iztīklot
iztīklot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; transitīvs
Izveidot (viscaur) tīklojumu.
PiemēriSēņotne iztīklojusi augsni visos virzienos.
- Sēņotne iztīklojusi augsni visos virzienos.
- Zilām dzīsliņām iztīkloti vaigi.