Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 217 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ei.

Atrasts vārdos (1000):

Atrasts etimoloģijās (603):

Atrasts normatīvajos komentāros (165):

Atrasts vārdu savienojumos (266):

Atrasts skaidrojumos (400):

starp debesīm un zemi (atrasties) nenoteiktā, nedrošā stāvoklī, situācijā.
otrreizējā pārstrāde (kā) izgatavošana no jau reiz izmantotām izejvielām.
(ne)nākties viegli (ne)būt, (ne)veikties viegli.
(ne)nākties grūti (Ne)būt, (ne)veikties viegli.
padot dievpalīgu (pa)teikt "Dievs palīdz!".
ar garu degunu (palikt, aiziet u. tml.) (palikt) tukšā, neiegūstot cerēto; (palikt) kaunā.
gastronoms [Gastronomijas]{s:82} veikals.
grāmatvedis [Grāmatvedības]{s:87} speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
neiroķirurgs [Neiroķirurģijas]{s:226} speciālists.
neirologs [Neiroloģijas]{s:227} speciālists; nervu ārsts.
neiropatologs [Neiropatoloģijas]{s:228} speciālists; nervu ārsts.
nenoklausīties [neno!klausīties]. Nevarēt beigt klausīties.
nenoskatīties [nenoˈskatīties]. Nevarēt beigt skatīties (par ko ļoti skaistu vai interesantu).
reimatologs [Reimatoloģijas]{s:169} speciālists.
seismologs [Seismoloģijas]{s:177} speciālists.
statistiķis [Statistikas]{e:12559} speciālists; statistikas darba veicējs.
matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pāri noteiktajam laikam, parasti pilnai stundai.
izstiepts leņķis 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
atmoda 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas Latvijā, kad aktivizējās tautas kustība par Latvijas neatkarības atgūšanu.
jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
diskomūzika 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gadu sākumā populārs popmūzikas virziens ar dejošanai piemērotu ritmu.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku eiropas Savienības dibināšanas dienu.
relativitātes teorija A. einšteina radītā teorija par telpas, laika un ķermeņa masas relatīvumu, to savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
slīpakmens Abrazīva materiāla veidojums (kā) slīpēšanai.
mierizlīgums Abu pušu vienošanās par prasības necelšanu vai par prasības atsaukšanu un tiesāšanās izbeigšanu.
uzacot Acot un pabeigt acot.
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
pinnes Ādas slimība, ko izraisa nepareiza tauku dziedzeru darbība; mezgliņi, izsitumi, kas raksturīgi šai slimībai.
portfelis Ādas vai tās aizstājēja četrstūrveida soma ar vairākiem nodalījumiem un slēdzi (piem., dokumentu, grāmatu pārnešanai).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
pāradīt Adīt vēlreiz, no jauna.
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
ieadīt Adot ieveidot (piem., rakstu).
uzadīt Adot izgatavot, arī izveidot; noadīt.
izadīt Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
pieadīt Adot izveidot un pievienot klāt.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
izadīt Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
aerodinamika Aeromehānikas nozare, kas pētī gaisa kustības likumus un mijiedarbību starp gāzveida vidi un citiem ķermeņiem, kuri pa to pārvietojas.
ķēvpups Agrīna ēdamā sēne ar brūnganu krokotu zvanveida cepurīti, kas pie kātiņa piestiprināta tikai centrālajā daļā.
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
izsaukt Aicinot (mutvārdos, rakstveidā u. tml.) panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās.
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā veidojumā, kur).
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
uzairēt Airējot uzvirzīt (piemēram, laivu, augšup pret straumi līdz kurienei).
uzairēties Airējot uzvirzīties (piemēram, augšup pret straumi līdz kurienei).
smaiļošana Airēšanas sporta veids – braukšana ar smailīti (noteiktā distancē).
