sumpurnis
sumpurnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
sumpurnisks īpašības vārds; vīriešu dzimte
sumpurniska īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
PiemēriSumpurnis ir seno teiku un mītu tēls.
- Sumpurnis ir seno teiku un mītu tēls.
- Kādu dienu pamāte .. sūtīja .. pameitu pēc uguns uz sumpurņa pili.. Tā zināja, ka negantais sumpurnis saplosīs cilvēku savā pilī gabalu gabalos.
1.1.pārnestā nozīmē Nekrietns, ļauns cilvēks.
PiemēriVisi domā tikai par sevi, sumpurņi tādi!
- Visi domā tikai par sevi, sumpurņi tādi!