Paplašinātā meklēšana
Meklējam ei.
Atrasts vārdos (503):
- ei:1
- hei:1
- vei:1
- eiro:1
- ehei:1
- okei:1
- pavei:1
- beice:1
- beigt:1
- feins:1
- geims:1
- geiša:1
- heijā:1
- heisā:1
- ieiet:1
- ieirt:1
- leiši:1
- meiča:1
- meija:1
- meils:1
- meita:1
- neiet:1
- einuhs:1
- beicēt:1
- beigas:1
- beigts:1
- breiks:1
- deisms:1
- deists:1
- dreifs:1
- fleita:1
- gneiss:1
- greizs:1
- ieilgt:1
- ikreiz:1
- kleins:1
- kleita:1
- kreiss:1
- kreizī:1
- ķeiris:1
- meijot:1
- neilgs:1
- ādveida:1
- āķveida:1
- apreibt:1
- apveids:1
- ateisms:1
- ateists:1
- atteikt:1
- atveide:1
- atveids:1
- baseins:1
- beidzot:1
- beisiks:1
- cigeika:1
- citreiz:1
- dažreiz:1
- divreiz:1
- dreifēt:1
- dreijāt:1
- dzeinis:1
- fleitēt:1
- geizers:1
- iereibt:1
- ieteikt:1
- izbeigt:1
- izteikt:1
- izveide:1
- izveids:1
- kādreiz:1
- kapeika:1
- kreicis:1
- kreilis:1
- ķeizars:1
- leicīns:1
- leicīts:1
- leikoze:1
- leikozs:1
- leizeja:1
- madeira:1
- meikaps:1
- meitene:1
- meitēns:1
- meitiņa:1
- neilons:1
- neirīts:1
- neirons:1
- neiroze:1
- eidžisms:1
- eifonija:1
- eifonijs:1
- eiforija:1
- eigēnika:1
- eirozona:1
- akmeisms:1
- apļveida:1
- apsteigt:1
- apsveikt:1
- arkveida:1
- atveidot:1
- beidzējs:1
- beigelis:1
- beigties:1
- beisbols:1
- bezveida:1
- četrreiz:1
- daļveida:1
- dedveits:1
- feisbuks:1
- fideisms:1
- gāzveida:1
- greiders:1
- gumveida:1
- ieieties:1
- iereibis:1
- ieveidot:1
- izbeicēt:1
- izmeijot:1
- izsteigt:1
- izteikts:1
- izveidot:1
- kādureiz:1
- kareivis:1
- kāšveida:1
- katrreiz:1
- kokveida:1
- kreilība:1
- kreimene:1
- kreimule:1
- kreisums:1
- kreizene:1
- kubveida:1
- ķēdveida:1
- ķīļveida:1
- lapveida:1
- lēcveida:1
- leimanis:1
- leišmale:1
- līmveida:1
- lodveida:1
- lokveida:1
- masveida:1
- matveida:1
- mazmeita:1
- meimurot:1
- meistars:1
- meitšūna:1
- mēlveida:1
- mucveida:1
- nažveida:1
- neitrāls:1
- neitrīno:1
- neitrons:1
- eifēmisms:1
- eiforizēt:1
- eikalipts:1
- eirokrāts:1
- eiropeīdi:1
- eiropeīds:1
- aizsteigt:1
- astoņreiz:1
- atteikums:1
- bļodveida:1
- bultveida:1
- dakšveida:1
- daudzreiz:1
- deistisks:1
- deitērijs:1
- deviņreiz:1
- diegveida:1
- diskveida:1
- ēdelveiss:1
- freidisms:1
- galvveida:1
- gripveida:1
- grupveida:1
- ieteicams:1
- ieteikums:1
- ikreizējs:1
- izdreijāt:1
- izteicējs:1
- izteiksme:1
- izteikums:1
- iztveicēt:1
- izveicīgs:1
- jumtveida:1
- kāpņveida:1
- kapteinis:1
- kareivīgs:1
- kārpveida:1
- kastveida:1
- katlveida:1
- kaulveida:1
- kausveida:1
- kokteilis:1
- kreilisks:1
- kreiseris:1
- krēmveida:1
- krūmveida:1
- laivveida:1
- leikēmija:1
- leikocīti:1
- leitnants:1
- lentveida:1
- leņķveida:1
- liānveida:1
- maisveida:1
- maršveida:1
- meimuriem:1
- meistarot:1
- meitenīgs:1
- meitietis:1
- meitumāja:1
- mietveida:1
- miglveida:1
- miltveida:1
- nākamreiz:1
- nākošreiz:1
- neirologs:1
- neizpilde:1
- eiropeisks:1
- eiropietis:1
- eitanāzija:1
- aizdreifēt:1
- apreibināt:1
- apsveikums:1
- ateistisks:1
- atmeimurot:1
- atteikties:1
- audžumeita:1
- avansveida:1
- avansveidā:1
- beidzamais:1
- bezveidīgs:1
- cigārveida:1
- citreizējs:1
- čemurveida:1
- desmitreiz:1
- divkapeika:1
- divreizējs:1
- ēdienreize:1
- elipsveida:1
- eļļveidīgs:1
- farmaceits:1
- galifeikas:1
- greihaunds:1
- greipfrūts:1
- grīšļveida:1
- ieildzināt:1
- ieintriģēt:1
- ielasmeita:1
- iemeimurot:1
- ieteikties:1
- interfeiss:1
- izbeigties:1
- izmeimurot:1
- izteiciens:1
- izteikties:1
- izveikties:1
- jefreitors:1
- kādreizējs:1
- karaļmeita:1
- kareivisks:1
- knābjveida:1
- komatveida:1
- konteiners:1
- konusveida:1
- konveijers:1
- kreklveida:1
- kronšteins:1
- krustmeita:1
- krustveida:1
- kupolveida:1
- ķeizariene:1
- ķeizarisks:1
- ķeizariste:1
- ķekarveida:1
- lakatveida:1
- lāpstveida:1
- lavīnveida:1
- lavīnveidā:1
- leibgvarde:1
- leiboristi:1
- leidinieks:1
- leikoderma:1
- leiputrija:1
- lēkmjveida:1
- līgumreiss:1
- līnijveida:1
- mākoņveida:1
- maniheisms:1
- māsasmeita:1
- masveidīgs:1
- mātesmeita:1
- meistarīgs:1
- mēnešreize:1
- mezglveida:1
- monoteisms:1
- nebeidzams:1
- neieredzēt:1
- neiralģija:1
- neirotiķis:1
- neirotisks:1
- neizbēgams:1
- neizdarība:1
- neizdarīgs:1
- neizdevies:1
- neizdevīgs:1
- neizlēmīgs:1
- neiznēsāts:1
- neiznīcīgs:1
- neizpētīts:1
- neizpratne:1
- neizsakāms:1
- neizšķirts:1
- neizteikts:1
- neizturams:1
- neizturēts:1
- neizturīgs:1
- neizvēlīgs:1
- eiharistija:1
- eiroremonts:1
- adatveidīgs:1
- aizmeimurot:1
- apsveicināt:1
- atsteigties:1
- badastreiks:1
- bumbuļveida:1
- cauruļveida:1
- čarterreiss:1
- četrreizējs:1
- čiekurveida:1
- dižkareivis:1
- dzīvesveids:1
- galertveida:1
- galviņveida:1
- greiderists:1
- greizsirdis:1
- ieinteresēt:1
- iesteigties:1
- izmeistarot:1
- izsteigties:1
- izteiksmīgs:1
- izveidoties:1
- kampaņveida:1
- kanjonveida:1
- kaskādveida:1
- katrreizējs:1
- kolonnveida:1
- kormeistars:1
- krampjveida:1
- krāterveida:1
- krējumveida:1
- laiviņveida:1
- lēcienveida:1
- leijerkaste:1
- leikocitārs:1
- leikocitoze:1
- leikopēnija:1
- leikoplasts:1
- leišmanijas:1
- leišmanioze:1
- lielveikals:1
- mandeļveida:1
- manšetveida:1
- marmorveida:1
- mazmazmeita:1
- meistarisks:1
- mēteļkleita:1
- mežģīņveida:1
- mieturveida:1
- mozaīkveida:1
- neiecietīgs:1
- neierašanās:1
- neiespējams:1
- neiralģisks:1
- neiroloģija:1
- neitralizēt:1
- neizdzēšams:1
- neizglītots:1
- neizpaužams:1
- neizpildāms:1
- neizprotams:1
- neizskatīgs:1
- neizsmeļams:1
- neizveicība:1
- neizveicīgs:1
- eiharistisks:1
- aizsteigties:1
- atstreipuļot:1
- bīdermeijers:1
- bumbierveida:1
- cilindrveida:1
- daudzreizējs:1
- daudzveidīgs:1
- digitālgeita:1
- gliemežveida:1
- gredzenveida:1
- greizsirdība:1
- greizsirdīgs:1
- ieinteresēts:1
- iestreipuļot:1
- izstreipuļot:1
- jaunkareivis:1
- kaleidoskops:1
- karuseļveida:1
- kokteiļglāze:1
- kontaktveida:1
- kostīmkleita:1
- kvadrātveida:1
- ķeizarkronis:1
- lāpstiņveida:1
- lielmeistars:1
- meistardarbs:1
- meistarklase:1
- neiedomājams:1
- neierobežots:1
- neievērojams:1
- neikdienišķs:1
- neirastēnija:1
- neiroķirurgs:1
- neiroloģisks:1
- neitralitāte:1
- neizbraucams:1
- neizbrienams:1
- neizdibināms:1
- neizmērojams:1
- neiznīcināms:1
- neizsīkstošs:1
- eirooptimists:1
- eiroskeptiķis:1
- aizstreipuļot:1
- baletmeistars:1
- biheiviorisms:1
- cilvēkveidīgs:1
- četrstūrveida:1
- desmitreizējs:1
- farmaceitisks:1
- grāmatveikals:1
- indoeiropieši:1
- jaunveidojums:1
- kampaņveidīgs:1
- kapelmeistars:1
- kleistogāmija:1
- kokteiļkleita:1
- kokteiļvakars:1
- komercveikals:1
- kompleksveida:1
- kristāmkleita:1
- lēcienveidīgs:1
- leiboristisks:1
- līdzveidotājs:1
- mašīnmeistars:1
- meistarstiķis:1
- memmesmeitiņa:1
- monoteistisks:1
- neiejaukšanās:1
- neinformētība:1
- neirastēniķis:1
- neirastēnisks:1
- neiropatologs:1
- neizteiksmīgs:1
- neiztrūkstošs:1
- eiroatlantisks:1
- apsveicināties:1
- atsveicināties:1
- birģermeistars:1
- fizioterapeits:1
- gārgaļveidīgie:1
- ģenerālstreiks:1
- ieinteresēties:1
- konteinerkrava:1
- konteinerkuģis:1
- kvadrātveidīgs:1
- meistarkomanda:1
- meitasuzņēmums:1
- neiepriecinošs:1
- neirodermatīts:1
- neiroķirurģija:1
- kaleidoskopisks:1
- komandkapteinis:1
- koncertmeistars:1
- ķeizargrieziens:1
- leijerkastnieks:1
- meistardarbnīca:1
- mūrniekmeistars:1
- neiroķirurģisks:1
- neiropatoloģija:1
- neizskaidrojams:1
- neizskaistināts:1
- austrumeiropieši:1
- galdniekmeistars:1
- kapteiņleitnants:1
- meistardziedonis:1
- meistarkandidāts:1
- meistarsacīkstes:1
- neirolingvistika:1
- neiropatoloģisks:1
- fizioterapeitisks:1
- krāšņvārnveidīgie:1
- meistarsacensības:1
- neirolingvistisks:1
- eiroparlamentārietis:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (9996):
- starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
- otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
- (ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
- (ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
- padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
- ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
- nenodzerties [neno!dzerties]. Nevarēt beigt dzert (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoēsties [neno!ēsties]. Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā).
- nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
- nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
- izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- relativitātes teorija A. Einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
- mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
- uzacot Acot un pabeigt acot.
- spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
- pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
- portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
- izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
- izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
- ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
- uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
- izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
- pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
- pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
- izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
- aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
- ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
- saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
- kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
- uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
- uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
- smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
- atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
- indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
- termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
- sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
- paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
- aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
- piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
- pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
- konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
- vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
- pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizsteigt Aizsteigties.
- aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
- nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
- paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
- iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
- akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
- bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
- svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
- pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
- līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
- ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
- civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
- civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
- nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
- remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
- kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
- kāsis Āķveida veidojums.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
- līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
- bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
- pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
- patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
- kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
- čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
- amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
- izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
- šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
- stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
- idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
- rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
- pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
- tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
- kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
- trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
- galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
- apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
- apaļums Apaļas formas veidojums.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
- rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
- medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
- planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
- pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
- kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
- acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
- oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
- refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
- refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
- audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
- higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
- kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
- radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
- radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
- lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
- monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
- radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
- signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
- videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
- pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
- zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
- radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
- kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
- mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
- nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
- pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
- baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
- iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
- uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
- prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
- starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
- polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
- kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
- safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
- ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
- paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
- humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
- tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
- kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
- atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
- ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
- dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
- rotācijas aplis apļveidā izbūvēts ceļu vai ielu krustojums.
- rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
- šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
- trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
- atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
- uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
- sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
- vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
- ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
- parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
- perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
- aizķerties Aprauties; palikt neizteiktam.
- iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
- zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
- kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
- izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
- uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
- palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
- manšete Aproce (blūzei, kreklam).
- kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
- piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
- piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
- nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
- nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
- āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
- pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
- romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
- mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
- liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
- piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
- uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
- izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
- kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
- virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
- darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
- pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
- redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
- kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
- izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
- pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
- rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
- gratulēt Apsveikt; godināt.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
- apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
- tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
- noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
- tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
- pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
- noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
- stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
- kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
- korpuss Apveids (celtnei).
- kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
- aprise Apveids, kontūra.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
- konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
- saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
- integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
- mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
- mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
- aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
- kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
- ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
- vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
- garš Apzīmē noteiktu garumu.
- garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
- plats Apzīmē noteiktu platumu.
- gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
- žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
- marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
- leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
- plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
- nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
- mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
- iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
- laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
- slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
- meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
- baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
- samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
- piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
- pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
- nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
- šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
- griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
- gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
- lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
- ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
- bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
- atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
- medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
- tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).
- divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
- tetovēt Ar dūrieniem ievadot krāsu, veidot uz ķermeņa, tā daļas (uzrakstu, attēlu); šādā veidā iezīmēt (uz ķermeņa, tā daļas) uzrakstu, attēlu.
- klausīties Ar dzirdi uztvert vai censties uztvert (piem., teikto, atskaņoto).
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, uztvert (skaņas, kāda teikto).
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
- pieveikt Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
- uzlidot Ar gaisa plūsmu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar gaisa plūsmu uzvirzīties uz kādas vietas.
- peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
- izgārgt Ar gārdzienu izdvest (skaņu); gārdzot pateikt, izrunāt.
- sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
- krustaceļš Ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas (14 stacijas) katoļu baznīcā, kurās secīgi atveidotas Jēzus Kristus Golgātas moku ceļa epizodes; katoļu dievkalpojums, kas veltīts šā Jēzus Kristus moku ceļa atcerei.
- glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
- uzgrūst Ar grūdienu, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atstiept Ar grūtībām atnest, atdabūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izmocīt Ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- izlauzīt Ar grūtībām, nepareizi izrunājot, izteikt.
- velt Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
- izsisties Ar grūtībām, pārvarot šķēršļus, sasniegt (ko), tikt (līdz kurienei).
- hronometrāža Ar hronometru noteiktais ilgums.
- šņaukt Ar ieelpu virzīt degunā (pulverveida vielu).
- abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
- pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
- plisēt Ar īpašiem paņēmieniem veidot sīkas, paralēlas ieloces.
- gofrēt Ar īpašiem paņēmieniem viļņveidīgi krokot.
- urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
- dežurēt Ar īpašu norīkojumu atrasties darba vietā un veikt savus darba vai citus noteiktus pienākumus, uzdevumus ārpus oficiālā darba laika.
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (ko).
- gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
- celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
- vaļēju muti ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
- nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
- kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
- kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
- kalt Ar knābja cirtieniem, sitieniem drupināt (parasti koka daļas) – par putniem; šādi veidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
- kontingents Ar kopīgām iezīmēm raksturīgs (cilvēku) kopums, daudzums, kas veido kāda lielāka kopuma daļu.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- izvelties Ar kustību, kas atgādina velšanos, neveikli izvirzīties.
- implantēt Ar ķirurģiskām metodēm ievietot, ieaudzēt organismā (audus vai mākslīgu veidojumu).
- šūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem saistīt malas (brūcei, plīsumam u. tml.); šādā veidā saistīt (orgānu daļas).
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
- piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- uzmocīt Ar lielām grūtībām (ko) paveikt.
- nomocīt Ar lielām mokām, grūtībām pabeigt (ko).
- izlolot Ar lielu mīlestību, gādību izveidot.
- rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
- rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
- kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
- vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
- klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
- institūcija Ar likumu noteikts, oficiāli iedibināts elements sabiedriskā dzīvē.
- valsts monopols ar likumu valstij noteiktas tiesības.
- izšaut Ar lodi, šāviņu radīt, izveidot (kur, piem., caurumu, robu).
- pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
- pamāt Ar mājienu vai mājieniem izteikt (sveicienu, atvadīšanos u. tml.).
- uzmānīt Ar mānīšanu panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atmānīt Ar mānīšanu, vilinot panākt, ka atnāk, ierodas šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārtraukt grūtniecību ar medicīnisku (ķirurģisku vai medikamentozu) iejaukšanos izbeigt grūtniecības stāvokli; veikt abortu.
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību izveidot, radīt (ko).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) rodas, gūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., mākslas darbs, tā detaļas) atbilst noteiktām prasībām.
- gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
- izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- uzgriezt Ar metālgriešanas darbgaldu, instrumentu izveidot (kam ārējo vītni).
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- atmest Ar metienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- uzmest Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
- selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
- stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- noklusēt Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
- uzskaite Ar noteikta veida slimību slimojošu pacientu reģistrs (ārstniecības iestādē).
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- regulēt Ar noteiktām darbībām saskaņojot mehānisma sastāvdaļu darbību, panākt, ka (kas) iegūst vēlamo stāvokli, vēlamās īpašības.
- vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
- aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
- mest Ar noteiktām kustībām veidot, radīt (ko).
- patronāts Ar noteiktām tiesībām un pienākumiem saistīta aizbildnība pār draudzes baznīcu; šīs aizbildnības realizētājs.
- iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
- datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
- iesūtīt Ar noteiktu uzdevumu likt doties (kur); ar noteiktu uzdevumu iesaistīties (kādā organizācijā).
- noliegums Ar noteiktu valodas vienību vai konstrukciju izteikta (kā) neesamība, trūkums.
- parādprasība Ar parādsaistību kārtošanu saistīta prasība tiesā; dokuments, kurā izteikta prasība samaksāt parādu noteiktā termiņā.
- labprāt Ar patiku; arī neiebilstot.
- piekomandēt Ar pavēli pievienot, pieskaitīt (kādu, ko) noteiktai militārai struktūrvienībai, norīkot noteikta uzdevuma veikšani.
- noveikt Ar piepūli tikt galā (ar ko); pieveikt.
- izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
- uzsist Ar piesitienu (uz tastatūras) izveidot.
- ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- atdabūt Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- uzcīnīties Ar pūlēm uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzstiept Ar pūlēm, grūtībām uznest augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar pūlēm, grūtībām uznest uz kādas vietas.
- rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
- uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
- rūdīt Ar regulārām noteiktām darbībām panākt, ka (cilvēks, viņa organisms) kļūst fiziski spēcīgāks, izturīgāks (piem., pret slimībām).
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju dot svētību (piem., celtnei, karogam).
- uzmalt Ar riņķveida kustību jaucot (ko irdenu), uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- malt Ar riņķveida kustību spēcīgi jaukt (piem., ūdeni, gaisu).
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- manuāls Ar rokām veicams, darbināms.
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru; diriģēt.
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
- runāt Ar runas orgāniem veidot artikulētas skaņas, izrunāt vārdus, teikumus (veidojot izteikuma saturu, paužot domu, sazinoties u. tml.).
- smilšu kaste ar sānu malām norobežots veidojums (uz zemes), kurā ievietotas smiltis bērnu rotaļām.
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- likme Ar savstarpēju norunu noteikta naudas summa, ko maksā, lai piedalītos azarta spēlē, vai ko maksā azarta spēles zaudētājs.
- liet ūdeni uz (kāda) dzirnavām ar savu darbību, rīcību veicināt, atbalstīt (ko).
- radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
- izlabot Ar savu izturēšanos, rīcību u. tml. novērst (ko nepareizu, kļūmīgu).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
- labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
- noslēpt Ar savu izturēšanos, rīcību, savaldību panākt, ka (psihisks stāvoklis) ārēji neizpaužas, citiem nav pamanāms.
- uzsviest Ar savu kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar savu kustības enerģiju uzvirzīt uz kādas vietas.
- sanest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uzmest Ar savu plūsmu, kustības enerģiju uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- noslīcināt Ar savu rīcību panākt vai pieļaut, ka (kas) vājinās vai izbeidzas.
- palīdzēt Ar savu rīcību sniegt atbalstu (kādam); veikt kādu darba daļu.
- paust Ar savu rīcību, izturēšanos izteikt (ko).
- sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
- mudināt Ar savu runu, žestiem, izturēšanos u. tml. censties panākt, ka (kāds) ko dara ātrāk, arī veicīgāk.
- koķetēt Ar savu uzvedību, runas veidu u. tml. censties piesaistīt sev kāda uzmanību, izraisīt interesi, patiku.
- raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
- sist takti ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- sist ritmu ar sitieniem atveidot takti (ritmu).
- tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
- uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
- uzspert Ar spērienu uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izspiest Ar spiedienu radīt, izveidot (kur caurumu, robu u. tml.).
- nospiedums Ar spiedienu, piespiedienu radies, radīts (kā) atveids.
- izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
- triekt Ar stingru, arī varmācīgu rīcību panākt, ka (cilvēks) virzās (parasti ātri) noteiktā virzienā.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
- hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
- atsviest Ar sviedienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar sviedienu, sviežot uzvirzīt uz kādas vietas; uzmest (1).
- cista Ar šķidru vai pusšķidru masu pildīts patoloģisks veidojums (orgānos vai audos).
- pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
- tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- neredzīgo raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgajiem vai vājredzīgiem cilvēkiem; Braila raksts.
- braila raksts ar tausti uztverama, no caurumotām iespiedzīmēm reljefi veidota rakstu sistēma neredzīgiem vai vājredzīgiem cilvēkiem.
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
- virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
- pietiesāt Ar tiesas lēmumu noteikt (kam kas pienākas).
- piespriest Ar tiesas spriedumu noteikt, piemērot (sodu).
- statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
- kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
- trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
- urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
- vibrofons Ar vālītēm spēlējams mūzikas instruments, kas sastāv no dažāda garuma metāla plāksnītēm ar noteiktu skaņas augstumu.
- runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
- pasacīt Ar vārdiem pateikt (ko).
- piesmiet Ar varu vai viltu iesaistīt dzimumaktā (parasti nevainīgu meiteni), laupot (tai) godu.
- apspiest Ar varu, militāru spēku izbeigt, pārtraukt.
- nocelt Ar veiklību, viltību, atņemot citam, iegūt sev.
- vienrindas Ar vienu rindu; tāds, kas veido vienu rindu.
- ievīlēt Ar vīli ieveidot (kādā virsmā, piem., robu).
- vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
- rings Ar virvēm iežogots (parasti kvadrātveida) laukums boksa u. tml. cīņām.
- pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
- uzskalot Ar zemessūcēju uzvirzīt (grunti, smiltis) uz kādas vietas (parasti ūdenstilpes krastā); šādā veidā radīt (piemēram, krautni).
- depeša Ar ziņnesi sūtīta, steidzama vēstule vai ziņa; arī telegramma.
- pārmest krustu ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārmest krusta zīmi ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- (pār)mest krustu ar žestu veidot šādu zīmi.
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piem., pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- izskalot Ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem (par ūdeņiem); ārdoši iedarbojoties, izveidot (ko).
- konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
- āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
- forma Ārējais apveids, veids.
- izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums.
- etaps Arestantu grupu pārvietošanās veids; punkts šādu grupu pārnakšņošanai ceļā.
- argentīnieši Argentīnas pamatiedzīvotāji (galvenokārt eiropiešu, īpaši spāņu pēcteči).
- metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
- portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
- kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
- orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
- piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
- funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
- gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
- neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
- rīt arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- rītā arī ir diena arī rīt vēl ir laiks (ko paveikt), viss nav jāpadara šodien.
- ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
- dalīšana Aritmētiska darbība, kuras rezultātā atrod vienu no reizinātājiem, zinot reizinājumu un otru reizinātāju.
- skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- bezdievīgs Ārkārtīgi stiprs, izteikts u. tml.
- spīļarkls Arkls ar diviem spīļveida lemešiem.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
- raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
- jasmīnu rīsi aromātisks gargraudu rīsu paveids ar niansētu garšu.
- izart Arot izveidot.
- placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
- riebšana Ārstēšana (tautas medicīnā), parasti veicot maģiskus rituālus; pūšļošana, vārdošana.
- dispansers Ārstniecības iestāde, kas specializējusies noteikta veida slimību ārstēšanā un profilaksē.
- terenkūrs Ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš; ārstēšana ar laika un attāluma ziņā dozētām pastaigām.
- koriģējošā vingrošana ārstnieciskās fizkultūras nozare, kurā ar vingrojumiem labo ķermeņa deformācijas vai aizkavē to veidošanos.
- transplantologs Ārsts ķirurgs, kurš veic audu un orgānu pārstādīšanas operācijas; transplantoloģijas speciālists.
- algologs Ārsts, kas ārstē sāpes, pārzina sāpju veidošanos, pastāvēšanas mehānismus un sāpju ārstēšanas metodes.
- privātārsts Ārsts, kas ir izveidojis savu privāto praksi.
- reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
- ordinatūra Ārstu profesionālās specializācijas forma pēc augstskolas beigšanas (PSRS izglītības sistēmā); rezidentūra.
- pārart Art vēlreiz, no jauna (tīrumu, lauku u. tml.); arī kārtāt.
- vagot Art, veidot vagas (1).
- mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
- gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
- neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
- noasfaltēt Asfaltēt un pabeigt asfaltēt.
- pārasfaltēt Asfaltēt vēlreiz, no jauna.
- uzknābt Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam, par ko).
- uzkrist Asi, kategoriski prasīt, izteikt pārmetumus (kādam).
- asums Asi, naidpilni vārdi; asi, dzēlīgi izteikumi.
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- spicēt Asināt, veidot smailu.
- asinsrade Asins formelementu (asinsķermenīšu) veidošanās organismā.
- asinsķermenīši Asins sastāvdaļas – eritrocīti, leikocīti, trombocīti.
- imūnviela Asins seruma olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu klātbūtnē un spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; antiviela.
- imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
- trombocīti Asins šūnas, kas veicina asins recēšanu.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
- lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, sākot no vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām.
- askēze Askētisma prasībām atbilstošs dzīvesveids.
- asprātība Asprātīgi teicieni, izteikumi.
- atjautība Asprātīgi, atjautīgi izteicieni.
- durklis Ass, zobenveidīgs tuvcīņas ierocis, ko piestiprina šautenes stobra galā.
- astoņkārtīgs Astoņas reizes lielāks.
- astoņreiz Astoņas reizes.
- astoņkārt Astoņreiz.
- oktāva Astoņrindu pants, kam ir noteikta atskaņu kārtība.
- horoskops Astrologa izveidota grafiska shēma pēc zvaigžņu stāvokļa kādā konkrētā, piem., cilvēka dzimšanas brīdī, lai pēc tās pareģotu nākotni; no šīs shēmas izsecināts pareģojums.
- astrometrija Astronomijas nozare, kas nodarbojas ar koordinātu sistēmas izveidošanu astronomiskajiem pētījumiem.
- neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- alga Atalgojums par paveikto; atlīdzība, pateicība.
- atbalsot Atbalss veidā atstarot (skaņu).
- piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
- atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
- atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
- lietderība Atbilstība noteiktam mērķim, noteiktam izmantojumam.
- pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
- metodisks Atbilstoši metodikai (1) plānveidīgi; arī sistemātiski, regulāri.
- piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
- jaunmodīgs Atbilstošs pašreizējai modei; jaunlaiku.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- atvaļinājums Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
- iedomāt Atcerēties, atveidot atmiņā; iedomāties (2).
- iedomāties Atcerēties, atveidot atmiņā.
- izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
- izsaukuma zīme atdalītājpieturzīme (!) izsaukuma teikuma beigās.
- jautājuma zīme atdalītājpieturzīme (?) jautājuma teikuma beigās.
- rimeiks Atdarinājums; atkārtoti uzņemta filma; skaņdarba pārveidojums.
- kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- nokopēt Atdarināt, atveidot (ko redzētu, dzirdētu u. tml.).
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- ateists Ateisma piekritējs.
- pāratestēt Atestēt vēlreiz, no jauna.
- atgādne Atgādinājums (parasti uzraksta veidā).
- atlikties Atgulties atpūsties (parasti neilgi).
- atmesties Atgulties, atsēsties (parasti uz neilgu laiku).
- atkrist Atgulties, lai atpūstos (parasti neilgi).
- atdabūt Atgūt (to, kas kādreiz piederējis).
- atskurbt Atgūties no reibuma, skurbuma.
- renovācija Atjaunošana; (ēkas, būves) remontēšana, veicot tehniskus vai funkcionālus uzlabojumus.
- piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
- pārlādēt Atjaunot, arī izveidot, pārlikt vēlreiz no jauna (piem., programmatūru, fotogrāfijas datorā); pārlikt (datus, informāciju), piem., no vienas datora programmas uz otru.
- atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
- atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
- atjaunot Atkal izveidot tādu, kāds bijis (par ko tādu, kas novecojis, sagruvis, zudis u. tml.).
- kroka Atkarens, nokarens (ādas) veidojums; rieva ādā, grumba.
- jo Atkārtojumā "jo – jo": saista salikta teikuma daļas, norādot uz salīdzinājumu.
- nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
- atbalsot Atkārtot (to, ko tikko kāds teicis).
- dziedāt (vienu un) to pašu dziesmu atkārtot jau agrāk teikto.
- pārvērtējums Atkārtota (kā) vērtēšana, vērtības noteikšana.
- pārvēlēt Atkārtoti vēlējot, ievēlēt (kādu, ko) vēlreiz.
- jau kuro reizi atkārtoti, jau vairākas reizes.
- jauns Atkārtots, vēlreizējs.
- pieķert Atklāt (kādu), kas dara ko sliktu; pārsteigt (kādu) nevēlamā, nosodāmā rīcībā.
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas tēlā); izveidot, radīt pēc kāda parauga.
- apliecināt Atklāt savas spējas, izteikt sevi.
- atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
- konstatēt Atklāt, izzināt, noteikt.
- lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
- eksplicīts Atklāti izteikts, izpausts.
- iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
- apvainot Atklāti pateikt, ka uzskata par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
- atzīties Atklāti pateikt, paziņot (ko par sevi, ar sevi saistītu).
- mest acīs (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- mest sejā (kādam) (ko) atklāti, tieši teikt (piem., ko nepatīkamu, aizvainojošu); pārmest.
- karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
- paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
- savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
- redzēt Atmiņā, iztēlē veidot redzes tēlus; atcerēties redzes atmiņā.
- domāt Atmiņā, iztēlē veidot tēlus, ainas; atcerēties, iztēloties.
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- izņemt grožus no rokām atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- atsavināt Atņemt likumā noteiktā kārtībā (piem., ko nelikumīgi iegūtu).
- nuklīdi Atomi ar atšķirīgu neitronu vai protonu un neitronu skaitu (piem., izotopi).
- radioaktivitāte Atomu kodolu sabrukšana, vienlaikus izdaloties enerģijai jonizējošā starojuma veidā.
- nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
- šūpuļkrēsls Atpūtas krēsls, kuram ir lokveida pamatne un kurā var šūpoties.
- skrituļslēpošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslēpēm.
- skrituļslidošana Atpūtas un sporta veids – braukšana ar skrituļslidām.
- tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
- izvēlēt Atrast, izraudzīt no kāda kopuma, daudzuma, (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- pārmest tiltu atrast, izveidot saikni (starp ko).
- stāvēt Atrasties neizmantotam, novārtā, arī nevēlamā stāvoklī.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka (tas) pilnībā pārklāj; atrasties šķidruma virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- slīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
- ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši klāt, veidojot kopīgu telpu vai sistēmu.
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- aiziet Atrasties, būt novietotam noteiktā virzienā.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ko līkumainu.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par līkumainu taku.
- uziet Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izture Atrašanās, turēšana noteiktā stāvoklī (kādu laika posmu).
- dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
- slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas; gliseris.
- gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi, kas sasniedzot noteiktu ātrumu, paceļas virs ūdens virsmas.
- aizcilpot Ātri aizskriet, veikli aiziet (par cilvēku).
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- attraukt Ātri atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atdiegt Ātri atskriet, atbēgt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
- uzcept Ātri izveidot, noorganizēt u. tml.
- uzbliezt Ātri izveidot, noorganizēt.
- kaleidoskopisks Ātri mainīgs; dažāds, daudzveidīgs.
- nobērt Ātri norunāt, pateikt.
- aizskriet Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu); aizsteigties.
- pārskriet Ātri pāriet, izbeigties.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- testies Ātri skriet, steigties.
- uzcilpot Ātri uziet, uzskriet (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzlaist Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
- uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
- steigt Ātri veikt (piem., darbu); censties paveikt (ko) pēc iespējas ātri.
- izšaut Ātri, arī īsi pateikt.
- izšauties Ātri, arī īsi tikt pateiktam.
- uzsprukt Ātri, bēgšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri, bēgšus uzvirzīties uz kādas vietas.
- novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
- vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
- aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
- samest Ātri, parasti ar noteiktām kustībām izveidot (piem., mezglu); arī samudžināt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (ko).
- aizmesties Ātri, steidzīgi aiziet, aizskriet; mainot kustības virzienu, pēkšņi, strauji aizvirzīties (aiz kā).
- paķert Ātri, steidzīgi nopirkt.
- piesteigties Ātri, steidzīgi pievirzīties; atsteigties (piem., lai sniegtu palīdzību kādam).
- fiksi Ātri, steidzīgi.
- riksis Ātri, steidzīgi.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
- kā uz (karstām) oglēm Ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
- aizdrāzties Ātri, steigā aizskriet, aizbraukt.
- apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
- atdrāzties Ātri, steigā atskriet, atbraukt šurp.
- iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
- nesties Ātri, steigā iet, skriet; drāzties.
- izdrāzties Ātri, steigā izskriet, izbraukt u. tml. (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- pārdrāzties Ātri, steigā pārskriet, pārbraukt (pāri kam, pār ko).
- pietraukties kājās ātri, steigā piecelties.
- piedrāzties Ātri, steigā pieskriet, piebraukt; piesteigties.
- pietraukties Ātri, steigā pievirzīties.
- iegrūst Ātri, steigā, parasti paslepus, iedot.
- sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- atjozt Ātri, strauji atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- mesties Ātri, strauji mainīt ķermeņa stāvokli; ātri, strauji mainīt kustības, pārvietošanās veidu.
- piebrāzties Ātri, strauji piesteigties; piedrāzties.
- jozt Ātri, strauji skriet, iet; steigties.
- traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
- sviesties Ātri, strauji virzīties (piem., iet, skriet, noteiktā virzienā, kopā ar kādu).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
- aizlikties Ātri, veikli aiziet, aizskriet.
- apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
- uzdiegt Ātri, veikli uzskriet.
- ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- iecilpot Ātriem, veikliem soļiem ieiet (kur iekšā).
- nopakaļ Atrodoties (kādam, kam) aizmugurē (veikt kādu darbību).
- vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
- ašs Ātrs, arī straujš, veikls.
- knašs Ātrs, straujš; arī veikls.
- apsviedīgs Ātrs, veikls; darbīgs, aktīvs.
- mudīgs Ātrs, žigls, veikls.
- naigs Ātrs, žigls, veikls.
- temps Ātrums (norisei, darbībai, skaņdarba atskaņošanai u. tml.).
- atkāpties Atsacīties (piem., no lēmuma, solījuma); neievērot (pieņemtu normu, kārtību).
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
- posms Atsevišķa (kā) daļa ar noteiktam īpašībām, pazīmēm.
- platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
- fragments Atsevišķa daļa, gabals; (zuduša darba) saglabājusies daļa, gabals; nepabeigts darbs.
- operācija Atsevišķa darbība vai noteiktu darbību kopums; tehnoloģiska procesa viena pabeigta daļa.
- posms Atsevišķa kādas sistēmas vienība, sastāvdaļa, kam ir noteikta vieta, uzdevums.
- celle Atsevišķa neliela telpa klosterī mūkam vai mūķenei.
- domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
- pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
- skara Atsevišķs garens veidojums.
- posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
- spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- individuāls Atsevišķs, vienreizējs.
- ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
- vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
- koordinācija Atsevišķu vienību darbības saskaņošana, darba organizēšana kopīga mērķa izpildei.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- jūras līmenis atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes – jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis.
- noņemt Atskaitīt; noskaitot (noteiktu daudzumu), paņemt.
- daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- spēlēt Atskaņot ar mūzikas instrumentu vai instrumentiem (skaņdarbu, tā sastāvdaļu), atveidot, tēlot (izrādi).
- pirmatskaņot Atskaņot pirmo reizi (skaņdarbu) publiski.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- koda atslēga atslēga, kas darbojas, lietojot noteiktu kodu.
- tēlot Atspoguļot, atveidot (ko) mākslas tēlos, mākslas darbā; atspoguļot, atveidot (ko) – par mākslas darbu.
- saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
- iziet Atstājot uzturēšanās vietu, doties (kur, veikt kādu darbību).
- relatīvais mods atstāstījuma izteiksme.
- atreferēt Atstāstīt mutvārdiem vai rakstveidā (ko dzirdētu, lasītu vai redzētu).
- neņemt vērā atstāt bez ievērības, neievērot.
- palaist Atstāt neizmantotu; nokavēt.
- uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
- iziet Atstāt uzturēšanās vietu (parasti neilgu laiku).
- ardievoties Atsveicināties.
- kvantitāte Atšķirības (valodas vienību) ilgumā, kurām valodā ir noteiktas funkcijas.
- pavadiņa Atšķirīga makšķerauklas nobeiguma daļa, kas piestiprināta pie āķa.
- apmale Atšķirīga mala, kas veidota, piem., ar krāsojumu.
- atsevišķs Atšķirts, izolēts (piem., noteiktam nolūkam).
- beigas Attālākā vieta (telpai), gals (virknei).
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- garums Attālums no viena gala līdz otram, no sākuma līdz beigām.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- askētisms Atteikšanās no miesīgām baudām un dzīves labumiem, lai sasniegtu tikumisku pilnību, tuvību Dievam.
- gavēnis Atteikšanās no noteikta veida (parasti gaļas) ēdieniem vai neēšana vispār, kā arī citu ierobežojumu ievērošana baznīcas noteiktajā laikā; attiecīgais laika posms.
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
- atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
- nolikt Atteikties (no kā pirms tam piešķirta, izmantota).
- atraut Atteikties (no kā, piem., cita labā); neizlietot savām vajadzībām.
- pārvilkt svītru atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- pārvilkt krustu atteikties (no kā), izbeigt, pārtraukt (ko).
- atmest domu atteikties no kāda nodoma.
- mest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- sviest plinti krūmos atteikties no sava nodoma, ieceres u. tml.; padoties neveiksmē.
- ņemt vārdus atpakaļ atteikties no saviem vārdiem.
- sabuntoties Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- fotomontāža Attēla veidošana no atsevišķiem fotouzņēmumiem vai to daļām; šādā veidā iegūts attēls.
- kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
- zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
- atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- šaržēt Attēlot, atveidot (ko) šaržā, ar šarža paņēmieniem.
- atainot Attēlot, atveidot (mākslas darbā); uzskatāmi parādīt.
- parādīt Attēlot, atveidot (mākslas darbā).
- atspoguļot Attēlot, atveidot (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīt (ko).
- atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
- iezīmēt Attēlot, atveidot, arī ieskicēt (piem., daiļdarbā).
- apdzejot Attēlot, izteikt dzejā.
- sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
- tādējādi Attiecīgā noteiktā veidā; tā [1] (1).
- aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
- vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
- nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
- ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
- nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
- kāst Attīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot cauri sietam, kāstuvei.
- izaugsme Attīstība, pilnveidošanās (piem., talantam, spējām, dotībām).
- augsme Attīstība, pilnveidošanās; izaugsme.
- iedīglis Attīstības sākums, pirmā izpausme (jaunai parādībai, kas veidojas).
- izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu).
- izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
- plaukt Attīstīties, pilnveidoties, arī vērsties plašumā (par parādībām sabiedrībā, arī par cilvēka dzīvi).
- izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piem., par kustībām, valodu).
- izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piem., asnus, atvases).
- uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
- atsveicināties Atvadīties ar sveicienu.
- akadēmiskais atvaļinājums Atvaļinājums, ko uz noteiktu laiku piešķir docētājam zinātniska darba veikšanai.
- demobilizēt Atvaļināt (karavīrus) no armijas pēc kara dienesta laika izbeigšanās u. tml.
- izkropļojums Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
- māneklis Atveidojums, ko izmanto (kā) pievilināšanai.
- atklāsme Atveidošana, izpausme (mākslas darbā); atklāšana.
- notēlot Atveidot (mākslas tēlos).
- atspoguļot Atveidot (psihē, spriedumos u. tml.).
- izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
- ritmizēt Atveidot (skaņdarba) ritmu.
- reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
- uznest Atveidot (uz kā, kam) virsū (piemēram, uzkrāsojot).
- reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
- ēnot Atveidot ēnu (piem., zīmējumā).
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
- spēlēt Atveidot izrādē, iestudējumā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
- salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski (piemēram, diakritiski zīmi uz kā); izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
- izpaust Atveidot, atklāt (mākslas darbā).
- iemiesot Atveidot, attēlot (mākslas darbā).
- izspēlēt Atveidot, attēlot; imitēt.
- tvert Atveidot, interpretēt (ko), ievērojot noteiktas prasības, principus.
- tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
- inscenēt Atveidot, notēlot (piem., reālu notikumu).
- atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
- atainoties Atveidoties (piem., atmiņā).
- atspoguļoties Atveidoties (uz virsmas) atspulga veidā.
- stāvēt acu priekšā atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- stāvēt acīs atveidoties, arī saglabāties redzes iztēlē.
- atspoguļoties Atveidoties, parādīties (mākslas tēlos); uzskatāmi parādīties (kur).
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
- atgādāt Atvest, atnest, atsūtīt u. tml. šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
- iecentrēt Atzīmēt, izveidot centru (parasti sagataves gala virsmā).
- gandarījums Atzinība (par paveikto).
- uzslava Atzinība, īsi pateikts atzinīgs vērtējums (kādam).
- uzlielīt Atzinīgi novērtējot, lielīt (kādus, ko), parasti ar īsu izteikumu.
- pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
- diskvalifikācija Atzīšana par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- diskvalificēt Atzīt (kādu) par nepiemērotu (piem., turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
- noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
- balstīt Atzīt par pareizu (ko) un palīdzēt (tam) īstenoties.
- pievienoties Atzīt par pareizu (piem., kādu viedokli) un kļūt par (tā) atbalstītāju.
- pieņemt Atzīt par pareizu, būt mierā (ar ko).
- apstiprināt Atzīt par pareizu; pievienoties (kādam izteikumam).
- parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
- gļotāda Audi, kas izklāj ar ārējo vidi saistītos dobumus un cauruļveida orgānus.
- muskuļaudi Audi, kas sastāv no šūnām, kurām piemīt savilkšanās spēja un kuras veido muskuļus.
- gludie muskuļaudi audi, kas veido gludos muskuļus.
- metaplāzija Audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
- starpsiena Audu veidojums starp organisma daļām.
- sistēma Audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija.
- batika Auduma krāsošanas tehnika, izveidojot uz tā rakstu ar kausētu vasku un pēc tam iegremdējot audumu krāsu šķīdumā.
- trinītis Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums, kam ir šāds pinums.
- aproce Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts piedurknes nobeigumā.
- velvets Audums (parasti kokvilnas), kam labajā pusē ir īsas, biezas, reljefas rievas veidojošas plūksnas.
- virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- kolorists Audumu krāsošanas speciālists; krāsu kombināciju veidotājs audumiem.
- izaudzēt Audzējot izveidot (piem., jaunu šķirni).
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka izveidojas (noteiktas īpašības).
- audžumeita Audžubērns – meitene.
- pārveidne Auga daļa, kas radusies, pārveidojoties kādam tā orgānam.
- žuburs Auga daļu (zaru, vasu, sakņu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
- bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
- metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
- tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
- šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- stīgaugi Augi, kam veidojas stīgas.
- sausummīļi Augi, kas pielāgojušies dzīvei sausā vidē.
- sēklaugi Augi, kuriem veidojas sēklas.
- sīpolaugi Augi, kuru pazemes vasa veido sīpolu.
- eļļas augi augi, kurus izmanto eļļas ieguvei.
- kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
- celma nauda augoša meža vērtība, kas izteikta naudā.
- izaugt Augot (augiem), izveidoties, rasties.
- uzzelt Augot attīstīties, izveidoties.
- griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
- sacerot Augot izveidot cerus.
- sasakņoties Augot izveidot saknes (par augiem).
- sastīgot Augot izveidot stīgas.
- sazaroties Augot izveidot zarus, atvases; sazarot (1).
- sazarot Augot izveidot zarus, atvases.
- savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- izaugt Augot izveidoties garākam, lielākam (par organisma daļām).
- sakopot Augot izveidoties noteiktas formas kopumā (par augu daļām).
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties – par augiem, to daļām.
- izaugt Augot izveidoties, attīstīties.
- izaugt Augot izveidoties, kļūt (par ko).
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to daļām).
- uzkāpt Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.)
- stīgot Augot veidot stīgas.
- vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.).
- dzīt Augot veidot.
- griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
- izaugums Augot, attīstoties izveidojies izcilnis (organisma, tā daļas virspusē).
- skaldīties Augot, attīstoties kļūt tādam, kam veidojas divas vai vairākas daļas (par augu orgāniem).
- riest Augot, attīstoties veidot (ko).
- stīgotājs Augs, kas augot veido stīgas.
- higrofīts Augs, kas pielāgojies dzīvei mitrā vietā.
- kultūraugs Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
- lakstaugs Augs, kura stumbrs un zari nepārkoksnējas un kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
- krūmaugs Augs, kuram ir krūma forma, veids.
- mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
- glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
- sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
- tiāra Augsta, ar trim kroņiem rotāta galvassega (pāvestam), kuru pēdējo reizi izmantoja kronēšanai 1964. gadā.
- patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- ģenerālis Augstākā militārā dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža u. tml. dienesta pakāpe.
- shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
- virskundzība Augstākā, noteicošā vara, kas pakļauj, izmanto (piem., kādu tautu, teritoriju); stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- aristokrātija Augstākais sabiedrības slānis, ko veido dižciltīgas izcelsmes personas.
- fakultāte Augstākās mācību iestādes nodaļa, kurā sagatavo noteikta virziena vai virzienu speciālistus.
- premjerlīga Augstākās meistarības līga (piem., kādās sporta spēlēs).
- arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
- grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
- nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
- muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
- koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
- sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
- akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
- zinātnieks Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- zaķa lūpa augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds veidojums; zaķalūpa.
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
- termika Augšupejoša gaisa plūsma, kas izveidojas virs samērā siltas vietas Zemes virsā.
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu daļām).
- tiekties Augt, izplatīties u. tml. (noteiktā virzienā).
- noklāt Augt, izveidoties (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas) – par augiem, to daļām.
- veidotājaudi Augu audi, no kuriem veidojas jauni auga audi; meristēma.
- miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
- visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- fitocenoze Augu kopums kādā noteiktā teritorijā.
- kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- rūsa Augu slimība – parazītisku sēnīšu veidoti rūsgani plankumi uz auga daļām.
- miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
- sīkplankumainība Augu slimība, kam raksturīga sīku plankumu veidošanās uz augu daļām.
- plankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās no atmirušajām šūnām uz augu daļām.
- sausplankumainība Augu slimība, kurai raksturīga plankumu veidošanās uz augu daļām.
- biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
- kastete Aukstais ierocis – dūrē ietverams un uz pirkstiem uzmaucams caurumots metāla veidojums sitiena pastiprināšanai.
- ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
- atauļot Auļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atjāt auļos.
- noauļot Auļojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- šatiersega Austa sega ar šatierī veidotu krāsu joslu salikumu.
- austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji.
- lukums Austrumu saldumu veids.
- drellis Aušanas tehnika, kam raksturīga dažādu rakstu (svītriņu, rombu, kvadrātiņu u. tml.) izveidošana; šādā tehnikā darināts (parasti linu) audums.
- šoseja Autoceļš ar cieto segumu, kas veidots no vairākiem slāņiem.
- mašīntulkošana Automātiska tulkošana, kuru pilnībā veic dators.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- taksometrs Automobilis pasažieru vai kravas pārvadāšanai par maksu pēc individuāla pasūtījuma un noteiktas takses.
- virsbūve Automobiļa daļa (piem., kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
- blakustiesības Autortiesībām pakārtotas izpildītāju, producentu un raidorganizāciju tiesības atveidot un izpildīt autoru darbus.
- dzērājšoferis Autovadītājs, kas vada auto, būdams alkohola reibumā.
- atspole Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
- šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
- ieaust Aužot ieveidot.
- pieaust Aužot izveidot un piesaistīt klāt.
- pielocīt pūru aužot, adot, izšujot u. tml., sagādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- darināt pūru aužot, šujot, adot u. tml. gādāt nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei.
- futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
- planierisms Aviācijas sporta veids – lidošana ar planieriem.
- izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
- hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
- nikotīnskābe B grupas vitamīns, kas organismā veicina gremošanas trakta un nervu sistēmas darbību (arī PP vitamīns).
- mecenāts Bagāts cilvēks, kas lielu daļu savu ienākumu ziedo zinātnes, literatūras, mākslas u. tml. materiālai atbalstīšanai un veicināšanai.
- mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
- mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
- drebulīgs Bailīgs, nedrošs; nenoteikts, šaubīgs.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- pārbalināt Balināt vēlreiz, no jauna.
- monotons Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmulīgs Bāls, neizteiksmīgs.
- vienmuļš Bāls, neizteiksmīgs.
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- izvēlēt Balsojot izraudzīties no kopuma (kādu personu) un nodot (tai) pilnvaras (ieņemt noteiktu amatu); ievēlēt.
- izbalsot Balsojot neievēlēt (piem., līdzšinējā amatā).
- ievēlēt Balsojot nodot (personai) pilnvaras (veikt kādu amatu); vēlējot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārbalsot Balsot (par ko) vēlreiz, no jauna.
- kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
- nātrija hidrogēnkarbonāts balta, kristāliska, pulverveida viela; dzeramā soda.
- pītā maize baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
- interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
- furšets Bankets pie bufetes veida galda, kur viesi ietur maltīti, stāvot kājās.
- putēt Bankrotēt, beigt pastāvēt.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- sadot vēju bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
- kafijas bārmenis bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; barista.
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
- viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
- ņemt priekšā Bārt, izteikt pārmetumus, kritizēt.
- ūdensbaseins Baseins (2).
- doks Baseins kuģiem, ko ierīko ostās ar lielu paisuma un bēguma starpību.
- peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
- delfinārijs Baseins, kurā tur, pētī, kā arī demonstrē delfīnus.
- Lielā shizma baznīcas šķešanās 1054. gadā, kad izveidojās Austrumu (pareizticība) un Rietumu (katoļu) baznīca.
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- iegruvums Bedre, padziļinājums, kas izveidojas, iegrūstot zemei.
- atbēgt Bēgot atgriezties (kur); bēgot atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izbēgt Bēgot izkļūt, izsteigties, izskriet (no kurienes, kur, caur ko, cauri kam).
- uzbēgt Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobeicēt Beicēt un pabeigt beicēt.
- nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- beigu beigās beidzot, galu galā.
- reizi par visām reizēm beidzot; galīgi.
- reiz par visām reizēm beidzot; galīgi.
- pēcgalā Beigās, beidzot.
- beigu galā beigās.
- slēgt durvis beigt darboties (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- nokāpt no korķa beigt dzeršanu, pļēgurošanu.
- dabūt zem jumta Beigt ēkas būvdarbus.
- šķirties Beigt lietot, izmantot, neturēt vairs pie sevis.
- nozust Beigt pastāvēt, izbeigties, izzust.
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
- izzust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- zust Beigt pastāvēt, izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli; tā izpausmi).
- nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
- nodienēt Beigt pildīt karadienestu.
- aizsmaržot Beigt ziedēt un smaržot.
- nokāpt no plosta beigt žūpošanu.
- dzist Beigties (piem., par gaismu, kas saistīta ar parādībām, stāvokli dabā).
- izgāzties Beigties ar neveiksmi, nevēlamu rezultātu.
- nelabu galu ņemt Beigties nevēlami.
- labu galu neņemt Beigties traģiski.
- dzist Beigties, beigt pastāvēt (par dzīvību, tās pazīmēm); mirt (par cilvēku).
- noslēgties Beigties, izbeigties.
- mitēties Beigties, pārstāt (par norisi, stāvokli, parādību).
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar pozitīvu rezultātu.
- nogale Beigu daļa (laikposmam).
- finišs Beigu daļa (procesam, norisei).
- galotne Beigu daļa (šaha, dambretes partijā).
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- neiznests bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- neiznēsāts bērns bērns, kas piedzimis pirms grūtniecības laika beigām.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- sabērt Berot savirzīt kopā (kādā veidojumā, kur).
- uzbērt Berot virsū (kādu materiālu) noteiktā vietā, izveidot (no tā ko paaugstinātu).
- izberzēt Berzējot izveidot.
- pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt Betonējot izveidot, uzbūvēt.
- nobetonēt Betonēt un pabeigt betonēt.
- bez mērķa bez (noteikta) mērķa, nolūka; bezmērķīgi.
- pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
- izdzist Bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (par acīm, skatienu); kluss (par balsi).
- nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
- kur kājas nes bez noteikta mērķa, kur gadās (iet).
- kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
- šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
- brīvs Bez saistībām, pienākumiem, rūpēm; neierobežots.
- amorfs Bez stingras, noteiktas uzbūves, bezveidīgs.
- pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
- mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- leicīts Bezkrāsains vai balts ar pelēcīgu vai dzeltenīgu nokrāsu minerāls, ko izmanto kālija un alumīnija ieguvei.
- trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
- bezveida Bezveidīgs.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
- biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
- šķūrēt Bīdīt, stumt (ko ar šķūri, lāpstu vai īpašu mašīnu); šādā veidā līdzināt, tīrīt(ko).
- atbīdīt Bīdot atvirzīt nost, atpakaļ vai atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.)
- dubultzods Biezs zemādas tauku slānis, kas atrodas zem zoda un it kā veido otru zodu.
- dziesma Bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, izteicieni.
- ekspluatēt Bieži izmantot (parasti noteiktā nolūkā).
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- daudzināt Bieži teikt, atkārtot.
- jādelēt Bieži vai ilgstoši, arī bez noteikta mērķa jāt (zirgu) šurp un turp.
- kaisīt Bieži, visu laiku teikt (ko).
- sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); bikstot sakārtot (to, kas kuras, deg).
- simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
- parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
- morfoloģija Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvo organismu veidu, uzbūvi un to pārmaiņas attīstības gaitā.
- radīt Bioloģiskā procesā veidot dzīvu būtni (par cilvēkiem).
- fitoncīdi Bioloģiski aktīvas vielas, kas veidojas augos un iznīcina mikroorganismus vai nomāc to darbību.
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
- mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
- sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); būt par cēloni, ka (kas) sabirst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur); iebirt (par kā lielāku daudzumu).
- darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
- noblēdīt Blēdoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
- trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
- skrimšļaudi Blīvi, elastīgi audi, ko veido šķrimšļu šūnas un kas ir cietāki par saistaudiem.
- siena Blīvs audu veidojums, kas sedz un aizsargā kādu organisma daļu.
- stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
- kutikula Blīvs, aizsargājošs veidojums uz epitēlijaudu virsmas.
- plēve Blīvs, gluds, samērā plāns saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
- beigas Bojāeja, nāve; iznīkšana, izbeigšanās.
- laikazobs Bojājumi, kas izveidojas, pastāvot (kam) ilgāku laiku.
- sūce Bojājums (piem., kuģim, laivai, cauruļvadam, tvertnei), kas rada hermētiskuma zudumu; hermētiskuma zudums (kam).
- diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
- remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- veikbordists Braucējs ar veikbordu; sportists, kas nodarbojas ar veikbordu.
- turpbrauciens Brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas brauciena sākuma vietas).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
- apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
- atkuģot Braucot ar kuģi, atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
- iebraukt Braucot ieveidot, radīt.
- izbraukt Braucot pa nepiemērotu ceļu, šķēršļiem u. tml., pabeigt braucienu.
- izbraukt Braucot radīt, izveidot (kur, piem., bedres, grambas).
- uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
- nobraukt Braucot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nobraukāt Braukājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- izbraukt Braukšus doties (uz kurieni, parasti noteiktā nolūkā).
- atbraukt Braukšus ierasties, atkļūt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- nobraukt Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); braukt nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzbraukt Braukšus, braucot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus, braucot uzvirzīties uz kādas vietas.
- stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
- aizbraukt Braukt, doties (uz kurieni) ar noteiktu mērķi.
- ņemt Braukt, izbraukt (kādā veidā).
- kult putas brāžoties veidot putas (par straumi).
- signalizēt Brīdināt, ziņot (par ko) ar noteiktiem simptomiem, pazīmēm, uzvedību u. tml.
- nobrīdināt Brīdinot stingri noteikt, pateikt.
- gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
- atbrist Brienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- pabrist Brienot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); brist nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzbrist Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nobrist Brienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- vāks Briesmas, nelabvēlīga, draudīga situācija; beigas.
- briežkopība Briežu (parasti ziemeļbriežu) audzēšana gaļas un ādu ieguvei.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
- būvbrigāde Brigāde, kas izveidota celtniecības darbu veikšanai.
- remontbrigāde Brigāde, kas veic remontdarbus.
- dežūrbrigāde Brigāde, kuras uzdevums ir atrasties darba vietā un vajadzības gadījumā veikt savus darba pienākumus; dežurējošā brigāde.
- izbrīnīties Brīnīties un pabeigt brīnīties.
- izburt Brīnumainā, neparastā veidā iegūt, izveidot, radīt (ko skaistu).
- neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
- medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
- DOSAAF Brīvprātīgā armijas, aviācijas un flotes veicināšanas biedrība (bijušajā PSRS).
- badastreiks Brīvprātīga badošanās kā protesta forma, lai panāktu noteiktas prasības.
- talka Brīvprātīga, kopēja kāda darba veikšana bez atlīdzības.
- virsdienests Brīvprātīgs dienests (bruņotajos spēkos) pēc obligātā karadienesta beigšanas.
- vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
- dažbrīd Brīžiem, dažreiz.
- laikiem Brīžiem, reizēm.
- sabrošēt Brošējot izveidot (brošūru, grāmatas daļu u. tml.).
- pārbruģēt Bruģēt vēlreiz, no jauna.
- iedegums Brūngana, tumšāka ādas nokrāsa, kas izveidojas (parasti) saules staru iedarbībā.
- krūšbruņas Bruņas, kas sedz krūtis (vēžveidīgajiem).
- operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei.
- ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
- gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
- manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
- stūpa Budisma sakrālā celtne ar terasveida pamatni, masīvu centrālo daļu un tornīti.
- zviedru galds bufetes veidā klāts galds.
- šautra Bultveida rādītājs.
- iemetiens Bumbas (vai ripas) ievadīšana noteiktā vietā (sporta spēlē).
- avokado Bumbierveida auglis ar tumši zaļu mizu un dzeltenīgu, sviestainu mīkstumu.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- dzīvot Būt (ar kādu) noteiktās attiecībās.
- piederēt Būt (kāda) izveidotam, radītam.
- būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- pārstāvēt Būt (kur) izvietotam izlases veidā, parādītam (no kāda kopuma).
- šķist Būt (noteiktam) uzskatam, vērtējumam, spriedumam (par ko).
- maksāt Būt ar (noteiktu) cenu, vērtību; izmaksāt (2).
- nosolīt Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
- turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
- svērt Būt ar noteiktu masu.
- nozīmēt Būt ar noteiktu nozīmi, jēgu.
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu.
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, prasmi, ka spēj veikt (kādu darbību, uzdevumu u. tml.), arī mācēt, zināt.
- zibeņot Būt ātram, straujam, arī veiklam; izcelties ar savu straujumu, ātrumu, arī veiklību.
- nobeigties Būt beigu daļā, tikt nobeigtam (piem., ar kādu formas īpatnību).
- beigties Būt beigu posmā (par mūžu, dzīves gaitām u. tml.); vairs neturpināties.
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un stiepties lokveidā uz leju.
- sēdēt bez darba būt bez noteikta uzdevuma, pienākuma; nestrādāt.
- rakstīt Būt derīgam, piem., grafisku zīmju veidošanai (par rakstāmrīkiem).
- vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
- spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
- nēsāt bērnu zem sirds būt grūtniecei.
- līdzdzīvot Būt ieinteresētam, emocionāli dzīvot līdzi (kam).
- rūpēt Būt ieinteresētam, raizēties (par ko).
- būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
- (būt) jautrā prātā būt iereibušam.
- (būt) jautrā dūšā Būt iereibušam.
- izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- caurvīt Būt izteiktam, attēlotam (mākslas darbā).
- iet Būt izveidotam (kur), atrasties virzienā (uz kurieni).
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) augšā.
- stiepties Būt izveidotam, atrasties gareniskā virzienā.
- vilkties Būt izveidotam, novietotam u. tml. (parasti par ko garu, šauru).
- sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
- izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- teikt Būt kādos uzskatos, domās (par ko) un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- sacīt Būt kādos uzskatos, domās un paust tās mutvārdos vai rakstveidā.
- sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
- būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- nokrist kā no debesīm Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no gaisa Būt ļoti pārsteigtam.
- nokrist kā no mākoņiem Būt ļoti pārsteigtam.
- degt Būt ļoti steidzamam.
- svārstīties Būt mainīgam, nepastāvīgam, nevienmērīgam, arī nenoteiktam (piem., par parādību, norisi, stāvokli).
- snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- būt ēnā būt neievērotam, nepamanītam, arī tādam, kas neizceļas.
- sēdēt uz ausīm Būt neizdarīgam, nevērīgam.
