Paplašinātā meklēšana

Meklējam c.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (4071):

Atrasts normatīvajos komentāros (226):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
agronoms [agronomijas]{s:2} speciālists.
agrotehniķis [agrotehnikas]{s:4} speciālists.
akustiķis [akustikas]{s:5} speciālists.
alergologs [alergoloģijas]{s:3} speciālists.
anatoms [anatomijas]{s:17} speciālists.
anesteziologs [anestezioloģijas]{s:7} speciālists.
antropologs [antropoloģijas]{s:8} speciālists.
arheologs [arheoloģijas]{s:9} speciālists.
arhitekts [arhitektūras]{s:10} speciālists.
astrofiziķis [astrofizikas]{s:11} speciālists.
astrometrists [astrometrijas]{s:12} speciālists.
astronoms [astronomijas]{s:13} speciālists.
atomfiziķis [atomfizikas]{s:14} speciālists.
bakteriologs [bakterioloģijas]{s:19} speciālists; mikrobiologs.
balneologs [balneoloģijas]{s:20} speciālists.
baltists [baltistikas]{s:24} speciālists.
bibliogrāfs [bibliogrāfijas]{s:21} speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
biofiziķis [biofizikas]{s:22} speciālists.
bioķīmiķis [bioķīmijas]{s:23} speciālists.
biologs [bioloģijas]{s:25} speciālists.
botāniķis [botānikas]{s:26} speciālists.
citologs [citoloģijas]{s:62} speciālists.
daiļamatnieks [daiļamatniecības]{s:61} speciālists.
daiļdārznieks [Daiļdārzniecības]{s:68} speciālists.
dārznieks [Dārzkopības]{s:69} speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
defektologs [Defektoloģijas]{s:71} speciālists.
demogrāfs [demogrāfijas]{s:60} speciālists.
dendrologs [dendroloģijas]{s:59} speciālists.
dialektologs [dialektoloģijas]{s:58} speciālists.
dietologs [dietoloģijas]{s:47} speciālists.
eģiptologs [eģiptoloģijas]{s:48} speciālists.
ekonomists [ekonomikas]{s:46} speciālists.
enerģētiķis [Enerģētikas]{s:72} speciālists.
entomologs [entomoloģijas]{e:12553} speciālists.
epidemiologs [epidemioloģijas]{s:57} speciālists.
etimologs [etimoloģijas]{s:56} speciālists.
etnogrāfs [etnogrāfijas]{s:55} speciālists.
aptiekārs [Farmācijas]{s:75} speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits [Farmācijas]{s:76} speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
farmakologs [Farmakoloģijas]{s:74} speciālists.
felinologs [Felinoloģijas]{s:77} speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
filologs [filoloģijas]{s:49} speciālists.
filozofs [filozofijas]{s:50} speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
fiziķis [fizikas]{s:51} speciālists.
fiziologs [fizioloģijas]{s:52} speciālists.
fizioterapeits [fizioterapijas]{s:53} speciālists.
folkloristika [Folkloras]{s:79} pētniecība.
folklorists [Folkloristikas]{s:78} speciālists.
fonētiķis [Fonētikas]{s:80} speciālists.
ftiziatrs [ftiziatrijas]{s:54} speciālists.
galvanizētājs [galvanizācijas]{e:12554} speciālists.
gastronoms [Gastronomijas]{s:81} speciālists.
gerontologs [Gerontoloģijas]{s:83} speciālists.
ginekologs [Ginekoloģijas]{s:84} speciālists.
glaciologs [Glacioloģijas]{s:85} speciālists, ledus pētnieks.
grafologs [Grafoloģijas]{s:86} speciālists.
grāmatvedis [Grāmatvedības]{s:87} speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
ģenētiķis [Ģenētikas]{s:88} speciālists.
ģeodēzists [Ģeodēzijas]{s:89} speciālists.
ģeofiziķis [Ģeofizikas]{s:90} speciālists.
ģeogrāfs [Ģeogrāfijas]{s:91} speciālists.
ģeologs [Ģeoloģijas]{s:92} speciālists.
ģeomorfologs [Ģeomorfoloģijas]{s:93} speciālists.
ģermānists [Ģermānistikas]{s:94} speciālists.
hematologs [Hematoloģijas]{s:95} speciālists.
herpetologs [Herpetoloģijas]{s:96} speciālists.
hidrogrāfs [Hidrogrāfijas]{s:97} speciālists.
hidroģeologs [Hidroģeoloģijas]{s:98} speciālists.
