sumināt
sumināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
suminājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Godināt; cildināt.
PiemēriSumināt gaviļnieku.
- Sumināt gaviļnieku.
- Draugi un talanta cienītāji sumināja dzejnieku 85. jubilejā.
- Pasākumā tika sumināti konkursa uzvarētāji.
- Mācību gada pēdējā dienā skolā sumināja rosīgākos skolēnus un pedagogus.
- Saule sumināta latviešu tautasdziesmās.
1.1. Pieklājības teiciens sasveicinoties, sveiks.
PiemēriSumināts, maestro!
- Sumināts, maestro!
- Sumināta, Dace!
- Vidusskolēniem patīkot tādi vārdi kā "tencināt" un "esi sumināts!".