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
atrunāties Aizbildinoties (ar ko), atteikties, izvairīties (no kā).
indukcijas spole aizdedzes sistēmas ierīce, kas pārveido zemsprieguma līdzstrāvu augstsprieguma strāvā.
termiņaizdevums Aizdevums, kura atmaksai ir noteikts termiņš; terminēts aizdevums.
sirds astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
kardiālā astma aizdusas lēkme, kas rodas sirds kreisā kambara vājuma dēļ.
paraugs Aizgūstams, atdarināms (kāda cita) veiksmīgas darbības, rīcības veids.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
pamest Aiziet prom (no kāda, kā) un pārtraukt sakarus, nerūpēties, arī neinteresēties (par kādu, par ko).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
ievilkt Aizkavēt, nepaveikt laikā (darbu, pasākumu); ievilcināt.
aizmaldīties Aizklīst (no pareizā ceļa); maldoties nonākt, nokļūt (kur).
aizsviest Aizmest, nomest (kā nederīgu, neizmantojamu).
piemirst Aizmirst (ko, parasti uz neilgu laiku); nespēt atcerēties.
pamest Aizmirst (piem., steigā, aiz paviršības); pazaudēt.
izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
aiznest labas dienas aiznest sveicienus.
konversija Aizņēmuma noteikumu (piem., dzēšanas termiņa) maiņa.
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizvelties Aizplūst (viļņveida kustībā).
rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
pavilkt Aizraut, ieinteresēt (kādu).
pavilkties Aizrauties (ar ko), ieinteresēties (par ko).
pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
ekrāns Aizsargs (piem., plāksnes veidā) pret nevēlamu iedarbību.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
aizsteigt Aizsteigties.
aizvest Aizstiepties noteiktā virzienā (par ceļiem, ielām u. tml.).
nolaisties Aizstiepties, virzīties lejup; atrasties, būt izveidotam virzienā uz leju.
nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
pievērt acis aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
aizvērt acis Aizvērt acis, parasti uz neilgu laiku.
paraut Aizvest, paņemt līdzi (kur, līdz kurienei, parasti automobilī).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
grodi Akas sienas, kas veidotas no četrstūrainiem baļķu vainagiem vai cementa caurulēm.
iet Akcentē nosauktās darbības nelietderību, neiespējamību u. tml.
akciju kontrolpakete akciju daļa, kas nepieciešama, lai noteiktu un kontrolētu akciju sabiedrības darbību.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
pamatakmens Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
bruģakmeņi Akmeņi, no kuriem veido bruģi.
svītrenis Akmeņkaļa kalts svītru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
septakords Akords, kas veidots no četrām dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
trijskanis Akords, kas veidots no trim dažāda nosaukuma skaņām, kuras var sakārtot pa tercām.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā.
sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība pret ko (piem., valdošo režīmu).
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
līdzdalība Aktīva ieinteresētība (kādā notikumā, pasākumā); arī līdzjūtība.
ofensīva Aktīva kampaņa ar noteiktu mērķi (pret ko).
civilpersona Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistīta persona.
civiliedzīvotāji Aktīvajā karadienestā vai policijā neiesaistītie iedzīvotāji; iedzīvotāji, kas nav iesaistīti karadarbībā.
nūjošana Aktīvās atpūtas veids – soļošana brīvā dabā ar speciālām nūjām.
remdenība Aktivitātes, ieinteresētības trūkums; vienaldzīgums.
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
uztura toksikoinfenkcijas akūtas slimības, kas rodas, lietojot pārtikas produktus, kuros savairojušies noteikti mikroorganismi, uzkrājušies to izdalītie toksīni.
kāsis Āķveida (putnu) grupējums lidojumā.
kāsis Āķveida veidojums.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
līdzība Alegoriskā formā izteikta pamācība, arī stāstījums.
bronhiālā astma alerģiska slimība ar lēkmjveidīgu elpas trūkumu, ko izraisa bronhu gļotādas tūska un spazmas.
kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gs. p. m. ē. no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā.
pamatalga Alga (bez piemaksām), kas pēc likmes paredzēta par ieņemamo amatu vai kādu noteiktu darbu noteiktā laika posmā (parasti mēnesī).