hidrologs [Hidroloģijas]{s:99} speciālists.
hidrometeorologs [Hidrometeoroloģijas]{s:100} speciālists.
hidrotehniķis [Hidrotehnikas]{s:101} speciālists.
histologs [Histoloģijas]{s:102} speciālists.
historiogrāfs [Historiogrāfijas]{s:103} speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
homeopāts [Homeopātijas]{s:104} speciālists.
horeogrāfs [Horeogrāfijas]{e:12556} speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
ihtiologs [Ihtioloģijas]{s:105} speciālists.
imunologs [Imunoloģijas]{s:106} speciālists.
indologs [Indoloģijas]{s:107} speciālists.
kaligrāfs [Kaligrāfijas]{s:110} speciālists.
kardiologs [Kardioloģijas]{s:108} speciālists.
kartogrāfs [Kartogrāfijas]{s:109} speciālists.
kibernētiķis [Kibernētikas]{s:111} speciālists.
kinematogrāfists [Kinematogrāfijas]{s:112} speciālists.
kinologs [Kinoloģijas]{s:113} speciālists.
kodolfiziķis [Kodolfizikas]{s:114} speciālists.
kosmētiķis [Kosmētikas]{s:116} speciālists.
kosmetologs [Kosmetoloģijas]{s:115} speciālists.
kosmologs [Kosmoloģijas]{s:117} speciālists.
kriminologs [Kriminoloģijas]{s:119} speciālists.
kristalogrāfs [Kristalogrāfijas]{s:120} speciālists.
kritiķis [Kritikas]{s:121} speciālists.
kulinārs [Kulinārijas]{s:122} speciālists.
kurortologs [Kurortoloģijas]{s:123} speciālists.
ķīmiķis [Ķīmijas]{s:124} speciālists.
leksikogrāfs [Leksikogrāfijas]{s:125} speciālists.
leksikologs [Leksikoloģijas]{s:126} speciālists.
limnologs [Limnoloģijas]{s:127} speciālists.
lingvists [Lingvistikas]{s:128} speciālists; valodnieks.
lituānists [Lituānistikas]{s:129} speciālists.
logopēds [Logopēdijas]{s:130} speciālists.
loģiķis [Loģikas]{s:131} speciālists.
mikologs [Mikoloģijas]{s:134} speciālists.
mikrobiologs [Mikrobioloģijas]{s:135} speciālists.
mineralogs [Mineraloģijas]{s:136} speciālists.
mitologs [Mitoloģijas]{s:137} speciālists.
montētājs [Montāžas]{s:138} speciālists.
narkologs [Narkoloģijas]{s:139} speciālists.
neiroķirurgs [Neiroķirurģijas]{s:226} speciālists.
neirologs [Neiroloģijas]{s:227} speciālists; nervu ārsts.
neiropatologs [Neiropatoloģijas]{s:228} speciālists; nervu ārsts.
numerologs [Numeroloģijas]{s:140} speciālists.
numismāts [Numismātikas]{s:141} speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
okeanogrāfs [Okeanogrāfijas]{s:142} speciālists.
okeanologs [Okeanoloģijas]{s:143} speciālists.
onkologs [Onkoloģijas]{s:145} speciālists.
optometrists [Optometrijas]{s:146} speciālists.
orientālists [Orientālistikas]{s:147} speciālists.
ornitologs [Ornitoloģijas]{s:148} speciālists.
ortodonts [Ortodontijas]{s:149} speciālists.
ortopēds [Ortopēdijas]{s:150} speciālists.
otorinolaringologs [Otorinolaringoloģijas]{s:151} speciālists.
paleoantropologs [Paleoantropoloģijas]{s:152} speciālists.
paleontologs [Paleontoloģijas]{s:153} speciālists.
parazitologs [Parazitoloģijas]{s:154} speciālists.
patologs [Patoloģijas]{s:155} speciālists.
pediatrs [Pediatrijas]{s:156} speciālists; bērnu ārsts.
pirotehniķis [Pirotehnikas]{s:157} speciālists.
politologs [Politoloģijas]{s:158} speciālists.
programmētājs [Programmēšanas]{s:159} speciālists.
psihiatrs [Psihiatrijas]{s:160} speciālists, psihisko slimību ārsts.
psihologs [Psiholoģijas]{s:161} speciālists.
psihopatologs [Psihopatoloģijas]{s:162} speciālists.
psihoterapeits [Psihoterapijas]{s:163} speciālists.
pulmonologs [Pulmonoloģijas]{s:164} speciālists.
radioastronoms [Radioastronomijas]{s:165} speciālists.
radiobiologs [Radiobioloģijas]{s:166} speciālists.
radiologs [Radioloģijas]{s:167} speciālists.
reanimatologs [Reanimatoloģijas]{s:168} speciālists.
reimatologs [Reimatoloģijas]{s:169} speciālists.
rēķinvedis [Rēķinvedības]{s:173} speciālists.
restaurētājs [Restaurācijas]{s:170} speciālists; [restaurators]{s:171}.
restaurators [Restaurācijas]{s:172} speciālists; restaurētājs.
rusists [Rusistikas]{s:174} speciālists.
sanskritologs [Sanskritoloģijas]{s:175} speciālists.
scientiologs [Scientioloģijas]{s:176} speciālists.
seismologs [Seismoloģijas]{s:177} speciālists.
seksologs [Seksoloģijas]{s:178} speciālists.
seksopatologs [Seksopatoloģijas]{s:179} speciālists.
siltumenerģētiķis [Siltumenerģētikas]{s:180} speciālists.
siltumfiziķis [Siltumfizikas]{s:181} speciālists.
siltumtehniķis [Siltumtehnikas]{s:182} speciālists.
sinologs [Sinoloģijas]{s:183} speciālists.
sinoptiķis [Sinoptikas]{s:184} speciālists.
sistemātiķis [Sistemātikas]{s:185} speciālists.
slāvists [Slāvistikas]{s:186} speciālists.
smalkmehāniķis [Smalkmehānikas]{s:187} speciālists.
sociālantropologs [Sociālantropoloģijas]{s:188} speciālists.
sociālpsihologs [Sociālpsiholoģijas]{s:189} speciālists.
sociolingvists [Sociolingvistikas]{s:190} speciālists.
sociologs [Socioloģijas]{s:191} speciālists.
sovetologs [Sovetoloģijas]{s:192} speciālists.
speleologs [Speleoloģijas]{s:193} speciālists.
statistiķis [Statistikas]{e:12559} speciālists; statistikas darba veicējs.
stomatologs [Stomatoloģijas]{s:194} speciālists.
stratēģis [Stratēģijas]{s:195} speciālists; militārs darbinieks, kas izstrādā ar militārām operācijām saistītus jautājumus.
surdologopēds [Surdologopēdijas]{s:198} speciālists.
surdologs [Surdoloģijas]{s:199} speciālists.
surdopedagogs [Surdopedagoģijas]{s:200} speciālists.
šamanis [Šamanisma]{s:201} speciālists, kas spēj nonākt transa stāvoklī un stāties sakaros ar gariem; arī dziednieks, pareģis.
taksidermists [Taksidermijas]{s:202} speciālists.
taktiķis [Taktikas]{s:203} speciālists.
tekstologs [Tekstoloģijas]{s:204} speciālists.
teologs [Teoloģijas]{s:205} speciālists.
teorētiķis [Teorijas]{s:207} speciālists.
terapeits [Terapijas]{s:208} speciālists.
teriologs [Terioloģijas]{s:209} speciālists.
terminologs [Terminoloģijas]{s:210} speciālists.
tiflopedagogs [Tiflopedagoģijas]{s:211} speciālists.
toksikologs [Toksikoloģijas]{s:212} speciālists.
topogrāfs [topogrāfijas]{s:1} speciālists
toponīmists [Toponīmijas]{s:213}, [toponīmikas]{s:214} speciālists.
traumatologs [Traumatoloģijas]{s:215} speciālists.
urbānists [Urbānisma]{s:217} pārstāvis; [urbānistikas]{s:218} speciālists.
urologs [Uroloģijas]{s:219} speciālists.
venerologs [Veneroloģijas]{s:220} speciālists.
vēsturnieks [Vēstures]{s:223} speciālists.
veterinārs [Veterinārijas]{s:222} speciālists – veterinārārsts, veterinārfeldšeris.
virusologs [Virusoloģijas]{s:224} speciālists.
vulkanologs [Vulkanoloģijas]{s:225} speciālists.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
kāpt uz kakla 1.censties uzkundzēties.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
uzacot Acot un pabeigt acot.
acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
okulists Acu ārsts; oftalmologs.
katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
dermatologs Ādas slimību ārsts; [dermatoloģijas]{s:15} speciālists.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
prātula Aforisms, sentence.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
bildinājums Aicinājums precēties.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
paspārne Aizgādība, aizbildniecība.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
aizmaldīties Aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
ķivere Aizsargcepure; bruņucepure.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).

Atrasts piemēros (200):

c citās vārdnīcās:

Tēzaurs

c¹

c²