kociņš
kociņš [kùocìņš] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → koks.
2.Tievs, neliels no koka vai cita materiāla veidots stienītis.
PiemēriRādāmais kociņš.
- Rādāmais kociņš.
- Zobu bakstāmie kociņi.
- Vates kociņi ausu tīrīšanai.