Paplašinātā meklēšana
Meklējam ek.
Atrasts vārdos (200):
- beka:1
- ceka:1
- čeka:1
- čeks:1
- deka:1
- bekot:1
- acteki:1
- afekts:1
- atteka:1
- bekars:1
- bekons:1
- cekuls:1
- dekāde:1
- dekāns:1
- aceknis:1
- anektēt:1
- apliekt:1
- apsekot:1
- aptekāt:1
- aptieka:1
- aspekts:1
- atliekt:1
- audekls:1
- augseka:1
- aulekši:1
- breksis:1
- ceļteka:1
- čekists:1
- čiekurs:1
- defekts:1
- abinieki:1
- adekvāts:1
- ādinieks:1
- afektēts:1
- anekdote:1
- aneksija:1
- apmeklēt:1
- apteksne:1
- atķeksēt:1
- atliekas:1
- attriekt:1
- aulekšot:1
- auseklis:1
- barbekjū:1
- bifšteks:1
- bodnieks:1
- breksits:1
- caurteka:1
- cekuliņi:1
- čebureks:1
- dekalogs:1
- dekanāts:1
- ābečnieks:1
- adjektīvs:1
- aidinieks:1
- aizķeksēt:1
- aiztriekt:1
- amatnieks:1
- antrekots:1
- apavnieks:1
- apsmiekls:1
- aptiekārs:1
- arhitekts:1
- attieksme:1
- avīžnieks:1
- baideklis:1
- bērinieks:1
- bitenieks:1
- burinieks:1
- cekulains:1
- cekulpīle:1
- celtnieks:1
- ceļinieks:1
- čiekurots:1
- dārznieks:1
- defektīvs:1
- dekadence:1
- dekadents:1
- dekalitrs:1
- afektācija:1
- aiztekalēt:1
- anoreksija:1
- apakšnieks:1
- apaulekšot:1
- apgādnieks:1
- apsiekalot:1
- ārzemnieks:1
- astoņnieks:1
- astotnieks:1
- ataulekšot:1
- atmiekšķēt:1
- atpūtnieks:1
- attiekties:1
- auseklītis:1
- bagātnieks:1
- bagāžnieks:1
- bandinieks:1
- bandinieks:2
- biseksuāls:1
- bisektrise:1
- bruņinieks:1
- bufetnieks:1
- būvobjekts:1
- cepurnieks:1
- četrinieks:1
- čiekurains:1
- činavnieks:1
- dalībnieks:1
- darbinieks:1
- defekācija:1
- dekabrists:1
- aizaulekšot:1
- aizliekties:1
- anekdotisks:1
- apakškrekls:1
- apgaitnieks:1
- apliekamais:1
- apmeklējums:1
- apmeklētājs:1
- apputeksnēt:1
- apskatnieks:1
- aptieķnieks:1
- arhitektūra:1
- attriekties:1
- bezzemnieks:1
- biseksuālis:1
- briesmeklis:1
- bruņukrekls:1
- bundzinieks:1
- būvprojekts:1
- cekulzīlīte:1
- cietumnieks:1
- čiekurveida:1
- defektologs:1
- deklamācija:1
- akmeņplekste:1
- aleksandrīts:1
- apakšīrnieks:1
- aprakstnieks:1
- apsaimniekot:1
- ārvalstnieks:1
- atslēdznieks:1
- atturībnieks:1
- augšzemnieki:1
- austrumnieks:1
- bekvokālists:1
- bezdarbnieks:1
- bezīpašnieka:1
- bezsaimnieka:1
- bibliotekārs:1
- bibliotekārs:2
- brīvmūrnieki:1
- brīvzemnieks:1
- būvamatnieks:1
- būvgaldnieks:1
- cekuldūkuris:1
- cirkumflekss:1
- civilkodekss:1
- defektoskops:1
- degslāneklis:1
- dekadentisks:1
- dekadentisms:1
- aculiecinieks:1
- adjektivēties:1
- arhitektonika:1
- arodskolnieks:1
- bērndārznieks:1
- bezbiļetnieks:1
- bezmantinieku:1
- bezvalstnieks:1
- bioelektrisks:1
- biseksuālists:1
- būvstrādnieks:1
- citticībnieks:1
- daiļamatnieks:1
- daiļdārznieks:1
- defektoloģija:1
- apputeksnēties:1
- arhitektonisks:1
- asinsradinieks:1
- augstfrekvence:1
- autoinspekcija:1
- autoinspektors:1
- bezpajumtnieks:1
- bezperspektīvs:1
