rančo
rančo [rañčõ] lietvārds; vīriešu dzimte, nelokāms
1.Lauku mājas, liela lopkopības ferma (Amerikā).
PiemēriTeksasas rančo.
1.1.sarunvaloda Lauku māja; īpašums laukos.
PiemēriPēc darba pilsētā vakaros atgriežos savā rančo.
Cilme:No Amerikas spāņu rancho ‘kopīgas maltītes ieturētāji’.