Paplašinātā meklēšana

Meklējam ko.

Atrasts vārdos (864):

Atrasts vārdu savienojumos (85):

Atrasts skaidrojumos (9997):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
raut (otram) kumosu no mutes (laukā) (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
uz otru kāju (iedzert) (iedzert) otru glāzi (alkoholiska dzēriena).
nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
neotomisms 13. gadsimta teologa Akvīnas Toma filozofiskās mācības (tomisma) modernizējums, ko Romas katoļu baznīca ir pieņēmusi par oficiālo filozofiju.
kontradanss 17.–18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk – populāra sarīkojumu deja.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
sidrs Ābolu vīns, ko gatavo no raudzētas ābolu sulas.
telefona grāmata abonentu telefona numuru sakopojums.
slīpmateriāls Abrazīvs materiāls, ko izmanto slīpēšanas ierīču, instrumentu u. tml. darbīgo detaļu izgatavošanai, to virsmas pārklāšanai.
abstinence Abstinences sindroms - traucējumu sindroms, kas rodas narkomāniem, toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc lietot pierastu narkotiku vai citu vielu.
tašisms Abstrakcionisma novirziens (20. gs. vidū), kas par tēlojuma paņēmienu izmanto neregulāru krāsu laukumu, krāsu triepienu vai uzšļakstījumu kombinācijas.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
plakstiņš Acs palīgorgāns tās aizsargāšanai – saistaudu plātnīte, ko no ārpuses klāj āda.
akomodācija Acs spēja izmainīt optisko stiprumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lederīns Ādas imitācija – ar īpašu laku pārklāts kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai).
šķeltāda Ādas slānis, ko iegūst, dalot divās vai trijās kārtās jēlādu vai hromādas pusfabrikātu.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
saadīt Adot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
mamba Āfrikā izplatīta indīga kobru dzimtas čūska (parasti) zaļā krāsā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
konga Afrikāņu izcelsmes Latīņamerikas deja, ko dejo vairāki cilvēki, sastājoties virknē viens aiz otra.
Melnais kontinents Āfrikas kontinents.
tandēms Agregātā uz vienas ass vai vienā līnijā izvietotu mašīnu vai to daļu kopums.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
ķervelis Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu, krokotu cepurīti; bisīte.
aģentūra Aģentu kopums.
aģentūra Aģentu tīkls, ko organizē valsts drošības iestādes.
rau Aicinājums uzlūkot (ko), pievērst skatienu (kam).
lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
ņemt Aicināt, ļaut (kādam) doties kopā ar sevi.
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
katamarāns Airējams plosts ar piepūšamiem baloniem, ko lieto, piem., ūdenstūrismā.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
izairēt Airējot izvirzīt (no kurienes, caur ko u. tml. laivu).
izirt Airējot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārairēt Airējot pārvirzīt (pāri kam, pār ko, piem., laivu).
pārairēt Airējot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
vadairētājs Airētājs, kas vada airētāju komandas darbību, nosakot airēšanas tempu, ritmu u. tml.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare.
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet).
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
nogrimt purvā aiziet bojā (piem., nespējot ko pārvarēt).
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
pacelt cepuri aiziet, atstāt, pamest (ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
diskvalificēt Aizliegt (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, neatzīt sasniegto rezultātu.
arestēt Aizliegt rīkoties, lietot.
diskvalifikācija Aizliegums (sportistam, sporta klubam, valsts komandai u. tml.) piedalīties sacensībās, sasniegto rezultātu neatzīšana.
prohibīcija Aizliegums, arī ierobežojums ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
nolūzt Aizmigt (no liela noguruma vai alkohola lietošanas).
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
izslēgt Aizmirst (ko), vairs nedomāt (par ko), nepievērst uzmanību (kam).
iziet no galvas aizmirst (par ko).
iziet no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no prāta aizmirst (par ko).
izkrist no galvas aizmirst (par ko).
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
zaudēt Aizmirst, nesaglabāt (ko).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
aizaugt Aizpildīties, pārklāties ar ko augošu (parasti nevēlami).
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
piekasīties Aizrādīt (kādam) par ko sīku, nenozīmīgu.
kaist Aizrauties (ar ko), dedzīgi nodoties (kam).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
saslimt Aizrauties (ar ko), pilnīgi nodoties (kam).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizsegties Aizsegt sevi pilnīgi vai daļēji (ar ko).
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
ragata Aizsprosts pludināmo koku virzīšanai pa ūdenstilpi vai aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
mainīt Aizstāt (ko) ar citu, ņemot (kā) vietā citu.
pārmainīt Aizstāt (ko) ar citu, piem., jaunu, derīgu; paņemt, sākt izmantot (kā vietā) citu; nomainīt (2).
mainīt Aizstāt (piem., ko nederīgu, netīru, nolietotu) ar ko tādu pašu, derīgu, tīru, jaunu u. tml.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
sardze Aizstāvēt (ko), rūpēties (par ko).
aizkorķēt Aiztaisīt, noslēgt ar korķi.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
ievērt Aizverot (piem., durvis), iespiest (ko starpā).
paņemt Aizvest, ņemt (kādu, ko) sev līdzi.
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
nodalīties Aizvirzīties nost, savrup (no citiem, no kāda kopuma).
aizķepēt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizķepināt Aizziest, aizpildīt (ar ko mīkstu, lipīgu).
tacis Aizžogojums, aizsprosts upē, ko ierīko zivju, parasti nēģu, zušu, ķeršanai.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
robežakmens Akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
prīma Akorda pamatskaņas.
strādāt uz akorda akorddarbs.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
mīms Aktieris, kas spēlē bez vārdiem, sižetu un emocijas izsakot ar ķermeņa kustībām un mīmiku.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
pretspars Aktīva pretdarbība, pretestība (kam, pret ko).
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
ierinda Aktīvi strādājošu cilvēku kopums; izmantojams, darbam derīgs (piem., mašīnu, ierīču) kopums.
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
mobilizēt Aktivizēt, koncentrēt (psihiskos vai fizioloģiskos procesus).
pretspars Aktīvs atspēkojums (kam).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
sirēna Akustiska ierīce, ar ko rada jaudīgu skaņas signālu; šīs ierīces radītās skaņas.
starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
parabola Alegorisks stāstījums, simboliska līdzība (piem., 20. gs. prozā), ko var traktēt dažādi.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī sagādāt produktus un gatavot ēdienu.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
hinīns Alkaloīds, ko iegūst no hinīnkoku mizas un ko lieto medicīnā, kā arī dzērienu gatavošanā.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
zildegunis Alkoholiķis; dzērājs.
zilītis Alkoholiķis.
ceļakāja Alkoholiska dzēriena glāzīte, ko dzer uz atvadām, pirms došanās ceļā.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana.
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
rūgts Alkoholisks dzēriens ar šādu garšu.
karstvīns Alkoholisks dzēriens no sarkanvīna ar cukuru un garšvielām, ko pasniedz karstu.
vīns Alkoholisks dzēriens, ko gatavo no vīnogu vai citu augļu un ogu sulas.
ugunīgā dzira alkoholisks dzēriens.
dzerams Alkoholisks dzēriens.
šmiga Alkoholisks dzēriens.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
kokteilis Alkoholisku dzērienu maisījums ar piedevām.
zaļais pūķis alkoholisms.
dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
baltalksnis Alkšņu suga – koks ar gludu, gaišpelēku mizu [Alnus incana].
traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
mālūdens Alumīnija acetāta šķīdums, ko lieto, piem., brūču dezinficēšanai.
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
lodalva Alvas sakausējums (piem., ar svinu), ko izmanto lodēšanai.
zilaļģes Aļģes, kam šūnu kodols nav norobežots no pārējā šūnas satura, un kas galvenokārt ir zilganā vai zilganzaļā krāsā.
kokamatniecība Amatniecības nozare – dažādu koka izstrādājumu izgatavošana.
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
instruktors Amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
padomnieks Amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
priekšnieks Amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
skaidrot Analizējot, sistematizējot faktus, atzinumus u. tml., konstatēt (kā) būtiskās īpašības, arī cēloņus; būt tādam, kas satur informāciju par (kā) būtiskajām īpašībām, arī cēloņiem.
anglikāņi Anglijas protestantu baznīcas konfesija.
angļu radziņš angļu rags, obojai radniecīgs koka pūšamais instruments.
drošības padome ANO institūcija, kas ir atbildīga par starptautisko mieru un drošību.
AA Anonīmo alkoholiķu kustības "Alcoholics Anonymous" saīsināts nosaukums.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
penicilīns Antibiotiska viela, ko izstrādā dažu augu pelējumsēnes vai ko iegūst sintētiski.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
AAK Antīko automobiļu klubs.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
karteris Apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
burgers Apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
rotonda Apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis Apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
galviņa Apaļa neliela ziedkopa.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
kūka Apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
lietkoksne Apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
torte Apaļš vai taisnstūrains paliels konditorejas izstrādājums, kas (parasti) ir gatavots no izceptas mīklas kārtām ar pildījumu un rotātu virsu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
gramofons Aparāts ar tauri skaņuplašu atskaņošanai, ko vēlāk aizstāja patafons.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
tenzometrs Aparāts deformāciju mērīšanai (piem., materiālu paraugos, konstrukcijās, celtnēs).
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
optometrs Aparāts, ar ko pārbauda redzes asumu un redzes lauku.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
aparatūra Aparātu, ierīču kopums.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
pazole Apava detaļa, ko piestiprina zem zoles.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
koka tupeles apavi ar koka zoli.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
prēmija Apbalvojums par izciliem sasniegumiem kādā jomā (piem., literatūrā, zinātnē, mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
aprakt Apbedīt (ierokot zemē).
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
ciems Apdzīvota vieta laukos.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (ko).
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
apgabaltiesa Apgabala tiesa; svarīgāko lietu pirmās instances tiesa un sīkāku lietu otrās instances tiesa.
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
nodrošināties Apgādāties (ar ko) nepieciešamajā daudzumā; sagādāt sev to, kas nepieciešams, noder, aizsargā u. tml.
uztankoties Apgādāties ar, parasti alkoholiskiem, dzērieniem.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
rādīt gaismu apgaismot (ko).
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
muduraiņi Apģērba gabals (piem., mētelis, jaka, brunči) ar krokotiem ielaidumiem sānos (18. un 19. gs. Latvijā).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
virsapģērbs Apģērbs, ko valkā virs cita tērpa.
lupulīns Apiņu ziedu rūgtviela, ko izmanto alus gatavošanā.
pataujāt Apjautāties (par ko).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
ekipāža Apkalpe (piem., lidmašīnā); kuģa komanda.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
apbērt Apklāt (ar ko) lielā daudzumā.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
apkalpe Apkope.
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
saskaitļot Apkopojot (piem., rezultātus, datus), noskaidrot (ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
summēt Apkopot (informāciju, iespaidus u. tml.).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
apstrādāt Apkopot, analizēt.
dotumi Apkopoti, savākti (kādas nozares, tematikas u. tml.) fakti, dati, materiāli.
summārs Apkopots; rezumēts.
apkopties Apkopt sevi.
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā.
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā.
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
nopūkoties Aplipt ar pūkām; pārklāties ar pūkojumu.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
pārlūkot Aplūkojot pārbaudīt, pārkontrolēt (ko).
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
skart Aplūkot (parasti bez dziļākas analīzes); ieskicēt.
teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
pārlūkot Aplūkot, pārskatīt.
apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un tā horda.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
(iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
grīdlīste Apmale, ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
apsviest Apmest (ar ko).
sapikot Apmētāt (kādu, ko) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nomētāt Apmētāt (kādu, ko).
peņuārs Apmetnis, ko klāj uz pleciem (klientam frizētavā).
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
sapakot Apņemt, arī piepildīt (ko) ar kāda materiāla kārtu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sasummēt Aprēķināt (kā skaitlisko vērtību) summu; saskaitīt.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
aizslēģot Aprīkot ar slēģiem.
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
spraudenis Apsakņošanai atdalīta un sagatavota auga daļa (piem., zara, saknes daļa), ko lieto veģetatīvai pavairošanai.
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
sējums Apsēta platība; kultūraugu kopums šādā platībā.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
apraudzīt Apskatīties, pavērot (laiku pa laikam); pārbaudīt, uzmanīt (ko).
nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
valdīties Apspiest, pārvarēt savu psihisko vai fizioloģisko stāvokli, tā izpausmi.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, sasniegšanai.
klimats Apstākļu kopums, gaisotne (kādā vidē, sabiedrībā).
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
garlaicība Apstākļu kopums, kas izraisa šādu stāvokli.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
miers Apstākļu kopums, stāvoklis, kad nav (lielas) kustības, (stipru) skaņu.
gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
pierullēt Apstrādājot ar rulli, pieblietēt, pielīdzināt (ko); pievelt.
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
izkopt Apstrādājot, uzlabojot ierīkot.
merserizēt Apstrādāt (celulozes šķiedru, kokvilnas diedziņus, audumu) ar koncentrētu sārmu šķīdumu, lai iegūtu spīdumu un palielinātu izturību.
miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tās) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
ķimizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām.
presēt Apstrādāt (ko) ar statisku spiedienu (bez triecieniem), lai, piem., mainītu tā formu, struktūru, palielinātu (tā) blīvumu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
darināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot (tā) zarus; cirst, zāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
nodarināt Apstrādāt (nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus; nocirst, nozāģēt (nocirsta, nozāģēta koka zarus).
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
izkodināt Apstrādāt ar kodīgām vielām.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
smilšot Apstrādāt, attīrīt (ko) ar smilšu strūklu.
balzamēt Apstrādāt, piesātināt (līķi) ar konservējošām vielām, lai pasargātu no trūdēšanas.
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
aizstāvamais Apsūdzētais, ko tiesā aizstāv advokāts.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
nospriest Apsverot, pārdomājot secināt, nolemt (ko).
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
nošūt Apšūt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
vāks Apvākojums.
disciplinēt Apvaldīt, ierobežot (psihiskos procesus).
aprise Apveids, kontūra.
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
bloks Apvienība (piem., starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās (pēc kopējas pazīmes); arī klasificēt.
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā.
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
kooperēties Apvienoties, iestāties (kooperatīvā, apvienībā).
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
ielogs Apvilkta, norobežojoša kontūra, slēgta līnija.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nevēlēšanos ko tērēt, dot u. tml.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
numerācija Apzīmēšana ar secīgiem numuriem; numurēšana; šādu numuru kopums.
numurēt Apzīmēt (ko) ar secīgiem (kārtas) cipariem.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
koncentrēties Apzināti koncentrēt savu uzmanību.
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
fabricēt Apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu).
viltot Apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu.
safabricējums Apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; sacerējums, dokuments u. tml., kas satur šādas nepatiesas ziņas, faktus.
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
zināt Apzināties (ko).
justies Apzināties sevi (par ko).
sajusties Apzināties sevi (par ko).
izjust Apzināties, izprast (ko) un (to) pārdzīvot.
justies Apzināties, just (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
sajusties Apzināties, sajust savu fizisko vai emocionālo stāvokli.
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
apziņa Apzinīga attieksme (pret ko).
pētīt Apzinot faktus, novērojot u. tml., gūt informāciju (par ko).
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
uzstāties Ar (piemēram, publicistisku, sabiedrisku) darbību paust protestu (pret ko) vai atbalstu (kam).
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
aizsaukt Ar aicinājumu, rīkojumu likt ierasties.
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
aizstāvēt Ar aktīvu rīcību, arī nostāju sargāt, nodrošināt (pret ko nevēlamu); aizsargāt.
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
izcīnīt Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
dzērums Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
mest Ar atvēzienu virzīt (ko), panākt, ka (kas) virzās pa gaisu; sviest.
ķekatas Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
joms Ar balstu (stabu, kolonnu) rindu nošķirta gareniska telpas daļa (piem., baznīcā).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
sablēdīt Ar blēdīšanos iegūt, dabūt (ko).
izlauzties Ar bruņotu cīņu izvirzīties (cauri kam, caur ko), izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
noburt Ar buršanu pārvērst (par ko), pakļaut burvestībai (kādu, ko).
pieburt Ar buršanu piesaistīt (kādam ko).
pārvērst Ar buršanu, maģiskām darbībām panākt, ka (kas) kļūst par ko.
telpa Ar būvkonstrukcijām norobežota (celtnes) daļa.
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
organoleptiskās īpašības ar cilvēka maņu orgāniem uztveramas īpašības (izskats, konsistence, smarža, garša).
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
četrklasīgs Ar četrām klasēm (par skolu).
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
panākt Ar darbību, rīcību sasniegt (ko).
novilkt Ar datortehnikas paņēmieniem iegūt (kā) kopiju.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
zīlēt Ar dažādiem maģiskiem paņēmieniem censties uzzināt (ko, piem., nākotni).
nozvejot Ar dažādiem paņēmieniem iegūt (ko).
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
piedejot Ar dejošanu piepildīt (ko).
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
piedrupināt Ar drupatām pārklāt (ko); piebārstīt (ko).
saklausīt Ar dzirdi uztvert (skaņas), sadzirdēt (ko).
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
piepūst Ar gaisa plūsmu, gaisu izplest, izspīlēt (ko).
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
peldošā grīda ar galveno, nesošo pārseguma konstrukciju nesaistīts grīdas segums.
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
grāmatniecība Ar grāmatu ražošanu, izplatīšanu, glabāšanu un lietošanu saistītu darbību kopums (grāmatu izdošana, tirdzniecība, arī bibliotēku darbs, bibliogrāfija u. tml.).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēt Ar grūtībām ņemt ārā (ko iesietu, iepinušos).
pārkulties Ar grūtībām pārkļūt, pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
plosīties Ar grūtībām, ilgi darboties, strādāt, lai panāktu, sasniegtu (ko).
nodabūt Ar grūtībām, lielu piepūli dabūt (ko) lejā, zemē, nost.
velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
izkļūt Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, tikt ārā (no kurienes); nonākt (kur), izvirzīties (cauri kam, caur ko).
ģipša pārsējs ar ģipsi piesūcināts pārsējs, ko izmanto, piem., kaulu lūzumu gadījumos.
pilnā gaitā ar iespējami lielāko ātrumu, iespējami lielāko jaudu.
pilnā sparā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
pilnā spēkā ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu sparu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu gaitu ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
ar pilnu spēku ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
gofrēt Ar īpašiem paņēmieniem viļņveidīgi krokot.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties kādā vietā un rūpēties par kārtību (parasti skolā).
grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
likt saprast ar izturēšanos, rīcību, runu u. tml. panākt, ka (kāds) var (ko) iedomāties, nojaust.
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piem., iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
ņemt Ar kādu darbību aptvert (ko).
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
izsisties Ar kauju izkļūt (no kurienes), izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
pārcirst Ar ko asu radīt (kur) caurumu, bojājumu.
nokost Ar kodienu atdalīt (kā) gabalu.
prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
iekrāsot Ar krāsu (ko) iezīmēt.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
šķipelēt Ar lāpstu pārvietot (ko).
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
uzmocīt Ar lielām grūtībām (ko) paveikt.
izmocīties Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
nomocīt Ar lielām mokām, grūtībām pabeigt (ko).
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
nomaskēt Ar maldinošu izturēšanos, rīcību, runu noslēpt (ko).
pārmānīt Ar mānīšanu, viltu panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
pārliecināties Ar mērķtiecīgu darbību uzzināt, noskaidrot (ko).
izkārtot Ar mērķtiecīgu rīcību panākt vēlamo rezultātu, iegūt vai sagādāt (ko).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
izmest Ar metienu vai citu paņēmienu nolaist, novietot ūdenī (ko).
pārmest Ar metienu, metot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārsviest.
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts, uz četrām kājām balstīts baļķis, ko izmanto par vingrošanas rīku (piem., atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību, arī nesaudzīgu bardzību iemācīt (kādam ko); iedresēt.
iekarot Ar neatlaidīgu darbību izcīnīt, panākt (ko).
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
nodot Ar nodevīgu rīcību pievilt (kādu, ko).
noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
saost Ar ožu (ožas analizatoru) uztvert (ko), parasti pilnīgi.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
papūlēties Ar piepūli censties ko sasniegt, panākt.
spīlēties Ar piepūli ģērbt sev (ko) ļoti šauru, piegulošu.
pārvarēt sevi ar piepūli piespiest sevi rīkoties pretēji savām vēlmēm.
knibināt Ar piepūli raisīt, censties attaisīt (ko).
noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot, tīrīt (ko) nost; tīrot ko nost, vairākkārt vilkt (pa ko).
berzt Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (ko pa kādu virsmu), parasti tīrot, mazgājot (šo virsmu), arī dalot (ko) nost no šīs virsmas.
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
turēt ausis ciet ar plaukstām, pirkstiem segt ausis, lai ko nedzirdētu vai dzirdētu vājāk.
uzplaukšķināt Ar plaukšķi uzsist (kādam, pa ko).
atnest Ar plūsmu atvirzīt šurp (ko).
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
ielauzīties Ar pūlēm iemācīties (ko).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām aut (ko ciešu, šauru).
izklapatot Ar pūlēm, grūtībām izgādāt (ko).
izdabūt Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
staipīt Ar pūlēm, grūtībām nest, nēsāt (parasti ko smagu).
stiept Ar pūlēm, grūtībām nest, vilkt, vest (ko).
nostiept Ar pūlēm, grūtībām nonest lejā (ko smagu).
izspiest Ar pūlēm, grūtībām panākt (ko).
aizdabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) aiziet (kur), dara (ko).
piedabūt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kāds) ko izdara.
uzstibīt Ar pūlēm, grūtībām uznest, arī uzvilkt, uzstumt (ko smagu).
pārdabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
pārdabūt pāri lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
dabūt pār lūpām ar pūlēm, nedroši ko izrunāt.
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
plūkāt Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
pieraut Ar rāvienu, strauju kustību pievilkt, pievirzīt (ko).
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
skatīt Ar redzi uztvert (ko) parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā); iepazītu (to); arī redzēt.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
izraidīt Ar rīkojumu, pavēli likt doties prom (no kurienes); likt atstāt (telpu, teritoriju).
uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
noglaust Ar rokas kustību (ko) novirzīt nost.
manipulēt Ar roku kustībām iedarboties (uz ko), vadīt (ko).
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
saspārnoties Ar sajūsmu gatavoties (ko) īstenot.
sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piem., virzīties, atrasties).
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piem., par dīzeļdegvielu; soļarka.
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
kaitēt Ar savu darbību vai bezdarbību izraisīt ko nevēlamu, pēc likuma sodāmu.
liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
pelnīties Ar savu darbu, rīcību panākt, ka saņem (ko).
nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
izpelnīties Ar savu rīcību izraisīt (ko).
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
aizsargāt Ar savu rīcību, dažādiem pasākumiem nodrošināt (pret ko ļaunu, nevēlamu).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. aicināt, rosināt, lai (kāds) ko dara.
mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
iesildīt Ar savu uzstāšanos emocionāli sagatavot, attiecīgi noskaņot (klausītājus) galvenai koncerta daļai (parasti rokmūzikas koncertos).
uz mutes ar seju lejup pret ko.
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
pārsist Ar sitienu pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
pārsist Ar sitienu vai atsitot (pret ko) savainot (ķermeņa daļu).
uzdauzīt Ar sitienu, arī atsitoties (pret ko), radīt, iegūt (piemēram, zilumu, ievainojumu).
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
noskatīt Ar skatienu novērtēt, nopētīt (kādu, arī ko).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
pārlidot Ar spēcīgu, strauju kustību pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārkrist.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību stiept (ko) tā, ka (tas) pārtrūkst.
raut Ar spēcīgu, strauju kustību vilkt (ko) tā, ka (tas) atdalās (no kā).
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
aizsist Ar spēku grūžot, strauji (ko) aizvērt; aizcirst.
dzīt Ar spēku virzīt (ko iekšā).
iegulties Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegult (3).
iegult Ar spēku, piepūli (parasti izmantojot ķermeņa svaru) vilkt (ko), spiest (uz ko); iegulties (4).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
latols Ar spirtu atšķaidīta degviela, ko 20. gs. 30. gados plaši lietoja Latvijā.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
pārsviest Ar strauju kustību novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
pārmest Ar strauju kustību, vēzienu novietot, pārlikt (pāri kam, pār ko).
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
pārsviest Ar sviedienu, sviežot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); pārmest.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
nosvilpt Ar svilpienu signalizēt (par ko).
nosvilpot Ar svilpoņu aizvirzīties (gar ko, pāri kam u. tml.).
aizšalkt Ar šalkoņu aizvirzīties.
uzšalkt Ar šalkoņu strauji uzvirzīties augšā.
ekstrakts Ar šķīdinātājiem iegūts koncentrēts izvilkums (parasti no augu izejvielām).
aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties.
eskimo Ar šokolādes glazūru pārklāts saldējums uz kociņa.
nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
notiesāt Ar tiesas spriedumu atzīt (kādu) par vainīgu, nosakot attiecīgu sodu.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums.
skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
pauze Ar valodas skaņām neaizpildīts laika sprīdis (strofā), kas iedala strofu ritmiskos periodos.
pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
izspiest Ar varu, draudiem u. tml., arī piespiežot (kādu), panākt (ko).
nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
uzlaist Ar vēzienu uzsist (kādam, kam, pa ko).
konģeniāls Ar vienādām izcilām spējām (piem., par tulkotāju); tikpat izcils, līdzvērtīgs oriģinālam.
vienzieda Ar vienu ziedu vai ziedkopu.
izvilt Ar viltu panākt, ka izdod, atdod (ko); izkrāpt.
zālājs Ar zālaugiem aizņemta platība; zālaugu kopums šajā platībā.
piezīmēt Ar zīmējumiem pārklāt; sazīmēt (ko) tādā daudzumā, ka piepilda (ko).
bulla Ar zīmogu apstiprināts pāvesta raksts, lēmums, rīkojums.
kost Ar zobiem tvert, spiest (ko), lai atdalītu daļu (no tā); ar zobiem tvert, spiest (ko), lai (to) atdalītu (no kā).
pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
noārdīt Ārdot nodalīt nost (ko piešūtu, uzšūtu); ārdot (adījumu), izjaukt.
līnija Ārējā forma, kontūras.
apveids Ārējais izskats, ārējās kontūras.
veids Ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko).
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
gliemežnīca Ārējās auss daļa – skrimslis, ko sedz plāns ādas slānis.
slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
argumentācija Argumentu kopums; pamatojums.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
koncertārija Ārija, kas ir piemērota izpildīšanai koncertos.
patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (Senajā Romā).
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
arodskolnieks Arodskolas audzēknis.
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
benzpirēns Aromātiskais ogļūdeņradis ar pieciem kondensētiem benzola gredzeniem.
mastika Aromātiski sveķi, ko iegūst no īpašas sugas pistācijām.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
vermuts Aromatizēts vīns, ko iegūst, spirtotos vīnus sajaucot ar cukura sīrupu un vērmeļu, kā arī piparmētru, pelašķu u. c. augu uzlijām.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
ārpuse Ārpus kāda kopuma.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
mehanoterapija Ārstēšana ar fizikālām metodēm, kurās izmanto mehānisko enerģiju, piem., ārstnieciskā vingrošana, masāža.
ārstnieciskais uzturs ārstēšana, izmantojot uztura ārstniecisko un profilaktisko iedarbību uz organismu.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums.
inhalācija Ārstniecisku vai bioloģiski aktīvu vielu ieelpošana (piem., ārstniecības nolūkos).
dežūrārsts Ārsts, kas ir norīkots strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika; dežurējošais ārsts.
ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
dvinga Asa, spēcīga un koncentrēta smaka, šādas smakas piesātināts gaiss.
karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs (parasti sāpīgs) pārdzīvojums.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
tecināt Asināt (ko) ar tecīlu.
išēmija Asins daudzuma samazināšanās audos, ko izraisa asins piegādes traucējumi artēriju spazmu, aizsprostošanās vai sašaurināšanās dēļ.
asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
dzimta Asinsradniecīgu ģimeņu kopa; pēcnācēji.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
kosmogonija Astronomijas nozare, kas pēta kosmisko ķermeņu (komētu, planētas, zvaigžņu) un to sistēmu izcelšanos.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa aģentūra.
CNN ASV televīzijas kompānija.
uztura piramīda ASV uztura speciālistu izstrādāta shēma ar vairākiem līmeņiem, kas uz augšu samazinās, ko izmanto, lai uzskatāmi parādītu veselīga uztura pamatprincipus.
kompensācija Atalgojums (piem., par zaudēto); naudas summa, ar kuru kaut ko atlīdzina.
atirt Atārdīties (piem., par ko sašūtu).
nostāties Atbalstīt (kādu viedokli), pievienoties (kam), izpaust savu nostāju (pret ko).
stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
atslieties Atbalstīties (pret ko, pie kā).
atspiesties Atbalstīties (pret ko, uz kā).
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu citu.
galvenais Atbildīgais, vadošais (pēc ieņemamā amata, stāvokļa); tāds, kas vada, pārzina (ko).
sabalsoties Atbilst (kam), saskanēt (ar ko).
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
utot Atbrīvot (ko, kādu) no utīm, ķerot tās.
atstādināt Atbrīvot (no amata); nepielaist (ko) pie darba pienākumu pildīšanas.
izmēzt Atbrīvot (no kā nevēlama); izskaust, likvidēt (ko nevēlamu).
atāķēt Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
izņemt Atdalīt (ko) no organisma.
kāst Atdalīt (ko) no šķidruma, to nolejot.
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
separēt Atdalīt, sadalīt (ko) ar separatoru.
atlīmēties Atdalīties, atnākt vaļā (par ko pielīmētu, aizlīmētu).
atlipt Atdalīties, atnākt vaļā (piem., par ko pielipinātu, salipušu).
nobrukt Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
mērkaķoties pakaļ atdarināt (kādu), rīkoties tāpat kā kāds cits.
nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
viltot Atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam.
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
reprivatizēt Atdot (ko nacionalizētu, konfiscētu) atpakaļ privātīpašumā; atkārtoti privatizēt.
atdāvināt Atdot (ko savu citam) par dāvanu.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
uzplēst Atgādinot ko, pieļaut, ka jāatceras (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots).
stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
atlaisties Atgulties, novietoties pusguļus, atbalstoties (pret ko).
atgūties Atgūt, piem., savaldību, spēju skaidri domāt; atgūt nepieciešamo fizisko un garīgo spēku.
atdot Atjaunot (agrāko stāvokli).
restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atpūsties Atjaunot spēkus, enerģiju, pārtraucot darboties, atrodoties mierā vai nodarbojoties ar ko citu, atšķirīgu.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
atjokoties Atjokot; ar jokiem atrunāties.
nojozt Atjozt un noņemt (ko).
āķēt Atkabināt, atvienot, atdalīt (ko ar āķi sastiprinātu, piestiprinātu).
atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
nikotīnisms Atkarība no nikotīna.
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
atgremot Atkārtot (jau zināmas citu domas), nedodot ko jaunu.
pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
trallināt Atkārtot (ko).
atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
pārvērtējums Atkārtota (kā) izvērtēšana, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
daudzināt Atkārtoti saukt (par ko), dēvēt.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, izraudzīties (ko citu).
mēģināt Atkārtoti vingrinoties, izpildot, iestudēt, sagatavot demonstrēšanai (ko).
pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
atrast Atklāt, konstatēt (pētījumu, analīzes u. tml. rezultātā); izvēlēties.
darīt zināmu atklāt, paziņot (ko) citiem.
notvert Atklāt, pieķert (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
atmaskot Atklāt, pierādīt (kāda kaitīgu, noziedzīgu darbību, ko negatīvu, slēptu).
atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
palaist Atlaist (ko savilktu, piesietu u. tml.).
filtrēt Atlasīt nozīmīgāko, būtiskāko.
pušķis Atlasīts, sakārtots ziedu kopums.
savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
kredīta saldo atlikums grāmatvedības konta kredītā.
atvāzt Atlocīt (ko savāztu).
ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
sankcionēt Atļaut (ko), dot sankciju, atzīt par likumīgu.
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
pielaist Atļaut rīkoties, darboties.
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
vilkt (dienas)gaismā atmaskot.
laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
atraisīties Atnākt vaļā (piem., par ko sasietu); atvērties (piem., par ko aizsietu).
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
sanest Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
noņemt Atņemt (kādam ko).
nolaupīt Atņemt (ko).
atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
kodola starojums atoma kodola procesu izraisīts starojums; kodolstarojums.
kodolstarojums Atoma kodola procesu izraisīts starojums.
kodolreakcija Atomu kodolu pārvēršanās process, ko izraisa kodolu savstarpējās sadursmes vai mijiedarbība ar elementārdaļiņām.
radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
izklaidēšanās Atpūšanās, nodarbošanās ar ko patīkamu, kas rada pozitīvas izjūtas, novērš sasprindzinājumu.
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
uzkoda Ātrai uzēšanai sagatavots ēdiens; arī uzkožamais.
atšūt Atraidīt, atvairīt (kādu, parasti pasakot ko asu).
atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
atmudžināt Atraisīt (ko samudžinātu).
atšķetināt Atraisīt (ko samudžinātu).
atpīt Atraisīt (ko sapītu).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
atjozt Atraisīt, attaisīt (ko sajoztu).
piekasīties Atrast (kam) ko kritizējamu.
pieķerties Atrast iemeslu, par ko runāt, kritizēt, aizrādīt u. tml.
izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
sabiedrība Atrašanās (ar kādu) kopā, (kāda) klātbūtnē.
orientācija Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
iztraukties Ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
pārskriet Ātri pārbraukt (pāri kam, pār ko); šķērsot (ko).
pārcilpot Ātri pāriet, pārskriet (pāri kam, pār ko) – par cilvēku.
pārlikties Ātri pārskriet (pāri kam, pār ko).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
skriet Ātri pārvietoties (par parādībām dabā, piem., par vēju, mākoņiem).
pārdrāzties Ātri pārvirzīties (pār kam, pār ko) – par parādībām dabā, piem., vēju.
pārskriet Ātri pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
uzmest skatienu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest skatu ātri paskatīties (uz ko).
uzmest mirkli ātri paskatīties (uz ko).
nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
nitrokrāsa Ātri žūstoša krāsa, ko izgatavo, iemaisot krāsu pigmentus nitrolakā.
pāršmaukt Ātri, arī paslepus pāriet, pārskriet, arī pārbraukt (pāri kam, pār ko).
bērt Ātri, bez pārtraukuma runāt (piem., ko iegaumētu, izdomātu).
novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
kā uz (karstām) oglēm Ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izjozt Ātri, strauji izskriet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izlidot Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izmesties Ātri, strauji izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paķert Ātri, strauji paņemt (ko).
pāršaut Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pāršauties.
pārmesties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pāršauties Ātri, strauji pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
traukt Ātri, strauji virzīt, pārvietot (ko).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
izplest Atritināt, izklāt (ko saritinātu, salocītu, sakļautu).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
izlidot Atrodoties kustībā, braucienā u. tml., izvirzīties ārā (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
klātesot Atrodoties, uzturoties, piedaloties (kur, kopā ar kādu).
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
atruna Atrunāšanās; iegansts, ar ko atrunājas.
atmest ar roku Atsacīties (no kā), neturpināt (ko).
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
sējums Atsevišķa grāmata (piem., bibliotēkā, grāmatu kopumā).
sējums Atsevišķa grāmata (piem., kopotu rakstu izdevumam).
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu.
loceklis Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
daļa Atsevišķa vienība (kādā kopumā, sistēmā, organizācijā).
pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (piem., villainēm).
sastāvs Atsevišķo (piem., administratīvas vienības, valsts orgāna, iestādes) daļu kopums.
galīgais rezultāts atsevišķos sacensību posmos vai disciplīnās iegūto rezultātu kopsavilkums.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
epizode Atsevišķs noziegums, ko izskata vienā krimināllietā par vairākiem noziegumiem.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
kumšķis Atsevišķs, neliels (piem., augu, to daļu) kopums; kušķis.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
kazuistika Atsevišķu, konkrētu gadījumu izskatīšana, atrisināšana saskaņā ar jurisprudences normām.
nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
atlēkt Atsitoties (pret ko), strauji atvirzīties atpakaļ.
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
kalambūriskas atskaņas atskaņas, kuru fonētiskā līdzībā izpaužas komisks pretstats.
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
buferis Atsperīga ierīce, speciāla konstrukcija trieciena mazināšanai (vagoniem, lokomotīvēm, automobiļiem).
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
nosprādzēt Atsprādzēt un noņemt (ko piesprādzētu).
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
pamest Atstāt (kādu, ko).
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
sasūtīt Atsūtīt, arī nosūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (ko) lielākā daudzumā; nosūtīt, arī atsūtīt, piem., ar pasta, interneta starpniecību (kā lielāku daudzumu).
pretstats Atšķirībā (no kā), salīdzinājumā (ar ko).
diverģence Atšķirību rašanās, atšķiršanās no kopējā, sākotnējā; izkliede, sazarošanās.
sadalīt Atšķirt (cilvēkus citu no cita), sašķelt (kādu cilvēku kopumu).
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
iezīmēties Atšķirties, izdalīties (ar ko).
atrauts Atšķirts, izolēts; tāds, kam nav ciešu sakaru (ar ko).
atkorķēt Attaisīt (ko aizkorķētu).
atkrampēt Attaisīt (ko aizkrampētu).
atpogāt Attaisīt (ko aizpogātu); atbrīvot (pogu) no pogcauruma vai cilpas.
atsprādzēt Attaisīt (sprādzi vai ko sasprādzētu).
parseks Attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā – 3,26 gaismas gadi.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
pietura Attālums no vienas šādi ierīkotas vietas līdz otrai.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
atmosties kā no miega attapties; pēkšņi saprast (ko).
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
ksilogrāfija Attēla iegriešana vai iegrebšana koka platē, lai no tās iegūtu novilkumus; attiecīgā darba tehnika.
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
shematizēt Attēlot, parādīt, uztvert (ko) vispārīgās līnijās, pārāk vienkāršoti.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
tomogramma Attēls, ko iegūst ar tomogrāfu.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
sakars Attiecības, kontakti (starp cilvēkiem).
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
strēlnieks Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
svari Attiecīgā Zodiaka horoskopa zīme; cilvēks, kas dzimis šajā Zodiaka zīmē.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
pāradresēt Attiecināt (uz ko citu).
nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
perspektīva Attīstība, virzība nākotnē (par notikumu, procesu u. tml.); arī izredzes.
vēsture Attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums.
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
atšķetināt Attīt, atvīt (ko satītu, sašķetinātu, savītu).
abstinence Atturēšanās (parasti no alkoholisko dzērienu lietošanas).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
teikt ardievas atvadīties, sakot atvadu vārdus.
ardievas Atvadu vārdi, ko saka mirušajiem.
akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
rezerve Atvaļināto karavīru (rezervistu) kopums, kas vajadzības gadījumā var atkal pildīt militārā dienesta pienākumus.
izvilkt Atvāzt, izbīdīt (ko salokāmu, sabīdāmu).
māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
atvērt rēķinu atvērt kontu.
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
attālināt Atvirzīt (ko) tālāk, lielākā attālumā (no kā).
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
atdalīties Atvirzīties, doties prom (no kāda kopuma); aiziet un palikt savrup.
apaļkoki Atzaroti koku stumbri vai to nogriežņi.
remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
piekrišana Atzinības, patikas izpausme, ko pauž pretējā dzimuma personas.
uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
aizmēzt (arī izmest, izsviest u. tml.) (vēstures) mēslainē atzīt (ko) par nederīgu, novecojušu, nevajadzīgu un atbrīvoties no tā.
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
cienīt Atzīt par labu, ar patiku lietot (ko).
apstiprināt Atzīt par likumīgu, derīgu (ar īpašu pavēli, rīkojumu, lēmumu u. tml.).
balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
uzlūkot Atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
podkāsts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē; raidieraksts.
raidieraksts Audiofails vai videofails, ko var no interneta lejuplādēt datorā vai pārraidīt tiešsaistē.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
rēta Audu bojājuma vieta (parasti kokam).
apsaldējums Audu bojājums, ko izraisa zema temperatūra.
miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
infiltrāts Audu sabiezējums, ko rada šūnu elementu un šķidruma uzkrāšanās audos.
skleroze Audu vai orgāna blīvuma palielināšanās, specifisko elementu vietā savairojoties saistaudiem.
sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (piem., zābakos).
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
starpdrēbe Audums, ko novieto, iestrādā starp divām drēbes kārtām.
kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
kultivēt Audzēt un kopt (piem., savvaļas augus).
žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
potzars Auga dzinums, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
skelets Auga galveno daļu (piem., stumbra, galveno zaru) kopums.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
potpumpurs Auga zara daļa ar spēcīgu pumpuru, ko izmanto cita auga potēšanai vai pārpotēšanai.
šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
kaučukaugi Augi, no kuru piensulas iegūst dabisko kaučuku.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
sēklkopība Augkopības nozare, kurā nodarbojas ar kultūraugu sēklu ieguvi un sēklas kvalitātes uzlabošanu.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
bumbiere Augļu koks ar iegareniem, vienā galā paresninātiem augļiem – bumbieriem.
mandarīns Augļu koks ar nelieliem oranžiem, aromātiskiem augļiem [Citrus reticulata].
granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
izaugt Augot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
pārlīkt Augot nolīkt pāri (kam), pār (ko).
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
cauraugt Augot viscaur pārņemt (ko).
riest Augot, attīstoties veidot (ko).
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
puskoks Augs, kas ir daļēji līdzīgs kokam.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
starpaugs Augs, ko audzē starp pamatkultūras augiem; augs, ko audzē pirms vai pēc pamatkultūras augiem.
laukaugs Augs, ko audzē tīrumā (atšķirībā no augiem, ko audzē dārzos).
kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
hohoba Augs, no kura sēklām iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā un kosmētikā [Simmondsia chinensis].
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
zemes darbi augsnes apstrādāšana, kopšana.
zemesdarbi Augsnes apstrādāšana, kopšana.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
kvēle Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
koloratūrsoprāns Augsta soprāna balss, kas piemērota koloratūru izpildīšanai; dziedātāja ar šādu balsi.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
karātavu kalns augsta vieta pilsētas vai pils tuvumā, kur parasti tika ierīkotas karātavas.
masts Augsta, vertikāla konstrukcija buru piestiprināšanai.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
gubernators Augstākā amatpersona kolonijā.
universitāte Augstākā mācību un zinātniskās pētniecības iestāde, kurā ir vairākas fakultātes un ir iespējams iegūt akadēmisko bakalaura, maģistra vai doktora grādu.
virskomisārs Augstākā ranga komisārs.
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
pavēlniecība Augstākā virsniecība, kas komandē armiju, tās atsevišķas daļas, militāras vienības, vada militāro iestāžu darbību u. tml.
profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
sabiedrības krējums augstāko aprindu cilvēki.
lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
lūksne Augstāko augu audi starp mizu un kambiju, pa kuriem pārvietojas organiskās vielas.
kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
pašā Augstāko militārpersonu un civilo augstmaņu goda tituls Osmaņu impērijas laikos Turcijā, Ēģiptē u. c.
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
primāti Augstāko zīdītāju kārta ar labi attstītām galvas smadzenēm, pie kuras pieder pērtiķi, puspērtiķi u. tml.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
edikts Augstas amatpersonas paziņojums, rīkojums.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
astronomiskais pulkstenis augstas precizitātes pulkstenis, ko izmanto observatorijās.
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piem., par dzirdi, ožu).