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
žvingulis Alkohola izraisīts reibums.
metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
klinšu kāpšana alpīnisma paveids, sacensības kāpšanā stāvās klinšu sienās.
leduscirtnis Alpīnistu rīks – kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piem., kāpienu izciršanai klintī, ledū).
patekas Alus, ko gatavo no otrreizēja uzlējuma.
kasiterīts Alvu saturošs minerāls, galvenā rūda alvas ieguvei.
sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas sīpolaugs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari [Galanthus nivalis].
darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
komisārs Amatpersona eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
revidents Amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
pavēlnieks Amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
čarlstons Amerikāņu sarīkojumu deja; ātrā fokstrota paveids; šīs dejas mūzika.
Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām.
izanalizēt Analizējot noteikt (sastāvu, uzbūvi), izvērtēt (saturu).
šautriņas Anglijā 19. gs. beigās radies bultu mešanas veids; šādas spēles bultas.
šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
streptomicīns Antibiotika, ko izstrādā dažas sēnes un ko izmanto, piem., tuberkulozes, pneimonijas ārstēšanai.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
idille Antīkās dzejas paveids; lirisks dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, lauku dzīvi.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
linete Apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
pamatne Apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kuličs Apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
apaļums Apaļas formas veidojums.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
naba Apaļš padziļinājums vēdera sienas vidū, kas izveidojies vietā, kur bijusi nabassaite.
rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
kunkulis Apaļš veidojums, bumbulis, nelīdzenums.
acs Apaļš veidojums, kas pēc izskata vai formas atgādina redzes orgānu.
pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
refraktometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai.
refraktometrs Aparāts dažādu vielu gaismas laušanas koeficienta noteikšanai.
audiometrs Aparāts dzirdes asuma noteikšanai.
higrometrs Aparāts gaisa mitruma noteikšanai.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
radioaparāts Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs.
seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
signālaparāts Aparāts signālu (1) radīšanai un pārraidei.
urometrs Aparāts urīna īpatnējās masas noteikšanai.
kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
spidometrs Aparāts, ierīce (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
miglotājs Aparāts, ierīce šķidruma izsmidzināšanai sīku pilienu veidā.
lubrikators Aparāts, kas berzei pakļautām mašīnas daļām automātiski, dozēti ar spiedienu pievada ziežvielas.
monitors Aparāts, ko lieto (kā) novērošanai, kontrolei vai sistemātisku pierakstu veikšanai.
radioaparatūra Aparatūra radioviļņu raidīšanai, pārveidošanai un uztveršanai.
signālaparatūra Aparatūra signālu (1) radīšanai un pārraidei.
observatorija Aparatūra šādu novērojumu veikšanai.
videoaparatūra Aparatūra videosignāla un skaņas uztveršanai, ierakstīšanai, pārveidošanai, reproducēšanai un uzglabāšanai.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
kremācija Apbedīšanas veids – mirušo sadedzināšana.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piem., izstrādājumam, telpai, skatuvei izrādē).
nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
apvidus Apgabals, kam ir kādas noteiktas raksturīgas pazīmes.
baseins Apgabals, kurā atrodas viena veida derīgu izrakteņu, iežu iegulas.
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
uzturēt Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
svece Apgaismošanai paredzēts, parasti cilindrisks stearīna, parafīna, vaska vai kausētu tauku veidojums ar dakti vidū.
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
paltraks Apģērbs (parasti neizskatīgs).
humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
kostīms Apģērbs, kas piemērots noteiktai nodarbībai.
tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
pieklust Apklust (uz neilgu laiku); kļūt klusākam.
