dunka
dunka lietvārds; sieviešu dzimte
Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
PiemēriIegrūst, saņemt dunku mugurā.
Stabili vārdu savienojumiGrūst dunku. Iegrūst dunku.
Cilme:No zviedru dunk ‘sitiens, plaukšķiens’ (J. Endzelīns).