- sastingt Būt nemainīgam (par sejas izteiksmi, pozu u. tml.).
- turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- klabēt Būt nemākulīgi, neveikli izvēlētam (piem., par vārdiem, atskaņām).
- jukt Būt nepareizi, neprecīzi (kādam) zināmam, tikt samainītam (piem., nosaucot) ar (ko, kādu) citu.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
- vajadzēt Būt nepieciešamam; būt vēlamam, ieteicamam.
- paplukt Būt nesakoptam, nolaistam, neizskatīgam.
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
- valkāt Būt nosauktam (noteiktā vārdā); saukties (vārdā, kas izsaka piederību noteiktai sabiedriskai grupai).
- noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
- (būt) pie šprices būt noteicējam; būt vadošā amatā.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piem., par upi, ceļu).
- aizvirzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) – par ceļiem, upēm u. tml.
- apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties noteiktā vietā.
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
- akreditēties Būt oficiāli pilnvarotam, veikt (noteiktus pienākumus).
- nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
- paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
- vilt Būt par cēloni nepatiesai, kļūdīgai (kā) uztverei, izpratnei.
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt reiboni (piem., par smaržu).
- reibināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) reibst (2).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (1); reibināt (1).
- skurbināt Būt par cēloni tam, ka (kāds) skurbst (2); reibināt (2).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- pārmainīt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst citāds, pārveidojas.
- izrakt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
- iegrauzt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (piem., grumbas sejā).
- sariest Būt par cēloni tam, ka lēni veidojas, rodas (kas).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) – parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- būt pie vainas Būt par cēloni, iemeslu (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- vadīt Būt par cēloni, ka (cilvēks) izturas kādā veidā.
- uzšūpot Būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi, arī reizēm šūpojas.
- pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
- uzgriezt Būt par cēloni, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzvērpt Būt par cēloni, ka (kas) uzvirpuļo augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uznest Būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā; būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
- radīt Būt par cēloni, ka (kas) veidojas, izraisās.
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
- apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
- apraut Būt par cēloni, ka izbeidzas (dzīve).
- kvēlināt Būt par cēloni, ka izraisās, veidojas (piem., psihisks stāvoklis); stiprināt.
- radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
- radīt Būt par cēloni, ka veidojas, izraisās (kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
- dzēst Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
- diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
- aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- mudināt Būt par ierosmi (kāda) darbībai; norisei.
- turēt grožus (savās) rokās Būt par noteicēju.
- prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- piedalīties Būt par veicēju (piem., kādā procesā).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); būt neizpratnē (par ko).
- būt vēkšpēdu būt pārsteigtam.
- pateikties Būt pateicīgam.
- patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
- vilkties astē būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
- nokrist kā no plaukta būt pēkšņi ļoti pārsteigtam (piem., uzzinot ko negaidītu).
- būt kungam un valdniekam būt pilnīgam noteicējam.
- nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
- raibot Būt redzamam (par ko raibu); veidot krāsu raibumu.
- zibēt Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- zibināties Būt redzamam, parādīties (parasti bieži, uz neilgu laiku).
- vīties Būt saistītam (ar ko, kādu) – piem., par teiku, leģendu; atkārtoti, nemitīgi pievērsties (kam, kādam) – piem., par domām.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- svilt Būt steidzamam.
- turēt vīru zem tupeles būt stingrai noteicējai pār savu vīru.
- pilnās burās Būt stipri iereibušam.
- ar pilnām burām Būt stipri iereibušam.
- apšaubīt Būt šaubām (par kā īstumu, pareizību, kvalitāti u. tml.); šaubīties (par ko).
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- veikties Būt tādam, kam klājas labi; būt tādam, kam (dzīve) risinās vēlamā veidā.
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- tikties Būt tādam, kam pastāv, veidojas šķietama vai reāla saskare (ar ko).
- sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
- sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
- plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas; plūksnoties.
- pumpuroties Būt tādam, kam veidojas, riešas pumpuri (par augiem).
- krokoties Būt tādam, kam veidojas, rodas krokas.
- vest Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
- ziedēt Būt tādam, kas attīstās, darbojas veiksmīgi, arī būt attīstītam, izplatītam.
- vilcināties Būt tādam, kas ieilgst; būt tādam, kas noris vēlāk par paredzēto laiku.
- saistīt Būt tādam, kas ierobežo (kā) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.).
- iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
- saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
- nodarbināt Būt tādam, kas izraisa, aktivizē noteiktus psihiskus procesus.
- šokēt Būt tādam, kas nepatīkami pārsteidz.
- pārspēt Būt tādam, kas no kāda viedokļa ir labāks, veiksmīgāks u. tml. par ko citu, līdzīgu.
- vainagot Būt tādam, kas noslēdz (kā) augšējo daļu; būt tādam, kas noslēdz (kā) beigu daļu.
- nokrāsot Būt tādam, kas pārveido (kā) krāsu vai (ko) notraipa.
- vilināt Būt tādam, kas rada ieinteresētību, piem., ar iespējamu izdevīgumu, ieguvumu.
- saposmot Būt tādam, kas sastāv no atsevišķām daļām, veidojumiem (piem., par teritoriju, reljefu).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- cirst Būt tādam, kas spēj dalīt nost vai šķelt sīkākās daļās (piem., par cirvi, zobenu); šādā veidā ievainot vai nonāvēt.
- saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
- zarot Būt tādam, kas stiepjas vairākos virzienos prom no galvenā, centrālā veidojuma.
- uzbarot Būt tādam, kas strauji palielina ķermeņa masu, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, ēdieniem, dzērieniem).
- barot Būt tādam, kas strauji palielina svaru, veicina tauku uzkrāšanos (par produktiem, uzturvielām).
- strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētās darbības, uzdevumus (par ierīcēm, mehānismiem u. tml.).
- strādāt Būt tādam, kas veic paredzētos uzdevumus (piem., par iestādi, uzņēmumu); darboties, būt atvērtam.
- sastādīt Būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu).
- vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
- vagot Būt tādam, kas veido rievas (piem., sejā).
- trūkt Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
- sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
- zelt Būt tādam, kas veidojas, attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
- valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- lasīties Būt tādam, ko var lasīt (kā, kādā veidā).
- sastāvēt Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piem., putas, viļņi, burbuļi) – par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (piem., šļakatas).
- dunēt Būt tādam, kur veidojas spēcīgs zems, neskaidrs troksnis (par vietu, telpu).
- plandēt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- plandīt Būt tādam, kurā gaisa plūsmas iedarbībā veidojas kustīgas krokas, viļņi; plīvot.
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- mezgloties Būt tādam, kurā veidojas mezgli (par diegiem, auklām u. tml.).
- velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
- zvīņoties Būt tādam, kurā veidojas, rodas zvīņas (par ādu).
- plīvot Būt tādam, kurā, arī kam veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- sviest Būt tādam, no kura (kas gāzveidīgs) virzās augšup, uz visām pusēm.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt kustības virzienu.
- orientēt Būt tādam, pēc kura var noteikt (kā) atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
- tvanot Būt tveicīgam.
- tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
- kalt Būt veidotam no metāla vai pārklātam ar metālu (metāla stiprinājumiem, rotājumiem u. tml.).
- pārvarēt Būt veiklākam, spēcīgākam (par ko), tikt galā (ar ko).
- būt uz viļņa būt veiksmei, panākumiem.
- rullēt Būt veiksmīgam, izcelties; gūt panākumus.
- paklausīt Būt veiksmīgi lietojamam, izmantojamam.
- pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
- piekrist Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
- zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
- pārziedēt Būt ziedēšanas beigu stadijā; noziedēt.
- noslēgt Būt, atrasties (kā) beigās.
- staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
- satīklot Būt, atrasties tā, ka veido tīklojumu.
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- burzīties Būt, uzturēties starp cilvēkiem kādā noteiktā vidē.
- bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
- pārvērsties Būtiski pārmainīties, iegūt citu veidu.
- nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
- zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
- nulles cikls būvdarbu posms, kas ietver celtniecību līdz celtnes pirmā stāva grīdas līmeņa atzīmei.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- uzbūvēt Būvējot izveidot (piemēram, sarežģītas ierīces, mašīnas).
- sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā veidojumā, kur).
- izbūvēt Būvējot izveidot.
- pārbūvēt Būvējot pārveidot (celtni, būvi, tās daļu) citādu, par ko citu.
- uzbūvēt Būvēt un pabeigt būvēt (celtni, būvi, tās daļu).
- leņķdzelzs Būvmateriāls – dzelzs stienis ar leņķveida šķērsgriezumu.
- šņorgrāmata Caurauklota liela klade (kā) uzskaitei, reģistrācijai u. tml.
- vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
- drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
- čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
- stobrs Cauruļveida detaļa (šaujamierocim) šāviņa izgrūšanai ar noteiktu sākuma ātrumu un stabila stāvokļa radīšanai tā lidojumā.
- stobrs Cauruļveida detaļa, elements (piem., kā virzīšanai).
- uzmava Cauruļveida elements, detaļa kā savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml.
- rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
- endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ārstnieciskos vai diagnostiskos nolūkos ievada ķermeņa dobumos vai kanālos (piem., urīnpūšļa iztukšošanai vai skalošanai).
- mēģene Cauruļveida laboratorijas trauks darbam ar nelielu vielas daudzumu.
- maksts Cauruļveida muskuļains orgāns, kas savieno dzemdi ar ārējo vidi.
- sifons Cauruļveida orgāns (dažiem gliemjiem).
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- urīnizvadkanāls Cauruļveida orgāns, kas izvada urīnu no urīnpūšļa ārējā vidē.
- nabassaite Cauruļveida orgāns, kas savieno augli ar placentu.
- asinsvads Cauruļveida orgāns, pa kuru plūst asinis.
- vads Cauruļveida orgāns.
- urīnvads Cauruļveida pāra orgāns, kas izvada urīnu no nierēm.
- tīkliņsaite Cauruļveida saite no elastīgu pavedienu tīkla (parasti pārsēju fiksēšanai).
- stobrs Cauruļveida veidojums (organismā).
- snuķis Cauruļveidīgi pagarināts mutes orgāns (dažiem posmkājiem, piem., ērcēm, divspārņiem), piem., duršanai, sūkšanai.
- perforācija Caurumošana, noteikts īpaši veidotu caurumu kopums kādā materiālā.
- palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošana, kas palīdz nodrošināt galvenā ražošanas procesa veikšanu.
- vaina Cēlonis, iemesls (negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei).
- sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
- bloks Celšanas ierīces daļa – rats ar rievu trosei, virvei vai ķēdei; trīsis.
- uzcelt Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
- uzcelt Celt un pabeigt celt (kādu veidojumu, konstrukciju).
- nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
- vēzēties Celt, virzīt roku vai kāju noteiktā virzienā.
- mutuļot Celties gaisā koncentrētā (piem., lodveida, spirālveida) kopumā.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
- interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
- aila Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm); aile (1).
- aile Celtnes sienā izveidots atvērums (piem., logam, durvīm).
- ķieģelis Celtniecības materiāls – neliels taisnstūrveida veidojums (parasti no māla).
- robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
- jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
- rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
- aplis Ceļa, kustības riņķveida virziens.
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- atceļot Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
- noceļot Ceļojot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- mūrēt Ceļot (ko), veidojot, sastiprināt ar javu.
- rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
- atcelt Ceļot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīt nost, atpakaļ.
- sacelt Ceļot izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- uzcelt Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- strupceļš Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
- turpceļš Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
- romāncements Cementa veids (19. un 20. gs.), ko ieguva, izejvielas sakausējot zem saķepšanas temperatūras.
- bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
- rabats Cenas pazeminājums, atlaide no kopējās summas (noteiktas kategorijas pircējam).
- zaurēt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot); kalt (3).
- kalt Censties iegaumēt (parasti mehāniski, daudzreiz atkārtojot).
- kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
- palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
- taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
- slēpt pēdas censties likvidēt pārkāpuma, nozieguma pierādījumus, arī kādas paveiktas darbības pazīmes.
- vairīties Censties neiesaistīties, nesaskarties (ar ko).
- pieturēt Censties neizdot, saglabāt sev.
- žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- mēroties Censties pārspēt (vienam otru), sacensties (ar ko, piem., prasmē, veiklībā, fiziskā spēkā).
- cīnīties Censties pārspēt, pieveikt (vienam otru) ar fizisku spēku, veiklību.
- karot Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
- mānīt pašam sevi censties sevi pārliecināt par ko neesošu, neiespējamu.
- mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- refinansēšanas likme centrālās bankas noteikta procentu likme, pēc kuras tā izsniedz aizdevumus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
- centrs Centrālās nervu sistēmas veidojums, kas vada kāda orgāna (vai orgānu grupas) darbību.
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, noteiktas formas (maizes) mīklas veidojums; kukulis.
- nocept Cept (ko) līdz vēlamajai gatavības pakāpei.
- rostbifs Cepts liellopu filejas gabals (parasti) ar neizceptu vidu.
- austiņa Cepums, kas izveidots ausij līdzīgā formā.
- laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
- iecirst Cērtot radīt, ieveidot (kādā virsmā).
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot.
- iecirst Cērtot, kaļot u. tml. ieveidot.
- uzcirst Cērtot, kaļot u. tml. izveidot (kā virsmu).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko).
- skaldīt Cērtot, sitot dalīt, šķelt (piem., akmeņus) noteiktas formas gabalos.
- sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
- respektabls Cienīgs, iespaidīgs (par kā ārējo veidolu, izskatu); tāds, kas izceļas ar savu vērtību, kvalitāti.
- apdedzināt pirkstus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- apdedzināt nagus ciest neveiksmi, pārsteidzīgi rīkojoties, bieži arī uzsākot ko riskantu.
- iesēsties peļķē ciest neveiksmi; nonākt strupceļā.
- bankrotēt Ciest pilnīgu neveiksmi.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste bez aizdares.
- saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
- paspiest roku cieši satvert kāda roku, parasti sveicinot.
- bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
- kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
- konkrementi Cieta masa, kas izveidojas, organisma dobumos vai audos nogulsnējoties sāļiem.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- sērsna Cieta, blīva sniega virskārta, arī ledus garoza, kas veidojas sniegam atkūstot un pēc tam sasalstot.
- emalja Cieta, gluda viela, kas veido zoba ārējo kārtu.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- kaulaudi Cietie audi, kas sastāv no īpašām šūnām un veido kaulus.
- akmens Ciets (parasti sāļu) veidojuma gabals organismā.
- nierakmens Ciets (parasti sāļu) veidojums nieru bļodiņā vai urīnizvadceļos.
- čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
- žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
- cietumniecisks Cietuma dzīvei raksturīgs.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
- līdz pēdējai iespējai cik vien spēj, var; līdz galējai pakāpei.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- kompliments Cildinošs, glaimojošs izteikums.
- rullis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (kāda materiāla) veidojums.
- veltnis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
- serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
- dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
- mērcilindrs Cilindrveida laboratorijas trauks ar iedaļām (parasti neliela) šķidruma daudzuma mērīšanai.
- rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
- jojo Cilindrveida rotaļlieta, kuras vidū atrodas iedobe ar satītu aukliņu, kas ļauj rotaļlietai brīvi krist lejā un pēc tam uztīties atpakaļ.
- katls Cilindrveida vai puslodes formas (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai); šāds trauks kopā ar tā saturu.
- tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
- rulete Cilindrveidīgi izveidots, satīts (parasti pildīts) kulinārijas vai konditorejas izstrādājums.
- atcilpot Cilpojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zaķi.
- nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
- vecumposms Cilvēka dzīves posms, kas atbilst noteiktam vecumam.
- seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
- antropoģenēze Cilvēka izcelšanās un izveidošanās process.
- kultūršķirne Cilvēka izkopta, izveidota (parasti augu) šķirne.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (piem., tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- māksla Cilvēka radošo spēju un iztēles izpausme noteikta veida emocionāli tēlainos darbos.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- fizionomija Cilvēka seja, sejas izteiksme.
- maska Cilvēka sejas skulpturāls atveids ģipša lējumā.
- biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
- sociālais statuss cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
- taisnā zarna cilvēka un augstāko zīdītāju zarnu trakta beigu daļa.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
- figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
- portrets Cilvēka, literārā tēla izskata atveidojums (daiļliteratūrā, biogrāfiskos darbos, mūzikā u. tml.).
- prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
- likteņa pabērni cilvēki, kam dzīvē nav veicies un kam dzīve ir grūta.
- spēks Cilvēki, kas veido kādu grupu (parasti ar līdzīgu profesiju, nodarbošanos).
- sibīrieši Cilvēki, kurus Staļina veiktā komunistiskā genocīda laikā izsūtīja uz labošanas nometnēm un nometinājuma vietām Sibīrijā un Tālajos Austrumos.
- hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
- pamatlicējs Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas (ko) aizsāk, veido (kā) pamatus.
- dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara pārkāpumus, neievēro uzvedības normas.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
- aukle Cilvēks (parasti sieviete), kas nodarbojas ar bērnu auklēšanu; sieviete, meitene, kas auklē bērnu.
- mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
- intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējam, kas ir paveicis milzīgu darbu.
- spartieši Cilvēks ar pieticīgu, vienkāršu dzīvesveidu.
- lietaskoks Cilvēks ar profesionālām dotībām, no kura var izveidoties labs sava darba pratējs.
- maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
- persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
- postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
- pārinieks Cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) veic vienu darbu.
- pušelnieks Cilvēks, ar kuru kopīgi veic kādu darbu, piedalās kādā pasākumā u. tml.
- mazs Cilvēks, bērns ar noteiktām rakstura, personības īpašībām.
- vadība Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību kopumu.
- sardze Cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādus pienākumus.
- virtuozs Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- laimes bērns cilvēks, kam dzīvē viss veicas, vienmēr laimējas.
- liels Cilvēks, kam ir noteicošā loma, autoritāte (kādā sfērā); spēcīgākais, agresīvākais.
- pavēlnieks Cilvēks, kam ir vara, tiesības un iespēja noteikt, pavēlēt.
- izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- neveiklis Cilvēks, kam nav vajadzīgās izveicības, kam (kas) neveicas, nepadodas.
- neveiksminieks Cilvēks, kam neveicas, nelaimējas.
- iereibis Cilvēks, kam no alkoholisko dzērienu lietošanas ir iestājies reibums.
- pelēkais kardināls cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- greizsirdis Cilvēks, kam raksturīga greizsirdība.
- pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
- nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
- kreilis Cilvēks, kam vadošā ir ķermeņa kreisā puse.
- veiksminieks Cilvēks, kam veicas, laimējas.
- mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
- spīdeklis Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
- darbinieks Cilvēks, kas (kādā sabiedriskās vai dzīves nozarēs) veic nozīmīgu, aktīvu darbu sabiedrības labā.
- viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
- ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
- radītājs Cilvēks, kas (ko) rada, izveido.
- reformators Cilvēks, kas (ko) reformē, veic, īsteno (kā) reformu, pārveidi.
- valdnieks Cilvēks, kas (kur) ir noteicējs, rīkotājs; cilvēks, kas ir īpaši prasmīgs kādā jomā, pilnībā pārvalda to.
- bandīts Cilvēks, kas (parasti grupā) veic noziedzīgas un brutālas, cietsirdīgas darbības.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
- kaskadieris Cilvēks, kas aktiera vietā veic bīstamus trikus (uzņemot kinofilmas).
- māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- reketieris Cilvēks, kas ar draudiem vai šantāžu veic naudas izspiešanu (parasti no uzņēmējiem).
- rīkstnieks Cilvēks, kas ar rīksti vai citu instrumentu spēj noteikt ūdens āderes, metāla dzīslas u. tml. atrašanās vietu.
- izstrādātājs Cilvēks, kas ar savu darbu (ko) izstrādā, izveido.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- kalpotājs Cilvēks, kas baznīcā, draudzē u. tml. veic noteiktus pienākumus.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (piem., kādu darbu).
- absolvents Cilvēks, kas beidz vai ir beidzis mācību iestādi.
- trieciennieks Cilvēks, kas centās palielināt darba intensitāti, veikt darbu ātrākā tempā (bijušajā PSRS).
- dežurants Cilvēks, kas dežurē, veic dežūru.
- rūcējs Cilvēks, kas dzied zemā balsī (parasti nepareizi).
- svēts Cilvēks, kas dzīvojis īpašu Dievam veltītu, Dieva likumiem paklausīgu dzīvi, veicis daudz labu darbu, piedzīvojis īpašas Dieva atklāsmes u. tml. (katoļu un pareizticīgās baznīcas tradīcijās).
- diversants Cilvēks, kas iesūtīts diversiju veikšanai, nodarbojas ar diversijām.
- gājējs Cilvēks, kas iet, dodas (uz noteiktu mērķi, kuru izsaka pievienotais lietvārds).
- līdzdzīvotājs Cilvēks, kas ir dziļi ieinteresēts, emocionāli dzīvo līdzi (kam).
- noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
- kalnā kāpējs cilvēks, kas īsteno augstus mērķus, pilnveido sevi.
- tūkstošveidis Cilvēks, kas izpaužas dažādos veidos; ļoti daudzpusīga personība.
- merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
- psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
- vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
- lasītājs Cilvēks, kas lasa (grāmatas, žurnālus u. tml.); cilvēks, kas regulāri lasa (kāda noteikta autora darbus, kādu noteiktu žurnālu u. tml.).
- lēcējs Cilvēks, kas lec (ar izpletni, no tramplīna, pāri tramplīnam, ar gumijām u. tml.); sportists, kas nodarbojas ar kādu no lēkšanas sporta veidiem.
- mūžīgais students cilvēks, kas ļoti ilgus gadus studē, nespēj pabeigt augstskolu.
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties.
- despots Cilvēks, kas neierobežoti izmanto savu varu un izturas pret citiem nežēlīgi, cietsirdīgi.
- pelēcība Cilvēks, kas neizceļas ne ar ko īpašu; viduvējība; viduvējība.
- bezdievis Cilvēks, kas netic Dievam; cilvēks, kas neievēro reliģijas nosacījumus (parasti ticīgo cilvēku vērtējumā).
- stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
- teorētiķis Cilvēks, kas nodarbojas ar kādas teorijas (1) izstrādi, pilnveidošanu, analīzi.
- reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
- stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
- ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
- palīgs Cilvēks, kas palīdz (kādam) ko paveikt, cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot kādu tā daļu.
- pārstāvis Cilvēks, kas pārstāv (noteiktu darbības jomu, sabiedrisku virzienu u. tml.).
- ekscentriķis Cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām.
- burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
- demonstrants Cilvēks, kas piedalās masveida gājienā, mītiņā u. tml.
- pirmgājējs Cilvēks, kas pirmo reizi iet pa kādu maršrutu.
- rakstpratējs Cilvēks, kas prot (parasti pareizi) rakstīt.
- fizkultūrietis Cilvēks, kas regulāri nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem vai kādu sporta veidu.
- regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
- huligāns Cilvēks, kas rupji pārkāpj sabiedriskās kārtības noteikumus.
- izcirtējs Cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (pārdošanai).
- propagandists Cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar kā propagandu.
- skrējējs Cilvēks, kas skrien; sportists, kas nodarbojas ar kādu no skriešanas sporta veidiem.
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- neirotiķis Cilvēks, kas slimo ar neirozi.
- reimatiķis Cilvēks, kas slimo ar reimatismu.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- palīgs Cilvēks, kas strādā kādas citas personas tiešā pakļautībā un veic noteiktus pienākumus tās uzdevumā.
- stundinieks Cilvēks, kas strādā noteiktas stundas.
- enciklopēdists Cilvēks, kas strādā pie enciklopēdiju veidošanas un izdošanas.
- streiklauzis Cilvēks, kas strādā streikotāju vietā.
- runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
- izpalīgs Cilvēks, kas tika iesaukts vācu armijā samērā vienkāršu uzdevumu veikšanai (Otrā pasaules kara beigās).
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
- tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
- aizvestais Cilvēks, kas varmācīgā veidā aizvests no dzimtenes; izsūtītais.
- reorganizators Cilvēks, kas veic (kā) reorganizāciju.
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- bruģētājs Cilvēks, kas veic bruģēšanas darbus.
- intervētājs Cilvēks, kas veic interviju, izjautā (personu).
- krāvējs Cilvēks, kas veic kraušanas darbus.
- kosmonauts Cilvēks, kas veic lidojumu kosmosā.
- stratonauts Cilvēks, kas veic lidojumu stratosfērā.
- mahinators Cilvēks, kas veic mahinācijas.
- ekspresis Cilvēks, kas veic mantu pārvadāšanas, piegādes u. tml. pakalpojumus.
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
- emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
- sabotieris Cilvēks, kas veic sabotāžu.
- saiņotājs Cilvēks, kas veic saiņošanas darbus (piem., veikalā, rūpnīcā).
- sterilizētājs Cilvēks, kas veic sterilizāciju (1).
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- maketētājs Cilvēks, kas veido iespieddarba maketu.
- inscenētājs Cilvēks, kas veido inscenējumus.
- gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
- makans Cilvēks, kas veikli orientējas situācijā un prot izmantot to savā labā.
- konspirators Cilvēks, kas zina un prot izmantot konspirācijas noteikumus, metodes.
- tukšziedis Cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa.
- baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- mērens Cilvēks, kura politiskie uzskati nav galēji labēji vai kreisi.
- gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
- laimes luteklis cilvēks, kuram vienmēr viss veicas, arī laimējas.
- bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
- rakstītpratējs Cilvēks, kurš prot (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratējs.
- taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
- vecumgrupa Cilvēku grupa ar noteiktu vecumu.
- kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
- sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
- ļaudis Cilvēku grupa, kas ir saistīta ar noteiktu sociālo stāvokli, arī vietu.
- darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu.
- apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
- ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
- maiņa Cilvēku grupa, ko nomaina cita grupa (ar līdzīgu uzdevumu) pēc šāda laikposma izbeigšanās.
- zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
- sabiedrība Cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
- rezerve Cilvēku kopums, no kura vajadzības gadījumā var izvēlēties kāda darba veicēju, pienākuma izpildītāju.
- medniecība Cilvēku nodarbošanās veids – savvaļas dzīvnieku medīšana.
- zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
- mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
- džungļu likumi cilvēku rīcības motivācija, kas balstās uz instinktiem, dziņām, neievērojot morāles un ētikas normas.
- pasaule Cilvēku sabiedrība, arī tās daļa ar noteiktām raksturīgām iezīmēm (piem., kādā laikposmā).
- rase Cilvēku tips ar noteiktām raksturīgām fiziskām pazīmēm (piem., noteiktu ādas krāsu, acu formu u. tml.).
- uzvedība Cilvēku, sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās; pieņemtajām normām atbilstoša rīcība un izturēšanās.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- pirkstaiņi Cimdi, kam ir izveidoti visi pieci pirksti.
- konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
- nocinkot Cinkot un pabeigt cinkot.
- karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
- džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
- tekvondo Cīņas sporta veids, kas ietver vairākus elementus (piem., sitienus ar dūri vai kāju, spērienus lēcienā) un kam īpaši raksturīga kāju izmantošana gan spērienos, gan bloķējot uzbrukumus.
- klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
- sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
- brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
- grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
- džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
- reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
- numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
- paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
- tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts uniformā, izrādes laikā manēžā veic tehniskus darbus.
- žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
- akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
- iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
- trimmēt Cirpt (apmatojumu) īpašā veidā.
- kailcirsma Cirsma, kurā veic kailcirti.
- pārvērtība Cita veidola, ārējā izskata (parasti strauja, negaidīta) iegūšana.
- citādi Citādā veidā, atšķirīgi.
- kā citādi citādā veidā, ne tā.
- restrukturizācija Citas, jaunas struktūras izveidošana; (kā) pārveidošana, pārkārtošana.
- nocitēt Citēt un pabeigt citēt.
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
- kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
- dāvinājums Civiltiesisks līgums, saskaņā ar kuru viena puse bez atlīdzības piešķir otrai pusei mantisku labumu.
- cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- nasks Čakls, veikls, izdarīgs; ātrs.
- piečāpot Čāpojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- nočāpstināt Čāpstinot noteikt, pateikt (ko).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- nočerkstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- četrkārtīgs Četras reizes lielāks.
- četrreiz Četras reizes.
- četrīši Četri bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- četrkārt Četrreiz, četras reizes.
- grodi Četrstūraini baļķu vainagi, kas veido ēkas sienas (guļbūvēm).
- nočīgāt Čīgāt (kādu noteiktu laiku).
- nočukstēt Čukstus īsi pateikt.
- čuksts Čukstus izrunāts izteikums.
- izčukstēt Čukstus pateikt, izrunāt.
- pačukstēt Čukstus pateikt; paslepus (ko) paziņot, pastāstīt.
- iečukstēt Čukstus pateikt.
- izčūlot Čūlot un izbeigt čūlot.
- tundra Dabas (arī veģetācijas, augšņu) zona, kas izveidojusies arktiskajā joslā un kam raksturīga zema vidējā gaisa temperatūra, īss augu veģetācijas periods.
- resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
- grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
- vasks Dabiska vai sintētiska taukveida, amorfa, plastiska, viegli kūstoša viela, kuras galvenā sastāvdaļa ir taukskābju un dažu augstāku spirtu esteri.
- līme Dabiska vai sintētiska viela, ko lieto dažādu vai vienādu materiālu neizjaucamai savienošanai līmējot.
- šķiedra Dabiskas vai ķīmiskas izcelsmes materiāla tievs, garš veidojums.
- katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
- ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā.
- silikāti Dabiskie silīcijskābju sāļi, plašākā minerālu klase, kas kopā veido 80% Zemes garozas masas.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- stāja Dabisks, parasti vertikāls, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
- prologs Daiļdarbā – ievaddaļa, kas sagatavo lasītāju tā satura uztverei.
- literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- pārstrādājums Daiļdarba, muzikāla sacerējuma u. tml. pārveidojums.
- radiovariants Daiļdarbs, kas pārveidots pārraidīšanai pa radio.
- teiksma Daiļdarbs, kurā mākslinieciskos tēlos ir atveidoti un interpretēti tautas teiku motīvi vai kura fantastiskais saturs ir līdzīgs teiku fantastikai; arī teika, leģenda (1).
- dzeja Daiļliteratūras veids – saistītā valodā sacerēti daiļdarbi; šādā veidā uzrakstītu daiļdarbu kopums.
- pārkausēt Daiļrades procesā pārveidot (iespaidus, idejas, informāciju u. tml.).
- dozēt Dalīt (ko) vienā reizē lietojamās dozās (1).
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
- jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- griezējdaļa Daļa (ierīcei, detaļai), ar kuru griež [2](1).
- vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
- vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- tiesa Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas ir paredzēta noteiktam nolūkam, arī ko piešķir, dod kādam.
- segments Daļa (no kāda kopuma, veseluma), kas grupējama pēc noteiktām pazīmēm.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piem., žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
- konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
- pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
- pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
- pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
- pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
- puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
- pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
- pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
- puspateikts Daļēji, nepilnīgi pateikts.
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- pusnokaltis Daļēji, pa pusei nokaltis.
- pusnopietns Daļēji, pa pusei nopietns.
- pusnovītis Daļēji, pa pusei novītis.
- pusparazītisks Daļēji, pa pusei parazītisks.
- puspavērts Daļēji, pa pusei pavērts.
- puspelēks Daļēji, pa pusei pelēks; arī netīri balts.
- pussabrucis Daļēji, pa pusei sabrucis.
- pussagruvis Daļēji, pa pusei sagruvis.
- pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
- pussatrūdējis Daļēji, pa pusei satrūdējis.
- pussapuvis Daļēji, pa pusei satrunējis.
- pussatrunējis Daļēji, pa pusei satrunējis.
- pustraks Daļēji, pa pusei traks.
- konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- atpūta Darba gaitu izbeigšana vecuma dēļ.
- programma Darba kārtība, plāns (kādam pasākumam, sanāksmei).
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā dienā.
- cilvēkstunda Darba laika uzskaites vienība – darbs, ko cilvēks paveic vienā stundā.
- virsstundas Darba laiks, kas pārsniedz normēto darba laiku; darbs, ko veic šajā laikā.
- ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
- kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
- birokrātisms Darba stils, kam raksturīgs pedantisks formālisms, neiedziļināšanās kārtojamo jautājumu būtībā.
- kilogrammetrs Darba un enerģijas mērvienība – darbs, ko veic viens spēka kilograms vienu metru garā ceļa posmā.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) – spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, reizēm arī galu; šāds aukstais ierocis.
- skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
- cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
- uzgriežņu atslēga darbarīks skrūvju un uzgriežņu skrūvēšanai ar noteiktu žokļu atvērumu.
- tamboradata Darbarīks tamborēšanai – samērā tievs stienītis ar āķveida galu.
- zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
- podnieka virpa darbgalds ar rotējošu ripu māla trauku veidošanai.
- lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
- ieeja Darbība --> ieiet (1); ieiešana.
- makšķerēšana Darbība --> makšķerēt; šāds atpūtas un sporta veids.
- refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
- skaitīšana Darbība --> skaitīt; kvantitatīvu (skaitlisku) elementu kārtošana pa vienībām (kopām), starp kurām ir noteiktas attiecības.
- slēpošana Darbība --> slēpot, arī sporta veids.
- teikšana Darbība --> teikt.
- rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
- starpniecība Darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi, saikni (piem., starp cilvēkiem, valstīm).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- cīņa Darbība, darbību kopums, kurā viens otru cenšas pārspēt (fiziska spēka, veiklības, arī zināšanu, prasmes ziņā).
- nodarbošanās Darbība, darbs, ko kāds veic.
- pretdarbība Darbība, kas vērsta pret kādu fizikālu iedarbību un ir līdzvērtīga tās izpausmei.
- svinības Darbība, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piem., ar svētkiem, kādu notikumu).
- nonākt Darbībā, procesā izveidoties, rasties.
- akreditācija Darbība, process --> akreditēt (2); valsts institūcijas pilnvarojums, atļauja darboties (kādai mācību iestādei), īstenot (noteiktu mācību programmu).
- izbūve Darbība, process --> izbūvēt; izbūvēšana, izveidošana.
- modernizācija Darbība, process --> modernizēt; (kā) pārveidošana, atbilstoši jaunākajiem zinātnes un tehnikas sasniegumiem.
- pārbūve Darbība, process --> pārbūvēt; (kā) pārveidošana, pārtaisīšana.
- piesaiste Darbība, process --> piesaistīt (1); juridiski noteikta saistība vai emocionāla saikne (ar ko).
- pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
- pilnveide Darbība, process --> pilnveidot; uzlabošana, pilnīgošana.
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- savirze Darbība, process --> savirzīt, savirzīties; noteikts (kā) novietojums.
- izveide Darbība, process, arī rezultāts --> izveidot; izveidošana.
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt; signāla, ziņojuma vai cita veida informācijas nosūtīšana no vienas vietas uz citu, izmantojot telefonu, radio, interneta vai cita veida sakarus.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
- pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
- pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
- pārveide Darbība, process, kurā (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu.
- vingrinājums Darbība, uzdevums, ko veic, lai attīstītu kādas iemaņas, spējas, arī iegūtu psihisku vai fizisku īpašību.
- prakse Darbība, veicamo uzdevumu kopums (piem., ārstam, juristam).
- subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
- specializācija Darbības organizēšana noteiktā veidā (kādā nozarē, specialitātē).
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
- indikatīvs Darbības vārda īstenības izteiksme.
- vēlējuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka iespēju vai vēlēšanos.
- pavēles izteiksme darbības vārda izteiksme, kas izsaka pamudinājumu, lūgumu, aicinājumu vai aizliegumu veikt kādu darbību; imperatīvs.
- atstāstījuma izteiksme darbības vārda izteiksme, kas norāda, ka runātājs atstāsta cita teikto, par kā patiesību nav pārliecinājies.
- vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
- veids Darbības vārda kategorija, kas vispārināti norāda uz darbības, norises raksturu, tās nepabeigtību vai pabeigtību.
- perfekts Darbības vārda laika forma – pagātnē pabeigta darbība, kuras rezultāts turpinās tagadnē; saliktā tagadne.
- konjugācija Darbības vārda locīšanas tips; darbības vārdu grupa ar kopīgu formu veidošanas paradigmu.
- infinitīvs Darbības vārda nenoteiksmes forma.
- imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
- imperatīvs Darbības vārdu pavēles izteiksme.
- modelis Darbības, funkcionēšanas veids.
- ritms Darbības, procesa norises veids, arī temps.
- vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- sacensība Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu (piem., sasniegumu, darba rezultātu ziņā).
- sacīkstes Darbību kopums, ko veic ar mērķi pārspēt citam citu; sacensība (1).
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai kādu sodītu.
- lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
- seanss Darbību, norišu kopums, ko veic spiritists ar nolūku izsaukt mirušu cilvēku garus.
- normalizācija Darbību, pasākumu kopums, lai (kas) atbilstu noteiktai normai, pieņemtiem standartiem.
- treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju).
- atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
- pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
- lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
- apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
- kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
- velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
- kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
- referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
- rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
- reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
- laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
- štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
- zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
- veseris Darbmašīna ar āmurveida krītošām daļām; šādas darbmašīnas krītošā daļa.
- frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
- urbjmašīna Darbmašīna caurumu, dobumu veidošanai.
- šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai.
- remontdarbnīca Darbnīca remontdarbu veikšanai.
- garantijas darbnīca darbnīca, kas veic garantijas remontu.
- uzņemt Darbojoties kāpināt (kā darbības ātrumu) līdz kādai pakāpei – piemēram, par ierīcēm, mehānismiem.
- izdarīt Darbojoties, rīkojoties, veikt (ko nevēlamu).
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- mīdīties uz vietas Darboties bez rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni vai neattīstīties, neveidoties.
- mīņāties uz vietas Darboties bez vajadzīgajiem rezultātiem; attīstīties, veidoties ļoti lēni, arī neattīstīties, neveidoties.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- palīgdarbs Darbs (parasti mazkvalificēts), kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu.
- gaita Darbs, darba pienākumi, kas saistīti ar noteiktu profesiju, amatu vai noteiktu darbības vietu.
- rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
- stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
- priekšdarbs Darbs, kas veicams pirms cita darba sākšanas, parasti tā sagatavošanai.
- pārstrādājums Darbs, kas veikts atkārtoti, (to) uzlabojot, pārveidojot.
- papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
- sezonas darbs darbs, ko veic tikai noteiktā gada daļā.
- haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakusienākumus.
- līgumdarbs Darbs, ko veic, pamatojoties uz līgumu par konkrētā darba izpildi.
- kopdarbs Darbs, kurā piedalās, kuru veic vairāki vai daudzi.
- ķēpa Darbs, pasākums, kura veikšana prasa laiku, kurā jāpārvar grūtības, sarežģījumi.
- solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana.
- plūsmas metode darbu sadalīšana sīkākos darba procesos, kurus izpilda citu pēc cita noteiktā secībā.
- nodārdināt Dārdošā, skaļā balsī noteikt, pateikt (ko).
- berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
- hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
- norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
- madarot Darināt (ko), veidojot krāsainus rakstus, ornamentus; izrakstīt, musturot.
- knipelēt Darināt mežģīnes, diegus savijot un sienot dažāda veida mezglus.
- pakaļdarināt Darināt, veidot tādu pašu; viltot.
- tapināt Darināt; veidot, izstrādāt.
- dragāt Darīt (ko) intensīvi, lielā steigā.
- pārdarīt Darīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- darboties Darīt (ko), veikt (kādu darbību), neatrasties miera stāvoklī.
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- plicināt Darīt nabadzīgu, neizteiksmīgu.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
- padarīt Darīt un pabeigt darīt.
- posties Darīt visu nepieciešamo (kādas darbības, norises, pasākuma) veikšanai; gatavoties (1).
- pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
- sludināt Darīt zināmu (piem., kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- norādīt Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
- izvirzīt Darīt zināmu, izteikt (piem., domu, problēmu).
- stāstīt Darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko) rakstveidā, episkā daiļdarbā u. tml.
- publicēt Darīt zināmu, pieejamu (parasti iespieddarba veidā) daudziem cilvēkiem.
- klausīt Darīt, rīkoties, ņemot vērā (kāda) teikto, pēc (viņa) gribas, lūguma, padoma u. tml.
- iesākt Darīt, rīkoties; paveikt.
- īsināt Darīt, veidot īsāku.
- slīpināt Darīt, veidot slīpāku vai slīpu.
- nopūlēties Darīt, veikt (ko) ar lielu piepūli.
- pārforsēt Darīt, veikt (ko) pārāk spēcīgi, par daudz intensīvi.
- braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
- nodarboties Darīt, veikt (ko), nodoties (kam), pildīt noteiktus pienākumus.
- noteicējs Darītājs --> noteikt; tas, kas (ko) nosaka.
- teicējs Darītājs --> teikt.
- izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
- izdarīt Darot paveikt.
- pārdarvot Darvot vēlreiz, no jauna.
- loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- putnubiedēklis Dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai; putnu biedēklis.
- putnu biedēklis dārzā uzstādīts veidojums cilvēka figūras veidā putnu aizbiedēšanai.
- parters Dārza vai parka zemākā daļa, kurā izvietoti zālāji, baseini, strūklakas, skulptūras u. tml.
- ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
- darbatmiņa Datora atmiņa, kas nodrošina dažādu darbību veikšanu, strādājot ar datoru; operatīvā atmiņa.
- datu bāze datora failā (datnē) sakārtots noteiktu datu kopums.
- taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
- taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
- kārtridžs Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- kasetne Datorā ievietojams bloks ar noteiktām programmām.
- procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
- datora jauda datora spēja izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu laika vienībā.
- vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
- teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
- klons Dators, kas ir izveidots, lai veiktu identiski tādas pašas funkcijas, kādas veic cits dators.
- konfigurācija Datorsistēmas elementu kopums, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- konverters Datu formāta pārveidotājs.
- nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
- izmelot vilku no meža daudz un veikli melot.
- pārbarot Daudz, arī nepareizi ēdinot, pieļaut, ka (cilvēks) kļūst pārāk tukls.
- tiku tikām Daudzas reizes, ļoti bieži.
- tiku Daudzas reizes, ļoti bieži.
- simtkārt Daudzas reizes.
- simtreiz Daudzas reizes.
- tūkstošreiz Daudzas reizes.
- daudzreiz Daudzas vai vairākas reizes; bieži.
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- dievs Daudzdievībā – viena no šīm pārdabiskajām būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā); dievība.
- cekuliņi Daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveida ziedkopās sakopotiem ziliem, baltiem vai sārtiem ziediem.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
- smaržzāle Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar ziediem šaurā vārpveida skarā un īpatnēju smaržu [Anthoxanthum odoratum].
- kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
- pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
- zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
- kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
- skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
- silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
- lauztā sirds daudzgadīgs lakstaugs ar sarkanīgiem sirdsveida ziediem; sirdpuķe.
- vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
- vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
- lakacis Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveida ziediem, kuri maina krāsu (sākumā rožaini, vēlāk zili vai violeti).
- pulkstenīte Daudzgadīgs lakstaugs ar zvanveidīgiem vai piltuvveidīgiem baltiem, ziliem vai violetiem ziediem.
- maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
- muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
- palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
- vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
- sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
- septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
- vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
- lilija Daudzgadīgs sīpolaugs ar stāvu stublāju un smaržīgiem zvanveida ziediem; šā auga zieds.
- baltstarīte Daudzgadīgs sīpolaugs ar zvaigžņveidīgiem ziediem.
- skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
- termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
- glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
- zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
- zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
- strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
- saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
- tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
- multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
- iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
- iekalt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- cik reižu daudzreiz, bieži.
- cik reiz daudzreiz, bieži.
- ne vienreiz vien daudzreiz.
- daudzkārt Daudzreiz.
- sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
- masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
- krāteru jūra daudzu krāteru sablīvējums noteiktā Mēness virsmas rajonā.
- apmērs Daudzums skaitliskā izteiksmē.
- bagātība Daudzveidība.
- dažādība Daudzveidība.
- daudzkrāsains Daudzveidīgs, bagātīgs.
- bagātīgs Daudzveidīgs, bagāts.
- raibin Daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- bagāts Daudzveidīgs, labi attīstīts, izveidots.
- dažāds Daudzveidīgs, visāds.
- daudzplākšņains Daudzveidīgs.
- daudzšķautņains Daudzveidīgs.
- sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
- izdauzīt Dauzot, sitot izveidot, piešķirt, piem., vēlamo formu, biezumu.
- dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
- brīvā strofika dažāda garuma dzejas panti, kas mijas nenoteiktā kārtībā; brīvais pants.
- plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
- motosports Dažāda veida sacensības braukšanā ar motocikliem.
- slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamatni, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- pasta Dažādi makaronu izstrādājumi; ēdiens, kas gatavots no kāda makaronu veida.
- ne šāds, ne tāds Dažādi, nenoteikti vērtējams.
- ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
- avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
- vitamīnaugi Dažādu dzimtu augi ar augstu vitamīnu saturu, ko var izmantot tīru vitamīnu preparātu ieguvei vai vitamīnu koncentrātu ieguvei.
- kompozīcija Dažādu elementu sastāvdaļu sakārtojums, savienojums (veidojot kādu kopumu, veselumu).
- karijs Dažādu garšvielu (ingvera, kardamona u. c.) pulverveida maisījums.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- supletīvisms Dažādu sakņu izmantojums gramatisko nozīmju izteikšanai morfoloģiskā paradigmā.
- onomatopoēze Dažādu skaņu atdarināšana, atveidošana valodā.
- akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
- krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- pavirināt Dažas reizes virināt.
- pabaidīt Dažas reizes, mazliet baidīt.
- pabakstīt Dažas reizes, mazliet bakstīt.
- pakodīt Dažas reizes, mazliet kodīt; pakošļāt.
- pakošļāt Dažas reizes, mazliet košļāt.
- pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
- pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
- palaikam Dažreiz, reizēm.
- kādreiz Dažreiz; šad tad.
- reizumis Dažreiz; šad un tad; reizēm.
- reizēm Dažreiz; šad un tad; reizumis.
- dažkārt Dažreiz.
- spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
- metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
- soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
- alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
- orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
- revizionisms Dažu marksisma principu pārvērtējums (piem., atteikšanās no revolūcijas), ko aizsāka vācu sociāldemokrāti 19. gs. 90. gados.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- vista Dažu vistveidīgo kārtas savvaļas putnu mātīte.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
- siloģisms Deduktīvā slēdziena paveids, kas sastāv no diviem dotiem spriedumiem (premisām) un trešā, iegūtā sprieduma (secinājuma).
- aizraušanās Dedzīga nodošanās (kādai nodarbei); tas ar ko aktīvi, labprāt nodarbojas.
- fanātisms Dedzīga pārliecība par kādas idejas, uzskata pareizību.
- izdedzināt Dedzinot izveidot, radīt (bojājumu).
- pārogļot Dedzinot pārveidot par ogli.
- nodefilēt Defilēt un pabeigt defilēt; svinīgi, skaisti noiet, nosoļot (pa kurieni, gar ko u. tml.).
- liece Deformācijas veids, kas rodas, mehāniskiem spēkiem vai temperatūrai iedarbojoties perpendikulāri ķermeņa asij.
- pārasmens Deformēta, atlocījusies asmens daļa, atskabarga, kas izveidojusies, pretējo asmens pusi trinot, asinot.
- laika deglis deglis, kas izraisa sprādzienu pēc kāda noteikta laika.
- izdegt Degot (kam) rasties, izveidoties (bojājumam).
- izdegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; izbeigt degt.
- pārogļoties Degot, lielā karstumā pārveidoties par ogli, pārklāties ar ogles kārtu.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- izplūdes gāzes degvielas sadegšanas gāzveida produkts; atgāzes.
- deists Deisma piekritējs.
- letkiss Deja (populāra 20. gs. 60.–70. gados), kurā dejotāji sastājas cits aiz cita, veidodami garu virkni.
- svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
- izdejot Dejas soļiem izveidot.
- nodejot Dejojot (baleta) izrādē, atveidot.
- uzdejot Dejojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dejojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- šeikot Dejot šeiku.
- izdejot Dejot un pabeigt dejot (deju); nodejot.
- iedejoties Dejot, kamēr dejošana sāk veikties.
- nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
- nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
- kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
- juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
- rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
- roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
- amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
- montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
- aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
- pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
- kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
- strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
- parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
- bērnubērni Dēla vai meitas bērni; mazbērni; tiešie pēcnācēji tālākās paaudzēs.
- mazbērns Dēla vai meitas bērns.
- mazdēls Dēla vai meitas dēls.
- mazmeita Dēla vai meitas meita.
- kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
- veikbords Dēlis, uz kura atrodas braucējs veikojot.
- bērns Dēls vai meita (neatkarīgi no vecuma) attiecībā pret saviem vecākiem.
- kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
- meitiņa Dem. --> meita (1).
- meitiņa Dem. --> meitene (1).
- dembelis Demobilizācija; karavīra atvaļināšanās pēc obligātā dienesta laika izbeigšanās.
- vēlēšanas Demokrātisks pasākumu un darbību kopums, ko veic vēlētāji ar mērķi izraudzīt un pilnvarot kādu personu vai kādas personas valsts vai sabiedrisku uzdevumu izpildei.
- desmitreiz Desmit reizes; daudzas reizes.
- desmitkārtīgs Desmit reižu lielāks.
- desmitkārt Desmitreiz, desmit reižu.
- pārdestilēt Destilēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- iedēstīt Dēstot (piem., kokus, krūmus), izveidot.
- iedēstīt Dēstot ievietot (ierušinot, ierokot saknes, spraudeni u. tml.) augsnē; dēstīt un pabeigt dēstīt.
- reglamentēt Detalizēti noteikt (piem., darba gaitu, darbības kārtību).
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (ko).
- spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
- spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
- tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
- robusts Detaļās neizstrādāts, nenogludināts; vienkāršs, primitīvs.
- ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
- doza Deva, noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums.
- saukāt Dēvēt, saukt (ko) pārveidotā vārdā, nosaukumā; dēvēt, saukt (pēc kādas raksturīgas pazīmes).
- deviņkārtīgs Deviņas reizes lielāks.
- deviņreiz Deviņas reizes.
- deviņkārt Deviņreiz, deviņas reizes.
- nona Deviņrindu pants ar noteiktu atskaņu kārtību.
- nodežūrēt Dežūrēt (kādu laiku) un beigt dežūrēt.
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- vēju roze diagramma, kurā attēloti vēja virzieni kādā vietā noteiktā laika posmā.
- gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
- metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
- organizēt Dibināt, veidot; rīkot.
- likt pamatus dibināt; veidot (ko) pirmoreiz, no jauna.
- moralitē Didaktiska alegoriska drāma (izplatīta 15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā darbojas personificētas morālas īpašības vai abstrakti jēdzieni, kas cīnās ar ļaunuma spēkiem par cilvēka dvēseli.
- audi Diegi, kas veido auduma pinumu šķērsvirzienā.
- gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
- novakare Dienas beigu posms, kad tuvojas, iestājas vakars.
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos); ar šo signālu saistīta ceremonija.
- izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
- jefreitors Dienesta pakāpe (piem., Vācijas, Krievijas armijā) pēc kareivja dienesta pakāpes; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
- majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- uzplecis Dienesta pakāpes atšķirības zīme – taisnstūra veida detaļa, ko piestiprina (piemēram, piepogājot) formas tērpa pleca daļā.
- dežūra Dienesta vai citu pienākumu veikšana pēc kārtas, noteiktā secībā, laikā, vietā.
- sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
- robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (aktīvajā karadienestā).
- nodienēt Dienēt un pabeigt dienēt (kur, kādu laiku).
- diena Diennakts, arī šāda diennakts daļa, noteikts datums, kas saistīts ar kādu notikumu, darbību.
- baklažāns Dienvidu dārzaugs ar bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem [Solanum melongena]; šī auga auglis.
- teofānija Dieva atklāsmes veids – tieša Dieva parādīšanās vai uz Dieva klātbūtni norādošas dievišķīgas zīmes.
- svētība Dieva palīdzība, aizsardzība, īpaša labvēlība; veiksme, labklājība, pārticība u. tml., kas iegūta ar Dieva gādību, arī izpildot noteiktus rituālus u. tml.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par Dievu, arī Jēzu Kristu.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
- prosfora Dievmaize (pareizticīgo baznīcā).
- asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
- izdilt Dilstot izveidoties.
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- atdipināt Dipinot atskriet šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
- piedipināt Dipinot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
- nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
- rājiens Disciplināra soda veids; attiecīgais sods.
- šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
- brauciens Distances veikšana braucot (motosportā, autosportā u. tml.).
- mistisks Dīvains, mīklains, neizskaidrojams.
- brīnumains Dīvains, neticams, arī neizskaidrojams.
- dīvāngulta Dīvāns, kas ir viegli pārveidojams par gultu.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- galvas smadzeņu puslodes divas lielākās, vienādās galvas smadzeņu daļas (labā un kreisā), kuru garozā noris augstākā nervu darbība.
- uz pusi divas reizes (lielāks vai mazāks); divreiz vairāk vai mazāk.
- divkāršs Divas reizes lielāks; divkārtīgs (1).
- divkārtīgs Divas reizes lielāks.
- divtik Divas reizes tikpat (liels, daudz u. tml.).
- otrtik Divas reizes vairāk; divtik.
- divreiz Divas reizes.
- ne- Divdabjos ar izskaņu "-ams", "-āms": norāda, ka pamatvārdā nosaukto ir grūti vai neiespējami īstenot.
- kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
- puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
- dvīņi Divi bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- tandēms Divi cilvēki, kas ciešā saskaņotībā veic kopīgu darbu vai ir cieši saistīti kādā darbībā.
- pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
- pirmreizinātāji Divi vai vairāki pirmskaitļi, kuru reizinājums ir vienāds ar doto skaitli.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
- dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
- duplekss Divpusīgi sakari, kas dod iespēju reizē pieņemt un noraidīt ziņojumus.
- divkārt Divreiz.
- zelminis Divslīpju jumta noslēdzošā trīsstūrveida ārsiena virs dzegas.
- šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
- binoms Divu algebrisku izteiksmju summa vai starpība.
- divkapeika Divu kapeiku monēta.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
- pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- kvadrāts Divu vienādu reizinātāju reizinājums, skaitļa otrā pakāpe.
- dizains Dizainera radītais konkrēta izstrādājuma ārējais veidols, arī mākslinieciskie risinājumi tā izveidē.
- pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
- rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
- trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
- peristaltika Dobu orgānu (piem., kuņģa, zarnu, žultsvadu) gludās muskulatūras ritmiska viļņveida saraušanās, kas pārvieto to saturu uz izejas atverēm.
- iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
- iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- dokumentālais kino dokumentālo kinofilmu veidošana.
- vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
- kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
- sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
- pavaddokuments Dokuments, kas pievienots kādai precei, sūtījumam u. tml.
- mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
- nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
- lieta Dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu.
- pieļāvums Doma vai izteikums par kā iespējama, varbūtēja pastāvēšanu.
- izdomājums Doma, izteikums, kas neatbilst patiesībai.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu); izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- padomāt Domājot izveidot (piem., atziņu).
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
- verbalizācija Domas izteikšana vārdiski.
- nodomāt Domās izveidot spriedumu, secinājumu.
- rast Domās izvēlēties (piemērotāko vārdu, izteiksmi u. tml.).
- uzsist sev uz pleca domās paslavēt sevi par pareizu, veiksmīgu rīcību, lēmumu u. tml.
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- rūpes Domas, bažas par ko nokārtojamu, padarāmu, arī turpmāk veicamu.
- votums Domas, kas izteiktas balsošanā.
- spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
- izdarīt Domāšanas procesā izveidot, radīt.
- izdomāt Domāšanas procesā radīt, izveidot ko īstenībai neatbilstošu, nepatiesu.
- izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi kādai cilvēku kopai.
- dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
- mentalitāte Domāšanas, īstenības uztveres veids, emocionālā ievirze (cilvēkam, cilvēku kopai).
- gājiens Došanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
- sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
- mest kolekti dot (naudu) kolektei.
- dalīt Dot (no kopuma) katram noteiktu daudzumu.
- mielot Dot (parasti viesiem) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu vai neikdienišķu; cienāt.
- izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
- maksāt Dot atlīdzību, norēķināties (kādā veidā).
- atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
- ziedot Dot, veltīt Dievam, arī dieviem (ko), lai pateiktos tiem, arī izlūgtos to labvēlību u. tml.; upurēt.
- mērķdotācija Dotācija, kas atvēlēta noteiktam, konkrētam mērķim.
- aiziet Doties (kur noteiktā nolūkā).
- iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- iet pie mācītāja doties pie mācītāja, lai pieteiktos laulāties.
- nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
- ideju drāma dramatisks sacerējums, kurā autors simboliskā veidā risina filozofiskus vai sabiedriski nozīmīgus jautājumus.
- melodrāma Dramaturģijas žanrs, kam raksturīgs spilgts pozitīvo un negatīvo varoņu pretnostatījums, sakāpināta emocionalitāte un (parasti) laimīgas beigas.
- sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
- diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
- pērminderis Draudzes vecākais, kas veic arī mācītāja palīga pienākumus (piem., evaņģēliski luteriskajā baznīcā).
- nodrāzt Drāžot izgatavot, izveidot.
- aizdreifēt Dreifējot aizvirzīties.
- iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
- izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
- pārdrīvēt Drīvēt vēlreiz, no jauna.
- uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- grauzt Drupināt, ilgstoši iedarbojoties ar mehānisku spēku; šādi iedarbojoties, veidot (ko).
- izdrupināt Drupinot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- izdrupt Drūpot izveidoties – par caurumu, robu u. tml.
- šķēps Duramais vai metamais ierocis, ko veido samērā garš kāts ar uzasinātu galu vai asu uzgali.
- pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
- bakstīt Durot izveidot.
- izdurt Durot izveidot.
- izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
- sētas durvis durvis (celtnei), kas ir vērstas uz pagalmu.
- patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
- aklas dusmas dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
- bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
- sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
- bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
- rāties Dusmīgi teikt pārmetumus; bārties.
- rāt Dusmīgi, ar pārmetumiem vērsties pie kāda; teikt pārmetumus, bārt.
- dvēseļu ceļošana dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī; reinkarnācija.
- nodvest Dvešot izteikt, izrunāt (ko).
- brīvā dzeja dzeja bez stingri noteikta ritma, bez pantmēra un atskaņām.
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- strofa Dzejas rindu kopa, kas veido vienotu veselumu; pants.
- ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- vārsmojums Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; versifikācija (1).
- piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- franču balāde dzejolis, kas sastāv no trim astoņrindēm un vienas četrrindes ar noteiktu atskaņu kārtību.
- dīvāns Dzejoļu krājums (Tuvo un Vidējo Austrumu literatūrā), kurā dzejoļi sakārtoti noteiktā secībā, ievērojot vai nu lirikas žanru, vai atskaņotos vārdus.
- gailene Dzeltena ēdamā sēne ar krokotu piltuvveida cepurīti, kas aug lielākās vai mazākās grupās.
- zeltactiņa Dzeltenbrūns vai zaļgans kukainis ar vara krāsas acīm, krusteniski dzīslotiem, metāliski spīdošiem, caurspīdīgiem spārniem, kas miera stāvoklī sakļauti jumtveidā virs ķermeņa.
- sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
- kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
- apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
- pakavs Dzelzs lokveida kalums, ko ar naglām piestiprina pie zirga nagiem to aizsargāšanai no lūšanas, dilšanas, slīdēšanas.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- piedzemdēt Dzemdēt un pabeigt dzemdēt.
- uzdzenāt Dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenājot panākt, ka (kāds) uzvirzās uz kādas vietas.
- sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
- atdzīt Dzenot panākt, ka atvirzās šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzās nost.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka uzvirzās uz kādas vietas.
- ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
- malks Dzeramā daudzums, ko var ieņemt mutē un vienā reizē norīt.
- kakao Dzēriens, kas pagatavots no šāda pulverveida produkta.
- slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
- iedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, manāmi apreibt.
- padzert Dzert un pabeigt dzert (ko).
- padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka slāpes remdētas.
- švunka Dzērumā, alkohola reibumā.
- štīme Dzērums, alkohola izraisīts reibums.
- šmiga Dzērums, alkohola reibums.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- jodelēt Dziedāt Alpu kalnu iedzīvotājiem raksturīgā veidā, strauji pārejot no krūšu reģistra falsetā.
- pārdziedāt Dziedāt vēlreiz, no jauna.
- čalot Dziedāt, čivināt daudziem reizē (par putniem).
- gavilēt Dziedāt, ilgāk izturot skaņas dziesmas vidū vai beigās.
- saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- nodziedāt Dziedot (koncertā, operā) izpildīt, atveidot.
- pārdziedāt Dziedot atkārtoti, izveidot (citu dziesmas interpretāciju).
- nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
- strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
- karaoke Dziesmas instrumentāla pavadījuma ieraksts; šāda ieraksta atskaņošana, kam var dziedāt līdzi; šāda veida dziedāšana.
- nopūta Dziļa ieelpa un lēna, spēcīga, sadzirdama izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis; šādā veidā kas pateikts.
- līdzdzīvošana Dziļa ieinteresētība, iejušanās; līdzjušana.
- atvars Dziļāka vieta upes līkumā; ūdens virpulis, straumei ieplūstot šādā vietā.
- nopūsties Dziļi ieelpot un lēnām spēcīgi, arī sadzirdami izelpot, izpaužot parasti negatīvas emocijas; šādi elpojot, ko pateikt.
- impotence Dzimumnespēja – vīrieša nespēja veikt dzimumaktu.
- lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
- netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
- ūdenszars Dzinums, kas attīstās uz koka stumbra vai vainaga skeletzariem, nezarojas un neveido ziedus.
- daiļskanīgs Dzirdei patīkams, skanīgs, melodisks.
- labskanīgs Dzirdei tīkams; arī daiļskanīgs.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība no rašanās brīža līdz nāvei.
- stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
- mazkustīgs dzīvesveids dzīvesveids, kurā ir maz kustību.
- dzīve Dzīvesveids.
- nāve Dzīvības izbeigšanās.
- eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
- nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
- vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei.
- mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
- labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
- iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
- reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
- monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
- poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
- poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
- poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
- dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
- mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
- vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
- ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
- ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
- mansards Dzīvojamā telpa bēniņos (zem jumta slīpes), ar jumta plaknē veidotiem logiem.
- pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
- nams Dzīvošanai, iestādei u. tml. paredzēta ēka.
- nodzīvot Dzīvot un pabeigt dzīvot (dzīvi, mūžu u. tml.).
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
- peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
- svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
- bībops Džeza mūzikas stils (radies 20. gs. četrdesmitajos gados), kam raksturīgi izteikti sinkopēti ritmi.
- holokausts Ebreju masveida iznīcināšana, ko 1939.–1945. gadā veica nacisti.
- pārecēt Ecēt vēlreiz, no jauna.
- krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
- pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
- lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
- launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; ēdiens, ko ēd šajā ēdienreizē.
- palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; šai ēdienreizei domātais ēdiens; launags.
- maltīte Ēdienreize.
- šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
- kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- vakariņas Ēdiens ēdienreizei vakarā; ēdienreize vakarā.
- zirņu pikas ēdiens no vārītu, sagrūstu zirņu (arī pupu), kartupeļu un taukvielu masas veidotām lodītēm.
- brokastis Ēdiens rīta ēdienreizei.
- pusdienas Ēdiens šādai ēdienreizei.
- viltotais zaķis ēdiens, kas ir maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- azaids Ēdiens, ko ēd maltītē, ēdienreizē.
- starpēdiens Ēdiens, ko ēdienreizē ēd starp galvenajiem ēdieniem.
- galds Ēdienu veids.
- virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piem., tautai, zemei, novadam.
- vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
- kopgalds Ēdināšanas veids (piem., skolā), kurā visiem izsniedz kopējā katlā gatavotu ēdienu.
- paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt, arī ēdināt tā, ka (cilvēkam) vairāk negribas ēst.
- izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
- grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
- gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
- Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
- Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
- EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
- rietumi Eiropas zemes un ASV (pretstatā Āzijai); Rietumeiropas valstis (pretstatā bijušā Austrumeiropas bloka valstīm).
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
- paieties Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku; paiet (1).
- paiet Ejot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); iet nelielu attālumu, neilgu laiku.
- saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- uziet Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
- staigāt Ejot vairākkārt vai ilgstoši, veikt (ceļa gabalu).
- mīt Ejot veidot (soli).
- noiet Ejot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- noiet Ejot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
- mest cilpas Ejot, braucot, veidot lokus, līkumus.
- cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
- palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- durvis Ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai.
- konjunktūra Ekonomikas, saimnieciskās dzīves viļņveidīga kustība, ko nosaka, piemēram, pieprasījuma un piedāvājuma attiecības konkrētajā laika periodā.
- konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir noteicoša loma starptautiskajās attiecībās.
- normētājs Ekonomists, kas nosaka normas, normē paveikto darbu.
- gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
- pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
- noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
- dzīve Eksistence (neorganiskās dabas vielām, veidojumiem).
- forma Eksistences veids; satura organizācija, struktūra.
- sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
- ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
- eksperts Ekspertīzes veicējs.
- zorbings Ekstrēms izklaides, arī sporta veids – pārvietošanās (piem., lejup no kalna, pa ūdens virsu), cilvēkam atrodoties caurspīdīgā, ar gaisu pildītā bumbā – zorbā.
- lipeklis Elastīga masa, ko veido nešķīstošās graudu olbaltumvielas.
- elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
- taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
- lokizlāde Elektriskās izlādes veids gāzēs; elektriskais loks.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
- elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
- pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
- sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
- kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
- radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
- galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
- formelements Elements, kas veido (kā) struktūru.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
- izelsot Elsojot pateikt, izrunāt.
- noelsties Elšot noteikt, pateikt (ko).
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
- noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, ko lieto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās u. tml.
- gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- energoietilpība Enerģijas daudzums, ko (kas) patērē kāda darba veikšanai.
- sēsties Enerģijas trūkuma dēļ beigt darboties.
- siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
- džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāds ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā [J].
- ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
- ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
- izēnot Ēnot un pabeigt ēnot.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- stabule Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
- paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē paredzēto).
- paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
- mieloties Ēst, dzert; ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
- popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
- uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
- uzēdām Ēšanai maltītes beigās; ēšanai saldajā ēdienā.
- utilitārisms Ētikas virziens, kas par pareizāko cilvēka rīcības veidu uzskata tādu, kas veicina iespējami lielākas sabiedrības daļas labklājību, laimīgumu.
- rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
- profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
- rievēvele Ēvele rievu veidošanai.
- izēvelēt Ēvelējot izveidot.
- sprostezers Ezers, kas ir izveidojies aizgruvuma, dabiska vai mākslīga aizsprostojuma rezultātā.
- lagūnas ezers ezers, kas veidojies, aizsērējot lagūnas savienojuma vietai ar jūru vai okeānu.
- sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
- aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- F Fārenheita (temperatūras) skala.
- farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
- federalizācija Federācijas izveides process.
- kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
- kunga tiesa feodālās rentes veids – noteikta produktu daudzuma daļa.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- nošķelts konuss figūra, kas izveidojas, ja konusam nošķeļ virsotni.
- nošķelta piramīda figūra, kas izveidojas, ja regulāru piramīdu nošķeļ ar pamatam paralēlu plakni.
- perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- dokumentāla filma filma, kas veidota no filmētiem reālās īstenības (neinscenētiem) fragmentiem.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- auditorfirma Firma, kas veic auditu.
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
- gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- vingrs Fiziski attīstīts, veikls, lokans (par cilvēku, tā ķermeni).
- supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
- attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
- sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
- uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
- šablons Forma, paraugs (kā) izveidošanai.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
- ierēdniecisks Formāls, birokrātisks, neiejūtīgs.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- leikocitārā formula formula, ar ko izsaka leikocītu atsevišķo veidu procentuālo attiecību.
- redukcijas formulas formulas, pēc kurām trigonometriskās funkcijas no jebkura leņķa var izteikt ar šaurleņķa funkcijām.
- noformulēt Formulējot izteikt.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- fotosesija Fotografēšanas process, kuru veic (profesionāls) fotogrāfs.
- uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- iefrēzēt Frēzējot ieveidot.
- izfrēzēt Frēzējot izveidot.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
- akords Gabaldarba noteikumi, kur algu maksā par visu darba kopumu, kāds paredzēts līgumā.
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamai ģimenes dzīvei.
- aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
- rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
- samesties Gadīties kļūmei, kavēklim (piem., darbībā).
- laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
- samisēties Gadīties, parasti pēkšņi, kļūmei, neveiksmei.
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- gailis Gaiļa skulpturāls atveidojums.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- pneimotorakss Gaisa uzkrāšanās vai ārstnieciska ievadīšana pleiras dobumā.
- gāze Gaisam līdzīga viela, kas var brīvi izplesties un aizpildīt kādu telpu; viela gāzveida agregātstāvoklī.
- monohromatiska gaisma gaisma ar vienu noteiktu viļņu garumu.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- mēnestiņš Gaiša lokveida josla pie naga saknes.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
- zebra Gājēju pāreja – horizontāls marķējums baltu svītru veidā uz ceļa braucamās daļas.
- apmeklējums Gājiens, ierašanās noteiktā nolūkā (kur, pie kā).
- izlūkgājiens Gājiens, kurā veic militāro izlūkošanas uzdevumu.
- klejojums Gājiens, pastaiga (parasti bez noteikta mērķa).
- servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
- monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
- uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
- galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
- rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
- sabrukums Galējs (fizisko spēku) izsīkums, normālu (piem., nervu) funkciju izbeigšanās.
- apdare Galīgās formas izveidošana.
- majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
- psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
- vaigukauli Galvaskausa kauli, kas piedalās sejas skeleta (vaigu) veidošanā.
- diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
- ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
- pamatēdiens Galvenais ēdiens kādā ēdienreizē (piem., pusdienās).
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, tēma vai motīvu grupa, kas skaņdarbā vairākas reizes atkārtojas, paužot tā galveno ideju.
- pamatveids Galvenais veids.
- pamatslānis Galvenais, (kā) pamatu veidojošais slānis.
- pamatsolis Galvenais, arī sākotnējais solis, no kura veido citus soļus (piem., dejā).
- profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā).
- pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
- pamatnoteikums Galvenais, nozīmīgākais noteikums.
- shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
- momentuzņēmums Galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku.
- pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā apveida pazīmju kopums.
- astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
- garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- skārnis Gaļas veikals.
- sekste Gaļīgs ādas veidojums uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa; šāds veidojums kopā ar spalvām.
- nogānīties Gānoties izteikt savu nepatiku; nolamāties.
- slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- nogārgt Gārdzot izteikt, pateikt (ko).
- riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
- stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
- caurule Garens cilindra formas veidojums ar tukšu vidu.
- vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
- grēda Garens veidojums.
- strēmele Garens, samērā šaurs (kā) veidojums.
- strēle Garens, šaurs (piem., gāzu) veidojums.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- basmati Gargraudu rīsu paveids.
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- plānā galdiņa urbējs garīgā darba veicējs.
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- rekolekcijas Garīga rakstura nodarbības (Svēto Rakstu lasīšana, lūgšanas, meditēšana, pārdomas, pārrunas u. tml.) ar mērķi pievērsties savas garīgās dzīves sakārtošanai, tās atjaunotnei.
- pārdzimt Garīgi pārveidoties, kļūt citādam (parasti labākam).
- kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
- sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
- līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
- mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
- stiegra Garš, samērā tievs audu veidojums (organismā); arī cīpsla.
- šķiedra Garš, tievs augu šūnu veidojums, ko izmanto dzijas, diegu ieguvei.
- kārts Garš, tievs, elastīgs cauruļveida stienis, ko izmanto par atbalstu kārtslēkšanā.
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- gastronoms Gastronomijas veikals.
- uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
- vīstīties Gatavoties (kādai darbībai, pasākumam); arī neveikli darboties, rīkoties.
- nogausties Gaužoties noteikt, pateikt (ko).
- aerosols Gāze, kurā sīku daļiņu veidā atrodas kāda viela.
- gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
- dabasgāze Gāzveida ogļūdeņražu (metāna, propāna, butāna u. c.) maisījums, kas veidojas un uzkrājas Zemes garozā.
- deggāze Gāzveida viela, gāzu maisījums, kas spēj degt.
- rekombinācija Gēnu pārgrupēšanās, kas nosaka jaunu pazīmju un to kombināciju veidošanos.
- fajanss Glazēta, balta vai gaiša, no īpašas masas veidota keramika.
- reprodukcija Gleznas, zīmējuma u. tml. poligrāfisks atveidojums.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
- izgleznot Gleznojot ļoti sīki, detalizēti atveidot.
- pārgleznot Gleznojot pārveidot.
- sagleznot Gleznojot radīt, izveidot (ko) lielākā daudzumā.
- puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
- uzgleznot Gleznot un pabeigt gleznot.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
- pērlene Gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku čaulā un kura var veidot pērles.
- gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
- vārpstiņgliemezis Gliemezis ar rievotu vārpstveida čaulu.
- kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
- vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums.
- galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
- pārgludināt Gludināt vēlreiz, no jauna.
- iegludināt Gludinot ieveidot.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
- pirmpiene Govs, arī kaza u. tml., kas ir pirmo reizi atnesusies.
- sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābstīt (1).
- sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
- sagrābt Grābjot izveidot.
- sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1).
- grāfiene Grāfa sieva vai meita.
- komtese Grāfiene; grāfa meita.
- mecotinta Grafikas iespiedtehnika, dobspieduma paveids, kurā iegūst attēlu ar tumšākiem un gaišākiem krāsu laukumiem, tonālām gradācijām; šādā tehnikā iegūtais attēls.
- linogriezums Grafikas paveids, kurā attēla novilkšanai izmanto linoleja plātnes (klišejas); šī grafikas paveida mākslas darbs.
- ogle Grafikas tehnika, kur izmanto šādu stienīti; grafikas darbs (zīmējums), kas veidots šādā tehnikā.
- serigrāfija Grafikas tehnika, kurā attēla veidošanai izmanto uz rāmja uzstieptu smalka materiāla sietu; šādā tehnikā veidots attēls.
- siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
- zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
- lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- nošu atslēga grafiska zīme, kas norāda noteiktas skaņas (un līdz ar to arī pārējo skaņu) atrašanās vietu nošu sistēmā.
- noteicējs Grāmata, tabula u. tml. (kā) noteikšanai.
- obligātā literatūra grāmatas, kas (skolēnam, studentam) ir noteikti jāizlasa.
- morfoloģija Gramatikas daļa, kurā pēta vārda struktūru (morfēmisko sastāvu) un funkcijas, gramatiskās kategorijas, gramatisko formu veidošanu.
- sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
- vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira.
- locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
- teikums Gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka relatīvi pabeigtu domu.
- pamatforma Gramatisko formu sistēmā – sintaktiski neatkarīga forma, kuras celms parasti ir formveidošanas celms citām paradigmas formām.
- grāmatveikals Grāmatnīca; grāmatu veikals.
- bibliogrāfija Grāmatu vai citu izdevumu saraksts ar galvenajiem izdošanas datiem; literatūras rādītājs (piem., zinātniskā darbā); grāmata vai cits izdevums ar šāda veida sarakstu.
- grāmatnīca Grāmatu veikals.
- pārskats Grāmatvedībā – dokuments, kas satur noteiktā sistēmā sakārtotus uzskaites datus par kādu laika posmu.
- debets Grāmatvedībā – konta ierakstu kreisā puse, kurā raksta kontā iemaksātās summas, kā arī uz šo kontu attiecinātos izdevumus un parādus.
- grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
- konts Grāmatvedības forma finansiālo darbību sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; divdaļīga tabula (ar ieņēmumu un izdevumu daļu), kas atspoguļo šīs finansiālās darbības.
- kredīta apgrozījums grāmatvedības konta kredīta kopējā summa noteiktā pārskata periodā.
- kredīts Grāmatvedības konta labā puse, kurā veic grāmatvedības ierakstu.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
- sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1).
- trīsene Graudzāļu dzimtas augs ar sirdsveidīgām, nokarenām vārpiņām; vizulis [2] [Briza media].
- bambuss Graudzāļu dzimtas tropu kokveida augs ar gariem, posmainiem un dobiem stiebriem.
- urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
- iegravēt Gravējot ieveidot (virsmā, piem., rakstu).
- uzgravēt Gravējot izveidot, piem., uzrakstu, zīmi virsū (uz kā, kam).
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, cauruļu, vadu) ieguldīšanai.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- iegrebt Grebjot ieveidot.
- izgrebt Grebjot izveidot (piem., iedobumu, attēlu).
- zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
- krāteris Gredzenveida ieplaka uz Mēness virsmas.
- skriemelis Gredzenveida kauls, kas sastāv no ķermeņa, loka un vairākiem izaugumiem, pie kuriem piestiprināti muskuļi.
- baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
- slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
- greiderists Greidera vadītājs.
- greiza sirds greizsirdība.
- pārgremot Gremojot, atgremojot vēlreiz sasmalcināt.
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- zarnas Gremošanas trakta daļa, kas turpinās aiz kuņģa līdz anālajai atverei.
- parkets Grīdas seguma materiāls – plāni, nelieli dēlīši; ar šādu segumu veidota grīda.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- urbis Griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai ar īpaši uzasinātu griezējdaļu un cilindrisku vadošo daļu, kurā parasti ir spirāliskas rievas skaidu izvadei.
- rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
- skrullēt Griezt (ko) gredzenveidīgi, spirālveidīgi; arī cirtot.
- frizēt Griezt matus, veidot frizūru (cilvēkam).
- frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
- virmot Griezties, plūst (pa gaisu) riņķveida, spirālveida, arī viļņveida kustībā.
- siluetgriezums Griezums (piem., kokā), kas veido (kā) siltuetu.
- iegriezt Griežot (piem., audumā caurumu, šķēlumu) ieveidot.
- iegriezt Griežot ieveidot (piem., robus, zīmes).
- izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
- pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam) atveri.
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- griezums Griežot izveidots, piem., attēls, ornaments.
- sagriezt Griežot pārveidot par ko.
- nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atkļūt šurp.
- atmeimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot atvirzīties nost.
- meimurot Grīļīgā gaitā, streipuļojot iet, doties.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamo izskatu.
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- sagrimēt Grimēt un pabeigt grimēt; nogrimēt.
- nogrimt Grimstot nonākt (līdz ūdenstilpes dibenam, pamatnei); pilnīgi iegrimt (kur) un aiziet bojā.
- spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- pārgruntēt Gruntēt vēlreiz, no jauna.
- smagatlētika Grupa sporta veidu (svarcelšana, sporta cīņa), kuros nepieciešams liels fiziskais spēks.
- izlūkgrupa Grupa, kas veic (kā) izpēti.
- kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
- sistematizēt Grupējot, klasificējot veidot (kā) sistēmu; kārtot (ko) sistēmā.
- klasifikācija Grupēšana, dalīšana pēc noteiktiem kritērijiem; sistēma, kas izveidojas šādas grupēšanas, dalīšanas rezultātā.
- klasificēt Grupēt, dalīt (ko) pēc noteiktiem kritērijiem.
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties, izveidoties.
- atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- galvgalis Gultas gals – no koka vai cita materiāla veidota plāksne.
- palags Gultas veļas piederums – taisnstūrveida auduma izstrādājums, ko klāj uz guļasvietas vai zem segas.
- iegulēt Guļot (uz kā), izveidot (tajā iespiedumu).
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
- kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
- saņemt Gūt iespēju (ko) izmantot, arī (ko) veikt.
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
- nogvelzt Gvelžot noteikt, pateikt (ko).
- mutaģenēze Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības izmaiņu veidošanos organisma ģenētiskajā materiālā.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsmas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- regulārs Ģeometrijā – tāds, kam visas sastāvdaļas vai formu noteicošās sastāvdaļas ir vienādas (par ģeometrisku figūru).
- supremātisms Ģeometriskā abstrakcionisma paveids (20. gs. sākumā Krievijā), kura pārstāvji savā mākslā izmantoja ģeometrisku figūru vai telpisku formu kombinācijas.
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- bezstils Ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi.
- anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
- teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
- alabastrs Ģipša paveids – baltas krāsas minerāls, no kura gatavo rotaslietas, vāzes u. tml.
- heliotrops Halcedona paveids – zaļgans minerāls ar sarkaniem lāsumiem.
- stikla pakete hermētiska konstrukcija, ko veido rāmī iestiprinātas stikla loksnes, starp kurām ir gaisa slānis.
- vārsts Hidrauliskas vai pneimatiskas sistēmas elements darbvielas plūsmas regulēšanai.
- ūdenspārgāzne Hidrotehniska būve vai būves daļa, kam pāri plūst neizmantotais ūdens.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
- psihohigiēna Higiēnas nozare, kas izstrādā psihisko slimību profilakses pasākumus; pasākumu un metožu kopums cilvēka psihiskās veselības sargāšanai un psihisko slimību profilaksei.
- kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
- pirmtauta Hipotētiska etniska vienība, no kuras izveidojušās radniecīgu tautu grupas.
- melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
- Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
- tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- tabula Horizontālās vai vertikālās ailēs izkārtots skaitļu vai citādi izteiktu datu kopums.
- pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- terase Horizontāls vai mazliet slīps reljefa veidojums upju ieleju un kalnu nogāzēs, okeānu, jūru un ezeru krastos.
- rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
- propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
- apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
- mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
- ribojums Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
- krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- kaudze Iebērtas, ievietotas beramas vielas, produkta u. tml. daudzums, kas veido pacēlumu pāri trauka, tilpes malām.
- trepes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem); kāpnes (1).
- kāpnes Iebūve (celtnē), kas sastāv no pakāpieniem (parasti satiksmei starp stāviem).
- iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
- iedziļināt Iebūvēt, izveidot (parasti celtni, tās daļu) noteiktā dziļumā.
- posties Iecerēt, paredzēt doties, arī sākt doties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu u. tml.).
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- iekārtojums Iedalījums noteiktā kārtībā, secībā; ieviesta, nodibinājusies kārtība.
- iekārtot Iedalīt (ko) noteiktā kārtībā, secībā.
- rajonēt Iedalīt (ko) rajonos, atbilstoši noteiktiem kritērijiem.
- sadalīt Iedalīt katram noteiktu daļu (no veicamā darba, pienākumiem u. tml.).
- vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
- skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
- štancēt Iedarboties ar štanci (uz kādu materiālu); veidot (ko) ar štanci.
- normēt Iedibināt, noteikt normu vai normas.
- paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- izsniegt Iedot (ko) noteiktam saņēmējam.
- apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- ieķert Iedzert (alkoholisku dzērienu); steigā nedaudz ieēst.
- nodzert Iedzert (kādu daļu); dzerot patērēt (noteiktu daudzumu).
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- izdzert Iedzert (visas zāles vai noteiktu daudzumu).
- vilkarīkle Iedzimta anomālija, kas veidojas, nesaaugot aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
- mongoloīdā kroka iedzimta pusmēnessveida kroka acs augšējā plakstiņā.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- vietējs Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- saslimstība Iedzīvotāju veselības stāvokli raksturojošs statistiskais rādītājs – gada laikā reģistrētais saslimušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu.
- tapa Iegarens, samērā īss konusveida stienis, detaļa, ko izmanto (kā) aizdarīšanai, daļu savienošanai.
- iekodēt Ieglabāt (piem., informāciju šifrētā veidā).
- vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
- pienākt Iegriezties, ieiet (kur, pie kāda).
- iegriezums Iegriežot (vai citādi) izveidots šķēlums, robs u. tml.
- grebt Iegriežot, ieskrāpējot veidot (rakstu, attēlu).
- iegrime Iegrimšanas dziļums – attālums no (parasti kuģa) dibena līdz ūdens virspusei.
- kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā iedarbībā) – par parādībām dabā.
- pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
- pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
- pārkrievoties Iegūt krieviem raksturīgas iezīmes, sākt lietot krievu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par krievu.
- pārlatviskoties Iegūt latviešiem raksturīgas iezīmes, sākt lietot latviešu valodu dzimtās valodas vietā; šādā veidā kļūt par latvieti.
- savākt Iegūt noteiktu (kā) skaitu, daudzumu.
- nokrāsoties Iegūt noteiktu krāsu (kādas darbības vai procesa rezultātā).
- tonēt Iegūt noteiktu nokrāsu, krāsas toni, jaucot krāsas vai krāsojot kādu materiālu.
- naturalizēties Iegūt pilsonību, izpildot naturalizācijas noteikumus.
- uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
- iekāpt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi; iegriezties [1] (2).
- iestaigāt Ieiet (kur, pie kā), parasti pa ceļam.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, garāmejot u. tml.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā), parasti pa ceļam, neilgi.
- piekāpt Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
- pārkāpt pāri slieksnim ieiet, ienākt (kur).
- iemaršēt Ieiet, ienākt marša solī.
- sāga Ieildzis, pretrunīgs (kādas sabiedrībai nozīmīgas problēmas) risinājums.
- kavēties Ieilgt.
- iekarot Ieinteresēt, piesaistīt sev (cilvēkus).
- uzāķēt Ieinteresēt, piesaistīt.
- uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- saprast Iejusties kāda pārdzīvojumos, domāšanas, uztveres veidā.
- radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
- raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
- radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
- signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
- monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
- vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
- daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
- manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
- raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
- radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
- jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
- kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
- betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
- apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
- darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
- turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
- telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
- gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
- elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
- radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
- iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
- sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
- ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
- sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
- izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
- ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
- kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
- kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
- zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
- labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- pārķīlāt Ieķīlāt vēlreiz, no jauna.
- ielas meita ielasmeita.
- ielene Ielasmeita.
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- tehnika Iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai).
- nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- ielauzties Ienākt, ieiet bez atļaujas, uzaicinājuma.
- pasīvie ienākumi ienākumi, kuru gūšanā ienākumu saņēmējs tiešā veidā nepiedalās (piem., dividendes).
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
- ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
- iedzert Ieņemt mutē un norīt reizē ar šķidrumu (zāles).
- novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
- turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā; būt kādu laiku ar nemainīgām īpašībām.
- propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- piešaut roku iepraktizēties (kāda darba veikšanā).
- likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
- scenārijs Iepriekš izstrādāts plāns (darbībai, norisei, procesam).
- paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
- mode Ieradums, raksturīgs rīcības, uzvedības veids.
- datēt Ierakstīt (piem., dokumentā) datumu; konstatēt, noteikt (piem., daiļdarba) rašanās laiku.
- aizpildīt Ierakstīt (piem., veidlapā, ailē).
- ielikt Ierakstīt, atveidot grafiski u. tml.
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
- panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
- ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
- nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
- sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
- nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- birokrāts Ierēdnis, kas savus pienākumus veic pedantiski formāli, neelastīgi, nerēķinoties ar kārtojamo jautājumu būtību.
- iesildīties Iereibt.
- iesilt Iereibt.
- ieskurbt Iereibt.
- vējrādis Ierīce (ar vējā rotējošiem elementiem) vēja virziena un ātruma noteikšanai.
- dastmērs Ierīce (augošu) koku caurmēra noteikšanai.
- svērtenis Ierīce (kā, parasti vertikālā virziena) noteikšanai.
- svari Ierīce (kā) masas noteikšanai.
- āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
- dozators Ierīce (parasti automātiska) noteiktas porcijas, devas atmērīšanai, atdalīšanai (no šķidruma, beramas vielas, mīkstas masas u. tml.).
- lampa Ierīce (parasti spuldzes veidā) ar dažādām funkcijām (piem., starojuma vai siltuma iegūšanai).
- turnikets Ierīce (piem., rotējoša krustveida šķēršļa veidā), kas griezdamies regulē gājēju plūsmu, ļaujot iet tikai pa vienam.
- spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
- rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
- perforētājs Ierīce caurumu vai robu veidošanai.
- perforators Ierīce caurumu, robu u. tml. veidošanai (kādā materiālā); caurumotājs.
- sadales dēlis ierīce elektriskās strāvas sadalei.
- uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
- uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
- psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
- piknometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un beramu vielu blīvuma noteikšanai.
- aerometrs Ierīce gāzveida ķermeņu masas un blīvuma mērīšanai.
- lodlampa Ierīce lodēšanai ar noteiktā virzienā vērstu liesmu.
- radars Ierīce pa ceļu braucošas automašīnas ātruma noteikšanai.
- galaktometrs Ierīce piena īpatnējās masas (blīvuma) noteikšanai; laktometrs.
- sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- modulators Ierīce signāla pārveidošanai modulētā signālā.
- signālierīce Ierīce signālu (1) radīšanai un pārraidei.
- skaitāmmašīna Ierīce skaitļošanas uzdevumu veikšanai; skaitļošanas mašīna; skaitļotājs.
- telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- deglis Ierīce šķidru vai gāzveida vielu nogādei degšanas vietā.
- areometrs Ierīce šķidrumu un cietu vielu blīvuma noteikšanai.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- butirometrs Ierīce tauku procenta noteikšanai pienā.
- stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
- ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
- skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
- sprosts Ierīce, detaļa, veidojums (kā) iespējamās kustības, pārvietošanās u. tml. novēršanai.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta forma, veids.
- padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
- kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
- magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
- skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
- modems Ierīce, kas ciparu signālu formā uzglabāto informāciju pārveido analogajos signālos, kā arī saņemtos analogos signālus – ciparu signālos.
- modifikators Ierīce, kas koriģē, pārveido (kā) darbību.
- oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
- rakstītājs Ierīce, kas paredzēta informācijas ierakstīšanai, arī audio un video ierakstu veikšanai.
- žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
- lāzers Ierīce, kas rada ļoti intensīvu un noteikta viļņu garuma gaismas staru kūli, ko izmanto medicīnā, hologrāfijā, kompaktdisku rakstīšanā un atskaņošanā u. tml.
- transformators Ierīce, ko izmanto kustības enerģijas pārveidošanai un pārnešanai.
- regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
- spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
- līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
- elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
- lokalizēt Ierobežot (kā) izplatīšanos ārpus noteiktas teritorijas, vietas.
- piegriezt skābekli ierobežot (kāda, kā) darbību, piem., samazinot vai izbeidzot finansējumu.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (piemēram, peldbaseinā, ezerā), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- aktivēt Ierosināt, arī veicināt (fizioloģiska, ķīmiska u. tml.) procesa norisi, palielināt reakcijas spēju.
- proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
- izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- līdzdalība Iesaistīšanās, piedalīšanās, darbošanās (kopīgi veicamā pasākumā, darbībā u. tml.).
- mobilizēt Iesaistīt, organizēt (kāda uzdevuma veikšanai).
- samobilizēt Iesaistīt, saorganizēt (piem., vairākus, daudzus cilvēkus) kāda uzdevuma veikšanai.
- pielikt Iesaistīt, veltīt (kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
- skriet postā iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- skriet nelaimē iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami.
- aizzāģēt Iesāk zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- nodusmoties Iesākt dusmoties un beigt dusmoties.
- aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
- aizēst Iesākt ēst, bet nepabeigt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
- aizgriezt Iesākt griezt, bet nepabeigt.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- iepūst Iesākt pūst (par noteikta virziena vēju).
- ierunāties Iesākt runāt; īsi pateikt (ko).
- nosmieties Iesākt smieties un beigt smieties.
- nosmīnēt Iesākt smīnēt un beigt smīnēt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- ieriesties Iesākt veidoties (par pumpuriem, augļiem).
- apsēt Iesēt; pabeigt (kā) sēšanu.
- pārsiet Iesiet vēlreiz, no jauna.
- zilzeķe Iesīkstējusi vecmeita.
- sasist Iesist bumbu, ripu vārtos vairākas, daudzas reizes (sporta spēlē).
- uzsist Iesitot naglas, nostiprināt (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko), sastiprinot ar iesistām naglām.
- pārskaņot Ieskaņot vēlreiz, no jauna (skaņdarbu).
- piesnaust Ieslīgt vieglā snaudā (parasti uz neilgu laiku).
- lūgumraksts Iesniegums, kurā izteikts lūgums kaut ko atļaut vai piešķirt.
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- teikšana Iespēja, arī tiesības (ko) noteikt, vadīt, rīkot.
- potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
- spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
- izeja Iespēja, veids, kā atrisināt sarežģītu jautājumu, pārvarēt grūtības u. tml.
- risks Iespējamās briesmas; zaudējuma, neveiksmes iespējamība.
- petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
- izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
- ofsetspiedums Iespieduma veids, kurā izmanto ofseta tehniku.
- pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
- signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
- prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
- jādomā iespraudums, ko lieto, ja nav īsti zināms, vai teiktais atbilst īstenībai.
- pārspraust Iespraust vēlreiz, iespraust citā vietā.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas izpilda noteiktu valdības uzdevumu.
- aģentūra Iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
- dienests Iestāde, institūcija, kas veic kādus speciālus uzdevumus, pienākumus.
- radio Iestāde, kas nodarbojas ar informācijas, mūzikas u. tml. pārraižu veidošanu un raidīšanu ar radioviļņiem; radiofons.
- radiofons Iestāde, kas nodarbojas ar radio pārraižu veidošanu un pārraidīšanu; radio (1).
- kinodirekcija Iestāde, kas organizē kinofilmu demonstrēšanu noteiktā teritorijā (piem., padomju laikā).
- banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
- aģentūra Iestāde, kas vāc un izplata informāciju (presei, radio, televīzijai).
- muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
- kontrole Iestāde, kas veic uzraudzības un pārbaudes darbu.
- autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- reģistratūra Iestādes nodaļa, kur veic reģistrāciju.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
- likt Iestiprināt, piestiprināt, veidot no daļām (piem., būvējot, labojot, montējot).
- ievilkties Iesūkties (vielā, masā, šķidrumā); piesātinoties (ar vielu) sasniegt noteiktu gatavību.
- iestāvēties Iesūkties un ilgi neizgaist (par smaržu).
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- gājiens Iešanas veids.
- noiet Iet (noteiktā veidā) un pabeigt iet.
- grūt Iet bojā, beigt pastāvēt.
- soļot Iet ierindā noteiktā ritmā.
- iet soļos iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet soļiem iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem).
- iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
- tenterēt Iet streipuļojot, brīžiem klūpot.
- noiet Iet un pabeigt iet (pa kurieni).
- līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- maršēt Iet, soļot vienmērīgā, noteiktā ritmā; arī staigāt.
- presforma Ietaise, ierīce izstrādājumu izgatavošanai, presējot (mazas cietības materiālus); spiedveidne.
- ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
- izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
- propagandēt Ieteikt (ko) lietošanai.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, atbildīgam pienākumam u. tml.); izvirzīt.
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam), parasti izvēloties no vairākiem.
- precināt Ieteikt, palīdzēt izraudzīt (kādam sievu, vīru).
- iesacīt Ieteikt.
- ieminēties Ieteikties, pateicot (ko); ierunāties (par ko).
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
- smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
- uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
- uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
- iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
- atvilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no algas); atskaitīt.
- novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.); atvilkt.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- gan Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- lai Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- uvertīra Ievadījums (darbībai, norisei, notikumam u. tml.).
- ieskaņa Ievadījums, sākums (kādai norisei).
- sasitums Ievainojums, kas radies sitiena rezultātā un kas neizraisa ārēju asiņošanu.
- iespiest Ieveidot (ar šablonu audumā, ar īpašiem rīkiem kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- ielikt Ieveidot (ilgviļņus).
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
- ievagot Ieveidot (kur vagu).
- iekrokot Ieveidot (kur) krokas.
- iekruzuļot Ieveidot (kur) kruzuļus.
- iecirtot Ieveidot (matos) cirtas.
- iedobt Ieveidot (nelielu iedobumu, padziļinājumu).
- likt ilgviļņus ieveidot ilgviļņus.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- deformēt Ievērojami pārveidot, kropļot (kā formu).
- sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
- spriest tiesu ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lietu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
- turēties Ievērot (piem., noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību; pārveidot (1).
- iekārtot Ieviest, iedibināt noteiktu kārtību.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par ko nevēlamu).
- ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
- kompostrēt Ievietojot kompostrētājā, iespiest (biļetē) datumu vai cita veida zīmi kontrolei vai reģistrācijai.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
- slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
- marķēt Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
- punktēt Iezīmēt ar punktiem, veidot no atsevišķiem punktiem; klāt ar punktiem.
- gult Iezīmēties, izveidoties.
- cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
- magmatiskie ieži ieži (piem., granīti), kas veidojušies, atdziestot un sacietējot magmai.
- metamorfie ieži ieži, kas veidojušies no magmatiskiem vai nogulumiežiem.
- kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
- laukšpats Iežus veidojošs minerāls, kas sastāv no alumīnija, silikāta savienojumos ar kāliju, nātriju, kalciju u. tml.
- rūkt Īgni teikt (ko).
- uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
- norūkt Īgni, nelaipni, arī neskaidri pateikt (ko).
- pa gadskārtu ik gadu, reizi gadā.
- vienmēr Ik reizi; katrreiz.
- jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
- ieraža Ilgā laikā izveidojusies (rīcības, izturēšanās) kārtība.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot.
- uzglabāt Ilgāku (arī noteiktu) laiku glabāt (tā, ka, piemēram, nebojājas, nezaudē kvalitāti).
- uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
- nobristies Ilgāku laiku brist, staigāt (pa ko); šādā veidā pavadīt (kādu laiku).
- nēsāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku būt ar kādu noteiktu (matu) sakārtojumu, griezumu; nēsāt (2).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- sagulēt Ilgāku laiku gulēt miegā (līdz noteiktam brīdim).
- nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
- pavadīt Ilgāku laiku neizzust, saglabāties (par emocijām).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot, glabāt (sevī) un neizpaust (jūtas, domas).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); klaiņot.
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām (parasti bez noteikta mērķa); klīst.
- sagulēt slimnīcā ilgāku laiku, arī visu laikposmu ārstēties slimnīcā; ilgāku laiku ārstēties slimnīcā (līdz noteiktam brīdim).
- sastaigāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu staigāt; ilgāku laiku staigāt (līdz noteiktam brīdim).
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
- apbružāties Ilgas vai nevērīgas lietošanas rezultātā kļūt neizskatīgam.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- muļļāt Ilgstoši, bez jūtama rezultāta strādāt (pie kā), risināt, veidot (ko).
- hronometrāža Ilguma mērīšana (procesam, norisei).
- garums Ilgums no (laikposma, norises) sākuma līdz beigām.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
- dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
- acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
- odze Indīga čūska ar tumšu zigzagveida svītru uz muguras.
- klaburčūska Indīga čūska, kurai astes galā (parasti) ir ragvielas veidojumi, kas, astei vibrējot, grab.
- velna beka indīga sēne ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu.
- mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
- gāze Indīga vai kairinoša gāzveida viela, ko izmanto cilvēku nonāvēšanai vai aizsardzības nolūkos.
- degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
- marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
- pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
- senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
- ķeltu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder, piem., īru, skotu (gēlu), velsiešu, bretoņu valoda.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
- trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
- ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru (komandierim) sniedz pēc reglamentā noteiktas formas.
- materiāls Informācija, dati, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā.
- viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls [1] (2).
- datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
- signāls Informācijas materiālais izteicējs un pārnesējs sakaru un vadības sistēmās; zīme (kādas ziņas, informācijas) pārraidīšanai.
- vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
- ziņot Informēt (komandieri) par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
- intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
- virspavēlniecība Institūcija (augstākā pavēlniecība), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
- Konstitucionālā tiesa institūcija, kas veic likumu u. c. normatīvo aktu un tiesisko darbību pārbaudi, lai konstatētu to atbilstību konstitūcijai.
- instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- kaulu zāģis Instruments ķirurģisku operāciju veikšanai – rezekcijas zāģis.
- svītrvilcis Instruments skaldnei, plaknei paralēlu svītru iezīmēšanai.
- busole Instruments virziena noteikšanai, ko lieto ģeodēzijā, navigācijā, artilērijā.
- štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
- palīginstruments Instruments, kas palīdz nodrošināt veicamās darbības norisi.
- apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai.
- krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
- turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
- mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
- interneta telefonija interneta izmantošana balss pārraidei.
- pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
- harmoniskais intervāls intervāls, kura skaņas izpilda vienlaicīgi, reizē.
- dienesta romāns intīmas attiecības, kas izveidojušās starp kolēģiem.
- frāze Intonatīvi pabeigta runas vienība; saturiski saistīta saziņas vienība.
- inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
- tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
- ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka vienība (hitleriskās Vācijas armijā).
- optiskā šķiedra īpaša gaismu caurlaidīga materiāla šķiedra gaismas impulsu pārraidei.
- kokteiļglāze Īpaša glāze, kas paredzēta kokteiļa dzeršanai.
- vīkšķis Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
- livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
- histērija Īpaša psihopātijas vai neirozes forma, kurai raksturīgas, piem., uzbudinājuma lēkmes, ko pavada raudāšana, ciešanas, šausmu sajūtas.
- marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
- spinings Īpaša veida makšķere ar vizuli, ko iemet ūdenī un velk klāt, auklu tinot uz spoles.
- kārtainā mīkla īpaša veida mīkla, kas pēc izcepšanas viegli dalās kārtās.
- uzpildīt Īpašā veidā pagarināt (kā) izmantošanas derīgumu.
- gliemežrats Īpaša veida zobrats, kas strādā sazobē ar gliemezi (2).
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- tāfele Īpaša, rakstīšanai (ar krītu, flomāsteru u. tml.) paredzēta taisnstūrveida plāksne, kas parasti novietota telpā pie sienas.
- veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei.
- pamudinājuma teikums īpašas formas teikums, ar kuru runātājs izsaka pamudinājumu veikt kādu darbību.
- jautājuma teikums īpašas formas teikums, kurā izsaka jautājumu.
- ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
- hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
- ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
- skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
- karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
- zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- pakāje Īpaši izveidota (kā augsta) pamatne.
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- nagaika Īpaši izveidota īsa ādas pletne, ko cariskajā Krievijā izmantoja kazaki.
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- noteka Īpaši izveidota josla vai cauruļveida ierīce šķidruma novadīšanai.
- stiga Īpaši izveidota klaja josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu.
- pogcaurums Īpaši izveidota sprauga, atvere pogas ievietošanai, ievēršanai.
- rodeļtrase Īpaši izveidota trase braukšanai ar rodeļiem.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
- bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
- skrejceliņš Īpaši izveidots celiņš skriešanai.
- bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- platīna disks īpaši izveidots platīna disks, kurā ir slavena dziedātāja vai grupas izcilākie ieraksti, kas pārdoti lielā tirāžā.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija ar ēkām u. tml., kur novietots karaspēks.
- nopelns Īpaši nozīmīgs paveiktais darbs, pozitīvs darba rezultāts.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
- čarterreiss Īpaši organizēts lidmašīnas reiss (piem., uz vietu, kur nav regulāras lidmašīnu satiksmes); līgumreiss.
- maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
- skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī).
- mezgls Īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām).
- ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
- šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
- zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
- gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
- lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- lielums Īpašība, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski.
- pazīme Īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, identificēt (ko, kādu).
- vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
- limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
- valnītis Īpašs (elastīgs) raksts (piemēram, zeķu, cimdu augšdaļā, piedurkņu galos), lai adījums blīvi piegulētu; šādā rakstā veidota attiecīgā adījuma daļa.
- mīkstinājums Īpašs (līdzskaņa) artikulācijas veids.
- svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
- gospelis Īpašs afroamerikāņu garīgo dziesmu izpildījuma veids; šāda stila reliģiska dziesma.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- mozaīka Īpašs glezniecības veids, kurā sīkus, dažādas krāsas akmentiņus, stikla vai keramikas gabaliņus iespiež ar lēni sacietējošu masu noklātā virsmā.
- mājsēde Īpašs pārvietošanās ierobežojums – prasība nepamest dzīvesvietu noteiktā laikā.
- pods Īpašs podveida trauks, parasti ar osu, dabisko vajadzību kārtošanai; naktspods.
- trauksmes sajūta īpašs psihisks stāvoklis, kam raksturīgs nemiers, satraukums, neizskaidrojams sasprindzinājums un bailes.
- valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
- diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
- atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
- muskulis Īpašu organisma audu kopojums, kas spēj sarauties un veikt dinamisku vai statisku darbu.
- pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
- pūrs Īpašums, ko sievietei, kad viņa stājas laulībā, dod vecāki vai citi piederīgie.
- maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
- krāsa Īpatnības, nianses (mākslinieciskā atveidojumā, daiļdarbā u. tml.).
- intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
- avotkaļķi Irdeni vai saistīti poraini kalcīta ieži, kas veidojušies no kaļķainiem avotu ūdeņiem.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- zoboties Ironiski, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- atirt Irot, airējot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- tosts Īsa apsveikuma runa.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas līnijkopā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
- mazā vakarkleita īsā vakarkleita.
- kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu.
- pasveicināt Īsi sveicināt (kādu, piem., garāmejot).
- pasviest Īsi, impulsīvi pateikt (ko).
- pūkmati Īsi, mīksti mati (zīdītājiem), kas veido pavilnu; pirmie, mīkstie mati jaundzimušajam (zīdītāju) mazulim.
- uzsaukt Īsi, parasti saucot (kādam), pateikt (ko).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (2).
- krāciens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> krākt (3).
- spiedziens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> spiegt.
- virpulis Īslaicīga, spēcīga un strauja (vēja, gaisa plūsmas) riņķveida, spirālveida kustība.
- klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt.
- klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1); troksnis, kāds dzirdams, kādam klauvējot.
- šmaksts Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., lūpām, mēlei strauji atvirzoties (no kā).
- halālpārtika Islāma noteikumiem atbilstoša pārtika.
- Korāns Islāma svētā grāmata – musulmaņu reliģisko, tiesisko, tikumisko, kā arī sadzīvisko noteikumu un pamācību krājums, ko pravietis Muhameds saņēmis no Allāha.
- rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
- tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
- devīze Īss izteiciens ar ko autors, piedaloties konkursā, aizstāj savu vārdu.
- devīze Īss izteiciens, kurā ietverta kāda doma, ko savā dzīvē vai darbībā cenšas ievērot atsevišķs cilvēks vai kāda organizācija.
- starpsauciens Īss izteikums, arī izsauciens (parasti skaļš), paužot savu reakciju uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika.
- replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
- piezīme Īss izteikums; aizrādījums.
- katehisms Īss kristīgās ticības mācības izklāsts (parasti) jautājumu un atbilžu veidā.
- epigramma Īss satīrisks dzejolis, parasti ar asprātīgu nobeigumu.
- anekdote Īss stāstījums par kādu komisku notikumu ar negaidītu un asprātīgu nobeigumu.
- pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
- pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- lapidārs stils īss, kodolīgs izteiksmes veids.
- moto Īss, kodolīgs teiciens (parasti citāts) grāmatas, grāmatas nodaļas vai atsevišķa dzejoļa sākumā, kas raksturo literārā darba, attiecīgās nodaļas tematiku vai emocionālo noskaņu; epigrāfs.
- sentence Īss, kodolīgs teiciens, kurā ietverta kāda atziņa, pamācība, filozofiska doma.
- brīdis Īss, neilgs laika posms.
- sludinājums Īss, publisks paziņojums rakstveidā vai mutvārdos (piem., par kāda darījuma piedāvājumu, par kādu sadzīves faktu vai par kādu notikumu).
- strupulis Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
- teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
- teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
- objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
- bona Īstermiņa saistību raksts, kas dod tiesības saņemt no kādas personas vai iestādes noteiktas vērtības vai pakalpojumus.
- noblaukšķināt Īsu brīdi blaukšķināt un beigt blaukšķināt.
- noblīkšķināt Īsu brīdi blīkšķināt un pabeigt blīkšķināt.
- nodrebināt Īsu brīdi drebināt un beigt drebināt.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un beigt grozīt (ko).
- noklikšķināt Īsu brīdi klikšķināt un pabeigt klikšķināt.
- nomirdzināt Īsu brīdi mirdzināt un beigt mirdzināt (ko).
- noņirbēt Īsu brīdi ņirbēt un beigt ņirbēt.
- nopakšķināt Īsu brīdi pakšķināt un beigt pakšķināt.
- noplaiksnīt Īsu brīdi plaiksnīt un beigt plaiksnīt.
- noplivināt Īsu brīdi plivināt un beigt plivināt.
- noplunkšķēt Īsu brīdi plunkšķēt un beigt plunkšķēt.
- nospurināties Īsu brīdi spurināties un beigt spurināties.
- nošvīkstināt Īsu brīdi švīkstināt un pabeigt švīkstināt.
- notīksmināties Īsu brīdi tīksmināties un beigt tīksmināties.
- papīkstināt Īsu brīdi vienu vai vairākas reizes pīkstināt.
- nožāvāties Īsu brīdi žāvāties un beigt žāvāties.
- uzbungot Īsu brīdi, arī reizēm bungot (pa ko, kam).
- uzklaudzināt Īsu brīdi, arī reizēm klaudzināt (pa ko).
- uzplikšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plikšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzplīkšķināt Īsu brīdi, arī reizēm plīkšķināt (kādam, kam, pa ko).
- uzpliķēt Īsu brīdi, arī reizēm pliķēt (kādam, kam, pa ko).
- uzšmaukstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmaukstināt.
- uzšmīkstināt Īsu brīdi, arī reizēm šmīkstināt.
- nosmaržot Īsu brīdi, neilgu laiku smaržot.
- nosmirdēt Īsu brīdi, neilgu laiku smirdēt.
- noblākšķēt Īsu brīdi, vienu reizi blākšķēt.
- nograndēt Īsu brīdi, vienu reizi grandēt.
- pabāzt Īsu brīdi, vienu reizi izbāzt (vai iebāzt).
- noknakšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knakšķēt.
- noknikšķēt Īsu brīdi, vienu reizi knikšķēt.
- nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi krākt un pārstāt krākt.
- nokraukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi kraukšķēt.
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (par sirdi).
- nosēkties Īsu brīdi, vienu reizi sēkt.
- noskanēt Īsu brīdi, vienu reizi skanēt un pārstāt skanēt.
- noskrapstēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapstēt.
- noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
- nošļakstēt Īsu brīdi, vienu reizi šļakstēt.
- nopukšķēt Īsu brīdi, vienu reizi vai vairākas reizes pukšķēt.
- noklepoties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes klepot.
- noraustīt Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīt (parasti ķermeņa daļu).
- noraustīties Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
- delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- aizdzīt Izart, izveidot (līdz kādai vietai).
- izvadāt Izaudzināt līdz noteiktai attīstības pakāpei (mazuļus) – par putniem; arī izvest.
- ataugt Izaugt no jauna (tā vietā, kas jau kādreiz bijis).
- saaugt Izaugt, izveidoties lielākā daudzumā.
- uzaugt Izaugt, izveidoties virsū (uz kā, kam) – par augiem, organisma veidojumiem.
- sastiebrot Izaugt, līdz veidojas stiebri (par augiem).
- sabrukums Izbeigšanās, nepastāvēšana.
- pārcirst Izbeigt (ko).
- atslēgties Izbeigt darboties; izslēgties.
- samierināties Izbeigt nesaskaņas, strīdu, atjaunot mierīgas attiecības.
- izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopu).
- izšķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izirt Izbeigt pastāvēt (par vienotu cilvēku kopu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās.
- pazust Izbeigt pastāvēt; izgaist.
- atpūsties Izbeigt regulāri strādāt, darboties.
- nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
- izdzist Izbeigt, pārstāt degt, izstarot gaismu.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, norisi).
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (darbību, procesu).
- nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- pārstāt Izbeigt, pārtraukt (veikt kādu darbību) – par ierīcēm, mehānismiem.
- noskriet Izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nodzist Izbeigties (par psihisku stāvokli).
- apklust Izbeigties (par skaņām).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) – par darbību, norisi.
- izirt Izbeigties (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (parasti par sabiedriskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- nozust Izbeigties, izzust (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi).
- izjukt Izbeigties, izzust (piem., par attiecībām starp cilvēkiem).
- izkvēlot Izbeigties, izzust.
- nogrimt Izbeigties, izzust.
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- izgaist Izbeigties, pāriet.
- nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties.
- pazust Izbeigties, pārstāt izpausties.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam.
- pāriet Izbeigties, vairs nepastāvēt.
- pārstāt Izbeigties, vairs neturpināties.
- pārvērsties pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izputēt Izbeigties; izzust.
- aprauties Izbeigties.
- iztecēt Izbeigties.
- mirt Izbeigties.
- Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
- pārvilkt Izbūvēt, ievilkt (piem., komunikācijas) vēlreiz, no jauna.
- ģenēze Izcelšanās, rašanās, arī veidošanās.
- rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
- izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
- ass Izcils kara lidotājs, gaisa kauju meistars.
- šedevrs Izcils mākslas darbs; meistardarbs.
- meistardarbs Izcils mākslas darbs; meistarīgs veikums, darinājums.
- neatkārtojams Izcils, vienreizējs.
- sedimentācija Izdalīšanās no šķīduma nogulšņu veidā; nogulsnēšanās.
- izsvīst Izdalīt (ko) šķidruma veidā (par augiem); izdalīties šķidruma veidā (no augiem).
- izgulsnēt Izdalīt (no šķīduma vielu) cietā veidā.
- raudāt Izdalīt asaras reizē ar elsām, šņukstiem vai citām neartikulētām skaņām (piem., sakāpinātu emociju, sāpju dēļ).
- izgulsnēties Izdalīties (no šķīduma) cietā veidā (par vielu).
- žiperīgs Izdarīgs, izveicīgs; kustīgs, veikls.
- nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
- nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
- novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
- notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
- salikt Izdarot kustību (piem., ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- likt Izdarot kustību (piem., ar roku, kāju), virzīt (to kur, uz kā, pie kā u. tml.); panākt, ka (piem., rokas, kājas) atrodas noteiktā stāvoklī.
- iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
- izmaksa Izdevumi; (kā) ražošanai, iegādei, norisei u. tml. nepieciešamā naudas summa.
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- izgrūst Izdot, iztērēt naudu (parasti steigā, nepārdomāti).
- iznākt Izdoties, izveidoties (ar kādām īpašībām).
- izveikties Izdoties, veikties.
- uzdīgt Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
- izriest Izdzīt, izveidot (piem., asnus, pumpurus).
- vārti Izeja (piem., pilsētai, upei) uz kurieni vai ieeja no kurienes.
- izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
- jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
- atliet Izgatavot (kā) atveidu lējumā.
- iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
- tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sadarināt Izgatavot, izveidot (parasti lielākā daudzumā).
- multikulturālā izglītība izglītība, kas sniedz izpratni par dažādu etnisku grupu kultūru un tādējādi sagatavo audzēkņus dzīvei vairāku rasu vai tautu sabiedrībā.
- proģimnāzija Izglītības posms pirms ģimnāzijas (parasti no 7. līdz 9. klasei).
- izcirpt Izgriezt (matus, ūsas kādā vietā), piešķirot noteiktu formu.
- izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
- atgulēt Izgulēt (neizgulēto miegu).
- izgājiens Iziešana, parādīšanās (piem., uz skatuves); uzstāšanās reize.
- izskriet Iziet, aiziet uz neilgu laiku.
- izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību, ēdienu).
- aiziet pa pieskari izjukt, izirt, salūzt, beigt pastāvēt.
- izputēt Izjukt; izbeigt pastāvēt.
- bažīties Izjust bažas; izteikt bažas.
- apreibt Izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
- noreibt Izjust reiboni.
- apbrīna Izjūtas, ko rada kas izcils, ievērojams, neparasts un kas izpaužas cieņā, godbijībā, arī pārsteigumā.
- iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
- samainīties Izkārtot sev (kā veikšanu, kā veikšanas laiku) cita vietā.
- iegrozīt Izkārtot, risināt vēlamā veidā.
- pārkāst Izkāst (1) (visu); kāst vēlreiz, no jauna.
- izbruģēt Izklāt ar bruģi (ceļu, ielu, laukumu); bruģējot izveidot (ceļu, ielu, laukumu).
- uzrasināt Izkliedēt (šķidrumu) sīku pilienu veidā virsū (uz kā, kam).
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības).
- magma Izkususi, šķidra iežu masa, kas atrodas Zemes dzīlēs un vulkāna izvirduma laikā lavas veidā izplūst Zemes virspusē.
- pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
- rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
- izlocījums Izlocīts veidojums.
- memmesmeitiņa Izlutināta, gļēva meitene, jauniete; memmes meitiņa.
- memmes meitiņa izlutināta, gļēva meitene, jauniete.
- pagriezties Izmainīties un norisēt, veidoties (citādi).
- kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
- kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudā (atsevišķos izmaksu veidos); attiecīgā aprēķina dokuments.
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
- pielietojums Izmantošana, izmantošanas veids.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo); aizgūt.
- utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
- likt lietā izmantot pareizi, atbilstoši, īstā vietā.
- pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
- pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- ņemt palīgā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- ņemt talkā Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai).
- izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana (piem., pirms sacensībām).
- piešaude Izmēģinājuma šāvienu veikšana, lai precizētu mērķa atrašanās vietu.
- aprobācija Izmēģināšana, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- aprobēt Izmēģināt, lai noteiktu (kā) kvalitāti, derīgumu, piemērotību.
- rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
- formāts Izmērs, ārējais apveids (piem., grāmatai, papīram).
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
- agonija Izmisīga pretošanās neilgi pirms gala, sabrukuma; pazīmes, kas rāda, ka drīzumā gaidāms gals, sabrukums.
- rezultāts Iznākumā, beigās; galu galā.
- gals Iznākums, rezultāts (darbībai, norisei).
- nezūdamība Iznīcības neiespējamība.
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā slepkavojot.
- kārtridžs Izņemama detaļa ar pulverveida vai šķidru vielu; kasetne.
- izdobt Izņemt (vidu); izveidot (ko) ar tukšu vidu; izgrebt.
- kastrēt Izoperēt dzimumdziedzerus vai citādā veidā pārtraukt to darbību.
- spēks Izpausmes, arī iedarbības pakāpe (darbībai, norisei u. tml.).
- sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
- palaist muti izpaust to, ko nevajag vai nedrīkst teikt; izpļāpāties.
- izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- intonēt Izpildīt (skaņas, melodiju) pareizā, precīzā augstumā; muzikāli izteiksmīgi izpildīt (skaņdarbu).
- nokārtot formalitātes izpildīt noteiktās prasības, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- funkcionēt Izpildīt, veikt uzdevumu; darboties.
- saplānot Izplānot (piem., kādā laikposmā paveicamo).
- izkārtoties Izplānot, organizēt darbus, laiku u. tml. sev vēlamā veidā.
- izkārtot Izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (darbību, pasākumu, laiku u. tml. ).
- mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
- svaidīties Izplatīties (parasti vairākkārt, noteiktā virzienā) – par gaismu.
- vadīt tautās izprecināt (meitu, māsu).
- izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu).
- prologs Izrādē – ievada skats, arī uz skatītājiem tieši vērsta runa vai dziedājums, kas sagatavo tos izrādes satura uztverei.
- stendaps Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs; stāvizrāde.
- stāvizrāde Izrāde komiskā formā ar humoristiskiem stāstiem un pastāstiem, ko stāsta viena persona; teātra žanrs, kas 20. gadsimta beigās radies Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs.
- leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
- sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
- attaisnoties Izrādīties par pareizu, derīgu, nepieciešamu.
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
- eiforizēt Izraisīt eiforiju.
- pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
- reibināt Izraisīt reibumu (parasti par alkoholiskiem dzērieniem).
- dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
- reibināties Izraisīt sev reibumu; apreibināties.
- iesildīt Izraisīt siltuma sajūtu (par karstu ēdienu, dzērienu); izraisīt reibumu, arī siltuma sajūtu (par alkoholisku dzērienu).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
- rosināt Izraisīt, veicināt (piem., kādu procesu).
- ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
- piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
- stāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, sākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- nostāties uz (kāda) ceļa izraudzīties, uzsākt kādu darbu, darbību, dzīves veidu.
- izmeijot Izrotāt ar meijām.
- intonēt Izrunāt (piem., zilbi, teikumu) ar noteiktu intonāciju.
- saīsināt Izrunāt (skaņu) samērā īsi, atbilstoši valodas likumiem; pārveidot garo skaņu par īso skaņu.
- vau Izsaka izbrīnu, pārsteigumu.
- pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
- Sasper jods! izsaucas dusmās, sašutumā, arī pārsteigumā.
- Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- (ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļais Dievs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, izbailēs u. tml.
- ak (tu) kungs izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
- ak (tu) kungs un dievs Izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā u. tml.
- Ak (tu) mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Ak tu mūžs! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs.
- Nu saki (viens) cilvēks! izsaucas izbrīnā, pārsteigumā.
- (ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
- Kaut tu izputētu! izsaucas nepatīkamā pārsteigumā, viļoties u. tml.; saka, ja vēlas no kāda atbrīvoties.
- Dieva zīmes! izsaucas par ko ļoti pārsteidzošu.
- Vai tev (arī jums, viņam u. tml.) prāts! izsaucas, lai paustu šaubas par kāda domām, izteikumu, arī lai paustu kāda domu, izteikuma noliegumu.
- pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
- jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
- Kas to būtu domājis! izsaucas, paužot pārsteigumu, izbrīnu.
- Jēzus Marija! izsauciens izbrīnā, pārsteigumā.
- Ak šausmas! izsauciens, ko lieto dažādu (parasti negatīvu) emociju paušanai (nepatīkams pārsteigums, sašutums u. tml.).
- kāda joda pēc izsauciens, paužot neizpratni, dusmas, sašutumu.
- apgriezt Izskaidrot pilnīgi citādi (piem., kāda teikto).
- pārskatīt Izskatīt vēlreiz, no jauna un, ja nepieciešams, mainīt, grozīt.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
- izlaist Izskriet vai ātri izbraukt (parasti lokveidā, arī turp un atpakaļ).
- iztvīkt Izslāpt; karstumā, tveicē pārkarst.
- pārslaucīt Izslaucīt visu (kā) virsmu; slaukot vēlreiz, no jauna noslaucīt visu (kā) virsmu.
- apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
- licencēt Izsniedzot licenci, atļaut (kam) nodarboties (ar ko), veikt (ko).
- sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
- izdot Izsniegt (noteiktai personai attiecīgi noformētu dokumentu).
- izsolīt Izsoles veidā piedāvāt darba izpildes iespējas.
- iztiesāt Izspriest tiesā; tiesāt un pabeigt tiesāt (ko).
- iziet Izstaigājot (vienu vai vairākas vietas), ejot veikt (ceļu, maršrutu u. tml.).
- izsteigt Izsteigties.
- novilkt Izstiepjot (piem., virvi, stiepli), novietot (to) līnijveidā (pār ko, gar ko u. tml.).
- snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piem., ziloņiem, mamutiem), piem., ožai, taustei, tveršanai.
- apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
- nolējums Izstrādājums, kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
- pārsukāt Izsukāt vēlreiz, atkārtoti.
- pāršķirot Izšķirot visu (kā) kopumu; šķirot (ko) vēlreiz, no jauna.
- klājdūriens Izšūšanas paņēmiens, dūrienus veidojot cieši citu pie cita, vienmērīgi noklājot audumu; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
- spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
- rišeljē Izšuvuma tehnika, kurā ar baltiem diegiem uz balta auduma izšuj reljefu rakstu, pēc tam fonu izgriež, veidojot mežģīnēm līdzīgu darinājumu.
- krustdūriens Izšuvuma veids – krustenisku dūrienu šuvums; ar šādiem dūrieniem veidots izšuvuma raksts.
- predikatīvs Izteicēja nominālā daļa.
- sastata izteicējs izteicējs, kas sastāv no saitiņas un pilnnozīmes vārda.
- predikāts Izteicējs.
- divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
- pateiciens Izteiciens; arī izteikums.
- konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
- vajadzības izteiksme izteiksme, kas izsaka vajadzību veikt kādu darbību.
- mods Izteiksme.
- krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
- dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
- leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- deklamēt Izteiksmīgi runāt literāru darbu (parasti dzejoli).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- lokans Izteiksmīgs, niansēts.
- apgalvot Izteikt (domu, spriedumu) ļoti noteikti, kategoriski.
- nolādēt Izteikt (kādam, kam) lāstu.
- formulēt Izteikt (kādu domu, lēmumu u. tml.).
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- prasīt Izteikt (noteiktu, arī kategorisku) vēlēšanos iegūt, panākt (ko).
- paaicināt Izteikt aicinājumu; uzaicināt.
- sakurināt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- sakurt pirti izteikt bargu rājienu, arī izlamāt.
- pārfrāzēt Izteikt citiem vārdiem (kāda) teikto, pausto.
- piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
- saglaimot Izteikt glaimus, ko glaimojošu.
- celt ierunas izteikt iebildumus.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- nokomandēt Izteikt komandu, pavēlēt.
- komandēt Izteikt komandu.
- izmelot Izteikt melus, ko nepatiesu, arī pārspīlētu.
- dot Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā; parādīt (piem., ar žestu).
- parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- sarāt Izteikt nopēlumu, nosodījumu (par ko); sabārt (par ko).
- atteikt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.); atsacīt.
- atsacīt Izteikt noraidījumu (lūdzējam, piedāvātājam u. tml.).
- piekarināt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- piekārt (kādu) birku izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- riet Izteikt pārmetumus (kādam).
- nolasīt morāli izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- nolasīt lekciju izteikt pārmetumus, aizrādījumus, pamācības.
- krustot šķēpus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- krustot zobenus Izteikt pretējus, krasi atšķirīgus uzskatus (diskutējot, strīdoties).
- likt priekšā izteikt priekšlikumu, ieteikt.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- norāt Izteikt rājienu, pārmetumus; nobārt.
- uzticēt papīram izteikt rakstiski (piem., kādas domas, pārdzīvojumus).
