Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izkult
izkult -kuļu, -kul, -kuļ, pag. -kūlu transitīvs, darbības vārds
izkūlums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Kult un pabeigt kult.
PiemēriIzkult labību.
1.1.Kuļot iegūt.
PiemēriIzkult divas tonnas miežu.
2.Viscaur labi izmaisīt; sakult.
PiemēriIzkult kārtīgi olas, sviestu, cukuru un pievienot miltus.
3.novecojis Nopērt.
PiemēriZēnu par nedarbiem tēvs kārtīgi izkūla.
Stabili vārdu savienojumiKā riju izkūlis.