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs cilvēks; nerātnis.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
atestāts Apliecība, ko izdod par vispārējās vidējās izglītības iestādes beigšanu.
ar līkumu Aplinkus, neizpaužot tieši (runāt, teikt).
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai laulības zīmi.
rotācijas aplis apļveidā izbūvēts ceļu vai ielu krustojums.
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
šķīvis Apļveida satelīttelevīzijas uztveršanas ierīce.
trenēt Apmācīt, vingrināt (sportistu, komandu), veidot (tiem) vēlamās sportiskās īpašības.
atmaksāt Apmaksāt, segt izdevumus (par ko iegādātu, veiktu u. tml.).
uzacs Apmatojuma lokveida josla virs acs dobuma.
sega Apmatojuma, audu veidojumu kopums uz ķermeņa vai tā daļas.
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
piemesties Apmesties (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
satvert Apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
nogrābt Apprecēt; izveidot attiecības (ar kādu), parasti savtīgos nolūkos.
nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni).
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
parafrāze Aprakstoša izteiksme – satura izklāsts citiem vārdiem.
perifrāze Aprakstošs izteiciens (nereti tēlains).
aizķerties Aprauties (par balsi); palikt neizteiktam.
iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
sakāpt galvā Apreibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).
zālīte Apreibinoša narkotiska viela, piem., marihuāna.
iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
sareibt Apreibt (parasti pēkšņi).
kalkulēt Aprēķināt (izmaksas) naudā (atsevišķos izmaksu veidos).
izcenot Aprēķināt, noteikt (kam) cenu.
uztakelēt Aprīkot (piemēram, jahtu) ar takelāžu; veicot nepieciešamās darbības, pacelt buru.
palikt Apritēt (piem., par gadu skaitu); sasniegt (noteiktu vecumu).
manšete Aproce (blūzei, kreklam).
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
piemesties Apsēsties, novietoties (kur), parasti uz neilgu laiku.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
nošņākties Apslāpētā balsī noteikt, pateikt (ko); nošņākt (1).
nošņākt Apslāpētā balsī, šņācot noteikt, pateikt (ko).
āķis Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
pārstaigāt Apstaigāt, izstaigāt (ar noteiktu uzdevumu).
romantika Apstākļi, situācija, kas izraisa emocionālu pacilātību, neikdienišķas izjūtas.
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
piestāt Apstāties (parasti uz neilgu laiku).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas pūkainu, mīkstu šķiedru galu virsslāni.
izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
kalt Apstrādājot ar triecieniem metālu, veidot no tā (ko).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
pārstrādāt Apstrādājot pārveidot (izejvielas citā produktā).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
beicēt Apstrādāt (koksni) ar beici.
kārst Apstrādāt (vilnas, kokvilnas vai linu šķiedru) ar kārstuvi, lai izveidotu vienmērīga biezuma šķiedras slāni – izejmateriālu vērpšanai.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
apkopt Apstrādāt (zemi); veikt nepieciešamos darbus, lai (augi) labi augtu.
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
gratulēt Apsveikt; godināt.
pārsvērt Apsvērt vēlreiz.
apmetināt Apšūt palieliem dūrieniem (drānas malas, lai tās neirtu).
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
noslāpēt Apturēt, izbeigt (kādu procesu).
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
pustukšs Aptuveni līdz pusei tukšs.
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
stunda Aptuvens, samērā neilgs laikposms (diennaktī).
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
korpuss Apveids (celtnei).
kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
aprise Apveids, kontūra.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
konfederācija Apvienība, asociācija, ko veido biedrības, organizācijas, piem., arodbiedrības.
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no eiropas Savienības.
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
vainaglapa Apziedņa daļa, kas veido zieda vainagu.
garš Apzīmē noteiktu garumu.
garš Apzīmē noteiktu ilgumu.
plats Apzīmē noteiktu platumu.
gals Apzīmē stāvokli, ka (kas) ir pabeigts vai beidzies.
žēl Apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas saistīts ar nožēlu par ko neiespējamu, neesošu, arī par ko nepatīkamu.
marķējums Apzīmējums (piem., precei, ražojumam, sūtījumam) ar attiecīgu zīmi.
leģenda Apzīmējumu un paskaidrojumu kopums (kartei, plānam, attēlam).
plomba Apzīmogots kāda materiāla veidojums, ko piestiprina (pie kā), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības (ar to).
nepaklausība Apzināta rīkojuma, pavēles, noteikumu u. tml. neievērošana, neizpildīšana.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
mēdīt Apzināti izkropļoti, pārspīlētā veidā atdarināt (kāda runu, mīmiku, kustības).
iestudēt Apzināti izveidot (piem., noteiktus žestus, mīmiku, izturēšanos).
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
slēpt Apzināti neizpaust, neatklāt (piem., faktus, jūtas).
meli Apzināti nepatiess izteikums (kāda maldināšanai).
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
samelot Apzināti pateikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
melot Apzināti teikt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
piestrādāt Apzināti, mērķtiecīgi strādāt, lai izveidotu ko atbilstošu kādām vēlmēm, prasībām.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piem., vielas, masas) stāvokli.
sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
nodibināt Ar aktīvu, mērķtiecīgu rīcību, izturēšanos izveidot (piem., noteiktas attiecības, stāvokli, savstarpējus sakarus).
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku gatavot, veidot (ko).
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
saskaņot Ar atskaņām panākt, ka dzejas rindu beigas skan vienādi vai līdzīgi; atskaņot (3).
lēkt Ar atspērienu atraujoties no pamata, pārvarēt augstumu, attālumu vai gaisā veikt kādas kustības.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
dziedāt Ar balsi veidot raksturīgas melodiskas skaņas (parasti par putniem).
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
atzīme Ar ciparu vai vārdisku formulējumu izteikts vērtējums (parasti mācību iestādē).
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
tēst Ar darbarīku šķelt nost, līdzināt; šādā veidā darināt (ko).

Atrasts piemēros (200):

aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
lai ..baļķu cirtējs iedeva viņam.. žāvētu cūkas pavēderes gabalu lai un teica, tas esot no Auriem par labāmdienām.
pastars ..beigās izaugs pastars saules dzimums Uz skaidrās sniegbaltās svētku zemes..
vieds ..bija viedas sievas, kuras, redzot jaundzimušo, varēja jau pateikt, kāds būs bērna liktenis.
krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
nomutēt ..Dorītei vajadzēja sevi piespiest, lai nomutētu Matīsa bārdaino vaigu.
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
pārkraut ..gājēji .. staigāja gar krāšņiem, dažādām precēm pārkrautiem veikalu skatlogiem.
veterinārs ..gosniņa Kamolīte pārēdās rasainu āboliņu .. uzpūtās un nobeidzās.. Nelīdzēja ne veterināra dūrieni sānos, ne kausēts sviests..
aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
pieteikt ..iet no ugunskura prom nedrīkst, tas pieteikts stingri.
ģēģeris ..Jānis uzsita viņam uz pleca un teica, lai tikai draugs gādājot naudu skrotīm, gan viņš Viļumu izmācīšot par īstu ģēģeri.
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
paspārne ..kāds ģimnāzijas skolotājs pieņēma Urbānu savā paspārnē, deva viņam iespēju turpināt izglītošanos, nobeigt Upsalas universitāti.
slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
errastība ..man šī noņemšanās ar reizesrēķinu šķita tīrā errastība.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
lāsmot ..meitenes acis lāsmo kā divi meža ezeri.
laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
skats ..Nora dziedāja ar milzīgu cepuri galvā, – noteikti to skatu gribēju redzēt.
pulks ..pamežā zied neizskatāmi lielais zaķkāpostu pulks.
ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
gatve ..pienaglot no jauna sētas kārti, kas atkritusi gatvei, pa kuru govis dzina uz ganībām.
kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
virsū ..reizēm mugurā dur, vecums nāk virsū.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
galvanizēt ..sirds lēkāja pārsteiguma un gaidu trīsās kā galvanizēta vardes kāja.
izkaldināt ..Sirms kalējs reiz sudraba atslēgu izkaldinās.
uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
mokasīni ..stāv indiāņu sieviete un meitene. Sievietei kājās mokasīni, meitenei kājas basas.
mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
mode ..šī ir īstā reize slimot pēc Laimdotas modes. Jau vakarā rādīties sagurušai, no rīta teikt, ka galva sāp un reibst, un tad uzberzēt termometru.
mice ..šķiet, ka māte noraus ārstes mici, virsvalku, paķers meitu..
miers ..Tavās rokās ir alga un sods, Un es mierīgi eju bez steigas, Jo šī ticība mieru man dod.
tūkstošveidis ..Tu citiem tūkstošveidis esi, Sev pašam – viens un nedalāms.
tvīksmains ..Tvīksmains reibums aizņem elpu ciet..
noenkuroties ..Valmierā dzīvoju jau divdesmit divus gadus un varu teikt, ka esmu šai pilsētā noenkurojusies.
hieroglifs ..vējš iesit vēl kailos liepzaru hieroglifus rūtīs, ir marta beigas..
patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
lācene ..viņai bija.. augums kā kādai ledus lācenei, mīksts un spēcīgs..
pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
trenēt ..viņš bija sevi trenējis krīžu brīžos savaldīt jūtas, nepārsteigties..
nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
negaiss ..zālei pāršalca aplausu negaiss..
aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
nodžumpoties "..ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
noklaiņot "Cik ilgi tā noklaiņoji?" "Citreiz pat pa pusgadam, kādreiz – dažus mēnešus, kamēr mani noķēra, aizveda uz Alises ielas patversmi.."
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
iepīkstēties "Es arī gribu!" iepīkstējās meitenīte.
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
uzsvars "Esmu no Latvijas," ar uzsvaru atteicu.
pūce "Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
jā "Jā, lūdzu," klausulē atsaucās meitenes balss.
stostīties "K–kāpēc?" stostos aiz pārsteiguma.
labdien "Kāpēc tu nesacīji man labdien? Skolā tu jau ej, tātad tev jāsveicina ik pretimnācējs."
palīgā "Kur bērni! Kur tad viņi ir? Nav mājā? [..] Ē puiši! Ē meitas! Ē cilvēki, palīgā, palīgā!"
jūsmājas "Labdien jūsmājās!" atnācējs sveicina.
labdien "Labdien!" teica kaimiņš.
labrīt "Labrīt!" bērni sveicināja skolotāju.
iekunkstēties "Meitiņ!" viņa iekunkstējās un sāka šņukstēt..
noskaldīt "Nekur neiešu," dēls noskaldīja.
novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
lākturis "Ņem līdzi vējlukturi, citādi tu tumsā nomaldīsies," vecā krustmāte sniedza Šteinu mammiņai aizdegtu lākturi.
tikpat "Ņem mazāku nastu, tikpat otru reizi jānāk!"
nočiepstēt "Paldies!" meitene smalkā balstiņā nočiepstēja.
tikmēr "Pasēdi tepat! Es tikmēr ieiešu veikalā."
nosaukt "Pasveicini mājiniekus," krustmāte nosauca un vēcināja ar roku.
sveiciens "Salam Aleikum" ir tradicionāls musulmaņu sveiciens.
sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." Bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
sveiciens "Sveiciens! Tik sen neesam tikušies!"
pašauties "Sveicināta!" Liela roka pašaujas man pretim un sagrābj manus pirkstus cietā tvērienā.
sveicināt "Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
sveiki "Sveiki! Prieks tevi satikt!"
ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
krodziniece "Tad es jums atnesīšu vēl vienu mēru," krodziniece.. šķelmīgi noteica ..
iečiepstēties "Tantīt!" meitēns smalkā balsiņā iečiepstējās.
noteikt "Tas ir jauki," meitene noteica.
novēlīgs "Tīrais prieks, cik man laba un novēlīga meita!"
nošņākt "Tss!" meitene dusmīgi nošņāca.
vienādi "Tu vienādi ar saviem radiem!" Andra māte vai jau ar dusmām atteica..
izteikties "Tu" izteicās pats no sevis.
paspēlēt "Un alus kaste, kuru toreiz paspēlējām bocmanim Donim... Atceries?"
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
rādīt „Vai manas acis rāda pareizi? Tas tiešām esi tu?"
sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
nodimdēt 12 reižu nodimd sienas pulkstenis.
sasniegt 16. gadsimta sākumā eiropā amatniecības attīstība bija sasniegusi augstu līmeni.
absolūtisms 18. gs. ir absolūtisma gadsimts, kad eiropas valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm.
vācbalti 1822. gadā vācbalti sāka latviešiem izdot "Latviešu Avīzes ", dibināja Latviešu draugu biedrību, izveidoja otru laikrakstu " Tas Latviešu Ļaužu Draugs".
sīkgruntniecība 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā laukos bija izveidojusies spēcīga latviešu sīkgruntniecība.
diferencēties 19. gs. beigās latviešu zemniecība strauji diferencējās.
zīmīgs 19. jūnijs man ir zīmīgs datums, pirms sešiem gadiem šai dienā pirmo reizi ieraudzīju savu nākamo sievu.
reihskomisariāts 1941. gada septembrī tika izveidoti divi reihskomisariāti – Ostlande un Ukraina.
šķist 20 rubļi man toreiz šķita liela nauda.
antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
freidisms 20. gadsimta otrajā pusē freidisms sazarojās virknē daudzveidīgu teoriju.
simtenis 20. gadu simteņa beigas Latvijas vēsturē.
urbānistisks 20. gs. beigu urbānistiskā ekspansija.
datubāze 2017. gadā LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar LU Matemātikas un informātikas institūtu izveidoja "Tautas vietvārdu datubāzi".
streiks 24 stundas ilgs streiks.
kantons 26 Šveices kantoni.
bīdermeijers 30. gados modē valda bīdermeijers.
jefreitors 6. latviešu strēlnieku pulka jefreitors.
stīvināt 60. gadu otrajā pusē valkāja kleitiņas ar stīvinātiem apakšsvārkiem.
novelete Ā. Geikina novelete.
tautumeita Abām bijušas uzpītas bizes gluži kā tautumeitām.
apgraizīt Ābelei apgraizīja vecos zarus.
būt Ābelei ir sārti āboli.
izaugt Ābelei izauguši jauni zari.
ūdenszars Ābelei izveidojušies ūdenszari.
nolūzt Ābelei no augļu svara nolūzis zars.
pazare Ābelei pazares pilnas āboliem.
lūztin Ābelei zari no āboliem vai lūztin lūza.
apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
pretstats Abiem bērniem ir izteikts raksturu pretstats.
abpusējs Abpusēja pneimonija.
pneimonija Abpusēja pneimonija.
izteikt Acīs izteikts prieks.
ieplesties Acis pārsteigumā ieplešas.
pausties Acīs paudās pārsteigums un bailes.
pazibēt Acīs pazib pārsteigums.
neizpratne Acīs redzama neizpratne.
smīnīgs Acis smīnīgi nopēta meitenes.
veidojums Acu veidojums.
aculiecinieks Aculiecinieku izteikumi.
leišmanioze Ādas, gļotādas leišmanioze.
līst Adata nelien biezajai drēbei cauri.
adatveidīgs Adatveidīgs izaugums.
kārta Adīt divas kārtas labiski, divas kreiliski.
valdziņš Adīt kreiliskos valdziņus.
adīt Adīt labiski, kreiliski.
sviķelis Adīt sviķeli no viena labiska un viena kreiliska valdziņa.
slīpināt Adītāja sāka slīpināt kakla izgriezumu vestei.
adjektīvs Adjektīvu nenoteiktās un noteiktās galotnes.
veidne Administratora apstiprināta veidlapas veidne.
adopcija Adopcijas noteikumi.
advente Adventes laikā tiek pieminēta arī Kristus otrā atnākšana laiku beigās.
rakurss Aerofotogrāfiju neierastais rakurss skatītāju valdzina un ieinteresē.
aerometrs Aerometrs alkohola blīvuma noteikšanai.
afikss Afiksi ar gramatisku funkciju, kas veidojušies no patstāvīgām leksiskām vienībām.
aforistisks Aforistiski izteikties.
agars Agaram piemīt neitrāla garša.
izveidoties Agrākā mazpilsēta izveidojusies par lielu rūpniecības centru.
ahā Ahā, beidzot noķēru zaglēnu!
noraidījums Aicinot meiteni uz satikšanos, puisis saņem noraidījumu.
meistars Ainavas meistars
pārfilmēt Ainu vajadzēja pārfilmēt piecas reizes.
storveidīgs Airdegune ir vienīgā storveidīgā zivs, kas pārtiek no fitoplanktona un zooplanktona.
dreifēt Aisbergi spēj noturēties virs ūdens un brīvi dreifēt.
aisbergs Aisbergs dreifē okeānā.
sezonveida Aitām raksturīga sezonveida meklēšanās un atnešanās ziemā.
sagrābt Aiz durvīm meiteni sagrābj putenis.
tur Aiz ezera augsti kalni, Tur sarkanas ogas auga, Tur raud gauži mātes meita, Kad neņēma smuks puisītis.
lepnība Aiz lepnības nesveicināt.
pārsteigums Aiz pārsteiguma aizraujas elpa.
mēms Aiz pārsteiguma viņš ir gluži vai mēms.
pasprukt Aiz prieka mātei acīs paspruka asaras.
uzraut Aiz rokas uzraut meiteni pa kāpnēm augšā.
sargkareivis Aiz stūra parādījās sargkareivis lielā plikādas kažokā, ar šauteni pār plecu.
aizbūvēt Aizbūvēt stacijai priekšā veikala ēku.
aizcirst Aizcirst bērzu līdz pusei.
aizdegune Aizdeguni ar vidusausi savieno eistāhija kanāls.
aizdziedāt Aizdziedāt dziesmu līdz pusei.
aizgūtnīgs Aizgūtnīga steiga.
aiziet Aiziet līdz upei.
netāls Aiziet uz netālo veikalu.
aiziet Aiziet uz veikalu, darbu.
aizkājot Aizkājot uz veikalu.
aizkāpt Aizkāpt līdz pašai koka galotnei.
aizklapēt Aizklapēt ciet veikalu.
būvobjekts Aizkrauklē pabeigts šogad lielākais būvobjekts.
aizkustēties Aizkustēties uz veikalu.
žmiegt Aizkustinājuma jūtu pārņemts, žmiedzu meiteni sev pie krūts.
aizlaist Aizlaist līdz veikalam.
spurgt Aizlikušas roku priekšā, meitenes spurdza.
aizmest Aizmest šķēpu pāri 80 metru atzīmei.
aizmirst Aizmirst nopirkt veikalā maizi.
aizmirst Aizmirst pateikt paldies.
kādreiz Aizmirst to, kas kādreiz bijis.
aiznest Aiznest sveicienus.
aizņemt Aizņemt vilcienā vietu mātei.
aizņemt Aizņemts ar steidzamiem darbiem.
aizpērn Aizpērn tika pabeigta tilta būve.
noteikts Aizpildīt iesniegumu uz noteiktas veidlapas.
veidlapa Aizpildīt veidlapas.

ei citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ei

LLVV

ei

MEV

ei