- nosacīt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- noteikt Izteikt rīkojumu, norādīt.
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
- sadalīt skaitli pirmreizinātājos izteikt skaitli kā pirmskaitļu reizinājumu.
- apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
- konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
- nozvērēties Izteikt stingru solījumu.
- nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
- izjautāt Izteikt vairākus jautājumus (kādam), lai (ko) uzzinātu.
- apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
- apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
- novēlēt Izteikt vēlējumu, lai (kas) būtu, realizētos.
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- atsaukties Izteikt vērtējumu, atzinumu (par ko).
- novērtēt Izteikt vērtējumu, savu viedokli (par ko).
- zobgaļot Izteikt zobgalības.
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā), atveidot (izrādē, kinofilmā).
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- ietērpt Izteikt, ietvert (piem., vārdos, skaņās).
- izskandināt Izteikt, izpaust (daudziem vai visiem).
- izlikt Izteikt, izpaust (piem., vārdos, attēlos, skaņās).
- pateikties Izteikt, izpaust savu pateicību (kādam).
- izrunāt Izteikt, izsacīt (daudz vai visu); pārrunāt.
- izrunāties Izteikt, pateikt (parasti neviļus, negribēti).
- izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
- izrunāt Izteikt, pateikt.
- izgvelzt Izteikt; arī izpļāpāt (ko).
- nodot Izteikt.
- debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
- pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
- vestāliete Izteikti dievbijīga, svētulīga sieviete.
- debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
- kā zāģa zobi izteikti nelīdzens, negluds, robains.
- svaigs Izteikti raksturīgs (kam); patīkams (par smaržu).
- iedzelt Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
- tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
- rēma Izteikuma daļa, kas pauž jaunu, nozīmīgu informāciju par izteikuma tēmu.
- apsūdzība Izteikumi, kas atmasko, nosoda (ko).
- piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
- piedraudējums Izteikums vai darbība, ar ko (kādam) piedraud; draudu izteikšana.
- sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
- aizrādījums Izteikums, ar ko kādam norāda (uz ko), pievērš uzmanību (kam); kritiska piezīme.
- papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam).
- iebildums Izteikums, ar kuru iebilst.
- vaicājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu; jautājums (1).
- jautājums Izteikums, ar kuru vēršas pie kāda, lai ko uzzinātu, noskaidrotu.
- pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
- tautoloģija Izteikums, kurā ir atkārtota kāda tā sastāvdaļa (piem., ar tādiem pašiem vai pēc nozīmes līdzīgiem vārdiem, simboliem).
- spriedums Izteikums, kurā ir ietverta kāda atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
- aforisms Izteikums, kurā pausta kāda filozofiska vai ētiska atziņa.
- komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
- vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
- augša Izteka (upei).
- augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- traktēt Iztirzāt (kādu jautājumu, problēmu, faktu) no noteikta viedokļa.
- iztecēt Iztīties, izbeigties (piem., par kamolu).
- attieksme Izturēšanās veids (pret ko); vērtējums, uzskats (par ko), atbilstoša nostāja.
- amoralitāte Izturēšanās, dzīves veids, kam raksturīga morāles normu neievērošana.
- mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
- atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
- posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
- pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
- turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
- saudzēt Izturēties, rīkoties, runāt uzmanīgi, neizraisot nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
- izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
- kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
- iecistēties Izveidojot cistu, ievietoties tajā.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt.
- iesakņoties Izveidojot saknes, nostiprināties (zemē).
- sastigot Izveidojot stigas, sadalīt (mežu).
- uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
- pārstiepties Izveidojoties pārklāt (parasti par kā plānu kārtu).
- pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
- konstituēties Izveidojoties, nodibinoties noteikt funkcijas, sadalīt pienākumus u. tml.
- izveids Izveidojums, forma.
- aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
- iedraudzēties Izveidot (ar kādu) savstarpēji draudzīgas attiecības, kļūt draugiem.
- sadalīties Izveidot (atsevišķas grupas), parasti kādu darbību veikšanai – par cilvēku kopumu.
- ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
- uzmest Izveidot (cilpas); darināt (ko), izveidojot cilpas.
- nodibināt Izveidot (iestādi, biedrību u. tml.), veicot noteiktus organizatoriskus pasākumus.
- uzjumt Izveidot (jumtu, jumta segumu).
- sarievot Izveidot (kā virsmā) rievas; būt par cēloni, ka (kā virsmā) izveidojas rievas.
- sarobot Izveidot (kā virsmā) vairākus, daudzus robus.
- noformēt Izveidot (kā) ārējo izskatu, atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktam mērķim.
- kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
- sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
- izplānot Izveidot (kā) plānu.
- uzskicēt Izveidot (kā) skici.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
- ievirzīt Izveidot (kādas virsmas) padziļinājumā.
- izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
- sakopot Izveidot (kādu veselumu) no atsevišķām sastāvdaļām.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
- iestiklot Izveidot (kam) stiklotus logus.
- individualizēt Izveidot (kaut ko) ar individuālām īpatnībām.
- uzcelt Izveidot (ko sabiedrībā).
- uzstumt Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
- pārveidot Izveidot (ko) citā formā; pārmainīt, pārgrozīt.
- pārveidot Izveidot (ko) citādu; būtiski pārmainīt.
- līdzināt Izveidot (ko) gludu, līdzenu; panākt, ka zūd (nelīdzenums, kroka u. tml.).
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- nošļaupt Izveidot (ko) nolaideni slīpu.
- paplatināt Izveidot (ko) platāku.
- savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība, savstarpēja saskaņa.
- atvedināt Izveidot (ko), saistot ar ko citu kā pamatu.
- taisīt Izveidot (ko).
- izdobt Izveidot (kur dobumu, caurumu u. tml.).
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- uzmūrēt Izveidot (ligzdu) no kādas masas.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
- sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
- ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
- uzmest Izveidot (metus) aužamajos stāvos.
- iekalt Izveidot (no akmeņiem, akmens plāksnēm u. tml.).
- iedalīt Izveidot (no veselā) divas vai vairākas atsevišķas daļas.
- sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
- uzmeistarot Izveidot (par dzīvniekiem).
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
- sasisties Izveidot (parasti nevēlamas) attiecības (ar kādu).
- ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
- samontēt Izveidot (piem., filmu, fonogrammu), sagrupējot gatavas sastāvdaļas; sagrupēt (gatavas sastāvdaļas), lai izveidotu, piem., filmu, fonogrammu.
- sakonstruēt Izveidot (piem., mākslas darbu) samāksloti, neatbilstoši īstenībai.
- iztaisīt Izveidot (piem., mākslas darbu).
- sakonstruēt Izveidot (piem., mašīnas, mehānisma) konstrukciju, uzbūvi.
- samontēt Izveidot (piem., mašīnu) no gatavām detaļām.
- samezglot Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
- sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
- samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
- sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
- ierīkot Izveidot (piem., uzstādot, izbūvējot).
- uzlikt Izveidot (piemēram, sastiprinājumu ievainojumam).
- uztaisīt Izveidot (piemēram, sejas izteiksmi).
- sastādīt Izveidot (sarakstu, plānu u. tml.).
- sasaistīt Izveidot (savai dzīvei, darbībai) ciešu saikni (ar ko).
- uzņemt Izveidot (savstarpēju saziņu, piemēram, sarakstoties).
- instrumentēt Izveidot (skaņdarbu) instrumentālam sastāvam.
- savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
- sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
- izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
- uzplūdināt Izveidot (ūdenskrātuvi), aizsprostojot ūdensteci.
- izdzīt Izveidot (vagu).
- sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.).
- izrunāt Izveidot (valodas skaņu, vārdu u. tml.) skanējumu ar runas orgāniem; artikulēt.
- iztīklot Izveidot (viscaur) tīklojumu.
- sarullēt Izveidot apaļu.
- sadīgt Izveidot asnus; parādīties virs zemes; kļūt tādam, kurā izveidojas daudzi asni, jauni augi.
- saasnot Izveidot asnus.
- nostādīt Izveidot atbilstoši noteiktām prasībām (piem., uzņēmumu).
- sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
- sasieties Izveidot ciešu, parasti nevēlamu saikni (ar kādu, ar ko).
- sakomplektēt Izveidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (matus, ūsas).
- novilkt Izveidot dabā (piem., robežu, stigu).
- izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
- savilkt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt pirkstus dūrē izveidot dūri.
- savilkt roku dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt roku dūrē izveidot dūri.
- savilkt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- sažņaugt plaukstu dūrē izveidot dūri.
- iegūt Izveidot dzīves laikā – par organismu, tā daļām u. tml.
- sazarot Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
- izgatavot Izveidot gatavā formā (piem., dokumentu).
- izgrāvot Izveidot grāvjus (kādā zemes platībā).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- ierāmēt Izveidot ietvaru (kam).
- iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
- iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
- iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
- sasapņot Izveidot iztēlē; izsapņot.
- uzlikt jumtu izveidot jumta konstrukciju, noklāt to ar segmateriālu.
- uzsist jumtu izveidot jumta segumu, segmateriālu nostiprinot ar naglām.
- izkadrēt Izveidot kadru, ietverot (tajā) ko.
- izkombinēt Izveidot kombināciju (piem., šahā, dambretē).
- pārsegt Izveidot konstrukciju, kas atrodas pāri (kam), pār (ko).
- izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
- izretināt Izveidot lielākas atstarpes; izkliedēt.
- izlocīt Izveidot līkumotu, arī nelīdzenu.
- sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
- izlocīties Izveidot lokus, līkumus.
- izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
- sakārtot Izveidot noteiktā novietojumā, sistēmā.
- savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- iztaisīt Izveidot noteiktu sejas izteiksmi, grimasi; pārvērst, izmainīt (piem., balsi).
- paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
- priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
- sariest Izveidot pumpurus – par augiem.
- sasaistīties Izveidot saistījumu ar virvēm (starp diviem alpīnistiem).
- apsakņoties Izveidot saknes.
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
- pievienoties Izveidot savienojumu (ar kādu tehnisku sistēmu).
- sasaistīt Izveidot savstarpēju savienojumu (piem., ar vadiem vai bezvadu sistēmā).
- saverkšķīt Izveidot sejā (piem., smaidu, grimasi).
- iegūt Izveidot sev (kādas īpašības) – par cilvēku.
- nostiprināties Izveidot sev drošu, vadošu stāvokli (kur, kādā teritorijā).
- iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
- sasprogot Izveidot sprogas (matos, kādā to daļā).
- izstiebrot Izveidot stiebrus.
- izstīgot Izveidot stīgas (kur) – par augu.
- aizšķērsot Izveidot šķērsli; būt par šķērsli.
- konfigurēt Izveidot tādu datorsistēmas elementu kopumu, kas atbilst noteiktai specifikācijai.
- iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piem., līkumainu ceļu, robežu).
- iedibināt Izveidot un ieviest (piem., tradīcijas).
- piekonstruēt Izveidot un pierīkot (kam, piem., kādu detaļu).
- uzgriezt ūsas izveidot ūsas tā, ka to gali ir vērsti uz augšu.
- salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
- sažuburot Izveidot vairākus, daudzus žuburus (par augiem).
- apvienot Izveidot vienu veselu (no atsevišķām vienībām, daļām).
- izziedēt Izveidot ziedu vai ziedus; izplaukt.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- uzziedēt Izveidot ziedus, uzplaukt.
- polderēt Izveidot, ierīkot polderus (kādā platībā, teritorijā).
- atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
- nokārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
- izkārtot Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību.
- ievest Izveidot, nodibināt; ieviest.
- uzdot Izveidot, noteikt (piemēram, kādas ierīces programmu, sistēmas stāvokli).
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas.
- izvagot Izveidot, radīt (garenus, padziļinājumus, grambas u. tml.).
- pielocīt dziesmu (arī deju u. tml.) pūru izveidot, radīt (kā) bagātīgu krājumu.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izlaist Izveidot, radīt (skaņu).
- iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
- apzīmēt Izveidot, uzvilkt u. tml. (uz kā) atšķirības zīmi.
- sastutēt Izveidot; uzcelt.
- iekārtot Izveidot.
- sataisīt Izveidot.
- ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
- iegūt Izveidoties (ar jaunām īpašībām), pārveidoties (jaunā kvalitātē).
- iegult Izveidoties (kur) – par iežiem.
- izkrist Izveidoties (kur) un atdalīties.
- iegrimt Izveidoties (noteiktam stāvoklim); nonākt (kādā stāvoklī).
- izvērsties Izveidoties (par ko), arī pārmainīties (par cilvēku).
- pārklāt Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
- iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
- uzrasties Izveidoties fizioloģiskā procesā.
- iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
- sakrist Izveidoties no divām vai vairākām parādībām (zūdot atšķirībām starp tām, arī zūdot kādai no šīm parādībām).
- ieiet (kādās) sliedēs izveidoties noteiktai kārtībai.
- iegūt Izveidoties noteiktām attiecībām (ar cilvēkiem).
- nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari, dalīties atsevišķās nozarēs.
- ieieties Izveidoties par paradumu.
- saverkšķīties Izveidoties sejā (piem., par smaidu, grimasi).
- uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
- izdalīties Izveidoties un izplūst; atdalīties.
- atzaroties Izveidoties, aizstiepties uz sāniem, malām (no galvenā veidojuma).
- uzplaukt Izveidoties, attīstīties (piemēram, psihē).
- iegult Izveidoties, būt saskatāmam (sejā); iegulties.
- iegulties Izveidoties, būt saskatāmam (sejā).
- iznākt Izveidoties, kļūt (par ko).
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai; tikt nokārtotam, atrisinātam.
- iekārtoties Izveidoties, norisināties noteiktā kārtībā.
- ierasties Izveidoties, parādīties.
- tapt Izveidoties, pārveidoties (par kādu, par ko), iegūstot citu kvalitāti; kļūt (1).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko, piem., mācoties, iegūstot profesiju).
- kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
- atraisīties Izveidoties, pilnībā izpausties; atraisīt savas spējas.
- izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām); tikt iegūtam, sagādātam.
- uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
- noklāt Izveidoties, rasties (uz ķermeņa vai tā daļas).
- iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) – piemēram, par izsitumiem.
- iemesties Izveidoties, rasties; izraisīties, būt sajūtamam (piem., par saslimšanu, sāpēm).
- samesties Izveidoties, rasties; saviesties.
- sabriest Izveidoties, rasties.
- sacelties Izveidoties, rasties.
- sarasties Izveidoties, rasties.
- padoties Izveidoties, tikt izveidotam (ar kādām īpašībām).
- rasties Izveidoties; tikt izveidotam.
- celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
- pakāpiens Izveidots iedobums, vieta, kur kāpjot (piem., kraujā) likt kāju.
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski (parasti visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis).
- likt pamatā izvēlēties par galveno, uz kā veidot (ko).
- apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
- iet pa mazākās pretestības ceļu izvēlēties vieglāko darbības, rīcības veidu.
- relācija Izvērsts rakstveida ziņojums (piem., par misijas izpildi, karaspēka darbību).
- pārvērtēt Izvērtēt (ko) vēlreiz, atkārtoti, nonākot pie citiem atzinumiem, secinājumiem u. tml.
- izvadīt Izvest (no ligzdas līdz noteiktai attīstības pakāpei izaudzinātus mazuļus) – par putniem.
- biezība Izvietojuma blīvums (noteiktā platībā).
- izkārtot Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā; sakārtot.
- izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
- izklāt Izvietot (noteiktā kārtībā).
- kārtot Izvietot (piem., sastāvdaļas) noteiktā sistēmā; veidot (kādu sistēmu) no sastāvdaļām.
- novilkt Izvietot līnijveidā.
- iekārtot Izvietot, ielikt (kur) noteiktā kārtībā; ievietot (kur) vēlamā stāvoklī.
- izlikt Izvietot, novietot (ko) noteiktā nolūkā.
- pārkārtoties Izvietoties citādā kārtībā, secībā, veidā.
- izkārtoties Izvietoties noteiktā kārtībā, veidā.
- pārkare Izvirzījums, kas stiepjas pāri (klints) pamatnei.
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- postulēt Izvirzīt (principu, atzinumu, pieņēmumu) postulāta veidā, bez pierādījumiem.
- izliekt Izvirzīt lokveidā (ķermeņa daļu).
- celt Izvirzīt, izteikt.
- nospraust Izvirzīt, noteikt.
- domāt Izziņas darbībā censties noskaidrot īstenības parādības, to būtību, veidot slēdzienus, secinājumus par tām.
- sajukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai; tikt sajauktam.
- noiet Izzust, pazust; izbeigties.
- trockisms J. Staļina oponenta Ļeva Trocka pārveidotā marksisma teorija par sociālisma nodibināšanos visā pasaulē (permanentā revolūcija).
- slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
- atjāt Jājot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- nojāt Jājot veikt (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
- origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
- sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
- kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
- iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē.
- pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt vēlreiz, no jauna.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- kreoli Jauktas izcelsmes persona (piem., eiropiešu un Amerikas nēģeru pēctecis Karību jūras valstīs).
- veģetatīvā vairošanās jauna auga organisma veidošanās no mātes organisma veģetatīvajiem orgāniem.
- pa jaunam jaunā veidā, ar jauniem paņēmieniem; citādi, ne tā kā agrāk.
- pēc jaunas šnites jaunā veidā.
- Pelnrušķīte Jauna, nabadzīga, neievērojama meitene.
- zeltene Jauna, neprecējusies sieviete, meitene.
- kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
- juniors Jaunākais (pievieno aiz uzvārda, runājot par dēliem vai meitām, lai atšķirtu no viņu vecākiem ar tādu pašu uzvārdu).
- dzimstība Jaundzimušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
- liekā gaļa jaunie audi, kas veidojas (kur) palielinātā daudzumā.
- tautu meita jauniete (parasti no cita novada vai citas dzimtas); tautumeita.
- jaunuzņēmums Jaunizveidots, strauji augošs uzņēmums, kas izstrādā vai jau piedāvā inovatīvu ražojumu, procesu vai pakalpojumu un cenšas tirgū ieņemt kādu jaunu nišu.
- dzinums Jauns auga veidojums (piem., asns, atvase).
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- stāds Jauns, pilnībā vēl neizaudzis augs, ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā jau esošus vārdus vai morfēmas.
- granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
- audzējs Jaunveidojams, kas rodas attiecīgo audu šūnu pastiprinātas dalīšanās rezultātā.
- granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
- vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
- nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
- abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis dievmaizes un vīna veidā.
- muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
- atjoņot Joņojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- mala Josla, kas atrodas pie (kādas teritorijas, platības) robežas; krasts (ūdenstilpei).
- mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
- pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna.
- jumtveida Jumta (parasti divslīpju) formā, veidā.
- kupols Jumts, velve puslodes veidā.
- pārsegs Jumtveida konstrukcija (piem., ēku, būvju) pārklāšanai.
- saulessargs Jumtveida konstrukcija, kas paredzēta aizsardzībai no tieša saules starojuma.
- pārjume Jumtveida konstrukcija, kas pārsedz (ko).
- reids Jūras daļa krasta tuvumā pie ieejas ostā, kur var noenkuroties kuģi, gaidot atļauju ieiet ostā.
- karakuģis Jūras kara flotes kuģis noteiktu uzdevumu veikšanai.
- flote Jūras karaspēka vienība militāro operāciju veikšanai noteiktā vietā.
- korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
- teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
- roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
- grenadieris Jūras zivs ar lielu galvu un garu, konusveida asti.
- saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības.
- papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
- šķirties Juridiskā procesā šķirt savu laulību, izbeigt laulāto attiecības.
- noilgums Juridiskā spēka zudums pēc likumā noteiktā laika, arī iespējas zudums prasīt vai saukt pie atbildības.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- autortiesības Juridisko normu noteiktās autora tiesības (uz savu darbu).
- darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
- autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic (zinātnes, literatūras u. tml.) darbu autoru tiesisko stāvokli.
- novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
- mare Jūrmalas ezers, ezerveida jūras līcis.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
- nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
- reibt Just reiboni ārēju kairinātāju (piem., stipras smaržas, spilgtas krāsas, gaisa maiņas u. tml.) iedarbībā.
- lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (mākslas darbos u. tml.); izteiksmība.
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- respekts Kā (piem., likumu, noteikumu) ievērošana, ņemšana vērā.
- likvidācija Kā (piem., organizācijas, uzņēmuma) darbības izbeigšana.
- vaigs Kā (piem., vietas) veidols, izskats.
- valdzinājums Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa patīkamas sajūtas, piesaista interesi.
- starptermiņš Kā darbība, norise, stāvoklis starp attiecīgā termiņa sākuma un beigu posmu.
- jauncelsme Kā jauna radīšana, veidošana.
- kā kuro reizi kā katrā atsevišķā reizē (gadās, vajadzīgs u. tml.).
- redukcija Kā pārveidošana vienkāršākā formā; vienkāršošana; šādi iegūts pārveidojums, vienkāršojums.
- noriets Kā pastāvēšanas, norises beigu posms, beigas.
- kā nākas kā vajag, kā pieklājas; arī kārtīgi, pareizi.
- pārkabināt Kabināt vēlreiz, no jauna.
- reiz Kādā (nenoteiktā) reizē, laikā; kādreiz.
- viennakt Kādā (noteiktā) naktī.
- vienreiz Kādā (noteiktā) reizē; kādreiz, reiz.
- pārskate Kāda dokumenta, saistību u. tml. pārlūkošana, otrreizēja izskatīšana.
- traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
- meistars Kādā jomā ļoti izveicīgs, prasmīgs cilvēks.
- grupa Kāda kopuma daļa, iedalījums pēc noteiktām pazīmēm, kritērijiem.
- vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
- makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
- savulaik Kādā pagājušā laikposmā, laikā; kādreiz (1).
- tobrīd Kādā pagājušā, noteiktā brīdī; tolaik, tad.
- nosvērties Kādā situācijā, norisē ieņemt noteiktu nostāju (par labu kādam, kam).
- runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
- tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- sprūds Kādā virzienā virzāma detaļa (ierīcē, mehānismā) kādas noteiktas darbības norisei.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- intonācija Kādai (parasti garai) zilbei raksturīgais skaņu augstums un spēks.
- mode Kādam noteiktam laikam raksturīgs ģērbšanās, arī dzīves stila, uzvedības u. tml. veids.
- maniere Kādam raksturīgs uzvedības, paradumu, runas u. tml. veids.
- ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
- ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
- galds Kādas iestādes atsevišķa nodaļa vai atsevišķa iestāde, kas kārto noteikta veida jautājumus.
- pirmā bezdelīga kādas parādības pirmais vēstnesis, kāda pasākuma pirmais veicējs, arī rezultāts.
- tiešā runa kādas personas runas tiešs atveidojums.
- konfesija Kādas reliģijas (parasti kristietības) paveids ar tai raksturīgu rituālu; piederība pie noteikta reliģijas paveida.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
- ortogramma Kādas valodas vienības (piem., skaņas, vārda) atveide rakstībā atbilstoši noteiktam pareizrakstības likumam.
- vienlaik Kādreiz agrāk; reiz.
- citkārt Kādreiz, senāk; dažreiz.
- santīms Kādreizējā naudas vienība Latvijas Republikā – lata simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- dažs Kāds nenoteikts, nenosaukts (no kāda kopums, daudziem līdzīgiem).
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
- pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
- nodirnēt Kādu brīdi dirnēt un beigt dirnēt.
- nominstināties Kādu brīdi minstināties un beigt minstināties.
- paciesties Kādu laiku (parasti neilgu) paciest (1).
- padzīvot Kādu laiku atrasties, uzturēties noteiktā vietā.
- noballēties Kādu laiku ballēties un beigt ballēties.
- noblandīties Kādu laiku blandīties un beigt blandīties; noklaiņot.
- padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
- nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
- nomīņāties Kādu laiku mīņāties un beigt mīņāties.
- aizvadīt Kādu laiku veikt (ko).
- kādureiz Kādu reizi; kādreiz.
- pavēdināt Kādu, parasti neilgu, laiku vēdināt.
- pavērot Kādu, parasti neilgu, laiku vērot.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu laiku ierasties (kur, lai mācītos, ar ko nodarbotos).
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- paleogēns Kainozoja ēras pirmais periods (pirms 67–25 milj. gadu), kurā norisinājās kalnu grēdu veidošanās, izmira daudzi rāpuļi, parādījās pirmatnējie zīdītāji.
- kāpslis Kājām piestiprināmas āķveida skavas kāpšanai stabos, kokos.
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- tauriņš Kaklasaite sasietas lentes veidā, kas pēc formas atgādina šī kukaiņa izplestos spārnus.
- žiklers Kalibrēts urbums mašīnas barošanas sistēmā degvielas dozētai padevei.
- izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt.
- sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
- mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
- frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
- meita Kalpone – jauna, neprecējusies sieviete vai meitene.
- meitas istaba kalpones istaba blakus virtuvei.
- uzkalst Kalstot izveidoties (uz kā, kam virsū).
- pārkalt Kalt vēlreiz, no jauna; kaļot pārveidot par ko citu.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
- nokaļķot Kaļķot (2) un pabeigt kaļķot.
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas).
- nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
- izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
- iekalt Kaļot (piem., ar kaltu), ieveidot (uzrakstu, zīmi u. tml.).
- izkalties Kaļot (piem., sienu) un izveidojot caurumu, izvirzīties (tai) cauri.
- izkalt Kaļot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
- kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
- rodelis Kamaniņas ar maziem ritenīšiem un bremzi, ar kurām izklaidējoties brauc pa speciāli izveidotu trasi.
- videokamera Kamera vienlaicīgai skaņas un attēla ierakstei videokasetē.
- kampaņveida Kampaņveidīgs.
- igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
- uzkāpt Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
- lenteris Kāpņu margas; lentveida detaļa virs kāpņu margām.
- balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
- ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
- galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
- virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
- uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- kara kuģis kara flotes kuģis noteikta uzdevuma veikšanai; karakuģis.
- uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- kapitulācija Karadarbības pārtraukšana vai izbeigšana un padošanās uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem; militārs nolīgums par šādiem noteikumiem.
- koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
- mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
- mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
- eskadra Karakuģu vienība, kas veic kopīgu uzdevumu.
- karakulaita Karakulādu ieguvei izveidotas aitu šķirnes aita.
- musketieris Karaliskās gvardes kareivis Francijas karaļa galmā (17.–18. gs.).
- karaļmeita Karaļa meita, princese (parasti folklorā).
- desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
- maršs Karaspēka organizēta pārvietošanās pa ceļiem uz noteiktu vietu, noteiktā laikā un pilnā kaujas gatavībā.
- karadienests Karavīra pienākumu veikšana savas valsts bruņotajos spēkos; pienākumu kopums, kas saistīts ar atrašanos bruņotajos spēkos.
- leģionārs Karavīrs hitleriskās Vācijas īpašās karaspēka vienībās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem (Otrā pasaules kara laikā).
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus uzdevumus.
- sapieris Karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku (piem., atmīnēšanas) darbu veikšanā.
- izlūkgrupa Karavīru grupa, kas veic militārās izlūkošanas uzdevumu.
- spēks Karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības.
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- zaldāts brunčos kareivīga, arī vīrišķīga sieviete, kas cenšas visus izrīkot.
- amazone Kareivīga, vīrišķīga sieviete.
- zaldāts Kareivis, karavīrs (piem., Vācijā, arī Krievijā pirms 1917. gada).
- ziņnesis Kareivis, kas nogādā (kur, kam) komandiera vai štāba pavēles.
- izkarot Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
- izkārpīt Kārpot izveidot (ko).
- kaze Karpu dzimtas zivs ar siļķei līdzīgu ķermeni, zilganu, pilnīgi taisnu muguru un sudrabainiem sāniem [Pelecus cultratus].
- grauzdēt Karsēt (pārtikas produktu) sausā veidā, lai (tas) iegūtu brūnganu nokrāsu un specifisku garšu.
- destilēt Karsēt (šķidru vielu) līdz gāzveida stāvoklim un kondensēt, lai (to) attīrītu, koncentrētu vai sadalītu sastāvdaļās (frakcijās); pārtvaicēt.
- nokarsēt Karsēt un beigt karsēt (ko).
- termokarsts Karsts, kas veidojies, izkūstot pazemes ledum vai atkūstot sasalušai gruntij.
- tvīksme Karstums, tveice; arī stipra, skurbinoša smarža.
- pasēt Kāršu spēlē – atteikties no kārtējās kāršu izspēles vai izstāties no spēles.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
- gājiens Kārta; (uzstāšanās) reize.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- zvīņas Kārtas, arī sīkas sastāvdaļas (piem., iezim, vielai, veidojumam).
- kontrolkarte Karte, kurā ieraksta noteiktus datus (piem., laiku sporta sacensībās).
- procedūra Kārtība, kādā veic secīgas darbības; secīgu darbību kopums.
- pārkārtot Kārtot (ko) vēlreiz, mainot secību, izvietojumu u. tml.
- pārlikt eksāmenu kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- formēt Kārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām.
- miltaini kartupeļi kartupeļi, kuri vārītā veidā ir irdeni.
- videokasete Kasete ar magnētisko lenti videosignāla un skaņas ierakstei un reproducēšanai videomagnetofonā.
- izkasīt Kasīt un pabeigt kasīt.
- izkasīties Kasīties un pabeigt kasīties.
- iekasīt Kasot (ar ko asu), ieveidot (kādā virsmā ko).
- izkasīt Kasot radīt, izveidot (ko).
- koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
- čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
- izkašņāt Kašņājot radīt, izveidot.
- persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
- ultimāts Kategoriska vienas valsts prasība citai, kas nepieļauj iebildumus un ietver piedraudējumu neizpildīšanas gadījumā izmantot piespiedu pasākumus.
- timpāns Katla formas sitaminstruments ar noteikta augstuma skaņu.
- jezuīti Katoļu garīgais ordenis – Jēzus biedrība, kas izveidots 1534. gadā.
- daiva Katra no vienveidīgajām, norobežotām daļām, kas veido veselo.
- ordeņa lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- medaļas lente katram ordenim (medaļai) noteikta veida lente, ko var nēsāt ordeņa (medaļas) vietā.
- daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
- cik Katru reizi – kad.
- tikreiz Katru reizi – kad.
- ikreiz Katru reizi; vienmēr.
- katrreiz Katru reizi; vienmēr.
- dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
- nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
- bļodas kauli kauli, kas veido iegurni.
- krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
- piesis Kaulveida izaugums uz papēža (cilvēkam).
- zoba cements kaulveida viela, kas pārklāj zoba sakni.
- sakausēt Kausējot izveidot viendabīgu maisījumu.
- izkausēt Kausējot izveidot, radīt.
- krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
- kā nekā Kaut kādā veidā; kaut kā.
- mistika Kaut kas neizskaidrojams, pārdabisks, mīklains.
- Dieva darbi kaut kas pārsteidzošs, neticams.
- izkauties Kauties, arī cīnīties, plēsties (vienam ar otru, savā starpā) un izbeigt kauties, arī cīnīties, plēsties.
- baidīties Kautrēties, neiedrošināties.
- halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
- smagā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
- vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
- kazaciete Kazaka sieva vai meita; sieviete, kas cēlusies no kazaku kopienas.
- saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
- glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- kilometrāža Kilometros izteikts (parasti ceļa) garums.
- kinomākslinieks Kinematogrāfists, kas veido kinofilmas māksliniecisko ietērpu.
- kinopublicists Kinematogrāfists, kas veido publicistiskas kinofilmas.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- seanss Kinofilmas demonstrējums no sākuma līdz beigām.
- cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
- kinodramaturģija Kinofilmas scenārija veidošana; attiecīgā daiļrades nozare.
- filmdaris Kinofilmas veidotājs (parasti režisors).
- kinematogrāfija Kinofilmu uzņemšana, veidošana; kinomāksla.
- mēmais kino kinomāksla tās sākuma posmā, kad tika veidotas filmas bez skaņu ieraksta.
- kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
- kinodokumentālistika Kinomākslas nozare – dokumentālo filmu veidošana.
- noklaiņot Klaiņot un beigt klaiņot.
- uzklāt Klājot (kāda materiāla kārtu) virsū (uz kā, kam), izveidot (piemēram, segumu).
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- uzklāt Klājot (piemēram, masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu.
- izklāt Klājot izvietot, izlikt (ko izplestā veidā).
- noklāt Klājot virsū (kādu vielu), izveidot (tās) kārtu (uz kā).
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
- virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
- klases darbs Klases kā kolektīva veikts darbs.
- sekstīna Klasiska sešrindu strofa ar noteiktu atskaņu kārtību.
- tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
- servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērtā zilbe.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments ar taisnstūrveida korpusu, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un raksturīgu tembrāli vienveidīgu, džinkstošu skanējumu.
- sarafānkleita Kleita ar sarafānam raksturīgu piegriezumu.
- atklejot Klejojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- atklibot Klibojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ieklibot Klibojot ienākt, ieiet (kur iekšā).
- noklibot Klibojot veikt (kādu attālumu).
- nobrēkties Kliedzot pateikt; nokliegties.
- nobļaut Kliedzot, bļaujot (kādam ko) pateikt.
- uzbļaut Kliedzot, bļaujot pateikt (ko).
- atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
- atklīst Klīstot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- cinkogrāfija Klišeju izgatavošanas veids – attēla pārnešana uz cinka plates tipogrāfiskai iespiešanai.
- noklumburot Klumburojot veikt (kādu attālumu).
- nodudināt Klusā, mīlīgā balsī pateikt.
- klusuciešot Klusējot; nesakot, neizpaužot.
- klusuciešana Klusēšana; neteikšana, neizpaušana.
- ciest klusu klusēt, neteikt, neizpaust.
- kā kaķis klusi, nedzirdami; ļoti veikli.
- nobubināt Klusi, neskaidri pateikt (ko).
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt.
- bubināt Klusi, neskaidri runāt, teikt (ko).
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- izdvest Klusu, ar grūtībām pateikt, izrunāt.
- dvest Klusu, ar grūtībām teikt, čukstēt, arī radīt (kādu skaņu).
- loģiska kļūda kļūda, ko rada nepareiza domu gaita spriedumā.
- greizs Kļūdains, nepareizs.
- šaut greizi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut šķībi kļūdīties, nepareizi rīkoties.
- šaut buku kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- šaut bukus kļūdīties, pārsteigties, nepareizi rīkoties.
- nošaut buku kļūdīties, pārsteigties, rīkoties nepareizi.
- nošaut greizi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
- nošaut šķībi kļūdīties, rīkoties nepareizi.
- storno Kļūdu labošanas veids grāmatvedības uzskaitē.
- uzmesties Kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju u. tml., parasti savtīgā nolūkā).
- nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- dilt Kļūt ar mazāku redzamo daļu (par Mēnesi, kas ieiet Zemes ēnā).
- atdzimt Kļūt atkal možam, enerģiskam (pēc paguruma); atjaunoties, izveidoties atkal.
- piesist kabatu kļūt bagātam (parasti negodīgā veidā).
- nobālēt Kļūt bālam, neizteiksmīgam, arī nenozīmīgam, mazsvarīgam.
- sastingt Kļūt cietam vai biezākam, želejveidīgam (piem., pazeminoties temperatūrai).
- stingt Kļūt cietam, arī želejveidīgam.
- izmainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- mainīties Kļūt citādam; pārveidoties, pārvērsties.
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piem., par psihisko stāvokli, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
- sakuplot Kļūt daudzveidīgam, bagātam, plašam.
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam (piem., par daiļdarbu).
- atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā).
- apnikt Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties.
- nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma).
- mulst Kļūt nenoteiktam, neskaidram, nedrošam.
- šķobīties Kļūt nestabilam, nedrošam; funkcionēt nepareizi.
- sasvārstīties Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
- novazāties Kļūt netīram, neizskatīgam (no ilgstošas vai biežas lietošanas, valkāšanas).
- pievienoties Kļūt par dalībnieku (kopīgas darbības veikšanai).
- paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
- atdzīvoties Kļūt pievilcīgākam, izteiksmīgākam.
- sazarot Kļūt plašam, daudzveidīgam.
- izsīkt Kļūt radoša darba nespējīgam (par cilvēku); vājināties, izbeigties (piem., par spējām, talantu).
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
- parast Kļūt tādam, kam (piem., darbība, rīcība) izveidojas par pierastu, kļūst par paradumu.
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
- samākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī dusmīga izteiksme; kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- sasaistīties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saikne (ar kādu).
- sadzīvoties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša saistība, labas attiecības (vienam ar otru, citam ar citu).
- saskarties Kļūt tādam, kam izveidojas saskare, arī saskarsme (ar kādu, ko).
- zaudēt Kļūt tādam, kam trūkst (kādas ķermeņa daļas); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija), vairs nepiemīt (kāds fizioloģisks stāvoklis).
- pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku nonāk pacilātā, līksmā, vieglam reibonim līdzīgā stāvoklī (piem., alkoholisku dzērienu, smaržu iedarbībā); reibt (1).
- saziedēt Kļūt tādam, kur augiem izveidojas vairāki, daudzi ziedi (par lauku, dārzu u. tml.).
- noziedēt Kļūt tādam, kurā beidz ziedēt augi.
- sastingt Kļūt tādam, kurā izbeidzas kustība, darbība u. tml. (par vietu, vidi).
- samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas lieli, tumši mākoņi; kļūt lieliem, tumšiem (par mākoņiem).
- sarētot Kļūt tādam, kurā izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sarētoties Kļūt tādam, kurā izveidojas rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- samezgloties Kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi mezgli.
- pigmentēties Kļūt tādam, kurā veidojas, uzkrājas pigmenti.
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
- pelēt Kļūt tādam, uz kura vai kurā veidojas pelējums.
- satumst Kļūt tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam.
- aprimt Kļūt vājākam, izbeigties.
- noklust Kļūt vājākam, izpausties vājāk vai izbeigties pavisam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī kam veidojas žuburi.
- žuburoties Kļūt, arī būt tādam, kam ir, arī veidojas žuburi (1).
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, neskaidram, nenoteiktam.
- izkniebt Kniebjot izveidot (caurumu, robu u. tml.).
- pārkniedēt Kniedēt vēlreiz, no jauna.
- uzknipelēt Knipelējot izgatavot, arī izveidot.
- izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
- iekodināt Kodinot panākt, ka (kodne) iesūcas, izveido toni, rakstu vai padziļinājumus.
- izkodināt Kodinot radīt, izveidot.
- neitronu fizika kodolfizikas nozare, kas pēta neitronu īpašības un to mijiedarbību ar vielu.
- pilnvarošanas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; autorizācijas kods.
- autorizācijas kods kods, ko veido lietotāja identifikācijas informācija (piem., lietotājvārds, lietotāja numurs) un parole; pilnvarošanas kods.
- dore Kokā izcirsts vai no dabiska dobuma izveidots bišu saimes mājoklis.
- vadzars Koka vainaga galvenais zars, kas aug vertikāli uz augšu un uz kura veidojas skeletzari.
- dendrohronoloģija Koka vecuma un tā augšanas īpatnību noteikšana pēc gadskārtām (koka) stumbra šķērsgriezumā.
- sīkkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; pundurkrūms.
- pundurkrūms Kokaugs, kura augstums ir mazāks par 0,6 metriem un kam nav skaidri izteikta galvenā stumbra; sīkkrūms.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu tautas mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu tautas mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu mūzikas instruments.
- mežmateriāli Kokmateriāli un pārējā no meža iegūstamā produkcija (piem., eglītes, meijas, sveķi, sulas).
- palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
- kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
- vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- vainagkoks Koks, krūms, kam izveidots vainags (2).
- upurkoks Koks, pie kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- mohito Kokteilis, ko gatavo no baltā ruma, laima sulas, cukura un piparmētrām.
- koblers Kokteilis, ko pagatavo tieši glāzē, smalcinātam ledum pievienojot alkoholisku vai bezalkoholisku dzērienu, augļus, ogas.
- kokgriezums Koktēlniecības veids – griezums kokā; šāda veida darbs – skulptūra, ornaments, priekšmets.
- komiteja Koleģiāla institūcija vai vēlētu cilvēku grupa, kas vada kādu darbības jomu; personu grupa, kas pilnvarota veikt kādu uzdevumu.
- streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
- rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
- joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
- meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
- vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
- līga Komandu grupa (piem., kādā sporta spēlē ) atkarībā no to meistarības.
- lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
- beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
- pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
- farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
- sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
- sakompilēt Kompilējot izveidot.
- Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
- nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
- nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piem., priekšmetus).
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
- sakomponēt Komponējot izveidot (skaņdarbu).
- uzkomponēt Komponēt un pabeigt komponēt.
- melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
- nokompostrēt Kompostrēt un pabeigt kompostrēt.
- izkārtojums Kompozīcija (piem., daiļdarbam), noteiktā kārtībā izvietojot (tā) atsevišķās sastāvdaļas, elementus.
- daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
- atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
- centrēties Koncentrēties kādu darbību veikšanai, jautājumu risināšanai.
- perināties Koncentrēties, izplatīties noteiktā organisma daļā (par slimības ierosinātājiem).
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- aspiks Koncentrēts un līdz želejveida konsistencei iztvaicēts buljons, ko izmanto kā piedevu zupām un karstajiem ēdieniem.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
- žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo, piem., gredzenu veidā, vārot to verdošā taukvielā.
- beķereja Konditorejas izstrādājumu veikals (kopā ar ceptuvi un, parasti, kafejnīcu), kur pārdod smalkmaizītes, kliņģerus, kūkas u. tml.
- zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
- nenoteiktība Konkrētības, noteiktības trūkums.
- piemērs Konkrēts fakts, ko piemin, lai paskaidrotu, ilustrētu izteikto domu.
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- vilkt kvadrātsakni konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- nosacīt Konstatēt, noskaidrot, noteikt.
- uzkonstruēt Konstruēt un pabeigt konstruēt.
- pārkonstruēt Konstruēt vēlreiz, no jauna; konstruējot pārveidot.
- modelēt Konstruēt, veidot (kā modeli); nodarboties ar modeļu (2) izgatavošanu.
- platforma Konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
- vadīkla Konstrukcijas elements, kas nodrošina detaļu noteiktu savstarpējo stāvokli, tām pārvietojoties virzes vai rotācijas kustībā.
- kompozītmateriāls Konstrukciju materiāls, kas veidots no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām.
- atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
- ribojums Konstruktīvu elementu – ribu (2) kopums; veidojums no šādiem elementiem.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- norēķinu konts konts bankā, no kura var veikt dažādus maksājumus.
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
- terikons Konusveida kaudze (pie derīgo izrakteņu ieguves vietām kalnrūpniecības rajonos), kur novieto nevajadzīgo iežu materiālu.
- lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
- zosāda Konusveida pacēlumi ādā, kas rodas no aukstuma vai nervu uzbudinājuma dēļ.
- piltuve Konusveida padziļinājums.
- piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
- rupors Konusveida taure skaņas pastiprināšanai, koncentrējot to noteiktā virzienā; megafons.
- vilcējtransportieris Konveijers, ko izmanto, piem., zāģmateriāla, rūdas, ogļu kraušanai.
- substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
- patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kas nodarbojas ar preču iepirkšanu vairumtirdzniecības uzņēmumos un šo preču pārdošanu mazumtirdzniecības kooperatīvajos veikalos.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
- līdz ar kopā, reizē ar (ko).
- vienība Kopējai darbībai, kādam noteiktam uzdevumam izveidota cilvēku grupa.
- uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt (piemēram, uz kā, kam virsū).
- sadraudzība Kopība, kas izveidojusies uz draudzīgu attiecību, vienotu interešu pamata; sadarbība šādā kopībā.
- ieroču brālība kopīgās cīņās izveidojusies karavīru draudzība.
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, tīrot, kārtojot telpu).
- starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido cilvēki, dzīvnieki).
- vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
- salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; ģimene.
- spēle Kopums, ko veido kas ātri mainīgs (piem., gaisma, krāsas, skaņas); norise, kurā kas (piem., gaisma, krāsas, skaņas) veido ātri mainīgu kopumu.
- sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
- aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
- verificēšana Korektuma pārbaude, noteikšana.
- pārkoriģēt Koriģējot pārveidot.
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- kostīmjaka Kostīma (1) augšējā daļa, žakete; kostīmkleitas augšējā daļa – jaka bez oderes.
- izkost Kožot radīt, izveidot robu, caurumu.
- nokrāpt Krāpjot, krāpjoties panākt, ka (kāds) neiegūst (ko) pilnā mērā vai nemaz.
- pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
- madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
- uzkrāsot Krāsojot izveidot (piemēram, zīmi, uzrakstu) virsū (uz kā, kam).
- krastmala Krasta nostiprinājums, īpaši izveidota josla gar šādu nostiprinājumu.
- feerija Krāšņs, vizuāli bagātīgs uzvedums ar pārsteidzošiem inscenējuma efektiem.
- kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
- nokratīties Kratoties nobraukt (noteiktu laiku vai attālumu).
- sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
- sakraut Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
- uzkraut Kraujot (ko), izveidot.
- nokraut Kraujot novietot (kur), salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot izveidot (grīdu, kaudzi u. tml.); sakraut.
- ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
- pārkraut Kraut vēlreiz, no jauna.
- konteinerkrava Krava, ko pārvieto, transportē konteinerā.
- pārkravāt Kravāt vēlreiz, no jauna.
- restrukturizācija Kredīta noteikumu vai tā atmaksas termiņa maiņa.
- ķeiris Kreilis.
- maijpulkstenīte Kreimene, maijpuķīte.
- bakborts Kreisā puse (borts), skatoties no pakaļgala (parasti laivai, kuģim).
- leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
- kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
- pa kreisi kreisajā pusē; uz kreiso pusi.
- sarkans Kreisu politisko uzskatu atbalstītājs.
- kombinē Kreklveidīgs sieviešu veļas gabals bez piedurknēm.
- nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
- nokrekšķēt Krekšķot noteikt, pateikt.
- lūgšanu krelles krelles, ar kurām kontrolē lūgšanu rituāla pareizu izpildi; rožukronis.
- krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
- sinode Krievijas cara Pētera I nodibinātā augstākā garīdzniecības iestāde, kas pārzināja pareizticīgo baznīcas un reliģijas lietas.
- boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
- meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
- dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
- gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
- balalaika Krievu tautas strinkšķināminstruments ar trīsstūrveida korpusu un trim stīgām.
- līt Krist lejup pilienu veidā (par lietu); būt nokrišņiem lietus veidā.
- vakance Kristālu punktveida defekts – atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
- kristalizācija Kristālu veidošanās, gāzveida vai šķidrai vielai pārejot cietā agregātstāvoklī.
- kristāmkleita Kristības ceremonijai šūta kleita, kristību tērps.
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
- dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
- Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- liturģija Kristīgo dievkalpojums vai tā daļa atbilstoši attiecīgajā konfesijā noteiktajai kārtībai.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā).
- kriticisms Kritikas (1) izteikšana; kritiskums.
- sadot Kritizēt, izteikt pārmetumus.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- krūmveida Krūma veidā, formā.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
- pups Krūtis (sievietei).
- mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
- kokgriezums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz garšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kokgrebums Ksilogrāfijas veids – attēla pārnešana uz stāvšķiedras koka plātnes; šāda veida mākslas darbs.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- pakaišu kūdra kūdra, kas sasmalcinātā veidā ir noderīga pakaišiem.
- zāļu kūdra kūdras tips, kas veidojas zemā purva apstākļos.
- matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
- stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
- stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
- konteinerkuģis Kuģis kravu transportēšanai konteineros.
- zemūdene Kuģis, kam ir cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, sadalīts nodalījumos ar hermētiski noslēdzamām starpsienām, un kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
- osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
- vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- ūdenskukainis Kukainis, kas ir pielāgojies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas; ūdens kukainis.
- ūdens kukaiņi kukaiņi, kas ir pielāgojušies dzīvei ūdenī vai uz tā virsmas.
- prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
- nokulstīt Kulstīt un beigt kulstīt (ko).
- izkulstīt Kulstīt un pabeigt kulstīt.
- nokult Kult un pabeigt kult; izkult (1).
- izkult Kult un pabeigt kult.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- izkultivēt Kultivējot izveidot, arī uzlabot.
- pārkultivēt Kultivēt (ar kultivatoru) vēlreiz, no jauna.
- sniega pika kultivēta irbene ar baltiem ziediem lodveida ziedkopā.
- renesanse Kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods Rietumeiropā (14.–16. gs.).
- pūrs Kultūras vērtību, zināšanu, atmiņu u. tml. kopums, kas izveidojies ilgākā laikposmā.
- kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
- labība Kultūraugi, ko audzē graudu ieguvei.
- dārza neļķes kultūraugs, ko audzē griezto ziedu ieguvei – 50–60 cm augstas neļķes ar krāšņiem ziediem dažādās krāsās.
- graudaugi Kultūraugu grupa, ko audzē graudu ieguvei.
- augseka Kultūraugu izvietojuma maiņa noteiktā secībā.
- augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
- seka Kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- izkunkstēt Kunkstot izteikt.
- izkurēties Kurēties un pabeigt kurēties.
- dūmgāzes Kurināmā sadegšanas gāzveida produktu un lidojošu pelnu maisījums, kas satur indīgas vielas.
- fosilais kurināmais kurināmais, kas veidojies no agrāko ģeoloģisko periodu organismiem.
- nokurināt Kurinot izlietot (visu kurināmo vai noteiktu tā daudzumu).
- uzkūsāt Kūsājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par šķidrumu; būt tādam, kur kas kūsājot uzvirzās augšā – par trauku.
- rotēt Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
- staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus.
- aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
- gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
- turpgaita Kustība, plūsma uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas kustības, plūsmas sākuma vietas, punkta).
- lineārais ātrums kustības ātrums, ko nosaka pēc noteiktā laika vienībā noietā ceļa garuma.
- atskaite Kustības, stāvokļa, laika noteikšana (salīdzinot ar ko).
- plastika Kustību lokanums, vijīgums, arī harmoniskums; arī kustību izveides paņēmienu kopums.
- brīvās kustības kustību savienojumi (vingrošanā), kurus izpilda noteiktā ritmā un kompozīcijā.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas iekaisuma gadījumā satver un iznīcina mikrobus.
- virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
- tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
- žiperis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
- apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
- atkust Kūstot mazināties, izbeigties sasaluma stāvoklim.
- matiņš Kutikulas vai īpašas epidermas šūnas matveida izaugums (posmkājiem).
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- kasete Kvadrātveida vai četrstūrains padziļinājums.
- kvadrātveidīgs Kvadrātveida.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- kvadratūra Kvadrātvienībās izteikts (kā) laukums.
- pārkvalificēt Kvalificēt (ko) vēlreiz, no jauna; kvalificējot iedalīt citā grupā, kategorijā.
- operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
- kondīcija Kvalitāte, kādai pēc līguma noteikumiem vai normatīviem dokumentiem (piem., standarta) jāatbilst produkcijai, precei.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana; tilpumanalīze.
- halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
- holocēns Kvartāra perioda visjaunākais laika posms (no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām).
- izkvēlot Kvēlot un izbeigt kvēlot.
- boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
- ķeizariene Ķeizara sieva.
- ķeizars Ķeizargrieziens.
- stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- silfīda Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā – gaisa gars jaunas, skaistas spārnotas sievietes veidolā.
- noķemmēt Ķemmējot saglaust, sakārtot noteiktā veidā (matus).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
- pārķemmēt Ķemmēt vēlreiz, no jauna.
- uzķepuroties Ķepurojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ķepurojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- noķērkt Ķērcošā balsī noteikt, pateikt (ko).
- noķērkties Ķērcošā balsī noteikt, pateikt.
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā apveids, siluets.
- figūra Ķermenis, augums; ķermeņa forma, apveids.
- cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
- plecs Ķermeņa daļa (cilvēkam), ko veido rokas savienojums ar ķermeņa augšdaļu; šīs ķermeņa daļas augšējā virsma.
- sāns Ķermeņa daļa labajā un kreisajā pusē no pleca līdz gurnam.
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; ķermenis.
- inerce Ķermeņa īpašība saglabāt miera vai vienmērīgas taisnvirziena kustības stāvokli, ja uz šo ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
- rotācija Ķermeņa kustības veids – griešanās ap kādu punktu vai asi.
- līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piem., hipnotizētiem cilvēkiem).
- noķiķināt Ķiķinot noteikt, pateikt (ko).
- alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
- fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- bors Ķīmiskais elements – pelēki brūns nemetāls, kuru lieto atomreaktoros un tīrā veidā kā pusvadītāju [B].
- bismuts Ķīmiskais elements – sudrabains metāls ar sārtu spīdumu, ko izmanto sakausējumos, farmaceitiskā un stikla rūpniecībā [Bi].
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
- esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
- tīrradnis Ķīmiski inertu metālu veidojums, kas ir smagāks par vienu gramu un pēc izmēriem krasi atšķiras no to ietverošās masas.
- kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
- cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
- sārmu metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas I grupas elementi (piem., litijs, nātrijs, kālijs, cēzijs), kuri ir ļoti aktīvi un kuru hidroksīdi viegli šķīst ūdenī, veidojot sārmus.
- sārmzemju metāli ķīmisko elementu periodiskās tabulas II grupas elementi (piem., berilijs, magnijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
- stikla šķiedra ķīmisks neorganisks veidojums, ko iegūst no izkausēta stikla.
- sāls Ķīmisks savienojums – kristāliska viela, kas rodas skābju un bāzu neitralizēšanā.
- provitamīns Ķīmisks savienojums, no kā organismā var veidoties vitamīns.
- kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
- ciguns Ķīnas tradicionālais vingrošanas veids.
- mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
- ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
- lāzerķirurģija Ķirurģisku operāciju veikšana, izmantojot lāzeru.
- hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
- sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
- flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
- sānis Labajā vai kreisajā (kā) pusē, arī malā.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- saradoties Labi iepazīt (ko), izveidot ciešu saikni (ar ko).
- glīts rokraksts labi izveidots, skaidri salasāms rokraksts.
- skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
- tvirts Labi veidots, ar spēcīgiem, vingriem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām), stingrs (par muskuļiem).
- tritikāle Labības augs – kviešu un rudzu hibrīds, ko audzē galvenokārt graudu un zaļmasas ieguvei.
- appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
- lāga Labs, atbilstošs normālam stāvoklim, normālai norisei.
- lāga Labs, atbilstošs noteiktām prasībām, derīgs izmantošanai.
- kaifs Labsajūta, eiforija; liela bauda, patika, tīksme.
- palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
- koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
- kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
- rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
- iziet Laika gaitā attīstoties, sasniegt (noteiktu pakāpi, stadiju, stāvokli u. tml.).
- sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
- laiks Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
- pulksteņa laiks laika moments, laika sprīdis, kas ir noteikts pēc pulksteņa rādījuma.
- brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
- pēcleduslaikmets Laika periods no ledus laikmeta beigām līdz mūsu dienām; holocēns.
- gads Laika posms (parasti 12 kalendāra mēneši), kurā noris noteikts (saimnieciskās vai sabiedriskās dzīves) cikls.
- ilgums Laika posms no (kā) sākuma līdz beigām.
- gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
- sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
- konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
- ģeoloģiskais vecums laikposma ilgums, kas pagājis kopš attiecīgās ģeoloģiskās struktūras veidošanās sākuma.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
- sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kas ir izdevīgs (kā) norisei, kam raksturīgas kopīgas īpatnības, norises.
- vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
- ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
- mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
- maiņa Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piem., darbā, mācību iestādē).
- pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
- kontrollaiks Laikposms, kurā jāveic noteikts uzdevums (piem., sporta sacensībās).
- vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- nedēļas laikraksts laikraksts, kas iznāk reizi nedēļā.
- sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
- termiņš Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
- nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
- trešie gaiļi laiks, kad gailis (agrā rītā) mēdz dziedāt trešo reizi.
- gājiens Laiks, kas nepieciešams, lai aizietu (līdz kādai vietai), lai ejot veiktu šo attālumu.
- papildlaiks Laiks, ko sporta spēlēs piešķir uzvarētāja noskaidrošanai, ja pēc spēles pamatlaika beigšanās rezultāts ir neizšķirts.
- astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
- tagadne Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad.
- fortūna Laimīgs gadījums, veiksme; laimīgs liktenis.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
- atlaipot Laipojot atnākt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- laiviņa Laiviņveida cepure.
- salaisties Laižoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- uzlaisties Laižoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); laižoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzlakot Lakot un pabeigt lakot; nolakot.
- pārlakot Lakot vēlreiz, no jauna.
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- petūnija Lakstaugs ar zarotu stublāju un dažādu krāsu (piem., baltiem, rozā, violetiem) piltuvveida ziediem.
- blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
- veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
- šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
- pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
- salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
- šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
- pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
- ielasīt Lasīt grāmatu un veikt šī lasījuma ierakstu (piem., studijā).
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
- izlasīt Lasīt un pabeigt lasīt.
- kuprlasis Lašu dzimtas zivs, kam (tēviņiem) nārsta laikā izveidojas kupris [Oncorhynchus gorbuscha].
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- fraktūra Latīņu burtu paveids – gotiskie burti.
- gotiskie burti latīņu burtu paveids – smaili burti ar stūrainu, lauztu formu.
- nolatot Latot un pabeigt latot.
- jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
- ačkups Latviešu tautas deja divdaļīgā taktsmērā ar noteiktu (parasti četru) pāru skaitu.
- plaukstiņpolka Latviešu tautas deja, kuru izpilda polkas solī, veidojot saskarsmi ar dejas partnera pirkstiem, auguma daļām un viegli sasitot plaukstas.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments – uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
- LOK Latvijas Olimpiskā komiteja (izveidota 1922. gadā un atjaunota 1991. gadā).
- skansts Lauka nocietinājums, ko veido zemes uzbērumi un grāvji slēgtā četrstūrī.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- vadības lauks lauks datu ierakstā, ko izmanto ierakstu identifikācijai, kā arī lai norādītu ar datiem veicamās operācijas.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
- govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- vagotājs Lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- linkopība Lauksaimniecības nozare – linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
- lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- kvadrātvienība Laukuma mērvienība, kuras pamatā ir kvadrāts ar noteikta garuma malu.
- rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
- izlauzt Laužot izveidot (ko).
- atlavīties Lavoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzlavīties Lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizlēkt Lecot sasniegt noteiktu attālumu.
- salēkt Lecot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem.
- uzlēkt Lecot, ar lēcienu uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lecot, ar lēcienu uzvirzīties uz kādas vietas.
- kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
- oss Ledāja kušanas ūdeņu sanests garš, šaurs vaļņveida paugurs vai pauguru virkne.
- uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
- asins vēzis leikēmija.
- limfocīti Leikocīti, kas zīdītāju asins šūnās veic aizsargfunkciju (piem., piedalās imunitātes radīšanā).
- baltie asinsķermenīši leikocīti.
- izliet Lejot (piem., metālu, javu) izveidot.
- saliet Lejot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzliet Lejot ūdeni sasalšanai kur virsū, izveidot.
- uzliet Lejot, klājot (celtniecībā lietojamu masu) virsū (uz kā, kam), izveidot (tās) kārtu; šādi izveidot segumu.
- nolēkāt Lēkājot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
- krampji Lēkmjveidīga muskuļu savilkšanās, saraušanās, ko izraisa, piem., nervu sistēmas bojājumi, tās darbības traucējumi, arī pārpūle.
- ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
- pārlemt Lemt vēlreiz, no jauna; izlemt citādi.
- ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
- izkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā iziet, iznākt.
- pārkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
- kūņoties Lēnā, neveiklā gaitā virzīties.
- lēnā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
- mierīgā garā lēnām, bez steigas un uztraukuma.
- novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
- nočāpot Lēnām, nesteidzīgi noiet (lejā, garām u. tml.).
- piečāpot Lēnām, nesteidzīgi pievirzīties.
- aizvelties Lēnām, viļņveida kustībā aizvirzīties (par lielu kā kopumu).
- uzrāpties Lēni uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
- atvilkties Lēni, ar grūtībām atkļūt, atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
- uzlīst Lēni, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par parādībām dabā.
- čāpot Lēni, nesteidzīgi iet.
- iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
- atčāpot Lēni, neveikliem soļiem atnākt (kur, līdz kurienei u. tml.).
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- smagnējs Lēns, neveikls.
- rāms Lēns, vienmērīgs, nesteidzīgs (par kustību, norisi, darbību); mierīgs (2).
- trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
- kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
- apsējs Lentveida saite (parasti ievainojuma pārsiešanai); pārsējums (kas izveidots ar šādu saiti).
- lentenis Lentveidīgs tārps, kas parazitē dzīvnieka, arī cilvēku zarnās.
- linu jumis lentveidīgs, plakans lina stiebrs.
- azimuts Leņķis starp kādu noteiktu virzienu un ziemeļu virzienu.
- vokpanna Lēzena konusveida panna, ko lieto ķīniešu virtuvē, gatavojot ēdienu strauji lielā karstumā.
- atols Lēzena, zema gredzenveida koraļļu sala (rifs), parasti ar lagūnu.
- kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
- fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
- pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
- uzlidināt Lidinot, arī metot izvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinot, arī metot uzvirzīt uz kādas vietas.
- uzlidināties Lidinoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); lidinoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- uzņemt augstumu lidojot pacelties noteiktā augstumā.
- palidot Lidojot pavirzīties (kur, kādā virzienā); lidot neilgu laiku, nelielā attālumā.
- salidot Lidojot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – parasti par putniem, kukaiņiem.
- pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piem., par putniem; lidojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolidot Lidojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- riņķot Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
- nolidot Lidojot virzīties un pabeigt virzīties (kur).
- atlidot Lidojot, lidinoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izlūklidojums Lidojums, kurā veic izlūkošanu, izpētīšanu no gaisa.
- šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
- pusvārds Līdz galam nepateikta vai neskaidri izteikta doma.
- aka Līdz gruntsūdenim izrakta šahta ūdens ieguvei.
- līdz šim līdz pašreizējam laika posmam.
- šobaltdien Līdz pašreizējam laikposmam; arī joprojām.
- līdz pēdējam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- līdz beidzamajam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- noslīpēt Līdz pilnībai izveidot, izkopt.
- puspilns Līdz pusei pilns.
- rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
- kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
- pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
- palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
- drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
- forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
- zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
- dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
- izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
- kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- kompozicionālā anafora līdzīgu motīvu atkārtojums noteiktu daiļdarba posmu sākumā.
- lūpenis Līdzskanis, kuru izrunājot lūpas veido slēgumu vai spraugu.
- saliekt Liecot (kādu materiālu), izveidot (ko no tā), parasti riņķveida.
- saliekt Liecot izveidot (ko) noteiktā formā.
- izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
- noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
- uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
- kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
- pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
- locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
- vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
- salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
- izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
- klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
- kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
- uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
- klanīties Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
- veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
- raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
- armāda Liela (kara tehnikas, kuģu u. tml.) vienība kopējas darbības veikšanai.
- nojoņot Lielā ātrumā veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- kā vēja plēsts lielā ātrumā, steigā.
- lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
- gorilla Liela auguma, spēcīgas miesas būves cilvēkveidīgs pērtiķis, kas dzīvo Āfrikas tropiskajos mežos [Gorilla gorilla].
- datu banka liela automatizēta (datorizēta) datu krātuve par noteiktu tēmu.
- muti atplētis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- muti iepletis lielā izbrīnā, pārsteigumā, ziņkārībā.
- saida Liela mencveidīgo kārtas zivs, kas izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu rajonos [Pollachius virens].
- strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
- (ar) atplestu muti lielā pārsteigumā, izbrīnā.
- masīvs Liela platība ar raksturīgu vienveidīgu teritoriālu pazīmi.
- klupdams krizdams lielā steigā (doties, virzīties).
- pa galvu, pa kaklu lielā steigā, juceklīgi.
- ātrums Lielā steigā, uztraukumā.
- sevrjuga Liela storveidīgo kārtas caurceļotāja zivs ar ļoti garu zobenveida purnu [Acipenser stellatus].
- žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
- ezers Liela, dabiska ūdenstilpe, kas izveidojusies sauszemes iedobumā, padziļinājumā.
- māksla Liela, meistarīga prasme, māka.
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- haizivs Liela, plēsīga jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
- tuncis Liela, saimnieciski nozīmīga zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru, kas dzīvo vairāku okeānu tropiskajos un subtropiskajos ūdeņos.
- kesons Liela, ūdeni necaurlaidīga kamera vai konstrukcija (zemūdens darbu veikšanai).
- Āzija Lielākā pasaules daļa, kas kopā ar Eiropu veido Eirāzijas kontinentu.
- klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
- klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
- ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
- birums Lielāks (kā) daudzums (parasti neilgā laikā).
- smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko cep (parasti) veidnē no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām un pasniedzot sadala gabalos.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
- makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
- liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- čabatas Lieli, neizskatīgi apavi, čības.
- lielkņaze Lielkņaza meita, kas nav precējusies; arī lielkņaziene.
- nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
- sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
- dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
- masīvs Liels (kā, parasti vienveidīgu elementu) daudzums.
- vērpete Liels (kā, piemēram, parādību, norišu) daudzums bez noteiktas kārtības, secības.
- okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
- buls Liels karstums, tveice.
- slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- lielveikals Liels pašapkalpošanās veikals.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
- lielforma Liels reljefa veidojums, kas nosaka kādas teritorijas virsas pamatiezīmes (piem., zemiene, augstiene).
- kubls Liels trauks, tvertne (kā) rūpnieciskai pārstrādei.
- valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
- lamzīgs Liels un neveikls, lempīgs.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
- sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
- masīvs Liels vienveidīgu objektu kopums.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- ellīgs Liels, briesmīgs, neizturams; arī grūts.
- ala Liels, dabiski izveidojies dobums vai eja zemes garozas iežos.
- monolīts Liels, masīvs, veidots no viena gabala.
- masīvs Liels, nenoteiktas formas reljefa pacēlums.
- cukurgalva Liels, sapresēts cukura gabals (šādā veidā agrāk pārdeva cukuru).
- arfa Liels, trīsstūrveida stīgu instruments.
- lamzacīgs Liels; neveikls.
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- apmērs Lielums naudas izteiksmē.
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- invariants Lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
- gaistamība Lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- kalibrs Lielums, veids.
- atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
- salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
- uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
- nolīst Lienot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, aizvirzīties; šādā veidā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
- priekšmets Lieta, ko izmanto noteiktai vajadzībai (piem., sadzīvē, saimniecībā); lieta, kurai ir noteikta vērtība, funkcija.
- pārstrādāt Lietderīgi pārveidot (ko reiz jau izmantotu, vairs nederīgu).
- prakticisms Lietišķa pieeja, spriedumu un rīcības konkrētība; prasme veiksmīgi risināt sadzīves jautājumus.
- rotdaris Lietišķās mākslas meistars, kas darina rotas lietas.
- reāls Lietišķs, praktisks; tāds, kas izriet no īstenības pareizas novērtēšanas.
- tikt Lieto ciešamās kārtas formu veidošanā.
- gan Lieto izteikuma sākumā, lai piešķirtu lielāku pārliecības nokrāsu.
- vai Lieto jautājot, ievadot jautājuma teikumu.
- gan Lieto jautājuma teikumos, lai piešķirtu šaubu, nenoteiktības, arī minējuma nokrāsu.
- ak Lieto kā pastiprinājumu izsaukuma teikumos.
- pļurkt Lieto neizdošanās gadījumā, raksturojot ko neveiksmīgu u. tml.
- ir Lieto pastiprinājuma izteikšanai; pat.
- ir Lieto pievienojuma un pastiprinājuma izteikšanai; arī.
- labs Lieto pozitīva vēlējuma izteikšanai.
- būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
- būt Lieto salikta laika formu veidošanā.
- tikt Lieto salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; būt (7).
- vai Lieto teikuma vai teikuma daļas beigās, piešķirot vārdam, izteikumam nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
- kā Lieto, ievadot izsaukuma teikumu (piem., norādot uz darbības lielu intensitāti).
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vai Lieto, īpaši uzsverot jautājumu un teikuma beigās atkārtojot vēlreiz.
- kā Lieto, izsakot pieļāvumu (piem., par darbības veikšanas veidu).
- vai ne lieto, ja vēlas pārliecināties par savu domu pareizumu.
- kālab Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu; kādēļ.
- kādēļ Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kāpēc Lieto, jautājot par darbības veikšanas nolūku, cēloni, iemeslu.
- kā Lieto, jautājot par darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi, kvalitāti.
- kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kāds Lieto, jautājot par vienu no tiem, kas ir noteiktā secībā; kurš.
- jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
- protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
- kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
- jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
- kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- tik Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (1).
- vien Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai, vienīgi.
- tikai Lieto, lai ierobežotu vārda vai izteikuma nozīmi.
- ups Lieto, lai izteiktu (parasti nepatīkamu) pārsteigumu.
- pagaidīt Lieto, lai izteiktu aicinājumu nesteigties; lieto, lai izteiktu brīdinājumu vai draudus.
- pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
- kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
- ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
- nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
- pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
- tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- fū Lieto, lai izteiktu atvieglojumu, arī nogurumu.
- nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
- johaidī Lieto, lai izteiktu dažādas emocijas piem., izbrīnu, pārsteigumu, nepatiku.
- vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
- ek Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (nepatiku, sarūgtinājumu, dusmas, nevērību u. tml.).
- eh Lieto, lai izteiktu dažādas jūtas (piem., nevērību, nopēlumu).
- vienkārši Lieto, lai izteiktu domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu.
- ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
- vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
- kā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa kāda situācija, kāds fakts.
- nekā Lieto, lai izteiktu emocionālu stāvokli, ko izraisa vilšanās, (kā) neesamība, neiespējamība.
- ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
- (nu) un tad? lieto, lai izteiktu izbrīnu, arī neizpratni par kāda teikto.
- Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
- Mīļā debestiņ! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- Mīļā stundiņ! Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- nū Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- skat Lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu.
- apžēliņ Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- apžēloties Lieto, lai izteiktu izbrīnu, sašutumu.
- ehē Lieto, lai izteiktu izbrīnu.
- phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
- tieši Lieto, lai izteiktu kādas domas, nojēguma u. tml. pastiprinājumu, nepieļaujot citu domu, nojēgumu u. tml.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli, arī vēlēšanos ko novērst, izbeigt.
- stāt Lieto, lai izteiktu komandu, pavēli pārtraukt kustību, pārvietošanos.
- lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
- ni un ni lieto, lai izteiktu ļoti kategorisku noliegumu.
- nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
- mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
- pfu Lieto, lai izteiktu negatīvas, nepatīkamas izjūtas, arī izbīli, pārsteigumu.
- kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
- Kur nu! lieto, lai izteiktu neiespējamību, noliegumu.
- fu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī izbailes.
- tfu Lieto, lai izteiktu nepatiku, arī nicinājumu.
- fui Lieto, lai izteiktu nepatiku, riebumu.
- tpu Lieto, lai izteiktu nepatiku.
- diemžēl Lieto, lai izteiktu nožēlu.
- e Lieto, lai izteiktu pamudinājumu (kādam ko teikt, pievērst kam uzmanību u. tml.).
- palūk Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pievērst uzmanību kam redzamam; lūk.
- kur Lieto, lai izteiktu parādības emocionālu vērtējumu, piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- kas nav, tas nav lieto, lai izteiktu pārliecinošu noliegumu.
- Vai tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Ak tu debess! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētīt! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debesu tētiņ! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- tu re! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- Debess augstā! lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- mī Lieto, lai izteiktu pārsteigumu, izbrīnu.
- bāc Lieto, lai izteiktu pārsteigumu.
- arī Lieto, lai izteiktu pastiprinājumu.
- paldies Lieto, lai izteiktu pateicību.
- marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
- ka Lieto, lai izteiktu pieļāvumu, bažas par kā (parasti nevēlama) iespējamību.
- arī Lieto, lai izteiktu pievienojumu.
- jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā.
- ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
- urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
- urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- pag Lieto, lai izteiktu sarunbiedram aicinājumu pagaidīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- Ej nu ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej nu! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- Ej, ej! lieto, lai izteiktu šaubas vai izbrīnu par kāda teikto.
- būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
- nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt.
- ar Lieto, lai izteiktu vēlējumu (atvadu sveicienā).
- arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
- pats Lieto, lai izteiktu vispārākās pakāpes nozīmi.
- kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
- hm Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu, šaubas.
- ei Lieto, lai izteiktu, piem., izbrīnu.
- kur tad lieto, lai izteikumā pastiprinātu šaubu, neiespējamības nokrāsu.
- ak Lieto, lai izteikumam piešķirtu izsaukuma vai izbrīna nokrāsu.
- raug Lieto, lai mudinātu pievērst uzmanību (kam redzamam, teiktam, rakstītam); lūk.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- ne Lieto, lai noliegtu kādu vārdu teikumā.
- citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
- ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
- tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
- šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
- tikpat Lieto, lai norādītu uz ko tādu, kas noteikti ir, būs, notiks.
- tavs Lieto, lai norādītu uz pārsteigumu, izbrīnu, arī sašutumu.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
- vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
- laikam Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs; droši vien, iespējams; varbūt.
- varbūt Lieto, lai norādītu, ka izteikuma saturs nav drošs.
- vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
- un tā tālāk lieto, lai norādītu, ka uzskaitījums ir pārtraukts, nav pabeigts.
- o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
- gatavs Lieto, lai pastiprinātu ar lietvārdu izteikto nojēgumu; īsts.
- gan Lieto, lai pastiprinātu atsevišķa vārda vai visa izteikuma nozīmi.
- jau Lieto, lai pastiprinātu izteikuma nozīmi.
- laikam Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu, mazinot šaubas.
- ārprāts Lieto, lai pastiprinātu izteikuma saturu.
- jel Lieto, lai pastiprinātu izteikuma vēlējuma nozīmi.
- nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
- tā Lieto, lai pastiprinātu vārda nozīmi, izteikuma domu, arī emocionālu stāvokli.
- ta Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteiksmes nozīmi, intensitātes pakāpi; tad [2].
- taču Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi, parasti, mazinot šaubas.
- vis Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; pat; lai [2] (3).
- tik Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi; tikai (2).
- nu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- pat Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- reiz Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- te Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tikai Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tomēr Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tu Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- tur Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vēl Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- vien Lieto, lai pastiprinātu vārda vai izteikuma nozīmi.
- kur nu (vēl) lieto, lai pastiprinātu, izceltu izteikuma saturu.
- ā Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., izbrīnu, pārsteigumu, sajūsmu).
- oi Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., pārsteigumu, izbailes, ciešanas).
- ū Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piemēram, pārsteigumu, sajūsmu, atzinību).
- ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
- oh Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- oho Lieto, lai paustu dažādas, galvenokārt pozitīvas, jūtas (piem., sajūsmu, pārsteigumu).
- o Lieto, lai paustu dažādas, parasti pozitīvas, jūtas (piem., pārsteigumu, sajūsmu).
- velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
- Va vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- Vo vellos! lieto, lai paustu pārsteigumu (bieži nepatīkamu).
- opā Lieto, lai paustu pārsteigumu.
- uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
- ui Lieto, lai paustu, piemēram, sāpes, pārsteigumu, nepatiku, ieinteresētību.
- diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
- maz Lieto, lai piešķirtu izteikumam jautājuma, šaubu nokrāsu.
- gan jau nu lieto, lai piešķirtu izteikumam mierinājuma nokrāsu.
- kazi Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam nenoteiktības, neziņas nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma nozīmi.
- nu Lieto, lai piešķirtu izteikumam pamudinājuma, rosinājuma nozīmi.
- diezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma nokrāsu.
- nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam pastiprinājuma, sevišķuma nokrāsu.
- vai nu lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, arī šaubu nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
- gan Lieto, lai piešķirtu izteikumam pretnostatījuma nokrāsu.
- šķist Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties.
- likties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu.
- lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi, arī lai pastiprinātu kādu emocionālā stāvokļa izpausmi.
- ka Lieto, lai piešķirtu izteikumam vēlējuma nozīmi; kaut.
- jau Lieto, lai piešķirtu izteikumam vispārinājuma nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vai pastiprinātu izteikumam vēlējuma nozīmi.
- it Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei īpašu uzsvērumu.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei pastiprinājuma, arī pievienojuma nokrāsu; arī.
- lai Lieto, lai piešķirtu vārda vai izteikuma nozīmei nenoteiktības, šaubu nokrāsu.
- sazin Lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības nokrāsu.
- kaut Lieto, lai piešķirtu vārdam vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
- eu Lieto, lai pievērstu uzmanību, ierosinātu kādu darbību, izteiktu pārsteigumu, izbrīnu, dusmas.
- jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
- sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
- jel Lieto, lai teikumā pastiprinātu vārda nozīmi.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- atklāti sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- lai Lieto, lai veidotu pavēles izteiksmes trešās personas formu.
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
- kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
- kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
- jaunākais Lieto, runājot par dēliem vai meitām, pretstatā vecākiem ar tādu pašu uzvārdu.
- vecākais Lieto, runājot par vecākiem atšķirībā no viņu dēliem vai meitām ar tādu pašu uzvārdu.
- svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- lietojamība Lietojuma iespējas, (kā) derīgums noteikta mērķa sasniegšanai.
- noma Lietošana uz laiku par noteiktu samaksu; īre.
- termiņlietošana Lietošana, kam ir noteikts termiņš; terminēta lietošana.
- sākt Lietot (kāda vesela, vēl neizmantota kopuma) pirmās sastāvdaļas.
- rīt narkotikas lietot narkotikas tablešu vai pulveru veidā.
- nomāt Lietot uz laiku par noteiktu maksu (parasti ko tādu, kas var nest peļņu); īrēt.
- makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
- antikvariāts Lietotu grāmatu un periodisku izdevumu veikals.
- ekspertīze Lietpratēja, speciālista veikta izpēte, pārbaude (kādā konkrētā jautājumā), lai dotu motivētu atzinumu, secinājumu.
- īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
- sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
- sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
- darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darbības veicēju.
- iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- atlīgot Līgojoties atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- uzlīgot Līgojoties uzvirzīties augšā kur, līdz kurienei u. tml.; līgojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- pielīgt Līgstot vai slēdzot līgumu, noteikt (ko), vienoties (par ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- nolīgt Līgt (ko) kādu darbu izpildei.
- derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
- līgumsods Līgumā noteikts sods par līgumsaistību neizpildi.
- angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
- čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
- cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
- kleins Līks, nepareizi veidots (parasti par kājām).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai) pārtraukt veikt pienākumus, atgriezties (no kurienes).
- nolikt Likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai).
- guldināt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
- guldīt Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
- noturēt Likt (kam) atrasties (kādā vietā noteiktu laiku).
- uzdot Likt (ko veikt, apgūt u. tml.) saistībā ar mācību procesu.
- izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanas palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
- nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā.
- iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
- izkārtot Likt izvietoties, novietot (ko) noteiktā kārtībā, veidā.
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
- pielikt Likt klāt (piem., maksājumam noteiktu naudas summu); šādā veidā palielināt (piem., algu).
- disciplinēt Likt pakļauties disciplīnai [2]; pieradināt pie noteiktas kārtības.
- apturēt Likt pārtraukt; neļaut veikt, turpināt (darbību, procesu).
- iekasēt Likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās).
- stādīt Likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā).
- likt darbā Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
- pārbaudīt Likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu.
- uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
- aizsūtīt Likt vai lūgt nodot (mutvārdu sveicienu, ziņu).
- attriekt Likt, lai (cilvēks) steidzīgi ierodas (kur, pie kā u. tml.).
- klāt Likt, novietot (ko), veidojot slāni, kārtu.
- ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- nostādīt Likt, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā); likt stāvēt, atrasties (kur noteiktā uzdevumā).
- aiztriekt Likt, pavēlēt doties (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā); aizsūtīt (pēc kā).
- saukt pie kārtības likt, piespiest (kādam) izbeigt, pārtraukt nepareizu, nelikumīgu darbību, rīcību.
- diktēt Likt, prasīt, lai dara (ko) bez ierunām; uzspiest (savu gribu); noteikt (ko).
- pārlikt Likt, veidot (ko) vēlreiz, no jauna.
- norma Likumā formulēts, arī tradicionāli izveidojies noteikums, kas regulē un nosaka savstarpējās attiecības, darbības principus, standartus u. tml.
- tiesvedība Likumā noteikta civillietu un krimināllietu izskatīšanas kārtība.
- sūdzēt Likumā noteiktā kārtībā vērsties (tiesā) ar prasību civillietā vai sūdzību krimināllietā (pret kādu).
- dzēst sodāmību likumā noteiktajā kārtībā atzīt sodāmību par spēkā neesošu.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, kādā persona iegūst pilnas juridiskas un politiskas tiesības.
- garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
- likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- uzlīkumot Līkumojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); līkumojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- krimināllikums Likums, kas nosaka kriminālatbildības robežas, kā arī darbības, kas kvalificējamas par noziegumiem, un attiecīgo sodu veidus.
- distributīvais likums likums, kas nosaka, ka algebriskās summas reizinājums ar kādu skaitli ir vienāds ar summu, ko veido atsevišķu saskaitāmo reizinājumi ar šo skaitli.
- sausais likums likums, kura mērķis ir samazināt alkohola patēriņu, ierobežojot ražošanu, tirdzniecību (piem., ASV 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā).
- ekshumācija Līķa izrakšana (piem., ekspertīzes veikšanai).
- ķeizarkronis Liliju dzimtas sīpolaugs ar stāvu stublāju un lieliem zvanveida oranži sarkaniem ziediem [Fritillaria imperialis].
- sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
- salīmēt Līmējot aizklāt (ko); līmējot salabot, līmējot izveidot.
- pārlīmēt Līmēt vēlreiz, no jauna.
- krušons Limonādes paveids; dzirkstošs dzēriens ar augļu gabaliņiem.
- svītrlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām; arī pārtraukta līnija.
- punktlīnija Līnija (piem., rasējumā), kas veidota no atsevišķiem tuvu stāvošiem punktiem; punktēta līnija.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) apveidu, kontūras.
- šķērslīnija Līnija, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- izoterma Līnija, kas kartē savieno punktus ar vienādu temperatūru noteiktā laika momentā vai laika posmā.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- virtene Līnijā, virknē novietots (piem., vienveidīgu veidojumu, augu) kopums.
- diagonāle Līnija, virziens šķērsām vai slīpi pāri (četrstūrveida laukumam).
- salipināt Lipinot salabot; lipinot izveidot.
- tercīna Lirisks dzejolis, kas sastāv no trīsrindēm ar noteiktā veidā kārtotām atskaņām.
- eposs Liroepikas paveids – varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šā liroepikas paveida daiļdarbs.
- pielīt Līstot (lietum), izveidoties, piepildīties ar šķidrumu.
- epilogs Literāra darba nobeigums, kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
- ekranizācija Literāra vai mākslas darba pārveidošana, piemērojot (to) uzņemšanai kinofilmā; šādi pārveidota darba uzņemšana kinofilmā.
- fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
- romantisms Literatūras un mākslas virziens (radies 18. gs. beigās, 19. gs. sākumā kā pretstats klasicismam un racionālismam), kas pievēršas galvenokārt cilvēka jūtu un individuālo pārdzīvojumu attēlojumam.
- dekadentisms Literatūras un mākslas virziens Eiropā (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kam raksturīgs simbolisms, pievēršanās mistiskajam.
- literatūrteorija Literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūras teorija.
- literatūras teorija literatūrzinātnes nozare, kas pēta daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- nolīst Līžot (mežu) izveidot (izcirtumu).
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem); pēc noteiktām locīšanas pazīmēm izdalītā (nomenu) grupa.
- osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
- uzlodēt Lodējot izgatavot, izveidot.
- sfēra Lodes virsma, t. i., visu to telpas punktu kopa, kuru attālumi līdz kādam fiksētam punktam (centram) ir vienādi ar noteiktu skaitli (rādiusu).
- pārlodēt Lodēt vēlreiz, no jauna.
- batisfēra Lodveida kamera zemūdens pētījumiem, ko iegremdē no kuģa ar garas troses palīdzību.
- acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- streptokoki Lodveidīgas baktērijas, kas daloties veido raksturīgus grupējumus – ķēdītes.
- kamols Lodveidīgi satīta dzija, aukla u. tml.
- jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
- aktīvais logs logs, ar kuru pašreiz strādā.
- pretrunas likums loģikas likums, saskaņā ar kuru divi pretēji vai pretrunīgi spriedumi nevar būt reizē patiesi.
- implikācija Loģisks slēdziens, kas izriet no tā, kas nav skaidri, nepārprotami izteikts.
- šļūtene Lokana elastīga materiāla caurule šķidruma, gāzu pārvadei.
- salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
- salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
- izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
- izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
- siet Lokot, krustojot, verot cauri (kā) galus, veidot saistījumu; šādā veidā veidot mezglus, cilpas u. tml.
- apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut.
- arka Lokveida būvkonstrukcija.
- līkums Lokveida formā.
- līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstu, sienas; arī velve.
- apkārt Lokveidā, no visām pusēm (atrasties, ietvert, virzīties u. tml.).
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- gaļas lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir gaļa.
- piena lopkopība lopkopība, kuras galvenais produkcijas veids ir piens.
- govkopība Lopkopības nozare – govju audzēšana piena, gaļas u. tml. ieguvei.
- kazkopība Lopkopības nozare – kazu audzēšana piena, gaļas, vilnas ieguvei.
- truškopība Lopkopības nozare – trušu audzēšana gaļas, ādu, vilnas ieguvei.
- momentloterija Loterija, kuras rezultāts zināms uzreiz.
- tirāža Loterijas laimestu noteikšana izlozē.
- bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
- izlozēt Lozējot noteikt (loterijas laimestu sadali); lozējot sadalīt, piešķirt.
- izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
- izloze Lozējot veikta (loterijas laimestu) sadale.
- atprasīties Lūdzot, prasot panākt, ka var aiziet (no kā), neierasties (kur), doties (uz kurieni).
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- dramatizējums Luga, kas izveidota (parasti) no epikas daiļdarba; paveikta darbība --> dramatizēt.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa; skatuves mākslas veids, kurā izmanto šāda veida darbus.
- repertuārs Lugas, koncerti, kinofilmas u. tml., ko kādā noteiktā laika posmā izrāda (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī).
- Svētā lūgšana lūgšana "Mūsu Tēvs debesīs" vai "Tēvs mūsu"; tēvreize.
- rožukronis Lūgšanu krelles (parasti katoļiem) ar noteiktu zīļu skaitu, kas palīdz kontrolēt lūgšanu secību un skaitu.
- lūgt roku lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt.
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- skatlūka Lūka (kā) vizuālai kontrolei.
- smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
- izlūzt Lūstot rasties, izveidoties.
- pūdēt Ļaujot nedaudz pūt, pārveidot struktūras, garšas un smaržas ziņā.
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
- nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
- leikoze Ļaundabīga asins slimība, kam raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikēmija.
- leikēmija Ļaundabīga asins slimība, kurai raksturīga nenobriedušu un funkcionāli nepilnvērtīgu asins šūnu savairošanās; leikoze.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- ņirgas Ļauni izsmejoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
- kodiens Ļauni vārdi, dzēlīgs izteikums (parasti, lai kādu sāpinātu, aizvainotu).
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
- laist Ļaut (kādam) doties, arī virzīties (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Ļaut (kam) nonākt nevēlamā stāvoklī, neizmantot (ko).
- izlaist Ļaut (parasti lutinot, nepareizi audzinot), ka kļūst slinks, nepaklausīgs, nevīžīgs, arī bezkaunīgs.
- vilcināties Ļaut (piem., darbiem) ieilgt; paveikt (piem., darbus) vēlāk par paredzēto laiku.
- laist pie vārda ļaut runāt, izteikties.
- padoties Ļaut sevi pieveikt; pārstāt cīnīties, sacensties.
- noaudzēt Ļaut, lai (mati, bārda) izaug (kādā veidā).
- nodot asinis ļaut, lai noņem noteiktu daudzumu asiņu.
- nodot analīzes ļaut, lai noņem vai iesniegt bioloģisko materiālu analīžu veikšanai.
- palaist Ļaut, likt iet, virzīties (noteiktā veidā).
- degošs Ļoti aktuāls, steidzami kārtojams.
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- tā, ka nejūt zemi zem kājām ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt).
- kā (divi) deviņi ļoti ātri, lielā steigā.
- trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
- ka nemetas ļoti ātri, veikli, bez kavēkļiem.
- askētisms Ļoti atturīgs, vienkāršs dzīvesveids.
- slava Ļoti augsts sabiedrībā vai tās daļā izplatīts vērtējums, atzinība, popularitāte par (kāda cilvēka, cilvēku grupas u. tml.) nopelniem, veikumu.
- korunds Ļoti ciets minerāls, kura paveidi ir rubīns, safīrs, topāzs.
- līdz kaklam ļoti daudz, līdz pēdējai pakāpei.
- pārbagāts Ļoti daudzveidīgs (piem., pēc formas, niansēm).
- raibraibs Ļoti daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- velnābols Ļoti indīgs viengadīgs lakstaugs ar nepatīkamu smaku, kam ir lieli, balti piltuvveida ziedi ar muskusa smaržu un augļi – dzeloņainas olveida pogaļas [Datura stramonium].
- mini Ļoti īss (par svārkiem, kleitu u. tml.).
- noburkšķēt zem deguna ļoti klusu, neskaidri (ko) pateikt.
- zelta vārdi ļoti labs, pareizs izteikums, doma.
- laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
- milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
- kā uz ugunsgrēku ļoti lielā steigā.
- pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
- brīnums Ļoti liels pārsteigums.
- bezgalīgs Ļoti liels; milzīgs, nepārredzams, šķietami nebeidzams.
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- punduraugums Ļoti mazs (cilvēka) augums (pieaugušam vīrietim mazāks par 130 cm, sievietei – par 120 cm).
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- nožēlojams Ļoti mazs, neievērojams, niecīgs.
- ledusauksts Ļoti neiejūtīgs, ļoti neatsaucīgs, arī ļoti nelaipns; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- sīksīks Ļoti nenozīmīgs, neievērojams.
- šķībi (un) greizi ļoti nepareizi.
- spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, steidzams.
- melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
- piebeigt Ļoti nomocīt, novest līdz nāvei.
- galēt Ļoti nomocīt; nobeigt.
- nokauties Ļoti nopūlēties, nomocīties, cenšoties paveikt (ko), pārvarēt, tikt galā (ar ko).
- kategorisks Ļoti noteikts, stingrs, nelokāms (savās prasībās, uzskatos) – par cilvēku.
- kost mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- sirdsdarbs Ļoti patīkams, iemīļots darbs, darbība, ko parasti veic brīvajā laikā.
- vizuļzelts Ļoti plānas plāksnes veida zelts.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
- hipermārkets Ļoti plašs lielveikals, kurā ietilpst vairāki atsevišķi veikali, kafejnīcas, sadzīves pakalpojumu punkti u. tml.
- nenopriecāties Ļoti priecāties, nevarēt beigt priecāties.
- pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
- neķītrība Ļoti rupjš, piedauzīgs izteikums.
- nokaitēt Ļoti sakarsēt (parasti līdz kvēlei).
- miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- krass Ļoti skaidri uztverams, ļoti izteikts.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- kliegt Ļoti skaļi runāt, teikt.
- brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
- verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
- zirdzisks Ļoti smieklīgs; izteikti komisks.
- neremdināms Ļoti spēcīgs, ko grūti vai pat neiespējami pārvarēt (par psihisku stāvokli).
- traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- raut darbu no rokām ārā Ļoti steidzināt (kādu) ātrāk pabeigt darbu.
- aizskriet Ļoti straujā gaitā, steidzīgi aiziet.
- vraks Ļoti vārgs, pilnvērtīgai dzīvei nederīgs cilvēks.
- šķilt valodu ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politiskais darbinieks.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss.
- līdz nāvei ļoti, līdz pēdējai pakāpei (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
- līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
- optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
- versifikācija Mācība par dzejas valodas ritma veidiem un valodas ritmisko uzbūvi.
- melodika Mācība par melodijas veidošanu.
- uzturmācība Mācība par pareizu cilvēka uzturu; uzturzinātne.
- kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
- teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
- sagatavotība Mācībās, vingrinājumos u. tml. iegūta piemērotība, atbilsme kādu darbību veikšanai.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
- arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
- diplomands Mācību iestādes (parasti augstskolas) beidzējs, kas gatavojas saņemt vai tikko ir saņēmis šīs mācību iestādes beigšanas diplomu.
- teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
- izlaidums Mācību iestādes beidzēju grupa; viena gada absolventi.
- izlaidums Mācību iestādes nobeigums; šādam nobeigumam veltīts sarīkojums.
- seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
- lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
- Eiropas Valodu portfelis mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
- klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
- dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
- mājas uzdevums mācību uzdevums, kas veicams ārpus mācību nodarbībām.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
- gatavot Mācīt (kādu), piem., profesijas iegūšanai; mācīt, trenēt (kādu) noteikta uzdevuma veikšanai.
- pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
- nomācīties Mācīties (kādu laikposmu) un beigt mācīties.
- pārmācīties Mācīties (ko) vēlreiz; mācoties iegūt citu arodu, specialitāti.
- zubrīt Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- zubrīties Mācīties, daudzreiz atkārtojot (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- apmācīt Mācot sagatavot (kādam uzdevumam, arodam, specialitātei).
- aizvadīt Mācot, audzinot sagatavot (līdz kādai pakāpei).
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- magmatisms Magmas kustība un magmatisko iežu veidošanās process.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- feromagnētisms Magnētisma veids, feromagnētiķiem raksturīgo magnētisko īpašību kopums.
- polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
- nolalināt Maigā, mīlīgā balsī pateikt (ko).
- iedūdot Maigi, mīlīgi pateikt (parasti ausī).
- nodūdot Maigi, mīlīgi pateikt.
- bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- svārstība Mainīgums, nepastāvība, nevienmērība, arī nenoteiktība (piem., parādībai, norisei, stāvoklim).
- variēt Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības; veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
- konvertēt Mainīt aizņēmuma noteikumus.
- grozīt Mainīt, pārveidot.
- vērst Mainīt, veidot citādu.
- evolucionēt Mainīties, attīstīties, pakāpeniski pārveidoties (parasti par dzīvo organismu sugām).
- vērsties Mainīties, veidoties, arī kļūt citādam.
- nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
- nomainīt Mainot iegūt ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- nomainīt Mainot ieviest, sākt lietot ko citu (tāda paša veida vai līdzīgu).
- iegriezties Mainot kustības virzienu, ieiet, iebraukt (kur).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka sejai, tās daļām, arī balsij rodas noteikta izteiksme.
- transformators Maiņstrāvas ierīce, ko izmanto sprieguma un strāvas pārveidošanai.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- pārmaisīt Maisīt (ko) visu, viscaur; maisīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam); mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- peldpūslis Maisveidīgs, ar gāzi pildīts orgāns (zivīm).
- maiznīca Maizes ceptuve; maizes ceptuve kopā ar veikalu; maizes veikals.
- vārtu rūme mājas pirmā stāva līmenī izveidota caurbraucama telpa (parasti aiz vārtiem); vārtrūme.
- zīme Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar žestu, mīmiku).
- produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- kannelloni Makaronu izstrādājums lielu caurulīšu veidā.
- nūdeles Makaronu paveids – parasti īsi vai gari lentveida makaroni, arī sīki, gareni makaroni.
- spalvmākoņi Mākoņi, kas sastāv no atsevišķiem plāniem spalvveida elementiem.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- vedmaksa Maksa par (kā) vešanu, transportēšanu pa ūdensceļu vai par kuģu nolīgšanu uz noteiktu laiku; frakts; pārvadājuma maksa.
- abonentmaksa Maksa par abonēšanu uz noteiktu termiņu; abonēšanas maksa.
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- termiņmaksājums Maksājums, kam ir noteikts termiņš; terminēts maksājums.
- līdzmaksājums Maksājums, ko (kāds vai kādi) veic kopā ar kādu.
- likt galdā maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- celt galdā Maksāt uzreiz (visu naudas summu).
- paputēt Maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ kļūt nevērtīgam, neizmantojamam, izbeigt pastāvēt.
- tolerance Maksimālā pieļaujamā novirze no noteiktajiem rādītājiem; pielaide.
- svērtspēja Maksimālais svars, ko spēj uzrādīt noteikti svari.
- lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
- raksturs Mākslā – personāžs, tēls ar spilgtām, izteiktām īpašībām, pazīmēm.
- improvizācija Mākslas darba (skaņdarba, izrādes tēla u. tml.) veidošana tā izpildīšanas laikā; ar šādu paņēmienu veidotais mākslas darbs.
- žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm.
- kopija Mākslas darba precīzs atveidojums.
- instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
- himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības beidzējs diploma iegūšanai.
- teātris Mākslas iestāde, uzņēmums, kas rīko izrādes šajā mākslas veidā.
- kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
- kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
- opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
- neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
- ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
- izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
- lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
- deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
- cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
- daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
- mūzika Mākslas veids, kurā mākslas darbus rada, savienojot un kombinējot dažādas vokālas un instrumentālas skaņas; šī mākslas veida darbu kopums.
- tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
- popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
- postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
- minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
- plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
- provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
- kanāls Mākslīga, upei līdzīga ūdenstece (piem., ūdens novadīšanai, pievadīšanai, transportam).
- ūdenskrātuve Mākslīgi (parasti ar aizsprostu) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe (piemēram, mazs dīķis).
- palmete Mākslīgi veidots plakans (piem., augļu koka) vainags.
- betons Mākslīgs būvmateriāls, kas izveidojas, sacietējot saistvielu (parasti cementa), ūdens un pildvielu (piem., grants, šķembu, izdedžu) maisījumam.
- stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
- šinjons Mākslīgs matu veidojums, ko iestiprina dabiskajos matos.
- parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
- datorgrafika Mākslinieciska attēla iegūšana ar datoru; šādā veidā radīts mākslas darbs.
- alegorija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – kādas parādības nosacīts attēlojums ar citu, līdzīgu parādību; ar šādu paņēmienu veidots (literatūras, mākslas) darbs.
- personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
- apraksts Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens (literārā darbā).
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts.
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
- stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
- valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
- simbols Māksliniecisks tēls, ar kuru izteikta kāda ideja.
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu veidošanu.
- ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
- animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
- dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus.
- kastings Makšķerēšanas sporta veids, kurā brīvā dabā vai telpās sacenšas spiningošanas un mušiņmakšķerēšanas tehnikā (tālmešanā, mērķī mešanā); sacensības šajā sporta veidā.
- tadžina Māla sautējamais trauks, kas sastāv no dziļa šķīvja un konusveida vāka.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
- apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
- dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
- atmaldīties Maldoties atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- izmalt Malt un pabeigt malt; samalt.
- pārmalt Malt vēlreiz, no jauna.
- azaids Maltīte, ēdienreize.
- izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
- sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
- piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
- pārmarķēt Marķēt vēlreiz, no jauna.
- marķīze Marķīza sieva vai meita.
- nomaršēt Maršējot veikt (kādu attālumu).
- māsasmeita Māsas meita.
- izmasēt Masēt un pabeigt masēt.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
- robusts Masīvs; rupji, primitīvi veidots.
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
- bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
- asinsizliešana Masveida nogalināšana; bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
- konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
- invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
- skrēpers Mašīna grunts virskārtas norakšanai, transportēšanai un slāņveidīgai izstrādāšanai.
- veidmašīna Mašīna lējuma veidņu izgatavošanai.
- frēze Mašīna mehanizētai kūdras ieguvei.
- šķērmašīna Mašīna šķēru veidošanai.
- darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
- dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
- prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
- agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
- industrializācija Mašinizētas lielražošanas izveidošana un attīstīšana (rūpniecībā, lauksaimniecībā, kādā valstī u. tml.).
- ekscentrs Mašīnu elements (piem., cilindrs, disks), kura rotācijas ass nesakrīt ar simetrijas asi (izmanto rotācijas kustības pārveidošanai virzes kustībā).
- kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- diferenciālrēķini Matemātikas nozare, kas pētī diferenciāļu un atvasinājumu noteikšanu, īpašības un to izmantošanu.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
- matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- veidojamība Materiāla piemērotība plastiskai veidošanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- vadītspēja Materiālas vides spēja nodrošināt (kāda veida enerģijas) pārnesi.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
- inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
- atskaites sistēma materiāls ķermenis un ar to saistīta koordinātu sistēma, attiecībā pret kuru noteic ikviena cita ķermeņa stāvokli jebkurā laika momentā.
- izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
- stiklplasts Materiāls, kas sastāv no stiklveida pildījuma un polimēru saistvielas.
- spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
- pārdoties Materiālu ieguvumu dēļ atteikties no saviem principiem, vērtībām, nodot sevi (kāda atkarībā).
- kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
- viela Matērijas veids, kam piemīt miera masa; tas, no kā sastāv fiziski ķermeņi.
- lidpūka Matiņš (piem., sēklai), kas veicina (tās) izplatīšanos.
- ondulācija Matu ieveidošana, ar pirkstiem vai lokšķērēm ieveidojot matu viļņus; šādi saveidoti mati.
- rullītis Matu uztīšanai paredzēts neliels (metāla, plastmasas u. tml.) cilindrisks veidojums.
- knīpa Maza meitene, retāk mazs zēns.
- skuķēns Maza meitene.
- skaida Maza, plāna īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml., arī skaidiņa (2).
- mazmazbērns Mazdēla vai mazmeitas bērns.
- mazmazdēls Mazdēla vai mazmeitas dēls.
- mazmazmeita Mazdēla vai mazmeitas meita.
- vannot Mazgāt vannā (kādu); veikt (kādas ķermeņa daļas) peldi.
- pārmazgāt Mazgāt vēlreiz, no jauna; mazgāt (ko) visu.
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- apslāpt Mazināties, kļūt vājākam; izbeigties.
- pavizināties Mazliet (neilgu laiku, nelielu attālumu) vizināties.
- paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
- paglaimot Mazliet glaimot, pateikt glaimus.
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- kniksēt Mazliet locīt celi vai ceļus, piem., sveicinoties, pateicoties (parasti par mazām meitenēm).
- pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
- pakniksēt Mazliet palocīt celi vai ceļus (piem., sveicinot, pateicoties).
- apmaisīt Mazliet pamaisīt, pārveidot (stāvokļa, noslāņojuma, sakārtojuma) ziņā.
- laikus Mazliet pirms noteiktā, paredzētā laika vai īstā laikā; laicīgi.
- pieregulēt Mazliet regulējot panākt, ka (kas) darbojas vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pavizināt Mazliet vizināt (neilgu laiku, nelielu attālumu).
- pavicināt Mazliet, dažas reizes vicināt un pārstāt vicināt; pamāt.
- pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
- patecēt Mazliet, neilgu laiku tecēt.
- skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
- hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
- trausls Mazs, arī tievs (parasti par cilvēkiem, to ķermeņa daļām); fiziski, garīgi neizturīgs, vārgs.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
- grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
- šūna Mazs, regulāras formas veidojums, kurā bites novieto barību, audzē perus.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- nieks Mazsvarīgi, nenopietni izteikumi; muļķības, blēņas.
- niecība Mazvērtīgs, arī neievērojams, nenozīmīgs cilvēks.
- melodiskais mažors mažora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam mažoram pazeminot 6. un 7. pakāpi.
- subdominante Mažora vai minora gammas ceturtā pakāpe; akords, kas veidots uz šīs pakāpes.
- dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
- reimatoloģija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar reimatisko slimību izpēti, šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
- tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
- ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
- izmeklēt Medicīniski pārbaudīt, lai noteiktu veselības stāvokli, slimības diagnozi.
- refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
- bezrecepšu Medikamenti, kuru iegādei nav nepieciešama recepte.
- miega zāles medikaments, kas veicina miega iestāšanos.
- ienesums Medus, ko bites saražo noteiktā periodā.
- pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
- pārtaisīt pasauli mēģināt pārveidot cilvēkus, sabiedrību.
- aritmometrs Mehāniska ierīce aritmētisko darbību izpildei.
- transmisija Mehāniska ierīce, sistēma griezes kustības pārnesei no motora uz mašīnas darba mehānismu vai izpildmehānismu.
- maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
- brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
- mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
- kloķa klaņa mehānisms mehānisms, kas pārveido griezes kustību virzes kustībā vai otrādi.
- takts Mehānismu darbības cikla noteikta daļa.
- lāpstiņa Mehānismu, ierīču elements – plakana metāla plātnīte (piem., dzenskrūvei, propellerim).
- iemeimurot Meimurojot ievirzīties (kur iekšā).
- izmeimurot Meimurojot iziet, iznākt.
- aizmeimurot Meimurojot, streipuļojot aiziet.
- meistarstiķis Meistardarbs.
- meistarstiķis Meistarīgs veikums, izcils sasniegums.
- šedevrs Meistarīgs, izcils veikums.
- meistarisks Meistarīgs.
- rotkalis Meistars, kas gatavo rotas; juvelieris.
- maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
- metrs Meistars.
- meistarsacensības Meistarsacīkstes.
- māsa Meita attiecībā pret citiem bērniem ģimenē.
- pameita Meita attiecībā pret pamāti, patēvu.
- znots Meitas vīrs.
- meitēns Meitene (1); meita (1), meitiņa.
- čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
- zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
- spindzele Meitene, jauna sieviete, parasti vieglprātīga.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu vai krustmāti.
- džude Meitene, jauniete.
- caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
- sieviete Meitene, kurai ir bijušas dzimumattiecības.
- peciņa Meitene, parasti maza.
- peka Meitene, parasti maza.
- meitēns Meitene; jauniete.
- skuķis Meitene; skuķe.
- skuķe Meitene.
- skuķene Meitene.
- māsība Meiteņu un sieviešu loks, kas darbojas saliedēti, vienotā kopienā vai ar vienotu mērķi.
- vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
- savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
- vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
- ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
- šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
- izmeliorēt Meliorēt un pabeigt meliorēt.
- trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
- zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
- krūmmellene Melleņu kultivētā, krūmveida forma.
- akmeņogles Melns vai pelēki melns blīvs iezis, kas veidojies, pārakmeņojoties organisko vielu (augu) daļām; atsevišķi šī ieža gabali.
- uraninīts Melns, ļoti radioaktīvs minerāls – urāna rūda, ko izmanto arī iežu vecuma noteikšanai.
- motīvs Melodija vai melodijas daļa, kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
- sekvence Melodiska vai harmoniska skaņu secība, kas vairākas reizes atkārtojas, ikreiz par noteiktu intervālu pārvietodamās uz augšu vai leju.
- tēma Melodisks veidojums, kas izsaka skaņdarba vai tā daļas pamatdomu un kas ir kodols skaņdarba muzikālajai attīstībai.
- pūst Melst, teikt (ko).
- mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
- pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
- vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
- reize Mēnešreizes.
- menopauze Menstruāciju izbeigšanās; periods sievietes dzīvē, kad izbeidzas menstruācijas.
- rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
- alkometrs Mērierīce promiļu noteikšanai organismā.
- izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
- samērīt Mērījot sadalīt (noteiktās daļās); mērījot iezīmēt (noteiktas daļas).
- anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- pārmērīt Mērīt vēlreiz, no jauna.
- nomērķēt Mērķēt un pabeigt mērķēt; notēmēt.
- kurss Mērķtiecīga virzīšanās uz noteiktu politisku, sabiedrisku u. tml. mērķi.
- izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
- salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
- izkopt Mērķtiecīgi izveidot, pilnveidot.
- izaudzināt Mērķtiecīgi veidojot, audzinot, panākt, ka izveidojas, arī kļūst (par ko).
- mērķēt Mērķtiecīgi vērst, virzīt savu darbību (uz kādu noteiktu sabiedrības grupu).
- pielietot Mērķtiecīgi, ar noteiktu nolūku lietot, izmantot.
- lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- balle Mērvienība dabas procesu intensitātes noteikšanai.
- metriskā mēru sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs un kilograms un kurā atvasinātās mērvienības iegūst, reizinot vai dalot pamatvienību ar skaitli 10 kādā pakāpē.
- virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
- metafiziķis Metafizikas pārstāvis; cilvēks, kam raksturīgs metafizisks domāšanas veids.
- limbs Metāla gredzens ar iedaļām pagrieziena leņķa noteikšanai vai darbināmā elementa pārvietojumu noteikšanai.
- kamertonis Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni (izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedāšanai).
- toņdakša Metāla instruments divzaru dakšiņas veidā, kas vibrējot rada nemainīga augstuma toni un ko izmanto mūzikas instrumentu skaņošanai, dziedātāju intonācijas precizitātes noteikšanai; kamertonis.
- metālliešana Metāla izstrādājumu iegūšana, lejot izkausētu metālu veidnēs.
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos, piem., lai veiktu diagnostiku.
- rags Metāla vai koka pūšamais instruments ar konusveida paplašinājumu galā.
- gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
- sārņi Metalurģijā – kausējums, kas metalurģiskajos procesos klāj šķidrā metāla virsmu un veidojas no krāsnī ievadītajiem kušņiem, tukšajiem iežiem, kurināmā pelniem u. tml.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- pārmetināt Metināt vēlreiz, no jauna; piemetināt citā vietā.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- uzmest Metot (ko, piemēram, beramu materiālu, kopā noteiktā veidā) izveidot.
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- samest Metot (ko), izveidot (piem., grēdu).
- aizmest Metot (šķēpu, disku u. tml.) aizvirzīt noteiktā attālumā, sasniedzot kādu rezultātu.
- samest Metot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); sasviest (1).
- uzmest Metot uz augšu, izveidot.
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- metrāža Metros izteikts (kā) garums, platība.
- jura Mezozoja ēras otrais periods, kam raksturīga bagātīga veģetācija un dažādu lielu rāpuļu (piem., dinozauru) daudzveidība.
- sēklaudze Meža audze, ko izmanto sēklas materiāla ieguvei.
- mežaudze Meža kokaugu kopums; meža gabals ar noteiktu koku, krūmu un zemsegas augu kombināciju.
- izstrāde Meža kopšanai, kokmateriālu ieguvei nepieciešamo darbu veikšana.
- dūkņa Meža meita; lauma.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
- purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
- tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- pārmīcīt Mīcīt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izmīcīt Mīcīt un pabeigt mīcīt.
- iemīcīt Mīcot sagatavot (mīklu); izveidojot mīklu, sagatavot cepšanai (maizi).
- nomičot Mičot un pabeigt mičot.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- apkūlības Mielasts, svinības pēc labības kulšanas darbu pabeigšanas.
- atmoda Miera perioda, sastinguma izbeigšanās; atmošanās.
- stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
- eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
- Piena Ceļš miglāja un zvaigžņu sakopojums, kas redzams pie debesīm gaišas joslas veidā.
- kohēzija Mijiedarbība (piem., starp vielas daļiņām), kuras rezultātā veidojas vienota sistēma.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- mīklas atminējums mīklas daļa, kurā ir pareizā atbilde.
- spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
- tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
- elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
- supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
- spilventiņš Mīksts veidojums uz dzīvnieka pēdas, kam nav apmatojuma.
- nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
- izmīlēties Mīlēties un pabeigt mīlēties.
- pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Militārā dienesta pakāpe starp pulkvežleitnanta un ģenerāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- komandantūra Militārā iestāde, ko pārzina komandants, un kuras galvenais uzdevums ir uzturēt kārtību un drošību noteiktā teritorijā; šīs iestādes ēkas telpas.
- salutēt Militāri sveicināt; godināt, atzīmēt ar militāru ceremoniju (parasti zalvēm, raķetēm).
- atdot godu Militāri sveicināt.
- sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
- kontingents Militārpersonu grupa, kas pievienojusies kādai lielākai grupai kopīgas operācijas veikšanai.
- megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
- elsdams pūzdams milzīgā steigā, ar lielu piepūli.
- sufozija Minerāldaļiņu, irdeno iežu daļiņu izskalošanās ar pazemes ūdens plūsmām, pazemes alu, virszemes iegruvumu (kriteņu) un piltuvju veidošanās.
- minerālsāļi Minerāli, kas veido sāļu nogulumus.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
- safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
- karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
- hrizolīts Minerāls, caurspīdīgs olivīna paveids; dārgakmens.
- rubīns Minerāls, korunda paveids – caurspīdīgs sarkans dārgakmens.
- opāls Minerāls, kura daži paveidi ir dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (parasti necaurspīdīgi).
- serdoliks Minerāls, sarkans vai sarkanbrūns pusdārgakmens, halcedona paveids.
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids – plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- dabiskie sāļi minerālu grupa, kas veido sāļu nogulumiežu atradnes.
- skaldnība Minerālu spēja šķelties noteiktos virzienos.
- stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
- melodiskais minors minora skaņkārtas paveids, kas radies, dabiskajam minoram paaugstinot 6. un 7. pakāpi.
- uzminēt Minot mīklu, uzdevumu u. tml., atrast (īstenībai atbilstošu, pareizo atbildi).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- blisināt Mirkšķināt (acis), piem., pārsteigumā, spilgtā gaismā.
- krist Mirt, nobeigties (par daudziem).
- bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
- augšāmcelšanās Mirušo atdzīvošanās, celšanās no kapa pēcnāves dzīvei.
- mirstība Mirušo skaits attiecībā pret iedzīvotāju kopskaitu noteiktā laika posmā (parasti gada laikā uz 1000 iedzīvotājiem).
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
- patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
- trejdeviņi Mitoloģijā, folklorā – mistisks skaitlis: trīsreiz deviņi; ļoti, neizmērojami daudz.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
- midi mode mode, kurai ir raksturīgas pusgaras kleitas, pusgari svārki, mēteļi.
- unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša savas nepareizās rīcības, attieksmes apzināšanās, negatīva attieksme pret tām.
- ķeizariste Monarhiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
- žetons Monētai līdzīgs veidojums ar noteiktu vērtību.
- pārmontēt Montēt vēlreiz, no jauna.
- mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
- vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
- kautrība Morālas jūtas, arī personības īpašība, kas izpaužas, piem., atturīgā uzvedībā, sevis, savu nopelnu neizcelšanā.
- netikums Morāles normām neatbilstošs, peļams, nosodāms izturēšanās, rīcības veids; nevēlams, slikts paradums.
- dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
- atalgojums Morāls gandarījums, atzinība par paveikto.
- gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
- Morzes ābece Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- Morzes kods Morzes izstrādātais telegrāfa zīmju kopums, kur katrai rakstu zīmei atbilst noteikta punktu un svītru kombinācija.
- motokross Motosporta veids – ātrumsacensības braukšanā ar motocikliem pa speciāli izveidotu šķēršļotu trasi.
- spīdvejs Motosporta veids – braukšana ar motociklu pa stadiona izdedžu vai zemes celiņu.
- spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
- sprauns Možs, veselīgs, izveicīgs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
- pamudināt Mudinot, rosinot panākt, ka (kāds) ko dara, rīkojas (kādā veidā).
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
- abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- klosteris Mūku vai mūķeņu kopiena, kas dzīvo kopīgi īpašās telpās un ievēro askētisku dzīves veidu.
- muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
- mūjābelis Muļķis; arī neveikls, neizdarīgs cilvēks.
- skrots Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
- iemūrēt Mūrējot iestiprināt, ieveidot (kur); mūrējot izveidot (kur).
- piemūrēt Mūrējot izveidot (ko) cieši klāt.
- apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
- uzmūrēt Mūrējot izveidot, uzcelt.
- samūrēt Mūrējot izveidot; mūrējot sastiprināt.
- izmūrēt Mūrējot izveidot; uzmūrēt.
- pārmūrēt Mūrēt vēlreiz, no jauna.
- izmurgot Murgojot pateikt, izrunāt.
- nomurmināt Murminot noteikt, pateikt.
- mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars; ēku būvētājs.
- tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
- konkrētā mūzika mūsdienu mūzikas virziens, kurā izmanto reālās vides skaņas, tās pārveidojot un kombinējot ar instrumentālo un vokālo mūziku.
- gredzenmuskulis Muskulis, kam ir loka, gredzena veids.
- barības vads muskuļains cauruļveida vads, kas savieno mutes dobumu ar kuņģi.
- sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
- saukt Mutiski vai rakstveidā aicināt.
- uzmutuļot Mutuļojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par dūmiem.
- paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- izteikties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izsacīties.
- izsacīties Mutvārdos vai rakstveidā izpaust (piem., domu, vērtējumu); izteikties.
- atbilde Mutvārdu vai rakstveida izteikums, ko izraisījis jautājums.
- minimālisms Mūzikā – kompozīcijas veids, kam raksturīga ilgstoša vienas un tās pašas skaņu virknes atkārtošanās ar minimālām variācijām.
- salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņo, piem., kafejnīcās, restorānos u. tml. vietās, repertuāru veidojot no vieglāk uztveramiem nopietnās mūzikas skaņdarbiem.
- mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
- mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
- reminiscence Muzikālas tēmas atgādinājums (parasti skaņdarba beigās).
- koncertiestudējums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) iestudējums koncerta veidā.
- koncertizpildījums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) izpildījums koncerta veidā.
- koncertuzvedums Muzikāli dramatiska sacerējuma (piem., operas) uzvedums koncerta veidā.
- sarsuela Muzikāli skatuviska darba (operas) nacionālais paveids Spānijā.
- ritms Mūzikas elementu (piemēram, dažāda ilguma skaņu) vienmērīga maiņa un noteikts izkārtojums (skaņdarbā).
- stīga Mūzikas instrumenta stiepļveida detaļa, kas vibrējot rada skaņas.
- akordeons Mūzikas instruments ar plēšām un taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
- metalofons Mūzikas instruments, kurā skaņu rada, ar nūjiņām sitot pa noteiktā skaņkārtā sakārtotām metāla plāksnītēm.
- tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
- signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
- soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
- tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
- diatonika Mūzikas skaņu sistēma, ko veido tikai skaņkārtas pamatpakāpes.
- variācija Mūzikas žanrs, kura skaņdarbus veido vairāki šādi tēmas vai tēmu pārveidojumi; attiecīgais skaņdarbs.
- etīde Mūziķa meistarības izkopšanai domāts instrumentāls skaņdarbs, kura pamatā ir kāds noteikts spēles paņēmiens.
- brīvmākslinieks Mūziķis, kas beidzis pilnu konservatorijas kursu (piem., cariskajā Krievijā); šādam mūziķim piešķirtais nosaukums.
- mūža vakars mūža beigu posms.
- mūža riets Mūža beigu posms.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
- olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
- vistene Mūžzaļš puskrūms ar skujām līdzīgām lapām un ogveida augļiem.
- sārtene Mūžzaļš sīkkrūms ar sīkām skujveida lapām un nokareniem sārti violetiem ziediem [Erica tetralix].
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- ciprese Mūžzaļš skuju koks ar konusveida vainagu.
- olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
- sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- tautas fronte nacionālā opozīcijas kustība 1991. gadā, kas veicināja PSRS sabrukumu.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- nākamreiz Nākamajā reizē.
- nākošreiz Nākamreiz.
- atnākt Nākot atkļūt, ierasties (kur, līdz kurienei, pie kā u. tml.).
- uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
- sanākt Nākot savirzīties, novietoties (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem.
- uznākt Nākot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nākot uzvirzīties uz kādas vietas.
- fuksija Naktssveču dzimtas augs ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem.
- kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
- iznārstot Nārstot un pabeigt nārstot (par zivīm).
- dzeramā soda nātrija hidrogēnkarbonāts – balta, kristāliska, pulverveida viela.
- cena Naudā izteikta preces vērtība.
- sākumcena Naudā izteikta sākotnējā preces vērtība.
- pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
- uztura līdzekļi nauda, kas paredzēta uztura iegādei, iztikai.
- depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
- budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
- krājkasīte Naudas krāšanai paredzēts (piem., keramikas, metāla, koka) veidojums ar tukšu vidu un šauru spraugu monētu, naudas zīmju iemešanai.
- noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
- pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
- kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
- kapitāls Naudas summa (noteiktam nolūkam).
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod virs noteiktās maksas par kādiem pakalpojumiem.
- rokasnauda Naudas summa, ko viena puse iemaksā otrai pusei pirms kāda darījuma, lai nodrošinātu tā realizēšanu.
- depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
- drahma Naudas vienība (Grieķijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme, monēta.
- cents Naudas vienība (piem., ASV, Kanādā, eirozonas valstīs) – dolāra simtā daļa; attiecīgā monēta.
- guldenis Naudas vienība (piem., Nīderlandē līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudaszīme.
- peseta Naudas vienība (piem., Spānijā līdz eiro ieviešanai), attiecīgā naudas zīme, monēta.
- lira Naudas vienība (Turcijā, Itālijā līdz eiro ieviešanai); attiecīgā naudas zīme.
- feniņš Naudas vienība (Vācijā līdz eiro ieviešanai) – vienas markas simtā daļa; šādas vērtības monēta.
- šiliņš Naudas vienība Austrijā līdz eiro ieviešanai; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- santīms Naudas vienība dažās citās valstīs (piem., Francijā, Beļģijā pirms eiro ieviešanas).
- franks Naudas vienība Šveicē, arī Francijā, Beļģijā, Luksemburgā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudas zīme, monēta.
- penijs Naudas vienība un monēta Somijā pirms eiro ieviešanas (1 Somijas marka = 100 peniji).
- marka Naudas vienība Vācijā un Somijā pirms eiro ieviešanas; attiecīgā naudaszīme, monēta.
- dabīga nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- dabiska nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- varoņa nāve nāve veicot kādu varoņdarbu.
- gals Nāve, bojāeja; arī stāvoklis, kad (kas) ir beidzies.
- bojāeja Nāve, miršana; iznīkšana, izbeigšanās.
- laga Navigācijas ierīce kuģa ātruma mērīšanai, arī nobrauktā attāluma noteikšanai.
- vadlīnija Navigācijas sistēma, kurā kuģim jāvirzās pa taisni, ko veido vismaz divas zīmes, ugunis (piem., izvietotas krastā divās vietās).
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- neīstā gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- citreiz Ne tagad, ne šajā reizē; citā reizē.
- pa daļām ne visi uzreiz; ne visu uzreiz; pakāpeniski.
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
- ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
- nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
- izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
- ielaist Neārstējot pieļaut, ka vēršas plašumā, ieilgst (slimība).
- kļūda Neatbilstība noteiktām prasībām, normām, nosacījumiem; nepareiza rīcība.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
- noklusēt Neatklāt, neizpaust.
- izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
- vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
- iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
- atklāts jautājums neatrisināts, neizlemts jautājums.
- nenogurdināms Neatslābstošs, neizsīkstošs.
- nenogurstošs Neatslābstošs, neizsīkstošs.
- palikt Neatteikties (piem., no kāda viedokļa, uzskata).
- darba skudra neattīstītā bezspārnu skudru mātīte, kas veic pūžņa būvi un aizsardzību, gādā barību, kopj kāpurus un kūniņas.
- nenosliekt Neatvēlēt, neiedot (kādam ko).
- atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
- trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
- iztrūkt Nebūt, neierasties (tur, kur vajag būt).
- mazs Necils, neievērojams (par cilvēku).
- sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
- zems Necils, neievērojams u. tml.
- palikt tukšā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- palikt bešā nedabūt, neiegūt, arī zaudēt (ko).
- sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
- metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
- nedrīkstēt (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- neiedrošināties (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
- kumurot Nedrošā, neveiklā, nevienmērīgā gaitā iet; arī klumburot.
- uzsteberēt Nedroši, nevarīgi, neveikli uziet; neveikli, grīļojoties ejot, uzgrūsties (kam).
- steberēt Nedroši, neveikli, arī nevarīgi iet.
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- steberīgs Nedrošs, nevarīgs, neveikls (par kustībām).
- klizma Negadījums, nelaime; arī neveiksme.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
- cūkas laime negaidīta, necerēta veiksme.
- cūcene Negaidīta, necerēta veiksme.
- apžilbināt Negaidīti pārsteigt, sajūsmināt.
- uzrasties Negaidīti rasties, izveidoties (par parādībām dabā).
- puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
- galvu reibinošs negaidīts, pārsteidzošs, neiedomājams.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- nepaklausība Negatīva īpašība, kas bērnam izpaužas kā pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana.
- negācija Negatīva, nosodoša attieksme, rīcība, izteikumi.
- kritizēt Negatīvi vērtēt, izteikt negatīvu spriedumu.
- beigts un pagalam Neglābjami zaudēts, izbeigts.
- vilka pase negribēts atbrīvojums (piem., no darba), atteikums, saistību pārtraukums.
- izspiest caur zobiem negribīgi ko pateikt.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
- sacīt Neiebilst, nepārmest u. tml.
- intolerance Neiecietība pret citu uzskatiem.
- nepacietīgs Neiecietīgs, īgns.
- stūrains Neiecietīgs, parupjš (par cilvēkiem); arī stūrgalvīgs.
- krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
- neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
- bīties Neiedrošināties.
- zaudēt spēli neiegūt, nepanākt (ko).
- neitralitāte Neiejaukšanās citu cilvēku attiecībās, strīdos; atturēšanās nostāties kāda pusē.
- strups Neiejūtīgs, nevērīgs (par izturēšanos, rīcību u. tml.).
- izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
- neskaitot Neiekļaujot (kāda) skaitā, kopumā.
- nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
- izkrist Neiekļauties; atpalikt no citiem.
- izpalikt Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
- kavēt Neierasties laikā, novēlot.
- nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
- nokavēt Neierasties, nepiedalīties (darbā, mācībās u. tml.); kavēt.
- kavēt Neierasties, nepiedalīties.
- ļaut Neierobežot (kāda) darbību, rīcību, (kā) izpausmi.
- dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut sirdij vaļu Neierobežot savas emocijas, to izpausmi.
- vaļa Neierobežota (parasti emocionāla, psihiska stāvokļa) izpausmes iespēja.
- diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
- absolūtā monarhija neierobežota monarha vara.
- tūdaliņ, tagadiņ neierobežota pāru skaita latviešu tautas rotaļdeja.
