atraidījums
atraidījums lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
Paveikta darbība, rezultāts → atraidīt; noraidījums.
PiemēriApvainoties par atraidījumu.
- Apvainoties par atraidījumu.
- Bailes no atraidījuma.
- Saņemt atraidījumu.