pamirums
pamirums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stāvoklis, kad uz laiku ir zudušas funkcionēšanas spējas.
PiemēriNerva pamirums.
2.Nespēja rīkoties, darboties.
PiemēriIestājās pilnīgs pamirums, neko negribējās darīt.
3.Stāvoklis, kad uz laiku ir zudusi aktivitāte, rosība.
PiemēriIr vasara, un dienas vidū pilsētā valda pamirums.