- absolūts Neierobežots; neatkarīgs.
- sēdēt malā neiesaistīties, arī netikt iesaistītam (kādā darbībā, norisē).
- palikt nomaļus neiesaistīties, nepiedalīties (kur).
- nomaļus Neiesaistoties, nepiedaloties (kur); atturoties no aktīvas rīcības.
- nereāls Neiespējams.
- ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
- necelt (ne savu) kāju neiet (kur, pie kā).
- izlaist līkumu neiet, nebraukt pa taisnāko ceļu.
- nespert (ne) soli neiet, nenākt (kur).
- nespert (ne) soļa neiet, nenākt (kur).
- pelēcīgs Neievērojams, ikdienišķs; tāds, kas neizceļas ne ar ko īpašu (par cilvēku).
- viduvējs Neievērojams, necils, ikdienišķs (par cilvēkiem).
- neatkarīgs Neievērojot (ko), nesaskaņojot (ar ko).
- ārpus laika un telpas neievērojot reālos apstākļus.
- citādi Neievērojot šo apstākli.
- laist pār galvu neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist pāri galvai neievērot (parasti ko nepatīkamu); neuztraukties (par ko).
- laist vējā Neievērot (teikto).
- pārslīdēt Neievērot, izlaist.
- nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- uzspļaut Neievērot, neatzīt, neņemt vērā.
- palaist Neievērot, nepamanīt.
- nekustināt ne ausu neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- nekustināt ne ausis neievērot, nepievērst uzmanību, neievērot.
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- paiet Neievērot; palikt neuztvertam, nepārdzīvotam.
- svinīgs Neikdienišķi nopietns, pozitīvi emocionāls (par psihisku stāvokli); tāds, kas ir saistīts ar ko neikdienišķi nopietnu, pozitīvi emocionālu.
- pauze Neilga norise, darbība kādas citas norises, darbības pārtraukumā, starplaikā.
- atņemt elpu Neilgi atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles).
- uz sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- pie sliekšņa neilgi pirms kāda laikposma, notikuma, stāvokļa sākuma vai to sākumā.
- mīksta ola neilgi vārīta ola.
- mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
- pauze Neilgs pārtraukums, klusuma brīdis (skaņā, skaņu virknē, valodas plūdumā).
- ātrs Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- žigls Neilgs, īss (skatiens, smaids).
- palietot Neilgu laiku (ko) lietot.
- pagulēt slimnīcā neilgu laiku ārstēties slimnīcā.
- pakūkot Neilgu laiku bezdarbīgi sēdēt, arī uzturēties (kur).
- pagulēt Neilgu laiku būt aizmigušam; neilgu laiku atrasties guļus stāvoklī.
- pagulēt Neilgu laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- pamīcīties Neilgu laiku būt, arī pārvietoties nelielā platībā.
- paelpot Neilgu laiku elpot (ko).
- uzgaidīt Neilgu laiku gaidīt (kādu, ko); pagaidīt (kādu laiku).
- pagulšņāt Neilgu laiku gulšņāt.
- pakaifot Neilgu laiku izjust eiforiju, baudu, tīksmi.
- pažāvēt Neilgu laiku kaltēt.
- pakūpināt Neilgu laiku kūpināt, padedzināt (ko), radot dūmus.
- paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
- paķerstīt Neilgu laiku ķerstīt.
- palīksmoties Neilgu laiku līksmot, priecāties.
- pamācīties Neilgu laiku mācīties.
- pakulstīt Neilgu laiku maisīt, jaukt.
- pamaisīties Neilgu laiku maisīties (starp citiem, citu vidū).
- paurdīt Neilgu laiku mazliet urdīt.
- pameklēt Neilgu laiku meklēt.
- pamērcēt Neilgu laiku mērcēt (šķidrumā, masā u. tml.).
- papilināt Neilgu laiku nedaudz līt (par lietu).
- pamācīt Neilgu laiku nedaudz mācīt.
- panīkuļot Neilgu laiku nīkuļot.
- parakņāties Neilgu laiku pameklēt.
- uzkavēties Neilgu laiku pievērsties (kam).
- paplātīties Neilgu laiku plātīties (ar rokām).
- papūst Neilgu laiku pūst, virzot gaisā vai veidojot (ko).
- pakost Neilgu laiku radīt mazliet dedzinošu sajūtu.
- aprunāties Neilgu laiku sarunāties; parunāties (ar kādu).
- paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
- nosnausties Neilgu laiku snaust.
- papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- paķemmēt Neilgu laiku staigāt (pa kurieni), lai ko atrastu, nopirktu.
- pastāvēt Neilgu laiku stāvēt; neilgu laiku stāvēt (kādā veidā).
- pasvīst Neilgu laiku svīst.
- patrakot Neilgu laiku trakulīgi uzvesties, arī izklaidēties, izpriecāties.
- patupēt Neilgu laiku tupēt (kur).
- pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
- paviesoties Neilgu laiku uzturēties (kur); uz neilgu laiku ierasties (kur, pie kā).
- pavaļoties Neilgu laiku vaļoties, atpūsties.
- pavārīties Neilgu laiku vārīties.
- pavēcināt Neilgu laiku vēcināt.
- paviesoties Neilgu laiku viesoties.
- pazvanīt Neilgu laiku zvanīt (piem., signalizējot).
- pazvilnēt Neilgu laiku zvilnēt.
- pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
- pažvadzināt Neilgu laiku žvadzināt un pārstāt žvadzināt.
- uzčīgāt Neilgu laiku, arī reizēm čīgāt.
- uzdejot Neilgu laiku, arī reizēm dejot.
- uzducināt Neilgu laiku, arī reizēm ducināt.
- uzdungot Neilgu laiku, arī reizēm dungot.
- uzdziedāt Neilgu laiku, arī reizēm dziedāt.
- uzkūkot Neilgu laiku, arī reizēm kūkot.
- uzlīņāt Neilgu laiku, arī reizēm līņāt.
- uzmiglot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzmirgot Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm; uzsmidzināt (2).
- uzsmidzināt Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm.
- uzlīt Neilgu laiku, arī reizēm līt.
- uzrasināt Neilgu laiku, arī reizēm rasināt (1).
- uzrukšķēt Neilgu laiku, arī reizēm rukšķēt (par cūku).
- uzskandināt Neilgu laiku, arī reizēm skandināt.
- uzspurgt Neilgu laiku, arī reizēm skanēt.
- uzslidot Neilgu laiku, arī reizēm slidot (piemēram, kur, ar kādu).
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- uzstrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm strinkšķināt.
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- uzšņākt Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.
- uztrinkšķināt Neilgu laiku, arī reizēm trinkšķināt (piemēram, mūzikas instrumentu).
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- paglāstīt Neilgu laiku, dažas reizes glāstīt.
- paglaudīt Neilgu laiku, dažas reizes glaudīt.
- paglaust Neilgu laiku, dažas reizes glaust.
- paadīt Neilgu laiku, mazliet adīt.
- paairēt Neilgu laiku, mazliet airēt; airējot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.).
- paākstīties Neilgu laiku, mazliet ākstīties.
- paālēties Neilgu laiku, mazliet ālēties.
- paamizēties Neilgu laiku, mazliet amizēties.
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (ko sašūtu, uzadītu u. tml.).
- paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
- paārdīties Neilgu laiku, mazliet ārdīties (2); patrakot, patrakoties.
- paārstēt Neilgu laiku, mazliet ārstēt (ko).
- paasināt Neilgu laiku, mazliet asināt.
- paauklēt Neilgu laiku, mazliet auklēt; neilgu laiku kopt, uzraudzīt.
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet auskultēt.
- paaust Neilgu laiku, mazliet aust.
- paāzēt Neilgu laiku, mazliet āzēt.
- pabadināt Neilgu laiku, mazliet badināt.
- pabadīties Neilgu laiku, mazliet badīties.
- pabadoties Neilgu laiku, mazliet badoties.
- paballēties Neilgu laiku, mazliet ballēties.
- pabārties Neilgu laiku, mazliet bārties.
- paberzēt Neilgu laiku, mazliet berzēt.
- paberzt Neilgu laiku, mazliet berzt, berzēt.
- pabiedēt Neilgu laiku, mazliet biedēt; pabaidīt.
- pabikstīt Neilgu laiku, mazliet bikstīt; parušināt.
- pabirdināt Neilgu laiku, mazliet birdināt.
- pabradāt Neilgu laiku, mazliet bradāt.
- pabraucīt Neilgu laiku, mazliet braucīt.
- pabraukāt Neilgu laiku, mazliet braukāt.
- pabraukties Neilgu laiku, mazliet braukt; pavizināties.
- pabrīnīties Neilgu laiku, mazliet brīnīties.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā).
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet būt, darboties, uzturēties (noteiktā vidē, sabiedrībā).
- paceļot Neilgu laiku, mazliet ceļot.
- paciemoties Neilgu laiku, mazliet ciemoties.
- pacilāt Neilgu laiku, mazliet cilāt.
- pacirst Neilgu laiku, mazliet cirst (ko).
- padomāt Neilgu laiku, mazliet domāt.
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt (ko).
- padziedāt Neilgu laiku, mazliet dziedāt.
- padzīt Neilgu laiku, mazliet dzīt (parasti zvērus medībās).
- paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
- pafilmēties Neilgu laiku, mazliet filmēties.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- pagaidīt Neilgu laiku, mazliet gaidīt.
- pagleznot Neilgu laiku, mazliet gleznot.
- paglūnēt Neilgu laiku, mazliet glūnēt (uz medījumu).
- pagozēties Neilgu laiku, mazliet gozēties.
- pagrābt Neilgu laiku, mazliet grābt.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
- pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt.
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt; pagriežot mainīt (kā) stāvokli.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- pagudrot Neilgu laiku, mazliet gudrot.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- pajokot Neilgu laiku, mazliet jokot; pajokoties.
- pajokoties Neilgu laiku, mazliet jokoties; pajokot.
- pakaitināt Neilgu laiku, mazliet kaitināt; arī paķircināt.
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piem., telpā).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (parasti ķermeņa daļu).
- pakasīt Neilgu laiku, mazliet kasīt (piem., ar ko asu).
- paklausīties Neilgu laiku, mazliet klausīties.
- paknābāt Neilgu laiku, mazliet knābāt.
- paknaibīt Neilgu laiku, mazliet knaibīt.
- paknakstīties Neilgu laiku, mazliet knakstīties.
- paknakšķināt Neilgu laiku, mazliet knakšķināt.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet knibināt.
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet knibināties.
- paknosīties Neilgu laiku, mazliet knosīties.
- pakņudēt Neilgu laiku, mazliet kņudēt.
- pakņudināt Neilgu laiku, mazliet kņudināt; pakutināt.
- pakoklēt Neilgu laiku, mazliet koklēt.
- pakopēt Neilgu laiku, mazliet kopējot, iegūt (ko).
- pakopt Neilgu laiku, mazliet kopt, nedaudz sakopt.
- pakrākt Neilgu laiku, mazliet krākt.
- pakrāmēt Neilgu laiku, mazliet krāmēt, likt, kārtot (ko).
- pakrāmēties Neilgu laiku, mazliet krāmēties, padarboties (ar ko).
- pakrāsot Neilgu laiku, mazliet krāsot.
- pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
- pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
- pakraut Neilgu laiku, mazliet kraut (ko).
- pakravāt Neilgu laiku, mazliet kravāt.
- pakravāties Neilgu laiku, mazliet kravāties.
- pakrimst Neilgu laiku, mazliet krimst.
- pakuģot Neilgu laiku, mazliet kuģot.
- pakūleņot Neilgu laiku, mazliet kūleņot.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kulstīt.
- pakult Neilgu laiku, mazliet kult (piemēram, labību, zirņus).
- pakūļāt Neilgu laiku, mazliet kūļāt.
- pakūļāties Neilgu laiku, mazliet kūļāties.
- pakunkstēt Neilgu laiku, mazliet kunkstēt.
- pakūpēt Neilgu laiku, mazliet kūpēt.
- pakurināt Neilgu laiku, mazliet kurināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vardēm).
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (par vēderu).
- pakurnēt Neilgu laiku, mazliet kurnēt.
- pakulstīt Neilgu laiku, mazliet kustināt.
- pakutināt Neilgu laiku, mazliet kutināt.
- pakvēpināt Neilgu laiku, mazliet kvēpināt.
- pakvernēt Neilgu laiku, mazliet kvernēt.
- pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
- paķemmēt Neilgu laiku, mazliet ķemmēt.
- paķengāties Neilgu laiku, mazliet ķengāties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
- paķert Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
- paķidāt Neilgu laiku, mazliet ķidāt.
- paķiķināt Neilgu laiku, mazliet ķiķināt.
- paķiķināties Neilgu laiku, mazliet ķiķināties.
- paķildoties Neilgu laiku, mazliet ķildoties.
- paķircināt Neilgu laiku, mazliet ķircināt; pazobot.
- paķircināties Neilgu laiku, mazliet ķircināties, ķircināt vienam otru.
- palabināt Neilgu laiku, mazliet labināt.
- palaidelēties Neilgu laiku, mazliet laidelēties.
- palaistīt Neilgu laiku, mazliet laistīt.
- palaistīties Neilgu laiku, mazliet laistīties.
- palaizīt Neilgu laiku, mazliet laizīt.
- palaizīties Neilgu laiku, mazliet laizīties.
- palakstoties Neilgu laiku, mazliet lakstoties.
- palakt Neilgu laiku, mazliet lakt.
- palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
- palāpstot Neilgu laiku, mazliet lāpstot.
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (piem., sēnes, ogas).
- palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
- palauzties Neilgu laiku, mazliet lauzties; pacīkstēties.
- palēkāt Neilgu laiku, mazliet lēkāt.
- palēkšot Neilgu laiku, mazliet lēkšot.
- palidināt Neilgu laiku, mazliet lidināt.
- palidināties Neilgu laiku, mazliet lidināties.
- palīkņāties Neilgu laiku, mazliet līkņāties.
- palīmēt Neilgu laiku, mazliet līmēt.
- palīt Neilgu laiku, mazliet līt.
- palobīt Neilgu laiku, mazliet lobīt.
- palodāt Neilgu laiku, mazliet lodāt.
- paložņāt Neilgu laiku, mazliet ložņāt.
- pamakšķerēt Neilgu laiku, mazliet makšķerēt.
- pamasēt Neilgu laiku, mazliet masēt.
- pamazgāt Neilgu laiku, mazliet mazgāt.
- pamedīt Neilgu laiku, mazliet medīt.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt; pasvaidīt.
- pamīcīt Neilgu laiku, mazliet mīcīt.
- pamīlēties Neilgu laiku, mazliet mīlēties.
- pamīties Neilgu laiku, mazliet mīt pedāļus, braukt (piem., ar velosipēdu).
- pamocīt Neilgu laiku, mazliet mocīt.
- pamocīties Neilgu laiku, mazliet mocīties.
- pamuļķoties Neilgu laiku, mazliet muļķoties.
- pamuzicēt Neilgu laiku, mazliet muzicēt.
- panēsāt Neilgu laiku, mazliet nēsāt.
- paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
- paniķoties Neilgu laiku, mazliet niķoties.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet nodoties (piem., domām par ko); neilgu laiku, mazliet iztirzāt (ko).
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet ņaudēt (par kaķi).
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet padraiskoties, patrakot.
- paknibināt Neilgu laiku, mazliet pastrādāt (piem., rokdarbu).
- paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
- papeldēt Neilgu laiku, mazliet peldēt.
- papeldēties Neilgu laiku, mazliet peldēties.
- papeldināt Neilgu laiku, mazliet peldināt.
- pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
- papilināt Neilgu laiku, mazliet pilināt.
- paplinkšķināt Neilgu laiku, mazliet plinkšķināt.
- paplivināt Neilgu laiku, mazliet plivināt.
- paplosīties Neilgu laiku, mazliet plosīties.
- paplucināt Neilgu laiku, mazliet plucināt.
- paplunčāties Neilgu laiku, mazliet plunčāties.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- papļaut Neilgu laiku, mazliet pļaut.
- papozēt Neilgu laiku, mazliet pozēt.
- papraktizēties Neilgu laiku, mazliet praktizēties.
- paprātot Neilgu laiku, mazliet prātot.
- papriecāties Neilgu laiku, mazliet priecāties.
- papurināt Neilgu laiku, mazliet purināt.
- papūst Neilgu laiku, mazliet pūst (par vēju).
- papūtināt Neilgu laiku, mazliet pūtināt.
- parakāties Neilgu laiku, mazliet rakāties; parakņāties.
- parakņāt Neilgu laiku, mazliet rakņāt.
- parakņāties Neilgu laiku, mazliet rakņāties.
- parakt Neilgu laiku, mazliet rakt.
- parakties Neilgu laiku, mazliet rakties.
- parāpoties Neilgu laiku, mazliet rāpot.
- parāt Neilgu laiku, mazliet rāt.
- paraudāt Neilgu laiku, mazliet raudāt.
- paraustīt Neilgu laiku, mazliet raustīt.
- paravēt Neilgu laiku, mazliet ravēt.
- paretināt Neilgu laiku, mazliet retināt augus (kādā vietā).
- parībināt Neilgu laiku, mazliet rībināt.
- pariet Neilgu laiku, mazliet riet.
- pariņķot Neilgu laiku, mazliet riņķot.
- paripināt Neilgu laiku, mazliet ripināt (ko).
- parīt Neilgu laiku, mazliet rīt.
- parosīties Neilgu laiku, mazliet rosīties.
- parotaļāties Neilgu laiku, mazliet rotaļāties.
- parūcināt Neilgu laiku, mazliet rūcināt.
- parūgt Neilgu laiku, mazliet rūgt.
- parūkt Neilgu laiku, mazliet rūkt.
- parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt.
- parušināties Neilgu laiku, mazliet rušināties; jaucot zemi, smiltis, padarboties (kur).
- pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
- pasaldēt Neilgu laiku, mazliet saldēt.
- pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
- parunāties Neilgu laiku, mazliet sarunāties.
- pasauļot Neilgu laiku, mazliet sauļot (parasti kādu ķermeņa daļu).
- pasauļoties Neilgu laiku, mazliet sauļoties.
- pasautēt Neilgu laiku, mazliet sautēt.
- pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
- pasēņot Neilgu laiku, mazliet sēņot.
- pasildīt Neilgu laiku, mazliet sildīt.
- pasildīties Neilgu laiku, mazliet sildīties.
- pasirot Neilgu laiku, mazliet sirot.
- pasist Neilgu laiku, mazliet sist.
- paskaitīt Neilgu laiku, mazliet skaitīt.
- paskalot Neilgu laiku, mazliet skalot.
- paskandināt Neilgu laiku, mazliet skandināt.
- paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
- paskatīt Neilgu laiku, mazliet skatīt.
- paskolot Neilgu laiku, mazliet skolot.
- paskoloties Neilgu laiku, mazliet skoloties; pamācīties.
- paskraidīt Neilgu laiku, mazliet skraidīt.
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrūvēt Neilgu laiku, mazliet skrūvēt.
- paskurināt Neilgu laiku, mazliet skurināt.
- paslaistīties Neilgu laiku, mazliet slaistīties; paslinkot.
- paslēpot Neilgu laiku, mazliet slēpot.
- paslidināt Neilgu laiku, mazliet slidināt.
- paslidināties Neilgu laiku, mazliet slidināties.
- paslidot Neilgu laiku, mazliet slidot.
- paslimot Neilgu laiku, mazliet slimot.
- paslinkot Neilgu laiku, mazliet slinkot.
- pasmīdināt Neilgu laiku, mazliet smīdināt.
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (ko).
- pasmidzināt Neilgu laiku, mazliet smidzināt (par lietu).
- pasmieties Neilgu laiku, mazliet smieties; sākt smieties un pārstāt smieties.
- pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
- pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
- paspaidīt Neilgu laiku, mazliet spaidīt.
- paspārdīt Neilgu laiku, mazliet spārdīt.
- paspārdīties Neilgu laiku, mazliet spārdīties.
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- paspoguļoties Neilgu laiku, mazliet spoguļoties.
- pasportot Neilgu laiku, mazliet sportot.
- pastaigāt Neilgu laiku, mazliet staigāt.
- pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
- pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
- pastrādāt Neilgu laiku, mazliet strādāt.
- pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (augstskolā).
- pastudēt Neilgu laiku, mazliet studēt (ko), lasīt, iepazīties (ar ko).
- pasūdzēties Neilgu laiku, mazliet sūdzēties.
- pasūkāt Neilgu laiku, mazliet sūkāt.
- pasūroties Neilgu laiku, mazliet sūroties.
- pasutināt Neilgu laiku, mazliet sutināt.
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt; pamētāt.
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties.
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pasviedrēties Neilgu laiku, mazliet sviedrēties.
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt.
- pasvinēt Neilgu laiku, mazliet svinēt.
- pašaudīt Neilgu laiku, mazliet šaudīt.
- pašaudīties Neilgu laiku, mazliet šaudīties.
- pašaut Neilgu laiku, mazliet šaut.
- pašķindināt Neilgu laiku, mazliet šķindināt.
- pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
- pašķīt Neilgu laiku, mazliet šķīt.
- pašķobīt Neilgu laiku, mazliet šķobīt.
- pašļūkt Neilgu laiku, mazliet šļūkt.
- pašūpot Neilgu laiku, mazliet šūpot.
- pašūpoties Neilgu laiku, mazliet šūpoties.
- patarkšķēt Neilgu laiku, mazliet tarkšķēt (1).
- pataustīt Neilgu laiku, mazliet taustīt (1).
- pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
- patecināt Neilgu laiku, mazliet tecināt.
- patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
- patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
- patērzēt Neilgu laiku, mazliet tērzēt.
- patielēties Neilgu laiku, mazliet tielēties.
- patirdīt Neilgu laiku, mazliet tirdīt.
- patirgot Neilgu laiku, mazliet tirgot.
- patirgoties Neilgu laiku, mazliet tirgoties.
- patirināt Neilgu laiku, mazliet tirināt.
- patīrīt Neilgu laiku, mazliet tīrīt.
- patirpt Neilgu laiku, mazliet tirpt.
- patīt Neilgu laiku, mazliet tīt (piem., dziju kamolā).
- patrakot Neilgu laiku, mazliet trakot (2).
- patramdīt Neilgu laiku, mazliet tramdīt.
- patraucēt Neilgu laiku, mazliet traucēt.
- patrenēt Neilgu laiku, mazliet trenēt.
- patrenēties Neilgu laiku, mazliet trenēties.
- patrenkāt Neilgu laiku, mazliet trenkāt.
- patricināt Neilgu laiku, mazliet tricināt.
- patrinkšķināt Neilgu laiku, mazliet trinkšķināt.
- patrīt Neilgu laiku, mazliet trīt (1).
- patrīties Neilgu laiku, mazliet trīties (gar ko, pret ko); paberzēties.
- patrokšņot Neilgu laiku, mazliet trokšņot.
- patulkot Neilgu laiku, mazliet tulkot.
- paturēt Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
- pieturēt Neilgu laiku, mazliet turēt pie sevis.
- paurbināt Neilgu laiku, mazliet urbināt (1).
- paurbt Neilgu laiku, mazliet urbt.
- paurbties Neilgu laiku, mazliet urbties.
- pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
- pavārīt Neilgu laiku, mazliet vārīt (ko).
- pavirpot Neilgu laiku, mazliet virpot.
- pazelēt Neilgu laiku, mazliet zelēt.
- pazīlēt Neilgu laiku, mazliet zīlēt.
- pazīmēt Neilgu laiku, mazliet zīmēt.
- pazirgoties Neilgu laiku, mazliet zirgoties.
- pazvejot Neilgu laiku, mazliet zvejot.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- pažūt Neilgu laiku, mazliet žūt.
- palīņāt Neilgu laiku, nedaudz līņāt.
- paskriet Neilgu laiku, nelielu attālumu skriet.
- uzmest aci Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- uzmest acis Neilgu laiku, reizēm pievērst uzmanību (kādam, kam), lai nepieļautu ko nevēlamu.
- pakult Neilgu laiku, strauji maisīt (ko).
- pakūkot Neilgu laiku, vairākas reizes kūkot (par dzeguzi).
- pamaisīt Neilgu laiku, vairākas reizes maisīt.
- uzturēties Neilgu, arī noteiktu laiku būt, atrasties (noteiktā vietā, vidē).
- zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
- negribēt (ne, nekā) zināt neinteresēties (par ko), arī būt pret (ko).
- nelikties (ne) zinis neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
- zinis Neinteresēties, nerūpēties (par ko, par kādu).
- disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
- neiroķirurgs Neiroķirurģijas speciālists.
- neirologs Neiroloģijas speciālists; nervu ārsts.
- neiropatologs Neiropatoloģijas speciālists; nervu ārsts.
- katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
- eģe Neirstošā mala (audumam).
- jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
- nocelt valdziņu neizadot valdziņu, pārlikt to uz otras adatas.
- glīzdains Neizcepies, slikti izrūdzis.
- snaudulīgs Neizdarīgs, neaktīvs; tāds, kam trūkst iniciatīvas.
- ķēpa Neizdarīgs, neveikls cilvēks.
- izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- izputēt vējā neizdoties, nepiepildīties.
- samežģīties Neizdoties, tikt traucētam (par pareizu artikulāciju).
- saiet sviestā Neizdoties.
- saiet dēlī Neizdoties.
- saiet tūtā Neizdoties.
- saiet tūtē Neizdoties.
- iegravēt Neizdzēšami saglabāt.
- sataupīt Neizlietot, saglabāt.
- ieturēt Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
- nelikvīdi Neizmantojami, nevajadzīgi preču, materiālu, izejvielu u. tml. krājumi, pārpalikumi, kurus nevar pārdot vai citādi realizēt.
- aizlaist gar degunu neizmantot izdevīgu gadījumu, labu iespēju.
- nokavēt Neizmantot, palaist garām kā veikšanai, izpildīšanai (paredzēto, noteikto, arī visizdevīgāko laiku).
- lieks Neizmantots, brīvs.
- tiltiņš Neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem.
- apvaldīt Neizpaust (piem., jūtas).
- noturēties Neizpaust (psihisku vai fizioloģisku stāvokli), neizteikt (domas, vārdus); savaldīties.
- turēt slepenībā neizpaust, arī slēpt.
- turēt noslēpumā neizpaust, arī slēpt.
- glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- klusēt Neizpaust, neizteikt (piem., domas, uzskatus).
- baltie plankumi Neizpētītas teritorijas.
- pievaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt mēli neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- pievaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt muti neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- novaldīt mēli neizpļāpāt.
- valdīt mēli neizpļāpāt.
- valdīt muti neizpļāpāt.
- NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
- apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
- necelt Neizraisīt.
- norīt Neizrunāt vai neskaidri izrunāt (vārda beigu daļas).
- neņemt mutē vārdus neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā.
- nepasakāms Neizsakāms.
- naturālisms Neizskaistinātas realitātes elements mākslas darbā.
- kūka Neizskatīga, paveca sieviete.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
- aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā.
- negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
- nogulsnes Neizšķīdušas vielas daļiņas, kas nogulsnējušās šķidrumā.
- pa nullēm Neizšķirti (par sporta spēles rezultātu).
- tukšs Neizteiksmīgs, nedzīvs (parasti par acīm, skatienu).
- pataupīt Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
- atturēt Neizteikt.
- paturēt Neizteikt.
- iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- trūkt Neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties daļās (par ko samērā tievu); neizturot saspriegumu, stiepi, dalīties nost no kā (par ko piestiprinātu, parasti piešūtu).
- īss Neizvērsts, lakonisks.
- zaļa malka neizžāvēta, mitra malka.
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
- strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
- ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
- neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt, neiegūt, nesasniegt u. tml.
- ne šā, ne tā nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
- nekādi Nekādā veidā; nekā [1].
- nekā Nekādā veidā.
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
- grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
- neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- bez vārda runas neko neiebilstot.
- kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- nelaimes putns Nelaimīgs cilvēks; arī neveiksmīgs cilvēks.
- samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
- paraugs Neliela (kā, piem., vielas, materiāla) daļa sastāva, kvalitātes noteikšanai; neliela (kā) daļa identitātes noteikšanai.
- desiņa Neliela (noteiktas šķirnes) desa, ko parasti ēd ceptu vai vārītu.
- šķēpnesis Neliela (parasti akvārijā turama) zivs, kuras tēviņam ir šķēpveida aste [Xiphophorus hellerii].
- tāfele Neliela (pārtikas produkta) taisnstūrveida plāksne.
- epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
- bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
- pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
- čirka Neliela auguma, sīka meitene.
- dīķis Neliela dabiska vai mākslīgi izveidota ūdenskrātuve.
- karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
- soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- meitas istabiņa neliela istaba, kas paredzēta kalponei.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
- atlaižu karte neliela karte, kas dod tiesības konkrētā veikalā iepirkties ar atlaidi.
- nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
- flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
- ķīļbārdiņa Neliela ķīļveida bārda uz zoda.
- sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
- lodīte Neliela lodveida detaļa, elements.
- spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
- treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
- strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
- kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
- šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
- sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
- planšete Neliela, plakana četrstūraina soma, kuras viena puse ir veidota no caurspīdīga materiāla (parasti kādas teritorijas kartes, plāna ievietošanai).
- sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
- kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
- cīsiņš Neliela, tieva desiņa, ko parasti lieto vārītā veidā.
- konfekte Nelielas formas konditorejas izstrādājums, ko gatavo no dažādām masām (piem., šokolādes, marcipāna, želejveida augļu un ogu masas).
- tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
- teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
- galviņa Neliels apaļš veidojums; pogaļa.
- raudze Neliels ārstnieciskas vielas daudzums, ko ievada organismā zem ādas, lai noteiktu organisma reakciju uz šo vielu.
- Alpu zvaigznīte neliels asteru dzimtas kalnu augs ar dzeltenbaltiem ziediem; ēdelveiss.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- kniksis Neliels ceļa palocījums, piem., sveicinot, pateicoties.
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- dūmaka Neliels gaisa necaurspīdīgums, kas rodas, gaismai izkliedējoties no sīkiem ūdens pilieniem zemei tuvā gaisa slānī.
- kārpiņa Neliels gļotādas veidojums, izaugums.
- limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
- paugurs Neliels izcilnis (anatomisks veidojums) uz (kā) virsmas.
- uzjumtenis Neliels jumtveida pārsegums (piemēram, virs durvīm, vārtiem).
- ūka Neliels konusveida izaugums mīksto aukslēju mugurējās daļas malas vidū.
- metamais kauliņš neliels kubveida klucītis ar iezīmētiem punktiem no viens līdz seši.
- saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
- skatlodziņš Neliels logs (kā) vizuālai kontrolei.
- baloniņš Neliels metāla trauks, kurā iepildīta gāzveida viela.
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
- spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
- spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
- saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- piedēklis Neliels veidojums (organismā), kas atzarojas vai ir atkarīgs no kāda cita orgāna.
- klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
- piparbodīte Neliels veikals.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
- pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
- bumbulis Neliels, apaļš veidojums.
- kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
- klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
- pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
- čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
- knapsieriņš Neliels, kaltēts (parasti konusveida) biezpiena sieriņš.
- spira Neliels, lodveida formas ekskrementu gabaliņš (dažiem dzīvniekiem).
- kāds Neliels, nenoteikts skaits; nedaudz.
- poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
- strupaste Neliels, pelei līdzīgs grauzējs ar īsu, apmatotu asti.
- sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
- cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
- frāze Neliels, relatīvi pabeigts skaņdarba, melodijas posms.
- skaidiņu makaroni nelielu skaidu formā izveidoti makaroni.
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kukuļņemšana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma pieņemšana atlīdzības veidā par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- žargons Neliterārās valodas paveids, ko, parasti sarunvalodā, lieto noteikta sociālā vai profesionālā grupa.
- iracionāls Neloģisks, neizprotams.
- izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
- nepakustināt ne ausu nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- nepakustināt ne ausis nemaz neievērot, nepievērst uzmanību.
- izlaist Neminēt, nepateikt; neuzrakstīt.
- vaukšķēt Nemitīgi runāt, izteikt savu vai citu viedokli.
- grauzt Nemitīgi teikt, atgādināt ko nepatīkamu, radot (kādā) nemieru.
- mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
- izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
- ārprāts Nenormāls, slimīgs stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu nepareiza darbība.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- strēķis Nenoteikts (kā) daudzums.
- jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
- hameleons Nenoteikts cilvēks, kas atkarībā no situācijas maina savas domas un uzskatus.
- ļaudis Nenoteikts cilvēku kopums; cilvēki.
- plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
- dažs Nenoteikts, neliels skaits; nedaudz.
- šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
- mulss Nenoteikts, neskaidri jaušams.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- vairāki Nenoteikts, samērā neliels (parasti cilvēku) skaits.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ne cepts, ne vārīts nenoteikts.
- nerēķināties Neņemt vērā, neievērot (kāda gribu, vajadzības u. tml.).
- aplokšņu alga neoficiāla alga, par kuru darba devējs nemaksā valsts noteiktos nodokļus.
- pamest pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- pamest pusratā nepabeigt (ko iesāktu).
- atstāt pusceļā nepabeigt (ko iesāktu).
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- atsacīties Nepakļauties (rīkojumam, pavēlei).
- titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
- savāds Neparasti, neizprotami; dīvaini.
- brīnum Neparasti, pārsteidzoši, ļoti.
- brīnišķīgs Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
- neordinārs Neparasts, neikdienišķs.
- noslēpumains Neparasts, neizpētīts, savāds; tāds, kas valdzina ar savu neparastumu, savādumu.
- dīvains Neparasts, neizprotams, tāds, kas izraisa izbrīnu.
- pārsteidzība Nepārdomāta, pārsteidzīga darbība, rīcība.
- greizs solis nepareiza rīcība.
- nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
- izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
- apskaitīt Nepareizi aprēķinot (naudu), apkrāpt (piem., pircēju).
- mānīt Nepareizi atspoguļot īstenību (par maņu orgāniem).
- detonēt Nepareizi darboties (par automašīnas motoru).
- savārīt mēslus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- savārīt sūdus nepareizi rīkojoties, sagādāt nepatikšanas.
- pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
- aplam Nepareizi, arī muļķīgi.
- šreijā Nepareizi, greizi.
- lauzīt Nepareizi, kļūdaini runāt (citā valodā).
- atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
- ačgārns Nepareizs, aplams.
- maldi Nepareizs, aplams.
- maldīgs Nepareizs, aplams.
- aplams Nepareizs, arī muļķīgs.
- neriktīgs Nepareizs.
- neteikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- teikt Nepārmest, neizteikt nosodījumu u. tml.
- slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- tirāde Nepārtrauktu vārdu, teikumu virkne.
- izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
- nedoties Nepārvietoties un neiesaistīties (nodarbē, pasākumā u. tml.), arī nesākt (nodarbi, pasākumu).
- norīt Nepateikt (piem., ko nevēlamu).
- sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
- šokēt Nepatīkami pārsteigt (kādu).
- sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
- kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
- iekavēt Nepaveikt paredzētajā laikā.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- iziet plāni nepaveikties, beigties slikti.
- iziet greizi nepaveikties, norisēt kļūmīgi.
- neieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- nevarēt ieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
- nostāties malā nepiedalīties, neiejaukties (kur).
- stāvēt malā nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- stāvēt nomaļus nepiedalīties, neiesaistīties, arī neiejaukties (kur).
- izlaist Nepiedalīties; neveikt (regulāru darbību, uzdevumu u. tml.).
- sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
- piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
- nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
- neīstā laikā nepiemērotā, neizdevīgā laikā; nelaikā (2).
- nelaikā Nepiemērotā, neizdevīgā laikā.
- necelt ne ausu nepievērst uzmanību, neievērot.
- necelt ne ausis nepievērst uzmanību, neievērot.
- atstāt bez ievērības nepievērst uzmanību; neizpildīt (piem., kādu lūgumu).
- norobežoties Nepievienoties (kam), neatzīt (ko) par pareizu; neiesaistīties (kur).
- kņaze Neprecējusies kņaza meita.
- kļūmīgs Neprecīzs, nepareizs.
- ļauties Nepretoties, neiebilstot pakļauties (kāda rīcībai, prasībām).
- līgumreiss Neregulārs reiss (piem., aviosatiksmē), ko organizē saskaņā ar īpašu līgumu (noteiktiem pasažieriem, noteiktā maršrutā un laikā).
- noturēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- turēt mēli aiz zobiem nerunāt (par ko); neizpaust (ko).
- ganglijs Nervu mezgls – nervu šūnu (neironu) sakopojums.
- psihastēnija Nervu sistēmas darbības traucējumi, kas izpaužas gan psihopātijas, gan neirozes formā.
- baltā (smadzeņu) viela nervu šūnu izaugumu veidojums zem smadzeņu garozas.
- palaist gar ausīm nesadzirdēt, neievērot (teikto).
- ritmiskā proza nesaistītā valodā rakstīti darbi ar noteiktu ritmu, ko veido frāzes un teikumi.
- dzejolis prozā nesaistītā valodā uzrakstīts daiļdarbs, kas emocionālās izteiksmes un ritma ziņā ir tuvs dzejai.
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
- ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
- svilināt Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
- ārdīties Nesavaldīgi, skaļi paust sašutumu, teikt pārmetumus, kliegt.
- dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
- noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
- noņurdēt (ko) zem deguna neskaidri (ko) pateikt.
- atēnoties Neskaidri atspoguļoties; būt saredzamam (ēnas veidā vai uz gaiša fona).
- novervelēt Neskaidri, arī ātri norunāt, pateikt (ko).
- rūkt bārdā neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā zem deguna neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- rūkt bārdā caur zobiem neskaidri, īgni, negribīgi teikt, runāt.
- šļupstēt Neskaidri, nedroši runāt, teikt (ko).
- kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
- kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
- nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
- murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
- noņurdēt Neskaidri, paklusu (ko) noteikt, pateikt.
- ņurdēt Neskaidri, paklusu runāt, teikt (ko).
- miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
- nemesties Neskarties (pie kā), nesniegties (līdz kurienei).
- mūžamežs Neskarts, pirmatnīgs, cilvēka nepārveidots, arī platībā ļoti liels mežs.
- galvu neglaudīs (par ko) neslavēs, izteiks pārmetumus, rājienu.
- kopne Nesošais stieņveidīgs (būvkonstrukciju) elements.
- atnest Nesot atgādāt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- panest Nesot pārvietot (ko), parasti neilgu laiku, nelielu attālumu.
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
- uznest Nesot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); nesot uzvirzīt uz kādas vietas.
- nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
- nepietiekamība Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju; mazspēja.
- mazspēja Nespēja (orgāniem) pilnībā veikt savu funkciju.
- rīcībnespēja Nespēja rīkoties, ko veikt.
- aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
- nesamierināmība Nespēja, arī neiespējamība samierināties (ar ko).
- noplātīt muti nespēt parunāt (no brīnumiem, pārsteiguma u. tml.).
- svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- laist grožus no rokām (laukā, ārā) nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- izlaist grožus no rokām nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs valdīt.
- klibot Nespēt veikt ar kāju (kājām) normālas iešanas, skriešanas kustības.
- atsacīties Nespēt, pārtraukt darboties; atteikties.
- aizstaigāt Nesteidzīgi aiziet (kur, līdz kādai vietai).
- sačammāties Nesteidzīgi kam sagatavoties, sakārtoties u. tml.
- pastaigāties Nesteidzīgi staigāt (piem., atpūšoties).
- pamalkot Nesteidzīgi, ar pārtraukumiem kādu laiku malkot.
- apgādība Nestrādājoša cilvēka nodrošināšana ar dzīvei nepieciešamo.
- nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
- neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
- aplinkiem Netieši; slēptā veidā; aplinkus.
- aplinks Netiešs, apslēpts (domu izteikšanas) veids.
- atsacīties Netīkot, necensties (pēc kā); upurēt (ko); atteikties.
- noklust Netikt vairs izplatītam (piem., par ziņām, valodām); pārstāt izpausties, izbeigties.
- nojukt Netikt veiktam pareizi, vajadzīgajā kvalitātē.
- nelikt šķēršļus netraucēt, nekavēt, neierobežot.
- pārtraukt Neturpināt, izbeigt (piem., kādu stāvokli).
- jukt Neturpināties, beigt pastāvēt, zust, nerealizēties.
- pelēks Neuzkrītošs, neievērojams, ikdienišķs (par cilvēku).
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- kaza Nevaldāma, trakulīga, arī vieglprātīga (jauna) meitene, sieviete.
- netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
- nevarēt, nespēt vien nobrīnīties nevarēt beigt brīnīties; ļoti brīnīties.
- nenolasīties Nevarēt beigt lasīt (piem., par ogu, sēņu lielu daudzumu).
- nevarēt vien nolielīt nevarēt beigt lielīt.
- nevarēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
- nespēt vien nopriecāties nevarēt beigt priecāties.
- nenosmieties Nevarēt beigt smieties.
- necelt Neveidot (piem., celtni, būvi).
- nerādīt Neveidot skaidru attēlu.
- noklumburot Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- noklunkurēt Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
- aizvelties Neveiklā gaitā, smagnēji aizvirzīties.
- uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
- pielāčot Neveiklā smagnējā gaitā pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā aiziet.
- apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
- ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
- ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
- izklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- izklunkurot Neveiklā, grīļīgā gaitā iziet, iznākt.
- uzklumburēt Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
- uzvelties Neveiklā, ļodzīgā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
- klunkurot Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurēt.
- klunkurēt Neveiklā, nevienmērīgā gaitā, klūpot, krītot iet; klunkurot.
- aizlāčot Neveiklā, smagā gaitā aiziet.
- ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet (kur iekšā).
- izlāčot Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
- pārvelties Neveiklā, smagnējā gaitā pāriet (pāri kam, pār ko).
- lāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā iet.
- nolāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
- pārlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
- aiztuntuļot Neveikli, lēni, ar grūtībām aiziet.
- tuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iet.
- iztuntuļot Neveikli, lēni, arī smagi, ar grūtībām iznākt (no kurienes, kur u. tml.).
- pārtuntuļot Neveikli, lēni, smagā gaitā pāriet, pārnākt (pāri kam, pār ko).
- pieslāt Neveikliem, smagnējiem soļiem pieiet, pienākt.
- muļļa Neveikls, arī gauss cilvēks; tūļa.
- tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
- tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
- lācis Neveikls, smagnējs, liela auguma cilvēks.
- čamma Neveikls, tūļīgs cilvēks; tūļa.
- lācīgs Neveikls, tūļīgs, arī smagnējs (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- tizls Neveikls; nesaprātīgs.
- kokains Neveikls; sasaistīts, neatraisīts.
- lempīgs Neveikls; smagnējs.
- kļūme Neveiksme, liksta; arī kļūda.
- fiasko Neveiksme, neizdošanās; pilnīga izgāšanās.
- neraža Neveiksme.
- krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
- kļūmīgs Neveiksmīgs, nepatīkams, sarežģīts.
- neiet lāgā Neveikties, neizdoties (ar ko) tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
- niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
- nevārds Nevēlams vārds vai izteiciens.
- barbarisms Nevēlams, nevajadzīgs aizguvums, kas neiederas literārajā valodā.
- apburzīties Nevērīgas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļūt negludam, neizskatīgam.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- pārskatīties Nevērīgi, neuzmanīgi skatoties, saredzēt ko citu, nepareizi.
- riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
- klumburiem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- klunkuriem Nevienādā, neveiklā gaitā, klūpot, krītot.
- sintēze Neviendabīgu elementu saistījums noteiktā sistēmā, vienotā veselumā.
- nekad Nevienu brīdi, nevienu reizi.
- ne reizes nevienu reizi, nekad.
- nereiz Nevienu reizi, nekad.
- iesprukt Neviļus tikt izteiktam.
- nomaldīties Neviļus, negribēti novirzīties (no pareizā ceļa, pareizā virziena) un nespēt atrast ceļu atpakaļ.
- samezglot Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
- izsacīties Neviļus, negribēti tikt izsacītam, izrunātam; izteikties.
- izsprukt pār lūpām neviļus, negribēti tikt izteiktam, izpaustam.
- izteikties Neviļus, negribēti tikt izteiktam, izrunātam; izsacīties.
- pasprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izpaustam; izsprukt.
- izsprukt Neviļus, negribēti tikt pateiktam, izrunātam (par vārdu, izteikumu u. tml.); pasprukt.
- sprukt Neviļus, negribēti tikt teiktam, runātam (piem., par vārdiem, izteicieniem u. tml.).
- parastā krustaine nezāle ar pienenei līdzīgām ziedkopām zaru galos.
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- asinspirts Nežēlīga masveida izrēķināšanās, slepkavošana; asinsizliešana.
- zākāt Nicīgi, nievīgi, arī izsmējīgi izteikt nopēlumu.
- nievas Nicinošas, pazemojošas attieksmes izpausme (izturēšanās veidā, runā).
- vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
- parādīt (kādam) pigu nievājoši izpaust atteikumu, noraidījumu.
- rādīt pigu nievājoši paust atteikumu, noraidījumu.
- spļaut acīs nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- spļaut sejā nievīgi, nicinoši, arī izaicinoši ko teikt (kādam).
- nonivelēt Nivelējot noteikt.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
- cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
- kazaki No brīvajiem cilvēkiem un izbēgušiem dzimtļaudīm veidojusies kopiena cariskās Krievijas nomalēs; īpašs karaspēks, kas sastāv no šīs kopienas pārstāvjiem.
- cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija.
- pārcēlums No citas valodas paņemts vārds vai teiciens oriģinālrakstībā; nepārveidots aizguvums.
- vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
- mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
- dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
- pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
- grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko kādreiz lietoja rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
- slita No guļbaļķiem veidots žogs.
- krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
- metastāze No jauna izveidojies slimības (parasti ļaundabīgā audzēja) perēklis, kas radies audzēja šūnām vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu pārvietojoties uz citu vietu organismā.
- kardānpārvads No kardāna mehānismiem veidots pārvads rotācijas kustības pārnešanai starp vārpstām, kuru asis nesakrīt vai darbības laikā kustas.
- špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots žogs, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
- sieksta No koka veidots soda rīks, kurā ieslēdza sodītā kājas, rokas, retāk – kaklu.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- kardāns No krusteniskiem šarnīriem veidots kustīgs savienojums (parasti rotācijas kustības pārnešanai).
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- ledusskulptūra No ledus gabala veidota skulptūra; ledus skulptūra.
- tīkls No metāla stieples, plastmasas u. tml. ar dažādām tehnoloģijām veidots caurumots materiāls.
- optiskais kabelis no optiskajām šķiedrām izveidots kabelis, kas informāciju pārsūta ar gaismas impulsiem.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
- saitējums No saitēm veidots pārsējs.
- no vāka līdz vākam no sākuma līdz beigām (izlasīt).
- no a līdz z no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- no a līdz zet no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- no A līdz Zet no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- no A līdz Z no sākuma līdz beigām; pilnīgi.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
- sniegavīrs No savelta sniega bumbām izveidota cilvēka figūra.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
- mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
- pārskrieties No skriešanas, steigas pārmocīties.
- žagariņš No stingras mīklas veidoti, eļļā vārīti gareni cepumi.
- spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
- redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
- kaprons No šīs šķiedras izgatavots plāns, caurspīdīgs audums; neilons.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
- pakete No vairākām kārtām salikts (pārsienamā vai higiēniskā materiāla) veidojums.
- tatami No vairākiem īpaša veida matračiem sastāvošs paklājs džudo cīņām.
- akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
- palisāde No vertikāliem, zemē iedzītiem baļķiem veidots nostiprinājums; no šādiem augšgalā nosmailinātiem baļķiem veidots žogs aizsardzībai.
- telts No viegla materiāla (piem., no ūdensnecaurlaidīga auduma) veidota konstrukcija.
- izpletnis No viegla, izturīga auduma darināta kupolveidīga ierīce krišanas ātruma, arī lidmašīnas, sporta automobiļa u. tml. bremzēšanas ceļa samazināšanai.
- ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
- apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
- sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
- maita Nobeidzies dzīvnieks, dzīvnieka līķis.
- sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
- noslēgt Nobeigt, pabeigt.
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- atšaut asti nobeigties.
- gals Nobeigums, beigas (darbībai, norisei).
- punkts Nobeigums, beigas (piem., norisei, darbībai).
- aste Nobeigums, beigu daļa (gājienam, kolonnai, rindai).
- gals Nobeigums, beigu daļa (ķermeņa daļai, orgānam).
- gals Nobeigums, beigu daļa (piem., telpai, vietai).
- novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
- sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sektors Nodaļa (iestādē, organizācijā u. tml.) ar noteiktu specializāciju.
- sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
- iespiestuve Nodaļa (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
- grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic šādu uzskaiti.
- seminārnodarbība Nodarbība semināra veidā.
- pašdarbība Nodarbošanās ar kādu mākslas veidu bez materiālas atlīdzības.
- rūpals Nodarbošanās, peļņas ieguves veids.
- nodarbība Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic; nodarbe.
- nodarbe Nodarbošanās; darbība vai darbību kopums, ko kāds veic.
- veikot Nodarboties ar veikbordu.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- tiesa Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
- sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
- piedēvēt Nodēvēt (kādu) par (piem., kāda izteikuma) autoru.
- novīt (ģimenes) ligzdu nodibināt ģimeni, iekārtot mājokli sev un ģimenei.
- noorganizēt Nodibināt, izveidot.
- apņemšanās Nodoms, ko noteikti grib realizēt; solījums sev, saistības.
- atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei); spēju, spēku u. tml. veltīšana (darbam, daiļradei).
- virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- pasveicināt Nodot sveicienu (kādam) ar cita starpniecību.
- nosveicināt Nodot sveicienu.
- iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
- garantija Nodrošinājums (piem., kādai norisei, darbībai).
- ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
- apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
- aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
- izdziedāt Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
- novilkt Nodzīvot (līdz kādam noteiktam laikam).
- sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
- stodere Noenkurota vai gruntī nostiprināta navigācijas zīme garas kārts veidā, kas norāda, piem., kuģu ceļu, izliktus tīklus.
- pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna.
- pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist (5).
- izcirpt Nogriezt (zaru galus, krūmu galotnes u. tml.), piešķirot noteiktu formu.
- nocirpt Nogriezt (zarus, atvases u. tml.), izveidojot vēlamo formu.
- termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
- koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
- katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
- noslāņoties Nogulsnēties, sakrāties u. tml. slāņveidīgi.
- ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
- kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
- novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
- nokātot Noiet, nosoļot (noteiktu attālumu, ceļa gabalu).
- apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
- izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums.
- krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā); nokarājoties veidot (piem., krokas).
- notvīkt Nokarst, noslāpt (piem., karstumā, tveicē).
- nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
- uzkosties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzkosties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runā vai rīcībā slēptos motīvus.
- uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- pārkrāsot Nokrāsot vēlreiz; nokrāsot citā krāsā.
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
- sniegs Nokrišņi – balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
- krusa Nokrišņi ledus daļiņu veidā.
- smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
- lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
- noplucis Nolaists, nesakopts, neizskatīgs.
- likt uz balsošanu nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- neteikt Nolieguma darb. --> teikt.
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju – par augiem, to daļām.
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
- nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
- uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam).
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- noliekt Nolocīt uz leju; izveidot (ko) lokveidā (uz leju).
- karātavu humors nomācošā, bezizejas situācijā izteikts joks, ironisks teiciens.
- atjaunot Nomainot (ko), izveidot no jauna.
- izmaksāt Nomaksāt, samaksāt visu (maksājot pa daļām noteiktā laika posmā).
- paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
- aizmaldīties Nomaldīties, aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
- gatavs Nomiris; beigts.
- izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
- izdzist Nomirt (par cilvēku); izbeigties (par dzīvību).
- paņemt līdzi kapā nomirt, neizpaužot kādas zināšanas u. tml.
- aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- atstiept kājas nomirt, nobeigties.
- atstiept pēdas nomirt, nobeigties.
- notirināt kājas nomirt; nobeigties.
- noreibt Nonākt reibuma stāvoklī; apreibt.
- apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
- jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
- ierasties Nonākt, atnākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
- sēt nāvi (un iznīcību) nonāvēt daudzus, būt par cēloni daudzu nāvei, bojāejai.
- izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
- pārpirkt Nopirkt (ko) vēlreiz; nopirkt (ko), lai tālāk realizētu par augstāku cenu.
- kāds Norāda (parasti izsaukuma teikumos), ka īpašība, pazīme izpaužas intensīvi.
- uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi.
- uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
- pēc- Norāda laiku, kas ir pēc tā, kurš izteikts salikteņa otrajā daļā.
- no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, pazīmi, veidu, arī intensitātes pakāpi.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- solīties Norāda uz (kā, parasti īpašības, pazīmes) rašanās, izveidošanās iespējamību.
- tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik reižu.
- no Norāda uz (kā) izgatavošanai, izveidošanai izmantoto vielu, materiālu.
- kas Norāda uz (kā) noliegumu, neiespējamību.
- tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
- kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
- tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
- par Norāda uz attiecībām, kas (kādam, kādu laulību rezultātā) izveidojas ar citiem.
- cik ļoti norāda uz darbības intensitāti (parasti izsaukuma teikumos).
- pa- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī uz īslaicīgu pabeigtu darbību.
- no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
- aiz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- ap- Norāda uz darbības pabeigtību.
- iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- pa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
- uz- Norāda uz darbības pabeigtību.
- sevis Norāda uz darbības veicēja personu.
- pa Norāda uz darbības veidu, iemeslu, arī secību.
- ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
- at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
- aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
- pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
- pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kuram beidzoties, sākas cita darbība, norise, stāvoklis.
- ar Norāda uz dzīvu būtņu slimības raksturu, veidu, arī uz slimo orgānu.
- aiziet Norāda uz jaunas darbības, procesa sākumu; lieto, lai izteiktu pamudinājumu turpināt iesākto darbību, procesu.
- kur Norāda uz kā neiespējamību, noliegumu.
- pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
- šis (un) tas norāda uz ko nenoteiktu, arī konkrēti neminētu.
- kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
- šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
- līdz Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- no Norāda uz laikposmu starp (kā) sākumu un beigām.
- līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
- mazliet Norāda uz neilgu, īslaicīgu darbību.
- pa- Norāda uz neilgu, vājinātas intensitātes darbību.
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu vai nenoteiktu vietu.
- daudz Norāda uz nenoteiktu, (samērā) lielu skaitu, daudzumu.
- mazliet Norāda uz nenoteiktu, nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- maz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nedaudz Norāda uz nenoteiktu, samērā nelielu skaitu, daudzumu.
- nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- tāls Norāda uz noteiktu attālumu.
- tālums Norāda uz noteiktu attālumu.
- šis Norāda uz noteiktu dzīvu būtni; viņš, viņa.
- viss Norāda uz noteiktu laiku no sākuma līdz beigām.
- šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
- tikos Norāda uz noteiktu pulksteņa laika momentu.
- reize Norāda uz noteiktu secību, skaitu.
- attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
- tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
- tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
- šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
- pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
- pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas, nonāk noteiktās attiecībās.
- tāpat Norāda uz pilnīgu vai daļēju līdzīgumu (kādam, kam, norisei, stāvoklim u. tml.), arī uz darbības stāvokļa nemainīgumu.
- vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
- par Norāda uz samaksas veidu, vērtību, cenu; norāda uz to (piem., mēru, daudzumu), kas saistīts ar kādu samaksas veidu, cenu.
- tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
- sa- Norāda uz savstarpēju attiecību izveidošanos.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piem., psihisks vai fizisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
- garām Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir pagājis, beidzies.
- priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
- par Norāda uz stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) pārveidojas.
- pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
- pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
- labi ja norāda uz šaubu, nenoteiktības nokrāsu izteikumā.
- pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
- pirms Norāda uz to, kas laika un telpas secībā vēl nav sasniegts, paveikts u. tml.
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
- -māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- tikko Norāda, ka (kas) ir noticis, veikts tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- pāri Norāda, ka (kas) ir pagājis, izbeidzies.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- uz- Norāda, ka (kas) izveidojas virsū (uz kā, kam).
- laukā Norāda, ka (kas) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
- ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
- pāri Norāda, ka (kas) neietilpst (kur), pārsniedz (kā) robežu.
- priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem, arī pārspēj citus, ir pārāks (par ko).
- ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
- tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
- pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
- ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
- kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
- kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko), arī izmanto (kā) kontrolei.
- smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
- rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
- zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
- laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā.
- maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- tikiem Norāda, ka darba, pieņemšanas, darbības u. tml. laiks ir noteikts, pulksteņa laika momentu ierobežots.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
- no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
- pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
- cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
- jau Norāda, ka darbība pašreiz, tagad ir sākusies, stāvoklis tajā brīdī ir iestājies.
- ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
- ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta kādam par labu.
- aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
- pa- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
- pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
- pa Norāda, ka darbības norisei ir raksturīga minētā īpašība.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
- pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas iegūst citu veidu, kvalitāti, kļūst par ko citu.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā objekts tiek atspoguļots, atkārtots (citā veidā).
- aiz- Norāda, ka darbības, procesa rezultātā izveidojas šķērslis.
- bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot.
- mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ap- Norāda, ka darbību veic vairāki vai visi, attiecas uz daudziem, visiem, visu.
- sa- Norāda, ka darbību veic vairāki, daudzi.
- pār- Norāda, ka darbību veic vēlreiz, no jauna, parasti, lai ko uzlabotu, izveidotu citādu.
- samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
- vairs Norāda, ka ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
- vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; tagad.
- vaina Norāda, ka jāveic ar šādu lietvārdu saistītā darbība.
- virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
- salon- Norāda, ka otrajā daļā nosauktajai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
- iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
- giga- Norāda, ka pamatvārdā minētā mērvienība miljardu reižu lielāka.
- sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam.
- vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība izpaužas vairākos vai daudzos veidos.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
- virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas, gar robežu, veido, iezīmē to.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
- kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinematogrāfiju, filmu veidošanu un demonstrēšanu, saistīts ar to.
- sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbības veids ir daļējs, nav pilnīgs.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts no jauna, pirmoreiz.
- vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, noteicošais (kādā struktūrā, sistēmā).
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta meistarība.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
- veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša ierosināts, veikts, arī attiecas uz sevi pašu.
- paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
- oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmreizējs.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises u. tml. sākumu un beigām.
- triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darba veikšanu ātrākā tempā.
- hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
- metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
- izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
- tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
- jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
- energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar enerģētiku, dažādu enerģijas veidu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
- mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
- kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā piedalās, to veic divas personas, divi spēki u. tml.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
- ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
- super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
- koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
- kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
- apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik, to paredzēts veikt drīzumā vai tā tikko ir paveikta.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
- tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas no attāluma (uz ko).
- tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
- smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
- sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
- sa- Norāda, ka vienlaicīgi kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
- uz- Norāda, ka, veicot nosaukto darbību, nejauši ierauga, atrod (ko), parasti vajadzīgu, vēlamu.
- aiz- Norāda, kas ar izteikto darbību pārspēj kādu.
- gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- rekomendācija Norādījums, pamācība; ieteikums.
- ierādīt Norādīt, noteikt (vietu) kādam.
- liegt Noraidīt, neatļaut; atteikt.
- apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
- spļaut laimei acīs noraidoši, augstprātīgi atteikties no kādas iespējas, piedāvājuma.
- atkratīties Noraidoši, izvairīgi izteikties, arī pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- nocentrēt Noregulēt (ko) noteiktā attiecībā pret centru, rotācijas asi.
- nostādīt Noregulēt (ko) noteiktas darbības veikšanai, arī novietot, novirzīt (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
- noskurbt Noreibt.
- nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
- piekomandēt Norīkot (kādu) noteiktu pienākumu pildīšanai.
- izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
- nostāt Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāties Norimt, izbeigties (par parādībām dabā).
- attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
- darbs Norise, gaita (piem., konferencei, semināram).
- mehānisms Norises veids; veids, kādā (kas) funkcionē, iedarbojas.
- bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
- beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
- beigties Norisēt beigu posmā (par laika, mūža posmu); vairs neturpināties.
- ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
- izskanēt Norisināties un izbeigties.
- paiet Norisināties un izbeigties.
- ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- protokols Normas un noteikumi, kuri regulē diplomātisko formalitāšu norisi.
- noteikums Normatīvs akts, norādījumu kopums, ar kuru noteikta kāda kārtība (piem., kādā jomā, nozarē, situācijā), paskaidrots, kā veikt kādu darbību u. tml.
- ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (parasti peldbaseinā).
- kondiloma Norobežots, kārpai līdzīgs patoloģisks veidojums ādā vai gļotādā.
- robeža Nosacīta līnija, kas nodala kādas valsts teritoriju; tas, kas veido šādu līniju.
- ūdensšķirtne Nosacīta robeža uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstecēm vai to sistēmām (baseiniem).
- loze Nosacīta zīme (piem. zīmīte ar numuru), ar ko lozējot noskaidro (kā) saņēmēju, veicēju u. tml.
- simbolisks Nosacīts; tāds, kam ir kāda noteikta, īpaša nozīme.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
- novaktēt Nosargāt (piem., lai neizdara ko neatļautu); uzraudzīt, pieskatīt.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; pateikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
- dziļums Nosaukumu norāda uz noteiktu attālumu no kā virsmas.
- pārbaudīt Noskaidrot (kā) pareizumu, atbilstību īstenībai.
- pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piem., darba gaitu, paveikto).
- sabuntot Noskaņot (vairākus, daudzus) kādas darbības veikšanai; sakūdīt.
- pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (mūzikas instrumentu).
- katamnēze Noslēdzošais ziņojums par slimnieka veselības stāvokli (pabeidzot ārstēšanu, izrakstot no slimnīcas u. tml.).
- pārslēgt Noslēgt vēlreiz, no jauna.
- fināls Noslēguma daļa (skaņdarbam, izrādei, daiļdarbam).
- izskaņa Noslēguma daļa; nobeigums.
- pēdējais vārds Noslēguma runa, ko saka tiesājamais tiesas sēdes beigās pirms sprieduma pasludināšanas.
- fināls Noslēgums, beigu posms.
- pārmest Nosodīt, vainot par ko (piem., par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
- zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
- spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
- izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piem., robežu, ceļu).
- sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu, veidojumu).
- sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- nofiksēt Nostiprināt noteiktā stāvoklī.
- iesvērt Nosvērt (noteiktu daudzumu) un ievietot (iesaiņojumā, traukā).
- izsvērt Nosvērt (visu kā daudzumu); sverot sadalīt (kādu kopumu) noteiktās daļās.
- atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
- sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas šajā pārveidotajā veselumā).
- līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (legato).
- notariāts Notāra birojs (kantoris); šādu iestāžu kopums, kas veic notariālās funkcijas.
- kritērijs Noteicošā, būtiskā pazīme, pēc kuras (ko) vērtē, definē vai klasificē.
- galvenais Noteicošais (kā sastāvā).
- iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
- dot Noteikt (gadus pēc izskata).
- skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
- racionēt Noteikt (kā) devu; normēt.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem).
- pārbaudīt Noteikt (kā) piemērotību lietošanai, izmēģināt (ko) praksē.
- pārcenot Noteikt (kam) citu cenu.
- limitēt Noteikt (kam) limitu; ierobežot.
- normēt Noteikt (kam) normu, daudzuma, ilguma u. tml. robežu.
- notaksēt Noteikt (kam) vērtību naudas izteiksmē; novērtēt.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem.
- testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem.
- uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās.
- sadalīt Noteikt (laika) posmus (tā) izmantošanai.
- nospraust kursu Noteikt (piem., kuģa) kursu.
- uzcenot Noteikt (precei) uzcenojumu.
- skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
- uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
- kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
- nospraust kursu Noteikt darbības, attīstības virzienu.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- uzlikt muitu noteikt muitu.
- pazīlēt pēc rokas noteikt nākotni pēc plaukstas līnijām.
- peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
- pārvērtēt Noteikt pārāk lielu (kā) vērtību.
- taksēt Noteikt taksi; vērtēt (ko), parasti naudā.
- nospraust dzīves ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu, dzīves gaitu.
- nospraust ceļu noteikt turpmāko darbības virzienu.
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna) funkcionēšanas spējas.
- raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
- pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
- locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas.
- pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
- pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (piem., bojājumu).
- diagnosticēt Noteikt, konstatēt (slimību) pēc kādām pazīmēm.
- pateikt Noteikt, konstatēt, arī novērtēt.
- nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot.
- nolikt Noteikt, nolemt, ka notiks, realizēsies (kas, kādā veidā).
- nosacīt Noteikt, norādīt.
- paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) – par likumiem, noteikumiem u. tml.
- noskandināt Noteikt, pateikt (ko).
- nomuldēt Noteikt, pateikt (piem., ko bezjēdzīgu, nesakarīgu).
- atšķirt Noteikt, pazīt starp citiem (pēc kādām pazīmēm).
- identificēt Noteikt, pazīt; konstatēt (pēc kādām raksturīgām pazīmēm).
- specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām.
- konstituēt Noteikt; izveidot, nodibināt kopu (piem., sabiedrisku organizāciju).
- pasacīt Noteikt; pateikt (2).
- viens vesels noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa.
- kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur); uzvedības, darbības noteikumi (kur).
- režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
- šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām.
- veselums Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
- vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
- uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
- posms Noteikta atsevišķa daļa (kāda pasākuma, parasti sporta sacensību) norises secībā.
- stadija Noteikta attīstības pakāpe, darbības fāze.
- tonis Noteikta augstuma mūzikas skaņa.
- takse Noteikta cena vai maksa (par darbu, pakalpojumiem).
- vienots veselums noteikta cieši savstarpēji sasaistītu sastāvdaļu, elementu sistēma, kopa, grupa.
- pasaule Noteikta cilvēku darbības joma.
- tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
- platforma Noteikta darbības programma (piem., politiskai partijai).
- etaps Noteikta distances daļa sporta sacensībās.
- noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
- noskaņa Noteikta emocionāla vai psihiska stāvokļa izpausme (balsī).
- izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
- ticības apliecinājums noteiktā formā izteikts paziņojums par savu ticību Dievam; kredo.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- akts Noteiktā formā sastādīts dokuments.
- koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba, dejas, baleta izrādes) nobeigums.
- naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
- naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
- radiobāka Noteiktā ģeogrāfiskā punktā novietota radiotehniska ierīce, kuras izstarotos radiosignālus izmanto kuģu vai lidmašīnu atrašanās vietas noteikšanai.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- mājiens ar sētas mietu noteikta izturēšanās, rīcība, nepārprotami izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- pārņemt Noteiktā kārtībā nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- kriminālkodekss Noteiktā kārtībā sakopotu krimināltiesību normu krājums.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- krautne Noteiktā kārtībā veidots (piem., būvmateriālu) krāvums.
- ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
- secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- traumatisms Noteiktā laika posmā traumas ieguvušo skaits attiecībā pret noteiktu iedzīvotāju skaitu; traumu ieguve, to veids pēc struktūras.
- trimestris Noteikta laika posma trešdaļa.
- grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
- produkcija Noteiktā laikposmā saražotais produktu kopums; saražotās preces.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
- metode Noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids; paņēmiens vai paņēmienu sistēma kādas darbības, uzdevuma veikšanai, pētīšanai u. tml.
- biomasa Noteikta organismu grupējuma (populācijas, biocenozes) kopējā masa noteiktā laukuma vai tilpuma vienībā.
- blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
- veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
- formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
- princips Noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, cilvēku grupas darbību, rīcību, nostāju (pret ko).
- tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
- aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība.
- formalitāte Noteikta prasība, noteikums, kas jāievēro kāda jautājuma kārtošanā.
- gals Noteikta sabiedrības daļa, cilvēku grupa, kas sociālajā hierarhijā ieņem vai nu augstāko vai zemāko vietu.
- daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
- rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u. tml.).
- programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
- radioprogramma Noteiktā secībā pēc pulksteņlaika sakārtoti radioraidījumu saraksts.
- virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
- virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
- kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
- rožukronis Noteiktā secībā sakārtotu lūgšanu kopums.
- rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
- kārtība Noteikta secība, sistēma, kādā (kas) izvietojas.
- režīms Noteikta sistēma, kārtība (kādai darbībai, norisei).
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- gastronomija Noteikta sortimenta pārtikas preču kopums.
- fāze Noteikta stadija, posms.
- fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā.
- gals Noteikta teritorija, tās daļa.
- akvatorija Noteikta ūdens platība, piem., jūras, līča, ostas rajona robežās.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
- savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
- piebrauciens Noteikta veida darbība, paņēmiens, lai iegūtu kāda labvēlību.
- zīme Noteikta veida iespieddarbs ar īpašām pazīmēm, kurā izteikta naudas vērtība; banknote.
- reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
- reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piem., faktus, norises dabā u. tml.).
- piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
- ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
- klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
- matadata Noteiktā veidā salocīta stieplīte matu saspraušanai vai rotāšanai.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
- gars Noteiktā veidā.
- punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
- puse Noteikta vietas, teritorijas daļa.
- strāva Noteikta virziena (piem., gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē.
- strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst (piem., par gaisu, šķidrumu, skaņu).
- polarizācija Noteikta virziena veidošanās, arī radīšana (kādai parādībai, tās izpausmei).
- valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- platība Noteikta zemes virsas daļa; noteikta teritorija, kas ir aizņemta (ar ko) vai paredzēta (kam).
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- grāds Noteikta zinātniskās kvalifikācijas pakāpe.
- todien Noteiktā, jau pagājušā dienā.
- togad Noteiktā, jau pagājušā gadā.
- tolaik Noteiktā, jau pagājušā laika posmā.
- tomēnes Noteiktā, jau pagājušā mēnesī.
- tonakt Noteiktā, jau pagājušā naktī.
- tonedēļ Noteiktā, jau pagājušā nedēļā.
- topavasar Noteiktā, jau pagājušā pavasarī.
- toziem Noteiktā, kādā jau pagājušā ziemā.
- tovakar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vakarā.
- tovasar Noteiktā, kādā jau pagājušajā vasarā.
- torīt Noteiktā, kādā no pagājušo dienu rītiem.
- profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
- toviet Noteiktā, zināmā vietā.
- siltumprasība Noteiktai augu grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai.
- iestādījums Noteiktai cilvēka dzīves vajadzībai (piem., ēšanai, atpūtai) izveidota iestāde, uzņēmums (piem., restorāns, kafejnīca).
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
- standarts Noteiktām fizikālo, ķīmisko u. c. īpašību prasībām atbilstošs tipveida paraugs, ražojums, viela u. tml.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
- bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
- garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
- veselais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- skaidrais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
- spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piem., tīklu) kopums.
- šihta Noteiktās attiecībās sajaukts izejmateriālu maisījums, kas paredzēts pārstrādei, piem., metalurģiskos, ķīmiskos agregātos.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā iezīmē gatavojamās detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu.
- celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst iestādes, organizācijas, uzņēmuma u. tml. personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
- veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
- raut vai no elles laukā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- raut vai no elles ārā noteikti dabūt ko, pārvarot jebkādas grūtības.
- nekādā ziņā noteikti nē.
- prasība Noteikti, arī kategoriski pausta vēlēšanās (ko) iegūt, panākt.
- katrā ziņā noteikti, arī protams, bez šaubām.
- kā vīrs ar vīru noteikti, atklāti, vīrišķīgi.
- kā likts noteikti, bez šaubām.
- apgalvojums Noteikti, kategoriski izteikta doma, spriedums.
- Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
- uz galvošanu noteikti, katrā ziņā.
- kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
- obligāts Noteikti; katrā ziņā.
- visādā ziņā Noteikti.
- konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
- konkrētisms Noteiktība, tiešums; konkrētība.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
- porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- tradīcija Noteikts (kā) pastāvēšanas, esamības veids.
- uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums; arī struktūra.
- skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas periodiski atkārtojas.
- cikls Noteikts (norišu, procesu u. tml.) kopums, kas veido atsevišķu posmu (norišu, procesu u. tml.) virknē, ķēdē.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- formācija Noteikts (piem., dabas veidojumu) kopums.
- koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (piem., maisījumā); kvantitatīvais samērs (piem., šķīdumā).
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- diskurss Noteikts aspekts; teksts.
- konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- mērs Noteikts daudzums; noteikta pakāpe, robeža.
- ēdienreize Noteikts diennakts laiks, kurā uzņem ēdienu.
- diēta Noteikts ēdienu kopums; ēdienkarte.
- noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
- noskaņojums Noteikts emocionāls stāvoklis; garastāvoklis.
- prāts Noteikts emocionāls stāvoklis.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
- kodollādiņš Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kā arī ierīce tās uzspridzināšanai.
- sākuma stāvoklis noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piem., vingrojumu).
- pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā); rokas vai pirkstu stāvoklis (mūzikas instrumentu spēlē).
- komandanta stunda noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju; komandantstunda.
- komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- sasuka Noteikts matu sakārtojums, veidojums.
- sasukājums Noteikts matu sakārtojums.
- summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
- forma Noteikts paraugs, pieņemtā kārtība.
- mērķauditorija Noteikts personu loks, kam kas (piem., prece, pakalpojums) paredzēts.
- kārta Noteikts posms (piem., pasākuma) norises secībā.
- velniņš Noteikts psihoemocionāls stāvoklis; šāda stāvokļa izpausme.
- režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
- nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko veic maksājumus vai ko dod, saņem (par ko).
- redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
- metrs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju izkārtojums dzejolī; pantmērs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- kārtība Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
- frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
- ass Noteikts, krass (par līnijām, formām, kontrastiem).
- ciets Noteikts, negrozāms; ciešs.
- tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs.
- izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- eksakts Noteikts, precīzs.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām).
- strikts Noteikts, stingrs (piem., par izteikumiem, darbībām, prasībām).
- svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (par uzskatiem, pārliecību u. tml.).
- ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms.
- stingrs Noteikts, strikts.
- tvirts Noteikts, vingrs (par kustībām).
- saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
- pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
- spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
- noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
- oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- figūra Noteiktu kustību vai dejas soļu kombinācija.
- siltumnīcas efekts noteiktu ķīmisku savienojumu izraisīta temperatūras paaugstināšanās planētas atmosfērā.
- rutīna Noteiktu nemainīgu darbību, notikumu virkne; vienveidīgs, monotons (dzīves) ritums.
- selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
- aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
- pasaules uzskats noteiktu principu, uzskatu sistēma par pasauli un tās likumsakarībām.
- rupors Noteiktu uzskatu, viedokļa paudējs, izplatītājs.
- aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (no daudziem vai visiem).
- bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums.
- Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
- statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
- prasība Noteikums (parasti kategorisks).
- regula Noteikums, norma; (rīcības) likums.
- reglaments Noteikumu kopums, kas reglamentē (kā) darbību, nosaka tiesības, pienākumus u. tml.
- instrukcija Noteikumu kopums, pamācība (kāda izdevuma izpildei).
- pareizrakstība Noteikumu sistēma runas vienveidīgai atveidei rakstos; šo noteikumu ievērošana praksē; ortogrāfija.
- noēst Notērēt ēšanai, uztura iegādei.
- nosacīts sods notiesātās personas atbrīvošana no soda izpildes ar nosacījumu, ka tā pārbaudes laikā neizdara jaunu noziegumu.
- sagadīties Notikt, būt (parasti reizēm, dažkārt).
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- noiet Notikt, norisēt (kā, kādā veidā).
- noiet greizi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- noiet šķībi notikt, norisēt kļūmīgi, nepareizi.
- sekmēties Notikt, norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu; veikties; izdoties.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu.
- pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei.
- noturēties Noturēt savu ķermeni līdzsvarā un nenokrist; palikt (noteiktā stāvoklī).
- nesatricināms Noturīgs, stabils, ko grūti vai neiespējami vājināt (par cilvēku attiecībām, uzskatiem).
- pārķert Notvert (ko uz noteiktu vietu, arī noteiktā virzienā raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert.
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- nokult Novācot ar kombainu, iegūt (noteiktu graudu daudzumu).
- notiesāt Novadīt (sporta spēli), veicot tiesneša pienākumus.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
- laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
- nodzīvot Novecot, pazaudēt savu nozīmi, kļūt neizmantojamam.
- Visu labu! novēlējums atvadoties; sveiciens atvadoties.
- ceļamaize Novēlējums, pamācība u. tml. turpmākajai dzīvei.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
- saglābt Novērst, izlabot (piem., nevēlamu stāvokli, situāciju); panākt, ka neizjūk.
- aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu).
- pagriezt muguru novērsties, atteikties (no kā, no kāda).
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- kvalifikācija Novērtēšana, atzīšana par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- taksācija Novērtēšana, cenas noteikšana.
- degustēt Novērtēt (pārtikas produktus, alkoholiskos dzērienus), pēc garšas, smaržas un izskata, lai noteiktu (to) kvalitāti.
- apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
- kvalificēt Novērtēt, atzīt par atbilstošu noteiktai grupai, veidam, kategorijai.
- pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko).
- nobalansēt Novietot (ko) līdzsvarā; veikt (kā) līdzsvarošanu.
- satupināt Novietot (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis).
- nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
- centrēt Novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
- savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
- uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- uzlikt Novietot, nostiprināt (piemēram, detaļu, ierīci) noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam).
- savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
- uzstutēt Novietot, uzlikt, atbalstīt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
- orientēt Novietot, vērst (ko) noteiktā stāvoklī, virzienā.
- izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā; ieņemt esošās vietas.
- sagult Novietoties guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagulties (1).
- nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.); novietoties guļus (noteiktā ķermeņa stāvoklī).
- kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā.
- piesēdēt Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku, arī kam blakus).
- piesēst Novietoties sēdus (parasti uz neilgu laiku).
- nostāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
- satupt Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties (1); satupties.
- satupties Novietoties tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā) – par vairākiem, daudziem; arī sasēsties, satupt.
- sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā; sastāties ierindā.
- savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
- sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
- sagulties Novietots guļus (kopā, kādā veidojumā, kur) – par vairākiem, daudziem; sagult (1).
- sentimentālisms Novirziens Eiropas literatūrā un mākslā 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kam raksturīga pastiprināta pievēršanās cilvēka jūtu pasaules tēlojumam.
- zāģēt stigu nozāģējot kokus, veidot stigu.
- palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
- bandītisms Noziedzīga darbība (laupīšana, slepkavošana u. tml.), ko veic bandītu grupa.
- kvalificēts noziegums noziegums, kam ir likumā noteiktas pazīmes, kuras to raksturo par sabiedrībai sevišķi bīstamu.
- ķeizarisks Nozīmīgākais, galvenais (par iestādēm, biedrībām ķeizaristē).
- ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piem., kādā pasākumā, nozarē).
- bacilis Nūjiņveida baktērija, kas veido sporas.
- vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- noņirgt Ņirdzot, smejoties pateikt (ko).
- noņirgāties Ņirgājoties pateikt (ko).
- noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
- vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa.
- radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
- simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
- taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
- sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
- nodeva Obligāts maksājums valsts vai pašvaldības iestādei (piem., par sniegtajiem pakalpojumiem).
- demisija Oficiāla (valdības, ministra) atkāpšanās, atteikšanās no amata.
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- karogs Oficiāla (valsts, organizācijas, karaspēka daļas u. tml.) atšķirības zīme, valsts simbols, noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) četrstūrains auduma gabals.
- diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
- relīze Oficiāla informācija presei.
- legalizācija Oficiāla kāda darbības veida vai organizācijas atzīšana par likumīgu, legālu.
- līgums Oficiāla rakstveida vienošanās par savstarpējām saistībām.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
- galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
- nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
- rajonēt Oficiāli atzīt (kultūraugu šķirnes) piemērotību audzēšanai noteiktā rajonā.
- standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
- piešķirt Oficiāli dot (kādas tiesības), nodrošināt (noteiktu statusu, stāvokli).
- salaulāt Oficiāli izveidot laulības attiecības (starp kādiem).
- salaulāties Oficiāli izveidot laulības attiecības vienam ar otru.
- nodibināt Oficiāli juridiski noteikt.
- iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml.).
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
- ceremoniāls Oficiāli pieņemta kārtība, piem., kāda pasākuma norisei.
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- pavēste Oficiāls (tiesas, prokuratūras, bruņoto spēku) rakstveida uzaicinājums.
- embargo Oficiāls aizliegums no kādas valsts izvest vai ievest tajā noteiktas preces, ieročus u. tml.
- pateicības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- atzinības raksts oficiāls dokuments, kurā izteikta pateicība, pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība.
- sūdzība Oficiāls iesniegums par nelikumīgu, nepareizu vai aizskarošu darbību (pret personu vai iestādi, organizāciju).
- matrikula Oficiāls noteiktu personu saraksts, reģistrs.
- petīcija Oficiāls rakstveida iesniegums kādai iestādei (parasti augstākai valsts varas institūcijai) noteiktā jautājumā.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- priekšraksts Oficiāls vadošs rakstveida norādījums, rīkojums, pavēle; attiecīgais dokuments.
- rotaprints Ofseta poligrāfijas mašīna izdevumu iespiešanai; šāds iespiešanas veids.
- grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
- brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
- laktoze Ogļhidrāts, kas veidojas zīdītāju organismā un ko satur piens; piencukurs.
- sapropelīts Ogļu paveids, kas veidojies galvenokārt no zemākajiem augiem un planktona mikroorganismiem.
- antiviela Olbaltumviela, kas organismā rodas dažādu mikroorganismu vai svešu vielu (antigēnu) klātbūtnē un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; imūnviela.
- pretviela Olbaltumviela, kas rodas dzīvā organismā dažādu mikroorganismu vai citu svešu vielu iedarbības rezultātā un kas spēj neitralizēt to kaitīgo iedarbību; aizsargviela; antiviela; imūnviela.
- ragviela Olbaltumviela, kas veidojas ādas šūnās un ko satur mati, spalvas, ragi, nagi un zvīņas.
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
- izoperēt Operējot izņemt (kādu organisma daļu, arī patoloģisku veidojumu organismā).
- sagraizīt Operējot izveidot brūci vai brūces.
- obstrukcija Opozīcijas partiju parlamentārās cīņas paņēmiens (trokšņošana, garu runu teikšana, sēžu zāles atstāšana u. tml.), lai nepieļautu vai aizkavētu sev nevēlama lēmuma pieņemšanu.
- periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
- stereoskops Optiska ierīce stereofotogrāfiju apskatei.
- okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
- krusts Ordenis, kas pēc formas līdzīgs šādai reliģiskai zīmei.
- volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
- diakons Ordinēts zemākā ranga mācītājs (katoļu, anglikāņu, pareizticīgo baznīcā).
- divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
- elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
- dzimumorgāni Orgāni, kas veic vairošanās funkciju.
- stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
- pienskābe Organiska skābe, kas veidojas muskuļu šūnās.
- retinols Organiska viela, ko satur dārzeņi, olas dzeltenums, zivju eļļa un kas nepieciešama normālai redzei, normālai organisma augšanai un attīstībai; A vitamīns.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
- zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
- nogulumi Organisko un neorganisko vielu slānis, kas dažādu procesu rezultātā ir izveidojies uz sauszemes vai ūdenstilpēs.
- dīglis Organisks veidojums, no kā attīstās jauns organisms vai tā daļa.
- bioloģija Organisma attīstība, dzīves veids u. tml.
- orgāns Organisma daļa ar noteiktu uzbūvi un funkcijām.
- kontrindikācija Organisma īpatnības vai slimības, kuru dēļ nedrīkst vai nav vēlams izmantot kādu ārstēšanas veidu, medikamentu u. tml.
- striktūra Organisma kanāla vai cauruļveida orgāna sašaurinājums.
- fenotips Organisma pazīmju kopums, kas veidojies ģenētisku faktoru un ārējās vides iedarbības rezultātā.
- morfoģenēze Organisma un orgānu izveidošanās un attīstība.
- kājiņa Organisma veidojumu daļa, kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- autohtoni Organismi (suga, ģints vai dzimta), kas savā dzīvesvietā izveidojušies evolūcijas gaitā nevis ieceļojuši; pretstats: alohtoni.
- ķērpis Organisms, ko simbiozē veido aļģe un sēne.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- vecumgrupa Organismu grupa ar noteiktu vecumu.
- iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
- fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
- zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
- aviokompānija Organizācija, uzņēmums, kas veic regulārus gaisa pārvadājumus vienā vai vairākos maršrutos; aviosabiedrība, lidsabiedrība.
- nevalstiskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- sabiedriskās organizācijas organizācijas (piem., biedrības un nodibinājumi), kas veidojušās uz privātas iniciatīvas pamata bez peļņas gūšanas mērķa.
- uzņēmums Organizatoriski saimnieciska vienība, kas paredzēta uzņēmējdarbības veikšanai.
- noformēties Organizējoties izveidoties, organizējot tikt izveidotam (par cilvēku grupu).
- kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
- pārorganizēt Organizēt vēlreiz, no jauna; organizējot pārveidot citādu.
- vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
- ekspedīcija Organizēta cilvēku grupa, kas veic šādu braucienu.
- streiks Organizēta darba pārtraukšana, atteikšanās strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu kādu prasību izpildi.
- gājiens Organizēta daudzu cilvēku iešana ar noteiktu mērķi; šādu cilvēku kopums.
- kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
- streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
- pasākums Organizēti veikts darbību kopums ar noteiktu raksturu un mērķi.
- pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
- aparāts Orgānu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju organismā.
- trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- jumtiņš Ornamenta elements – divi dažāda virziena stari, kas jumtveidā iziet no viena punkta.
- zobiņš Ornaments – līnija ar trīsstūrveida vai taisnstūrveida izvirzījumiem.
- moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- pa divi (arī trīs utt.) lāgi otro (trešo utt.) reizi.
- kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi).
- pa otram lāgam otrreiz.
- pluči Otrreizēja izejviela, ko iegūst, plucinot nolietotus audumus, austuvju un vērptuvju atkritumus.
- replika Otrreizējs atveidojums.
- otrreiz Otru reizi; atkārtoti.
- treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
- pusmežonīgs Pa pusei mežonīgs, primitīvs.
- kancele Paaugstinājums baznīcā, no kura mācītājs teic sprediķi.
- uzmala Paaugstinājums, kas izveidots (kā) malā; detaļa, kas veido paaugstinājumu (kā) malā.
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- uzkāpt Paaugstināties, palielināties (līdz noteiktai pakāpei).
- plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
- subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
- absolvēt Pabeigt (mācību iestādi).
- nobeigt Pabeigt (mācību iestādi).
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- apkult Pabeigt kult; izkult (daudz vai visu).
- apsēties Pabeigt sēšanu.
- izstudēt Pabeigt studijas (augstskolā).
- pielikt punktu pabeigt, izbeigt (ko).
- apdarināt Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
- cēliens Pabeigta daļa (dramatiskā darbā).
- dēstījums Pabeigta darbība, rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts.
- tīrraksts Pabeigts, izlabots teksts.
- pakavēties Pabūt, neilgu laiku atrasties (kur, kādā vietā, pie kādā).
- uzstādināt Pacelt ūdens līmeni ūdenstecē ar hidrotehnisku būvi; šādā veidā (no būves augšup pret sākotnējo tecējumu) radīt (piemēram, ezeru).
- uzviļņot Pacelties viļņveida kustībā.
- pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
- sarežģīt Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- noplicināt Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
- noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
- apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- komplicēt Padarīt sarežģītāku, daudzveidīgāku.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
- objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
- klēpja sunītis Padevīgs, verdziski paklausīgs cilvēks (parasti sievietei padevīgs, paklausīgs vīrietis).
- Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
- gvarde Padomju Savienībā – karaspēka daļa vai vienība, kurai Otrā pasaules kara beigās par izcilību kaujās bija piešķirts šis nosaukums.
- NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
- staršina Padomju Savienības bruņotajos spēkos jaunākā komandējošā sastāva pakāpe starp seržantu un rotas komandieri; kareivis, kam ir šāda pakāpe.
- gudrība Padoms, ierosinājums, ieteikums.
- konsultācija Padoms, ieteikums, paskaidrojums, ko kādā jautājumā sniedz speciālists (piem., jurists, ārsts); padoma, paskaidrojuma došana.
- kapitulācija Padošanās, atteikšanās no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- laisties dibenā Padoties grūtībām, neveiksmēm u. tml.
- krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- kapitulēt Padoties, atteikties no kādas darbības u. tml. (piem., nespējot pārvarēt šķēršļus, citu cilvēku pretestību).
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- slietenis Pagaidu mītne, kas veidota no slīpi saliktām kārtīm, zariem.
- demarkācijas līnija pagaidu robeža starp valstīm vai atsevišķu zonu atdalīšanai pēc karadarbības izbeigšanās.
- vienība Pagaidu vai pastāvīgs karaspēka grupējums noteiktā kaujas vai speciāla uzdevuma veikšanai.
- viņreiz Pagājušajā reizē, viņā reizē; toreiz.
- cekuls Pagarinātu pakauša spalvu veidojums putnam.
- uztaisīt Pagatavot (piemēram, ēdienu ēdienreizei).
- sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
- salūkot Pagatavot, arī sagādāt (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- pakrākt Pagulēt (neilgu laiku).
- noildzināt Paildzināt; aizkavēt (parasti līdz kādam noteiktam laikam).
- sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piem., kā aizbāšanai, sastiprināšanai.
- zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
- paputēt Pajukt, izbeigt pastāvēt.
- spa Pakalpojumu kopums, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai; iestāde, kura piedāvā tradicionālos spa pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- lēkts Pakāpeniska (parasti saules) parādīšanās virs horizonta; gaisma, kas rodas, parādoties (saulei) virs horizonta.
- veidoties Pakāpeniski attīstīties, tikt veidotam (piemēram, par kustībām, valodu).
- plēnēt Pakāpeniski beigt degt (pārstājot liesmot, dziestot oglēm u. tml.).
- dzist Pakāpeniski beigt degt; beigt izstarot gaismu, arī izplatīt siltumu.
- izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
- izzust Pakāpeniski beigt pastāvēt (par parādībām dabā).
- noziedēt Pakāpeniski beigt ziedēt.
- rimt Pakāpeniski beigt, pārstāt izpausties (piem., par norisēm dabā).
- krāt Pakāpeniski iegūstot un neizlietojot, neiztērējot, vairot.
- izkristalizēt Pakāpeniski izveidot.
- izkristalizēties Pakāpeniski izveidoties, nostiprināties.
- sarasties Pakāpeniski izveidoties, parādīties – par parādībām dabā.
- rimt Pakāpeniski kļūt vājākam, beigt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- stigt Pakāpeniski nonākt sliktā stāvoklī, no kura ir grūti vai neiespējami izkļūt; pakāpeniski nonākt slikta paraduma varā.
- norimt Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
- noklust Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
- uzkrāt Pakāpeniski vākt (atsevišķas sastāvdaļas) un izveidot kādu daudzumu, kopumu.
- viesties Pakāpeniski veidoties (piem., par augiem); pakāpeniski iestāties (piem., par diennakts posmu).
- viesties Pakāpeniski veidoties, arī pakāpeniski kļūt izjūtamam (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- rietēt Pakāpeniski zust, beigt pastāvēt.
- krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
- pārcilāt Pakāpeniski, pa sastāvdaļām analizēt vēlreiz no jauna, pārdomāt (ko).
- izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
- pārvaldījums Pakārtojuma paveids, kurā vārkopas atkarīgo komponentu piesaista neatkarīgajam komponentam vienā noteiktā formā.
- saskaņojums Pakārtojuma veids, kurā vārdkopas atkarīgais komponents pielīdzinās neatkarīgajam dzimtē, skaitlī un locījumā.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- pakavsakta Pakavveida sakta.
- nopurpināt kaut ko zem deguna paklusu, neskaidri ko pie sevis pateikt.
- uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
- kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai); noteicošs, valdošs stāvoklis.
- uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
- pārslogot Pakļaut (kādu) pārmērīgai slodzei.
- turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
- apdedzināt Pakļaut (ko) augstas temperatūras iedarbībai, lai izveidotu, nostiprinātu (tā) struktūru, īpašības.
- slogot Pakļaut (ko) slodzei (1).
- piepūlēt Pakļaut (ķermeni, tā daļu, orgānu u. tml.) palielinātai slodzei.
- savaldīt Pakļaut (piem., roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- analizēt Pakļaut analīzei (1); sīki, pamatīgi pētīt, raksturot.
- saberzt Pakļaut ilgstošam mehāniskam kairinājumam; šādā veidā radīt (piem., brūci).
- dispanserizēt Pakļaut regulārai veselības pārbaudei, arī uzskaitei un ārstēšanai dispanseros.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
- sviedrēties Pakļaut sevi fiziskai piepūlei tā, ka izdalās sviedri.
- noslogot Pakļaut slodzei (ķermeņa daļu).
- paļauties Pakļauties (kā ietekmei).
- ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
- padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
- saistīties Pakļauties noteiktiem pienākumiem, juridiskiem nosacījumiem u. tml.
- pākstenītis Pākstenis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
- aizlaist Palaist garām, neizmantot (stāvokli, iespējas u. tml.)
- novilkt Palēnināti izrunājot vārdus, noteikt, pateikt (ko).
- nostiept Palēnināti, stiepti runājot, noteikt, pateikt.
- balstīt Palīdzēt (cilvēkam) pārvietoties vai turēties noteiktā stāvoklī.
- atbalstīt Palīdzēt (kādam, piem., materiāli, morāli), veicināt (kā) norisi.
- bruģēt ceļu (kādam) palīdzēt (kādam) ko sasniegt, īstenot; veicināt.
- izpalīdzēt Palīdzēt (parasti vienreiz).
- uzvest uz ceļa Palīdzēt uzsākt labāku dzīves veidu, paglābjot no kā kļūmīga.
- asistēt Palīdzēt veikt kādu darbu.
- ēna Palieka (no tā, kas kādreiz bijis).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
- simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
- četrkāršot Palielināt četras reizes.
- desmitkāršot Palielināt desmit reizes.
- divkāršot Palielināt divas reizes; dubultot.
- pieckāršot Palielināt piecas reizes.
- trīskāršot Palielināt trīs reizes.
- daudzkāršot Palielināt vairākas vai daudzas reizes.
- pieckāršoties Palielināties piecas reizes.
- attīstīties Palielināties, sasniegt (piem., noteiktu līmeni).
- leikocitoze Palielināts leikocītu daudzums asinīs.
- vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- pokāls Paliels, parasti grezns, stikla vai metāla dzeramais trauks ar kāju un reizumis ar vāku; šāds trauks kopā ar tā saturu.
- eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
- konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
- sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
- nolūka apstākļa palīgteikums palīgteikums, kas izsaka darbības nolūku, mērķi.
- tapt Palīgvārds darbības vārdu ciešamās kārtas vienkāršo laiku formu veidošanai; tikt [1].
- partikula Palīgvārds, kas vārdam, vārdu savienojumam vai teikumam piešķir īpašu nozīmes niansi.
- artikuls Palīgvārds, ko dažās valodās lieto kopā ar lietvārdu noteiktības vai nenoteiktības, arī dzimtes, skaitļa, locījuma gramatiskās kategorijas izteikšanai.
- palikt aiz iekavām palikt neievērotam, neatzītam u. tml.
- paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam u. tml.
- aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
- pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
- nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, kādā veidā).
- kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
- turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties, parasti, kādu laiku.
- vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
- māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
- uztaustīt Pamanīt, atrast (piemēram, ar skatienu, arī noteiktu metodi).
- bāze Pamatelements; skaitlis, ko reizina pašu ar sevi.
- koncepcija Pamatideja, galvenā iecere; izpratne, traktējuma veids.
- Satversme Pamatlikums (piem., iestādei, organizācijai).
- piekāje Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
- pierādīt Pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- fundaments Pamats (celtnei u. tml.).
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
- ieausties Pamazām izveidoties (kur).
- gaist Pamazām paiet, beigties (par laikposmu).
- gaist Pamazām pāriet, beigties, zust.
- izskanēt Pamazām, pakāpeniski beigt skanēt, apklust (par skaņām).
- izaudzēt Pamazām, pakāpeniski izveidot, izraisīt (jūtas, izjūtas).
- pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- rosinājuma teikums pamudinājuma teikums.
- apklusināt Panākt (ar savu rīcību, nostāju), ka tālāk neizplatās (runas, valodas u. tml.).
- apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
- sūtīt Panākt (pamudinot, pavēlot u. tml.), ka (kāds) dodas (uz kurieni, parasti ar noteiktu mērķi).
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku, veiklību), ka (rīks, ierīce u. tml.) ir noturams, lietojams, vadāms u. tml. vēlamajā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- uzgrūst Panākt (parasti atvieglojot sev darbu), ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
- izlīgt Panākt samierināšanos; vienoties par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- salīgt Panākt savstarpēju vienošanos par strīda, naidīgu attiecību izbeigšanu.
- laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
- vērst Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēka psihiskam stāvoklim, viņa darbībai) veidojas noteikta, arī citāda virzība (uz ko, pret ko).
- norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, griba, raksturs u. tml.) kļūst stingrs, noteikts.
- saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
- šķīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāda viela) šķīst citā vielā, veidojot šķīdumu.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādai parādībai, norisei u. tml.) izveidojas cieša saikne (ar ko).
- pievērst Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izveidojas saistība (ar ko).
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- sajaukt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds stāvoklis) izbeidzas; panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., nodoms, iecere) kļūst nerealizējams.
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (parasti ļoti) sasaistīts, nebrīvs (izturēšanās, rīcības veidā).
- sprostot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
- uzvelvēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) izveidojas velves forma.
- stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
- piešķirt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, izveidojas vai izpaužas (kādas īpašības).
- krokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam) veidojas, rodas krokas.
- sakrokot Panākt, būt par cēloni, ka (kam), parasti viscaur, izveidojas krokas.
- novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- mulsināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis) kļūst nenoteikts, neskaidrs, nedrošs.
- savērpt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens, dūmi) griežas, izveido (kādu riņķojošu kopumu).
- uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, vide, teritorija) kļūst kvalitatīvāks, piemērots noteiktām prasībām.
- uzsist Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (kas) ar sitienu, triecienu uzvirzās uz kādas vietas.
- piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atrodas, uzturas noteiktā vietā.
- saukt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atveidojas (atmiņā).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) būtiski pārmainās, iegūst citu veidu.
- normalizēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) darbojas, noris, pastāv u. tml. atbilstoši noteiktām prasībām, normām.
- nodarbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) funkcionē noteiktā veidā; vingrināt.
- ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
- noņemt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd vai kļūst vājāks.
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
- nodzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
- sacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izveidojas un virzās uz augšu.
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst citāds; pārveidot.
- raibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst daudzveidīgs, dažāds (sastāva ziņā).
- pavājināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk izteikts, intensīvs.
- liekt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) liecas, iegūst lokveida formu.
- sadzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) lielākā daudzumā nonāk (kur), izveido (ko).
- stindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj kustēties, veikt kādas darbības.
- sekmēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris vēlamā veidā un rada vēlamo rezultātu; veicināt.
- steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
- regulēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) norisinās vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
- uzslāņot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) novietojas slāņveidā virsū (uz kā, kam).
- pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pilnveidojas, uzlabojas kvalitatīvi.
- radīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- uzburt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
- uzputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzput virsū (uz kā, kam), izveidojot (piemēram, slāni).
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zūd, beidz pastāvēt; pakāpeniski iznīcināt.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti pilnīgi, zūd, beidz pastāvēt.
- noturēt Panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa) saglabā noteiktu stāvokli.
- uzsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (ledus kārta) izveidojas virsū (uz kā, kam, arī kur).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti negatīvs psihisks stāvoklis) kļūst mazāk spēcīgs, arī beidzas.
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāda darbība, process) izbeidzas, neturpinās.
- pārtraukt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., kāds stāvoklis) izbeidzas, neturpinās.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, kas irdens) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- samierināt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
- sasaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) izveidojas cieša savstarpēja saskarsme, arī ciešas attiecības.
- vienot Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja (parasti pozitīva) saskarsme, pozitīvas savstarpējas attiecības.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem) veidojas savstarpēja saskarsme, savstarpējas attiecības.
- savest Panākt, būt par cēloni, ka (starp kādiem) izveidojas saskarsme.
- saistīt Panākt, būt par cēloni, ka (starp ko) veidojas saikne, savstarpējas attiecības.
- pārveidot Panākt, būt par cēloni, ka (viela, enerģija u. tml.) iegūst citu veidu, kvalitāti.
- atskurbināt Panākt, būt par cēloni, ka atskurbst (no reibuma, skurbuma).
- uzberzt Panākt, būt par cēloni, ka berzes rezultātā izveidojas (kas).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas, izzūd (vēlamas attiecības starp cilvēkiem, pozitīvs psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašības, cerības u. tml.).
- saradot Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas radniecības attiecības.
- uzaudzināt Panākt, būt par cēloni, ka izveidojas, attīstās (cilvēki ar noteiktām īpašībām).
- vienveidot Panākt, būt par cēloni, ka kas kļūst vienāds, arī vienāda veida.
- ieinteresēt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst ieinteresēts (2).
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka kļūst pilnīgāks, saturīgāks; būt par cēloni, ka kļūst izteiktāks.
- noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst; apreibināt.
- perforēt Panākt, būt par cēloni, ka organisma daļā izveidojas atvere, caurums.
- paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (kā) kustības, darbības ātrums; panākt, būt par cēloni, ka samazinās (kā) norisei, īstenošanai nepieciešamais laiks.
- izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
- sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
- sarīkot Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (kas, parasti negatīvs).
- sadalīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (vielas) atsevišķas sastāvdaļas.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (piem., kādas parādības).
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- raisīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv līdzšinējā veidā; likvidēt.
- zīmēt Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (piem., raksts, ornaments).
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
- iesakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) izveido saknes, ieaug.
- sakņot Panākt, ka (auga veģetatīvās daļas) veido saknes.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
- izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
- izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
- novaldīt Panākt, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) darbojas noteiktā, vēlamā veidā.
- uzvelt Panākt, ka (kādam, kam) jāveic (kas grūts, arī nepatīkams), jāatbild (par ko grūti veicamu, izlemjamu u. tml.).
- nodot Panākt, ka (kāds, kas) nonāk (noteiktu amatpersonu, iestāžu pārziņā); pakļaut (kādai rīcībai, darbībai).
- aptēst Panākt, ka (kāds) kļūst veiklāks, attapīgāks, pieklājīgāks.
- apstādināt Panākt, ka (kāds) pārtrauc, izbeidz (rīcību, darbību).
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, saskaņotība starp (tā) sastāvdaļām.
- sataisīt Panākt, ka (kam) rodas noteikta izteiksme.
- savaldīt Panākt, ka (kam) saglabājas vēlamais veids, kārtība.
- turēt Panākt, ka (kas satverts, paņemts) atrodas noteiktā stāvoklī, vietā (piem., rokās, klēpī, uz muguras).
- uzturēt Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
- savaldīt Panākt, ka (kas, parasti parādība dabā) kļūst mazāk iedarbīgs vai izbeidzas, arī iegūst cilvēkam vēlamās īpašības.
- nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
- turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
- izgaisināt Panākt, ka (kas) izbeidzas, izzūd.
- pārlatviskot Panākt, ka (kas) kļūst atbilstošs latviešu valodai, tās uzbūvei, sistēmai.
- dažādot Panākt, ka (kas) kļūst dažāds, daudzveidīgs.
- pilnveidot Panākt, ka (kas) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām; uzlabot, pilnīgot.
- noregulēt Panākt, ka (kas) norisinās vēlamajā veidā.
- iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
- nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
- ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
- paturēt Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
- palielināt Panākt, ka (kas) skaitliskā izteiksmē kļūst lielāks.
- uzsaukt Panākt, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- virzīt Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas noteiktā virzienā.
- izvest Panākt, ka (mazuļi) sasniedz noteiktu attīstības pakāpi un atstāj ligzdu – par putniem.
- ievirzīt Panākt, ka (piem., darbība, norise) iegūst noteiktu virzību.
- dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
- savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
- ieviest Panākt, ka (piem., jauninājumu) sāk plaši lietot; radīt, izveidot (piem., jaunu kārtību).
- likvidēt Panākt, ka (piem., organizācija, uzņēmums) beidz darboties.
- turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
- uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
- uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
- noklusināt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk vai izbeidzas.
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda šādi izveidotu ūdenskrātuvi.
- sastādīt Panākt, ka (vairāki, daudzi) nostājas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); panākt, ka vairāki, daudzi nostājoties izveido (kādu kopumu, veidojumu).
- satupināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) novietojas tupus (kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā); arī sasēdināt.
- atdzesēt Panākt, ka atdziest, veicināt atdzišanu.
- atdzīvināt Panākt, ka atjaunojas, dzīvi atveidojas atmiņā, iztēlē.
- atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
- aizvirzīt Panākt, ka dodas noteiktā virzienā.
- atskaņot Panākt, ka dzejoļa rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi.
- nogriezt gaismu panākt, ka gaismas avots beidz izstarot gaismu.
- nodzēst gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
- izslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
- vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
- atvest Panākt, ka ierodas, atnāk līdzi (kur, pie kā, līdz kurienei u. tml.).
- uzaudzēt Panākt, ka izaug, izveidojas virsū (uz kā, kam) – piemēram, par augiem.
- izjaukt Panākt, ka izbeidz pastāvēt (cilvēku vienota kopa).
- izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas (kāds stāvoklis).
- izšķirt Panākt, ka izbeidzas (piem., kautiņš, strīds).
- aizdzīt Panākt, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
- izjaukt Panākt, ka izbeidzas, izzūd (piem., attiecības starp cilvēkiem).
- darīt galu panākt, ka izbeidzas; izbeigt.
- iegūt Panākt, ka izveidojas dzimumattiecības.
- šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
- nomainīt Panākt, ka noteiktā amatā, darbā, pienākumu pildīšanā u. tml. stājas kāds cits.
- izlīdzināt rezultātu panākt, ka rezultāts kļūst neizšķirts.
- izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
- sapludināt Panākt, ka savienojas, veidojot ko citu, citādu.
- drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
- izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
- pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
- pačurināt Panākt, ka urinē un pabeidz urinēt.
- sadabūt Panākt, parasti ar pūlēm, ka (kāds) uzņemas ko veikt, kur piedalīties u. tml.
- iegrūst Panākt, veicināt ar savu izturēšanos, rīcību, ka (kāds) pēkšņi nonāk nevēlamā, smagā stāvoklī.
- raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
- melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
- grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
- līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
- recepte Paņēmiens, veids (kā) sasniegšanai.
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- darbs Paņēmienu kopums, tehnika kādas darbības veikšanai.
- metodika Paņēmienu, metožu kopums (kā) veikšanai.
- sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
- ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
- teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
- piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
- prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
- papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
- klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
- piedeva Papildu priekšnesums (koncerta beigās).
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
- banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
- pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
- turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
- kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
- reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
- noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
- lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) detaļa.
- čiksts Pār purvainu vietu no žagariem, nelielu koku stumbriem izveidots ceļš.
- skaistuma karaliene par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- skaistumkaraliene Par visskaistāko atzītā sieviete (speciālā konkursā, arī svētkos, sarīkojumā); tituls, ko (parasti ievēlot) piešķir šādai sievietei.
- acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
- obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
- pazīme Parādība, raksturīga īpašība, pēc kuras iespējams noteikt, paredzēt (ko).
- uguņot Parādīt (parasti atkārtoti) augstvērtīgu, pārsteidzošu sniegumu (par sportistu, sporta komandu).
- uzrādīt klasi parādīt augstu meistarību.
- izvērsties Parādīt savas spējas; atļauties neierobežotu rīcību, izturēšanos.
- attēlot Parādīt, atveidot (atdarinot, ko imitējot).
- ainoties Parādīties, būt redzamam ainu veidā; atainoties; attēloties.
- pārlaisties Parādīties, neilgu laiku izpausties sejā.
- vilkties Parādīties, veidoties (sejā) – par grumbām, grimasēm.
- izaugt Parādīties; pēkšņi parādīties, šķietami izveidoties lielam.
- siltumnīcas stāds pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- siltumnīcas augs pārāk trausls, izlutināts, nevarīgs, praktiskai dzīvei nepiemērots cilvēks.
- līdztekus Paralēli, līdzās (virzīties, atrasties, būt izveidotam).
- patisons Parastā ķirbja varietāte – viengadīgs dārzenis ar plakaniem šķīvjveida augļiem, kam ir rievainas malas.
- snīpis Parasti cauruļveida atvere (traukam), pa kuru samērā tievā strūklā izlej (tā) saturu.
- nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
- meimuriem Parasti savienojumā "meimuru meimuriem": grīļīgi, streipuļojot.
- plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
- strādāt Parasti savienojumā "strādāt darbu": veikt darbu.
- tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
- paraža Parasts (kāda cilvēka) rīcības, izturēšanās veids; paradums (1).
- labot Pāraudzināt, pārveidot (cilvēku).
- testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
- veidne Paraugs, pēc kura masveidā izgatavo ko vienādu, citu citam līdzīgu; šablons.
- pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
- eseja Pārbaudes darbs – sacerējums ar noteiktu struktūru un tematiskā izklāsta veidu.
- meistardarbs Pārbaudes darbs meistara nosaukuma iegūšanai.
- referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
- gala pārbaudījumi pārbaudījumi, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
- inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
- revidēt Pārbaudīt (piem., grāmatvedības dokumentu) pareizību.
- izmēģināt roku pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- izmēģināt laimi pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- apsekot Pārbaudīt, novērot, izpētīt, lai ko noskaidrotu, iegūtu noteiktas ziņas.
- rekonstrukcija Pārbūvēšana, pārbūve, lai ko izveidotu no jauna, modernizētu.
- atlikt Pārcelt (uz citu reizi, vēlāku laiku).
- gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
- čeks Pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
- prasīt Pārdodot ko, slēdzot līgumu u. tml., noteikt, arī paust vēlēšanos iegūt (atlīdzību, samaksu).
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- turēt Pārdzīvot, arī paust (noteiktu, parasti negatīvu, emocionālu stāvokli), parasti ilgāku laiku.
- dublēt Paredzēt (divas ierīces, divas iespējas u. tml.) vienas un tās pašas funkcijas veikšanai konstrukcijā, sistēmā u. tml.
- uzdevums Paredzētā funkcija (piemēram, ierīcei, arī parādībai sabiedrībā); dabiski izveidojusies (piemēram, vielas) darbība.
- īpašs Paredzēts noteiktam nolūkam.
- pareizruna Pareizas, normām atbilstošas izrunas noteikumu sistēma (kādā valodā); šo noteikumu ievērošana; ortoepija.
- saprast Pareizi uztvert, izprast (kā) nozīmi, saturu.
- rakstība Pareizrakstība.
- ortoepija Pareizruna.
- patiesība Pareizs īstenības atspoguļojums.
- korekts Pareizs, precīzs, nevainojams.
- riktīgs Pareizs.
- Pareizticīgo baznīca pareizticības reliģiskajam kultam paredzēta baznīca.
- Pareizticīgā baznīca pareizticības reliģisko organizāciju kopums.
- ortodoksāls Pareizticīgā baznīca.
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
- eparhija Pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība.
- reģents Pareizticīgās baznīcas kora diriģents.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
- pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas locekļi, pareizticības piekritēji.
- virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
- pops Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas garīdznieks.
- resgalis Paresninātais (koka stumbra, zara) gals; daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
- žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
- pārfrāzēt Pārgrozīt, nedaudz pārveidot (kādu izteicienu).
- laipa Pāriešanai paredzēts dēlis; no pāris dēļiem, baļķiem izveidota pāreja (pāri šaurai upei, grāvim u. tml.).
- kristalizēties Pāriet kristāliskā stāvoklī, veidoties kristāliem.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
- reorganizācija Pārkārtošana, pārveidošana; (kā) izveidošana no jauna, pēc citiem principiem.
- apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
- patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
- apjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (jumtu).
- pārjumt Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot jumtveida pārsegumu.
- satīklot Pārklāt, arī sasaistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- ainavu parks parks, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piem., pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
- pārziemot Pārlaist ziemu (kur, kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- uzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta uzticība vai neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- opozīcija Parlamenta partija vai partiju grupa, kas neietilpst valdībā un kritizē valdošo partiju un valdības darbību.
- purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
- aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
- uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
- izgrozīt Pārmainīt, parasti sev vēlamā veidā.
- izmainīt Pārmainīt, pārveidot.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- spēle Pārmaiņa (sejas izteiksmē).
- parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
- māte pārn. Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
- ņemt grožus savās rokās pārņemt vadību, kļūt par noteicēju.
- reorganizēt Pārorganizēt; arī pārkārtot, pārveidot (ko) pēc citiem principiem.
- krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
- norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
- tāle Pārredzamais plašums tālumā, arī tāls, neierobežots plašums.
- pārskaņoties Pārslēgties uz citu funkciju veikšanu (par organismu, tā norisēm).
- uzlaist Pārsniegt, atstāt lielāku (piemēram, auduma gabala izmēru šujot); pārsniegt (noteikta laika) ierobežojumu.
- uzvarēt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.
- uzveikt Pārspēt (kādu) ar fizisku spēku, veiklību u. tml.; arī uzvarēt (1).
- noveikt Pārspēt (kādu), piem., kaujā, sacensībās; pieveikt.
- pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
- hiperbola Pārspīlējums kā tēlains izteiksmes paņēmiens iespaida pastiprināšanai.
- afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- pārgremot Pārstāstīt vēlreiz (ko zināmu, citu teikto u. tml.); atgremot.
- stāties Pārstāt darboties, arī darboties ar traucējumiem (par organismu, tā daļām); kļūt vājākam, arī pakāpeniski beigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- sastingt Pārstāt mainīties, attīstīties, pilnveidoties.
- noklust Pārstāt skanēt, izbeigties.
- pāriet Pārstāt, izbeigties.
- mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
- sūtnis Pārstāvis, ko (piem., valsts, uzņēmums, organizācija) sūta (uz kurieni, pie kā, parasti ar noteiktu uzdevumu).
- līgumiskā pārstāvība pārstāvniecība, kas noteikta līgumā.
- aizkūkot Pārsteigt (kādu neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc tautas ticējuma vēstī sliktu (par dzeguzi).
- izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
- žilbināt Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
- sastrēbt karstu (putru) pārsteigties.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- dramatizēt Pārstrādāt (parasti) epikas daiļdarbu, izveidojot lugu.
- atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
- izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piem., sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
- pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
- centrs Partija, partiju grupējums, kas parlamentā ieņem vietu starp labējām un kreisajām partijām.
- makaroni Pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot; šāds pārtikas produkts caurules formā.
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
- nolikt Pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību, pārstāt turēt rokās (ko).
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- apturēt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- pārtraukt pusvārdā pārtraukt (kādu), neļaujot pabeigt sakāmo.
- uzdot Pārtraukt (ko) veikt, nespējot (to) turpināt.
- saraustīt Pārtraukt (parasti pēkšņi, uz neilgu laiku).
- pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
- uzdot Pārtraukt ko veikt, nespējot turpināt iesākto.
- lauzt līgumu pārtraukt līguma saistību, noteikumu izpildi.
- nozust no skatuves pārtraukt savu darbību, beigt pastāvēt.
- kapitulēt Pārtraukt vai izbeigt karadarbību un padoties uzvarētājam ar tā diktētiem noteikumiem.
- slēgt Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
- mest pie malas Pārtraukt, beigt (darbību).
- stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
- mest kaktā pārtraukt, beigt nodarboties (ar ko).
- izslēgt Pārtraukt, izbeigt (ierīces vai tās daļas) darbību, atvienojot no enerģijas avota.
- debloķēt Pārtraukt, izbeigt (kā) blokādi, atjaunot (kā) funkcionēšanu.
- laupīt Pārtraukt, izbeigt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- aiztaisīt Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
- apturēt uguni pārtraukt, izbeigt liesmu virzību, izplatīšanos.
- lauzt Pārtraukt, izbeigt.
- locītava Pārtraukts kaulu savienojums, kurā starp kaulu virsmām ir spraugveida dobums.
- sublimēt Pārtvaicēt cietu vielu, to neizkausējot.
- uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- skrūves pārvads pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- autokrātija Pārvaldes forma, kur vienai personai valstī ir neierobežota augstākā vara; patvaldība; valsts, kurā ir šāda valdīšanas forma.
- netiešais pārvaldījums pārvaldījums, kurā atkarīgais komponents pievienots noteiktā locījumā kopā ar prievārdu.
- komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
- nolaisties no saviem augstumiem pārvarēt (piem., sociālās atšķirtības plaisu) un spēt pielāgoties, piemēroties citai (parasti zemākai) videi.
- norīt Pārvarēt, ārēji neizpaust (negatīvu emocionālu stāvokli).
- noturēt Pārvarēt, neizpaust (piem., psihisku stāvokli).
- pievārēt Pārvarēt, uzveikt.
- atmest Pārvarēt, zaudēt, vairs neizjust.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- izlauzt Pārvarot šķēršļus, izveidot.
- pāraugsme Pārveide.
- pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
- izvākt Pārveidojot, vācot prom, izdabūt ārā (no telpas, platības u. tml.); aizvākt.
- pārcēlums Pārveidojums (piem., citā formā); pārlikums.
- deformācija Pārveidojums, izkropļojums.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
- beletrizācija Pārveidošana daiļliteratūras stilā.
- modifikācija Pārveidošana vai pārveidošanās, nepārtopot par ko citu; jaunu pazīmju, īpašību radīšana vai rašanās.
- transformācija Pārveidošana, pārvēršana.
- transfigurācija Pārveidošana.
- regresīvā metamorfoze pārveidošanās, kas izraisa organisma vienkāršošanos.
- izmaiņa Pārveidošanās, pārmaiņa.
- digitalizēt Pārveidot (attēlu, skaņu) digitālā formā.
- sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu.
- kodēt Pārveidot (informāciju) noteiktā zīmju sistēmā.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- granulēt Pārveidot (ko) granulās.
- amerikanizēt Pārveidot (ko) pēc amerikāņu parauga.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības.
- iztaisnot Pārveidot (maiņstrāvu) par līdzstrāvu.
- parafrāzēt Pārveidot (muzikālu tēmu), izveidojot jaunu skaņdarbu.
- sadalīt Pārveidot (piem., kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- sabalsot Pārveidot (piem., tautas dziesmas melodiju) divu vai vairāku balsu salikumā; harmonizēt.
- pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
- kompilēt Pārveidot (programmu) mašīnkodā.
- domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- pārlikt Pārveidot (skaņdarbu) citam instrumentam vai citam instrumentālam sastāvam.
- sadalīt Pārveidot (veselo) tā, ka rodas divas vai vairākas atsevišķas daļas, vienības.
- parafrāzēt Pārveidot citādi, izteikt citiem vārdiem.
- pārmainīt Pārveidot citādu.
- izvērst Pārveidot detalizētākā formā (piem., formulu).
- dekodēt Pārveidot kodētus (parasti audio vai video signālus) sākotnējā (uztveramā) formā.
- kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
- reducēt Pārveidot vienkāršākā formā; vienkāršot.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- modernizēt Pārveidot, atjaunot, uzlabot atbilstoši jaunākajiem zinātnes, tehnikas un mākslas sasniegumiem.
- pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
- rekonstruēt Pārveidot, pārbūvēt ar mērķi (ko) uzlabot, modernizēt.
- orķestrēt Pārveidot, pārlikt (melodiju, vienam instrumentam rakstītu skaņdarbu) orķestra izpildījumam; instrumentēt, aranžēt.
- aranžēt Pārveidot, pārlikt (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam vai citam izpildītāju sastāvam.
- pārtaisīt Pārveidot, pārstrādāt (ko).
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst.
- modificēt Pārveidot, pielāgot (kādām prasībām), arī izmainīt.
- pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
- teatralizēt Pārveidot, pielāgot (ko) izrādīšanai uz skatuves.
- stīga Pārveidota auga vasa; veģetatīvās vairošanās orgāns (piem., zemenēm).
- kļūt Pārveidoties (pārmainoties personības, rakstura īpašībām, psihiskajam vai fizioloģiskajam stāvoklim).
- sadalīties Pārveidoties (piem., par kā kustību) tā, ka (tā) noris pa diviem vai vairākiem atzarojumiem.
- emulģēties Pārveidoties (šķidrumā) sīkos pilienos.
- sadalīties Pārveidoties atsevišķās sastāvdaļās.
- pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
- pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības; kļūt cietam.
- iekūņoties Pārveidoties par kūniņu.
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām).
- pārragoties Pārveidoties par ragvielu.
- kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
- pāraugt Pārveidoties, kļūt citādam, labākam, sabiedrībai derīgākam.
- pārtapt Pārveidoties, mainoties iegūt citu veidu, kvalitāti.
- sprīžot Pārveidoties, savirzot ķermeņa galus kopā un pēc tam attālinot tos vienu no otra (parasti par kāpuriem).
- transformēties Pārveidoties.
- kapitalizēt Pārvērst kapitālā; veikt kapitalizāciju.
- jonizēt Pārvērst neitrālus vielas atomus vai molekulas jonos.
- kondensēt Pārvērst no gāzveida agregātstāvokļa šķidrā agregātstāvoklī.
- izvērst Pārvērst, pārveidot.
- pataisīt Pārvērst, pārveidot.
- grimase Pārvērsta sejas izteiksme (piem., dusmās, sāpēs).
- izvērsties Pārvērsties, pārveidoties (par ko).
- metamorfoze Pārvēršanās, pārveidošanās.
- jaranga Pārvietojama mītne ar konusveida jumtu (Sibīrijas nomadu tautām, piem., čukčiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
- savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
- atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novirzīties Pārvietojoties aizvirzīties prom, nost (no noteiktā kustības virziena).
- sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- nest Pārvietojoties turēt (ķermeni, ķermeņa daļu) noteiktā stāvoklī, valkāt (ko) noteiktā veidā.
- uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
- uzkļūt Pārvietojoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); pārvietojoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- spert Pārvietojoties veidot soli (parasti kādā virzienā).
- spert Pārvietojoties veidot soli, soļus.
- pārvarēt Pārvietojoties veikt (ko grūtu, smagu), tikt pāri (kam grūtam, sarežģītam).
- loks Pārvietošanās ceļš, veiktais gabals, kam ir šāda forma.
- sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
- solis Pārvietošanās veids (piem., kāju un roku kustību kopums) slēpošanā, slidošanā u. tml.
- pārdzīt Pārvietot (datus no vienas ierīces uz citu); pārveidot (citā formātā).
- virzīt Pārvietot (ko) noteiktā virzienā; norādīt (kam) noteiktu virzienu, ievirzi (piem., ar vārdiem, žestiem); būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas noteiktā virzienā.
- virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- maldīties Pārvietoties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nespējot atrast pareizo ceļu, virzienu.
- klumburot Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburēt.
- klumburēt Pārvietoties neveiklā, nevienmērīgā gaitā; klūpot, krītot iet; klumburot.
- cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
- ritināties Pārvietoties, rotējot vai veidojot lokus, līkumus.
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- izņemt vārdus no mutes pasacīt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
- literārā pasaka pasakas formā, ar pasakai raksturīgu sižetu veidots daiļdarbs.
- Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
- aktivitāte Pasākumi, aktīvu darbību virkne ar noteiktu mērķi.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu ko nevēlamu (sabiedrībā).
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai novērstu vai aizkavētu saslimšanu, uzturētu un stiprinātu veselību.
- profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
- elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
- darbība Pasākumi, rīcība, ko veic tiesvedībā saskaņā ar likumu.
- triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
- muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
- sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
- sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
- izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
- vecmeitu ballīte pasākums, kuru organizē draudzenes topošajai sievai pirms kāzām kā atvadas no vecmeitas dzīves un kurā pulcējas tikai sievietes.
- ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
- ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
- higiēna Pasākumu kopums, kas veicina cilvēka veselības saglabāšanos.
- mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- Eiropa Pasaules daļa ziemeļu puslodē, kas kopā ar Āziju veido Eirāzijas kontinentu.
- subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
- miegamice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
- čalot Paskaļi sarunāties, jautri tērzēt daudziem reizē.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- piešmaukt Paslepšus, zagšus pieiet, pienākt.
- atmanīties Paslepus (piem., izdevīgā brīdī) atnākt, atsteigties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai steigšus atiet nost.
- uzmanīties Paslepus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); paslepus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas.
- risinājums Pasniegšanas veids.
- padot roku Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.
- pasniegt roku Pasniegt roku, piem., sasveicinoties.
- iedot roku Pasniegt roku, sasveicinoties, apsveicot.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piem., sasveicinoties, atvadoties, pateicoties.
- iespēt Paspēt (ko veikt).
- aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana ar lidaparātiem; pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā; gaisa pasts.
- paklīst Pastaigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa).
- sabrukums Pastāvēšanas izbeigšanās (piem., valstij).
- noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
- būt Pastāvēt, arī parādīties (noteiktu laika posmu).
- slēpties Pastāvēt, būt tā, ka ārēji neizpaužas; arī tikt slēptam, neizpaustam.
- būt Pastāvēt, iestāties (piem., par noteiktu diennakts posmu, gadalaiku).
- turēties virs ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- turēties uz ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
- pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
- klaidonība Pastāvīga pārvietošanās no vienas vietas uz otru; klaiņošana, īslaicīga uzturēšanās (kur) bez noteiktiem ienākumiem.
- upe Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.
- lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
- ieēsties Pastāvīgi būt nemierā (ar kādu), neieredzēt (kādu).
- kopā Pastiprina darbības intensitātes, pabeigtības nozīmi.
- reiz Pastiprina izteikumā nosacījuma nozīmi.
- tāds Pastiprina vārda nozīmi izsaukuma teikumos.
- tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
- keratoze Pastiprināta ādas ragakārtas veidošanās.
- matainība Pastiprināta garo, pigmentēto matu augšana ķermeņa vietās, kur parasti aug tikai pūkveida mati; matainums.
- psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
- uzbaroties Pastiprināti (arī nepareizi) ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam.