- biseksualitāte:1
- brīveksemplārs:1
- cittautībnieks:1
- cukurslimnieks:1
- defektoskopija:1
- apsaimniekotājs:1
- autoreksemplārs:1
- bezpavalstnieks:1
- brīvmākslinieks:1
- dabaszinātnieks:1
- aizsarglīdzeklis:1
- autoatslēdznieks:1
- bezmugurkaulnieki:1
- daudzskaitlinieks:1
- atomelektrostacija:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (aiz)triekt pie velna
- (aiz)triekt ratā
- (kā) uz aptiekas svariem izsvērt
- (no) baltās ķēves piektā augumā
- (pārāk) dārgs prieks
- (tā) nekas
- (tas) nekas
- (viņam, viņai u. tml.) ir iekšā
- (visas) iekšas griežas
- (zils un) zaļš (no)griežas priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)šķīst priekš acīm
- (zils un) zaļš (no)skrien priekš acīm
- (zils un) zaļš metas priekš acīm
- abinieku klase
- ainavu arhitektūra
- aiz smiekliem (vai) (pušu) pārsprāgt
- aiziet tālu priekšā
- aizlikt kāju priekšā (kādam)
- aizlikt priekšautu (priekšā)
- aiztriekt ellē
- akadēmijas īstenais loceklis
- akadēmiskais parādnieks
- akmeņplekstu dzimta
- apgrozāmie līdzekļi
- apšu beka
- ar kājām pa priekšu
- ārējā fleksija
- ārējā sekrēcija
- ārējās sekrēcijas dziedzeri
- arheoloģiskie pieminekļi
- arhitektūras piemineklis
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- ārstniecības līdzekļi
- ārzemnieku leģions
- atliekt muguru
- attieksmē pret (ko)
- attieksmes adjektīvs
- attieksmes vietniekvārds
- atvērt iekavas
- atvērts teksts
- augu seka
- autonoma elektrostacija
- autora teksts
- ballistiskā ekspertīze
- bāls kā audekls
- barības līdzekļi
- bērnu cerebrālā trieka
- bērnu sēdeklis
- bērnu trieka
- bērt pērles cūkām priekšā
- bērzu beka
- beznosacījuma reflekss
- bioelektriskie potenciāli
- blanko vekselis
- brīvā ekonomiskā zona
- brunču mednieks
- bruņinieku ordenis
- bruņinieku romāns
- burvju mākslinieks
- būt kungam un valdniekam
- būt murdā (iekšā)
- būt priekš kaķiem
- būt priekšā un pakaļā
- būt uz pekām
- čeku grāmatiņa
- cekuliņu ģints
- celt āzi par dārznieku
- celt priekšā
- ceļteku dzimta
- centralizētais eksāmens
- ciedru rieksti
- ciets rieksts
- dabas piemineklis
- dabūt pa seksti
- darba priekšmets
- dedzināt elektrību
- dekompresijas slimības
- dekoratīvā māksla
- dekoratīvie suņi
- dekrēta atvaļinājums
- dialektiskais materiālisms
- dienēt zenītniekos
- diennakts elektrokardiogrāfija
- Dievs ir mans liecinieks
- divnieku karalis
- dot priekšroku
- drošības līdzekļi
- drošības līdzeklis
- drošs paliek drošs
- dupleksais kanāls
- dūša aptekas
- dvēseles radinieks
- dzelzs priekškars
- dzimis avīžnieks
- dzimis laimes krekliņā
- dzirdamības slieksnis
- dzīt pēdas (dzīvniekam)
- dzīves prieks
- dzīvnieku noteicējs
- dzīvnieku pasakas
- dzīvnieku valsts
- dzīvnieku viesnīca
- dzīvokļu īpašnieku sabiedrība
- dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem
- dzīvot pāri līdzekļiem
- Ej bekot!
- ekoloģiski tīrs
- ekonomiskā bāze
- eksaktās zinātnes
- eksistences minimums
- eksogēnā konkurence
- eksogēnie procesi
- ekstensīva zemkopība
- ekstra klases
- elektriskā ķēde
- elektriskā pretestība
- elektriskā strāva
- elektriskais gans
- elektriskais kamīns
- elektriskais krēsls
- elektriskais lādiņš
- elektriskais lauks
- elektriskais loks
- elektriskais spriegums
- elektriskais urbis
- elektriskais vadītājs
- elektrolītiskā disociācija
- elektrolītiskā vanna
- elektromagnētiskā lauka kvants
- elektromagnētiskais lauks
- elektromagnētiskie viļņi
- elektroniskā grāmata
- elektroniskā pasta adrese
- elektroniskā skaitļošanas mašīna
- elektroniskais paraksts
- elektroniskais pasts
- elektronu lampa
- elektronu lielgabals
- elektronu un jonu optika
- ēnu ekonomika
- ezerriekstu dzimta
- Federālais izmeklēšanas birojs
- fleksīvās valodas
- gala eksāmeni
- galdnieku līme
- gamma spektrometrs
- gara radinieks
- ginekoloģiskais krēsls
- Ginesa rekordu grāmata
- globālais tīmeklis
- grieķu riekstkoks
- grupveida sekss
- hidroelektrostaciju kaskāde
- hronisks slimnieks
- iecelt āzi par dārznieku
- iededzināt elektrību
- iedegt elektrību
- iekāpt galvā
- iekarot sirdi
- iekarot sirdis
- iekārties (kādam) elkonī
- iekļūt lamatās
- iekļūt slazdā
- iekost mēlē
- iekost mēli zobos
- iekrist acīs
- iekrist galvā
- iekrist kā akā
- iekrist klēpī
- iekrist lamatās
- iekrist prātā
- iekrist rokās
- iekrist sirdī
- iekrist slazdā
- iekšā ir, bet ārā nenāk
- iekšā saucējs
- iekšas vārās
- iekšējā asiņošana
- iekšējā balss
- iekšējā fleksija
- iekšējā infekcija
- iekšējā jūra
- iekšējā migrācija
- iekšējā politika
- iekšējā runa
- iekšējā sekrēcija
- iekšējais monologs
- iekšējās atskaņas
- iekšējās sekrēcijas dziedzeri
- iekšējie ūdeņi
- iekšķīgās slimības
- iekulties ziepēs
- ielikt piecnieku (arī četrinieku u. tml.)
- iepriekšējā izmeklēšana
- iepriekšējās izmeklēšanas izolators
- ieslēgt elektrību
- iet uz svešvalodniekiem
- ietekmes sfēra
- ietriekt lodi galvā
- ietriekt lodi pierē
Atrasts skaidrojumos (200):
- dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
- nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
- Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
- tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
- Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
- mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
- Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
- pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
- modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
- Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
- Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
- amfībija Abinieks.
- kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
- jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
- varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
- oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
- miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
- keratīts Acs radzenes iekaisums.
- tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
- lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
- glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
- skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
- peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
- dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
- noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
- lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
- soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
- priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
- lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
- pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
- sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
- kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
- adījums Adīts priekšmets.
- dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
- direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
- pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
- gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
- talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
- priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
- nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
- saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
- aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
- ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
- masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
- ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
- ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
- dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
- sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
- aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
- aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
- aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
- aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
- aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
- infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
- aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
- pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
- aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
- ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
- dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
- mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
- maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
- antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
- noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
- aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
- barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
- apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
- aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
- aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
- akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
- korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
- akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
- kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
- ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
- āte Akmeņplekste.
- hepatīts Aknu iekaisums.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
- komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
- teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
- dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
- pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
- apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
- pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
- uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
- uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
- ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
- žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
- taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
- masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
- holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
- vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
- vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
- trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
- tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
- mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
- cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
- atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
- Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
- angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
- sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
- vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
- paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
- pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
- ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
- polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
- trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
- virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
- kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
- iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
- darba ņēmējs algots darbinieks.
- kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
- laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
- aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
- drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
- galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
- daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
- būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
- mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
- gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
Atrasts piemēros (200):
- piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
- kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
- vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
- eksaltācija ..aktieris iekrīt romantiskā eksaltācijā.
- patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
- aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
- izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
- tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
- krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
- vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
- prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
- ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
- mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
- parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
- iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
- guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
- glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
- aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
- gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
- pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
- ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
- mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
- uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
- pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
- lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
- skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
- vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
- mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
- noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
- murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
- pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
- ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
- godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
- saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
- piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
- nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
- nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
- laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
- tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
- mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
- paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
- mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
- priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
- nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
- sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
- vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
- ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
- stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
- trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
- pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
- nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
- priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
- sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
- nītīt ..Vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu.
- patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
- apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
- introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
- dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
- utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
- sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
- pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
- vis ..vīrietis vis nepaliek pirmajā pudurī..
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
- lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
- tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
- tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
- rotāties "Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
- aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
- pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
- nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
- timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
- izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
- vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
- tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
- virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
- kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
- nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
- he "He, he," viņš krekšķina.
- jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
- karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
- iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
- ūtrupnieks "Kas sola vairāk?" sauc ūtrupnieks.
- nokrekšķināt "Khm!" nokrekšķināja sieviete.
- zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
- lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
- glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
- piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
- iekunkstēties "Meitiņ!" viņa iekunkstējās un sāka šņukstēt..
- iekliegties "Nāc šurp!" viņš iekliedzās.
- nosmieties "Negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
- noskaldīt "Nekur neiešu," dēls noskaldīja.
- nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
- nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
- novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
- kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
- nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
- nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
- preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
- atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
- vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
- nosaukt "Pasveicini mājiniekus," krustmāte nosauca un vēcināja ar roku.
- nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
- koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
- sveicināt "Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
- sveiki "Sveiki! Prieks tevi satikt!"
- ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
- šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- ūnikums "Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
- tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
- neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
- novēlīgs "Tīrais prieks, cik man laba un novēlīga meita!"
- jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
- puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
- razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
- svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
- uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
- nokrekšķēt "Viņa ir dulla," vīrietis nokrekšķēja.
- zaļš "Viņš necieš jūras. Kā uzpūš stingrāks vējš, tā paliek zaļš ģīmī un vemj."
- eksponents 10 pakāpes rādītājs jeb eksponents.
- feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
- ekijs 13. gadsimtā parādījās zelta ekijs.
- lejasvācu 14. gs. teksts lejasvācu valodā.
- summārs 147 kilovatu elektromotors ļauj panākt summāro jaudu 345 zirgspēku apmērā.
- pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
- koktēlnieks 17. gadsimta koktēlnieki.
- radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
- pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
- čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
- dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
- sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
- sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
- pārstāt 1993. gadā Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis.
- antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
- intelektuālisms 20. gadsimta intelektuālisms.
- urbānistisks 20. gs. beigu urbānistiskā ekspansija.
- ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
- jefreitors 6. latviešu strēlnieku pulka jefreitors.
- trotils 600 gramu smags trotila spridzeklis ar detonatoru.
- eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
- ābečnieks Ābečnieku svētki 1. klašu skolēniem.
- noliekt Ābeles no lielās ražas noliekušas zarus.
- iekarst Abi iekarsuši strīdā.
- kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
- vālot Abi saimnieki jau vāloja pirmo pļāvumu.
- sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
- saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
- kārumnieks Abi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
- dzīvot Abinieki dzīvo mitrās vietās.
- uzņemt Abinieki ūdeni uzņem caur ādu.
- dzīve Abinieku aktīvais dzīves periods.
- abitūrija Abitūrijas eksāmeni.
- iekrist Āboli iekrituši zālē.
- smecernieks Āboliņa smecernieks.
- priekšaugs Āboliņš ir labs priekšaugs ziemājiem.
- ābols Ābols nekrīt tālu no ābeles.
- krist Ābols no ābeles tālu nekrīt.
- raisīties Ābols raisās no zara un mīksti iekrīt zālē.
- nektārs Ābolu un upeņu nektārs.
- abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
- saskrāpēt Abrazīvie mazgāšanas līdzekļi saskrāpēs tīrāmo virsmu.
- spektrofotometrija Absorbcijas spektrofotometrija.
- abstrakts Abstraktais impresionisms, ekspresionisms.
- tuvs Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli.
- grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
- aceknis Acekņa gļotāda.
- acīgs Acīgi sekot, vērot.
- acīgs Acīgs māceklis.
- acīmredzams Acīmredzams darbinieku trūkums.
- atdzīvoties Acīs atdzīvojas prieks.
- atmirdzēt Acīs atmirdz dzirkstošs prieks.
- atplaiksnīties Acīs atplaiksnās uzvaras prieks.
- atspoguļot Acis atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli.
- atspoguļoties Acīs atspoguļojas dvēselē notiekošais.
- atspulgot Acīs atspulgo prieks.
- atstarot Acīs atstaro prieks.
- iedegties Acīs iedegas prieks.
- iedzirkstēties Acīs iedzirkstas prieks.
- iedzirkstīties Acis iedzirkstījās nerātnā priekā.
- iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.
ek citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV