Paplašinātā meklēšana
Meklējam c.
Atrasts vārdos (200):
- acs:1
- acot:1
- ābece:1
- acīgs:1
- acīte:1
- acains:1
- acenes:1
- acteki:1
- actiņa:1
- akacis:1
- akcija:1
- akcija:2
- akcīze:1
- alcējs:1
- ancuks:1
- apcelt:1
- apcept:1
- apcere:1
- apecēt:1
- aploce:1
- aproce:1
- abscess:1
- abscisa:1
- acālija:1
- aceknis:1
- acetāts:1
- acetons:1
- acidoze:1
- acotnis:1
- acumērs:1
- acuzobs:1
- aicināt:1
- aizcelt:1
- akācija:1
- akcents:1
- akcepts:1
- apceļot:1
- apcerēt:1
- apcilāt:1
- apcirpt:1
- apcirst:1
- aplocīt:1
- apmācīt:1
- aptecēt:1
- aptecēt:2
- asociēt:1
- abrocīgs:1
- acuraugs:1
- adopcija:1
- aerācija:1
- aizceļot:1
- aizcirst:1
- aizlocīt:1
- aizmocīt:1
- aiztecēt:1
- aiztecēt:2
- akcentēt:1
- akceptēt:1
- apcerīgs:1
- apciemot:1
- apmācība:1
- apmērcēt:1
- apnicīgs:1
- apņurcīt:1
- applucis:1
- apprecēt:1
- apslacīt:1
- apvaicāt:1
- arogance:1
- aberācija:1
- abolīcija:1
- acetilēns:1
- acidofils:1
- acugaisma:1
- adorācija:1
- aģitācija:1
- aizcietēt:1
- aizcilpot:1
- aizprecēt:1
- aizsācējs:1
- aizvalcēt:1
- akcionārs:1
- ambīcijas:1
- ambiciozs:1
- ambulance:1
- animācija:1
- anotācija:1
- antracīts:1
- apcelties:1
- apcepināt:1
- apcepties:1
- apcirknis:1
- apcukurot:1
- apelācija:1
- apgrēcība:1
- apgrēcīgs:1
- aplecināt:1
- apliecība:1
- applaucēt:1
- apslaucīt:1
- apšņurcis:1
- aptecināt:1
- aptieciņa:1
- apvedceļš:1
- absolūcija:1
- absorbcija:1
- abstinence:1
- acetātzīds:1
- acīmredzot:1
- acumirklis:1
- adaptācija:1
- afektācija:1
- aicinājums:1
- aizducināt:1
- aizrūcināt:1
- aizslaucīt:1
- aiztraucēt:1
- akcelerāts:1
- amputācija:1
- apbrucināt:1
- apcerējums:1
- apcietināt:1
- apcirpties:1
- apcirsties:1
- apendicīts:1
- apkārtceļš:1
- apliecināt:1
- aplikācija:1
- aplocīties:1
- apmācāmais:1
- apprecināt:1
- aprobācija:1
- apslacināt:1
- apslīcināt:1
- asignācija:1
- asociācija:1
- asociatīvs:1
- abstrakcija:1
- acīmredzams:1
- acumirklīgs:1
- aizbraucējs:1
- aizcementēt:1
- aizciesties:1
- aizkrācieši:1
- aizlocīties:1
- aizmocīties:1
- akomodācija:1
- akumulācija:1
- aliterācija:1
- amatniecība:1
- anticiklons:1
- antisociāls:1
- apciemojums:1
- apliecinošs:1
- apprecēties:1
- apsveicināt:1
- apšmucēties:1
- apvaicāties:1
- ārstniecība:1
- asenizācija:1
- asimilācija:1
- asinssūcējs:1
- aglomerācija:1
- aglutinācija:1
- agnosticisms:1
- aizciemoties:1
- aizcietējums:1
- aizdancoties:1
- aizprecēties:1
- aiztrīcēties:1
- akcelerācija:1
- akreditācija:1
- aktivizācija:1
- amatniecisks:1
- amortizācija:1
- amortizācija:2
- apakšstacija:1
- apgādniecība:1
- ārstniecisks:1
- artikulācija:1
- abolicionisms:1
- abolicionists:1
- acetātšķiedra:1
- aculiecinieks:1
- apcietinājums:1
- apcietinātais:1
- apliecinājums:1
- argumentācija:1
- ārzemniecisks:1
- administrācija:1
- aizbildniecība:1
- apsveicināties:1
- abstrakcionisms:1
- abstrakcionists:1
- aizsargreakcija:1
- asinsradniecība:1
- aizdevumprocents:1
- acetilsalicilskābe:1
- akvareļglezniecība:1
- antikonstitucionāls:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (aiz)laist ciet govi
- (ar) platām acīm
- (ar) sviedriem slacīt
- (būt) (cieši) pie sirds
- (būt) pie šprices
- (dūc) kā bišu stropā
- (dzīvo), cepuri kuldams
- (glabāt) kā (savu) acuraugu
- (ie)dzīt strupceļā
- (iet) kā pa celmiem
- (iz)celt (dienas) gaismā
- (pa)raustīt plecus
- (sa)spicēt ausis
- (tā, ka) ausis krīt ciet
- (tik) tumšs, ka vai acī duras
- (tik) tumšs, ka vai acīs duras
- (tur jau) pat akmeņiem jābrēc
- (tur jau) pat akmenim jābrēc
- (un) cauri!
- (zils un) zaļš (no)griežas ap acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas gar acīm
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst ap acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst gar acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien ap acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien gar acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm
- (zils un) zaļš metas ap acīm
- (zils un) zaļš metas gar acīm
- (zils un) zaļš metas priekš acīm
- a cappella
- abscisu ass
- aci pret aci
- aci pret aci, zobu pret zobu
- acīm redzami
- acīm redzams
- acīm redzot
- acis aizkrīt
- acis aizlipušas
- acis atdarās
- acis atveras
- acis ieplešas
- acis ir pierē
- acis kā kaķim
- acis kā pogas
- acis kā vanagam
- acis krīt ciet
- acis met zibeņus
- acis met zibšņus
- acīs ņirb
- acis satumst
- acis šaudās uz visām pusēm
- acis slēdzas uz mūžību
- acis slēdzas uz mūžu
- acis sprāgst no pieres ārā
- acis sprāgst no pieres laukā
- acs ābols
- acs baltums
- acs pret aci, zobs pret zobu
- acu gaisma
- acu gaišums
- acu vāki
- acu valoda
- acu zīmulis
- ahileja cīpsla
- aizcirst durvis
- aiziet citos medību laukos
- aiziet garu ceļu
- aizmālēt acis
- aizmiglot acis
- aizmugures pozīcija
- aizslēgt acis uz mūžu
- aiztecējis daudz ūdeņu
- aizvērt acis
- aizvērt acis uz mūžu
- akāciju ģints
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskais ceturksnis
- akcijas ceļas
- akcijas krīt
- akciju kontrolpakete
- akciju kurss
- akciju sabiedrība
- akcīzes nodokļa marka
- akls ierocis (kā rokās)
- akmens, ne cilvēks
- angļu mārciņa
- apakšējā kulminācija
- apakšzemes dzelzceļš
- apbraucamais ceļš
- apcietināt sirdi
- apcirpt spārnus
- apdzēst sveci
- apēst vai ar acīm
- apgrieztā proporcionalitāte
- apgriezti proporcionāls
- apmānīt acis
- apmiglot acis
- aprēķina cilvēks
- aprīt vai ar acīm
- Apvienoto Nāciju Organizācija
- ar abām acīm
- ar acīm (vai) apēst
- ar acīm apmīļot
- ar acīm mērīt
- ar acīm mērot
- ar acīm pavadīt
- ar aizmiegtām acīm
- ar glanci
- ar kaulainu aci
- ar neapbruņotu aci
- ar paceltu galvu
- ar pulksteņa precizitāti
- ar pusaci (vērot, skatīties, redzēt u. tml.)