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
mākoņu kalni augsti, sablīvējušies (piem., gubu) mākoņi.
lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
rektorāts Augstskolas vadība, kuras priekšgalā ir rektors.
rektorāts Augstskolas vadības darba telpas.
rektors Augstskolas vadītājs.
cienīt Augstu vērtēt, atzīt par labu (ko).
cienīt Augstu vērtēt, just cieņu, godbijību (pret kādu, ko).
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi.
treļļi Augstu, dzidru, mainīga augstuma (parasti putna) balss skaņu kopums.
cēlkoksne Augstvērtīgs kokmateriāls – cēlkoka koksne.
ķērne Augšdaļā sašaurināts koka trauks ar vāku (pārtikas produktu uzglabāšanai).
bicepss Augšdelma divgalvainais muskulis (kas saliec roku elkoņa locītavā); augšstilba divgalvainais muskulis.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
galerija Augšējais balkons skatītāju zālē.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu).
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
balzams Augu drogu izvilkums spirtā, ko lieto ārstnieciskos nolūkos; alkoholisks dzēriens, kura sastāvā ir dažādu augu drogu izvilkumi.
rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
malvu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., kokvilna, alteja, Ķīnas roze.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
rīcineļļa Augu eļļa, ko iegūst no rīcinauga (rīcina) sēklām.
augājs Augu kopums (kas aug kādā vietā).
fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas vai mikroskopiskas sēnes.
pioniersuga Augu suga, kas kādā vietā (piem., meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu.
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā.
lecamaukla Aukla ar rokturiem abos galos, ko izmanto lēkšanai.
sienams Aukla, stieple u. tml., ko izmanto (kā) sasiešanai, aptīšanai.
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu).
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu).
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
majonēze Aukstā mērce, ko gatavo no olu dzeltenuma, augu eļļas un dažādām garšvielām.
kečups Aukstā mērce, ko gatavo no tomātiem ar etiķa un garšvielu piedevu.
okroška Aukstā zupa, ko gatavo no rupjmaizes maizes kvasa, arī no rūgušpiena vai kefīra, pievienojot olas, gaļu, zaļumus un citas piedevas.
rasols Aukstais ēdiens – salāti, ko gatavo no sagrieztiem vārītiem dārzeņiem (kartupeļiem, burkāniem), gaļas vai desas, skābētiem vai marinētiem gurķiem, olām un citām piedevām.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
sasalt Aukstuma iedarbībā pārvērsties (par ko).
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
izauļot Auļojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
klipsis Auskars, ko piestiprina pie auss.
radioaustiņas Austiņas, ko pieslēdz radiouztvērējam.
velki Aušanā – pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
pirmavots Autentisks materiāls (piem., arhīva dokuments, raksts, grāmata, audio vai video ieraksts), kas satur informāciju, ko izmanto, piem., pētniecībā.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
kalašņikovs Automātiskais šaujamierocis (sākotnēji M. Kalašņikova konstruēts); automāts, triecienšautene.
parabellums Automātisko pistoļu sistēma, ko sāka ražot Vācijā 1900. gadā; šādas sistēmas pistole.
mašīntulkojums Automātisks tulkojums ar datoru.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
AKKA/LAA Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra un Latvijas Autortiesību aģentūra.
dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
kājauts Auts, ko tin ap kāju, sākot no pēdas.
vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
sistava Aužamo stāvu, steļļu sastāvdaļa – kustināma ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
saaust Aužot izgatavot (ko) lielākā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (ko).
noaust Aužot izgatavot (ko); aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
atombumba Aviobumba ar kodollādiņu.
aviosabiedrība Aviokompānija, lidsabiedrība.
bada diēta badošanās ārstnieciskos nolūkos.
buduārs Bagātas sievietes istaba sevis uzkopšanai vai ļoti tuvu cilvēku pieņemšanai.
piesātināt Bagātīgi piepildīt (ar ko); izšķīdināt (kādā vielā) lielu (citas vielas) daudzumu.
piesātināt Bagātīgi piesūcināt (ar ko).
trīcēt Baiļoties, uztraukties (par ko).
sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
variācija Baletā – neliela deja, arī dejas daļa, ko izpilda viens vai vairāki dejotāji.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
slieties Balstīties (pret ko, pie kā).
pastabs Balsts, pamatne, uz kuras stiprina (ko).
kontrapunkts Balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās balsīs.
karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
silikātu ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
baltie ķieģeļi balti ķieģeļi, ko izgatavo no smilšu un kaļķu maisījuma; silikātķieģeļi.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
rīslings Baltvīns, ko iegūst no rīslinga šķirnes vīnogu ogām.
grodi Baļķi, uz kuriem balstās koka tilta grīda.
šķērsbaļķis Baļķis, kas (kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
maksātājbanka Banka, kura, saņemot rīkojumu par maksājumu, pārskaita naudu uz saņēmējbanku.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
bankas automāts bankomāts.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas.
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
pārbārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (ar to); bārstot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
nobārstīt Bārstot (ko) virsū, pārklāt (kā virsmu ar to).
doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
piebaurot Baurojot piepildīt ar skaņām (ko).
draudze Baznīcas administratīvi teritoriāla pamatvienība; kristīgo kopa.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
kristāmtrauks Baznīcas trauks, ko izmanto kristīšanai.
piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot kopā (kur).
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
kontrolaka Bedre, tvertne (piem., drenāžas darbības kontrolēšanai).
izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
pārbēgt Bēgot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kur kopā) – par vairākiem, daudziem.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
ābečnieks Bērns, kas mācās lasīt; (parasti) pirmās klases skolēns.
akcelerāts Bērns, pusaudzis ar savam vecumam pāragru fizisko attīstību.
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
pionieris Bērnu komunistiskās organizācijas biedrs (bijušajā PSRS).
manēža Bērnu sētiņa ar pamatni vai bez pamatnes un sienām no tīkla vai koka redelēm.
sijāt Berot (caur ko, cauri kam), kaisīt lejup.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
pārbērt Berot (ko) virsū, pārklāt (ar to); berot (ko) virsū, pārklāt (to kam).
piebērt Berot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
pārbērt Berot neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) pārbirst (pāri kam, pār ko).
apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
nobērt Berot, kaisot (ko virsū) pārklāt visu (kā) virsmu vai tās daļu.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
trīt Berzējot (ar ko, pret ko) panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
izberzēt Berzējot (ko) likvidēt, iztīrīt.
uzberzēt termometru berzējot (parasti medicīnisko termometru pret ko) panākt, ka paaugstinās (tā) rādījums.
trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
trīt Berzēt (ķermeņa daļu pret ko, ar ko, arī ķermeņa daļas vienu pret otru).
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
izberzt Beržot izvirzīt (cauri kam, caur ko, no kurienes).
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
pliks Bez kokiem, krūmiem, augiem; kails (4).
kails Bez kokiem, krūmiem, augiem.
dzidrs Bez mākoņiem, miglas, dūmakas (par debesīm); skaidrs.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
kokteilis Bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo no piena, sulas, saldējuma.
porteris Bezalkoholisks iesala dzēriens.
bezalkohola Bezalkoholisks.
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
punkts Bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa daļa), kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
tingeltangels Bezgaumīga, lēta izprieca, sarīkojums.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
nātrija karbonāts bezkrāsaini, caurspīdīgi kristāli vai balts pulveris, ko izmanto, piem., ziepju, stikla ražošanā; soda.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
polivinilspirts Bezkrāsains, termoplastisks polimērs, ko lieto, piem., ūdenī šķīstošu plēvju, šķiedru ražošanai.
alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
sausna Bezūdens vielas daudzums, ko izsaka procentos no vielas dabiskās masas.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
bezzarains Bezzaru; tāds (piem., dēlis, koksne), kurā nav zaru vietu.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
pārbīdīt Bīdot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot vienuviet, kopā (kur).
piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu).
šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
drūzma Bieza, neorganizēta, kustīga (cilvēku) kopa; burzma, drūzmēšanās (kādā vietā).
marcipāns Bieza, salda masa, ko iegūst, vārot sasmalcinātu mandeļu un cukura sīrupa maisījumu; konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piem., ādas kopšanai, ārstēšanai.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
guba Biezi (piem., mākoņu, tvaiku) vāli.
brikšņi Biezi saaudzis krūmājs; vieta, kur ir sakrituši zari, nelieli koku stumbri.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums.
Rīgas melnais balzams biezs alkoholisks dzēriens tumši brūnā krāsā ar rūgtenu garšu, kura sastāvā ir dažādu augu uzlējumi.
čūskulājs Biezs krūmājs, brikšņi; nesakopta vieta, kur var būt čūskas.
vadmala Biezs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas audums ar blīvu plūksnu savēlumu.
tūba Biezs, blīvs skaņu un siltumu izolējošs materiāls, ko iegūst no vilnas u. c. šķiedrām, tās veļot un blīvējot.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
dzerstīties Bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
noslīkt glāzītē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
noslīkt glāzē bieži un daudz lietojot alkoholiskus dzērienus, kļūt atkarīgam no alkohola, pagrimt.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
iedzert Bieži, labprāt lietot alkoholiskus dzērienus; sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus.
dzert Bieži, sistemātiski, arī daudz lietot alkoholiskus dzērienus.
purināt Bieži, strauji kustināt (koku, tā zarus), cenšoties panākt, lai nokrīt augļi.
kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
novuss Biljardam līdzīga galda spēle, ko spēlē ar kiju, kauliņiem un ripu uz īpaša galda ar maisiņiem stūros.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
piebirdināt Birdinot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt (ar to kādu virsmu).
piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
pārbirt Birstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko, kur).
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
lapseņu midzenis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
dravniecība Biškopība.
dravnieks Biškopis.
biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
vietraudzis Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
izbizot Bizojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbizot Bizojot pārskriet (kur), pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
pieblēt Blējot piepildīt ar skaņām (ko).
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
blāķis Blīva, liela kopa; liels daudzums.
porcelāns Blīva, plānās kārtās caurspīdīga, parasti balta saķepusi masa, kas sastāv no kaolīna, kvarca smiltīm un laukšpata un ko izmanto trauku, tehnisku detaļu u. c. keramisku materiālu izgatavošanai.
sēsties Blīvēties, plakt (par vielām, to kopumu).
koksne Blīvi, cieti kokaugu audi, kas atrodas to stumbros vai zaros.
skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
kā mūris Blīvi, ļoti cieši kopā.
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
bjazs Blīvs kokvilnas audums.
pikē Blīvs kokvilnas vai mākslīgā zīda audums ar reljefu rakstu.
biezums Blīvs kopums; biezoknis.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
perkals Blīvs, izturīgs (kokvilnas) audums.
biezs Blīvs, koncentrēts (par miglu, dūmiem u. tml.).
tafts Blīvs, plāns, blāvi spožs mākslīgā zīda vai kokvilnas audums.
iesmakt Bojājoties iesākt smakot.
brants Bojājums (ēkā, tās konstrukcijā), ko izraisījusi parazītisku sēņu darbība.
sarētojums Bojājums, kas (parasti uz koka, tā daļas) radies ievainojuma vai slimības rezultātā.
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam) saspiest, samīdīt.
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
korso Brauciens garā rindā citam aiz cita (parasti svētkos, svinībās).
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
koncertceļojums Brauciens, kura laikā sniedz koncertus.
sabraukt Braucot (pa ko), sablīvēt, saspiest, sašķaidīt (to).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izkuģot Braucot ar kuģi, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
saripot Braucot savirzīties (par automašīnām, motocikliem, velosipēdiem, to kopumu).
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nobraucīt Braukot (ar roku, plaukstu) noberzēt, arī noglaudīt (kādu ķermeņa daļu).
piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt kopā, kur.
atbraucīt Braukot atbīdīt, atvirzīt.
nobraucīt Braukot noņemt, atdalīt nost.
nobraucīt Braukot notīrīt (parasti rokas).
gulošais policists braukšanas ātruma ierobežošanas valnis (pie skolām, dzīvojamām mājām u. c.).
izbraukt Braukšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārbraukt Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pārbraukt Braukšus vai braucot šķērsot (ko).
nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
braukt malkā braukt, piem., uz mežu, lai iegūtu kokus malkai.
samba Brazīliešu izcelsmes strauja sarīkojumu deja.
pārbrāzties Brāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – piem., par vēju, lietu.
nobrāzties Brāžoties strauji novirzīties (lejā, zemē, gar ko u. tml.).
ķilavas Brētliņas garšvielu sālījumā (parasti konservos).
trauksmes zvans brīdinājums par ko nevēlamu, satraucošu.
signāls Brīdinājums, ziņojums (par ko).
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izbrist Brienot iziet cauri (kam), caur (ko).
pārbrist Brienot pāriet, šķērsot (ko).
pārbrist Brienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), brienot nonākt (kur).
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
nobristies Brienot, staigājot (pa ko), samirkt, kļūt netīram.
trauksme Briesmas, bīstama situācija; signāls, ar ko brīdina par briesmām, bīstamu situāciju.
izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
atzvelties Brīvi atspiesties (pret ko), atlaisties (kur).
disponēt Brīvi rīkoties (ar ko, kas ir kāda rīcībā).
vaļa Brīvība; iespēja brīvi rīkoties.
kooperācija Brīvprātīga apvienība; kooperatīvs.
bada streiks brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
savvaļnieks Brīvprātīgais (bruņotajos spēkos).
virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
kolekte Brīvprātīgs ziedojums (parasti naudā), ko vāc no vairākiem vai daudziem.
griezta brūce brūce, kas radīta, velkot ar ko asu.
iebrukt Brūkot iegāzties (kur iekšā); brūkot sagāzties, izjukt.
aizbrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
piebrukt Brūkot, grūstot (kam), tikt piepildītam, aizsprostotam (ar to).
braunijs Brūnītis; šokolādes kēksiņš.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izbrūvēt Brūvējot pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
ūdeņraža bumba bumba, kurā sprādzienu izraisa enerģija, kas atbrīvojas vieglo elementu kodoltermiskajās reakcijās.
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
pikējošais bumbvedējs bumbvedējs, kas ir konstruēts bumbu nomešanai, pikējot uz mērķi.
grotbura Bura, ko piestiprina pie grotmasta.
pārburāt Burājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atburt Burot likvidēt (ko), atjaunot (agrāko stāvokli).
pārburt Burot pārvērst (par ko citu).
pārvērsties Buršanas, maģisku darbību rezultātā kļūt par ko citu.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
gumzīt Burzīt, ņurcīt (ko).
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
ņudzēt Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
ņirbēt Būt (kur) lielā daudzumā (par ko spilgtu, raibu, kustīgu).
šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
likt roku ugunī (par ko) būt (par ko) absolūti pārliecinātam.
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
nobaroties Būt ar lieko svaru.
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
nest atbildību būt atbildīgam (par ko).
laiskoties Būt bezdarbībā, slinkot.
piesēdēt Būt blakus, tuvumā (lai ko pieskatītu, uzmanītu).
caurvīt Būt cieši saistītam (ar ko citu).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
noorganizēties Būt gatavam, sagatavoties (kopīgai rīcībai, darbībai).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
likt roku uz sirds būt godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
draudēt Būt iespējamam (par ko nepatīkamu, bīstamu); būt tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
vadāt Būt ilgāku laiku (ar mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml.
vērot Būt ilgāku laiku vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
nēsāt Būt inficētam (ar ko), pārnēsāt (ko).
būt lietas kursā būt informētam (par ko).
atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
kontrastēt Būt kontrastā (ar ko).
lāsot Būt koši spilgtam.
atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
pārzināt Būt labi informētam (par ko), izprast (ko).
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
sēdēt pie viena galda būt līdzvērtīgam (ar kādu, ar ko).
sacensties Būt līdzvērtīgam (ar kādu, ko, pēc īpašībām, spējām u. tml.).
līdzināties Būt līdzvērtīgam (ar ko), atbilst (kam).
pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
iestigt darbā būt ļoti aizņemtam, ko darot.
iestigt darbos būt ļoti aizņemtam, ko darot.
plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
ģībt Būt ļoti lielā sajūsmā (par kaut ko).
stāvēt un krist būt ļoti pārliecinātam (par ko, par kādu) un dedzīgi aizstāvēt (to).
neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mērķēt Būt mērķim kur iekļūt, ko sasniegt.
sēdēt uz narkotikām būt narkotiku atkarībā.
uztrāpīt Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
vīdēt Būt neskaidri, mazliet, tikko manāmi redzamam, parādīties, izpausties.
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur) – par ko tievu, garu.
apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
sakņoties Būt par (kā) sākotni.
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
ierosināt Būt par cēloni (kam), izraisīt (ko).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst tumšs, brūngans, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
spēcināt Būt par cēloni tam, ka (piem., augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā).
purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
pārbaudīt Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja novērtēt (piem., fiziskos, morālos spēkus).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
liecināt Būt par pierādījumu, ļaut ko secināt.
balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
izcelties Būt pārākam, pievērst sev uzmanību, atšķirties no citiem (ar ko īpašu).
mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
piekalst Būt pārklātam ar ko pielipušu.
jaukties Būt pārmaiņus (ar ko), mīties.
čumēt Būt pārpilnam (ar ko kustīgu).
brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
mīlēt Būt patikai (pret ko).
izplest Būt pavērstam uz vairākām vai visām pusēm (piem., par koku zariem).
uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
līdzināties Būt pēc izskata līdzīgam (kam), atgādināt (ko).
nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) – par vietu, telpu.
iekļauties Būt piemērotam, atbilst (kādam kopumam, sistēmai).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
piebārstīt Būt pilnam (ar ko).
piebērt Būt pilnam (ar ko).
piebirt Būt pilnam (ar ko).
pieblīvēt Būt pilnam (ar ko).
piekaisīt Būt pilnam (ar ko).
ierakties Būt pilnīgi aizņemtam (ar ko); iedziļināties.
atbildēt ar savu galvu būt pilnīgi atbildīgam (par ko).
galvot Būt pilnīgi pārliecinātam (par ko).
pazīt drēbi būt profesionālim (kādā jomā), spēt novērtēt (ko).
raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
ņirgt Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
saistīties Būt saistībai (ar ko).
vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
attiekties Būt saistītam (ar ko), skart (ko).
zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
piestāvēt Būt saskaņotam, saderēt (ar ko).
derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
kontaktēt Būt saskarē, arī kādās attiecībās (ar kādu); kontaktēties.
nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
korelēt Būt savstarpējā sakarībā, savstarpēji atbilst; saistīt (ar ko).
saderēt Būt savstarpēji saskanīgam; būt izmantojamam kopā (ar ko).
attiekties Būt skaitliskā attiecībā (pret ko).
skopoties Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
dabūt Būt spiestam (ko darīt).
apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
durties Būt tādai sāpju sajūtai, it kā kāds durtu ar ko asu.
dalīties Būt tādam (skaitlim), ko var bez atlikuma izdalīt ar citu skaitli.
palielīties Būt tādam, ar ko var lepoties.
kārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
sakārdināt Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
pazīt Būt tādam, kam (ar kādu) ir ciešāka saskare, kontakts.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko).
tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
pievilkt Būt tādam, kas bez ārēja spēka iedarbības pievirza, velk sev klāt (ko).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
vilkt Būt tādam, kas izraisa patiku, interesi, piesaistīt (ko).
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
ost Būt tādam, kas liecina (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
sargāt Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
sasaistīt Būt tādam, kas savieno (ko, piem., vairākas ēkas, vienas ēkas daļas).
saķepēt Būt tādam, kas savieno, sasaista kopā (par ko mīkstu, lipīgu).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko).
saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
krāsot Būt tādam, kas viegli atdalās un notraipa (ko).
pievilkt Būt tādam, kas viegli uzsūc (ko).
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
dalīties Būt tādam, ko iespējams grupēt, klasificēt pēc kādām pazīmēm.
stāvēt tuvu (kam) Būt tādam, ko izjūt kā tuvu, mīļu, ar ko ir tuvas, labas attiecības.
pludot Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
palikt labā atmiņā būt tādam, ko patīkami atcerēties.
saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
noderēt Būt tādam, ko var lietot, izmantot (kādam nolūkam).
sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
saņemt Būt tādam, kur (kas) ir sajūtams tam, kas ierodas, arī būt tādam, ko ierodoties sajūt.
skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
zaigot Būt tādam, kurā ir kas košs, spožs.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.).
varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
sacīt Būt tādam, no kā ir iespējas ko secināt.
runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt informāciju.
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
novest Būt tādam, pa ko var nokļūt (kur).
skriet Būt tādam, pa ko var, parasti ātri, braukt (par ceļiem).
pārvest Būt tādam, pa kuru var pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
turēties cenā būt tādam, par ko ir daudz jāmaksā.
rādīt Būt tādam, pēc kā var ko spriest.
piekrist Būt tiesībām (ko) iegūt; pienākties.
pienākties Būt tiesīgam (ko saņemt, iegūt).
iet kopsolī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
iet solī būt vai rīkoties saskaņā (ar ko).
pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
raudzīties Būt vērstam (uz ko) – par acīm, skatienu.
atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
solidarizēties Būt vienisprātis (ar ko, kādu).
ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml.) (no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
sakrist Būt, arī kļūt vienādam, līdzīgam (ar ko); būt, arī kļūt tādam, kas atbilst viens otram, cits citam (pēc kādām pazīmēm, īpašībām).
robežoties Būt, atrasties (kam) tieši blakus, saskarties (ar ko).
mētāties Būt, atrasties (kur), piem., par ko nevajadzīgu, nevērtīgu.
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piem., viesizrādes, vieskoncertus.
nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
sakrist Būt, norisināties vienā un tai pašā laikā (ar ko).
stāvēt priekšā būt, notikt turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
atlikt Būt, palikt kāda rīcībā; palikt vēl ko iet, braukt.
pārkārties Būt, tikt novietotam pāri (kam), pār (ko).
reprezentēties Būt, tikt pārstāvētam (kur); parādīt sevi (ar ko).
skaitīties Būt, tikt uzskatītam (par ko).
esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
specifika Būtiska, neatņemama (kā) īpašība, pazīme, šādu īpašību, pazīmju kopums.
patība Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
sakne Būtiskais, nozīmīgais, ar ko (kāds) ir nesaraujami saistīts (piem., ar vietu, vidi, cilvēkiem).
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
substance Būtisko (vielas, materiāla) īpašību kopums; viela, materiāls.
liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
estakāde Būve uz balstiem, kas paredzēta izkārtošanai vairākos līmeņos u. c. mērķiem.
guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
iebūvēt Būvējot ierīkot.
sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
būvēties Būvēt (ko) sev, savām vajadzībām.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots stāvus, vertikāli.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem.
sija Būvkonstrukcijas elements – horizontāli nostiprināts baļķis, stienis u. tml. (piem., ēkās, tiltos, estakādēs).
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
skaida Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
būvkoki Būvniecībā izmantojamie kokmateriāli.
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
prizma Caurspīdīgs ķermenis, ko izmanto optiskās ierīcēs.
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai.
sūcējcaurule Caurule, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
rakt Celt ar lāpstu vai citu ierīci (ko) ārā no zemes.
uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
vēzt Celt un virzīt (piemēram, izstiepto roku, ko izstieptā rokā).
mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
krogs Celtne ceļotāju un zirgu atpūtai; alkoholisko dzērienu, uzkodu, arī dažu citu preču pārdotava un dzertuve.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
hidroizolācija Celtniecības būvju un konstrukciju pasargāšana no ūdens iedarbības.
arhitektūra Celtniecības māksla, kas rada telpisku vidi, kurā noris cilvēka dzīve; celtņu kopums, kas rada šo vidi.
būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
portālceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir portāls.
tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (pāri kam, pār ko).
nobrauktuve Ceļa daļa, slīpa virsma, kas ierīkota nobraukšanai (no kā).
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
pauninieks Ceļojošs sīktirgotājs, kas lauku iedzīvotājiem iznēsāja vai izvadāja preces, arī (ko) uzpirka.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
sacelt Ceļot izvietot (ko) lielākā daudzumā.
pārcelt Ceļot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sacelt Ceļot uz augšu, savirzīt, novietot (vairākus, daudzus kopā, kur).
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
pārstaipīties Ceļot, nesot ko pārāk smagu, izraisīt sev sāpes, radīt traumu.
pārrauties Ceļot, nesot u. tml. ko smagu, pārpūlēties, iegūt traumu.
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
līkums Ceļš, kas iznāk garāks (par taisnāko).
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
monopolcena Cena, ko izmantojot savu stāvokli tirgū, nosaka monopols.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
laba cena cena, par kādu pircējs ir gatavs (ko) pirkt vai pārdevējs pārdot.
rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
cīnīties Censties (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
sisties starpā censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
sisties vidū censties (ko) pārtraukt (ar savu runu, darbību u. tml.).
okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
šifrēt Censties atklāt, izprast (ko jēdzieniski sarežģītu).
meklēt Censties atrast (ko) lietošanai, izmantošanai.
mūķēt Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
meklēt Censties dabūt, atgūt, atrast (ko pazudušu, pazaudētu, noslēptu, noglabātu u. tml.).
raut segu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķi uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut deķīti uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
raut vezumu uz savu pusi censties iegūt sev lielāko daļu no kā.
meklēt Censties iegūt, atrast (ko).
meklēt Censties iegūt, dabūt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
raudzīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
skatīties Censties ieraudzīt, saskatīt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
urbināt Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piem., atbildi).
likt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt galvas kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
likt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
salikt prātus kopā censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
domāt Censties izprast, analizēt bijušo un nākotnē iespējamo.
kurināt Censties izraisīt (ko nevēlamu).
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
ošņāt Censties ko izzināt, izdibināt.
vairīties Censties ko nedarīt.
vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
ķert Censties notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
uzmudināt Censties panākt (piemēram, ar runu, saucieniem), ka (kāds) ko dara ātrāk, sparīgāk u. tml.
rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara (piem., dodas kur līdzi).
spiest stūrī censties panākt, lai (kāds) ko dara, rīkojas sev par sliktu.
zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
kauties Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
nocīnīties pašam ar sevi censties pārvarēt ko sevī.
karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
rakņāties citu netīrajā veļā censties uzzināt (par kādu) ko negatīvu; izrādīt ziņkārību par kāda privāto dzīvi.
cīkstēties Censties vienam otru fiziski pārspēt; spēkoties.
lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
cīņa Cenšanās (ko panākt), aktīvi darbojoties, pārvarot šķēršļus.
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
piesisties Cenšoties nodibināt kontaktu, pienākt klāt; uzrasties.
kodols Centrālā (atoma) daļa, kurā koncentrēta gandrīz visa atoma masa.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
sacept Cepot pagatavot (ko sajauktu kopā ar citu produktu, citām sastāvdaļām).
sacept Cepot pagatavot (ko) lielākā daudzumā; cepot pagatavot (kā lielāku daudzumu).
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, ka (kāds) sasniegs, izpildīs (ko), ka (kas) notiks.
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
nocirst Cērtot atdalīt (piem., koku) nost no saknēm.
piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
sacirst Cērtot sagatavot, sagādāt (ko) lielākā daudzumā; cērtot sagatavot, sagādāt (kā lielāku daudzumu).
sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
atcirsties Cērtoties atsisties, atdurties (pret ko).
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
groziņš Cienasts, ar ko katrs piedalās kopīgā saviesīgā sarīkojumā.
ciemakukulis Cienasts, ko ņem līdzi ciemos vai atnes mājās no ciemošanās.
apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
raut sērkociņu cieši berzējot sērkociņa galu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
iekniebt Cieši iespiest (ko starp ko).
dūre Cieši kopā savilkta plauksta.
čupa Cieši kopā.
kopība Cieši saistīta, vienota grupa; kopums.
saaugums Cieši saistītu minerālu sakopojums.
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
sakost Cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piem., sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot.
mezgls Cieši savijies (piem., auga sakņu) kopums.
sakļaut Cieši savirzīt, saspiest kopā (piem., ķermeņa daļas).
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
uzraut sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
uzvilkt sērkociņu cieši velkot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas aizdegas.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
spiets Ciešs (kā sīka), lidojošs kopums.
mezglojums Ciešs (piem., savijušos sakņu, zaru) kopums.
kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums.
darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
pesārijs Cietas gumijas vai metāla gredzens dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, ko lieto arī kontracepcijas nolūkā.
plomba Cietējoša masa, ar ko piepilda zoba cietajos audos radušos dobumu; šādas vielas kopums.
dekstrīns Cietes hidrolīzes starpprodukts – lipīga viela, ko izmanto pārtikas rūpniecībā un kā līmvielu.
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto dažādiem pārklājumiem (piem., virtuves traukiem, lai novērstu piedegšanu).
dārgakmens Ciets vērtīga minerāla gabals ar īpašām optiskām īpašībām (krāsu, caurspīdīgumu, mirdzumu), ko izmanto, piem., rotaslietu izgatavošanai.
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
ebonīts Ciets, melns materiāls, ko iegūst, vulkanizējot gumijas maisījumus ar sēra piedevu.
parafīns Cietu ogļūdeņražu maisījums, ko parasti iegūst no naftas – daļēji caurspīdīga, vaskam līdzīga masa.
komētas kodols cietu vielu sablīvējums komētas galvā.
ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
klarnete Cilindriskas formas koka pūšaminstruments.
bungas Cilindriskas formas mūzikas sitaminstruments, ko spēlē ar vienu vai divām vālītēm.
kanna Cilindriskas formas paliels (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidruma, šķidru vielu uzglabāšanai, pārnēsāšanai, transportēšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
konga Cilindriskas, garenas bungas, ko spēlē ar plaukstām.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
tualete Cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piem., mazgāšanās, ģērbšanās, matu ķemmēšana).
asinspārliešana Cilvēka asiņu vai to sastāvdaļu ievadīšana otram cilvēkam ārstnieciskos nolūkos.
raža Cilvēka darbības rezultātu kopums.
izturēšanās Cilvēka darbību un rīcības kopums.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
intelektuālās attīstības koeficients cilvēka garīgās attīstības, viņa zināšanu līmeņa un informētības rādītājs, ko iegūst ar dažādu testu palīdzību.
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
iedzimtais grēks cilvēka nosliece rīkoties pretēji Dieva gribai, kura iedzimta no Ādama un Ievas.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
dvēsele Cilvēka psihiskā un emocionālā būtība; personības īpašību kopums.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā mākslas nozarē).
šalkoņa Cilvēka radītu paklusu skaņu kopums.
neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
seja Cilvēkam raksturīgo, individuālo īpašību kopums.
sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
demagogs Cilvēks (parasti politiķis), kas cenšas realizēt kādus nodomus ar faktu sagrozīšanu, maldināšanu, meliem u. tml.; cilvēks, kas savtīgos nolūkos runā to, kas neatbilst paša pārliecībai.
komentētājs Cilvēks (parasti žurnālists, politologs), kas komentē.
jurists Cilvēks ar juridisko izglītību, speciālists tiesību jautājumos (piem., advokāts, tiesnesis, juriskonsults).
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
melanholiķis Cilvēks ar melanholisko temperamentu; noslēgts, bieži grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
pinkainis Cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
stiprinieks Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
pirmcilvēks Cilvēks tā evolūcijas sākotnējā posmā.
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
luteklis Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
ienaidnieks Cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības.
ceļabiedrs Cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā.
rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās, rotaļājas.
pudeles brālis cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
draugs Cilvēks, ar ko saista draudzība.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
karabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) ir piedalījies karā.
klasesbiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā (skolas) klasē; klases biedrs.
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs.
solabiedrs Cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā ieņem vienu amatu.
biedrs Cilvēks, ar kuru kopā strādā vai mācās.
pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
īpašnieks Cilvēks, arī iestāde, organizācija, kam pieder (kas), kam ir īpašuma tiesības (uz ko).
vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
parādnieks Cilvēks, kam ir morāls pienākums kādam ko atlīdzināt (piem., ar darbu, rīcību).
narkomāns Cilvēks, kam ir patoloģisks pieradums lietot narkotiskas vielas.
ienaidnieks Cilvēks, kam ir principiāli noraidoši iebildumi, aizspriedumi (pret ko).
interesents Cilvēks, kam ir sevišķa interese, kas īpaši interesējas (par ko).
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
bezgodis Cilvēks, kam nav goda jūtu, cilvēks, kas rīkojas bezgodīgi.
nezinītis Cilvēks, kam nav zināšanau, izpratnes (par ko).
iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
kontrolieris Cilvēks, kas (ko) kontrolē.
pielūdzējs Cilvēks, kas (ko) pielūdz (1).
radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
mīļotājs Cilvēks, kas aizraujas (ar ko), nododas (kam), mīl (ko).
pionieris Cilvēks, kas aizsāk ko jaunu (kādā nozarē); celmlauzis.
aizstāvis Cilvēks, kas aizstāv (ko).
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
baltais zvirbulis cilvēks, kas ar kaut ko ļoti atšķiras no pārējiem.
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
iemetējs Cilvēks, kas bieži mēdz lietot alkoholiskus dzērienus.
iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus.
alkoholiķis Cilvēks, kas bieži un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus; dzērājs.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, ar patiku dzer kādu (bezalkoholisku) dzērienu.
dzērājs Cilvēks, kas bieži, sistemātiski lieto alkoholiskos dzērienus; alkoholiķis.
līdzbraucējs Cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu).
kazaki Cilvēks, kas cēlies no šādas kopienas.
ziņotājs Cilvēks, kas dara zināmu (ko).
sekotājs Cilvēks, kas dara, rīkojas tāpat kā kāds cits; kādas personas domu, ideju atbalstītājs un turpinātājs.
ziņotājs Cilvēks, kas darbojas (piem., kādas iestādes, organizācijas labā), pienesot ziņas (par kādu, ko).
joku plēsējs cilvēks, kas daudz joko; jautrs cilvēks, jokdaris.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
līdzgaitnieks Cilvēks, kas dzīvo vienā laikā un darbojas kopā ar kādu.
hronisks alkoholiķis cilvēks, kas fiziski un psihiski ir atkarīgs no alkohola.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā, arī alkohola lietošanā.
novators Cilvēks, kas ievieš, rada ko jaunu, vēl nebijušu.
inscenētājs Cilvēks, kas inscenē (ko).
fanāts Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanātiķis.
fanātiķis Cilvēks, kas ir ārkārtīgi aizrāvies (ar kaut ko), dedzīgi nodevies (kādam darbam, uzdevumam u. tml.); fanāts.
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
pārstāvis Cilvēks, kas ir izraudzīts piedalīties (kur), pilnvarots rīkoties, darboties (kā) uzdevumā, interesēs.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
militārpersona Cilvēks, kas ir nodarbināts bruņotajos spēkos; karavīrs.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
piedzēris Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus; piedzērušais.
piedzēries Cilvēks, kas ir pārmērīgi dzēris alkoholiskos dzērienus.
aculiecinieks Cilvēks, kas ir redzējis, novērojis (ko).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir saistīts, sadarbojas (ar kādu), realizē kopīgu mērķi.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis savas amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
kompilators Cilvēks, kas izdara kompilāciju.
vaininieks Cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
vainīgs Cilvēks, kas izdarījis pēc likuma sodāmu pārkāpumu; cilvēks, kas izdarījis ko nosodāmu, arī tādu, kā dēļ radies kas nevēlams.
izlūks Cilvēks, kas izlūko (1).
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izmēģinātājs Cilvēks, kas izmēģina (ko).
labvēlis Cilvēks, kas izturas labvēlīgi, labsirdīgi (pret kādu; ko), atbalsta (kādu, ko), piem., materiāli.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
dulburs Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nelabvēlis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā nelabvēlīgi.
līdzjutējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sporta komandai).
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
pavadonis Cilvēks, kas kādu (arī ko) pavada.
partneris Cilvēks, kas kaut ko vienlaicīgi dara pārī ar citu (piem., sporta spēlē, dejā).
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
pratējs Cilvēks, kas ko prot, arī kam ir zināšanas (kādā nozarē).
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
līdzzinātājs Cilvēks, kas kopā ar kādu citu zina, ir informēts (piem., par noziedzīgu nodomu vai rīcību).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
puķkopējs Cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis.
teļkopis Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs.
teļkopējs Cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis.
govkopis Cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists.
zirgkopējs Cilvēks, kas kopj zirgus.
kritiķis Cilvēks, kas kritiski vērtē (ko), mēdz norādīt uz trūkumiem; kritizētājs.
koreferents Cilvēks, kas lasa koreferātu.
mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
patriots Cilvēks, kas ļoti mīl (ko) un dara visu iespējamo tā labā.
māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
audzēknis Cilvēks, kas mācās kādā mācību iestādē vai arī pirmskolas bērnu iestādē.
zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
jokdaris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, cilvēks, kam patīk jokoties.
jokupēteris Cilvēks, kas mēdz jokot, uzjautrinot citus, kam patīk jokoties.
lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
mednieks Cilvēks, kas neatlaidīgi cenšas dabūt, iegūt (ko).
uzpircējs Cilvēks, kas neatļauti, pārkāpjot likuma un morāles normas, cenšas (ko) iegūt par samaksu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
narkokurjers Cilvēks, kas nelegāli pārvadā, ieved valstī narkotikas.
vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
nepratējs Cilvēks, kas neprot (ko).
nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
špikotājs Cilvēks, kas no kāda cita ir ko izmantojis, pārņēmis.
aitkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību.
augkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību.
augļkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību, augļkopības speciālists.
biškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists.
briežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību.
cūkkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību.
dārzkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
kazkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar kazkopību.
ogļdeģis Cilvēks, kas nodarbojas ar koka ogļu ieguvi.
kolportieris Cilvēks, kas nodarbojas ar kolportāžu.
kontrabandists Cilvēks, kas nodarbojas ar kontrabandu.
koruptants Cilvēks, kas nodarbojas ar korupciju vai pakļaujas korupcijai.
lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
linkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists.
lopkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists.
mežkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists.
puķkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists.
sakņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists.
sēklkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību, sēklkopības speciālists.
suņkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists.
truškopis Cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību.
biznesmenis Cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību; uzņēmējs, komersants.
vīnkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists.
vistkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists.
zemkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists.
zirdzinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; cilvēks, kam ir bieža saskare ar zirgiem.
zirgkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists.
zivkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
vēstnesis Cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus, arī (ko) vēstī; ziņnesis.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
radiokomentētājs Cilvēks, kas pa radio komentē, piem., sporta spēli, politisku diskusiju.
palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
tirgotājs Cilvēks, kas pārdod (ko); cilvēks, arī uzņēmums, kas nodarbojas ar tirdzniecību.
līdzjutējs Cilvēks, kas pārdzīvo (ko) līdz (ar kādu citu).
konvertīts Cilvēks, kas pārgājis no vienas konfesijas citā; cilvēks, kas pievērsies citai ticībai.
kopējs Cilvēks, kas pastāvīgi kopj, apkopj (ko).
žūpa Cilvēks, kas pastāvīgi un pārmērīgi lieto alkoholiskus dzērienus.
pasūtītājs Cilvēks, kas pasūta [1] vai ir pasūtījis (ko).
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
pircējs Cilvēks, kas pērk (ko).
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
kolonists Cilvēks, kas pieder pie kolonijas (2).
populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
hronists Cilvēks, kas pieraksta vēsturiskos notikumus to norises secībā.
atturībnieks Cilvēks, kas pilnīgi atturas no alkoholisku dzērienu lietošanas.
pirmatklājējs Cilvēks, kas pirmais atklājis vai aizsācis (ko).
pirmsācējs Cilvēks, kas pirmais sāk, ievieš ko jaunu, vēl nebijušu.
pretendents Cilvēks, kas pretendē (uz ko).
propagandētājs Cilvēks, kas propagandē (ko).
necilvēks Cilvēks, kas rīkojas necilvēcīgi, briesmīgi, nežēlīgi.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
mežcirtējs Cilvēks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
enkurnieks Cilvēks, kas saņem ostā ienākošos plostus.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
ekspluatators Cilvēks, kas savtīgos nolūkos izmanto (ko).
bļodlaiža Cilvēks, kas savtīgos nolūkos iztop, pakalpo, lai iegūtu (kāda) labvēlību.
blēdis Cilvēks, kas savtīgos nolūkos rīkojas negodīgi, izmanto melus, krāpšanos, mānīšanos.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju, informē (par kaut ko).
soģis Cilvēks, kas soda, arī cilvēks, kas dod stingru vērtējumu (par ko).
tulks Cilvēks, kas spēj (ko) tulkot (2), izprast, nojaust, izskaidrot (parasti pēc kādām zīmēm, notikumiem, sakritībām u. tml.).
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
pravietis Cilvēks, kas spēj paredzēt nākotni; pareģis.
bitenieks Cilvēks, kas strādā dravā; biškopis.
graudkopis Cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists.
izsūtāms Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju.
mežstrādnieks Cilvēks, kas strādā pie mežu ciršanas un kokmateriālu sagatavošanas darbiem.
streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
pirmgadnieks Cilvēks, kas strādā, ir iesaistījies, darbojas (kaut kur) pirmo gadu; debitants (sporta spēļu komandā).
advokāts Cilvēks, kas strīdā vai konfliktā ļoti aizstāv kādu.
špikotājs Cilvēks, kas špiko.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
dauzoņa Cilvēks, kas trokšņo, rīko tračus, kautiņus; kauslis.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
sargs Cilvēks, kas uzmana, novēro (ko).
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
diskžokejs Cilvēks, kas vada diskotēku vai raidījumu par popmūziku – izvēlas un atskaņo mūziku, komentē to u. tml.
kombainieris Cilvēks, kas vada kombainu (2).
kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
recenzents Cilvēks, kas vērtē (ko), sniedz atsauksmi (par ko); recenzijas autors.
dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
zāģeris Cilvēks, kas zāģē; cilvēks, kas nodarbojas ar kokmateriālu izstrādi.
kokgāzējs Cilvēks, kas zāģējot vai cērtot gāž, laiž zemē kokus.
mankurts Cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes.
kāršu licējs cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
moceklis Cilvēks, ko pakļauj spīdzināšanai, mokām.
hipohondriķis Cilvēks, ko pārņēmusi hipohondrija.
ķīlnieks Cilvēks, ko piespiedu kārtā aiztur, lai nodrošinātu izvirzīto prasību izpildi.
bēdu brālis cilvēks, ko skārusi tāda pati nelaime, liksta kā pašu.
tiesājams Cilvēks, ko tiesā [1] (1).
multimiljonārs Cilvēks, kura bagātība vērtējama vairākos miljonos.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
pretinieks Cilvēks, kura darbība, rīcība, nostāja ir naidīga (kādam, kam), vērsta pret (kādu, ko); cilvēks, ar ko ir naidīgas attiecības, interešu pretstati, pilnīgi pretējs viedoklis, uzskati, nostāja.
putnkopis Cilvēks, kura pamatnodarbošanās ir putnkopība.
novērotājs Cilvēks, kura uzdevums ir novērot, uzmanīt (ko).
pārraugs Cilvēks, kura uzdevums ir pārraudzīt (ko).
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
vagars Cilvēks, kurš uzrauga, kontrolē (ko).
bada dzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
brālis Cilvēks, kuru saista piederība pie kādas kopas.
krustbērns Cilvēks, kuru vecāks kolēģis ievadījis savā arodā, profesijā.
teicējs Cilvēks, no kura pētnieciskos nolūkos iegūst informāciju par folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
sirdsmīļotais Cilvēks, pret ko izjūt dziļu mīlestību.
dārgais Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
sabiedrība Cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko parasti atrodas kopā.
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
kliķe Cilvēku grupa, kas savtīgos nolūkos cenšas iegūt vai saglabāt politisko varu.
štābs Cilvēku grupa, kas vada (piem., uzņēmumu, iestādi, komandu, klubu, pasākumu).
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
sabiedrība Cilvēku grupa, ko saista (profesijas, interešu, izcelsmes u. tml.) kopība.
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
kompānija Cilvēku grupa, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses.
aprindas Cilvēku grupa, slānis ar kopīgu sabiedrisko stāvokli, profesionālām u. tml. interesēm.
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām.
cilts Cilvēku kopa ar kopīgām pazīmēm, īpašībām.
sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
saime Cilvēku kopums, kam ir kāda kopēja pazīme, kopējas īpašības.
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
pasaule Cilvēku kopums, sabiedrība, cilvēce.
opozīcija Cilvēku kopums, sabiedrības daļa, kas kritizē un vēršas pret valdošo varu.
prakse Cilvēku mērķtiecīga darbība, konkrētais darbs.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
uzcīnīties Cīnīties (ar kādu, ko arī par ko) – parasti sportā; cīnoties nokļūt (līdz kādai vietai vērtējumā).
karot Cīnīties (par ko).
karot Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
cīkstēties Cīnīties, lai (ko) iegūtu vai (kādu) pārspētu.
nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
izcīnīt Cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
karš Cīņa, konflikts.
nulle Cipars, ar ko norāda, ka attiecīgajā skaitļu šķirā nav nevienas vienības; skaitlis, kas ir robeža starp pozitīvajiem un negatīvajiem skaitļiem.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
decimālcipars Cipars, kas decimālskaitļu pierakstā atrodas pa labi aiz komata.
desmitnieks Ciparu kopa 10.
simtnieks Ciparu kopa 100.
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000.
septiljons Ciparu kopa, skaitlis, ko raksta ar viens un 24 nullēm; šāds daudzums, skaits.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
cirst mežu cirst mežā kokus.
regresa prasība cita vietā mantiskās saistības izpildījušas personas prasība atlīdzināt samaksāto naudas summu vai citu mantisko vērtību.
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
citrons Citronkoks [Citrus limon].
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
bergamote Citrusu ģints augļu koks.
laims Citrusu ģints koks ar nelieliem, skābiem, zaļganiem, citronam līdzīgiem augļiem [Citrus aurantifolia].
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrībā pastāvošās mantiskās attiecības.
baroklis Cūka, ko baro kaušanai.
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
apbēdas Cūku bēres; arī mielasts (cūkgaļa ar kāpostiem), ko rīko pēc cūkas nokaušanas.
kompots Cukura sīrupā konservēti augļi, ogas.
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs.
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs.
izčāpot Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur; cauri kam, caur ko).
pārčāpot Čāpojot pāriet (pāri kam, pār ko).
nočāpstināt Čāpstinot apēst (ko).
nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
četrotne Četru (cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
kvartets Četru cilvēku kopa.
tetraloģija Četru tematiski un kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
piečivināt Čivinot piepildīt ar skaņām (ko).
pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
krājums Dabas bagātību resursi, to kopums.
negaiss Dabas parādība – zibens ar pērkonu, lietu, arī stiprām vēja brāzmām.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
dabiskā radioaktivitāte dabisko izotopu (rādija, polonija, urāna, torija u. c.) radioaktivitāte.
faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, lietošanā, rīcībā (parasti kādas darbības rezultātā).
saņemt Dabūt atpakaļ (piem., ko uzglabāšanā, labošanā iedotu).
atlipināt Dabūt nost, vaļā (piem., ko pielipinātu, salipušu).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piem., kādā virzienā, žanrā).
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
slāņojums Dalījums slāņos (1); slāņu kopums.
slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums.
grafēt Dalīt (ko) ailēs.
segmentēt Dalīt (ko) segmentos vai mazākās daļās.
šķēlēt Dalīt (ko) šķēlēs.
dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
lozēt Dalīt, piešķirt (piem., mantas, vietas, pienākumus) pēc kādas nosacītas zīmes (lozes), kas izvēlēta un paņemta (no to kopuma).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
drupt Dalīties nelielās, arī sīkās daļās (par ko irdenu, trauslu); noārdīties.
šķīst Dalīties vairākos gabalos (piem., no trieciena).
šķirties Dalīties, kļūt mazāk blīvam (par mākoņiem, miglu).
trunēt Dalīties, sairt īpašu parazītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piem., ārdot, laužot, graujot) likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
iedalīt Dalot piešķirt (kam, kādam mērķim) no kāda kopuma.
atdalīties Daloties (kam lūstot, drūpot, trūkstot u. tml.), zaudēt saistību (ar ko), atšķelties nost.
tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
pleistons Daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums.
puspajokam Daļēji jokojot.
puskoloniāls Daļēji koloniāls.
aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
ogle Daļēji sadedzis cietas organiskas vielas (parasti koka) gabals.
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
kosmiskie stari daļiņu plūsma, kas nāk no kosmosa.
decimāldaļskaitlis Daļskaitlis, kura saucējs ir 10 vai pakāpe no 10 un kas pierakstā no veselā skaitļa ir atdalīts ar komatu.
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
strādāt Darba procesā, darbojoties izmantot (ko); darboties (ar ko).
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
izstrādes diena darba uzskaites vienība kolhozos (līdz 1960. gadam).
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
konservu nazis darbarīks ar asu šķautni konservu kārbu atvēršanai.
āmurs Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
darba tirgus darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecību kopums.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
atbilde Darbība, izturēšanās, ko izraisījusi kāda cita darbība vai jautājums; reakcija.
pretdarbība Darbība, ko izraisījusi kāda cita darbība un kas ir vērsta pret to.
trāpīt Darbībā, kustībā u. tml. skart ko, nonākt kur.
svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; izpēte.
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
konfrontācija Darbība, process --> konfrontēt (2); pretstatu cīņa, sadursme.
piegāde Darbība, process --> piegādāt; (kā) piegādāšana, nodrošināšana (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (2); (kā) piesaistīšana, iesaistīšana (piem., kopīgā darbā).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
specifikācija Darbība, process --> specificēt; dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija.
pārvērtība Darbība, process, arī rezultāts --> pārvērst (1), pārvērsties (1); kļūšana par ko citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
jaunatklāsme Darbība, process, kurā atklāj, izzina ko jaunu.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
akcija Darbība, rīcība, pasākumu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
stratēģija Darbības principu, darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
dramatisms Darbības sasprindzinātība, asu konfliktu strauja attīstība (mākslas darbā).
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
diplomātija Darbību kopums valsts ārpolitikas realizēšanai, starpvalstu attiecību uzturēšanai.
rezervācija Darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piem., viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā.
kriminālvajāšana Darbību kopums, kas kriminālprocesuālos likumos paredzēts noziegumu atklāšanai, krimināllikumu piemērošanai personai, kas izdarījusi noziegumu.
kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
darbs Darbību, pasākumu kopums kādā sabiedriskās vai kultūras dzīves nozarē.
normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
šaut Darbināt ieroci, lai panāktu, ka no tā virzītā lode, šāviņš u. tml. nogalina (ko).
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
urbis Darbmašīna (parasti rokas), kurā izmanto šādu instrumentu; instruments, ierīce, ar ko urbj (ko).
mizotājs Darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes virsmas; mizošanas mašīna.
presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina [1] (2).
noņemt Darbojoties (ar roku vai rokām), atvienot, atdalīt nost (ko piestiprinātu, pievienotu u. tml.).
saražot Darbojoties radīt (ko).
nonākt Darbojoties sasniegt (ko).
malt Darbojoties smalcināt (ko).
izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem.
gaita Darbošanās, darbību kopums.
ķēpāties Darboties (ar ko mīkstu, lipīgu).
krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem.
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem.
piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
sākt Darboties, rīkoties (kāda darba, perioda u. tml.) pirmajā posmā.
rosīties Darboties, rīkoties (kur).
ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
izturēties Darboties, rīkoties, arī uzvesties.
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
pārdārdināt Dārdinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
pārdārdēt Dārdot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
nolaisties tik zemu Darīt (ko) nepieņemamu, rīkoties pretēji saviem morāles principiem.
ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
pārspīlēt Darīt (ko) pārāk daudz, pārāk bieži.
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
izziņot Darīt (ko) zināmu, paziņot (daudziem vai visiem).
publiskot Darīt (ko) zināmu; publicēt.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
spert soli Darīt (ko), rīkoties (kā).
darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, negaidītu).
(ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
gausināt Darīt gausāku, palēnināt (ko).
darboties Darīt kādu darbu (ilgāku laiku); būt aizņemtam (ar ko).
svīst Darīt ko ar lielu fizisku vai garīgu piepūli.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
muļļāties Darīt ko lēni, neprasmīgi, bez jūtama rezultāta.
skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
ķēmoties Darīt ko muļķīgu, jocīgu; aušoties.
ķēmoties Darīt ko nelietderīgu, nevajadzīgu.
blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
rotāt Darīt ko skaistāku, greznāku, krāšņāku.
rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
palaidņoties Darīt palaidnības, draiskoties.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
nākt klajā Darīt zināmu (ko); kļūt zināmam.
klajā Darīt zināmu (ko).
ziņot Darīt zināmu (ko).
kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
paziņot Darīt zināmu, informēt (ko).
pasacīt Darīt zināmu, izpaust (ko).
vēstīt Darīt zināmu, paust (ko); arī stāstīt, ziņot.
stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
klapatot Darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
klausīties Darīt, rīkoties pēc (kāda) gribas, lūguma, padoma u. tml.; klausīt (1).
turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
irdinātājs Darītājs --> irdināt, tas, kas irdina (ko).
izsaucējs Darītājs --> izsaukt; tas, kas izsauc, izraisa (ko).
kopētājs Darītājs --> kopēt.
nīdējs Darītājs --> nīst; cilvēks, kas ienīst, arī necieš, nemīl (ko).
noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
ņēmējs Darītājs --> ņemt; cilvēks, kas pērk, iegādājas (ko).
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
uzlabotājs Darītājs --> uzlabot; tas, kas (ko) uzlabo.
vaskotājs Darītājs --> vaskot.
izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
patērēt Darot ko, būt aizņemtam (kādu laiku).
izpumpēties Darot ko, pilnīgi zaudēt spēkus.
gudrons Darvai vai piķim līdzīga masa, ko iegūst no naftas destilācijas blakusprodukta un izmanto bitumena ražošanā.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
dārzeņkopība Dārzkopības nozare – dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
puķkopība Dārzkopības nozare – ziedaugu un citu nelielu krāšņumaugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
dārznieks Dārzkopības speciālists, kas pārzina dārza kultūras un vada darbus dārzā vai dārzniecībā.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
gaisa dārzs dārzs uz ēkas jumta, piem., viens no septiņiem pasaules brīnumiem – Semiramīdas ierīkotie jumta dārzi Babilonā.
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
regulārais dārzs dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
regulārais parks dārzs, parks, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
tārps Datora kods, kas izplatās bez mijiedarbības ar lietotāju.
datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
uzdevums Datoram izpildāmā darba pamatvienība; datora programma, ko vadības programma uzskata par vienību, kas pieprasa resursus (piemēram, atmiņu, procesora laiku).
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
serveris Dators, kas datortīkla lietotājiem nodrošina dažādas operācijas, piem., kopīgu failu izmantošanu.
konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
mašīnkods Datoru programmēšanas valoda, kas sastāv no bināro skaitļu kodiem.
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
datorika Datorzinātne; arī datoru konstruēšana un izmantošanas prakse.
verifikators Datu kontroles iekārta.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
piestāstīt pilnu galvu daudz (kādam ko) sastāstīt.
piestāstīt pilnas ausis daudz (kādam ko) sastāstīt.
saēsties Daudz apēst (ko).
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, notērēt.
nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
sadzerties Daudz dzerot, pilnīgi padzerties; daudz iedzert (ko).
noēsties Daudz ēst (ko); izēsties.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
sastrēbties Daudz izstrēbt (ko).
salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
salakties Daudz lokot, pilnīgi padzerties.
pierunāt Daudz runājot, piepildīt ar runāšanu (ko).
piedziedāt pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
piekūkot pilnas ausis daudz runājot, sastāstīt (kādam ko).
deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
laist mēlei vaļu daudz runāt, runāt ko nevajadzīgu, lieku.
ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
motete Daudzbalsīgs garīga rakstura skaņdarbs korim bez pavadījuma.
raizāle Daudzgadīga, ātraudzīga stiebrzāle, ko audzē pļavās, zālājos, ganībās.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
artišoks Daudzgadīgs augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
sparģelis Daudzgadīgs dārzenis, arī krāšņumaugs ar augstu virszemes daļu, sīkiem gaišzaļiem ziediem un sarkanām ogām; šī auga jaunais dzinums, ko izmanto uzturā [Asparagus officinalis].
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
vārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas.
auzene Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas pļavu augs, ko audzē kultivētos zālājos.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
biškrēsliņš Daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem, smaržīgiem, no virspuses plakaniem ziedu kurvīšiem ziedkopās.
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
uzpirkstīte Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju, kam galā ir bāli vai sarkani ziedi un kas satur ārstniecībā izmantojamus indīgus sirds glikozīdus.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
sekstaine Daudzgadīgs vai viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
estragons Daudzgadīgs vībotņu ģints lakstaugs, ko lieto par garšvielu [Artemisia dracunculus].
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu kopums (atgremotājiem).
tremolo Daudzkārtējs, secīgs divu skaņu, intervālu, akordu atkārtojums.
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
tetraedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo četras trijstūra formas plaknes; četrskaldnis.
pentaedrs Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas plaknes; piecskaldnis.
piecskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo piecas skaldnes.
sešskaldnis Daudzskaldnis, ko ierobežo sešas plaknes.
poliedrs Daudzskaldnis; ķermenis, ko no visām pusēm ierobežo daudzstūri.
tekstolīts Daudzslāņu lokšņu materiāls, kura pamatā ir kokvilnas audums un saistošais materiāls.
klājiens Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
apjoms Daudzums, kopums.
triljons Daudzums, skaits 1 000 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 000 vienībām.
miljards Daudzums, skaits 1 000 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 000 vienībām.
miljons Daudzums, skaits 1 000 000; kopa, kas sastāv no 1 000 000 vienībām.
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
ksilīts Daudzvērtīgs spirts, ko izmanto, piem., laku, līmju ražošanā, kā arī par cukura aizstājēju diabētiskajos produktos.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
iedāvināt Dāvinot iedot (ko); uzdāvināt.
disonanse Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma trokšņu kopums.
nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
sports Dažādas fiziskas nodarbības sava ķermeņa stiprināšanai, savu fizisko, arī prāta spēju attīstīšanai, kāpināšanai.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
takelāža Dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs.
mudžeklis Dažādos virzienos vērsts, arī savijies (augu, to daļu) kopums.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
sinkrētisms Dažādu elementu organiski nesaistīts kopums (parasti reliģijā, filozofijā).
kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
mākslīgā radioaktivitāte dažādu kodolreakciju rezultātā mākslīgi iegūto izotopu radioaktivitāte.
raibums Dažādu krāsu laukumu, plankumu sakopojums; pēc krāsas atšķirīgu laukumu, plankumu sakopojums uz citas krāsas fona.
supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
parazītisms Dažādu sugu organismu kopdzīve, kurā viens organisms (parazīts) otru organismu izmanto par dzīves vietu un no tā barojas.
simbioze Dažādu sugu organismu kopdzīve.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
sula Dažādu vielu ūdens šķīdums, ko satur augi, to daļas; šāds šķīdums, ko lieto pārtikā.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
mantisa Decimāllogaritma daļa aiz komata.
aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
degt Dedzīgi nodoties (kam), pilnīgi aizrauties (ar ko); ļoti ilgoties (pēc kā).
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
kvēpināt Dedzināt (ko), lai radītu smaržīgus dūmus.
dedzināt eglīti dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
ogle Dedzināta koka stienītis zīmēšanai.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
kaustisks Dedzinošs, kodīgs (par vielu).
kvēpināt Dedzinot (ko), radīt daudz kvēpu, dūmu; pārklāt (ko) ar kvēpiem.
sadedzināt Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā; dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
pārdedzināt Dedzinot pārdalīt (ko).
nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
kadriļa Deja, kas sastāv no vairākām figūrām ar dažāda taktsmēra mūziku un ko dejo pāra skaits dejotāju pāru; šīs dejas mūzika.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
flamenko Deja, ko izpilda (parasti ģitāras pavadījumā), sitot takti ar kājām, plaukstām vai kastaņetēm.
līnijdeja Deja, ko mūzikas pavadījumā ar sinhronām kustībām dejo vienā vai vairākās rindās sastājušies cilvēki.
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums.
sarīkojumu dejas dejas, ko dejo dažādos sarīkojumos, atpūtas pasākumos.
izdejot Dejojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
dancot Dejot (ko).
sadejoties Dejot kopā (ar kādu); dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot.
piedēt Dējot piepildīt (ko).
diskotēka Deju klubs, kurā dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā.
disene Deju vakars, kur dejo mūzikas ierakstu (sākotnēji – skaņuplašu) pavadījumā; diskotēka.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
skulptūra Dekoratīvā tēlniecība.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
košumaugs Dekoratīvs augs; krāšņumaugs.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
košumkrūms Dekoratīvs krūms; krāšņumkrūms.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
greznojums Dekoratīvs rotājuma priekšmets.
aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
caka Dekoratīvs rotājums.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
kociņš Dem. --> koks.
kopiņa Dem. --> kopa (2).
vāciņi Dem. --> vāks; apvākojums.
vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
deputāta imunitāte deputāta neaizskaramība, nodrošinājums pret viņa arestu, tiesisko vajāšanu.
interpelācija Deputāta vai deputātu grupas oficiāls pieprasījums valdībai vai atsevišķam ministram dot paskaidrojumus (par kādu jautājumu vai vispārējo politisko kursu).
zilcdesa Desa, ko gatavo no vārītas gaļas un vārītiem subproduktiem.
muskats Deserta vīns, ko iegūst no šīs šķirnes vīnogām.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to).
iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
kalt plānus detalizēti domāt par nākotnē darāmo, iecerēto.
reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (ko).
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), kas sastāv no diviem paralēliem, kopā sastiprinātiem zariem.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
uzstūris Detaļa, ar ko nostiprina (kā) stūri.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
klape Detaļa, kas pārsedz, aizsedz, arī noslēdz (ko).
ass Detaļa, kas satur kopā rotējošas mehānisma daļas.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
serdenis Detaļa, uz kuras ko uztin.
bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
uzdoties Dēvēt sevi (par ko, par kādu), maldinot kādu.
nosaukties Dēvēt sevi (par ko).
saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
dāļāt Devīgi dot, dāvināt (ko) daudziem.
deviņnieks Deviņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
devītklasnieks Devītās klases skolēns.
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
iesals Diedzētu graudu produkts, ko izmanto, piem., alus gatavošanai.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
telefonogramma Dienesta ziņojums, ko pārraida pa telefona sakaru sistēmu un kam pēc pieņemšanas un pierakstīšanas ir dokumenta funkcija.
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
pulkstenis Diennakts laika moments (parasti kopā ar skaitļa vārdu).
kalendārijs Dienu saraksts mēnešu secībā (kalendārā), parasti kopā ar norādēm par nedēļas dienām, svētkiem, vārdadienām, astronomiskām ziņām.
koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
madonna Dievmāte – Jaunava Marija; viņas attēls (parasti kopā ar bērnu).
paskops Diezgan skops.
pirmdīglis Dīglis savā pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
militārā diktatūra diktatūra (valstī), ko realizē viena militārpersona vai militārpersonu grupa.
nodilt Dilstot kļūt plānākam, zaudēt sākotnējo formu.
nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
pārdipināt Dipinot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
nota Diplomātiskās sarakstes dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citai valstij.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
direktorāts Direktoru padome, kolēģija.
viesdiriģents Diriģents, kas ieradies no citurienes un diriģē citā vietā, citu māksliniecisko vienību (piem., orķestri, kori).
vadonis Diriģents, kora vadītājs.
disko Diskomūzika.
šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
ķekatas Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta.
dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
dvīņu māja divas vienādas mājas, kuras sabūvētas kopā ar vienu kopīgu sānu sienu.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
vaskots Divd. --> vaskot.
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājus.
pāris Divi (parasti pretēja dzimuma) cilvēki, kas dzīvo kopā un kurus saista dzimumattiecības.
tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piem., 8 un 5).
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
divkosis Divkosīgs cilvēks.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala.
šarnīrs Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu; locīkla.
locīkla Divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu kustīgs savienojums, kas ļauj mainīt to savstarpējo telpisko izvietojumu.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
binārais kods divu ciparu (0 un 1) kods, ko lieto informācijas pierakstam un uzglabāšanai datora atmiņā.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
konsonanse Divu vai vairāku mūzikas skaņu saskanīga kopskaņa; pretstats: disonanse.
līdzdalība Divu vai vairāku personu kopīga piedalīšanās nozieguma izdarīšanā.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
tandēms Divvietīgs velosipēds, ko darbina abi braucēji.
dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
būkšķis Dobjš troksnis, kas rodas kam pasmagam atsitoties (pret ko).
pūslis Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
docentūra Docentu kopums augstskolā.
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
nodzirdīt Dodot dzert (alkoholiskus dzērienus), panākt, ka (kas) kļūst par alkoholiķi, degradējas.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
rekvizīts Dokumenta noformējuma elementi, bez kuriem (dokumentam) nav juridiska spēka; (ko) raksturojošās ziņas, dati.
kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (parasti par aktuāliem notikumiem); attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
hronika Dokumentālu kinokadru kopa vai īsa dokumentāla filma par kādiem notikumiem to norises secībā.
arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
avots Dokuments, grāmata, raksts u. tml., ko izmanto pētniecības darbā.
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
biļete Dokuments, kas dod tiesības pārvietoties ar sabiedrisko transportu.
zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos.
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
pase Dokuments, kurā sniegtas svarīgākās ziņas (par ko).
dokumentācija Dokumentu kopums (piem., iestādē, uzņēmumā); nepieciešamie dokumenti.
portfelis Dokumentu kopums, kuros uzņēmums vai fiziska persona fiksējusi (vai sniegusi) savas darbības biznesa plānus, produktu vai pakalpojumu piedāvājumus, zīmolus u. tml.
aktis Dokumentu kopums.
personiskā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
personīgā lieta dokumentu un citu materiālu kopums par kādu personu (parasti darba vietā).
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
lieta Dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
ideja Doma, kas izsaka (lietas, parādības) dziļāko saturu, būtību; pasaules uzskata pamatprincips.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
pārdomāt Domājot analizēt, vispusīgi izvērtēt (ko).
izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
aizdomāties Domājot iedziļināties; domāt (par ko).
gudrot Domās (ko) risināt, apcerēt u. tml.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
aizdomas Domas, sajūtas, nedroša pārliecība (par ko); pieņēmums, par kāda vainu, negodīgu rīcību u. tml.
celt gaisa pilis domās, sapņos plānot ko īstenībā nerealizējamu.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
aizdomāties Domāšanas procesā nonākt (līdz kādai domai, atziņai); rasties domai, atziņai (par ko).
izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
doma Domāšanas saturs; tas, par ko domā.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
uzskatīt Domāt (par ko); atzīt pēc kādām pazīmēm, kritērijiem u. tml. (kādu par ko, ko par ko).
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
gudrot Domāt, prātot (par ko).
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
vienprātība Domu, viedokļu kopība, saskaņa.
izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
piedot Dot (ko) klāt, papildus.
mest kolekti dot (naudu) kolektei.
dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
dalīt Dot citam vai citiem daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot.
dalīties Dot daļu (no kā sava) citam vai citiem; kopīgi lietot, izmantot.
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
sadzirdīt Dot daudz iedzert alkoholisku dzērienu; piedzirdīt.
dzirdīt Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
piedāvāt Dot iespēju (kādam) paņemt, izlietot (ko).
piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
piedāvāt Dot iespēju (ko) izmantot, iegādāties u. tml.
nodot Dot iespēju iepazīties (ar ko), novērtēt (to).
nodot Dot iespēju izmantot, lietot (ko), rīkoties (ar ko).
ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
maksāt Dot naudu atlīdzībai (par ko).
samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
apsolīt Dot solījumu (ko iedot, atdot, nodot lietošanā, piešķirt u. tml.).
apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
saukt Dot vārdu, nosaukumu; dēvēt (par ko).
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
nodot Dot, sniegt (ko) tā, ka otrs paņem, saņem, arī pieņem.
ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
tikt Doties (pie kāda); gūt iespēju atrasties kopā (ar kādu, kādiem).
tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
pacelt buras doties projām, pamest (ko).
pacelt enkuru doties projām, pamest (ko).
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
delverēties Draiskoties, draiskuļoties, arī blēņoties.
nerātnība Draiskulības, palaidnības; arī jokošanās, jautrība.
traģēdija Dramatiska luga, kurā attēloti asi konflikti, lieli pārdzīvojumi, ciešanas, bieži – varoņa bojāeja; attiecīgais drāmas žanrs.
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
pa labam draudzīgi, bez konfliktiem.
tudraugs Draugs, ko uzrunā ar "tu".
sadrāzt Drāžot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drāžot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
sadrāzt Drāžot sadalīt, sasmalcināt; drāžot, smalcinot radīt (ko).
lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
sadrukāt Drukājot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; drukājot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
grauzt Drupināt, smalcināt ar zobiem; ēst (ko cietu).
biežņa Drūzma, blīvs (kā) kopums.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
pieducināt Ducinot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
nodūkt Dūcot nolidot (kur, gar ko u. tml.).
piedūkt Dūcot piepildīt ar skaņām (ko).
piedūdot Dūdojot panākt, ka skaņas izplatās, piepilda (ko).
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
piedungot Dungojot piedziedāt (ko).
šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
piedurt Durot (ar ko asu) cieši pielikt, piespiest (pie kā, kam klāt).
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
izdurt Durot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
agresija Dusmīga, naidīga, arī uzbrūkoša rīcība.
nodvest Dvešot izteikt, izrunāt (ko).
Siāmas dvīņi dvīņi, kas iedzimtas kroplības dēļ kādā ķermeņa daļā saauguši kopā.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
atdzejotājs Dzejas darbu tulkotājs.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
ēst Dzelt, kost (par kukaiņiem).
gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
polenta Dzeltenās kukurūzas putraimi, milti; ēdiens, ko gatavo no šiem putraimiem, miltiem.
sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
vagonu parks Dzelzceļa tīklā esošais vagonu kopums.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
sadzelt Dzeļot savainot, sakost.
priekšsāpes Dzemdes kontrakciju izraisītas sāpes grūtniecības pēdējās nedēļās.
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
piedzīt Dzenot (sniegu, smiltis u. tml.), piepildīt (ar to ko).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko kopā kāds dzer.
malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
padzēriens Dzēriens (parasti bezalkoholisks, ar ko labi padzerties, remdēt slāpes).
šokolāde Dzēriens, kas ir pagatavots no šī konditorejas izstrādājuma, piena, cukura.
grādīgs Dzēriens, kas satur alkoholu.
šerbets Dzēriens, ko gatavo no augļu saldējuma, vīna, šampanieša vai liķiera.
nektārs Dzēriens, ko gatavo no augļu sulu koncentrāta (25–50% dabīgās sulas), tam pievienojot ūdeni.
groks Dzēriens, ko gatavo no karstas, saldas tējas, tai pievienojot stipru alkoholisko dzērienu.
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
salāpīt paģiras dzerot alkoholisku dzērienu, novērst paģiras.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
salāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras.
iedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, manāmi apreibt.
nodzerties Dzerot mazināt slāpes; iedzert, padzerties (ko).
pārdzert Dzerot pārspēt (kādu) izdzertā alkohola daudzumā.
mest Dzerot vienā paņēmienā, tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu).
strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
ņemt uz krūts dzert (alkoholiskus dzērienus).
tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
lāpīt paģiras dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
lāpīties Dzert alkoholisku dzērienu, lai novērstu paģiras.
stiprināties Dzert alkoholisku dzērienu.
sēdēt pie glāzītes dzert alkoholiskus dzērienus (piem., viesībās, kafejnīcā).
sviķot Dzert alkoholiskus dzērienus; arī uzdzīvot.
mest Dzert alkoholiskus dzērienus; daudz, bieži lietot alkoholiskus dzērienus.
mest pa lampu dzert alkoholiskus dzērienus.
šņabot Dzert degvīnu vai citu alkoholisku dzērienu.
padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
švunka Dzērumā, alkohola reibumā.
štīme Dzērums, alkohola izraisīts reibums.
šmiga Dzērums, alkohola reibums.
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
kopdziedāšana Dziedāšana, kurā piedalās vairāki vai daudzi; kopīga dziedāšana.
sadziedāt Dziedāt kopā (ar kādu); sadziedāties.
sadziedāties Dziedāt kopā (piem., skatītājiem ar kori, ar mūziķu ansambli).
oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
kapela Dziedātāju ansamblis, koris.
ūdensdziedniecība Dziedniecība, kurā izmanto ūdens termisko, mehānisko un ķīmisko iedarbību uz organismu.
piedziedāt Dziedot (ko), pievienoties dziedāšanai.
nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
sadziedāties Dziedot kopā (vairākiem, daudziem), panākt saskanīgu skanējumu.
pielīgot Dziedot līgodziesmas panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
nolīgot Dziedot līgodziesmas, nosvinēt (ko).
piedziedāt Dziedot panākt, ka (skaņas) piepilda (ko).
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
kordziesma Dziesma, kas rakstīta kora izpildījumam; attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
šūpuļdziesma Dziesma, ko dzied bērnam, lai to iemidzinātu.
galda dziesma dziesma, ko dzied maltītes laikā pie galda sēdošie viesi.
apdziedāties Dziesmās savstarpēji izzobot, izjokot; arī cildināt citam citu (piem., kāzās).
dziesmu kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
pasaku kamols dziesmu (arī pasaku) kopums, ko kāds zina.
nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
sāpes Dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, psihiskas ciešanas.
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
dzinēja tilpums dzinēja cilindru kopējais tilpums (kubikcentimetros, arī litros).
kodoldzinējs Dzinējs, ko darbina kodolenerģija.
ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
ūdensdzirnavas Dzirnavas, ko darbina plūstoša ūdens enerģija.
biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
bioloģiskā oksidācija dzīvās šūnās norisošo oksidēšanās reakciju kopums.
sadzīvot Dzīves laikā iegūt (ko).
pasaulskatījums Dzīves uztvere, uzskatu kopums.
transportēt Dzīvības procesos virzīt, pārvietot (ko) organismā, tā daļās.
veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība.
zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
uzvedība Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
dzīvā daba dzīvnieku un augu kopums.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
istaba Dzīvojamā māja (laukos).
namīpašums Dzīvojamā māja, uz ko (kādam) ir pilnīgas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
piedzīvot Dzīvojot sasniegt (ko); dzīvojot sagaidīt (ko).
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
kāpnes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
trepes Dzīvokļu kopums, kuriem ieeja atrodas vienā kāpņu telpā.
kopdzīve Dzīvošana kopā (ar ko).
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu.
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts atsevišķs vairāku telpu kopums kādā ēkā.
nabagoties Dzīvot nabadzībā; skopoties.
dzīvot vienai dienai dzīvot vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
sava ceļa gājējs dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet savu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
iet citu ceļu Dzīvot, rīkoties pēc saviem ieskatiem.
radība Dzīvu būtņu kopums.
kolonija Dzīvu organismu kopa.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
ebeni Ebenkoki.
ebenkoks Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.–1945. gadā veica nacisti.
sinagoga Ebreju reliģiskā kopiena.
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
rumpucis Ēdamā sēne ar dzeltenīgu, daivainu, krokotu cepurīti.
košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko cienā ciemiņus.
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
kultenis Ēdiens no sakultām olām un piena vai ūdens, ko karsē uz pannas un sarecina.
piekoda Ēdiens vai produkts, ko ēd klāt pie dzēriena vai šķidra ēdiena.
ragū Ēdiens, ko (parasti) pagatavo no nelielos gabaliņos sagrieztas gaļas, to sautējot kopā ar dārzeņiem.
azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem u. c., tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas.
terīne Ēdiens, ko gatavo cepeškrāsnī, slēgtā traukā, kurā to arī pasniedz.
omlete Ēdiens, ko gatavo no sakultām olām un piena (ar vai bez dažādām piedevām).
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
slinkie tīteņi ēdiens, kurā izmantotas visas kāpostu tīteņu sastāvdaļas, tās atsevišķi sagatavojot un pēc tam samaisot kopā.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
ēdienkarte Ēdienu kopums, ko lieto uzturā.
ēdienkarte Ēdienu saraksts; attiecīgais ēdienu kopums ēdnīcā, kafejnīcā, restorānā.
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums (viesībās).
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
kafejnīca Ēdināšanas uzņēmums, kurā pasniedz kafiju, konditorejas izstrādājumus, citus dzērienus un uzkožamos.
kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
piedzert Ēdot dzert klāt (ko).
pielocīt Ēdot piepildīt (ko).
pieēst Ēdot vai dzerot ēst klāt (ko).
piegrauzt Ēdot vai dzerot grauzt klāt (ko cietu).
vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
būri Eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā.
būri Eiropiešu kolonistu pēcnācējs Dienvidāfrikā.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
iziet Ejot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
pāriet Ejot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
pāriet Ejot šķērsot (ko).
noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
nonākt Ejot, nākot, skrienot u. tml. nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
mīcīt Ejot, pārvietojoties, ar kājām spiest, spaidīt (ko).
nest Ejot, virzoties pārvietot, nogādāt (ko rokā vai rokās paņemtu, kur ievietotu, uzliktu uz pleca, muguras u. tml.).
kūrmāja Ēka (vai ēku kopums) kūrortā, kas paredzēta ārstnieciskām procedūrām, atpūtai u. tml.
baznīca Ēka kristīgo konfesiju dievkalpojumiem; dievnams.
stūra māja Ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju gados atradās LPSR Valsts drošības komiteja.
baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
viesu nams ēka, kura paredzēta viesību rīkošanai, svinībām.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
frontons Ēkas fasādes, portika, kolonādes augšējais noslēgums (parasti trijstūra formā).
vainags Ēkas karkasa guļkoku josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu kārta.
pildrežģis Ēkas konstrukcija, kurā koka karkasu aizpilda ar ķieģeļu mūrējumu vai citu materiālu.
guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
flīģelis Ēkas spārns; sānu korpuss.
siena Ēkas vertikāla konstrukcija, kas balsta pārsegumu un norobežo telpas.
stāvs Ēkas, celtnes horizontāla konstruktīvā daļa, kas norobežota ar grīdu un griestiem vai jumtu.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
ekonomists Ekonomikas speciālists.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
merkantilisms Ekonomiska teorija (16.–18. gs.) par tirdzniecību kā labklājības pamatu, kas valstij ir jāatbalsta, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu.
iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
stagflācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga inflācija vienlaikus ar preču pieprasījuma samazināšanos un ražošanas sašaurināšanos.
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
tautsaimnieks Ekonomists.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājeksāmens Eksāmens, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarba).
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
koeksistēt Eksistēt, būt, pastāvēt vienlaikus (ar ko citu).
mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
monopoltiesības Ekskluzīvas tiesības vienīgajam (ko ražot, izmantot, tirgoties ar ko u. tml.).
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
lociņš Elastīga koka nūjiņa, kurai starp galiem nostiepti zirga astri (vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. spēlēšanai).
lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
gumija Elastīgs materiāls, ko iegūst no kaučuka vai ķīmiski sintezējot.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
kondukcijas strāva elektriskā strāva konduktoros.
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
komutācija Elektrisko ķēžu slēguma maiņa; atsevišķu to daļu ieslēgšana, atslēgšana vai pārslēgšana.
elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
elektrizācija Elektrisko lādiņu rašanās vai ierosināšana; elektrizēšanās, elektrizēšana.
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
instalācija Elektrisko vadu, kabeļu un attiecīgo ierīču kopums (telpā, ēkā).
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
elektronika Elektroniska ierīce vai ierīču kopums.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
katodstari Elektronu plūsma, ko izstaro katods.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
konsole Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu (piem., balkonu, dzegu, rotājumu).
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
ieelpot Elpojot ievadīt (gaisu, kopā ar gaisu) elpošanas orgānos.
pieelpot Elpojot piepildīt (ar gaisu ko).
rīt Elpot, kampt (gaisu); ieelpot (ko).
bronhoskopija Elpvada un bronhu izmeklēšana ar bronhoskopu.
noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
kokoseļļa Eļļa, ko iegūst no kokosriekstiem.
mandeļeļļa Eļļa, ko iegūst no mandeļkoka sēklām.
olīveļļa Eļļa, ko iegūst no olīvas augļiem.
sezameļļa Eļļa, ko iegūst no sezama sēklām.
mašīneļļa Eļļa, ko izmanto, piem., mehānismu, mašīnu daļu eļļošanai.
karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
oleums Eļļains, gaisā kūpošs šķidrums – koncentrēta sērskābe.
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
ekstāze Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga tik liela laimes izjūta, sajūsma, pacilātība, ka var zust prāta kontrole; ārkārtēja uzbudinājuma vai transa stāvoklis.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
žēlsirdība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas spējā just līdzi, izrādīt izpratni, gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
gaidas Emocionāls stāvoklis, kas rodas, ko ļoti gaidot, ļoti ilgojoties pēc kā.
žēlastība Emocionāls stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
pārsteigums Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas neparasts, piepešs.
žēlabas Emocionāls stāvoklis, ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
kodolenerģija Enerģija, kas rodas kodolreakciju procesos.
energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
kumulācija Enerģijas koncentrēšanās.
siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt).
pandēmija Epidēmija ļoti plašā teritorijā (piem., visā valstī, vairākās valstīs, kontinentos).
epika Episko darbu kopums.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
ērģeļmūzika Ērģelēm komponēta mūzika; uz ērģelēm izpildīti skaņdarbi.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
šmakstināt Ēst (ko), radot šmakstus.
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu.
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
likt ribās ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
krimst Ēst; grauzt (parasti ko cietu).
skaists Estētikas kategorija, kas nosaka estētisko ideālu, atbilsmi tam.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
uzlija Ēterisku eļļu saturošu izejvielu izvilkums etilspirtā vai ūdenī (piemēram, alkoholisku dzērienu ražošanai).
hēdonisms Ētikas teorija, kas uzskata baudu par dzīves augstāko vērtību un mērķi.
utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
vilkvālīšu sumahs etiķkoks.
etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
zobēvele Ēvele (ar samērā stāvi iestiprinātu ēveļnazi), ko lieto sīku atskabargu radīšanai uz gludas virsmas pirms līmēšanas.
rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
saēvelēt Ēvelējot sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
kabala Ezoteriska un mistiska mācība jūdaismā, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simbolisks iztulkojums.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
farmakologs Farmakoloģijas speciālists.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
filmēt ar slēpto kameru filmēt (kādu, ko) nemanāmi.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
transakcija Finansiāls, komerciāls darījums darījums.
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
kalanētika Fizisko vingrinājumu sistēma muskulatūras un locītavu trenēšanai.
pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, ko izpilda no rīta; rīta rosme.
fizkultūrietis Fizkultūras (sporta) skolotājs.
oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
piefotografēt Fotografējot piepildīt ar attēliem (ko).
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (kādā valodā).
intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
akorddarbs Gabaldarbs, kas salīgts pēc akorda principa.
kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
gredzens Gada laikā izaugusī (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
rūpēt Gādāt (ko).
rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
ēra Gadu skaitīšana, ko sāk ar kādu svarīgu notikumu; laika posms, kurā pastāv attiecīgā gadu skaitīšanas sistēma.
jaunais stils gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā.
cerēt Gaidīt (ko), ilgoties (pēc kā laba).
slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piem., dūmu, gāzu) kopums.
eskadra Gaisa karaspēka vienība dažu valstu bruņotajos spēkos.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
smogs Gaisa piesārņojums (parasti lielās pilsētās un rūpniecības centros); šāds dūmu, gāzu u. tml. piesārņojums kopā ar miglu.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virspuses, no augšas, piem., caur iestiklotām jumta konstrukcijām.
uguns Gaisma, ko izplata kāds gaismas avots.
apgaismojums Gaisma, ko izstaro kāds gaismas avots.
elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
izlūkgājiens Gājiens, kurā (ko) izlūko, izpēta.
izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
būvgaldniecība Galdniecības nozare – koka būvdetaļu izgatavošana.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
ekstremāls Galējs; tāds, kas sasniedzis augstāko pakāpi; kritisks [2], bīstams.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
pamatkoncepcija Galvenā koncepcija.
pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
ģenerālgubernators Galvenais administrators (kādā teritorijā) ar augstāko militāro un pārvaldības varu (Krievijā līdz 1917. gadam).
virsdiriģents Galvenais diriģents (piem., Dziesmu svētkos).
pamatmateriāls Galvenais kopums.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
pamats Galvenais, nozīmīgākais elements; galvenā, nozīmīgākā (kāda kopuma) daļa.
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā).
pamatkomponents Galvenais, nozīmīgākais komponents.
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, (ko) ražo.
pamatprodukts Galvenais, nozīmīgākais produkts, ko lieto uzturā.
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums.
ticības mācība galveno kādas reliģijas dogmu kopums.
varonis Galveno lomu tēlotājs traģēdijā (18. un 19. gadsimtā); vēlāk arī galveno lomu tēlotājs drāmā, komēdijā.
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums.
pamatkodols Galveno, dominējošo cilvēku kopums (piem., kādā grupā).
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā apveida pazīmju kopums.
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums.
vairāk Galvenokārt; lielākoties.
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
likt galvu ķīlā galvot (par ko).
košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
giross Gaļas ēdiens, ko cep uz rotējoša vertikāla iesma.
sitenis Gaļas ēdiens, ko gatavo no šķēlēs sagrieztas un izdauzītas gaļas.
buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums; šāds ēdiens, ko parasti pasniedz tasēs.
sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piem., metāla, ādas, koksnes) plāksne.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
skara Garena dažu augu ziedkopa.
spraislis Garena detaļa, elements, ko novieto (starp ko), lai neļautu tam sakļauties.
pārliktnis Garena detaļa, kas horizontāli pārlikta vertikāliem galiem; sporta spēļu vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
abra Garens koka trauks mīklas raudzēšanai un mīcīšanai.
štrūdele Garens konditorejas izstrādājums no kārtainās mīklas ar pildījumu (parasti ābolu).
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
tina Garens zvejas tīkls, ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā.
lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
nomalis Garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums, kam zāģējums ir tikai vienā pusē.
imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
garīdzniecība Garīdznieku kopums.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
meklēt Garīgā darbībā censties atklāt, iegūt (ko).
garīgums Garīgo un ētisko īpašību kopums, (cilvēka) garīgā bagātība.
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam).
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu, arī personības īpašību u. tml. kopums.
bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
mačete Garš, plats cērtamais nazis, ko lieto Latīņamerikas valstīs cukurniedru novākšanai.
mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
dvielis Garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto dekoratīviem u. tml. nolūkiem.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
tranšeja Garš, šaurs, dziļš ierakums, kas paredzēts karavīru aizsargāšanai, šaušanas pozīciju ierīkošanai un pa ko var pārvietoties.
sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
skāba garša garšas sajūta, ko izraisa, piem., citrons, dzērvenes.
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (piem., vīnam, tējai).
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
krustnagliņa Garšviela – žāvēts nagliņkoka ziedu pumpurs ar raksturīgu smaržu un garšu.
kanēlis Garšviela ar raksturīgu smaržu un īpatnēju garšu, ko iegūst no kanēļkoka mizas.
vaniļa Garšviela, ko iegūst no šā koka augļiem.
sinepe Garšviela, ko iegūst no šī auga sēklām.
sumahs Garšviela, ko iegūst no šī krūma augļiem.
raudene Garšviela, ko pagatavo no šī auga.
angstrēms Garuma mērvienība – 1 desmitmiljardā daļa metra, ko lieto optikā gaismas viļņa garuma mērīšanai, kā arī atomfizikā [Å].
gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
kobra Gastroskops.
uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
meistarot Gatavot (ko), parasti neprofesionāli.
brūvēt Gatavot (ko).
maukt stabuli gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
grasīties Gatavoties (ko darīt).
bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
formaldehīds Gāze ar asu smaku, ko izmanto sintētisko sveķu, krāsvielu, medicīnas preparātu u. tml. izgatavošanai.
freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē.
putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
turbolokomotīve Gāzturbīnas lokomotīve.
pārgāzties Gāžoties pārkrist (pāri kam, pār ko), novietoties pāri (kam), pār (ko).
pārgāzties Gāžoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, kur).
rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
sieviešu ārsts ginekologs.
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
čarka Glāze alkoholiska dzēriena.
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
pārgleznot Gleznot virsū ko citu.
vīngliemezis Gliemezis ar ķermeni masīvā, biezā, izturīgā, parasti koniskā čaulā.
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
vīnogu cukurs glikoze.
strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
GSM Globālo mobilo komunikāciju sistēma.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
jaunavības plēve gļotādas kroka, kas daļēji aizsedz ieeju makstī un, uzsākot dzimumdzīvi, pārplīst.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
iedzert Godinot ko, (parasti) ar tostu izdzert glāzi alkoholiska dzēriena.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
piegrābties Grābjot iegūt sev (ko) lielākā daudzumā; sagrābties.
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
pagrābt Grābjot paņemt (ar rokām vai darbarīku kādu kopumu).
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
piegrābt Grābjot, ņemot, vācot u. tml., piepildīt (ko).
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt.
izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
nogrābstīt Grābstoties skart (ko).
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
dzelis Grafiķa darba rīks – rokturī iestiprināts asmens (koka, metāla, linoleja u. tml.) grebšanai.
taktssvītra Grafiska zīme – vertikāla svītra pāri visai līnijkopai vai vairākām, kas nošķir taktis.
defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
emodži Grafiska zīme (neliels attēls) valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos; reālijzīme.
reālijzīme Grafisks attēls valodas prosodisko un paralingvistisko elementu (parasti emociju) attēlošanai rakstos.
notācija Grafisku zīmju kopums mūzikas pierakstīšanai; nošu raksts.
raksts Grafisku zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju kopums; rakstība.
izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
sapņu grāmata grāmata, kurā uzskaitītas dažādu miegā redzētu tēlu nozīmes (galvenokārt nākotnes paredzēšanas nolūkā).
grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
skaitlis Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
granātābols Granātkoka auglis, granāts (1).
granāts Granātkoks; granāta [2].
granātābele Granātkoks.
balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
lapsaste Graudzāļu dzimtas stiebrzāle, kurai ziedkopa ir cilindriska vārpskara.
bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
taukšķēt Grauzdēt taukos.
iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) – parasti par kāpuriem.
izgrauzties Graužot (ko), lēnām, ar grūtībām izvirzīties cauri (tam), caur (to).
grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
krist grēkā grēkot.
smelt Gremdējot (šķidrā, retāk beramā vielā) ko dobu, piem., trauku, pildīt to (ar vielu) un virzīt laukā (no tās).
smelt Gremdējot šķidrā, retāk beramā vielā (ko dobu, piem., trauku), pildīt (to) ar vielu un virzīt laukā (no tās).
mērcēt Gremdēt, likt (ko) kādā vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu.
gremošanas trakts gremošanas orgānu kopums.
sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
apsildāmā grīda grīda, kurā ierīkoti sildelementi.
linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
lobīt Griezt (plānu kokmateriāla kārtu) ar īpašu mašīnu no rotējoša kluča.
nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
šķērēt Griezt ar šķērēm (ko).
siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
sagriezt Griežot (ko), izmainīt (tā) stāvokli, virzienu.
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
sagriezt Griežot pārveidot par ko.
sagriezt Griežot sagādāt, sagatavot (ko) lielākā daudzumā.
nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
izgriezties Griežoties, lokoties atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
pārvirpuļot Griežoties, virpuļojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
izgrīļoties Grīļojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
kords Grods, ļoti izturīgs diegs no ķīmiskās šķiedras, ko izmanto zvejas tīklu, virvju, tauvu u. tml. izgatavošanai; audums, ko gatavo no šāda diega.
urbināt Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
asociācija Grupa, kopa, apvienojums.
sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
spārns Grupējums (politiķu, zinātnieku u. tml. kopumā).
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
aizgrūt Grūstot, brūkot (kam), tikt aizbērtam; aizpildīties.
izgrūt Grūstot, brūkot izgāzties, izbirt.
sīksts Grūti sakožams, sagremojams (par pārtiku).
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
stumt Grūžot, bīdot u. tml., virzīt (ko) kādā virzienā.
galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
spilvendrāna Gultas veļas piederums – no kokvilnas vai cita auduma pašūts spilvena pārvalks.
palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
nogulēt Guļot, aizguļoties nokavēt, palaist garām (ko).
sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piem., plaušās, kaulu locītavās).
saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
uzskaitīt Gūt precīzu un savlaicīgu informāciju par finanšu procesiem uzņēmumā, tā mantisko stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem.
novinnēt Gūt uzvaru (sporta sacensībās); uzvarot iegūt (ko).
monopolizēt Gūt vai radīt monopoltiesības (uz ko).
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
ņemt Gūt, dabūt (ko).
nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
eksogēnie procesi ģeoloģiski procesi, kas noris Zemes virspusē un ko izraisa ārējie faktori (piem., jūras viļņi, vējš).
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
četrskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo četras skaldnes.
desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis – daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes.
paralēlskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo sešas pa pāriem paralēlas plaknes.
daudzskaldnis Ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo vairākas vai daudzas skaldnes.
vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
heraldika Ģerboņu vai citu līdzīgu simbolisku zīmju kopums.
bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
ģipša nolējums ģipsī izlieta precīza tēlniecības darba kopija.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
mudžināties Haotiski, nemērķtiecīgi darboties, rīkoties.
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums; skaņu jūklis.
zelta griezums harmonisks dalījums, kurā viena, lielākā daļa attiecas pret otru, mazāko daļu tāpat, kā viss veselais attiecas pret lielāko daļu.
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
skābsiens Hermētiski noslēgtā tvertnē pienskābā rūgšanā konservēta zāle.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
florbols Hokejam līdzīga spēle ar bumbiņu, ko spēlē sporta zālē uz grīdas.
holdingkompānija Holdinga kompānija.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
homonīmika Homonīmu kopums kādā valodā.
svīta Horeogrāfijā – kompozīcija, kas sastāv no vairākām dejām par vienu tēmu.
horeogrāfs Horeogrāfijas speciālists; horeogrāfiskas kompozīcijas autors.
tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
iks Horizontālā ass koordinātu sistēmā.
abscisu ass horizontālā koordinātu ass.
tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
klājs Horizontāls pārsegums (kuģa vai jahtas korpusā).
rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
kortikosteroīdi Hormoni, ko izstrādā virsnieru garoza.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
opuss Hronoloģiski numurēts skaņdarbs vai skaņdarbu kopa.
raudzīties caur rožainām brillēm idealizēt (ko), nesaskatīt negatīvo.
pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe.
strāvojums Ideju, atziņu kopums (kādā, piem. mākslas, jomā).
pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
pabāzt zem ūdens iebāzt (ko ūdenī) tā, ka (ūdens to) nosedz.
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
vecinājums Iedarbība (uz ko) tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
kopiedarbība Iedarbība, ko rada, izraisa vairāki vai daudzi.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
ieslēgt strāvu iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
ieslēgt elektrību iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
spiest Iedarbojoties ar spēku (uz ko), virzīt (to) kādā virzienā.
spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
narkotizēt Iedarboties (uz kādu) ar narkotiskām vielām; izraisīt narkozi.
skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami.
štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu).
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piedēstīt Iedēstot aizņemt (ko).
piemest Iedodot, piešķirot savu (naudas) daļu, pievienot (to kopīgajam maksājumam).
sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
stādīties Iedomāties, iztēloties (ko); arī atainoties atmiņā.
pacienāt Iedot (ko, parasti nedaudz) ēst, dzert (piem., viesim).
sadot Iedot (ko) lielākā daudzumā; iedot (kā lielāku daudzumu); iedot (ko vairākiem, daudziem).
izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
uzdāvināt Iedot (ko) par dāvanu (piemēram, svinībās).
nodot Iedot (ko) uz laiku, lai uzglabātu, salabotu, iztīrītu u. tml.
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem).
patapināt Iedot lietošanai; aizdot (ko).
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u. tml.) – par vairākiem, daudziem.
ieķīlāt Iedot, nodot, noformēt (ko) par ķīlu.
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
uzdzert Iedzert (alkoholisku dzērienu), izsakot novēlējumu kādam, kam (piemēram, notikumam) par godu.
ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
uzpravīties Iedzert alkoholisku dzērienu (piemēram, lai novērstu paģiras).
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uzņemt uz krūts iedzert alkoholisku dzērienu; piedzerties.
iestiprināties Iedzert alkoholisku dzērienu.
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, atzīmējot savstarpēju norunu).
sadzert Iedzert kopā (ar kādu, ar vairākiem, parasti izsakot novēlējumu, saskandinot).
iebaudīt lāsīti iedzert nelielu daudzumu (parasti stipra) alkoholiska dzēriena.
uzmest Iedzert papildus (alkoholisku dzērienu).
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
sabiedrība Iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā).
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
urbanizācija Iedzīvotāju un ražošanas koncentrēšanās lielās pilsētās (piemēram, samazinoties ar lauksaimniecību saistīto iedzīvotāju skaitam).
vilkt Ieelpot (ko).
smēķēt Ieelpot tabakas vai citu narkotisku vielu dūmus (piem., no cigaretes, pīpes).
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
uzēst Ieēst (ko), parasti nedaudz.
iebaudīt Ieēst, iedzert; nedaudz, ar baudu iedzert (alkoholisku dzērienu).
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
apkāre Iegarens, pārvietojams koka līstīšu ietvars bišu šūnām.
tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
peldināt Iegremdēt (kādu ķermeņa daļu) ūdenī un kādu laiku tajā turēt (ārstnieciskā, kosmētiskā u. tml. nolūkā).
nogremdēt Iegremdēt (ko) līdz (ūdenstilpes) dibenam.
iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
iedzīvoties Iegūt (ko nevēlamu).
paņemt Iegūt (ko) lietošanā.
dabūt Iegūt (ko) savā īpašumā; nopirkt, iegādāties (ko).
izspiest Iegūt (ko), varmācīgi pieprasot, draudot u. tml.
atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu).
nokļūt uz pēdām iegūt nepieciešamās ziņas, lai atrastu (ko).
nokaut Iegūt pārsvaru (kāršu spēlē), izspēlējot savu (vērtīgāko) kārti; nosist.
sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
iegādāties Iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot.
sagrābties Iegūt sev (kā lielāku daudzumu), parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi.
piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
pasmelties Iegūt sev (ko).
pakampt Iegūt sev, savā īpašumā (ko materiālu, vērtīgu, parasti negodīgi).
saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
tikt Iegūt, iegādāties, sagādāt (ko).
dārgi samaksāt Iegūt, sasniegt (ko) ar lielām grūtībām, zaudējumiem, arī upuriem.
sagrābstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
sagramstīt Iegūt, savākt kopā (piem., informāciju).
AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
izveidot Iekārtot lietošanai; izmantošanai; ierīkot.
attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
ieriktēt Iekārtot, ierīkot.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
integrācija Iekļaušana (kādā kopumā); apvienošana (ar ko).
uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ieskaitīt Iekļaut (mācību grupā, darba kolektīvā u. tml.).
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iestrādāt Iekopt (zemi, tīrumu u. tml.).
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
iebrukt Iekrist (līdz ar ko brūkošu, lūstošu).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
iekšiene Iekštelpa, iekštelpu kopums.
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
IKP Iekšzemes kopprodukts.
iekārties (kādam) elkonī ieķerties (kādam) elkonī un spēcīgi atbalstīties.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
sabāzt galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu).
sagatavot stundas iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
sagatavot mājasdarbus iemācīties, izpildīt uzdoto (par skolēnu).
depozīts Iemaksas tiesu vai administratīvo iestāžu kontā.
tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
samarinēt Iemarinēt (ko) lielākā daudzumā; iemarinēt (kā lielāku daudzumu).
samērcēt Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
samērkt Iemērkt (ko) lielākā daudzumā; iemērkt (kā lielāku daudzumu).
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
iecerētais Iemīļotais cilvēks, ko cer apprecēt.
apsēst Iemitināties lielā daudzumā; uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
iedomāt Ienākt prātā domai, atziņai (par ko); iedomāties (3).
iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
ievazāt Ienest, izplatīt līdz ar sevi vai ko citu (ko nevēlamu, kaitīgu).
ēst Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
augstu uzkāpt ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli.
iedzīvoties Iepazīt, izprast ko; iejusties.
sapildīt Iepildīt (ko) lielākā daudzumā (piem., vairākos, daudzos traukos).
iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
sapūst Iepūst (ko); uzpūst (kam).
pārvietot Ierādot (citas telpas), pārcelt (ko) uz citu vietu.
imatrikulācija Ierakstīšana augstskolas studentu sarakstā – matrikulā.
datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
iekodēt Ierakstīt ar kodu.
kreditēt Ierakstīt kādu summu konta kredītā.
ieprotokolēt Ierakstīt protokolā.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
norakt Ierakt, aprakt (ko kur).
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
iebāzt degunu ierasties un ieskatīties (kur), lai ko uzzinātu.
atnākt Ierasties, lai strādātu (par ko).
sarasties Ierasties, sanākt (kopā).
apmeklējums Ierašanās, lai noskatītos, noklausītos, redzētu (izrādi, koncertu, izstādi u. tml.).
ieraugs Ieraudzēta pašķidra masa mīklas raudzēšanai; vielu, mikroorganismu kopums, kas aizsāk (kā) rūgšanu.
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma; ierēdņu kopums šādā sistēmā.
ierēdniecība Ierēdņu kopums.
dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra noteikšanai.
kontrolieris Ierīce (kā) kontrolēšanai vai reģistrācijai.
dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
kompostrētājs Ierīce biļešu, talonu u. tml. braukšanas dokumentu kompostrēšanai.
reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
tecīla Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
interfeiss Ierīce vai programma, kas dod iespēju lietotājam komunicēties ar datoru; salāgošanas ierīce vai sistēma; saskarne.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
pastiprinātājs Ierīce, aparāts, kas (ko) pastiprina.
skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
elektronu lielgabals ierīce, ar ko iegūst elektronu plūsmu (kūli).
giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
numerators Ierīce, ar ko numurē; ierīce, ar ko uzspiež ciparus (uz kā).
fiksators Ierīce, ar kuru (ko) nostiprina vajadzīgā stāvoklī.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
multiplikators Ierīce, ar kuru vienlaicīgi var iegūt vairākas kopijas.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
rūteris Ierīce, kas ienākošo internetu sadala uz visiem tīkla datoriem; datoru tīkla organizētājs.
modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
kontakts Ierīce, kas nodrošina šādu savienojumu; kontaktligzda.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
eskalators Ierīce, ko izmanto cilvēku pārvietošanai sabiedriskās vietās – augšup vai lejup slīdošas kāpnes.
transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
apskate Ierīces, mašīnas pārbaude (lai konstatētu, vai tā ir lietošanas kārtībā).
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
vilkt elektrību ierīkot elektrības līniju.
kanalizēt Ierīkot kanalizāciju.
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
kārt šūpoles ierīkot šūpoles.
(uz)kārt šūpoles ierīkot šūpoles.
iekopt Ierīkot un uzturēt kārtībā (ko).
instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
ietaisīt Ierīkot.
uzriktēties Ierīkoties virsū (uz kā, kam).
sarīties Ierīt, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot lielāku daudzumu (kā).
iegrožot Ierobežot (parādību dabā), padarot mazāk bīstamu vai sākot izmantot lietderīgi.
raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
apbruņojums Ieroču un militārās tehnikas kopums.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
uzmudināt Ierosināt, norādīt, lai (kāds) ko dara; pamudināt.
inducēt Ierosināt, radīt (ko) ārēju cēloņu iedarbībā.
izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
iečiepstēties Ierunāties, ieminēties (par ko).
sasaiņot Iesaiņot (ko).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
iekļaut Iesaistīt (cilvēku kādā kolektīvā).
nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
aizsākt Iesākt (ko) lietot.
aizsākt Iesākt (ko).
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
iekūkoties Iesākt kūkot un apklust (par dzeguzi).
iekustēties Iesākt kustēties (piem., staigājot, ko darot).
norūkt Iesākt rūkt un pārstāt rūkt (par pērkonu).
ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
iesaukt Iesākt saukt, saukāt (ko) kādā vārdā.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
iesprēgāties Iesākt sprēgāt (par ko degošu); īsu brīdi sprēgāt.
uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
izdarīt Iesākt, pasākt, arī rīkoties.
sasālīt Iesālīt (ko) lielākā daudzumā; iesālīt (kā) lielāku daudzumu.
sienīts Iesarkani pelēks, sarkanīgs vai sarkanbrūns magmatisks iezis, ko izmanto par apdares akmeni.
niks Iesauka; segvārds (parasti interneta portālu komentāros).
sasēt Iesēt (ko) lielākā daudzumā; iesēt (lielāku daudzumu kā).
piesēt Iesēt (ko) papildus.
piesēt Iesēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (kādu platību).
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni.
uzsist Iesist, parasti spēcīgi (ar ko), virzot sitienu (pa ko, kam, arī kur).
uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, pa ko).
uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
saskābēt Ieskābēt (ko), parasti lielākā daudzumā; ieskābēt (kā) lielāku daudzumu.
pārskaitīt Ieskaitīt naudu kontā.
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
iegriezt Ieskrūvēt; griežot ko ap asi, iestiprināt.
atsliet Ieslīpi atbalstīt (pret ko, pie kā).
lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
pieejamība Iespēja (ko) iegūt vai izmantot.
brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
glābiņš Iespēja novērst (ko nevēlamu).
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
brīvība Iespēja un tiesības rīkoties brīvi (pēc saviem uzskatiem un gribas).
teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
opcija Iespēja; iespēja ko izvēlēties (no piedāvātā).
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
cerības Iespējas, izredzes (ko īstenot).
potenciāls Iespēju kopums.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
iekost Iespiest (ko) starp zobiem, satvert (ko zobos).
iespriest Iespiest (kur), atbalstīt (pret ko).
iemiegt Iespiest (starp ko, kur).
ieart Iespiest, iedzīt (ko zemē).
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
ieštepselēt Iespraust (kontaktdakšu kontaktligzdā).
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
radiokomiteja Iestāde, kas (padomju laikā) organizēja un vadīja radioraidījumu sagatavošanu, kontrolēja to saturu, kvalitāti, nodrošināja radioraidījumu pārraidi.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
filharmonija Iestāde, kas rīko koncertus un citus mūzikas sarīkojumus; ēka, kurā atrodas šāda iestāde.
komisariāts Iestāde, kuru vada komisārs.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
sastādīt Iestādīt (ko) lielākā daudzumā; iestādīt (kā lielāku daudzumu).
uzstādīt Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
apstādīt Iestādot (ko), aizņemt kādu platību.
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
nogulties Iestāties (kur, pār ko u. tml.).
aparāts Iestāžu, nodaļu vai darbinieku kopums.
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
sastiklot Iestiklot (ko).
iesiet Iestiprināt (grāmatu, žurnālu u. tml.) vākos.
iekalt Iestiprināt (ko) izkaltā robā, caurumā u. tml.
iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
ievākot Iestiprināt vākos (parasti iespieddarbu).
iemetināt Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
uztankoties Iestiprināties, ieēdot, iedzerot (ko).
sasūkt Iesūkt (ko) lielākā daudzumā; iesūkt (kā lielāku daudzumu).
iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
mīt Iet (pa kādu vietu); ejot, staigājot spiest ar kājām (ko).
defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
deldēt skolas solu iet skolā, mācīties.
salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) – par šķidrumu.
propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
kapacitāte Ietilpība; maksimālais daudzums, ko (kas) spēj uzkrāt vai saražot.
vanna Ietilpīgs, garens trauks, kurā mazgājas vai ko izmanto mazgāšanai.
satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
aptvert Ietvert sevī, savas darbības sfērā (parasti ko lielu, plašu).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
iezvanīt Ievadīt (ko).
ieeļļot Ievadīt eļļu; ieziest (ko) ar eļļu.
pazondēt Ievākt ziņas (par ko).
zondēt Ievākt ziņas (par ko).
ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
pašvaldība Ievēlētu pārstāvības un izpildu iestāžu institūcija vietēja mēroga saimniecisko un vietējo iedzīvotāju sociālo jautājumu risināšanai.
iezvelt Ievelt, iesliet (ko smagu).
plejāde Ievērojamu kādas nozares, profesijas u. tml. pārstāvju kopums.
atkarība Ievērojot (ko), saskaņā (ar ko).
pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
vadīties Ievērot, ņemt vērā (ko) savā darbībā, rīcībā.
piefiksēt Ievērot, pamanīt, arī iegaumēt (ko).
aizsākt Ieviest (ko jaunu).
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
atgriezt Ieviest no jauna (ko bijušu); panākt, ka iestājas atkal; atgūt.
saviesties Ieviesties lielā daudzumā – parasti par ko nevēlamu.
perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
revolucionizēt Ieviešot ko radikāli jaunu, panākt straujas un būtiskas izmaiņas (kādā nozarē, darbības jomā u. tml.); būtiski izmainīt (ko).
kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
spīlēt Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
tarot Ievietot (ko) tarā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
saspraust Ievirzīt (ko spraugā, šaurā vietā u. tml.) lielākā daudzumā; ievirzīt (spraugā, šaurā vietā u. tml. kā lielāku daudzumu).
iedurt Ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
iegremdēt Ievirzīt (šķidrumā), panākot vai ļaujot, ka iegrimst.
kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
guldīt šķirstā iezārkot.
guldīt zārkā iezārkot.
nosmērēties Ieziest sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko).
ieķepēt Ieziest, iepildīt (ko mīkstu, lipīgu).
pārvilkt Iezīmēt (piem., līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko).
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu).
kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
morēna Iežu (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs (šļūdonis).
rūkt Īgni teikt (ko).
norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
svētbilžu siena ikonostass.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
skalot Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem); ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, ārdīt (ko).
nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
nociesties Ilgāku laiku ciesties (piem., ko nedarot, atsakoties no kā); noturēties, novaldīties.
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
izņemties Ilgāku laiku darboties, censties ko panākt (parasti veltīgi).
sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
lolot Ilgāku laiku domāt (par ko īstenojamu) un cerēt (to) piepildīt.
saelpoties Ilgāku laiku ieelpot (ko) lielākā daudzumā.
noknibināties Ilgāku laiku knibināties (piem., darot ko sīku, smalku).
iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
zelēt Ilgāku laiku košļāt, arī viļāt pa muti (ko).
kravāties Ilgāku laiku kravāt (ko).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
noķēpāties Ilgāku laiku nodarboties ar ko tādu, kas prasa daudz darba, pūļu.
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
vērot Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
izkalpot Ilgāku laiku strādājot, kalpojot, iegūt, saņemt (ko), tikt (pie kā).
ievārīties Ilgāku laiku vāroties, iegūt vajadzīgo konsistenci.
nocilāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (ko); daudz cilājot, nonākt (kādā stāvoklī).
izdraiskoties Ilgāku laiku, daudz draiskoties.
izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
izjokoties Ilgāku laiku, daudz jokoties.
izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti ko pērkot, pārdodot).
izkopties Ilgāku laiku, daudz kopt.
izkosties Ilgāku laiku, daudz kost.
izstīvēties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (piem., ceļot ko smagu).
izpikoties Ilgāku laiku, daudz pikoties.
izslinkoties Ilgāku laiku, daudz slinkot.
nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
izspēkoties Ilgāku laiku, daudz spēkoties.
nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
izgarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
nogarlaikoties Ilgāku laiku, ļoti garlaikoties.
vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā).
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu).
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
sanācija Ilgstošākā laikā radušos bojājumu novēršana ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
kvernēt Ilgstoši atrasties (kur); ilgstoši būt bezdarbībā (piem., ko gaidot).
iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
kvernēt Ilgstoši atrasties mazkustīgā stāvoklī (piem., nodarbojoties ar ko vienmuļu).
kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
aizklausīties Ilgstoši klausoties (ko), nevēlēties vairs (to) dzirdēt, izjust nepatiku pret dzirdēto.
knibināties Ilgstoši strādāt (parasti ko sīku, smalku).
savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
smilkstoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt.
šķinda Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa.
sanoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums, kas dzirdams kam sanot.
švīkas Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa.
šalkas Ilgstošu, nepārtrauktu dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkoņa.
žūžas Ilgstošu, nepārtrauktu, klusu skaņu kopums, ko rada, piem., vējš, koku zari vējā; liegi, lēni šūpojošas kustības, ko rada, piem., vējš, viļņi.
šalkoņa Ilgstošu, nepārtrauku dabas skaņu kopums --> šalkt; šalkas (1).
investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
zelēt Ilgu laiku runāt (par ko, arī par kādu), pārspriest (ko).
butaforija Imitēts priekšmets, ko izmanto demonstrēšanai, reklāmai.
čatnijs Indiešu ēdienu piedeva, ko gatavo no vārītiem vai svaigiem sasmalcinātiem augiem, augļiem, dārzeņiem un kas atkarībā no sastāvdaļām var būt skābs, sāļš, saldskābs, maigs vai ass.
gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
muskarīns Indīga viela, ko satur dažas sēnes, piem., mušmires.
rīcins Indīga viela, ko satur šī auga sēklas.
toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
čūsku inde indīgo čūsku indes dziedzeru sekrēts, ko izmanto ārstniecībā.
atropīns Indīgs alkaloīds, ko iegūst no augiem un lieto ārstniecībā (piem., sāpju remdēšanai, acu slimību ārstēšanai).
cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
pratība Indivīdam piemītoša prasme (kādā jomā), izpratne (par ko), spēja izmantot, piemēram, informāciju, zināšanas.
privātstunda Individuāla mācību nodarbība, kurā skolotājs māca privāti, par maksu.
PIN kods individuālais identifikācijas numurs, ko persona lieto, izdarot darbības ar bankas karti, ieslēdzot mobilo telefonu u. tml.
fotoportrets Individualizēta konkrētas personas fotogrāfija.
portrets Individualizēts konkrētas personas vai personu grupas attēlojums mākslas darbā; šī žanra mākslas darbs.
rokraksts Individuālo īpatnību, savdabību kopums (piem., mākslas darbā).
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
drosele Induktivitātes spole, ko ieslēdz maiņstrāvas ķēdē, lai regulētu strāvas stiprumu.
mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide.
materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
kompromats Informācija, fakti u. tml., kas (kādu) kompromitē.
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
optiskais telegrāfs informācijas pārraides ierīce lielos attālumos, izmantojot speciālus kodētus optiskos signālus.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
kardamons Ingveru dzimtas augs, ko kultivē, piem., Indijā, Ķīnā un kura sēklas izmanto par garšvielu [Elettaria cardamomum].
kurkuma Ingveru dzimtas augs, kura koši oranžīgi dzelteno sakneni izmanto par garšvielu vai krāsvielu [Curcuma longa].
špricēties Injicēt sev narkotikas.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
skripts Instrukciju kopums, kas vada sarežģītas darbības programmā vai operetājsistēmas vidē.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
māneklis Instruments, ar ko atdarina putnu vai dzīvnieku balsis un ko izmanto medījuma pievilināšanai.
līmeņrādis Instruments, ar ko nosaka, vai plakne horizontālā, arī vertikālā virzienā ir taisna.
apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
krusta karš Intensīva vēršanās (pret ko).
nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
nopikoties Intensīvi pikoties; pikoties, līdz iestājas kāds stāvoklis.
izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
nodoties Intensīvi, aizrautīgi nodarboties (ar ko).
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
saosties Intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko); intensīvi, arī ilgāku laiku ost (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
saostīties Intensīvi, arī ilgāku laiku ostīt (ko); intensīvi; arī ilgāku laiku ostīt (ko) tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
apvārsnis Interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzesloks.
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
tehnokrātija Inženiertehniskās inteliģences un pārvaldīšanas speciālistu (tehnokrātu) kopums.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
spietuve Īpaša (piem., koka) tvertne, kas paredzēta spieta ievietošanai.
saspriegot Īpašā apstrādē (parasti ievērojami) palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
bagāžnieks Īpaša palīgkonstrukcija bagāžas pārvadāšanai.
dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
gāzes kamera īpaša telpa cilvēku iznīcināšanai ar indīgu gāzi (piem., vācu koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā).
slīpētava Īpaša telpa, vieta (piem., darbnīca, cehs), kur (ko) slīpē (1).
spinings Īpaša veida makšķere ar vizuli, ko iemet ūdenī un velk klāt, auklu tinot uz spoles.
iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
zizlis Īpašas formas, samērā īss stienis (parasti norādīšanai uz ko, kā simbolizēšanai).
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
vējstikla slotiņas īpašas konstrukcijas ierīce automašīnas vējstikla tīrīšanai.
ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
radiostudija Īpaši aprīkota telpa, no kuras pārraida radioraidījumus.
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
āda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
zvērāda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
serpentārijs Īpaši ierīkota mītne čūsku u. tml. rāpuļu turēšanai nebrīvē (piem., zooloģiskajā dārzā).
nometne Īpaši ierīkota mītnes vieta organizētai vasaras atpūtai.
videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; zālājs.
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums.
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
izlase Īpaši izraudzīta kvalificētāko, atbilstošāko cilvēku grupa (piem., sportā).
nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
spēja Īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises.
savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
priekšrocība Īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars.
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
saistāmība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piem., vielas).
lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
atšķirība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem).
starpība Īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība.
pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
valdzinājums Īpašību kopums (cilvēkā), kas piesaista, rada interesi, vēlēšanos tuvoties.
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
individualitāte Īpašību kopums, ar ko (kāds) atšķiras no citiem.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
spēks Īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi.
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (2, 3).
skaidrība Īpašību kopums, kas raksturīgs atklātam, godīgam, morāli skaidram cilvēkam.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
drošība Īpašību, pasākumu kopums, kas nodrošina (kā) darbību, norisi bez kļūmēm, avārijām, traumatisma; šāda nodrošinājuma elements.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla māksliniecisko vispārinājumu tajā.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā, skaņdarbā, tēlotājas mākslas darbā).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
vingrojums Īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai; veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
slēdzis Īpašs mehānisms (kā, piem., sprādzes) galu, malu savienošanai kopā, attaisīšanai vaļā.
slēdzis Īpašs mehānisms (piem., spiedpoga, rokturis), lai (ko) atvērtu, aizvērtu, iedarbinātu, izslēgtu.
skalpelis Īpašs nazis ar īsu un ļoti asu asmeni, ko lieto ķirurģiskās operācijās un preparēšanā.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
pods Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
atsvars Īpašs priekšmets, kam masa ir zināma un ko svēršanā lieto par mēru.
legāts Īpašs rīkojums mantojuma atstājēja testamentā.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
grunts Īpašs vielu maisījums, ar ko noklāj virsmu pirms krāsošanas.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
ķīla Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums.
visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
noīrēt Īrējot iegūt lietošanā (ko).
zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
pārirties Iroties pārvirzīties (pāri kam, pār ko); pārairēties.
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
īssaiets Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; brīfings.
brīfings Īsa preses konference; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
rezumēt Īsi apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko); secināt.
pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
nedaudzos vārdos īsi, īsumā (runāt, rakstīt par ko).
uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
ieskicēt Īsi, vispārīgi aplūkot, aprakstīt.
meteors Īslaicīga gaismas parādība Zemes atmosfērā, kas rodas, kosmiskam ķermenim ar milzīgu ātrumu ieskrienot Zemes atmosfērā; krītošā zvaigzne.
šņaksts Īslaicīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko.
tirkšķis Īslaicīgs troksnis, ko rada mehāniskas ierīces, plīstoši audumi.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam atsitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties pret ko.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko rada, piem., motori, ierīces.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
sprēgoņa Īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kas parasti rodas, kam degot, plaisājot.
Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
kompendijs Īss (kādas tēmas, jautājuma) izklāsts, kopsavilkums.
rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
maksima Īss, kodolīgi formulēts pamatprincips.
formula Īss, kodolīgs formulējums, (kā) definējums.
lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
lakonisks Īss, koncentrēts, bez liekvārdības.
mietiņš Īss, neliels miets, ko izmanto par (kā) zīmi.
ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
mēbelēta istaba istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm.
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
pablisināt Īsu brīdi blisināt (ko); blisinot paskatīties (uz ko).
nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
nogrozīt Īsu brīdi grozīt un beigt grozīt (ko).
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam, pamanāmam (par ko tādu, kas kustas, pārvietojas vai kam strauji virzās garām).
paraudzīties Īsu brīdi paskatīties (kur, kādā virzienā); palūkoties.
noplandīt Īsu brīdi plandīt un pārstāt plandīt (ko).
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaudzēt Izaudzēt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
iztaisīt Izaudzināt (kādu par ko); arī izmācīt.
sasniegt Izaugt tik garam, ka skar (ko), nonāk (līdz kam) – par augiem.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
piebārstīt Izbārstot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā kādu virsmu).
dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
pārcirst Izbeigt (ko).
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
izšķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
iztecēt Izbirt, izplūst (par sīku cietvielu daļiņu kopumu).
(ar) platām acīm izbrīnā, bailēs (ko vērot).
ievilkt Izbūvēt, ierīkot (kur, pieslēdzot vadu sistēmai).
pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
iekārtot Izbūvēt, ierīkot.
pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
terase Izbūvēts laukumiņš, neliels paaugstinājums (pie ēkas); īpaši ierīkota vieta (piem., uz mājas jumta).
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti akcentētā.
akcentēt Izcelt, uzsvērt (ko rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
greznoties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko greznu, krāšņu, arī izcilu).
rotāties Izcelties, arī saistīt uzmanību (par ko krāšņu, skaistu, arī izcilu); būt tādam, kas rotā (ko).
piecept Izcept (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
karalis Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
prominence Izcils cilvēks, arī izcilu cilvēku kopums.
maestro Izcils mūziķis (piem., diriģents, komponists).
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
izkrāsot Izdaiļot (seju vai tās daļas) ar kosmētiskajām krāsvielām.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
garot Izdalīt garaiņus (par ko karstu).
garot Izdalīt mitrumu, kūpēt, iztvaikot.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
izplatīt Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
(iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
izpatikt Izdarot vai pasakot ko patīkamu, vēlamu u. tml., iegūt (kāda) labvēlību.
krājums Izdevums, kurā tematiski apkopoti teksti, materiāli.
sērija Izdevumu kopums, ko vieno kopīga tematika, mērķis vai lasītāju loks.
izkombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
sakombinēt Izdomāt paņēmienu kopumu, kā iegūt, panākt (ko).
piedomāt Izdomāt un pievienot (ko klāt).
uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
safabricēt Izdomāt, sakopot, sagrozot (piem., nepatiesas ziņas, faktus) kādā nolūkā; izgatavot, radīt, sacerēt (ko tādu, kas satur šādas ziņas, faktus).
Ziemassvētku vecītis izdomāts tēls, kas Ziemassvētkos nes bērniem dāvanas.
pseidonīms Izdomāts vārds vai uzvārds, ko pieņemt īstā vārda vai uzvārda vietā.
segvārds Izdomāts vārds, ko izmanto saziņai interneta vidē.
segvārds Izdomāts vārds, kurā (kādu, ko) sauc konspirācijas nolūkā.
izraut Izdzert (alkoholisku dzērienu).
izmalkot Izdzert lēni, pa malkam; malkojot iztukšot.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
koksne Izejviela, ko parasti iegūst no nozāģētu koku stumbriem.
jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
reproducēt Izgatavot (kā) kopiju; pavairot.
kopēt Izgatavot (mākslas darba) kopiju.
iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
sataisīt Izgatavot, pagatavot (ko) lielākā daudzumā.
piegāzt Izgāžot, izmetot (ko) lielākā daudzumā, pārklāt vai piepildīt (ar to kādu vietu).
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
tautas augstskolas izglītības iestādes, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem.
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā.
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
piejokot Izjokot.
izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
iekārot Izjust kāri, vēlēties (ko).
kaunēties Izjust kaunu; justies neērti (par ko).
riebties Izjust lielu nepatiku, riebumu (pret ko).
pieķerties Izjust mīlestības jūtas (pret kādu, ko ).
ienīst Izjust naidu (pret kādu, pret ko).
bēdāt Izjust nemieru (kā dēļ); uztraukties, raizēties (par ko).
neieredzēt Izjust nepatiku, naidu (pret kādu, pret ko).
būt draugos Izjust patiku (pret ko), iemīļot (ko).
mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
simpatizēt Izjust simpātijas (pret ko).
iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt (ko).
tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
tīksmināties Izjust tīksmi (par ko).
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
dievināt Izjust uz izpaust (pret kādu) pārmērīgu cieņu un mīlestību; ļoti (pat pārāk) augstu vērtēt (ko).
gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust sirsnību, draudzību (pret kādu); izjust interesi, patiku (par ko), nepieciešamību (pēc tā).
norūpēties Izjust, izpaust rūpes (par kādu, ko).
nest Izjust, pārdzīvot, arī glabāt (ko sevī).
ciešanas Izjūtas, ko rada fiziskas sāpes, mokas.
apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
piekārstīt Izkarinot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas).
iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
šovs Izklaidējoša muzikāla (parasti teatralizēta) koncertprogramma vai izrāde.
kasācija Izklaidējoša rakstura skaņdarbs instrumentālam ansamblim (18. gs. Vācijā un Austrijā), ko parasti atskaņoja brīvā dabā kā serenādi.
naktsdzīve Izklaides norišu kopums (piem., naktsklubos, naktslokālos) naktī (parasti lielpilsētā).
kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
kaisīt Izklaidus berot (ko), apbārstīt.
izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
izsēt Izkliedēt (kādu kopumu).
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
nostādīt balsi izkopt profesionālas dziedāšanas tehniku.
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas).
asināt Izkopt, attīstīt.
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai.
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
štempelēt Izlaist (ko) lielā daudzumā.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
atšifrēt Izlasīt, pārrakstīt salasāmi (piem., ko grūti izlasāmā rokrakstā rakstītu); pārrakstīt parastā rakstībā (piem., audioierakstā rakstīto).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
piedot Izlīdzināt savstarpējās attiecības, vairs neļaunojoties (par ko); pieņemt atvainošanos.
notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
izdot Izlietot (naudu), samaksājot (par ko).
pievērt acis izlikties (ko) neredzam, nemanām.
aizvērt acis Izlikties (ko) neredzam, nemanām.
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nepamanām.
skatīties caur pirkstiem izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
iebāzt galvu smiltīs izlikties neredzam, nemanām (ko).
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
salobīt Izlobīt (ko) lielākā daudzumā; izlobīt (kā lielāku daudzumu).
rezidents Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
pagriezt Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu; pavērst (pret ko, uz ko u. tml.).
akomodēt Izmainīt acs optisko stiprumu (par cilvēku).
nokrāsoties Izmainīt krāsu (piem., audumam plūkot).
akomodēt Izmainīt optisko stiprumu (par aci).
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
izšmaukt Izmānīt, izkrāpt (ko).
piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
lietaskoks Izmantošanai sagatavots amatniecībā noderīgs kokmateriāls.
ņemt Izmantot (ko savā labā, savām vajadzībām).
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
pamatoties Izmantot konkrētus faktus, lai pierādītu (kā) patiesumu, nepieciešamību u. tml.
ķerties pie (pēdējā) salmiņa izmantot pēdējo, ne sevišķi drošo iespēju, lai ko panāktu.
realizēt Izmantot, arī īstenot (ko paredzētu, iespējamu).
ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
samazgāt Izmazgāt, nomazgāt (ko) lielākā daudzumā.
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
nomētāt Izmētājot (ko), noklāt (ar to kādu virsmu vai tās lielāko daļu).
zauri Izmirušu rāpuļu kopējs apzīmējums.
izāzēt Izmuļķot, izjokot (kādu).
izšūpot cauri izmuļķot, izjokot.
iznest cauri izmuļķot, izjokot.
atrisinājums Iznākums, rezultāts (konfliktam, darbībai) literāra darba kompozīcijā.
izdeldēt Iznīdēt, izskaust (ko negatīvu).
izķēpāt Izniekot.
izķēzīt Izniekot.
izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
izkravāt Izņemt, izlikt ārā (ko).
monopols Izņēmuma tiesības (ko ražot, izmantot, tirgot).
elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
izsacīt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas (par izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.).
izteikt Izpaust (ko) ar izturēšanos, žestiem, skatienu u. tml.; būt tādam, kurā (kas) izpaužas.
izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
piekladzināt Izpaužot informāciju lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to ko).
izziņa Izpētīšana, izzināšana; faktu, datu apkopojums.
papētīt Izpētīt, iepazīties (ar ko).
atvērt iekavas izpildīt iekavās norādīto matemātisko darbību.
izpildu komiteja izpildkomiteja.
kombinācija Izplānots darbību kopums sporta spēlēs (piem., pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai).
kombinācija Izplānots gājienu kopums (šahā, dambretē).
raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
ievazāt Izplatīt, ieviest (ko sabiedrībai nevēlamu, kaitīgu).
nogult Izplatīties (kur, pār ko, pāri kam).
spraukties Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
pārklāt Izplatīties pāri (kam), pār (ko) – piem., par miglu, mākoņiem, gaismu.
piepildīt Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
nogulties Izplatīties, izplesties (kur, pār ko, pāri kam u. tml.).
piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
svilināt Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) – par siltumu.
pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
klāt Izplešot (piem., audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.); segt (ko, piem., ar audumu).
iztušēt Izpludinot krāsas, samazināt (līniju, kontūru) asumu.
prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
orientēties Izprast, pazīt, pārzināt (ko).
priekšstats Izpratne, jēga (par ko).
sapušķot Izpušķot, izgreznot (ko).
stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
partitūra Izrādes, uzveduma u. tml. atsevišķa komponenta fiksējums visas izrādes vai uzveduma garumā.
mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
atsēdināt Izrādīt pretsparu (kādam, piem., pasakot ko asi kritisku).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
ieinteresēt Izraisīt (kādā) interesi (par ko).
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
kontuzēt Izraisīt (kādam) kontūziju.
taisīt Izraisīt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
radīt Izraisīt (ko).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
svilināt Izraisīt asi smeldzošas sajūtas (piem., par ko aukstu, kodīgu).
koagulēt Izraisīt koagulāciju.
šķebināt Izraisīt nelabuma sajūtu (piem., par ko saldu).
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
garšot Izraisīt patīkamu garšas sajūtu; būt tādam, ko labprāt ēd vai dzer.
patikt Izraisīt patiku (pret kādu, ko, arī pret sevi).
reibināt Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
aizrūcināt Izraisīt rūkšanu (ko iedarbinot); ierūcināt.
sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
konfliktēt Izraisīt, radīt konfliktu; būt konfliktsituācijā.
izvēlēt Izraudzīt no kāda kopuma vēlamo, arī piemērotāko.
izredzēt Izraudzīt, uzskatīt par vislabāko (salīdzinājumā ar citiem).
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
izvēlēties Izraudzīties lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izvēlēties Izraudzīties, atrast no dažādiem variantiem (ko piemērotu, atbilstošu).
izkārtot Izrīkot (cilvēkus); norīkot (darbā).
dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
šefot Izrīkot, komandēt.
izdarīties Izrīkoties; uzvesties.
iztīt Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
izdzīvoties Izrotaļāties (ar ko).
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
aizkomandēt Izsakot komandu, pavēli, aizsūtīt.
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
lai pērkons mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai zibens mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai pērkons mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai zibens mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
Dieva zīmes! izsaucas par ko ļoti pārsteidzošu.
Kur tas dzirdēts! izsaucas, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu).
Lika (drusku) pagaidīt! izsaucas, paužot, ka nedarīs to, ko (kāds) gaida, vēlas, pavēl.
Kad tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
Kaut tu izčibētu! izsaucas, pēkšņi atklājot ko nepatīkamu.
bravo Izsauciens, ar ko pauž atzinību, sajūsmu.
Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
izsaukt pie tāfeles izsaukt (skolēnu) klases priekšā.
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku), to nonāvējot.
sasijāt Izsijāt (ko) lielākā daudzumā; izsijāt (lielāku daudzumu kā).
kārtot (vecus) rēķinus izskaidroties, izrēķināties (ar kādu par ko).
izpušķot Izskaistināt (piem., daiļdarbu) ar ko izdomātu, nepatiesu u. tml.
lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
izrakties Izskatīt (ko) lielākā daudzumā; izskatīt lielāku (kā) daudzumu.
revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
izravēt Izskaust (ko nevēlamu).
pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
izslaistīties Izslinkoties.
nosmēķēt Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
nopīpēt Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
izdalīt Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko).
uztūkt Izspīlēties (par ko, piemēram, piebāztu).
iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
eksponēt Izstādīt (ko) izstādē, muzejā.
izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
galerija Izstādīto mākslas darbu kopums.
izmaisīt Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
šķiest Izstarot (ko) vienlaikus uz vairākām pusēm.
kvēlot Izstarot sarkanu gaismu (piem., par ko stipri sakarsētu); degt (parasti bez liesmām), izstarojot sarkanu gaismu.
gailēt Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
izstrāvot Izstarot, izplatīt (ko).
novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
pārstiept Izstiepjot garumā, pārvirzīt (pāri kam, pār ko, no vienas vietas uz otru).
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
pārvalks Izstrādājums, ko pārvelk pāri (kam), lai (to) pasargātu no netīrumiem.
saprojektēt Izstrādāt (kā) projektu; izprojektēt (ko lielākā daudzumā).
sastrēbt Izstrēbt (ko).
bārstīties Izšķērdīgi bērt, bārstīt (ko).
bārstīties Izšķērdīgi, nevērīgi rīkoties (ar ko); šķiesties.
pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
izdibināt Iztaujājot, novērojot, savācot ziņas u. tml., uzzināt, noskaidrot (ko).
izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
notaustīt Iztaustīt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu), lai ko pārbaudītu, konstatētu.
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
komandēt Izteikt komandu.
izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
sarāt Izteikt nopēlumu, nosodījumu (par ko); sabārt (par ko).
piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
nosacīt Izteikt rīkojumu, norādīt.
noteikt Izteikt rīkojumu, norādīt.
pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
izgvelzt Izteikt; arī izpļāpāt (ko).
atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
doma Iztēlē, fantāzijā; nepasakot skaļi, klusībā.
sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
sasapņoties Iztēloties, iztēlē radīt (ko).
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
iztuntuļot Iztīt (ko satuntuļotu).
izvīstīt Iztīt (ko vairākās kārtās ietītu).
iztīstīt Iztīt (ko vairākkārt ietītu).
izsviest Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā).
izmest Iztukšot (ko).
pravietot Iztulkot un sludināt Dieva gribu.
attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
pazemojums Izturēšanās, rīcība, kas nonicina, pazemo (kādu); emocionāls stāvoklis, ko izraisa šāda izturēšanās, rīcība.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
nicināt Izturēties (pret ko) ar necieņu, noliegt (kā) vērtību.
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
tiranizēt Izturēties pret citiem nežēlīgi, despotiski, varmācīgi uzspiežot savu gribu, mokot (tos).
no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
smīnēt Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
likt sevi manīt Izturēties, rīkoties tā, ka piesaista (citu) uzmanību.
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka saglabājas (vēlamais psihiskais vai fizioloģiskais stāvoklis).
saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
vistra Izturīga viskozes šķiedra; audums, izstrādājums no šīs šķiedras.
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
izvārīties Iztvaikojot (kam), kļūt tukšam (par trauku).
transpirēt Iztvaikot (par šķidrumu augos, to daļās).
nožūt Iztvaikot, izgarot (no kā virsmas).
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
izmest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu, nelietojamu).
izsviest Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu); izmest.
izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
uzcelt Izveidot (ko sabiedrībā).
uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
paplatināt Izveidot (ko) platāku.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
taisīt Izveidot (ko).
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu).
likt uzsvaru Izvēlēties par galveno, būtisko (kā, piem., darbības, parādības) pazīmi, īpatnību.
likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
vilkt lozi izvēlēties un ņemt lozi (no ložu kopuma).
izvilkt Izvēlēties un paņemt (ko) no vairākiem.
iet pa mazākās pretestības ceļu izvēlēties vieglāko darbības, rīcības veidu.
pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
caurauklot Izvērt auklas caur (ko).
pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
iziet Izvest (uz kurieni, cauri kam, caur ko).
izvadīt Izvest, panākt, ka iziet (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
izvazāt Izvietojot dažādās vietās, arī piesavinoties, likvidēt (kādu kopumu, krājumu u. tml.).
izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
izklāt Izvietot, izlikt (ko citu pie cita vai izklaidus).
pozicionēt Izvietot, novietot (ko) atbilstošā, piemērotā pozīcijā.
izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
izlaist Izvirzīt (ko) cauri (kam), caur (ko).
izcelt Izvirzīt kā svarīgāko vai galveno, padarot labāk uztveramu.
izcelt Izvirzīt uzmanības centrā (ko nozīmīgu, izcilu).
izbraukt Izvirzīt, piem., roku, pirkstus (cauri kam, caur ko).
izbūve Izvirzīta (piem., celtnes, konstrukcijas) daļa.
izpaunoties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
izdurties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par ko smailu, asu.
iziet Izvirzīties, izspiesties (cauri kam, caur ko).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
izčiept Izzagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība).
spert soli Izzināt ko vairāk.
iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt, dabūt zināt, saņemt (piem., ziņas).
zināšana Izziņas rezultāts, arī sistematizēts ziņu kopums (piem., kādā nozarē).
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
uzskats Izziņas, zinātniskās pētniecības ceļā gūta atziņa, secinājums (par konkrētu parādību dabā vai sabiedrībā).
iznerrot Izzobot, izjokot, arī izmuļķot.
sažaut Izžaut (ko) lielākā daudzumā; izžaut (kā lielāku daudzumu).
tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
drogas Izžāvēti vai žāvēšanai paredzēti augi vai to daļas, ko izmanto ārstniecībā.
sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
izjāt Jāšus izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
nojaukt Jaucot (ko nost), noārdīt, likvidēt.
iejaukt Jaucot, samaisot (ko ar šķidru vielu), sagatavot lietošanai.
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
miksēt Jaukt kopā; apvienot.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
mistrājs Jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
jaunatne Jaunā paaudze, jauniešu kopums.
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs Latvijas armijā.
bērnu sile jaunākā vecuma bērnu grupiņa pirmsskolas izglītības iestādē.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
kaprālis Jaunāko komandieru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
lejupējie radinieki jaunāko paaudžu radinieki.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
paauga Jauno kociņu kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagiem.
dēsts Jauns augs, ko speciāli audzē pārstādīšanai citā vietā.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
kolekcija Jaunu apģērbu kopums.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
Kas vainas? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
Kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
ko (tev, jums, viņam) vajag jautā, lai uzzinātu, kādēļ (kāds) ir atnācis, ko vēlas u. tml.
Kas jauns? jautā, vēloties uzzināt jaunākos notikumus, jaunākos faktus.
apjautāties Jautājot izrādīt interesi (par ko), izzināt, noskaidrot.
lieta Jautājums (piem., pārrunās); būtība, kodols.
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
robežjautājums Jautājums, ko var pētīt divas nozares.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus).
daļa Jebkura no vienībām, sastāvdaļām, kas rodas, sadalot veselo vai kādu kopumu, daudzumu.
saule Jebkura zvaigzne kosmosā.
birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
kaitināt Jokojot, viegli izzobojot ķircināt (kādu).
dzīt velnu jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
dzīt jokus jokot, jokoties, arī muļķot kādu.
plēst jokus jokot, jokoties.
jokoties Jokot; jokot vienam otru.
ampelēties Jokoties, draiskoties.
ķiķināties Jokoties, ķircināties.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
melnā josta josta melnā krāsā, ko piešķir augstākās kvalifikācijas (džudo, karatē) sportistiem.
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
čukurs Jumta plakņu savienojuma vieta; kore.
šindelis Jumta segmateriāls – neliela koka (mūsdienās – bitumena) plāksnīte.
jumstiņš Jumta segmateriāls – neliela, plāna koka plāksnīte.
pergamīns Jumta seguma materiāls, ko iegūst, jumta kartonu piesūcinot ar sakarsētu naftas bitumu.
pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
Eiropa Jupitera pavadonis, ko 1610. gadā atklāja G. Galilejs.
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
jūras kāposti jūras brūnaļģes laminārijas, ko lieto uzturā un medicīnā.
lagūna Jūras daļa, kas atrodas starp koraļļu rifu un krastu vai atola vidū.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta un ir visu valstu kopējā rīcībā.
planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
grenadieris Jūras zivs ar lielu galvu un garu, konusveida asti.
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
bankrots Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
rīcība Juridisko tiesību realizācija.
pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko).
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
fanot Just līdzi (kam), atbalstīt kādu (ko); aizrauties.
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
interesēties Just, izrādīt interesi (par ko); pievērst uzmanību (kam).
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
būt savā elementā justies brīvi, labi, atraisīties, atrodoties sev piemērotā vidē, darot ko savai būtībai, spējām atbilstošu.
lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
kulons Juvelierizstrādājums, ko iekar ķēdītē, metāla stīpā u. tml. un nēsā ap kaklu.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
piekabināt Kabinot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt).
oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
pa vidu kādā kopumā, grupā, vidē (arī norisē) būt, darboties (arī jaukties, traucēt).
pamatfonds Kāda kopuma, krājuma nozīmīgākā, galvenā daļa.
melodika Kāda laikmeta, žanra, komponista raksturīgāko melodiju kopums.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
kombinācija Kāda mērķa sasniegšanai izplānots darbību vai paņēmienu kopums.
riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
emigrācija Kādā valstī dzīvojošu emigrantu kopums.
puse Kāda veseluma, kopuma daļa.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, arī nepatiesu.
nominācija Kādas balvas, goda nosaukuma u. tml. pretendentu nosaukšana; šīs balvas, goda nosaukuma u. tml. konkrētā kategorija.
piederīgais Kādas cilvēku kopas loceklis.
ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
skaitlis Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzumu konstatēšanai.
pamatkurss Kādas nozares nozīmīgākā satura, arī būtiskāko prasmju un zināšanu izklāsts.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
nobīde Kādas sistēmas daļu, elementu novirze (attiecībā pret ko).
diaspora Kādas tautas pārstāvju kopums, kas dzīvo ārpus etniskās dzimtenes.
topogrāfija Kādas teritorijas ģeogrāfisko pazīmju kopums.
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
kolonizācija Kādas valsts vai teritorijas varmācīga pārvēršana par koloniju.
dabasskats Kādas vietas (parasti ārpus pilsētas) kopskats; šāda kopskata atainojums mākslas darbā, fotogrāfijā.
pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
postulāts Kādas zinātniskas teorijas princips, atzinums, sākotnējs pieņēmums, kurš šās teorijas ietvaros nav pierādāms; arī aksioma.
kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
daļa Kāds daudzums no kopuma, no veselā.
dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
izomorfisms Kādu elementu kopas struktūras vienādība.
nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
pasēdēt Kādu laiku nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
nogrozīties Kādu laiku pabūt, atrasties (kur), parasti ko darot.
pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
palauzīt galvu kādu laiku sasprindzināti, neatlaidīgi gudrot, domāt (piem., lai ko atrisinātu).
pasēdēt Kādu laiku sēdēt, ieturot maltīti, iedzerot alkoholisku dzērienu u. tml.
palauzties Kādu laiku tielēties, liekulīgi (ko) noraidīt.
palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
aizvadīt Kādu laiku veikt (ko).
pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
pagrabs Kafejnīca, bārs u. tml., kas ir ierīkots pagrabstāvā.
kafijas galds kafija kopā ar, piem., dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem.
pupiņa Kafijas koka vai krūma sēkla; kakao koka sēkla.
erotika Kaila ķermeņa, juteklīgu attiecību attēlojums (literatūrā, mākslā); šādu darbu kopums.
sajūtu slieksnis kairinājums, kas rada tikko manāmu sajūtu.
sakaisīt Kaisīt (ko) – par vairākiem, daudziem.
izkaisīt Kaisot (ko sīku, smalku), pārklāt (ar to) kādu virsmu.
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
pārkaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (ar to) vai pārklāt (to kam).
nokaisīt Kaisot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
nokaisīt Kaisot (ko), pārklāt (ar to kādu virsmu).
piekaisīt Kaisot (ko), pārklāt (ar to lielā daudzumā ko).
nokaisīt Kaisot nobērt lejā, zemē (ko).
mest ēnu kaitēt reputācijai; kompromitēt.
plaucēt Kaitīgi iedarboties ar savu karstumu, ķīmisko sastāvu (par šķidrumu, tvaiku, arī par kodīgu vielu).
ģenētiskais slogs kaitīgu mutāciju kopums cilvēku populācijā.
kāpslis Kājām piestiprināmas āķveida skavas kāpšanai stabos, kokos.
pedikīrs Kāju nagu un pēdu kopšana un kosmētiska apstrāde.
pedikīrs Kāju, arī kāju nagu kopšanas speciālists.
piekakāt Kakājot piesmērēt (ko).
kakao pupiņas kakao koka sēklas.
jaunā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 1582. gadā.
vecā stila kalendārs kalendārs, ko sāka ieviest 46. gadā pirms mūsu ēras.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
istabenis Kalpone, kuras pienākums ir uzkopt istabas.
istabas meita kalpone, kuras pienākums ir uzkopt telpas; istabene.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
safrāns Kaltētas šā auga ziedu drīksnas, ko izmanto par garšvielu un pārtikas krāsvielu.
prezbiterisms Kalvinisma labējais novirziens, kas radās reformācijas laikā Lielbritānijā 16. gs.; šī novirziena reliģiskā mācība, dogmu kopums.
sakalt Kaļot izgatavot (ko) lielākā daudzumā; kaļot izgatavot (kā lielāku daudzumu).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) papildus klāt.
kamerkoncerts Kamermūzikas koncerts.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
nokampt Kampjot dabūt, iegūt (ko).
kapa kopa kapa kopiņa.
nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
izkāpt Kāpjot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko); kāpjot nokļūt (kur).
pārkāpt Kāpjot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
kara ziņotājs kara korespondents, frontes žurnālists.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
konstebls Karaliskās pils vai cietokšņa komandants (Lielbritānijā).
junkurs Karaskolas audzēknis (piem., cariskajā Krievijā).
kursants Karaskolas audzēknis; jūrskolas audzēknis.
kadets Karaskolas vai jūrskolas audzēknis.
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums.
karavadonis Karaspēka vadītājs (piem., karagājienos); bruņoto spēku komandieris.
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
karavīra kaujas ietērps karavīra apģērba, individuālo ieroču un ekipējuma komplekts.
karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
raitnieks Karavīrs, kas nodod tālāk komandiera vai štāba pavēles un ziņojumus, kā arī izpilda citus dienesta uzdevumus.
veterāns Karavīrs, kas piedalījies karā vai ilgi dienējis bruņotajos spēkos.
izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
krist Kāri, arī badīgi, sākt ēst (ko).
nokarināt Karinot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
izkarot Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
nokārt Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
izkārpīt Kārpot (zemi, sniegu), izdabūt (ko).
atkārpīt Kārpot dabūt nost (lai ko atsegtu).
izkārpīt Kārpot izveidot (ko).
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
koksēt Karsējot bez gaisa pieplūdes, pārstrādāt (parasti akmeņogles) koksā.
vārīt Karsēt (ko) tā, ka (no tā) rodas vēlamais produkts.
destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
nokarsēt Karsēt un beigt karsēt (ko).
punšs Karsts vai auksts alkoholisks dzēriens, ko gatavo no ruma, degvīna, augļu vai ogu sulām, cukura, garšvielām un ūdens vai tējas.
kvēle Karstums, svelme, ko rada saule.
bakterioloģiskais karš karš, kurā lieto bakterioloģiskos ieročus.
atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
kodolkarš Karš, kurā tiek lietoti kodolieroči; atomkarš.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
sakārst Kāršot sagatavot (vilnu, kokvilnu u. tml.) lielākā daudzumā; kāršot sagatavot (vilnas, kokvilnas u. tml. lielāku daudzumu).
stiķis Kāršu spēlē – vienā sitienā iegūtais kāršu kopums.
reize Kārta, rinda (ko darīt).
pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
perfokarte Karte, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
procedūra Kārtība, kādā veic secīgas darbības; secīgu darbību kopums.
anarhists Kārtības noliedzējs, stihiskuma, patvaļas sludinātājs; cilvēks, kas rīkojas patvaļīgi.
pārkārtot Kārtot (ko) vēlreiz, mainot secību, izvietojumu u. tml.
kravāt Kārtot (piem., somu, portfeli), liekot ko iekšā.
krāmēt Kārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko.
darvas muca kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
pūdele Kārts, kuras galā piestiprināta muca, kas pildīta ar malku, ko dedzina Jāņos.
pleijeris Kasešu, kompaktdisku atskaņošanas ierīce.
videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot atdalīt (parasti ko sīku).
iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
sakasīt Kasot savirzīt (ko kādā kopumā).
atkasīt Kasot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokasīt Kasot, skrāpējot (ko) nost, notīrīt.
nokasīt Kasot, skrāpējot likvidēt (ko).
čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
atkašņāt Kašņājot, kārpot (ko nost), atsegt.
nokāst Kāšot atdalīt (ko) nost, nolejot novārījumu, sūkalas u. tml.
kodolziema Katastrofālas klimatiskas pārmaiņas uz Zemes ar ievērojamu temperatūras pazemināšanos, ko var izraisīt kodolsprādzieni, kodolkarš, sadursme ar asteroīdu u. tml.
protestēt Kategoriski iebilst (pret ko ).
protests Kategorisks iebildums (pret ko).
monstrance Katoļu baznīcā – grezns trauks ar dievmaizi (hostiju), ko dievkalpojumos vai procesijās parāda ticīgajiem un godina.
krusta kari katoļu baznīcas rīkotie karagājieni pret neticīgajiem 11.–13. gs.
monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
loceklis Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
nokaukt Kaucot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), pār (ko), pāri (kam).
koksagīzs Kaučukaugs, ko 20. gs. 30.–60. gados plaši kultivēja PSRS kaučuka ražošanai [Taraxacum kok – saghyz].
tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
izkaulēt Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
osteoporoze Kaulu atrofija, tajos pakāpeniski samazinoties kalcija sāļu un organisko vielu daudzumam.
piekausēt Kausējot (ko), piepildīt (ar to ko).
atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
sakausēt Kausējot iegūt (ko) lielākā daudzumā; kausējot iegūt (kā lielāku daudzumu).
apašs Kauslis, huligāns (sākotnēji Parīzes ielās).
mākonis Kaut kā nepatīkama, draudīga liels kopums.
kādreiz Kaut kad nākotnē.
inscenēt Kaut ko sarīkot, notēlot, lai ar savu izturēšanos, rīcību maldinātu.
ko nebūt kaut ko.
plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piem., aiz drēbēm, matiem).
vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
turēt Kavēt (kādu), neļaut (kādam) doties prom; neļaut (kādam) brīvi rīkoties.
atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
stiept laiku kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
karakuls Kažokāda ar sīkām sprogām, ko iegūst no karakuljēru ādas; karakulāda.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
krūka Keramikas pudele (alkoholiskajam dzērienam).
kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
kinokomēdija Kinofilma ar komisku saturu.
kostīmfilma Kinofilma, kurā liela vērība veltīta vēsturiski precīziem, krāšņiem kostīmiem, interjeram.
kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
kinorepertuārs Kinofilmu kopums, ko rāda kinoteātrī vai kinoteātros (kādā laikposmā).
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
kinorūpniecība Kinoražošana, ietverot arī kinotehnikas un kinolenšu ražošanu, uzņemto kinofilmu kopēšanu u. tml.
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka aizsedz.
saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
pārklāt Klājot (ko), pārsegt (ar to kādu virsmu); pārsegt (ko) pāri (kam), pār (ko).
izklāt Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
noklāt Klājot novietot (ko) zemē (kur, uz kā u. tml.).
nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
klases darbs Klases kā kolektīva veikts darbs.
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums.
pakot Klāt (ko) ar kādu materiālu (piem., lai siltinātu).
pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
ēnot Klāt kosmētisko krāsu.
tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
krāsot Klāt, piesūcināt (ko) ar krāsu (3).
auditorija Klausītāju kopums (piem., lekcijā).
klausīties ar vienu ausi klausīties pavirši, piem., darot vai domājot ko citu.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
noklausīties Klausoties uztvert ar dzirdi (ko runātu, atskaņotu u. tml.).
saklaušināt Klaušinot uzzināt (ko).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
klavierliteratūra Klavierēm komponēti skaņdarbi (nošu rakstā).
klaviermūzika Klavierēm komponēti skaņdarbi.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
klavierkoncerts Klaviermūzikas koncerts.
klavierskolotājs Klavierspēles skolotājs.
klavierpavadījums Klavieru pavadījums (dziedātājam, korim, solo instrumentam).
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
atkrēpot Klepojot izvadīt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām); panākt, ka klepojot izdalās krēpas.
dziļš klepus klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
pārklibot Klibojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
gaiņāt Kliedēt (piem., miglu, mākoņus).
nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
pārskaitījums Klienta dots uzdevums bankai pārskaitīt naudas summu uz kādu kontu; šāda uzdevuma izpildījums.
klientūra Klientu kopums.
pārklupt Klupšus, klūpot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
trausls Klusināts, liegs (par skaņu); nepiesātināts (par krāsu, gaismu); ātri gaistošs, arī tikko sajūtams (par smaržu).
pavārgs Kluss, tikko sadzirdams.
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
pārskatīšanās Kļūdīšanās (pārskatoties, noturot ko par citu u. tml.).
šaut greizi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
šaut šķībi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
nošaut greizi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
nošaut šķībi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
samainīt Kļūdoties uzskatīt (ko) par citu; kļūdoties paņemt vai iedot (kā) vietā ko citu.
korektūra Kļūdu konstatēšana un labošana tipogrāfiska salikuma novilkumā; šādam darbam paredzēts novilkums.
paspēlēt Kļūstot par zaudētāju, pazaudēt (ko).
pietuvoties Kļūt (kam) tuvākam, (ko) izprotošākam.
saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (par psihisku stāvokli).
slīgt alkoholismā kļūt atkarīgam no alkohola lietošanas.
nobažīties Kļūt bažīgam, noraizēties (par ko).
mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
sabrūnēt Kļūt brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
saaugt Kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko).
sacietēt Kļūt cietam, grūti sakožamam.
izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
dzeltēt Kļūt dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
panīkt Kļūt ekonomiski vājam.
cietēt Kļūt grūti sakožamam.
sabiezēt Kļūt intensīvam, spēcīgākam (parasti par ko negatīvu).
karst Kļūt karstam (piem., par ko mitru krāvumā).
korumpēties Kļūt korumpētam; ļauties korupcijai.
palielināties Kļūt lielākam, pieaugt (par kā skaitlisko vērtību).
palielināties Kļūt lielākam, tikt palielinātam (par kāda kopuma sastāvdaļu skaitu).
mākties Kļūt mākoņainam; kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas.
bankrotēt Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
klīst Kļūt mazāk koncentrētam, blīvam; samazināties.
atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu).
zaudēt spēku kļūt nederīgam (par dokumentiem, rīkojumiem u. tml.).
izzust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
zust Kļūt nesaskatāmam (attālinoties, arī nonākot tumsā, miglā u. tml.).
iestāties Kļūt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
pievienoties Kļūt par dalībnieku (kopīgas darbības veikšanai).
pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
atklāties Kļūt redzamam (piem., ko noņemot, kam atvirzoties); kļūt redzamam, nonākot (kur).
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
novecot Kļūt tādam, ko attiecīgā laikposma valodā vairs nelieto.
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas (parasti psihiska) aktivitāte, koncentrēšanās (par seju, acīm u. tml.).
svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas lieli, tumši mākoņi; kļūt lieliem, tumšiem (par mākoņiem).
nobrūnēt Kļūt tumšam, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
sastingt Kļūt uzmanīgam, koncentrētam, arī klusam.
(sa)spicēt ausis kļūt uzmanīgam, sasprindzināti klausīties, lai ko uzzinātu.
atslābt Kļūt vaļīgākam, vaļīgam (par ko savilktu).
zilēt Kļūt zilam (mainot savu sākotnējo krāsu).
nākt gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenīgam, zaudējot sākotnējo (parasti balto) krāsu.
sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piem., par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
paknakšķināt Knakšķinot ieēst (ko).
briļļu čūska kobra.
smaržu kociņi kociņi, kuriem pievienotas smaržīgas eļļas; smaržkociņi.
iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
sakodīt Kodot sasmalcināt; sakošļāt.
pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
materiāla elastības modulis koeficients, kas raksturo materiāla pretestību.
teīns Kofeīns, ko satur tēja.
stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
zārds Koka konstrukcija (siena, labības u. tml.) žāvēšanai uz lauka; šāda konstrukcija kopā ar tajā sakrauto sienu, labību u. tml.
sakārnis Koka saknes liels gabals; koka sakne kopā ar celmu.
aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
spraudiņš Koka, plastmasas u. tml. neliels irbulītis, kuru iesprauž mazās uzkodās.
rāmis Koka, plastmasas vai metāla konstrukcija, kurā iestiprina (piem., loga) rūtis.
kola Kokakola.
gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
mistraudze Kokaudze, kurā aug divas vai vairākas koku sugas.
koku audzētava kokaudzētava.
māteskoks Kokaugs, ko izmanto par mātesaugu.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
bērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., bērzi, alkšņi, lazdas, skābarži.
pabērzu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst, piem., pabērzs, krūklis.
malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
arborists Kokkopis.
papīrmalka Kokmateriāli, ko izmanto papīra ražošanai.
stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (piem., šahtās, ejās).
klucītis Kokmateriāls – tēsts, skaldīts neliels koka gabals.
zāģmateriāls Kokmateriāls, ko iegūst, gaterī sazāģējot zāģbaļķus to šķiedru garenvirzienā.
kokšķiedras plātnes kokmateriāls, ko izgatavo, presējot koksnes masu ar sintētiskiem sveķiem u. c. piedevām.
koku pludināšana kokmateriālu transportēšana pa ūdensceļiem.
kokosrieksts Kokospalmas auglis.
lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
maigles Koks, koka zars ar diviem žuburiem vai iešķeltu galu (piem., vēžu, čūsku ķeršanai).
bišu koks koks, kurā ir bišu dore.
lietaskoks Koks, no kura var iegūt šādus kokmateriālus.
krāja Koksnes daudzums augošos kokos.
gadskārta Koksnes pieauguma josla viena veģetācijas perioda laikā; gadu gredzens (koka vai krūma stumbrā).
kokogle Koksnes sausās pārtvaices produkts – pārogļojusies koksne, ko iegūst, karsējot koksni bez gaisa pieejas.
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksne, ko izmanto, piem., grīdas segumam.
mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
kokgriezums Koktēlniecības veids – griezums kokā; šāda veida darbs – skulptūra, ornaments, priekšmets.
meža darbi koku gāšana, kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
arborētums Koku un krūmu kolekcija.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
kolektīvā saimniecība kolhozs.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
cukurslimības koma koma, ko izraisa insulīna trūkums.
diabētiskā koma koma, ko izraisa insulīna trūkums.
urēmiskā koma koma, ko izraisa nieru bojājums.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
saspēles vadītājs komandas sportists, kurš nosaka un vada saspēli.
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
basketbols Komandu sporta spēle ar bumbu, ko viena komanda met otras grozā, par katru iemetienu saņemdama punktus.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
piekombinēt Kombinējot pievienot, pielikt (ko kam klāt).
valokordīns Kombinēts medikaments, ko lieto pret stenokardiju, zarnu spazmām, kā arī hipertoniskās slimības ārstēšanā.
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
raksturkomēdija Komēdija, kuras pamatā ir dažādu raksturu, atsevišķu tipāžu komika.
joku luga komēdija.
komentētājs Komentāru sastādītājs, komentāru autors.
kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
apakškomisija Komisija, kas pakļauta kādai augstākai, atbildīgākai komisijai.
mandātu komisija komisija, kas pārbauda deputātu, delegātu u. tml. pilnvaras.
muzikālā komēdija komiska rakstura skatuves darbs ar mūziku, koriem, solo dziedājumiem un dejām; operete.
komsorgs Komjaunatnes darba organizators; komjaunatnes pirmorganizācijas vadītājs.
spraits Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens ar laima un citrona garšu; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
fanta Kompānijā "Coca-Cola" ražots gāzēts bezalkoholisks dzēriens; šā dzēriena tirdzniecības nosaukums.
Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piem., priekšmetus).
staru slimība komplicēta, jonizējošā starojuma iedarbības izraisīta visa organisma slimība.
uzkomponēt Komponēt un pabeigt komponēt.
diskogrāfija Komponista vai izpildītāja skaņuplašu (kompaktdisku u. tml.) saraksts vai katalogs.
nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt.
turbokompresors Kompresors, ko piedzen turbīna.
zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
25. marts komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
Parīzes Komūna komunistiska valdība, kas 1871. gadā dažus mēnešus pastāvēja Parīzē.
komjaunietis Komunistiskās jaunatnes savienības (komjaunatnes) biedrs.
boļševiks Komunistiskās partijas biedrs (no 1918. gada); komunists.
komunists Komunistiskās partijas biedrs; komunisma ideju piekritējs un paudējs.
ceka Komunistiskās partijas centrālā komiteja (Padomju Savienībā).
kara komisārs Komunistiskās partijas pilnvarotais PSRS bruņotajos spēkos (no 1918.–1942. gadam).
gruporgs Komunistiskās partijas, komjaunatnes organizācijas u. tml. grupas organizators; tās vadītājs (bij. Padomju Savienībā).
nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā) apkopojums.
esence Koncentrēts šķīdums, ko pirms lietošanas (parasti) atšķaida.
tējas stiprums koncentrēts tējas uzlējums, ko izmanto tējas dzēriena gatavošanai, atšķaidot (to) ar verdošu ūdeni.
aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
funkcionālisms Koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko lietojumu.
koncertalbums Koncerta ieraksts albumā (piem., kompaktdiskā) ar vienu nosaukumu.
koncerttūre Koncertbrauciens, koncertceļojums.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā).
smailā kondiloma kondiloma, ko ierosina vīrusi.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
cukurgailītis Konditorejas izstrādājums – uz kociņa uzsprausta karamele, kas pēc formas atgādina gaili.
virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
košļājamā gumija konditorejas izstrādājums no staipīgas masas ilgstošai košļāšanai.
šokolāde Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no kakao pupiņām, cukura, aromātiskām vielām.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
karamele Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot cukura šķīduma un cietes sīrupa maisījumu.
zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
sesija Konferences, kongresa u. tml. darba kārtības daļa.
piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
eksogēnā konkurence konkurence starp dažādām populācijām vai sugām.
endogēnā konkurence konkurence starp vienas populācijas indivīdiem.
izturēt konkursu konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
fotokonkurss Konkurss par labāko foto darbu.
radiokonkurss Konkurss, ko organizē radiodarbinieki un ko pārraida pa radio kādā raidījumā.
konservatīvs Konservatīvās partijas biedrs; politiķis ar konservatīviem uzskatiem; labējais.
piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
vērtēt Konstatēt (kā materiālo, skaitlisko vērtību).
sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (kādā vietā, vidē).
uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā).
vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
uzkonstruēt Konstruēt un pabeigt konstruēt.
pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
satvars Konstrukcija, kas sastiprina, savieno (ko).
jumts Konstrukcija, kas sedz (celtni) no augšas; šīs konstrukcijas segums.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
tramvaja stanga kontaktstienis, kas savieno tramvaju ar elektrisko vadu.
trolejbusa stanga kontaktstienis, kas savieno trolejbusu ar elektrisko vadu.
kontaktvads Kontakttīkla elastīgais vads, gar kuru slīd kontaktstieņa galviņa.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
pārkontrolēt Kontrolējot pārbaudīt (daudzus vai visus); pārbaudīt (ko).
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
norēķinu konts konts bankā, no kura var veikt dažādus maksājumus.
kontūrzīmulis Kontūrkrāsas zīmulis, kas paredzēts (piem., acs) kontūru iezīmēšanai.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
konvencionālā muita konvencijas muita.
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara.
cauri Kopā ar ko, to pārspējot.
E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
pavisam Kopā, kopumā, kopskaitā.
līdz ar kopā, reizē ar (ko).
zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpas.
roku rokā kopā, vienoti.
pie sievas sāniem kopdzīvē ar sievu.
lietderīgā platība kopējā (mājas, dzīvokļa) platība.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
kopaina Kopējā, vispārējā aina; kopskats.
kopvērtējums Kopējais, apkopojošais vērtējums.
kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
kopskats Kopējs apskats, aplūkojums; vispārējs pārskats.
brāļu kaps kopējs kaps, piem., karavīriem.
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm.
uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
kubriks Kopīga guļamtelpa kuģa komandai.
ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
uz vienu roku kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
kopistisks Kopīgs, kopējs.
kopēji lietojamas telpas koplietošanas telpas.
internāts Kopmītne, telpas dzīvošanai skolas audzēkņiem.
simfonija Kopskaņa, atsevišķu detaļu savstarpēja saskaņa, šīs kopskaņas izpausme.
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
to starpā kopuma, grupas sastāvā.
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido cilvēki, dzīvnieki).
visā visumā kopumā, vispār.
kopsumma Kopumā; kopā vērtējot.
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
pakete Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
kormeistars Kora diriģents, vadītājs (muzikālajā teātrī); kora diriģenta palīgs.
Dziesmu svētki kora dziedāšanas svētki ar daudzu koru piedalīšanos.
šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
kordiriģents Korim rakstīta skaņdarba muzikālais iestudētājs un atskaņojuma vadītājs; kora diriģents.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
jauktais koris koris, kurā ir vīriešu un sieviešu balsu grupas.
korķu viļķis korķviļķis.
grācija Korsete kopā ar krūšturi.
kočiņš Kortelītis; neliels (stipra) alkoholiskā dzēriena daudzums.
dziesmu karš koru sacensības dziesmu svētkos.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
krēms Kosmētiska ziede (ādas kopšanai vai aizsargāšanai).
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
kosmosa raķete kosmiskā raķete.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar skraukšķošu troksni.
kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
gremot Košļājot smalcināt, ēst; arī košļāt, zelēt (ko).
zālainie spraudeņi košumkrūmu un ziemciešu pavairošanai izmantojami nepārkoksnējušies spraudeņi.
atkost Kožot atdalīt; nokost.
pārkost Kožot ievainot (ko); radīt bojājumu.
apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
piekost Kožot pieēst (ko) klāt.
sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
piekrāties Krājoties tikt piepildītam, aizņemtam (ar ko).
nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
izkrāpt Krāpjoties iegūt (ko no kāda).
papildkrāsa Krāsa (brūna, oranža, zaļa vai violeta), ko iegūst, sajaucot divas pamatkrāsas.
kontrastkrāsa Krāsa, kas kopā ar citu krāsu rada kontrastu.
pamatkrāsa Krāsa, kas piemīt (kā) lielākajai daļai vai (kas) klāj kādas virsmas lielāko daļu.
krāsojums Krāsa, krāsu kopums (piem., dzīvniekam).
zīmoglaka Krāsaina, viegli kūstoša un gaisā ātri sacietējoša viela (izmanto, piem., pasta pārvedumu aizzīmogošanai, pudeļu aizlakošanai).
krāsa Krāsains (piem., valsts, organizācijas, sportistu komandas) simbols.
konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
nokrāsot Krāsojot pārklāt vai piesūcināt (ko) ar krāsu vai krāsvielu.
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
palete Krāsu kopums, kombinācija.
krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija.
krāsojums Krāsu tonis vai vairāku toņu kombinācija, kas rodas, ja ko krāso.
kolorīts Krāsu, krāsu toņu kopums (mākslas darbā); dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids.
koloristika Krāsu, krāsu toņu kopums.
pigments Krāsviela, kas nešķīst ūdenī un šķīdinātājos, un ko izmanto krāsošanai, krāsu izgatavošanai.
lakmuss Krāsviela, ko iegūst no dažiem augiem (ķērpjiem) un ko laboratorijās izmanto par indikatoru.
dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
ciklamena Krāšņumaugs ar sarkanīgiem, rozā vai baltiem ziediem, ko parasti audzē puķupodos; Alpu vijolīte.
glabāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
krāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
pakratīt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
papurināt galvu kratot galvu, izpaust (ko), noraidīt (ko), nepievienoties (kam).
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
nokraut Kraujot (ko virsū), pārklāt (visu virsmu vai tās lielāko daļu).
sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
izkraut Kraujot izlikt ārā, novietot (ko).
izkraut Kraujot iztukšot (ko).
aizkraut Kraujot, novietojot (ko lielākā daudzumā), aizņemt, aizpildīt (kādu vietu).
apkraut Kraujot, novietojot (ko virsū), aizņemt (visu virsmu vai lielāko daļu no tās).
nokraukšķināt Kraukšķinot apēst, noēst (ko).
lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
izkravāt Kravājot iztukšot (ko).
pārkravāt Kravājot pārlikt (ko citā vietā); pārkārtot.
piekravāt Kravājot piepildīt, aizņemt (ko).
trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
autokrava Kravas daudzums, ko var pārvadāt attiecīgā tipa automobilis.
krājaizdevu sabiedrība kredītiestāde, kas dibināta kooperatīvas sabiedrības formā un kas sniedz finanšu pakalpojumus saviem biedriem.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
sarkans Kreisu politisko uzskatu atbalstītājs.
gotiņa Krējuma konfekšu šķirne.
kafijas krējums krējums ar samērā nelielu piena tauku koncentrāciju.
lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
nozieguma sastāvs krimināllikumā ietverto pazīmju kopums, kas ļauj atzīt attiecīgo nodarījumu par noziegumu.
plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
piedauzīties Krist kārdināšanā, grēkot.
pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
septītās dienas adventisti kristīga konfesija, kas uzsver Kristus drīzu atkalatnākšanu un svin sabatu (septītā dienā pēc jūdu kalendāra, sestā – pēc daļā Rietumu pasaules lietotā kalendāra).
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
alfa kurss kristīgo draudžu rīkots nodarbību cikls, kas palīdz iepazīt kristīgās ticības pamatus.
pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa – dažādas formas ledus kristālu sakopojums.
pārkrist Krītot pārvirzīties (pāri kam, pār ko); krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
sakrist Krītot, arī gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, arī kur).
sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
kritums Krokojuma, lejupslīdes stāvoklis (piem., apģērbam).
žabo Krokots mežģīņu vai smalka auduma rotājums apģērba krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
klintene Krūms ar ovālām, tumši zaļām, spīdīgām lapām un sīkiem ziediem, ko plaši izmanto apstādījumos.
pabērzs Krūms vai koks ar ērkšķainiem zariem, sīkiem ziediem pušķos un augļiem – kauleņiem, ko izmanto ārstniecībā.
plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
rukola Krustziežu jeb kāpostu dzimtas viengadīgs augs, ko izmanto salātu pagatavošanai [Eruca sativa].
kserokopija Kserogrāfiski (kserogrāfijas tehnikā) iegūta kopija.
kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu, pret ko).
takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
bocmanis Kuģa vadības loceklis, kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa un apmāca matrožus.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
katamarāns Kuģis, jahta ar diviem paralēliem korpusiem, kurus saista kopējs klājs.
trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
atomkuģis Kuģis, ko darbina ar kodoldzinēju.
pārkuģot Kuģojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
palīgflote Kuģu kopums, kas palīdz nodrošināt citu kuģu darbību.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
sakņgrauzis Kukainis, kas grauž augu saknes; mizgrauzis, kas perinās skuju koku saknēs.
piekūkot Kūkojot izraisīt (ko).
piekūkot Kūkojot panākt, ka skaņas piepilda (ko).
izkūkot Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
nokūkot Kūkot un pārstāt kūkot (par dzeguzi).
nokulstīt Kulstīt un beigt kulstīt (ko).
iekultivēt Kultivējot iekopt.
sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
labība Kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
apakšaugs Kultūraugs, ko audzē vienā platībā ar virsaugu un kas parasti ražo pēc virsauga novākšanas.
virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
graudaugi Kultūraugu grupa, ko audzē graudu ieguvei.
kuļaparāts Kuļmašīnas vai kombaina daļa, kurā atdala graudus, sēklas no vārpām, skarām u. tml.
piekult Kuļot labību, piepildīt (ar graudiem ko).
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
šprote Kūpināta, eļļā konservēta neliela zivs (piem., brētliņa, maza reņģe).
piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
čemurs Kupla, blīvi saaugusi augu vai to daļu kopa; cers.
puduris Kupla, kopā saugusi krūmu grupa.
ziedkupena Kupls, bagātīgi ziedošs, sniega kupenai līdzīgs ziedu kopums.
sodrēji Kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts – melnu vielas daļiņu kopums; šo daļiņu nosēdumi uz krāšņu un katlu sildvirsmām, dūmejās, skursteņos u. tml.
fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
salmene Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kam ir spilgti ziedi, kuri arī sakaltuši saglabā dabisko krāsu un formu [Helichrysum bracteatum].
miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
melnsakne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar garu, cilindrisku, melnas krāsas sakni, ko lieto uzturā [Scorzonera hispanica].
knipis Kustība – vidējā, ceturtā pirksta vai rādītājpirksta gala strauja, spēcīga pārvilkšana īkšķa galam; troksnis, ko rada ar šādu kustību.
trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
ekumenisms Kustība par kristīgo konfesiju un baznīcu vienotību.
aizķert Kustībā skart (ko).
strīķēt Kustībā vairākkārt skart (ko).
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
trīties Kustībā, pārvietojoties skart ko tā, ka rodas berze.
berzties Kustībā, pārvietojoties, skart ko tā, ka rodas berze.
lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
ātrums Kustības īpašība, ko raksturo ar zināmā laika posmā noieto ceļu.
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
psihomotorika Kustību kopums, kuras izraisa psihiskie procesi.
plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
vira Kustīga savienojuma detaļa, ar ko piestiprina, piem., durvis, loga rāmi, vāku, lai tie varētu vērties.
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas iekaisuma gadījumā satver un iznīcina mikrobus.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (kā) liels kopums.
skudru pūznis kustīgu, rosīgu cilvēku kopums; arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.
svārstīt Kustināt šurp turp (piem., ko rokā saņemtu, arī ķermeņa daļu).
vēdināt Kustināt, virzīt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, arī kādu ķermeņa daļu, parasti roku).
kratīt Kustinot, purinot (ko), panākt, ka (kas) birst, krīt ārā, zemē u. tml.
iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
ielocīties Kustoties, lokoties kļūt lokanākam, mazāk izjust fiziskas grūtības.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
atsisties Kustoties, virzoties ar triecienu atdurties (pret ko).
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
skaitīšanas sistēma kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtojums pa vienībām tā, ka no katras zemākās vienības iegūst nākamo augstāko vienību.
izkvēpināt Kvēpinot (ko), ar dūmiem izdezinficēt.
izkvēpināt Kvēpinot, dūmojot izdzīt (ko).
stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
pārķemmēt Ķemmējot pārlikt (matus) pāri (kam), pār (ko).
saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
pieķēpāt Ķēpājot pierakstīt, piezīmēt (ko).
noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
bikini zona ķermeņa daļa, ko sedz bikini lejasdaļa.
miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
krūšu dobums ķermeņa dobums, ko norobežo krūškurvis.
virsma Ķermeņa robežpunktu kopa.
pamatstāja Ķermeņa stāvoklis, kādā cilvēks atrodas, stāvot ar taisnu augumu, kopā saliktām kājām un gar sāniem nolaistām rokām.
skaistumkopšana Ķermeņa, tā daļu (sejas, matu, nagu) kopšana, ievērojot higiēnas un kosmetoloģijas prasības.
pieķert Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieķert Ķerot iegūt (ko) papildus.
noķert Ķerot satvert (ko tādu, kas kustas, pārvietojas); notvert (1).
parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
neorganiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta neorganisko vielu īpašības un pārvērtības.
organiskā ķīmija ķīmijas nozare, kas pēta organisko vielu īpašības un pārvērtības.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kurā nodarbojas ar meža produktu ķīmisko īpašību izpēti un ķīmisko pārstrādi.
beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
pāriet Ķīmiskā reakcijā pārvērsties par ko citu.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
mākslīgā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no dabiskiem organiskiem savienojumiem (galvenokārt celulozes).
sintētiskā šķiedra ķīmiskā šķiedra, ko iegūst no sintētiskajiem savienojumiem.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
kodne Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodinātājs.
kodinātājs Ķīmiska viela, ar ko kodina; kodne.
ksenons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto īpašu spuldžu ražošanā [Xe].
hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
hroms Ķīmiskais elements – ciets, gaišs metāls, ko plaši lieto metāla izstrādājumu pārklāšanai [Cr].
zelts Ķīmiskais elements – dzeltens, spīdīgs, viegli kaļams cēlmetāls, ko plaši izmanto juvelierizstrādājumu izgatavošanai un kā preču vērtības mēru [Au].
niobijs Ķīmiskais elements – gaišpelēks, spīdīgs metāls, cietāks par dzelzi, mehāniski izturīgs, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā [Nb].
arsēns Ķīmiskais elements – indīgs pusmetāls zaļgani pelēcīgā krāsā, viela, ko izmanto medicīnā un tehnikā [As].
berilijs Ķīmiskais elements – ļoti viegls, ciets, gaiši pelēks metāls, ko izmanto sakausējumos, aviācijā [Be].
cirkonijs Ķīmiskais elements – metāls, ko lieto dažādos sakausējumos, lai uzlabotu to īpašības [Zr].
pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
kadmijs Ķīmiskais elements – mīksts, sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., viegli kūstošos sakausējumos, pretkorozijas pārklājumos, kodolreaktoru konstrukcijās [Cd].
mangāns Ķīmiskais elements – pelēcīgs, ciets, trausls metāls, ko izmanto krāsaino metālu sakausējumu, korozijizturīgo pārklājumu iegūšanai [Mn].
tehnēcijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, iegūts mākslīgi kodolreaktoros [Te].
urāns Ķīmiskais elements – smags, sudrabbalts radioaktīvs metāls, ko lieto par kodoldegvielas ražošanas izejvielu [U].
lantāns Ķīmiskais elements – sudrabaini balts metāls, ko izmanto, piem., sakausējumos, optiskajā rūpniecībā [La].
kālijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, ļoti mīksts ķīmiski aktīvs metāls, ko izmanto, piem., stikla, ziepju ražošanā [K].
niķelis Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, kuru izmanto karstumizturīgu un korozijizturīgu sakausējumu iegūšanā, metāla virsmu pārklāšanā u. tml. [Ni].
rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
rodijs Ķīmiskais elements – sudrabains, ciets, ķīmiski izturīgs platīna grupas metāls, ko izmanto pārklājumos vai sakausējumos ar citiem metāliem [Rh].
kobalts Ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls ar iesarkanu nokrāsu, ko izmanto sevišķi cietu termiski izturīgu sakausējumu radīšanai, metāla pārklājumos, emaljas, krāsu, stikla rūpniecībā u. tml. [Co].
neodīms Ķīmiskais elements – sudrabpelēks metāls, ko lieto stikla un porcelāna krāsošanai [Nd].
molibdēns Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, ciets metāls ar augstu kušanas temperatūru, ko izmanto izturīgu sakausējumu iegūšanai [Mo].
hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
fungicīdi Ķīmiskas vielas, ko lieto augu slimību ierosinātāju sēņu iznīcināšanai vai to attīstības kavēšanai.
izotopiskie indikatori ķīmiskas vielas, kurās daļa atomu aizvietoti ar to izotopiem, ko lieto, lai izpētītu dažādus procesus.
kušņi Ķīmiski aktīvas vielas, ko metināšanā, lodēšanā lieto virsmu attīrīšanai no oksīdiem un metinājuma šuves, lodējuma uzlabošanai.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums atommasas pieaugšanas secībā.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
cinks Ķīmisks elements – zilganbalts metāls, ar ko pārklāj dzelzs izstrādājumus, lieto sakausējumos, galvaniskajos elementos u. tml. [Zn].
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
balinātājs Ķīmisks līdzeklis, ko lieto balināšanai.
stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
vazektomija Ķirurģiska kontracepcijas metode – sēklas vadu ķirurģiska pārgriešana.
vasektomija Ķirurģiska operācija – sēklvada fiziska nobloķēšana vai pārgriešana kā pastāvīga kontracepcijas metode.
operācija Ķirurģisku darbību kopums (parasti ārstnieciskā nolūkā).
drakons Ķirzaka (Dienvidaustrumu Āzijā) ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku.
sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
dabiskā izlase labāk pielāgoto, veselīgāko īpatņu saglabāšanās un vājāko īpatņu skaita samazināšanās.
pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
hrestomātija Labāko literāro darbu vai to fragmentu krājums, arī zinātnisku darbu paraugu krājums (parasti skolas vajadzībām).
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piem., sportā).
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
sekta Labi organizēta, autoritāra un savrupa reliģiska kopa, kas var būt nošķīrusies no oficiālās baznīcas.
pārvaldīt Labi pārzināt un prast izmantot (ko).
tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
lāpīt Labot, remontēt (ko, piem., aizdarot caurumus tajā).
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
šķelmīgs Labsirdīgi draiskulīgs, mazliet nerātns, arī koķets.
pašlabums Labums (parasti materiāls), ko cilvēks iegūst savtīgos nolūkos.
pozitīvisms Labvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
sinodiskais periods laika intervāls, pēc kura atkārtojas planētas vai pavadoņa opozīcijas un konjunkcijas, kā arī fāzes.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
finanšu gads laika posms gada garumā, ko izmanto kā atskaites punktu finanšu norēķinos.
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
atomlaikmets Laikposms 20. gadsimtā, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
maksimumstunda Laiks, kad (kas) norisinās, darbojas ar vislielāko intensitāti.
pieejas laiks laiks, kas nepieciešams, lai iegūtu datus no (cietā diska, kompaktdiska u. tml.) atmiņas.
pareizs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
precīzs laiks laiks, ko nosaka pēc astronomiskiem novērojumiem un fiksē ar īpašiem pulksteņiem.
papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
pussabrukšana Laiks, kurā sabrūk puse no radioaktīvā elementa kodolu sākotnējā skaita.
svētlaime Laimes izjūta, ko izraisa kas svēts, arī ļoti ilgots, kārots; laimes augstākā pakāpe.
aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
ielūgt Laipni, lūguma formā uzaicināt (kādu) ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās).
lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
pārlaipot Laipojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
laiskot Laiskoties.
galvanizēt Laist (kam) cauri vāju elektrisko strāvu.
dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
pārlaistīt Laistot (ko) virsū, pārklāt (ar to).
salaistīt Laistot (ko), viscaur pārklāt (ar to).
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
katamarāns Laiva (piem., Klusā okeāna salu iedzimtajiem), kuras korpusam ar kārtīm paralēli pievienota otra peldoša daļa.
uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
palaizīt Laizot mazliet ieēst (ko).
palaizīties Laizot mazliet ieēst (ko).
nolaizīt Laizot notīrīt (ko).
pielaizīt Laizot pieēst (ko).
mazgāt Laizot tīrīt (ko) – par dzīvniekiem.
pielaist Laižot, tecinot piepildīt (ko).
pārlaisties Laižoties pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlaisties Laižoties, lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
politūra Laka, dabisko sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
uzlakot Lakot un pabeigt lakot; nolakot.
pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
dadzis Lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
cigoriņš Lakstaugs, ko audzē salātiem vai kā kafijas aizstājēju.
nolalināt Lalinot vai lallinot nodziedāt (ko).
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
galda lampa lampa, ko novieto uz galda.
griestu lampa lampa, ko pakar pie griestiem.
sienas lampa lampa, ko piestiprina pie sienas.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
olimpiskā lāpa lāpa, kuru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar kuru nes uguni uz olimpisko spēļu vietu.
slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
lapojums Lapu kopums augam.
pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
lasīt korektūras lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
lasīt korektūru lasīt tipogrāfiska salikuma novilkumu, lai konstatētu un labotu kļūdas.
diktēt Lasīt vai runāt (ko) tā, lai klausītājs varētu pierakstīt.
nolasīt Lasot [2] novākt, noņemt (ko, parasti visu).
pielasīt Lasot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izlasīt Lasot izmeklēt, izvēlēties (no kāda kopuma).
pielasīt Lasot, vācot (piem., ogas, sēnes) piepildīt (ko).
ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
lai mēle sakalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
lai mēle nokalst lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu runas spējas.
rumba Latīņamerikāņu cilmes sarīkojumu deja; šīs dejas mūzika.
antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
sudmaliņas Latviešu tautas deja, ko pārmaiņus dejo pārī un četratā; šīs dejas mūzika.
Gaismas pils latviešu tautas garīgo vērtību simbols, arī skola, kultūras vai izglītības iestāde, bibliotēka.
rucavietis Latviešu tautas kadriļa, ko izpilda četri pāri.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
letika Latviešu valodā izdoto grāmatu, periodikas un citu iespieddarbu kopums; viss, kas izdots par Latviju un latviešiem.
letonika Latviešu valodā sarakstīto materiālu kopums (daiļliteratūra, periodika) un viss, kas izdots par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu.
zilais krusts Latvijā – kristīga organizācija, kas sniedz garīgu un materiālu palīdzību no alkohola vai narkotikām atkarīgām personām.
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
LOC Latvijas Onkoloģijas centrs.
nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.–1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piem., Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
izpalīgs Lauku darbos nodarbināts skolēns (Otrā pasaules kara laikā vācu armijas okupētajā teritorijā).
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
rančo Lauku māja; īpašums laukos.
rančo Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
placis Laukums, īpaši ierīkota vieta.
sektors Laukums, ko ierobežo radiālas līnijas.
monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
salaupīt Laupot iegūt (ko) lielākā daudzumā; laupot iegūt (kā lielāku daudzumu).
izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
kamparkoks Lauru dzimtas koks, no kura koksnes iegūst kamparu [Cinnamomum camphora].
pielauzīt Lauzot iegūt (ko) lielākā daudzumā vai tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
pielauzt Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pielauzt Laužot ievākt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (ko).
izlauzt Laužot izveidot (ko).
nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
kondensors Lēca vai lēcu sistēma, kas (optiskā instrumentā) sakopo, koncentrē gaismas avota starus.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes uzlabošanai).
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlēkt Lecot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
pārlēkt Lecot, ar lēcienu vai lēcieniem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
atomledlauzis Ledlauzis, ko darbina ar kodoldzinēju.
apledojums Ledus masas sakopojums (piem., kalnos); ledājs.
limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
baltie asinsķermenīši leikocīti.
apliet Lejot (ko) kam virsū, pārklāt ar šķidrumu vai samitrināt.
pārliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
noliet Lejot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
pārliet Lejot (ko), pieļaut, ka (tas) pārlīst (pāri kam, pār ko).
saliet Lejot iepildīt (vairākos, daudzos traukos).
saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
salādēt Lejupielādēt (ko lielākā daudzumā).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
homonīmika Leksikoloģijas nozare, kurā pētī homonīmus.
leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
izlēkšot Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārlēkšot Lēkšiem pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
aizslāt Lempīgi, kājas velkot, aiziet.
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
slāt Lempīgi, kājas velkot, iet.
izslāt Lempīgi, kājas velkot, iziet, iznākt.
verdikts Lēmums, rīkojums, spriedums.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
polonēze Lēna, svinīga poļu deja, arī balles deja ¾ taktsmērā (ar ko parasti atklāj balli); šīs dejas mūzika.
aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piem., (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
perfolente Lente, kurā informāciju kodē ar caurumiņiem.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piem., kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
rumbs Leņķa ārpussistēmas mērvienība – 1/32 no horizonta riņķa līnijas; atbilstoša iedaļa uz kuģa kompasa skalas.
sekstants Leņķu mērīšanas instruments, kura skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojuma telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus.
stoika Lete, kur pārdod dzērienus un uzkožamos (parasti krogā).
vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlūklidmašīna Lidmašīna izlūkošanai, izpētīšanai no gaisa.
konvertoplāns Lidmašīna, kurai var mainīt propelleru, dzinēju, kā arī spārnu stāvokli, ļaujot tai pacelties un nolaisties kā helikopteram.
šasija Lidmašīnas daļa – balstu sistēma, ko izmanto stāvēšanai, lidmašīnas pārvietošanai pa zemi, ieskrējienam pirms pacelšanās, bremzēšanai pēc nosēšanās, kā arī trieciena samazināšanai nosēžoties.
izlidot Lidojot izvirzīties (cauri kam, caur ko).
izlidot Lidojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par putniem, kukaiņiem.
pārlidot Lidojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu, izpētīšanu no gaisa.
izslīpēt Līdz pilnībai izkopt.
noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
konservācija Līdzekļu un paņēmienu kopums (kā) saglabāšanai, aizsargāšanai, uzglabāšanai u. tml.
savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
strīķēt Līdzināt (ko beramu) līdz ar (trauka) malām.
labiāls līdzskanis līdzskanis, ko izrunā, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
izbalansēt Līdzsvarot (ko).
nozīmēt Liecināt (par ko), norādīt (uz ko).
saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
pārliekt Liecot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi.
saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
pārliekt Liecot novietot (ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
apliekt Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
pielikt Liekot ko iekšā, piepildīt.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
soļiem Liekot soļus; soļojot.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
pārsiet Liekot, nomainot pārsēju, apkopt (kādu).
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
sasaiņot Liekot, tinot saiņos (ko), piepildīt (ar to).
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
raudāt krokodila asaras liekuļot līdzjūtību; izlikties nožēlojam (ko).
armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
vāls Liela (parasti garena) tvaiku, dūmu u. tml. kopa gaisā; mutulis.
nojoņot Lielā ātrumā noskriet, arī nobraukt (lejā), virzīties gar (ko), garām (kam).
mokas Liela fiziska vai garīga piepūle; liels fizisko vai garīgo spēku sasprindzinājums.
artilērija Liela kalibra šaujamieroči (piem., lielgabali, mīnmetēji); karaspēks (tā daļa), kura rīcībā ir šādu ieroču kopums.
impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
kontinentālā sala liela sala, kas atrodas tuvu kontinentam (piem., Grenlande).
plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
apēst vai ar acīm Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot.
aprīt vai ar acīm Lielās dusmās, naidīgi uzlūkot.
oratorija Lielas formas skaņdarbs korim, solistiem (vokālistiem) un simfoniskajam orķestrim, kas paredzēts koncertizpildījumam.
pasha Lieldienu ēdiens, ko gatavo no saldas biezpiena masas, parasti piramīdas formā.
gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
gubmākoņi Lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi.
liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
barža Liellaiva, kas pārvietojama ar velkoņa palīdzību un paredzēta dažādu liela izmēra kravu pārvadāšanai.
dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
nolielīt Lielot noslavēt (kādu, ko).
izlielīties Lieloties plaši izpaust ko (par sevi); ilgāku laiku, daudz lielīties.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
pulks Liels (cilvēku) daudzums, kopums.
bars Liels (dzīvnieku) kopums.
lauza Liels (kā, piem., izmētātu, izsvaidītu priekšmetu) kopums.
pulks Liels (kā, piem., priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
armija Liels (kā) kopums, daudzums ar kādu vienojošu pazīmi.
vesela lauza liels (kā) kopums, daudzums.
straume Liels (kā) kopums, kas atrodas kustībā, virzībā.
lavīna Liels (kā) kopums, kas vērsts pret kādu.
arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu u. tml.) krājums, kopums.
pleds Liels (parasti bārkstains, rūtains) vilnas auduma lakats, ko izmanto par segu vai klāj uz pleciem.
mākonis Liels (piem., putnu, kukaiņu) kopums.
tauta Liels cilvēku kopums, skaits; ļaudis.
masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
orķestris Liels instrumentāls ansamblis kopīgai muzicēšanai, kas sastāv no dažādu instrumentu grupām.
lauva Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
ledājs Liels ledus masu sakopojums, (kalnos, polārajos apgabalos).
šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
lauza Liels nolauztu koku, zaru kopums.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
ūdens Liels šīs vielas daudzums, kopums (ūdenstilpē, vidē).
korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
maizeskoks Liels tropisko mežu koks ar lieliem augļiem, kurus raudzējot iegūst maizes mīklai līdzīgu masu.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
masīvs Liels vienveidīgu objektu kopums.
jūklis Liels, arī haotisks (daudzu parādību, norišu) kopums.
muca Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
ņudzeklis Liels, haotisks (dažādu parādību, norišu) kopums.
mudžeklis Liels, haotisks (kā) kopums.
pilons Liels, masīvs stabs, ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
bars Liels, neorganizēts (cilvēku) kopums; pūlis.
pūlis Liels, neorganizēts vai vāji organizēts (cilvēku) kopums.
toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
platība Lielums (ēkai, telpai u. tml.), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
vienība Lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
mērs Lielums, ko konstatē mērījot.
apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
izlīst Lienot (pa ko šauru) vai pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties (kur ārā).
ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pārlīst Lienot pārvirzīties (pāri kam, pār ko), pārvietoties (kur).
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
koleģialitāte Lietišķi draudzīgas, saticīgas attiecības starp kolēģiem; darba jautājumu kopīga risināšana.
zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
iekš Lieto sintaktiskajās konstrukcijās lokatīva locījuma vietā.
redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
prīmā Lieto, izsakot atzinību, prieku.
padomāt Lieto, izsakot izbrīnu (par ko).
(tas) nekas lieto, izsakot mierinājumu vai samierināšanos.
nū Lieto, izsakot pamudinājumu.
štrunts Lieto, izsakot pārliecību, ka (ko) nav vērts ņemt vērā.
kā Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kam plaisājot, arī kam sīkam beržoties gar ko.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piem., kokam, ledum lūstot vai plaisājot.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piem., ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu, dobju troksni, kas rodas, piem., kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kāds rodas, piem., lietus lāsēm atsitoties pret ko.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko; pakš.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
krā Lieto, lai atdarinātu vārnu, kovārņu, kraukļu u. tml. balss skaņas.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
sakarā ar (ko) lieto, lai norādītu uz (kā), parasti cēlonisko, sakarību.
tik un tik lieto, lai norādītu uz daudzumu, skaitļus konkrēti nenosaucot.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
savukārt Lieto, lai norādītu uz kā līdzīga, atbilstoša sastatījumu (kādā kopumā, virknē u. tml.).
oi Lieto, lai norādītu uz ko ļoti lielu, milzīgu.
tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
attiecībā (uz ko) lieto, lai norādītu uz to, uz ko darbība vērsta.
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
āre Lieto, lai pamudinātu citus pievērst uzmanību tam, ko redz; lūk; re.
še Lieto, lai pamudinātu kādu ko ņemt.
ekur Lieto, lai pamudinātu pievērst kam uzmanību, arī lai norādītu uz ko.
še Lieto, lai pastiprinātu nojēgumu par ko negaidītu, negribētu.
prozit Lieto, lai uzaicinātu iedzert alkoholisku dzērienu.
lai Dievs nedod lieto, paužot bažas, izsakot brīdinājumu.
bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
nav nieka lieta lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
nav nieks lieto, runājot par ko grūtu, sarežģītu, nopietnu.
heisā Lieto, sākot strauju kustību (piem., braucienu) vai aicinot traukties līdzi.
heijā Lieto, sākot strauju kustību vai aicinot traukties līdzi.
hallo Lieto, sākot telefona sarunu vai uzmanības piesaistīšanai.
aidā Lieto, uzsākot strauju kustību (piem., braucienu, lidojumu) vai raksturojot šādas kustības sākumu.
hop Lieto, uzsākot vai pamudinot (kādu) uzsākt strauju, parasti augšup vērstu, darbību.
zīlēt Lietojot dažādus maģiskus paņēmienus, censties ko uzzināt.
pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
dedzināt elektrību lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
izmantot Lietot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (piem., kā gatavošanai, ražošanai); izlietot.
iemest Lietot alkoholiskus dzērienus; iedzert (alkoholisku dzērienu).
iesviķot Lietot alkoholiskus dzērienus.
šmigot Lietot alkoholu.
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
taupīt Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
izlietot Lietot, izmantot (ko) par pamatu, izejvielu, materiālu (kā izgatavošanai); izmantot (ko kādam nolūkam).
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
tūce Lietus mākonis.
cepelīns Lietuviešu nacionālais ēdiens – iegarena pildīta kartupeļu kotlete.
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
pārpeldēt Līganā, slīdošā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
izlīgot Līgojoties izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
nolīgt Līgt (ko) kādu darbu izpildei.
pielīgt Līgt (ko) papildus.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
patapinājuma līgums līgums, ar kuru nodod (ko, piem., zemi, automašīnu) bezmaksas lietošanā, nosakot atdot to pašu lietu atpakaļ.
separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
adiabāta Līkne, kas attēlo atgriezenisku termodinamisku procesu un ko parasti ataino vielas stāvokļa termodinamiskajā diagrammā.
uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
dzīt Likt (kādam) ko darīt.
sūtīt Likt (kādam) mācīties (mācību iestādē), nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur).
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīt (ko).
tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
uzdot Likt (ko veikt, apgūt u. tml.) saistībā ar mācību procesu.
siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
jozt zobenu likt ap ķermeni un sastiprināt siksnu kopā ar zobena maksti un zobenu.
vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā.
pārvietot Likt doties vai pārvest (kādu, ko) uz citu vietu.
uzkraut uz (kāda) pleciem likt gādāt, rūpēties (par ko).
izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
kraut Likt novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti ko samērā lielu, smagu).
parādīt velnu Likt piedzīvot (kādam) ko nepatīkamu.
likt just likt saprast (ko).
slēpt Likt, glabāt (ko) tā, lai citi to nevarētu ieraudzīt, atrast.
segt Likt, klāt (ko) uz ķermeņa daļas, valkāt (uz ķermeņa daļas), piem., lakatu.
krustot Likt, novietot (ko) krustām pāri (vienu otram, citu citam).
klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
domāt Likties, šķist, būt pārliecinātam (par ko); būt uzskatam, vērtējumam (par ko, par kādu).
likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
leģislatūra Likumdevēju institūciju kopums (dažās valstīs).
tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
civillikums Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesību normas.
civilkodekss Likumu krājums, kurā sakopotas civiltiesiskās normas, kas ir spēkā attiecīgās valsts teritorijā.
ķimelis Liķieris, ko gatavo ar lielu ķimeņu piedevu.
benediktīns Liķieris, ko sākotnēji gatavoja Benediktiešu ordeņa klosteros.
galdnieku līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
pielīmēt Līmējot (ko lielākā daudzumā), piepildīt, aizņemt (ko).
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
nolīmēt Līmējot (ko), pārklāt, noklāt, (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
izlīmēt Līmējot izklāt (ar ko).
izlīmēt Līmējot izvietot (ko) informēšanai.
saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
mandele Limfātisko audu sakopojums gļotādā starp rīkli, mutes un deguna dobumu.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) apveidu, kontūras.
kontūrlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) kontūras.
ūdenslīnija Līnija, līdz kurai kuģa korpuss iegrimst mierīga ūdens virsmā.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
garā linšķiedra linšķiedra, kas iegūta, pilnībā atdalot šķiedras no stiebra koksnes daļām, un kas pēc kulstīšanas ir vidēji 50 cm gara.
aplipināt Lipinot apklāt (ar ko vairākās vietās).
nolipināt Lipinot vai līmējot (ko), noklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
ķept Lipt (par ko mīkstu, lipīgu).
kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
izlīt Līstot lietum, samazināties, izzust (par mākoņiem).
pārlīt Līstot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
mazgāt Līstot, plūstot skalot (ko) – par lietu, straumi u. tml.
epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
satīra Literārs sacerējums, kurā asi atmaskotas vai nosodītas personas vai negatīvas parādības sabiedrībā.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
oriģinālliteratūra Literatūra, kas sarakstīta savas tautas valodā, pretstatā tulkotai literatūrai.
publicistika Literatūras nozare – populārā stilā rakstīti darbi par aktuāliem sabiedriski politiskiem, kultūras, sadzīves u. c. jautājumiem; šīs nozares (kāda autora, tautas daiļrades, laikposma) darbu kopums.
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; periodisko izdevumu kopums (piem., kādā laikposmā, valstī).
prosodija Literatūras teorijas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
dadaisms Literatūras un mākslas virziens (radās 1916. g.), kam raksturīga tradicionālo estētisko vērtību noliegšana un patvaļas, neloģiskuma absolutizēšana daiļradē.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
literatūrvēsture Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūras vēsture.
literatūras vēsture literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūru tās attīstībā no sākotnes līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.
landtāgs Livonijā valdošo kārtu kopīga pārstāvības institūcija.
nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
staipīties Locīties, lokoties virzīties (parasti par tārpiem, kāpuriem).
sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
akls logs loga kontūru iezīmējums uz ēkas sienas.
aklais logs loga kontūru iezīmējums uz sienas.
bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
motorvilcējs Lokomotīve ar nelielas jaudas dzinēju, ko izmanto, piem., manevra darbiem.
manevru lokomotīve lokomotīve, kas īpaši paredzēta vilcienu sastāvu formēšanai stacijās.
dīzeļlokomotīve Lokomotīve, ko darbina ar dīzeļmotoru.
mašīnists Lokomotīves, dīzeļvilciena, elektrovilciena vadītājs.
manevrs Lokomotīvju, vagonu virzīšana pa stacijas sliežu ceļiem (piem., lai sastādītu vilcienus).
šķetere Lokos satītas, piem., šķeterētas dzijas kopums.
pārlocīt Lokot (piem., galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt locījuma vietā.
salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
atlocīt Lokot atvērt (ko salocītu); lokot iztaisnot.
ielakt Lokot iedzert (par dzīvniekiem).
ielocīt Lokot iestrādāt, ievietot.
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku).
izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
nolocīt Lokot noliekt (kā) daļu.
izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
atlocīt Lokot pavērst (kā malu, galu) uz augšu, atpakaļ u. tml.
pielocīt Lokot pievirzīt (pie kā, kam klāt).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu).
uzlocīt Lokot uzvirzīt uz augšu; uzrotīt.
siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
nolocīt Lokot, noliecot uz leju, nomainīt (kā) stāvokli.
rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
aizlocīties Lokoties aizvirzīties (par rāpuļiem, tārpiem).
aplocīties Lokoties apņemt, apvīties.
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā).
palocīties Lokoties pavirzīties (kam) apakšā.
izlocīties Lokoties, izliecoties, izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
arka Lokveida būvkonstrukcija.
kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
gaļas lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir gaļa.
piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
govkopība Lopkopības nozare – govju audzēšana piena, gaļas u. tml. ieguvei.
kazkopība Lopkopības nozare – kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
truškopība Lopkopības nozare – trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei.
zirgkopība Lopkopības nozare – zirgu kopšana un audzēšana darbam un sportam.
gaučo Lopu gani Argentīnā (galvenokārt spāņu kolonistu un indiāņu sieviešu pēcnācēji).
bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
izlūgties Lūdzot, arī lūdzoties panākt, iegūt, saņemt (ko).
izdiedelēt Lūdzot, prasot (parasti neatlaidīgi, uzmācīgi) iegūt, dabūt (ko).
mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
traģikomēdija Luga ar komēdijas un traģēdijas elementiem; šādas lugas iestudējums.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
aizlūgums Lūgšana (dievkalpojumā), kurā lūdz Dievu par konkrētu cilvēku vai cilvēku grupu.
pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
diedelēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
kaulēt Lūgt, prasīt (ko), parasti neatlaidīgi, uzmācīgi.
ubagot Lūgt, prasīt (ko).
dramaturģija Lugu kopums (piem., kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
nolupināt Lupinot atbrīvot (ko) no čaumalas, mizas u. tml.; nolobīt.
izlupināt Lupinot izņemt (piem., augli, kodolu no apvalka).
nolupināt Lupinot noņemt (ko).
viņļaudis Ļaudis, ar kuriem nedzīvo kopā (piem., vienā un tajā pašā mājā), arī kaimiņi.
leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
laist Ļaut (kam) nonākt nevēlamā stāvoklī, neizmantot (ko).
ņemt Ļaut (ko) novietot.
izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
pārlaist Ļaut nokarāties pāri (kam), pār (ko), arī novietot pāri (kam), pār (ko) tā, ka ir vērsts uz leju.
rādīt Ļaut, ka (kāds) izmeklē, noskaidro (ko).
nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
smieklīgs Ļoti (parasti par ko mazu).
kā maita (slinks, skops u. tml.) ļoti (slinks, skops u. tml.).
nomākties Ļoti apmākties, pārklāties ar mākoņiem (par debesīm).
balzametiķis Ļoti aromātisks, saldens etiķis, ko gatavo no koncentrētas vīnogu sulas, nogatavinot to īpašās mucās.
šaustīt Ļoti asi, nesaudzīgi kritizēt, nosodīt (kādu, ko), vērsties (pret kādu, ko).
izšauties Ļoti ātri izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
izšauties Ļoti ātri, strauji izvirzīties, izplūst (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – piem., par liesmām, dūmiem.
aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
cildināt Ļoti atzinīgi vērtēt (ko); slavēt.
slavēt Ļoti atzinīgi vērtēt, paust atzinību (kam, par ko).
trīcēt un drebēt ļoti baiļoties (par ko).
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
tiks Ļoti blīvs, sevišķi izturīgs linu vai kokvilnas audums, ko lieto matraču pārvilkšanai, spilvenu maisiem.
kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
nomirt aiz garlaicības ļoti garlaikoties.
nomirt no garlaicības ļoti garlaikoties.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
nolaizīts Ļoti gludi, kārtīgi sasukāts, arī saziests ar ko mitru, spīdīgu (par matiem, matu sakārtojumu).
kā nolaizīts ļoti gluds, tīrs, sakopts.
bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
pārzināt Ļoti labi zināt, prast (ko); būt pilnīgām zināšanām (par ko).
pieci ar krustu ļoti labi, izcili (ko novērtējot).
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
bezdibenis Ļoti liela atšķirība, dažādība (starp ko).
bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
kā nabags ļoti lielā mērā (par ko nevēlamu).
riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
šausmas Ļoti lielas, ārkārtīgas bailes, briesmu izjūta; ārkārtīgi liels nemiers, satraukums (par ko).
milzums Ļoti liels (kā) daudzums, kopums.
mežs Ļoti liels (kā) kopums.
puspasaule Ļoti liels cilvēku kopums; cilvēki daudzās pasaules valstīs.
milzis Ļoti liels objekts (priekšmets, dzīvnieks, koks u. tml.).
dižkoks Ļoti liels un vecs koks, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska vai estētiska nozīme.
mikroinfarkts Ļoti mazs infarkts, ko izraisa sīko asinsvadu aizsprostojums.
meklēt kā mazo nazīti ļoti meklēt (ko grūti atrodamu).
pūderslotiņa Ļoti mīkstu, smalku, kopā sastiprinātu pavedienu, pūku pušķītis pūdera klāšanai uz ādas.
nomocīties Ļoti mocīties, pārdzīvojot (ko), domājot (par ko) u. tml.
kā (vēža) spīlēs Ļoti neērti, mokoši (piem., justies).
pretīgums Ļoti nepatīkamu, nevēlamu sajūtu kopums.
briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
nomocīt Ļoti nogurdināt, izraisīt psihisku diskomfortu.
nokauties Ļoti nomocīties, cenšoties pārvarēt, novērst (ko).
nokauties Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
nocīnīties Ļoti nopūlēties, noņemties (ar ko).
kā āpsis alā ļoti noslēgti, netiekoties ar citiem.
kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
finieris Ļoti plāna koksnes plāksne.
marle Ļoti plāns kokvilnas audums ar reti saaustiem diegiem.
agrotīkls Ļoti plāns materiāls, ko izmanto, piem., augu pārklāšanai agrā pavasarī.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
batists Ļoti plāns, smalks kokvilnas vai linu audums.
uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
staipīties Ļoti pūlēties (ko nesot, ceļot u. tml.).
pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
apgriezt riņķī ļoti sajaukt (ko meklējot).
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
glabāt kā aci pierē ļoti saudzēt, glabāt kā vislielāko dārgumu.
sen senis ļoti sen, kopš seniem laikiem.
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
sīkbūtne Ļoti sīks, mikroskopisks organisms; mikroorganisms.
sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
dārdi Ļoti skaļš troksnis, ko rada, piem., cilvēka balss, mūzikas instrumenta skanējums.
pērkondimdošs Ļoti skaļš, dobjš; tāds, kura skanējums atgādina pērkona dārdus.
sīksts Ļoti skops, taupīgs.
mako Ļoti smalka, augstvērtīga kokvilnas šķiedra.
filigrāns Ļoti smalki izstrādāts, līdz pilnībai izkopts.
zirdzisks Ļoti smieklīgs; izteikti komisks.
grandi Ļoti spēcīgs, dobjš; arī spalgs, nevienmērīgs troksnis, ko rada dabas parādības, parasti pērkons, artilērijas šāviņi u. tml.; dārdi.
nāve Ļoti spēcīgs, intensīvs (parasti par ko nevēlamu, bīstamu).
neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
čefīrs Ļoti stipra tēja; tējas koncentrāts.
svētsvinīgs Ļoti svinīgs, saistīts (parasti) ar ko svētu.
pirmatne Ļoti tāla senatne; (kā) sākotne.
rūsa Ļoti tāls zibens uzplaiksnījums debesīs, kad nav dzirdams pērkons.
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko).
satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
izciesties Ļoti vēlēties (ko); ļoti alkt (pēc kā).
kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
harmonija Mācība par akordiem, to struktūru, attiecībām, secību.
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
kinēzika Mācība par ķermeņa kustībām un žestiem, kurus izmanto komunikācijā.
instrumentācija Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
prakse Mācību forma, kurā skolu audzēkņi un augstskolu studenti (parasti pedagogu vadībā) nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas, iegūst iemaņas un darba prasmi.
palīgskola Mācību iestāde bērniem ar garīgās attīstības aizturi vai atpalicību; speciālā internātskola.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegta pirmā izglītība; elementārskola.
augstskola Mācību iestāde, kurā iegūst augstāko izglītību; augstākā mācību iestāde.
diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
atklātā stunda mācību stunda skolā, kuru klausās un vērtē citi pedagogi.
mežaskola Mācību un ārstniecības iestāde (parasti pilsētas zaļajā zonā); meža skola.
skolotājs Mācīšanas un audzināšanas speciālists (parasti vispārizglītojošā skolā).
pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstskolā.
pasniegt stundas Mācīt kādam privāti (ko).
ņemt stundas mācīties (ko) pie privātskolotāja.
pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
gatavot stundas mācīties, pildīt uzdotos mājasdarbus (par skolēnu).
izmācīties Mācoties tikt sagatavotam (kādai profesijai); mācoties kļūt par ko.
magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
magnetons Magnētiskā momenta mērvienība (piem., atomfizikā un kodolfizikā).
feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
pirts vārdi maģiskas formulas, kuras skaitīja, pirtī ejot, peroties un iznākot no pirts.
šamanisms Maģisku darbību un rituālu kopums, ko praktizē, lai stātos sakaros ar garu pasauli, dziedinātu u. tml.
nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
piedūdot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
piežūžot pilnas ausis maigi, mīlīgi runājot, sastāstīt (kādam ko).
mirdzums Mainīga stipruma gaisma, spīdums, ko (kas) izstaro vai atstaro.
metāla nogurums mainīgas slodzes radītas metāla mehānisko un fizikālo īpašību pārmaiņas (piem., plaisu rašanās).
reversēt Mainīt (ko) atpakaļ, pretējā virzienā.
mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
pārsviesties Mainīt savu atrašanās vietu; tikt pārsviestam (pāri kam, pār ko).
kustēties Mainīt stāvokli dažādos virzienos; tikt kustinātam (2), būt tādam, ko var kustināt.
izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
iemainīt Mainot iegūt (ko); mainot atdot (pret ko).
nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
turboģenerators Maiņstrāvas vai līdzstrāvas ģenerators, ko darbina turbīna.
pašuzliesmošana Maisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
plātsmaize Maize (piem., ar ābolu, biezpiena virsu), ko cep uz plāts, izklājot mīklu pa visu tās virsmu.
maiznīca Maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
mājīpašums Māja, uz ko (kādam) ir īpašuma tiesības.
pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots alkoholisks dzēriens.
rindu mājas mājas, kas uzbūvētas vienā līnijā, zem viena jumta, ar kopīgām sānu sienām.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
mākulis Mākonis.
padebesis Mākonis.
spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
debess Mākoņi.
sega Mākoņu, miglas, dūmu u. tml. kopums.
kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
skolasnauda Maksa par mācībām skolā.
pēcmaksa Maksa par preci, pakalpojumu u. tml., ko tās saņēmējs maksā pēc preces, pakalpojuma u. tml. saņemšanas.
procents Maksa, ko kreditors no aizņēmēja saņem par aizdoto naudu vai materiālo vērtību izmantošanu.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
jūdasa graši maksa, ko saņem par nodevību.
nopirkt Maksājot (kādam) naudu, panākt, ka (kāds) sāk rīkoties naudas devēja interesēs.
pārmaksāt Maksājot (ko), samaksāt vairāk.
nopirkt Maksājot naudu, nelikumīgi iegūt (ko).
samaksāt Maksājot pilnīgi nokārtot, izpildīt (saistības); pilnīgi norēķināties (par ko, piem., ar naudu).
starpmaksājums Maksājuma daļa, ko maksā pirms maksājuma galīgās kārtošanas.
līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
dot Maksāt (cik par ko); pārdot.
piemaksāt Maksāt (kam) papildus, palielinot kopējo maksājuma summu.
nestspēja Maksimālā slodze, ko var noturēt konstruktīvs elements.
celtspēja Maksimālais smagums, ko (mehānisms, ierīce u. tml.) spēj pacelt, pārvietot.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piem., traktors, zirgs).
svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
sacere Mākslas darba, daiļdarba u. tml. kompozīcija, mākslinieciskā ideja.
instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
pirmavots Mākslas darbs (parasti daiļdarbs), ko izmanto par pamatu cita mākslas darba (piem., kinofilmas) radīšanai.
diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
klasicisms Mākslas stils, arī literatūras virziens (no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam), kas par paraugu izvirzīja antīko mākslu, tās formu stingrību un harmoniju.
tipāžs Mākslas tēls ar spilgtām, tipiskām īpašībām; spilgtu, tipisku īpašību kopums (cilvēkam).
menedžeris Mākslas vai sporta pasākumu organizētājs, arī vadītājs; persona, kas vada, organizē (grupas, komandas u. tml.) darbu.
ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
pūrisms Mākslas virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgas lakoniskas kompozīcijas, askētiskas, ģeometriski vispārinātas formas.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
protēze Mākslīga ķermeņa daļa, kas funkcionāli vai kosmētiski aizstāj trūkstošo.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem un izmanto audumu, elektroizolācijas materiālu u. tml. ražošanai.
kultūra Mākslīgi izaudzēts (piem., mikroorganismu) kopums.
kultūra Mākslīgi radīta vide šāda kopuma audzēšanai.
palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
dūmu aizsegs mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai.
stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
šinjons Mākslīgs matu veidojums, ko iestiprina dabiskajos matos.
ūdenskrātuve Mākslīgs vai dabisks ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums vai iedobums; ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā vai iedobumā.
parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
kokdzelējs Mākslinieks, kas strādā kokdzeluma žanrā.
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
ansamblis Mākslinieku kolektīvs (neliels), kas sniedz priekšnesumu.
ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
Prokrusta gulta mākslota, uzspiesta norma, kurai kaut ko cenšas ar varu pielāgot.
piemakšķerēt Makšķerējot piepildīt (ar zivīm ko).
tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
līnija Mala, robeža (piem., starp ko).
noturēt Maldīgi pieņemt, uzskatīt (par ko).
maskēties Maldinoši rīkojoties, izturoties, runājot, slēpt savus īstos nolūkus, domas u. tml.
maskēt Maldinoši rīkojoties, izturoties, slēpt (ko).
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
maltas gaļas bifšteks maltas liellopu gaļas kotlete.
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
kāršroze Malvu dzimtas krāšņumaugs ar stāvu, garu stublāju un ziediem vārpai līdzīgā ziedkopā; rožu alteja jeb kokroze [Althaea rosea].
mandeļrieksti Mandeļkoka sēklu kodoli.
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
iemānīt Mānot, ar viltību panākt, ka paņem (ko).
neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
badakāsis Mantrausīgs skopulis.
badmira Mantrausīgs skopulis.
redakcijas portfelis manuskripti, ko redakcija pieņēmusi izdošanai.
maoisms Mao Dzeduna komunistiskā doktrīna un tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā XX gs. 60.–70. gados.
reliņi Margas (kuģim, arī kāpnēm, balkonam u. tml.).
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
dialektiskais materiālisms marksisma teorija par cilvēces attīstību kā materiālu cēloņu izraisītu konfliktu virkni, politiskos un vēsturiskos notikumus interpretējot kā šķiru cīņas rezultātu.
ķitējums Masa, ar ko ķitē.
pusmāsa Māsa, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem.
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
izkliedētājs Mašīna, ierīce, ar ko izkliedē.
kokgāzējs Mašīna, kas izgāž kokus, krūmus (parasti sīkmežu).
statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
varbūtību teorija matemātikas nozare, kas pētī gadījuma rakstura parādību un procesu matemātisko modeļu vispārīgās īpašības.
izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
sagatave Materiāla (piem., metāla, koksnes, plastmasas) gabals, kas sagatavots (nepieciešamajos izmēros, formā u. tml.) kādas detaļas, izstrādājuma izgatavošanai.
ieņēmums Materiālās vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā); ienākums.
ienākums Materiālas vērtības (parasti nauda), ko iegūst (parasti no kāda uzņēmuma vai kādā darbībā).
patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
teips Materiāls (lipīga saite, plāksteris), ko uzlīmē uz dažādām ķermeņa daļām, lai mazinātu sāpes, regulētu asinsriti un limfas atteci, uzlabotu locītavu darbību u. tml.
segmateriāls Materiāls ar ko nosedz augus ziemas periodā.
atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
apšuve Materiāls, ar ko apdarina (piem., ēku); apšuvums.
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
neveldzētie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
nedzēstie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
dedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
saistmateriāls Materiāls, ko izmanto (kā, parasti būvdetaļu) saistīšanai.
papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
kurināmais Materiāls, viela, ko sadedzina, lai iegūtu siltuma enerģiju.
spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
manta Materiālu vērtību kopums; bagātība.
pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
matojums Matiņu (3) kopums.
spilvojums Matiņu kopums (augam, tā daļai).
virsmatracis Matracis, ko lieto virs gultas vai dīvāna matrača.
kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
breolīns Matu ziede, ko lietoja pirms Otrā pasaules kara.
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
izmaukt Maucot izvirzīt cauri (kam), caur (ko); izvilkt (no kurienes).
nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
pārmaukt Maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko); maucot novietot pāri (kam), pār (ko).
maurlociņi Maurloka gludie, cilindriskie stublāji (loki), ko izmanto pārtikā.
pikolo Mazā flauta; pikolo [2] flauta.
kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
ķiņķēziņš Maza, komiska figūriņa; nieciņš.
amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
banānu republika mazattīstīta valsts (sākotnēji – mazattīstīta valsts, kurā galvenais ienākumu avots ir augļu audzēšana).
uzmazgāt Mazgājot savākt (uz seguma, piemēram, ko izlijušu).
ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
mākoņu aitiņas mazi, balti mākonīši.
absorbēt Mazināt (kā) intensitāti, koncentrāciju.
tērēt Mazināt (kādu naudas, materiālu vērtību kopumu), maksājot par ko, pildot saistības, dāvinot.
tērēt Mazināt (ko) kādu darbību, procesu īstenošanai.
šķaidīt Mazināt (šķidruma, arī masas) koncentrāciju.
iebaudīt glāzīti mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
iebaudīt mēriņu mazliet iedzert alkoholisku dzērienu.
pakoķetēt Mazliet koķetēt.
pakomandēt Mazliet komandēt.
pakomentēt Mazliet komentēt.
pakonsultēt Mazliet konsultēt (kādu).
pakonsultēties Mazliet konsultēties.
pakontrolēt Mazliet kontrolēt.
panašķēties Mazliet našķēties, našķoties (ar ko).
paplēst jokus mazliet pajokot.
paplinkšķināt Mazliet plinkšķinot, atskaņot (ko).
ieskrambāt Mazliet, arī vietām saskrambāt (ko).
patīt Mazliet, nedaudz attīt (ko iesaiņotu, satītu).
patēlot Mazliet, nedaudz tēlot (ko) (2).
pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
remdens Mazliet, tik tikko silts.
pielocīt Mazliet, vietumis lokot, pielāgot.
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
mušiņa Mazs, melns zīda gabaliņš, ko agrāk dāmas piestiprināja pie sejas, lai izceltu ādas gaišumu.
pelmenis Mazs, parasti ar gaļu pildīts neraudzētas mīklas izstrādājums, ko ēd vārītu vai ceptu.
mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
sudraba medaļa medaļa, ko (piem., sacensībās, konkursā) piešķir otrās vietas ieguvējam.
internatūra Medicīnas augstskolu absolventu (ārstu) pēcdiploma stažēšanās, specializācijas un kvalifikācijas forma.
feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
dežūrmāsa Medicīnas māsa, kas ir norīkota strādāt ārpus oficiālā ārstniecības iestādes darba laika.
narkoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar narkomānijas, toksikomānijas un alkoholisma profilaksi un ārstēšanu.
reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
kurortoloģija Medicīnas nozare, kas pēta dabisko dziedniecisko faktoru (piem., labvēlīga klimata, minerālūdeņu) ārstnieciskās īpašības un izmantošanu slimību ārstēšanā un profilaksē.
alergoloģija Medicīnas nozare, kas pētī alerģisko slimību izcelsmi, norisi un ārstēšanas iespējas.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
veneroloģija Medicīnas nozare, kas pētī venerisko slimību izcelsmi, attīstību, ārstēšanu.
ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
subordinatūra Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
sarežģījums Medicīniska komplikācija.
piesaldēt Medicīniskos nolūkos apstrādāt ar aukstumu (ko).
karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
avārijas kontracepcija medikamenti, ko ārkārtējā gadījumā lieto pēc dzimumakta, lai nepieļautu grūtniecības iestāšanos.
nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
paracetamols Medikaments, ko lieto pret sāpēm un drudzi.
korvalols Medikaments, ko lieto sirds darbības traucējumu gadījumos, pret nervozitāti u. tml.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
izmest makšķeri mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest āķi mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
izmest tīklu mēģināt ar viltību panākt vēlamo, kaut ko uzzināt.
pārtīt filmu mēģināt ko atcerēties, atmiņās atgriezties pie kā redzēta, piedzīvota.
pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
apjautāt Mēģināt ko noskaidrot, jautājot (daudziem vai visiem).
ar pieri sienā skriet mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
skriet ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
konkurēt Mēģināt pārspēt, būt pārākam par ko citu.
būvmehānika Mehānikas nozare par būvkonstrukciju noturību.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
spiede Mehāniskā deformācija – iedarbība uz ko ar spiedienu.
aritmometrs Mehāniska ierīce aritmētisko darbību izpildei.
stereotipija Mehāniska vārdu, frāžu, kustību vai pozu atkārtošana, ko novēro psihisku slimību gadījumā.
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
krūmgriezis Mehānisms krūmu vai sīko koku nogriešanai.
mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt.
lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
lūkot Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
sarakāt Meklēt un atrast (ko).
šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
karbonado Melns vai pelēks dimants, ko lieto slīpēšanai vai griezējinstrumentos.
uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
meloss Melodiskais elements mūzikā; kādai tautai raksturīgo, tradicionālo melodiju kopums.
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
pūst Melst, teikt (ko).
mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
terijaki Mērce, ko gatavo no sojas mērces, rīsu vīna un cukura.
liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
nulles meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
Griničas meridiāns meridiāns, kas iet caur Griniču (Londonā) un ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā.
sākuma meridiāns meridiāns, ko izmanto par pamatu ģeogrāfiskā garuma un pasaules laika mērīšanā; sākummeridiāns.
uzmērīt Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
dastot Mērīt (koku) ar dastmēru.
olekts Mērkoks ar šīs mērvienības iedaļām.
metramērs Mērkoks, mērlente ar iedaļām metros, centimetros, milimetros.
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
lietot Mērķtiecīgi izmantot, iesaistīt (ko) daiļdarbā, jaunradē, valodā u. tml.
novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
krūšaugstums Mērvienība augošu koku stumbru mērīšanai – 1,3 metri no zemes.
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmesties Mesties darīt (ko citu).
piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
enkurs Metāla konstrukcija ēkas elementu sastiprināšanai.
kokarde Metāla nozīme pie formas cepures; pušķis, rozete no lentām, ko nēsā pie cepures.
kulise Metāla pūšaminstrumenta izbīdāmā daļa, ar ko maina skaņas augstumu.
poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
rags Metāla vai koka pūšamais instruments ar konusveida paplašinājumu galā.
žetons Metāla zīme, kas apliecina (ko).
metālkeramika Metāliskie kompozītmateriāli, ko iegūst no metāla pulvera un dažiem neorganiskiem, nemetāliskiem savienojumiem, tos lielā spiedienā un augstā temperatūrā presējot un saķepinot; šāda materiāla izstrādājumi.
ligatūra Metāls (vai metālu sakausējums), ko pievieno izkausētam dārgmetālam, lai, piem., palielinātu tā cietību, palētinātu izstrādājumus.
dārgmetāls Metāls (zelts, sudrabs, platīns), ko parasti izmanto juvelierizstrādājumos.
lodmetāls Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai; lode [2].
lode Metāls, metālu sakausējums, ko izmanto lodēšanai.
stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
loka metināšana metināšana ar elektrisko loku.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
iemetināt Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
piemest Metot (ko iekšā), piepildīt (ko).
uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
piemest Metot pievienot (ko).
samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
nomest Metot, ar metienu novirzīt (ko) lejā, zemē vai pieļaut, ka (kas) nokrīt; nosviest.
mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
sēklaudze Meža audze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
mežkopība Meža audzēšana un kopšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
cirte Meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzi.
vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
skrajcirte Meža kopšanas cirte, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
kokaudze Mežā, parkā u. tml. augošu koku kopums.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
uzmēzt Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
zaļais zelts mežs, arī koksne.
dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
zaļā zona mežu, parku u. tml. kopums pilsētā vai tiešā tās tuvumā.
pārmīcīt Mīcīt (ko) vēlreiz, no jauna.
samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
nomīdīt Mīdot likvidēt (ko degošu).
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
tanīns Miecviela, ko satur dažādi augi (piem., ozoli, tējasaugi) un ko lieto medicīnā, arī ādu miecēšanā u. tml.
nosapņot Miegā redzēt (sapni); sapnī redzēt (ko).
atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
pasta Mīklai vai biezputrai līdzīgas konsistences masa.
mikologs Mikoloģijas speciālists.
gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
monokultūra Mikroorganisma tīrkultūra, ko iegūst laboratorijā.
kolonija Mikroorganismu kopa (parasti barotnē).
tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
mikroflora Mikroorganismu kopums (kādā vidē).
zarnu flora mikroorganismu kopums zarnās.
sēnīte Mikroskopiska sēne (1).
pelējumsēne Mikroskopiska sēne, kas rada pelējumu.
bārkstiņas Mikroskopiski gļotādas izaugumi.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
mikroorganisms Mikroskopisks organisms (piem., baktērijas, mikroskopiskās sēnes).
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms.
pelējums Mikroskopisku sēņu kopums, kas rada pelēcīgu, arī iezilganu kārtu (uz kā).
elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
vadgredzens Mīksta metāla (piem., vara) gredzens uz šāviņa korpusa, lodes, kas iegriežas stobra vītnēs.
mīkla Mīksta vai pašķidra masa no miltiem, ko izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem vai eļļām.
siereklis Mīksta, staipīga masa, ko iegūst, iedrupinot biezpienu sakarsētā pienā.
pulpa Mīksto audu kopums zoba dobumā.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
frotē Mīksts kokvilnas audums ar diegu cilpiņām abās pusēs.
maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
džersijs Mīksts smalkvilnas vai zīda trikotāžas audums.
ģipsis Mīksts, balts vai pelēks minerāls, ko izmanto celtniecībā, tēlniecībā, arī medicīnā.
baika Mīksts, plūksnots (parasti) kokvilnas audums.
pūkains Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
flanelis Mīksts, viegli uzkārsts (kokvilnas) audums.
muslīns Mīksts, viegls, ļoti plāns kokvilnas audums.
pūkojums Mīkstu, smalku matiņu kopums (augiem, to daļām).
pūkojums Mīkstu, smalku matu kopums (cilvēkam).
pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
klausos! militāra atbilde uz rīkojumu, pavēli.
bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
kara komisārs Militārpersona, kas Padomju Savienībā vadīja kara komisariātu.
kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
galaktika Milzīga, ar gravitācijas spēkiem kopā saistīta zvaigžņu sistēma.
cunami Milzu viļņi okeānā, ko rada zemestrīce.
akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
vazelīns Minerāleļļas un cieto ogļūdeņražu maisījums – gaiša ziede, ko izmanto, piem., kosmētikā, tehnikā.
barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
cirkons Minerāls, cirkonija silikāts.
apatīts Minerāls, kas sastāv no kalcija fosfāta, hlora vai fluora un ko izmanto kā izejvielu superfosfāta ražošanai.
nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
rubīns Minerāls, korunda paveids – caurspīdīgs sarkans dārgakmens.
alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un ko izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
agregāts Minerālu sakopojums; kristālu saaugums.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
zīlēt Minēt (kas notiks); censties (ko) paredzēt; pareģot.
valkāt Minēt, nosaukt (ko, parasti nevajadzīgi bieži).
kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kāds vajadzīgs ķermenim, lai tas spētu lidot kosmosā.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
nimbs Mirdzošs aplis vai gaišs mākonis ap svēto galvām.
aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
ar kājām pa priekšu miris; tāds, ko nes zārkā apglabāt.
mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
stallis Mītne zirgu turēšanai un kopšanai; zirgu kūts.
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
mitoloģija Mītu kopums (parasti kādai tautai).
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piem., no augoša kārkla, jaunas liepas, un ko parasti izmanto pinumiem.
piemizot Mizojot piepildīt (ko).
puantilisms Modernās mūzikas kompozīcijas tehnika, kurai raksturīgas ar pauzēm nodalītas skaņas vai 2–3 skaņu motīvi dažādos reģistros.
sirdsapziņas pārmetumi mokoša savas nepareizās rīcības, attieksmes apzināšanās, negatīva attieksme pret tām.
paģiras Mokošas sajūtas, nelabums pēc alkoholisku dzērienu lietošanas.
smags Mokoši nepatīkams (par psihisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas mokoši nepatīkams psihisks stāvoklis.
murgi Mokoši, nomācoši sapņi.
murgains Mokošs, arī nesakarīgs (par sapni, tā tēliem).
izmocīt Mokot panākt, ka (kādam) rodas lielas fiziskas ciešanas; mocīt, līdz (kādam) pilnīgi izzūd spēki.
nomocīt Mokot, spīdzinot, nonāvēt vai novest līdz kritiskam veselības stāvoklim.
samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
ukazs Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
sīknauda Monētas; arī monētas ar samērā mazu skaitlisko vērtību.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
demonopolizācija Monopoltiesību likvidēšana (uz ko). Radio un televīzijas demonopolizācija.
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
bagātība Morāli ētisko vērtību liels kopums.
ētika Morālo principu un tikumisko normu kopums.
gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
pamudināt Mudinot, rosinot panākt, ka (kāds) ko dara, rīkojas (kādā veidā).
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums, ko izraisa vīruss; bērnu trieka.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
āzēt Muļķot, izjokot (kādu).
nest cauri (kādu) muļķot, izjokot.
piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
mīkstums Muskuļaudu un saistaudu kopums (gaļai).
muskulatūra Muskuļu kopums (organismā, tā daļā).
sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
Gregora kalendārs mūsu laika skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 1582. gadā, tuvinot laika skaitīšanu Saules gadam.
čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
sinhronisks (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
sinhronais (runas) tulkojums mutisks (runas) tulkojums, kas noris vienlaicīgi ar runu.
izmutuļot Mutuļojot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
pavēle Mutvārdu komanda.
atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
muzeja kolekcija muzeja eksponātu, depozītu kopums.
minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
instrumentālā mūzika mūzika, kas komponēta atskaņošanai ar mūzikas instrumentiem.
dzīvs Mūzika, ko (piem., viesībās, dejās) izpildītāji atskaņo pārējo klātbūtnē.
elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
ragu mūzika mūzika, ko atskaņo ar pūšamajiem instrumentiem.
dzīvā mūzika mūzika, ko izpildītāji atskaņo klausītāju klātienē.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
koncertmūzika Mūzika, kuru mēdz atskaņot koncertos un kurai ir raksturīga, piem., samērā sarežģīta forma.
bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) izpildījums koncerta veidā.
koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) uzvedums koncerta veidā.
skaņuraksts Muzikālo īpatnību kopums (skaņdarbā); skaņu raksts.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
konservatorija Mūzikas augstskola (piem., Latvijā līdz 1991. gadam), arī vidējā mūzikas mācību iestāde (dažās valstīs).
EMI Mūzikas ierakstu kompānijas nosaukums.
strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
perkusija Mūzikas instrumenti, ko spēlē, sitot pa to virsmu ar pirkstiem, plaukstām; sitaminstrumenti.
marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
cītara Mūzikas instruments, kam uz koka korpusa ir uzvilktas 27–37 stīgas, ko spēlē ar īpašu plāksnīti.
signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
šķīvis Mūzikas sitaminstruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem, ko parasti sit vienu pret otru, radot asu, šķindošu skaņu.
skaņkārta Mūzikas skaņu savstarpējas sakarības sistēma, ko nosaka noturīgo un nenoturīgo skaņu attiecības.
diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
regtaims Mūzikas stils (radies ASV 19. gs. 90. gados), kam raksturīgs vienmērīgs ritms basā un asi sinkopēta melodiskā līnija; šā stila skaņdarbs, ko (parasti) atkaņo uz klavierēm.
džezs Mūzikas žanrs (radies 20. gs. sākumā Amerikā), kam raksturīga mūzika ar specifiski sinkopētiem ritmiem un improvizācijas elementiem.
etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu, akordeona spēlētājs.
koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs.
kontrabasists Mūziķis, kas spēlē kontrabasu.
kornetists Mūziķis, kas spēlē korneti.
etnomūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) etnomūziku.
rokmūziķis Mūziķis, kurš atskaņo (nereti arī komponē) rokmūziku.
atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
citronkoks Mūžzaļš augļu koks ar koši dzelteniem, aromātiskiem, skābiem augļiem; citrons.
mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
avokado Mūžzaļš lauru dzimtas koks ar šādiem augļiem [Persea americane].
kanēļkoks Mūžzaļš lauru dzimtas koks, ko kultivē tropiskajā Āzijā, Āfrikā un Amerikā.
nagliņkoks Mūžzaļš miršu dzimtas tropu koks, kura izžāvētos ziedpumpurus (krustnagliņas) izmanto par garšvielu.
olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
ciedrs Mūžzaļš priežu dzimtas skuju koks.
santalkoks Mūžzaļš pusparazītisks koks ar ļoti smaržīgu koksni, kuras ēterisko eļļu lieto parfimērijā.
priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
ciprese Mūžzaļš skuju koks ar konusveida vainagu.
īve Mūžzaļš skuju koks vai krūms ar plakanām, mīkstām skujām un spilgti sarkanu sēklsedzi.
olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
mango Mūžzaļš tropu koks ar aromātiskiem, saldiem, ovālas formas augļiem.
kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
heveja Mūžzaļš tropu koks vai krūms, no kura piensulas iegūst dabisko kaučuku.
ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
sekvoja Mūžzaļš vienmājas skuju koks (Ziemeļamerikā), kas izceļas ar stumbra augstumu, ilgmūžību un augstvērtīgu koksni.
anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
mahagons Mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks ar vērtīgu, sarkanbrūnu koksni, ko izmanto mēbeļu ražošanā [Swietenia mahagoni].
karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
korķozols Mūžzaļu ozolu suga, ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem [Quercus suber].
NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
NKP Nacionālais kopprodukts.
reprivatizācija Nacionalizēta vai konfiscēta īpašuma atdošana atpakaļ privātīpašumā.
petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
sanaglot Naglojot sastiprināt, salabot; naglojot izgatavot (ko).
manikīrs Nagu kopšanas speciālists.
cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
iznākt Nākot izvirzīties (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
pārnākt Nākot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
panākt Nākot pavirzīties (kur, kādā virzienā).
panākties Nākot pavirzīties.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
pienākt Nākot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
nākamība Nākotne (1, 2).
rītdiena Nākotne (parasti samērā tuva).
iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
futurologs Nākotnes pētītājs, prognozētājs.
pulcēties Nākt kopā, vienuviet (pa vairākiem, daudziem).
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
narkologs Narkoloģijas speciālists.
narkodīleris Narkotiku izplatītājs, tirgotājs.
heroīns Narkotiska viela – morfīna atvasinājums.
narkotika Narkotiska viela vai preparāts, kura lietošana var radīt narkomāniju.
zāle Narkotiska viela, kas iegūta no augiem (parasti marihuāna).
hašišs Narkotiska viela, ko iegūst no Indijas kaņepēm.
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
kanabiss Narkotiskā viela, ko iegūst no šā auga.
morfijs Narkotiska viela, ko medicīnā lieto sāpju remdināšanai.
hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
mesli Naturālās vai naudas nodevas, ko ievāca, piem., no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem.
sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
kontribūcija Nauda un citas materiālās vērtības, ko uzvarētā valsts pēc kara maksā uzvarētājai valstij.
kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
laimests Nauda vai manta, ko laimē (loterijā, izlozē u. tml.).
dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
drošības nauda nauda, ko iemaksā galvojumam par kādu cilvēku vai materiālu vērtību nodrošināšanai.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
finanses Naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums.
mūža stipendija naudas pabalsts, ko piešķir par īpašiem nopelniem kādā jomā.
stipendija Naudas pabalsts, ko saņem, piem., studenti.
izdevums Naudas summa, kas jāizdod, jāsamaksā (par ko).
dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
uzturnauda Naudas summa, ko dod, maksā (kādam) par uzturu.
aizdevums Naudas summa, ko pret ķīlu vai garantiju kredītiestāde izsniedz aizņēmējam; attiecīgā finanšu operācija.
rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
krājkonts Naudas uzkrājuma konts.
deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
skaidra nauda naudas zīme, to kopums (parasti maksājumos).
nav ko krimst nav ko ēst.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
nav mazais bērns nav tāds, kas nesaprot, nezina (ko).
vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
potnazis Nazis, ko lieto potējot (augus).
ne par pašu vilku nebēdāt ne par ko neuztraukties.
neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
lipt Neatlaidīgi censties atrasties (kāda) tuvumā; centies būt kopā, nodibināt attiecības.
skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi censties ko iegūt.
nelikties mierā neatlaidīgi censties ko panākt.
lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
tiept Neatlaidīgi censties pārliecināt (par ko).
censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
uztiepties Neatlaidīgi uztiept ko.
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
mākties Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, (ko) prasot, lūdzot u. tml.
mangot Neatlaidīgi, uzmācīgi lūgt (ko); diedelēt, ubagot.
elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
nošpikot Neatļauti norakstīt, noskatīties (ko).
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
trūkt Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
nestāvēt blakus nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
nestāvēt līdzās nebūt līdzvērtīgam, nespēt konkurēt.
stāvēt patālu (no kā) nebūt pārāk cieši saistītam (ar ko).
stāvēt tālu (no kā) Nebūt saistītam (ar ko).
izkrist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
krist Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
guaša Necaurspīdīga krāsa, ko iegūst, krāsu pigmentu šķīdinot ūdenī un piejaucot augu līmi, kā arī cinka vai svina balto.
atteikties Necensties, netīkot (pēc kā), upurēt (ko); iztikt (bez kā); atsacīties.
necieņa Necienīga attieksme, cieņas trūkums (pret kādu, ko).
ne piles necik, nemaz (par ko lejamu).
samierināties Necīnīties (parasti pret ko nevēlamu), būt mierā (ar esošo stāvokli).
palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
pieēvelēt Nedaudz ēvelējot, pielāgot, pielīdzināt (ko).
uzkost Nedaudz ieēst (ko, parasti pēc alkoholiska dzēriena dzeršanas); arī uzēst (2).
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
pazoboties Nedaudz pasmieties, pajokot (par ko, par kādu).
pataisīt Nedaudz pielabot, uzlabot (ko).
pievilkt Nedaudz savilkt, sakrokot.
uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
paknibināt Nedaudz, mazliet ieēst (ko).
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
Klusā nedēļa nedēļa pirms kristīgajām Lieldienām, kad nav pieņemts trokšņot, izklaidēties, rīkot svinības.
sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
notikt Negaidīti norisināties, atgadīties (parasti par ko nevēlamu).
piemeklēt Negaidīti notikt (par ko nevēlamu).
pārsteigt Negaidīti sākoties, iestājoties, radīt grūtības (par parādībām dabā vai sabiedrībā).
nepatika Negatīva emocionāla attieksme (pret ko).
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
tumšās krāsās negatīvi, nomācoši (uztvert, domāt par ko u. tml.).
bēdas Negatīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs nospiests garastāvoklis un ko izraisa, piem., nelaime, zaudējums.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
bailes Negatīvs psihiskais stāvoklis, kam raksturīgs satraukums, nemiers, un ko izraisa iespējamās vai paredzamās briesmas, nelaime.
pretīgums Negatīvs psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga stipra nepatika (pret ko).
purvājs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
purvs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
blēdība Negodīga rīcība, krāpšana, viltīgs darījums savtīgos nolūkos.
iesmērēt Negodīgi iedot, pārdot (ko nederīgu, nevērtīgu).
izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
zaudēt Negūt (ko tādu, kas jāsaražo, jāsaņem u. tml.); nelietderīgi, bezmērķīgi tērēt (ko).
zaudēt Negūt (ko, piem., kā piepildījumu).
aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
zaudēt spēli neiegūt, nepanākt (ko).
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
neskaitot Neiekļaujot (kāda) skaitā, kopumā.
dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
pelēcīgs Neievērojams, ikdienišķs; tāds, kas neizceļas ne ar ko īpašu (par cilvēku).
neatkarīgs Neievērojot (ko), nesaskaņojot (ar ko).
laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
paelpot Neilgu laiku elpot (ko).
uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
pakult Neilgu laiku, strauji maisīt (ko).
pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
nelikties (ne) zinis neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
īss Neizvērsts, lakonisks.
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (ko).
uzminēt Nejauši izvēlēties, nosaukt u. tml. (ko tādu, kas zināms, izlemjams tikai citiem vai arī nevar būt zināms nevienam).
sajaukt Nejauši samainīt, aizstāt (ko) ar citu.
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
bez jokiem nejokojot, runājot pavisam nopietni.
nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
kad pūcei aste ziedēs nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
grēda Nekārtīgi saliktu, samestu priekšmetu kopums, kaudze.
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
varza Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums; mudžeklis (1).
mudžeklis Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
apcelt Nekaunīgi izmantot (ko).
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
tukšā dūšā neko neēdušam.
bez vārda runas neko neiebilstot.
nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
ne nieka neko.
norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
plukata Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
spekulācija Nelegāla (piem., deficīta) preču pārdošana iedzīvošanās nolūkos.
narkobizness Nelegāla narkotiku ražošana un tirdzniecība.
pulciņš Neliela (cilvēku) grupa, kopums.
desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
namelis Neliela (parasti veca, koka) dzīvojamā māja.
flotile Neliela (parasti viena tipa) kuģu kopa.
koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
ambulance Neliela ārstniecības iestāde (galvenokārt laukos), kur var saņemt medicīnisko palīdzību vai izsaukt ārstu uz māju.
lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
pulciņš Neliela cilvēku grupa ar kopīgām interesēm, mērķi u. tml.; šādas cilvēku grupas organizatoriska forma.
druska Neliela daļa (no kāda kopuma).
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
glāzīte Neliela glāze, no kuras dzer stipros alkoholiskos dzērienus; šāda glāze ar tās saturu.
tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
krāsniņa Neliela krāsns, ko lieto, piem., dažādās pagaidu mītnēs.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
mailīte Neliela saldūdens zivs ar zaļganbrūnu muguru un zilgani mirdzošiem sāniem, ko izmanto par ēsmu plēsīgu zivju ķeršanai.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
paviljons Neliela vieglas konstrukcijas atklāta celtne atpūtai (piem., dārzos, parkos, pludmalēs).
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
skabarga Neliela, asa, smaila (no koksnes, retāk metāla) atlūzusi skaidiņa; šāda skaidiņa, kas iedūrusies miesā.
būda Neliela, neglīta dzīvojamā (parasti koka) ēka, māja.
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
ballīte Nelielas viesības, sarīkojums (parasti šauram personu lokam).
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
skribināt Nelieliem kumosiem ēst (ko cietu); arī atdalot no (kā) cieta.
kule Neliels (auduma, papīra u. tml.) maiss; šāds maiss kopā ar tā saturu.
saujiņa Neliels (cilvēku) kopums.
pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
malks Neliels (parasti alkoholiska dzēriena) daudzums.
priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
aerosols Neliels baloniņš, kurā iepildīta izsmidzināma viela kopā ar saspiestu gāzi.
mirre Neliels balzamkoku dzimtas dzeloņains koks (Āfrikā), no kura iegūst aromātiskus sveķus.
maizīte Neliels cepts konditorejas izstrādājums ar dažādām piedevām; smalkmaizīte.
tomahauks Neliels cirvītis ar rokturi, ko Amerikas indiāņi lietoja kā darbarīku vai ieroci.
pīppauze Neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
mazdārziņš Neliels dārzs, kas ierīkots uz atsevišķa personas rīcībā piešķirta zemes gabala; ģimenes dārziņš.
graķītis Neliels daudzums (stipra) alkoholiskā dzēriena; mēriņš.
simt gramu neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
simts grami Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
simts gramu Neliels daudzums alkoholiska dzēriena.
tējnīca Neliels ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjama tēja, konditorejas izstrādājumi, arī citi dzērieni, uzkožamie.
kabatas formāts neliels formāts, ko var ievietot kabatā.
puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
plaukstdators Neliels kabatas formāta dators, ko var novietot uz vienas rokas plaukstas.
vimpelis Neliels karodziņš, kas parasti piestiprināts vertikāli pie kāta ar pamatni un ko piešķir par nopelniem, uzvaru u. tml.
ūdens kliņģeris neliels kliņģeris, ko pirms cepšanas apvāra ūdenī.
smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
paradīzes ābele neliels koks vai krūms ar sīkiem dzeltensarkaniem augļiem.
pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
cepums Neliels konditorejas izstrādājums no miltiem, cukura, olām un taukvielām.
kūka Neliels konditorejas izstrādājums no saldas mīklas (parasti ar pildījumu un garnējumu).
ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
kuteris Neliels kuģis ar daļēji vai pilnīgi slēgtu korpusu.
skupsna Neliels lakstaugu kopums, cers.
skatlodziņš Neliels logs (kā) vizuālai kontrolei.
savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
pagale Neliels malkas gabals (parasti atzāģēts, atskaldīts no apaļkoka).
skupsna Neliels mežs; arī koku, krūmu puduris.
lauku kapela Neliels muzikantu ansamblis (kas spēlē svinībās, sarīkojumos).
kafijkoks Neliels mūžzaļš koks vai krūms, no kura augļiem iegūst kafijas pupiņas.
pabs Neliels restorāns, kurā ir alkoholisko dzērienu bārs; krogs (Lielbritānijā, Īrijā).
mandele Neliels rožu dzimtas koks vai krūms ar sārtiem vai baltiem ziediem.
meteoroīds Neliels Saules sistēmas kosmiskais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā.
starpspēle Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu); intermēdija.
intermēdija Neliels skats vai aina starp lugas vai operas cēlieniem (parasti ar komisku raksturu).
spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
foksterjers Neliels suns (terjers), kuru sākotnēji izmantoja lapsu izcelšanai no alām.
apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
mēriņš Neliels trauks alkoholisku dzērienu dzeršanai.
saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
lēkšķe Neliels, neregulāras formas (kā, piem., sniega, mitru netīrumu) kopums.
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
smalkmaizīte Neliels, parasti salds, konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām.
vīkšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
vīšķis Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu) kopums, ko var saņemt saujā; vīkšķis (1).
šķipsna Neliels, pirkstos saņemams (kā) kopums.
mente Neliels, plakans, parasti koka rīks (kā maisīšanai).
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
kumšķis Neliels, rokā (saujā) paņemams (kā) kopums.
šķipsna Neliels, saujā saņemams matu kopums.
glāze Neliels, stāvs stikla trauks bez osas dzeršanai; šāds trauks kopā ar tā saturu.
bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
irbulis Neliels, tievs kociņš vai stienītis.
pundurkoks Neliels, uz pundurpotcelma izaudzēts augļu koks, kas ražo agri, bagātīgi un katru gadu.
pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
noniekot Nelietderīgi izšķiest; izniekot.
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
taupīt Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
melnā ekonomika nelikumīga peļņas gūšana, nereģistrējot saimniecisko darbību, nemaksājot nodokļus u. tml.
piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
mala Nelikumīgs (par darbību, nodarbošanos, kam nav nepieciešamās atļaujas); tāds, kas nelikumīgi nodarbojas (ar ko tādu, kam nepieciešama atļauja).
žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spaidīt Neļaut (kādam), parasti ilgāku laiku, brīvi rīkoties, dzīvot.
aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
neļauties izjokoties neļaut sevi izjokot.
atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
pastāvēt uz savu nemainīt savas domas par ko.
pastāvēt pie sava nemainīt savas domas par ko.
saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
bailes Nemiers, rūpes, bažas (par ko).
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
būt nomodā Nemitīgi rūpēties (par ko).
grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
ņemt par labu nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).
knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
pa jokam nenopietni, jokojot.
ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; cilvēki.
izpalikt Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
neraugoties Neņemot vērā (ko).
subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; mudžeklis.
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
mudžeklis Neorganizēts, kustīgs (dzīvu būtņu) kopums; jūklis.
pamest pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
atsacīties Nepakļauties (rīkojumam, pavēlei).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
piešūt Nepamatoti piedēvēt (kādam ko noziedzīgu, krimināli sodāmu).
knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
eksotika Neparastu, svešu, tālām zemēm raksturīgu īpatnību kopums.
neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
ne sitams neparko, nekādā gadījumā.
ne akls neparko.
nenolaist (ne) acis (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
nenolaist (ne) acu (no kā) nepārstāt skatīties (uz ko).
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
pliekana dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
šķebīga dūša nepatīkama fiziskā pašsajūta, kas rodas, piem., daudz ēdot ko saldu.
slikta dūša nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta; slikta fiziskā pašsajūta.
nelaba dūša nepatīkama, mokoša vemšanas sajūta.
lomkas Nepatīkamas sajūtas (narkomānam) narkotiku lietošanas pārtraukuma laikā.
plūst Nepātraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
neieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
nevarēt ieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
grūst rīklē nepelnīti, arī pret savu gribu dot (kādam naudu vai ko vērtīgu).
būt pretī nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
būt pretim nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
apturēt Nepieļaut (ko).
nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
atraidīt Nepieņemt (piem., ko piedāvātu).
akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
terpēni Nepiesātinātie ogļūdeņraži – augu ēterisko eļļu sastāvdaļas.
etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
izlaist no rokām neprast (ko) saglabāt; atdot, zaudēt.
mis Neprecētu sieviešu skaistumkonkursā – uzvarētājas titula sastāvdaļa.
jaukt Neprecīzi zinot, uztverot, atceroties, samainīt (ko) ar citu.
neskatoties uz (ko) neraugoties uz (ko); kaut gan, lai gan.
par spīti Neraugoties uz (ko).
neskatoties Neraugoties, neņemot vērā (ko).
līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
dzīslojums Neregulāru līniju kopums (kādā materiālā, priekšmetā u. tml.).
likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
turēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
pelēkā (smadzeņu) viela nervu darbības centru kopums (smadzenēs).
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
ganglijs Nervu mezgls – nervu šūnu (neironu) sakopojums.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
nonēsāt Nēsāt (ko) līdzi (kādu laikposmu).
valkāt Nēsāt (ko), arī vadāt (kādu) sev līdzi.
dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
ņurdēt Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
atēna Neskaidrs atspoguļojums, tikko jaušama ēna.
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
nerādīt Nesniegt iespēju redzēt; nedemonstrēt (piem., kinofilmu, izrādi, koncertu).
pārsegums Nesošā, arī norobežojošā ēkas konstrukcija, kas uzņem pastāvīgo un mainīgo slodzi un pārnes to uz nesošajām sienām vai kolonnām.
kopne Nesošais stieņveidīgs (būvkonstrukciju) elements.
iznest Nesot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko u. tml.).
panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
pārnest Nesot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
nostiepties Nesot, stiepjot (ko smagu), ļoti nopūlēties.
nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
tuvredzība Nespēja paredzēt (kā) turpmāko attīstību, arī situācijas nākotnē.
pamirums Nespēja rīkoties, darboties.
rīcībnespēja Nespēja rīkoties, ko veikt.
nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
nozaudēt Nespēt atrast (ko).
apmaldīties trijās priedēs nespēt izprast, atrisināt ko ļoti vienkāršu.
nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
pazaudēt no acīm nespēt vairs saskatīt (ko).
pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
(ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
neņemt galvā neuztraukties, nedomāt (par ko).
ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
kas Nevajag (ko darīt).
nevar noliegt nevar neatzīt (ko).
netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
kaitēt Nevēlami iedarboties (uz ko).
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
atmest Nevērīgi, ar pazemojošu žēlastību iedot (ko niecīgu).
pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
samudžināt Nevērīgi, pavirši rīkojoties (ar ko vijīgu), pieļaut, ka (tas) savelkas cilpās, mezglos, kļūst grūti atšķetināms.
uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
atsist Neviļus pieļaut, ka (ķermeņa daļa) spēji, sāpīgi atduras (pret ko).
sadedzināties Neviļus savainot sevi (ar ko karstu).
pārdurt Neviļus, negribēti ievainot ar ko smailu, asu.
iedurt Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
necelt Nevirzīt (ko) uz augšu, nepārvietot augstāk.
vazāt Nevīžīgi, arī intensīvi lietot, valkāt (ko) tā, ka (tas) nobružājas, kļūst netīrs.
izslampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot iziet, iznākt.
slampāt Nevīžīgi, kājas velkot, šļūcot, arī ar grūtībām, iet.
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
parastā krustaine nezāle ar pienenei līdzīgām ziedkopām zaru galos.
šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
gnīda Nicināms, arī sīkumains, skops cilvēks.
nonicināt Nicinoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nicinājumu.
spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
noniecināt Niecinoši novērtēt (kādu, ko).
noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
ņergāties Niekoties.
urogrāfija Nieru un urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrasvielas.
nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
spļaut acīs nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
spļaut sejā nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
imports No ārzemēm ievesto preču u. tml. kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piem., plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto aukstu dzērienu dzeršanai.
knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
šellaka No dabīgiem sveķiem iegūta viela, ko izmanto, piem., mēbeļu politūras izgatavošanai.
serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piem., kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
krustām šķērsām No dažādiem viedokļiem, daudz, pamatīgi (spriest, domāt u. tml. par ko).
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
košenile No īpašām subtropu augu utīm iegūta krāsviela, ko izmanto karmīna izgatavošanai.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
no nekā no kā ļoti niecīga (piem., ko izgatavot).
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
izlase No kāda kopuma izraudzītu darbu sakopojums.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
putnu būrītis no koka izgatavota mājiņa putniem.
vācele No koka mizas, saknēm vai klūgām darināts trauks ar vāku.
žagars No koka vai krūma atdalīts tievs zars.
sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
pa gabalu no lielāka attāluma (piem., ko apskatīt).
metālkonstrukcija No metāla izgatavota konstrukcija.
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
opijs No negatavu īpašas šķirnes magoņu pogaļu sulas iegūta narkotiska viela.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
no skolas sola No skolas laikiem.
smiltis No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
rūgtviela No šādiem augiem gatavots preparāts ar rūgtu garšu, ko lieto ēstgribas uzlabošanai.
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla izgatavota, galvai cieši pieguloša cepure, ko lieto peldot vai peldoties.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
potvasks No vaska, sveķiem u. c. vielām pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež parasti koku un krūmu potējuma brūces.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
leikoplasts No vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls (parasti lentes formā), ko izmanto, piem., pārsēja pielīmēšanai.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
piebaidīt Nobaidot izraisīt (kādam ko).
aste Nobeigums, beigu daļa (gājienam, kolonnai, rindai).
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
nošķirt Nodalīt, atšķirt (ko no kā) – par parādībām sabiedrībā.
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kas pieņem vai nosūta dokumentus, periodiskos izdevumus, preces u. tml.
mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
interešu izglītība nodarbības dažādos, piem., mākslinieciskajos kolektīvos, pulciņos.
nodarbība Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic; nodarbe.
nodarbe Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic.
niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
dziedāt Nodarboties ar vokālo mākslu, piem., piedaloties izrādēs, koncertos.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
nokalpot Nodienēt (bruņotajos spēkos kādu laikposmu).
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
doma Nodoms (ko darīt).
apņemšanās Nodoms, ko noteikti grib realizēt; solījums sev, saistības.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
sargāt Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
sargāt Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
sargāt Nodrošināt, ka (kāds) nevar paņemt (ko).
pasargāties Nodrošināties pret ko nevēlamu, ļaunu.
uzdot Nodziedāt, atskaņot (parasti korim) vajadzīgajā augstumā izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu (skaņas).
notiesāt Noēst (ko), parasti ar lielu apetīti.
nosukāt Noēst (ko).
iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
izgaršot Nogaršot (ēdienu, dzērienu); ēdot, dzerot (ko) izjust, izbaudīt (tā) garšu.
likt uz zoba nogaršot, ēst (ko).
likt pie mutes nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
nags Nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja šķērszāģējums nav visā koka diametrā, ir augstāk par aizzāģējumu.
nokrimst Nograuzt (ko cietu); noskrubināt.
noslīcināt Nogremdēt ūdenī (ko).
veidule Nogrieznis, kas savieno konusa virsotni ar konusa pamata riņķa līnijas kādu punktu.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
māls Nogulumiezis, kas mitrumā kļūst mīksts un lipīgs, un ko izmanto būvniecībā, keramikā, arī kosmētikā u. tml.
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slānīšu mijas.
degakmens Nogulumiezis, ko izlieto kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
nonākt Noiet (gar ko, garām kam).
saost Nojaust, samanīt (ko slēptu, draudošu, arī ko sev izdevīgu).
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
sausenis Nokaltis koks.
sausnis Nokaltis koks.
pārkrist Nokarāties pāri (kam), pār (ko) – piem., par matiem.
pārkārties Nokārties pāri (kam), pār (ko).
nogulēt Nokavēt, palaist garām (ko).
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
nopūst Noklāt (ko) ar grafiti.
nomēslot Noklāt ar mēslojumu (ko).
noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
nobaurot Nokliegt, nobļaut (ko).
iegrābties Nokļūt nevēlamā stāvoklī, piem., nepārdomāti rīkojoties, kļūdoties.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā.
noridāt Nokopt, nolikt vietā.
noridāt Nokopt.
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
nokūlums Nokultā labība, izkulto graudu kopums.
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, arī kur) – par putniem, kukaiņiem.
noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. vairākās vietās, no virspuses).
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
noteikt Nolemt un paziņot (ko).
likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
neķert Nolieguma darb. --> ķert; necensties netvert, neņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
nerādīt Nolieguma darb. --> rādīt; novietot, turēt (ko) tā, lai cits to nevar uztvert ar redzi.
nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
novietot Nolikt, nogādāt (ko kādā vietā).
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
noglabāt Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko) – par parādībām dabā.
noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
sieksta Nolūzis, ūdenstilpē vai zemē ilgi gulējis koks, tā daļa; koka sakne ūdenī vai virs zemes.
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piem., vilšanās, aizvainojums).
rotēt Nomainīt (kādu), piem., norīkojot šajā amatā kādu citu.
atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piem., latviešu valodas instrumentālis).
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
atmērīt Nomērīt (platību, tilpumu, daudzumu u. tml.), atdalot (to) no kopuma, veseluma.
piemest Nomest (ko zemē) lielākā daudzumā.
nolingot Nomest (ko); nogrūst lejā, zemē (ko).
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu).
piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
staigāt ar ubaga tarbu nonākot nabadzībā, ubagot.
sabrukt Nonākt fizisko spēku galējā izsīkumā; zaudēt psihisko līdzsvaru.
iekļūt slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekļūt lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist slazdā nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
iekrist lamatās nonākt nevēlamā, bīstamā situācijā, ko radījis kāds cits cilvēks.
apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
skart Nonākt saskarē (ar ko) tā, ka rodas deformācija vai ievainojums.
jaukties Nonākt saskarē (ar ko).
nomontēt Noņemt, atdalīt nost (ko piemontētu, uzmontētu u. tml.).
piepelnīt Nopelnīt (ko) papildus.
nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
tukšvārdība Nopietna, dziļāka satura trūkums tam, ko runā, raksta.
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), cenšoties izprast (tā) saturu, būtību u. tml.
izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka tas piepilda (ko).
pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
zaļā masa nopļautu, nocirstu u. tml. augu, to daļu kopums.
uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par balstu vai kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
uz Norāda to, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
pirmais Norāda uz (kā) augstāku kvalitāti (salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu).
viens Norāda uz (kā) kopību.
viss Norāda uz (kā) pilnīgu kopumu, arī izpausmi.
no Norāda uz (kā) pozitīvu vai negatīvu guvumu vai iespēju (ko) gūt, saņemt.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, attālāko, piem., pusi, malu, galu.
viss Norāda uz (kā) vienotu veselumu, nedalītu kopumu.
tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kur, kādā vietā kopā.
pa Norāda uz atsevišķu vienību no kāda kopuma, arī uz šādu vienību grupu.
līdz Norāda uz attālumu (no kā, starp ko u. tml.).
no Norāda uz dalāmu, salīdzināmu kopumu.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
no- Norāda uz darbības virzību (parasti tuvu) gar (ko), garām (kam).
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes, cauri kam, caur ko).
pār- Norāda uz darbības virzību pāri (kam), pār (ko).
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst.
līdz Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, kas nav ņemams vērā, vai uz pilnīgu (kā) neesamību.
šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
no- Norāda uz laikposmu, kas ir īsi pirms tā, ko izsaka pamatvārds.
starp Norāda uz laikposmu, ko ierobežo citi laikposmi, laika moments.
vēl Norāda uz laikposmu, kopš kura kas pastāv, atrodas (kur).
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
pa- Norāda uz līdzīgumu, atbilstību tam, ko izsaka pamatvārds; norāda uz pamazinājumu vai pakārtojumu.
nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
pie Norāda uz objektu, ko skar kāda darbība.
pie Norāda uz personu, ar kuru kopā (kāds) mitinās.
tas Norāda uz pilnīgu atbilstību, līdzīgumu, vienādumu, arī uz ko parastu, zināmu.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) atrodas, ir ieradies u. tml. (kur) pirms (kāda, kā) cita, agrāk (par kādu, ko).
nost Norāda uz stingru prasību (ko) nepieļaut, novērst, likvidēt (parasti lozungos).
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
pie Norāda uz to, kam (ko) piestiprina, piesaista.
pie Norāda uz to, kam (ko) pievieno.
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā.
pēc Norāda uz to, ko grib iegūt, pēc kā tiecas.
pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
pie Norāda uz to, ko satver, kam pieskaras.
aiz Norāda uz to, ko satver, tur.
pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam (kas) notiek, norisinās.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
aiz- Norāda uz vietu, kas atrodas aiz tā vai otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pār- Norāda uz vietu, kura atrodas otrā pusē tam, ko izsaka pamatvārds.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
pie- Norāda uz vietu, teritoriju, kas atrodas blakus, klāt tam, ko izsaka pamatvārds.
līdz Norāda uz virzības vai atrašanās vietas tālāko punktu, izplatīšanās robežu.
visvairāk Norāda uz visilgāko, visproduktīvāko, visintensīvāko darbību (salīdzinājumā ar citu darbību).
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
pāri Norāda, ka (kas) atrodas vai (ko) novieto virs (kā), uz (kā).
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
pāri Norāda, ka (kas) atrodas, norisinās virs (kā), pār (ko).
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kas) ir kopā (ar kādu).
sub- Norāda, ka (kas) ir otršķirīgs, zemāks (par ko citu tai pašā parādībā, grupā).
lejpus Norāda, ka (kas) ir uz leju (no kā), zemāk par ko (citu).
virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk par (ko citu).
sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.; norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
līdzi Norāda, ka (kas) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
pāri Norāda, ka (kas) virzās vai (ko) virza virs (kā) no vienas puses uz otru, no vienas malas uz otru.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
ie- Norāda, ka ar darbību ko ietver, apņem.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kur, kādā vietā kopā.
aiz- Norāda, ka ar darbību rezervē, saglabā vai nodrošina (ko).
ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
vairāk Norāda, ka attiecīgā īpašība kam piemīt lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
sa- Norāda, ka izgatavo sev (ko) lielākā daudzumā, (kā) lielāku daudzumu.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
visvairāk Norāda, ka minētā pazīme izpaužas visspēcīgāk (salīdzinājumā ar ko citu).
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā viela, materiāls izmantots daļēji, kopā ar citu vielu, materiālu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
aizsarg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri (kam) vai (kā) augšējā daļā.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) augstāko vai zemāko pieļaujamo pakāpi.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju, tās izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu, ar to saistītām parādībām.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem, to izmantošanu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, ir kopā, vienlaikus (ar ko).
ievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iesāk, ievada (ko), atrodas (kā) sākumā.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daļējs (attiecībā pret ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, ka tas attiecas uz ko mazu.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams, arī saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgākais, galvenais, arī sākotnējais.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša autora radīts, nav tulkots.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (piem., ģeoloģisko) izpēti.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (2).
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar militāro izlūkošanu.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs vai ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē, pārbauda (ko).
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
caur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
bez- Norāda, ka trūkst, nav tā, ko izsaka pamatvārds, tā sakne.
sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
parādīt Norādīt (ko, uz ko) ar žestu, signālu u. tml.
atsaukties Norādīt (uz ko), minēt (ko) pierādījumam.
stādīt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
likt par priekšzīmi norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
stādīt par paraugu norādīt uz (kādu, ko) kā uz atdarināmu paraugu.
apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
negatīvisms Noraidoša, negatīva attieksme (pret kādu, pret ko).
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
debetkarte Norēķinu karte, kas dod tiesības no attiecīgā bankas konta izņemt tur iemaksāto naudu.
ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts brauciena maršruts.
nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
likt Norīkot (pie kāda darba).
pārcelt Norīkot, iecelt (citā darbā, citā darbavietā).
nozīmēt Norīkot, iecelt (kādu).
izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
aizkomandēt Norīkot, nosūtīt komandējumā (kur, uz kurieni).
komandēt Norīkot; sūtīt dienesta uzdevumā (uz kādu vietu).
reakcija Norise, darbība, ko izraisa kairinājums.
darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
pavadīt Norisināties vienlaikus ar ko citu.
dzīve Norišu, darbību kopums (sabiedrībā).
stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) daļa.
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
apzīmējums Nosacīta zīme, norādījums (uz ko).
signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
nosargāties Nosargāt, pasargāt sevi (pret ko nevēlamu, kaitīgu).
iedot vārdu nosaukt (ko) kādā vārdā.
skaitīties Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
tautas daiļamata meistars nosaukums, ko padomju laikā piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā.
atklāt Noskaidrot un padarīt zināmu; atmaskot.
noteikt Noskaidrot, konstatēt.
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
izzināt Noskaidrot, uzzināt (ko).
apzināt Noskaidrot; arī izpētīt un apkopot.
ieskaisties Noskaisties (uz kādu, par ko), kļūt dusmīgam.
pārskaņoties Noskaņot sevi (uz ko citu).
ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
špikot Noskatīties (ko no kāda cita) un izmantot, pārņemt.
nolūrēt Noskatīties (ko), parasti slepus.
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos.
segt Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
kasta Noslēgta, norobežota sabiedrības grupa (Indijā), ko vieno kopēja izcelšanās un sociālais stāvoklis.
pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
dispozīcija Nosliece (uz ko, piem., kādu slimību).
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
iestāties Nostāties (kur, starp ko).
bultēt Nostiprināt, aizvērt vai atvērt (ko, piem., durvis, vārtus) ar bultu (2); bīdīt bultu (2).
drenēt Nosusināt (zemi), ierīkojot drenas.
pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk (kam citam, uz citu adresi).
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu) tālāk uz citu adresi, citu numuru, citam.
pārsūtīt Nosūtīt (ko) no vienas vietas uz otru.
izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
nodalīt Nošķirt, atdalīt (no kāda kopuma, daudzuma); nošķirt atsevišķi.
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
pietašķīt Notašķīt lielā daudzumā, lielā platībā (ko).
nolaist asinis notecināt asinis (piem., medicīniskos nolūkos).
kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
konkrētisms Noteiktība, tiešums; konkrētība.
norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarbā), ar ko iezīmējas konflikts.
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz raižu, nepatīkamus pārdzīvojumus.
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem.
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
apliet Notraipīt (ar ko šķidru).
saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
apķepināt Notraipīt, noklāt (ar ko ķepīgu, lipīgu).
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt Dievu (par kādu, par ko).
saturēt grožos noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu.
nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē.
pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
noķert Notvert vai atklāt, atmaskot (kādu, kas dara ko nevēlamu, aizliegtu).
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas).
nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
nojaukt Novākt (ko uzslietu).
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz.
arhaisms Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto ļoti reti; vecvārds.
senvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti; arhaisms.
laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
novelistika Noveles žanrs; šā žanra darbu kopums (piem., kāda autora daiļradē).
izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
monitorēt Novērot (ko).
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumus (piem., aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu).
sanēt Novērst ilgstošākā laikā radušos bojājumus ēkās, komunikācijās u. tml. ar īpašām metodēm.
aizmēzt Novērst, likvidēt (ko negatīvu sabiedrības dzīvē).
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu).
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko).
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu, pārāk pozitīvi.
degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
piebāzt Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
mīnēt Novietojot mīnas, gatavot uzspridzināšanai (ko).
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
noslēpt Novietot (kādu, ko) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt.
uzkārt Novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
nocentrēt Novietot (ko) centrā.
nobalansēt Novietot (ko) līdzsvarā; veikt (kā) līdzsvarošanu.
slodzīt Novietot (ko) zem sloga; novietot (kam) virsū slogu; turēt zem sloga.
paslēpt Novietot (ko), arī dot iespēju (kādam) novietoties tā, lai (to) nevarētu atrast, saskatīt.
satupināt Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pār (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
atbalstīt Novietot (uz kā), atsliet (pret ko), piespiest (pie kā).
uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
pārblīvēt Novietot, ievietot (ko) pārāk lielā daudzumā.
uztupināt Novietot, izvietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti ne sevišķi drošā vietā.
nobēdzināt Novietot, noglabāt (ko) citiem nepieejamā vietā; noslēpt, paslēpt.
uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
rādīt Novietot, turēt (ko) tā, lai cits to var uztvert ar redzi.
orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) – par (kā) kārtu, slāni.
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml.).
novilkties Novilkt sev (ko), atbrīvoties (no kā).
dislokācija Novirze no sākotnējā, normālā izvietojuma.
nobīdīt Novirzīt (kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko.
pārvirzīt Novirzīt (uz ko citu).
ar līkumu Novirzoties no taisnākā, īsākā ceļa (piem., ko apejot).
zāģēt stigu nozāģējot kokus, veidot stigu.
izzāģēt Nozāģēt no kāda kopuma (daudz vai visu).
nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku).
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots koka stumbrs.
glosārijs Nozarē nozīmīgāko vai konkrētā grāmatā lietoto terminu skaidrojums.
jūrniecība Nozaru kopums, kas saistīts ar kuģu pārvietošanos jūrās un okeānos, to vadīšanu, izmantošanu u. tml.
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
bandītisms Noziedzīga darbība (laupīšana, slepkavošana u. tml.), ko veic bandītu grupa.
gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
atklāsme Nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā).
faleristika Nozīmīšu kolekcionēšana.
piezvejot Nozvejot (ko) papildus.
nožņaugties Nožņaugt sevi (ko cieši savelkot ap kaklu); tikt nožņaugtam (kam cieši savelkoties ap kaklu).
kūja Nūja, kas pielāgota (vai ko izmanto) atbalstam (ejot, stāvot); spieķis.
numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
nule Nupat, tikko.
izņaudēt Ņaudot, žēlā balsī izlūgt (ko).
noņemt Ņemot (ar roku vai rokām), novirzīt nost (ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
noņemt Ņemot iegūt (ko kādam nolūkam).
vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
grābt Ņemt (ar ko) un virzīt (kur).
ieļaunoties Ņemt (kādam) ko ļaunā; sākt turēt ļaunu prātu (uz kādu).
vilkt Ņemt (piem., lozi) ārā no kāda kopuma, daudzuma.
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
tīrīt Ņemt nost (ko nevajadzīgu).
vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
ievērot Ņemt vērā (ko).
respektēt Ņemt vērā, cienīt (ko).
smelt krējumu ņemt, gūt kā labāko daļu.
noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
noņirgāties Ņirgājoties izpaust savu attieksmi (par kādu, ko).
noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
odieris Odekolons, arī smaržas, smaržūdens.
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
audits Oficiāla grāmatvedības dokumentu un kontu pārbaude pēc pašas iestādes vai uzņēmuma iniciatīvas.
pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
paziņojums Oficiāla ziņa; dokuments, kas satur ziņu, informē (par ko).
rauts Oficiālas svinības ar mielastu, kurās piedalās lūgti viesi; plašas, greznas svinības, parasti ar daudziem ēdieniem un alkoholiskiem dzērieniem.
pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
piešķirt Oficiāli dot iespēju saņemt (ko).
piešķirt Oficiāli dot tiesības (ko) izmantot, saņemt.
prezentēt Oficiāli iepazīstināt sabiedrību ar ko jaunu (grāmatu, filmu, uzņēmumu u. tml.).
mandāts Oficiāli izdota atļauja konkrētas politikas realizēšanai.
autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
kadiķa oga ogai līdzīga kadiķa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
paegļa oga ogai līdzīga paegļa sēklu kopa (sākotnēji zaļa, vēlāk melna).
grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
fruktoze Ogļhidrāts, ko satur augļi, medus.
glikolīze Ogļhidrātu (galvenokārt glikozes) noārdīšanās process šūnās.
narzāns Ogļskābs ārstniecisks un atspirdzinošs minerālūdens, ko iegūst Kislovodskā un Centrālajā Kaukāzā.
minerāleļļa Ogļūdeņražu maisījums, ko iegūst, pārstrādājot naftu.
pieogot Ogojot piepildīt (ko).
ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
interferons Olbaltumviela, ko šūnas izstrādā pēc saskares ar vīrusiem un kas kavē vīrusu vairošanos.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
eļļas koks olīvkoks.
osis Olīvu dzimtas koks ar gludu, zaļganpelēku mizu un cietu koksni.
onkologs Onkoloģijas speciālists.
oriģinālopera Opera, ko sacerējis savas tautas komponists, pretstatā cittautu operām.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
operliteratūra Operu partitūru kopums.
optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
polarizators Optiska ierīce, ar ko iegūst lineāri polarizētu gaismu.
spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
optika Optiskie instrumenti, to kopums.
dioptrija Optisko ierīču (piem., lēcu, sfērisko spoguļu) optiskā stipruma mērvienība.
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
retors Orators; arī retorikas skolotājs (Senajā Grieķijā, Romā).
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
spirts Organiska viela, produkts, ko iegūst, pārtvaicējot cukuru un cieti saturošas vielas; arī etilspirts.
dzintars Organiskas izcelsmes minerāls – pārakmeņojušies terciārā perioda skuju koku (parasti priežu) sveķi.
taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
saponīni Organiski savienojumi, kas pieder pie glikozīdiem un kuru šķīdums ūdenī puto.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
glikozīdi Organiski savienojumi, kuru sastāvā ietilpst glikoze vai citi ogļhidrāti kopā ar spirtiem, fenoliem u. c. vielām.
zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
trūdi Organisko vielu dalīšanās, sairšanas produkti, kas radušies trūdot, parasti bojā gājušiem, organismiem.
rūgšana Organisko vielu noārdīšanās process mikroorganismu (baktēriju, raugu) iedarbībā; ogļhidrātu pārvēršanās par citiem savienojumiem, kas norisinās mikroorganismu darbības rezultātā.
disimilācija Organisko vielu noārdīšanās, sadalīšanās vienkāršākās sastāvdaļās.
biosintēze Organisko vielu sintēze dzīvos organismos (šūnā) vielmaiņas procesā.
kumarīns Organisks savienojums – aromātiska viela, ko satur daži augi (piem., tabakas zāle, dažas orhideju sugas, dateles).
teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
krezols Organisks savienojums, ko izdala no akmeņogļu darvas un ko izmanto par izejvielu daudzu ķīmisku produktu ražošanai.
vinilhlorīds Organisks savienojums, ko izmanto polimēru ražošanai.
glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
trupe Organisku vielu (parasti koksnes) sairšana, ko izraisa īpašas parazītiskas sēnes.
perēklis Organisma daļa, kurā koncentrējušies un no kura izplatās slimības ierosinātāji.
konstitūcija Organisma fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums, kas nosaka tā funkcionēšanu un reakciju uz vides iedarbību.
fizkultūra Organisma fizisko spēju attīstīšana un nostiprināšana ar fiziskiem vingrinājumiem.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
saulesdūriens Organisma stāvoklis, ko izraisa ilgstoša atrašanās saules staru iedarbībā un kam raksturīgas stipras galvassāpes un nelabums.
veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
šķiedrojums Organisma šķiedru kopums, tā struktūra.
trofika Organisma šūnu vielmaiņas un to regulējošo nervu procesu kopums.
dekompensācija Organisma vai atsevišķu orgānu nespēja kompensēt traucējumus.
gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
pērkoņkrustietis Organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieks.
noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
izvadīt Organizēt (piem., skolas absolventu, pensionāru) aiziešanu (no skolas, darba u. tml.).
kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
karagājiens Organizēta darbība (pret ko).
gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
sagāde Organizēta nodrošināšana (ar ko, piem., izejvielām, ražošanas līdzekļiem).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
birojs Orgāns (personu grupa), ko ievēlē vai nodibina (organizācijas, biedrības u. tml.) darba vadīšanai.
sūcējorgāns Orgāns, ar ko (dzīvnieks, augs) sūc barību.
izvadorgāns Orgāns, kas (ko) izvada (no kurienes, kur u. tml.).
urīnceļi Orgānu kopums urīna izvadīšanai no organisma (piemēram, urīnvadi, urīnpūslis).
aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
ornamentika Ornamentu vai to raksturīgāko īpašību kopums.
supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
saostīt Ostot uztvert (ko), parasti pilnīgi.
papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
vidējs Otrais pēc vecuma no trijiem (bērniem, brāļiem, māsām); arī tāds (cilvēks, paaudze), kas pēc saviem gadiem ir starp jaunāko un vecāko paaudzi.
otrklasnieks Otrās klases skolēns.
pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
ozolkoks Ozola koksne.
dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
lupināt Pa daļām ņemot, raujot nost mizu, čaulu u. tml., lobīt (ko); pa daļām ņemt, raut nost (mizu, čaulu u. tml.).
duets Pa diviem (ko darīt).
piecatā Pa pieciem (cilvēkiem, arī dzīvniekiem) kopā.
pa taisno pa visīsāko ceļu (virzīt, rīkoties).
taisnā līnijā pa visīsāko iedomājamo ceļu (no vienas vietas līdz otrai).
pjedestāls Paaugstinājums, postaments (piem., monumentālai skulptūrai, kolonnai).
komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
postaments Paaugstināta pamatne (piem., kolonnai, statujai).
plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
iebarot Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
pielikt punktu pabeigt, izbeigt (ko).
sasliet Pacelt (ko) stāvus un atbalstīt (vienu pret otru).
uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
dzelzceļa barjera paceļams šķērskoks ceļa un dzelzceļa krustojumā.
pacelt glāzi (par kādu, par ko) paceļot glāzi ar dzērienu, uzsaukt tostu (kādam, par ko).
pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
painteresēties Pacensties iegūt, parasti nelielu, informāciju, uzziņu (par ko).
pieciest Paciest (ko), samierināties (ar ko).
paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
pieduļķot Padarīt (ko) duļķainu.
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
pieplacināt Padarīt (ko) plānāku.
uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
sabiedriskot Padarīt (ko) sabiedrisku.
sārtot Padarīt (ko) sārtu.
noslidināt Padarīt (ko) slidenu, gludu.
pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
pastiprināt Padarīt (ko) stiprāku, intensīvāku.
piesviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
sasviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
šaurināt Padarīt (ko) šaurāku.
šķīdināt Padarīt (ko) šķidrāku.
trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
izstiegrot Padarīt (ko) viscaur stiegrainu.
liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
nomatēt Padarīt matētu (ko).
noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
noraibināt Padarīt raibu (ko).
retināt Padarīt retāku (augu kopu).
samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
harmonizēt Padarīt saskanīgu (ar ko), atbilstošu (kam).
pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
sašķobīt Padarīt šķību (ko).
notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
aptīrīt Padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt.
konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
politbirojs Padomju Savienības komunistiskās partijas augstākā politisko u. c. lēmumu pieņemšanas institūcija.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
Padomju Savienība Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) – lielvalsts, kas pastāvēja no 1922. gada līdz 1991. gadam.
PSRS Padomju Sociālistisko Republiku Savienība.
konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
nelabojams vecpuisis padzīvojis vīrietis, ko nav iespējams pārliecināt stāties laulībā.
palaiskoties Padzīvot bezdarbībā; arī paslinkot.
pamieloties Paēst, uzcienāties (ar ko).
ielasīties Paēst, vairākkārt ko nedaudz ieēdot, nogaršojot.
mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
sabrūvēt Pagatavot (parasti alkoholisku dzērienu) lielākā daudzumā.
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
uzgriezt Pagriezt (sava ķermeņa daļu pret kādu, ko).
pavērst Pagriezt, vērst (ko, kādā virzienā).
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
papētīt Painteresēties (par ko).
sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
uzjautāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uztaujāt Pajautāt (kādam ko); uzrunāt (kādu), izsakot, parasti īsu, jautājumu.
uzprasīt Pajautāt (kādam ko).
apklausīties Pajautāt (vairākiem, vairākās vietās); paklausīties, ko citi runā, saka (par ko).
padzīt jokus pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt velnu pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
serviss Pakalpojumu kopums, to sniegšana; arī iestāde, uzņēmums, kas sniedz šādus pakalpojumus.
atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
gradācija Pakāpeniska, vienmērīga pāreja no zemākās pakāpes uz augstāko vai otrādi; viena šāda pārejas pakāpe, iedaļa.
uzaudzēt Pakāpeniski (ko) palielinot, sasniegt (piemēram, lielu tā skaitlisko vērtību).
pāriet Pakāpeniski iegūt citas iezīmes, pārvērsties par ko citu.
uzkrāt Pakāpeniski iegūt, apgūt (ko garīgā, sabiedriskā sfērā).
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
pāraugt Pakāpeniski mainoties, sasniegt citu pakāpi, kļūt par ko citu.
slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
savilkties Pakāpeniski sakoncentrēties – par ēdienu.
uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
pasautēties Pakarsēties (mitrā vidē, tvaikos u. tml.).
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
iekārt Pakārt (starp ko, uz kā).
pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
dūdot Paklusu dziedāt, spēlēt (ko).
nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
murdoņa Paklusu, neskaidru skaņu, trokšņu kopums.
čīkstēt Paklusu, žēlabaini raudāt; raudulīgi diedelēt, prasīt (ko).
raudzēt Pakļaujot (ko) specifisku mikroorganismu, sēņu u. tml. iedarbībai, panākt, ka (tas) sāk rūgt.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
saindēt Pakļaut (ko) indīgas vielas vai indīgu vielu iedarbībai; izraisīt saindēšanos.
vecināt Pakļaut (ko) kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu, lietošanu.
applaucēt Pakļaut (ko) karsta šķidruma, tvaika iedarbībai.
karsēt Pakļaut (ko) karstuma iedarbībai.
likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
(uz)likt (visu) uz vienas kārts pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
apsaldēt Pakļaut (ko) sala, aukstuma iedarbībai.
slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
urbanizēt Pakļaut (ko) urbanizācijai.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
pārvaldīt Pakļaut savai varai, gribai, kontrolēt (ko).
pakļauties Pakļaut sevi (kam); pakārtot savas vēlmes, rīcību u. tml. saskaņā ar ko citu.
nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
piepakot Pakojot, liekot (ko iekšā), piepildīt.
novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
izlīdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
līdzēt Palīdzēt (kādam ar ko).
aiz matiem izvilkt palīdzēt (kādam) izkļūt no sarežģītas situācijas, sasniegt (ko).
bruģēt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) ko sasniegt, īstenot; veicināt.
atdarīt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
atvērt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
paaugstināt Palielināt (piem., kā skaitlisko vērtību).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis.
klucis Paliels koka stumbra gabals; bluķis.
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
aglomerācija Palielu rūdas gabalu (aglomerātu) iegūšana, saķepinot rūdas smalkumus ar kurināmo (piem., koksu, antracītu).
sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
pastatne Palīgkonstrukcija, ko izmanto būvdarbiem un remontdarbiem samērā nelielā augstumā.
uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
skrūvpālis Pālis, ko skrūvējot iedziļina gruntī.
kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
mācība Pamācošs secinājums, konstatējums; pamācība.
paskolot Pamācoties attīstīt, uzlabot (ko).
atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
ķermenis Pamatdaļa, korpuss (piem., mašīnai).
bāze Pamatelements; skaitlis, ko reizina pašu ar sevi.
korpuss Pamatkonstrukcija (mehānisma, ierīces, mašīnas u. tml.), galvenā daļa; karkass.
karkass Pamatkonstrukcija, konstruktīvais skelets.
pierādīt Pamatojoties uz dokumentiem, faktiem, argumentiem u. tml., atzīt (ko).
prognozēt Pamatojoties uz konkrētiem faktiem, paredzēt (kā) tālāko norisi, rezultātu.
aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
pamatskolēns Pamatskolas skolēns.
pamatskolnieks Pamatskolas skolnieks.
režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
atsēdināt Panākt (piem., lūdzot, liekot), ka apsēžas.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
saindēt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (piem., vidē) nonāk indīgas vai radioaktīvas vielas, kaitīgā, bīstamā koncentrācijā savairojas nevēlami mikroorganismi.
pārgāzt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) gāžas un novietojas pāri (kam), pār (ko).
piedvakot Panākt, būt par cēloni tam, ka dvaka izplatās, piepilda (ko).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas saistība (ar ko).
sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
padarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst (par ko).
saslimdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) aizraujas ar ko, pilnīgi nododas (kam).
nomocīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) cieš mokas, zaudē spēkus, izjūt fizisku diskomfortu.
gandarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko); panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., rakstura īpašības, uzskati).
veidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara ātri vai ātrāk.
piespiest Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ko dara pretēji savai gribai, vēlmēm.
norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nevar kontaktēties, tiek izolēts.
sabaidīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
sabiedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk uztraukties, izjust nemieru (par ko).
savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
uzzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, fakts) kļūst (kādam) zināms; gūt iespēju (ko) zināt (par ko).
satuvināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas tuvu kopā viens pie otra, cits pie cita.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir bagātīgi piepildīts, apgādāts (ar ko).
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir ciešā saistībā (ar ko).
sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst aktīvs, koncentrēts.
kliedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk koncentrēts, samazinās, gaist.
mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk spilgts, kontrastains.
dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst par ko citu.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks (par ko iepriekšēju).
samīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ievērojami, mazāk spilgts, kontrastains.
sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
pulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nāk kopā, vienuviet; pulcēt.
piesūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piesūcas (ar ko).
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcināt.
piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti cilvēks, tā ķermenis) iegūst fizisko izturību, spēju pretoties slimībām.
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., vielas sastāvs) kļūst spēcīgāks, koncentrētāks.
sinkopēt Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa vai skaņu kopa) zūd vārda vidū.
saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
tracināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds kļūst nemierīgs, uzbudināts, satraukts, rīkojas nesavaldīgi.
laupīt Panākt, būt par cēloni, ka kāds zaudē (ko nozīmīgu).
zvalstīt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis attiecībā pret ko.
kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka zūd vienotība, ka (cilvēku kopums) sadalās atsevišķos grupējumos.
izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
aizkvēpināt Panākt, ka (dūmi) aizklāj, aizsedz (ko).
izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
retināt Panākt, ka (kāds cilvēku kopums) kļūst skaitā mazāks.
nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
ieradināt Panākt, ka (kāds) ierod (ko darīt), iegūst ieradumu.
klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
pārlatviskot Panākt, ka (kāds) kļūst latvisks, pārlatviskojas.
latviskot Panākt, ka (kāds) latviskojas.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
piesaistīt Panākt, ka (kāds) pievienojas, iesaistās (piem., kopīgā darbībā).
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
iekārtot Panākt, ka (kādu) pieņem (darbā, skolā u. tml.); panākt, ka (kāds) var apmesties (kur).
sadabūt Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
vainagot Panākt, ka (kas) kļūst par (kā) augstāko sasniegumu; būt par (kā) augstāko sasniegumu.
nobrucināt Panākt, ka (kas) noslīd uz leju, sakrokojas.
nodrošināt Panākt, ka (kas) notiek, īstenot, realizēt (ko).
noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
novērst Panākt, ka (kas) pievēršas (kam citam), novirzīt (uz ko citu).
pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
sadzīt Panākt, ka (kas) savirzās (kopā).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
novelt Panākt, ka (ko) dara, risina kāds cits.
pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
sacelt kājās Panākt, ka (vairāki, daudzi) sāk rīkoties, darboties.
bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
izjaukt Panākt, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
iztvaicēt Panākt, ka iztvaiko.
uzvelt uz (kāda) pleciem panākt, ka kāds uzņemas ko grūtu, nepatīkamu.
izdzīt no galvas panākt, ka nedomā (par ko).
nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
pieslēgt Panākt, ka sākas (kā) piegāde, nodrošināt (ko).
sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
atņemt Panākt, ka zaudē (ko).
sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
pārraut Panākt, piem., velkot aiz rokas, ka (kāds) strauji pārvirzās (pāri kam, pār ko).
izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai izdalās (no organisma) kopā ar sviedriem.
pastiept Panest (ko smagu).
sāpju paņēmiens paņēmiens (cīņas sportā), ar ko pretiniekam izraisa sāpes.
perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
darbs Paņēmienu kopums, tehnika kādas darbības veikšanai.
metodika Paņēmienu, metožu kopums (kā) veikšanai.
aizņemties Paņemt (ko no kāda), lai (pēc laika) atdotu.
apķīlāt Paņemt (ko) par ķīlu.
sadabūt Paņemt (piem., izvelkot no kurienes), parasti, lai tūlīt lietotu.
pacelt Paņemt augšā; ceļot pavirzīt (ko satvertu) uz augšu (piem., lai turētu, pārvietotu).
pārmainīt rokas paņemt ko nesamu no vienas otrā, ar otru roku.
patapināt Paņemt lietošanā; aizņemties (ko no kā).
atņemt Paņemt nost (daļu no kopuma).
saņemties Paņemt sev, arī iegādāties (ko) lielākā daudzumā.
pievākt Paņemt sev, nozagt (ko).
pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
atsvaidzināt Papildināt (ar ko jaunu).
teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
gratifikācija Papildu atlīdzība, ko maksā darba ņēmējam īpašos gadījumos vai par sevišķiem nopelniem.
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
piedeva Papildu priekšnesums (koncerta beigās).
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
pārdot Par atlīdzību atļaut izmantot (ko).
salapot Par augu kopumu (kādā vietā).
abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
pirkt Par maksu, atlīdzību iegūt (ko) savā īpašumā, rīcībā.
čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
haploīdija Parādība, ka šūnā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
atbilstība Parādība, stāvoklis, kad kas saskan ar ko citu, der kam citam.
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai darbībai).
elektromagnētisms Parādību kopums, ko izraisa elektrības un magnētiskā lauka mijiedarbība.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
atrādīt Parādīt (ko), lai (tas) tiktu pārbaudīts, novērtēts u. tml.
attēlot Parādīt (mākslas tēlos); tēlaini pastāstīt (par ko).
uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
uzvarēt Parādīt labāko sniegumu (piemēram, izpildītājmākslas konkursā).
pozicionēt Parādīt, atklāt (ko).
izskaistināt Parādīt, attēlot (ko) īstenībai neatbilstoši skaistu, labu.
poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēt.
attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
uzrasties Parādīties (parasti par ko nevēlamu).
krāsoties Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu).
Ēdene Paradīze, dārzs zemes virsū, ko ierīkoja Dievs un kas bija pirmo cilvēku dzīvesvieta pirms krišanas grēkā.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
pārkaļķot Pārāk (ko) kaļķot (1).
pārakcentēt Pārāk akcentēt, uzsvērt (ko).
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
pārcensties Pārāk centīgi ko darot, negribēti panākt nevēlamu rezultātu.
pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko).
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
saharoze Parastais cukurs – ļoti salda kristāliska viela, ogļhidrāts, ko satur bietes, niedres.
inversija Parastās vārdu kārtības maiņa retoriskos vai stilistiskos nolūkos.
štrīcele Parasti iegarens konditorejas izstrādājums ar pildījumu.
pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
randu Parasti savienojumā «randu pļavas»: zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
tīksmināt Parasti savienojumā ar "acis", "skatiens": uztverot (ko) ar redzi, izjust tīksmi.
krēms Parasti savienojumā ar "apavu": ziede apavu kopšanai.
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
konvencionālie ieroči parastie ieroči (pretstatā kodolieročiem).
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
modelis Paraugs, etalons, arī tips, marka (izstrādājumam, konstrukcijai u. tml.).
mēraukla Paraugs, pēc kura (ko) novērtē vai ar kuru (ko) salīdzina; kritērijs.
veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
inspekcija Pārbaudes, kontroles iestāde.
gala pārbaudījumi pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
iestājpārbaudījums Pārbaudījums, ko kārto, lai iestātos (mācību iestādē).
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
apskatīt Pārbaudīt (kā) veselības stāvokli – to vizuāli aplūkojot.
inspicēt Pārbaudīt, kontrolēt.
apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
pārraudzīt Pārbaudīt, pārlūkot, uzraudzīt (kā) stāvokli, darbību; pārzināt.
verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
pārvietot Pārceļot, pārnesot, pārvedot u. tml. novietot (ko) citā vietā.
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
rakņāties Pārcilājot, pārvietojot (kur) kādu kopumu, censties atrast ko.
parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
izsolīt Pārdot (ko) izsolē.
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
līdzpārdzīvojums Pārdzīvojums, kas izraisās (kam) līdzi, kopā, vienlaikus (ar ko).
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
aizvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, runa, nepatiesi pārmetumi.
rūgtums Pārdzīvojums, ko izraisa netaisna rīcība, vilšanās.
apvainojums Pārdzīvojums, ko izraisa šādi vārdi, rīcība, izturēšanās.
kauss Pārdzīvojumu, izjūtu kopums; (dzīvē) piedzīvotais.
plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
izbaudīt uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu).
(iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
gaidīt Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
sagaidīt Paredzēt (ko iespējamu); būt sagatavotam (uz ko iespējamu).
pravietot Paredzēt, pareģot nākotnes notikumus.
Pareizticīgā baznīca pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
reģents Pareizticīgās baznīcas kora diriģents.
konversija Pāreja no vienas reliģijas vai konfesijas citā.
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
dūšīgs Paresns, korpulents.
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
tualetes ūdens parfimērijas izstrādājums ar nelielu smaržvielu koncentrāciju.
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
konvertēties Pāriet no vienas konfesijas citā.
pārslēgties Pāriet uz citu darbību; mainīt savu psihisko vai emocionālo stāvokli.
pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
noķept Pārklājoties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram, traipainam; noķepēt.
aizķept Pārklājoties ar ko mīkstu, lipīgu, aizsērēt, aizsprostoties.
apputināt Pārklāt (ar ko tādu, kas put).
pārvilkt Pārklāt (ar ko), cieši piestiprinot, nostiprinot (to).
ietērpt Pārklāt (būves, tās daļas) ar dekoratīvu materiālu.
metalizēt Pārklāt (ko) ar (plānu) metāla kārtiņu; pievienot (kam) metālu.
apgleznot Pārklāt (ko) ar gleznojumu.
apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
norasināt Pārklāt (ko) ar sīkiem pilieniem.
pārsegt Pārklāt (ko) kam pāri; pārklāt, apsedzot (ar ko).
nošvīkāt Pārklāt ar švīkām (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
cinkot Pārklāt vai piesātināt (ko) ar cinku.
satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
aprakt Pārklāt, nosegt (par ko brūkošu, grūstošu, birstošu u. tml.).
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
piebārstīt Pārklāt, piepildīt (parasti ar ko sīku, smalku).
nolipt Pārklāties (ar ko lipīgu, arī ar ko tādu, kas pieķeras) – par visu kā virsmu vai tās lielāko daļu.
noķepēt Pārklāties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķept.
pārplūst Pārklāties (ar ko plūstošu).
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties.
pārvilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu, dūmaku u. tml.).
pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
pieglumēt Pārklāties (no iekšpuses) ar ko glumu.
rasot Pārklāties (piem., kondensācijas rezultātā) ar sīkiem ūdens pilieniņiem.
apmākties Pārklāties ar mākoņiem; kļūt mākoņainam.
noputēt Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
apputēt Pārklāties ar putekļiem, ar ko tādu, kas put.
piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
noaugt Pārklāties, apaugt (ar augiem); kļūt tādam, ko klāj, sedz augi.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
pārtikt Pārkļūt (pāri kam, pār ko).
ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
rādīt Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
pāriet Pārmainīt, ieviest (ko citu).
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
revidēt Pārmeklēt (ko), lai ko atrastu, izšķirotu u. tml.
parakņāt Pārmeklēt (ko), pārcilājot (tā) saturu.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
lēkt no biksēm laukā Pārmērīgi censties, ar visiem spēkiem gribēt ko panākt.
nodzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, degradēties, kļūt par alkoholiķi.
piedzerties Pārmērīgi dzerot alkoholiskos dzērienus, zaudēt kontroli par savu uzvedību.
skatīties pudelē pārmērīgi lietot alkoholiskos dzērienus.
kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
uz pjedestāla (uz)celt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uz pjedestāla pacelt pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt (tā) nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
uzcelt uz pjedestāla pārmērīgi slavināt (kādu, ko), pārspīlēt tā nozīmīgumu, pozitīvās īpašības.
sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
uz vella paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
uz velna paraušanu pārmērīgi, ne par ko nebēdājot, ļoti intensīvi.
pārlidināt Pārmest (pāri kam, pār ko).
patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
leijerkaste Pārnēsājams mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
mobilais telefons pārnēsājams telefons bezvadu komunikāciju sakaru nodrošināšanai.
pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
lejupielādēt Pārnest (ko) no galvenā datora uz atsevišķu datoru vai citu digitālu ierīci.
ož pēc naftalīna pārnestā nozīmē saka par kaut ko vecmodīgu.
pāršalkt Pārņemt (ko).
piesavināt Pārņemt (ko).
piesavināties Pārņemt (ko).
nošpikot Pārņemt, kopēt (ko).
pārmākt Pārņemt, nomākt (kādu, ko).
reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
atgriezums Pārpalikumi, kas radušies (ko) atgriežot, izgriežot u. tml.
pārlīst Pārrāpties (pāri kam, pār ko).
kūrēt Pārraudzīt, vadīt, sekot (kā) darbam.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
apspriest Pārrunāt, izanalizēt (ko), izsakot vērtējumu, spriedumu.
pārcepināt Pārsauļot (ko).
pārsegties Pārsegt sevi, savu ķermeni (ar ko).
pārjozt Pārskriet (pāri kam, pār ko).
izkonkurēt Pārspējot (piem., kvalitātē), aizstāt (ko), ieņemt galveno vietu.
pārsist Pārspēt (kādu, ko).
pārtrumpot Pārspēt (kādu, ko).
izkonkurēt Pārspēt (kādu) konkurencē, ieņemot tā vietu.
pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
pārspļaut Pārspēt (ko).
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
piesmiet Pārspēt, uzvarēt (ko).
pāršaut pār svītru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
pāršaut pār mēru pārspīlēt, rīkoties bez mēra sajūtas.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, par galveno; arī dievināšana.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
grotesks Pārspīlēti komisks, kariķēts; arī dīvains, neparasts.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
piķēt Pārstādīt (dīgstus) lielākos attālumos.
pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
laist Pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā; atbrīvot.
mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
konvents Pārstāvju sapulce (piem., konstitūcijas izstrādāšanai).
likumiskā pārstāvība pārstāvniecība, ko nosaka likums.
vārds Pārstāvot ko, aizstāvot kā intereses (runāt, darboties); pamatojoties (uz ko), izmantojot (kāda, kā) pilnvarojumu.
aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
kompostēt Pārstrādāt kompostā; gatavot (kompostu).
atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
pārspēlēt Pārsūtīt, nodot (ko) citam.
izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
pupiņu kafija pārtikas produkts, kas iegūts no kafijas koka vai krūma sēklām; dzēriens, kas pagatavots no šā pārtikas produkta.
makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
siers Pārtikas produkts, ko iegūst no piena, to sarecinot.
biezpiens Pārtikas produkts, ko iegūst, saraudzētu pienu paaugstinātā temperatūrā sarecinot un atdalot no sūkalām.
degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
slēgt Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt (2).
norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
ieturēt pauzi pārtraukt (ko) uz kādu brīdi.
uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
atmest Pārtraukt (ko), atbrīvoties (no kā).
apturēt Pārtraukt (mašīnas, mehānisma) darbību; apstādināt (ko).
iejaukties Pārtraukt (parasti sarunu), izsakot savas domas.
uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.
uzgriezt muguru Pārtraukt pievērsties (kam), nodarboties (ar ko).
atkrist Pārtraukt sakarus, sadarbību ar ko, vairs nepiedalīties (piem., sabiedriskā kustībā, pasākumā).
mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
pašķirties Pārtraukt, neturpināt laulību, kopdzīvi, draudzību; izšķirties.
novērsties Pārtraukt, vairs neturpināt attiecības (ar kādu); pārtraukt saikni, kontaktus (ar ko).
brīvstunda Pārtraukums starp mācību stundām (skolā); starpbrīdis (parasti akadēmiskās stundas garumā).
iztulkot Pārtulkot.

ko citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ko¹

ko²

ko³

LLVV

ko¹

ko²

MEV

kùo