Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
tīklojums
tīklojums [tîkluõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Paveikta darbība, rezultāts → tīklot.
PiemēriSakņu tīklojums augsnē.
2.Veidojums, kam ir tīklam (1) raksturīga uzbūve, forma.
PiemēriTrikotāžas cimdi ar elastīgu tīklojumu.