- ar šķību aci
- ar vienu (vienīgu) vilcienu
- ar vienu spalvas vilcienu
- arābu cipari
- arābu numerācija
- ārējā migrācija
- ārējā sekrēcija
- ārējās sekrēcijas dziedzeri
- ārējās tirdzniecības bilance
- ārpus konkurences
- ārstniecības augi
- ārstniecības līdzekļi
- ārstnieciskā kosmētika
- ārstnieciskais uzturs
- artilērijas ierocis
- asaras izsprāgst no acīm
- asiņu koagulācija
- atbrīvot ceļu
- atdarīt acis
- atlocīt piedurknes
- atsaucamais akreditīvs
- atskaldīt kā ar cirvi
- atstāt pēc stundām
- atstāt pusceļā
- attēlu segmentācija
- attiecībā (uz ko)
- atvērt acis
- aug buciņš, aug radziņi
- aug kā sēnes pēc lietus
- augļu cukurs
- augšējā kulminācija
- augšējie elpošanas ceļi
- augt (kāda) acīs
- augu noteicējs
- aukstais ierocis
- ausis dūc
- ausīs dūc
- ausis rūc
- ausīs rūc
- ausis šalc
- ausīs šalc
- ausis šņāc
- ausīs šņāc
- autonoma elektrostacija
- autorizācijas kods
- avārijas kontracepcija
- azbesta vecene
- bakterioloģiskais ierocis
- balss paceļas
- Baltijas vācieši
- barības lauciņš
- barometrs ceļas
- baznīcas dziesmas
- baznīcas gads
- baznīcas grāmatas
- baznīcas ūnija
- bāzt acīs
- bāzt galvu cilpā
- bērnu cerebrālā trieka
- bērt pērles cūkām priekšā
- berzes koeficients
- bez piecām minūtēm (kas)
- beznosacījuma reflekss
- biešu cukurs
- bioelektriskie potenciāli
- bioloģiskā oksidācija
- bioloģiskais ierocis
- braucamie zirgi
- brēkt pēc atmaksas
- brēkt pēc atriebības
- brīvā cīņa
- bruģēt ceļu (kādam)
- bruto cena
- budžeta deficīts
- budžeta institūcijas
- buržuāziskā revolūcija
- būt (lielā) cieņā
- būt cerībās
- būt citos medību laukos
- būt mātes cerībās
- būt pa plecam
- būt plecos
- būt uz pleciem
- cara tētiņš
- caunu ģints
Atrasts skaidrojumos (200):
- vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
- raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
- (iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
- (no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
- (pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
- kāpt uz kakla 1.censties uzkundzēties.
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
- neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
- Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
- Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
- Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
- rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
- abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
- abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
- sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
- cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
- dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
- okulists Acu ārsts; oftalmologs.
- katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
- readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
- lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
- dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
- tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
- prātula Aforisms, sentence.
- konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
- cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
- pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
- turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
- agronoms Agronomijas speciālists.
- agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
- aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
- bildinājums Aicinājums precēties.
- rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
- bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
- saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
- piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
- izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
- izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
- aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
- veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
- aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
- aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
- patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
- aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
- sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
- aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
- nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
- paspārne Aizgādība, aizbildniecība.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
- diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
- aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
- aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
- piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
- aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
Atrasts piemēros (200):
- krāsa .. ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
- sīvs .. tās [acis] raugās ar sīvu naidu.
- itāļi .. V–VI gadsimtā, bēgot no langobardu uzbrukuma, vietējās itāļu ciltis glābās Veneto lagūnas salās.
- Satversme .. vai gribam un spējam dzīvot kā brīvi cilvēki ar savu garīgo satversmi, uz kuras stāvēt?
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- pieciest .. viņa pirks divriteni, jo tas nepieciešams Miķelītim, gan jau to pārējo nepieciešamo vēl kādu laiku piecietīs.
- raut .. Viņa sajūsma auga un rāva arī citus līdzi.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
- nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
- apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- eksaltācija ..aktieris iekrīt romantiskā eksaltācijā.
- trijkājains ..Amalda .. sava trijkājainā galda salikusi pašceptos pīrāgus un gardo biezpiena rausi.
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- tuša ..ar tušu un krāsām izdaiļotas sieviešu acis..
- viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
- skaidrs ..atskan mācītāja balss, skaidra un dzidra, un pilna varena spēka..
- lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
- virsotne ..bērzu virsotnēs skatoties, bija jāatliec galva..
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- vingrotājs ..cirkā, skatoties gaisa vingrotājus, jūsmoju par viņu partnerības izjūtu.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
- miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
- pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- skauties ..Grietiņa pati skāvās cieši klāt un čukstēja: "Cik tas labi, ka tu mani pamodināji!"
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- murgot ..Ilze .. raudāja, kad vīrs murgoja, karstuma vajāts un mocīts.
- aizmūžs ..ir nepieciešams.., lai mēs ar lietu vai cilvēku būtu saistīti aizmūža saknēm.
- privāts ..īsi pirms ugunsgrēka esot redzēti aizdomīgi cilvēki privātā ar benzīna kannām.
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
- mūsējais ..Ja tu redzēji jau gulbjus ejam, Tie ir citi, tie nav mūsu, Mūsējie vēl zaļos silezeros mīt..
- ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- mūžība ..jūra šalc svešus mūžības vārdus. Gadu tūkstošiem cilvēks velti mēģinājis tos atminēt..
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- noklabēt ..krūzē iešļācās ūdens, noklabēja cukurtrauka vāks..
- piecilpot ..Kurcums viņu jau bija ieraudzījis un lieliem, dejojošiem soļiem piecilpoja klāt.
- lādzīgs ..lādzīgās, mīkstās [kaķa] trifeļacis ir pārvērtušās melnās vellatās, kas nu dusmās zalgo kā olīvas.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- siet ..Luze nemaz nevar izdomāt, kurš no viņas piecām zīdainēm būtu .. vispiemērotākais. Ja sietu varavīksnaino, būtu varbūt labāki derējis siet brūno, ja sietu brūno, būtu varbūt atkal labāki bijis dzeltenais! – Nē, sies tad jau labāk balto.
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- viņmājas ..Mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
- uguns ..Meļķis dzēra. Patīkama uguns izskrēja caur dzīslām..
- paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
- viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- urbties ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
- trūkumcietējs ..Nīna vēro garumgaro trūkumcietēju rindu pēc brīvpusdienām.
- vīraks ..no zemes gaisā ceļas zilgans auglības vīraks..
- nokrākties ..nokūpēja un nosmirdēja benzīns, nokrācās motors..
- skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
- lausks ..pa naktīm no savas ledus migas izlīda ārā lausks un kā mēnessērdzīgs staigāja pa dārzu, gar mājas pakšķiem, un .. uzsita ar savu sudraba cirvīti.
- šķērdība ..parasti vecāmāte tramvajā braukšanu sauca par tukšu šķērdību.
- padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
- nostalģija ..pēkšņi sirdi saņēma tāda nostalģija pēc ilgi neredzētās Sēļu puses..
- patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
- piegult ..Prīdis vakarā jau agri bija gultā, kad sieva piegūla blakus, tas jau krāca kā jūra niknā laikā.
- mošķis ..pusdienas laikā pa mežiem klīst visādi mošķi un māna cilvēkus.
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
- virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
- šarlatāns ..Rīgas nervu ārsti viņu [ārstu] atklāti saucot par šarlatānu.
- slauktuve ..saimniece viņu pamodinājusi, virtuvē darbojoties ar savām skārda piena slauktuvēm.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- pūkains ..sakritis pūkains un tik balts sniegs kā baltākā truša kažociņš.
- liesma ..Sārtās liesmās apses augums trīc.
- ļodzīgs ..saticība Gravelsiņu ģimenē acīm redzot ir visai ļodzīga.
- šīberēt ..savu sajūtu viņa sauca par debešķīgu. Tā kļuva vēl debešķīgāka, šīberējot ar Jāni..
- mistrains ..sieviete gulēja. Pagari mistraini mati, aiztūkušas acis..
- slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
- ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
- terca ..šāds skaņojums rada disonansi tercu skanējumā, kvintas saglabājot akustiski tīras.
- mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
- mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
- virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
- šņācenis ..tā ir tā [radio]stacija, kur dzirdama dīvaina valoda, ss, zs, ņš, šs, žs, šņāceņi, šņāceņi…
- norēķināt ..tā rīcība [ar naudu], kādu tēvs deva [dēlam] līdzi, bija smalki norēķināta līdz pēdējam.
- raibsvārcis ..taka .. aizlocījās tālāk, pazuzdama tuvējā meža pudurī, kur mundrā rakstā lietišķi strādāja raibsvārcis dzenis.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
- ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
- zobenists ..termins zobenists darināts pēc analoģijas ar sportistu nosaukumiem: futbolists, hokejists, šahists u. c.
- žēlastība ..tēva nāve .. bija žēlastība izmocītajām miesām..
- šauracis ..tikai krāsa tam [pūķauglim] ir pārskatāmi balta un izmērs šauracim pūķim piemērots.
- pasvīst ..Toma lomā [aktierim] nācās diezgan pasvīst ..
- tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
- visgudrs ..tu esi izgaršojusi dzīves sūrumu un tālab vari visgudri raudzīties sarunu biedram acīs..
- ņigu ..tur [virtuvē] visu laiku iet ņigu ņegu, rībēdama nokrīt pavārnīca, nošļakst nejauši izlijis ūdens, un vienā durvju pavērienā izlaižas laukā nobijies un sakaitināts pašmāju kaķis..
- tuksnesīgs ..tuvumā neviena nebija. Biruta tika brīnījusies, cik tuksnesīgi var būt tādas lielas iestādes gaiteņi..
- tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- zarot ..un .. baltas skaidas man plakstos, acīm asarojot, dzīs – par to, cik sīksti mīlestība zaro caur dienām īsajām, caur mūžu garo.
- augstākais ..Un zini: augstākā ideja, Tā nepazīst cilvēka žēluma..
- pastingrs ..uz pastingri nobrauktā ceļa dipēja viņas pašas soļi.
- tūdaliņ ..uz tik slikta ceļa viņš tūdaliņ iestigtu dubļos..
- puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
- noklunkurēt ..vai tad Bille jelkad varējusi soli paspert kā cilvēks? Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- pieskanēt ..valodas mijās un vijās cita ar citu, kāpa līdz zemajiem griestiem, pieskanēja mazo telpu..
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
- nītīt ..Vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu.
- sabiedrotais ..vientulība vecam cilvēkam ir slikts sabiedrotais.
- saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- lovelass ..viņa jūtu apliecinājumi atgādina lēta lovelasa tukšo tarkšķēšanu..
- turki ..viņa sēdēja kā turciete, kājas saritinājusi..
- lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
- pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
- paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
- krimināls ..viņš saņem ciet dažu labu kriminālo, kas te domājas esam drošībā.
- izūjināties ..viņš, uz visām pusēm izstaigājies, izūjinājies, stāv mežmalā zem vecas egles.
- nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
- nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
- negaiss ..zālei pāršalca aplausu negaiss..
- skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
- lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
- žogs ..žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.
- lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
- ļuļķis " ..tā izskatīšos pēc īsta vīra.. ar ļuļķi zobos."
- pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
- nomizot "..kas varēja iedomāties, ka man vecumdienās tādu kaunu taisīsi.. Tevi vienkārši nomizot!"
- kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
- kaite "..labi gurķi, bez rūgtuma un citām kaitēm.."
- izmantot "..pat mūsu tā saucamie draugi mūs izmanto.."
- atdzelt "..te vis katram nevar uzticēties tādā miljonu pilsētā." – "Latviešiem es uzticos!" atdzeļu un kāpju augšas stāvā.
- mīnuss "..tu esi pārāk svaidīgs. Policista darbā tas ir liels mīnuss."
- kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
- vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
- puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
- rotāties "Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
- esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
- iesaukties "Ātrāk!" viņa iesaucas.
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- pārjautāt "Braucu uz darbu." "Uz darbu?" es pārjautāju.
- mest "Būs jāsāk segas mest," māte cilāja rudenī sakrāsotos dzīparu saiņus. "Kad upe iet ciet, tad tā labākā aušana."
- noklaiņot "cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
- izlaist "cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- jūsmot "cik mēs būsim laimīgi!" viņa jūsmoja.
- skaists "cik skaists šis svētdienas rīts.. Cik spodri un svaigi izskatās ābeļu plaukstošie pumpuri!"
- jautāt "cik tālu vēl jābrauc?" zēns jautā.
- uzsaukt "Drīz atgriezīšos!" viņš man uzsauca.
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- rūkt "Ej labāk gulēt!" viņš rūc.
- iešņākties "Ej nost!" viņa iešņācas.
- papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
- rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
- uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
- pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
- he "He, tas jau pirmais draugs šiem te augšā, kāda tad tur vairs inspicēšana."
- pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
- jā "Jā, lūdzu," klausulē atsaucās meitenes balss.
- novilkt "Jā," viņš domīgi novilka. "Tu?" viņa neticīgi novilka.
- stostīties "K–kāpēc?" stostos aiz pārsteiguma.
- iespiegties "Kāpēc lienat bez rindas?" sieviete iespiedzas.
- blogot "Kāpēc sāku blogot? Gribēju izpaust savas izjūtas, kas varbūt palīdzētu arī citiem ieskatīties sevī."
- labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
- sēkt "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
- vidusceļš "Kas nav ar mums, tas ir pret mums" – vidusceļa nav.
- ūtrupnieks "Kas sola vairāk?" sauc ūtrupnieks.
c citās vārdnīcās: