Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ko.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (521):

Atrasts normatīvajos komentāros (95):

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
dārznieks [Dārzkopības]{s:69} speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
ekonomists [ekonomikas]{s:46} speciālists.
farmakologs [Farmakoloģijas]{s:74} speciālists.
ginekologs [Ginekoloģijas]{s:84} speciālists.
horeogrāfs [Horeogrāfijas]{e:12556} speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
kodolfiziķis [kodolfizikas]{s:114} speciālists.
kosmētiķis [kosmētikas]{s:116} speciālists.
kosmetologs [kosmetoloģijas]{s:115} speciālists.
kosmologs [kosmoloģijas]{s:117} speciālists.
leksikogrāfs [Leksikogrāfijas]{s:125} speciālists.
leksikologs [Leksikoloģijas]{s:126} speciālists.
mikologs [Mikoloģijas]{s:134} speciālists.
narkologs [Narkoloģijas]{s:139} speciālists.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
numismāts [Numismātikas]{s:141} speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
onkologs [Onkoloģijas]{s:145} speciālists.
psihiatrs [Psihiatrijas]{s:160} speciālists, psihisko slimību ārsts.
toksikologs [Toksikoloģijas]{s:212} speciālists.
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
komunārs 1871. gada Parīzes komūnas dalībnieks.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
aģentūra Aģentu kopums.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
aizkorķēt Aiztaisīt, noslēgt ar korķi.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
prīma Akorda pamatskaņas.
strādāt uz akorda akorddarbs.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
zilītis Alkoholiķis.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
ugunīgā dzira alkoholisks dzēriens.
dzerams Alkoholisks dzēriens.
šmiga Alkoholisks dzēriens.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
zaļais pūķis alkoholisms.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
angļu radziņš angļu rags, obojai radniecīgs koka pūšamais instruments.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
AAK Antīko automobiļu klubs.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
koka tupeles apavi ar koka zoli.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
ciems Apdzīvota vieta laukos.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
rādīt gaismu apgaismot (ko).
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
pataujāt Apjautāties (par ko).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
apkalpe Apkope.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
apstrādāt Apkopot, analizēt.
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
summārs Apkopots; rezumēts.
apkopties Apkopt sevi.
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
nopūkoties Aplipt ar pūkām; pārklāties ar pūkojumu.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko).
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un tā horda.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
apsviest Apmest (ar ko).
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nomētāt Apmētāt (kādu, ko).
peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
aizslēģot Aprīkot ar slēģiem.
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.

Atrasts piemēros (200):

kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
nepilnīgs .."Dievišķā komēdija" ir grēcīga cilvēka ilgas pēc skaidrības, nepilnīga cilvēka ilgas pēc pilnības.
sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
laisties ..ārā bija pavasaris un zeme tikko laidās vaļā.
viegls ..ārsts neļāva celties, jo biju viegli kontuzēts.
krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
miesa ..dvēseles noskaņas iespaido visus ķīmiskos procesus mūsu miesā un līdz ar to atver vārtus slimībām.
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
krinolīns ..jaunā sieviete parādījās rokoko krinolīnā.
prakse ..jūtos diezgan droša, ka ar savu praksi zīdaiņu kopšanā spēšu palīdzēt Maružai.
paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
skurbums ..ko viņš varēja pretoties tam ziedēšanas skurbumam, kas saulgriežu laikā pārņēma visu latviešu zemi?
murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
paslepšus ..mēs [skolēni] skatījāmies paslepšus sienas pulkstenī aizmugurē – cik vēl līdz zvanam?
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
jaukties ..pa logu vēl labāk varēja redzēt, kā mākoņi nemierīgi skrēja un jaucās, brīžiem aizklādami mēnesi...
protams ..par .. nākotnes plāniem, protams, neviens nerunāja.
padēklis ..pēc pilsoņu kara Hammers no Krievijas izvedis savas bagātības padēkli ar lētām dārglietām, ikonām, kuras lēti iemainījis pret maizi badā mirstošajiem.
pliks ..pērkons iespēra .. plikos alkšņos, jo alkšņiem vēl lapu nav.
ārdīt ..Pērkons un zibens Debešus ārda.
virsaste ..putniem ir virsastes dziedzeris, no kura izplūst taukaina viela, ar ko putni ieziež spalvas..
tipoloģisks ..redzams, ka vecākā kolēģa uzzīmētajā tipoloģiskajā portretā paralēles ar Zeltiņu ir tikai vispārējas..
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
slota ..sievu slota – maiga un pēc medus smaržojoša – ir no liepas. Tā labi sviedrē un noder ādas kopšanai..
virspuse ..tā [vieglprātība] bija tikai virspuse, bēgšana no tā nomācošā sloga, ko nemitīgi nesu sevī.
kontramarka ..tā bija dāvana viņai – kontramarka uz izrādēm.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
puc ..Vai mums gan ko dot? Vēl rīda [suni]: puc! kod!
trohajisks ..Vecajā pantmērā sacerētās latviešu tautasdziesmas lielākoties ir četrrindes – divas trohajiskas vai viena daktiliska dipodija vienā rindā..
patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
saulesakmens ..vikingi ceļojumos pāri svešām jūrām .. kompasa vietā izmantojuši īpašu kristālu, ko dēvē par saulesakmeni.
paskolot ..viņš ne mirkli nešķīrās no domas kaut cik paskolot savus bērnus.
skopulis ..zaļžubīte – varen nikna un nelabvēlīga, pat savus ciltsbrāļus tā nepielaida pie graudu silītes, izpleta spārnus, pārgrieza acis kā vecs skopulis un neglīti ķērca.
skotele ..Zūze atkal smējās un diedama devās uz klēti paraudzīt sev rītam tīru skoteli un galvas autu..
žogs ..žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri.
lukturis ..žuburainos koka lukturos, kuri istabā karājas pie griestiem, iedegas sveces.
aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
kalst "..ko tādi jauni cilvēki te kalta tajā mušu pilnajā istabā.."
karot "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..ko es tur iešu karot."
esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
atvainot "Ir gan viņiem [skolotājiem] izdoma," mamma saka, atvainodama savu neprašanu tādās lietās [rēķināšanā]..
konstatēt "Ir jau vēls", viņš konstatēja.
pagriezties "Ja liktenis būtu pagriezies citādi, Kārlis varbūt mācītos augstās skolās.."
labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
sēkt "Kas jums noticis?" dobji kaut kur koridorā sēca vīrieša balss.
nokunkstēt "ko es, cienītais, lai daru, kad man nav labu draugu," Tītenis nokunkstēja.
spoks "ko šuj [vecāki] tam bērnam, ko nešuj! Ne cepure, ne lakats. Tīri par spoku iztaisa."
pļāpāt "ko tu te pļāpā," – Jānis spēji atgrūž sievu..
viņļaudis "ko tu, viņļaužu veci, še plosies nakts laikā kā nepilnīgs!?"
lielums "ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
labrīt "Labrīt!" bērni sveicināja skolotāju.
atjokot "Man nav pasaku prinča, kas kavētu laiku," es atjokoju.
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
žņaugties "Nav ko žņaugties! Firma maksā!"
vakars "Nu ir vakars! Nezinu vairs, ko lai iesāk!"
pasvilpt "Paņem svilpi, Jurka, un pasvilp Arturu mājās," māte mani norīkoja.
nopukoties "Sasodīts," viņš nopukojās.
koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
lobt "Šauj tam kraķim [ormaņa zirgam] pa sāniem, lai lobj tas lops, mums šodien daudz, ko darīt."
še "Še ņem un ēd šokolādi!" sacīja tēvs.
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
noņirgt "Un ko tad tu gaidīji?" viņa noņirdza.
peļot "Vai tu iesi peļot! ko tu te maisies pa kājām..." Runcis nolec no celiņa un atsēstas sniegā. "Ej nu peļo tādā laikā, kad tev nav ne cimdu, ne zeķu!"
kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "ko?" Ramba sākumā nesaprata.
nodauzīties 10 gadus nodauzīties pa kopmītnēm.
feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
trakts 1632. gadā ierīko starptautisko pasta traktu Rīga-Jelgava-Liepāja-Kēnigsberga.
koktēlnieks 17. gadsimta koktēlnieki.
kinoaparāts 1895. gadā brāļi Limjēri konstruē pirmo kinoaparātu.
sīkgruntniecība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā laukos bija izveidojusies spēcīga latviešu sīkgruntniecība.
reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
koprezultāts 2006. gada koprezultāti.
amerikāņi 2010. gada pasaules skaistumkonkursā uzvarējusi amerikāniete.
terminologs 60 gados LZA Terminoloģijas komisijas darbā ir mainījušās terminologu paaudzes.
sasprāgt 73 minūtes pēc pacelšanās kosmosa kuģis sasprāga gabalos.
a cappella A cappella koncerts.
komivojažieris A. Millera luga "komivojažiera nāve".
samierinošs Abas puses samierinošs kompromiss.
uznākt Abas spēlētāju komandas uznāk uz laukuma.
ābečnieks Ābečnieku svētki 1. klašu skolēniem.
pārkoksnēties Ābeles dzinumi līdz ziemai bija pārkoksnējušies.
tīklkode Ābeļu tīklkode.
tovasar Abi tovasar uzstājās ar kopīgu koncertprogrammu.
uzsākt Abi uzsāk kopīgu dzīvi.
piezobot Abi vecākie brāļi allaž piezoboja jaunāko.
saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
dubultdibens Abiem tvaikoņiem bija dubultdibeni un tikai četri klāji.
abitūrija Abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
ābols Ābolu sula, ievārījums, kompots.
koncentrāts Ābolu sulas koncentrāts.
piegāde Abonētās preses izdevumu un korespodences piegāde.
špalera Absolventi iet cauri skolēnu špalerai.
klase Absolvēt kompozīcijas klasi konservatorijā.
absolvēt Absolvēt vidusskolu, universitāti.
abstrahēt Abstrahēt būtiskāko, raksturīgāko.
kopsēde Abu delegāciju pirmā kopsēde.
līkopi Abu pārvadātāju iespējamie līkopi.
saradot Abu režisoru iestudējumus sarado kopīgā tēma.
acīgs Acīgi sekot, vērot.
atspoguļoties Acīs atspoguļojas dvēselē notiekošais.
iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.
priecēt Acis priecē košās krāsas.
parūkkoks Acis priecē krāšņi ziedošais parūkkoks.
paspūris Acis zem paspurušajām uzacīm lūkojās žirgtas un vērīgas.
akomodēt Acs akomodē dažādā stiprumā.
kosmētika Acu kosmētika.
kontūrzīmulis Acu plakstiņu kontūrzīmulis.
receptors Āda ir plašs receptorais lauks, kurā sakopoti dažādi nervu gali.
raupjš Āda uz elkoņiem sasprēgājusi, raupja.
adadžo Adadžo no Čaikovska baleta "Gulbju ezers".
kodinātājs Ādas kodinātājs.
kombinezons Ādas kombinezons.
iesiet Ādas vākos iesieta grāmata.
motobolists Ādažu komandas motobolisti.
adekvāts Adekvāts tulkojums.
valdziņš Adīt kreiliskos valdziņus.
protokols Administratīvā pārkāpuma protokols.
pārkāpums Administratīvā pārkāpuma protokols.
pavediens Adot liek kopā vairākus pavedienus.
konsultācija Advokāta konsultācija.
advokāts Advokātu kolēģija.
kolēģija Advokātu kolēģija.
aerometrs Aerometrs alkohola blīvuma noteikšanai.
rožkoks Āfrikas rožkoks.
agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
tupēt Agrāk skolēniem par nepaklausību lika tupēt uz zirņiem.
ripa Agrāk viņš bija lietojis ripas, kokaīnu un citas narkotikas.
sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
agrīns Agrīns pērkons.
paikot Aicina mani paikot uz ēdnīcu.
sakopt Aicina sakopt kapu vietas.
piepulcēties Aicina vīru korim piepulcēties jaunus biedrus.
teļkopējs Aicinām darbā slaucēju un teļkopēju.
akreditēties Aicināt akreditēties pārstāvjus dziesmu konkursa pusfinālam.
solokoncerts Aicināt uz solokoncertu.
aina Aina, ko rāda aptaujas.
piegleznot Ainavai klāt piegleznoti kombaini un traktori.
jūrskola Ainažu jūrskolas muzejs.
airēties Airēties ar elkoņiem caur pūli.
manīt Aiz bailēm viņš [kaķītis] nemanīja, ka no sakostās kājas tam tecēja asinis.
pavadītājs Aiz katafalka seko nelaiķa radinieki, aiz tiem – pārējie pavadītāji.
atplaiksnīties Aiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
sārtdzeltens Aiz kokiem grimst sārtdzeltena saule.
ierieties Aiz kokiem ierējās ložmetējs un automātiskie ieroči.
neredzēt Aiz kokiem neredzēt mežu.
valdīt Aiz kulisēm pirms koncerta valda priecīgs satraukums.
ņirbēt Aiz loga ņirbēja ceļmalas koki.
rībināt Aiz loga rībina pērkons.
uznākt Aiz mākoņiem saule jau uznākusi.
sacelties Aiz mašīnas saceļas sniega mākonis.
parunāt Aiz prieka tikko varēju parunāt.
trakot Aiz sētas rēc un trako divi suņi.
stoika Aiz stoikas grozījās apaļš krogus papa ar ādas skoteli pār vēderu.
uzkasīt Aiz žoga ir divu metru josla, ko regulāri uzkasa.
aizbāzt Aizbāzt pudeli ar korķi.
korķis Aizbāzt pudeli ar korķi.
trīs Aizbraukt komandējumā uz trim gadiem.
aizcirst Aizcirsts koks.
ieliktnis Aizdarīt spraugu ar koka ieliktni.
sērkociņš Aizdedzināt ar sērkociņu.
aizdegt Aizdegt sērkociņu.
konfrontācija Aizdomās turēto konfrontācija.
uzskriet Aizejot no stundām, uzskriet virsū skolotājam.
pavilkties Aizgāju uz tango nodarbību un kaut kā pavilkos.
aizgrābt Aizgrābts viņš lūkojas naksnīgajās debesīs.
aizgrandēt Aizgranda pavasara pērkons.
aizgūties Aizgūdamās kūkoja dzeguze.
patrakot Aiziet uz klubu patrakot.
tuvs Aiziet uz tuvāko svētku pasākuma vietu.
aizkaitināt Aizkaitināt skolotāju.
aizkāpt Aizkāpt līdz pašai koka galotnei.
aizkāpt Aizkāpt līdz skolai.
sakrunkot Aizkari sakrunkoti ar lentīti.
aizkausēt Aizkausēt caurumus tankkuģa korpusā.
aizkavēties Aizkavējušies klasē iedrāžas daži skolēni.
aizkomandēt Aizkomandēt karavīrus projām.

ko citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV