svecīte
svecīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → svece.
PiemēriEglīšu svecītes.
- Eglīšu svecītes.
- Likt baznīcā svecīti.
- Torte ar septiņām svecītēm.
- Pie kritušo varoņu kapiem iemirgojas svecītes.
2.Supozitorijs, kam ir mazas sveces forma.
PiemēriRektālās svecītes.
- Rektālās svecītes.
- Ārsts bērnam temperatūras pazemināšanai izrakstījis svecītes.