'ievākt'. (šķirklī rediģēt)
- No franču redingote, kas ir pārveidota angļu riding coat 'svārki jāšanai' izruna. (šķirklī redingots)
- No latīņu reducere 'virzīt atpakaļ'. (šķirklī reducēšanās)
- No latīņu reductio 'virzīšana atpakaļ'. (šķirklī redukcija)
- No latīņu reductor 'tāds, kas virza atpakaļ'. (šķirklī reduktors)
- No vācu Redundanz, kam pamatā latīņu redundare 'būt pārpilnībā'. (šķirklī redundance)
- No latīņu re 'atpakaļ' un exportare. (šķirklī reeksports)
- No latīņu re 'atpakaļ' un emigratio 'izceļošana'. (šķirklī reemigrācija)
- No latīņu re 'atpakaļ' un evacuare 'iztukšot'. (šķirklī reevakuācija)
- No franču référence, kam pamatā latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī reference)
- No latīņu referendum 'tas, kas jāpaziņo'. (šķirklī referendums)
- No latīņu reflexio 'vēršanās atpakaļ'. (šķirklī refleksija)
- No latīņu reflexus 'izliekums; atpakaļkustība' jeb 'griezt atpakaļ'. (šķirklī reflekss)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ'. (šķirklī reflektēt)
- No latīņu reflectere 'liekt atpakaļ; griezt atpakaļ' un grieķu metron 'mērs'. (šķirklī reflektometrs)
- No vācu Reflektor, franču réflecteur, kam pamatā ir latīņu reflectere 'liekt atpakaļ'. (šķirklī reflektors)
- No latīņu regalia, regalis 'valdniekam piederošs'. (šķirklī regālija)
- No vācu Reformator, kam pamatā ir latīņu reformare 'pārveidot'. (šķirklī reformators)
- No franču réglement, kam pamatā latīņu regula 'noteikums'. (šķirklī reglaments)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresēt)
- No latīņu regressio 'kustība atpakaļ'. (šķirklī regresija)
- No latīņu regressus 'kustība atpakaļ; atgriešanās'. (šķirklī regress)
- No vācu Regenerator, angļu regenerator, kam pamatā latīņu regenerare 'atjaunot'. (šķirklī reģenerators)
- No vācu Reichskanzler. (šķirklī reihskanclers)
- No franču réclame, kam pamatā latīņu reclamare 'skaļi saukt, izkliegt'. (šķirklī reklāma)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un interpretatio. (šķirklī reinterpretācija)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un investitio 'ietērpšana, ietērps'. (šķirklī reinvestīcija)
- No latīņu re 'jaun-', 'atkal-' un incarnatio 'iemiesošanās'. (šķirklī reinkarnācija)
- Rakstnieka Z. Skujiņa jaunvārds. (šķirklī tālrunis)
- No latīņu rectum 'taisnā zarna' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī rektoskopija)
- No latīņu requiem (akuz. no requies 'miers'), ar kuru sākas aizlūguma teksts (Requiem aeternam dona eis, Domine – Mieru mūžīgu dod viņiem, Kungs). (šķirklī rekviēms)
- No franču réquisiteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rekvizitors)
- No vācu Relativismus, kam pamatā latīņu relatio 'attiecība'. (šķirklī relatīvisms)
- No franču renégat, kam pamatā latīņu renegatus, renegare 'noliegt'. (šķirklī renegāts)
- No franču reinette, kam, domājams, pamatā latīņu rana 'varde' (ābolu formas un grubuļainās miziņas dēļ). (šķirklī renete)
- No viduslejasvācu rente, kas savukārt no franču rente. Latviešu valodā vārds minēts 17. gs. (šķirklī rente)
- No angļu repellent, kam pamatā latīņu repellens (repellentis) 'tas, kas atgrūž, atgaiņā'. (šķirklī repelents)
- No franču réplique, kam pamatā latīņu replicare 'atritināt atpakaļ, atliekt' . (šķirklī replika)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No uzvārda Repše, jo Einārs Repše bija tā laika Latvijas Bankas prezidents. (šķirklī repši)
- No grieķu theatron 'skatītāju vietas'. (šķirklī teātris)
- No franču réputation, kam pamatā latīņu vārds reputatio 'apdomāšana, pārdomas'. (šķirklī reputācija)
- No latīņu rescriptum 'rakstiska atbilde'. (šķirklī reskripts)
- No latīņu respective, respicere 'atskatīties atpakaļ'. (šķirklī respektīvi)
- No franču respect, kam pamatā latīņu respectus 'cieņa, bijība, godāšana, ievērošana'. (šķirklī respekts)
- No franču restaurant, kam pamatā latīņu restaurare 'atjaunot'. (šķirklī restorāns)
- No latīņu retardatio 'aizkavēšana, aizkavējums'. (šķirklī retardācija)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro)
- No latīņu retro 'atpakaļ'. (šķirklī retro)
- No latīņu retorta 'atliekta atpakaļ'. (šķirklī retorte)
- No franču rétrospection, kam pamatā latīņu retrospicere 'skatīties atpakaļ'. (šķirklī retrospekcija)
- No latīņu retrogradus, retrogradis 'atpakaļejošs'. (šķirklī retrogrāds)
- No latīņu reversus 'vērsts atpakaļ, atdots'. (šķirklī reverss)
- No franču revue 'apskats'. (šķirklī revija)
- No vācu Revision, kam pamatā latīņu revisio 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revīzija)
- No latīņu revisio, revisionis 'pārskatīšana no jauna'. (šķirklī revizionisms)
- No vācu Reservat, kam pamatā latīņu rezervatio 'saglabāšana'. (šķirklī rezervāts)
- No franču réserve 'krājums', kam pamatā latīņu reservare 'krāt, saglabāt'. (šķirklī rezerve)
- No franču réservoir, kam pamatā latīņu reservare 'saglabāt, krāt'. (šķirklī rezervuārs)
- No franču résignation, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī rezignācija)
- No franču résistance, kam pamatā latīņu resistentia 'pretošanās'. (šķirklī rezistence)
- No franču résonance, kam pamatā latīņu resonare 'atbalsoties'. (šķirklī rezonanse)
- No rēzus pērtiķa (Macacus rhesus) nosaukuma, pie kā šis antigēns tika atklāts. (šķirklī rēzus)
- No franču révolution, kam pamatā latīņu revolutio 'pagrieziens, apvērsums'. (šķirklī revolūcija)
- No franču régisseur, kam pamatā latīņu regere 'vadīt'. (šķirklī režisors)
- No persiešu, arābu riyāl, kam pamatā spāņu real. (šķirklī riāls)
- No baltvācu ribbe, vācu Rippe. Latviešu valodā vārds aizgūts 18. gs. Agrākais apzīmējums – sānkauls. (šķirklī riba)
- No franču rigorisme, kam pamatā latīņu rigor 'stingrība'. (šķirklī rigorisms)
- Pēc amerikāņu zinātnieka H. T. Riketsa (1871–1910) uzvārda. (šķirklī riketsijas)
- No lejasvācu riem 'atskaņa'. Aizguvums minēts jau 17. gs. Kad 19. gs. otrajā pusē to aizstāja jaunvārds dzejolis, vārds rīme kļuva par mākslinieciski nevērtīga dzejoļa vai panta apzīmējumu. (šķirklī rīme)
- Pēc franču valstsvīra un kardināla Armāna Žana Diplesī Rišeljē (Armand Jean du Plessis de Richelieu, 1585–1642) uzvārda, kurš to lika ieviest kā lētu aizvietotāju dārgajām mežģīnēm. (šķirklī rišeljē)
- No vācu riskant, franču risquant. (šķirklī riskants)
- No dārznieka, botāniķa Žana Robēna (Jean Robin, 1550–1629) uzvārda, kas 1601. gadā šo augu ieveda no Kanādas Eiropā. (šķirklī robīnija)
- No čehu robota 'klaušas; smags darbs'. Pirmo reizi šo vārdu lietojis Karels Čapeks savā zinātniskās fantastikas lugā "R.U.R." (šķirklī robots)
- No grieķu rhodon 'roze', jo elementa sāļu šķīdumi ir rožaini sarkanā krāsā. (šķirklī rodijs)
- No latīņu robustus 'no cieta koka, ozolkoka pagatavots; spēcīgs'. (šķirklī robusts)
- No franču roquefort, kam pamatā Dienvidfrancijas pilsētas Rokforas (Rokuefort sur Soulzon) nosaukums, kur 1881. gadā sākta šā siera gatavošana. (šķirklī rokfors)
- No vācu Romanik, kam pamatā latīņu Romanus 'romiešu'. (šķirklī romānika)
- No franču romantisme, kam pamatā latīņu romantismus. (šķirklī romantisms)
- No grieķu rhombos 'rombs' un (h)edra 'skaldne'. (šķirklī romboedrs)
- No viduslejasvācu rote '(karavīru) vienība, nodaļa'. (šķirklī rota)
- Latīņu rotator 'tas, kas griež'. (šķirklī rotators)
- Vācu Rottweiler, kam pamatā Vācijas pilsētiņas Rotveilas (Rottweil) nosaukums. (šķirklī rotveilers)
- No viduslejasvācu rōse, kam pamatā latīņu rosa. (šķirklī roze)
- No itāļu timpano, kam pamatā tympanon 'bungas'. (šķirklī timpāns)
- No latīņu rubidus 'sarkans'. (šķirklī rubīdijs)
- No vācu Rubin, kam pamatā latīņu ruber 'sarkans'. (šķirklī rubīns)
- No latīņu rubrica 'likuma virsraksts' (ruber 'sarkans', jo savulaik virsrakstus rakstīja ar sarkanu krāsu). (šķirklī rubrika)
- No angļu rhumb, kam pamatā grieķu rhombos 'apgrieziens'. (šķirklī rumbs)
- No senskandināvu rūn 'noslēpums'. (šķirklī rūnas)
- No hindi rūpiya, kam pamatā sanskrita rūpya 'kalts sudrabs'. (šķirklī rūpija)
- No viduslaiku latīņu Ruthenia 'Krievija' (atklāts Urālu kalnu rūdā). (šķirklī rutēnijs)
- No franču rouge 'sarkans'. (šķirklī rūžs)
- Saīsinājums no zviedru Svenska Aeroplan Aktiebolaget (uzņēmums sākotnēji ražoja lidaparātus). (šķirklī SAAB)
- No latīņu sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats)
- No franču sabotage (saboter 'klaudzināt ar koka tupelēm; tīši kaut ko graut'). (šķirklī sabotāža)
- No franču sadisme, pēc franču rakstnieka marķīza de Sada (de Sade, 1740–1814) vārda. (šķirklī sadisms)
- No vācu Trigonometrie, kam pamatā grieķu trigōnon 'trijstūris' un metrein 'mērīt'. (šķirklī trigonometrija)
- No lietuviešu sõdžius, kam pamatā darbības vārds sodìnti 'sēdināt, stādīt, dēstīt'. (šķirklī sādža)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
- No vācu Saffian, kam pamatā persiešu sahtiyān 'kazas āda'. (šķirklī safjāns)
- No senskandināvu saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga)
- No holandiešu sago, kam pamatā malajiešu sagu 'maize'. (šķirklī sāgo)
- No franču saccharose, kam pamatā latīņu saccharum 'cukurs'. (šķirklī saharoze)
- No krievu сайга, kam pamatā tjurku vārds. (šķirklī saiga)
- No beļģu mūzikas instrumentu meistara Ādolfa Saksa uzvārda, kurš 1841. gadā izgudroja saksofonu un to patentēja. (šķirklī saksofons)
- Krievu саквояж, kam pamatā franču sac de voyage. (šķirklī sakvojāžs)
- Vārds aizgūts no lībiešu salāk, igauņu salakas. (šķirklī salaka)
- No itāļu (in)salata 'sālījums', kam pamatā latīņu sal 'sāls'. (šķirklī salāti)
- No franču salicylate, kam pamatā latīņu salix (salicis) 'vītols'. (šķirklī salicilāti)
- No grieķu kalámē. (šķirklī salmi)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu ammōniakon 'koka sveķi'. (šķirklī salmiaks)
- No franču salon, kam pamatā itāļu vārds. (šķirklī salons)
- No franču sanatorium, kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanatorija)
- No grieķu sandalion, kam pamatā sandalon 'koka kurpe'. (šķirklī sandales)
- No vācu sanieren, kam pamatā latīņu sanare 'ārstēt'. (šķirklī sanēt)
- No franču sanguine, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī sangīna)
- No vācu Sanguiniker, kam pamatā latīņu sanguis 'asinis'. (šķirklī sangviniķis)
- No franču sanction, kam pamatā latīņu sanctio 'likums; soda noteikums'. (šķirklī sankcija)
- No franču sanctionner, kam pamatā latīņu sancire 'svētīt'. (šķirklī sankcionēt)
- No franču urbanisme, kam pamatā latīņu urbanus 'pilsētas'. (šķirklī urbānisms)
- No krievu сарафан, kam pamatā persiešu sеrāрā 'goda tērps'. (šķirklī sarafāns)
- No grieķu sarkazein 'plēšu gaļu'. (šķirklī sarkasms)
- No spāņu zarzuela (La Zarzuela 'pils netālu no Madrides, kur tika iestudētas pirmās šāda veida izrādes'). (šķirklī sarsuela)
- No itāliešu sargia, franču serge, kam pamatā latīņu sericus 'zīda'. (šķirklī saržs)
- No franču satin, kam pamatā arābu valodas vārds. (šķirklī satīns)
- No spāņu sabana, kam pamatā indiāņu vārds. (šķirklī savanna)
- No grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scēna)
- No itāliešu scenario, kam pamatā latīņu scēna, grieķu skēnē 'telts, skatuve'. (šķirklī scenārijs)
- No vācu Seismik, kam pamatā grieķu seismos 'zemestrīce'. (šķirklī seismika)
- No vācu Sekante, kam pamatā latīņu secans (secantis) 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekante)
- No angļu sex, kam pamatā latīņu sexus 'dzimums'. (šķirklī sekss)
- No franču sextillion, kam pamatā latīņu sextus 'sestais', pēc analoģijas ar miljons. (šķirklī sekstiljons)
- No latīņu Selenium, kam pamatā grieķu selēnē 'Mēness'. (šķirklī selēns)
- No franču céleri, kam pamatā grieķu selīnon. (šķirklī selerija)
- No portugāļu selva, kam pamatā latīņu silva 'mežs'. (šķirklī selva)
- No franču sémantique, kam pamatā grieķu sēmantikos 'nozīmējošs'. (šķirklī semantika)
- No vācu Sekundant, kam pamatā latīņu secundans (secundantis) 'veicinātājs'. (šķirklī sekundants)
- No franču séme, angļu seme, kam pamatā grieķu sēma 'zīme'. (šķirklī sēma)
- No vācu Semikolon, kam pamatā latīņu semi 'pus-' un grieķu kōlon 'loceklis; teikuma daļa'. (šķirklī semikols)
- No franču sensation, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensācija)
- No angļu semiotics, kam pamatā grieķu sēmeiōtikos 'saistīts ar zīmēm'. (šķirklī semiotika)
- No franču sensualisme, kam pamatā latīņu sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuālisms)
- No vācu Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence)
- No vācu Septett, kam pamatā latīņu septem 'septiņi'. (šķirklī septets)
- No franču sérénade, itāliešu serenata (sera 'vakars'). (šķirklī serenāde)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu tonos 'saspringums'. (šķirklī serotonīns)
- No latīņu serpens (serpentis) 'čūska'. (šķirklī serpentārijs)
- No latīņu serpens (serpentis) 'čūska'. (šķirklī serpentīns)
- No latīņu serum 'sūkalas' un grieķu logos 'mācība'. (šķirklī seroloģija)
- No franču certificat, kam pamatā latīņu certus 'noteikts'. (šķirklī sertifikāts)
- No latīņu serum 'sūkalas'. (šķirklī serums)
- No latīņu vassus 'karavīrs', jaunlatīņu vassallus. (šķirklī vasalis)
- No franču servir 'kalpot, apkalpot'. (šķirklī servēt)
- No angļu service 'apkalpošana'. (šķirklī serviss)
- No franču serviette (servir 'apkalpot, klāt galdu'). (šķirklī servjete)
- No franču sergent, kam pamatā latīņu serviens 'tas, kurš kalpo'. (šķirklī seržants)
- No grieķu sphaleros 'nodevīgs, viltīgs' (minerāla daudzveidīgā izskata dēļ). (šķirklī sfalerīts)
- No grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī shēma)
- No krievu схима, kam pamatā grieķu schēma 'ārējais izskats, stāvoklis'. (šķirklī shīma)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- Vācu Signal, kam pamatā latīņu signum 'zīme, signāls'. (šķirklī signāls)
- No latīņu siccativus 'tāds, kas žāvē'. (šķirklī sikatīvs)
- No vācy Sylphe, iespējams, ka pamatā latīņu sylvestris 'meža-'. (šķirklī silfs)
- Pēc amerikāņu zinātnieka Bendžamina Silimena (Benjamin Silliman, 1799–1864) vārda. (šķirklī silimanīts)
- No vācu Silumin, kam pamatā latīņu Silicium 'silīcijs' un Aluminium 'alumīnijs'. (šķirklī silumīns)
- No franču symbolisme, kam pamatā grieķu symbolon 'zīme, pazīšanās zīme'. (šķirklī simbolisms)
- No grieķu symphōnia 'saskaņa'. (šķirklī simfonija)
- No latīņu sympathia, kam pamatā grieķu sympatheia no syn 'kopā' un pathos 'jūtas; ciešanas'. (šķirklī simpātija)
- No symposium, kam pamatā grieķu simposion 'dzīres'. (šķirklī simpozijs)
- No vācu symptomatisch, kam pamatā grieķu symptomatikos. (šķirklī simptomātisks)
- No franču syndicat, kam pamatā latīņu syndicus, grieķu syndikos 'tāds, kas rīkojas ar kaut ko kopīgi'. (šķirklī sindikāts)
- No vācu Synchronie, kam pamatā franču synchronie. (šķirklī sinhronija)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No franču sinologie, kam pamatā latīņu Sina 'Ķīna' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī sinoloģija)
- No grieķu synoptikos 'tāds, kas pārskata visu reizē'. (šķirklī sinoptika)
- No grieķu synchronos, kam pamatā syn 'kopā' un chronos 'laiks'. (šķirklī sinhrons)
- No franču synthépon, synthé un -pon, kam pamatā latīņu pōnere '(ie)likt, uzlikt'. (šķirklī sintepons)
- No itāļu scirocco / sirocco, kam pamatā arābu šarqī 'austrumvējš'. (šķirklī siroko)
- No vācu situiert, kam pamatā franču situé, latīņu situs 'stāvoklis, atrašanās'. (šķirklī situēts)
- No franču système, kam pamatā grieķu systēma 'no daļām kopā saliktais, veselais'. (šķirklī sistēma)
- No franču scaphandre, kam pamatā grieķu skaphē 'laiva, laiviņa' un anēr (andros) 'vīrs'. (šķirklī skafandrs)
- No angļu Skye terrier pēc Hebridu salas Skajas (Skotijā) nosaukuma. (šķirklī skaiterjers)
- No senskandināvu skald. (šķirklī skalds)
- No latīņu Scandia 'Skandināvija', kur šis elements tika 1879. gadā atklāts. (šķirklī skandijs)
- No latīņu scarlatina (scarlatto 'spilgti sarkana krāsa'). (šķirklī skarlatīna)
- No angļu skateboard 'skrituļdēlis'. (šķirklī skeitbords)
- No angļu skeleton 'skelets, karkass'. (šķirklī skeletons)
- No vācu Skelett, kam pamatā grieķu skeleton 'izžuvusi (miesa)'. (šķirklī skelets)
- No vācu Skizze, kam pamatā grieķu schedios 'pie rokas esošs; improvizēts'. (šķirklī skice)
- No angļu scrubber, kam pamatā to scrub 'berzt, kasīt'. (šķirklī skrubers)
- No krievu скумбрия, kam pamatā jaungrieķu skumbri (dsk. skumbriá). (šķirklī skumbrija)
- No franču smoking, kam pamatā angļu smoking jacket. (šķirklī smokings)
- No angļu short message service jeb SMS 'īsu ziņu pakalpojums, dienests'. (šķirklī SMS)
- No angļu snob, kam pamatā latīņu sine nobilitas 'bez dižciltības'. (šķirklī snobs)
- No baltu valodām (lituānisms pēc J. Endzelīna uzskata). (šķirklī snuķis)
- No franču socialisme, kam pamatā latīņu socialis 'sabiedrisks, biedrisks' un latīņu sociare 'dalīties'. (šķirklī sociālisms)
- Viduslaiku latīņu sodomia, pēc Bībelē minētās Sodomas pilsētas, kas tās iedzīvotāju grēcīgās un izvirtīgās dzīves dēļ tika nopostīta. (šķirklī sodomija)
- No franču sofa, kam pamatā arābu suffah 'atpūtas sols'. (šķirklī sofa)
- Malajiešu soi, kam pamatā japāņu vārds. (šķirklī soja)
- No itāļu solista, kam pamatā latīņu solus 'viens'. (šķirklī solists)
- No itāļu sonanta, kam pamatā latīņu sonare 'skanēt'. (šķirklī sonāte)
- No latīņu sonorus 'skanīgs'. (šķirklī sonorika)
- No vācu Sortiment, itāļu sortimento, kam pamatā latīņu sortiri 'izvēlēties'. (šķirklī sortiments)
- No angļu soul music 'dvēseles mūzika'. (šķirklī soulmūzika)
- No itāļu spaghetto, spaghetti, kas ir pamazināmā forma no spago 'tieva, plāna aukla'. (šķirklī spageti)
- Pēc Senās Romas vergu sacelšanās vadītāja, gladiatora Spartaka (Spartacus) vārda. (šķirklī spartakiāde)
- No franču spécialisation, kam pamatā latīņu specialis 'sevišķs, īpašs'. (šķirklī specializācija)
- No latīņu spectrum 'aina, parādība' un grieķu skopein 'skatīties'. (šķirklī spektroskopija)
- No angļu spleen 'liesa, slikts garastāvoklis', kam pamatā grieķu splēn 'liesa'. (šķirklī splīns)
- Ata Kronvalda jaunvārds, kas ieviests ģermānisma spieģelis vietā. (šķirklī spogulis)
- No viduslejasvācu predikie, prediken, kam pamatā latīņu praedicāre 'publiski sludināt'. (šķirklī sprediķis)
- No franču stabilisateur, kam pamatā latīņu stabilis 'noturīgs'. (šķirklī stabilizators)
- No itāļu staffage, kam pamatā itāļu staffa 'seglu kāpšļi'. (šķirklī stafete)
- No latīņu staphylococcus, kam pamatā grieķu staphylē 'ķekars' un kokkos 'lodīte'. (šķirklī stafilokoki)
- No Doņeckas ogļrača A. Stahanova uzvārda. (šķirklī stahanovietis)
- No krievu сталинизм, kam pamatā šā režīma iedibinātāja valstsvīra Josifa Staļina (dzimuša Džugašvili; 1879–1953) uzvārds. (šķirklī staļinisms)
- No poļu starosta 'vecākais'. (šķirklī stārasts)
- No vācu Statistik, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statistika)
- No vācu Statist, kam pamatā latīņu status 'stāvoklis'. (šķirklī statists)
- No franču statuette, kam pamatā latīņu statua. (šķirklī statuete)
- No grieķu stenos 'šaurs' un kardia 'sirds'. (šķirklī stenokardija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī stereofonija)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskopija)
- No grieķu stēthos 'krūtis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stetoskops)
- No grieķu stereos 'ciets' un -in, latīņu -ina 'ķīmisko savienojumu nosaukumu darināšanas izskaņa'. (šķirklī sterīni)
- No grieķu valodas stoa pēc Atēnu portika, kurā mācīja filozofs Zēnons. (šķirklī stoicisms)
- No latīņu stomatitis, kam pamatā grieķu stoma (stomatos) 'mute'. (šķirklī stomatīts)
- No grieķu stōikos 'pie portika piederīgs' (stoa 'portiks'). (šķirklī stoiķis)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēgs)
- No grieķu stratēgos 'karavadonis'. (šķirklī stratēģis)
- No angļu striptease (to strip 'noģērbt' un to tease 'kairināt'). (šķirklī striptīzs)
- No latīņu structura 'uzbūve, izvietojums, izkārtojums' un grieķu schēma 'izskats, veids'. (šķirklī struktūrshēma)
- No latīņu sub 'zem, pie' un assistens (assistentis) 'tas, kas stāv klāt, kas palīdz'. (šķirklī subasistents)
- No latīņu sub 'zem, pie' un franču moléculair, kam pamatā latīņu moles 'masa'. (šķirklī submolekulārs)
- No latīņu sub 'zem, pie' un Arktika. (šķirklī subarktisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator 'rīkotājs, kārtotājs'. (šķirklī subordinatūra)
- No latīņu sub 'zem, pie' un octava (vox) 'astotā (skaņa)'. (šķirklī subkontroktāva)
- No latīņu sub 'zem, pie', grieķu mikros 'mazs' un skopein 'skatīties'. (šķirklī submikroskopisks)
- No latīņu sub 'zem, pie' un tangens (tangentis) 'tāds, kas pieskaras' (tangere 'skart'). (šķirklī subtangente)
- No latīņu superintendens (superintendentis) 'augstākais pārraugs'. (šķirklī superintendents)
- No latīņu supinator (supinare 'apgāzt, atgāzt atpakaļ'). (šķirklī supinators)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No angļu support 'atbalsts', franču support 'paliktnis', kam pamatā latīņu supportare 'turēt'. (šķirklī suports)
- No itāliešu sottana 'garīdznieka tērps; brunči'. (šķirklī sutana)
- No sanskrita svastika (svasti 'labklājība' no su 'labs' un asti 'esamība'). (šķirklī svastika)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No persiešu šāh-in-šāh 'karaļu karalis'. (šķirklī šahinšahs)
- No persiešu šāh 'karalis'. (šķirklī šahs)
- No turku šakal, persiešu šagāl. (šķirklī šakālis)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- No franču chancre, kam pamatā latīņu cancer 'vēzis'. (šķirklī šankrs)
- No franču chevreau 'kazlēns'. (šķirklī ševro)
- No franču chignon 'pakausis'. (šķirklī šinjons)
- No japāņu shiitake (shii 'koka Castanopsis cuspidata nosaukums' un take 'sēne'). (šķirklī šitake)
- No grieķu schizein 'saskaldīt', phrēn 'dvēsele, prāts'. (šķirklī šizofrēnija)
- No vācu der Schnauzer, kam pamatā die Schnauze 'purns'. (šķirklī šnaucers)
- No angļu shopping (shop 'veikals'). (šķirklī šopings)
- Pēc leģendārā iekarošanas karu veterāna un Napoleona politikas piekritēja Nikolā Šovēna (Nicolas Chauvin) vārda. (šķirklī šovinisms)
- No angļu shrapnel, pēc izgudrotāja angļu artilērijas virsnieka Henrija Šrapnela (Henry Shrapnel, 1761–1842) vārda. (šķirklī šrapnelis)
- No angļu markas Tabasco, kam pamatā šādas šķirnes piparu nosaukums. (šķirklī tabasko)
- No angļu taboo, kam pamatā polinēziešu tabù. (šķirklī tabu)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- No vācu Taft, franču taffetas, kam pamatā persiešu tāfta 'savīts'. (šķirklī tafts)
- No latīņu talcus, kam pamatā arābu talq. (šķirklī talks)
- No vācu Taifun, kam pamatā ķīniešu tai fung 'liels vējš'. (šķirklī taifūns)
- No grieķu tachys (tacheos) 'ātrs' un kardia 'sirds'. (šķirklī tahikardija)
- No vācu Taxe, kam pamatā latīņu taxare 'novērtēt'. (šķirklī takse)
- No latīņu taxare 'novērtēt' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī taksofons)
- No grieķu taktika. (šķirklī taktika)
- No vācu Takt, kam pamatā latīņu tactus 'pieskāriens, sajūta'. (šķirklī takts)
- No franču talisman, kam pamatā arābu tilsaman 'maģisks attēls'. (šķirklī talismans)
- Rakstnieka Z. Skujiņa ieteikts jaunvārds. (šķirklī tālrāde)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- No latīņu tangens 'tāds, kas pieskaras'. (šķirklī tangenss)
- No japāņu tanka. (šķirklī tanka)
- No itāļu tara 'zudums, noplūde', kam pamatā arābu tarha 'atskaitījums'. (šķirklī tara)
- No krievu таран, kam pamatā grieķu valodas vārds. (šķirklī tarāns)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No franču théisme, kam pamatā grieķu theos 'dievs'. (šķirklī teisms)
- Pēc Tekilas (Tequila) pilsētas Halisko pavalstī Meksikas rietumos, kur atrodas lielākās šī dzēriena ražotnes. (šķirklī tekila)
- No angļu taekwondo, kam pamatā korejiešu thekvondo 'kājas un rokas ceļš'. (šķirklī tekvondo)
- No grieķu tēle 'no attāluma' un phōnē 'skaņa'. (šķirklī telefons)
- No grieķu tele 'tālu' un skopein 'redzēt; skatīties'. (šķirklī teleskops)
- No grieķu tele 'tālu' un visor 'skatītājs'. (šķirklī televizors)
- No angļu telpher, kam pamatā grieķu tele 'tālu' un pherein 'nest'. (šķirklī telfers)
- No itāļu tempera, kam pamatā latīņu temperare 'sajaukt pareizās proporcijās'. (šķirklī tempera)
- Grieķu theōrēma, kur theōrein 'apskatīt, apdomāt'. (šķirklī teorēma)
- No franču, angļu terrarium, kam pamatā latīņu terra 'zeme' (pēc vārda aquarium parauga). (šķirklī terārijs)
- No franču terrasse, kam pamatā latīņu terra 'zeme'. (šķirklī terase)
- No latīņu tertiarius 'tāds, kas veido vienu trešdaļu'. (šķirklī terciārs)
- No grieķu therapeutēs 'kopējs, apkalpotājs'. (šķirklī terapeits)
- No angļu terminal, kam pamatā latīņu terminalis 'gala, beigu'. (šķirklī terminālis)
- No grieķu thermē 'karstums'. (šķirklī termīts)
- No grieķu thermos 'silts; karsts', thermē 'karstums'. (šķirklī termo-)
- No latīņu terminare 'tas, kas veido robežu'. (šķirklī terminators)
- No franču terrorişme, kam pamatā latīņu terror 'šausmas'. (šķirklī terorisms)
- No latīņu testamentum, kam pamatā latīņu testari 'apliecināt'. (šķirklī testaments)
- No franču thèse, kam pamatā grieķu thesis 'atzinums'. (šķirklī tēze)
- No turku тебе, тобе, тюбе 'paugurs, uzkalns, virsotne'. (šķirklī tibeteika)
- No grieķu typhlos 'akls' un tehnika. (šķirklī tiflotehnika)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīkkoks)
- No angļu teak, kam pamatā portugāļu teca. (šķirklī tīks)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- No vācu Thymian, kam pamatā latīņu thymus, grieķu thymon. (šķirklī timiāns)
- No angļu teenager (-teen 'salikteņa daļa skaitļiem no 13 (thirteen) līdz 19 (nineteen)' un -age 'vecums'). (šķirklī tīneidžers)
- No latīņu tuba 'taure' un grieķu phōnē 'skaņa'. (šķirklī tubafons)
- No franču thyroxine, kam pamatā grieķu thyreos 'vairogs' un oxys 'skābs, kodīgs'. (šķirklī tiroksīns)
- No itāļu toccata (toccare 'pieskarties'). (šķirklī tokāta)
- No itāļu tonica, kam pamatā grieķu tonos 'uzsvars, tonis'. (šķirklī tonika)
- No vācu Topinambur, franču topinambour, kam pamatā indiāņu topinambu (cilts nosaukums). (šķirklī topinambūrs)
- No spāņu tomate, kam pamatā navatlu tomatl. (šķirklī tomāts)
- No angļu tomahawk, kam pamatā pouhatanu (Ziemeļamerikas indiāņu) tamahaak 'cirvis'. (šķirklī tomahauks)
- Pēc skandināvu pērkona dieva Tora vārda. (šķirklī torijs)
- No franču totalitarisme, kam pamatā latīņu totalis 'viss pilns'. (šķirklī totalitārisms)
- No angļu totemism, kam pamatā indiāņu valodas vārds ototeman 'viņa ģints'. (šķirklī totēmisms)
- No angļu totem, kam pamatā indiāņu valodas vārds. (šķirklī totēms)
- Pēc angļu dabaszinātnieka Džona Tradeskanta (John Tradescant) vārda. (šķirklī tradeskancija)
- No krievu трактир, kam pamatā vācu traktieren 'cienāt' vai itāliešu trattoria 'traktieris, restorāniņš'. (šķirklī traktieris)
- No angļu tranquillizer, kam pamatā latīņu tranquillare 'nomierināt'. (šķirklī trankvilizators)
- No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere 'pāriet; pāriet robežu'. (šķirklī transcendentālisms)
- No vācu Transformator, kam pamatā latīņu transformare 'pārveidot'. (šķirklī transformators)
- No vācu Transitivität, kam pamatā latīņu transitivus 'pārejošs'. (šķirklī transitivitāte)
- No angļu translator, kam pamatā latīņu translator 'pārnesējs; tulks'. (šķirklī translators)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No franču transporteur, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest'. (šķirklī transportieris)
- No franču transport, kam pamatā latīņu transportare 'pārnest, pārvest, nogādāt'. (šķirklī transports)
- No franču trapèze, kam pamatā grieķu trapézion 'galdiņš'. (šķirklī trapece)
- No franču transparent, kam pamatā latīņu transparere 'spīdēt cauri'. (šķirklī transparents)
- No vācu Trasse, kam pamatā franču trace 'pēdas'. (šķirklī trase)
- No itāļu tremolare, kam pamatā latīņu tremulus 'drebošs'. (šķirklī tremolēt)
- No angļu triathlon, kas veidots pēc grieķu pentathlon (pentatlons) 'pieccīņa' parauga. (šķirklī triatlons)
- No franču tribune, kam pamatā latīņu tribunal. (šķirklī tribīne)
- No franču tribunal, kam pamatā latīņu tribunal 'paaugstinājums tiesneša, karavadoņa u.tml. krēslam'. (šķirklī tribunāls)
- No jaunlatīņu trichinella, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihinella)
- No latīņu trichinellosis, kam pamatā grieķu trichinos 'saistīts ar matiem'. (šķirklī trihineloze)
- No franču, angļu trichomonas, kam pamatā grieķu trichōma 'mati'. (šķirklī trihomonas)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No franču trimestre, kam pamatā latīņu trimestris 'trīsmēnešu-'. (šķirklī trimestris)
- No angļu triode, kam pamatā tri- un (electr)ode 'elektrods'. (šķirklī triode)
- No grieķu hypo 'zem, apakšā' un thermē 'siltums, karstums'. (šķirklī hipotermija)
- No latīņu carcinoma, grieķu karkinos 'vēzis'. (šķirklī karcinoma)
- No latīņu consonans (consonantis) 'saskanīgs, līdzskanošs'. (šķirklī konsonants)
- No franču conversation, kam pamatā latīņu conversatio. (šķirklī konversācija)
- No franču cornette, spāņu corneta 'jātnieku karogs'. (šķirklī kornets)
- No krievu маховик (мох 'sūnas'). Praksē visai bieži šo vārdu lieto ar patskani a patskaņa o vietā: makavice. (šķirklī makovice)
- No vācu probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt)
- No vācu Proklise, kam pamatā grieķu proklinein 'nolikt uz priekšu'. (šķirklī proklīze)
- No vācu die Tasche 'soma; kabata'. (šķirklī taša)
- No vidusaugšvācu sigel 'zīmogs', kam pamatā latīņu sigillum 'zīmoga nospiedums'. (šķirklī zieģelis)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No leģendas par to, ka aizliegtais auglis (ābols) iestrēdzis Ādamam rīklē. (šķirklī ādamābols)
- No angļu adrenaline, kam pamatā latīņu ad 'pie' un renalis 'nieru- '. (šķirklī adrenalīns)
- No krievu академик, vācu Akademiker. (šķirklī akadēmiķis)
- No viduslaiku latīņu almanachus, kam pamatā arābu al-manāh 'kalendārs'. (šķirklī almanahs)
- No grieķu anaphora, no ana un pherein 'atnest atpakaļ'. (šķirklī anafora)
- No angļu argon, kam pamatā grieķu argos 'nedarbīgs, bez enerģijas'. (šķirklī argons)
- No franču are, kam pamatā latīņu area. (šķirklī ārs)
- No franču autoriser 'atļaut', kam pamatā attiecīgais latīņu vārds. (šķirklī autorizēt)
- No vācu Ballistik, kam pamatā grieķu ballein 'sviest, mest'. (šķirklī ballistika)
- No itāļu bella donna 'skaista sieviete'. (šķirklī beladonna)
- No vācu Bursche, kam pamatā latīņu bursa. (šķirklī buršs)
- Pēc šīs teorijas izstrādātāja, angļu dabaspētnieka Č. Darvina vārda. (šķirklī darvinisms)
- No franču délicat, kam pamatā latīņu delicatus. (šķirklī delikāts)
- No grieķu diabētēs 'sifons', kam pamatā diabainen 'iet cauri'. (šķirklī diabēts)
- No angļu dinosaur, kam pamatā ir grieķu deinos 'briesmīgs' un sauros 'ķirzaka'. (šķirklī dinozaurs)
- No vācu Dyn, franču dyne, kam pamatā grieķu dynamis 'spēks'. (šķirklī dins)
- No angļu diode, kam pamatā grieķu di(s) 'divreiz' un saīsinājums no (electr)ode. (šķirklī diode)
- No vācu Eugenik, kam pamatā grieķu eugenēs 'dižciltīgs, labas sugas'. (šķirklī eigēnika)
- No grieķu eu 'labi' un kalyptos 'apsegts'. (šķirklī eikalipts)
- No franču exaltation, kam pamatā latīņu exaltātio. (šķirklī eksaltācija)
- No latīņu epitaphium, grieķu epitaphion 'kapa runa', epitaphios (epi 'virs' un taphios 'zārks'). (šķirklī epitāfija)
- No angļu evolution, kam pamatā latīņu evolutio 'attīšana'. (šķirklī evolūcija)
- No franču gavotte, provansiešu gavoto 'Alpu kalniešu – gavotu deja'. (šķirklī gavote)
- No franču guillotine, kam pamatā franču ārsta Ž. Giljotēna uzvārds, pēc kura priekšlikuma radīta šī ierīce. (šķirklī giljotīna)
- No vācu Glyzinie, kam pamatā grieķu glykys 'salds'. (šķirklī glicīnija)
- Latviešu valodā sākts lietot 18. gs. ar nozīmi 'lasīt pratējs, kam pieder kāda grāmata' (K. Karulis). (šķirklī grāmatnieks)
- No franču germanisme, kam pamatā latīņu Germanus 'ģermānis, ģermāņu'. (šķirklī ģermānisms)
- No angļu hot dog 'karsts suns'. (šķirklī hotdogs)
- No spāņu, portugāļu infante, infanta, kam pamatā latīņu infans 'bērns'. (šķirklī infants)
- No japāņu kami 'dievs' un kaze 'vējš'. (šķirklī kamikadze)
- No franču caramel, kam pamatā spāņu, portugāļu caramelo 'dedzināts cukurs'. (šķirklī karamele)
- No franču cassette 'kastīte'. (šķirklī kasete)
- No spāņu coyote, kam pamatā acteku coyotl. (šķirklī koijots)
- No latīņu Cola, kam pamatā vārds no afrikāņu valodām. (šķirklī kola)
- No angļu kung fu, kam pamatā ķīniešu gongfu (gong 'laba īpašība' un fu 'apgūt'). (šķirklī kungfu)
- No krievu курсант, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī kursants)
- No vācu chemisch, kam pamatā viduslaiku latīņu (al)chimius. (šķirklī ķīmisks)
- No vācu Laktation, kam pamatā latīņu lactare 'dot pienu'. (šķirklī laktācija)
- No angļu zinātnieka Dž. Listera (Joseph Lister, 1827–1912) vārda. (šķirklī listerioze)
- No vācu Lysin, kam pamatā grieķu lysis 'izšķīšana'. (šķirklī lizīns)
- No franču manufacture, itāliešu manifattura, kam pamatā latīņu manufactum 'izgatavots ar rokām'. (šķirklī manufaktūra)
- No vācu Mergel, kam pamatā jaunlatīņu margila. (šķirklī merģelis)
- No grieķu myelos '(kaulu) smadzenes'. (šķirklī mielīts)
- No franču migraine, kam pamatā grieķu hēmikrania 'sāpes galvas vai sejas vienā pusē'. (šķirklī migrēna)
- No franču minaret, kam pamatā turku minare, arābu manāra 'bāka'. (šķirklī minarets)
- No latīņu ministrare 'kalpot'. (šķirklī ministrants)
- No latīņu nihil 'nekas'. (šķirklī nihilisms)
- No grieķu parasitos 'tāds, kas ēd pie sveša galda; liekēdis'. (šķirklī parazīts)
- No angļu penicillin, kam pamatā latīņu penicillus 'ota' (nosaukums veidots pēc šo sēņu sarveida formas). (šķirklī penicilīns)
- No angļu pointer, kam pamatā vārds to point 'norādīt'. (šķirklī pointers)
- No franču ponton, kam pamatā latīņu pons (pontis) 'tilts'. (šķirklī pontons)
- No latīņu praeludium, kam pamatā prae 'pirms' un ludus 'spēle'. (šķirklī prelūdija)
- No angļu Presbyterianism, kam pamatā grieķu presbyteros 'sirmgalvis, vecākais'. (šķirklī prezbiterisms)
- No angļu proton, kam pamatā grieķu prōtos 'pirmais'. (šķirklī protons)
- No franču ravelin, kam pamatā latīņu ravelere 'atdalīt'. (šķirklī ravelīns)
- No vācu Realismus, kam pamata latīņu realis 'patiess'. (šķirklī reālisms)
- No latīņu re 'jaun-, atkal-' un demarcatio 'norobežošana'. (šķirklī redemarkācija)
- No vācu Reederei, kam pamatā holandiešu reeden 'izrīkot, sagatavot'. (šķirklī rēdereja)
- No latīņu reliquiae 'paliekas, atliekas'. (šķirklī relikvija)
- No franču reproducteur, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī reproduktors)
- No vācu Rosmarin, kam pamatā latīņu ros marinus 'jūras rasa'. (šķirklī rozmarīns)
- No franču sanitaire 'sanitārs', kam pamatā latīņu sanitas 'veselība'. (šķirklī sanitārija)
- No vācu Szepter, kam pamatā latīņu sceptrum, sengrieķu skēptron 'zizlis'. (šķirklī scepteris)
- No vācu Sekans, kam pamatā latīņu secans 'tāds, kas šķeļ'. (šķirklī sekanss)
- No vācu Sextett, kam pamatā latīņu sex 'seši'. (šķirklī sekstets)
- No vācu Seminar, kam pamatā latīņu seminarium 'dēstu audzētava'. (šķirklī seminārs)
- No angļu sensor, kam pamatā latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No angļu screening, kam pamatā screen 'sijāt, šķirot'. (šķirklī skrīnings)
- No krievu спирт, kam pamatā latīņu spiritus 'elpa, dzīvības spēks, gars'. (šķirklī spirts)
- No grieķu stereo 'telpisks' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stereoskops)
- No grieķu strobos 'virpulis' un skopein 'skatīties'. (šķirklī stroboskops)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No vācu Schären, kam pamatā zviedru skär 'klints'. (šķirklī šēra)
- No vācu Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets)
- No vācu der Schwager, daudzskaitlī die Schwäger. (šķirklī švāģeris)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- No grieķu trēmatodēs 'tāds, kam ir atvere' (trēma 'atvere'). (šķirklī trematodes)
- No franču jacquard 'žakardmašīna' pēc izgudrotāja Ž. M. Žakāra (J. M. Jacquard) uzvārda. (šķirklī žakardaudums)
- No itāļu tufo, kam pamatā latīņu tofus. (šķirklī tufs)
- No vācu Thuja, kam pamatā grieķu thya. (šķirklī tūja)
- No vācu Thunfisch, kam pamatā latīņu thunnus, grieķu thynnos. (šķirklī tunzivs)
- No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend 'muslīns'. (šķirklī turbāns)
- No krievu тундра, kam pamatā somu tunturi 'plakankalne bez meža'. (šķirklī tundra)
- No franču tourmaline, kam pamatā singalu toramalli 'porcelāns'. (šķirklī turmalīns)
- No angļu under 'zem', resp attiecīgajā izlasē var piedalīties jaunieši, kas vēl nav sasnieguši attiecīgā apzīmējumā norādīto vecumu. (šķirklī U)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- No latīņu ultimatum, kam pamatā vārds ultimate 'tuvoties beigām, beigties'. (šķirklī ultimāts)
- No vācu Ultramarin, kam pamatā viduslaiku latīņu ultramarinus 'aizjūras' (izejvielas krāsvielai ieveda no aizjūras valstīm). (šķirklī ultramarīns)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfija)
- No poļu ulan, kam pamatā turku valodas vārds. (šķirklī ulāns)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu gramma 'pieraksts'. (šķirklī ultrasonogramma)
- No vācu Unze, kam pamatā latīņu uncia. (šķirklī unce)
- No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
- No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
- No franču uniforme, kam pamatā latīņu uniformis 'vienveidīgs'. (šķirklī uniforma)
- No latīņu ultra 'aiz, pāri, viņpus', latīņu sonus 'skaņa' un grieķu graphein 'rakstīt'. (šķirklī ultrasonogrāfisks)
- No angļu Unionist, kam pamatā union 'vienība, savienība'. (šķirklī unionisti)
- No latīņu uni, kam pamatā unus 'viens'. (šķirklī uni-)
- No franču unitarisme, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārisms)
- No vācu Universalien, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālija)
- No franču universalisme, kam pamatā latīņu universalis 'vispārīgs'. (šķirklī universālisms)
- No latīņu valodas vārda universitatis 'kopums' sākumdaļas un vārda olimp(iāde) izskaņas. (šķirklī universiāde)
- No vācu Universität, kam pamatā latīņu universitas (universitatis) 'kopums'. (šķirklī universitāte)
- No itāļu unisono, kam pamatā latīņu unisonus 'vienskanīgs'. (šķirklī unisons)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānisks)
- No vācu unikal, kam pamatā latīņu unicus 'vienreizējs'. (šķirklī unikāls)
- No latīņu uni 'viens' un viduslaiku latīņu polaris, kam pamatā grieķu polos 'ass; pagrieziena punkts; pols'. (šķirklī unipolārs)
- No franču unitaire, kam pamatā latīņu unitas 'vienība'. (šķirklī unitārs)
- No vācu Urologie, kam pamatā grieķu ouron 'urīns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī uroloģija)
- No latīņu urbanus, kam pamatā urbs (urbis) 'pilsēta'. (šķirklī urbānistisks)
- No angļu Utopia, kam pamatā grieķu u 'ne, nē' un topos 'vieta' ('vieta, kuras nav') vai arī grieķu eu 'labi' un topos 'vieta' (t. i., labklājības zeme) – pēc 16. gs. angļu domātāja T. Mora grāmatas nosaukuma. (šķirklī utopija)
- No vācu Utilitarismus, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārisms)
- No franču utilisation, kam pamatā latīņu utilis 'derīgs'. (šķirklī utilizācija)
- No vācu utopisch, kam pamatā angļu Utopia. (šķirklī utopisks)
- No franču ouverture, kam pamatā latīņu apertura 'atvēršana, atklāšana'. (šķirklī uvertīra)
- No senskandināvu vađmāl 'rupjš vilnas audums'. (šķirklī vadmala)
- No krievu вахмистр, kam pamatā vācu Wachtmeister. (šķirklī vahmistrs)
- No vācu Vakanz, kam pamatā latīņu vacans 'tukšs, brīvs'. (šķirklī vakance)
- No lejasvācu vastellāvent, fastelauendt 'gavēņa priekšvakars'. (šķirklī Vastlāvji)
- Pēc 18. gs. papīrfabrikas īpašnieka, angļa Džeimsa Vatmana (James Whatman, 1702–1759) uzvārda. (šķirklī vatmaņpapīrs)
- No angļu vegetarian, kam pamatā latīņu vegetus 'ziedošs, veselīgs, saprātīgs, svaigs, mundrs'. (šķirklī veģetārietis)
- Jura Alunāna jaunvārds (ap 1860. g.), kas darināts pēc lietuviešu veĩkalas 'darbs, darbība' parauga ar nozīmi 'darbība, darījums, darīšanas'. Mūsdienu nozīmi vārds ieguvis 19. gadsimta beigās. (šķirklī veikals)
- No franču vélocipède, kam pamatā latīņu velox 'ātrs' un pes 'kāja, pēda'. (šķirklī velosipēds)
- No franču velours 'samts', kam pamatā latīņu vellosus 'pūkains'. (šķirklī velūrs)
- No latīņu venerius, kam pamatā latīņu venus, venteris 'mīlestība'. (šķirklī venerisks)
- No viduslejasvācu vērdink 'ceturtdaļa markas'. Aizguvums minēts 17. gs. literatūrā. (šķirklī vērdiņš)
- No franču vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana)
- No franču vérisme, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts'. (šķirklī verisms)
- No angļu verdict, kam pamatā latīņu vere dictum 'pareizi teikts'. (šķirklī verdikts)
- No vācu Vertikale, kam pamatā latīņu verticalis 'svērtenisks'. (šķirklī vertikāle)
- No vācu Weste, kam pamatā latīņu vestis 'apģērbs'. (šķirklī veste)
- No angļu Western, kam pamatā angļu west 'rietumi'. (šķirklī vesterns)
- No latīņu veteranus 'vecs kareivis'. (šķirklī veterāns)
- No latīņu vibrāre 'svārstīties, trīcēt' un grieķu phonē 'skaņa'. (šķirklī vibrofons)
- No vācu Vikar, kam pamatā latīņu vicārius 'vietnieks, aizstājējs'. (šķirklī vikārs)
- No angļu weekend, kam pamatā week 'nedēļa' un end 'beigas, noslēgums'. (šķirklī vīkends)
- No senskandināvu vikingr. (šķirklī vikingi)
- Interneta projektu izstrādātāja Lerija Sangera (Larry Sanger) radīts vārds, saliktenis no wiki (kam pamatā havajiešu wikiwiki 'ātri') un angļu enciklopedia 'enciklopēdija'. (šķirklī Vikipēdija)
- No krievu викторина, kam pamatā latīņu victōria 'uzvara'. (šķirklī viktorīna)
- No latīņu Victōria, kam pamatā victōria 'uzvara'. (šķirklī Viktorija)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- No franču vinaigrette 'pikanta mērce', vinaigre 'etiķis'. (šķirklī vinegrets)
- No viduslejasvācu winnen. J. Endzelīns šā vārda vietā ieviesa latviskas cilmes vārdu laimēt. (šķirklī vinnēt)
- No angļu whisky, kam pamatā gēlu uisge (beatha) '(dzīvības) ūdens'. (šķirklī viskijs)
- No vācu Viskose, kam pamatā latīņu viscōsus 'stigrs'. (šķirklī viskoze)
- No latīņu vita 'dzīve, dzīvība' un amīns (sākotnēji uzskatīja, ka vitamīni satur aminoskābes). (šķirklī vitamīns)
- Iespējams, ka sausseržu latīniskais nosaukums radies par godu Ādamam Loniceram – ārstam un dabas pētniekam, kā arī traktāta 'Naturalis Historae Opus Novum' autoram. (šķirklī vīteņsausserdis)
- No franču vitrage 'logu rūts', kam pamatā latīņu vitrum 'stikls'. (šķirklī vitrāža)
- No latīņu vivarium 'zvēru dārzs, medību parks', kam pamatā latīņu vivus 'dzīvs'. (šķirklī vivārijs)
- No latīņu visus 'redzēts, apskatīts'. (šķirklī vīza)
- No franču visite, kam pamatā latīņu visitare 'apmeklēt'. (šķirklī vizīte)
- Pēc romiešu uguns un kalējmākslas dieva Vulkāna vārda. (šķirklī vulkāns)
- No grieķu sandalion (sandalon 'koka kurpe'). (šķirklī zandales)
- No grieķu sauros 'ķirzaka'. (šķirklī zauri)
- No franču zénith, viduslaiku latīņu cenit, kam pamatā arābu samt (ar-ra's) 'virziens; ceļš (virs galvas)'. (šķirklī zenīts)
- No angļu zombie, kam pamatā afrikāņu zumbi 'elks'. (šķirklī zombijs)
- No krievu женьшень, kam pamatā ķīniešu renshēn, jēn shēn. (šķirklī žeņšeņs)
- No franču geste, kam pamatā latīņu gestus. (šķirklī žests)
- Pēc amerikāņu izgudrotāja un rūpnieka K. K. Džileta (K. C. Gillette) uzvārda. (šķirklī žilete)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
- No angļu kangaroo, kam pamatā austrāliešu vārds. (šķirklī ķengurs)
- No franču mango, kam pamatā malajiešu mangā, tamilu mānkāy (mān 'mango koks' un kāy 'auglis'). (šķirklī mango)
- No franču nationaliste, kam pamatā latīņu natio 'cilts, tauta'. (šķirklī nacionālistisks)
- No vācu Priester, kam pamatā latīņu presbyter 'vecākais'. (šķirklī priesteris)
- No franču maire, kam pamatā latīņu major 'lielākais, vecākais'. (šķirklī mērs)
- No franču jamais vu 'nekad neredzēts'. (šķirklī žamevū)
- No franču crédit, itāļu credito, kam pamatā latīņu creditum, credere 'ticēt, uzticēties'. (šķirklī kredīts)
- No latīņu expromtus 'tāds, kas ir pie rokas, ir gatavs'. (šķirklī ekspromts)
- No itāļu colorito, kam pamatā latīņu color 'krāsa'. (šķirklī kolorīts)
- No angļu nuclear, kam pamatā latīņu nucleus 'kodols'. (šķirklī nukleārs)
- No vācu offiziös, kam pamatā latīņu officiosus 'pakalpīgs'. (šķirklī oficiozs)
- No latīņu passivus 'tāds, kas cieš, neaktīvs'. (šķirklī pasīvs)
- No vācu Strudel, kam pamatā vidusaugšvācu strodel, strudel 'straume, krāce'. (šķirklī štrūdele)
- No vācu taktisch, kam pamatā grieķu taktika. (šķirklī taktisks)
- Pēc romiešu valsts un literatūras darbinieka Mecenāta (Gaius Cilnio Maecenas) vārda, kurš atbalstīja sava laika ievērojamus dzejniekus un māksliniekus (piem., Vergiliju, Horāciju). (šķirklī mecenāts)
- No vācu Meister, kam pamatā latīņu vārds magister 'skolotājs, priekšnieks'. (šķirklī meistars)
- No grieķu metallourgos 'kalnracis'. (šķirklī metalurgs)
- No latīņu thermae, grieķu therme 'siltums, karstums'. (šķirklī termāls)
- No viduslejasvācu kamer (vācu Kammer). (šķirklī kambaris)
- No vācu ultimativ, kam pamatā latīņu ultimatus 'tāds, kas beidzies, sasniedzis galu'. (šķirklī ultimatīvs)
- No franču utilitaire, kam pamatā latīņu utilitas 'derīgs, izdevīgums'. (šķirklī utilitārs)
- No latīņu migrans (migrantis) 'tāds, kas pārvietojas'. (šķirklī migrants)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
- No vācu Neander Tal 'Neanderas ieleja', kur pirmoreiz 1856. gadā atrastas šī cilvēka atliekas. (šķirklī neandertālietis)
- No latīņu neutralis 'tāds, kas nepieder ne vienam, ne otram' (neuter 'ne viens, ne otrs'). (šķirklī neitrāls)
Atrasts normatīvajos komentāros (230):
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
- Vārda nozīmes skaidrojumu 2024. gada 11. jūnija sēdē (prot. Nr. 5/1185; 3. p.) precizējusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija. Vārdu "briljants" lieto sasaistē ar dārgakmens nosaukumu, izņemot dimantu, ja tam ir šāds slīpējums. (šķirklī briljants)
- Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Vietniekvārdu tas loka šādi: vienskaitļa nom. tas, ģen. tā, dat. tam, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tie, ģen. to, dat. tiem, akuz. tos, instr. ar tiem, lok. tajos, tanīs, arī tais. Vietniekvārdu tā loka šādi: vienskaitļa nom. tā, ģen. tās, dat. tai, akuz. to, instr. ar to, lok. tajā, tanī, arī tai, daudzskaitļa nom. tās, ģen. to, dat. tām, akuz. tās, instr. ar tām, lok. tajās, tanīs, arī tais. (šķirklī tas)
- Ilgu laiku latviešu valodniekiem bija negatīva attieksme pret šāda tipa salikteņiem. Tagad pēc vācu valodas parauga darinātie baložpelēks, debeszils, sniegbalts u. tml. tiek uzskatīti par atbilstošiem latviešu literārās valodas normām. (šķirklī baložpelēks)
- Divdabi saprotams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu uz to, ka izteikuma saturs ir zināms, viegli uztverams, arī patiess, kā arī ar nozīmi 'protams; bez šaubām', piemēram: Tev, saprotams, ir taisnība. Tāda attieksme mani, saprotams, pārsteidza. (šķirklī saprotams)
- Saskaņā ar Valsts valodas centra atzinumu plašsaziņas auditorijai domātajā informācijā izmantojams termins patentbrīvie medikamenti vai patentbrīvās zāles. Atsevišķos gadījumos attiecībā uz patentbrīvajiem medikamentiem lieto arī jēdzienus ekonomiskie un savstarpēji aizvietojamie medikamenti. (šķirklī patentbrīvs)
- Izplatīta kļūda ir pavēles izteiksmes daudzskaitļa 2. personas formu nepareizs lietojums. Aicinot ienākt, ir jāsaka "nāciet", nevis "nākiet" vai "nākat". (šķirklī nākt)
- Vēlēdamies, lai latviešu valoda būtu tīra no nelatviskiem piegružojumiem, J. Endzelīns daudzkārt aizrādīja, ka tādi salikteņi kā "sniegbalts", "asinssarkans" u. tml. ir nevajadzīgi ģermānismi latviešu valodā. Taču šī tipa salikteņi, kā to rāda pieredze, ir visai dzīvotspēji. Iemesls tam varētu būt meklējams izteiksmes līdzekļu ekonomijā, kas ar tiem tiek sasniegta. (šķirklī sniegbalts)
- Sarunvalodā bieži lieto nevēlamo formu – mērs daudzskaitļa formā, piem., iecerēt stingrākus mērus, pieņemt mērus u. tml., kas būtu jāaizstāj ar rīkoties stingrāk, attiecīgi rīkoties u. tml. (šķirklī mērs)
- Vietniekvārdu šis loka šādi: vienskaitļa nom. šis, ģen. šī vai šā, dat. šim, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šajā, šinī, arī šai, daudzskaitļa nom. šie, ģen. šo, dat. šiem, akuz. šos, instr. ar šiem, lok. šajos, šinīs, arī šais. Vietniekvārdu šī loka šādi: vienskaitļa nom. šī, ģen. šīs vai šās, dat. šai, akuz. šo, instr. ar šo, lok. šinī, šajā, arī šai, daudzskaitļa nom. šīs, arī šās, ģen. šo, dat. šīm, arī šām, akuz. šīs, arī šās, instr. ar šīm, arī ar šām, lok. šajās, šinīs, arī šais. (šķirklī šis)
- Nav vēlams lietot izteiksmi runa iet (no krievu valodas речь идёт), jāsaka ir runa (par ko). (šķirklī runa)
- Runā ļoti izplatīta valodas kļūda ir apstākļa vārda kad lietojums saikļa ka vietā, ievadot papildinātāja palīgteikumu, piem.: Es domāju, kad viņš neatnāks. Pareizi būtu: Es domāju, ka viņš neatnāks. (šķirklī kad)
- Vārdu samiksēt (un tā pamatvārdu miksēt) latviešu valodā būtu vēlams lietot tikai terminoloģiski, saistībā ar elektrotehniku. (šķirklī samiksēt)
- Vārda pareizrakstību formā konsīlijs (ar garu patskani ī otrā zilbē) 2021. gada 8. septembra sēdē (prot. Nr. 7 4. §) precizējusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija. Tā kā oriģinālvalodas vārdā consilium otrā zilbe ir uzsvērta, šis patskanis latviešu valodā atveidojams kā garš ī. (šķirklī konsīlijs)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Šim darbības vārdam tagadnes 3. personā ir izveidojušās paralēlformas: mežģās – mežģījas. Valodā biežāk lieto īsāko darbības vārda formu mežģās (pirksti mežgās), kas nav fiksēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī mežģīties)
- Jāievēro, ka 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma ir vienāda ar nominatīva formu: dzelzs (kas?), dzelzs (kā?). (šķirklī dzelzs)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi vārdkopu maizes tītenis (vai vienkārši tītenis šajā pašā nozīmē) neprecīzi atveidotā aizguvuma vraps (angļu wrap) vietā. Skat. šķirkli tītenis (2). (šķirklī vraps)
- Nav vēlams lietot vārdu savienojumu rupji rēķinot, kas radies citu valodu ietekmē, piem., Rupji rēķinot, vidējā alga iznāk 300 latu uz rokas. Vārdu rupji šādā teikumā ieteicams aizstāt ar citu vārdu, piemēram, aptuveni. (šķirklī rupjš)
- Pēc 2. pasaules kara vārdam žīdi, žīds, žīdiete radās negatīva emocionāli ekspresīva nokrāsa, tāpēc mūsdienu latviešu valodā, runājot par attiecīgo tautu, tautību, ieteicams lietot vārdu ebreji, ebrejs, ebrejiete. (šķirklī žīdi)
- Nereti īpašības vārdu saturisks lieto ar īpašības vārda saturīgs nozīmi 'tāds, kam ir nopietns, vērtīgs saturs; domām, atziņām bagāts', kas nav pareizi. (šķirklī saturisks)
- Apstākļa vārdu tik reizēm lieto pakārtojuma konstrukcijā par tik, par cik, kas ieviesusies krievu valodas ietekmē. Piemēram: mēs esam stipri par tik, par cik esam vienoti. Latviskāk un vienkāršāk: mēs esam tik stipri, cik esam vienoti. (šķirklī tik)
- Tā kā šī īpašības vārda pamatā ir lietvārds partija, par pareizu un vārddarināšanas celmam atbilstošu ir uzskatāms adjektīvs partijisks. (šķirklī partejisks)
- Latvijā šis kafijas dzēriens nereti tiek dēvēts par lati vai lates kafiju, taču tā pareizais nosaukums ir late makjato. (šķirklī late)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Vārdi zvērīgs un zvērisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan zvērīgs niknums, gan zvērisks niknums). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds zvērīgs (zvērīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt zvērisks niknums. (šķirklī zvērisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Divdabi iespējams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka apgalvojums nav drošs, piemēram: Vārds, iespējams, ir aizgūts. (šķirklī iespējams)
- Par prievārda priekš lietojumu skat. D. Nītiņas monogrāfiju "Prievārdu sistēma latviešu rakstu valodā" (Rīga, 1978, 156.–151. lpp.), kā arī Ā. Ozolas rakstu "Kā īsti lietot prievārdus priekš un pirms" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 10. laidiens, Rīga, 1974). (šķirklī priekš)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 13. janvāra sēdē, izskatot jautājumu par atsevišķu svešvārdu atbilsmēm latviešu valodā, vienprātīgi nolēma ieteikt sapindu dzimtas auga Ķīnas līčijas (Litchi chinensis) un tās augļa latviskā nosaukuma formu līčija. (šķirklī līčija)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2016. gada 10. februāra sēdē kā angļu vārda highlights atbilsmi latviešu valodā iesaka lietot vārdu spilgtnis. (šķirklī spilgtnis)
- Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: adiabāta, nevis adiabata. Sk. https://vvc.gov.lv/index.php?route=product/category&path=193_194_195 (šķirklī adiabāta)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Termins pieņemts 13.05.2008. ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 73, aizstājot terminu republikas pilsēta. (šķirklī valstspilsēta)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipot)
- Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Vārda lūzt īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes formās piedēkļa -st- priekšā saknes beigu līdzskanis z zūd, tāpēc tagadnē un no tās atvasinātajās formās vārds rakstāms bez z, piem., lūstu, lūsti, jālūst, lūstošs, lūstot, pārējos gadījumos ar z, piem., lūzu, lūzīšu, lūzdams, lūzīšot. (šķirklī lūzt)
- Skatīt komentāru pie vārda atskaite. (šķirklī atskaitīties)
- Lietvārda blanka vietā labāk lietot latvisko darinājumu veidlapa. (šķirklī blanka)
- Kopā ar skaitļa vārdu desmit lietvārds lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā: makā ir desmit eiro, bērnam ir desmit mēneši, nopirkt desmit grāmatas. (šķirklī desmit)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Praksē lieto arī vīriešu dzimtes formu pagoni – sarkani pagoni; milicis ar pagoniem. (šķirklī pagona)
- Vārds pašapaugļošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapaugļošanās), ģenitīvā (pašapaugļošanās), akuzatīvā (pašapaugļošanos), instrumentālī (ar pašapaugļošanos). (šķirklī pašapaugļošanās)
- Vārds pašsaindēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaindēšanās), ģenitīvā (pašsaindēšanās), akuzatīvā (pašsaindēšanos), instrumentālī (ar pašsaindēšanos). (šķirklī pašsaindēšanās)
- Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)
- Ir ieteikumi vārda tusiņš vietā lietot latviskas cilmes sarunvalodas vārdu burziņš, piem., jautrs burziņš; iepirkšanās burziņš; doties uz burziņu. (šķirklī tusiņš)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- Laika gaitā mainījusies šā vārda pareizrakstība. Ja agrāk par pareizu tika atzīta forma ar patskani o (epistolārs – sk. Latviešu literārās valodas vārdnīcu), tad tagad normatīvajās vārdnīcās reģistrēta forma ar patskani u (epistula, epistulārs). (šķirklī epistulārs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams vai nu bezpriedēkļa formā, vai ar priedēkli no-, vai ar priedēkli sa-: skaisties, noskaisties vai saskaisties. (šķirklī uzskaisties)
- Apzīmētājs "vispasaules" uzskatāms par liekvārdīgu. Tā vietā lietojams apzīmētājs "pasaules". (šķirklī vispasaules)
- Literārajā valodā šis darbības vārds lietojams ar priedēkli aiz-: aizkavēt. (šķirklī uzkavēt)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Divdabi domājams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai norādītu, ka izteikuma saturs pēc runātāja ieskata varētu īstenoties, varētu būt patiess, ticams u.tml., piemēram: Pašreizējo pilsētas mēru, domājams, atkal ievēlēs. Bruņinieks Livonijā ieradās, domājams, agrā jaunībā. (šķirklī domājams)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Vēlams vārdu līderis attiecināt tikai uz dzīvām būtnēm (cilvēkiem). Nav ieteicams šo vārdu lietot, runājot, piemēram, par parādībām, kas kādā statistikā ieņem pirmo vietu (vēzis ir līderis, zādzības no dzīvokļiem kļuvušas par līderi u. tml.). (šķirklī līderis)
- Jāievēro, ka vārda beigu daļā -fils rakstāms īsais i: acidofils. (šķirklī acidofils)
- 20. gs. 80. gadu sākumā tika mainīta šā vārda pareizrakstība, ieviešot patskaņa e pagarinājumu: afēra. (šķirklī afēra)
- Visās šā vārda formās e skaņa izrunājama šauri. (šķirklī aizdzert)
- Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas vērojama pozitīva tendence vārdu aizrobežu aizstāt ar ārzemju: Aizrobežu mākslas muzejs – Ārzemju mākslas muzejs, aizrobežu literatūra – ārzemju literatūra. (šķirklī aizrobežu)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, 1995.) par pareizu atzīts šāds rakstījums: alelujā, allelujā. Tomēr praksē daudz biežāk šo vārdu lieto bez garumzīmes. Tāpēc jaunākajās vārdnīcās dota forma – aleluja. (šķirklī aleluja)
- Kopā ar darbības vārdiem aptrūkties, aptrūkt 'pietrūkt' parasti lietojams lietvārds ģenitīvā: aptrūkst maizes, aptrūkās malkas, taču dažreiz ģenitīva forma ir neiespējama: aptrūkusies nauda. (šķirklī aptrūkties)
- 6. deklinācijas lietvārdam atbalss dsk. ģen. galotne ir bez līdzskaņu mijas: atbalsu. (šķirklī atbalss)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atbrīvošanās), ģenitīvā (atbrīvošanās), akuzatīvā (atbrīvošanos), instrumentālī (ar atbrīvošanos). (šķirklī atbrīvošanās)
- Nevēlams ir krievu valodas ietekmē radies vārda atgriezt lietojums ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (atkalapvienošanās), ģenitīvā (atkalapvienošanās), akuzatīvā (atkalapvienošanos), instrumentālī (ar atkalapvienošanos). (šķirklī atkalapvienošanās)
- Nav vēlams lietojums nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Vārda atslēgt plašais lietojums 2. nozīmē 'pārtraukt', iespējams, daļēji saistāms ar krievu valodas ietekmi (отключить). Vēlams nelietot vārdu atslēgt tajos gadījumos, kad iespējams lietot izslēgt, piem., izslēgt ielu apgaismojumu; izslēgt mobilo telefonu. (šķirklī atslēgt)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Vārdam bāze daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bāze)
- Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Vārdam bise daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī bise)
- Latviešu valodā aiz nelokāmajiem skaitļa vārdiem parasti lieto lietvārda ģenitīva formu (četrdesmit gadu), dažos gadījumos lietojama nominatīva vai akuzatīva forma (bija pagājuši četrdesmit gadi). (šķirklī četrdesmit)
- LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas čipēt / čipot. (šķirklī čipēt)
- Ir bijušas svārstības patskaņa e garuma apzīmēšanā. Pēdējos gados nostiprinājusies tendence lietot garo e – dēmons, dēmonisks. (šķirklī dēmons)
- "Ekonomikas terminu skaidrojošajā vārdnīcā" ("Zinātne", 2000. g.) vārda detaļplānojums vietā ieteikts lietot detālplānojums, detālais plānojums. (šķirklī detālplānojums)
- Kopā ar skaitļa vārdu deviņdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos var lietot arī nominatīvā vai akuzatīvā: deviņdesmit hektāru zemes, upe ir deviņdesmit metrus plata. (šķirklī deviņdesmit)
- Kopā ar skaitļa vārdu divdesmit lietvārds parasti lietojams ģenitīvā, dažos gadījumos arī nominatīvā vai akuzatīvā (divdesmit gadu ilgs periods, aizritējuši divdesmit gadi, nodzīvot divdesmit gadus). (šķirklī divdesmit)
- 6. deklinācijas lietvārdiem vienskaitļa ģenitīva forma vienāda ar nominatīva formu: dzirksts (kas?), dzirksts (kā?). (šķirklī dzirksts)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Anglisma hakeris vietā latviešu terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis. (šķirklī hakeris)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Iepirkšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. iepirkšanās, ģen. iepirkšanās, akuz. iepirkšanos, instr. ar iepirkšanos. (šķirklī iepirkšanās)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Dažkārt latviešu valodā lieto konstrukciju nav izslēgts, kas ir aizguvums no krievu valodas не исключено. Latviešu valodā tā būtu aizstājama ar ir iespējams. (šķirklī izslēgt)
- Darbības vārda izsmelt 3. nozīmi par nevēlamu ir uzskatījis gan J. Endzelīns, gan vairāki mūsdienu valodnieki. (šķirklī izsmelt)
- Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās. (šķirklī izturēšanās)
- Par saikļa jebšu lietojumu jeb nozīmē skat. A. Miķelsones rakstu "Par saikļa jebšu lietošanu latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 8. laidiens, R., 1972). (šķirklī jebšu)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Ieteicams nelokāmā lietvārda kafē vietā lietot vārdu kafejnīca. (šķirklī kafē)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Diezgan izplatīta kļūda ir vārdu kantri rakstīt ar garo patskani ī (kantrī). Pareizā forma – kantri. (šķirklī kantri)
- Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Daudzskaitļa ģenitīvā šim vārdam nav līdzskaņu mijas: kastes – kastu. (šķirklī kaste)
- Pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (R., "Avots", 1995.) šis vārds dots vīriešu dzimtē, lai gan oriģinālvalodai tuvāka būtu sieviešu dzimtes forma. (šķirklī kips)
- Tā kā koala ir vīriešu dzimtes lietvārds, tad vienskaitļa datīva galotne tam ir -am (koalam). (šķirklī koala)
- Vārda kreativitāte vietā ieteicams lietot latviskas cilmes vārdu radošums, ko 2000. gadā pieņēmusi un publicējusi LZA Terminoloģijas komisija. (šķirklī kreativitāte)
- Jaunākajā augu sistemātikā krustziežu dzimta ir nomainīta ar kāpostu dzimtu. (šķirklī krustzieži)
- Krievu valodas ietekmē izplatījies nevēlams vārdu savienojums kā likums (как правило). Latviskā izteiksmē no šāda vārdu savienojuma būtu jāizvairās, tā vietā lietojot vārdus noteikti, katrā ziņā, parasti, vienmēr u.tml. (šķirklī likums)
- Lietvārdam palīgflote daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī palīgflote)
- Divdabi lūdzams nereti lieto kā iespraustu vārdu, lai izteiktu, parasti pastiprinātu, lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, piemēram: Neskaties, lūdzams, atpakaļ! Lūdzams, bērns, nedari to! (šķirklī lūdzams)
- Sarunvalodā bieži tiek lietota nelokāmā forma mannā, tomēr par atbilstošu valodas normai uzskatāma lokāmā sieviešu dzimtes forma manna. (šķirklī manna)
- Jāatceras, ka vārds marasmatisks rakstāms ar īso a. (šķirklī marasmatisks)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi aizguvuma mārketings vietā lietot tirgvedība vai tirgzinība. (šķirklī mārketings)
- Ja nepieciešams, profesijas nosaukumu medicīnas māsa var attiecināt arī uz vīrieti. Tādā gadījumā nosaukumu "medicīnas māsa" iekļauj kopdzimtes vārdu paradigmā, kam datīvā ir galotne -am – medicīnas māsam Kļavam. (Sīkāk par šo jautājumu sk. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. 5. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2010, 95. lpp.) (šķirklī medicīna)
- Praksē lieto arī formu megaommetrs, kas nav akceptēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī megommetrs)
- Mēnesszivi dažreiz kļūdaini sauc arī par saules zivi (acīmredzot angļu valodas iespaidā). Jāatceras, ka angļu valodā par moonfish sauc pilnīgi citas – stavridu dzimtas zivis. (šķirklī mēnesszivs)
- Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
- Lietvārdu mesa ieteicams lietot tikai vokāli instrumentāla skaņdarba nozīmē. Ar nozīmi 'dievkalpojums' lietojams substantīvs mise. (šķirklī mesa)
- Praksē nereti tiek jaukti jēdzieni metodists 'metodistu konfesijai piederīgais' un metodiķis 'mācību metodikas speciālists; konsultants, padomdevējs', taču tie nav sinonīmi un lietojami katrs ar savu atšķirīgu nozīmi. (šķirklī metodisti)
- Ņujorkas Metropolitēna opera pareizi būtu jāsauc par Ņujorkas Metropoles operu. Pagaidām vairāk izplatīts ir tradicionālais (nepareizais) nosaukums. (šķirklī metropolitēns)
- Praksē ir izplatīta arī paralēlforma miežagrauds, kas vairs nav akceptēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī miežgrauds)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- Praksē bieži šādā nozīmē lieto arī divdabi nekavējoši (piem., man nekavējoši lika noprast). Pareizi jāsaka – man nekavējoties lika noprast. (šķirklī nekavējoties)
- Vārds nepievienošanās lietojams šādos locījumos: nominatīvā (nepievienošanās), ģenitīvā (nepievienošanās), akuzatīvā (nepievienošanos), instrumentālī (ar nepievienošanos); daudzskaitļa locījumos: ģenitīvā (nepievienošanos), akuzatīvā (nepievienošanās). (šķirklī nepievienošanās)
- Valodnieciskajā literatūrā priekšroka tiek dota formai noliektnis, taču praksē lieto abas formas – noliektnis un nolieksnis. (šķirklī noliektnis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma -ņurku, -ņurki, -ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī noņurcīt)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Praksē tikpat bieži lieto arī formu nopludināt (nopludināt dzīvokli, nopludināt informāciju), kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī noplūdināt)
- Burts o izrunājams kā patskanis o. (šķirklī noradrenalīns)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā (Rīga, "Avots", 1995) par vienīgo pareizo atzīta paradigma ņurku, ņurki, ņurka, kas praksē tikpat kā netiek lietota. (šķirklī ņurcīt)
- Šī abreviatūra praksē nereti tiek izrunāta ar līdzskani k pēc angļu valodas parauga – okta, taču pareizā izruna ir ar līdzskani c – octa, jo abreviatūra veidota no latviešu valodas vārdiem. (šķirklī OCTA)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Praksē nereti tiek lietota arī 5. deklinācijas forma ar galotni -e: olīve, tomēr par valodas normai atbilstošu uzskatāma 4. deklinācijas forma ar galotni -a: olīva. (šķirklī olīva)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulība)
- Praksē ļoti izplatīta šī vārda izruna ar patskani o, taču tā nav pareiza. (šķirklī omulīgs)
- Jāatceras, ka šo vārdu raksta ar īso e – ortoepija. (šķirklī ortoepija)
- Vārdkopas pacelt jautājumu vietā, kas pārņemta no krievu valodas (поднять вопрос), ieteicams lietot citu izteiksmi, piem., vārdu savienojumu izvirzīt jautājumu. (šķirklī pacelt)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Šim vārdam daudzskaitļa ģenitīvā līdzskaņu mijas nav. (šķirklī pakraste)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
- Praksē samērā bieži lieto arī formu pārpilnam, kas nav reģistrēta latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī pārpilnām)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (pārskatīšanās), ģenitīvā (pārskatīšanās), akuzatīvā (pārskatīšanos) un instrumentālī (ar pārskatīšanos). (šķirklī pārskatīšanās)
- Vārds pašaizdegšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizdegšanās), ģenitīvā (pašaizdegšanās), akuzatīvā (pašaizdegšanos), instrumentālī (ar pašaizdegšanos). (šķirklī pašaizdegšanās)
- Vārds pašaizsargāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizsargāšanās), ģenitīvā (pašaizsargāšanās), akuzatīvā (pašaizsargāšanos), instrumentālī (ar pašaizsargāšanos). (šķirklī pašaizsargāšanās)
- Vārds pašaizstāvēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašaizstāvēšanās), ģenitīvā (pašaizstāvēšanās), akuzatīvā (pašaizstāvēšanos), instrumentālī (ar pašaizstāvēšanos). (šķirklī pašaizstāvēšanās)
- Vārds pašapkalpošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapkalpošanās), ģenitīvā (pašapkalpošanās), akuzatīvā (pašapkalpošanos), instrumentālī (ar pašapkalpošanos). (šķirklī pašapkalpošanās)
- Vārds pašapputeksnēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašapputeksnēšanās), ģenitīvā (pašapputeksnēšanās), akuzatīvā (pašapputeksnēšanos), instrumentālī (ar pašapputeksnēšanos). (šķirklī pašapputeksnēšanās)
- Vārds pašatjaunošanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašatjaunošanās), ģenitīvā (pašatjaunošanās ), akuzatīvā (pašatjaunošanos), instrumentālī (ar pašatjaunošanos). (šķirklī pašatjaunošanās)
- Vārds pašattīrīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašattīrīšanās), ģenitīvā (pašattīrīšanās), akuzatīvā (pašattīrīšanos), instrumentālī (ar pašattīrīšanos). (šķirklī pašattīrīšanās)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds pašizlādēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizlādēšanās), ģenitīvā (pašizlādēšanās), akuzatīvā (pašizlādēšanos), instrumentālī (ar pašizlādēšanos). (šķirklī pašizlādēšanās)
- Vārds pašiznīcināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašiznīcināšanās), ģenitīvā (pašiznīcināšanās), akuzatīvā (pašiznīcināšanos), instrumentālī (ar pašiznīcināšanos). (šķirklī pašiznīcināšanās)
- Vārds pašizteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašizteikšanās), ģenitīvā (pašizteikšanās), akuzatīvā (pašizteikšanos), instrumentālī (ar pašizteikšanos). (šķirklī pašizteikšanās)
- Vārds pašnoteikšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašnoteikšanās), ģenitīvā (pašnoteikšanās), akuzatīvā (pašnoteikšanos), instrumentālī (ar pašnoteikšanos). (šķirklī pašnoteikšanās)
- Vārds pašregulēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašregulēšanās), ģenitīvā (pašregulēšanās), akuzatīvā (pašregulēšanos), instrumentālī (ar pašregulēšanos). (šķirklī pašregulēšanās)
- Vārds pašsaglabāšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsaglabāšanās), ģenitīvā (pašsaglabāšanās), akuzatīvā (pašsaglabāšanos), instrumentālī (ar pašsaglabāšanos). (šķirklī pašsaglabāšanās)
- Vārds pašsavaldīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašsavaldīšanās), ģenitīvā (pašsavaldīšanās), akuzatīvā (pašsavaldīšanos), instrumentālī (ar pašsavaldīšanos). (šķirklī pašsavaldīšanās)
- Vārds pašslavināšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pašslavināšanās), ģenitīvā (pašslavināšanās), akuzatīvā (pašslavināšanos), instrumentālī (ar pašslavināšanos). (šķirklī pašslavināšanās)
- Vārds pazīšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pazīšanās), ģenitīvā (pazīšanās), akuzatīvā (pazīšanos), instrumentālī (ar pazīšanos). (šķirklī pazīšanās)
- Vārds pensionēšanās lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (pensionēšanās), ģenitīvā (pensionēšanās), akuzatīvā (pensionēšanos), instrumentālī (ar pensionēšanos). (šķirklī pensionēšanās)
- Praksē šo darbības vārdu nereti lieto arī ar izskaņu -āt (piebungāt). (šķirklī piebungot)
- Sastingušo datīva formu piemēram nereti lieto kā iespraudumu, lai norādītu, ka tekstā ir iekļauts piemērs, konkrēts paskaidrojums: Kliņģerīšu ziedus ārstniecībā var izmantot dažādi, piemēram, gatavojot eļļu, uzlējumu, tinktūru. (šķirklī piemērs)
- Reizumis šo vārdu lieto arī vīriešu dzimtē – pievakars. (šķirklī pievakare)
- Dažādos avotos atšķiras šīs zivs nosaukuma rakstība. Latviešu valodas ekspertu komisijas 2008. gada 23. janvāra sēdē tika pieņemts atbalstīt izplatītāko formu – piraija. (šķirklī piraija)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Sadzīvē bieži šo salātu nosaukums kļūdaini tiek rakstīts un runāts ar pirmo patskani o – rosols, tomēr par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani a – rasols. (šķirklī rasols)
- Praksē ir ļoti izplatīts lietojums ar garo patskani – rēvija. (šķirklī revija)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Praksē izplatīta arī forma ar īso patskani – rislings. (šķirklī rīslings)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saaukstēšanās), ģenitīvā (saaukstēšanās), akuzatīvā (saaukstēšanos), instrumentālī (ar saaukstēšanos). (šķirklī saaukstēšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos vienskaitļa locījumos: nominatīvā (sacelšanās), ģenitīvā (sacelšanās), akuzatīvā (sacelšanos), instrumentālī (ar sacelšanos). (šķirklī sacelšanās)
- Runājot par pasākumu sportā (1. nozīme), biežāk tiek lietota šī vārda daudzskaitļa forma. Vienskaitļa forma parasti tiek lietota otrajā nozīmē. (šķirklī sacīkstes)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (vsk. un dsk.) (saderināšanās), vsk. ģenitīvā (saderināšanās), akuzatīvā (saderināšanos), instrumentālī (ar saderināšanos), dsk. ģenitīvā (saderināšanos), akuzatīvā (saderināšanās). (šķirklī saderināšanās)
- Vārds lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sagadīšanās), ģenitīvā (sagadīšanās), akuzatīvā (sagadīšanos), instrumentālī (ar sagadīšanos). (šķirklī sagadīšanās)
- Vārds saindēšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (saindēšanās), ģenitīvā (saindēšanās), akuzatīvā (saindēšanos), instrumentālī (ar saindēšanos). (šķirklī saindēšanās)
- Sarunvalodā lieto frāzes saīsināt algas, saīsināt darbiniekus, kas ir nevēlami. (šķirklī saīsināt)
- Rakstos un sarunvalodā substantīvs saržs nereti tiek jaukts ar substantīvu šaržs 'satīrisks vai humoristisks portrets (parasti kariķēts zīmējums), kurā pārspīlēti uzsvērtas portretētās personas raksturīgākās īpašības, pazīmes'. (šķirklī saržs)
- Vārds sazināšanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (sazināšanās), ģenitīvā (sazināšanās), akuzatīvā (sazināšanos), instrumentālī (ar sazināšanos). (šķirklī sazināšanās)
- Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Angļu vārda "smogs" latviskojums "smacenis" kļuva par 2005. gada vārdu. Šo vārdu bija iesūtījis kāds interneta lietotājs, minot, ka pirms tam smaceni pamanījis jau Anšlava Eglīša darbos. (šķirklī smogs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetologs, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetologs, sovjetoloģe. (šķirklī sovetologs)
- Pēc pastāvošajām pareizrakstības normām šis vārds jāraksta bez līdzskaņa j – sovetoloģija, taču valodas praksē biežāk lieto no angļu valodas pārņemto formu sovjetoloģija. (šķirklī sovetoloģija)
- Lēmums par šā vārda rakstību ar garo patskani ā pieņemts Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas sēdē 2010. gadā. (šķirklī tornādo)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Vārds šķiršanās lietojams tikai šādos locījumos: nominatīvā (šķiršanās), ģenitīvā (šķiršanās), akuzatīvā (šķiršanos), instrumentālī (ar šķiršanos). (šķirklī šķiršanās)
- Sarunvalodā bieži lieto formu špahtele, kas saglabājusies vācu valodas ietekmē. (šķirklī špaktele)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Vārdam takse daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takse)
- Vārdam takts daudzskaitļa ģenitīvā nav līdzskaņu mijas. (šķirklī takts)
- Atsevišķos avotos šis vārds rakstīts ar divskani ei – teikvondo, tomēr par oriģinālvalodai atbilstošāko atzīstams rakstījums tekvondo. (šķirklī tekvondo)
- Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)
- Valodnieciskajā literatūrā ir ieteikumi šo vārdu lietot aizguvuma mārketings vietā. (šķirklī tirgzinība)
- Skaitļa vārds trīs lokāms: vīriešu dzimtē ģen. triju, dat. trim, arī trijiem, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijiem, lok. trijos, arī trīs; sieviešu dzimtē: ģen. triju, dat. trim, arī trijām, akuz. trīs, instr. ar trim, arī ar trijām, lok. trijās, arī trīs. (šķirklī trīs)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Ir bijuši ieteikumi darbības vārda pārapbedīt vietā lietot pārbedīt, jo tas ir atvasināts tikai ar vienu priedēkli. Tā kā mūsdienās bezpriedēkļa vārds bedīt ir gandrīz pilnīgi izzudis no latviešu valodas aktīvā vārdu krājuma, un to ir aizstājis priedēkļvārds apbedīt, nav pamata vērsties pret vārdu pārapbedīt. (šķirklī pārapbedīt)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Vārdu nejūtīgs vēlams lietot, runājot par emocionālo sfēru (resp., tikai 1. nozīmē). (šķirklī nejūtīgs)
- Jāievēro, ka vārdu uzaudzināt lieto tikai saistībā ar cilvēku. Par augiem un dzīvniekiem sakām uzaudzēt. (šķirklī uzaudzināt)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmetums; aizskārums, apvainojums' radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā 'uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart'. (šķirklī uzbrauciens)
- Neliterārās sarunvalodas nozīme 'pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu)' radusies pēc krievu valodas vārda наехать nozīmes kriminālajā žargonā 'pakļaut spiedienam, lai piespiestu izpildīt kādas prasības'. (šķirklī uzbraukt)
- Nav vēlams lietot šādus izteikumus: uzstādīt prasības; uzstādīt kandidatūru; uzstādīt jautājumu; uzstādīt diagnozi. Pareizi: izvirzīt prasību, kandidatūru; uzdot jautājumu; noteikt diagnozi. (šķirklī uzstādīt)
- Neliterārais aizguvums vot ir uzskatāms par nevēlamu latviešu literārās valodas elementu. (šķirklī vot)
- Sarunvalodā tiek lietota arī šī vārda forma bez patskaņa a – zaķpastala. (šķirklī zaķapastala)
- No botānikas viedokļa zemesriekstu augļi nav rieksti. (šķirklī zemesrieksts)
- Praksē lieto arī vārdus zibensnovadītājs, zibeņnovedējs, kas nav akceptēti pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī zibensnovedējs)
- Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns. (šķirklī želatīns)
- Latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai ieteicams lietot substantīvu lielveikals. (šķirklī supermārkets)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
- Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 2019. gada 26. novembra sēdes protokolu Nr. 8/1156 angļu influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. (šķirklī ietekmētājs)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Norādāmos vietniekvārdus šitas, šitā loka kā norādāmos vietniekvārdus tas, tā. (šķirklī šitas)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
- Darbības vārda atņemties lietojums vārdu savienojumos atņēmās balss, kājas sāk atņemties ar nozīmi 'zaudēt spēju normāli darboties' radies pēdējā laikā (iespējams, krievu valodas ietekmē, kurā vārdu savienojumi нога отнялась, голос отнялся ir tradicionāli, valodas likumībām atbilstoši). Latviskāka izteiksme ir kāja kļūst stīva, kāja kļūst nejūtīga, pazuda balss u. tml. (šķirklī atņemties)
- Terminoloģijas speciālisti iesaka lietot vārdu urķis anglicisma hakeris vietā. (šķirklī urķis)
- Vārdi necilvēcīgs un necilvēcisks mūsdienu latviešu valodā bieži tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (lieto gan necilvēcīgas pūles, gan necilvēciskas pūles). Tomēr vēlams ievērot, ka par ļaunu cilvēka attieksmi pret kādu būtu lietojams vārds necilvēcīgs (necilvēcīga rīcība), jo ar īpašības vārda izskaņām -īgs, -īga parasti apzīmē kādu abstraktu, ar pamatvārdu (cilvēks) saistītu īpašību. Savukārt darinājumi ar izskaņām -isks, -iska parasti izsaka atbilstību kādai pazīmei, līdzīgumu, piemērotību, tāpēc labāk teikt necilvēciskas pūles. (šķirklī necilvēcīgs)
- Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo. (šķirklī neomulīgs)
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (abas) rokas aizņemtas
- (ap)gāzt kalnus
- (ar) kailām rokām
- (ir) pirmā roka
- (kā) ar kāsi velkams
- (kā) krusts kaklā
- (kā) krusts uz kakla
- (kā) nelaime kaklā
- (kā) nelaime uz kakla
- (kā) pērkona spēriens no skaidrām debesīm
- (kā) pērkons no skaidrām debesīm
- (kā) posts kaklā
- (kā) posts uz kakla
- (kā) slogs kaklā
- (kā) slogs uz kakla
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt
- (kā) zibens spēriens no skaidrām debesīm
- (kaut) jods būtu (pa)rāvis
- (kliedz) kā aizkauts
- (kurā) katrā laikā
- (naudas)maka biezums
- (nav) ne kapeikas pie dvēseles
- (no)kauties ar domām
- (pa)darīt kaunu
- (pār)skrien skudras pa kauliem
- (pār)skrien skudras pār kauliem
- (pār)skrien skudriņas pa kauliem
- (pār)skrien skudriņas pār kauliem
- (sa)mest kauliņus kopā
- (sarkans) kā biete
- (savstarpēji) pretēji skaitļi
- (tā, ka) ausis krīt ciet
- (tā) nekas
- (tas) nekas
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tikai) pār manu līķi
- (uz)taisīt karjeru
- (vaigu) vaigā skatīt (arī redzēties, tikties u. tml.)
- (vārās kā) elles katls
- (vārās kā) raganu katls
- acis kā kaķim
- ādas karpa
- adventes kalendārs
- aiz (deviņiem) kalniem
- aiz (trej)deviņiem kalniem
- aiz gara laika
- aiz kauna (vai) zemē ielīst
- aiziet kapā
- aiziet pa pieskari
- aizkapa balss
- aizkapa dzīve
- aiznest sev līdzi kapā
- aizskart godu
- aizvadīt kapā
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskā airēšana
- akadēmiskā laiva
- akadēmiskā stunda
- akadēmiskais atvaļinājums
- akadēmiskais ceturksnis
- akadēmiskais gads
- akadēmiskais grāds
- akadēmiskais parādnieks
- akadēmiskais parāds
- akantu dzimta
- akcīzes nodokļa marka
- Amerikas grifu dzimta
- Amerikas lielogu dzērvenes
- Amerikas ūdele
- amoka skrējiens
- apgriezt kaklu
- apgriezt kažoku uz otru pusi
- apgriezts skaitlis
- apgrozāmais kapitāls
- apkrist ap kaklu
- apmest kažoku uz otru pusi
- apnikt līdz kaklam
- apokaliptiskie skaitļi
- apriebties līdz kaklam
- apskatīt no galvas līdz kājām
- apšu beka
- apsviest kažoku uz otru pusi
- aptraipīt rokas
- aptraipīt rokas ar asinīm
- apzagt valsts kasi
- ar atpakaļejošu datumu
- ar kailu galvu
- ar katru mirkli
- ar kaulainu aci
- Ar labu vakaru!
- ar muti kalnus gāzt
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar skatienu mērīt
- ar skatienu mērot
- ar skatu mērīt
- ar skatu mērot
- ārējā politika
- aritmētiskais vidējais
- ārpus (katras) saprašanas
- ārpus katra saprāta
- ārpus katras kritikas
- ārpus laika un telpas
- ārstnieciskā kosmētika
- ārstnieciskais uzturs
- artēziskā aka
- astes kauls
- astronomiskais gads
- astronomiskais pavasaris
- astronomiskais pulkstenis
- astronomisks skaitlis
- atgūt nokavēto
- atkritumu kaste
- atlaižu karte
- atlantiskais laiks
- atmiņas karte
- atpūtināt kaulus
- atraisās rokas
- ātrās apkalpošanas restorāns
- atskaites sistēma
- atskaldīt kā ar cirvi
- atskaņotā proza
- atslēgas kauls
- atstiept kaulus
- atveldzēt skatienu
- atvērt iekavas
- augu seka
- augu sistemātika
- auklas keramika
- aukstais karš
- auksts pārskrien (pār muguru, pār kauliem)
- automobiļu kapsēta
- bakterioloģiskais ierocis
- bakterioloģiskais karš
- balta kafija
- baltais karogs
- banānu republika
- bankas automāts
- bankas kurss
- bērnu cerebrālā trieka
- bērnu trieka
- bērzu beka
- bez kavēšanās
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- bez laika
- bez piecām minūtēm (kas)
- bez skaita
- bezkāju ķirzaka
- bibliotēkas abonements
- binārā skaitīšanas sistēma
- bioloģiskais ierocis
- bioloģiskais lauks
- bioloģiskais pulkstenis
- blakus atskaņas
- bļauj kā aizkauts
- bļodas kauli
- bluķa vakars
- bordo karotīte
- brāļu kapi
- brāļu kaps
- braukšanas karte
- briļļu čūska
- brīnumu pasakas
- brīvā strofika
- brīvas rokas
- bruņās kalts
- burta kalps
- būt (kādam) uz kakla
- būt kabatā
- būt kadrā
- būt kaulos
- būt kritiskam (pret ko)
- būt kungam un valdniekam
- būt labākajos gados
- būt līdz kaklam (kādam)
- būt līdz ūkai
- būt no viena kaula (un miesas)
- būt no viena koka
- būt pa kabatai
- būt pa kaulam
- būt priekš kaķiem
- būt priekšā un pakaļā
- būt slapjam līdz kaulam
- būt uz kakla
- čakarēt smadzenes
- ceļš nav rozēm kaisīts
- cietais līdzskanis
- cietvielu fizika
- cik tālu vien skatiens sniedzas
- cik tālu vien skats sniedzas
- cik tikai ādā lien
- cilpa kaklā
- cilvēka matgalvis
- cinka baltums
- cinka ziede
- civilā laika skaitīšana
- cūkas laime
- cūkaušu ģints
- dabas katastrofa
- dabīgā kafija
Atrasts skaidrojumos (200):
- NRA "Neatkarīgā Rīta Avīze" (laikraksts).
- (abas) rokas aizņemtas (abas) rokas nav brīvas.
- grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
- publiskais piedāvājums (kā) piedāvāšana plašākai publikai.
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- (aiz)laist bojā (pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- (aiz)laist postā (Pie)ļaut, ka iznīkst, sabojājas, zūd.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- moralitāte 15.–16. gs. alegoriska tikumu drāma; moralitē.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- rokenrols 20. gs. 50. gados populāra strauja, dinamiska deja; šīs dejas mūzika.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- hiphops 20. gs. 70. gadu otrajā pusē Amerikā radies mūzikas stils, kura raksturīga pazīme ir repošana; šāda stila mūzika.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Līgo vakars 23. jūnija vakars, Jāņu svētku ievadījums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, saldiem āboliem; šīs ābeles auglis.
- ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ienadzis Āda, kas sedz naga sakni.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- naga valnītis ādas kroka, kas ietver nagu.
- valnītis Ādas kroka, kas ietver nagu.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
- zemāda Ādas slānis, kas atrodas zem pamatādas.
- neirodermatīts Ādas slimība, kam raksturīga nieze un izsitumi.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts, izmantojot adāmmašīnu.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- sildītājs Adīts, no kažokādas vai auduma darināts izstrādājums atsevišķu ķermeņa daļu (piem., roku, ausu) sildīšanai.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- guberņa Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā, kas pastāvēja no 18. gs. līdz 1930. gadam.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- atsvaidzinātājs Aerosols ar ķīmisku vielu gaisa atsvaidzināšanai, nepatīkamu smaku novēršanai.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
- infikss Afikss, kas iesprausts vārda saknē.
- mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
- tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- kanna Āfrikas antilope ar gariem, taisniem ragiem [Taurotragus oryx].
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- afrikāņi Āfrikas iedzīvotājs.
- Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
- afrikāņi Āfrikas pamatiedzīvotāji.
- etiopieši Āfrikas valsts Etiopijas pamatiedzīvotāji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- katls Agregāts tvaika vai karstā ūdens ražošanai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- turboagregāts Agregāts, kuru darbina viena vai vairākas turbīnas.
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- pavārte Aile mājas sienā, kas paredzēta nokļūšanai pagalmā.
- scēna Aina, skats.
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
- pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- pieairēt Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.); pieairēties.
- pieairēties Airējot pievirzīties (pie kā, kam klāt, tuvāk u. tml.).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- čabans Aitu gans (kaukāzā, Vidusāzijā).
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizmetināt Aizāķēt, aizkabināt; aizpogāt.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- aizvākties Aiziet (par karaspēku).
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizāķēt Aizkabināt; uzkarināt.
- aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
- aizture Aizkavējums, pārtraukums (piem., attīstībā).
- aizķeršanās Aizkavēšanās (piem., neparedzētu notikumu, kāda starpgadījuma dēļ).
- uzkavēt Aizkavēt (kādu).
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizķerties Aizkavēties; palikt (kādā vietā).
- maltāze Aizkuņģa dziedzera ferments, kas šķeļ ogļhidrātus.
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- insulīns Aizkuņģa dziedzera izstrādāts hormons, kas piedalās ogļhidrātu maiņas regulēšanā organismā.
- aizķere Aizķeršanās; kavēšanās.
- uzkārties Aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
- aizskriet Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
- izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- pakaļā Aizmugurē (kādam, kam).
- aiznākošais Aiznākamais.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
- saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
- rītausma Aizsākums, agrīnais laikposms (kam).
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- izkārtne Aizsegs (kaut kā slēpšanai).
- aizpludināt Aizskalot.
- aizlīgot Aizskanēt, aizplūst (par skaņām).
Atrasts piemēros (200):
- sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
- nost .. gaļai pavasaros pērk pārīti sivēnu, un rudenī kauj nost.
- kramšķināt .. kad viņa uz kūti gājusi, kraukļi bērzā kramšķinājuši.
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- piezīsties .. Talkā nāku es – pilsētas zēns, Ielu smakas un rupjības piezīdies, Nīstot visu, kas mierīgs un lēns.
- kinematogrāfs .. vakaros Valentīna gāja uz kinematogrāfiem, jo tai aizvien vajadzēja redzēt visas filmas.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- glīzda ..[zvēri] atsperas šķeltajiem nagiem zilajā glīzdā un, kad nogulušās duļķes, ilgi dzer no klusās, tumšās upes.
- aizrikšot ..abas māsas aizrikšoja uz klēti, ka zeme vien nodimdēja..
- vieplis ..aiz viepļiem slēpās tuvu un tālu kaimiņu zināmās sejas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- mūdzis ..ar katru gadu viņš kļuva lielāks mūdzis.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- tupties ..avīžu fotogrāfi tupstas un gorās, lai tiktu pie labākiem kadriem.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- pagriezties ..diena kļuvusi jau garāka un laiks pagriezies uz pavasari.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- atsmiet ..es atsmēju, ka informētība ne vienmēr ir sinonīms gudrībai..
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
- nešķīstenis ..Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajā dienā paredzēta bluķa vilkšana, ar skaļām dziesmām un uguni dzenot prom tumsu un visādus nešķīsteņus.
- virmot ..gaisā virmoja .. Ziemassvētku zvārguļu skaņas.
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- kaiva ..Gar tukšo krastu kliedzot laižas kaivas.
- iebūvietis ..glabājams taču Brīviņu kunga tēvs, nevis kaut kāds iebūvietis.
- veterinārs ..gosniņa kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- virsroka ..gurums sāka drīz ņemt virsroku pār bēdām.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
- irt ..irst atkal viena saite Ar dzimteni..
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- žvakstēt ..istaba mirdz vienos sudrabos, zeltos, dimantos, un pašā vidū dimanta zirgs .. dīžļā pa sudraba grīdu, ka sudraba pakavi vien žvakst..
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
- kārīgs ..kārīgi lidinās brokastu odi, tālumā mauj govis..
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- vien ..kasieris žāvājās vien..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
- skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- murdēt ..krogā sāka murdēt arvien dzīvākas valodas.
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- sirdspuķīte ..kungiem jāņem vērā viena patiesība. Jo virtuve būs omulīgāka, jo viņu sirdspuķītes tajā ilgāk uzturēsies.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- aiziet ..laime nāk un atkal aiziet; atsaukt viņu nevar.
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- pasūdzēties ..Ligita kādā vēstulē .. pasūdzējās, ka droši vien esot sastaipījusies..
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- kadrs ..mani gaida viens skuķis. Baigais kadrs.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- vilkties ..no satumstošajiem kaktiem glūnēdamas vilkās laukā bailes..
- noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- taisns ..nu atkal ar naudu būs grūti. Būs taisni tāpat kā gadsimta sākumā.
- prasts ..ņem sev kādu prastu ļaužu bērnu, kas būs mierā, lai tu kāds būdams.
- viegls ..oši, kas ieauguši starp brūnām eglēm, pieņēmuši vieglu vara nokrāsu..
- pliks ..pakausis bija pliks kā ābols..
- motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
- pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- krauties ..pāri debesu laukam krāvās melni padebeši, kas vēstīja negaisu.
- eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nomīt ..Pie grāvja muklājā ieraka, Zemi līdzenu virsū nomina..
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- aizgrimt ..saule aizgrimusi aiz kalniem, te meta dziļas ēnas.
- apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- skabarga ..sirdī nav pat niknuma skabargas.
- izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- plunkšķēt ..smagi, skaļi vārdi – plunkšķ kā akmeņi, atsizdamies pret ūdeni.
- līmenis ..spirgta vēsma vilka pāri [ezera] līmenim sīku vilnīti.
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- aizsist ..šāviena troksnis bija tik spalgs, ka Priedem aizsita ausis.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- liesmot ..šur tur vēl ziedēja kartupeļu lauki, un viņu tumšā, rupjā zaļuma vidū liesmoja saulespuķes.
- vērts ..tā [māja] bija .. tikai astoņus tūkstošus vērta..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- pliks ..tev patīk taisnie gabali kņudinošā ātrumā uz plikas šosejas.
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- sirds ..Tomēr skaistākais no visiem [ziediem] – Mātes svētums, mātes sirds.
- izmelot ..tu smaidot klausīsies – Kā no plika mieta var zaļu alksni izmelot.
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- trijkrāsains ..Tur saulīte rotā trijkrāsaina, Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- tūkstoškārt ..Un tūkstoškārt lai ir šis brīdis slavēts, kad rudzu grauds top melnā zemē sēts..
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- lāma ..upē ūdens nav gandrīz nemaz, ir tikai dažas lāmas, kurās mirst sīkās zivis.
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- gaumēt ..vakariņas gaumēja vareni..
- noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- goddevīgs ..vienā laidā atskanēja goddevīgas uzrunas: Majora kungs! Daktera kundze! Mīļo pulkvedi! Agronoma kungs!
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- modinātājs ..viņa .. bija aizgulējusies, nedzirdējusi modinātāju, kas ilgāku laiku dusmīgi bija tarkšķējis..
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- trubiņa ..viņa ierunājās nedabīgi skanīgā un skaidrā balsī, it kā runātu telefona trubiņā..
- urbties ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- nokārties ..viņas skaistā galva bij nokārusies kā aizšautai dūjai.
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- izaurot ..viņi pilnās balsīs izauro kulšanas laika negulēto nakšu grūtumu..
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
- nabagoties ..viņš nabagojās par katru grasi.
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- noģist ..viņš noģida, ka nedz spēj, nedz vairs grib sevi valdīt..
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- skaidiena ..viņš žigli aizskrēja uz skaidienu un atnesa klēpīti [malkas].
- slaids ..zars slaidā lokā nokarājās lejup..
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- ļuļķis " ..tā izskatīšos pēc īsta vīra.. ar ļuļķi zobos."
- nostrādāt "..es nebrīnīšos, ja mūža galā viņš nostrādās vēl kādu numuru, ka visi paliks mēmi."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- šaut "..šauj nu vaļā, kas tev īsti ir uz sirds. .. tevī deg kāds mazs noslēpums."
- noelsties "..Šitais bija kaut kas neredzēts!" aktieris noelšas..
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
- kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
- puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
- pagāns "Ak tu, pagāna puika!"
- karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- godīgs "Apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- skaists "Cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- pag "Es nu iešu." – "Pag, man tev vēl kas jāsaka."
ka citās vārdnīcās: