Paplašinātā meklēšana

Meklējam c.

Atrasts vārdos (840):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9996):

vīties . Būt ar līkumiem (piem., par upi, ceļu).
starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
būt stāvoklī (būt) grūtniecības stāvoklī.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(iz)likt kārtis (iz)zīlēt pēc kārtīm.
(no)krist gar zemi (no)gāzties (par cilvēku); strauji (no)gulties zemē.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
pasaules radīšana (pēc Bībeles) Zemes, tās dzīvības formu radīšana.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
tehniskā atmosfēra 1 spēka kilograma liels spiediens uz 1 kvadrātcentimetru.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
Hanza 13.–17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Piektais gads 1905. gads, kad norisinājās revolūcija.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
Ziemassvētku vakars 24. decembra vakars.
Pirmie Ziemassvētki 25. decembris.
Otrie Ziemassvētki 26. decembris.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
karaliskā lilija 60–150 centimetrus gara lilija ar krāšņiem, baltiem ziediem.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
abatija Abata pārvaldītais klosteris ar tam piederošajām ēkām un teritoriju; šāda klostera baznīca.
rožābele Ābele ar rožaini sārtiem augļiem; attiecīgā ābeļu šķirne.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
pilnīgs Absolūts (par cilvēku).
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
abstrakcionists Abstrakcionisma pārstāvis.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
uzacot Acot un pabeigt acot.
acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
apduļķojums Acs bojājums – stāvoklis, kad acs lēca kļuvusi necaurredzama; katarakta.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
okulists Acu ārsts; oftalmologs.
katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
ar vienu (vienīgu) rāvienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
ar vienu (vienīgu) vilcienu acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
vienā vilcienā acumirklī, tūlīt; bez lielas piepūles.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
dermatologs Ādas slimību ārsts, dermatoloģijas speciālists.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
mežģīņadījums Adījums ar sīki caurumotu rakstu.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
grāfiste Administratīva teritoriāla vienība (Lielbritānijā, Īrijā un dažās citās valstīs).
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
prefektūra Administratīvi teritoriālu vienību pārvaldes orgāns (dažās valstīs); celtne, kurā darbojas šis pārvaldes orgāns.
pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā valdziņu, cilpiņu skaitu.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
gondola Aerostatam piestiprināta kabīne, kas paredzēta cilvēku un kravas novietošanai.
prātula Aforisms, sentence.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
cecemuša Āfrikas asinssūcēja muša, kas izplata, piem., miega slimības izraisītājus.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
dzelzs rumaks agrāk vilciens, tagad arī automašīna, motocikls, velosipēds u. tml.
pārnesumkārba Agregāts (automobiļos, traktoros u. tml.) kustības ātruma un vilces spēka maiņai.
turbosūknis Agregāts, kas sastāv no vienas vai vairāku pakāpju centrbēdzes sūkņiem un piedziņas turbīnas.
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
agronoms Agronomijas speciālists.
agrotehniķis Agrotehnikas speciālists.
pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
sindikāts Aģentūra, kas piedāvā informāciju vairākiem periodiskajiem uzņēmumiem vienlaikus.
aģitbrigāde Aģitācijas brigāde.
bildinājums Aicinājums precēties.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
saukt Aicināt (ar vārdiem, balss skaņām u. tml.).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
sēdināt Aicināt kādu sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
ņemt palīgā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
ņemt talkā Aicināt palīgā, talkā (kādu).
bildināt Aicināt precēties (parasti kļūt par sievu).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
saucēja balss tuksnesī Aicinātājs, kas negūst atsaucību.
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
pieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) pienāk, pietuvojas.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
ataicināt Aicinot panākt, ka ierodas (kur, pie kā u. tml.).
atsaukt Aicinot panākt, ka ierodas.
piesēdināt Aicinot, palīdzot u. tml. panākt, ka (kāds) piesēžas (pie kā, kam klāt).
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
uzairēt Airējot (piemēram, laivu) trenēties, sacensties, ceļot u. tml.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noairēt Airējot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
noairēties Airējoties nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
jērs Aitas mazulis (līdz viena gada vecumam).
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par ēkām).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
aizspundēt Aizbāzt (mucu) ar spundi.
patronāts Aizbildniecība, aizbildnība, piem., noslēdzot līgumu starp personu, kas pieņem bērnu audzināšanā (patronu) un aizbildnības un aizgādniecības iestādi.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizlāpīt Aizdarot (piem., caurumu), izlabot.
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizkūpināt Aizdedzināt (cigareti, pīpi u. tml.).
sadegt Aizdedzināt (piem., vairākas, daudzas sveces); ieslēgt (piem., vairākus, daudzus gaismas ķermeņus).
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
izlikt Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā.
augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
aizvilkties Aizelsties (par kliedzošu, raudošu cilvēku); zaudēt skaļumu (par balsi).
nomākt Aizēnojot, aizņemot platību, kavēt, traucēt (citu augu) attīstību.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
paspārne Aizgādība, aizbildniecība.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
ģermānisms Aizguvums no vācu valodas.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
aizlocīties Aizlīkumot (piem., par ceļu, upi).
aizmārša Aizmāršīgs cilvēks.
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
piepildīt Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizcementēt Aizpildīt ar cementa maisījumu (piem., spraugas, plaisas).
aizplombēt Aizpildīt ar plombu (caurumu zobā); plombējot salabot.
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
celmlauzis Aizsācējs (lielam, arī ar grūtībām saistītam darbam); pamatlicējs.
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
viļņu lauzējs aizsargbūve viļņu trieciena mazināšanai.
ķivere Aizsargcepure; bruņucepure.
kacināt Aizskart, kaitināt; ķircināt.
aizaulekšot Aizskriet (par cilvēku).
aizbizot Aizskriet (par cilvēku).
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
islāmfobija Aizspriedumi, arī naids pret islāmu, kas izraisa bailes vai nepatiku pret visiem islāmticīgajiem.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīties Aizstāt citam citu.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
aizstāvēties Aizstāvēt sevi, pamatojot, attaisnojot savus uzskatus, rīcību u. tml.
aizstāvība Aizstāvis vai aizstāvji (tiesas procesā).
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nogriezt ceļu aizšķērsojot, norobežojot ceļu, nedot iespēju braukt, pārvietoties.
stāvēt ceļā Aizšķērsot ceļu.
aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ieliecot asmeni spalā.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
piemiegt ar aci aizverot vienu aci, dot kādam zīmi.
aizvars Aizvēršanas ierīce, mehānisms (piem., slūžām).
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
samiegt Aizvērt, cieši saspiežot plakstiņus, arī sašaurināt (acis), pieverot plakstiņus.
evakuēt Aizvest, pārvietot citur, lai atbrīvotu kādu vietu, teritoriju.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
aizlocīties Aizvirzīties, metot līkumus (piem., par cilvēku, vagonu rindu).
sliepnēt Aizziest ar tepi nelīdzenumus, plaisas u. c. negludumus, nolīdzinot virsmu pirms krāsošanas.
vindas aka aka, no kuras ūdens spaini izceļ ar īpašu sviru.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
palīgakcents Akcents (vairākzilbju vārdā), kas ir vājāks par galveno akcentu (attiecīgajā vārdā).
akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
akcijas ceļas akciju vērtība paaugstinās.
akcijas krīt akciju vērtība pazeminās.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
neredzīgs Akls cilvēks.
alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
švauksts Ākstīgs, plātīgs cilvēks.
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
apgrieziens Aktīva, enerģiska rīcība, darbošanās.
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
celties un krist (par ko) aktīvi iestāties par kāda idejām, rīcību.
reaģēt Aktīvi piedalīties ķīmiskā reakcijā (par vielām).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri izvirzīties (darbā vai kur citur).
(uz)taisīt karjeru aktīvi, mērķtiecīgi darbojoties, ātri virzīties (darbā vai kur citur).
mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
sangvinisks Aktīvs, enerģisks, uzņēmīgs, savaldīgs (par cilvēku).
aktualitāte Aktuāls notikums, fakts, jautājums, kas pašlaik ir sabiedrības uzmanības centrā.
akustiķis Akustikas speciālists.
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
alergologs Alergoloģijas speciālists.
serumslimība Alerģiskas parādības, kas rodas, ja cilvēkam ar pastiprinātu organisma jutīgumu injicē svešu olbaltumvielu.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
grauds Alga vai citi maksājumi naturālijās.
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
turēt Algot (kādu) savām vajadzībām, savā saimniecībā.
kalpone Algota laukstrādniece.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
raust Alkatīgi censties iegūt lielā daudzumā (mantu, naudu).
saraust Alkatīgi vācot, krājot, iegūt (mantu, naudu u. tml.) lielā daudzumā.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
tabernākuls Altāra niša hostijas jeb dievmaizes glabāšanai (katoļu baznīcā).
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
silumīns Alumīnija sakausējums ar silīciju un citiem elementiem (varu, mangānu, magniju).
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
asesors Amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
kanclers Amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
cenzors Amatpersona, kas cenzē.
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
priekšsēdētājs Amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
runasvīrs Amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
arods Amats; profesija; specialitāte.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs; mikipele.
mikipele Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls – pelēns Mikijs.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotāji, to pēcteči mūsdienās.
indiāņi Amerikas pirmiedzīvotājs, tā pēctecis.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
briežraga sāls amonija karbonāts (cepamais pulveris).
amortizators Amortizācijas [2] ierīce (mašīnās, mehānismos).
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anatoms Anatomijas (1) speciālists.
osteoloģija Anatomijas nozare – mācība par kauliem, to uzbūvi un funkcijām.
uroģenitālā sistēma anatomiski un funkcionāli saistītu izvadorgānu un dzimumorgānu sistēma.
anesteziologs Anestezioloģijas speciālists.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
jiti Anglosakšu cilts.
angļu radziņš angļu rags, obojai radniecīgs koka pūšamais instruments.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
kvintets Ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
koturnas Antīkā teātra aktieru sandales ar ļoti biezu zoli, kas pagarināja cilvēka augumu.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
antropologs Antropoloģijas speciālists.
apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors Apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
kloāka Apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
medaljons Apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
apalītis Apaļīgs cilvēks.
mīksts Apaļīgs, tukls (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
bumbulis Apaļš izcilnis, uztūkums.
manēža Apaļš izrāžu laukums cirkā.
rozete Apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozes (2) logs.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
spirometrs Aparāts plaušu funkcionālo spēju mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
skaitītājs Aparāts, ierīce u. tml. (kā) skaita parādīšanai.
mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
reaktors Aparāts, kurā realizē ķīmisku reakciju.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
zigota Apaugļota šūna, kas rodas dzimumprocesā, savienojoties divām pretēja dzimuma dzimumšūnām.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
saistzole Apavu detaļa – ādas vai cita materiāla plātne, pie kuras piestiprina virsādu un zoli.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
darīt pāri apbēdināt (kādu), sagādāt ciešanas.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
apcelties Apcelt.
apgrilēt Apcept (piem., gaļu) grilā.
apcere Apcerējums.
meditēt Apcerēt, gremdēties (parasti garīgās) pārdomās.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
apmeklēt Apciemot.
paņemt Apcietināt, arestēt.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
ņemt ciet apcietināt.
saņemt ciet apcietināt.
arods Apcirknis.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
apdzēst sveci apdzēst sveces liesmu.
apdainot Apdziedāt, cildināt.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
motorizēt Apgādāt ar motoru (ierīci, mehānismu).
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
informētība Apgādātība ar informāciju.
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
bruņots Apgādāts ar ieročiem, nepieciešamajiem rīkiem u. tml.
luksmetrs Apgaismojuma mērīšanas ierīce.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
lākturis Apgaismošanas ierīce – metāla stienis ar turētāju skala vai lāpas iestiprināšanai.
laterna Apgaismošanas ierīce (parasti ārpus telpām), kurā gaismas avots daļēji vai pilnīgi aizsargāts ar stiklu vai citu gaismas caurspīdīgu materiālu.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
rādīt Apgaismot ceļu, virzienu (par gaismas avotu).
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
pārņemt Apgūt, mācoties no citiem.
pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
sāns Apģērba daļa, kas sedz šo (cilvēka) ķermeņa daļu.
plecs Apģērba daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa vietu.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
uzjozt Apjozt; piestiprināt ar jostu (parasti ieroci).
apcukurot Apkaisīt, pārklāt ar cukuru.
apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
negods Apkaunojošs stāvoklis, kas izraisa citu cilvēku nicinājumu, nosodījumu.
kauns Apkaunojums, negods; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība.
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
diploms Apliecība par zinātniskā grāda, nosaukuma piešķiršanu.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
apzvērēt Apliecināt ar zvērestu.
pašapliecināties Apliecināt, izpaust sevi, savas spējas.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
pierādīt Apliecināt.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
pārsiet Aplikt (brūci, ievainoto ķermeņa daļu) ar pārsēju.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
aplaist Aplipināt, būt par cēloni, ka izplatās (piem., slimība).
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
rotācijas aplis apļveidā izbūvēts ceļu vai ielu krustojums.
šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
krēslains Apmācies, satumsis (par debesīm).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
iebraukt Apmācīt, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
konvertēt Apmainīt kādas valsts valūtu pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmes, monētas pret citas valūtas naudas zīmēm, monētām.
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
atdzerties Apmierināt alkas (pēc kā).
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
apbrucināt Applaucēt.
aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
vest pie altāra apprecēt.
apņemt Apprecēt.
noprecēt Apprecēt.
paņemt Apprecēt.
iziet Apprecēties (ar kādu) – parasti par sievieti.
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
apsievoties Apprecēties (par vīrieti).
saprecēties Apprecēties (parasti par pāri).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
aizprecēties Apprecēties un mainīt dzīvesvietu.
iebraukt laulības ostā apprecēties, sākt ģimenes dzīvi.
pārvest sievu apprecēties.
aizdot Apprecināt, izdot pie vīra.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
ieprecēties Apprecoties nonākt (piem., kādās mājās, ģimenē).
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
pārrēķināt Aprēķināt (piem., maksājumam) citādu naudas summu.
diferencēt Aprēķināt diferenciāli vai funkcijas atvasinājumu.
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
cietpauris Aprobežots, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks.
manšete Aproce (blūzei, kreklam).
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
panīkt Apsīkt (par darbību, procesu).
apsildītājs Apsildīšanas ierīce; sildītājs.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
nogrābt Apstādināt, neļaut turpināt ceļu.
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
iemesls Apstāklis, nosacījums, kas ir kādas parādības, notikuma ierosinātājs; kādas rīcības motīvs, pamatojums.
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
ratificēt Apstiprināt (starptautisku līgumu) valsts augstākajā varas institūcijā, lai tas stātos spēkā.
parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
tīrums Apstrādājams lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
nošļūkt Apstrādāt (zemi) ar šļūci.
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
pārdedzināt Apstrādes procesā pakļaut pārāk lielai karstuma iedarbībai.
vibroapstrāde Apstrādes process, kurā izmanto vibrācijas.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
apšaudīties Apšaudīt citam citu.
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
pusgalva Aptuvena puse no cilvēka galvas augstuma.
pusmūžs Aptuveni 40–50 gadu vecums.
pārstundas Aptuveni pēc pāris stundām.
provizorisks Aptuvens, vēl galīgi neprecizēts.
no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
no galvas līdz papēžiem aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
saspiest Aptverot, satverot spēcīgi paspiest.
iegrožot Apvaldīt (piem., vēlmes, emocijas).
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
korpuss Apveids (celtnei).
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
sapārot Apvienot, sasaistīt pārī (piem., divas detaļas, ierīces).
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
ANO Apvienoto Nāciju Organizācija.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēkam kas) ir labi, tā, kā vajag, kad (kas) ir nokārtots vai nokārtojies.
kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sakārtojies, sagatavojies.
marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
bio Apzīmējums bioloģiskajās saimniecībās ražotai produkcijai, arī produkcijai, kuras ražošanā izmantotas bioloģiski audzētas izejvielas.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
spiediens Apzināta iedarbošanās (uz cilvēku, viņa psihi), lai panāktu savu vēlmju īstenošanu.
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
narkoze Apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas aizsargkavēšana, lai, piem., novērstu sāpju sajūtu ķirurģiskas operācijas laikā; vispārējā anestēzija.
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
apmānīt Apzināti maldināt, panākt, ka notic šķietamajam; piemānīt.
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
somnambulisms Apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā; mēnessērdzība; lunātisms.
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
sastapt Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita acis, skatienu).
sastapties Ar acīm, skatienu uztvert (kāda cita skatienu).
krusas grauds ar acs plakstiņa ādu nesaistīts norobežots sabiezējums plakstiņa saistaudu plātnītē.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
iedzīt Ar ātrāku, spraigāku darbību atgūt (nokavēto), panākt darbā (citus).
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
norakstīt Ar attiecīgu dokumentu atzīt, ka (kas) vairs nav lietojams, izmantojams un ir likvidējams.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
dagls Ar baltiem un melniem raibumiem (parasti par cūku).
brūnacains Ar brūnām acīm.
brunets Ar brūniem, tumšiem matiem (par cilvēku).
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
sēta Ar celtnēm un žogu norobežots laukums; pagalms.
pagalms Ar celtnēm un žogu norobežots laukums.
sviest Ar centrbēdzes spēku atdalīt (no kā).
centrifugēt Ar centrifūgu mehāniski sadalīt (maisījumu) sastāvdaļās.
atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
atkarot Ar cīņu (parasti bruņotu) atgūt.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
cukurūdens Ar cukuru saldināts ūdens.
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
piedancot Ar dancošanu piepildīt.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
panākt Ar darbību, rīcību sasniegt (ko).
pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
konservēt Ar dažādiem paņēmieniem panākt vai būt par cēloni tam, ka (kas) nebojājas, saglabājas līdzšinējā stāvoklī.
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
aizdūkt Ar dūcošu troksni aizbraukt.
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
dzimumattiecības Ar dzimumdzīvi saistītas attiecības starp vīrieti un sievieti.
klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
ecēt Ar ecēšām apstrādāt (augsni).
ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
ēvelēt Ar ēveli (2) sasmalcināt.
kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
plafons Ar gleznojumiem un ciļņiem rotāti griesti vai to daļa.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
lauzīties Ar grūtībām censties iemācīties.
sisties uz augšu ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
sisties augšup ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (piem., pa staignu ceļu), atkļūt.
aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot, aizkļūt (kur, līdz kādai vietai).
uzsliet Ar grūtībām piecelt.
pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
lauzīties Ar grūtībām, kļūdaini runāt (citā valodā).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
malties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, virzīties cauri (kam).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
no Dieva žēlastības ar iedzimtām izcilām spējām (kādā jomā).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
kūlis Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
bagāts Ar izcilām spējām, zināšanām, dotībām.
piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
kaitējums Ar kāda darbību vai bezdarbību izraisīts nevēlams, pēc likuma sodāms nodarījums.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
kārpīt Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
atkaukties Ar kaucienu atsaukties.
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārkalt Ar knābja sitieniem, cirtieniem pārdalīt.
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
saķērkties Ar ķērcieniem sazināties (par putniem).
masa Ar ķermeņa inerci mērīts šā ķermeņa vielas daudzums.
šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
brašs Ar labu stāju; spēcīgs, stalts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
labināt Ar laipnību, labvēlību censties panākt, ka (kas) paklausa, nepretojas.
lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
palēkties Ar lēcienu pavirzīties nedaudz uz augšu.
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā skart zemi.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
leduslaukums Ar ledu klāts laukums (parasti sporta sacensībām) brīvā dabā vai speciāli celtā ēkā; ledus laukums.
izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
izsviest medu ar medus sviedi iztecināt medu no šūnām.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski vairot, palielināt (materiālu vērtību) daudzumu.
sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, piemērots, derīgs kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, vēlamajā daudzumā.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka pakāpeniski (kas) palielinās.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību censties panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
atradināt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, būt par cēloni, ka izzūd (piem., ieradums).
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
izdzīt velnu ar mītiskām vai reliģiskām darbībām panākt, ka velns atstāj (kādu vietu, cilvēku).
autiņbiksītes Ar mitrumu uzsūcošu materiālu pildīti (zīdaiņu) autiņi biksīšu formā.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
majolika Ar necaurspīdīgu, krāsainu glazūru klāts keramikas izstrādājums; īpaša sastāva keramikas masa.
šmucīgs Ar negodīgu, netikumīgu rīcību saistīts; negodīgs, blēdīgs.
nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
instruēt Ar norādījumiem, pamācībām sagatavot kādai darbībai.
uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
iepelēks Ar pelēku nokrāsu; pelēcīgs.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
papūlēties Ar piepūli censties ko sasniegt, panākt.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
sagrābt Ar plūsmu, spiedienu u. tml. sākt strauji un spēcīgi iedarboties.
prjaņiki Ar pūdercukura glazūru pārklāti cepumi, kurus cep no mīklas, kurai pievienots medus.
cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu.
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties (ko).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
izsisties Ar pūlēm, lielu centību iegūt paaugstinājumu (darbā, dienestā u. tml.).
vaimanāt Ar raudulīgiem, žēlabainiem izsaucieniem paust bēdas, sāpes.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
rentgenogramma Ar rentgenstaru palīdzību iegūts attēls uz speciālas filmas.
iejaukties Ar rīcību, padomu u. tml. censties pārmainīt (notikuma, norises u. tml.) gaitu, attīstību.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
aizsaukt Ar saucienu aicināt (prom, kur, pie kā u. tml.).
sasaukties Ar saucienu, saucieniem sazināties (par cilvēkiem).
magnētiskā vētra ar Saules aktivitāti saistīti traucējumi Zemes magnētiskajā laukā.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
nopelnīt Ar savu darbību, rīcību iegūt, saņemt (novērtējumu).
veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
pelnīties Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
aplaist ar miegu ar savu izturēšanos izraisīt citos miegu.
lenkt Ar savu izturēšanos neatlaidīgi censties pievērst sev (pretējā dzimuma) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust patiku, maigumu pret pretējā dzimuma cilvēku (parasti savstarpēji).
zemoties Ar savu izturēšanos pazemot sevi, savu cieņu, pašcieņu; ar savu rīcību u. tml. izrādīt pazemību.
uzkūsāt Ar savu izturēšanos sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, enerģiju u. tml.
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
sarūgtināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādam) sāpīgu pārdzīvojumu.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
uzprasīties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu pamudināt uz pretdarbību pret sevi.
nokaitināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) kļūst ļoti dusmīgs.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
tramdīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu u. tml. vairākkārt traucēt, neļaut mierīgi dzīvot, darboties.
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
jaukties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
maisīties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
kulties pa kājām ar savu klātbūtni, rosīšanos, rīcību traucēt kādu.
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
izpelnīties Ar savu rīcību izraisīt (ko).
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitināt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādā) nepatiku, satraukumu, dusmas; būt nepatīkamam, aizskarošam.
darīt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
nosist Ar sitieniem pavēstīt attiecīgā laika stundu (par pulksteni).
iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
pārsist Ar sitienu pārdalīt; sitot radīt bojājumu, caurumu.
atsist Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt; vairākkārt sitot, dauzot atdalīt.
plēst Ar sitienu, triecienu panākt, būt par cēloni, ka (kas trausls) šķeļas, drūp.
šķelt Ar sitienu, triecienu panākt, ka (kas) dalās divās vai vairākās atsevišķās daļās.
uzsist zilu aci ar sitienu, triecienu radīt zilganu zemādas asinsizplūdumu zem acs.
iesist Ar sitienu, triecienu radīt.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
brāzmains Ar spēcīgām brāzmām, nevienmērīgs.
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
paraut Ar spēcīgu iedarbību pavirzīt (kur, kādā virzienā u. tml.).
uzraut Ar spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā – par parādībām dabā.
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
būdīgs Ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi, liela auguma, smagnējs.
raut Ar spēcīgu plūsmu, vilkmi atdalīt, virzīt prom – par parādībām dabā.
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu).
sagraut Ar spēcīgu triecienu, spiedienu, sprādzienu u. tml. izpostīt, pārvērst drupās, gruvešos.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
raut Ar spēcīgu, asu kustību ņemt (nost).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (kādu) aiz kādas ķermeņa daļas, nodarot (tam) sāpes.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
grūst Ar spēcīgu, strauju kustību virzīt (kur, pie kā, nost u. tml.); spēcīgi, strauji stumt.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
uzlidot Ar spēcīgu, strauju kustību, virzību uzlēkt, uzkrist u. tml.
uzdzīt Ar spēku (piemēram, triecienu) uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
lauzties Ar spēku, pārvarot šķēršļus, pretestību, virzīties (cauri kam), censties nokļūt (kur).
izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
izspert Ar spiedienu, arī triecienu izgrūst, izsviest.
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
kapsele Ar sprāgstvielu pildīts cilindriņš vai vāciņš (piem., šaujamieroča patronā) degļa aizdedzināšanai vai sprādziena radīšanai.
oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
izdresēt Ar stingrību, bardzību, nemitīgām pavēlēm izmācīt (cilvēku).
patriekt Ar stingru rīcību panākt, ka (kāds) aiziet, dodas prom (no kurienes).
triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
lēkt Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (piem., par zivīm).
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
mest Ar strauju kustību novietot vai panākt, ka (kāds) novietojas (kur, piem., cīņas sportā).
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
aiztriekt Ar strauju, spēcīgu kustību aizvirzīt.
rauties Ar strauju, spēcīgu kustību censties atbrīvoties (piem., no tā, kas aiztur, satur).
triekt Ar strauju, spēcīgu kustību panākt, ka (kas) virzās (kur, kādā virzienā).
sasisties Ar strauju, spēcīgu kustību, triecienu saskarties.
uzgrūst Ar svarcelšanas tehnikas paņēmienu (grūžot no krūtīm) pacelt un noturēt izstieptās rokās virs galvas; arī pacelt ar vienu roku virs galvas.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
pasvilpt Ar svilpienu pasaukt, paaicināt.
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
karantīna Ar šādiem pasākumiem saistīta izolācija, tās laiks.
joma Ar šauru zemes strēli nošķirts jūras līcis.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
iešļircināt Ar šļirci ievadīt (parasti medikamentu).
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
taustīt pulsu ar taustes palīdzību censties sajust pulsu.
neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
teletilts Ar televīzijas palīdzību organizēta saikne starp cilvēkiem dažādās pasaules malās.
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
reabilitēt Ar tiesas vai administratīvu lēmumu atjaunot (personas) tiesības un reputāciju.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
kult Ar triecieniem, sitieniem vairākkārt, arī ilgāku laiku šķaidīt, jaukt (piem., ūdeni).
ietriekt Ar triecienu ievirzīt (par parādībām dabā).
iztriekt Ar triecienu izsist.
notriekt Ar triecienu nogāzt, panākt, ka nogāžas.
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
uztriekt Ar triecienu, ar lielu spēku uzvirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) virsū (uz kā, kam, arī kur).
atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
iedragāt Ar triecienu, spēcīgu sitienu ielauzt.
saplacināt Ar triecienu, spiedienu u. tml.
samīcīt Ar triecienu, spiedienu u. tml. deformēt.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
horizonts Ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis, kas piesātināts ar ūdeni.
urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
svētība Ar vai bez (kāda) atļaujas, akcepta, atbalsta.
pievalcēt Ar valcēšanas ierīci pielocīt vai piespiest klāt.
novārdot Ar vārdošanu censties likvidēt (slimību).
novārdot Ar vārdošanu censties radīt (kam) dziedinošas spējas.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
anektēt Ar varu sagrābt (citas valsts teritoriju vai tās daļu).
nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
vējdzirnavas Ar vēju darbināma ierīce (labības) pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
vējdzirnaviņas Ar vēju darbināma neliela ierīce (piemēram, kurmju aizbaidīšanai).
atvēzēt Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ (roku, rīku u. tml.).
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
miopātija Ar vielmaiņas traucējumiem saistīta muskuļu slimība – muskuļu vājums un atrofija.
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
šveicars Ārdurvju sargs (piem., viesnīcās, restorānos).
čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
modes pēc ārējā izskata, ārējās formas pēc.
modes dēļ Ārējā izskata, ārējās formas pēc.
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
eksterjers Ārējais (piem., celtnes) izskats.
āriene Ārējais izskats (cilvēkam).
ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
karceris Aresta telpa mācību iestādē (piem., cariskajā Krievijā).
etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
pretarguments Arguments, kas vērsts pret citu argumentu.
stratigrāfija Arheoloģijas metode uzslāņojumu secības pētīšanai kultūrslāņos.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
arheologs Arheoloģijas speciālists.
laikmets Arheoloģiskās periodizācijas posms, kuru materiālā kultūra atšķir no citiem posmiem.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
arhitekts Arhitektūras speciālists.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
dižciltība Aristokrātiska izcelšanās, piederība pie aristokrātijas.
zilās asinis aristokrātiska izcelšanās.
augstdzimtība Aristokrātiska izcelšanās.
svētulīgs Ārišķīgi, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
sprukstiņš Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
zili (zaļi) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
debess brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
lavašs Armēņu un azerbaidžāņu nacionālā maize – ļoti plāns pankūkai līdzīgs no neraudzētas mīklas cepts izstrādājums.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
ACSK Armijas centrālais sporta klubs (bijušajā Padomju Savienībā; Krievijā).
sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs).
boss Arodbiedrības, politiskas organizācijas vadītājs.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
izart Arot likvidēt, iznīcināt.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
reitterapija Ārstēšanas metode (piem., kustības spēju uzlabošanai), kurā izmanto speciāli trenētus zirgus.
nogulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā (kādu laikposmu).
gulēt slimnīcā ārstēties slimnīcā.
dziedniecība Ārstniecība.
zāles Ārstniecības augi.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
zāļaugs Ārstniecības augs.
tinktūra Ārstniecības augu izvilkums spirtā vai ūdenī.
dziednīca Ārstniecības iestāde (kūrortā); sanatorija.
veterinārā klīnika ārstniecības iestāde dzīvniekiem.
traumu punkts ārstniecības iestāde vai tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumpunkts.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kas sniedz pirmo palīdzību traumu gadījumos; traumu punkts.
dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
zāļu tēja Ārstniecības nolūkam derīgi augi.
polivitamīni Ārstniecības preparāts, kas sabalansētā devā satur vairākus vitamīnus.
hematogēns Ārstniecības preparāts, kura būtiskākā sastāvdaļa ir albumīns.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
slimnīca Ārstniecības un profilakses iestāde, kurā sniedz specializētu stacionāru medicīnisku palīdzību.
patronāža Ārstnieciska un profilaktiski medicīniska palīdzība mājās.
terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
aplikācija Ārstniecisks apliekamais.
skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
inhalācija Ārstniecisku vai bioloģiski aktīvu vielu ieelpošana (piem., ārstniecības nolūkos).
transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
oftalmologs Ārsts, acu slimību speciālists.
endokrinologs Ārsts, endokrinoloģijas speciālists.
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
neonatologs Ārsts, kas specializējies neonatoloģijā.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
rentgenologs Ārsts, kas specializējies rentgenoloģijā.
flebologs Ārsts, kurš specializējas vēnu ārstēšanā.
pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
mēmums Artikulētas runas trūkums vai ievērojams vājinājums (parasti dzirdes orgāna bojājuma vai smadzeņu centru bojājuma dēļ).
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
dižgabals Artilērijas ierocis – lielgabals.
lielgabals Artilērijas ierocis ar (parasti) garu stobru šaušanai pa neaizsegtiem mērķiem.
zenītlielgabals Artilērijas ierocis, kas paredzēts gaisa mērķu iznīcināšanai.
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
badijs Ārvalstu studenta uzticības persona un padomdevējs, kas palīdz iejusties universitātes vidē, orientēties pilsētā un tikt galā ar dažādām sadzīves situācijām.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
asmens Asā (griežamo, cērtamo darba rīku vai ieroču) daļa, mala.
sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, ideju u. tml.) izpausme, saskaršanās, cīņa.
bojeviks Asa sižeta filma, kurā ir daudz cīņas skatu.
sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
paternitātes pārbaude asins analīze, pēc kuras nosaka, vai attiecīgais vīrietis var būt attiecīgā bērna tēvs.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
sepse Asins saindēšanās; slimība, kuras cēlonis ir strutas radošo mikroorganismu un to toksīnu cirkulācija asinīs un limfā.
hemoglobīns Asins sarkanais pigments, dzelzi saturoša olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un piedalās elpošanas procesos.
asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
aglutinīni Asins seruma antivielas, kas izraisa aglutināciju.
serums Asins šķidrā sastāvdaļa, kas atdalās no asinīm, tām sarecot; no šādas asins sastāvdaļas pagatavots medikaments.
trombocīti Asins šūnas, kas veicina asins recēšanu.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
liesa Asinsrades un limfātiskās sistēmas orgāns, kas funkcionē arī kā asins rezervuārs.
līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu ģimeņu kopa; pēcnācēji.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem); dizentērija.
slaktiņš Asiņaina slepkavība, vairāku dzīvību nežēlīga iznīcināšana; asiņains kautiņš.
stigma Asiņojoša brūce, rēta – zīme, kas parādās uz atsevišķu dievbijīgu cilvēku miesas un atgādina Kristus rētas pie krusta (Romas katoļu baznīcas tradīcijā).
ārējā asiņošana asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
asiņu koagulācija asiņu sarecēšana.
franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
asprātis Asprātīgs cilvēks.
radze Ass izvirzījums, izcilnis.
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
raupjš Ass, ciets, rupjš.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kāds rodas, darbojoties ierīcēm, mehānismiem u. tml.
lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās izpaužas ļauna novēlējums.
šķautņains Ass, skarbs, nenogludināts (par cilvēku, viņa raksturu, personību).
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
astrofiziķis Astrofizikas speciālists.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrometrists Astrometrijas speciālists.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
astronoms Astronomijas speciālists.
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
Tēvocis Sems ASV personifikācija padomju laika satīriskajos izdevumos.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
NBA ASV profesionālā basketbola organizācija.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
kriminālatbildība Atbildība par darbību, kas likumā kvalificēta par noziegumu.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
novelt uz (kāda) pleciem atbrīvojoties no kā smaga, grūta, arī nepatīkama, panākt, ka to uzņemas cits.
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
izsviest Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu); izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
apžēlot Atbrīvot (notiesāto) no piespriestā soda izciešanas vai samazināt piespriesto sodu.
dot Atbrīvot (vietu), piedāvājot (citam).
atlaist Atbrīvot no kādas saistības (piem., maksājuma); samazināt (piem., maksājumu, cenu).
novākt pie malas atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
novākt no ceļa atbrīvoties (no kāda), to fiziski iznīcinot vai padarot rīcībnespējīgu.
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties (piem., no kā traucējoša).
likt pie malas Atbrīvoties, atsacīties (no kā).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
pazemināt Atcelt (no ieņemamā amata, dienesta pakāpes) un pārcelt (zemākā amatā, dienesta pakāpē).
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
restaurēt Atcerēties (pilnīgi vai daļēji zudušu parādību, faktu u. tml.).
atminēt Atcerēties, atminēties.
pārstaigāt Atcerēties, atsaukt atmiņā.
iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
pieminēt Atcerēties; saglabāt atmiņā.
saglabāt atmiņā atcerēties.
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga.
plēst Atdalot, arī iearot nevajadzīgos augus, gatavot (zemes gabalu) lauksaimnieciskai izmantošanai; atdalīt, arī ieart (nevajadzīgos augus, to daļas), lai gatavotu zemes gabalu lauksaimnieciskai izmantošanai.
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
iejusties (kāda) lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties.
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
pārdot Atdot (mantu, produktu, īpašumu u. tml.) par samaksu pircēja īpašumā.
izdot Atdot atpakaļ (naudas) pārpalikumu pēc samaksas.
nolikt savu galvu atdot dzīvību (parasti bruņotā cīņā).
garšot Atgādināt (citas vielas, produkta) garšu.
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
reemigrēt Atgriezties dzimtenē no emigrācijas.
atdzīvoties Atgūt mundrumu, kļūt rosīgākam, aktīvākam; kļūt priecīgākam.
atkopties Atgūt normālu stāvokli (pēc grūtību pārvarēšanas).
atjēgties Atgūt savaldību, spēju skaidri domāt (pēc satraukuma, pārdzīvojuma); atgūt samaņu.
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atkāpties Atiet (no kāda), atstājot vienu, arī netraucējot.
atdzīvoties Atjaunojoties dzīvības procesiem organismā, atgūt dzīvības pazīmes; atgūt jušanas, kustību spēju.
atjaunotne Atjaunošana, atjaunošanās (piem., pēc panīkuma, izsīkuma).
renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
reģenerācija Atjaunošanās (pēc pārtraukuma, arī pēc intensitātes mazināšanās – par dabas parādībām).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
reanimēt Atjaunot (organisma) dzīvības procesus; atdzīvināt.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
revakcinācija Atkārtota vakcinācija.
pārcept Atkārtoti cept.
dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
bakstīties Atkārtoti skart; atkārtoti skart citam citu.
revakcinēt Atkārtoti vakcinēt.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
recidivēt Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas, piemēram, kādam nav zināms); atklāt (kāda vai kā atrašanās vietu).
izskaidrot Atklāt (kā) būtību, cēloņus.
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izgaismot Atklāt, parādīt, izcelt (piem., mākslas darbā).
darīt zināmu atklāt, paziņot (ko) citiem.
paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem.
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
izdedži Atkritumprodukti, kas rodas pēc cietā kurināmā sadegšanas; atkritumprodukti metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
reņģe Atlantijas siļķes pasuga (Baltijas siļķe) – neliela (līdz 25 cm) zivs ar sudrabainiem sāniem un zilganzaļu muguru, kas dzīvo Baltijas jūrā [Clupea harengus membras].
rezervēt Atlicināt, ierēķināt (laiku).
rezervēt Atlicināt, pataupīt.
sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
kurtāža Atlīdzība māklerim vai brokerim par starpniecību darījumā.
gandarījums Atlīdzinājums (cietušajam).
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
atvāzt Atlocīt (ko savāztu).
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
uzloks Atloks; arī uzlocījums.
koncesija Atļauja, kas dod tiesības nodarboties ar kādu arodu, rūpnieciski izmantot kādu uzņēmumu, ierīci.
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
pārcelt Atļaut mācīties, ieskaitīt (citā – augstākā klasē).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
revanšs Atmaksa par zaudējumu; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
portobello Atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi brūnu, līdz 20 cm diametrā lielu cepurīti [Agaricus bisporus].
redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
celties augšā atmosties no miega un piecelties.
atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot (piem., cietumā, nometnē).
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
atraut Atņemt (no tā, kas pienākas, ir nepieciešams).
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
uzlikt (kādam) ķepu atņemt rīcības brīvību, ļoti ierobežot (kādu).
saistīt rokas (un kājas) atņemt rīcības brīvību.
kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
AES Atomelektrostacija.
atomfiziķis Atomfizikas speciālists.
radikālis Atomu grupa ar lielu reakcijas spēju.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
atpakaļrāpulis Atpakaļrāpulīgs cilvēks.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
provinciālis Atpalicis, aprobežots cilvēks.
atvilkt elpu atpūsties (pēc fiziskas un garīgas piepūles).
gulēt dienvidu atpūsties miegā pēc pusdienām.
izvēdināt galvu atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
izvēdināt smadzenes atpūsties pēc garīga darba (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
atpūtināt kaulus atpūsties sēžot vai guļot (pēc fiziskas piepūles).
izklaidēties Atpūsties, gūt pozitīvas emocijas, atbrīvoties no sasprindzinājuma.
diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
parikšot Ātrā solī paiet vai paskriet (par cilvēku).
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
iedot kurvīti atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
iedot kurvi atraidīt (piemēram, to, kas bildina, aicina dejot).
atdot Atraisīt, atsvabināt (piem., trosi, tauvu – parasti kuģniecībā).
kebabnīca Ātrās ēdināšanas iestāde, kuras specializācija ir kebabi.
uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
būt Atrasties (kā) rīcībā.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
aplipt Atrasties (kam) cieši klāt (piem., par daudziem kukaiņiem).
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
sadurties Atrasties cieši klāt (kam); saskarties.
piegult Atrasties cieši klāt, blakus.
sēdēt tuptūzī atrasties cietumā.
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
snaust Atrasties nedziļā, īslaicīgā miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita).
degt Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā; spēcīgi izpausties (par psihiskām norisēm).
kaist Atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
stāvēt krustcelēs atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt krustceļos atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piem., starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem).
stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz kājām (par cilvēku).
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši klāt.
pievirzīties Atrasties, būt novietotam tuvu klāt (piem., par ceļu, upi).
laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
būt Atrasties, uzturēties (kur), arī ierasties, piedalīties (par cilvēkiem).
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
cietumniecība Atrašanās cietumā; cietumā pavadītais laiks.
orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
bekons Ātraudzīgas šķirnes īpaši barota cūka, kurai ir cauraugusi gaļa ar plānu speķa kārtu.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
autobānis Ātrgaitas automaģistrāle (parasti Vācijā).
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
aizrikšot Ātri aizskriet (par cilvēku).
aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
paskriet Ātri braucot, pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
rikšot Ātri iet, arī skriet (par cilvēkiem).
birt Ātri iznākt, parādīties (no kurienes) – parasti par daudziem cilvēkiem.
aplidot Ātri izplatīties, kļūt zināmam (daudzās vietās, daudziem cilvēkiem).
izrikšot Ātri izskriet (par cilvēku).
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
kratīt pirkstu ātri kustinot roku ar paceltu pirkstu, norāt, brīdināt (kādu).
pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
aulekšot Ātri skriet (par cilvēkiem).
steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sviesties Ātri, mainīt stāvokli (piem., strauji piecelties, nogulties); ātri mainīt kustības virzienu.
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
apjozt Ātri, strauji skrienot, braucot pabūt (vairākās vai visās vietās).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
nonākt Atrodoties kustībā, cirkulējot nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
drāziens Ātrs skrējiens, brauciens.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
upurēt Atsacīties (no kā vērtīga, vajadzīga) kā labā, kāda mēŗka dēļ.
atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
vēre Atsauce.
rezonanse Atsaucība, interese (sabiedrībā).
pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
atbalsts Atsaucība; palīdzība.
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
kupīra Atsevišķa aizņēmuma obligācija; tās nominālvērtība.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
noliktava Atsevišķa celtne vai telpa (kā, piem., produkcijas, preču) uzglabāšanai.
kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
kamera Atsevišķa izolēta telpa cietumā ieslodzītajiem.
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no attiecīgās augu vai dzīvnieku grupas.
gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
indivīds Atsevišķs cilvēks, persona.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
persona Atsevišķs cilvēks.
cukurgrauds Atsevišķs graudu cukura gabaliņš.
pārstāvis Atsevišķs indivīds (no kādas cilvēku grupas).
impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
attauvoties Atsiet, atkabināt (kuģa) tauvas, pacelt enkuru (lai kuģis varētu atstāt stāvvietu).
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
krusteniskās atskaņas atskaņu izkārtojums rindās tā, ka atskaņota pirmā ar trešo, otrā ar ceturto rindu utt.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
uzkačāties Atspiesties (guļus stāvoklī) ar rokām (no zemes vai citas pamatnes).
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
atdzerties Atspirgt, uzsūcot ūdeni (par pavītušiem augiem, ziediem).
atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
uzcelties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas.
atkāpties Atstāt pozīcijas un atvirzīties aizmugures virzienā (par karaspēku).
paturēt Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
nomaļus Atstatu no citiem; savrup.
sasūtīt Atsūtīt lielākā daudzumā (par cilvēkiem).
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
ardievoties Atsveicināties.
kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
ieaudi Atšķirīgi (piem., pēc krāsas, materiāla) audi, kurus ieauž starp pamataudiem.
diferencēts Atšķirīgs (pēc kādiem nosacījumiem).
diferenciāls Atšķirīgs, dažāds (atkarībā no kāda nosacījuma).
adapters Atšķirīgu modeļu elementu salāgošanas ierīce fototehnikā.
strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
atdalīt Atšķirt, nošķirt (citu no cita).
atsevišķi Atšķirti no citiem, savrup.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
atslēgties Attālināties, atbrīvoties (piem., no kā traucējoša); izslēgties.
izšķirties Attālināties, atvirzīties citam no cita; vairs nesatikties, arī pilnīgi atsvešināties.
rādiuss Attālums (no kāda iedomāta, pieņemta centra) līdz (tā) robežai.
krūšaugstums Attālums no kāju pēdām līdz krūtīm (cilvēkam).
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
plāns Attēls, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanās ceļš, virziens, secība.
skice Attēls, kurā vispārināti un vienkāršoti ir fiksētas (piem., mākslas darba) galvenās iezīmes; attēls, kurā vispārināti fiksēts kāds iespaids, iecere.
mērogs Attiecība starp izmēriem kartē, rasējumā u. tml. un dabā.
būšana Attiecības (starp cilvēkiem).
sakars Attiecības, kontakti (starp cilvēkiem).
vergturība Attiecības, kurās kādu izmanto, pazemo pakļauj.
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
puse Attiecīgā diennakts daļa.
dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
galds Attiecīgā maltīte; šajā maltītē pasniegtais ēdiens.
tādējādi Attiecīgā noteiktā veidā; tā [1] (1).
lopkopība Attiecīgā zinātnes nozare.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
puse Attiecīgais gadalaiks.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
informātika Attiecīgais mācību priekšmets.
ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
mājturība Attiecīgais mācību priekšmets.
matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
robeža Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
apmācība Attiecīgās nodarbības.
vietējais laiks attiecīgās vietas meridiānam atbilstošs laiks.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
adresēt Attiecināt (uz kādu), paredzēt (kādam).
pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
dialektika Attīstība, kurai raksturīga pretrunu pārvarēšana, cīņa starp veco un jauno, jaunas kvalitātes rašanās.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
piedzīvot Attīstības procesā sagaidīt (piem., kādu notikumu).
pubertāte Attīstības stadija, kad cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus; dzimumgatavība.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
briest Attīstīties (par notikumiem cilvēka, sabiedrības dzīvē).
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
zarot Attīstoties kļūt plašākam, spēcīgākam, varenākam.
uzzelt Attīstoties kļūt spēcīgākam, vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā).
ieiet Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
distance Atturīgas, rezervētas attiecības starp cilvēkiem.
atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
derivāts Atvasinājums; vārds, kas atvasināts no cita vārda.
spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
zīle Atvere (acs) varavīksnenē; zīlīte [1] (2).
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
perforācija Atvērums, caurums (kādā organisma daļā).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
ievest Atvest un ievietot (slimnieku slimnīcā).
atelpa Atvieglojums, miers (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
nogriezties Atzaroties, nozaroties (no kā) – par ceļu.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
piefiksēt Atzīmēt, pierakstīt vai kā citādi saglabāt.
Goda leģions atzinības zīme Francijā.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
uzskatīt zem sava goda atzīt (piem., rīcību) par neatbilstošu paša morālajiem, ētiskajiem uzskatiem, morālajiem principiem.
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
anulēt Atzīt par nederīgu vai spēkā neesošu; atcelt.
izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un oficiāli paziņot.
piekāpties Atzīt, pieņemt (piem., kāda cita viedokli) un (tam) pakļauties.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
segaudi Audi ar aizsargāšanas funkciju, kas sedz (organisma vai tā daļu) virsmu, izklāj (organisma) dobumus.
gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
ievainojums Audu bojājums, kas radies ārējās iedarbības rezultātā; brūce.
metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
autoplastika Audu transplantācija no vienas organisma daļas citā.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
mežģīņaudums Audums ar sīki caurumotu rakstu.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
pāraudzināt Audzinot panākt, ka (cilvēks) maina līdzšinējos paradumus, rakstura, personības īpašības.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
slimība Auga organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
mežastepe Augājs, kur mežs mijas ar pļavu un stepes veģetāciju.
mežatundra Augājs, kurā mijas meža un tundras veģetācija.
lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
ārstniecības augi augi, kam ir dziednieciskas īpašības.
trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
sēklotne Auglenīcas daļa, kurā ir daudz sēklu.
fertils Auglīgs; spējīgs radīt pēcnācējus.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
neveronis Auglis, kas pēc sēklas nobriešanas neatveras.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
cauraugt Augot (kam) tikt viscaur pārņemtam (ar to).
sacerot Augot izveidot cerus.
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
paaugt Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugties Augot kļūt lielākam, spēcīgākam; izaugt, labi padoties.
paaugt Augot kļūt lielākam, vecākam.
paaugties Augot kļūt lielākam, vecākam.
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pāraugt Augot pārsniegt (kādu) auguma garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti nomācot, traucējot tā attīstību.
savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
briest Augot, attīstoties kļūt lielākam, spēcīgākam.
nocietēt Augot, nobriestot kļūt cietam (par augiem, to daļām).
briest Augot, nogatavojoties kļūt lielākam, stingrākam, cietākam.
deviņvīruspēks Augs ar dzelteniem ziediem uz gara stublāja; saulessvece.
hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
potcelms Augs vai tā atsevišķa daļa, uz kā uzpotē un pieaudzē radniecīga auga potzaru vai potpumpuru.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
ēnaugs Augs, kas aug ēnainās vietās, necieš spilgtu gaismu, ēnmīlis.
pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
trīsgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
tornis Augsta celtne, parasti ar sašaurinājumu tās smailē.
prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
gardibene Augsta vīriešu filca platmale.
papaha Augsta vīriešu kažokādas cepure.
cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
ārieši Augstākā (ziemeļu) rase (pēc rasisma teorijas).
patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
augša Augstākā instance.
ģenerāldirektorāts Augstākā institūcija.
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
institūts Augstākā mācību iestāde (kādā nozarē); zinātniskās pētniecības iestāde.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
kara akadēmija augstākā militārā mācību iestāde.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
ideāls Augstākā pilnība, nevainojams paraugs; centienu augstākais mērķis.
senāts Augstākā tiesa (dažās valstīs); augstākā tiesu instance (Latvijā).
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
slieksnis Augstākā vai zemākā (kā, piem., stāvokļa, procesa) pieļaujamā intensitāte, pakāpe; robeža (3).
parlaments Augstākā valsts pārstāvniecības institūcija.
Augstākā Padome augstākā valsts varas likumdevēja institūcija.
virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
valsts kanclers augstākais ierēdnis cariskajā Krievijā.
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
prefekts Augstākais valdības civilais ierēdnis (provincē, departamentā u. tml.).
valdība Augstākais valsts varas izpildu un rīcības institūts.
fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais tiesnesis (piem., sacensībās).
dekrēts Augstākās valsts varas institūcijas vai valsts galvas lēmums, kam ir likuma spēks.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
sabiedrības krējums augstāko aprindu cilvēki.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
mikroprocesors Augstas integrācijas pakāpes shēma, kas izpilda centrālā procesora funkcijas.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
bangas Augsti un spēcīgi viļņi.
augstprātis Augstprātīgs cilvēks.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
stoika Augsts galds (piem., kafejnīcā), pie kura ēd vai dzer, stāvot kājās.
minarets Augsts tornis pie mošejas, no kurienes muedzins aicina uz lūgšanu.
kalnu plato augsts zemes virsas pacēlums ar samērā līdzenu virsu.
lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
impīčments Augstu amatpersonu (piem., prezidenta) pārkāpumu izskatīšana parlamentā un šo amatpersonu atstādināšanas procedūra.
izkāpt Augstu ceļot kājas, atbrīvoties (no kā); novilkt.
augstdzimtība Augstu civilo amatpersonu tituls; attiecīgā uzrunas forma (cariskajā Krievijā).
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
augšstāvs Augšējais stāvs; stāvs, kas atrodas augstāk par citiem.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
pacēlums Augšup ejošs (piem., ceļa) posms.
kāpiens Augšupejošs ceļa posms; kāpums.
kāpums Augšupejošs, slīps (parasti ceļa) posms.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
balandu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst balandas, balodenes, bietes, spināti u. c.
ciprešu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst cipreses, pacipreses, kadiķi, tūjas.
kallu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst daudzgadīgi mitru vietu lakstaugi, piem., kalmes, purva cūkauši.
prīmulu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst gaiļbiksītes, bezdelīgactiņas, sermulītes u. c.
graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
ķirbju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
ķirbjaugu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači, arbūzi u. c.; ķirbju dzimta.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
liliju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tulpes, hiacintes, muskares.
magoņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, bieži ar piensulu (piem., magones, strutenes, ešolcijas).
naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
čemurziežu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder ķimenes, burkāni, selerijas, pētersīļi, anīss, fenhelis u. c.
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
rīcineļļa Augu eļļa, ko iegūst no rīcinauga (rīcina) sēklām.
pārstādīšana Augu iestādīšana citā vietā.
migrācija Augu izplatīšanās (citā teritorijā, vietā).
nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
rinda Augu sistemātikā – radniecīgu dzimtu grupa.
klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
galerts Aukstais ēdiens – savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs.
kortiks Aukstais ierocis – duncis ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi.
kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sasalt Aukstuma iedarbībā iegūt cietu agregātstāvokli; aukstuma iedarbībā kļūt cietam.
sasalt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
sastingt kramā aukstumā kļūt ļoti cietam.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
noauļot Auļojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
zaķene Ausaina zaķādas, arī trušādas cepure.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
austrālieši Austrālijas iedzīvotāji – aborigēni un Austrālijas ieceļotāju pēcteči.
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu.
goti Austrumģermāņu cilts.
orientāls Austrumniecisks.
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
kebabs Austrumu ēdiens – uz iesma cepti gaļas gabaliņi ar dārzeņiem.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
auša Aušīgs cilvēks.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
izotermiskais automobilis autofurgons ar siltumizolāciju ātrbojīgu kravu transportēšanai.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
reģistrators Automātiska (piem., kādu rādītāju) pierakstīšanas ierīce.
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
ugunsrati Automobilis, motocikls.
virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
šasija Automobiļa pamatdaļa, ar kuru tas balstās uz ceļa un pie kuras ir piestiprināta virsbūve un motors.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
autoceļš Automobiļu ceļš ārpus pilsētas robežām.
mersedess Automobiļu marka "Mercedes-Benz"; šīs markas automašīna.
autorūpniecība Automobiļu rūpniecība.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
nītis Aužamajās stellēs – īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā vertikāli iestiprināti pavedieni.
sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
avenājs Aveņu audze; aveņu stādījums, aveņu cers.
planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
avīžniecisks Avīžniecībai, arī avīzēm raksturīgs; ar avīžniecību, arī ar avīzēm saistīts.
avīžnieks Avīžu un citu preses izdevumu pārdevējs.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
pantotēnskābe B grupas vitamīns, kas nepieciešams normālai vielmaiņai un nervu sistēmas funkcionēšanai.
nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
badīties Badīt citam citu.
bada diēta badošanās ārstnieciskos nolūkos.
iebadīt Badot skart, dot triecienu (ar ragiem, pieri).
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
kā leiputrijā bagāti, pārticīgi, bez pūlēm, raizēm.
resnais gals bagātie, ietekmīgie cilvēki.
sacienāties Bagātīgi pacienāties.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
izcienāt Bagātīgi, devīgi pacienāt.
kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
bagātnieks Bagāts cilvēks.
magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
pleibojs Bagāts, jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās un uzdzīvē.
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
nams Bagātu, dižciltīgu cilvēku dzimta.
pārbaidīt Baidot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes.
atbaidīt Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
BAM Baikāla-Amūras maģistrāle (dzelzceļa līnija Austrumsibīrijā un Tālajos Austrumos).
zaķapastala Bailīgs, gļēvs cilvēks.
sabakstīt Bakstot radīt caurumus.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma; bacilis.
bakteriologs Bakterioloģijas speciālists; mikrobiologs.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
balerīna Baleta māksliniece, baletdejotāja.
izvērsums Baletdejotāja spēja pilnīgi izcelt kāju sānis (uz āru).
rokbalets Balets ar rokmūzikas stilā sacerētu mūziku; šāda baleta uzvedums.
balneologs Balneoloģijas speciālists.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
atklāta balsošana balsošana, citiem redzot (piem., paceļot roku).
statnis Balsta elements (celtnē, ierīcē) – stienis, baļķis u. tml.
rāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem; četrrāpus.
četrrāpus Balstoties uz rokām un ceļgaliem.
starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
cinka ziede balta ziede, kuras sastāvā ietilpst cinka oksīds.
Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā) vairākās paaudzēs dzīvojoši vācieši.
vācbaltieši Baltijas vācieši.
landesvērs Baltijas vāciešu brīvprātīgo militārās vienības, kas (1918.–1920. g.) darbojās Latvijas teritorijā.
baltvācieši Baltijas vācietis; vācbaltietis.
baltists Baltistikas speciālists.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
talks Balts vai zaļgans, mīksts, pēc taustes taukains silikātu grupas minerāls.
jātvingi Baltu cilšu grupa, kas dzīvoja tagadējās Lietuvas, Polijas, arī bijušās Prūsijas teritorijā.
senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
bārdainis Bārdains cilvēks.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
novilkt ādu pār acīm Bargi sodīt, pārmācīt, nežēlīgi sist (kādu).
podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
distrofija Barošanās traucējumi (organismā, tā audos vai orgānos); novājējums.
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
bārties Bārt (citam citu).
sadot pa cepuri bārt, kritizēt, pārmācīt.
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
kārumnieks Baudkārs cilvēks.
baznīcas grāmatas baznīcā kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo saraksti.
dievnams Baznīca; lūgšanu nams.
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas palīdz mācītājam dievkalpojumā, rituālu izpildē, glabā baznīcas lietas u. tml.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
svētdienas skola Baznīcas organizētas nodarbības (bērniem, arī pieaugušajiem).
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
shizma Baznīcas šķelšanās.
Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
kristāmtrauks Baznīcas trauks, ko izmanto kristīšanai.
vigīlija Baznīcas vakara vai nakts lūgšana pirms lieliem reliģiskiem svētkiem, arī īpaši svarīgā nodomā.
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
izbāzt Bāžot izvirzīt, izbīdīt (no kurienes, kur, cauri kam u. tml.).
uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
būvbedre Bedre celtnes pamatu izvietošanai.
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
nobeicēt Beicēt un pabeigt beicēt.
dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
mazgadība Bērna vecums līdz 14 gadiem.
pirmsskolas vecums bērnības posms no 3 līdz 6 gadu vecumam.
bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais); pēcnācējs.
pabērns Bērns attiecībā pret pamāti, patēvu.
knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks.
brīnumbērns Bērns, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas, izcils talants (piem., mūzikā, matemātikā).
sērdienis Bērns, kam miruši abi vecāki; bārenis (parasti tautasdziesmās, tautas pasakās).
apaļš bārenis bērns, kam miruši abi vecāki.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
bārenis Bērns, kas zaudējis abus vecākus vai vienu no tiem.
ārlaulības bērns bērns, kura vecāki nav savstarpējā laulībā.
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
cilvēkbērns Bērns; arī cilvēks.
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
sporta ratiņi bērnu ratiņi, kas paredzēti braukšanai sēdus vai pusguļus pozīcijā.
mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
sijāt Berot (caur ko, cauri kam), kaisīt lejup.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
izvadīšana Bēru ceremonija.
izvadītājs Bēru ceremonijas vadītājs.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
izberzēt miegu no acīm berzējot acis, pilnīgi atmosties.
izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
izberzt miegu no acīm beržot acis, pilnīgi atmosties.
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
saberzt Beržot sasmalcināt.
trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar sūkli, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties.
silikātbetons Betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
(ar) tukšām rokām Bez cienasta, dāvanas.
viens Bez citiem, bez citu līdzdalības, palīdzības.
dzidrs Bez citu toņu piejaukuma, tīrs, arī ļoti skaidrs (par krāsu, tās toni, arī mirdzumu, spožumu).
(ar) plikām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
(ar) kailām rokām Bez darbarīkiem, palīgierīcēm.
izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
nekavējoties Bez kavēšanās, vilcināšanās; tūlīt.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
pats par sevi Bez nepieciešamības pierādīt, argumentēt.
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
varonis Bezbailīgs, drosmīgs cilvēks.
bezbēdis Bezbēdīgs, bezrūpīgs, jautrs cilvēks.
bezcers Bezcerība, bezcerīgs gadījums, stāvoklis.
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
neprāts Bezjēdzīga rīcība, absurds.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
halīts Bezkrāsains, caurspīdīgs, ūdenī viegli šķīstošs minerāls ar sāļu garšu; nātrija hlorīds, akmeņsāls.
anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
zupas virtuve bezmaksas ēdināšana trūcīgajiem.
sālsezers Beznoteces ezers, kura ūdens ir piesātināts ar šķīstošiem sāļiem.
bezsirdis Bezsirdīgs cilvēks; cietsirdis.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
bezspēks Bezspēcīgs.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
verdzība Beztiesīga cilvēka stāvoklis.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
paradīze Bībelē – pirmo cilvēku Ādama un Ievas mājvieta, līdz viņu izraidīšanai no tās; Ēdene, Ēdenes dārzs.
Mozus Bībelē – pravietis, kurš Izraēla tautu izveda no Ēģiptes un cauri tuksnesim veda uz Apsolīto zemi, jūdaisma pamatlicējs.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
bibliogrāfs Bibliogrāfijas speciālists; bibliogrāfijas sastādītājs.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbiedēt Biedējot panākt, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; būt par cēloni tam, ka (kādu) ļoti spēcīgi pārņem bailes; pārbaidīt.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
cukurbiete Biete, no kuru saknēm iegūst cukuru.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
pirē Biezenis, kas pagatavots no kartupeļiem vai citiem dārzeņiem, arī augļu masa.
džungļi Biezi, necaurejami tropu meži.
sirņiki Biezpiena plācenīši; biezpiena pankūkas.
tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
izčakarēt Bikstot, grūstot, jaucot izdabūt.
uzbuknīt Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas, pieceļos.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
biofiziķis Biofizikas speciālists.
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
bioķīmiķis Bioķīmijas speciālists.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
biologs Bioloģijas speciālists.
radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
zaļā saimniecība bioloģiskā saimniecība.
dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
bišu peri bites cirmeņa, kūniņas u. tml. attīstības stadijā.
peri Bites olas cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
ūdeņains Blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
palsens Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
palss Blāvs, nespodrs, pelēcīgs.
pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
pieslānīt Blīvi, cieši piepildīt.
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kā mūris Blīvi, ļoti cieši kopā.
kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver kaulu galus locītavā.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
brezents Blīvs, ūdens necaurlaidīgs audums.
blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
uzkārties Bloķēties un pārtraukt atbildes reakciju (par datoru, programmu u. tml.).
platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, pacelties uz augšu.
strēgt Bojājuma rezultātā darboties ar traucējumiem.
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
kļūme Bojājums (piem., ierīcē, mehānismā); ierīces, mehānisma darbības traucējums.
sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
ārdīt Bojāt (cilvēka organismu, arī atsevišķus orgānus).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
svings Boksā – sānisks sitiens no distances.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
augu sistemātika botānikas nozare, kas klasificē augus.
botāniķis Botānikas speciālists.
nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
brašulis Brašs cilvēks.
auzu motors braucamais zirgs.
streņģe Braucamo ratu sastāvdaļa – metāla stieple, kas savieno ilksi ar riteņa rumbu.
rikšotājs Braucamo zirgu šķirnes zirgs, kam raksturīgs vienmērīgs skrējiena solis, kas piemērots braukšanai iejūgā vai īpašām sacensībām.
veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
izbraukums Brauciens (ārpus dzīvesvietas), lai atpūstos un izklaidētos; izbrauciens.
kuģojums Brauciens ar kuģi.
velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
atpakaļbrauciens Brauciens atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā).
komandējums Brauciens dienesta uzdevumā; dienesta uzdevums, kas saistīts ar braucienu uz citu vietu.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
ceļojums Brauciens vai gājiens (parasti) tālu prom no pastāvīgās dzīves vietas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
piebraukt Braucot (parasti vairākkārt) pieblīvēt.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
aizbraukt Braucot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izkuģot Braucot ar kuģi pabūt (vairākās vai daudzās vietās).
atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
iebraukt Braucot ievirzīties (kādā šķērslī).
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
nobraukt Braucot novirzīties (nost).
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
izbraukt Braucot pabūt (daudzās vai visās vietās).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pārbraukt Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
piebraukt Braucot pievirzīties (pie kā, kam klāt).
izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
šurpbraucot Braucot šurp.
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
nobraukt Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
braukšus Braucot.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
pārbraukāt Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
dangāt Braukāt (pa zemes ceļu) tā, ka rodas dangas.
akadēmiskā airēšana braukšana ar speciālām sporta laivām, kurām ir kustīgi soliņi un duļļi izvirzīti ārpus bortiem.
ledus spīdvejs braukšana pa ledus celiņu.
neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots (piem., izmircis) ceļš.
gulošais policists braukšanas ātruma ierobežošanas valnis (pie skolām, dzīvojamām mājām u. c.).
izbraukt Braukšus doties ceļā; sākt braucienu.
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbraukt Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārbraukt Braukšus vai braucot šķērsot (ko).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
snovot Braukt no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
lambada Brazīliešu izcelsmes pāru deja ar erotiskām kustībām.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
celt trauksmi brīdināt par briesmām, bīstamu situāciju.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
klusuma brīdis brīdis, kad pieceļoties kājās un klusējot piemin aizgājēju.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
pēdējais laiks brīdis, laika moments, kad nedrīkst vairs vilcināties.
izbrist Brienot iziet cauri (kam), caur (ko).
nobrist Brienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
vakars Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija u. tml.
vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
briesmu darbi briesmīgi notikumi, nežēlīga rīcība.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
saulesbrilles Brilles ar tumšām lēcām, kas paredzētas acu aizsargāšanai no spilgtas gaismas.
pensnejs Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
degunkniebis Brilles, kuras pie deguna piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; pensnejs.
briļļu stikli briļļu lēcas.
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
Skotlendjards Britu policija.
BBC Britu raidstacija.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
klētsapakša Brīva vieta, telpa zem klēts grīdas, kas tika atstāta, lai nodrošinātu ventilāciju; paklēte.
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
fantāzija Brīvas formas instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
kā kungs Brīvi, neatkarīgi no citiem.
DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
dūrums Brūce, ievainojums, kas radies duršanas rezultātā; arī dūriens (2).
pušums Brūce, ievainojums.
plēsta brūce brūce, kas radīta, saraujot audus.
griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
brūklenājs Brūkleņu mētras, cers.
umbra Brūna krāsviela, kas satur mālzemi ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
sfalerīts Brūns, sarkanbrūns, retāk dzeltens vai melns sulfīdu grupas minerāls, cinka sulfīds, galvenā cinka rūda.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
patriekt Bruņotā cīņā padzīt, aizdzīt (ienaidnieku).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
lauzties Bruņotā cīņā virzīties, censties nokļūt (kur).
ar ieročiem rokās bruņotā cīņā.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
konvojs Bruņota sardze (kā) pavadīšanai, apsargāšanai ceļā.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
vērmahts Bruņotie spēki Vācijā (1919–1933, 1935–1945).
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
invāzija Bruņots iebrukums (citā valstī).
bruņuvilciens Bruņots vilciena sastāvs karaspēka atbalstīšanai un kaujas darbībai dzelzceļa joslā.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
rupucis Bruņurupucis.
bandīts Brutāls, nežēlīgs cilvēks.
stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
dzenbudisms Budisma virziens, kura mācība pamatojas uz meditācijām un intuīcijas attīstīšanu.
pagoda Budistu templis – celtne ar daudzpakāpju jumtiem.
dziļumbumba Bumba zemūdeņu iznīcināšanai zem ūdens.
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
murmuļot Burbuļojot plūst, tecēt.
pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli – švertu.
fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
gumzīt Burzīt, ņurcīt (ko).
draudzēties Būt (ar kādu) draudzīgās attiecībās.
piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
būt (ar kādu) uz nažiem būt (ar kādu) naidīgās attiecībās.
dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
piederēt Būt (kāda, kā) rīcībā.
būt (kāda) rokās būt (kāda) pārziņā, rīcībā, īpašumā.
sildīties Būt (kāda) pozitīvo emociju, to izpausmju iespaidā.
celties Būt (kādas) izcelsmes, cilmes.
likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
pārstāvēt Būt (personu grupas, organizācijas, valsts institūcijas u. tml.) izraudzītam, pilnvarotam (kur) atrasties, piedalīties, darboties.
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
atšķirties Būt ar īpašībām, pazīmēm, kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita); arī izcelties.
noaugt Būt ar labi attīstītu, spēcīgu, arī skaistu augumu.
izlīkumot Būt ar līkumiem – par ceļu, upi u. tml.
aizvīties Būt ar līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
izliekties Būt ar līkumu vai līkumiem (par ceļu, upi u. tml.).
izlocīties Būt ar lokiem, līkumiem (piem., par ceļu, upi).
noraustīties Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
nākt pie kāda būt ar mieru precēties ar kādu (par sievieti).
nogriezties Būt ar pagriezienu (kādā virzienā) – parasti par ceļu.
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
griezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi (par ceļu, taku u. tml.).
pagriezties Būt ar pagriezienu uz kādu (citu) pusi.
aizliekties Būt ar pagriezienu, līkumu (par ceļu, upi u. tml.).
rādīt Būt ar redzes spēju (par acīm).
piesmakt Būt ar šādu balsi (par cilvēku).
prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
vesties Būt ar tieksmi, noslieci.
kost Būt asam lietošanas procesā (par darba rīku, asmeni).
iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
pakļauties Būt atkarīgam (no kā) un pildīt tā nosacījumus.
zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
būt uz pekām būt atspirgušam pēc slimības.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
būt uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā).
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
gulēt kā nosistam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā maisam būt cieši aizmigušam.
gulēt kā beigtam būt cieši aizmigušam.
piegulēt Būt cieši piekļautam.
caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
brāļoties Būt draudzīgās attiecībās (negatīvā nozīmē).
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
nēsāt bērnu zem sirds būt grūtniecei.
pārstaigāt Būt grūtniecības stāvoklī ilgāk par normālo laiku.
būt uz grūtām kājām būt grūtniecības stāvoklī.
nest bērnu zem sirds būt grūtniecības stāvoklī.
būt cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
būt mātes cerībās būt grūtniecības stāvoklī.
līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
pazīt Būt iepazinušam (emocijas, stāvokli, situāciju u. tml.).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
parādīties Būt ieraugāmam (piem., pēc nonākšanas tirdzniecībā, ieviešanas lietošanā).
darboties Būt ieslēgtam, iedarbinātam; būt darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
salaist Būt intīmās attiecībās.
dzīvot Būt intīmās, tuvās, attiecībās.
zibināties Būt īslaicīgi vērstam (kurp) – par acīm, skatienu.
izslieties Būt izbūvētam, uzceltam virzienā uz augšu; pacelties (kam pāri).
grupēties Būt izvietotam (kur), atrodoties tuvu cits citam.
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
austies Būt jūtamam, nojaušamam (par noskaņu, attiecībām u. tml.).
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
palikt Būt kāda rīcībā (par laiku līdz kādam momentam).
palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
tvīkt Būt karstuma sajūtai (cilvēka ķermenī, tā daļās); karst (2).
pavadīt Būt klāt (kādam aizejot, aizbraucot); palīdzēt sagatavoties (kādam doties prom).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi augt (par matiem).
kuplot Būt kuplam, spēcīgi, kupli augt (par augiem).
saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (pēc satura, formas).
stāvēt tuvu (kam) Būt līdzīgam, radniecīgam (kam).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
stāties blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāties līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt blakus (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
stāvēt līdzās (kādam, kam) būt līdzvērtīgam, spēt sacensties.
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
būt dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
būt notikumu vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties dzīves vidū būt ļoti aktīvam, darbīgam, būt (kā) centrā.
atrasties bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
būt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
stāvēt bezdibeņa malā būt ļoti grūtā situācijā.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
degt nepacietībā būt ļoti nepacietīgam, izjust lielu nepacietību.
nespēt par lūpu pārspļaut būt ļoti nogurušam, nespēcīgam.
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
piebāzt Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
griezt zobus būt ļoti sadusmotam, naidīgi noskaņotam, censties kaitēt, atriebties.
zvērot Būt ļoti spēcīga pārdzīvojuma pārņemtam.
trakot Būt ļoti spēcīgam, postošam; norisēt ļoti spēcīgi, intensīvi (par parādībām dabā).
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
(tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
(tikko) vilkt garu Būt ļoti vārgam (par slimu, vārgu cilvēku).
mijiedarboties Būt mijiedarbībā, iedarboties (citam uz citu).
karot Būt naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
urdīties Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
būt murdā (iekšā) būt nepatīkamā stāvoklī, nelabvēlīgā situācijā.
būt bētē būt nepatīkamā, nevēlamā situācijā.
vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
krāpt Būt neuzticīgam (laulības dzīvē).
raustīties Būt nevienmērīgam, ar mainīgu stiprumu vai ar īslaicīgiem pārtraukumiem.
piņķēties Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
(būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
piekļaut Būt novietotam cieši klāt.
mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
nākt pāri Būt novietotam tā, ka atrodas pāri (kam citam).
aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
būt zem jumta būt pajumtē, telpā, celtnē.
saistīt Būt pakļautam kādiem pienākumiem, nosacījumiem u. tml., būt tādam, kura darbību, rīcību ierobežo kādi pienākumi, nosacījumi u. tml.; būt tādam, kas pakļauj (kādu), ierobežo (kāda) darbību, rīcību (par pienākumiem, nosacījumiem u. tml.).
pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
biedēt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni; baidīt.
baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
uzmudināt Būt par cēloni (kādai) darbībai.
ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam; izraisīt niezēšanu.
dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
atkosties Būt par cēloni kam nevēlamam.
vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
purināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
kratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, līks (piem., par slimību, vecumu).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
nokaitināt Būt par cēloni tam, ka (kādā) izraisās dusmas, liela nepatika.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
saistīt pie gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) jāatrodas guļus stāvoklī, ka (kāds) nevar pārvietoties (par slimību, fizisku trūkumu).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
raustīt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas sīki muskuļu krampji, sīkas muskuļu kustības.
izlutināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) atradinās no grūtībām, pierod pie ļoti labvēlīgas, saudzīgas izturēšanās.
izmocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ilgāku laiku cieš mokas; būt par cēloni tam, ka (kāds) pilnīgi zaudē spēkus.
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
mocīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
krāsot Būt par cēloni tam, ka (kam) mainās krāsa.
stindzināt Būt par cēloni tam, ka (kas, kāds) stipri salst.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (par parādībām dabā); mētāt (4).
raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādības dabā) izplatās kādā virzienā.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
notraukt Būt par cēloni tam, ka (kas) atdalās nost (no kā).
noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas) atrodas ēnā.
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
noēst Būt par cēloni tam, ka (kas) izzūd.
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst brūns, brūngans.
pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
izcelt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst labāk redzams.
nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst sārts.
rotāt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst skaistāks, greznāks, krāšņāks.
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
kausēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kūst.
liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
kratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nelielā amplitūdā strauji kustas dažādos virzienos.
turēt kopā būt par cēloni tam, ka (kas) nesadalās.
palīdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas) norisinās labvēlīgi, mainās uz vēlamo pusi.
kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
sadzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) parādās (kur).
pārpurvot Būt par cēloni tam, ka (kas) pārpurvojas.
raut Būt par cēloni tam, ka (kas) piesaistās (klāt).
sakratīt Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (kas) īsu brīdi dreb, trīc.
sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
sakaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas) sakalst (1).
saveldrēt Būt par cēloni tam, ka (kas) saveldrējas.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt virzās pa gaisu, no vienas vietas uz otru.
līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
saldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermenī, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept, ka (kas) normāli nefunkcionē.
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (piem., kukainis) pievirzās (kam klāt).
nopūst Būt par cēloni tam, ka (piem., seja) kļūst sārta, raupja u. tml. (par vēju).
paasināt Būt par cēloni tam, ka (piem., slimība) izpaužas krasāk.
traucēt Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
izspiest Būt par cēloni tam, ka atdalās (asaras, sviedri u. tml.).
izlaist kā teļu būt par cēloni tam, ka cilvēks kļūst slinks, nevīžīgs.
sviest Būt par cēloni tam, ka izplatās gaisma; būt par cēloni tam, ka rodas ēna.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
kņudināt Būt par cēloni tam, ka kņud; arī kutināt.
sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
lauzt gaismu būt par cēloni tam, ka mainās gaismas izplatīšanās virziens, tai pārejot no kādas vides citā.
saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski mazinās, zūd (piem., cilvēka spēki, spējas).
izstrādāt Būt par cēloni tam, ka procesa, norises rezultātā (kas) rodas.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
izšķirt Būt par cēloni tam, ka realizējas kāda no vairākām iespējām.
darīt Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
ievagot Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., sejā grumbas).
uzbangot Būt par cēloni tam, ka rodas (viļņi, bangas).
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (dabā, kādā sistēmā u. tml.).
ietekmēt Būt par cēloni tam, ka rodas pārmaiņas (piem., psihē, organismā).
dimdēt Būt par cēloni tam, ka rodas šāds troksnis.
viļņot Būt par cēloni tam, ka rodas viļņi (1).
nodarīt Būt par cēloni tam, ka rodas, izraisās (kas slikts, nevēlams).
nogāzt Būt par cēloni tam, ka saslimst un jāatrodas guļus stāvoklī.
pielipināt Būt par cēloni tam, ka saslimst, iegūst (kādu, slimību).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
izliedēt Būt par cēloni tam, ka viscaur salīst; saliedēt.
sagrozīt galvu Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
sakāpt galvā Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
rūsināt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) rūsē.
būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
atsviest Būt par cēloni, ka (kāds) atkļūst, nonāk (kur).
samocīt Būt par cēloni, ka (kāds) ir vārgs, nespēcīgs u. tml.
suģestēt Būt par cēloni, ka (kāds) nonāk (kādā) psihiskā stāvoklī.
uzvirzīt Būt par cēloni, ka (kāds) pievēršas (kam).
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, ka (kas) iegūst zeltainumu.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
uznest Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi kļūst sajūtams.
uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
laupīt Būt par cēloni, ka (kas) mazinās vai zūd.
pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
nopurināt Būt par cēloni, ka (kas) nokrīt, nobirst.
sablietēt Būt par cēloni, ka (kas) sablīvējas.
sasāpināt Būt par cēloni, ka (kas) sāk sāpēt.
saraudzēt Būt par cēloni, ka (kas) sarūgst.
uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
apžilbināt Būt par cēloni, ka (kas) uz īsu mirkli zaudē spēju redzēt, saskatīt.
uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
uzdzīt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas, arī pietuvojas, kļūst sajūtams.
radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
kaltēt Būt par cēloni, ka (kas) zaudē mitrumu.
sasaldēt Būt par cēloni, ka (parasti ķermeņa daļa) par daudz atdziest.
uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
uzvēdīt Būt par cēloni, ka (piemēram, vēsma) iesāk izplatīties; būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
sārtot Būt par cēloni, ka (sejā, tās daļās) palielinās asiņu pieplūdums, un tā kļūst sārta.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
iemest Būt par cēloni, ka ievirzās, iespīd (piem., par vēju, gaismas avotu).
apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
provocēt Būt par cēloni, ka izraisās (slimība, slimības uzliesmojums).
kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
spēcināt Būt par cēloni, ka kāda stāvoklis kļūst stabilāks.
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
atraisīt Būt par cēloni, ka kļūst nepiespiests, dabisks u. tml.
atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (laiku, enerģiju u. tml.).
saražot Būt par cēloni, ka rodas (kas).
uzšūpot Būt par cēloni, ka rodas (ūdens virsmā).
radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
atsaldēt Būt par cēloni, ka zūd (kādam interese, labvēlība u. tml.).
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
dzīt Būt par cēloni, panākt, ka (kāds) nokļūst nepatīkamā, neciešamā situācijā vai negatīvā psihiski emocionālā stāvoklī.
drebināt Būt par cēloni, panākt, ka (kas) dreb.
dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
pārkarsēt Būt par cēloni, pieļaut, ka (kas) pārkarst.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
iepazīstināt Būt par informācijas avotu.
stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
pīties pa kājām būt par traucēkli (kādam).
tīties pa kājām būt par traucēkli.
piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
uzticēties Būt pārliecinātam par (kā) vēlamām īpašībām, funkcionēšanu u. tml.
pateikties Būt pateicīgam.
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
līdzināties Būt pēc rakstura, personiskajām īpašībām u. tml., līdzīgam (kam).
iesisties degunā būt pēkšņi sajūtamam (par spēcīgu smaržu, smaku).
iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam.
saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.
būt kungam un valdniekam būt pilnīgam noteicējam.
galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
būt aizņemtam būt precētam; būt tādam, kam ir draudzene (draugs).
zibināties Būt redzamam acīs, skatienā (par emocijām, jūtām).
pārklāt Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) – par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
būt gados būt samērā vecam, pāri pusmūžam.
būt krietni gados būt samērā vecam; būt pāri pusmūžam.
būt uz sēkļa būt sarežģītā, finansiāli grūtā situācijā.
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
kontaktēties Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu).
gulēt uz gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt uz slimības gultas būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt slimības gultā būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī.
gulēt ar kādu būt seksuālās attiecībās ar kādu.
attiekties Būt skaitliskā attiecībā (pret ko).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
slimot Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
plosīties Būt spēcīgam, ar ļoti intensīvu, parasti negatīvu, darbību (piem., par jūtām, domām).
dimdēt Būt spēcīgam, skaļam, samērā zemam (par skaņu).
kvēlot Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma pārņemtam; būt spēcīgam, noturīgam, spilgti izpausties (par jūtām, pārdzīvojumu).
nokaist Būt spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
klausīt Būt spējīgam normāli darboties, funkcionēt (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā).
spīdēt Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
starot Būt spilgtam, izcelties ar krāsu u. tml.
margot Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
liesmot Būt spožam, paužot spēcīgu pārdzīvojumu; spilgti izpausties (par pārdzīvojumu).
turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
pietikt Būt tādā daudzumā, cik ir vajadzīgs, nepieciešams; būt diezgan.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
mest Būt tādam vai būt par cēloni tam, ka (kas) virzās augšup vai uz visām pusēm.
mirdzināt Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
šņukstēt Būt tādam, kam (emocionālā stāvoklī, sāpēs) izraisās šņuksti.
uzbiezināt Būt tādam, kam (kādā daļā) ir palielināts caurmērs, šķērsgriezums.
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība par Dieva esamību.
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
zināt Būt tādam, kam ir zināšanas, informācija.
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
nokārt Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piem., zari, augļi) – par augiem.
sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
streikot Būt tādam, kas darbojas ar traucējumiem; būt tādam, kam ir traucējumi.
raustīt Būt tādam, kas funkcionē nevienmērīgi, ar pārtraukumiem.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
zaļot Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
disharmonēt Būt tādam, kas izjauc saskaņu, harmoniju.
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) – piem., par celtnes daļu, ceļu.
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
savienot Būt tādam, kas rada, nodrošina, piem., anatomisku, funkcionālu saistību organismā (par organisma daļu).
komponēt Būt tādam, kas sacer, arī kam piemīt spēja sacerēt skaņdarbu.
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
grandēt Būt tādam, kur (kas) ļoti spēcīgi skan.
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
uzsist Būt tādam, kurā (arī no kura) strauji (kas) ceļas uz augšu.
kūsāt Būt tādam, kurā (kas) spēcīgi izpaužas.
piestrāvot Būt tādam, kurā (kas) spilgti, spēcīgi izpaužas.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
regulēt Būt tādam, kura iedarbība nodrošina organisma vai tā daļu funkcionēšanu (par orgāniem, vielām u. tml.).
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālas vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
pukstēt Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
izmocīt Būt tādam, kurā izpaužas pārciestās mokas.
smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
darboties Būt tādam, kurā noris aktīvs process (par parādībām dabā).
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
pārliecināt Būt tādam, kura patiesīgumam (cilvēks) notic (piem., par mākslas darbu).
svilpt Būt tādam, kurā signālierīce rada spalgu, stieptu skaņu.
sīkt Būt tādam, kurā skan samērā augstas, smalkas, nepārtrauktas skaņas (parasti kādu organisma funkciju traucējumu dēļ); atskanēt šādām skaņām.
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
starot Būt tādam, kurš pauž vai kurā izpaužas pozitīvas jūtas (par cilvēku).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
asiņot Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
kūpēt Būt tādam, no kura plūst, ceļas, piem., tvaiki.
čūlot Būt tādam, no kura sūcas limfa, asinis.
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
laimēt Būt tādam, pret kuru var saņemt laimestu (par loterijas biļeti, obligāciju u. tml.).
būt uz tu Būt tādās attiecībās, kad viens otru uzrunā ar "tu".
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
tvanot Būt tveicīgam.
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
līst virsū būt uzmācīgam, uzbāzīgam.
ceļot Būt vai doties ceļā (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīves vietas).
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
slieties Būt vērstam, atrasties, arī celties (kam pāri, virs kā) virzienā uz augšu (parasti par celtnēm, arī augiem).
būt uz kājām Būt veselam (pēc slimības).
ziedēt Būt veselīga izskata, arī skaistam (par cilvēku); būt veselīgam (par cilvēka izskatu).
būt vienos gados būt vienādā vecumā.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
izsilt Būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai; kļūt viscaur siltam, sasilt.
klāt Būt viscaur redzamam, parādīties (piem., sejā).
austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
nokļūt (kāda) rokās būt, atrasties (kāda) pārziņā, rīcībā.
viesoties Būt, atrasties (kur), piem., oficiālā vizītē.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
patupēt aiz restēm būt, atrasties cietumā.
valdījums Būt, atrasties kāda monarha, citas valsts pārvaldībā.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); trīcēt (2).
krustoties Būt, tikt novietotam, vērstam krustām pāri (vienam pār otru, citam pār citu); krustot (vienam otru, citam citu).
burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
saturs Būtība, jēga (piem., cilvēka darbībai).
esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
īpašība Būtiska, raksturīga pazīme, kas nosaka (kā) atšķirību no citiem vai līdzību ar tiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
būvtehniķis Būvdarbu speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību).
šahta Būve dziļi pazemē derīgo izrakteņu iegūšanai vai citiem darbiem; uzņēmums, uzņēmuma daļa, kur iegūst izrakteņus pazemē.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
apbūvēt Būvējot celtni vai celtnes, aizņemt (zemes gabalu, teritoriju).
uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
būvgruži Būvēšanas procesā radušies būvmateriālu atkritumi.
uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu).
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
asfaltbetons Būvmateriāls (ceļu segumam, ražošanas ēku grīdām u. tml.) – bitumena un minerālpulvera maisījums ar smiltīm un šķembām.
šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
būvkoki Būvniecībā izmantojamie kokmateriāli.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur mīksts, kupls, mazāk blīvs.
sabužināt Bužinot sajaukt, sacelt uz augšu (piem., matus).
cara tētiņš cars.
bekons Cauraugusi, īpaši barotas cūkas gaļa.
šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
vārtrūme Caurbraucama vārtu telpa.
šķidra vēdera izeja caureja.
šķidrs vēders caureja.
caurs vēders caureja.
caurlaide Caurlaišana; vieta, pa kuru (kas) virzās cauri.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
kalnu kristāls caurspīdīgs, bezkrāsains kvarca kristāls.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
caurteka Caurtece (2).
vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
drena Caurulīte šķidruma izvadīšanai no ķermeņa dobuma vai dziļas brūces.
stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
ciparripa Caurumots disks ar ciparu skalu zem tā.
spunde Caurums (parasti mucā), kuru aiztaisa ar šādu aizbāzni.
perforācija Caururbšana; caurduršana.
tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
martencehs Cehs, kurā noris martenprocess.
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
inertās gāzes cēlgāzes.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
atkarība Cēloniska sakarība (ar citu parādību, faktoru u. tml.).
determinēt Cēloniski nosacīt (piem., kādu parādību).
būvmateriāli Celšanai vai remontam lietojamie materiāli; celtniecības materiāli.
bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
aizskart godu celt neslavu; pazemot.
uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
māja Celtne dzīvošanai, arī sabiedriskām vai saimnieciskām vajadzībām.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
kūpinātava Celtne, ierīce (zivju, gaļas produktu u. tml.) žāvēšanai.
blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
krematorija Celtne, kurā ir speciāla krāsns un kurā izdara mirušo sadedzināšanu jeb kremāciju.
vējdzirnavas Celtne, kurā ir uzstādīta šāda ierīce.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
manēža Celtne, telpa sporta treniņiem, sacensībām.
kāpņu telpa celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
trinītis Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
būvniecība Celtniecība.
hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
būvdarbi Celtniecības darbi.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
krāns Celtnis; ceļamkrāns.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
komivojažieris Ceļojošs tirdzniecības firmas pārstāvis, kas pircējiem piedāvā preces pēc paraugiem.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
nocelt Ceļot novirzīt lejā, zemē; ceļot noņemt nost.
caurbrauktuve Ceļš (piem., zem tilta), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
sānceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā, lielākā ceļa.
strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts.
atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ (uz vietu, no kurienes devās ceļā); gājiens, brauciens atpakaļ (uz šo vietu).
turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
ganu ceļš ceļš, pa kuru dzen lopus uz ganībām un no tām mājās.
ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
uzcementēt Cementējot (piemēram, ar zobārstniecības cementu, celtniecības cementu) uzstiprināt virsū (uz kā, kam).
portlandcements Cements, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija silikāts.
bruto cena cena bez atskaitījumiem.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
pieņemama cena cena, par kādu pircējs attiecīgo preci ir gatavs vai var atļauties nopirkt.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
mazumcena Cena, par kādu preci pārdod tieši patērētājiem, iedzīvotājiem; mazumtirdzniecības cena.
vairumcena Cena, par kuru uzņēmums vai tirdzniecības organizācija realizē savu preci lielos daudzumos.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
atlaide Cenas, maksas pazeminājums (piem., pārdodot preci).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
ķert preciniekus censties apprecēties (par sievieti).
rīt asaras censties apvaldīt raudas.
taisīties vaļā censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
gaiņāt Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
tīkot pēc (kāda) sirds censties iegūt (kāda) simpātijas, mīlestību.
raut segu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķi uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķīti uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut vezumu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
izpētīt Censties iepazīt, izprast (cilvēku, viņa raksturu).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
glābt savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
žēlot savu ādu Censties izkļūt no kļūmīgas situācijas, domājot tikai par sevi.
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
griezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
kantēties Censties nodibināt attiecības ar pretējā dzimuma personu.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
rauties Censties norobežoties no citiem, noslēgties.
vandīt augšā censties pamodināt.
vēdināt galvu censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
vēdināt smadzenes censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd sasprindzinājums pēc garīga darba; atpūsties.
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
ietekmēt Censties panākt, būt par cēloni, ka (kāds) maina rīcību, uzskatus u. tml.
rīdīt Censties panākt, ka (cilvēki) sanaidojas; izraisīt naidu, dusmas (pret kādu); censties sanaidot.
jaukt galvu Censties panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
sacensties Censties pārspēt (kādu, citam citu pēc īpašībām, sasniegumiem, darba rezultātiem u. tml.).
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
nocīnīties pašam ar sevi censties pārvarēt ko sevī.
kauties ar miegu censties pārvarēt miegu.
karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
tuvināties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvoties (4).
tuvoties Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības; tuvināties (2).
meklēt rokā censties sameklēt.
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
kratīties vaļā censties tikt vaļā, atbrīvoties (no kā).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
spēkoties Censties vienam otru fiziski pārspēt (piem., ar cīņas sporta paņēmieniem).
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
konsumācija Centieni panākt, lai (piem., naktskluba) klients iztērē pēc iespējas vairāk.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
decentralizācija Centralizētas pārvaldes sistēmas sadalīšana, daļu no funkcijām nododot vietējām organizācijām un piešķirot tām zināmu autonomiju.
inflācija Cenu celšanās un naudas vērtības krišanās.
sacepināt Cepinot pagatavot; cepot sabrūnināt.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
sacept Cepot pagatavot, izcept.
piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
grilēt Cept uz restēm vai speciālā kamerā.
rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
kotlete Cepts šādas formas ēdiens no sīki sasmalcinātiem produktiem (zivīm, dārzeņiem, sēnēm u. tml.).
cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
piparkūka Cepums, kura mīklai pievieno piparus un citas asas garšvielas.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
sacirst Cērtot sadalīt, sasmalcināt.
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
ceturtais tramvajs, trolejbuss, autobuss ceturtā maršruta tramvajs, trolejbuss, autobuss.
ceturtkārt Ceturtais pēc kārtas; ceturtajā vietā.
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
kukulis Ciemakukulis; cienasts.
ciema kukulis ciemakukulis.
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
matrona Cienījama vecāka sieviete, ģimenes māte.
turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
turēt cieņā cienīt.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
iekrist Ciest materiālus, finansiālus u. tml. zaudējumus, ja (kas) nav izrādījies drošs, kvalitatīvs, uzticams u. tml.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
ērkšķu kronis ciešanu simbols – Jēzus Kristus ērkšķu vainags.
aizslēgt Cieši aizvērt (acis, lūpas).
aizžmiegt Cieši aizvērt (acis).
aizmiegt Cieši aizvērt (acu plakstiņus).
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
kā zars pie koka cieši saistīts (pie kā); nešķirams, nedalāms (no kā); ļoti tuvs, radniecisks (kam).
sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
kohorta Cieši saliedēta cilvēku grupa.
sažņaugt rokas cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
paspiest roku cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
ieķerties Cieši satvert un turēties (pie kā); cieši satvert (piem., ar zobiem, nagiem).
saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
urbties Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
ieurbt skatienu cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
ieurbt acis cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā).
sabadīties Cieši, spēcīgi saskarties; saskrieties, sasisties.
ciets Ciešs, blīvs; cieši savērpts.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
garoza Cietā sacepusī (maizes klaipa) ārējā kārta.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
pliens Cieta, ļoti sablīvēta zemes kārta; ciets, sablīvējies māls.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
garoza Cieti sacepusi ārējā kārta (piem., gaļai).
H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
sausais ledus ciets oglekļa dioksīds.
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
organiskais stikls ciets, caurspīdīgs stiklam līdzīgs materiāls, kas izgatavots no polimēriem.
krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
vieninieku kamera cietuma kamera vienam cilvēkam.
aiz restēm cietumā.
cietuma sods cietumsods.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
cik (vien) jaudas cik (vien) iespējams, ar visu spēku.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
ko kājas nes cik ātri vien var (iet, skriet).
cik (tik) vēderā lien cik gribas (ēst).
cik (vien, tik) lien cik gribas (parasti ēst).
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
maksimāls Cik iespējams, pēc iespējas vairāk, biežāk u. tml.
iespēju robežās cik iespējams, pieļaujams.
(uz) to labāko cik labi vien iespējams.
cik tālu vien skatiens sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien acis sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tālu vien skats sniedzas cik tālu var saredzēt.
cik tik ādā lien cik vien gribas.
cik tikai ādā lien cik vien gribas.
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
pēc iespējas cik vien spēj, var; iespējami.
līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
cik (vien) (ir) iespējams cik vien spēj, var.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
dižens Cildens, cēls.
kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
krūze Cilindriskas, arī citādas formas (parasti keramikas, stikla) trauks ar osu (šķidrumam).
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, aizvirzīties (parasti par zaķi).
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
vecākais Cilts, cilšu grupas vadonis.
cilvēku cilts cilvēce.
humanitāte Cilvēcība, cilvēkmīlestība, cilvēka cienīšana.
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
pārejas vecums cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
pārejas laiks cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu; klimakss.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
HIV Cilvēka imūndeficīta vīruss, kas izraisa saslimšanu ar AIDS.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
robots Cilvēka ķermenim līdzīgs mehānisms, kas funkcionē automātiski un spēj atdarināt cilvēkam raksturīgās kustības.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
kauls Cilvēka ķermenis, locekļi.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
spīdzināšana Cilvēka mocīšana, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību.
dzīvesstāsts Cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
uzturvielas Cilvēka organismam nepieciešamo vielu pamatgrupas (piemēram, olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki).
vecums Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; ar novecošanu saistītais cilvēka stāvoklis šajā posmā.
vecumdienas Cilvēka pēdējais dzīves posms, kas sākas pēc spēka gadiem; vecums (1).
ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
piere Cilvēka sejas daļa virs uzacīm.
muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
literārais varonis cilvēka tēls daiļliteratūrā; galvenais personāžs.
taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
dabiskās vajadzības cilvēka vajadzība atbrīvot urīnpūsli vai zarnas no to satura.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības sasniegšanai.
somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
cilvēcisks Cilvēkam raksturīgs; tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības.
amata brāļi cilvēki ar vienādu profesiju.
pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
mirušās dvēseles cilvēki, kas fiktīvi skaitās (kaut kur).
klērs Cilvēki, kas pieder pie garīdzniecības.
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
cilvēku dzimums cilvēki; cilvēce.
humānisms Cilvēkmīlestība, cieņa pret cilvēkiem; humanitāte.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
jubilārs Cilvēks (arī uzņēmums, iestāde, organizācija u. tml.), kam ir jubileja.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
marionete Cilvēks (parasti politikā), kas paklausīgi izpilda citu gribu, norādījumus.
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
bālģīmis Cilvēks ar bālu sejas krāsu; cilvēks ar bālu ādas krāsu.
brūnacis Cilvēks ar brūnām acīm.
deģenerāts Cilvēks ar deģenerācijas pazīmēm.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
melnacis Cilvēks ar ļoti tumšām acīm.
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
baltrocis Cilvēks ar nesastrādātām rokām; cilvēks, kas nav radis strādāt un izvairās no fiziska, netīra darba.
pārcilvēks Cilvēks ar pārcilvēciskām spējām, īpašībām.
spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
šauracis Cilvēks ar šaurām acīm.
tumšacis Cilvēks ar tumšām acīm.
zilacis Cilvēks ar zilām acīm.
priekštecis Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
elements Cilvēks kā atsevišķs sabiedrības loceklis.
fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
aizdevējs Cilvēks vai iestāde, organizācija, kas aizdod (piem., naudu); kreditors.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
piegulētājs Cilvēks, ar kuru kāds uztur dzimumattiecības.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
tuvs Cilvēks, ar kuru saista tieša radniecība; cilvēks, ar kuru saista cieša draudzība, mīlestība, saskaņa.
līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
parādnieks Cilvēks, arī uzņēmums, organizācija u. tml., kam ir parāds.
pretinieks Cilvēks, cilvēku grupa, kas ir jāpārspēj (kādam) sporta spēlē, sporta sacensībās u. tml.
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
iniciators Cilvēks, cilvēku grupa, organizācija, kas ierosina, iesāk (piem., kādu pasākumu).
virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
idiots Cilvēks, kam ir garīgā atpalicība vissmagākajā formā.
meistars Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (kādā profesijā, mākslas nozarē).
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
dižgars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi literatūrā, mākslā vai zinātnē; ģēnijs.
speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
gara radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
dvēseles radinieks cilvēks, kam ir līdzīgi uzskati.
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
spulgacis Cilvēks, kam ir možs, priecīgs skatiens.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
nopietns precinieks cilvēks, kam ir patiesi precību nolūki.
toksikomāns Cilvēks, kam ir pieradums lietot vielas, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
šļupstētājs Cilvēks, kam ir runas traucējums – šļupstēšana.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
šķībacains Cilvēks, kam ir šķības acis; aziāts.
bēdubrālis Cilvēks, kam ir tāda pati nelaime, liksta, rūpes kā citam vai citiem.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
mazticīgs Cilvēks, kam ir vāja ticība (kam, parasti Dievam).
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
profesionālis Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim); liels speciālists.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
lajs Cilvēks, kam nav kādā nozarē attiecīgo zināšanu, nespeciālists, neprofesionālis.
neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
vietsēdis Cilvēks, kam nepatīk ceļot, pārcelties un kas labprāt uzturas pierastajā vietā, vidē.
plukata Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
aizbildnis Cilvēks, kam oficiāli uzticēta aizbildnība.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
estēts Cilvēks, kam patīk skaistais un māksla; smalks, izprotošs skaistuma un mākslas cienītājs.
sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
sīkrūpnieks Cilvēks, kam pieder neliels rūpniecības uzņēmums.
pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
ciniķis Cilvēks, kam piemīt cinisms.
ekstrasenss Cilvēks, kam piemīt īpašas spējas uztvert biolauku un iedarboties uz to; cilvēks, kam ir spējas telepātijā, gaišredzībā u. tml.
domātājs Cilvēks, kam piemīt izcils prāts, attīstīta domāšana; filozofs.
mākslinieks Cilvēks, kam piemīt tēlaina domāšana, arī izcila gaume.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
aizgādnis Cilvēks, kam uzticēta aizgādnība; persona, kas rūpējas, gādā (par kādu).
karognesējs Cilvēks, kam uzticēts nest karogu; cilvēks, kas nes karogu.
uzticības persona cilvēks, kam var uzticēties.
veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
pusvācietis Cilvēks, kam viens no vecākiem ir vācietis.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
fotogrāfs Cilvēks, kas (profesionāli) nodarbojas ar fotografēšanu; cilvēks, kas fotografē.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
aģitators Cilvēks, kas aģitē, nodarbojas ar aģitāciju.
airētājs Cilvēks, kas airē; sportists, kas specializējies airēšanā.
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
vietnieks Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu mērķi, cīnās pret nevēlamo.
revolucionārs Cilvēks, kas aktīvi piedalās revolūcijas (1) organizēšanā un īstenošanā.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
šķeltnieks Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību izraisa (piem., uzskatu) vienotības zudumu, rada domstarpības, nesaskaņas (cilvēku grupā, sabiedrībā).
pāridarītājs Cilvēks, kas ar savu darbību, rīcību vai izturēšanos nodara (kādam) pāri.
dienas varonis cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
izspiedējs Cilvēks, kas ar varu, spēku, draudiem u. tml. cenšas iegūt no citiem (piem., naudu).
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
atnācējs Cilvēks, kas atnācis, ieradies.
ceļinieks Cilvēks, kas atrodas ceļā, ceļojumā.
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
filantrops Cilvēks, kas bez savtīgiem nolūkiem darbojas citu labā, sniedzot materiālu palīdzību.
mājas draugs cilvēks, kas bieži ciemojas kādā mājā.
pasaules staigātājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules klaiņotājs cilvēks, kas bieži maina darba, dzīves vietu.
pasaules gājējs cilvēks, kas bieži maina dzīves, darba vietu.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
laivinieks Cilvēks, kas brauc ar laivu.
mopēdists Cilvēks, kas brauc ar mopēdu.
motociklists Cilvēks, kas brauc ar motociklu.
skrituļotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļdēli vai skrituļslidām.
skrituļslēpotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslēpēm, arī sportists, kas specializējies skrituļslēpošanā.
skrituļslidotājs Cilvēks, kas brauc ar skrituļslidām, arī sportists, kas specializējies skrituļslidošanā.
velosipēdists Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; riteņbraucējs (1).
velobraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists (1); riteņbraucējs (1).
riteņbraucējs Cilvēks, kas brauc ar velosipēdu; velosipēdists.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
snovbordists Cilvēks, kas brauc no kalna pa sniegu ar speciālu dēli.
pakaļbraucējs Cilvēks, kas brauc pēc kā, pēc kāda.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
braucējs Cilvēks, kas brauc, dodas (uz kādu vietu).
burātājs Cilvēks, kas burā; sportists, kas specializējies burāšanā.
kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
ceļotājs Cilvēks, kas ceļo vai mēdz ceļot.
ierāvējs Cilvēks, kas cenšas iedzīvoties (parasti uz citu rēķina).
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cenšas visiem palīdzēt, mēģina uzlabot sabiedrību.
trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
badacietējs Cilvēks, kas cieš badu.
cietušais Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā.
cīkstonis Cilvēks, kas cīkstas (ar kādu).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
aģents Cilvēks, kas darbojas kādā (personas, organizācijas, iestādes) uzdevumā; pilnvarotais.
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
grāmatu draugs cilvēks, kas daudz lasa.
sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
dejotājs Cilvēks, kas dejo; cilvēks, kas labi dejo un kam patīk dejot.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
dežurants Cilvēks, kas dežurē, veic dežūru.
donors Cilvēks, kas dod savas asinis, lai tās izmantotu, piem., ārstniecībā.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
dziedātājs Cilvēks, kas dzied; cilvēks, kas labi dzied un kam patīk dziedāt.
askēts Cilvēks, kas dzīvo pēc askētisma principiem; cilvēks, kas dzīvo ļoti atturīgi, vienkārši.
piedzīvotājs Cilvēks, kas dzīvo pie kāda (parasti uzturot intīmas attiecības ar to).
provinciālis Cilvēks, kas dzīvo provincē (1).
tālumnieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas.
svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
kanibāls Cilvēks, kas ēd cilvēka miesu; cilvēkēdājs.
pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz.
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
aizbraucējs Cilvēks, kas gatavojas vai dodas ceļā.
ekspluatators Cilvēks, kas gūst peļņu, iedzīvojas no citu cilvēku darba.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
caurbraucējs Cilvēks, kas iebraucis kādā vietā uz īsu brīdi vai brauc kādai vietai cauri.
iebraucējs Cilvēks, kas iebraucis, ieradies no citurienes.
ieliktenis Cilvēks, kas iecelts amatā ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
ieceļotājs Cilvēks, kas ieceļo vai ir ieceļojis no citurienes.
mazumpircējs Cilvēks, kas iegādājas preces mazumtirdzniecībā, personīgam patēriņam.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
izredzētais Cilvēks, kas iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
cietumnieks Cilvēks, kas ievietots cietumā.
pauninieks Cilvēks, kas individuāli iepērk preces vienā vietā un ved pārdot citur.
inscenētājs Cilvēks, kas inscenē (ko).
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
pakalpiņš Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm; cilvēks, kas darbojas reakcionāras sabiedrības daļas, tās ideoloģijas labā.
brīvlaistais Cilvēks, kas ir atlaists brīvībā; cilvēks, kas ir atbrīvots, piem., no darba attiecībām.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
krāpnieks Cilvēks, kas ir kļuvis neuzticīgs (laulības dzīvē).
darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
mežrūpnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts mežrūpniecībā.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
ienācējs Cilvēks, kas ir pārcēlies, ieradies no citurienes.
darbaholiķis Cilvēks, kas ir pārmērīgi aizrāvies ar darbu; ar darbu slimīgi pārņemts cilvēks.
pārtraucējs Cilvēks, kas ir pārtraucis (piem., kādu procesu).
prozelīts Cilvēks, kas ir pieņēmis jaunu ticību vai pievērsies jaunam politiskam, filozofiskam u. tml. virzienam.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
trimdinieks Cilvēks, kas ir sodīts ar trimdu; cilvēks, kas dzīvo trimdā.
kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis brīvā dabā, zaļumos.
varonis Cilvēks, kas izceļas, arī pievērš sev uzmanību ar savu rīcību, arī ar kādām izdarībām u. tml.
izceļotājs Cilvēks, kas izceļo vai ir izceļojis; emigrants.
politisks Cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
mizantrops Cilvēks, kas izjūt nepatiku pret citiem cilvēkiem un vairās no tiem.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
disertants Cilvēks, kas izstrādā disertāciju un publiski aizstāv to.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
mācītājs Cilvēks, kas kādu māca, pamāca.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
kūlējs Cilvēks, kas kuļ labību (piem., ar spriguli); cilvēks, kas strādā pie kuļmašīnas.
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
maišelnieks Cilvēks, kas lielos daudzumos (parasti maisos) iepērk preces.
cilvēkēdājs Cilvēks, kas lieto uzturā cilvēka gaļu; kanibāls.
dievlūdzējs Cilvēks, kas lūdz Dievu (baznīcā) vai piedalās dievkalpojumā.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
pielūdzējs Cilvēks, kas ļoti jūsmo (piem., par kādu aktieri) un ar savu rīcību to izrāda.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
pirmkursnieks Cilvēks, kas mācās (mācību iestādes) pirmajā kursā.
aspirants Cilvēks, kas mācās aspirantūrā (Latvijā līdz 20. gs. 90. gadiem).
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
kursants Cilvēks, kas mācās kursos.
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
māceklis Cilvēks, kas mācās, izglītojas kāda vadībā.
skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piem., mākslas, zinātnes nozarē); cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
ņirga Cilvēks, kas mēdz ļauni, aizskaroši izsmiet, nonievāt (citus); cilvēks, kas ņirgājas (par citiem).
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
aprēķinātājs Cilvēks, kas mērķtiecīgi taupa.
nerezidents Cilvēks, kas nav pastāvīgs attiecīgās valsts iedzīvotājs.
savrupnieks Cilvēks, kas nav saistīts vai ir vāji saistīts (ar citiem cilvēkiem).
nespeciālists Cilvēks, kas nav speciālists (kādā jomā), kam nav atbilstošas izglītības.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
šļupstētājs Cilvēks, kas nespēj droši, pārliecinoši runāt.
bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
metalurgs Cilvēks, kas nodarbināts metalurģijā; metalurģijas speciālists.
pētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
augļotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar augstu procentu ņemšanu par aizdoto naudu.
audējs Cilvēks, kas nodarbojas ar aušanu; aušanas speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
cepurnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar cepuru izgatavošanu.
važonis Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos; ormanis.
spēkavīrs Cilvēks, kas nodarbojas ar cīņas sportu, smagatlētiku.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
rakstnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar daiļliteratūras darbu (parasti prozas) sacerēšanu.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
vērpējs Cilvēks, kas nodarbojas ar diegu, dziju u. tml. vērpšanu; vērpšanas speciālists.
dravnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar dravniecību (1).
grāmatsējējs Cilvēks, kas nodarbojas ar grāmatu iesiešanu, grāmatiesiešanas speciālists.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
kultūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar kultūrismu; sportists, kas specializējies kultūrismā.
lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mājamatnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar mājamatniecību.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
malu zvejniece cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
maluzvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zvejniecību.
novadpētnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar novadpētniecību.
piensaimnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar piensaimniecību.
publicists Cilvēks, kas nodarbojas ar publicistiku, raksta publicistiskus darbus.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
svešvalodnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar svešvalodu studēšanu vai mācīšanu.
dziednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tautas medicīnu vai ārstē ar netradicionālām metodēm.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
veikalnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību, tirdznieciskiem, arī finansiāliem darījumiem.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
ūdenstūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar ūdenstūrismu; cilvēks, kas aktīvās atpūtas laikā izmanto ūdenstūrisma pakalpojumus.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
velotūrists Cilvēks, kas nodarbojas ar velotūrismu; sportists, kas specializējies velotūrismā.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
virpotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu; virpošanas speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zemledus makšķernieks cilvēks, kas nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu.
ziemas peldētājs cilvēks, kas nodarbojas ar ziemas peldēšanu.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zootehniķis Cilvēks, kas nodarbojas ar zootehniku; zootehnikas speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
individuālists Cilvēks, kas norobežojas no sabiedrības, nesadarbojas ar citiem.
atkritējs Cilvēks, kas novērsies, izstājies (piem., no kādas grupas, organizācijas).
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
dubultaģents Cilvēks, kas paralēli darbojas vairāku (personu, organizāciju, iestāžu) uzdevumā.
pārceļotājs Cilvēks, kas pārceļo vai ir pārceļojis uz citu dzīves vai uzturēšanās vietu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
izdzinējs Cilvēks, kas pārmērīgi nostrādina, izkalpina (citus) darbā.
ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
pārtraucējs Cilvēks, kas pārtrauc (kāda cita darbību).
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
utopists Cilvēks, kas pauž utopiju (2), tic kam nepiepildāmam.
vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mājā, kūrortā u. tml.).
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
rokpelnis Cilvēks, kas pelna iztiku, strādājot mazkvalificētu, ar rokām darāmu darbu.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
klēriķis Cilvēks, kas pieder pie garīdzniecības – mācītājs, priesteris, garīgā semināra audzēknis u. tml.
sīkgruntnieks Cilvēks, kas pieder pie sīkgruntniecības.
vecs Cilvēks, kas pieder pie vecās paaudzes.
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
pielīdējs Cilvēks, kas pielabinoties, iztopot u. tml. cenšas iegūt kāda labvēlību.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
marodieris Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
invalīds Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
provokators Cilvēks, kas provocē (1), organizē provokācijas (1).
melnsimtnieks Cilvēks, kas publiski pauž galēji reakcionārus, šovinistiskus vai antisemītiskus uzskatus.
oponents Cilvēks, kas publiski vērtē, kritizē (piem., promocijas darbu).
ceļvedis Cilvēks, kas rāda ceļu, vada ceļā; pavadonis (ceļotājiem).
mājražotājs Cilvēks, kas ražo preces mājas apstākļos.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
eremīts Cilvēks, kas reliģisku iemeslu dēļ norobežojies no citiem cilvēkiem un dzīvo vientulībā.
retušētājs Cilvēks, kas retušē; retušas speciālists.
necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
krusts un bēdas Cilvēks, kas sagādā citam daudz rūpju, raižu.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
pragmatiķis Cilvēks, kas savā darbībā vadās pēc praktiskā lietderīguma un izdevīguma principiem.
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
loģiķis Cilvēks, kas savā rīcībā, runā, domās u. tml. balstās uz loģiku (2).
egoists Cilvēks, kas savas personiskās intereses izvirza augstāk par citu interesēm.
karjerists Cilvēks, kas savtīgi tiecas izvirzīties, gūt popularitāti, slavu.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
zvejnieks Cilvēks, kas sistemātiski nodarbojas ar zveju vai piedalās zvejniecībā.
bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
cukurslimnieks Cilvēks, kas slimo ar cukurslimību; diabētiķis.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
hronisks slimnieks cilvēks, kas slimo ar hronisku slimību.
neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
sludinātājs Cilvēks, kas sludina (izplata, popularizē kādu mācību, idejas, uzskatus).
smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību (parasti trūcīgajiem), gādā par kādu, atbalsta; filantrops.
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
celtnieks Cilvēks, kas strādā celtniecībā: celtniecības speciālists.
grāmatnieks Cilvēks, kas strādā grāmatniecībā.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
transporta darbinieks cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē.
palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
meliorators Cilvēks, kas strādā meliorācijā; meliorācijas speciālists.
enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
ideālists Cilvēks, kas tic cildeniem ideāliem, cenšas tos realizēt; cilvēks, kas idealizē īstenību.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
viltvārdis Cilvēks, kas uzdodas par kādu citu, ir piesavinājies cita vārdu.
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
diktators Cilvēks, kas uzspiež citiem savu gribu.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
vīndaris Cilvēks, kas vada un pārzina vīna gatavošanas procesu (parasti rūpnieciski); cilvēks, kas nodarbojas ar vīna gatavošanu.
aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
mahinators Cilvēks, kas veic mahinācijas.
ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
zīmētājs Cilvēks, kas zīmē; cilvēks, kas nodarbojas ar zīmēšanu.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
autodidakts Cilvēks, kas zināšanas ieguvis pašmācības ceļā.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt iecerēto mērķi.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
rēzus pozitīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs ir rēzus faktors.
rēzus negatīvs cilvēks cilvēks, kura asinīs nav rēzus faktora.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
tips Cilvēks, kura izskats un izturēšanās rada neuzticību, izraisa nepatiku.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
redaktors Cilvēks, kura profesionālajos pienākumos ietilpst (iespieddarba) rediģēšana; speciālists (izdevniecībā, redakcijā), kas sagatavo (piem., iespieddarbu) laišanai klajā.
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka garastāvoklis, emocionālā pašsajūta.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
holeriķis Cilvēks, kura temperamenta pamatā ir stiprais, nelīdzsvarotais, kustīgais nervu darbības tips, kam raksturīga ātra, impulsīva rīcība un spēcīgas, ātri izraisāmas jūtas.
ķeceris Cilvēks, kura uzskati, pārliecība vai rīcība ir pretrunā oficiālajām baznīcas doktrīnām, vispārpieņemtajiem uzskatiem.
izdzimtenis Cilvēks, kura uzvedība neatbilst normāla cilvēka dabai; necilvēks; deģenerāts.
jauktenis Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
tukšziedis Cilvēks, kuram nav pēcnācēju.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
pavadītājs Cilvēks, kurš bēru ceremonijā ieradies pavadīt aizgājēju.
tranzītpasažieris Cilvēks, kurš brauc uz citu teritoriju, šķērsojot kādu citu vietu, valsti u. tml.
emigrants Cilvēks, kurš ir izceļojis uz kādu citu valsti.
deportētais Cilvēks, kurš ir ticis ir piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
grāmatu tārps cilvēks, kurš ļoti daudz lasa, kuru interesē vienīgi grāmatas.
žurnālists Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku (1) un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
asinsradinieks Cilvēks, kuru ar kādu citu saista asinsradniecība.
jauniesaucams Cilvēks, kuru iesauc obligātajā karadienestā.
audzēknis Cilvēks, kuru kāds audzina, māca vai ir audzinājis, mācījis.
mīļš Cilvēks, kuru mīl; cilvēks, pret kuru jūt simpātijas, draudzību.
tu Cilvēks, kuru uzrunā, pie kura vēršas un ar kuru ir radniecības, draudzības u. tml. attiecības vai kurš ir ievērojami jaunāks.
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
aizbilstamais Cilvēks, pār kuru nodibināta aizbildnība; cilvēks, par kuru rūpējas, kura intereses aizstāv.
dārgs Cilvēks, pret kuru jūt dziļu sirsnību, mīlestību; tuvs, mīļš cilvēks.
brālis Cilvēks, pret kuru vēršas ar ironiju vai nicinājumu.
peramais zēns cilvēks, uz kuru noveļ vainu, arī izgāž dusmas.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
roka Cilvēks, viņa darbība, rīcība.
radības kronis cilvēks.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
ražošanas attiecības cilvēku attiecības materiālo labumu ražošanas, sadales, maiņas procesā.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
banda Cilvēku grupa ar morāles normām neatbilstošiem uzskatiem un rīcību.
vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
ģimene Cilvēku grupa, kurus saista asinsradniecība – kāda cilvēka visi pēcnācēji; dzimta.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
pasaule Cilvēku kopums, sabiedrība, cilvēce.
prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
mongoloīds Cilvēku rase, kuras pārstāvjiem raksturīga dzeltenīga ādas krāsa, melni mati, plakana seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, īpatnēja acu forma.
džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
strīds Cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu dēļ), kas, parasti, izpaužas asā, satrauktā sarunā, paceltā balsī.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
pelēkā krustaine cinerārija.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
karot Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
liet (savas) asinis cīnīties un tikt ievainotam, krist kaujā, ziedot dzīvību.
izliet savas asinis cīnīties un tikt ievainotam; krist kaujā, ziedot dzīvību.
boksēties Cīnīties, sacensties boksā; cīnīties ar tādiem paņēmieniem, kādus lieto boksā.
nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
izcīnīt cīņu cīņā (kaujā) uzvarēt.
izcīnīt kauju cīņā (kaujā) uzvarēt.
duelis Cīņa starp diviem cilvēkiem vai divām cilvēku grupām, piem., sportistiem.
šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
cīniņš Cīņa; cīkstēšanās.
parters Cīņas sportā – stāvoklis, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
kumēdiņu rādītāji cirka mākslinieki, aktieri.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
rite Cirkulācija.
kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
cirst mežu cirst mežā kokus.
lokoties Cirtoties, būt cirtainam.
plaģiātisms Cita autora darba vai tā daļas uzdošana par savu, publicēšana ar savu vārdu.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
vieta Cita stāvoklī, situācijā.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
citviet Citā vietā, citur.
kā citādi citādā veidā, ne tā.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
sveštautietis Citas tautas piederīgais; cittautietis.
militārā ekspansija citas valsts pakļaušana ar bruņotu spēku palīdzību.
ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
vasarāji Citi kultūraugi (pākšaugi, eļļas augi, šķiedraugi, stiebrzāles), kas vienā veģetācijas periodā attīstās no sēklas līdz tehniskajai gatavībai.
citologs Citoloģijas speciālists.
citronmētra Citronmelisa, ārstniecības melisa.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
otrs Cits (cilvēks).
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
zirnis Cits tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augs, kam ir zirnim līdzīgas sēklas un ziedi; šī auga sēkla.
pārnovads Cits, tālāks novads attiecībā pret novadu, kurā kāds ir dzimis, audzis, dzīvojis.
ekspluatācija Citu cilvēku darba rezultātu izmantošana savā labā.
nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
imigrācija Citu valstu pilsoņu ieceļošana kādā valstī (parasti uz pastāvīgu dzīvi).
citzemju Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
svešzeme Citu zemju, citu valstu; ārzemju.
mierīgie iedzīvotāji civiliedzīvotāji.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
civilprocess Civillietu tiesāšanas kārtība; civillietas izskatīšanas process.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
puscūcis Cūka vecumā no 4 līdz 9 mēnešiem.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
sivēnmāte Cūku mātīte, kurai ir mazuļi; vaislai paredzēta cūku mātīte.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
rūķis Čakls, strādīgs cilvēks.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
evolūcijas teorija Čarlza Darvina mācība par dzīvo būtņu attīstību no citām, tagad jau izmirušām sugām.
fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
četrotne Četru (cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
kvartets Četru cilvēku kopa.
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
čīkstulis Čīkstulīgs cilvēks.
aizčurāt Čurājot aiztecināt (aiz kā).
tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
dabas katastrofa dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
starpteka Dabiska vai mākslīga ūdenstece, kas savieno divas ūdenstilpes, atzars aiz salām u. tml.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
stihija Dabiskā, arī nepieciešamā, patīkamā vide.
šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
saņemt Dabūt (pasta sūtījumu); iegūt (informāciju).
daiļamatnieks Daiļamatniecības speciālists.
literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
rakstniecība Daiļdarbu sacerēšana; literārā darbība.
daiļdārznieks Daiļdārzniecības speciālists.
beletristika Daiļliteratūras sacerējumi prozā.
daiļdarbs Daiļliteratūras sacerējums.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
diferencēt Dalīt, šķirt (pēc kādas pazīmes).
klīdināt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu; kliedēt (2).
kliedēt Dalīt, virzīt (uz vairākām pusēm, uz vairākām vietām), izjaucot (kā) vienību, veselumu.
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
drostaloties Dalīties (par olšūnu pēc apaugļošanās).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
stumbenis Daļa (parasti kājai vai rokai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās).
posms Daļa (piem., dzelzceļa līnijai, autobusa maršrutam) starp divām stacijām, pieturām, arī vietām.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
kāja Daļa, uz kuras balstās (priekšmets, ierīce).
puscaurlaidīgs Daļēji caurlaidīgs.
puscaurspīdīgs Daļēji caurspīdīgs.
pusguļus Daļēji guļus, ar paceltu un atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
pusjucis Daļēji izjucis.
pusoficiāls Daļēji oficiāls.
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
rāpu Daļēji tupus, daļēji – rāpojot uz ceļiem vai četrrāpus.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
zināmā mērā daļēji, nosacīti.
pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
pussabrucis Daļēji, pa pusei sabrucis.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
plikgalvība Daļējs vai pilnīgs matu trūkums (cilvēkam).
neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
īstais daļskaitlis daļskaitlis, kura skaitītājs ir mazāks par saucēju.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
mols Dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no jūras viļņiem, ledus, sanesumiem u. tml.
simtlauciņu Dambrete, kuru spēlē uz galdiņa, kas ir sadalīts 100 lauciņos.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
piestrādāt Darba procesā, strādājot piestiprināt.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
īlens Darba rīks caurumu izduršanai – spalā iestiprināts tievs, smails metāla stienītis.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
dungriņi Darba tērps – bikses ar lencēm pār pleciem.
meistars Darba tiešais vadītājs un organizētājs (kādā ražošanas iecirknī).
mantinieks Darba turpinātājs; pēctecis.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
dzīvais inventārs darba un produktīvie mājdzīvnieki (kādā saimniecībā).
pēctecis Darba, amata, arī tradīciju turpinātājs.
specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
cērte Darbarīks ar asu galu (piem., akmeņu skaldīšanai); cirtnis.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
adata Darbarīks šūšanai – tievs metāla irbulis ar smailu galu un caurumu otrā galā diega ievēršanai.
rušinātājs Darbarīks vai ierīce, mehānisms (kā) rušināšanai.
zoblocis Darbarīks zāģa zobu locīšanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
augļošana Darbība --> augļot; augstu procentu ņemšana par aizdoto naudu.
reducēšana Darbība --> reducēt.
reducēšanās Darbība --> reducēties.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
izdevējdarbība Darbība, kas saistīta ar grāmatu, žurnālu, avīžu u. c. iespieddarbu izdošanu un realizēšanu.
pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
nonākt Darbībā, procesā sasniegt (kādu stāvokli, pakāpi, stadiju).
aijas Darbība, process --> aijāt; šūpojošas, aijājošas kustības.
aizture Darbība, process --> aizturēt.
akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt, apmainīties; apmainīšana, apmainīšanās.
apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
atņemšana Darbība, process --> atņemt.
attece Darbība, process --> attecēt [1]; šķidruma plūsma prom (piem., no kāda orgāna).
būve Darbība, process --> būvēt; būvēšana.
caurskate Darbība, process --> caurskatīt.
celtniecība Darbība, process --> celt; ēku celšana; attiecīgā ražošanas nozare.
dalīšana Darbība, process --> dalīt.
degustācija Darbība, process --> degustēt.
demonstrācija Darbība, process --> demonstrēt.
demontāža Darbība, process --> demontēt; demontēšana.
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
digitalizācija Darbība, process --> digitalizēt.
filtrācija Darbība, process --> filtrēt, filtrēties.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
galvošana Darbība, process --> galvot.
granulācija Darbība, process --> granulēt.
grimšana Darbība, process --> grimt.
iegrime Darbība, process --> iegrimt (4).
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
irdināšana Darbība, process --> irdināt.
izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; izpēte.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
izmaksa Darbība, process --> izmaksāt (1); maksāšana, izmaksāšana.
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
izplešanās Darbība, process --> izplesties; paplašināšanās, palielināšanās.
izsēja Darbība, process --> izsēt.
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt (2).
izslēgšana Darbība, process --> izslēgt(1); (kā) darbības pārtraukšana.
izspiešana Darbība, process --> izspiest.
izstrādne Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana; izstrāde.
izstrāde Darbība, process --> izstrādāt; izstrādāšana.
iztikšana Darbība, process --> iztikt; iztika.
izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
izvade Darbība, process --> izvadīt.
izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
kavēšana Darbība, process --> kavēt.
kavēšanās Darbība, process --> kavēties.
klupšana Darbība, process --> klupt.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
kratīšana Darbība, process --> kratīt.
maiņa Darbība, process --> mainīt, mainīties.
modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
nesaturēšana Darbība, process --> nesaturēt.
nivelēšana Darbība, process --> nivelēt (1), nivelēties.
noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
notece Darbība, process --> notecēt [1].
novade Darbība, process --> novadīt (2); novadīšana prom.
organizācija Darbība, process --> organizēt.
orientēšanās Darbība, process --> orientēties.
padeve Darbība, process --> padot (2).
pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (1); (kā) sadalīšana.
pārdale Darbība, process --> pārdalīt (2); atkārtota sadale.
pāreja Darbība, process --> pāriet.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
pārnese Darbība, process --> pārnest (4).
pārvalde Darbība, process --> pārvaldīt.
pastaiga Darbība, process --> pastaigāties.
piedošana Darbība, process --> piedot [2]; savstarpējo attiecību izlīdzinājums (piem., pēc pāri nodarījuma).
piegāde Darbība, process --> piegādāt; (kā) piegādāšana, nodrošināšana (ar ko).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1); pietece.
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (1).
pieplūde Darbība, process --> pieplūst (3).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (3); intereses izraisīšana.
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
pievade Darbība, process --> pievadīt; (kā) pievadīšanas sistēma.
pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
plūsma Darbība, process --> plūst.
programmēšana Darbība, process --> programmēt.
rēķināšana Darbība, process --> rēķināt.
sacere Darbība, process --> sacerēt.
sadale Darbība, process --> sadalīt (2).
sadale Darbība, process --> sadalīt (5).
salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
saprašana Darbība, process --> saprast.
saspiede Darbība, process --> saspiest; saspiešana.
satece Darbība, process --> satecēt [1] (2).
savilce Darbība, process --> savilkt (4).
savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
simbolizācija Darbība, process --> simbolizēt.
sistematizācija Darbība, process --> sistematizēt.
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
spiešana Darbība, process --> spiest.
strāvojums Darbība, process --> strāvot (2).
šķiršana Darbība, process --> šķirt.
šķiršanās Darbība, process --> šķirties.
šūpas Darbība, process --> šūpot, šūpoties; viļņošanās.
tece Darbība, process --> tecēt [1].
tiece Darbība, process --> tiekties; tiekšanās.
trīce Darbība, process --> trīcēt.
utilizācija Darbība, process --> utilizēt.
uzlidojums Darbība, process --> uzlidot (1, 3).
vulgarizācija Darbība, process --> vulgarizēt; panākt, būt par cēloni, ka kas (piem., atziņas, idejas) kļūst vulgāras.
vulkanizācija Darbība, process --> vulkanizēt.
ņirba Darbība, process → ņirbēt (2).
apbūve Darbība, process, arī rezultāts --> apbūvēt.
izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
izvēle Darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1).
novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
pārbīde Darbība, process, arī rezultāts --> pārbīdīt (1).
pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
socializācija Darbība, process, arī rezultāts --> socializēt, socializēties.
socioloģizācija Darbība, process, arī rezultāts --> socioloģizēt, socioloģizēties.
trūde Darbība, process, arī rezultāts --> trūdēt.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
neceļš Darbība, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, morāli pagrimst.
akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
uzraudzība Darbība, stāvoklis --> uzraudzīt; sistēma, kas nodrošina kāda procesa, parādības novērošanu un regulēšanu.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
zemskare Darbība, stāvoklis, kurā kājas pēda, arī tās daļa skar zemi (piem., skrienot, lecot).
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
mirgošana Darbības process --> mirgot.
niķis Darbības traucējumi, īpatnības.
disfunkcija Darbības traucējums, nefunkcionēšana.
nopelns Darbības vai rīcības rezultāts.
iraid Darbības vārda "būt" novecojusi 3. personas forma; ir [1].
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
pasīvs Darbības vārda ciešamā kārta.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
nākotne Darbības vārda laika forma, kas norāda uz darbības norises laiku pēc runas momenta.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
nenoteiksme Darbības vārda pamatforma, kas vispārīgi nosauc darbību.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
modelis Darbības, funkcionēšanas veids.
ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
motivācija Darbības, rīcības pamatojums, izskaidrojums.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
dzīt Darbināt (ierīci, mehānismu) – par motoru, enerģijas avotu u. tml.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš u. tml.).
zvanīt Darbinot mehānisku ierīci, panākt, ka cita signālierīce rada skaņas; saukt kādu pie telefona.
zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
grāmatsietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; sietuve.
austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kur miecē jēlādas.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
krāsotava Darbnīca, cehs, kur krāso.
virpotava Darbnīca, cehs, kur virpo.
adītava Darbnīca, cehs, kurā ada ar mašīnām.
kārstuve Darbnīca, cehs, kurā kārš.
garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
ateljē Darbnīca, kurā izgatavo dažādus izstrādājumus pēc individuāliem pasūtījumiem.
ceplis Darbnīca, uzņēmums ar šādu krāsni.
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli; iegūt (kā) labvēlību.
uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
pukstēt Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
samalt Darbojoties sasmalcināt.
malt Darbojoties smalcināt (ko).
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
šancēt Darboties (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
strādāt Darboties, funkcionēt (par organismu, tā daļām); funkcionēt (par fizioloģiskiem vai psihiskiem procesiem).
mesties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem, tikt traucētam kustībā, ķerties, aizķerties (piem., par kājām).
niķoties Darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
pretdarboties Darboties, lai izraisītu pretēju darbību citai darbībai, arī lai vērstos pret citu darbību, stāvokli u. tml.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
velte Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot, jaucot u. tml. neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
gurdināt Darīt gurdenu, vāju, nespēcīgu.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
gatavoties Darīt visu nepieciešamo (kā) īstenošanai; būt gatavam, tikt gatavotam (turpmākai darbībai).
posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
rādīt Darīt zināmu (ceļu, kustības virzienu); ļaut, dot iespēju, ka (kāds) dodas (kurp).
norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
cēlājs Darītājs --> celt.
cēlējs Darītājs --> celt.
izcirtējs Darītājs --> izcirst.
izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
malējs Darītājs --> malt; cilvēks, kas strādā maltuvē, dzirnavās.
metējs Darītājs --> mest; sportists, kas specializējies kādā mešanas disciplīnā.
mīlētājs Darītājs --> mīlēt; cilvēks, kas mīl.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
nirējs Darītājs --> nirt; sportists, kas specializējies niršanā.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
spridzinātājs Darītājs --> spridzināt; cilvēks, kas spridzina.
sūcējs Darītājs --> sūkt; sūcējkukainis.
tecinātājs Darītājs --> tecināt [1].
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
koordināte Dati, ziņas (piem., adrese, telefona numurs), pēc kurām var atrast (kādu personu, iestādi u. tml.).
lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
diskvedis Datora ierīce, kas nodrošina datu ierakstīšanu un nolasīšanu no diskiem; draiveris.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
kompjuterizācija Datorizācija.
tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
lieldators Dators (ar lielu atmiņas ietilpību), kuru (iestādē, organizācijā u. tml.) izmanto par galveno datoru.
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
kompjūterspeciālists Datorspeciālists.
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
programmatūra Datoru programmas, procedūras un ar tām saistītā dokumentācija un dati, kas nepieciešami datoru sistēmas darbībai.
kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
izvade Datu pārsūtīšana no pamatatmiņas uz ārējām ierīcēm.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
(par) galvas tiesu Daudz pārāks (salīdzinājumā ar kādu citu).
rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
divkārtējs Daudz spēcīgāks, intensīvāks (piem., par jūtām, spēku).
divkāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
trīskāršs Daudz spēcīgāks, kāpināts (piem., par jūtām, spēku).
divkārtīgs Daudz spēcīgāks, lielāks (piem., par jūtām, spēku).
noplēsties Daudz strādājot, nomocīties, ļoti nopūlēties.
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
notramdīt Daudz tramdot, nomocīt.
trīskārt Daudz vairāk, spēcīgāk.
pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
partija Daudzbalsīga skaņdarba sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai; šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
ehinācija Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar purpursarkaniem ziediem [Echinacea purpurea].
pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
pumpēties Daudzkārt atspiesties ar rokām (no zemes, arī citas pamatnes).
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
multinacionāls Daudznacionāls.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
perspektīvs Daudzsološs (par cilvēkiem).
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
pentagons Daudzstūris ar piecām virsotnēm; piecstūris.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
pusmiljons Daudzums, skaits – piecsimt tūkstoši, puse no miljona.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
veidne Dažādas formas trauks pārtikas izstrādājumu cepšanai.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
rūpniecības preces dažādas plaša patēriņa preces, izņemot pārtiku.
takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
krustu Dažādos virzienos, viscaur.
šķērsu Dažādos virzienos, viscaur.
diferents Dažāds, atšķirīgs, citāds.
raibs Dažāds, nevienāds (pēc sava sastāva, satura u. tml.).
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
jautājumu krustugunis dažādu jautājumu pēkšņa uzdošana kādam cilvēkam.
dezinsekcija Dažādu kaitīgu kukaiņu (mušu, odu, blusu, utu u. tml.) iznīcināšana.
mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
topāzs Dažādu krāsu, arī bezkrāsains minerāls, kura caurspīdīgie kristāli ir dārgakmeņi.
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
kupāža Dažādu vīna šķirņu (arī citu dzērienu) sajaukšana, lai uzlabotu to garšu vai izskatu.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
variācija Dažu (kā) struktūras elementu, to savstarpējo attiecību maiņa; tas, kas ir radies šādas maiņas rezultātā.
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
pupa Dažu citu tauriņziežu dzimtas, arī dažu citu dzimtu augu sēkla, auglis.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
anabioze Dažu dzīvu būtņu, kā arī organismu spēja atkal atjaunot dzīvības procesus.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
imunitāte Dažu vispārēju likumu neattiecināšana uz personām, kam valstī ir īpašs stāvoklis.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
ziemas mēneši decembris, janvāris, februāris.
vilku mēnesis decembris.
decimāldaļa Decimāldaļskaitlis.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
spars Dedzība, neatlaidība (darbībā, rīcībā).
fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
prozelītisms Dedzīga uzticība jaunpieņemtai reliģiskai mācībai vai pārliecībai.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
apustulis Dedzīgs kādas mācības vai idejas aizstāvis, propagandētājs.
temperamentīgs Dedzīgs, arī vitāls (par cilvēku).
sparīgs Dedzīgs, neatlaidīgs (par cilvēku).
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
sadedzināt Dedzinot iznīcināt.
nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
defektologs Defektoloģijas speciālists.
vērpe Deformācija, kas rodas stienī, ja tā galam pielikts spēku pāris, kura spēka moments ir paralēls stieņa asij.
bīde Deformācija, kas rodas tādu spēku iedarbībā, kuri tiecas vienu ķermeņa daļu nobīdīt attiecībā pret otru.
liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
uzdegums Degšanas procesā radies vielu slānis uz (kā) virsmas.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
nāss Deguna dobuma atvere uz ārpusi, caur kuru elpojot plūst gaiss.
šķaudīt Deguna gļotādas kairinājuma dēļ ar troksni izgrūst gaisu spēcīgā, īsā izelpā.
dīzeļdegviela Degviela dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru darbināšanai, kura sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma un kuras kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
degmaisījums Degvielas maisījums ar gaisu vai citu oksidētāju, lai panāktu pilnīgāku un ātrāku degvielas sadegšanu.
benzīntanks Degvielas uzpildes stacija.
osteohondroze Deģeneratīvs process kaulā un skrimslī.
letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
dansings Deju zāle; kafejnīca, restorāns ar deju zāli.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
skulptūra Dekoratīvā tēlniecība.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
medicīniskās dēles dēles, kuras izmanto medicīnā, asiņu atsūkšanai asinsrites slimību ārstēšanā.
veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
ačtele Dem. --> acs.
actiņa Dem. --> acs.
baltrocītis Dem. --> baltrocis.
celiņš Dem. --> ceļš.
cepurīte Dem. --> cepure.
cīrulītis Dem. --> cīrulis.
cūciņa Dem. --> cūka.
ērcīte Dem. --> ērce.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
klucītis Dem. --> klucis.
lācītis Dem. --> lācis.
plācenītis Dem. --> plācenis.
pleciņš Dem. --> plecs.
pūcīte Dem. --> pūce.
svecīte Dem. --> svece.
tējkanniņa Dem. --> tējkanna; neliela (parasti fajansa vai porcelāna) tējkanna tējas uzlējuma gatavošanai.
dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
demogrāfs Demogrāfijas speciālists.
demokrātisms Demokrātijas principu atzīšana un realizēšana.
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
parādīt klasi demonstrēt izcilas spējas, izcilu prasmi, māku.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
dendrologs Dendroloģijas speciālists.
depozītu operācija depozītoperācija.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
kalnrūpniecība Derīgo izrakteņu ieguves rūpniecība (kas aptver to izpēti, ieguvi un bagātināšanu).
dabas bagātības derīgu izrakteņu vai citu dabisku izejvielu krājumi.
kvalitāte Derīguma, vērtības atbilstība kādiem nosacījumiem, normām.
putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
kupāti Desai līdzīgs gruzīnu nacionālais ēdiens no maltas gaļas, sīpoliem, ķiplokiem un garšvielām.
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
ožamais spirts desmitprocentīgs amonjaka šķīdums ūdenī ar raksturīgu asu smaku.
pārtvaice Destilācija.
destilāts Destilācijas (pārtvaices) produkts.
kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
nazis Detaļa ar asu šķautni (mehānismā, ierīcē).
bukse Detaļa ar caurumu vidū divu kustīgu elementu savienošanai (mehānismos).
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
skrāpis Detaļa, elements ar paaugstinājumiem (transporta mehānismā, ierīcē u. tml.) kā savākšanai, saturēšanai.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
savienotājs Detaļa, elements, arī ierīce, ietaise u. tml. (kā) savienošanai.
lente Detaļa, ierīce – gara, slīdoša josla (kā) pārvietošanai.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
atloks Detaļa, kas nodrošina (piem., cauruļvada) savienojuma hermētiskumu un izturību.
pusass Detaļa, kas pārnes rotācijas kustību uz (automašīnas) dzenošajiem riteņiem.
virzulis Detaļa, kas, blīvi iegulstot (mašīnas, ierīces) cilindrā, pārvietojas, virzās pa to cilindra ass virzienā.
skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
sacienāt Devīgi, bagātīgi pacienāt.
deviņnieks Deviņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
karbols Dezinfekcijas līdzeklis.
plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
hlorēt Dezinficēt ar hlorkaļķiem vai hlora gāzi (parasti dzeramo ūdeni).
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
dialektologs Dialektoloģijas speciālists.
tēvs Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas.
parīt Dienā pēc rītdienas.
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt [2].
rītdiena Diena pēc šodienas.
rīt Dienā pēc šodienas.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
pastardiena Diena, kad laicīgā pasaule ies bojā un kad notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
uzdienēt Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
uzkalpoties Dienējot, pakāpeniski iegūstot augstākas dienesta pakāpes, iegūt (kādu dienesta pakāpi) – piemēram, karadienestā, policijā.
jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
darbadiena Diennakts daļa, kurā cilvēks strādā algotu darbu.
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
dietologs Dietoloģijas speciālists.
Dieva griba Dieva nodoms, rīcība.
svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
aleluja Dieva slavināšanas sauciens (jūdaismā un kristietībā).
pastarā tiesa Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
elkdievība Dievību vai garus personificējošu tēlu, elku pielūgšana.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
oblāta Dievmaize (parasti Romas katoļu baznīcā).
prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
patāls Diezgan attāls, samērā tāls (par radniecību).
pašvaks Diezgan nespēcīgs, pavārgs.
paplāns Diezgan trūcīgs.
paticams Diezgan, samērā ticams.
patrūcīgs Diezgan, samērā trūcīgs.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
diplomātiskā imunitāte diplomātiskā pārstāvja un pārstāvniecības telpu neaizskaramība.
vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
memorands Diplomātisks dokuments ar oficiālu izklāstu kādā jautājumā; oficiāls iesniegums citai valstij.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
rājiens Disciplināra soda veids; attiecīgais sods.
disciplinārs sods disciplinārsods.
disciplinārais sods disciplinārsods.
pašdisciplīna Disciplīnas attiecināšana uz sevi, tās ievērošana pēc paša gribas.
optiskais disks disks, kurā informāciju ieraksta un nolasa ar lāzera stara palīdzību.
koloīdi Dispersas sistēmas ar ļoti augstu sasmalcinājuma pakāpi.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
parkūrs Distance ar mākslīgiem šķēršļiem (jāšanas sportā); sacensības šādā distancē.
mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
dīvainība Dīvaina rīcība, paradums; īpatnība.
brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
bastards Divām dažādām sugām vai ģintīm piederīgu vecāku pēcnācējs; hibrīds.
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
šņācenis Divcentru spraudzenis (š vai ž).
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
specializēts Divd. --> specializēt; tāds, kas iegūst speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
sudrabkāzas Divdesmit piecu gadu kāzu jubileja.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
jūs Divi vai vairāki cilvēki, kurus uzrunā, pie kuriem vēršas.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
dubultporcija Divkārša porcija.
sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
divkosis Divkosīgs cilvēks.
apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
proporcija Divu attiecību vienādība.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
paralēlisms Divu parādību satuvinājums (bez salīdzinātājvārda), kas izceļ tajās līdzīgo vai atšķirīgo.
intervāls Divu skaņu augstuma attiecība.
kopspēle Divu vai vairāku aktieru vienlaicīgs tēlojums.
polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
sinhronizācija Divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku.
konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
unisons Divu vai vairāku vienāda augstuma skaņu vienlaicīgs skanējums.
tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
vēderguļa Dizentērija; arī asiņaina caureja.
nobilis Dižciltīgais, aristokrāts.
bruņniecība Dižciltīgas izcelsmes bruņinieku privileģēta kārta.
patricietis Dižciltīgs romietis.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
dižmanis Dižmanīgs cilvēks.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
gnu Dobradžu dzimtas liels pārnadzis, kas izskatās pēc zirga ar vērsim līdzīgu galvu.
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
sirds Dobs asinsrites centrālais orgāns, kas ar muskuļu ritmisku darbību (saraušanos un atslābšanu) izraisa nepārtrauktu asinsplūsmu pa asinsvadiem.
pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
dobulis Dobums (2) (acīm).
orbīta Dobums galvaskausā, kurā atrodas acs ābols.
docentūra Docenta vieta, amats.
docentūra Docentu kopums augstskolā.
iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
portretfilma Dokumentāla filma, reportāža par kādu cilvēku vai cilvēku grupu.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
pārrakstīt Dokumentāri nokārtot īpašuma tiesību piešķiršanu (citai personai).
arhivālijas Dokumenti, manuskripti u. c., kas glabājas arhīvā; atsevišķi sakārtoti un publicēti arhīvu materiāli.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
avots Dokuments, grāmata, raksts u. tml., ko izmanto pētniecības darbā.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
protokols Dokuments, kurā ietverts (kā) gaitas secīgs pieraksts.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
rēķins Dokuments, kurā ir norādīta maksājamā naudas summa (par piegādāto preci, izmantoto pakalpojumu).
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
gudrot Domās (ko) risināt, apcerēt u. tml.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
deklarācija Domas, faktu u. tml. izklāsts daiļdarbā bez tēlainības, bez emocionalitātes.
aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
abstrahēt Domāšanas procesā nošķirt (no mazāk svarīgā, nebūtiskā), akcentējot galveno; vispārināt.
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
sadomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, sacerēt; izdomāt (piem., rodot atbildi uz kādu jautājumu).
doma Domāšanas process.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
domnieks Domes loceklis.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
telepātija Domu pārraidīšana, spēja no attāluma uztvert cita cilvēka domas.
sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
ēdināt Dot (cilvēkam) ēst.
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
pamest ar acīm dot norādījumu, zīmi ar acīm (tās pamirkšķinot, piemiedzot u. tml.).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
pamielot Dot paēst, padzert; pacienāt.
gausināt Dot svētību; dot pārticību, labklājību.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus; pamirkšķināt.
mirkšķināt Dot zīmi (ar acīm), nolaižot un paceļot plakstiņus.
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
iziet Doties ceļā kājām.
aizceļot Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
spriņģot Doties, iet bez īpašas vajadzības, parasti labā noskaņojumā (no cita pie cita).
pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
draiskulis Draiskulīgs cilvēks; draiskulīgs dzīvnieks.
varoņdrāma Drāma, kurā ar zināmu romantisku pacēlumu attēlota viena vai vairāku varoņu cīņa par cildeniem ideāliem.
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
remarka Dramatiskā sacerējumā – īss autora paskaidrojums, kas sniedz informāciju par darbības vietu, laiku, tēla rīcību u. tml.
aina Dramatiska sacerējuma (lugas) cēliena daļa.
skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
izrāde Dramatiska, arī teatrāla situācija.
luga Dramatisks sacerējums, kas paredzēts izrādīšanai teātrī.
ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
klusums pirms vētras draudīgs klusums, miers pirms satraucošiem notikumiem.
māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
nodeva Draudzes locekļu maksājums baznīcai.
pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
nodrīvēt Drīvējot aizpildīt (spraugas); drīvējot ciet spraugas, noblīvēt.
argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
varonīgs Drosmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
vīrišķīgs Drosmīgs, bezbailīgs; tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiski principi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
baisma Drūma, nomācoša izjūta; baigs pārdzīvojums.
bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
sadrupināt Drupinot sasmalcināt.
izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
izdrupt Drūpot kļūt robainam, bedrainam, caurumainam.
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs, piem., pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas.
aizducināt Ducinot aizvirzīties.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Dūcinot ievirzīties (kur iekšā).
pieducināt Ducinot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
pieducināt Ducinot piebraukt (pie kā, kam klāt).
atducināt Ducinot tuvoties, atkļūt šurp.
aizdūkt Dūcot aizvirzīties.
nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
piedūkt Dūcot piepildīt ar skaņām (ko).
mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
dumiķis Dumjš cilvēks.
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
dūmdesa Dūmos cieti žāvēta desa.
kvēpi Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
rieris Dūmu eja, dūmvads; ieris; cuka.
kinžals Duncis ar samērā slaidu, smailu abpusēji asu asmeni un rokturi, kam ir šķērsis.
stilets Duncis ar trīsšķautņu asmeni.
dūcis Duncis.
pēlis Dūnu sega; ar dūnām pildīts matracis.
pīķis Duramais ierocis – garā kātā nostiprināts smails asmens.
šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
tirpoņa Durstoši sāpīga, kņudoša sajūta, kas saistīta ar asinsrites, nervu darbības traucējumiem.
izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
agresija Dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība.
iešņākties Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
žultsbeka Dusmīgs, ļauns, arī ļaunatminīgs cilvēks.
sirdīgs Dusmīgs, nikns, arī sašutis (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
aizkapa dzīve dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
fabula Dzejolis (retāk īss prozas darbs) ar pamācošu vai satīrisku saturu.
rīme Dzejolis, pants (parasti ar primitīvām atskaņām, bez lielākas mākslinieciskas vērtības).
piecrinde Dzejolis, pants ar piecām rindām.
dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
riboflavīns Dzeltena, kristāliska viela, kas piedalās organisma vielmaiņas procesos; B₂ vitamīns.
zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
distance Dzelzceļa administratīvi teritoriālā vai tehniskā iedalījuma vienība.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
pusvagons Dzelzceļa kravas vagons ar vaļēju virsbūvi.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
starpstacija Dzelzceļa stacija, kam ir palīgfunkcijas satiksmē.
dzelzceļa mezgls dzelzceļa stacija, kurā savienojas vairākas dzelzceļa līnijas.
vagonu parks Dzelzceļa tīklā esošais vagonu kopums.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
tamburs Dzelzceļa vagona priekštelpa.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
pārnesums Dzenošās un dzenamās (kāda mehānisma) daļas griešanās ātrumu attiecība; mehānisms, kas nodrošina šādu attiecību.
dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko kopā kāds dzer.
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).
šņabot Dzert degvīnu vai citu alkoholisku dzērienu.
sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
dzērvenājs Dzērveņu cers; dzērvenēm apaugusi vieta.
izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
radiators Dzesēšanas ierīce (iekšdedzes motoros).
izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
izdzēst Dzēšot iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
bards Dziedātājs, kas izpilda paša sacerētas dziesmas.
popdziedātājs Dziedātājs, kas specializējas popmūzikas skaņdarbu izpildīšanā.
kamerdziedātājs Dziedātājs, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedonis.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
kamerdziedonis Dziedonis, kas specializējies kamermūzikas skaņdarbu izpildīšanā; kamerdziedātājs.
dziedātājs Dziedonis; cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
dzimumdziedzeri Dziedzeri, kas izstrādā dzimumšūnas, arī dzimumhormonus (cilvēkiem un zīdītājiem).
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
solodziesma Dziesma, kas rakstīta solo izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
šansons Dziesma, romance (franču kultūrā).
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
dziedājums Dziesmas vai cita vokālā skaņdarba izpildījums (dziedot).
caurums Dziļa brūce, bojājums (kādā ķermeņa daļā).
pietāte Dziļa cieņa, godbijība.
respekts Dziļa cieņa, godbijīga attieksme.
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
danga Dziļi iebraukta gramba, bedre (zemes ceļā).
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
dekoltē Dziļš sievietes tērpa izgriezums, kas atsedz plecus, krūšu vai muguras augšējo daļu.
ciets Dziļš, ciešs.
salds Dziļš, netraucēts, labs (par miegu).
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
skalbju dzimta dzimta, kurā ietilpst, piem., gladiolas, frēzijas, montbrēcijas, krokusi.
asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
dzimtļaudis Dzimtcilvēki.
dzimtzemnieks Dzimtcilvēks.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
grupveida sekss dzimumattiecības ar vairākiem partneriem vienlaikus.
sadzīvot Dzimumattiecībās iegūt (bērnu).
incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
sekss Dzimumattiecības, dzimumdzīve.
metams Dzimumloceklis.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī.
dzinēja tilpums dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).
acotnis Dzinums, kas izaudzis no iepriekšējā gada acojuma.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
melderiene Dzirnavniece.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
izdzenāt Dzīt no vienas vietas uz citu, šurpu turpu.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
šūna Dzīva organisma uzbūves pamatvienība un mazākā dzīvā sistēma, kurā norisinās visi dzīvības procesi.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
bioloģiskā oksidācija dzīvās šūnās norisošo oksidēšanās reakciju kopums.
kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
zelta likums dzīves pamatprincips, vadlīnija, kas ir jāievēro vienmēr, visos gadījumos.
drāma Dzīves situācija, kas saistīta ar spēcīgiem pārdzīvojumiem.
možs Dzīvespriecīgs, enerģisks; arī spirgts, darbīgs, rosīgs.
esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
reanimācija Dzīvības procesu atjaunošana organismā; atdzīvināšana.
transports Dzīvības procesu izraisīta (kā) virzība, pārvietošanās organismā, tā daļās.
veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība.
karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
uzvedība Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei.
monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
pinkainis Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
ērbēģis Dzīvojamā māja; arī saimniecības ēka.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
palikt puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
veģetēt Dzīvot bezmērķīgi, nelietderīgi, bez garīgiem centieniem; arī dzīvot trūcīgi.
dzīvo kā suns ar kaķi dzīvot nesaticīgi, naidīgi.
dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
dzīvot plaši dzīvot pārticībā, bezrūpīgi.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
sadzīvot Dzīvot, arī darboties ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu).
satikt Dzīvot, arī darboties, strādāt ciešā saistībā, labās attiecībās (ar kādu); sadzīvot (1).
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
sisties Dzīvot, ļoti grūti, smagi strādājot, cīnoties ar trūkumu un pārvarot materiālās grūtības.
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
mitināties Dzīvot, uzturēties (kur) – par cilvēkiem.
klons Dzīvu organismu pēcnācēji vai šūnas, kas radītas bezdzimumvairošanās ceļā un ir ģenētiski identas.
uzbudinājums Dzīvu šūnu īpaša reakcija uz kairinājumu; bioloģiska reakcija, kas saistīta ar šūnas ķīmiskām, fizikālām un funkcionālām pārmaiņām.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.–1945. gadā veica nacisti.
Tora Ebreju svētie raksti, kas atbilst Bībeles pirmajām piecām (Mozus) grāmatām.
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
uzecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, augsni).
noecēt Ecējot apstrādāt.
ieecēt Ecējot iestrādāt.
izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
saldūksne Ēdama sēne ar balti dzeltenu gļotainu cepurīti un baltu, sīvu piensulu [Lactarius resimus].
krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
vilnītis Ēdama sēne ar rozā cepurīti un kātiņu [Lactarius torminosus].
lāču beka ēdama sēne ar spīdīgu kastaņbrūnu cepurīti.
cūcene Ēdama sēne ar tumšu, zaļganbrūnu cepurīti. [Lactarius turpis].
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
ciedru rieksti ēdamas ciedru čiekuru sēklas (dažām sugām).
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko cienā ciemiņus.
steiks Ēdiens – cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
eskalops Ēdiens – cepta gaļas šķēle no (cūkas, liellopa) vidukļa vai pakaļkājas mīkstuma.
šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
sacepums Ēdiens – vienmērīgā karstumā (piem., cepeškrāsnī) cepts vairāku produktu kārtojums vai sajaukums.
zīdenis Ēdiens no pupām, zirņiem, grūstiem miežu graudiem, arī kartupeļiem un žāvētas cūkgaļas; grūdenis.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
salds Ēdiens, dzēriens, kas satur samērā daudz cukura; arī saldēdiens.
viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
salāti Ēdiens, kas ir pamatā gatavots no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, pievienojot mērci, etiķi, eļļu.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
pavārs Ēdienu gatavošanas speciālists.
ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
barot Ēdināt (cilvēkus).
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem.
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā.
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
sudrabegle Egle ar pelēcīgi zilganām skujām.
vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
eģiptologs Eģiptoloģijas speciālists.
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Savienības Padome Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju pārstāvības institūcija.
Eiropas Komisija Eiropas Savienības izpildvaras institūcija.
eiro Eiropas Savienības naudas vienība; attiecīgā naudaszīme, monēta.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
gāte Eja, ceļš; gatve.
gaņģis Eja, ceļš.
sēklas noplūde ejakulācija.
kājām Ejot (nebraucot, nejājot u. tml.).
iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
ieturēt soli ejot pielāgoties cita gaitai, ātrumam, virzienam.
staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
noiet Ejot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
vadāt Ejot vest (cilvēkus, piem., aicinot nākt līdzi), parasti vairākkārt, uz dažādām vietām.
iepērties Ejot, braucot ievirzīties (vietā, no kuras grūti tikt ārā).
aizkratīties Ejot, braucot nonākt, nokļūt (kur).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
pārvietoties Ejot, braucot, riņķojot u. tml. virzīties (kur, pa kurieni).
mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
ietriekties Ejot, skrienot, braucot u. tml. ievirzīties (šķērslī), atsisties (pret to).
noklīst Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
radionams Ēka, kurā izvietotas radio (1) studijas, redakcijas u. tml.
dzirnavas Ēka, kurā uzstādīta šāda ierīce.
mītne Ēka, telpa vai telpas, arī vieta, kur (uzņēmums, iestāde, organizācija) atrodas, darbojas.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
policija Ēka, telpa, kur šī institūcija darbojas.
belveders Ēkas izbūve (piem., tornītis, terase) vai dārza celtne, no kuras paveras skaists skats.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
ekonomists Ekonomikas speciālists.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
kinoekrāns Ekrāns (kinoteātrī), uz kura projicē kinofilmas.
gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
sesija Eksāmenu un ieskaišu laiks (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs) pēc katra semestra.
saekselēt Ekselējot sasmalcināt.
dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
pasaule Eksistences, esamības forma; materiālā realitāte.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
eksperts Ekspertīzes veicējs.
noslodze Ekspluatācijas intensitāte.
reeksportēt Eksportēt no ārzemēm ievestās preces uz citu valsti bez to pārstrādes.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
šiks Elegants, īpaši izsmalcināts; arī dārgs, grezns.
šiks Elegantums, īpaša izsmalcinātība; arī dārdzība, greznība.
radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
elektriskais kamīns elektriska sildierīce.
klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
elektroterapija Elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
bioelektriskie potenciāli elektriskie potenciāli dzīvās šūnās un audos.
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
instalācija Elektrisko vadu, kabeļu un attiecīgo ierīču kopums (telpā, ēkā).
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
induktors Elektromagnētiska ierīce karsēšanai.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
elektronika Elektroniska ierīce vai ierīču kopums.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu ārstnieciskā nolūkā).
pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
sēkt Elpojot radīt šņācošu skaņu (piem., elpošanas traucējumu dēļ).
elpceļi Elpošanas ceļi.
izelpa Elpošanas cikla daļa, kurā gaisu izvada no plaušām.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
uzelpot Elpot ar dziļu, spēcīgu ieelpu un izelpu, nomierinoties pēc sasprindzinājuma, uzbudinājuma u. tml.; sākt elpot atviegloti.
bronhi Elpvada sazarojumi plaušās, pa kuriem cirkulē gaiss.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
oleums Eļļains, gaisā kūpošs šķidrums – koncentrēta sērskābe.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
klaids Emigrācija, trimda.
smaidiņš Emocijzīme; smailijs.
smailijs Emocijzīme.
patoss Emocionāla pacilātība, liela jūsma, aizgrābtība; arī aizrautība, entuziasms; šādu jūtu izpausme.
ēna Emocionālā stāvokļa, kā negatīva izpausme (sejā u. tml.).
aizķert Emocionāli aizskart; aizvainot.
spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā.
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
sentimentāls Emocionāli jūtīgs, viegli aizkustināms.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
izjust Emocionāli novērtēt.
dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
iejūtīgs Emocionāli smalks.
pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
līdz dvēseles dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu būtni, ļoti lielā mērā.
kā uguns Emocionāli straujš, ātri uzbudināms; arī straujš (darbībā, rīcībā).
sajust Emocionāli uztvert; izjust.
sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piem., psihē).
līdzcietība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, ciešanām un vēlēšanās palīdzēt; līdzjūtība.
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
mulsums Emocionāls stāvoklis – biklums, kautrums, arī neērtības, nedrošības izjūta.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
garastāvoklis Emocionāls stāvoklis, emocionāla pašsajūta; noskaņojums, oma.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
dusmas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, sašutums, niknums.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
niknums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, sašutums, arī agresivitāte.
žēlums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas skumjas, sāpīgs pārdzīvojums, līdzjūtība.
sašutums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, dusmas, nosodījums (piem., par kādu nevēlamu rīcību, norisi).
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
žēlabas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
sajūta Emocionāls stāvoklis, noskaņojums.
rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
dedzīgs Emocionāls, temperamentīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca, enciklopēdija.
enciklopēdiska vārdnīca enciklopēdisks izdevums, kurā doti jēdzienu skaidrojumi ar minimālu faktu materiālu.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
enerģētiķis Enerģētikas speciālists.
kvēle Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
dzīvīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
jauneklīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs, spēka pilns (par cilvēku).
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
entomologs Entomoloģijas speciālists.
sargeņģelis Eņģelis, kas Dieva uzdevumā sargā cilvēku.
epidemiologs Epidemioloģijas speciālists.
ērcīte Ērce, kas parazitē uz cilvēka ādas vai mata maisiņa un tauku dziedzera atverē.
smidzis Ērce; ērcīte.
stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
sarkanie asinsķermenīši eritrocīti.
asins grimšana eritrocītu grimšanas reakcija.
mazasinība Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; anēmija.
anēmija Eritrocītu skaita un hemoglobīna daudzuma samazināšanās asinīs; mazasinība.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
parādība Esamības un attīstības izpausmes forma (piem., process, stāvoklis, īpašība).
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
uzēsties Ēst (parasti daudz, tik, cik gribas); šādi ēdot, palielināt ķermeņa masu.
iestiprināties Ēst, dzert (parasti pēc kā nogurdinoša, remdējot izsalkumu, slāpes).
cienāties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos).
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
etimologs Etimoloģijas speciālists.
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
nometnieks Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas dzīvo vienā pastāvīgā vietā; pretstats: klejotāji.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
etnogrāfs Etnogrāfijas speciālists.
autohtoni Etnoss vai etnogrāfiska grupa, kas no laika gala dzīvo attiecīgajā zemē; pamatiedzīvotāji, pirmiedzīvotāji.
saēvelēt Ēvelējot sasmalcināt (dārzeņus).
eveni Evenkiem radniecīga tauta, kas dzīvo pie Ohotskas jūras un Jakutijas ziemeļdaļā.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru.
apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
mutagēni Faktori, kas izraisa mutāciju.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
federalizācija Federācijas izveides process.
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
fotofilma Filma fotogrāfisku attēlu iegūšanai ar vecā tipa fotoaparātiem; filma (1).
dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
filologs Filoloģijas speciālists.
atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
filozofs Filozofijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar filozofiju.
transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
transakcija Finansiāls, komerciāls darījums darījums.
fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
auditorfirma Firma, kas veic auditu.
kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
cietvielu fizika fizikas nozare, kas pētī cietu vielu uzbūvi un īpašības.
termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
fiziķis Fizikas speciālists.
fiziologs Fizioloģijas speciālists.
dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
sirds trokšņi fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem rodas citas skaņas.
kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
fizioterapeits Fizioterapijas speciālists.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
grūtums Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
vingrs Fiziski attīstīts, veikls, lokans (par cilvēku, tā ķermeni).
sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
kalanētika Fizisko vingrinājumu sistēma muskulatūras un locītavu trenēšanai.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
flegma Flegmatisks cilvēks vai dzīvnieks.
flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatiskais temperaments.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
folkloristika Folkloras pētniecība.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
folklorists Folkloristikas speciālists.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
fonētiķis Fonētikas speciālists.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
manierisms Formas pārsmalcinātība, pārspīlējums, samākslotība.
pagona Formas tērpa uzplecis.
noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
fotosesija Fotografēšanas process, kuru veic (profesionāls) fotogrāfs.
polaroīdfotogrāfija Fotogrāfija, kura ir gatava drīz pēc fotografēšanas.
ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
kilohercs Frekvences mērvienība – 1000 svārstību sekundē [kHz].
moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
ftiziatrs Ftiziatrijas speciālists.
eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
lineāra funkcija funkcija, kuras grafiskais attēls ir taisne.
loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
ekstrēms Funkcijas maksimums vai minimums.
diferenciālis Funkcijas pieauguma galvenā lineārā daļa.
blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
doplerogrāfija Funkcionāla asinsvadu izmeklēšanas metode.
proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
vadības ierīce funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
vadības bloks funkcionāls bloks visu datora ierīču automātiskai vadībai.
neirastēnija Funkcionāls nervu sistēmas vājums.
motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
akorddarbs Gabaldarbs, kas salīgts pēc akorda principa.
strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
kvartāls Gada ceturksnis (trīs mēneši).
aprīlis Gada ceturtais mēnesis.
mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādēs.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
veģetācijas periods gada periods, kad noris augu augšana un attīstība; laiks, kas nepieciešams auga attīstībai (parasti laiks no kultūrauga sējas līdz tā novākšanai).
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
audzēt čūsku azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
audzēt odzi azotē gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
reize Gadījums, arī brīdis (starp citiem līdzīgiem gadījumiem, brīžiem).
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
juniors Gados jaunu sportistu vecumgrupa (parasti līdz 21 gada vecumam).
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
seniors Gados vecāks vai vecs cilvēks; pensionārs.
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
seniors Gados vecāku sportistu vecumgrupa.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
cerības Gaidas, ilgas pēc kā laba īstenošanās.
nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā laba).
atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā uzmācīga).
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
kondensācija atmosfērā gaisā esošo ūdens tvaiku pāreja šķidrā vai cietā stāvoklī.
salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
gaismeklis Gaismas ķermenis, apgaismošanas ierīce.
luksofors Gaismas signalizācijas ierīce ielu satiksmes regulēšanai.
bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai.
dubultlaušana Gaismas stara sadalīšanās divos staros (piem., ejot caur kristālu).
refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
refrakcija Gaismas, arī skaņu viļņu virziena maiņa, tiem pārejot no vienas vides citā; staru laušana.
lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
vālīte Gaismjutīga receptora sastāvdaļa (acī).
nūjiņa Gaismjutīgi receptori (redzes šūnas) acs tīklenē.
kasete Gaismu necaurlaidīgs futlāris (piem., fotofilmas uzglabāšanai).
ekrāns Gaiša, balta virsma, uz kuras projicē, piem., filmas attēlu.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
ceriņu krāsa gaiši zilgani violets; ceriņkrāsa.
pāls Gaišs ar dzeltenīgu nokrāsu; pelēcīgi iedzeltens.
kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
mažors Gaišs, priecīgs, optimistisks; mažorīgs.
blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
attīstība Gaita (piem., notikumam, procesam); risinājums (piem., sižetam).
kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš, taka; celiņš gājējiem.
zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
atceļš Gājiens vai brauciens atpakaļ uz vietu, no kuras devās ceļā.
ceļš Gājiens, brauciens; ceļojums.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
būvgaldniecība Galdniecības nozare – koka būvdetaļu izgatavošana.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
fašisms Galēji nacionālistiskas kustības principi un ideoloģija; uz šādiem principiem balstīts totalitārs politiskais režīms (piem., Itālijā 1922–1943, Vācijā 1933–1945).
sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
galvanizētājs Galvanizācijas (1) speciālists.
skalps Galvas āda ar matiem, kas noņemta cilvēkam; šāda kaujas trofeja (piem., Amerikas indiāņiem).
deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
smadzeņu satricinājums galvas smadzeņu bojājums, kas rodas pēc galvas sasituma.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
pamatkoncepcija Galvenā koncepcija.
pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
matadors Galvenā persona, izcils cilvēks (kādā jomā, pasākumā).
galvaspilsēta Galvenā pilsēta, kurā atrodas valsts augstākās pārvaldes iestādes; valsts administratīvais un politiskais centrs.
pamatspecialitāte Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
pamatnācija Galvenā, dominējošā nācija (kādā valstī); valstsnācija.
ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
pamatfunkcija Galvenā, nozīmīgākā funkcija.
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā kādas (cilvēku) grupas daļa.
pamattendence Galvenā, nozīmīgākā tendence.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
šefredaktors Galvenais atbildīgais (periodiska izdevuma) redaktors; izdevniecības redakcijas vadītājs.
pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
virsdežurants Galvenais dežurants; dežurants, kam pakļauti citi dežuranti.
virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
virsuzdevums Galvenais mērķis, uzdevums (kādai darbībai, rīcībai).
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (lielā uzņēmumā vai organizācijā).
profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
pamatcēlonis Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
pamatnosacījums Galvenais, nozīmīgākais nosacījums.
pamatprincips Galvenais, nozīmīgākais princips.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
apmēram Galvenajos vilcienos, nepilnīgi.
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
parādes durvis galvenās durvis celtnes fasādē.
pamatkodols Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
broilers Gaļai audzēts 60–70 dienu vecs cālis.
stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
borščs Gaļas zupa ar bietēm, burkāniem u. c. dārzeņiem.
ganu suns ganīšanai apmācīts suns.
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
olnīca Ganu ceļš ar žogu abās pusēs.
gatve Ganu ceļš; olnīca.
maisadata Gara adata ar lielu aci (piem., maisu šūšanai vai lāpīšanai).
ķesele Garā kātā iestiprināts maisiņš ziedojumu vākšanai baznīcā.
nērija Gara sanešu josla, strēle, kas atdala līci vai lagūnu no atklātās jūras.
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
koridors Gara, šaura eja (piem., vilciena vagonā).
koridors Gara, šaura telpa, pa kuru var nokļūt citās telpās vai iziet ārā; gaitenis.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu un augstiem galiem.
lekcija Garas pamācības, moralizēšana, rāšana.
pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
penālis Garena kastīte vai īpašs maciņš rakstāmpiederumu glabāšanai.
roka Garens (ierīces, ietaises u. tml. ) darba elements.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
mulda Garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai).
sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
grēda Gari izstiepti reljefa pacēlumi; kalnu virkne.
pātarot Gari, apnicīgi runāt, arī pamācīt.
krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
idiotija Garīga atpalicība vissmagākajā formā.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
plānā galdiņa urbējs garīgā darba veicējs.
meklēt Garīgā darbībā censties atklāt, iegūt (ko).
iedvesma Garīga pacilātība, produktīva jaunrades spēju atraisītība radošā darbā.
korālis Garīga rakstura skaņdarbs, baznīcas dziesma (parasti luterāņu baznīcā).
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
dvēsele Garīgā, nemirstīgā cilvēka būtības daļa.
briedums Garīgās un fiziskās attīstības augstākā pakāpe (par cilvēku).
gaisma Garīgās vērtības, izglītība; tas, kas ir labs, cēls, cildens.
gara aristokrāts garīgi bagāts un izsmalcināts cilvēks.
kulturāls Garīgi bagāts, inteliģents (par cilvēku); pieklājīgs.
vārgulis Garīgi nevarīgs, mazvērtīgs cilvēks.
pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
psihoterapija Garīgo un uzvedības traucējumu ārstēšana, izmantojot verbālo un neverbālo saskarsmi, pārliecināšanu, izglītošanu, hipnozi u. tml.
garlaiks Garlaicība.
aiz gara laika garlaicības dēļ.
kamara Garoza, sacietējusi virskārta.
enduro Garš izturības brauciens ar motociklu pa dabiski šķēršļotu teritoriju.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
vimpelis Garš, šaurs karogs karakuģa mastā; speciāls trijstūrains karogs tirdzniecības flotes kuģiem.
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
stādaigs Garš, tievs cilvēks.
kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
versts Garuma mērvienība – 1066,8 metri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
metrs Garuma pamatmērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā – 100 centimetru [m].
gastronoms Gastronomijas (2) speciālists.
ceļa jūtīs gatavībā doties ceļā.
piedegt Gatavošanas procesā daļēji pārogļoties vai daļēji sadegt un pielipt (pie trauka virsmas).
post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
kārtoties Gatavoties (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamās lietas.
ņemt (rokā) žagaru gatavoties pārmācīt (kādu).
GNP Gaujas Nacionālais parks.
formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
žauties Gāzties, krist (parasti par cilvēkiem).
gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
gerontologs Gerontoloģijas speciālists.
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
glaciologs Glacioloģijas speciālists, ledus pētnieks.
apmīļot Glāstot, pieglaužoties paust maigumu, mīlestību (pret cilvēku).
saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
bilde Glezna, reprodukcija.
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
akvarelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto akvareļkrāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
eļļa Glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas; gleznojums ar eļļas krāsām.
eļļas glezniecība glezniecības tehnika, kurā izmanto eļļas krāsas.
pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas jeb krāsainos krītiņus; pasteļtehnika.
pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis.
guaša Glezniecības tehnika, kurā izmanto šādas krāsas; šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
glicerīdi Glicerīna esteri, lipīdu galvenā sastāvdaļa.
nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
gliemezis Gliemis ar viengabala (parasti) spirālē sagrieztu čaulu, kas dažām sugām var būt reducējusies.
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
gliemeņu klase gliemju klase, pie kuras pieder austeres, pērlenes u. c. gliemenes.
GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma.
kā dēlis Gluds, līdzens (par ceļu).
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
mīkstpēdiņš Gļēvs, arī izlutināts cilvēks.
bāba Gļēvs, arī pļāpīgs cilvēks.
mīkstčaulis Gļēvs, izlutināts cilvēks, kam nav stingra rakstura.
ķīselis Gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks.
kā lupata gļēvs, nevarīgs, bezspēcīgs.
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
krēpas Gļotaini atdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
gods Godājams stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem).
godaprāts Godīga, apzinīga rīcība, attieksme.
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
atdot godu Godināt, parādīt cieņu.
sumināt Godināt; cildināt.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
gaziks Gorkijas (tagad Ņižņijnovgorodas) automobiļu rūpnīcā ražotā pilnpiedziņas automašīna ar brezenta jumtu vai šajā rūpnīcā ražots neliels kravas automobilis.
govs stāv ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs ir ciet govs nedod pienu cietstāvēšanas periodā.
govs iet ciet govs pārtrauc dot pienu (pirms atnešanās).
noslaukta govs govs, kas (piem., vecuma dēļ) vairs nedod pienu vai dod to ļoti maz.
vecpiene Govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna.
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
piegrābt Grābjot, ņemot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
rotaļīgs Graciozs, izsmalcināts.
birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
grafologs Grafoloģijas speciālists.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
sagraizīt Graizot sadalīt, sasmalcināt.
gramatika Grāmata (piem., mācību grāmata), darbs, kurā atspoguļota kādas valodas uzbūves sistēma.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
rokasgrāmata Grāmata, kas satur praktiska rakstura informāciju, noderīgus padomus (kādā jomā, nozarē).
pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
metriku grāmatas grāmatas ar civilstāvokļa aktu ierakstiem; baznīcas grāmatas.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
grāmatsiešana Grāmatu iesiešana; attiecīgā lietišķās mākslas nozare.
redakcija Grāmatu izdevniecības nodaļa.
bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst.
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
izgrauzties Graužoties cauri (piem., iezim), izvirzīties, izplūst (par ūdeni).
smagums Gravitācijas spēka, arī inerces spēka izpausme, arī iedarbība.
tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piem., virzulim, arī kā centrēšanai).
vadgredzens Gredzens (pie makšķeres, spininga kāta), kam cauri slīd makšķeraukla.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
pārgremot Gremojot, atgremojot vēlreiz sasmalcināt.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
villa Grezna vasarnīca, māja ārpus pilsētas.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
paklājs Grīdas segums (piem., vingrošanā, cīņas sportā) pasargāšanai no traumām.
delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
Eols Grieķu cilts (eoliešu) ciltstēvs.
ikona Grieķu katoļu un krievu baznīcas svētbilde.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
grieznis Griezējinstruments vai ierīces, detaļas griezējdaļa.
dzirkles Grieznes (parasti ar atsperi, piem., aitu cirpšanai).
šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
klauvēt pie kāda durvīm griezties ar lūgumu, aicinājumu pie kāda.
spolēt Griezties, nespējot pāriet no rotācijas kustības taisnvirziena kustībā.
uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
piegriezt Griežot pievilkt ciešāk.
sagriezt Griežot sadalīt, sasmalcināt.
piegriezt Griežot telefona ciparu ripu, piezvanīt.
sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
laimes rats grozāma ierīce, ar kuru loterijā nosaka laimējušos numurus.
sagrozīt Grozot novietot citādi, citā vietā vai stāvoklī.
pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
vaga Grumba, rieva; josla (piem., uz sejas) pēc kā notecēšanas.
vārnu kājas grumbiņas ap acīm.
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
mazgruntniecība Gruntniecības daļa, kurai pieder samērā mazi zemes īpašumi.
būvgrunts Grunts zem celtnes pamatiem.
drenāža Gruntsūdens novadīšana vai tā līmeņa pazemināšana (izmantojot drenas); pazemes cauruļvadu, kanālu sistēma (gruntsūdens novadīšanai vai tā līmeņa pazemināšanai).
smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
izlūkgrupa Grupa, kas veic (kā) izpēti.
kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
klase Grupa, šķira, kategorija, kurā ieskaita (piem., ražojumus, produkciju) pēc (tās) kvalitātes.
apakšgrupa Grupai pakārtota vienība (klasifikācijā).
izšķirt Grupējot, klasificējot izdalīt; izdalīt (pēc kādām pazīmēm).
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
izgrūstīt Grūstot atvirzīt sānis, nost citu no cita u. tml.; grūstot izjaukt kārtību.
nolaist rokas grūtā situācijā pakļauties nevarībai, bezspēcībai.
posta dzīve grūta, arī trūcīga, nabadzīga dzīve.
skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
drausmīgs Grūti paciešams (par sajūtām, pārdzīvojumiem).
krusts Grūtības, ciešanas, pārbaudījumi.
pārnēsāta grūtniecība grūtniecība, kas ilgst vairāk par 42 nedēļām.
aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
gaidības Grūtniecības stāvoklis.
grūtsirdis Grūtsirdīgs cilvēks.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
sagrūsties Grūžoties cits citam virsū, sablīvēties.
gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
cilvēks ar galvu gudrs, atjautīgs cilvēks.
šņākuļot Gulēt miegā (šņācot).
gulēt uz nāves gultas gulēt smagi slimam, bez cerībām izveseļoties.
ūdensgulta Gulta, kuras matracis pildīts ar ūdeni.
galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
guļ kā zīdainis guļ ļoti ciešā miegā.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
kornišoni Gurķu šķirne – ļoti maza izmēra (3–6 cm) gurķi.
(atrast) dzirdīgas ausis gūt atsaucību.
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
revanšēties Gūt gandarījumu par zaudējumu, uzvarot nākamajā cīņā, spēlē.
tikt Gūt iespēju strādāt, mācīties (kur); sākt strādāt, mācīties (kādā darbā, mācību iestādē).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
rast Gūt, saņemt (no citiem izpratni, palīdzību u. tml.).
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
ģenētiķis Ģenētikas speciālists.
ĢMO Ģenētiski modificēti organismi.
tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
ģeodēzists Ģeodēzijas speciālists.
seismoloģija Ģeofizikas nozare, kas pēta zemestrīces un ar tām saistītās parādības.
ģeofiziķis Ģeofizikas speciālists.
ģeogrāfs Ģeogrāfijas speciālists.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
petrogrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pēta iežu sastāvu, uzbūvi un izcelsmi.
tektonika Ģeoloģijas nozare, kas pēta Zemes uzbūvi, tās kustību, deformāciju procesus; Zemes uzbūve, kustības, deformācija.
vulkanoloģija Ģeoloģijas nozare, kas pētī vulkānus, to izcelšanos, izplatību, uzbūvi, izvirdumus, kā arī pēcvulkāniskās darbības īpatnības un likumības u. tml. vulkānisma izraisītās parādības.
ģeologs Ģeoloģijas speciālists.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
lode Ģeometrisks ķermenis, kuram visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta (centra).
ģeomorfologs Ģeomorfoloģijas speciālists.
heraldika Ģerboņu vai citu līdzīgu simbolisku zīmju kopums.
ģermānists Ģermānistikas speciālists.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
eltermanis Ģildes vai cunftes vadītājs.
šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā).
nepilna ģimene ģimene, kurā ir tikai viens no vecākiem.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
mājturība Ģimenes saimniecības vadīšanas teorija un prakse.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
hematologs Hematoloģijas speciālists.
krūmcidonija Henomele; arī cidonija.
raundaps Herbicīds, nezāļu iznicināšanas līdzeklis.
hercogiste Hercoga (1) vai hercogienes (1) valsts; atsevišķa feodālās valsts daļa, kuru pārvalda hercogs vai hercogiene.
hercogiene Hercoga sieva.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
hernhūtietis Hernhūtisma pārstāvis; brāļu draudzes loceklis.
herpetologs Herpetoloģijas speciālists.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
HES Hidroelektrostacija.
hidrostacija Hidroelektrostacija.
hidrogrāfs Hidrogrāfijas speciālists.
hidroģeologs Hidroģeoloģijas speciālists.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
hidrologs Hidroloģijas speciālists.
hidrodinamika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidrumu kustību un to mijiedarbību ar citiem ķermeņiem.
hidrometeorologs Hidrometeoroloģijas speciālists.
hidrotehniķis Hidrotehnikas speciālists.
viļņlauzis Hidrotehniska būve okeāna, jūras u. c. ūdenstilpju krasta aizsardzībai, lai samazinātu viļņu augstumu un novērstu krasta izskalošanu.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
zemteka Hidrotehniska būve ūdens izvadīšanai zem šķēršļa, piem., upes, ceļa.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
higiēnists Higiēnas speciālists.
mata higrometrs higrometrs, kura darbības pamatā ir cilvēka mata īpašība mainīt savu garumu atkarībā no gaisa mitruma.
pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
histologs Histoloģijas speciālists.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
pēcledus laikmets holocēns.
homeopāts Homeopātijas speciālists.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
psoriāze Hroniska ādas slimība, kurai raksturīgi sārti, plakani, krasi norobežoti plankumi, kuri klāti ar sudrabaini pelēcīgām zvīņām; zvīņēde.
sūkļveida encefalopātija hroniska centrālās nervu sistēmas saslimšana.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
izkaisītā skleroze hroniska, progresējoša saslimšana, kurai raksturīgi sklerotiski perēkļi centrālās un perifērās nervu sistēmas dažādās daļās; multiplā skleroze.
trahoma Hronisks, infekciozs acs iekaisums.
huculi huculs; huculiete dsk. ģen. -šu. – Šīs tautas piederīgais.
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kas dzīvo pēc humānisma principiem.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
idille Ideālas, laimīgas cilvēku attiecības, mierīga, laimīga dzīve.
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
jaunā strāva ideoloģisks virziens latviešu literatūrā un mākslā, sabiedriskā kustība 19. gs. 90. gados, kas atbalstīja un popularizēja sociālisma idejas.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
acs Ieapaļš caurums vai cilpa.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
karapūlis Iebrucēju karaspēks.
trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
sacelt Iecelt, izvirzīt (amatā vairākus, daudzus).
gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
uzcerēt Iecerēt.
tolerance Iecietība, cieņa pret cita uzskatiem, viedokli.
mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
iestērķelēt Iecietināt.
sastērķelēt Iecietināt.
iecikloties Ieciklēties.
ieknābt Iecirst ar knābi.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
rakt Iecirst lāpstu zemē, sasvērt slīpi un izcelt piem., zemi, smiltis (par cilvēkiem).
sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
ietekme Iedarbība (parasti uz cilvēku, sabiedrisku parādību vai dabu).
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
piepīpēt Iedarbināt automašīnu, izmantojot citas mašīnas akumulatoru.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; pārstādīt (1).
institūts Iedibināta kārtība, tradīcija.
ekvators Iedomāta riņķa līnija, kas atrodas vienādā attālumā no Zemes poliem un nosacīti sadala (to) ziemeļu un dienvidu puslodē.
sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
pūslis Iedomīgs, augstprātīgs cilvēks.
uzpūtenis Iedomīgs, uzpūtīgs cilvēks.
parādība Iedomu tēls, vīzija, arī halucinācija.
atdot Iedot citam, nepaturēt; nodot (kam pienākas).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
iedudināties Ieducināties.
uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
ielūkoties Iedziļināties, censties izprast.
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
sindaktilija Iedzimta delnas vai pēdas deformācija – pilnīgs vai daļējs pirkstu saaugums.
mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
hemofilija Iedzimta slimība – asins nesarecēšana.
diatēze Iedzimta vai iemantota novirze vielmaiņas procesos, kas izpaužas organisma patoloģiskās reakcijās un nosliecē uz dažādām slimībām.
dabiskā imunitāte iedzimta vai pēc slimības iegūta imunitāte.
slieksme Iedzimta, pastiprināta iespējamība (piem., saslimt ar kādu slimību); nosliece (1).
debilitāte Iedzimtas garīgas atpalicības vieglākā forma, kurai raksturīgi spriešanas traucējumi.
oligofrēnija Iedzimti vai agrīnā bērnībā iegūti psihiskās attīstības traucējumi, garīga atpalicība.
gēns Iedzimtības faktoru materiālā vienība, kas, pārejot no vecākiem uz pēcnācējiem, nosaka jaunā organisma īpašības.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
māja Iedzīvotāji attiecīgajā dzīvesvietā, mājoklī.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
aparteīds Iedzīvotāju nodalīšana, diskriminācija pēc rases vai citām pazīmēm.
migrācija Iedzīvotāju pārvietošanās, pārcelšanās (uz citu teritoriju, vietu).
iedzīvotāju mehāniskais pieaugums iedzīvotāju pieaugums, kura cēlonis ir iedzīvotāju migrācija.
iedzīvotāju blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 km²).
apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru).
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
pirktspēja Iedzīvotāju spēja iegādāties preces un pakalpojumus.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
deportācija Iedzīvotāju vai iebraucēju piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
iezvēroties Iegailēties (dusmās, naidā u. tml.) – par acīm; spēji parādīties (acīs) – par mirdzumu, spīdumu.
pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
sakvojāžs Iegarena, nedziļa ceļojumu soma.
skramba Iegarena, šaura brūce ādas virskārtā.
skramba Iegarena, šaura brūce augu virsmā.
cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
langets Iegarens, cepts (parasti liellopa) gaļas gabals.
iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
saspeķot Iegriezuma vietās (cepamam, sautējamam gaļas gabalam) ielikt, iespiest (parasti viscaur), speķa, sīpolu, ķiploku, burkānu u. tml. gabaliņus.
iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
ievākt Iegūt (informāciju), piem., iztaujājot.
robežoties Iegūt (kā cita) pazīmes, īpašības, sākt līdzināties (kam).
izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
sintezēt Iegūt (ķīmisku savienojumu) sintēzes (3) ceļā.
dedzināt Iegūt ar sauso pārtvaici.
pabeigt Iegūt attiecīgās pakāpes izglītību.
iedegt Iegūt brūnganu, tumšāku ādas krāsu (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pārkrāsoties Iegūt citu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
pārkvalificēties Iegūt citu specialitāti, kvalifikāciju.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
folklorizēties Iegūt folkloras darbam raksturīgas pazīmes (piem., anonimitāti, variācijas).
mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
mācīties Iegūt izglītību, būt par (mācību iestādes, kursu u. tml.) audzēkni.
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
latviskoties Iegūt latviešu tautai piederīgā iezīmes (piem., dzimtās valodas vietā lietojot latviešu valodu) – par cittautiešiem.
atvieglot sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
atvieglināt sirdi iegūt mierinājumu (izstāstot kādam visu, kas nomāc).
nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
nākt pie pārliecības iegūt pārliecību.
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
specializēties Iegūt speciālas zināšanas, iemaņas, prasmes kādā darbības nozarē, kļūt par speciālistu; sākt darboties kādā darbības nozarē.
ienākt Iegūt vietu (cilvēka dzīvē); kļūt nozīmīgam (piem., kādā nozarē).
saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
sapelnīt Iegūt, saņemt par rīcību, darbu.
sagrābstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
sagramstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
meklēt blusas svešā kažokā iejaukties citu darīšanās, kritizēt citus, neredzot savus trūkumus.
ieķēpāties Iejaukties, tikt iejauktam nevēlamā situācijā.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
ielīst kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī.
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
uzlikt aci (uz ko, kam) iekārot, censties iegūt savā īpašumā.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
ozonators Iekārta ozona ražošanai; ierīce gaisa bagātināšanai ar ozonu.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
malējs Iekārta, ierīce (kā) smalcināšanai.
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
utilizators Iekārta, ierīce (kā) utilizācijai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai; savācējs (2).
reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
separators Iekārta, ierīce vielu, priekšmetu atdalīšanai vienam no otra.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) transportēšanai; transportlīdzeklis.
radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ieskaitīt Iekļaut (mācību grupā, darba kolektīvā u. tml.).
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
ierindot Iekļaut kādā secībā; iekļaut (kādā grupā).
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
iebrukt Iekļūt ar varu (cita īpašumā, mājā).
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
iebirt Iekrist (acī).
iegrimt Iekrist (piem., par vaigiem, acīm).
iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
vēlēšanās Iekšējā tieksme pēc kā.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iespeķot Ielikt speķa gabaliņus (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
iekabināt Ielikt, iekārt (piem., āķī, cilpā).
ielādēt Ielikt, ievirzīt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu; iepildīt (piem., šaujampulveri, sprāgstvielu).
falte Ieloce.
aizlocīt Ielocīt (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.).
ieloce Ielocīta (auduma) sloksne.
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
ieritināties Ielocīties (uz iekšu).
faltēts Ielocīts.
klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
iedot pūrā līdz(i) iemācīt, ieaudzināt.
sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
apgūt Iemācīties lietot, izmantot.
apgūt Iemācīties un pilnībā pārzināt (piem., profesiju, specialitāti); mācoties, vingrināties iegūt (māku, iemaņas).
piešauties Iemācīties, iepraktizēties (piem., kādā nodarbē).
sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
izmācīties Iemācīties.
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
samērcēt Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
pamats Iemesls; arī cēlonis.
inkarnācija Iemiesošanās; Dieva iemiesošanās cilvēka ķermenī.
personificēt Iemiesot sevī, iztēloties sevi kāda cita vietā.
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
iecerētais Iemīļotais cilvēks, ko cer apprecēt.
iekvēloties Iemirdzēties pārdzīvojumā (par acīm, skatienu).
iedegties Iemirdzēties spēcīgā pārdzīvojumā (par acīm); parādīties (acīs).
ielauzties Ienākt, ieiet bez atļaujas, uzaicinājuma.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
tikt Ieņemt (citādu ķermeņa stāvokli).
okupēt Ieņemt (citas valsts teritoriju) ar bruņotu spēku un ieviest tajā savu pārvaldību.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
tīrā peļņa ieņēmumu daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā.
sapazīstināt Iepazīstināt (ar kādu, citu ar citu).
sapazīties Iepazīties (ar kādu, citam ar citu).
ieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
pieriesties Ieplūst (acīs) – par asarām.
iepriecēt Iepriecināt.
sapriecināt Iepriecināt.
likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
scenārijs Iepriekš izstrādāts plāns (darbībai, norisei, procesam).
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
priekšapmaksa Iepriekšēja samaksa, piem., par pakalpojumu, preci.
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
aizpukstēties Iepukstēties; iesākt straujāk, spēcīgāk pukstēt.
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
mode Ieradums, raksturīgs rīcības, uzvedības veids.
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
imatrikulēt Ierakstīt (studentu) augstākās mācību iestādes studentu sarakstā (matrikulā).
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
formatēt Ierakstot speciālu vadības informāciju, sagatavot datu vidi (piem., disku) lietošanai.
metrika Ieraksts (piem., kādas personas dzimšanas dati) civilstāvokļa aktu reģistrācijas vai baznīcas grāmatā.
nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
likties slimnīcā ierasties slimnīcā, lai ārstētos.
ieceļot Ierasties uz dzīvi, pārceļojot no citurienes.
vizitēt Ierasties vizitācijā.
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
apciemojums Ierašanās ciemos, ciemošanās; apmeklējums.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
činavnieks Ierēdnis (cariskajā Krievijā).
birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra noteikšanai.
sajūgs Ierīce (automašīnā, traktorā), kas savieno dzinēju ar pārnesuma kārbu un dzenošajiem riteņiem.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
panna Ierīce (kā) cepšanai.
grauzdētājs Ierīce (kā) grauzdēšanai.
cēlājs Ierīce (kā) izcelšanai, izraušanai ārā.
izsviedējs Ierīce (kā) izsviešanai, izmešanai.
izvadierīce Ierīce (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvads.
kontrolieris Ierīce (kā) kontrolēšanai vai reģistrācijai.
svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
mērierīce Ierīce (kā) mērīšanai.
aizbīdnis Ierīce (kā) noslēgšanai.
pacēlājs Ierīce (kā) pacelšanai.
transportierīce Ierīce (kā) pārvietošanai, pārvadāšanai.
pildītājs Ierīce (kā) pildīšanai.
pilinātājs Ierīce (kā) pilināšanai.
tīrītājs Ierīce (kā) tīrīšanai.
trinams Ierīce (kā) trīšanai.
uztvērējierīce Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
uztvērējs Ierīce (kā) uztveršanai, aizturēšanai.
krāns Ierīce (no ūdensvada, tvertnes u. tml.) plūstoša šķidruma daudzuma regulēšanai vai noslēgšanai.
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
moderators Ierīce (pianīna) skaņas klusināšanai.
turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
sifons Ierīce (piem., zem izlietnes), kas aizkavē smakas izplūšanu no kanalizācijas vadiem.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar četriem rokturiem), kas paredzēta (kā) pārnešanai.
slīpnis Ierīce (sēklu) tīrīšanai un šķirošanai.
aizsargs Ierīce (šaujamierocī) patvaļīga šāviena novēršanai.
aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
drošinātājs Ierīce (šaujamierocī), kas novērš nejaušu šāvienu.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
trimmeris Ierīce apmatojuma apcirpšanai.
staigulis Ierīce ar riteņiem, kas ļauj stāvus pārvietoties bērniem, kuri vēl neprot staigāt.
maisītājs Ierīce aukstā un karstā ūdens sajaukšanai.
autopacēlājs Ierīce auto pacelšanai.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
caurumotājs Ierīce caurumu izspiešanai.
perforētājs Ierīce caurumu vai robu veidošanai.
perforators Ierīce caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā); caurumotājs.
mangals Ierīce cepšanai uz oglēm – četrstūraina metāla kaste ar gaisa atverēm sānos; malkas grils.
reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
overloks Ierīce drēbju vīļu, auduma malu apmetināšanai.
drupinātājs Ierīce drupināšanai.
plīts Ierīce ēdienu un dzērienu gatavošanai.
sadales dēlis ierīce elektriskās strāvas sadalei.
ampērmetrs Ierīce elektriskās strāvas stipruma mērīšanai.
reostats Ierīce elektriskās strāvas stipruma regulēšanai.
kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
adapters Ierīce elektroatskaņotāja skaņuplatē ierakstītās skaņas reproducēšanai.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
polarimetrs Ierīce gaismas polarizācijas pakāpes mērīšanai.
gaļasmašīna Ierīce gaļas (arī citu produktu) samalšanai mājas apstākļos; gaļas maļamā mašīna.
linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
piknometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un beramu vielu blīvuma noteikšanai.
aerometrs Ierīce gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšanai.
solārijs Ierīce iedeguma iegūšanai ar garo ultravioleto starojumu; telpa, vieta u. tml. šāda iedeguma iegūšanai.
lobītājs Ierīce kā (piem., graudu) apvalku atdalīšanai.
tahometrs Ierīce kāda ķermeņa (piemēram, spoles) griešanās ātruma mērīšanai.
termofors Ierīce kādas ķermeņa daļas sildīšanai.
fēns Ierīce karsta gaisa plūsmas iegūšanai.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
celtnis Ierīce kravas pacelšanai un pārvietošanai.
cēlējs Ierīce kravas vai cilvēku pacelšanai pa vertikālu vai slīpu trajektoriju.
dzirnavas Ierīce labības pārstrādāšanai miltos, putraimos u. tml.
pulkstenis Ierīce laika mērīšanai.
balansieris Ierīce līdzsvara attīstīšanai – uz atsperes vai cita kustīga elementa fiksēta platforma.
lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
tosteris Ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai.
sniega lielgabals ierīce mākslīgā sniega ražošanai.
medus sviede ierīce medus izmešanai no šūnām ar centrbēdzes spēku.
medus spiedne ierīce medus izspiešanai no šūnām.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
kikstarteris Ierīce motocikla, mokika vai motorollera motora iedarbināšanai, nospiežot ar kāju pedāli.
surdīne Ierīce mūzikas instrumenta skaņas skaļuma mazināšanai, arī tembra maiņai.
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
mākslīgā niere ierīce nieru funkcijas aizstāšanai.
lietusmērs Ierīce nokrišņu savākšanai un to daudzuma mērīšanai.
ovoskops Ierīce olu caurskatīšanai.
televīzijas kamera ierīce optiskā attēla pārvēršanai elektriskā attēla signālā.
optiskais reflektometrs ierīce optiskās šķiedras kabeļu līnijas diagnosticēšanai.
radars Ierīce pa ceļu braucošas automašīnas ātruma noteikšanai.
racējs Ierīce padziļinājumu rakšanai zemē.
ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
ūdensmērītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā); ūdensskaitītājs.
ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
putotājs Ierīce putošanai; mikseris.
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
tītavas Ierīce savērpto pavedienu notīšanai šķeterēs vai pavedienu satīšanai no šķeterēm kamolos.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (piem., darba procesā, sportā); sejsargs.
modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai (dzinējos, mehānismos u. tml.).
klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai.
telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
elektrofons Ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
tītava Ierīce smagumu pacelšanai; vinča.
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
ūdensmetējs Ierīce spēcīgas ūdens strūklas radīšanai.
dinamometrs Ierīce spēka vai spēka momenta mērīšanai.
deglis Ierīce sprāgstvielas aizdedzināšanai, sprādziena izraisīšanai.
blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
barbekjū Ierīce šāda ēdiena cepšanai; grils.
deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu nogādei degšanas vietā.
ultrafiltrs Ierīce šķidruma atdalīšanai no tajā suspendētām cietas vielas daļiņām, šķidrumu filtrējot ar samazinātas caurlaidības filtru.
pulverizators Ierīce šķidruma izsmidzināšanai ar gaisa strūklu.
ērlifts Ierīce šķidruma pacelšanai ar saspiestu gaisu vai gāzi.
areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā.
putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piem., telpā, ierīcē).
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
batometrs Ierīce ūdens dziļuma mērīšanai, kā arī ūdens paraugu ņemšanai.
meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē.
tahimetrs Ierīce ūdens tecēšanas ātruma mērīšanai.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai.
mizotājs Ierīce vai darbarīks (kā) mizošanai.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
griezējs Ierīce vai mašīna griešanai, arī sasmalcināšanai.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
grils Ierīce vai speciāla kamera produktu cepšanai uz restēm (režģa).
vibrometrs Ierīce vibrāciju mērīšanai mašīnās, ēkās, tiltos u. tml.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
radiometrs Ierīce vielas radioaktivitātes vai radioaktīvā starojuma mērīšanai.
stopkrāns Ierīce vilciena apstādināšanai ārkārtas gadījumā.
trimmeris Ierīce zāles vai sīku krūmu pļaušanai.
zemracis Ierīce zemes rakšanai.
hidrofons Ierīce zemūdens skaņu uztveršanai.
dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
pastiprinātājs Ierīce, aparāts, kas (ko) pastiprina.
automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
elektronu lielgabals ierīce, ar ko iegūst elektronu plūsmu (kūli).
giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
numerators Ierīce, ar ko numurē; ierīce, ar ko uzspiež ciparus (uz kā).
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
mūzikas instruments ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.
skaņotājs Ierīce, ar kuru var noskaņot mūzikas instrumentu.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
aizgrieznis Ierīce, detaļa (kā) aizdarīšanai, noslēgšanai un atvēršanai.
reverss Ierīce, detaļa, ar kuru pārslēdz (kā) darbību pretējā virzienā.
sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
noņēmējs Ierīce, iekārta (kā) noņemšanai, savākšanai.
nosūcējs Ierīce, iekārta (kā) nosūkšanai.
padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
saslēgs Ierīce, iekārta (kā) saslēgšanai.
sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
smalcinātājs Ierīce, iekārta (kā) smalcināšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
dzesētājs Ierīce, iekārta dzesēšanai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
uzrikte Ierīce, iekārta.
izvads Ierīce, ietaise (kā) izvadīšanai (no kādas sistēmas); izvadierīce.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
mērītājs Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
čoks Ierīce, ka paredzēta gaisa padeves karburatorā samazināšanai.
ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
gaisa kondicionētājs ierīce, kas (telpā, automašīnā) nodrošina vēlamo gaisa kvalitāti (parasti vēsu gaisu karstumā).
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
vantūzs Ierīce, kas automātiski izlaiž no ūdensvada caurulēm gaisu, kurš traucē ūdenim plūst, un ielaiž tajās gaisu, caurules iztukšojot.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
apgaismojums Ierīce, kas dod mākslīgu gaismu.
dublieris Ierīce, kas dublē citu ierīci.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
centrifūga Ierīce, kas izgriež veļu, izmantojot centrbēdzes spēku.
apgaismes ķermenis ierīce, kas izstaro gaismu.
modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
terminālis Ierīce, kas nodrošina operatīvu datu ievadi un izvadi.
kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu savienojumu; kontaktligzda.
durvju sensors ierīce, kas noraida signālu brīdī, kad kāds ienāk pa durvīm.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
palīgierīce Ierīce, kas paredzēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām pārvietošanās u. c. funkciju nodrošināšanai.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
racējs Ierīce, kas paredzēta kultūraugu izrakšanai no zemes.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
fotoaparāts Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
fotokamera Ierīce, kas paredzēts fotoattēla iegūšanai.
drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
elles mašīna ierīce, kas rada lielu troksni; spridzeklis.
ellesmašīna Ierīce, kas rada lielu troksni.
lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
pīkstulis Ierīce, kas rada pīkstošu skaņu.
devējs Ierīce, kas rada signālus, impulsus.
modulators Ierīce, kas realizē svārstību modulāciju.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
centrifūga Ierīce, kas sadala (maisījumu) dažāda blīvuma sastāvdaļās, izmantojot centrbēdzes spēku.
sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
indikators Ierīce, kas sniedz specifisku, vizuāli uztveramu informāciju par (kā) stāvokli.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
vagona bukse ierīce, kas vagona svaru pārnes uz riteņpāra ass kakliņiem, kā arī ierobežo vagona sānnovirzi.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
bumba Ierīce, kurā ir sprāgstviela, deglis.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
žiroskops Ierīce, kuras galvenā sastāvdaļa ir ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas (simetrijas) ass var mainīt savu virzienu telpā.
aizšaujamais Ierīce, kuru pavirzot aizdara durvis, vārtus u. tml.
adāmmašīna Ierīce, mašīna, ar kuru ada.
izmetējs Ierīce, mehānisma daļa, kas strauji izvirza ārā, izmet (ierīcē, mehānismā izstrādāto).
regulētājs Ierīce, mehānisms (kā) regulēšanai.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
šķūre Ierīce, mehānisms, arī rīks, piem., sniega tīrīšanai, zemes virskārtas līdzināšanai, pārvietošanai bīdot, stumjot.
izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
rāmītis Ierīce, uz kuras nostiprina audumu izšūšanai.
parikte Ierīce.
devējs Ierīces daļa, kas uztver kādus procesus, signālus un pārraida tos citām ierīces daļām.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
atpakaļgājiens Ierīces, ierīces daļas kustība pretējā virzienā; arī atpakaļgaita.
labierīcības Ierīces, ietaises, kas rada ērtības (piem., sanitārais mezgls, tualete).
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
kanalizēt Ierīkot kanalizāciju.
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
pieskaitīt Ierindot kādā klasifikācijas grupā.
iegrožot Ierobežot (kādu, piem., rīcībā, iegribās).
saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
gāzes pistole ierocis gāzes strūklas izšaušanai.
aukstais ierocis ierocis ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai ar degoša šķidruma strūklu.
loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
šaujamierocis Ierocis, kurā (lodes, skrots) izgrūšanu caur stobru izraisa sprāgstvielu sprādziena enerģija.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
indukcija Ierosas un aiztures procesu mijiedarbība.
iradiācija Ierosas vai aiztures procesa izplatīšanās centrālajā nervu sistēmā.
uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai.
aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, prettiesisku rīcību); uzkūdīt.
iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
mēģinājums Iesācēja darbs (piem., literatūrā, mākslā).
ābečnieks Iesācējs.
bagāža Iesaiņotas mantas, kuras pasažieris ņem līdzi ceļojot.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
iekļaut Iesaistīt (cilvēku kādā kolektīvā).
piegulēt Iesaistīt dzimumattiecībās.
sacelt kājās Iesaistīt nemieros, cīņā.
samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamās attiecībās); nonākt (parasti nevēlamās) attiecībās.
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot.
uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
uzblāzmot Iesākt blāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
uzbrāzmot Iesākt brāzmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzmot.
uzbrāzt Iesākt brāzt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt.
uzbrāzties Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
uzburbuļot Iesākt burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
iedarboties Iesākt darboties (piem., par motoru, ierīci).
uzliesmot Iesākt degt ar liesmu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu.
uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
noducināt Iesākt ducināt un pārstāt ducināt.
ieducināties Iesākt ducināt un pārstāt.
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt.
uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
uzgavilēt Iesākt gavilēt (1); īsu bīdi, parasti spēcīgi. gavilēt.
uzgaismot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
uzliesmot Iesākt izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
iekrākties Iesākt krākt un pārstāt (par cilvēku).
uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
uzmirdzēt Iesākt mirdzēt; īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
uzmutuļot Iesākt mutuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
nopīkstēt Iesākt pīkstēt un pārstāt pīkstēt (piem., par ierīcēm).
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt.
uzplandīt Iesākt plandīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt.
uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
iegriezties Iesākt pūst no citas puses (par vēju).
sagriezties Iesākt pūst no citas puses; kļūt pilnīgi citādam.
uzpūst Iesākt pūst; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
ierēkties Iesākt radīt skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt skarbu, skaļu troksni.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un pārstāt.
iekaukties Iesākt radīt stieptu, spalgu samērā augstu skaņu (par parādībām dabā, arī ierīcēm, mašīnām, šāviņiem).
uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
ierūkties Iesākt rūkt (piem., par motoriem, ierīcēm); īsu brīdi rūkt.
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (cilvēku) kādā vārdā; dot vārdu.
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
uzliesmot Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību); īsu brīdi spēcīgi izpausties.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt.
uzstarot Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas).
ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti neīstenojamu, vēlēšanos.
ietrīcēties Iesākt trīcēt un pārstāt; īsu brīdi trīcēt; iedrebēties.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot.
pamosties Iesākties no jauna (par procesiem dabā).
uzaust Iesākties, iestāties; kļūt gaišam pēc saullēkta.
iesala cukurs iesalcukurs; maltoze.
sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas iegarens cepums.
pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
ievicot Iesist, iepērt (parasti ar vicu).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (kādam).
skābputra Ieskābēta šķidra miežu putraimu putra, kam ēdot piejauc arī rūgušpienu vai biezpienu un lieto aukstu.
iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ieskaņot kinofilmu ieskaņot runu, mūziku, trokšņus kinofilmā (pēc tās uzņemšanas).
starts Ieskrējiens un gaisā pacelšanās brīdis (par lidaparātiem).
ieslacināt Ieslacīt.
aizdegt Ieslēgt (apgaismes ierīces).
aizdedzināt Ieslēgt (apgaismes ierīci).
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
iededzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iedegt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
uzdedzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdegt (2).
saslēgt Ieslēgt vienlaicīgi vairākas, daudzas ierīces.
pie maizes un ūdens ieslodzījumā, cietumā.
pie ūdens un maizes ieslodzījumā, cietumā.
akreditēties Iesniegt akreditācijas vēstuli (akreditēšanās rakstu).
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā u. c. jomās.
pēdējā brīža piedāvājums iespēja iegādāties preci (parasti ceļojumu), par kuru jāmaksā un kas jāizmanto ļoti drīzā laikā.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
klišeja Iespiedforma ilustrāciju iespiešanai.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
izdot Iespiest un laist klajā, publicēt (grāmatas, laikrakstus u. tml.).
saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
nodrukāt Iespiest, publicēt.
iekosties Iespiesties (kādā materiālā), cieši saistīties ar to (par krāsām, vielām).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
piespļaut acis iespļaut acīs (kādam).
pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
konsultācija Iestāde vai tās nodaļa, kurā var saņemt speciālistu padomus.
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, kas pārstāv (valsts, uzņēmuma u. tml.) intereses citā valstī vai starptautiskā organizācijā.
dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
pārstāvniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kas pārstāv kādas teritorijas iedzīvotāju intereses citā iestādē, institūcijā, organizācijā; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
vēstniecība Iestāde, institūcija, organizācija, kuras pamatmērķis ir kādas vērtības popularizēšana; šīs iestādes, institūcijas vai organizācijas ēka.
kultūras nams iestāde, kas (kādā rajonā, pilsētā) organizē ar kultūru vai izglītību saistītus pasākumus; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
kolektors Iestāde, kas savāc un sadala starp iestādēm, organizācijām (piem., grāmatas).
publiskais nams iestāde, kas sniedz prostitūcijas pakalpojumus.
aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
izplatītājs Iestāde, organizācija, kas nodrošina (kā) izplatīšanu, pārdošanu.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
izstādīt Iestādīt (augus) citu no cita kādā attālumā.
pārstādīt Iestādīt citā vietā.
iecentrēt Iestādīt, noregulēt (detaļu) atbilstoši centram, rotācijas asij.
uzlikt Iestādīt, noregulēt (ierīces darbību, darbības režīmu).
iemetināt Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
iemest Iestarpināt (kādu vārdu), ierunāties (parasti, kādu pārtraucot).
izbeigties Iestāties laikam, kad (piem., juridiskās attiecības, saistības) vairs nav spēkā.
pāriet Iestāties, sākt strādāt vai mācīties (citā darbavietā, citā mācību iestādē).
iekalt Iestiprināt (ko) izkaltā robā, caurumā u. tml.
ievilkt Iesūkt (šļircē).
iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
konfirmēt Iesvētīt, iestiprināt (reliģiskā ceremonijā).
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; mācītājs.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
iešpricēt Iešļircināt medikamentu.
iešpricēt Iešļircināt.
šļūcenes Iešļūcenes.
iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
samaksāt ar (savu) galvu iet bojā (savas rīcības dēļ).
samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības dēļ).
iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
likt kājas pār pleciem Iet prom, doties ceļā.
deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
šļūkāt Iet šļūcošā gaitā.
iet savu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
iet citu ceļu Iet uz savu (arī citu) pusi.
cilpot Iet viegliem, straujiem soļiem (par cilvēku).
aiziet Iet zudumā; iznīkt; tikt iznīcinātam.
vadīt Iet, braukt (kādam) līdzi, piem., lai rādītu ceļu; būt klāt (kādam, kas dodas prom), lai palīdzētu (tam), atvadītos (no tā).
pavadīt Iet, braukt kādam līdzi; būt kādam par ceļabiedru, pavadoni.
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
nūjot Iet, soļot brīvā dabā, izmantojot speciālas nūjas.
mērot (tādu) gaisa gabalu iet, staigāt tālu ceļu.
pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
spiedveidne Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); presforma.
presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) – par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
favorīts Ietekmīgas personas iemīļots un atbalstīts cilvēks.
mafija Ietekmīgu cilvēku grupa.
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
aiztrīcēties Ietrīcēties.
ietrīsēties Ietrīcēties.
iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
brilles Ietvarā iestiprinātas divas stikla lēcas redzes spēju palielināšanai.
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
kadrēt Ietvert (parasti saskaņā ar māksliniecisku ieceri) kadrā [2].
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
pārliet Ievadīt (donora asinis, plazmu) citam cilvēkam.
uzņemt Ievadīt (nepieciešamās vielas) organismā (par augiem, to daļām).
injicēt Ievadīt ar šļirci (zāļu vielu, vakcīnu u. tml.).
skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu (pret kādu slimību).
iepotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
sapotēt Ievadīt organismā vakcīnu.
tamponēt Ievadīt tamponu (brūcē vai organisma dobumā).
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
vietniekpulks Ievēlēta pagasta pašvaldības institūcija.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
prezbiteris Ievēlēts Baznīcas vadītājs, mācītājs (prezbiterisma draudzēs).
rātskungs Ievēlēts rātes loceklis.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
ārpus konkurences ievērojami pārāks par visiem citiem.
notikums Ievērojams fakts; izcila, nozīmīga parādība.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
kritisks Ievērojams, liels; tāds, kas var radīt sarežģījumus, bīstamu situāciju.
augstums Ievērojams, nozīmīgs stāvoklis; situācija, kurā pastāv šāds stāvoklis.
spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
liesēt Ievērot diētu un censties samazināt savu svaru.
pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
iziet Ievērot, pieņemt par pamatu, izejas punktu (tālākai darbībai, secinājumam u. tml.).
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
iesēdināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
ietupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
tupināt Ievietot (cietumā).
iespundēt Ievietot (ieslodzījumā, cietumā).
stacionēt Ievietot (kādu) stacionārā [1].
iecept Ievietot (mīklā) un izcept.
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) ārstēšanai slimnīcā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ietupināt aiz restēm ievietot cietumā.
spundēt Ievietot ieslodzījumā, cietumā.
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
iemērkt Ievietot šķidrumā, lai mērcētu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
ielikt Ievietot, publicēt (piem., rakstu, attēlu laikrakstā, žurnālā).
ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
iešņaukt Ievilkt degunā (piem., šņaucamo tabaku).
iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
ielocīt kaulus ievingrināt locekļus, locītavas.
kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
iedarvot Ieziest, arī piesūcināt (kā) virskārtu ar darvu.
aprise Iezīmes, galvenie vilcieni.
ievilkt Iezīmēt (ģeometrisku figūru kādā citā ģeometriskā figūrā).
marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
vulkanīts Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai; izvirdumiezis.
izvirdumiezis Iezis, kas radies vulkāna izvirduma rezultātā, ātri atdziestot un sacietējot izplūdušajai magmai.
cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
skābais iezis iezis, kas satur daudz silīcija oksīda.
magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
silicītieži Ieži, kas sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda minerāliem.
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros, naftas urbumos u. tml.
starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
pūcīgs Īgns, dusmīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ihtiologs Ihtioloģijas speciālists.
brīdi pa brīdim ik pēc neliela laika posma.
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
vēsture Ikviens attīstības process, likumsakarība dabā.
ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
nocīnīties Ilgāku laiku aktīvi cīnīties, darboties, pārvarot grūtības, šķēršļus.
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
iztrakoties Ilgāku laiku darboties spēcīgi, arī postoši (par parādībām dabā).
izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
izmocīties Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
sēdēt Ilgāku laiku pastāvēt (piem., par emocijām).
izciemoties Ilgāku laiku pavadīt ciemos.
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
izkratīt Ilgāku laiku, arī spēcīgi kratīt.
sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
izceļoties Ilgāku laiku, daudz ceļot.
izciesties Ilgāku laiku, daudz ciest.
nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
izcīnīties Ilgāku laiku, daudz cīnīties.
nodancoties Ilgāku laiku, daudz dancot.
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert; dzert tik, cik gribas.
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas.
izglāstīt Ilgāku laiku, daudz glāstīt; viscaur glāstīt.
izglaudīt Ilgāku laiku, daudz glaudīt; viscaur glaudīt.
izgriezt Ilgāku laiku, daudz griezt dejā (kādu); izdancināt.
izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
izkrākties Ilgāku laiku, daudz krākt; krācot izgulēties.
izdeldēt Ilgāku laiku, daudz lietojot, panākt, ka (kas) izdilst, ka (kur) rodas caurums, iedobums u. tml.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
izpriecāties Ilgāku laiku, daudz priecāties.
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
izmocīties Ilgāku laiku, ļoti nopūlēties; nomocīties.
nojāt Ilgāku laiku, pārāk daudz jājot, nomocīt (zirgu).
izknaibīt Ilgāku laiku, viscaur knaibīt.
vecmeistars Ilggadējs (kādas nozares) speciālists, kas savā darbībā ir guvis izcilus panākumus.
gaidīt kā uz ūdens kustēšanos ilgi nepacietīgi gaidīt, gaidīt kā glābiņu.
marinēt Ilgi novilcināt (piem., kāda jautājuma izlemšanu).
vilkties Ilgi, parasti lēni, norisināties (par darbību, procesu); ilgt (par laikposmu, laiku).
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
odiseja Ilgs ceļojums, brauciens (parasti ar daudziem piedzīvojumiem).
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
iegrauzt Ilgstoši beržoties, radīt (piem., sāpīgu vietu, brūci).
gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
plēst Ilgstoši, arī nevērīgi lietojot, pieļaut, ka (kas) kļūst plānāks, caurumains.
nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
neatlaidīgs Ilgstošs, ciešs.
hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
bilde Ilustratīvs attēls, ilustrācija.
ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
ķeizariene Impērijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
ārējās tirdzniecības bilance importēto un eksportēto preču vērtības attiecība.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
imunologs Imunoloģijas speciālists.
robežincidents Incidents uz divu valstu robežas.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
bajadēra Indiešu dejotāja un dziedātāja, kas piedalās kulta ceremonijās; dejotāja, kas par maksu dejo restorānos, privātās mājās u. tml.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
čūsku inde indīgo čūsku indes dziedzeru sekrēts, ko izmanto ārstniecībā.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
beladonna Indīgs nakteņu dzimtas ārstniecības augs, kas satur alkaloīdus [Atropa belladonna].
kanabiss Indijas kaņepe [Cannabis indica].
hinduisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic cilvēka pārdzimšanai un vairākiem dieviem.
sikhisms Indijas nacionālā reliģija, kurā tic vienam dievam un karmai un pārdzimšanai.
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
respirators Individuāla ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība, kurā skolotājs māca privāti, par maksu.
PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
šautene Individuālais šaujamierocis ar samērā garu stobru.
pistole Individuālais šaujamierocis tuvu mērķu iznīcināšanai.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
indologs Indoloģijas speciālists.
argons Inerta gāze (cēlgāze), viena no gaisa sastāvdaļām (~1 %) [Ar].
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
zoonoze Infekcijas slimība.
epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
aplipināt Inficēt.
uzlaist Inficēt.
aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
megabaits Informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 1048 576 baiti [MB].
kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
hipnopēdija Informācijas ievadīšana un nostiprināšana aizmiguša cilvēka atmiņā; mācīšana miegā.
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
signālsistēma Informācijas sistēma (organismā), kas saņem impulsus un signalizē par norisēm ārējā vidē un pašā organismā.
IT Informācijas tehnoloģijas.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
kilobaits Informācijas vienība, kurā ir 1024 (2¹°) baiti; kB.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
ķermeņa valoda informācijas, emociju paušana ar žestiem, mīmiku, ķermeņa kustībām.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
intramuskulārā injekcija injekcija muskulī.
intravenozā injekcija injekcija vēnā.
intravenoza injekcija injekcija vēnā.
šprice Injekcija.
špricēties Injicēt sev narkotikas.
špricēt Injicēt; ievadīt ar šļirci.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
inkvizitors Inkvizīcijas loceklis.
karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
policija Institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības sargāšanai.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
Tiesībsarga birojs institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.
ombuds Institūcija, kuras uzdevums ir izskatīt iedzīvotāju sūdzības par dažādu iestāžu darbību, aizstāvēt cilvēktiesības u. tml.; Tiesībsarga birojs.
subordinācija Institūciju vai amatpersonu izkārtojuma sistēma, kur zemāki posmi padoti augstākiem.
instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle (2).
pastorāle Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
parafrāze Instrumentāls skaņdarbs, kas sacerēts, izmantojot, piem., tautasdziesmu, populāru operu āriju tēmas.
partita Instrumentālu skaņdarbu svīta (17.–18. gs. mūzikā); variācija, variāciju cikls.
mērinstruments Instruments (piem., lineāls, bīdmērs) vai ierīce (kā) mērīšanai.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
kaulu zāģis Instruments ķirurģisku operāciju veikšanai – rezekcijas zāģis.
mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
vizieris Instruments vai ierīce, ar kuru vizē [2].
busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
augstummērītājs Instruments, ierīce augstuma mērīšanai.
štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt veicamās darbības norisi.
sitaminstrumentu grupa instrumentu grupa simfoniskajā vai citā orķestrī.
apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
uzplūdi Intensitātes kāpinājums (emocijām, domāšanas procesam u. tml.).
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
medīt Intensīvi meklēt, censties iegūt.
zvejot Intensīvi meklēt, censties iegūt.
kaist Intensīvi norisēt psihē; būt tādam, kurā izpaužas intensīvi psihiski procesi.
rosīties Intensīvi norisināties, funkcionēt.
virmot Intensīvi, spraigi norisēt (piem., par procesu).
virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis.
negaiss Intensīvs emocionāls stāvoklis, tā izpausme.
prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
interjerists Interjera iekārtošanas speciālists.
bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
IBM International Business Machines – galvenā datortehnikas ražotāja saīsināts nosaukums.
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
lasījums Interpretācija.
kvarta Intervāls starp pirmo un ceturto pakāpi (diatoniskā gammā).
melodiskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda secīgi, vienu pēc otras.
harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
intervencija Intervence.
piegulēt bērnu intīmās attiecībās panākt, ka sieviete nonāk grūtniecības stāvoklī.
tuvība Intīmas attiecības starp vīrieti un sievieti.
dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
romāns Intīmas attiecības, mīlas sakars.
intimitāte Intīmas attiecības, noskaņojums; tuvība.
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
nots Intonācija, noskaņa.
metatonija Intonācijas maiņa vienas saknes vārdos.
tonis Intonācijas, runas nokrāsa.
toņkārta Intonācijas, runas nokrāsa.
tīrskaņa Intonatīvi precīza skaņa, tīrskanība.
iekšējā balss intuīcija.
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
inventūra Inventarizācija.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
būvinženieris Inženieris, kas specializējies būvniecībā.
tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
tehnokrāts Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu slāņa pārstāvis.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
cauruļatslēga Īpaša atslēga cauruļu skrūvēšanai.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
salvete Īpaša materiāla gabals (kā, piem., roku, tehnikas) noslaucīšanai, notīrīšanai.
sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
bagāžnieks Īpaša palīgkonstrukcija bagāžas pārvadāšanai.
galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piem., zobratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam.
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
lustrācija Īpaša šķīstīšanās ceremonija (Senajā Romā).
gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
slīpētava Īpaša telpa, vieta (piem., darbnīca, cehs), kur (ko) slīpē (1).
kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās.
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
litānija Īpašas formas lūgšana katoļu baznīcā.
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
kristāls Īpašas šķirnes bezkrāsains, dzidrs degvīns; attiecīgā degvīna šķirne.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
kumēdiņi Īpaši demonstrēti joki, cirka numuri u. tml.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
ložmetēju ligzda īpaši iekārtota pozīcija (ierakums) šaušanai ar ložmetēju.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
palīglīdzeklis Īpaši izgatavota lieta, kas paredzēta pārvietošanās u. tml. funkciju nodrošināšanai.
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
izlase Īpaši izraudzīta kvalificētāko, atbilstošāko cilvēku grupa (piem., sportā).
nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
dižens Īpaši liels; arī spēcīgs.
godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
guļammaiss Īpaši pagatavots maiss, kurā var gulēt (piem., ceļojumā).
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
iezīme Īpašība, pazīme (piem., cilvēka raksturā, psihē).
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
individualitāte Īpašību kopums, ar ko (kāds) atšķiras no citiem.
skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
apvalks Īpašs aizsargs, futlāris (tehniskām ierīcēm, instrumentiem u. tml.).
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
formula Īpašu sacīkšu automašīnu klase.
OMON Īpašu uzdevumu milicijas vienība cīņai pret terorismu un īpaši bīstamiem noziegumiem, kas vēlāk kļuva par represīvu spēku Baltijas tautu cīņā par neatkarību; melnās beretes.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
īpatnis Īpatnējs cilvēks; savādnieks.
akcents Īpatnības skaņu izrunā, dzimtās valodas pieskaņa (runājot citā valodā).
krāsa Īpatnības, nianses (mākslinieciskā atveidojumā, daiļdarbā u. tml.).
visi ceļi vaļā ir visas iespējas realizēt savus mērķus, centienus.
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
viegla zeme irdena smilts zeme, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
less Irdens, dzeltenīgi pelēks nogulumiezis, kura galvenās sastāvdaļas ir māls, smiltis un ogļskābais kalcijs.
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
izirt Irstot kļūt cauram, atnākt vaļā.
noirt Irstot rasties caurumam vai caurai joslai virzienā no augšas uz leju.
karodziņš Īsa izlocīta līnija pie nots kātiņa.
bolero Īsa jaciņa bez aizdares.
īssaiets Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; brīfings.
brīfings Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
rezumēt Īsi apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko); secināt.
ievaicāties Īsi pajautāt (piem., pārtraucot klusēšanu); iejautāties.
anotēt Īsi raksturot (grāmatu, sacerējumu).
pasveicināt Īsi sveicināt (kādu, piem., garāmejot).
drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
brāziens Īslaicīga, spēcīga (kā, piem., lietus, vēja darbības) pastiprināšanās.
virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
šautra Īslaicīga, strauja (zibens) virzība.
lazarete Īslaicīgas stacionāras ārstniecības iestāde (piem., karaspēka daļā).
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
scintilācija Īslaicīgs gaismas uzliesmojums, kas rodas scintilatoros jonizējošā starojuma iedarbībā.
impresija Īslaicīgs iespaids, īslaicīga noskaņa.
ģībonis Īslaicīgs samaņas zudums.
bļāviens Īslaicīgs skaļš kliedziens, izsauciens.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis pavasarī, kad sniegs jau nokusis.
brikšķis Īslaicīgs troksnis, kāds rodas (kam) brikšķot.
šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
spraksts Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis [1].
sprakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., kam degot, sprāgstot, lūstot.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
efemers Īslaicīgs, ātri pārejošs.
mirklīgs Īslaicīgs, ātrs.
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena troksnis.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piem., darbojoties mehānismam.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
tikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., pulkstenim darbojoties.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
musulmanis Islāma piekritējs; islāmticīgais.
Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
muhamedānis Islāmticīgais.
anotācija Īss (grāmatas, sacerējuma) raksturojums (dažkārt ar novērtējumu).
nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
biļetens Īss iespiests oficiāls ziņojums par kādu sabiedrībai nozīmīgu notikumu.
devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
uzsauciens Īss sauciens (kādam).
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
brahiloģisms Īss, aforistisks folkloras sacerējums (piem., sakāmvārds, paruna, mīkla).
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
maksima Īss, kodolīgi formulēts pamatprincips.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
lakonisks Īss, koncentrēts, bez liekvārdības.
sīks Īss, neliels (par attālumu, distanci).
norāde Īss, parasti saīsināts, vārda gramatiskās nozīmes, stilistiskā u. tml. lietojuma raksturojums (vārdnīcā).
dibenistaba Istaba, kas atrodas aiz kādas citas telpas.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
kā saukts īstajā laikā, tieši tad, kad ir gaidīts, nepieciešams.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.).
risināt sarunas īstenot oficiālas sarunas.
revanšēties Īstenot revanša politiku – nesamierināties ar zaudējumu un centies atgūt zaudēto.
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
riktīgs Īsts, patiess (par cilvēku).
nodrebēt Īsu brīdi drebēt un pārstāt drebēt; notrīcēt.
pazibēt Īsu brīdi izpausties (par emocijām, emociju izpausmi).
noluncināt Īsu brīdi luncināt un pārstāt luncināt.
nobolīt Īsu brīdi plati ieplest un grozīt (acis).
nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
nošņākt Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
nošņākties Īsu brīdi radīt šņācošu troksni.
norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
noskurināties Īsu brīdi skurināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (cilvēka ārienē, uzvedībā).
iegailēties Īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) – par spīdumu.
notrīcēt Īsu brīdi trīcēt un pārstāt trīcēt; nodrebēt.
notrīsēt Īsu brīdi trīsēt un pārstāt trīsēt; notrīcēt.
novēcināt Īsu brīdi vēcināt un pārstāt vēcināt.
novicināt Īsu brīdi vicināt un pārstāt vicināt.
iezalgoties Īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji parādīties (acīs).
uzdzirkstīt Īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
risoto Itāļu virtuves ēdiens – buljonā vārīti rīsi, kam var būt pievienoti dārzeņi, sēnes, gaļa vai citi produkti.
provokācija Izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu rīcību), lai kādam kaitētu; nevēlamas situācijas izraisīšana.
nomest cimdu izaicināt (kādu).
provocēt Izaicināt, kūdīt uz rīcību, lai (kādam) kaitētu; panākt, ka izraisās (nevēlama situācija).
mest cimdu izaicināt.
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
provokatīvs Izaicinošs.
piecelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no miroņiem Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
uzcelt no kapa Izārstēt, panākt, ka atveseļojas smagi slims cilvēks.
piecelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
uzcelties no miroņiem Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
piecelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
uzcelties no kapa Izārstēties, atveseļoties (par smagi slimu cilvēku).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
iztaisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
pataisīt par cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
iztaisīt no kāda cilvēku izaudzināt, izmācīt (kādu) par krietnu cilvēku.
pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku).
parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu), paust necieņu (pret kādu).
samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
izšķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
pārbolīt Izbolīt (acis) tā, ka atsedzas acu baltumi.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
pirmdzimtene Izcelsmes vieta.
dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
asinis Izcelšanās, ar to saistīta piederība pie kādas tautas, šķiras u. tml.
ģenēze Izcelšanās, rašanās, arī veidošanās.
cilme Izcelšanās.
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
uzsvērt Izcelt (piemēram, domu runā, formas elementu mākslas darbā u. tml.).
rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
nākt Izcelties (no kurienes), būt saistītam (ar kurieni).
uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
krāšņoties Izcelties ar savu krāšņumu; saistīt uzmanību ar savu krāšņumu.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
paspīdēt Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
uzsvars Izcēlums (piemēram, domai runā, formas elementam mākslas darbā u. tml.).
gan Izceļ pretstatu starp nosauktajām parādībām.
emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes un pārcelties uz dzīvi citā valstī.
piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
izčurkstināt Izcept, taukiem čurkstot.
izcept Izcepties.
izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
atsēdēt Izciest sodu.
maestrīna Izcila mūziķe.
korifejs Izcila personība (kādā nozarē).
liels cilvēks izcila personība.
fenomens Izcila, neparasta parādība.
kinozvaigzne Izcila, slavena kinoaktrise; izcils, slavens kinoaktieris.
zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
karalis Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
mahatma Izcilas, sevišķi godājamas personas tituls (galvenokārt Indijā); persona, kam ir šāds tituls.
klasika Izcili (literatūras, mākslas u. tml.) darbi, kas laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
krāšņs Izcili kvalitatīvs, bagātīgs.
superfinišs Izcili labs finiša rezultāts.
dīvs Izcili skaista un talantīga skatuves māksliniece.
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
kupris Izcilnis, izliekums.
pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
izcēlums Izcilnis, paaugstinājums.
skatuves mākslas meistars izcils aktieris, režisors.
prominence Izcils cilvēks, arī izcilu cilvēku kopums.
gara milzis izcils cilvēks, kura garīgajam darbam ir ļoti liela sabiedriska nozīme; ģēnijs.
gars Izcils cilvēks, liela personība.
ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
šedevrs Izcils mākslas darbs; meistardarbs.
meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
vārda meistars izcils rakstnieks, dzejnieks.
skolotājs Izcils speciālists (piem., zinātnes, mākslas nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz viņa darba turpinātāju.
ģēnijs Izcils talants, izcilas radošās spējas.
fenomenāls Izcils, neparasts, ārkārtējs.
prominents Izcils, nozīmīgs, ievērojams; tāds, kam ir liela autoritāte.
dižs Izcils, nozīmīgs.
ekstra Izcils, sevišķs; ārkārtīgs.
rokzvaigzne Izcils, slavens rokmūziķis.
neatkārtojams Izcils, vienreizējs.
iegūt Izcīnīt un saņemt (piem., apbalvojumu).
izdzīt Izcirst (stigu).
stiga Izcirsta josla mežā, kas atdala kvartālus, audzes u. tml. citu no citas.
pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
saīsināt Izdalīt daļskaitļa skaitītāju un saucēju ar vienu un to pašu naturālu skaitli.
izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem, asinīm).
sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
varoņdarbs Izdarība, dēka, ar kuru (kāds) izceļas, pievērš sev citu uzmanību.
žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs; kustīgs, veikls.
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
noslīcināties Izdarīt pašnāvību slīcinoties.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
dot prettriecienu izdarīt prettriecienu.
punktēt Izdarīt punkciju.
presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
sīpolsitenis Izdauzītas, ar sīpoliem saceptas (parasti liellopa) gaļas šķēles.
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
apgādniecība Izdevniecība.
apgāds Izdevniecība.
izmaksa Izdevumi; (kā) ražošanai, iegādei, norisei u. tml. nepieciešamā naudas summa.
uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
sagudrot Izdomāt, sacerēt.
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
klajā Izdot, publicēt.
laist Izdot, publicēt.
izlaist Izdot; publicēt.
caurdurt Izdurt cauri (no vienas puses līdz otrai).
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
uzmargot Izgatavot (piemēram, uzadot, uztamborējot, uzzīmējot); pagatavot, arī sacerēt.
būvēt Izgatavot (sarežģītus aparātus, mašīnas, ierīces).
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
mūžizglītība Izglītība, kas iegūstama, neatkarīgi no cilvēka vecuma – visa mūža garumā.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
skoloties Izglītoties, mācīties (parasti mācību iestādē).
izskoloties Izglītoties; arī izmācīties.
izšņāpt Izgriezt (piem., caurumu, robu).
izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
šīrgaļa Izgriezts gaļas mīkstums bez kauliem un cīpslām.
iziet ielās iziet demonstrācijā.
apakšīre Izīrēšana citam īrniekam.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
nožēlot Izjust (pret kādu) līdzjūtību, līdzcietību.
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
brīvi uzelpot izjust atvieglojumu (pēc sasprindzinājuma).
atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piem., pēc garīgām, fiziskām grūtībām).
nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi.
priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
pārkārtot Izkārtot citā laikā.
samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
izcementēt Izklāt ar cementa segumu.
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
izgaiņāt Izklīdināt (cilvēku grupu).
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
izķepuroties Izkļūt (no nevēlama stāvokļa, nepatīkamas situācijas u. tml.).
izgrozīties Izkļūt no nevēlamas situācijas (piem., izvairoties).
izkrāvējs Izkraušanas ierīce.
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
izlocīt kājas Izkustēties pēc sēdēšanas; pastaigāties.
lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (celmus, akmeņus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
izkoriģēt Izlabot, precizēt.
izpirkt Izlabot, vērst par labu (savu rīcību, izturēšanos).
nolaist tvaiku izlādēties, atbrīvoties no negatīvām emocijām.
uzdzīve Izlaidīga, baudkāra līksmošanās; baudkāra, netikumiska izprieca.
izlaistenis Izlaists, izlaidīgs cilvēks.
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
uzmest kupri izliekt muguru uz augšu (par kaķi); saliekt muguru kūkumā (par cilvēku).
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
kūkums Izliekums, izcilnis, nelīdzenums.
patērēt Izlietot (savas darbības, funkcionēšanas nodrošināšanai).
nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
izlocīt zāģi izlocīt zāģa zobus.
izkustināt Izlocīt, izvingrināt (ķermeņa daļas).
nots karodziņš izlocīta līnija pie nots kātiņa.
līferēties Izlocīties, izvairīties; arī blēdīties.
izlocījums Izlocīts veidojums.
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
sibarīts Izlutināts cilvēks, kas dzīvo laiskumā un greznībā.
akomodēt Izmainīt acs optisko stiprumu (par cilvēku).
akomodēt Izmainīt optisko stiprumu (par aci).
pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
dzēst obligāciju izmaksāt obligācijā minēto summu.
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudā (atsevišķos izmaksu veidos); attiecīgā aprēķina dokuments.
uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
ar pazīšanos izmantojot pazīstama cilvēka palīdzību.
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
patēriņš Izmantošana, izlietošana (kādai vajadzībai, procesam u. tml.); patērēšana.
lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
izlietot Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
apiet likumu ar līkumu izmantot kādu likuma nepilnību, neprecizitāti, arī citu likumu, lai paliktu nesodīts.
pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
patērēt Izmantot, izlietot (kādai vajadzībai, procesam u. tml.).
ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
izlietot Izmantot, mērķtiecīgi lietot (garīgajā darbībā, jaunradē, valodā u. tml.).
piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
izģērēt Izmiecēt (ādu).
atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
nezūdamība Iznīcības neiespējamība.
likvidācija Iznīcināšana; nonāvēšana.
nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) – par salu, salnu.
dragāt Iznīcināt (pretinieku, tā spēkus karā).
samalt Iznīcināt bruņotā cīņā.
triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības).
nodzīt Iznīcināt, likvidēt.
nozūmēt Iznīcināt, likvidēt.
noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā slepkavojot.
izskaust Iznīcināt; iznīdēt.
izdzēst Iznīcināt.
kaut Iznīcināt.
maitāt Iznīcināt.
nomaitāt Iznīcināt.
sadragāt Iznīcināt.
beigts Iznīcis, gājis bojā (par augiem).
izrentēt Iznomāt (parasti lauku saimniecību, zemi).
plate Izņemama zobu protēze – plāna pamatne, uz kuras ir nostiprināti mākslīgie kroņi un kura cieši pieguļ pie žokļiem un mutes gļotādas.
izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām sienām.
izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
izoterma Izotermiskā procesa grafisks attēlojums.
simptoms Izpausme, pazīme (normālam vai patoloģiskam procesam, slimībai).
izgāzt Izpaust (negatīvas emocijas pret kādu).
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
laistīties Izpausties (acīs, sejā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli.
mirdzēt Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
spulgot Izpausties (acīs, skatienā) – parasti par pozitīvām jūtām.
gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā).
zalgot Izpausties (acīs, skatienā).
jaukties Izpausties, norisēt juceklīgi.
izlādēt Izpaužot (pret citiem negatīvās emocijas), atbrīvoties (no tām).
piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
nostrādāt Izpildīt paredzēto darbību, savu funkciju.
uzšķilt Izpildīt spēcīgu metienu, sitienu u. tml. (piemēram, hokejā, futbolā).
zemes ierīcības komiteja izpildu institūcija zemes reformas realizēšanai.
saplānot Izplānot (piem., kādā laikposmā paveicamo).
kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
mirgot Izplatīt ātri mainīga stipruma vai īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu).
mirkšķināt Izplatīt īslaicīgi pārtrauktu gaismu.
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
pārraidīt Izplatīt, piem., uz citu organisma daļu (signālus, impulsus u. tml.).
sludināt Izplatīt, popularizēt, vēstīt (piem., mācību, idejas, uzskatus).
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
buboņu mēris izplatītākā mēra forma, kurai raksturīgi strutaini augoņi cirkšņos un padusēs.
migrēt Izplatīties (citā teritorijā, vietā) – par augiem.
versmot Izplatīties (piemēram, par spēcīgu smaržu).
pāriet Izplatīties citā vietā, citā vidē; mainīt atrašanās vidi.
salīt Izplatīties viscaur (kur) – piem., par gaismu, skaņu.
piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
kāpt Izplatīties, celties (uz augšu); kļūt augstākam.
pārmesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par liesmām, uguni); pārsviesties (2).
pārsviesties Izplatīties, izraisot degšanu arī citā vietā (par uguni, liesmām); pārmesties (2).
pāršalkt Izplatīties, pārņemt (piem., visu telpu, cilvēkus tajā).
urbties Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
segt Izplatoties būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst nesaskatāms (par dabas parādībām).
lietussargs Izplešams, aiz roktura turams (ar ūdensnecaurlaidīgu audumu klāts) aizsargs pret lietu.
parašutists Izpletņlēcējs.
saprasties Izprast (vienam otru, citam citu).
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
atkost Izprast; atšifrēt (piem., kāda rīcību).
piekļūt Izprast; izprotot iegūt (kāda) uzticību.
vadīt tautās izprecināt (meitu, māsu).
izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu).
dot Izprecināt; ļaut precēties (ar kādu).
izvest tautās izprecināt.
laist tautās izprecināt.
aizlaist tautās izprecināt.
atdot Izprecināt.
izdot Izprecināt.
izlaist Izprecināt.
izprecēt Izprecināt.
izvadīt Izprecināt.
izvest Izprecināt.
palaist tautās Izprecināt.
plezīrs Izprieca.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
piekantēties Izrādot simpātijas, kļūt par draugu (pretējā dzimuma personai), nodibināt attiecības (ar to).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
nonākt līdz sirdij izraisīt dziļu emocionālu pārdzīvojumu.
pacilāt Izraisīt emocionālu saviļņojumu, priecīgu satraukumu, možumu.
garlaikot Izraisīt garlaicību.
inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
koagulēt Izraisīt koagulāciju.
plēst sirdi (pušu) izraisīt ļoti spēcīgu pārdzīvojumu, ļoti spēcīgas izjūtas.
apdullināt Izraisīt nepatīkamas izjūtas (par stipru troksni, spēcīgu smaržu, smaku).
urbties Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
naidot Izraisīt nesaskaņas, nesaticību.
smelgt Izraisīt nomācošu, samērā vāju emocionālu stāvokli; būt nomācošam, samērā vājam (par psihisku stāvokli).
valdzināt Izraisīt patīkamu iespaidu, būt pievilcīgam.
sasildīt Izraisīt pozitīvu emocionālu un fizisku stāvokli.
atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (ko iedarbinot); ierūcināt.
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
sildīt Izraisīt siltuma sajūtu; būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) neatdziest, saglabā siltumu.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
saviļņot Izraisīt spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu; iespaidot tā, ka izraisās spēcīgs emocionāls pārdzīvojums.
uzkurināt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
uzkurt Izraisīt, arī pastiprināt (piemēram, emocionālu stāvokli).
uzšķilt Izraisīt, būt par cēloni, ka izraisās, parasti pēkšņi.
sniegt Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
rosināt Izraisīt, veicināt (piem., kādu procesu).
pamosties Izraisīties (par psihisku stāvokli, emocijām).
lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
pielipt Izraisīties organismā no kāda cita cilvēka (par slimību).
noreibt Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
iekvēloties Izraisīties un spēcīgi izpausties (par jūtām, vēlēšanos u. tml.).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
kutēt Izraisīties vieglam, satraucošam kairinājumam (ķermeņa daļā, kur kas viegli pieskaras).
saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
svaidīt Izraudzīt un iecelt.
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
izkārtot Izrīkot (cilvēkus); norīkot (darbā).
izrobīt Izrobot; izcirst, izgriezt.
inkrustēt Izrotāt (priekšmetu) inkrustācijas tehnikā.
intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
uzsvērt Izrunāt (piemēram, zilbi, vārdu) ar uzsvaru (2); akcentēt (1).
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdus) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
vecum Izsaka īpašības pastiprinājumu; ļoti vecs.
vajadzēt Izsaka pieļāvumu vai pārliecību par (kā) pastāvēšanu, atrašanos, par (kādas darbības) realizēšanos u. tml.
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
Sasper jods! izsaucas dusmās, sašutumā, arī pārsteigumā.
Ak tu nolāpīts! izsaucas dusmās, sašutumā.
Vai tu redzējies! izsaucas dusmās, sašutumā.
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Mīļais Dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
Vai manu, vai! izsaucas izbrīnā, satraukumā, izbailēs.
Mīļā stundiņa! izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
Mīļo stundiņ! Izsaucas izbrīnā, satraukumā, sašutumā.
lai pērkons mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai zibens mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai pērkons mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai zibens mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Lai Dievs žēlīgs! Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (no kā nevēlama, kaitīga, bīstama).
ka tevi pērkons saspertu izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
ka tevi pērkons nospertu Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai piķis parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
Dieva zīmes! izsaucas par ko ļoti pārsteidzošu.
Pazūdi no manām acīm! izsaucas, ja ir uz kādu sadusmots un vēlas, lai tas pēc iespējas drīz dodas prom.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
pie velna Izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
Kas to būtu domājis! izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
Velns lai parauj! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns parāvis! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns un elle! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Kad tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Kaut tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Jēzus Marija! izsauciens izbrīnā, pārsteigumā.
Lai jods sasper! izsauciens lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās.
(kaut) jods būtu (pa)rāvis izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
lai jods (pa)rauj izsauciens lielās dusmās, sašutumā, vēloties atbrīvoties no kāda vai lādot kādu.
bravo Izsauciens, ar ko pauž atzinību, sajūsmu.
škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti kaķi).
cui Izsauciens, ar kuru rīda suni.
puc Izsauciens, ar kuru rīda suni.
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
jods (pa)rāvis izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
jods lai (pa)rauj izsauciens, paužot lielu nepatiku, dusmas, sašutumu.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
kāda joda pēc izsauciens, paužot neizpratni, dusmas, sašutumu.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
inducēt Izsecināt vispārējo, izmantojot vairākus atsevišķus gadījumus.
izmežģīt Izsist, izgriezt locītavas kaulus tā, ka to gali locītavā vairs nesaskaras.
apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
kārtot rēķinus izskaidroties, noskaidrot (savstarpējās attiecības).
lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
nerādīt dzīvības pazīmes izskatīties pēc miruša, būt mirušam.
paskats Izskats (cilvēkam vai dzīvniekam).
paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
izbizoties Izskraidīties (par cilvēku).
izbizot Izskriet (par cilvēku).
izslacināt Izslacīt.
iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
izmest Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas); piespiedu kārtā atbrīvot (no darba).
atskaitīt Izslēgt (parasti no mācību iestādes).
bloķēt Izslēgt uz laiku (kāda orgāna vai orgānu sistēmas) funkcijas.
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rafinēts Izsmalcināti viltīgs, izmanīgs, rūdīts (par cilvēku).
elegance Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.).
salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
glauns Izsmalcināts, smalks; arī grezns, dārgs.
grīns Izsmējīgs, nicīgs, arī īgns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izdegulis Izsmēķētās cigaretes gals.
licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
vairāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski paaugstina cenu.
mazāksolīšana Izsole, kurā pakāpeniski pazemina cenu.
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
izrikšoties Izstaigāties, izskraidīties (par cilvēku).
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
sildīt Izstarot, izplatot siltumu, būt par cēloni tam, ka (kas) sasilst.
izplest Izstiept sānis (piem., rokas, kājas, spārnus); izstiept un atvirzīt citu no cita (pirkstus).
nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
limāns Izstiepts jūras līcis upes grīvā.
šņukurs Izstiepts, strups purns (parasti cūkām).
artikuls Izstrādājuma, preces tips.
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
cūkāda Izstrādāta cūkas āda.
marginalizācija Izstumšana (piem., politiskā, sociālā) perifērijā, nostumšana malā, padarīšana par maznozīmīgu.
bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
stiepties Iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
predikāts Izteicējs.
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
paaicināt Izteikt aicinājumu; uzaicināt.
pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
izsapņot Iztēlot; iecerēt.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
pārtikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
grauzt sausu garozu iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
grauzt sausu maizi iztikt ar trūcīgu barību; dzīvot trūkumā.
izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
satraucēt Iztraucēt, arī sabaidīt, satraukt.
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
izcelt Iztraucēt, piecelt (parasti guļošu, sēdošu cilvēku).
pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
uztraucēt Iztraucēt; arī traucējot uzmodināt.
iztrūcināt Iztraucēt; izbaidīt, arī satraukt.
aiztraucēt Iztraucēt; iztraucējot aizbaidīt.
mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
nodevība Izturēšanās, rīcība, kas ir pretēja cerētajam, gaidītajam un sagādā (kādam) vilšanos.
pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
piemērs Izturēšanās, rīcības paraugs.
izciest Izturēt ciešanas.
iziet Izturēt pārbaudījumus, grūtības, ciešanas (kādā dzīves posmā).
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
godāt Izturēties ar cieņu, izrādīt pagodinājumu; atzīt par nozīmīgu, augsti vērtējamu.
sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
ar degunu mākoņus stumt Izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka gribas, pavēles).
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
nievāt Izturēties pret kādu nicinoši, pazemojoši; pelt.
ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
stiprība Izturība (piem., pret slodzi, bojājumiem) – cilvēka orgāniem, ķermeņa daļām.
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
izvelbt Izvalbīt (acis).
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
uzskicēt Izveidot (kā) skici.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
sastutēt Izveidot; uzcelt.
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
iet pa mazākās pretestības ceļu izvēlēties vieglāko darbības, rīcības veidu.
pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
eksportēt Izvest (preces u. tml.) uz ārzemēm, lai tur realizētu.
iziet Izvest (uz kurieni, cauri kam, caur ko).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
izmitināt Izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku); dot pajumti.
izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
macerāts Izvilkums, kas iegūts, macerējot augus.
netiklība Izvirtība, netikumība (dzimumattiecībās).
izvirtulis Izvirtis cilvēks.
nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
izlaist Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
pieprasīt Izvirzīt prasību (pēc kā).
izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
izcelties Izvirzīties uz augšu, būt tādam, kas ir izvirzījies, pacēlies (virs kā).
iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
izlikt kārtis izzīlēt pēc kārtīm.
ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
gnozeoloģija Izziņas teorija, filozofijas daļa, kas pētī izziņas procesu.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
šķirt Izziņas, domāšanas procesā uztvert un nodalīt.
uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
ņemt uz zoba izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
nodzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs u. tml.).
izdzist Izzust, pārstāt izpausties (sejā, acīs).
drogas Izžāvēti vai žāvēšanai paredzēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā.
saussveķi Izžuvuši, no stumbra brūcēm nokasīti sveķi.
trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
piruete Jāšanas sportā – zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu.
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna – šķēršļu pārvarēšana.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu parasti šķidrai vielai).
piejaukt Jaucot pievienot (kam klāt); piemaisīt.
iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
plēst Jaukt, arī ārdīt (piem., celtni, tās daļas).
mest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus riteņos jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
mest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus ceļā jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus starp kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sviest sprunguļus kājās jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
mistrājs Jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
otrā elpa jauna enerģija, kas rodas pēc spēku izsīkuma.
reinterpretācija Jauna interpretācija.
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
grizete Jauna sieviete 19. gs. Francijā, kas pati pelnīja sev iztiku (tajā skaitā ar prostitūciju).
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā.
pa jaunam jaunā veidā, ar jauniem paņēmieniem; citādi, ne tā kā agrāk.
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete.
meiča Jauna, neprecējusies sieviete.
meita Jauna, neprecējusies sieviete.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija.
oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
skūtgalvji Jauni, agresīvi noskaņoti cilvēki, kuriem raksturīgas skūtas galvas.
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
puiša dienas jaunība, laiks, kad vēl nav precējies.
tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes.
jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
kāzu ceļojums jaunlaulāto ceļojums tūlīt pēc kāzām.
paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
jaunulis Jauns cilvēks; iesācējs.
zaļoksnis Jauns cilvēks.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
pārrēķins Jauns, citāds aprēķins (1).
šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
jauneklis Jauns, neprecējies vīrietis.
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis.
junga Jaunsargs, kas apgūst pamatzināšanas jūrniecībā.
alpaks Jaunsudrabs (vara, niķeļa un cinka sakausējums).
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
autosalons Jaunu un lietotu automobiļu tirdzniecības vieta.
granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
jautrībnieks Jautrs, asprātīgs cilvēks.
nebēdīgs Jautrs, dzīvespriecīgs; nebēdnīgs.
brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
amats Jebkurš kvalificēts darbs; profesija, arods.
riņķa rādiuss jebkurš nogrieznis, kas savieno riņķa centru ar punktu uz riņķa līnijas.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
jērenīca Jērādas cepure.
jērene Jērenīca.
jezuītisms Jezuītu mācība.
Lieldienas Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.
pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve.
apustulis Jēzus Kristus māceklis.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
INRI Jēzus nācarietis, jūdu ķēniņš.
jefiņš Jocīgs, dīvains cilvēks; muļķis.
špāsīgs Jocīgs, dīvains.
muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
komisks Jocīgs, smieklīgs.
jancīgs Jocīgs.
jokains Jocīgs.
čakra Jogas mācībā – viens no septiņiem enerģijas saņemšanas un garīgā spēka punktiem.
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu.
kaitināt Jokojot, viegli izzobojot ķircināt (kādu).
ķiķināties Jokoties, ķircināties.
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sliede Josla ierīcē, pa kuru virzās kāda detaļa.
birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
uzacs Josla virs acs dobuma (piemēram, putnam).
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
taļļa Jostasvieta cilvēka ķermenim.
maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
putra Juceklis.
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam un izglītībai paredzēta celtne jeb lūgšanu nams.
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; izvirzījums (kā augšdaļā).
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
ruberoīds Jumtu seguma un hidroizolācijas materiāls – ar bitumenu piesūcināts un minerālpulveri pārklāts kartons.
pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
laminārijas Jūras brūnaļģes, no kurām dažas sugas izmanto uzturā (jūras kāposti), lopbarībā, kā arī ārstniecībā.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
tinteszivs Jūras gliemis, sēpija [Sepia officinalis].
flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
nigliņš Jūras zivs ar smailu galvu un tievu, garu, sīkām zvīņām klātu ķermeni [Hyperoplus lanceolatus].
jūrascūka Jūrascūciņa.
abolīcija Juridiska (piem., likuma, lēmuma) atcelšana, (iestādes, amata) likvidēšana.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
šķirt Juridiskā procedūrā anulēt (laulību).
šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
puse Juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai.
līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem.
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
rīcība Juridisko tiesību realizācija.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
kriminālprocesa kodekss juridisks dokuments, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
laulības šķiršana juridisks process, kurā šķir laulātos.
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
mare Jūrmalas ezers, ezerveida jūras līcis.
jūrlietas Jūrniecība.
patētika Jūsmīgums, pacilātība, sakāpināta emocionalitāte.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
salt Just aukstumu, ciest no aukstuma.
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
garlaikoties Justies garlaicīgi.
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
identificēties Justies piederīgam pie kaut kā; iejusties kādā tēlā, iedomāties sevi kāda cita vietā.
ķīmija Jūtas, emocijas, simpātijas u. tml., kas piesaista vienu cilvēku pie otra.
izjūta Jūtas, emocijas.
mīlestība Jūtas, kas pauž sirsnību, simpātijas pret kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai parādību; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
erotika Juteklības, jutekliskuma, seksuālās pievilcības izpausme.
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
sensuāls Juteklisks; arī emocionāli jūtīgs.
dabas bērns jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu.
sentiments Jūtu, emociju izpaudums.
filigrāns Juvelierizstrādājums no savītām smalkām zelta, sudraba vai vara stieplītēm, kas pēc izskata atgādina mežģīnes; šāda juvelierizstrādājumu izgatavošanas tehnika.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
marksisms–ļeņinisms K. Marksa, F. Engelsa un V. Ļeņina revolucionārā mācība.
starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
likvidācija Kā (piem., organizācijas, uzņēmuma) darbības izbeigšana.
starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
otrkārt Kā otrais pēc kārtas; otrajā vietā.
pirmkārt Kā pirmais pēc kārtas; pirmajā vietā.
gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
kā (tad) savādāk kā tad citādi.
treškārt Kā trešais pēc kārtas; trešajā vietā.
bads Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
iztrūkums Kā vajadzīga, nepieciešama trūkums.
portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
debija Kāda autora pirmā publikācija, pirmais publiski demonstrētais mākslas darbs.
mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
promile Kāda daudzuma tūkstošdaļa, procenta desmitdaļa (‰).
desmitnieks Kāda desmita (piem., 10 māju, 10 cilvēku) pārzinis.
slēpties zem cita vārda kāda iemesla dēļ, kādā nolūkā saukties citā vārdā, uzvārdā.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
meistars Kādā jomā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
antagonisms Kādā laika posmā neatrisināmas pretrunas; pretēju tendenču, naidīgu spēku cīņa.
regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
momentuzņēmums Kāda mirkļa, kādas situācijas fotouzņēmums.
riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
iniciācija Kāda procesa ierosināšana, izraisīšana.
punkts Kāda procesa maiņas robeža.
nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti perpendikulāru, līniju sistēmu.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
kaut kuriene kāda, precīzi nezināma vieta.
kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
korporatīvs Kādai grupai, uzņēmumam, organizācijai u. tml. raksturīgs.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
piederīgais Kādas cilvēku kopas loceklis.
noģiedamā runa kādas citas personas (ne daiļdarba autora) iespējamās runas vai domu satura izklāsts.
verbalizācija Kādas citas vārdšķiras vārda pāreja darbības vārdos.
ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
palāta Kādas institūcijas (piem., parlamenta) sastāvdaļa.
valstsgriba Kādas nācijas vēlme dibināt savu valsti.
starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
ģenerālsekretārs Kādas organizācijas (piem., partijas) vadītājs.
sēdeklis Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
nobīde Kādas sistēmas daļu, elementu novirze (attiecībā pret ko).
tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
emfāze Kādas valodas vienības izcēlums (piem., ar akcentu, intonāciju, mainītu vārdu kārtību).
substitūcija Kādas valodas vienības lietošana citas vietā, saglabājot to pašu nozīmi.
vēstnieks Kādas valsts augstākā ranga diplomātisks pārstāvis citā valstī.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
konsulāts Kādas valsts teritorijā atvērta citas valsts pārstāvniecība, kuras uzdevums ir sargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses.
aneksija Kādas valsts teritorijas vai tās daļas okupēšana un pievienošana citai valstij.
kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
kamdēļ Kādēļ; kāpēc.
titulkadrs Kadrs, kurā ietverta pamatinformācija.
dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
aizmugure Kādu cilvēku palīdzība, atbalsts.
parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
iepriekš Kādu laiku pirms kā cita.
paucināt Kādu laiku ucināt; ucinot paauklēt.
apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
apoloģija Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; pārmērīga slavināšana.
apoloģēts Kādu uzskatu, mācības aizstāvis.
paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
kafē Kafejnīca.
kafūzis Kafejnīca.
kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
kailfoto Kaila cilvēka foto.
pliknis Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums gleznā, grafikas vai tēlniecības darbā; akts [2].
akts Kaila cilvēka ķermeņa attēlojums tēlotājmākslā.
erotika Kaila ķermeņa, juteklīgu attiecību attēlojums (literatūrā, mākslā); šādu darbu kopums.
pliknis Kails, arī gandrīz gluži kails cilvēks.
eocēns Kainozoja ēras terciārā perioda vidējā epoha, kad parādījās zīdītāji un izplatījās segsēkļi.
kaitēkļu bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
gremdēt Kaitēt (kādam), nomācot, neļaujot gūt panākumus.
mest ēnu kaitēt reputācijai; kompromitēt.
ģenētiskais slogs kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijā.
zāģēt nervus (kādam) kaitināt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uztraucas, nervozē.
(pa)rādīt garu degunu kaitinot, ķircinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
plezna Kāja; pēda (cilvēkam).
pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
apakšstilbs Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdai; liels [2].
liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
ciska Kājas daļa no gūžas locītavas līdz ceļa locītavai; augšstilbs.
augšstilbs Kājas daļa no iegurņa līdz ceļa locītavai.
potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
ratiņš Kājminama ierīce ar samērā lielu ratu vilnas vai augu šķiedru vērpšanai dzijā vai diegos, arī dzijas sašķetināšanai.
paklājs Kājslauķis, celiņš.
pedikīrs Kāju, arī kāju nagu kopšanas speciālists.
skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
rīkle Kakls (cilvēkam un dzīvniekam).
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
kaļķūdens Kalcija hidroksīda (veldzēto kaļķu) šķīdums ūdenī.
smēde Kalēja darbnīca; kalve.
kalve Kalēja darbnīca; smēde.
kaligrāfs Kaligrāfijas speciālists.
ciānkālijs Kālija cianīds – ļoti stipra inde.
zeltrūpniecība Kalnrūpniecības nozare, kas ietver zelta ieguvi.
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
funikulieris Kalnu dzelzceļš ar trošu vilkmi.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna – nobraukšana ar slēpēm no stāva kalna ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
kambarsulainis Kalpotājs dzīvojamās telpās, kas rūpējas par (augstmaņa) apģērbu un citām personiskajām vajadzībām.
priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
plāns Kalsns, vājš; arī šaurs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
tēja Kaltētas (parasti ārstniecības) augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj redzēt attiecīgo objektu caur uzņemšanas objektīvu.
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
olvads Kanāls sievišķajos dzimumorgānos, pa kuru olšūnas izkļūst no olnīcas.
dupleksais kanāls kanāls, kas nodrošina vienlaicīgu un neatkarīgu datu pārsūtīšanas iespēju abos virzienos.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
kas Kāpēc, kādēļ.
par ko kāpēc; kādēļ.
uzdzīt Kāpināt, palielināt (kādu rādītāju, piemēram, temperatūru); būt par cēloni, ka (kas) kāpinās, palielinās.
kapitalizācija Kapitāla summas aprēķināšana pēc ienākuma no tā.
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem.
kapucīni Kapucieši.
kapucīni Kapucietis.
landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni.
jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desanta izcelšanai un kaujas darbībai krastā.
lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
iznīcinātājs Kara lidmašīna pretinieka lidaparātu iznīcināšanai gaisā.
stratēģija Kara, arī atsevišķu militāru operāciju sagatavošana, plānošana, īstenošana.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
neuzbrukšana Karadarbības vai agresīvu akciju neuzsākšana (pret citu valsti).
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
traleris Karakuģis, kas paredzēts mīnu atklāšanai un iznīcināšanai.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
infants Karaliskās dzimtas prinču un princešu tituls (Spānijā, Portugālē).
musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
karaļdēls Karaļa dēls, princis (parasti folklorā).
karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
stratēģija Karamākslas nozare, kas pēta kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu.
junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
fortifikācija Karaspēka pozīciju nocietināšanas un aizsargbūvju celtniecības teorija un prakse; nocietinājumu celtniecība; nocietinājumi.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
štābs Karaspēka un tā struktūrvienību vadības institūcija.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
ārzemju leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no algotiem (parasti cittautu) karavīriem.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
baltgvards Karavīrs, kas balto armijā cīnījās pret padomju varu.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
dolomīts Karbonātu grupas minerāls (parasti balts, pelēks, iedzeltens), kas satur kalciju un magniju; nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
kardiologs Kardioloģijas speciālists.
iekāre Kāre (pēc ēdiena, dzēriena).
kārums Kāre (piem., pēc kāda ēdiena).
zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
kārklu vācietis kārkluvācietis.
izkarot Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
ālants Karpu dzimtas zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām [Leuciscus idus].
zvīņu karpa karpu šķirne, kuras pārstāvjiem ir viscaur līdzenas, zeltainas krāsas zvīņas.
karamelizēt Karsēt (cukuru, arī cukuru vai cieti saturošu produktu), kamēr (tas) kļūst brūngans vai pārklājas ar kraukšķīgu, cietu kārtiņu.
grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
karstgalvis Karstgalvīgs cilvēks.
punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
tvīksme Karstums, tveice; arī stipra, skurbinoša smarža.
pilsoņu karš karš starp sociālām grupām valsts iekšienē par varu valstī.
pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
gājums Kārta; izcelšanās, cilme.
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
piektais Kārtas skaitlis --> pieci (5).
kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
procedūra Kārtība, kādā veic secīgas darbības; secīgu darbību kopums.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
šucmanis Kārtības policists (Vācijā, arī dažās tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā).
anarhisms Kārtības, disciplīnas neatzīšana.
akurāts Kārtīgs, rūpīgs; precīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
kartogrāfs Kartogrāfijas speciālists.
nokārtot Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
pārkārtot Kārtot (ko) vēlreiz, mainot secību, izvietojumu u. tml.
nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko.
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
kartupeļu milti kartupeļu ciete.
cita lieta kas citāds, savādāks, parasti labāks.
Kas par štelli? kas noticis?
pleijeris Kasešu, kompaktdisku atskaņošanas ierīce.
videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
šatens Kastaņbrūns (par cilvēka matiem, to krāsu).
koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
kasīklis Kašķīgs cilvēks.
aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
izkāst Kāšot attīrīt no cietas vielas piejaukumiem.
sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija sniegta pēc tematiem.
persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
katolisms Katolicisms.
katoļticība Katolicisms.
kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
krusta karš Katoļu baznīcas atbalstīts karagājiens ar mērķi pievērst kristietībai pagānus (piem., uz Baltijas zemēm 12.–13. gadsimtā).
magnifikāts Katoļu baznīcas dziesma, slavinājums Jaunavai Marijai.
inkvizīcija Katoļu baznīcas institūcija cīņai pret ķecerību (13.–19. gs.).
komža Katoļu baznīcas kalpotāja tērps – balts, līdz ceļiem, ar platām piedurknēm.
krusta kari katoļu baznīcas rīkotie karagājieni pret neticīgajiem 11.–13. gs.
Dievmāte Katoļu baznīcas tradīcijā – Jēzus Kristus māte, jaunava Marija.
Debesu ķēniņiene katoļu baznīcas tradīcijā Jēzus māte Marija.
kirē Katoļu draudzes mācītājs (piem., Francijā, Beļģijā).
abats Katoļu garīdznieks (Francijā).
templieši Katoļu garīgais bruņniecības ordenis (no 12. līdz 14. gs.).
pāters Katoļu mācītājs vai augstākas kārtas mūks.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
ikviens Katrs (cilvēks).
loceklis Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
kur (nu) kurais katrs uz savu pusi, katrs citā vietā.
izkaukt Kaucot radīt (stieptas skaņas).
nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
asaru gāze kaujas viela, kas izraisa acu asarošanu.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
šašliks Kaukāza un Āzijas tautu nacionālais ēdiens – uz oglēm cepti nelieli marinētas gaļas (piem., jēra) gabaliņi.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
nokaulēt Kaulējoties panākt (lētāku cenu, zemāku maksu).
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
nokaulēties Kaulējoties vienoties par cenu; nokaulēt.
kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
izmežģījums Kaulu galu saskares pārtraukums (locītavā); izmežģītā locītava.
piesis Kaulveida izaugums uz papēža (cilvēkam).
storveidīgs Kaulzivju kārta, pie kuras pieder lielas (līdz 9 m garas) zivis, piem., store, beluga, sevrjuga [Acipenseriformes].
kāķis Kauna stabs (pie kā sodīja ar rīkstēm dzimtcilvēkus).
sarkt (par kādu) kaunēties (par kāda rīcību, izturēšanos u. tml.).
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
daudz maz kaut cik.
Dieva dāvana kaut kas ļoti labs, izcils (piem., spējas, talants), kas cilvēkam piemīt no dzimšanas vai iegūts negaidīti, bez piepūles.
dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
sakauties Kauties vienam ar otru, citam ar citu.
izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
ciska Kautķermeņa attiecīgā daļa.
kavēt pagastu kavēt citus, likt gaidīt citiem.
bremzēt Kavēt, traucēt (kā darbību, attīstību, norisi).
nostāties ceļā kavēt, traucēt, neļaut sasniegt iecerēto.
stāvēt ceļā Kavēt, traucēt.
kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
staņica Kazaku ciemats.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
atkāzas Kāzu atsvēte nedēļu pēc kāzām.
caunāda Kažokāda no izstrādātas caunas ādas.
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
kibernētiķis Kibernētikas speciālists.
kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
kinematogrāfists Kinematogrāfijas speciālists.
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
pilnmetrāžas Kinofilma, kurai ir vismaz piecas daļas.
kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
kinoscenārijs Kinofilmas scenārijs.
kinoproducents Kinofilmu producents.
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
kinologs Kinoloģijas speciālists.
kinokritika Kinomākslas darbu kritika; recenzija par kinomākslas darbu.
kinodramaturgs Kinoscenārija autors.
kinoscenārists Kinoscenārija autors.
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists.
kinozinātnieks Kinozinātnes speciālists.
žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
lēkt gaisā Klaji izpaust negatīvas emocijas.
lēkt gaisā Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
moralizēt Klaji, pamācoši runāt par morāli, tikumību, uzvedības normām u. tml.
moralizēt Klaji, uzmācīgi pamācīt (kādu).
skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
klasicists Klasicisma pārstāvis.
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
saklasificēt Klasificējot sakārtot.
dalīt Klasificēt, grupēt pēc kādām pazīmēm.
tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
krāsot Klāt, piesūcināt (ko) ar krāsu (3).
bruņots Klāts ar izturīgu aizsargkārtu, izolāciju.
auditorija Klausītāju kopums (piem., lekcijā).
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
pārklausīties Klausoties kļūdīties (saklausot, piem., citus vārdus).
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
zulusi Klejotāju cilts Dienvidāfrikā.
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
dziļš klepus klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
klaigas Kliedzieni, skaļi izsaucieni, arī sasaukšanās.
atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (6).
noklīst Klīstot novirzīties (no ceļa).
cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
ketlasis Klusā okeāna lasis – rūpnieciski nozīmīga zivs [Oncorhynchus keta].
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
dudināt Klusu ducināt (1).
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
kļūdains solis kļūdaina rīcība.
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
samainīt Kļūdoties uzskatīt (kādu) par citu.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saslapt Kļūt (parasti viscaur) slapjam.
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (par psihisku stāvokli).
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam (par skaņām).
iedzīvoties Kļūt bagātam, turīgam; iegūt mantu, peļņu (parasti uz kā vai citu cilvēku rēķina).
bālēt Kļūt bālam (par cilvēku).
nobālēt Kļūt bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
biezēt Kļūt blīvākam, necaurredzamam.
sabiezēt Kļūt blīvam, necaurredzamam.
nobriest Kļūt blīvam, sacietēt (par maizi).
sabriest Kļūt blīvam, sacietēt.
nobrūnēt Kļūt brūnganam, brūnam saules, vēja iedarbībā (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
saaugt Kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko).
sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
cietēt Kļūt cietam vai cietākam.
stingt Kļūt cietam, arī želejveidīgam.
sacietēt Kļūt cietam, grūti sakožamam.
repēt Kļūt cietam, negludam, raupjam.
nocietēt Kļūt cietam; sacietēt.
pārveidoties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
pārvērsties Kļūt citādam, iegūt citas īpašības.
izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
dzeltēt Kļūt dzeltenam, pakāpeniski iegūt dzeltenu nokrāsu, pārtraucot augšanu (par augiem, to daļām).
noskaidroties Kļūt dzidram (par ūdeni vai citu šķidrumu).
bālēt Kļūt gaišākam (pēc tumsas).
apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
nogurt Kļūt gurdenam, vārgam, nespēcīgam (no piepūles, fiziskas vai garīgas slodzes).
palielināties Kļūt intensīvākam, iedarbīgākam (piem., par parādībām, procesiem sabiedrībā).
pastiprināties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
vairoties Kļūt intensīvākam, spēcīgākam.
sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); izkalst.
pietvīkt Kļūt karstam un sārtam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
korumpēties Kļūt korumpētam; ļauties korupcijai.
sakuplot Kļūt kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
izaugt Kļūt lielākam apjomā, spēcīgākam, nozīmīgākam.
ņemties Kļūt lielākam, spēcīgākam; augt, pieņemties.
izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (attiecībā uz ēdienu).
zaudēt cilvēka seju kļūt ļoti nežēlīgam, cietsirdīgam, ļaunam pret citiem cilvēkiem.
izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
sačākstēt Kļūt ļoti vārgam, nespēcīgam.
bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
rauties Kļūt mazākam pēc apjoma (par audumu, apģērbu).
sarukt Kļūt mazākam, īsākam, sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni).
pavājināties Kļūt mazliet vājākam, nespēcīgākam, mazāk intensīvam u. tml.
apmierināties Kļūt mierīgākam vai mierīgam; nomierināties (pēc satraukuma, uzbudinājuma).
noskaidroties Kļūt mierīgam (piem., pēc satraukuma).
apsūnot Kļūt neaktīvam, mazkustīgam; novecot.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
stingt Kļūt nekustīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
noslēgties Kļūt nesabiedriskam, arī mazrunīgam, neatklājot savas domas, pārdzīvojumus; norobežoties (no citiem).
pazust Kļūt nesadzirdamam, citu trokšņu pārmāktam (par skaņu).
apmigloties Kļūt neskaidram, miglainam, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
piekrāpt Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē).
pārkāpt laulību kļūt neuzticīgam (vīram attiecībā pret sievu vai sievai attiecībā pret vīru).
sagurt Kļūt neveselam, arī nespēcīgam.
saniķoties Kļūt neveselam, arī tādam, kura darbībā ir traucējumi.
nolaisties Kļūt nolaidīgam (darbā, mācībās).
ieiet Kļūt par (kā) locekli, sastāvdaļu.
iestāties Kļūt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
pārtautoties Kļūt par citas tautas piederīgo, pāriet citā tautā.
pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
iepazīties Kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu).
atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
izšķīst Kļūt pilnīgi staignam, dubļainam (par ceļu, taku).
izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
piesarkt Kļūt sārtam (par seju, vaigiem, acīm u. tml.).
sašust Kļūt satrauktam, dusmīgam, paust nosodījumu (piem., par nevēlamu rīcību, norisi).
sasilt Kļūt siltam, atgūt siltuma sajūtu (par cilvēkiem, to ķermeņa daļām).
kārtoties Kļūt skaidram, loģiskam, secīgam (piem., par domām).
atslābt Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam; kļūt mazāk saspringtam.
izlaisties Kļūt slinkam, nevīžīgam, nedisciplinētam; arī morāli pagrimt.
piesmakt Kļūt smacīgam (par gaisu telpā).
sadugt Kļūt smacīgam; sastāvēties.
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
pieņemties Kļūt spēcīgākam, intensīvākam; pastiprināties.
nostiprināties Kļūt spēcīgākam, stiprākam, stabilākam.
atmosties Kļūt spēcīgi jūtamam, aktivizēties.
atplaukt Kļūt spirgtam, atraisītam, priecīgam.
glumēt Kļūt staipīgam, recekļainam.
stiprināties Kļūt stiprākam, ciešākam.
novecot Kļūt tādam, ka savu laiku ir pārdzīvojis un neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
apaugt ar utīm kļūt tādam, kam ir utis (parasti par cilvēku).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
plīst Kļūt tādam, kam patoloģiska procesa vai traumas rezultātā pilnīgi atveras siena (par dobu orgānu, ķermeņa dobumu); kļūt tādam, kam rodas atvere, caurums (piem., par tulznu, čūlu).
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
vīst Kļūt tādam, kam rodas novecošanās, arī ilgstoša slimības ārējās pazīmes (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
sasprēgāt Kļūt tādam, kam sprēgāšanas rezultātā rodas vairākas, daudzas sīkas, garenas, nedziļas brūces.
zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanas ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
uzmirdzēt Kļūt tādam, kas spēji, spilgti izceļas ar sabiedrības ievērību.
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
pārdzīvot Kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laika posma prasībām, uzskatiem.
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pajukt Kļūt tādam, kur daļēji zudušas savstarpējas saiknes, attiecības.
pārcukuroties Kļūt tādam, kurā ir izkristalizējies cukurs; sacukuroties.
piesmakt Kļūt tādam, kurā ir smacīgs gaiss.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
notrulināties Kļūt trulam, nespējīgam pilnvērtīgi funkcionēt.
sabiezēt Kļūt tumšam, necaurredzamam.
pietuvoties Kļūt tuvākam (kā realizācijai).
tuvoties Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu, arī par cilvēka mūža posmu).
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
dzist Kļūt vājākam, nemanāmam (par psihiskiem, emocionāliem stāvokļiem, to izpausmēm).
dilt Kļūt vājam (par cilvēku).
novājēt Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sakrist Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sakristies Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu.
sadēdēt Kļūt vājam, nespēcīgam, ļoti panīkt.
novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
panīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam (par cilvēku).
novecot Kļūt vecam (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); kļūt tādam, kam ir redzamas vecuma izraisītas ārējas pazīmes.
vecot Kļūt vecam vai vecākam; arī kļūt vecam, nelietojamam.
vecēt Kļūt vecam vai vecākam.
vecēt Kļūt vecam, nelietojamam.
novecoties Kļūt vecam; novecot (1).
atveseļoties Kļūt veselākam; atgūt veselību (pēc slimības).
dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
izčākstēt Kļūt viscaur irdenam, porainam (par kūstošu sniegu, ledu).
saburbēt Kļūt viscaur irdenam, porainam.
izkarst Kļūt viscaur karstam.
izsausēt Kļūt viscaur sausam vai sausākam; izžūt.
izmirkt Kļūt viscaur slapjam.
nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
tumst Kļūt, būt tādam, kas pauž negatīvas emocijas (piem., par skatienu, seju).
salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, pārtraucot augšanu, kalstot.
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piem., aiz slimības, vecuma).
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu).
sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam.
saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piem., pārklājoties ar gļotām, saturot gļotvielas.
sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt; knābājot apēst.
izknābt Knābjot radīt (caurumu, robu u. tml.).
pārknābt Knābjot radīt (kam) caurumu, bojājumu.
saknaibīt Knaibot sadalīt, sasmalcināt.
izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
smaržkociņi Kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas.
datorprogramma Kodēta instrukciju, norāžu sistēma datora darbības nodrošināšanai.
adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
kodolfiziķis Kodolfizikas speciālists.
atomierocis Kodolierocis.
sakodīt Kodot sasmalcināt; sakošļāt.
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
spunde Koka aizbāznis (mucas aiztaisīšanai).
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
sakārnis Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
šķērskoks Koka stienis (piem., ceļa) aizšķērsošanai; barjera (1).
dēlis Koka vai cita cieta materiāla plāksne.
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
ķīlis Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
aleja Kokiem apstādīts ceļš vai iela; gatve.
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
koku pludināšana kokmateriālu transportēšana pa ūdensceļiem.
lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
līčija Koks ar nelieliem sarkanīgiem augļiem [Litchi chinesis].
pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
sīkkoks Koks, kura šķērsgriezums nav lielāks par 7 centimetriem.
upurkoks Koks, pie kura senatnē veica upurēšanas darbības.
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
kokgriezums Koktēlniecības veids – griezums kokā; šāda veida darbs – skulptūra, ornaments, priekšmets.
meža darbi koku gāšana, kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
mežs Koku un krūmu audze viscaur kādā (lielākā) platībā.
arborētums Koku un krūmu kolekcija.
kolaborants Kolaboracionists.
komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
kopsaimniecība Kolektīva saimniecība.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
dekolonizācija Koloniālās atkarības likvidācija.
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
kolonizators Kolonizācijas (1) realizētājs.
līderkomanda Komanda, kas (sacensībās) izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
popkultūra Komerciāla, plašu sabiedrības masu pieprasīta kultūra.
radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
kompānija Komerciāls uzņēmums; sabiedrība.
komercaģents Komersants, kas pilnvarots citas personas vārdā un labā slēgt darījumus ar trešām personām.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
arodkomiteja Komiteja, kas vada arodorganizācijas darbu.
komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
fanta Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
rolsroiss Kompānijas "Rolls-Royce" ražotā luksusa klases vieglā automašīna.
stress Kompleksa organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu.
Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
polifoniķis Komponists, kas raksta skaņdarbus pēc polifonijas principiem.
izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
tīkšķis Komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
25. marts komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
komjaunatne Komunistiskās jaunatnes organizācija (bijušajā PSRS).
ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
fokusēt Koncentrēt (piem., uzmanību).
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
kumulēties Koncentrēties (par enerģiju).
centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
savākties Koncentrēties; nomierināties; saņemties.
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā) apkopojums.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī vai augļu sulā.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
eliksīrs Koncentrēts drogu izvilkums, šķīdums.
karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
ģeopolitika Koncepcija, ka valsts politiku, galvenokārt ārpolitiku, nosaka tās ģeogrāfiskie faktori (ģeogrāfiskais stāvoklis, dabas resursi u. tml.); uz ģeogrāfiskiem faktoriem balstīta ārpolitika.
plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
konceptuālisms Konceptuālā māksla.
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu.
koncerttūre Koncertbrauciens, koncertceļojums.
klavierkoncerts Koncerts klavierēm un orķestrim.
lielkoncerts Koncerts ļoti lielam skatītāju, klausītāju skaitam.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
koncertdarbība Koncertu sniegšana.
maiņkondensators Kondensators ar maināmu kapacitāti.
kondicionētājs Kondicionēšanas iekārta.
kondicionieris Kondicionētājs.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
šerbets Konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
sesija Konferences, kongresa u. tml. darba kārtības daļa.
konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
konjunktūrists Konjunktūras cilvēks.
konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
noteikts Konkrēts; skaidri, precīzi formulēts.
eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
pamatlikums Konstitūcija.
kadeti Konstitucionāli demokrātiskā partija Krievijā.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piem., plāksnes).
steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
šļūcamkalniņš Konstrukcija bērnu rotaļlaukumā – paaugstinājums ar slīpumu, pa kuru var šļūkt lejup.
ledgriezis Konstrukcija, kas aizsargā tilta balstus pret ledus gabalu triecieniem, spiedienu (piem., palu laikā).
portāls Konstrukcija, kas sastāv no dieviem vai četriem balstiem un pārseguma (piem., celtņiem, mašīnām, darbagaldiem).
satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kuras balstās vai kurai pievienoti pārējie (kā) elementi, daļas.
pamatgrīda Konstrukcija, uz kuras klāj grīdu.
nesējkonstrukcija Konstrukcija, uz kuru darbojas galvenā slodze un kura nodrošina (kā) stabilitāti.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
metodiķis Konsultants, padomdevējs mācību jautājumos.
konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., Senajā Romā, Francijā).
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
vajāt Kontrolējot, kritizējot u. tml. ierobežot, arī sodot pārtraukt (piemēram, kā darbību, rīcību).
kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks, aktīvs tās piekritējs.
kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
konvencionālā muita konvencijas muita.
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
organizēt Koordinēt (cilvēkus, cilvēku grupu) kāda mērķa sasniegšanai.
kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
četratā Kopā pa četriem (cilvēkiem).
divatā Kopā pa diviem (cilvēkiem).
trijatā Kopā pa trijiem (cilvēkiem).
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
astoņnieks Kopa, kas sastāv no astoņiem (cilvēkiem, priekšmetiem, vienībām u. tml.).
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
kopsolis Kopēja, saskaņota darbība, rīcība.
koptendence Kopēja, vienojoša tendence.
vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
savienība Kopējai sadarbībai organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) attiecību un savstarpējo sakaru sistēma; attiecīgā organizācija.
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes, citā vidē.
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm.
kopētājs Kopēšanas ierīce, aparāts.
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
kopsēde Kopīga sēde, kurā piedalās pārstāvji no vairākām institūcijām.
ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
kopā Kopīgi, līdz ar kādu citu; savstarpēji saistīti, vienoti (par cilvēkiem).
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido cilvēki, dzīvnieki).
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
pakete Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
kosmētiķis Kosmētikas (1) speciālists.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
kosmetologs Kosmetoloģijas speciālists.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
kosmologs Kosmoloģijas speciālists.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas un cilvēku transportēšanai.
gremot Košļājot smalcināt, ēst; arī košļāt, zelēt (ko).
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
sakošļāt Kožļājot sasmalcināt.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
sakost Kožot sasmalcināt.
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
laist pa kreisi krāpt, būt neuzticīgam (laulībā).
papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
kontrastkrāsa Krāsa, kas kopā ar citu krāsu rada kontrastu.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
miesaskrāsa Krāsas tonis, kas atgādina cilvēka ādas krāsu.
starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
ietonēt Krāsojot, arī jaucot krāsas, panākt, ka (kam) rodas kāda nokrāsa.
krāsotājs Krāsošanas darbu speciālists.
lūzums Krass pavērsiens, būtiskas pārmaiņas (piem., procesā, parādībā).
palete Krāsu kopums, kombinācija.
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija.
krāsojums Krāsu tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
grezns Krāšņs, bagātīgs, arī izcili skaists.
feerija Krāšņs, vizuāli bagātīgs uzvedums ar pārsteidzošiem inscenējuma efektiem.
jasmīns Krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; filadelfs [Philadelphus coronarius].
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
pārkraut Kraujot pārvietot; novietot (kur citur).
izkraukāt Kraukājot izvadīt no elpošanas ceļiem.
krāvējs Kraušanas ietaise, ierīce.
tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
MAZ Kravas automašīnas marka, kuru ražo Minskas automobiļu rūpnīcā; šīs markas automašīna.
trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
autokrava Kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
terminālis Kravas pārkraušanas vieta; lidostas, dzelzceļa stacijas, jūras pasažieru stacijas ēka.
tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
tranzīts Kravu, pasažieru pārvadājumi no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
depozītoperācija Kredītiestāžu (banku u. c.) operācija, kuras mērķis ir panākt naudas noguldīšanu.
vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
blanko kredīts kredīts bez materiāla nodrošinājuma, kreditoram uzticoties kreditējamai personai.
kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
izkrēpot Krēpojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
lielkrievi Krievi (galvenokārt no Krievijas Eiropas daļas ziemeļiem pretstatā citām slāvu tautām, piem., ukraiņiem).
lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
Oktobra revolūcija Krievijas 1917. gada revolūcijas otrais posms, kad 24. oktobrī (6. novembrī pēc jaunā stila) boļševiku spēki ieņēma Ziemas pili.
sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
ohranka Krievijas slepenpolicija, kas pastāvēja no 1866. līdz 1917. gadam.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
daktiloskopija Kriminālistikas nozare, kas pētī cilvēka idenficēšanu pēc rokas pirkstu nospiedumiem.
nozieguma sastāvs krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā vāc pierādījumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
kriminālists Krimināltiesību speciālists; kriminālistikas speciālists.
kriminologs Kriminoloģijas speciālists.
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
pilēt Krist, arī tecēt pa pilieniem (par šķidrumu); krist, arī tecēt (par pilieniem).
granīts Kristālisks iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir laukšpati, kvarcs, krāsainie minerāli.
sacukuroties Kristalizēties, parasti viscaur (par medu, ievārījumu).
kristalogrāfs Kristalogrāfijas speciālists.
kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
kristāmkleita Kristības ceremonijai šūta kleita, kristību tērps.
ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
martiroloģijs Kristiešu mocekļu saraksts.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
Vasarsvētki Kristietībā – reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
sakraments Kristietībā – rituāla darbība, kas nodrošina ticīgajiem īpašu Dieva žēlastību.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
pareizticība Kristietības austrumu atzars, viens no trim kristietības pamatvirzieniem, kas radies 11. gs., sašķeļoties rietumu un austrumu Romas baznīcām.
evaņģēlijs Kristietības mācība.
septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
māsa Kristīgās baznīcas ordeņa locekle; mūķene.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
brīvais kritiens kritiens lēcienā ar izpletni līdz izpletņa atvēršanās momentam.
kritiķis Kritikas (2) speciālists.
hipoglikēmija Kritiska cukura līmeņa pazemināšanās asinīs.
recenzija Kritisks (parasti mākslas darba vai zinātniska darba) vērtējums; atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
safrāns Krokuss ar aromātiskām oranžsarkanām drīksnām [Crocus sativus].
majestāte Kronētas personas (piem., karaļa) tituls; attiecīgā uzrunas forma.
kroplis Kropls cilvēks.
bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
pabērzs Krūms vai koks ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem – kauleņiem, ko izmanto ārstniecībā.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
krusta ceļš krustaceļš.
krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
marimba Ksilofonam līdzīgs afrikāņu izcelsmes mūzikas instruments.
kuņa Kuce.
sunene Kuce.
sunēns Kucēns; neliels suns.
suņuks Kucēns; neliels suns.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem.
matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūras braucējs.
jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
dedveits Kuģa pilna kravnesība, ieskaitot visus braucienam nepieciešamos (kurināmā, ūdens u. c.) krājumus.
tifons Kuģa signālierīce ar spēcīgu skaņu; šāda signālierīce, piem., bojās, kas skan miglas laikā.
takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
bocmanis Kuģa vadības loceklis, kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa un apmāca matrožus.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
nokuģot Kuģojot nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
kuģbūvniecība Kuģu būvniecība; kuģubūve.
kuģuceļš Kuģu ceļš.
palīgflote Kuģu kopums, kas palīdz nodrošināt citu kuģu darbību.
ābolkūka Kūka, kas cepta no kārtainās sviesta mīklas ar ābolu masas kārtu vidū.
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
jātnieciņš Kukainis, kura kāpuri parazitē tauriņu, vaboļu vai citu kukaiņu kāpuros.
sūcējkukaiņi Kukaiņi (parasti kaitēkļi), kas izsūc augu sulu.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
taisnspārņi Kukaiņu kārta, kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi, piem., sienāži, circeņi, siseņi [Orthoptera].
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
fasete Kukaiņu saliktās acs atsevišķais elements regulāra sešstūra formā.
kukluksklanietis Kukluksklana organizācijas loceklis.
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
rolmopsis Kulinārijas izstrādājums – cilindriski satīta marinētas siļķes fileja.
kulinārs Kulinārijas speciālists.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
kulturoloģija Kultūras un kultūrvēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
postmodernisms Kultūras, ideoloģijas, politikas u. tml. virziens, kas radies kā reakcija uz modernismu un modernajām sabiedrības attīstības tendencēm.
tehniskās kultūras kultūras, no kurām iegūst izejvielas rūpniecībai.
dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
vārtnieks Kuņģa izeju noslēdzošs muskuļu gredzens, kas pēc vajadzības atveras vai aizveras.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
čemurs Kupla, blīvi saaugusi augu vai to daļu kopa; cers.
kārtaine Kupli, daudzkārtaini, no viegla un plāna auduma darināti ļoti īsi baletdejotājas svārciņi.
krūms Kupls (dažu lakstaugu) cers.
ogļrūpniecība Kurināmā rūpniecības nozare – akmeņogļu ieguve un pārstrādāšana.
kurortologs Kurortoloģijas speciālists.
šņorkurpes Kurpes, kas sienamas ciet ar auklām (šņorēm).
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
kūre Kurss, pilns (piem., ārstniecisku procedūru) cikls.
kursenieki Kuršu kāpu iedzīvotāji (pārsvarā līdz Otrajam pasaules karam), kuru valoda (mūsdienās izzūdoša) ir radniecīga latviešu valodai.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
kliņģerīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
dzelzene Kurvziežu dzimtas augs ar violetiem, dadzim līdzīgiem ziediem, kas aug pļavās un ceļmalās.
kulstīties Kustēties (parasti strauji, spēcīgi).
plunčāties Kustēties, arī peldēt ūdenī, šļakstinot to (par cilvēkiem).
luncināties Kustēties, lēkāt (kā tuvumā), luncinot asti (parasti par suni).
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
apgrozība Kustība dažādos virzienos (par transportu, cilvēkiem u. tml.); cikls kustībā.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
gājiens Kustība no (mehānisma, ierīces) viena galējā stāvokļa līdz otram.
ekumenisms Kustība par kristīgo konfesiju un baznīcu vienotību.
fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
darbība Kustība, pāreja no kāda stāvokļa citā.
svārstība Kustība, process, kas laikā atkārtojas.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas iekaisuma gadījumā satver un iznīcina mikrobus.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
žiperis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
atsisties Kustoties, virzoties ar triecienu atdurties (pret ko).
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
cūkkūts Kūts cūku turēšanai.
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
amats Kvalificēts darbs, arī nodarbošanās – dažādu izstrādājumu ražošana ar rokām, izmantojot vienkāršus darbarīkus.
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē mehānismus.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
smadzeņu aizplūšana kvalificētu speciālistu došanās prom (piem., uz citu valsti).
kategorija Kvalifikācijas pakāpe (piem., amatniekam kādā arodā).
klase Kvalifikācijas pakāpe, kategorija.
kultūra Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).
kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
kvarca lampa kvarca spuldze.
izkvēpināt Kvēpinot (ko), ar dūmiem izdezinficēt.
boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
silfs Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa stihiju personificējošs gars.
suseklis Ķemme (parasti) ar retiem zariem; suka ar cietiem sariem.
noķengāt Ķengājot noniecināt, nonievāt; nopaļāt, nopulgot.
ieķērkties Ķērcošā balsī iesaukties.
noķērkt Ķērcošā balsī nodziedāt.
noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
noķērkties Ķērcošā balsī noteikt, pateikt.
augums Ķermenis (cilvēkam); ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā apveids, siluets.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, no kakla līdz krustiem.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
sāns Ķermeņa daļa labajā un kreisajā pusē no pleca līdz gurnam.
kāja Ķermeņa daļa, loceklis – balsta un kustību orgāns (cilvēkam, dzīvniekiem).
amputācija Ķermeņa daļas, orgāna vai tā daļas noņemšana ķirurģiskā operācijā.
plastika Ķermeņa daļu, formu, funkciju atjaunojums vai uzlabojums ar ķirurģiskiem paņēmieniem.
pīrsings Ķermeņa dažādu vietu, īpaši sejas atsevišķu daļu (deguna, uzacu u. c.) caurduršana un izgreznošana.
stiepe Ķermeņa deformācija, kas rodas, mehāniskiem spēkiem iedarbojoties virzienā prom no ķermeņa.
punkcija Ķermeņa dobuma, asinsvada vai orgāna pārduršana ar dobu adatu, lai diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā izsūktu šķidrumu vai ievadītu kādu vielu.
magnetostrikcija Ķermeņa formas un lieluma maiņa tā magnetizēšanas procesā.
piesēdiens Ķermeņa kustība – sēžas virzīšana uz leju, saliecot kājas; pietupiens.
vibromasāža Ķermeņa masāža ar speciālu vibrējošu aparātu.
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
dekoltē Ķermeņa plecu, augšējā krūšu un muguras daļa.
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
priekša Ķermeņa priekšēja puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
paduse Ķermeņa vieta zem pleca locītavas – iedobums starp rokas augšdelmu un krūškurvi.
saaukstēšanās Ķermeņa, tā daļu pastiprināta atdzišana, izraisot raksturīgu slimīgu stāvokli; attiecīgais slimīgais stāvoklis.
rentgenoskopija Ķermeņa, tā daļu vai orgānu caurskatīšana ar rentgenstaru palīdzību.
uzknābt Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt.
parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
ķieģeļceplis Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; ķieģeļnīca.
naids Ķildas, nesaskaņas; nesaticība.
kašķis Ķildīgs, kašķīgs cilvēks.
kašķīgs Ķildīgs, strīdīgs; arī nesaticīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
naidoties Ķildoties, būt nesaticīgam (ar kādu).
ķīmiķis Ķīmijas (1) speciālists.
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
plazmoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmas ķīmija.
plazmas ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī ķīmiskās reakcijas zemas temperatūras plazmā; plazmoķīmija.
ķīmija Ķimikālijas; ķīmiskā ceļā iegūtas pārtikas piedevas.
reducēšana Ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpes samazināšana ķīmiskā reakcijā.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
reducēšanās Ķīmiska reakcija, kurā samazinās ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.
hidrolīze Ķīmiska savienojuma sašķelšanās reakcija, tam reaģējot ar ūdeni.
mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
insekticīds Ķīmiska viela kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai.
indiferenta viela ķīmiska viela, kas vāji reaģē ar citām vielām.
ksenons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto īpašu spuldžu ražošanā [Xe].
hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
sērs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S].
silīcijs Ķīmiskais elements – cieta, trausla, kristāliska viela pelēkā krāsā [Si].
hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
platīns Ķīmiskais elements – ciets, sudrabbalts cēlmetāls ar augstu kušanas temperatūru [Pt].
zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
irīdijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets sudrabaini balts cēlmetāls [Ir].
osmijs Ķīmiskais elements – ļoti ciets un trausls metāls [Os].
berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
skandijs Ķīmiskais elements – reti sastopams viegls metāls [Sc].
sudrabs Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag].
lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
volframs Ķīmiskais elements – tēraudpelēks, smags, ciets, grūti kausējams metāls [W].
katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
mikroelementi Ķīmiskie elementi (piem., metāli), kas dzīvajos organismos atrodas ļoti nelielā daudzumā, un ir nepieciešami normālām dzīvības norisēm.
pusmetāli Ķīmiskie elementi, kas pēc savām īpašībām ieņem stāvokli starp metāliem un nemetāliem (piem., silīcijs).
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.

c citās vārdnīcās:

Tēzaurs

c¹

c²