rančo
rančo [rañčõ] vīriešu dzimte, nelokāms, lietvārds
1.Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
PiemēriTeksasas rančo.
1.1.sarunvaloda Lauku māja; īpašums laukos.
PiemēriPēc darba pilsētā vakaros atgriežos savā rančo.
Cilme:No Amerikas spāņu rancho ‘kopīgas maltītes ieturētāji’.