- storno Pasūtījuma atteikšana; dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
- nosveicināt Pasveicināt.
- oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
- visbeidzot Pašās beigās, beidzot.
- aile Pašaurs, garens veidojums.
- harakiri Pašnāvības veids (Japānā) – vēdera uzšķēršana ar dunci.
- autonomija Pašpārvalde, pašpārvaldes tiesības, ko nācija realizē noteiktā valsts teritorijas daļā.
- šimbrīžam Pašreiz, pašlaik.
- nupat Pašreiz, šajā momentā, šajā brīdī.
- patlaban Pašreiz; arī pašlaik.
- akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
- šobrīd Pašreizējā brīdī; arī pašlaik, pašreiz.
- šodiena Pašreizējā diena.
- šodien Pašreizējā dienā.
- šogad Pašreizējā gadā.
- šodien Pašreizējā laikposmā; arī tagadnē, mūsdienās.
- tagad Pašreizējā laikposmā; pašreizējā brīdī.
- šobaltdien Pašreizējā laikposmā; šodien.
- šomēnes Pašreizējā mēnesī.
- šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
- šonedēļ Pašreizējā nedēļa.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
- šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
- šoruden Pašreizējā rudenī, pašreizējā gada rudenī.
- šosezon Pašreizējā sezonā.
- šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šoziem Pašreizējā ziemā, pašreizējā gada ziemā.
- mūsdienas Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
- šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
- mūslaiki Pašreizējais laikposms.
- šosestdien Pašreizējās nedēļas sestdienā.
- šosvētdien Pašreizējās nedēļas svētdienā.
- iekšzemes Pašu zemei, valstij piederīgs.
- paldies Pateicība.
- tencināt Pateicoties slavināt (kādu, ko).
- nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
- atgādināt Pateikt (kādam), lai atceras, izdara, ievēro (ko).
- nobuldurēt Pateikt (ko citā valodā).
- nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
- atbildēt Pateikt (ko) uz jautājumu; dot atbildi rakstveidā.
- nočīkstēt Pateikt (ko) žēli, raudulīgi.
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
- piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
- izsviest Pateikt (parasti īsi, starp citu); izmest.
- izmest Pateikt (parasti īsi, starp citu).
- trāpīt (kā) naglai uz galvas pateikt ko īsti vietā, pateikt ko trāpīgu.
- aizbilst Pateikt par kādu ko labu, pateikt kāda labā (ko).
- apmainīt Pateikt savu un uzklausīt cita (domu).
- aizbāzt muti Pateikt tā, ka otram vairs nav, ko sacīt.
- pārmīt Pateikt viens otram (ko).
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- pavēstīt Pateikt, dot iespēju (kādam) uzzināt.
- iebilst Pateikt, ieteikties (parasti iestarpinot).
- izdabūt Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
- izmuldēt Pateikt, izrunāt (piem., ko slēpjamu).
- iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
- izstāstīt ceļu pateikt, kā nokļūt līdz kādai vietai.
- piesacīt Pateikt, norādīt (kādam).
- noteikt Pateikt, nosacīt (ko).
- nosacīt Pateikt, noteikt (ko).
- uzbilst Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
- atklāt Ameriku pateikt, paziņot ko jaunu.
- piezīmēt Pateikt, piebilst (ko).
- iedot Pateikt, uzrakstīt (adresi, telefona numuru).
- uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
- uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
- palaist Pateikt.
- tencināt Pateikties (par ko).
- gandarīt Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
- paldiesot Pateikties, vairākkārt atkārtojot "paldies".
- teikt paldies pateikties.
- izlietot Patērēt, izmantot (visu vai noteiktu kā daudzumu).
- dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
- polips Patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz gļotādas.
- sacietējums Patoloģisks ciets veidojums (organismā).
- kaverna Patoloģisks dobums (parasti plaušās), kas izveidojas, sabrūkot audiem (piem., tuberkulozes procesā).
- fistula Patoloģisks vai ķirurģiski veidots kanāls starp dobumu (dobu orgānu) un ķermeņa virsmu vai starp diviem dobumiem (dobiem orgāniem); caurulīte, kas iešūta šādā kanālā.
- nacionālpatriots Patriotiski noskaņots cilvēks, kas, aktīvi darbojoties, pauž savas nācijas, tautas dzīvei nozīmīgus uzskatus.
- mājasdarbs Patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, kas skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika.
- mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- apglabāt Paturēt sevī, neizpaužot citiem.
- autokrātisks Patvaldniecisks, varā neierobežots.
- autokrāts Patvaldnieks; varā neierobežots valdnieks.
- dezertēt Patvaļīgi aiziet, aizbēgt (no karaspēka daļas dienesta vietas); neierasties (karaspēka daļā, dienesta vietā).
- nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- teikt Paust (ko) ar savu izteiksmi (par acīm, skatienu).
- mācīt Paust (noteiktu uzskatu, atziņu); būt tādam, kurā ir pausts (noteikts uzskats, atziņu).
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
- kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
- runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
- atspoguļot Paust, izteikt.
- lādēties Paust, teikt lāstus.
- iestāties Paužot noteiktu viedokli, nostāju, aktīvi aizstāvēt (ko), iebilst (pret ko).
- izmantot Pavadīt (noteiktā nolūkā laiku, laika posmu).
- nobeigt Pavadīt pilnīgi, līdz galam (pēdējo laikposmu kādā darbā, nodarbībā u. tml.); pabeigt.
- padzīvoties Pavadīt samērā neilgu laiku rotaļājoties vai nodarbojoties ar ko (parasti par bērniem).
- multiplicēt Pavairot, vairākas reizes atkārtot (parasti ko vienveidīgu).
- sadilt Pavājināties, samazināties, pakāpeniski izbeigties.
- ietaupīt Paveicot (ko) īsākā laikā, atlicināt (laiku).
- uztaisīt Paveicot attiecīgu darbību, radīt (piemēram, noteiktu rezultātu).
- izpelnīties Paveicot, sasniedzot (ko), iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
- kultūra Paveids, suga (kultūraugiem); šā paveida, sugas augi.
- izskriet Paveikt (kādu ceļa gabalu, attālumu).
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
- apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
- piekopt mājas soli paveikt ikdienišķos mājas darbus.
- iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, nododot attiecīgu dokumentu.
- nobeigt Paveikt līdz galam pašu pēdējo (darbības) posmu; izveidot, izstrādāt (kā) beigu daļu.
- apiet mājas soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus.
- pabeigt Paveikt pašu pēdējo (piem., darbības, pasākuma) posmu; pateikt pašus pēdējos vārdus, teikumus (piem., sarunā, uzrakstītajā).
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- izkāpelēt Paveikt vairākus kāpienus.
- sarīkot Paveikt visu nepieciešamo, lai (kas) varētu notikt.
- izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- izdarīt Paveikt, izpildīt, realizēt, iegūstot noteiktus rezultātus.
- pabeigt Paveikt, izveidot (ko iesāktu) pilnīgi, līdz galam.
- savilkt galus kopā Paveikt, nokārtot.
- apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- izstrāde Paveiktā darba daudzums, izstrādātās produkcijas daudzums.
- apkampiens Paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
- auklējums Paveikta darbība --> auklēt.
- garnējums Paveikta darbība --> garnēt; ēdiena rotājums.
- iebūvējums Paveikta darbība --> iebūvēt; iebūvētā daļa, nodalījums, ierīce u. tml.
- iemaksa Paveikta darbība --> iemaksāt; naudas summa, ko iemaksā (par ko); daļa no kādas samaksas.
- iepirkums Paveikta darbība --> iepirkt.
- iestudējums Paveikta darbība --> iestudēt; izpildītājmākslas darbs (piem., izrāde, skaņdarba atskaņojums).
- iešķēlums Paveikta darbība --> iešķelt; iešķelta, padziļināta vieta.
- gājiens Paveikta darbība --> iet.
- izcenojums Paveikta darbība --> izcenot; preču vai pakalpojumu cenas noteikšana; aprēķinātā cena (precei, pakalpojumam).
- izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piem., priekšmets), ar ko izgrezno.
- izlidojums Paveikta darbība --> izlidot (1).
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt; izliektā (priekšmeta, ķermeņa) daļa.
- izpirkums Paveikta darbība --> izpirkt (2); nepieciešamā naudas summa vai manta, lai varētu (ko) izpirkt.
- izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
- kāpums Paveikta darbība --> kāpt.
- kodums Paveikta darbība --> kost; kožot radīta brūce, saspiedums.
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (1).
- lidojums Paveikta darbība --> lidot (2).
- locījums Paveikta darbība --> locīt; redzama, iespiedusies līnija, pa kuru (kas) locīts.
- maksājums Paveikta darbība --> maksāt (1); naudas summa, ko maksā, pārskaita.
- pārdevums Paveikta darbība --> pārdot [1]; tas, kas pārdots.
- sakodums Paveikta darbība --> sakost (1); sakožot radīta brūce.
- veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
- grozījums Paveikta darbība--> grozīt (1).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; adīšanas veids.
- aizdambējums Paveikta darbība, rezultāts --> aizdambēt; mākslīgi veidots šķērslis (parasti upes) tecējumam; aizsprosts.
- aizguvums Paveikta darbība, rezultāts --> aizgūt.
- apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
- apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
- apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
- apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
- apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
- arums Paveikta darbība, rezultāts --> art; uzarta vieta.
- atgriezums Paveikta darbība, rezultāts --> atgriezt [2].
- atraidījums Paveikta darbība, rezultāts --> atraidīt; noraidījums.
- atrisinājums Paveikta darbība, rezultāts --> atrisināt.
- atteikums Paveikta darbība, rezultāts --> atteikt; vārdos vai rakstveidā izteikts noraidījums.
- barojums Paveikta darbība, rezultāts --> barot.
- cepums Paveikta darbība, rezultāts --> cept.
- cirtums Paveikta darbība, rezultāts --> cirst.
- dalījums Paveikta darbība, rezultāts --> dalīt.
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt.
- ēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> ēnot; ēnas atveidojums (piem., zīmējumā).
- gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2); atmaksa, arī atriebība.
- gleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> gleznot; pabeigts glezniecības darbs.
- grebums Paveikta darbība, rezultāts --> grebt.
- greznojums Paveikta darbība, rezultāts --> greznot (1); rotājums.
- griezums Paveikta darbība, rezultāts --> griezt [2] (1).
- grupējums Paveikta darbība, rezultāts --> grupēt.
- iegruvums Paveikta darbība, rezultāts --> iegrūt.
- ielūgums Paveikta darbība, rezultāts --> ielūgt.
- ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt; priekšlikums.
- iesaiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaiņot.
- iesaukums Paveikta darbība, rezultāts --> iesaukt (2); pilsoņi, kas vienā laikā iesaukti karadienestā.
- iesējums Paveikta darbība, rezultāts --> iesiet (2); vāki, kuros ietverta grāmata, albums u. tml.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [1] (2); iedobums, rieva u. tml., kas radies kam iespiežoties.
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (1).
- iespiedums Paveikta darbība, rezultāts --> iespiest [2] (2); iespiestais ornaments, attēls u. tml.
- iestarpinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iestarpināt.
- ieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> ieteikt; labvēlīga atsauksme (par kādu).
- ievirze Paveikta darbība, rezultāts --> ievirzīt; ievirzīšana.
- iežogojums Paveikta darbība, rezultāts --> iežogot; iežogota vieta; būve, konstrukcija, kas iežogo.
- inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (1); uzvedums, izrāde (parasti ar grandioziem masu skatiem).
- inscenējums Paveikta darbība, rezultāts --> inscenēt (2).
- izcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> izcelt.
- izcirtums Paveikta darbība, rezultāts --> izcirst.
- izlīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlīdzināšana Paveikta darbība, rezultāts --> izlīdzināt.
- izlocījums Paveikta darbība, rezultāts --> izlocīt [1] (1).
- izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (1).
- izpildījums Paveikta darbība, rezultāts --> izpildīt (2); atveidojums; atskaņojums.
- izsaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izsaukt (1); aicinājums.
- izslaukums Paveikta darbība, rezultāts --> izslaukt; piena daudzums, kas iegūts slaucot.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, produkts.
- izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (2).
- izsvarojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvarot; kā (piem., svara) vienmērīgs sadalījums.
- izsviedums Paveikta darbība, rezultāts --> izsviest; tas, kas ir izsviests.
- izšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> izšūt; izšūts rotājums.
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst [1] (1).
- izvērsums Paveikta darbība, rezultāts --> izvērst [1] (3).
- kaitējums Paveikta darbība, rezultāts --> kaitēt [1] (1).
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (1); kalšanas veids, paņēmiens; kaļamais materiāls.
- kalums Paveikta darbība, rezultāts --> kalt (2, 3).
- kārdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> kārdināt.
- kārsums Paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra.
- kārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> kārtot.
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (1).
- klājums Paveikta darbība, rezultāts --> klāt (2); uzklātais slānis, kārta; segums.
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (1); krāsas kārta (uz kādas virsmas).
- krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> kraut (1).
- krāvums Paveikta darbība, rezultāts --> krauties.
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot [1].
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (1); kuļot iegūtais graudu, sēklu kopums.
- kūlums Paveikta darbība, rezultāts --> kult (2).
- ķērums Paveikta darbība, rezultāts --> ķert.
- ķitējums Paveikta darbība, rezultāts --> ķitēt.
- lakojums Paveikta darbība, rezultāts --> lakot; lakas kārta, kas pārklāta (kā) virsmai.
- lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpītā vieta.
- lasījums Paveikta darbība, rezultāts --> lasīt [1].
- lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
- liegums Paveikta darbība, rezultāts --> liegt (1).
- lējums Paveikta darbība, rezultāts --> liet; izstrādājums, kas iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- lobijs Paveikta darbība, rezultāts --> lobēt.
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (1); šķelšanās, dalīšanās vieta.
- lūzums Paveikta darbība, rezultāts --> lūzt (2); būtiskas pārmaiņas.
- maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- mēģinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mēģināt (1).
- meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt.
- mērījums Paveikta darbība, rezultāts --> mērīt; šīs darbības rezultātā iegūtais skaitlis.
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- mezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> mezglot; šādā veidā darināts priekšmets.
- mīkstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> mīkstināt.
- mistifikācija Paveikta darbība, rezultāts --> mistificēt (1).
- nobarojums Paveikta darbība, rezultāts --> nobarot.
- noberzums Paveikta darbība, rezultāts --> noberzt (1).
- nobirums Paveikta darbība, rezultāts --> nobirt.
- nodrupums Paveikta darbība, rezultāts --> nodrupt; nodrupusī vieta.
- noēnojums Paveikta darbība, rezultāts --> noēnot; noēnota vieta.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- nolēmums Paveikta darbība, rezultāts --> nolemt; tas, kas ir nolemts (lēmums vai spriedums).
- noliegums Paveikta darbība, rezultāts --> noliegt (1); (kā) noraidījums, neatzīšana.
- nometinājums Paveikta darbība, rezultāts --> nometināt.
- nopēlums Paveikta darbība, rezultāts --> nopelt; kritisks novērtējums, izteikums, ar kuru (ko) nopeļ.
- nosūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> nosūtīt (2); dokuments ar rīkojumu doties (kur, pie kā), norīkojums.
- notēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> notēlot; atveidojums (mākslas darbā).
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (1); izteikums, ar kuru ko novēl.
- novēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> novēlēt (2).
- novērojums Paveikta darbība, rezultāts --> novērot; novērojot iegūtā informācija.
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (2).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt (3).
- novērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> novērtēt(1); mutvārdu vai rakstu formā izpausts (kā) vērtējums, noteikta atzīme, balle u. tml.
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot; (kā) atrašanās vieta.
- nožogojums Paveikta darbība, rezultāts --> nožogot; veidojums (žogs, barjera u. tml.), ar kuru (kas) ir atdalīts, norobežots.
- nožuvums Paveikta darbība, rezultāts --> nožūt; masas zudums, kas rodas (kam) uzglabājoties un žūstot.
- paātrinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paātrināt.
- paaugstinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paaugstināt.
- pacēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pacelt (4).
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
- pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (2).
- pagleznojums Paveikta darbība, rezultāts --> pagleznot (1).
- pakalpojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakalpot.
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt; viltojums.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1); tas, kas ir iepakots, sapakots.
- pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
- pamudinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pamudināt.
- panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt; tas, ar ko papildina.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- pārcēlums Paveikta darbība, rezultāts --> pārcelt (2).
- paredzējums Paveikta darbība, rezultāts --> paredzēt; pareģojums.
- paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties; paresninātā, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; grozījums; arī pārmaiņa.
- pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2); negatīva, sodāma rīcība.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (1).
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš jaunu sistēmu, kārtību.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); izplatības zona.
- pārklājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārklāt (2); kādas vielas, materiāla kārta uz (kā) virsmas, parasti (tā) aizsargāšanai.
- pārlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliet (1); tas, ar ko pārlej (kā) virsmu.
- pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt [1] (5); šāds skaņdarbs.
- pārnesums Paveikta darbība, rezultāts --> pārnest (3).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (1).
- pārrāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pārraut (2).
- pārspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārspīlēt; tas, kas ir pārmērīgi sakāpināts, parādīts neatbilstoši tam, kas ir īstenībā.
- pārstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārstrādāt (1); tas, kas ir pārveidots par ko citu.
- pārvadājums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvadāt; tas, ko pārvadā.
- pārvērtējums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvērtēt (2).
- paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
- pasūtījums Paveikta darbība, rezultāts --> pasūtīt [1].
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
- patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
- pavadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pavadīt.
- peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
- piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
- piedāvājums Paveikta darbība, rezultāts --> piedāvāt; piedāvāto preču, pakalpojumu u. tml. klāsts.
- pielikums Paveikta darbība, rezultāts --> pielikt (3); tas, kas ir pielikts, pievienots (piem., darba algai, to palielinot).
- pieplūdums Paveikta darbība, rezultāts --> pieplūst (1); tas, kas ir pieplūdis.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (1); pircēju vēlme ko iegādāties un spēja to nopirkt.
- pieprasījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieprasīt (2); dokuments, kurā izteikta prasība (pēc kā).
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstīšana.
- pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); atzīme par pierakstīšanos noteiktā dzīvesvietā (padomju laikā).
- pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pierakstīšanās, reģistrācija.
- pierakste Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (2); pieraksts (2), pierakstīšanās.
- piesārņojums Paveikta darbība, rezultāts --> piesārņot; kaitīgu vielu kopums, kas ir piesārņojis (ko).
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- pievedums Paveikta darbība, rezultāts --> pievest (1); tas, kas ir pievests, piegādāts.
- pildījums Paveikta darbība, rezultāts --> pildīt (1); viela, materiāls u. tml., ko izmanto (kā) pildīšanai.
- pindzelējums Paveikta darbība, rezultāts --> pindzelēt; krāsojums, gleznojums.
- pirkums Paveikta darbība, rezultāts --> pirkt; tas, kas ir nopirkts.
- pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
- plakums Paveikta darbība, rezultāts --> plakt.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
- plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (2).
- pļāvums Paveikta darbība, rezultāts --> pļaut; pļaujot iegūtais augu daļu kopums.
- pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (1): arī polsteris (1).
- polsterējums Paveikta darbība, rezultāts --> polsterēt (2), arī polsteris (2).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (1).
- portretējums Paveikta darbība, rezultāts --> portretēt (2).
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (1); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (2); tas, kas ir izpostīts.
- postījums Paveikta darbība, rezultāts --> postīt (3); tas, kas ir izpostīts.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (1). Vakcinējums.
- potējums Paveikta darbība, rezultāts --> potēt (2); vieta (augam), kur ir pārstādīts cita auga veģetatīvais orgāns.
- pretstatījums Paveikta darbība, rezultāts --> pretstatīt.
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (1).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (2).
- raidījums Paveikta darbība, rezultāts --> raidīt (3); pārraide (pa radio, televīziju).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (1).
- rakums Paveikta darbība, rezultāts --> rakt (2); tas, kas rokot iegūts.
- reizinājums Paveikta darbība, rezultāts --> reizināt; skaitlis, kas rodas reizināšanas rezultātā.
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; izvirzījumu un padziļinājumu rinda, kopums.
- rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt; tas, kas tiek ierosināts; priekšlikums.
- rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1); priekšmets, veidojums, ko izmanto rotāšanai.
- rūtojums Paveikta darbība, rezultāts --> rūtot.
- sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
- sacerējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacerēt.
- sacietējums Paveikta darbība, rezultāts --> sacietēt.
- saindējums Paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piem., vidē) ir paaugstināta indīgu vielu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis.
- saiņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saiņot.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (1); sadalīties.
- sairums Paveikta darbība, rezultāts --> sairt (2); sadalīties (parasti par valsti), izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (1); samazināt.
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (2).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (3).
- saīsinājums Paveikta darbība, rezultāts --> saīsināt (4).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (2).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (3).
- saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (4).
- saitējums Paveikta darbība, rezultāts --> saitēt (1).
- sajaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sajaukt (2); maisījums.
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (1).
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (2).
- sakārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakārtot (3).
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (1); kopums, kas ir izveidots, izveidojies no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- sakopojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakopot (2).
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- salaidums Paveikta darbība, rezultāts --> salaist (3); ciešs (detaļu, elementu) savienojums.
- salīdzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> salīdzināt.
- salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
- sālījums Paveikta darbība, rezultāts --> sālīt (1).
- sarāvums Paveikta darbība, rezultāts --> saraut (1).
- sasaukums Paveikta darbība, rezultāts --> sasaukt (1).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (1).
- saskalojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskalot (2); tas, kas ir saskalots, sanests.
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2).
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (1); stāvoklis, kam raksturīgs saskaņas trūkums, uzskatu atšķirība, arī naidīgums un kas var pāraugt sadursmē.
- saspīlējums Paveikta darbība, rezultāts --> saspīlēt (2).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (1).
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (2); fizisko un garīgo spēku koncentrēšana un ar to saistītā piepūle.
- sasprindzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sasprindzināt (3); saasinājums.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (1); trieciena radīta vibrācija.
- satricinājums Paveikta darbība, rezultāts --> satricināt (2).
- savērsums Paveikta darbība, rezultāts --> savērst.
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (2).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (4).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5); arī krokojums.
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (6).
- savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (7).
- saviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot (1).
- savrupinājums Paveikta darbība, rezultāts --> savrupināt (1).
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (1); materiāls vai tā kārta, kas sedz (kā) virsmu.
- segums Paveikta darbība, rezultāts --> segt (4); (finansiāls) nodrošinājums.
- skatījums Paveikta darbība, rezultāts --> skatīt (1).
- slavinājums Paveikta darbība, rezultāts --> slavināt.
- slēgums Paveikta darbība, rezultāts --> slēgt.
- smērējums Paveikta darbība, rezultāts --> smērēt (2).
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt; attiecīgais teksts.
- solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt.
- spārnojums Paveikta darbība, rezultāts --> spārnot.
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (1).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (2).
- spērums Paveikta darbība, rezultāts --> spert (5).
- stādījums Paveikta darbība, rezultāts --> stādīt (1); tas, kas ir iestādīts.
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (1).
- stāstījums Paveikta darbība, rezultāts --> stāstīt (2).
- strāvojums Paveikta darbība, rezultāts --> strāvot (1).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (1).
- šķēlums Paveikta darbība, rezultāts --> šķelt (4).
- šķērsojums Paveikta darbība, rezultāts --> šķērsot; izbūve, kas šķērso (ko).
- šķīdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> šķīdināt; šķīdums.
- švīkājums Paveikta darbība, rezultāts --> švīkāt (1); uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
- tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets.
- tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
- tepējums Paveikta darbība, rezultāts --> tepēt; plaisā, padziļinājumā u. tml. iestrādātais tepes kopums.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- tīklojums Paveikta darbība, rezultāts --> tīklot.
- tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
- traucējums Paveikta darbība, rezultāts --> traucēt.
- tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1); attiecīgais teksts.
- tuvinājums Paveikta darbība, rezultāts --> tuvināt.
- urbums Paveikta darbība, rezultāts --> urbt; caurums, dobums, kas izveidots urbjot.
- uzaicinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzaicināt.
- uzbērums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbērt (2), attiecīgs celtniecīgs veidojums.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
- uzdruka Paveikta darbība, rezultāts --> uzdrukāt; tas, kas ir uzdrukāts (uz kā, kam) virsū.
- uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1); tas, kas ir uzlikts (piemēram, uz sāpošas vietas).
- uzmetums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmest (3); adījuma iesākums.
- uznesums Paveikta darbība, rezultāts --> uznest (1).
- uzplūdinājums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūdināt, uzpludināt; ūdenskrātuve, kas izveidojusies, aizsprostojot ūdensteci.
- uzrāviens Paveikta darbība, rezultāts --> uzraut (1).
- uzsējums Paveikta darbība, rezultāts --> uzsēt (1).
- uzstādījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzstādīt (3).
- uzšuvums Paveikta darbība, rezultāts --> uzšūt (2).
- vainagojums Paveikta darbība, rezultāts --> vainagot (3).
- vārījums Paveikta darbība, rezultāts --> vārīt; vārot izgatavotais produkts, viela.
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (1).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (3).
- veidojums Paveikta darbība, rezultāts --> veidot (4).
- vēlējums Paveikta darbība, rezultāts --> vēlēt [2] (1); izteikums, ar kuru ko vēl.
- veltījums Paveikta darbība, rezultāts --> veltīt (2).
- vērojums Paveikta darbība, rezultāts --> vērot; informācija, kas iegūta vērojot.
- vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums.
- vedums Paveikta darbība, rezultāts --> vest (1).
- vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties; darinājums, izstrādājums, ko veido, vijot kādu materiālu (piem., šķiedras, pavedienus).
- vulkanizējums Paveikta darbība, rezultāts --> vulkanizēt.
- velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
- piedegums Paveikta darbība, rezultāts-->piedegt, piedegušās, daļēji pārogļojušās vielas kārta.
- grozījums Paveikta darbība, rezutāts-->grozīt (2). Izmaiņa.
- malums Paveikta darbība; rezultāts --> malt; vienā reizē samaltais.
- konts Paveiktajā.
- rēķins Paveiktajā.
- iziet sveikā paveikties, palikt nesodītam.
- pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
- komanda Pavēle, rīkojums veikt kādu darbību.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- imperatīvs Pavēlošs, kategorisks; tāds, kas noteikti jāievēro, nepieciešams.
- paskatīties Pavērst skatienu, arī neilgu laiku skatīties.
- kongregācija Pāvesta kūrijas nodaļa (kardinālu komisija), kas pārzina noteiktus jautājumus.
- legācija Pāvesta sūtniecība īpašu uzdevumu veikšanai.
- apgrābstīt Pavirši paveikt (kādu darbu).
- saķepināt Pavirši, ātri izveidot.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- haltūra Pavirši, neprasmīgi veikts zemas kvalitātes darbs.
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
- pilnīgi garām pavisam nederīgi, neatbilstoši; bezjēdzīgi, nevajadzīgi; nepareizi; neveiksmīgi.
- kā sālsstabs (sastindzis) pavisam nekustīgs (no pārsteiguma, bailēm).
- izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
- apmaldīties Pazaudēt ceļu, pareizo virzienu (piem., ejot, braucot); noklīst.
- sagriezties Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
- nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
- sabradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīdīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- samīt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- bradāt kājām pazemot kādu, rupji aizskart cilvēka cieņu, jūtas; neatzīt, neievērot (tiesības, likumus).
- zīme Pazīme (lai noteiktu ko).
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
- fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
- no virspuses pēc ārējām pazīmēm, pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā.
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- zīlēt pēc rokas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- zīlēt pēc delnas pēc delnas līnijām paredzēt (kādam) nākotni, arī noteikt pagātni.
- drīzumā Pēc īsa, neilga laika; drīz.
- drīz Pēc īsa, neilga laika.
- pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
- pamācīties Pēc kāda parauga veidot savas prasmes, iemaņas.
- piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
- šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
- pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
- noilgt Pēc likumā noteiktā laika zaudēt juridisko spēku, nebūt realizējamam.
- ātri Pēc neilga laika; drīz [1].
- žigli Pēc neilga laika; drīz; ātri (2).
- forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
- frāze Pēc noteikta parauga, shēmas veidots izteikums.
- katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
- paradigma Pēc noteikta principa, noteiktas pazīmes grupēts valodas vienību (parasti gramatisko formu) kopums.
- rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
- klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
- šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
- ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentu).
- klase Pēc pasažieru ērtībām noteikta (piem., kuģu kajīšu, dzelzceļa vagonu) kategorija; attiecīgā kuģa kajīte, dzelzceļa vagons, vieta lidmašīnā u. tml.
- kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
- pa savai modei pēc sava prāta, sev raksturīgā veidā.
- izlasīt sejā pēc sejas vaibstu izteiksmes noteikt otra cilvēka emocijas, izjūtas.
- dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
- gaida Pēc skautu parauga veidotas starptautiskas meiteņu organizācijas biedre.
- nelaimes skaitlis pēc tautas ticējumiem – skaitlis, kas ir par cēloni nelaimei.
- beigas Pēc visa (piem., notikušā); beidzot.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- audzinātājs Pedagogs, kas (mācību iestādē) veic īpašus audzināšanas pienākumus; tas, kas audzina.
- metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
- birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
- lieste Pēdas formas atveids (līdz potītei), ko izmanto apavu izgatavošanā.
- veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
- nobeigums Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
- nobeigums Pēdējais (darbības, norises) posms; (kā) beigu daļa, beigas.
- noslēgums Pēdējais posms (kādā darbībā, pasākumā u. tml.); nobeigums.
- gals Pēdējais, beidzamais, arī izšķirošais.
- pēdējoreiz Pēdējo reizi.
- nopeilēt Peilējot noregulēt.
- nopeilēt Peilējot noteikt; peilējot uztvert.
- reids Pēkšņa pārbaude, ko veic policija, valsts vai sabiedriska organizācija.
- aprauties Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
- izsaukties Pēkšņi emocionāli, skaļi ierunāties, īsi, emocionāli pateikt; iesaukties.
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- pārtraukt Pēkšņi iesaistoties sarunā, panākt, ka (kāds) neturpina runāt, nepabeidz ko pateikt.
- izsisties Pēkšņi izveidoties, rasties (uz ķermeņa, tā daļām); būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām).
- uzrauties Pēkšņi nokļūt nepatīkamā, bīstamā situācijā; tikt pārsteigtam.
- uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
- sist galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- sisties galvā pēkšņi sākt reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem); pēkšņi izraisīties (par reibumu).
- pārtrūkt Pēkšņi tikt pārtrauktam, izbeigties.
- uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
- atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
- atplaiksnīties Pēkšņi, arī uz brīdi izpausties (piem., sejā); pēkšņi atveidoties (atmiņā, iztēlē).
- šaut Pēkšņi, ātri teikt, sacīt.
- izspert Pēkšņi, negaidīti (ko) pateikt, izteikt.
- gadīties Pēkšņi, negaidīti, arī reizumis būt, notikt.
- peldbikses Peldei paredzētas bikses.
- peldtērps Peldei paredzēts tērps; peldkostīms.
- priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
- tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
- krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
- nopeldēties Peldēties un pabeigt peldēties; peldoties atsvaidzināties; izpeldēties.
- izpeldēties Peldēties un pabeigt peldēties.
- atpeldēt Peldot atkļūt, atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) vai atvirzīties nost.
- appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
- papeldēt Peldot pavirzīties (kur, kādā virzienā, līdz kurienei u. tml.).
- nopeldēt Peldot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
- nopeldēt Peldot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
- sārmzemju Periodiskās sistēmas II A grupas elementi (piem., bārijs, kalcijs, stroncijs), kuru hidroksīdi šķīst ūdenī, veidojot sārmainu reakciju.
- avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
- mēnešraksts Periodisks izdevums, kas iznāk reizi mēnesī.
- žurnāls Periodisks izdevums, kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
- radiožurnāls Periodisks radioraidījums par noteiktu tēmu.
- gadagrāmata Periodisks tematisks izdevums, kas iznāk reizi gadā.
- klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
- bioloģiskā nāve periods, kad izbeidzas normāla vielmaiņa un sākas audu sairšana.
- iepirkt Pērkot iegādāties (parasti lielākā daudzumā, piem., rezervei, tālākpārdošanai).
- zīle Pērlei līdzīgs veidojums (parasti no krāsaina stikla) rotāšanai.
- nopērt Perot (pirtī ar pirtsslotu), veikt ķermeņa masāžu.
- kandidāts Persona, kam (pirms uzņemšanas kādā organizācijā) noteikts pārbaudes laiks.
- misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
- oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
- antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
- prototips Persona, kas autoram ir noderējusi par literārā tipa, tēla pirmparaugu; literārs tips, tēls, kas autoram noderējis par paraugu cita tipa, tēla izveidē.
- bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
- sūtnis Persona, kas citā valstī, zemē veic diplomātiskus uzdevumus.
- pašnodarbinātais Persona, kas gūst ienākumus no individuālā darba veikšanas; persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja.
- deputāts Persona, kas ievēlēta kādā tautas pārstāvības institūcijā (piem., Saeimā, pašvaldībā).
- kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
- kandidāts Persona, kas ir pieteikta iespējamai ievēlēšanai (piem., likumdošanas institūcijā).
- komitents Persona, kas komisionāram uzdod veikt tirdzniecības darījumu.
- liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
- apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
- spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
- pilsonis Persona, kas pieder pie noteiktas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
- debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- monarhs Persona, kas valda monarhijā (piem., karalis, cars, ķeizars).
- taksators Persona, kas veic (kā) taksāciju, novērtēšanu.
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
- brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
- uzņēmējs Persona, kas veic uzņēmējdarbību, vada sev piederošu uzņēmumu.
- kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
- novicis Persona, kurai noteikts pārbaudes laiks pirms uzņemšanas garīgā ordenī (klosterī).
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piem., piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- ID Personas identifikācijas dokuments kartes veidā.
- vara Personas iespēja valdīt, noteikt, pakļaut u. tml.
- talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
- operatīvā grupa personu grupa (policijā, armijā u. tml.) speciālu uzdevumu veikšanai.
- komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
- komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
- kolēģija Personu grupa, kas veido vadošo rīcības institūciju.
- korpuss Personu grupa, kopums, kas darbojas noteiktā jomā.
- uzvārds Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
- izpērties Pērties (pirtī) un pabeigt pērties.
- izpērties Pērties (smiltīs) un pabeigt pērties (par putniem).
- deskriptīvā metode pētīšanas metode, kuras pamatā ir lietu, parādību procesu empīriska vērošana un reģistrēšana, neizdarot secinājumus.
- salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
- ekspedīcija Pētnieciskā nolūkā veikts brauciens.
- diplomdarbs Pētnieciska rakstura darbs, ko izstrādā mācību iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
- puzuris Pie griestiem karināms veidojums (parasti no salmiem) telpu rotāšanai.
- slēpes Pie kājām piestiprināmas plāksnes veida (koka, plastmasas u. tml.) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu, braucot, slīdot pa sniegu, ūdeni.
- pieckārtīgs Piecas reizes lielāks.
- piecreiz Piecas reizes.
- nonakords Piecbalsīgs akords, kura malējās skaņas veido nonas intervālu.
- piecīši Pieci bērni, kas reizē piedzimuši vienai mātei.
- pieckārt Piecreiz.
- piečuks Piecu latu, arī eiro naudaszīme.
- kaujas kristības piedalīšanās kaujā pirmo reizi.
- ūdenskristības Piedalīšanās pirmo reizi kādā darbībā uz ūdens; pirmais pārbaudījums uz ūdens, ūdenī u. tml.
- pirmās ugunskristības Piedalīšanās pirmo reizi kaujā.
- asistēt Piedalīties (kur); būt klāt, palīdzēt darba galvenajam, atbildīgajam veicējam.
- dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
- cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
- vēlēt Piedalīties vēlēšanās, arī veikt (kā) vēlēšanas.
- iziet Piedalīties, būt iesaistītam (kādā procesā, pasākumā) un veikt visas nepieciešamās darbības.
- apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
- tenderis Piedāvājumu konkurss – izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- piedāvāties Piedāvāt sevi (kādam amatam, profesijai) noteiktu pienākumu pildīšanai u. tml.
- būt Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā; tikt paredzētam (noteiktam nolūkam izmantošanai).
- pārdzimt Piedzimt vēlreiz, no jauna (parasti iemiesojoties citā veidolā).
- vesterns Piedzīvojumu filma, kurā parādīta ASV Rietumu pavalstu kovboju dzīve galvenokārt 19. gadsimta beigās; šādas piedzīvojumu filmas žanrs.
- kriminālliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kura darbos sižetu veido nozieguma atklāšana.
- detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
- ciest Piedzīvot nelaimes gadījumu, neveiksmi u. tml.
- nolauzt degunu piedzīvot neveiksmi, tikt pārmācītam (parasti par iedomīgu cilvēku).
- lauzt kaklu Piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
- piestāt Pieiet un apstāties.
- piestāties Pieiet un nostāties (pie kā, kam klāt).
- pietuvoties Pieiet, pienākt tuvāk, pievirzīties (kam) tuvu klāt.
- vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
- uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
- atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
- sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
- sveicināt Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- sveikas Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
- sveiki Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
- Paliec sveiks! pieklājības sveiciens šķiroties.
- ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
- uz redzēšanos pieklājības teiciens atvadoties.
- Dievs gausina! pieklājības teiciens ēšanas reizē.
- Dievs svētī pieklājības teiciens kādam, kas ēd.
- sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties, sveiks.
- sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
- arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
- arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
- arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
- Ar labu nakti! pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
- ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
- labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
- labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
- labdien Pieklājības teiciens, vārds, sasveicinoties dienā.
- dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
- maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
- atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
- uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
- pārlādēt Pielādēt (šaujamieroci) vēlreiz, no jauna.
- piekārtot Pielāgot (kāda vajadzībām, noteiktam mērķim u. tml.).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
- aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
- kļūdīties Pieļaut kļūdas; rīkoties nepareizi.
- ieildzināt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst.
- sajaukt Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) nokļūst, atrodas (kopā, kādā kopumā, veidojumā ar ko).
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) aizaug, kļūst neizmantojams.
- aizlaist Pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī, kļūst neizmantojams.
- piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
- adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
- darbs kaulus nelauž piemērots, paveicams uzdevums, pienākums.
- atcerēties Pieminēt, godināt; apsveikt, apdāvināt u. tml.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma, temata).
- vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
- slaukums Piena daudzums, kas ir izslaukts vienā slaukšanas reizē.
- laktometrs Piena īpatnējā masas noteikšanas ierīce; galaktometrs.
- krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- laktācija Piena veidošanās un atdalīšanās process piena dziedzeros; periods, kad govs ir slaucama.
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- klausība Pienākums veikt noteiktus darbus.
- rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
- vecpiens Piens, kas rodas govs laktācijas perioda beigās un no parastā piena atšķiras ar augstu viskozitāti un nepatīkamu, rūgtenu garšu.
- salīgt Pieņemt (kādu) darbā uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- salīgt Pieņemt (pie kāda) darbu uz noteiktu laiku, vienojoties (ar to) par atalgojumu.
- atgriezties Pieņemt kristīga cilvēka uzskatus, dzīvesveidu u. tml.
- nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
- izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
- likums Pieņemts noteikums; (piem., sadzīves, morāles) norma.
- uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
- uzprasīt Pieprasīt (noteiktu cenu par ko, parasti pārdodot).
- sofistika Pierādījumu, slēdzienu u. tml. veidošana, izmantojot sofismus.
- apgāzt Pierādīt (domas, uzskata, izteikuma) nepareizību; atspēkot.
- atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
- rakstījums Pieraksta veids.
- reģistrācija Pierakstīšana, fiksēšana (sarakstā, rādītājā, speciālā žurnālā, grāmatā u. tml.), lai veiktu uzskaiti vai kādam faktam piešķirtu likumisku spēku.
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
- kaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- pakaulēties Pierunājot, pārliecinot (kādu) neilgu laiku, censties iegūt sev labvēlīgākus noteikumus, labvēlīgāku stāvokli.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) rīkojas noteiktā veidā.
- aģitācija Pierunāšana, pārliecināšana (par kādu noteiktu jautājumu).
- vervēt Pierunāt, pārliecināt, lai panāktu, ka iesaistās kādā organizācijā, grupējumā, karaspēkā u. tml.; arī šādi veidot (cilvēku grupu).
- pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
- sasist plaukstas piesitot vienu plaukstu pie otras, paust, piem., izbrīnu, pārsteigumu, prieku.
- iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
- pieauļot Pieskriet, piesteigties (pie kā, kam klāt).
- sadzīt Piespiedu kārtā panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur); piespiedu kārtā nogādāt, nomitināt (kur).
- drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
- aizbāzt muti Piespiest klusēt, neļaut izteikt savas domas.
- sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
- uzpumpēt Piesūknēt (ar gāzveida vielu).
- piedot Piešķirt (kam kādu veidu, niansi u. tml.).
- orientēt Piešķirt (kam) noteiktu virzību, mērķi.
- apēnot Piešķirt (sejai, acīm) skumju, nopietnu izteiksmi.
- apgarot Piešķirt (sejai) cildenu izteiksmi (piem., par jūtām).
- akreditēt Piešķirt (studiju programmai, mācību iestādei u. tml.) valsts atzītu pilnvarojumu.
- avansēt Piešķirt avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem.
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- formēt Piešķirt formu, veidu.
- izkāpināt Piešķirt ļoti spilgtu, arī pārspīlētu izteiksmi; sakāpināt.
- autorizēt Piešķirt pilnvaras (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā.
- sadalīt Piešķirt, izsniegt u. tml. katram noteiktu daļu (no kopuma).
- pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- pasūtīt Pieteikt abonementu (laikrakstiem, žurnāliem u. tml.).
- matot Pieteikt matu (šaha spēlē).
- piemeldēt Pieteikt, stingri pateikt (ko).
- piesacīt Pieteikt.
- lūgt vārdu pieteikties runāt (piem., sanāksmē).
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- reģistrēties Pieteikties, reģistrēt vai likt reģistrēt sevi (piem., interneta vietnē, dalībai konferencē).
- piemeldēties Pieteikties.
- piesacīties Pieteikties.
- prasība Pieteikums tiesā ar nolūku aizstāvēt savas tiesības vai intereses.
- atēsties Pietiekami ēdot, vairs neizjust izsalkumu; atkopties.
- domuzīme Pieturzīme (–), ko lieto teikuma daļu atdalīšanai vai izdalīšanai, izlaista vārda parādīšanai, savienojuma vai nosacītas grafiskas zīmes funkcijā.
- komats Pieturzīme (,), kas atdala teikuma daļas, vienlīdzīgus teikuma locekļus u. tml.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- pievārēt Pieveikt (2).
- apspēlēt Pieveikt (partneri) šaha, kāršu u. tml. spēlē; uzvarēt.
- sakaut Pieveikt, uzvarēt.
- intraverts Pievērsies sev, savai iekšējai pasaulei; introverts.
- aizrādīt Pievēršot kāda uzmanību, izteikt kritiku, brīdinājumu, norādīt uz trūkumiem u. tml.
- paplašināt Pievienot kādu elementu (piem., vārdam vai teikumam).
- piemaksāt Pievienot maksājumam (noteiktu naudas summu).
- piekārtot Pievienot noteiktā kārtībā, veidā.
- jaukties Pievienoties (kam klāt), veidojot maisījumu.
- pieslēgties Pievienoties (kopīgi veicamai darbībai); iesaistīties, piedalīties (kādā norisē, procesā u. tml.).
- pieslēgties Pievienoties (piem., kādai tehniskai sistēmai), nodrošinot noteiktus pakalpojumus.
- piebalsot Pievienoties, piekrist (piem., kāda teiktajam).
- pārzvanīt Piezvanīt (pa telefonu) vēlreiz, atkārtoti.
- pīte Pikai vai kamolam līdzīgs veidojums.
- pildbumba Pildīta, noteikta smaguma bumba (piem., vingrošanai).
- sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
- pārdot (savu) dvēseli velnam pilnībā atteikties no morāles principiem (parasti savtīgu interešu dēļ).
- nobriest Pilnībā izveidoties, būt gatavam (izpausties, realizēties u. tml.).
- krahs Pilnīga neveiksme, neizdošanās.
- nobeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, arī īstenošanas pakāpe.
- pabeigtība Pilnīga, galīga (kā) izveides, izstrādes, īstenošanas pakāpe.
- aiztaupīt Pilnīgi neizlietot, paglabāt.
- galīgi garām pilnīgi nepareizi, aplam.
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
- iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
- apmāt Pilnīgi pakļaut savai ietekmei, varai.
- tīt kādu ap pirkstu pilnīgi pakļaut savai ietekmei.
- salauzt Pilnīgi pārtraukt, izbeigt (piem., kāda stāvokļa, parādības) eksistenci.
- sakoncentrēt Pilnīgi pievērst (domas, uzmanību) vienam noteiktam objektam.
- ticēt uz vārda pilnīgi ticēt kāda teiktajam.
- vecupe Pilnīgi vai daļēji atdalījies kādreizējais upes gultnes posms.
- burtisks Pilnīgi, vārdu pa vārdam atbilstīgs (kam); atbilstošs vārda tiešajai nozīmei.
- miers Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
- kungs un ķeizars pilnīgs noteicējs.
- kungs un pavēlnieks pilnīgs noteicējs.
- apaļš Pilnīgs, izteikts.
- vesels Pilns, noteikts laikposms.
- akreditācija Pilnvarojums veikt vēstnieka vai sūtņa pienākumus.
- pilnvarošana Pilnvaru piešķiršana (personai, personu grupai) noteiktu darbību izpildei un resursu izmantošanai datoru tīklā; autorizācija.
- sasniegt Pilnveidojot savas spējas, zināšanas u. tml., iegūt (jaunu kvalitātes pakāpi).
- pilnveidoties Pilnveidot sevi, tikt pilnveidotam.
- izkopt Pilnveidot, attīstīt.
- uzplaukt Pilnveidoties un pilnīgi izpausties (par cilvēka īpašībām, spējām u. tml.).
- uzziedēt Pilnveidoties, pilnīgi izpausties (piemēram, par cilvēka īpašībām, spējām).
- nākt Pilnveidoties.
- sapilēt Pilot savirzīties (kopā, kādā veidojumā, kur).
- Republikas pakļautības pilsēta pilsēta, kas (padomju laikā), bija tiešā veidā, nepastarpināti pakļauta centrālajai varai.
- bāriņtiesa Pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādības iestāde, kas risina un izlemj jautājumus par vecāku varas pārtraukšanu, ieceļ aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzrauga viņu darbību.
- tramvajs Pilsētas sabiedriskā transporta veids, kurā izmanto vagonus, kas rit pa ielās izbūvētiem sliežu ceļiem; šādā transporta veidā izmantojamais transportlīdzeklis.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī pilsētas veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
- uzpīt Pinot izgatavot, arī izveidot.
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
- čebureks Pīrādziņš no neraudzētas mīklas ar dažādu veidu pildījumiem.
- uzpirkt Pirkt (ko) vairumā, parasti pārdošanai par augstāku cenu vai pārstrādei.
- čartisms Pirmā masveida politiskā un sociālā kustība Anglijā (19. gs. 30.–50. gados) par tautas hartas īstenošanu.
- pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā apstrāde, kurā (ko) sagatavo galīgai apstrādei.
- sākums Pirmais (piem., kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- pirmrekords Pirmais augstākais rezultāts (jaunā disciplīnā vai jaunā sporta veidā).
- pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, nepieciešamāko prasmju, iemaņu veidošana.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- reizināmais Pirmais no diviem reizinātājiem.
- pirmdokuments Pirmais, arī oriģinālais dokuments, ko parasti izmanto turpmāko dokumentu izstrādei.
- pirmmateriāls Pirmais, sākotnējais (kā izveides) materiāls; izejmateriāls.
- pirmveids Pirmais, sākotnējais (kā) veids.
- pirmviela Pirmais, sākotnējais faktu, iztēles u. tml. materiāls, kas ir pamatā (kam), ko izmanto (kā) radīšanai, veidošanai.
- pirmmežs Pirmatnējs, cilvēka darbības neskarts, nepārveidots mežs; mūža mežs.
- pirmatnīgs Pirmatnējs, dabisks, nepārveidots.
- kreoli Pirmo eiropiešu ieceļotāju (galvenokārt spāņu un portugāļu) pēcteči Latīņamerikā.
- pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
- debitēt Pirmo reizi uzstāties; pirmo reizi piedalīties.
- pirmo reiz pirmo reizi.
- pirmoreiz Pirmo reizi.
- rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
- oriģināls Pirmreizējs teksts, dokuments (pretstatā norakstam, kopijai).
- oriģināls Pirmreizējs.
- pirmreizīgs Pirmreizējs.
- nelaikā Pirms iepriekš paredzētā, noteiktā laika; priekšlaicīgi.
- nesen Pirms neilga laika.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis; dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves.
- paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
- disks Plakana, apaļa ripas veida ierīces, mehānisma daļa; šādas formas priekšmets.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piem., cauruļu nostiprināšanai, koka siju nostiprināšanai u. tml.
- strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
- zvīņas Plakani izaugumi uz dažādiem augu orgāniem; pārveidoti, reducēti augu orgāni vai to daļas.
- ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
- lizēna Plakans izvirzījums sienā šauras, vertikālas joslas veidā.
- ripa Plakans riņķveida elements (ierīcēs, mehānismos).
- lāpstiņa Plakans trīsstūrveida kauls krūšu kurvja mugurējā virsmā.
- plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
- plātne Plakans, samērā plāns veidojums.
- posters Plakāta veida darinājums.
- elipse Plaknes ovālveida līkne.
- virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
- izkārtne Plāksne iestādes vai uzņēmuma ārpusē ar informāciju par tā nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- filtrs Plāksne, ekrāns, vielas slānis u. tml., kas pilnīgi vai daļēji absorbē gaismu vai noteikta veida starus.
- galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam, piem., galda spēlēm; neliels galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
- trafarets Plāksnes veida paraugs, kuru izmanto, lai uz tā izgriezto tekstu vai attēlu, uzkrāsotu uz kādas virsmas; šablons (1).
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
- iztriepe Plānā slānī (parasti uz stikla) iztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei; uztriepe.
- uztriepe Plānā slānī uz stikliņa uztrieptas asinis, gļotas u. tml. mikroskopiskai analīzei.
- mediators Plāna trīsstūrveida plāksnīte, piem., ģitāras strinkšķināšanai.
- plēve Plāna, blīva (piem., vielas, organiska veidojuma) kārta (uz kādas virsmas).
- diskete Plāna, kvadrātveida plastmasas plāksnīte ar magnētisko disku datu ierakstei, pārnēsāšanai, glabāšanai u. tml.
- šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
- noplanēt Planējot lidināties un beigt lidināties.
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- pretstāve Planētas atrašanās Saulei pretējā pusē (skatoties no Zemes); opozīcija (2).
- slieksnis Planētas virsmas reljefa veidojums – dabisks vai mākslīgs valnis.
- ūdens ziedēšana planktona masveida savairošanās ūdenstilpē.
- pārplānot Plānot vēlreiz, no jauna.
- plīvurs Plāns (piem., augu, dzīvnieku organisma) plēvveida vai ādveida izaugums.
- uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
- kalendāra plāns plāns, kurā norādīta (darbība, pasākumu u. tml. kopuma) veikšana pa noteiktām laika vienībām.
- kalendārs Plāns, kurā norādīta darbību, pasākumu u. tml. veikšana noteiktā laikā (dienās, mēnešos u. tml.); kalendārais plāns.
- spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
- vafele Plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu.
- taktika Plānveidīga rīcība noteikta mērķa sasniegšanai.
- gazificēt Plānveidīgi un plašā mērogā ierīkot deggāzes izmantošanas ierīces, apgādāt (ko) ar deggāzi.
- plānveida Plānveidīgs.
- viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
- kasetne Plastikāta konteiners, kurā iepilda printerī vai kopēšanas iekārtās izmantojamo tinti vai pulveri; kārtridžs.
- plastilīns Plastiska nežūstoša masa, ko lieto veidošanai (piem., bērnu nodarbībām).
- mastika Plastiska, lipīga masa, ko izmanto, piem., apdarei, apstrādei, līmēšanai.
- senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
- dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
- nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
- plātīties Plaši kustināt rokas, parasti pastiprinot izteikuma saturu.
- izvērst Plaši, daudzpusīgi attīstīt (sarunu, tematu, sižetu u. tml.); detalizēti izveidot.
- gadatirgus Plašs tirgus, ko parasti rīko vienu reizi gadā.
- slaids Plašs, arī straujš, veikls (par kustībām); plašs (par, parasti lokveida, kustības virzienu).
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- zeme Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
- noplātīt Plātīt un beigt plātīt (ko).
- noplātīties Plātīties un beigt plātīties.
- noplātīties Plātīties, lielīties un beigt plātīties, lielīties.
- lāpstiņa Plats, plakans lāpstveida (ragu) veidojums (parasti aļņiem).
- plaušu karsonis plaušu iekaisums; pneimonija.
- pleirīts Pleiras iekaisums.
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar druknu, dzeltenmelnu ķermeni, kura kāpurs veido tīklojumu uz kokaugiem.
- zāģlapsene Plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, kas pielāgots olu dēšanai augu audos.
- saplisēt Plisējot izveidot (audumā, tērpā) nelielas ieloces.
- izplīst Plīstot kļūt caurumainam; plīstot izveidoties.
- aizplīvot Plīvojot, viļņveida kustībām aizvirzīties, aizlidot.
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- noplunčāties Plunčāties kādu laiku un beigt plunčāties; nopeldēties.
- strūklot Plūst strūklas veidā.
- uzplūst Plūstot (parasti paaugstinoties ūdenstilpes līmenim) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par ūdenstilpi.
- atplūst Plūstot atvirzīties šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
- iegrauzt Plūstot ieveidot (kur gultni, izskalojumu u. tml.).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- iegrauzties Plūstot, izskalojot iespiesties (iežos) – par ūdeņiem; ieveidoties (kur) ūdeņu iedarbībā.
- pļavparks Pļavā izveidots parks; pļavas parks.
- gaisa pistole pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
- gaisa šautene Pneimatiskais šaujamierocis, kas lodes izšauj ar saspiestu gaisu.
- riepas protektors pneimatiskas riepas ārējā, izturīgākā kārta ar īpašu rievojumu, kas saskaras ar ceļa segumu.
- leģionāru slimība pneimonijai līdzīga slimība, ko izraisa īpaša baktērija (legionella).
- podiņš Podveida trauks ar tajā pagatavotu ēdienu (piem., gaļas, dārzeņu sautējumu).
- pārpogāt Pogāt vēlreiz, no jauna.
- navigācijas josla pogu vai grafisku attēlu kopa, ko izmanto, lai veidotu saites ar tīmekļa vietnes tēmām.
- baltās naktis polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
- spiestuve Poligrāfijas uzņēmums, kas gatavo dažādu veidu iespieddarbus; arī tipogrāfija.
- reprodukciju mape poligrāfisks izdevums – neiesietu reprodukciju krājums.
- politeists Politeisma piekritējs.
- Interfronte Politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāveido tāda iekārta, kur ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā.
- marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
- liberālisms Politisks uzskats, kas uzsver indivīda rīcības brīvību visās jomās, atbalsta valsts neiejaukšanos ekonomiskajā dzīvē.
- daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
- vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
- stafete Posmos sadalīta komandu sacensība (piem., skriešanā, slēpošanā), kurā katrs komandas dalībnieks veic vienu distances posmu.
- vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
- vecums Posms (kā) dzīvē, eksistencē, kuram ir raksturīgas noteiktas īpašības, pazīmes.
- ātrumposms Posms (piem., autorallija trasē), kas jāveic maksimāli ātri.
- starpposms Posms, daļa starp citiem galvenajiem posmiem, arī starp darbības, norises sākumu un beigām.
- cēliens Posms, kurā (kas) norisinās vai tiek veikts.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
- pundurpotcelms Potcelms, kura ietekmē uzpotētais augs veido mazu augumu.
- uzpotēt Potējot (piemēram, ar potzaru), izveidot (radniecīgam augam) vēlamās īpašības.
- pārpotēt Potēt vēlreiz, no jauna; uzpotēt (uz kāda auga cita auga potzaru).
- aizsardzība Pozīcijas aizsargāšanas veids, paņēmieni, arī attiecīgās figūras novietojums (šahā, dambretē).
- pozicionējums Pozīcijas noteikšana.
- rekomendācija Pozitīva atsauksme; ieteikums.
- optimisms Pozitīva, dzīvespriecīga pasaules uztvere, kad cilvēks dzīvē vispirms saskata labo, tic nākotnei un veiksmei.
- prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
- laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- uzdevums Praktisks, teorētisks vingrinājums (piemēram, zināšanu nostiprināšanai, pārbaudei).
- nosacījums Prasība, noteikums.
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- diktāts Prasību, noteikumu u. tml. uzspiešana (piem., starptautiskajās attiecībās).
- pieprasīt Prasīt (kam) noteiktu sodu.
- rakstītprasme Prasme (parasti pareizi) rakstīt; rakstpratība.
- rakstītmāka Prasme izteikties labā rakstu valodā.
- rakstītprasme Prasme rakstīt (parasti pareizi) kādā svešvalodā.
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
- veiksme Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
- nags Prasme, veiklība (kādā nodarbē).
- konfrontēt Pratināt divas vai vairākas personas, vienlaikus vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- nopratināt Pratināt un beigt pratināt; pratinot iztaujāt.
- nokopēt Precīzi atveidot (piem., gleznā).
- vārdu pa vārdam precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- vārds vārdā precīzi, pilnīgi atkārtojot, arī tulkojot (kādu izteikumu, tekstu).
- kopija Precīzs (kā) atveidojums.
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs (piem., savos izteikumos, vērtējumos).
- trāpīgs Precīzs, mērķtiecīgs, arī piemērots, pareizi izraudzīts (par izteikumu, vārdu savienojumu, tekstu u. tml.).
- matemātisks Precīzs, noteikts.
- bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
- sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
- izpārdošana Preču pārdošana par pazeminātām cenām, ko veic noteiktā laika posmā; preču mantu pārdošana, likvidējot, piem., veikalu, uzņēmumu.
- ēnu ekonomika preču ražošana un realizācija, finanšu darījumi u. tml., nemaksājot nodokļus un neievērojot likumus.
- pirktspēja Preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegādāties par noteiktu naudas vienību.
- bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
- sapresēt Presējot izgatavot, izveidot (ko).
- preses balle preses darbinieku organizēts sarīkojums (vienreiz gadā).
- pārpresēt Presēt vēlreiz, no jauna.
- reformācija Pret katolicismu vērsta reliģiski politiska kustība 16. gs. Eiropā, kas noveda pie protestantisko konfesiju (evaņģēliski luteriskās, reformātu, anglikāņu) izveidošanās.
- zemē Pret zemi vērstā virzienā, tuvāk zemei, uz leju, lejup.
- leja Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- lejā Pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- ar kājām gaisā pretēji parastajam, pieņemtajam; pavisam nepareizi.
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- spirināties Pretoties, nepakļauties (kāda) ietekmei, gribai.
- konflikts Pretrunu, sadursmju atspoguļojums, kas veido mākslas darba (parasti daiļdarba) pamatu.
- polarizācija Pretstatu, krasu atšķirību veidošanās, radīšana.
- dzintarpriede Priede, no kuras sveķiem veidojies dzintars.
- radītprieks Prieks radīt, veidot ko jaunu.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- rokturis Priekšmeta detaļa, kas paredzēta satveršanai, lai ar roku veiktu kādu darbību vai (priekšmetu) pārvietotu.
- uzgalis Priekšmeta galam uzstiprināta, noteiktai funkcijai paredzēta detaļa.
- imitācija Priekšmeta veidošana pēc kāda parauga (parasti ar mazāku vērtību); šādi darinātais priekšmets.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- zars Priekšmeta, darbarīka elements – tievs, garens veidojums, kas atdalās no priekšmeta pamatnes.
- faktūra Priekšmeta, mākslas darba u. tml. virsmas veidojuma īpatnības.
- virsotne Priekšmeta, veidojuma u. tml. augšējā, vistālāk izvirzītā daļa.
- naturālijas Priekšmeti, lietas, produkti u. tml. to dabiskajā veidā.
- vāks Priekšmets (parasti plaknes veidā), ko liek virsū (kādam atvērumam).
- kāsis Priekšmets (piem., stienis) ar āķveida saliektu galu (kā uzkāršanai, iekabināšanai).
- rīks Priekšmets kāda darba vai kādas darbības veikšanai.
- piramīda Priekšmets vai veidojums, kas ir šāda daudzskaldņa formā.
- tīkls Priekšmets, kam galvenā sastāvdaļa ir šāds noausts vai citādi veidots materiāls (piem., kā norobežošanai).
- stienītis Priekšmets, kam ir (aptuvena) stieņa forma, veids.
- talismans Priekšmets, kam tiek piedēvētas pārdabiskas spējas pasargāt tā īpašnieku no kā nevēlama, ļauna un nest veiksmi, laimi.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem metāla stieņiem, koka līstēm u. tml., kuras ar atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja.
- eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
- slogs Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
- rozete Priekšmets, kurā atveidots rozes zieda motīvs.
- slīpne Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
- loks Priekšmets, priekšmeta daļa, veidojums, kam ir šāda forma.
- smagums Priekšmets, veidojums u. tml., kam ir liela masa, liels svars.
- riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
- sirpis Priekšmets, veidojums, kam ir pusloka forma ar sašaurinājumu galos.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- puslode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma.
- cilindrs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- lode Priekšmets, veidojums, kam ir šāda ķermeņa forma.
- rombs Priekšmets, veidojums, kam ir šāda paralelograma forma.
- spirāle Priekšmets, veidojums, kam ir šādas līknes forma vai kas atgādina šādu līkni.
- trijžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi; trīsžuburis.
- trīsžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir trīs žuburi.
- vienžuburis Priekšmets, veidojums, kam ir viens žuburs.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots no krusteniski sastiprinātām sloksnēm, stieplēm, latām u. tml.
- balsts Priekšmets, veidojums, kas notur uz tā novietotās konstrukcijas svaru.
- konuss Priekšmets, veidojums, kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu (parasti zem kā).
- balsts Priekšmets, veidojums, ko lieto (kā) atbalstīšanai, noturēšanai vēlamā stāvoklī.
- uzliktnis Priekšmets, veidojums, ko uzliek, piestiprina (uz kā, kam); detaļa, piemēram, būvelementu, dzelzceļa sliežu salaiduma sasaistīšanai.
- starplika Priekšmets, veidojums, viela, ko novieto starp ko (piem., lai ko atdalītu, izolētu, arī blīvētu); arī līste.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- izkārtojums Priekšmetu, atsevišķu elementu, sastāvdaļu izvietojums noteiktā kārtībā, veidā.
- kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
- uzstādījums Priekšmetu, figūru izkārtojums gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
- gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
- natūra Priekšmetu, lietu, produktu u. tml. veidā (kārtot maksājumus, saistības).
ei citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV