iezvanīt
iezvanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Zvanot signalizēt par (kā) sākumu.
PiemēriIezvanīt starpbrīdi.
1.1.Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
PiemēriKapsētā iezvana kādu aizgājēju.
1.2.pārnestā nozīmē Ievadīt (ko).
PiemēriIezvanīt jaunu laikmetu.