atradenis
atradenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
atradene dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
PiemēriViņa vectēvs bijis atradenis.
1.1.Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
PiemēriAtradenis izaudzis par lielu stirnu.