izkult
izkult -kuļu, -kul, -kuļ, pag. -kūlu darbības vārds; transitīvs
izkūlums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Kult un pabeigt kult.
PiemēriIzkult labību.
- Izkult labību.
- Izkult zirņus.
- Rudzi jau izkulti.
- Miežus izkūla ātrāk nekā bija paredzēts.
1.1.Kuļot iegūt.
PiemēriIzkult divas tonnas miežu.
- Izkult divas tonnas miežu.
2.Viscaur labi izmaisīt; sakult.
PiemēriIzkult kārtīgi olas, sviestu, cukuru un pievienot miltus.
- Izkult kārtīgi olas, sviestu, cukuru un pievienot miltus.
3.novecojis Nopērt.
PiemēriZēnu par nedarbiem tēvs kārtīgi izkūla.
- Zēnu par nedarbiem tēvs kārtīgi izkūla.
- Viņa raudāja kā izkulta.
Stabili vārdu savienojumiKā riju izkūlis.
- Kā riju izkūlis idioma — saka, ja kāds ir ļoti nostrādājies.