Paplašinātā meklēšana

Meklējam ek.

Atrasts vārdos (501):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9998):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
amfībija Abinieks.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
adījums Adīts priekšmets.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
āte Akmeņplekste.
hepatīts Aknu iekaisums.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
darba ņēmējs algots darbinieks.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo no skārda dažādus priekšmetus.
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
seglinieks Amatnieks, kas izgatavo vai labo iejūga piederumus, seglus.
jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
galdnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar dažādu priekšmetu izgatavošanu no koka.
kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra dūmeņus un krāsnis.
stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
mūrnieks Amatnieks, mūrēšanas darbu speciālists.
varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
amats Amatnieku organizācija; cunfte, brālība.
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
inspektors Amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
virsnieks Amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
ministrs Amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
nepotisms Amatu, arī titulu vai īpašumu piešķiršana savējiem (radiniekiem, draugiem u. tml.); radu būšana, draugu būšana.
Mežonīgie rietumi Amerikas Savienoto Valstu rietumu daļa, kas 19. gs. otrajā pusē vēl nebija iekļauta šīs valsts sastāvā.
mikroampērmetrs Ampērmetrs elektriskās strāvas stipruma mērīšanai mikroampēros.
kešjurieksts Anakardijas koka auglis, ko izmanto uzturā, šokolādes ražošanai u. c.; Indijas rieksts.
struktūranalīze Analīze, kuras objekts ir (kā) struktūra.
anarhists Anarhisma piekritējs.
levomicetīns Antibiotiska zāļu viela ar plašu darbības spektru, ko lieto dažādu infekcijas slimību ārstēšanā.
stereobats Antīkajā arhitektūrā – kāpņveida platforma, uz kuras novietota celtne.
elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
antimilitārists Antimilitārisma atzinējs, piekritējs.
antisemīts Antisemītisma piekritējs; cilvēks, kas naidīgi izturas pret ebrejiem.
briljantzaļais Antiseptisks līdzeklis – zeltaini zaļš pulveris, kura šķīdumu parasti izmanto nobrāzumu, nelielu brūču dezinficēšanai.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
turbāns Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
sprādze Ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
priekšplāns Apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
pamatne Apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
feldfēbelis Apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs Apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
zods Apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
trifele Apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
galva Apaļas formas priekšmets, veidojums.
apalītis Apaļas formas veidojums, priekšmets.
urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
bumba Apaļš priekšmets, kas izgatavots no cieta materiāla.
rimbulis Apaļš priekšmets, veidojums.
medaļa Apaļš sīkplastikas veidojums ar attēlu un uzrakstiem, kas izgatavots kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai u. tml.
ritulis Apaļš vai cilindriskas formas priekšmets.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls vai kvadrātveida trauks ar lēzenām malām, uz kura liek ēdienu.
spektrālaparāts Aparāts (kā) spektra iegūšanai.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
fotopalielinātājs Aparāts fotogrāfisko attēlu kopēšanai ar optiskās projekcijas metodi.
kinoprojektors Aparāts kinofilmu demonstrēšanai uz ekrāna.
oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
skrubers Aparāts mehāniskai sīku daļiņu (piem., putekļu, pelnu, kvēpu) un atsevišķu gāzu (sērūdeņraža, amonjaka) atdalīšanai no gāzu maisījuma ar šķidrumu.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
reflektometrs Aparāts refleksijas koeficienta mērīšanai.
rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
videomagnetofons Aparāts, iekārta videosignāla un skaņas ierakstīšanai magnetofona lentē un reproducēšanai.
inkubators Aparāts, kurā tiek pastāvīgi nodrošināta augsta temperatūra, priekšlaicīgi dzimušu bērnu novietošanai.
noklusējums Aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
karogs Apbalvojums (padomju iekārtā) ar šādu simbolu (parasti par labu darbu).
Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt.
uzmākties Apdraudēt (piemēram, psihiloģiski, fiziski, arī seksuāli) personas neaizskaramību.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
izēst Apēst (kā iekšējo, arī labāko daļu).
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
diapazons Apgabals (radioviļņu vai citu elektromagnētisko viļņu skalā).
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piem., augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
iekārtot Apgādājot ar mēbelēm, nepieciešamo iekārtu, inventāru u. tml., izveidot (īpašam nolūkam paredzētu telpu, iestādi).
radioficēt Apgādāt (ko) ar iekārtām radio sakaru nodrošināšanai.
motorizēt Apgādāt (ko) ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
iekārtot Apgādāt (telpu, ēku) ar mēbelēm un priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
finansēt Apgādāt ar naudas līdzekļiem; segt izdevumus.
apbruņot Apgādāt ar nepieciešamajām iekārtām, instrumentiem, rīkiem u. tml.
ekipēt Apgādāt ar nepieciešamajiem priekšmetiem, ierīcēm u. tml.
izmitināt Apgādāt ar telpām, arī barību (dzīvniekus).
nodrošināt Apgādāt pietiekamā daudzumā ar eksistences līdzekļiem.
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
maizes devējs Apgādnieks.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
prožektors Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors; starmetis.
starmetis Apgaismošanas iekārta, pagriežama lampa ar lielu fokusa attālumu, kas raida šauru gaismas kūli noteiktā virzienā; prožektors.
lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes ar kupolu.
kabata Apģērba detaļa, kas uzšūta virspusē vai izveidota auduma šķēlumā un paredzēta nelielu priekšmetu ielikšanai.
veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
krekls Apģērba gabals (parasti vīriešiem), kas sniedzas pāri jostas vietai un kam ir garas vai īsas piedurknes; virskrekls.
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
kapitāls Apjomīgs (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem).
kapitālremonts Apjomīgs remonts (piem., pēc ieguldāmā darba, līdzekļiem), kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.
garums Apjoms (piem., tekstam).
apkarināt Apkārt (ar daudziem priekšmetiem).
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
pārskats Apkopojoša informācija, kas sniedz vispārīgu priekšstatu (par ko).
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
apkrāpties Apkrāpt, piekrāpt sevi.
apšmaukt Apkrāpt, piekrāpt.
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
kurtuve Apkures vai tvaika ražošanas iekārtas daļa, kurā sadedzina kurināmo.
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
apiet Aplenkt, arī nokļūt pretinieka aizmugurē.
attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
dārziņš Aplis, ko, sadaloties rokās, veido rotaļas vai dejas dalībnieki.
paralakse Aplūkojamā objekta (piem., zvaigznes) šķietamā nobīde, pārvietošanās, ja novērotājs maina novērošanas punktu; šādas nobīdes leņķis.
pārcilāt Aplūkot, iztirzāt (piem., vienu vai vairākus jautājumus, priekšlikumus).
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
matojums Apmatojums (parasti dzīvniekiem).
spalva Apmatojums (zīdītājdzīvniekiem).
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
klausīties Apmeklējot lekcijas, studēt, mācīties (ko).
vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
apciemot Apmeklēt (ko); ierasties ciemos (kur, pie kā).
sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
mācīties Apmeklēt izglītības iestādi, lai kļūtu (par ko).
ķemmēt Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
nogruntēties Apmesties (kur uz kādu laiku); iekārtoties (kur uz pastāvīgu dzīvi).
ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (kādās telpās).
ieperināties Apmesties uz dzīvi, iekārtoties.
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
pansija Apmešanās vieta, kurā tiek nodrošināts arī uzturs.
kakts Apmešanās vieta, miteklis (parasti ļoti vienkāršs).
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
ietīt Apņemt tā, ka (kas) ir grūti saskatāms (par miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) ir grūti saskatāms (par tumsu).
apostīties Apostīt citam citu (par dzīvniekiem).
saostīties Apostīt vienam otru, citam citu (par dzīvniekiem).
apošņāties Apošņāt citam citu (par dzīvniekiem).
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
saziedēt Apputeksnēt.
lāpīties Aprobežoties (ar nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (trūkstošo ar ko citu).
sīkpilsonis Aprobežots cilvēks ar seklām, savtīgām interesēm un šauru redzesloku.
manšete Aproce (blūzei, kreklam).
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
kušināt Apsaukt, mudināt (kādu) neteikt ko lieku, nevajadzīgu.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
sasaistīt Apsienot, sasienot (ķermeni, tā locekļus ar ko), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
defektoskopija Apslēptu defektu konstatēšana materiālos un izstrādājumos no tiem.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
faktors Apstāklis, fakts u. tml., kas ietekmē, nosaka (kā) attīstības gaitu, rezultātu.
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
situācija Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē ko, iedarbojas uz ko.
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
ieciklēties Apstāties (attīstībā, tālākā virzībā u. tml.), nespēt mainīties, tikai atkārtoties; pārlieku koncentrēties uz kādu atsevišķu jautājumu.
pieturēt Apstāties (par transportlīdzekli).
parafēt Apstiprināt (sagatavota starptautiska līguma tekstu) ar sava vārda un uzvārda iniciāļiem.
izgatavot Apstrādājot (materiālu) izveidot (priekšmetu).
virpot Apstrādājot ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku), veidot (kādu priekšmetu); strādājot ar podnieka virpu, veidot (keramikas izstrādājumu).
iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
darināt Apstrādājot kādu materiālu, veidot, gatavot (priekšmetu); radīt, veidot (mākslas darbu).
redakcija Apstrādājums (tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, lai precizētu satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
kodināt Apstrādāt (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
adaptēt Apstrādāt (tekstu), vienkāršojot, pielāgojot (to) attiecīgajam lasītājam, konkrētajām vajadzībām.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
izbeicēt Apstrādāt ar beici vai kodīgu šķidrumu (parasti no iekšpuses).
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
āre Apstrādāta, iekopta zeme; tīrums.
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
mērķis Apšaudē iznīcināmais objekts; šāda objekta imitācija šaušanas vingrinājumiem.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
kundziņš Apšu beka.
dežūraptieka Aptieka, kas darbojas visu diennakti bez pārtraukuma.
aptieķnieks Aptiekārs.
asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
nojausma Aptuvens priekšstats.
ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
kontūra Apveids (piem., priekšmetam); līnija, kas attēlo (kā) formu.
izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
artelis Apvienība kopēja darba veikšanai, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem.
atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā atjaunojas iepriekšējais kopums.
integrēt Apvienot atsevišķus elementus, daļas, lai izveidotu vienotu kopumu; organiski iekļaut, iesaistīt kādā kopumā, veselumā.
ielogot Apvilkt, norobežot (piem., tekstu) ar kontūru, slēgtu līniju.
marķēt Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
dzīve Apzināta (cilvēka) eksistence.
obskurantisms Apzināta rīcība, lai (kas) netiktu izpausts, nekļūtu zināms; vēršanās pret garīgu progresu.
griba Apzināta tieksme, vēlēšanās.
dzīvot Apzināti eksistēt (par cilvēkiem).
izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
parazitēt Apzināti nestrādāt un dzīvot no citu cilvēku līdzekļiem.
baltie plankumi Apzināti noklusēti vai objektīvi neizpētīti vēstures fakti.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
apziņa Apzinīga attieksme (pret ko).
tavējais Ar "tu" uzrunātā cilvēka ģimenes, retāk kolektīva loceklis, piederīgais.
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
dzeloņains Ar adatveida izvirzījumiem, veidojumiem (parasti par priekšmetu).
salīst Ar aktīvu darbību nokļūt (kur), izraisot pret sevi negatīvu attieksmi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
pārvarēt Ar aktīvu rīcību, darbību panākt, ka (piem., kas nevēlams) vairs nepastāv vai nespēj ietekmēt; uzveikt (ko).
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
ironija Ar ārēju nopietnību maskēts smalks izsmiekls; izteiksmes veids, kad zobgalīgi pasaka pretējo domātajam.
griezties Ar asmeni, šķautnēm, malām u. tml. spiesties, urbties (kur iekšā).
cirst Ar asu priekšmetu no cieta materiāla veidot (ko).
griezt Ar asu rīku, priekšmetu sadalīt daļās, atdalīt no veselā; arī smalcināt.
gluds Ar atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem; raits, viegli plūstošs.
pārvadīt Ar attiecīgu iekārtu palīdzību pārvietot (vielu, enerģiju u. tml.) no vienas vietas uz citu.
uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
satvert Ar attiecīgu kustību, iedarbību fiksēt (ko) noteiktā stāvoklī (par iekārtām, ierīcēm, to detaļām).
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
lodziņš Ar caurredzamu plāksni segta atvere (piem., iekārtas, ierīces korpusā).
deju grīda ar cietu materiālu segts, dejošanai iekārtots laukums.
nomale Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) sānu josla, kas abās pusēs piekļaujas brauktuvei.
ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
ultraviolets Ar cilvēka redzi neuztverams starojums, kas elektromagnētisko viļņu skalā atrodas starp redzamās violetās gaismas joslu un rentgenstarojumu.
uzcirst Ar cirvi, arī ar citiem namdara darbarīkiem uzcelt (koka celtni), arī izgatavot (koka priekšmetu).
četrcilindru Ar četriem cilindriem (par iekšdedzes dzinēju, automobili ar šādu dzinēju).
pelnīt maizi ar darbu gādāt eksistences līdzekļus.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt (kāda, kā) labvēlību, pozitīvu attieksmi.
pielabināt Ar dažādiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvnieks) kļūst draudzīgs, pieļāvīgs.
pielabināties Ar dažādiem paņēmieniem, iztopot censties panākt (kāda) labvēlīgu attieksmi.
degpudele Ar degmaisījumu pildīta pudele, ko lieto kāda objekta aizdedzināšanai.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
dūlēt Ar dūmekli (dūli) dūmot bites.
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
ekranēt Ar ekrānu aizsargāt no nevēlama starojuma, elektriskā vai magnētiskā lauka u. tml.
ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
elektrotehnika Ar elektrību darbināma ierīce, instrumentu vai to kopums.
elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts sirdsdarbības pieraksts.
elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, kādu vietu u. tml.).
ielidot Ar gaisa plūsmu ievirzīties (kur iekšā).
peldriņķis Ar gaisu pildīts riņķveida priekšmets, kas palīdz peldoties noturēties virs ūdens.
glezna Ar glezniecības līdzekļiem veidots tēlotājmākslas darbs.
piegludināt Ar gludekli gludinot, piestiprināt, piesaistīt.
kārpīties Ar grūtībām (grimstot, stiegot kur iekšā) virzīties.
iemānīt Ar grūtībām ievietot, iedabūt (kur iekšā).
ielīst Ar grūtībām ievirzīties (kur iekšā).
grābstīties Ar grūtībām meklēt vārdus.
izlauzt (sev) ceļu ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).
pielauzt Ar grūtībām pierunāt, panākt, ka piekrīt (kādai rīcībai).
pamīksts Ar homoseksuālām iezīmēm.
iejūgt Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku transportlīdzeklim, darbarīkam).
jūgt Ar iejūgu saistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
automobilis Ar iekšdedzes dzinēju darbināms sauszemes transportlīdzeklis kravas un pasažieru pārvadāšanai pa bezsliežu ceļiem.
abonements Ar iepriekšēju samaksu noteiktas tiesības saņemt (laikrakstus, žurnālus u. tml.), izmantot (telefonu, vietu teātrī u. tml.); dokuments, kas piešķir šīs tiesības.
izgudrēm Ar iepriekšēju slēptu nodomu, arī ar viltību.
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
dresēt Ar īpašām metodēm izstrādāt un nostiprināt dzīvniekos vēlamus nosacījuma refleksus un iemaņas.
saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
aizsargāties Ar īpašiem līdzekļiem, paņēmieniem nodrošināties (pret ko nevēlamu, kaitīgu, ļaunu).
transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
labot Ar īpašiem paņēmieniem novērst, mazināt (bojājumus vai defektus ķermenī, tā funkcijās).
mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanas veids; dresēt (dzīvnieku).
pieaudzēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (kas) tiek neatdalāmi pievienots, piesaistīts.
mumificēt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka nedzīvs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermenis netrūd.
zvejot Ar īpašiem rīkiem ķert zivis un citus ūdensdzīvniekus.
urbt Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
pārslēgt Ar īpašu ietaisi pārmainīt (kādas iekārtas, ierīces darbības režīmu).
gravēt Ar īpašu rīku vai ķīmiskiem līdzekļiem veidot gludā, cietā virsmā (attēlu, tekstu).
celibāts Ar īpašu solījumu saistīta (mūku, garīdznieku u. tml.) atteikšanās no laulības dzīves un seksuālajām attiecībām; šāda dzīvesveida ievērošana.
šņaukt Ar izelpu virzīt ārā vai ar ieelpu vilkt iekšā izdalījumus no deguna.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
kabalistika Ar kabalu saistītie priekšstati un rituāli.
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
izlādēties Ar kādu rīcību, darbību atbrīvoties no (psihiska) sasprindzinājuma, uzbudinājuma, liekās enerģijas.
mīt Ar kājām spiest, kustināt (ko), lai darbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
rakt Ar kājām vai purnu raust (zemi) – par dzīvniekiem.
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, censties no tās ko izcelt (par dzīvniekiem).
rakt Ar kājām vai purnu raušot zemi, veidot (padziļinājumu, alu) – par dzīvniekiem.
pedālis Ar kāju darbināms (iekārtas, ierīces) elements.
ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
izsist Ar kauju piespiest (pretinieku) atstāt (pozīciju, objektu).
kinoreportāža Ar kinematogrāfijas līdzekļiem veidota reportāža.
kinotehnika Ar kinofilmu ražošanu saistīto māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, kā arī tehnisko iemaņu, paņēmienu kopums.
sakliegties Ar kliedzieniem sazināties (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
izklupt Ar klupienu izvirzīties (uz priekšu, sānis).
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
telpa Ar konstrukcijām, veidojumiem norobežota (iekārtas, ierīces u. tml.) daļa.
kultorgs Ar kultūru saistītu kolektīvu pasākumu organizators (padomju iekārtā).
saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī kā (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
sāniski Ar ķermeņa sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piem., virzīties, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa sāna.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
iemocīt Ar lielām grūtībām iedabūt (kur iekšā).
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ar (savas) sirds asinīm ar lielu iekšēju pārliecību, ar dziļu pārdzīvojumu.
kārs Ar lielu patiku, juteklisku baudu.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
kratīt Ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklēt (telpas, retāk personu), lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
ziemas laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu atpakaļ (parasti oktobra pēdējā svētdienā).
vasaras laiks ar likumu noteikts laiks, kad attiecīgajā laika joslā pulksteņa rādītājs tiek pagriezts par vienu stundu uz priekšu (parasti marta pēdējā svētdienā).
klaušas Ar likumu noteikts zemes īpašnieka pienākums veikt kādus darbus.
pārliecināt Ar loģisku pamatojumu ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt izteiktajai domai, izteiktajam viedoklim u. tml.
polispasts Ar lokanu saiti (trosi) saistīts kustīgu un nekustīgu trīšu mehānisms, ko izmanto celšanas, montāžas, vilkšanas ierīcēs.
satvert Ar lūpu, žokļu kustību, panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
iemānīt Ar mānīšanu, viltību iedabūt (kur iekšā).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem novērst, likvidēt (slimību).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
gatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets, viela) gūst vēlamo veidu, formu, sastāvu, kļūst derīgs lietošanai.
izstrādāt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (piem., priekšmets) iegūst vēlamo veidu, formu, atbilst noteiktām prasībām; izgatavot šādu priekšmetu.
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
piekalt Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā noteiktā, vēlamā virzienā.
spilvens Ar mīkstu materiālu pildīts gultas piederums, uz kā guļot novieto galvu; šāds priekšmets, ko izmanto dekoratīvos nolūkos, sēdēšanai u. tml.
matracis Ar mīkstu vai elastīgu materiālu pildīts četrstūra priekšmets gulēšanai.
aizsargāt Ar militāriem pasākumiem un līdzekļiem nodrošināt (pret ienaidnieka uzbrukumu u. tml.).
iebrukt Ar militāru spēku iekļūt (citā valstī, teritorijā).
nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes māņu tēls, kas iedveš bailes; arī rēgs.
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
stils Ar modi saistīts ģērbšanās, mājokļa iekārtojuma veids.
musketieris Ar musketi bruņots kājnieks.
atstumt Ar negatīvu attieksmi, izturēšanos u. tml. nesekmēt, ierobežot, liegt (kāda) dalību sabiedrības, kolektīva dzīvē.
vadīt Ar noteiktām darbībām un attiecīgām ierīcēm panākt, ka (transportlīdzeklis) pārvietojas vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
aizdarināt Ar noteiktām darbībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka (priekšmets) ir slēgts; aiztaisīt ciet.
iefiltrēt Ar noteiktu nolūku iesūtīt, iesaistīt (piemēram, pretinieka organizācijā savu cilvēku).
vecums Ar novecošanos saistīts organisma (dzīvnieka, auga) eksistences pēdējais posms; ar novecošanos saistītais organisma stāvoklis šajā posmā.
norīkot Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
kokss Ar oglekli bagāts cietais kurināmais, ko iegūst no akmeņoglēm, tās bez gaisa piekļuves karsējot.
projicēt Ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna.
projekcija Ar optisku ierīci iegūts (kā) attēls uz ekrāna.
uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
ar atpakaļejošu datumu ar pagājušu, agrāku datumu nekā patiesībā.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
spīlēt Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
izsist Ar piesitienu (ierīcē) panākt, ka tiek izdots, izveidots.
seksa verdzene ar piespiešanu vai varu pārdota sieviete, kuru izmanto seksuāli pret viņas gribu.
baudīt Ar prieku, baudu izjust (ko); ar patiku nodoties (kam).
izdabūt Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
iestīvēt Ar pūlēm iedabūt (kur iekšā).
iestiept Ar pūlēm, grūtībām ienest (kur iekšā).
pielauzīt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka piekrīt; pielauzt.
kulties Ar pūlēm, grūtībām virzīties, tikt uz priekšu.
pērties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, virzīties uz priekšu.
ietusnīt Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
ietusnīties Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
mašīnraksts Ar rakstāmmašīnu rakstīts teksts.
rakstīt Ar rakstības līdzekļiem veidot (kādu tekstu).
šmaukstināt Ar raksturīgām skaņām ēst (ko) – parasti par dzīvniekiem.
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
uzraut Ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt (priekšmetu) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ar rāvienu, strauju kustību uzvirzīt uz kādas vietas.
gaisma Ar redzi uztveramais elektromagnētiskais starojums.
rīt Ar reflektorisku rīkles darbību virzīt (ko) no mutes dobuma kuņģī.
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
ordinēt Ar reliģisku ceremoniju iesvētīt garīdznieka amatā.
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt garīdznieka amatā; ordinēt (garīdznieku).
iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju uzņemt par pilntiesīgu draudzes locekli.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
manuskripts Ar roku rakstīts (sens) teksts.
rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
izgreznot Ar rotājumiem, grezniem priekšmetiem u. tml. panākt, ka rodas grezns, krāšņs izskats; izrotāt, izdekorēt.
sakramentālija Ar sakramentu saistīts priekšmets, simbols.
zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
kompromiss Ar savstarpēju piekāpšanos panākta vienošanās.
kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
veikt Ar savu darbību, rīcību panākt, ka (kas) īstenojas, tiek sasniegts (kāds mērķis).
radīt Ar savu darbu veidot (kādu lietu, priekšmetu).
rādīt paraugu ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
rādīt priekšzīmi ar savu darbu, rīcību būt par paraugu (priekšzīmi) citiem.
spiest Ar savu ietekmi, rīcību censties ko panākt savā labā.
nodarīt Ar savu izturēšanos izraisīt (ko sliktu) – par dzīvniekiem.
simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piem., slimību, psihisku stāvokli), lai maldinātu, radītu nepareizu priekšstatu (par ko).
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
traucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
labot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka tiek novērsts (kas nepareizs, kļūmīgs).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piem., jubilejā, svētkos.
iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem; ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
sargāt Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
izvirzīties Ar savu rīcību, darbu, darbību panākt, ka nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību; ieņemt (nozīmīgu vietu, stāvokli u. tml.).
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
noraut Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
piesaukt nelaimi ar savu runāšanu panākt, ka notiek nelaime.
sarunāties Ar savu runu izveidot saikni (ar dzīvniekiem).
taranēt Ar savu transportlīdzekli ietriekties (citā transportlīdzeklī, kādā priekšmetā), sabojājot (to).
iedzīt Ar sitieniem, triecieniem ievirzīt (kur iekšā).
iesist Ar sitienu ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā).
iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
ieskaitīt Ar skaitu iedalīt (kādam), ievietot (kur iekšā).
pasekot ar acīm ar skatienu sekot (kādam, kam).
tēlot Ar skatuves mākslas, kinematogrāfijas u. tml. līdzekļiem veidot, radīt, īstenot skatītāju priekšā (drāmas daiļdarbu, tā daļu, arī iestudētu izrādi, filmu); atveidot izrādē, iestudējumā, filmā (lomu, tēlu, tā īpašības, emocionālo stāvokli u. tml.).
ieskenēt Ar skeneri ievadīt, iekopēt datorā (attēlu, tekstu).
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta akcija (pret kādu iedzīvotāju grupu).
apsmaidīt Ar smaidu, humoru izpaust savu attieksmi (pret ko).
zāģēt Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
rauties Ar spēcīgu, strauju kustību virzīties uz priekšu, augšu u. tml.
sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ, atlauzt (3).
dzīt Ar spēku virzīt (ko iekšā).
iespert Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
iespiesties Ar spiedienu ievirzīties (kur iekšā).
urbties Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā.
izspiest Ar spiedienu, spiežot izgatavot, izveidot (priekšmetu noteiktā formā).
ievirzīt Ar spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni ka (kas) nonāk (kur iekšā).
iespļaut Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
granāta Ar sprāgstvielām pildīts munīcijas priekšmets pretinieka iznīcināšanai nelielā attālumā; arī artilērijas šāviņš.
stenogramma Ar stenogrāfijas zīmēm pierakstīts teksts.
ietrenkt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
ietriekt Ar stingrību, kategoriskiem vārdiem likt ievirzīties (kur iekšā).
spļaut Ar straujām mēles un lūpu kustībām virzīt (ko, piem., siekalas) ārā no mutes.
spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
atmest Ar strauju kustību atvirzīt atpakaļ; atliekt atpakaļ.
pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
saraut Ar strauju kustību savilkt, saliekt (ķermeņa daļu).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piem., braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
stūrēt Ar stūres iekārtu vadīt (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
hipnotizēt Ar suģestiju pakļaut kādu savai ietekmei.
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
nosvilpt Ar svilpieniem izpaust savu nepatiku, negatīvo attieksmi un neļaut uzstāties.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
sports Ar šādām nodarbībām saistīts priekšmets, vieta, telpa, arī nozare, speciālists u. tml.
tipoloģija Ar šo metodi izveidots (kādu objektu) grupējums.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts precīzs oriģināla (piem., dokumenta) atveidojums; noraksts.
nokopēt Ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot (kā) kopiju.
kopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
sakopēt Ar tehniskiem līdzekļiem pavairot.
virtuālā realitāte ar tehniskiem līdzekļiem uz jebkāda pamata veidota pasaule, kas tiek nodota cilvēkiem caur viņa maņām: caur redzi, dzirdi, smaržu un citām.
novilkums Ar tehniskiem paņēmieniem izgatavota (teksta, attēla) kopija.
uzkausēt Ar tehnoloģiskiem paņēmieniem panākt, ka priekšmets, tā daļas neatdalāmi sasaistās.
portretēt Ar tēlotājmākslas līdzekļiem radīt (kāda) portretu.
statuss Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (piem., grāmatu, žurnālu); ar tipogrāfiskiem paņēmieniem atveidot (tekstu, attēlu kādā izdevumā); publicēt (parasti periodikā).
salikt Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (teksta, attēla) iespiedformu.
krava Ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī.
pievizināt Ar transportlīdzekli pievest klāt.
samocīt Ar traumējošu iedarbību kaitēt (kā dzīva eksistēšanai).
sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piem., ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piem., putas, viļņi).
sist Ar triecienu virzīt (kur iekšā, nost no kā u. tml.); ar triecienu vienot kopā, stiprināt klāt u. tml.
atsist Ar triecienu, sitieniem u. tml. ievainot (piem., iekšējos orgānus).
trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkāju.
trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
sprāgt Ar troksni vērties vaļā, arī atdalīties, strauji virzīties nost (par priekšmetiem).
peļķe Ar ūdeni vai dubļiem pildīts sekls padziļinājums (piem., ceļa, zemes virmā); ūdens, dubļi šādā padziļinājumā.
urbt Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
runa Ar valodas skaniskajiem līdzekļiem sazināšanās nolūkā veidotais teksts.
apvārdot Ar vārdošanu novērst, atvairīt (slimību, ļaunumu), dziedināt (cilvēku, dzīvnieku).
viencilindra Ar vienu cilindru (piem., par motoru, transportlīdzekli).
vilināt Ar viltu, mānot u. tml. panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
mānīt Ar viltu, vilinot panākt dzīvnieka noteiktu izturēšanos.
bišu ganības ar ziedaugiem bagāts lauks, kur bites ievāc nektāru, ziedputekšņus.
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
šeihs Arābu dzimtas, dinastijas galva; bagāts, ietekmīgs arābu augstmanis.
intifada Arābu, galvenokārt palestīniešu, sacelšanās pret Izraēlas okupāciju Rietumkrastā un Gazas sektorā.
sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas sāņus no galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (piem., gaiteņa) sānu sienā.
priekšdurvis Ārdurvis; dubultdurvju priekšējās (pirmās) durvis; arī parādes durvis.
čaula Ārējā forma (cilvēkam), kas slēpj iekšējo būtību.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
apmale Ārējā robeža, (priekšmeta) mala.
salmonellas Ārējā vidē izturīgas baktērijas, kas izraisa zarnu infekcijas slimības.
āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
sērs Ārējās auss ejas dziedzeru sekrēts.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
iespaids Ārējās vides lietu un parādību iedarbes rezultāts psihē (piem., priekšstats, tēls).
parādiskums Ārējs efektīgums, ārišķība.
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
tektonika Arhitektonika.
sandriks Arhitektoniska detaļa virs loga vai durvju ailes dzegas fragmenta vai frontona izskatā.
arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda vēsturiska notikuma, izcila cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) piemiņai.
portāls Arhitektoniski vai skulpturāli veidota (parasti galvenā) ēkas ieeja.
kesons Arhitektonisks veidojums – padziļinājums griestos, arī arku un velvju iekšējās virsmās.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
piemineklis Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
belveders Arhitektūras ansamblis (piem., Vatikānā, Prāgā, Varšavā).
ainavu arhitektūra arhitektūras nozare, kas nodarbojas ar dabas teritoriju, dārzu un parku estētisku pielāgošanu cilvēku vajadzībām.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
arhitekts Arhitektūras speciālists.
mauru stils arhitektūras stils, kam raksturīgas arkādes, jumoli un krāšņi ģeometriski ornamenti.
jūgendstils Arhitektūras un mākslas stils 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā, kam raksturīga dekoratīva stilizācija, viļņveida līnijas, vijīgi stilizētu augu motīvi.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kura pamatprincips ir celtnes atbilstība tajā veicamajām funkcijām.
gotika Arhitektūras, arī tēlotājmākslas stils Rietumeiropā 12.–16. gs., kam raksturīgas vertikālas, uz augšu vērstas līnijas.
neoklasicisms Arhitektūras, mākslas, literatūras un mūzikas virziens (19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā), kam raksturīga antīkās, renesanses un klasicisma mākslas tradīciju un formu izmantošana.
arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
svētulīgs Ārišķīgi, liekulīgi reliģiozs (par cilvēku).
skaitļošana Aritmētisku vai loģisku darbību izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta.
drausmīgs Ārkārtīgi slikts (par priekšmetu, parādību).
vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
raports Armijā – ziņojums par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
raportēt Armijā – ziņot priekšniekam par dienesta jautājumiem pēc reglamentā noteiktas formas.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
smaržviela Aromatizētājs, kas sastāv no augu ekstraktiem vai sintētiski izgatavotiem ekstraktiem.
laukā Ārpus telpām; ārā; pretstats: iekšā.
ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
āriene Ārpuse; pretstats: iekšiene.
ordinācija Ārsta dots medicīniska rakstura rīkojums, priekšraksts.
placebo efekts ārstējošais efekts, kas tiek panākts, dodot slimniekam farmakoloģiski neiedarbīgu vielu, ko viņš uzskata par ārstniecisku vielu.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
fizioterapija Ārstēšana ar fizikāliem līdzekļiem, piem., elektrību, siltumu, ūdeni, masāžām.
pūšļošana Ārstēšana, izmantojot tautas medicīnas līdzekļus un dažādus maģiskus paņēmienus (piem., vārdošanu).
diatermija Ārstēšanas metode – organisma audu sildīšana, laižot tiem cauri augstfrekvences strāvu.
homeopātija Ārstēšanas metode, kuras pamatā ir uzskats, ka slimība jānovērš ar (galvenokārt augu un dzīvnieku valsts) zāļu līdzekļiem, kuri lielākās devās var paši izraisīt ārstējamai slimībai līdzīgus simptomus.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
pašārstēties Ārstēties ar paša izraudzītiem līdzekļiem bez ārsta palīdzības.
baldriāns Ārstniecības augs ar specifisku smaržu, kura saknes izmanto nomierinošu līdzekļu pagatavošanai.
dzeltenā genciāna ārstniecības augs, no kura saknes iegūst līdzekli pret gremošanas traucējumiem.
veterinārā klīnika ārstniecības iestāde dzīvniekiem.
stacionārs Ārstniecības iestāde, kur slimnieki ārstēšanas laikā uzturas pastāvīgi vai ar pārtraukumiem.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
menovazīns Ārstniecības līdzeklis – etilspirts ar mentola piedevu, ko lieto ārīgi, ierīvēšanai, lai mazinātu sāpes vai niezi.
antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
simptomātiskie līdzekļi ārstniecības līdzekļi, kas novērš vai pavājina slimības simptomus.
gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī.
aplikācija Ārstniecisks apliekamais.
skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
arterīts Artēriju sieniņu iekaisums.
mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām; palatalizēt.
palatalizēt Artikulēt (līdzskani), mēles muguras daļu piekļaujot cietajām aukslējām; mīkstināt.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
izraidīšana Ārvalstnieka piespiedu izraidījums no valsts teritorijas.
nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskā kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
gals Asa, smaila nobeiguma daļa (priekšmetam).
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
adata Asi, smaili izaugumi (augiem vai dzīvniekiem).
uzasināt Asinot panākt, ka (darbarīks ar asmeni, priekšmets ar šķautnēm) iegūst vēlamo asumu; uztrīt.
gammaglobulīns Asins plazmas globulīna frakcija, kas satur antivielas pret dažādu infekciju ierosinātājiem.
embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
imūnglobulīni Asins seruma olbaltumvielas, kas veidojas organismā, kad tajā iekļūst baktērijas, vīrusi u. tml. antigēni.
trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas vai ir izveidojies sirds dobumos, asinsvados un tos pilnīgi vai daļēji nosprosto.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
ganībērce Asinssūcēja ērce, kas mitinās mežos, krūmājos un piesūcas cilvēka vai dzīvnieka ķermenim.
embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
līmenis Aspekts, viena no savstarpēji saistītām sistēmām (zinātniskā pētniecībā, analīzē).
acetilsalicilskābe Aspirīns – pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma zāles; saīsināti -- ASS.
atskabarga Ass nelīdzenums (piem., atlūstošs koksnes šķiedras gals, atlūza pie metāla priekšmeta virsmas).
atskabarga Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem, kam jāieķeras); atkarpe.
atkarpe Ass, atpakaļ vērsts izcilnis pie smailes (priekšmetiem).
rags Ass, izliekts (kā) gals.
dzelonis Ass, smails izaugums (augam, dzīvniekam).
salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva, pelēkbrūna mugura un piecu pirkstu ekstremitātes.
stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9–20 cm garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
sirēna Astaino abinieku kārtas dzīvnieks bez pakaļkājām, kas dēj olas.
astotnieks Astoņnieks.
perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī kosmisko objektu uzbūvi, fizikālās īpašības un ķīmisko sastāvu, lai noskaidrotu, kā radušies un attīstījušies kosmiskie objekti.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
kongresmenis ASV Kongresa (parlamenta) loceklis.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
pieturēt Atbalstīt (piem., kādu priekšmetu), lai (tas) nekristu, negāztos.
atstutēt Atbalstīt, atsliet (pret ko, pie kā); atbalstīt (ko), pieliekot balstu.
uzmesties Atbalstoties (ar elkoņiem, rokām u. tml.), uzliekties virsū (uz kā, kam).
pagalvis Atbalsts galvai (piem., transportlīdzekļa sēdekļa augšdaļā).
pa prātam atbilstoši kāda prasībām, priekšstatiem, gaumei.
padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
atripot Atbraukt (par transportlīdzekli).
deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
atlaist Atbrīvot (muskuļus), izstiept, atspiest (kur) locekļus.
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
nomest Atbrīvoties (no liekā svara), samazināt (savu svaru).
izlādēties Atbrīvoties, tikt izlādētam no elektriskās enerģijas (piem., par ierīci).
izņemt Atdalīt (piem., no teksta) kā lieku, neiederīgu, nevajadzīgu.
atkabināt Atdalīt, atvienot (ko piekabinātu); atāķēt.
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
piebaurot Atdarinot baurošanu, pievilināt (dzīvnieku).
veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
ateists Ateisma piekritējs.
atsūtīt Atgādāt šurp (pa pastu vai liekot nodot).
timpānija Atgremotāju priekškuņģa pārmērīga izplešanās, uzpūšanās.
atdabūt Atgūt (parasto, iepriekšējo stāvokli).
atkopties Atgūt spēkus, veselību (piem., pietiekami ēdot).
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
restaurēt Atjaunot (ko vairs neeksistējošu).
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
reabilitēt Atjaunot iepriekšējā statusā.
atdzīvoties Atjaunoties, atveidoties (atmiņā, priekšstatos).
rubāto Atkāpe no stingra tempa, piem., lai panāktu izpildījuma ekspresivitāti.
nedz Atkārtojumā "nedz – nedz": saista vienlīdzīgus teikuma locekļus vienojuma attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
revanšs Atkārtota cīņa (sporta spēle), kurā ir iespēja uzvarēt iepriekšējās cīņas (sporta spēles) zaudētājam; uzvaras gūšana pēc zaudējuma.
reinfekcija Atkārtota inficēšanās ar vienu un to pašu mikroorganismu pēc pārslimotas infekcijas slimības.
dzenāt Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
nākt uz pēdām atklāt (parasti noziedznieku, noziegumu).
atklāt savas kārtis atklāt savus nodomus, līdzekļus to sasniegšanai u. tml.
atmaskot Atklāt, atveidot ar mākslinieciskiem līdzekļiem (piem., kā slēpta negatīvo būtību).
lodžija Atklāta galerija, kas piekļaujas celtnei; telpa, ko vienas ārsienas vietā norobežo margas un ko izmanto kā balkonu.
kā pie bikts atklāti, neko neslēpjot.
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
filokartija Atklātņu, arī grāmatzīmju kolekcionēšana.
atgriezties Atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī); ierasties atkal (kur).
mēsli Atkritumi; augu un citu organisku vielu atliekas.
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
pilsdrupas Atliekas pēc pils sagraušanas vai sagrūšanas.
atgāzt Atliekt atpakaļ (galvu); nedaudz atvirzīt (ķermeņa daļu).
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
atsliet Atliekt taisnu, iztaisnot.
atgāzt Atliekt, atvirzīt (piem., ko vertikālu horizontāli).
iztaisnoties Atliekties taisnam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
atslieties Atliekties taisnam.
atgāzties Atliekties; atliekties, atbalstot augumu (kur, pret ko).
pelni Atlikums, kas paliek pēc (kā) sadegšanas.
atlūzas Atlūzuši (kā) gabali; atliekas (piem., no avarējuša, bojāgājuša transportlīdzekļa).
autorizēt Atļaut rakstīt savu biogrāfiju; atzīt par adekvātu savu biogrāfiju.
pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli.
atdeve Atmaksāšanās, efektivitāte, rezultāts (darbībai, pasākumam u. tml.).
denaturalizēt Atņemt (kādam) pilsoņa, pavalstnieka statusu.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
atiezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
iezt Atņirgt (zobus) – par dzīvniekiem.
parādīt zobus Atņirgt zobus aiz niknuma (par dzīvnieku).
AES Atomelektrostacija.
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
mežaparks Atpūtai iekārtota meža teritorija (parasti pilsētā vai piepilsētas zonā).
lunaparks Atpūtas un izklaides komplekss ar dažādām atrakcijām.
skriet Ātrā gaitā virzīties (par dzīvniekiem).
operativitāte Ātra, nekavējoša darbība, rīcība; tūlītēja izpilde.
atpīt Atraisīt (ko saistītu ar pinekļiem).
sarakt Atrast (parasti intensīvi meklējot).
dabūt rokā atrast, sameklēt; noķert.
dabūt Atrast, sameklēt.
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nozīmīgu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
karāties Atrasties (gaisā, debesīs) šķietami nekustīgi.
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
nostāties Atrasties (kādā teksta vietā), tikt lietotam – par valodas vienībām.
vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
būt Atrasties (par priekšmetiem, vielām).
sēdēt Atrasties (uz kā, kur) stāvus vai tupus – par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem.
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem); plūst (par šķidrumu).
saprasties Atrasties miermīlīgās savstarpējās attiecībās (par dzīvniekiem).
pieplakt Atrasties nekustīgi cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī (par dažiem dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermenis balstās (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par dzīvniekiem).
tupēt Atrasties stāvoklī, kad ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām vai uz ceļgaliem.
kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā); aizsegt.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
saskarties Atrasties, būt kontaktā (ar kādu priekšmetu, vielu u. tml.).
zvilnēt Atrasties, būt nekustīgi novietotam (uz kā, kur) – par priekšmetiem, ēkām u. tml.
nākt Atrasties, būt novietotam (kādā secībā); sekot.
gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem.
saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
izvirzīties Atrasties, būt novietotam uz priekšu, uz āru.
būt Atrasties, uzturēties, pastāvēt (kur) – par dzīvniekiem, augiem.
atradenis Atrasts dzīvnieks (piem., noklīdis suns, ievainots savvaļas dzīvnieks).
atkarība Atrašanās (kāda) varā, ietekmē, pakļautībā u. tml.
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
aizskriet Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
atraut Ātri atvest (ar transportlīdzekli).
skriet Ātri braukt (par transportlīdzekļiem); tikt ātri pārvietotam (par priekšmetiem); ātri pārvietoties.
traukt Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
traukties Ātri braukt, virzīties (par transportlīdzekļiem, braucējiem tajos).
kārta Ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
ielaist Ātri iebraukt, iejāt (kur iekšā).
uzcepties Ātri iekaist, sadusmoties.
ierikšot Ātri ieskriet (kur iekšā) – par cilvēku.
iediegt Ātri ieskriet, iebēgt (kur iekšā).
iešauties Ātri ieskriet; strauji ievirzīties (kur iekšā).
ielidot Ātri ievirzīties (kur iekšā).
ietraukties Ātri ievirzīties (kur iekšā).
pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
izbirt Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
iedrāzties Ātri pārvietojoties, neviļus, negribēti sadurties (ar šķērsli) un ietriekties, ievirzīties (kur iekšā).
uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
pārlidot Ātri pārvirzīties pa gaisu (pāri kam, pār ko) – piem., par mestiem priekšmetiem.
nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
uzlidot Ātri uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – piemēram, par mestiem priekšmetiem.
uzskriet Ātri uzvirzīties augšā (piemēram, par priekšmetiem).
lidot Ātri virzīties – piem., par šāviņiem, mestiem priekšmetiem.
skriet Ātri virzīties uz priekšu, ar kājām pārmaiņus samērā spēcīgi, elastīgi atsperoties no zemes (par cilvēku).
triekties Ātri virzīties, parasti pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
traukties Ātri virzīties, pārvietoties (par dzīvniekiem).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko) – par priekšmetiem; virzīties, tikt virzītam (kur iekšā).
triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzspolēt Ātri, ar paātrinājumu braukt; pieļaut, arī panākt, ka transportlīdzekļa riteņi (ritenis) brīdi griežas uz vietas, buksē.
iesprukt Ātri, bēgšus iekļūt (kur iekšā).
pāršļūkt Ātri, pavirši pārlasīt (tekstu).
iedrāzties Ātri, steigā ieskriet, iebraukt (kur iekšā); strauji ievirzīties (kur iekšā).
sprukt Ātri, steigšus (piem., nepacietībā, bailēs) virzīties (kur iekšā, ārā, prom u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
iejozt Ātri, strauji ieskriet (kur iekšā).
ieskriet Ātri, strauji ievirzīties (kur iekšā).
mesties Ātri, strauji virzīties, doties (kurp, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
ielidot Ātri, vieglā gaitā ieiet, ieskriet (kur iekšā).
atribūtika Atribūtu (kādai parādībai raksturīgu simbolu, priekšmetu) kopums.
iecilpot Ātriem, veikliem soļiem ieiet (kur iekšā).
atgremot Atrīt mutē (barību no priekškuņģa) un pilnīgi sakošļāt (par atgremotājiem).
atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
aizklāt Atrodoties (kam) priekšā, aizsegt.
nolīkt Atrodoties ilgāku laiku saliektā stāvoklī, kļūt sāpīgam, grūti atliecamam taisni (parasti par muguru, pleciem).
ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
aizēnot Atrodoties kam priekšā, aizsedzot (ko), radīt ēnu, samazināt gaismas pieplūdi (augiem).
vārīties Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
pārpildīt Atrodoties kur lielā daudzumā, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vietu, platību) – parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
lēkši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši.
galops Ātrs zirga skrējiens aulekšos.
operatīvs Ātrs, nekavējošs.
gaismas ātrums ātrums, ar kādu vakuumā izplatās elektromagnētiskie viļņi (300 000 kilometru sekundē).
reference Atsauce (uz citu publikāciju), tekstā ievietotā norāde.
norāde Atsauce, paskaidrojoša piezīme (tekstā); ziņas, informācija (par ko).
ekspropriēt Atsavināt īpašumu (parasti piespiedu veidā, neatkarīgi no īpašnieka gribas).
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
kārta Atsevišķā celtniecības posmā uzceļams objekts, kompleksa daļa.
viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no attiecīgās augu vai dzīvnieku grupas.
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību.
detaļa Atsevišķs elements (piem., mākslas darbā, teksta saturā); sīkums.
pārstāvis Atsevišķs īpatnis, eksemplārs (par dzīvniekiem, augiem).
impulss Atsevišķs īslaicīgs elektriskās strāvas vai sprieguma straujš pieaugums.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
eksemplārs Atsevišķs priekšmets no vienādu vai līdzīgu priekšmetu grupas.
krāsa Atsevišķs priekšmets, materiāls u. tml., ko raksturo šāda īpašība.
gabals Atsevišķs priekšmets, vienība (no līdzīgu priekšmetu grupas).
numurs Atsevišķs priekšnesums (cirka programmā, koncertā u. tml.).
kadrs Atsevišķs uzņēmums (fotogrāfijā, kinofilmā); atsevišķs attēls (piem., televizora ekrānā).
spura Atsevišķs, nepiekļāvīgs (kā) veidojums.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
montāža Atsevišķu elementu, detaļu salikšana, savienošana viena vesela priekšmeta izgatavošanai.
vispārināt Atsevišķu objektu konstatētās vispārējās, būtiskās īpašības, pazīmes nedetalizētā veidā attiecināt uz citiem līdzīgiem objektiem.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
rikošetēt Atsisties pret ko un sākt kustēties citā virzienā (par lidojošu priekšmetu, piem., lodi, šāviņu).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
priekškaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā atslēga atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
priekškaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
piekaramā slēdzene atslēga (slēdzene), ko noslēdzamai vietai piekar priekšā.
atsperes nosēde atsperes deformācija slodzes ietekmē.
saules zaķītis atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars.
kāpt krastā Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
starprinda Atstarpe starp rindām (tekstā).
rindstarpa Atstarpe starp teksta rindām.
atstāsts Atstāstījums; tas, kas tiek atstāstīts.
atbildēt Atstāstīt mācīto (kādā priekšmetā).
izbāzt degunu laukā atstāt mitekli, iziet ārā.
izbāzt degunu ārā atstāt mitekli, iziet ārā.
bāzt degunu laukā atstāt mitekli; iet ārā.
uzlikt (savu) zīmogu atstāt noteiktu ietekmi (uz ko), paliekamas pēdas.
atstarpe Atstatums, brīva telpa (starp diviem punktiem, priekšmetiem u. tml.).
spogulis Atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
izcelties Atšķirties no citiem priekšmetiem, parādībām ar ko būtisku, nozīmīgu.
izšķirt Attālināt, atvirzīt citu no cita; panākt, būt par cēloni, ka vairs nesatiekas, arī pilnīgi atsvešinās.
intervāls Attālums (starp blakus esošiem objektiem).
izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
nobraukums Attālums, ko transportlīdzeklis nobraucis noteiktā laikposmā.
sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
noņemt Atteikties (no kā iepriekš pieņemta); paziņot, nolemt, ka (kas) vairs nav spēkā.
atmest Atteikties (no kā lieka, nepareiza, neizpildāma u. tml.).
retuša Attēla (piem., fotogrāfijas) uzlabošana, likvidējot defektus, (ko) izceļot u. tml.
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
zīmēt Attēlot (ko) ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
stilizēt Attēlot (parasti priekšmetu) mākslas darbā, pārveidojot (to) dekoratīvā, ornamentālā veidā.
zīmēt Attēlot ar grafiskiem izteiksmes līdzekļiem.
atklāt Attēlot, atveidot (ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
atsegt Attēlot, atveidot (piem., ar mākslinieciskiem līdzekļiem).
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
liekamattēls Attēls, ko saliek no nelieliem fragmentiņiem; mozaīka; puzle.
saikne Attiecību kopums, kam raksturīga savstarpēja saistība, ietekme, iedarbība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
boikots Attiecību, darījumu pārtraukšana, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi organizēta tirdzniecības pārtraukšana.
aritmētika Attiecīgais mācību priekšmets (Latvijas skolās pastāvēja līdz 20. gs. beigām).
fizika Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeogrāfija Attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
informātika Attiecīgais mācību priekšmets.
ķīmija Attiecīgais mācību priekšmets.
literatūra Attiecīgais mācību priekšmets.
mājturība Attiecīgais mācību priekšmets.
matemātika Attiecīgais mācību priekšmets.
trigonometrija Attiecīgais mācību priekšmets.
valoda Attiecīgais mācību priekšmets.
uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
vārds Attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām.
nostāja Attieksme (pret ko), noteikta viedokļa izpausme.
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība.
materiālisms Attieksme pret īstenību no praktiskuma, izdevīguma, labuma viedokļa.
cieņa Attieksme un izturēšanās, kurā izpaužas (kāda cilvēka) zināšanu, nopelnu atzīšana, arī godbijība (pret kādu, ko).
pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā (kas) tiek risināts, izveidots u. tml.
patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga (kā, piem., resursu) izmantošana, nerūpējoties par (to) atjaunošanu vai atjaunošanos.
pielūgsme Attieksme, kurai raksturīga dziļa godbijība, cieņa, mīlestība (pret ko); šīs attieksmes izpausme reliģiska rakstura darbībā.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
relatīvais pronomens attieksmes vietniekvārds.
sajūta Attieksmes, īpašības izpausme; izjūta.
izjūta Attieksmes, īpašības izpausme.
ņemt Attiekties (pret ko), uztvert (ko kādā veidā).
krist Attiekties (uz kādu), skart (kādu) – par aizdomām, izvēli u. tml.
ietiekties Attiekties arī uz citu (nākotnes vai pagātnes) laika posmu.
dezaktivēt Attīrīt no radioaktīvajām vielām (teritoriju, priekšmetu u. tml.).
dinamika Attīstības gaita, izmaiņas dažādu faktoru ietekmē.
tendence Attīstības, pārmaiņu virziens (piem., procesam, darbībai, uzskatam, idejai); tieksme (piem., uz kādu darbību, stāvokli).
izveidot Attīstīt, pilnveidot (piem., kustības, valodu); būt par cēloni tam, ka (kas) tiek attīstīts, pilnveidots.
mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
inteliģence Attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, plašas, vispusīgas zināšanas, augsta uzvedības kultūra.
pāraugt Attīstoties intelektuāli kļūt pārākam (par kādu).
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atsist Atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
izpildīt Atveidot (sagatavotu priekšnesumu).
reproducēt Atveidot (skaņu, attēlu) – par tehniskiem līdzekļiem.
salikt Atveidot rakstiski, arī grafiski; ievietot, ierakstīt tekstā (vairākas, daudzas zīmes).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
tulkot Atveidot, izteikt (piem., tekstu, vārdu) citā valodā.
sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
uzšķirt Atvērt (tīmekļa vietni, elektronisku dokumentu u. tml.).
savest Atvest (ko ar transportlīdzekli) lielākā daudzumā; atvest (ar transportlīdzekli kā lielāku daudzumu).
atdzīt Atvest (transportlīdzekli) braucot ar to.
ievest Atvest un ieviest (valstī, teritorijā u. tml. augus vai dzīvniekus no citurienes).
ievest Atvest un ievietot (slimnieku slimnīcā).
mājas arests atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
attālināt Atvirzīt, atlikt (ko) uz vēlāku laiku; būt par cēloni, ka (kas) tiek atvirzīts, atlikts uz vēlāku laiku.
atlidot Atvirzīties šurp, tiekot mestam, izšautam, nestam ar vēju u. tml.
labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (4 – piecu ballu sistēmā, 7 – desmit ballu sistēmā).
teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (5 – piecu ballu sistēmā, 9 – desmit ballu sistēmā).
vājš Atzīme sliktu sekmju vērtējumam (2 – piecu ballu sistēmā); atzīme vāju sekmju vērtējumam (3 – desmit ballu sistēmā).
atķeksēt Atzīmēt (piem., sarakstā, tekstā ar ķeksīti).
apvainojums Atzinums, ka tiek uzskatīts par vainīgu (kādā nodarījumā, noziegumā).
kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
piekāpties Atzīt (pretinieka) pārākumu (sporta spēlēs).
nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
kanonizēt Atzīt par kanonisku (tekstu).
iecienīt Atzīt par labāku, izvēlē dot tam priekšroku.
noraidīt Atzīt par nepareizu, nepiekrist (kam).
izbrāķēt Atzīt par nepietiekami labu; nopelt, noniecināt.
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
macerācija Audu atmiekšķēšanās un sadalīšanās mikroorganismu, ūdens, skābju, fermentu u. tml. faktoru iedarbībā.
aizkari Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
transparents Auduma vai kāda cita materiāla izstrādājums ar tekstu vai attēlu, kas iestiprināts ietvarā.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
tīklblakts Augēdāja blakts, kam priekšspārniem ir tīklveida dzīslojums.
šķiedraugi Augi (lini, kokvilna, kaņepes, džuta), ko audzē tekstilšķiedru ieguvei.
lecekšaugi Augi (parasti agrīni dārzeņi), ko audzē lecektīs.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
pūka Augļa sēklas matiņš, kas sekmē to izplatīšanos.
čemurs Augļu, sēklu sakopojums pie viena kāta; ķekars.
ieaugt Augot iespiesties (kur iekšā).
iestiepties Augot ievirzīties (kur iekšā).
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko).
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
stiepties Augot, attīstoties kļūt garākam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
hibrīds Augs vai dzīvnieks, kas iegūts ar hibridizāciju.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
augļaugs Augs, kam ir ēdami augļi, ogas, rieksti.
nektāraugs Augs, kam ir īpaši dziedzeri (nektāriji), kuros izdalās nektārs.
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
priekšaugs Augs, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms cita auga.
saimniekaugs Augs, uz kura vai kurā eksistē kāds parazīts un barojas no tā.
mineralizācija Augsnē esošo augu atlieku ķīmiskā un bioķīmiskā pārveidošanās.
racējcircenis Augsnē, paša raktās alās dzīvojošs spārnots kukainis, kuram priekškāju vietā ir racējkājas; zemesvēzis; ķirelis.
humuss Augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
kulminācija Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
admirālis Augstākā dienesta pakāpe karaflotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
providence Augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus, arī kaut kā iepriekšēja nolemtība.
tips Augstākā kategorija dzīvnieku sistemātikā.
shīma Augstākā mūku pakāpe pareizticīgo baznīcā, kuras locekļi dod solījumu ievērot stingrāku askēzi nekā pārējie mūki.
augšpalāta Augstākā palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus parasti ieceļ.
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
koledža Augstākā vai vidējā mācību iestāde daudzās pasaules valstīs, kurā tiek iegūta profesionālā izglītība.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
krīvu krīvs augstākais garīdznieks, virspriesteris.
kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
arhierejs Augstākas pakāpes pareizticīgo baznīcas garīdznieks.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
kapituls Augstāko garīdznieku kolēģija.
sinode Augstāko garīdznieku padome (katoļu un pareizticīgo baznīcā); garīdznieku un laicīgo personu padome baznīcas lietu kārtošanai (protestantu baznīcā).
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
jonizējošais starojums augstas enerģijas daļiņu vai elektromagnētiskā starojuma plūsma, kas mijiedarbībā ar vielu izraisa jonizāciju.
instrumentu atslēdznieks augstas kvalifikācijas atslēdznieks, kas izgatavo un remontē precīzas, ražošanai nepieciešamas ierīces.
svīta Augstas personas (parasti valdnieka) pavadoņu kopums.
vīzdegunīgs Augstprātīgs, nicīgi iedomīgs, arī uzpūtīgs, pārlieku izvēlīgs.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
lielskungs Augsts feodālis (piem., grāfs, hercogs); arī valdnieks.
masts Augsts stabs (kāda priekšmeta) piestiprināšanai.
rektorāts Augstskolas vadība, kuras priekšgalā ir rektors.
labdzimtība Augstu amatpersonu (piem., valsts padomnieku) tituls.
ekselence Augstu valsts amatpersonu, diplomātu, garīdznieku u. tml. tituls; attiecīgā uzrunas forma.
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums.
elites klase augstvērtīgākā, izcilākā kādas grupas (priekšmetu klases) daļa.
cekuls Augšējā daļa (augam, priekšmetam).
dibenplāns Augšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tālākais attēlojamais objekts.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
zaķalūpa Augšlūpas šķeltne; augšlūpa, kam ir šāds defekts.
lordkanclers Augšpalātas priekšsēdētājs (Anglijā).
latgaliskās izloksnes augšzemnieku dialekta izloksnes (ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē).
haimorīts Augšžokļa (Haimora) dobuma gļotādas iekaisums.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
nektārijs Augu sekrēcijas orgāns, kas izdala nektāru.
klase Augu sistemātikā – radniecīgu rindu grupa; dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu kārtu grupa.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
ģints Augu un dzīvnieku sistemātikā – radniecīgu sugu grupa, kurām ir līdzīgas pazīmes.
varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
introdukcija Augu un dzīvnieku sugu un šķirņu ieviešana ārpus to dabiskās izplatības vai kultivēšanas areāla.
barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
ģenealoģija Augu vai dzīvnieku evolucionārās attīstības vēsture.
līnija Augu vai dzīvnieku sugas indivīdi ar stabili iedzimstošām pazīmēm, kas cēlušies no viena priekšteča vai priekšteču pāra.
pārtika Augu vai dzīvnieku valsts izcelsmes produkti, ko cilvēks izmanto uzturā.
macerācija Augu, to daļu mērcēšana, lai ekstrahētu bioloģiski aktīvas vielas.
atsaite Aukla, virve, trose u. tml., kas notur (priekšmetu) nepieciešamā stāvoklī.
cietās aukslējas aukslēju priekšējā daļa, ko veido ar gļotādu pārsegts kauls.
zobens Aukstais tuvcīņas ierocis – ciršanai un duršanai paredzēts priekšmets ar samērā garu, taisnu vai izliektu abpusēji vai vienpusēji griezīgu asmeni un rokturi satveršanai, turēšanai.
siļķe kažokā aukstie salāti, kurus gatavo, kārtām liekot vārītas bietes, kartupeļus, burkānus, sagrieztu siļķi.
mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sastingt Aukstumā kļūt nekustīgam.
auļi Aulekši.
aizaulekšot Aulekšojot aizvirzīties.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
ataulekšot Aulekšojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.) – parasti par zirgu; atjāt aulekšos.
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
izaulekšot Aulekšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
pieaulekšot Aulekšojot pievirzīties, pietuvoties (pie kā, kam klāt).
uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
auļot Aulekšot; jāt auļos.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
vidusauss Auss daļa starp ārējo un iekšējo ausi.
otīts Auss iekaisums.
labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
virāža Autoceļa, treka pagrieziena vieta ar slīpumu.
autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
pašiekrāvējs Automašīna, kurai ir iekārta kravas iekraušanai savā kravas kastē.
imobilaizers Automašīnas drošības ierīce, kas neļauj to iedarbināt vai iekustināt.
pārgājība Automašīnas spēja virzīties uz priekšu pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu.
bankomāts Automātiska iekārta skaidras naudas izņemšanai, arī dažu maksājumu izdarīšanai no personīgā bankas konta.
ložmetējs Automātisks ātršāvējs ierocis pretinieka iznīcināšanai ar lodēm.
melnā kaste automātisks lidojuma vai vilciena kustības datu ierakstītājs, kas paliek neskarts arī pēc transportlīdzekļa avārijas.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
lando Automobiļa virsbūves tips, kurā virs aizmugures sēdekļa atverama lūka.
autoatslēdznieks Automobiļu atslēdznieks.
autorallijs Automobiļu sacensības (parasti vairākos posmos), kurās dalībniekiem jāveic samērā gara distance pa dažādiem ceļiem un bezceļiem.
telfers Autonoma, kompakta celšanas mašīna, kas pārvietojas pa viensliedes piekarceļu.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
poētika Autora stila īpatnības, viņa daiļradei raksturīgo māksliniecisko izteiksmes līdzekļu kopums.
vadonis Autoritārs valsts vadītājs; vadītājs (piem., cilvēku grupā) ar spēcīgu ietekmi.
prestižs Autoritāte, reputācija, arī cieņa, ietekme.
intelektuālais īpašums autortiesības uz intelektuālā darba rezultātu (literatūras, mākslas, zinātnes darbiem, skaņu ierakstiem u. tml.).
autobāze Autotransporta uzņēmums ar automobiļu stāvvietām un remonta iekārtām.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa – taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
pieaust Aužot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot spēt izgatavot pietiekamā daudzumā.
pieaust Aužot tīklu, pārklāt (ar to) lielākā daudzumā (ko) – par zirnekli.
futūrisms Avangardisks literatūras un mākslas virziens (20. gs. sākumā), kas, attīstot t. s. dinamisko nākotnes mākslu, attālinājās no tradicionālajiem izteiksmes līdzekļiem.
avīžnieks Avīzes līdzstrādnieks; žurnālists.
svētavots Avots, kura ūdenim pēc tautas ticējuma piemīt labvēlīgi ietekmējošas, dziednieciskas īpašības.
rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
hiēna Āzijā, Āfrikā izplatīts plēsēju kārtas dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no beigtiem dzīvniekiem.
lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē vai aiziet bojā.
resnais gals bagātie, ietekmīgie cilvēki.
bagāts Bagātnieks.
magnāts Bagāts un ietekmīgs cilvēks.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
mātes meita bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei; mātesmeita.
mātesmeita Bagātu vecāku, saimnieku meita pretstatā bārenītei, kalponei.
bikls Bailīgs, tramīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
iebakstīt Bakstot ievirzīt (kur iekšā).
izbakstīt Bakstot izmeklēt, pārbaudīt.
uzsējums Bakterioloģiskās analīzes metode infekcijas ierosinātāju atklāšanai, kurā uz mākslīgajām barotnēm tiek izaudzētas to kultūras.
baletdejotājs Baleta mākslinieks.
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
askorbīnskābe Balta sintētiski iegūta viela, kas palielina spēju pretoties infekcijas slimībām; C vitamīns.
kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
bonuss Balva, arī kāds cits labums, kas tiek piedāvāts klientam.
ceļojošā balva balva, kas uzvarētājam paliek tikai līdz nākamajām sacensībām.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
bandiniece Bandinieka sieva.
baņķieris Bankas īpašnieks, vadītājs vai akcionārs.
inkaso Bankas operācija, kur banka uz klienta naudas un norēķinu dokumentu pamata iekasē klientam pienākošos naudas summu.
diskonts Bankas operācija, kurā banka, pērkot vekseli, savā labā ietur zināmu daļu no iepirktā vekseļa summas.
internetbanka Bankas pakalpojumi, kas pieejami elektroniskā vidē (izmantojot internetu).
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
ēsma Barība, ko (dzīvnieks) labprāt ēd.
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
ēsma Barība, ko lieto dzīvnieku pievilināšanai.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
nobarot Barojot (dzīvnieku), panākt, ka (tas) iegūst vajadzīgo, vēlamo svaru.
nobaroties Barojoties, ēdot iegūt vajadzīgo, vēlamo ķermeņa svaru (par dzīvniekiem).
viola Baroka laikmeta lociņinstruments ar vājāku un mazāk izteiktu skaņu nekā tās priekštečiem (piem., vijolei, čellam).
sers Baroneta vai bruņinieka tituls Anglijā, ko lieto kopā ar vārdu.
ēdināt Barot (dzīvnieku).
zīdīt Barot ar savu pienu no pupa (dzīvnieka mazuli).
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
iebārstīt Bārstot ievirzīt (kur iekšā); iekaisīt.
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
kanons Baznīcas dogmas, likumi, ceremonijas; reliģisko tekstu kopums, ko atzinusi kāda konfesija.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
kantors Baznīcas kora diriģents, ērģelnieks; arī dziedātājs baznīcā.
piebāzt Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
iebāzt Bāžot ielikt, ievirzīt (kur iekšā).
tekulis Bēglis, klaiņotājs, cilvēks, kam nekur nav pastāvīgas uzturēšanās vietas.
iebēgt Bēgot ievirzīties (kur iekšā).
samtbeka Beka ar samtainu, brūnganu cepurīti un dzeltenu vai dzeltenzaļu stobriņu slāni.
apšu beka beka ar sārti vai dzeltenīgi brūnu cepurīti un melnbaltu kātiņu.
valoņi Beļģijas, arī Ziemeļfrancijas iedzīvotāju daļa, kas runā franču valodas dialektā.
Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiska savienība; šīs savienības valstu kopums.
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
garais klepus bērnu infekcijas slimība, kurai raksturīgas ilgstošas, mokošas klepus lēkmes.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
rotaļvieta Bērnu rotaļām īpaši iekārtota vieta.
rotaļlaukums Bērnu rotaļām paredzēts, īpaši iekārtots laukums.
iebērt Berot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā).
pabērt Berot novietot (dzīvniekam pieejamā vietā).
atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
trīt Berzējot (pret ko) panākt, ka (nagi) kļūst asi vai asāki (par dzīvniekiem).
ieberzēt Berzējot panākt, ka (kas) iesūcas (kur iekšā) vai piesaistās, pielīp (kam).
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
noberzties Berzējoties, tiekot berztam, atdalīties nost.
trīt Berzēt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
noberzt Beržot atdalīt nost (netīrumus, kā paliekas u. tml.).
ieberzt Beržot ievirzīt (kur iekšā); ieberzēt.
noberzt Beržot notīrīt, nospodrināt (priekšmetu, tā virsmu).
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
pats no sevis bez ārējas ietekmes, iedarbības.
pliekans Bez dziļāka satura, arī bez oriģinalitātes (piem., par izturēšanos, runas veidu, daiļrades paņēmienu); sekls (3), banāls.
tukšs kā izšauta plinte Bez naudas, bez līdzekļiem.
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
dzidrs Bez putekļiem, dūmiem, ļoti tīrs un svaigs (par gaisu).
maisīties Bez uzaicinājuma iesaistīties (piem., kādā pasākumā), cenšoties (to) ietekmēt; jaukties (4).
jaukties Bez uzaicinājuma, pret citu gribu iesaistīties, piedalīties (kur), cenšoties ietekmēt (ko).
varžukrupju dzimta bezastaino abinieku dzimta, kuras pārstāvjiem ir liela galva, dziedzerota āda.
varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
gibons Bezastains pērtiķis ar garām priekšējām ekstremitātēm un ļoti skaļu balsi (dzīvo Dienvidaustrumāzijas un Indonēzijas tropiskajos mežos).
inteliģentais bezdarbnieks bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību (Latvijā 20. gs. 20.–30. gados).
pumpurs Bezdzimuma vairošanās procesā izveidojies izcilnis (uz zemāko dzīvnieku, augu ķermeņa), kam atdaloties no ķermeņa, rodas jauns organisms.
mūžība Bezgalīgs un nebeidzams laiks; bezgalīga (kā) eksistence.
sājš Bezgaršīgs, pliekans; tāds, kam ir nepatīkama, rūgti sāļa garša.
bezsaimnieka Bezīpašnieka.
amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
urotropīns Bezkrāsaina kristāliska viela, kurai ir bāziskas īpašības un kuru izmanto, piemēram, vielu sintēzē, par dezinfekcijas līdzekli, degvielu.
higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
noklenderēt Bezmērķīgi nodzīvot, eksistēt.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
gliemis Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar mīkstu, neposmotu ķermeni, kas vairumam sugu ietverts čaulā; mīkstmiesis; molusks.
posmtārpi Bezmugurkaulnieku tipa tārpi, kuriem raksturīgs posmains ķermenis.
sūklis Bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta; šī tipa dzīvnieki [Porifera].
zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips, kura pārstāvjiem raksturīgs gremošanas dobums, kas aizņem visu ķermeņa iekšējo daļu; šī tipa dzīvnieki [Coelenterata].
bomārs Bezpajumtnieks; bomzis.
murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
ūdens gabals bezsaturīgs, pārlieku garš teksts.
klīrings Bezskaidras naudas norēķinu sistēma, kuras pamatā ir norēķinu dalībnieku saistību savstarpēja dzēšana.
trolejbuss Bezsliežu transportlīdzeklis pasažieru pārvadāšanai, kura kustību nodrošina pa diviem kontakttīkla gaisa vadiem pievadītā strāva; šāds transportlīdzeklis, kas kursē noteiktā maršrutā.
vīruss Bezšūnas mikroorganisms, kas spēj vairoties dzīvā šūnā; infekcijas slimību ierosinātājs.
vergs Beztiesīgs cilvēks, kas atrodas pilnīgā (kāda, kā) ekonomiskā, juridiskā vai citā atkarībā, pakļautībā; cilvēks, kas daudz un smagi strādā bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
anarhija Bezvaldība, valdības trūkums; nekārtība, haoss, ko izraisa vadības trūkums.
pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu.
Noass Bībeles persona Vecajā derībā, kas pēc Dieva norādījuma uzbūvē lielu kuģi (šķirstu), kurā viņš ar savu ģimeni un pa pārim no katras dzīvnieku sugas izglābjas grēku plūdu laikā.
Goliāts Bībeles personāžs – milzis, ko ar lingu divcīņā nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks.
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums par atsevišķām Bībeles tēmām.
Dieva vārds Bībeles teksts.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina, kārto un izsniedz grāmatas lasīšanai.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
iebīdīt Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās prom, atvirzās nost, attālinās (no kā).
pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
dzīt Biedējot (dzīvnieku medībās), panākt, ka (tas) dodas vēlamā virzienā.
šausmināt Biedēt (kādu), liekot izjust šausmas.
ihtiola ziede bieza ziede, kas satur organiskus sēra savienojumus un ko lieto par pretiekaisuma līdzekli.
nigrols Bieza, tumša eļļa, ko agrāk lietoja transportlīdzekļu zobratu u. c. pārvadu eļļošanai.
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
virināt kādas durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību.
kultivēt Bieži izmantot (kādu paņēmienu, līdzekli u. tml.).
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
Valsts drošības komiteja bijušās PSRS represīva iestāde padomju iekārtas aizsardzībai, kā arī izlūkošanai.
sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
bikšturi Biksēm piestiprināmas un pāri pleciem pārliekamas elastīgas lences.
e-talons Biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; viedbiļete.
mēnešbiļete Biļete braukšanai sabiedriskajos transporta līdzekļos vienu mēnesi; braukšanas karte.
stāvbiļete Biļete stāvvietā (skatītāju zālē, arī transportlīdzeklī u. tml.).
simetrija Bināro sakarību īpašība, kas atspoguļo dotās sakarības risināšanas neatkarību no kārtības, kādā sakarību veidojošie objekti sakārtoti objektu pāri.
biostrāva Bioelektriskais potenciāls (elektriskais spriegums, kas rodas dzīvu organismu audos).
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
katabolisms Bioķīmisko procesu kopums, kurā komplicētas organiskās vielas organismā noārdās līdz vienkāršākām vielām un notiek enerģijas atbrīvošanās; pretstats: anabolisms.
fermentācija Bioķīmisks process, kas notiek fermentu iedarbībā (piem., rūgšana, pūšana, skābšana).
botānika Bioloģijas nozare – zinātne par augiem; attiecīgais mācību priekšmets.
kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
histoloģija Bioloģijas nozare, kurā pētī daudzšūnu dzīvnieku un cilvēka organisma audu uzbūvi, attīstību un funkcijas.
dzīvildze Bioloģiskās eksistences ilgums.
hormons Bioloģiski aktīva viela, ko asinīs, limfā vai smadzeņu šķidrumā izdala iekšējās sekrēcijas dziedzeri un dažādu audu šūnas.
mirt Bioloģiski beigt eksistēt (par augiem, dzīvniekiem).
mirt Bioloģiski beigt eksistēt, funkcionēt.
dzīvot Bioloģiski eksistēt, būt dzīvam (par cilvēkiem un dzīvniekiem); augt un attīstīties (par augiem, to daļām).
biotehnika Bioloģisku un tehnisku pasākumu komplekss derīgo savvaļas dzīvnieku pavairošanai.
iebirdināt Birdinot ievirzīt (kur iekšā).
pabirdināt Birdinot novietot (dzīvniekiem pieejamā vietā).
iebirt Birstot ievirzīties (kur iekšā).
biseksuālis Biseksuālists.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
fons Blakus trokšņi un citi traucējumi, kas parādās elektrisko signālu pārraides un pastiprināšanas sistēmās.
fūzelis Blakusprodukts, kas paliek pēc etilspirta pārtvaicēšanas; sīveļļa.
bleķis Blēņas, nieki.
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
gūzma Blīvs, liels (cilvēku, dzīvnieku) daudzums; drūzma.
blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
nobļauties Bļaut un pārstāt bļaut (parasti par dzīvniekiem).
skramba Bojājums – šaurs padziļinājums (priekšmeta) virsmā, kas radies kā asa, cieta iedarbībā.
diagnostika Bojājumu, defektu noteikšana, konstatēšana pēc kādām pazīmēm.
remonts Bojājumu, defektu novēršana (parasti kam lielam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
lūžņa Bojāti lietošanai nederīgi un nekārtīgi izmētāti priekšmeti; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
lūznis Bojāts, lietošanai nederīgs (parasti metāla priekšmets).
raunds Boksā – laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
nokautēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju atņemt (pretiniekam) iespēju turpināt cīņu.
nokdaunēt Boksa cīņā – ar spēcīgu sitienu vai sitienu sēriju notriekt pretinieku zemē.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
bāleliņš Brālis; jauns vīrietis, radinieks.
sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
priekšbrauciens Brauciens pirms sacīkšu brauciena, lai noskaidrotu, piem., dalībnieku kvalifikāciju, starta kārtību.
gandarījuma brauciens brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
karavāna Braucošu transportlīdzekļu virkne.
apbraukt Braucot aizsteigties (kam priekšā, garām).
aizbraukt Braucot aizvest, nogādāt (transportlīdzekli).
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
norakties Braucot ar transportlīdzekli, ļoti iegrimt, iesēsties.
pārkārtoties Braucot ar transportlīdzekli, pārvietoties, iekļauties (kur).
atbraukt Braucot atgādāt, atvirzīt (transportlīdzekli kur, līdz kurienei u. tml.).
iebraukt Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur iekšā).
izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
noskriet Braucot novirzīties nost (no kurienes) – par transportlīdzekļiem.
svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu, leju un sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
aizpeldēt Braucot pa ūdeni, aizvirzīties (par transportlīdzekļiem vai peldošiem priekšmetiem).
nest Braucot pārvietot (kravu, cilvēkus) – par transportlīdzekļiem.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli kur, kādā virzienā u. tml.); braucot pavirzīt (transportlīdzekli) nelielu attālumu.
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
piebraukt Braucot pievirzīt (transportlīdzekli pie kā, kam klāt).
klandīties Braucot ritmiski kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem).
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kur).
uzbraukt Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
mētāties Braucot vai atrodoties ūdenī, stipri šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem).
ļodzīties Braucot vairākkārt svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
iekratīties Braucot, kratoties (pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
iebraukt Braukšus, braucot ievirzīties (kur iekšā).
kratīties Braukt (ar transportlīdzekli).
celties Braukt (ar ūdenstransportlīdzekli) no viena krasta uz otru.
stūrēt Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
ripināt Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
ripot Braukt, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
iebrāzties Brāžoties ievirzīties (kur iekšā).
stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
bremžu kluči bremžu iekārtas sastāvdaļa – īpašas detaļas, kas piespiežoties ritenim, rada berzi.
stopsignāls Brīdinājuma signāls, kas rāda, ka ir iedarbināta transportlīdzekļa bremžu sistēma.
draudēt Brīdināt, ka sekos sods vai nepatīkama, ļauna rīcība.
teļš Briežu dzimtas (piem., brieža, aļņa, stirnas) dzīvnieku mazulis.
staltradzis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lieliem, skaistiem ragiem.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
lornete Brilles ar rokturi, aiz kā tās tur acu priekšā.
mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
buklets Brīvā locījumā sakārtots iespieddarbs (piem., reklāmas, informācijas izdevums).
savā vaļā Brīvi (par dzīvniekiem); savvaļā.
medūza Brīvi peldošs zarndobumaiņu tipa organisms ar recekļveidīgu, puscaurspīdīgu ķermeni zvana vai lietussarga formā un taustekļiem.
lielmestrs Brīvmūrnieku ložas (lielložas) vadītājs.
vaļa Brīvs laiks; stāvoklis, kad nav steidzamu, neatliekamu darbu, pienākumu.
nepiespiests Brīvs, dabisks, bez lieka sasprindzinājuma.
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
bronhīts Bronhu gļotādas iekaisums.
vāts Brūce (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas ir radusies ievainojuma, iekaisuma u. tml. rezultātā.
iebrukt Brūkot iegāzties (kur iekšā); brūkot sagāzties, izjukt.
svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
līnijkuģis Bruņām klāts lieltonnāžas karakuģis pretinieka karakuģu iznīcināšanai (līdz 20. gs. 60. gadiem).
bruņutransportieris Bruņām segta kaujas mašīna (ar riteņiem vai kāpurķēdēm) motorizēto strēlnieku pārvadāšanai un kaujas darbībām.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
kavalieris Bruņinieks.
ordenis Bruņinieku apvienība.
lielmestrs Bruņinieku ordeņa galvenais priekšnieks.
komturija Bruņinieku ordeņa pārvaldītās teritorijas iecirknis, ko vadīja komturs.
komturs Bruņinieku ordeņa pils un pārvaldītās zemes iecirkņa priekšnieks.
patriekt Bruņotā cīņā padzīt, aizdzīt (ienaidnieku).
padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
cīņa Bruņota sadursme ar pretinieku; kauja.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (Vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
kaujinieks Bruņotas vienības dalībnieks.
karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
manevrs Bruņoto spēku vienību organizēta pārvietošana ar mērķi atvieglot kaujas uzdevuma sekmīgu veikšanu.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
piebrūvēt Brūvējot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
budists Budisma piekritējs.
lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
serve Bumbas (bumbiņas) raidīšana pretinieka spēles laukumā pēc punkta izcīņas vai uzsākot spēli, setu.
ieburāt Burājot ievirzīties (kur iekšā).
uguns vārdi buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
ugunsvārdi Buramie vārdi, ar kuriem ietekmē uguni.
zēģelnieks Burinieks.
parindenis Burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
fokuss Burvju mākslinieka triks (piem., cirkā).
mags Burvju mākslinieks, iluzionists (cirkā).
faķīrs Burvju mākslinieks; cirka artists, kas demonstrē jogas vingrinājumus.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
čumēt Būt (kur) ļoti lielā daudzumā (piem., par sīkiem dzīvniekiem, kas kustas).
šķist Būt (subjektīvam, arī maldīgam) priekšstatam, uzskatam (par ko); likties.
uzdirst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkāst Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko, pret kādu).
uzkakāt Būt ar galēji noraidošu (vai vienaldzīgu) attieksmi (pret ko).
skanēt Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
turēt labu prātu (uz kādu) būt ar labvēlīgu attieksmi (pret kādu).
nobaroties Būt ar lieko svaru.
turēt ļaunu prātu (uz kādu) būt ar nelabvēlīgu, naidīgu attieksmi (pret kādu).
plūst Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā izpratnē).
tecēt Būt ar nepārtrauktu virzību (par laiku, laikposmu subjektīvā uztverē); plūst (6).
turēt Būt ar noteiktu attieksmi (pret ko).
iegriezties Būt ar pagriezienu (kur iekšā) – par ceļu, upi u. tml.
būt kā jukušam (uz ko) būt ar pārmērīgi lielu tieksmi, kaislību (uz ko).
būt sistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt pasistam (uz ko) būt ar pārmērīgu interesi, tieksmi.
būt (kā) ķertam (uz ko) būt ar sakāpinātu, arī pārmērīgu interesi, tieksmi (uz ko).
vesties Būt ar tieksmi, noslieci.
pieklāties Būt atbilstošam pieklājības normām, pieņemtajai kārtībai; pienākties.
klāties Būt atbilstošam sabiedrībā pieņemtajām normām, prasībām; pieklāties.
sēdēt bez naudas būt bez iztikas līdzekļiem.
sēdēt bez maizes būt bez minimāliem iztikas līdzekļiem, arī bez pārtikas.
rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
būt mierā Būt bezdarbīgam, arī nekustīgam.
kavēties Būt ceļā ilgāk nekā paredzēts; nepienākt paredzētajā laikā (par transportlīdzekļiem).
piegulēt Būt cieši piekļautam.
būt uz strīpas Būt darba kārtībā, darba gatavībā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
meklēties Būt dzimumaktivitātes periodā (par dzīvniekiem).
riestot Būt dzimumuzbudinājuma stāvoklī; ar raksturīgu uzvedību paust savu dzimumuzbudinājumu (par dažiem dzīvniekiem).
nīkuļot Būt fiziski vārgam, nespēcīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vadīt Būt galvenajam, noteicošajam (piem., lēmumu pieņemšanā, rīkojumu, norādījumu došanā) sabiedriskā institūcijā, iestādē, uzņēmumā, darba kolektīvā u. tml., nodrošinot (tā) darbību vēlamajā veidā.
piederēt Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
iegult Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties (kur iekšā).
iegulties Būt ievietotam (kur iekšā) tā, ka iekļaujas; iekļauties, ievietoties (kur iekšā); iegult.
izslāpt Būt ilgāku laiku nedzērušam un sajust stipras slāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pīties Būt juceklīgām (par domām, atmiņām u. tml.).
sapīties Būt juceklīgam savā darbībā, izteikumos u. tml.
izskatīties Būt kādā noteiktā izskatā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
redzēt pašam (ar) savām acīm būt kāda notikuma aculieciniekam vai dalībniekam; pašam redzēt, skatīt.
būt klāt kā naglai būt klāt nekavējoties, īstajā brīdī, noteikti.
nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
kalpot Būt lietojamam, noderīgam (par priekšmetiem).
trakot Būt ļoti kustīgam, nepakļāvīgam, arī agresīvam (par dzīvniekiem).
mīt uz papēžiem būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mīt uz pēdām būt ļoti tuvu, cieši sekot (kam).
mērķēt Būt mērķim kur iekļūt, ko sasniegt.
klejot Būt nenoturīgam, bieži mainīt objektu (piem., par domām, skatienu); klīst.
klīst Būt nenoturīgam, nekoncentrētam, mainot objektu.
klaiņot Būt nenoturīgam, nekoncentrētam.
svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, vairākkārt mainīt attieksmi, uzskatus.
trūkt Būt nepietiekamā daudzumā vai pavisam nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (2).
svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (2).
sirdīties Būt niknam, agresīvam (par dzīvniekiem).
darboties Būt nodibinātam, iekārtotam un veikt paredzētos uzdevumus; būt atvērtam, pieejamam (par sabiedrisku iestādi).
gaiņāties Būt noraidošam, protestēt (pret ko), ar žestiem pastiprinot negatīvo attieksmi.
noteikt toni būt noteicējam, ietekmēt citu izturēšanos, rīcību.
vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
segt Būt novietotam, atrasties (kam) virsū, priekšā u. tml.
nosegt Būt novietotam, atrasties virsū, pāri, arī priekšā (kam).
tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) – piem., par upi, ceļu.
pārnēsāt Būt par (infekcijas slimību ierosinātāju) izplatītāju.
nosacīt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
noteikt Būt par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
ietilpt Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu; būt par (piem., kolektīva) locekli, dalībnieku.
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml.).
apzīmēt Būt par (priekšmeta, parādības) zīmi, simbolu.
darboties Būt par biedru, darbinieku (kur).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
nogalināt Būt par cēloni tam, ka (kas) izbeidz bioloģiski eksistēt.
kavēt Būt par cēloni tam, ka (kas) notiek, norisinās lēnāk, ilgāk.
noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) braucot vairākkārt strauji kratās, šūpojas, zvalstās.
samētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) slīd no vienas puses uz otru, zvalstās, kļūst grūti vadāms.
mētāt Būt par cēloni tam, ka (transportlīdzeklis) šūpojas, zvalstās, kratās.
lemt Būt par cēloni tam, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek.
iedzīt Būt par cēloni, ka (kāds, parasti pret paša gribu) ievirzās (kur iekšā).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
pamētāt Būt par cēloni, ka (kas) neilgu laiku tiek mētāts.
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek patērēts; patērēt (daudz vai visu).
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek savainots, sakropļots.
uztriekt Būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) ar lielu spēku izvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
radīt Būt par cēloni, ka kādu iespaidu, izjūtu rezultātā veidojas (priekšstats, viedoklis u. tml.)
sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
diktēt Būt par cēloni, priekšnoteikumu (kam); izraisīt, nosacīt (piem., procesu, darbību, attieksmi).
stāvēt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
būt kūmās Būt par liecinieku (kā jauna) dzimšanai.
sastāvēt Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
prezidēt Būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, sanāksmei u. tml.).
reflektēt Būt par reflektantu.
skrāpēties Būt paradumam skrāpēt (parasti par dzīvniekiem).
aizēnot Būt pārākam, pārspēt, izvirzīties priekšplānā, neļaujot (kam) izcelties, samazinot (tā) nozīmi.
piederēties Būt piederīgam, raksturīgam; pieklāties.
kvēlot Būt piesarkušam, karstam (piem., fizioloģiska stāvokļa ietekmē).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai izgatavotu (ko).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
iet avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
atrasties avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
soļot avangardā būt priekšgalā, pirmajās rindās.
nolemt Būt priekšnoteikumiem, lai realizētos, notiktu (kas); būt tādam, ka realizējas, notiek (kas).
stāvēt Būt rakstītam, iekļautam tekstā.
zīmēties Būt saistītam (ar ko); attiekties (uz ko).
turēties Būt saistītam (pie kā, ar ko) tā, ka neatdalās (piem., par priekšmetiem, organisma daļām).
gulēt ar kādu būt seksuālās attiecībās ar kādu.
slimot Būt slimam (par cilvēku vai dzīvnieku).
svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla stāvokļa ietekmē.
tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē; būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
turpināt Būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kādā (tās) posmā.
prasīties Būt tādam, kam kas ir nepieciešams (piem., par priekšmetiem, vielām).
siekaloties Būt tādam, kam pastiprināti izdalās siekalas.
sekties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
sokties Būt tādam, kam veicas, sekmējas.
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
paust Būt tādam, kas dara (ko) zināmu, uztveramu (par tekstu, mākslas darbu u. tml.).
nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
saistīt Būt tādam, kas iekļauj, koncentrē sevī (ko, piem., vielu, siltumu).
uzrunāt Būt tādam, kas ietekmē (kādu) – piemēram, par mākslas darbu.
iedarboties Būt tādam, kas ietekmē, pārveido (ko).
saskanēt Būt tādam, kas ir līdzīgas, kopīgas īpašības un kas veido vienotu, vēlamu kopumu (piem., par priekšmetiem, norisēm).
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
nokārties Būt tādam, kas ir vērsts vai noliekts uz leju (par ķermeņa daļām).
vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
klausīt Būt tādam, kas labi darbojas, ko (kāds) var lietot, izmantot (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.).
turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
pretoties Būt tādam, kas nereaģē (uz ārēju fizikālu, ķīmisku iedarbību) – piem., par vielām, priekšmetiem.
saturēt Būt tādam, kas spēj saistīt (kā) kopumu tā, ka (tas) paliek, atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā.
notecēt Būt tādam, kas tek lejā, nodalās nost.
ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties (kur iekšā).
līkt Būt tādam, kurā (piem., koku zari no augļu smaguma) ir noliekušies.
slāpt Būt tādam, kura darbība kļūst vājāka, lēnāka (sastāvdaļu nesaskanīgas funkcijas dēļ) – par iekšdedzes motoriem.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
nodarboties Būt tādam, kurā notiek (kā) izpēte.
vārīties Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
rūkt Būt tādam, kurā rodas zems, pakluss troksnis (par iekšējiem orgāniem).
sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.).
sastāvēt Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
velties Būt tādam, no kā atdalās šķiedras, saķeroties pikās (par lietotu tekstilizstrādājumu, tā audumu).
putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
pilēt Būt tādam, no kura (kas) atdalās un krīt, tek pa pilieniem.
notecēt Būt tādam, no kura (kas) tek lejā, nodalās nost.
nokūpēt Būt tādam, no kura īsu brīdi izdalās kvēpi, dūmi, smiltis, putekļi u. tml.
raudāt Būt tādam, no kura kas pil, tek (par priekšmetiem).
reprezentēt Būt tādam, no kura var gūt priekšstatu, informāciju (par ko).
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
sēdēt augstā krēslā būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
skatīties Būt vērstam (kādā virzienā, kur) – par priekšmetiem, augiem u. tml.
raudzīties Būt vērstam (kādā virzienā) – par priekšmetiem.
pievienoties Būt vienisprātis (ar kādu), piekrist (kāda izteikumam, domai).
mētāties Būt, atrasties (kur) nekārtīgi novietotam, nevērīgi nomestam, izsvaidītam.
staipīties Būt, atrasties (kur) vērstam dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem gariem, tieviem priekšmetiem, arī veidojumiem, augiem u. tml.).
malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) – par dzīvniekiem.
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par laika periodu, intervālu).
sākties Būt, eksistēt savā pirmajā posmā (par mūžu, darba gaitām u. tml.).
sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
atribūts Būtiska (priekšmeta vai parādības) pazīme, īpašība, sastāvdaļa.
bērnu rotaļas būtiska bērnības sastāvdaļa, viens no galvenajiem bērna attīstības priekšnoteikumiem un īstenības izziņas līdzekļiem.
kvalitāte Būtiska pazīme, īpašība; būtisku pazīmju, īpašību kopums, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām.
pieturpunkts Būtiskākais, svarīgākais (tekstā), kas ņemams vērā, iegaumējams, dod pamatu kādai rīcībai u. tml.
paaudze Būtiski jauna pakāpe (piem., mašīnas, iekārtas) tehniskajā attīstībā.
nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
lietuvēns Būtne, kas pēc tautas ticējumiem ir miruša cilvēka gars vai dēmons un naktīs moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
zemesdarbi Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā.
būvdetaļa Būves, celtnes detaļa (piem., bloki, durvis, logi), kas jau iepriekš izgatavota rūpnīcā.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
lēca Caurspīdīgs (parasti stikla) ķermenis ar izliektu vai ieliektu virsmu, ko lieto galvenokārt optiskajās sistēmās.
stikls Caurspīdīgs, ciets materiāls, kas tiek iegūts no kvarca smiltīm un metālu oksīdiem.
serpentīncaurule Caurule ar izliekumiem uz vienu un otru pusi.
vads Caurule, cauruļveida iekārta (kā) pārvadīšanai.
rektoskops Cauruļveida ierīce ar optisku sistēmu taisnās zarnas izmeklēšanai.
sakne Cēlonis, noteicējs faktors, tas, kas nodrošina (kā) eksistenci, attīstību, pamatus.
putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
bozties Celt spalvu, sarus (aizsargājoties, gatavojoties uzbrukumam) – par dzīvniekiem.
sviest Celt, iekārtot (tiltu, laipu u. tml.).
nocietināt Celt, izveidot nocietinājumu (kāda objekta) aizsardzībai.
slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
interjers Celtnes iekštelpas vai iekštelpu arhitektoniskais un mākslinieciskais izveidojums.
virspamats Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa; cokols (1).
cokols Celtnes pamatu redzamā, arhitektoniski izceltā virszemes daļa.
piesaiste Celtnes projekta pielāgošana konkrētajai vietai.
būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks; celtnieks.
robežbūve Celtniecības objekts vai pabeigta būve uz valsts robežas.
jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
būve Celtniecības objekts, ko ceļ; arī (gatava) celtne.
strēle Celtņa, autopacēlāja, ekskavatora u. tml. sastāvdaļa – gara, šaura, kustīga konstrukcija kravas celšanai, pārvietošanai.
televīzija Celtņu un iekārtu komplekss televīzijas programmu izveidei un pārraidei; televīzijas centrs.
uzbrauktuve Ceļa daļa, vieta, arī iekārta, kas ierīkota uzbraukšanai (uz kā).
rise Ceļa segumā, zemē u. tml. iespiesta, iebraukta sliede, ko izveidojuši transportlīdzekļa riteņi.
komediants Ceļojošs aktieris, cirka mākslinieks, kas uzstājās balagānu uzvedumos (līdz 18. gadsimtam).
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
aizcelt Ceļot aizvirzīt, novietot (kur, kam priekšā, aiz kā).
rakt Ceļot ārā ar lāpstu vai citu iekārtu zemi, veidot (padziļinājumu, bedri u. tml.).
iecelt Ceļot ievirzīt, ievietot (kur iekšā).
pievedceļš Ceļš, kas atzarojas no galvenā ceļa un pieved pie konkrēta objekta; pievadceļš.
jūrasceļš Ceļš, satiksmes līnija jūras transportlīdzekļu kustībai.
ceļmalīte Ceļteka.
ceļmallapa Ceļteku dzimtas ārstniecības augs – lielā ceļteka [Plantago major].
pārvads Ceļu būves konstrukcija, kas nodrošina transportlīdzekļu vai cilvēku kustību pāri maģistrālēm, ceļiem, dzelzceļu u. tml.
ceļinieks Ceļu dienesta darbinieki.
regulētājs Ceļu policijas darbinieks, kurš regulē satiksmi.
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija.
skalot smadzenes censties (kādam) uzspiest svešu pārliecību, ideoloģiju u. tml.; censties mainīt (kāda) domas, attieksmi (pret ko).
sturmēt Censties (parasti ar spēku, piepūli) iekļūt (kur) – par vairākiem, daudziem.
kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
stūķēties Censties iekļūt (piem., transportlīdzeklī).
kūdīt Censties izraisīt negatīvu attieksmi (pret kādu).
diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi) parasti, pazemojot sevi.
pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
taupīt Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
taisnoties Censties mazināt vai noliegt savu vainu, meklējot attaisnojošus iemeslus.
muļķot Censties panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; arī mānīt, krāpt.
tvarstīt Censties sagūstīt (kādu), meklējot, vajājot (ko).
meklēt rokā censties sameklēt.
konservatīvisms Cenšanās paturēt līdzšinējo kārtību, tieksme saglabāt tradicionālo.
likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
centrists Centrisma piekritējs.
piecept Cepot pagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
panna Cepšanai cepeškrāsnī paredzēta taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām.
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
makaronbiskvīti Cepumi, ko gatavo no olu baltuma, pūdercukura un mandeļu miltiem, masu ar pārtikas krāsvielām iekrāsojot dažādās krāsās; mandeļu bezē; makarūni.
sombrero Cepure ar platām malām, ko valkā laukstrādnieki Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos, lai pasargātu sevi no saules.
konfirmācija Ceremonija, ar ko kristīto cilvēku uzņem par pilntiesīgu draudzes locekli; iesvētīšana (iestiprināšana).
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
nocirpt Cērpot atdalīt nost vilnu, spalvu (dzīvniekiem); cērpot atdalīt nost (vilnu).
apcirpt Cērpot saīsināt vilnu, spalvu (dzīvniekiem).
iecirst Cērtot ievirzīt, sparīgi ietriekt (kur iekšā).
piecirst Cērtot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
uzstāties Cienāt par saviem līdzekļiem.
cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
iežmaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežmiegt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu; iežņaugt.
iežņaugt Cieši iekļaut, iespiest (kur, starp ko), lai saturētu.
piespiesties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt).
pielipt Cieši piekļauties.
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus; arī saliekties (1).
turēties uz papēžiem cieši sekot kādam.
kosties Cieši spiest zobus (kur iekšā), cenšoties atdalīt daļu; cieši spiesties kur iekšā (par zobiem).
ņurcīt Cieši turēt rokās, spaidīt (parasti dzīvnieku).
sasaiste Ciešs saistījums (piem., starp priekšmetiem.).
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
čaula Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
metāls Ciets materiāls, kam parasti ir laba elektrovadītspēja, siltumvadītspēja, kaļamība, specifisks spīdums.
sausais ledus ciets oglekļa dioksīds.
rags Ciets ragvielas izaugums uz dažu dzīvnieku galvām.
vairogs Ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
kā koks Ciets; stīvs, nekustīgs.
kā no koka Ciets; stīvs, nekustīgs.
kā koks Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
kā no koka Cietsirdīgs, nejūtīgs, neietekmējams.
zeks Cietumnieks, ieslodzītais; arī bijušais ieslodzītais.
kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
aromātiskie ogļūdeņraži cikliskie ogļūdeņraži, kuru molekulā ir vismaz viens benzola gredzens.
pasija Ciklisks skaņdarbs orķestrim, korim un solistiem ar evaņģēlija tekstu par Kristus ciešanām un nāvi.
skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne (priekšmeta, detaļu nostiprināšanai, sastiprināšanai).
raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
serdenis Cilindrveida detaļa (priekšmeta) iekšienē.
rullis Cilindrveida priekšmets, detaļa, kas darbībā ripo, rotē; ierīce iekārta, kurā darbīgā daļa ir šāda detaļa; veltnis.
tīne Cilindrveida, konusveida vai mucveida tvertne ar vāku graudu, miltu un citu produktu, kā arī tekstiliju glabāšanai.
iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) – parasti par zaķi.
pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par dzīvniekiem.
piecilpot Cilpojot pievirzīties (pie kā, kam klāt) – par dzīvniekiem.
uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
nocilpot Cilpojot veikt (kādu attālumu, ceļa gabalu) – par dzīvniekiem.
virsaitis Cilts vadonis; novada valdnieks; kādas cilvēku grupas vadonis.
pasaules uztvere cilvēka attieksme pret īstenību, tās izpratne.
šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
darbaspēks Cilvēka fizisko un garīgo spēku kopums, kas tiek izmantots ražošanas procesā.
seja Cilvēka galvas priekšējā daļa; tās izteiksme.
darbība Cilvēka gribas izpaudums, rīcība, kam ir tiesiskas sekas.
gars Cilvēka iekšējā būtība; dvēsele.
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
antropomorfisms Cilvēka īpašību piedēvēšana dabas parādībām, dzīvniekiem, augiem un mītiskām būtnēm.
fēces Cilvēka izkārnījumi; fekālijas.
pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
kauls Cilvēka ķermenis, locekļi.
autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
mugurpuse Cilvēka ķermeņa mugurējā daļa; tā puse, kas ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
sodomija Cilvēka pretdabiska dzimumtieksme uz dzīvniekiem.
personvārds Cilvēka priekšvārds.
joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
telekinēze Cilvēka psihiska iedarbība uz nedzīvās dabas objektiem, piem., priekšmetu pārvietošana.
raksturs Cilvēka psihisko īpašību kopums, kas nosaka tā intelektuāli emocionālo reakciju un izturēšanos dažādās dzīves situācijās.
drošumspēja Cilvēka spēja saglabāt drošības izjūtu un prasme to atgūt, ja tā kādu subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ ir pilnībā vai daļēji zaudēta.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
analizators Cilvēka un augstāko dzīvnieku orgānu sistēma, kas analizē kairinājumus.
leptospiroze Cilvēka un dzīvnieka infekcijas slimība, ko pārnēsā grauzēji un kam raksturīgi asinsvadu, nervu sistēmas, nieru un aknu bojājumi.
skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu u. tml.) kopums, pie kā ir piestiprināti mīkstie audi.
statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
epiderma Cilvēka vai dzīvnieka ādas virskārta.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
figūra Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa atveids tēlotājmākslā; skulptūra.
loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
slimība Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
vēdera dobums cilvēka vai mugurkaulnieku ķermeņa dobuma daļa starp krūšu dobumu un iegurņa joslu.
auglis Cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organisms embrionālās attīstības periodā.
sublimācija Cilvēka zemāko, instinktīvo (galvenokārt seksuālo) tieksmju pārveidošanās augstākās psihiskās formās.
virsāda Cilvēka, dzīvnieka ādas virsējā kārta; epiderma.
somatiskās šūnas cilvēka, dzīvnieka ķermeņa vai auga šūnas, izņemot dzimumšūnas.
sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
hipnoze Cilvēkam vai dzīvniekam mākslīgi izraisīts daļējs miegs.
skvoters Cilvēki (bezpajumtnieki), kas patvaļīgi aizņem tukšu dzīvokli, māju u. tml. (parasti Lielbritānijā).
prāts Cilvēki ar noteiktām, raksturīgām intelekta īpašībām.
pēctecis Cilvēki, cilvēku paaudzes, kas dzīvo pēc iepriekšējām paaudzēm.
darbaļaudis Cilvēki, kuri eksistences līdzekļus, ienākumus iegūst ar savu darbu; strādnieki.
dzinējs Cilvēks (arī dzīvnieks), kas (ko) dzen, virza uz priekšu, liek (kādam) doties noteiktā virzienā (piem., zvēru medībās).
pakaļbraucējs Cilvēks (arī transportlīdzeklis), kas brauc (kādam, kam) aizmugurē.
uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
bērns Cilvēks (attieksmē, piem., pret zemi, tautu).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas ir gatavs, veicot uzdevumu, iet bojā; pašnāvnieks; kamikadze.
mistifikators Cilvēks (piem., rakstnieks, režisors), kas spēj piešķirt (kam) noslēpumainību, neizprotamību; cilvēks, kas veic mistifikāciju.
uzklīdenis Cilvēks (piemēram, svešinieks, klejotājs, klaidonis), kas uzklīdis (kādā vietā).
vergs Cilvēks (verdzības iekārtā), kas ir vergtura īpašums.
intelektuālis Cilvēks ar augsti attīstītu intelektu; intelektuāla darba veicējs.
mediķis Cilvēks ar medicīnisko izglītību; medicīnas darbinieks; ārsts.
putnubiedēklis Cilvēks ar nepievilcīgu, arī nekārtīgu ārieni.
eirooptimists Cilvēks ar pozitīvu attieksmi pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
maniaks Cilvēks ar spilgti izteiktām patoloģiskām tieksmēm.
pēctecis Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, savas ģimenes iepriekšējām paaudzēm; pēcnācējs.
elements Cilvēks kā atsevišķs sabiedrības loceklis.
fiziskā persona cilvēks kā tiesību subjekts.
persona Cilvēks kā tiesisko attiecību dalībnieks, kam piemīt tiesībspēja un (līdz ar noteikta vecuma sasniegšanu) rīcībspēja.
fiziska persona cilvēks kā tiesisko attiecību subjekts, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
kuprainis Cilvēks vai dzīvnieks, kam ir kupris.
slīcējs Cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkst (1).
luteklis Cilvēks vai dzīvnieks, ko lutina, lolo.
nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji, un kurš var kļūt par infekcijas avotu.
vēstuļu draugs cilvēks, ar kuru notiek samērā bieža savu uzskatu, spriedumu u. tml. paušana savstarpējā sarakstē vēstulēs.
lutausis Cilvēks, arī dzīvnieks ar lielām (parasti noļukušām) ausīm.
terorists Cilvēks, arī dzīvnieks, kurš izturas varmācīgi, pakļauj citus savām vēlmēm, iegribām.
vergs Cilvēks, kam atņemtas visas tiesības un kas kļuvis par vergtura īpašumu citās sabiedriski ekonomiskās formācijās.
profāns Cilvēks, kam attiecīgajā nozarē nav nekādu zināšanu; nemākulis.
biseksuālists Cilvēks, kam ir dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
matainis Cilvēks, kam ir gari (bieži arī nekopti) mati.
matains Cilvēks, kam ir gari, arī nekopti mati.
izcilnieks Cilvēks, kam ir izcilas sekmes, panākumi (kādā jomā).
autoritāte Cilvēks, kam ir liela ietekme, kas ieguvis vispārēju uzticību, cieņu.
mazturīgs Cilvēks, kam ir mazi, dzīvošanai nepietiekami ienākumi.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
muļķis Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts prāts; cilvēks ar nepietiekamām zināšanām; arī vientiesīgs cilvēks.
eiroskeptiķis Cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un tajā notiekošajiem procesiem.
ziņkārīgs Cilvēks, kam ir spēcīga vēlēšanās, tieksme (ko) redzēt, dzirdēt, uzzināt u. tml.
varens Cilvēks, kam ir spēcīga, ļoti ietekmīga administratīva, militāra, arī ekonomiska vara.
izsūtāms Cilvēks, kam liek veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
bezpajumtnieks Cilvēks, kam nav savas pajumtes, mitekļa.
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk.
gardēdis Cilvēks, kam patīk ēst izmeklētus, izsmalcinātus ēdienus.
mazmājnieks Cilvēks, kam pieder neliels (līdz 10 ha zemes) nekustamais īpašums.
sīkīpašnieks Cilvēks, kam pieder neliels nekustamais īpašums.
privātīpašnieks Cilvēks, kam pieder privātīpašums; privātais īpašnieks.
homoseksuālists Cilvēks, kam piemīt dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
nerātnis Cilvēks, kam raksturīga brīva seksuālā uzvedība.
pesimists Cilvēks, kam raksturīga nomāktība, bezcerība, arī tieksme jebkurā situācijā sagaidīt sliktāko iznākumu.
pedants Cilvēks, kam raksturīga tieksme visu paveikt ļoti vai pārmērīgi kārtīgi, rūpīgi.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
trūkumcietējs Cilvēks, kam trūkst eksistences līdzekļu, cilvēks, kas cieš trūkumu.
nabadzīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu; trūcīgais.
trūcīgs Cilvēks, kam trūkst, nepietiek nepieciešamo eksistences līdzekļu.
pātarnieks Cilvēks, kas (ārpus baznīcas) vada reliģisku tekstu lasīšanu, lūgšanu skaitīšanu u. tml.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
eksaminators Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
eksaminētājs Cilvēks, kas (kādu) eksaminē.
sanitārs Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
nespējnieks Cilvēks, kas (piem., slimības, vecuma dēļ) nav spējīgs strādāt un sagādāt sev nepieciešamos iztikas līdzekļus.
diktors Cilvēks, kas (radio, televīzijā) lasa cita sagatavotu tekstu (ziņas, sludinājumus u. tml.).
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
modes vergs cilvēks, kas akli seko jaunākajai modei.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
pareģis Cilvēks, kas ar pārdabiskiem vai iracionāliem līdzekļiem spēj pareģot nākotni.
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
dvēsele Cilvēks, kas ar savu personību būtiski ietekmē (piem., kolektīvu, kādu pasākumu).
kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas, ar kādu kopā; kompānijas (1) dalībnieks.
pazudušais dēls cilvēks, kas attālinājies no saviem tuviniekiem, neuztur ar tiem attiecības, nevēlēdamies pakļauties to morāles normām, tradīcijām, prasībām.
braucējs Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī); pasažieris.
pasažieris Cilvēks, kas brauc sabiedriskajā transportlīdzeklī.
izlēcējs Cilvēks, kas cenšas sevi izcelt (citu starpā), pierādīt, ka ir labāks nekā citi.
deklamētājs Cilvēks, kas deklamē; cilvēks, kas labi deklamē un kam patīk deklamēt.
dekorators Cilvēks, kas dekorē; mākslinieciskais noformētājs.
ekskursants Cilvēks, kas devies ekskursijā; ekskursijas dalībnieks.
dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus); cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
jūrmalnieks Cilvēks, kas dzīvo jūras piekrastē.
eksperimentētājs Cilvēks, kas eksperimentē.
glūņa Cilvēks, kas glūn, arī izseko, izspiego (kādu).
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
ieklīdenis Cilvēks, kas ieklīdis, ieradies no citurienes.
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
kombinators Cilvēks, kas iepriekš izplāno iespējamo notikumu gaitu un cenšas to ietekmēt, lai sasniegtu sev vēlamo mērķi.
ķekatnieks Cilvēks, kas iet ķekatās.
priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā jomā) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
pārbēdzējs Cilvēks, kas ir dezertējis no karaspēka un pārbēdzis pretinieka pusē; cilvēks, kas ir pārbēdzis pāri frontes līnijai.
diktors Cilvēks, kas ir ierunājis sagatavotu tekstu (piem., kinofilmā).
grēka gabals cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
grēka pagale cilvēks, kas ir izdarījis ko sliktu, kura rīcība tiek nosodīta.
ticīgs Cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
noklīdusī avs cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
izsūcējs Cilvēks, kas izmanto citu darbu savā labā; ekspluatators.
racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
mūsējais Cilvēks, kas kādā ziņā ir tuvs runātājam vai runātājiem, piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
viņējais Cilvēks, kas kādā ziņā nav tuvs runātājam vai runātājiem, nav piederīgs pie tiem (piem., radinieks, darba biedrs).
eksternis Cilvēks, kas kārto eksāmenus eksternātā.
klausītājs Cilvēks, kas klausās (cita cilvēka runāto, lekciju, koncertu u. tml.).
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
filokartists Cilvēks, kas kolekcionē atklātnes, arī grāmatzīmes.
filatēlists Cilvēks, kas kolekcionē pastmarkas un citus pasta dokumentus.
filumēnists Cilvēks, kas kolekcionē sērkociņu kārbiņas, to etiķetes.
svingeris Cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (2).
kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
lektors Cilvēks, kas lasa publiskas lekcijas, nodarbojas ar publisku lekciju lasīšanu.
līdējs Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
fans Cilvēks, kas ļoti jūsmo, aktīvi interesējas (piem., par kādu mākslinieku, sporta komandu); pielūdzējs; līdzjutējs.
bende Cilvēks, kas ļoti nežēlīgi izturas pret cilvēkiem (arī dzīvniekiem); cilvēks, kas sagādā (citiem) ciešanas, dara ļaunu.
klausītājs Cilvēks, kas mācās (mācību iestādē, kursos u. tml., kur nodarbības galvenokārt notiek lekciju formā).
neklātnieks Cilvēks, kas mācās neklātienē.
niekkalbis Cilvēks, kas mēdz runāt niekus, muļķības.
izlīdzējs Cilvēks, kas meklē, cenšas rast izlīgumu, kompromisu.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies atbildīgā amatā, ieguvis ievērojamu sabiedrisko stāvokli u. tml.
apakšīrnieks Cilvēks, kas no īrnieka īrē telpu vai telpas.
stikla pūtējs cilvēks, kas no karsta stikla masas pūšot izveido priekšmetus.
diletants Cilvēks, kas nodarbojas (ar mākslu, zinātni, arodu u. tml.) bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
pārpircējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pārpirkšanu; starpnieks.
afērists Cilvēks, kas nodarbojas ar afērām; blēdis, krāpnieks.
dejotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dejas mākslu, baleta mākslinieks; dalībnieks deju kolektīvā.
ķērājs Cilvēks, kas nodarbojas ar dzīvnieku gūstīšanu.
pārrakstītājs Cilvēks, kas nodarbojās ar grāmatu, tekstu pārrakstīšanu.
lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
tirgonis Cilvēks, kas nodarbojas ar nelegālu, arī nekvalitatīvu preču tirdzniecību.
malu mednieks cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām; malumednieks.
reklāmists Cilvēks, kas nodarbojas ar reklāmu veidošanu.
selekcionārs Cilvēks, kas nodarbojas ar selekciju (1); selekcijas (1) speciālists.
sīkumtirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar sīku, mazvērtīgu, arī lietotu priekšmetu tirdzniecību.
šarlatāns Cilvēks, kas nodarbojas ar šarlatānismu; blēdis, krāpnieks.
ufologs Cilvēks, kas nodarbojas ar ufoloģiju, neidentificēto lidojošo objektu pētnieks.
zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi; zeltraktuves strādnieks.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
epikūrietis Cilvēks, kas nododas jutekliskām baudām.
renegāts Cilvēks, kas noliedz savu agrāko, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem; atkritējs, pārbēdzējs.
nomnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
seksists Cilvēks, kas pauž seksisma uzskatus.
burta kalps cilvēks, kas pedantiski ievēro priekšrakstus, neiedziļinoties būtībā.
konkursants Cilvēks, kas piedalās konkursā; konkursa dalībnieks.
rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā, rotaļas dalībnieks.
sarunas biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunu biedrs cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem; sarunbiedrs.
sarunbiedrs Cilvēks, kas piedalās sarunā, viens no sarunas dalībniekiem.
proletārietis Cilvēks, kas pieder pie proletariāta; strādnieks.
populists Cilvēks, kas piekopj populismu.
komunikants Cilvēks, kas pieņem komūniju; dievgaldnieks.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piem., neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
fotomodelis Cilvēks, kas pozē fotogrāfam mākslas foto radīšanai, reklāmai u. tml.
modelis Cilvēks, kas pozē māksliniekam vai mākslas fotogrāfam.
regulētājs Cilvēks, kas regulē; speciālists, kas sagatavo iekārtu, ierīci u. tml. noteiktam darba režīmam, noteiktas operācijas veikšanai.
seja Cilvēks, kas reklamē kāda uzņēmuma ražoto produkciju vai sniegtos pakalpojumus.
gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
sacensonis Cilvēks, kas sacenšas; sacensību, konkursa u. tml. dalībnieks.
literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus, rakstnieks, publicists; cilvēks, kas nodarbojas ar literatūras pētīšanu.
pacients Cilvēks, kas saņem medicīnisku palīdzību; slimnieks, kas ārstējas pie ārsta.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
astmatiķis Cilvēks, kas slimo ar astmu, astmas slimnieks.
reālists Cilvēks, kas spēj objektīvi, patiesi uztvert un novērtēt īstenību.
spekulants Cilvēks, kas spekulē (1).
apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
ostinieks Cilvēks, kas strādā kuģu ostā; ostas darbinieks.
lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
haltūrists Cilvēks, kas strādā pavirši, nekvalitatīvi.
radiodarbinieks Cilvēks, kas strādā radio (1); radio (1) darbinieks.
strādnieks Cilvēks, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam un nenovēršamam liktenim.
kristietis Cilvēks, kas tic Jēzum Kristum, viņa mācībai; kristīgās baznīcas loceklis.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
tulkotājs Cilvēks, kas tulko tekstu, vārdus no vienas valodas citā valodā; speciālists rakstīta teksta tulkošanā.
supervizors Cilvēks, kas uzrauga (kā) darba izpildi, sniedz konsultācijas un psiholoģisku atbalstu darbiniekam.
veģetārietis Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus un pilnībā atsakās no gaļas; veģetārisma piekritējs.
vegāns Cilvēks, kas uzturā nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus); vegānisma piekritējs.
kolekcionārs Cilvēks, kas vāc un sistematizē noteikta veida priekšmetus, veido kolekciju.
tiesnesis Cilvēks, kas vada (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
mafijas krusttēvs cilvēks, kas vada organizētu noziedznieku grupu, mafijas vadītājs.
pilots Cilvēks, kas vada specifisku sporta transportlīdzekli.
braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli.
melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski smagu darbu.
emuārists Cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; blogeris.
antifašists Cilvēks, kas vēršas pret fašismu; fašisma pretinieks.
antiglobālists Cilvēks, kas vēršas pret globālismu; globālisma pretinieks.
antikomunists Cilvēks, kas vēršas pret komunismu; komunisma pretinieks.
mežonis Cilvēks, ko nav ietekmējusi vai ir maz ietekmējusi civilizācija; primitīvs cilvēks.
nerrs Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku un viņa viesus; jokdaris, āksts.
āksts Cilvēks, kura amata pienākums bija uzjautrināt un izklaidēt valdnieku, augstmani un viņa viesus; nerrs.
paraugs Cilvēks, kura darbība, rīcība ir tipiska, raksturīga (kā) izpausme un kuram jālīdzinās, jāseko.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
mājīpašnieks Cilvēks, kura īpašumā ir māja; namīpašnieks.
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
metiss Cilvēks, kura priekšteči pieder pie dažādām rasēm (parasti baltās rases piederīgā un indiāņa pēcnācējs).
zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
jūtu cilvēks cilvēks, kura rīcību ļoti ietekmē jūtas.
mašīnrakstītājs Cilvēks, kura uzdevums ir pārrakstīt tekstus ar rakstāmmašīnu.
labas gribas cilvēks cilvēks, kuram ir cēlas tieksmes, vēlēšanās.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
nedraugs Cilvēks, kuram vai pret kuru ir nelabvēlīga, naidīga attieksme; ienaidnieks.
plutokrāts Cilvēks, kuram viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
sirdsāķītis Cilvēks, kurš (kādam) ir ļoti iepaticies, ir iekārots, iemīļots.
zemcilvēks Cilvēks, kurš (piemēram, kādu pazīmju, īpašību dēļ) tiek uzskatīts par sliktāku, nepilnvērtīgāku nekā citi.
hendlers Cilvēks, kurš demonstrē ekspertam suni, lai tas varētu dot savu vērtējumu par suņa atbilstību šķirnes standartam.
bohēmists Cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu.
taktiķis Cilvēks, kurš spēj prasmīgi, veiksmīgi izvēlēties tādu rīcības, uzvedības veidu, kas vislabāk sekmē iecerētā mērķa sasniegšanu.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
eksaminands Cilvēks, kuru eksaminē.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
subjekts Cilvēks, persona, kas pret sevi izraisa negatīvu attieksmi.
cirtējs Cilvēks, strādnieks, kas sagatavo kokmateriālus, malku.
ciltskoks Cilvēku dzimtas (retāk dzīvnieku sugas) radniecisko attiecību attēlojums vēsturiskajā attīstībā, kas atgādina koku ar zariem.
apdzīvotība Cilvēku eksistence kādā vietā.
nogrupējums Cilvēku grupa (kolektīvā, organizācijā u. tml.) ar atšķirīgiem uzskatiem, savu viedokli.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
patruļa Cilvēku grupa, kas patrulē (ar transportlīdzekļiem vai bez tiem).
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
delegācija Cilvēku grupa, kas pilnvarota pārstāvēt valsti, valdību, kolektīvu vai iestādi kongresā, konferencē, sporta sacensībās, ceļojumā, sarunās u. tml.
apkalpe Cilvēku grupa, kas veic pienākumus kādā transportlīdzeklī, vada un uztur darba kārtībā kādu iekārtu, mehānismu u. tml.
ekipāža Cilvēku grupa, kas, veicot darba pienākumus, pārvietojas kopīgā transportlīdzeklī.
superelite Cilvēku grupa, kurai ir liela ietekme (piem., politikā, ekonomikā).
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
linča Cilvēku nelikumīga sodīšana vai nogalināšana bez izmeklēšanas un tiesas (sākotnēji ASV).
medniecība Cilvēku nodarbošanās veids – savvaļas dzīvnieku medīšana.
zvejniecība Cilvēku nodarbošanās veids – zivju un citu ūdensdzīvnieku ieguve ar īpašiem rīkiem.
mikromobilitāte Cilvēku pārvietošanās ar kājām vai individuālu transportlīdzekli, kuru darbina cilvēka muskuļu spēks vai videi draudzīgs dzinējs.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
trihineloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa trihinellas.
trihomoniāze Cilvēku un dzīvnieku parazitāra dzimumorgānu un izvadorgānu slimība, ko ierosina trihomonas.
medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritisma seansos.
komunārs Cīnītājs par komunistisku iekārtu, komunistisko ideju atbalstītājs.
kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
kauties Cīnīties; plūkties (par dzīvniekiem).
kautiņš Cīņa (starp dzīvniekiem).
tuvcīņa Cīņa ar pretinieku nelielā attālumā.
divkauja Cīņa starp diviem pretiniekiem.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
šķiru cīņa cīņa starp ražošanas līdzekļu īpašniekiem un tiem, kam īpašuma nav.
divcīņa Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
fronte Cīņai izvietotā karaspēka daļa, kas vērsta tieši pret pretinieku.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
džudo Cīņas sporta veids, kam raksturīgi specifiski tvērieni, metieni u. c. paņēmieni, lai uzvarētu pretinieku.
klasiskā cīņa cīņas sporta veids, kurā aizliegts satvert pretinieku zemāk par jostasvietu un lietot paņēmienus ar kājām.
brīvā cīņa cīņas sporta veids, kurā atļauta lielāka brīvība paņēmienu izvēlē nekā klasiskajā cīņā.
grieķu–romiešu cīņa cīņas sporta veids, kurā pretinieku drīkst satvert tikai augšpus gurniem.
džiudžitss Cīņas sporta veids, kurā tiek izmantoti metieni, sitieni, spērieni, satvērieni, žņaugšanas tehnika un sāpju paņēmieni.
reslings Cīņas sporta veids, kurā tiek lietoti dažādi cīņas paņēmieni.
cionists Cionisma kustības darbinieks vai piekritējs.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
paciprese Ciprešu dzimtas mūžzaļš dekoratīvs koks vai krūms ar zvīņveida skujām.
tūja Ciprešu dzimtas mūžzaļš skuju koks vai krūms ar zvīņveida pretējām skujām un sīkiem iegareniem čiekuriem; dzīvības koks.
žonglēšana Cirka mākslas žanrs – veikla manipulācija ar priekšmetiem (piem., nūjām, bumbiņām), metot tos gaisā un noķerot.
akrobātika Cirka mākslas žanrs, kurā tiek izpildīti sarežģīti veiklības un spēka vingrinājumi.
kumēdiņu rādītāji cirka mākslinieki, aktieri.
klauns Cirka mākslinieks (neparastā tērpā, ar dīvainu grimu), kas uzstājas ar komiskiem priekšnesumiem.
akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
virves dejotājs cirka mākslinieks, akrobāts, kas savus priekšnesumus izpilda, balansējot uz virves.
zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
žonglieris Cirka mākslinieks, kas nodarbojas ar žonglēšanu.
ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto asi kontrastainus, neparastus paņēmienus, komiskus efektus.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
plaģiāts Cita autora darbs (vai tā daļa), kas tiek uzdots par savu, publicēts ar savu vārdu.
tauta Cita novada iedzīvotāji, citas dzimtas, radu saimes pārstāvji; svešinieki; arī precinieki.
citruna Citas personas (ne teksta autora) runa vai domas (daiļdarbā).
svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums.
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums.
ķēde Cits citam sekojošu, savstarpēji saistītu norišu, faktu u. tml. virkne.
jauns Cits, atšķirīgs; ne tāds kā iepriekš.
svešzemnieks Citu zemju augs, dzīvnieks.
trešā persona civillietas dalībnieks, kas juridiski ieinteresēts prasības lietas iznākumā strīdā starp pusēm.
repatriācija Civilpersonu, bēgļu, gūstekņu, izceļotāju u. tml. atgriešanās savā etniskajā dzimtenē vai pilsonības valstī.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
cūku bēres cūkas kaušana un sekojošais mielasts.
mežacūka Cūku dzimtas savvaļas dzīvnieks ar rupjiem sariem klātu masīvu ķermeni; meža cūka [Sus scrofa].
pralinē Cukura, sasmalcinātu riekstu un kauleņaugu kodolu maisījums, ko lieto konditorejā; konditorejas izstrādājums ar šāda maisījuma pildījumu.
husīti Čehu reformatora, priestera Jana Husa piekritēji 15. gadsimtā.
čekists Čekas darbinieks.
cepeškrāsns Četrstūraina ietaise (plītī) ēdienu cepšanai; šādas formas ierīce (parasti elektriska) cepšanai.
četrotne Četru (cilvēku, arī dzīvnieku) kopa.
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
čiekurots Čiekurains.
šankrs Čūla uz dzimumorgāniem dažu seksuāli transmisīvo slimību gadījumos.
resursi Dabas bagātības, enerģijas avoti, izejvielu, materiālu krājumi, naudas līdzekļi, darbaspēks u. tml., ko var izmantot kādam mērķim, darbībai, norisei.
naturālists Dabas pētnieks, dabaszinātnieks.
ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
melodija Dabas vai dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
atraktants Dabiska vai sintezēta viela, kas pievilina dzīvniekus.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
balzams Dabisks produkts, kas satur ēteriskas eļļas, sveķus un smaržvielas; līdzvērtīgs sintētiski iegūts lielmolekulārs savienojums.
apsvilināt Dabūt (ādas) iekaisumu (pārmērīgā saules staru iedarbībā).
raut Dabūt, arī atrast, sameklēt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
sagrābt Dabūt, iegūt savā īpašumā, pakļaut savai ietekmei (parasti, rīkojoties savtīgi).
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
mūza Daiļrades iedvesmas avots (piem., dzejniekam, māksliniekam).
segmentācija Dalīšana segmentos (par tekstu, attēlu u. tml.).
jukt Dalīties (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), zust noteiktai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
pārnest Dalot (tekstu), novietot (tā daļu) citā vietā.
taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis.
posms Daļa (parasti daiļdarbā, tekstā), kam ir samērā nobeigts saturs.
pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam), kas ir izliekta uz augšu.
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vidusdaļa Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū.
pusgrauds Daļa ražas, ko pusgraudnieks atdod zemes īpašniekam.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
konstrukcija Daļa, elements (piem., celtnei, mašīnai, priekšmetam).
pakaļa Daļa, gals (priekšmetam), kas atrodas priekšējai daļai, priekšējam galam pretējā pusē.
kāja Daļa, uz kuras balstās (priekšmets, ierīce).
pusmežonīgs Daļēji mežonīgs (par dzīvniekiem).
plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
sastiepums Daļējs plīsums, arī sāpes (locekļa mīkstajos audos), kas rodas, ja pārāk strauji, stipri pastiepj locekli.
pusrads Daļējs radinieks.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
konstruktors Daļu, detaļu komplekts, no kā bērni veido dažādas konstrukcijas (piem., būves, figūras).
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņa pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
supervīzija Darba (parasti ar cilvēkiem saistīta) uzraudzīšana, konsultāciju un psiholoģiska atbalsta sniegšana darbiniekiem.
pieniņš Darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
ierīce Darba līdzeklis (parasti tehnoloģiskā iekārtā), kas paredzēts noteiktam uzdevumam.
prece Darba produkts, kam ir lietošanas vērtība un kas paredzēts maiņai; šāds produkts kā maiņas, pirkšanas un pārdošanas objekts.
izkapts Darba rīks zāles vai labības pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
ražošanas līdzekļi darba rīku un citu priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanas procesā.
dzīvais inventārs darba un produktīvie mājdzīvnieki (kādā saimniecībā).
bosings Darba vadītāja vai vadības īstenots psiholoģisks terors pret darbinieku (darbiniekiem).
sociālistiskā sacensība darbaļaužu mobilizēšanas metode, kuras mērķis bija kāpināt darba ražīgumu (padomju iekārtā).
nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
nēši Darbarīks (kā nešanai) – pār pleciem liekama kārts, kam abos galos var iestiprināt spaiņus vai grozus.
slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
zāģis Darbarīks, instruments ar asmeņiem, kuri izvietoti metāla plātnes vai diska malās, vai arī ir piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; darbmašīna ar šāda veida asmeņiem.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
dresūra Darbība --> dresēt; dresēšanas paņēmienu kopums; uzstāšanās ar dresētiem dzīvniekiem.
refinansēšana Darbība --> refinansēt; līdzekļu piesaistīšana, ko veic kredītiestādes, lai tos izmantotu bankas kredītu izsniegšanai.
sazināšanās Darbība --> sazināties; savstarpēja mijiedarbība, kurā tiek pārraidīta informācija.
pusgaita Darbība ar nepilnu, samazinātu jaudu (iekārtām, mehānismiem u. tml.).
piekļuve Darbība-->piekļūt, piekļūšana.
rotaļa Darbība, darbību kopums priekam, izklaidei, atpūtai.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas citas darbības, norises ietekme.
pēcdarbība Darbība, kas noris pēc kādas citas darbības, arī citas darbības ietekmē.
tāldarbība Darbība, kas skar kādus objektus samērā lielā attālumā.
pretizlūkošana Darbība, pasākumi, kas vērsti pret pretinieka izlūkdienestu, diversantu darbību.
galvanizācija Darbība, process --> galvanizēt (1); elektrolītiska pārklāšana ar (parasti cinka) aizsargkārtu.
iestrāde Darbība, process --> iestrādāt; aizsākums, pirmās sekmes (kādā darbā).
izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
izmeklēšana Darbība, process --> izmeklēt.
noliece Darbība, process --> noliekt; leņķis, par kādu (kas) noliecas, ir noliecies.
pietece Darbība, process --> pietecēt (2); ūdens daudzums, kas pietek klāt (kādai ūdenstilpei).
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
smējiens Darbība, process --> smieties (1); arī smiekli (1).
tiece Darbība, process --> tiekties; tiekšanās.
pārvirze Darbība, process, arī rezultāts, kurā (kas) virzās vai tiek virzīts no vienas vietas uz citu.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
pārveide Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots citāds, būtiski izmainīts.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek pārveidots, ieviešot ko jaunu, veicot labojumus, grozījumus u. tml.
pārvade Darbība, process, kurā notiek (kā) plūsma no vienas vietas uz citu.
instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
saskare Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
aprīkojums Darbības nodrošināšanai, (kā) funkcionēšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču, mehānismu u. tml. kopums.
instruments Darbības paņēmiens; līdzeklis; iespēja.
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
ciešamā kārta darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda, ka teikuma priekšmets nav darbības veicējs, ka darbība tiek vērsta uz teikuma priekšmetu.
kārta Darbības vārda gramatiskā kategorija, kas izsaka darbības subjekta un objekta attieksmes.
vidējā kārta darbības vārda kārta, kas izsaka, ka darbības subjekts reizē ir arī darbības objekts.
saliktā pagātne darbības vārda laika forma, kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti.
nekārtns darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
neregulārs darbības vārds darbības vārds, kas tiek locīts atšķirīgi no valodas konjugāciju sistēmas (piem., latviešu valodas darbības vārdi – iet, dot, būt).
pārejamība Darbības vārdu leksiski gramatiska kategorija, kas izsaka darbības vārda spēju saistīties ar objektu akuzatīvā bez prievārda; transitivitāte.
rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
vadība Darbību (piem., lēmumu pieņemšanas, rīkojumu, norādījumu došanas) kopums, kas nodrošina sabiedriskas institūcijas, iestādes, uzņēmuma, darba kolektīva u. tml. darbību vēlamajā veidā.
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās).
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
palaide Darbību, norišu kopums, kas saistīts ar (ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu.
aktīvs Darbīgāko, rosīgāko biedru grupa (kādā organizācijā, kolektīvā).
aktīvists Darbīgs, rosīgs, iniciatīvas bagāts (kādas organizācijas, kolektīva) biedrs.
taurēt Darbināt (transportlīdzekļa) signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
atestācija Darbinieka kvalifikācijas noteikšana, viņa spēju, prasmes vērtējums profesionālā aspektā.
kadrs Darbinieks (parasti sagatavots, kvalificēts).
korektors Darbinieks (piem., izdevniecībā, laikraksta redakcijā), kas labo manuskriptu pārrakstīšanā un poligrāfiskajā salikumā ieviesušās teksta kļūdas.
suflieris Darbinieks (piem., teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
pārdevējs Darbinieks (piem., veikalā), kura pienākumos ietilpst preču pārdošana.
līdzstrādnieks Darbinieks (piem., zinātniskā iestādē, izdevniecībā).
uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko).
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
reportieris Darbinieks, kas (plašsaziņas līdzekļiem) piegādā ziņas, ievāc informāciju (parasti no notikuma vietas).
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
brošētājs Darbinieks, kas brošē.
dispečers Darbinieks, kas centralizēti vada kāda objekta (piem., lidostas, autostacijas, elektrostacijas, ražošanas iecirkņa) darbību.
rekvizitors Darbinieks, kas gādā rekvizītus (1), atbild par tiem.
butafors Darbinieks, kas izgatavo butaforijas.
naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
kurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piem., dokumentus).
velokurjers Darbinieks, kas nogādā adresātiem steidzamus sūtījumus (piemēram, dokumentus), braucot ar velosipēdu.
pārzinis Darbinieks, kas pārrauga (ko), ir atbildīgs (par ko).
sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus un dienesta korespondenci, pieņem telefona zvanus un atbild uz tiem, un veic citus tamlīdzīgus darbus.
kasieris Darbinieks, kas pieņem skaidras naudas maksājumus, pārdod biļetes vai veic citas ar skaidru naudu saistītas operācijas.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
referents Darbinieks, kas sagatavo lietas, sniedz ziņas, konsultē par noteiktiem jautājumiem.
rakstvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
kantorists Darbinieks, kas strādā kantorī (1); grāmatvedības, lietvedības darbinieks.
laborants Darbinieks, kas strādā laboratorijā un veic analīzes vai citus tehniskus darbus.
uzskaitvedis Darbinieks, kas uzņēmumā veic, piemēram, darba un darbalaika uzskaiti, pārbauda preču piegādes dokumentus.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
laborants Darbinieks, kas zinātniskā vai mācību iestādē veic dažādus tehniskus darbus (parasti padomju laikā).
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas.
kadrs Darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā, nozarē).
personāls Darbinieku kopums kādā iestādē, uzņēmumā u. tml.
štats Darbinieku skaitliskais sastāvs (iestādē ar noteiktiem amatiem un algām).
sildīt Darbinot (piem., ierīci, iekārtu) panākt, ka (tā) silst, izstaro siltumu.
zvanīt Darbinot signālierīci, radīt noteiktas frekvences skaņu; atskanēt šādai skaņai.
kabinets Darbistaba (vienam cilvēkam, darbiniekam).
veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
pārslēgties Darbojoties ar kādu iekārtu, ierīci, pārslēgt.
sprauslot Darbojoties radīt neregulārus blakus trokšņus (piem., izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm.
pašdarbība Darbošanās pēc paša iniciatīvas, nesaskaņojot ar priekšniecību, vadību.
darbība Darbošanās, darba process (iekārtām, mašīnām, ierīcēm).
nosegt Darboties (sporta spēlē) tā, ka aizkavē pretinieka darbību.
segt Darboties (sporta spēlē) tā, lai kavētu pretinieka aktīvu darbību.
rīstīties Darboties ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm u. tml.).
noraustīties Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
nolaist dibenā darboties, saimniekot tā, ka (kas) bankrotē, izput, panīkst.
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
maize bez garozas darbs, dzīve, kurā nav nekā nepatīkama, grūta.
rokudarbs Darbs, kas tiek veikts ar rokām; roku darbs.
stāvošs darbs darbs, kas tiek veikts, lielāko daļu darbalaika stāvot kājās.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
maizes darbs darbs, kurā nopelna nepieciešamos eksistences līdzekļus.
liekēdis Darbspējīgs cilvēks, kas nestrādā un dzīvo no citu līdzekļiem.
kronis Dārgakmeņiem greznota galvas rota – valdnieka varas simbols.
delikatese Dārgs, izmeklēts ēdiens.
vērtslieta Dārgs, vērtīgs, neliels priekšmets (parasti juvelierizstrādājums, piemēram, rotaslieta).
piramīdveida shēma darījums, kura dalībnieki gūst peļņu no jaunu dalībnieku iesaistīšanas.
norēķins Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (ar parfimērijas, kosmētikas līdzekļiem).
laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
mazgāt Darīt tīru (ko) ar ūdeni un dažādiem citiem līdzekļiem.
rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
pateikt Darīt zināmu (ko) rakstveidā, rakstītā tekstā.
izdot Darīt zināmu, atklāt pretiniekam; nodot.
afišēt Darīt zināmu; reklamēt.
iekarotājs Darītājs --> iekarot.
iekrāvējs Darītājs --> iekraut.
izmeklētājs Darītājs --> izmeklēt.
meklētājs Darītājs --> meklēt.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
mičurinietis Dārzkopis, augļkopis – padomju selekcionāra I. Mičurina darba turpinātājs.
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piem., dārzniecībā).
krāšņumdārzs Dārzs, kurā audzē dekoratīvos augus un kas ierīkots skaistumam.
precizējums Dati, fakti u. tml., ar kuriem precizē kādu tekstu, formulējumu.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
lapa Datora ekrānā redzamā informācijas vienība.
interaktīvā tāfele datora ekrāns kā īpaša plāksne izmantošanai skolas mācību darbā.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli iepriekšējās darbības rezultātā.
programmēšana Datora programmu veidošanas process: programmas projektēšana, projekta realizēšana, programmas pareizuma pārbaude u. tml.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
cietais disks datora sastāvdaļa, kurā tiek uzglabāta informācija.
atmiņas karte datora vai citu digitālu ierīču detaļa, kas nodrošina teksta, attēla, skaņas un citas informācijas saglabāšnu.
informācijas tehnoloģijas datori, telekomunikāciju iekārtas, datu pārraides kanāli u. tml.
tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
meklētājprogramma Datorprogramma, kas interneta dokumentos meklē specificētus atslēgvārdus un lietotājam sniedz dokumentu sarakstu, kuros šie vārdi ir atrasti.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
urķis Datoru izmantošanas entuziasts, kas pēta dažādas datoru sistēmas un atrod piekļuvi tajās uzglabātajai informācijai; hakeris.
nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim.
verifikators Datu kontroles iekārta.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
nesējs Datu, informācijas u. tml. pārraides, arī uzglabāšanas līdzeklis.
nobraukt Daudz braucot, nolietot (piem., transportlīdzekli, tā daļu).
nojāt Daudz braucot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas); nobraukt (4).
nobraukāt Daudz braukājot, nolietot (transportlīdzekli, tā daļas).
izrakstīties Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); izplatīt (piem., baumas, ziņas).
laist mēlei vaļu daudz runāt, runāt ko nevajadzīgu, lieku.
ļaut mēlei vaļu daudz runāt; arī runāt ko nevajadzīgu, lieku.
noskrieties Daudz skrienot, staigājot vai ko darot, ļoti nogurt, piekust.
izraudāt visas asaras daudz un ilgi raudāt, līdz asaras vairs netek.
vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
nobaroties Daudz, arī sātīgi ēdot, pārlieku pieņemties svarā.
vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
treilers Daudzasu piekabe smagu un lielgabarīta kravu pārvadāšanai.
mesa Daudzbalsīgs vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
tradeskancija Daudzgadīgs dekoratīvs augs ar taisnu stublāju vai telpaugs ar ložņājošu stublāju.
ziemciete Daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs.
krauklene Daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar nepatīkamu smaku un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli.
zeltgalvīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā; zeltslotiņa.
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem nokarenos ķekaros; lauztā sirds [Dicentra spectabilis].
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
apdziras Daudzgadīgs mūžzaļš staipeknis, kas aug ēnainos, mitros mežos un ir indīgs.
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
bitene Daudzgadīgs rožu dzimtas nektāraugs ar resnu ložņājošu sakneni un brūnganiem vai dzelteniem ziediem.
termopse Daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar gariem sakneņiem un dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā, kura dažu sugu augus izmanto par atkrēpošanas un pretklepus līdzekli.
mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
tūkstoškāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem [Diplopoda].
simtkāji Daudzkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki, kuru ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem [Chilopoda].
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu kopums (atgremotājiem).
bagars Daudzkausu ekskavators; pontons ar šādu ekskavatoru; iegulu ekskavators.
polihromija Daudzkrāsainība (lietišķajā mākslā, arhitektūrā, tēlniecībā u. tml.), ko panāk, lietojot dažādu krāsu materiālus.
pamatnozīme Daudznozīmīga vārda galvenā nozīme; visbiežāk izmantotā un ārpus konteksta uztveramā (vārda) nozīme.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
iezubrīt Daudzreiz atkārtojot, iemācīties, iegaumēt (parasti mehāniski, bez izpratnes); iekalt.
piecstūris Daudzstūris ar piecām malām; priekšmets, kam (pamatā) ir šāda daudzstūra forma.
ektoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa ārējais slānis – ārējā dīgļlapa.
blastula Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa attīstības stadija; dīglis šajā stadijā.
masu psihoze daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
klājiens Daudzu priekšmetu kopums kādā vietā.
dūdas Daudzu tautu pūšaminstruments, ko darina no dzīvnieka ādas (gaisa rezervuārs) un (divām vai vairākām) stabulēm.
maiss Daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
izdauzīt Dauzot, sitot izkratīt (piem., smiltis, putekļus); dauzot, sitot iztīrīt.
kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
ķeburs Dažādos virzienos izliekts veidojums.
individualizēt Dažādot (ko), pielāgojot katram indivīdam vai priekšmetam.
avangardisms Dažādu 20. gs. literatūras un mākslas virzienu kopums, kurā izpaužas formālistiska jaunu mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu meklēšana.
panoptiks Dažādu dīvainu objektu (piem., savdabīgu dzīvu būtņu) krājums; krātuve, kurā atrodas šādi objekti.
rokdarbi Dažādu izstrādājumu darināšana ar rokām (no tekstilmateriāliem, ādām u. tml.).
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
kompleksā ārstēšana dažādu metožu vienlaicīga izmantošana slimnieka ārstēšanā.
kontracepcija Dažādu paņēmienu un līdzekļu izmantošana, lai izsargātos no grūtniecības.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
krustošana Dažādu šķirņu vai sugu dzīvnieku pārošana jaunas šķirnes iegūšanai, šķirnes uzlabošanai.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
dekoratīvisms Dažādu tēlotājas un lietišķās mākslas veidu pašmērķīga aizraušanās ar dekoratīvās izteiksmes līdzekļiem.
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums.
pakrekšķēt Dažas reizes, mazliet krekšķēt; paklepot.
pakrekšķināt Dažas reizes, mazliet krekšķināt; paklepot.
rēciens Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
kaza Dažu dobradžu dzimtas vai briežu dzimtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
stolons Dažu dzīvnieku (piem., koraļļu, sūneņu) ķermeņa izaugums, no kura pumpurošanās ceļā rodas jauni organismi.
metamorfoze Dažu dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku) organisma pārveidošanās pēcembrionālā attīstības periodā.
ziemas miegs dažu dzīvnieku pilnīga miera stāvoklis ziemā.
ala Dažu dzīvnieku zemē izrakts miteklis ar vienu vai vairākām ejām.
govs Dažu pārnadžu kārtas savvaļas zīdītāju dzīvnieku mātīte.
gutaperča Dažu tropu augu sacietējusī piensula, no kuras gatavo elektroizolācijas materiālus, līmi u. c.; latekss.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
orbīta Debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
konstelācija Debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
ģeocentriskās koordinātas debesu koordinātu sistēma, kurā noteic spīdekļa stāvokli attiecībā pret Zemes centru.
rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
tiflopedagoģija Defektoloģijas nozare, kas pētī neredzīgu un vājredzīgu bērnu mācīšanu un audzināšanu.
logopēdija Defektoloģijas nozare, kas pētī runas traucējumus un to cēloņus, izstrādā metodes to novēršanai.
defektologs Defektoloģijas speciālists.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) – nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
samesties Deformēties (piem., savērpties, saliekties); rasties bojājumam.
izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
sinusīts Deguna blakusdobumu iekaisums.
iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
rinīts Deguna gļotādas iekaisums; iesnas.
degungals Deguna priekšējā daļa, gals.
aizdedze Degvielas aizdedzināšana (iekšdedzes dzinējā); attiecīgā aizdedzināšanas iekārta.
gāze Degvielas pieplūde (piem., iekšdedzes dzinējos).
deists Deisma piekritējs.
divdeja Deja (priekšnesums), ko izpilda divi dejotāji.
solodeja Deja, ko (priekšnesumā) izpilda viens dejotājs.
svings Deja, kuras mūzikā ir izmantots šāds izteiksmes līdzeklis.
striptīzs Dejas priekšnesums, kura laikā dejotājs (biežāk dejotāja) pakāpeniski izģērbjas.
iedejot Dejojot ievirzīties (kur iekšā).
nodejot Dejojot izpildīt (deju); dejojot sniegt (priekšnesumus).
masku balle deju vakars, kura dalībnieki tērpušies maskās.
dekadents Dekadentisma pārstāvis.
nodeklamēt Deklamēt un pabeigt deklamēt.
lasīt Deklamēt.
deklaratīvisms Deklarācijai raksturīgo pazīmju kopums; tēlainības, emocionalitātes trūkums (daiļdarbā).
nodeklarēt Deklarēt un pabeigt deklarēt.
nomens Deklinējamas vārdšķiras vārds (piem., lietvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds).
kesona slimība dekompresijas slimība, kas rodas, piem., ja cilvēku pēc darba kesonā pārāk strauji izceļ virs ūdens.
kapitelis Dekoratīva būvdetaļa – kolonnas, pīlāra, pilastra augšdaļa.
frīze Dekoratīva horizontāla josla (piem., uz sienas, pie griestiem).
makijāža Dekoratīvā kosmētika.
karnīze Dekoratīva mala, josla (piem., uz sienas pie griestiem); josla, kas atdala sienu no jumta; dzega.
gleznu gobelēns dekoratīva sienas sega, kuras kompozīcija risināta pēc tēlotājas mākslas principiem.
pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
skulptūra Dekoratīvā tēlniecība.
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, paņēmienu kopums.
rūžs Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis – vaigu sārtums.
meikaps Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi (lūpu krāsa, plakstu ēna u. tml.) sejas izskata uzlabošanai; ar šiem līdzekļiem panāktais sejas izskats.
krāšļi Dekoratīvās kosmētikas līdzekļi.
kinētiskā māksla dekoratīvās mākslas veids, kurā iespaida radīšanai izmanto kustību.
drapēt Dekoratīvi krokot (audumu); norobežot, aizsegt (ko) ar šādi krokotu audumu.
metālmāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas nozare, kurā izgatavo mākslas priekšmetus no metāla.
juveliermāksla Dekoratīvi lietišķās mākslas veids – smalku rotaslietu, mākslas priekšmetu darināšana no dārgmetāliem vai dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem.
caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
drapērija Dekoratīvi sakrokots audums, aizkars (parasti uz skatuves).
akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
apdarināt Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
pundurvistas Dekoratīvo vistu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums; šīs grupas vistas.
puķe Dekoratīvs (par augiem).
kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
gobelēns Dekoratīvs audums vai sienas sega ar sarežģītu, zīmējumam līdzīgu rakstu; attiecīgā aušanas tehnika.
asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
košumaugs Dekoratīvs augs; krāšņumaugs.
ažūrs Dekoratīvs caurumojums (izšuvumos, pinumos, kalumos, balustrādēs u. tml.).
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
ērika Dekoratīvs krāšņumaugs ar sīkiem ziediem.
sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
glicīnija Dekoratīvs krūms ar zilganvioletiem ziediem nokarenos ķekaros.
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
košumkrūms Dekoratīvs krūms; krāšņumkrūms.
roze Dekoratīvs krūmveida augs ar ērkšķainu stumbru un krāšņiem (parasti smaržīgiem) ziediem dažādās krāsās.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
cinnija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem, dažādas krāsas ziediem; cīnija.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
puķe Dekoratīvs lakstaugs telpu izdaiļošanai.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
akmeņlauzīte Dekoratīvs lakstaugs, ko plaši izmanto dažādos stādījumos, arī akmeņdārzos.
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
greznojums Dekoratīvs rotājuma priekšmets.
aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
caka Dekoratīvs rotājums.
kraklē Dekoratīvs sīku plaisiņu tīkls uz keramikas izstrādājumu glazētās virsmas.
amarillis Dekoratīvs sīpolaugs (Latvijā istabas augs) ar baltiem vai sārtiem zvanveida ziediem.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
sienas šķīvis dekoratīvs šķīvis, ko liek pie sienas.
gobelēns Dekoratīvs tekstilmākslas izstrādājums.
šlepe Dekoratīvs tērpa mugurpuses pagarinājums, kas slīd pa zemi; velce.
pušķis Dekoratīvs veidojums no kupli sasietas lentes vai citiem materiāliem.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
pušķis Dekoratīvs veidojums no vienā galā sastiprinātiem dzijas, diegu u. tml. pavedieniem.
kartuša Dekoratīvs veidojums vai zīmējums daļēji attīta tīstokļa vai vairoga veidā (ar uzrakstu, emblēmu u. tml.).
strūklaka Dekoratīvs veidojums, kurā vizuāla efekta radīšanai izmanto ūdens strūklu vai strūklas.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
zieds Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
puķe Dekoratīvs, ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
dēkainis Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
aptieciņa Dem. --> aptieka.
auseklītis Dem. --> auseklis.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
ķeksītis Dem. --> ķeksis.
mantiņa Dem. --> manta (3); neliels priekšmets, kas galvenokārt kalpo kā aksesuārs vai greznumlieta.
nieciņš Dem. --> nieks; sīks priekšmets.
peciņa Dem. --> peka, pēda.
plāksnīte Dem. --> plāksne; neliels šādas formas priekšmets.
plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
riekstiņš Dem. --> rieksts.
vadziņa Dem. --> vaga. Garens padziļinājums (piem., dobē), kurā iekaisa sēklu.
demokrāts Demokrātijas atzinējs, piekritējs.
sātans Dēmonu valdnieks, kritušais eņģelis, kurš ir sacēlies pret Dievu un ir Dieva ienaidnieks, augstākais ļaunuma spēku iemiesojums, kurš grūž cilvēkus uz garīgu iznīcību; velns.
Desmit Dieva baušļi desmit reliģiski ētiskas normas, likumi, ko Dievs atklāja Mozum Sinaja kalnā pēc iziešanas no Ēģiptes; dekalogs.
krabis Desmitkāju vēžu grupas dzīvnieks ar lielām galvkrūtīm un īsu vēderiņu.
plāns Detalizēti izstrādāta (kā, piem., darba, darbības, arī norises, pasākuma) nākamā norise, gaita; attiecīgais teksts, dokuments.
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
tureklis Detaļa (priekšmetam), arī priekšmets, veidojums, kas ir paredzēts (kā) turēšanai.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
stīgturis Detaļa (stīgu instrumentos), kurā stīgas nostiprina nekustīgā stāvoklī.
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
pievads Detaļa vai sistēma, kas nodrošina (kā) pievadi konkrētam objektam.
pagarinātājs Detaļa, elements, arī ierīce (piem., priekšmeta) pagarināšanai.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
piesūceknis Detaļa, kas paredzēta (priekšmeta, izstrādājuma) piestiprināšanai, izmantojot vakuumu.
stūrenis Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
uzkare Detaļa, priekšmets (kā) uzkarināšanai.
krimiķis Detektīvromāns.
privātdetektīvs Detektīvs, kas darbojas privāti.
detektīvs Detektīvžanra darbs (romāns, stāsts, kinofilma).
determinists Determinisma piekritējs.
devītnieks Deviņnieks.
deviņnieks Deviņu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti pārkļūstot pāri frontes līnijai).
hlorkaļķi Dezinfekcijas līdzeklis – balts pulveris ar asu smaku.
karbols Dezinfekcijas līdzeklis.
diabētiķis Diabēta slimnieks; cukurslimnieks.
tomogrāfija Diagnostikas metode, ar kuru iegūst izmeklējamā objekta atsevišķu slāņu attēlu.
sonogrāfija Diagnostikas metode, kura, izmantojot ultraskaņas frekvenci, precizē kādu slimību; ultraskaņas diagnostika.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
dialektologs Dialektoloģijas speciālists.
vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
izvade Dienesta izpildes gatavības pārbaude (sardzei); pāreja garnizona reglamentā noteiktu amatpersonu pakļautībā ar tiesībām nomainīt iepriekšējās sardzes.
bocmanis Dienesta pakāpe dažu valstu kara flotē (starp seržanta un virsnieka pakāpēm).
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; žandarmērijas darbinieks.
korupcija Dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
civildienests Dienests valsts iestādē (ministrijā, pārvaldē, inspekcijā u. tml.).
izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība dienests, kura uzdevums ir, izbraucot uz notikuma vietu, nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās.
sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa – mācītāja svētruna, kurā iztirzā kādu Bībeles teksta fragmentu vai pievēršas kādai citai reliģiskai vai morāles tēmai; šādas runas rakstveida teksts.
Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
rits Dievkalpojumu sistēma; priekšrakstos paredzēts noteiktu reliģisku darbību kopums.
dievturis Dievturības piekritējs.
parupjš Diezgan rupjš, nepieklājīgs.
gana Diezgan, pietiekami.
vebkamera Digitāla kamera, ar kuras palīdzību attēls tiek pārraidīts (parasti) reālā laikā, izmantojot internetu, tīmekļa kamera.
radiodiktors Diktors, kas pie radio mikrofona lasa cita sagatavotu tekstu (piem., ziņas).
iedipināt Dipinot ieiet, ieskriet (kur iekšā).
vēstniecība Diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā; šīs pārstāvniecības ēka.
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma – neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei.
nodīrāt Dīrājot novilkt (beigtam dzīvniekam) ādu; dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
direktrise Direktore.
komercdirektors Direktors, kas atbild par preču vai pakalpojumu realizāciju, to noietu, kā arī kārto dažas citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
izpilddirektors Direktors, kas praktiski nodarbojas ar (uzņēmuma, iestādes u. tml.) vadīšanu.
direktorāts Direktoru padome, kolēģija.
iedzīšanas brauciens (arī slēpojums u. tml.) disciplīna, kurā sportisti sacenšas viena garuma distancē, startējot atsevišķi (piem., no pretējām pusēm velotrekā vai ar noteiktu laika intervālu).
limbs Diska mala (debess spīdeklim).
šķīvītis Diskveida priekšmets, ko spēlē met viens otram.
logs Displeja ekrāna laukums, kurā parādās informācija, kas attiecas uz darba procesā izmantojamiem objektiem (programmām, dokumentiem, ziņojumiem u. tml.).
smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
virsnieres Divi nelieli, plakani iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kas pieguļ pie abu nieru augšējiem poliem.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
dublets Divi viens otram ātri sekojoši šāvieni no šaujamieroča (piem., bises); šāviens no divstobru ieroča abiem stobriem reizē.
diode Divizvadu elektroierīce (vakuuma vai pusvadītāju) ar vienpusīgu vadītspēju.
sekundants Divkaujas dalībnieka starpnieks un liecinieks.
apakšnams Divpakāpju parlamenta daļa, kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
elektors Divpakāpju vēlēšanu sistēmā – persona, kurai ir dotas pilnvaras ievēlēt amatpersonu; ASV prezidenta vēlēšanu kolēģijas loceklis.
mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir mazāks par 50 cm³ un kuram ir pedāļu mehānisms motora iedarbināšanai, bremzēšanai un kāju atbalstīšanai.
motocikls Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm³.
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa.
šķautne Divu (priekšmeta, veidojuma u. tml.) virsmas daļu sadura samērā šaurā leņķī.
divkauja Divu cilvēku cīņa ar ieročiem divu sekundantu klātbūtnē, lai aizstāvētu savu godu.
pāris Divu cilvēku vai dzīvnieku kopa, kas kopīgi ko dara.
hibridizācija Divu dažādu (augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) indivīdu krustošana.
īsslēgums Divu elektriskās ķēdes dažāda potenciāla elementu savstarpēja saslēgšanās vai to saslēgšanās ar vadītāju bez pretestības vai ar ļoti mazu pretestību.
īssavienojums Divu elektriskās ķēdes punktu savienojums ar vadītāju bez pretestības vai ļoti mazu pretestību.
kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
sinapse Divu neironu saskares vieta, arī nerva un muskuļa saskares vieta, kur notiek nervu impulsu uztveršana un pārvade.
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
polimorfisms Divu vai vairāku atšķirīgu indivīdu grupu vienlaicīga pastāvēšana vienā (dzīvnieku vai augu) sugā.
summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
šoneris Divu vai vairāku mastu burinieks ar slīpām un taisnām burām priekšējā mastā.
kombinācija Divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. savienojums, sakopojums noteiktā kārtībā.
pāris Divu vienādu, savstarpēji saistītu priekšmetu kopums.
bruņniecība Dižciltīgas izcelsmes bruņinieku privileģēta kārta.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks bez ragiem.
taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
gazele Dobradžu dzimtas vidēji liels, graciozs dzīvnieks ar tievām, slaidām kājām, kas dzīvo tuksnešos, savannās u. tml.
pūslis Dobs maisveida orgāns cilvēka vai dzīvnieka organismā.
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
pūslis Dobs, elastīgs priekšmets, ko var piepildīt ar gaisu.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
rakelis Dobspiedes mašīnās – plāna, uzasināta plāksne, ar kuru noņem lieko krāsu no iespiedformas virsmas.
oforts Dobspieduma tehnika, kurā zīmējumu uz metāla plāksnes kodina ar skābi, pēc tam ieklāj krāsu un ar spiedienu iegūst novilkumu; asējums.
endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
piebarot Dodot barību vai ēdienu pietiekamā daudzumā, paēdināt (ko).
iedzirdīt Dodot iedzert (kādu dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
ieēdināt Dodot ieēst (ko), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
sadzirdīt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (kāds) pilnīgi padzeras.
sadzirdināt Dodot pietiekami daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
sabarot Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks) pilnīgi paēd.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
pasaknis Dokumenta (piem., čeka, kvīts, biļetes) daļa, kas paliek pie šī dokumenta izdevēja.
talons Dokumenta dublikāts, ko atstāj čeku, orderu un citu grāmatiņu pasaknī.
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
vērtspapīrs Dokuments (vekselis, čeks, akcija, obligācija u. c.), kurā izteiktas tā īpašnieka noteiktas saistības un mantiskās tiesības.
maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
darba grāmatiņa dokuments, kas apstiprina darbinieka darba stāžu.
brīvgrāmata Dokuments, kas atbrīvoja zemnieku no klaušām un nodevām.
liecība Dokuments, kas atspoguļo skolēna sekmes noteiktā mācību posmā (ceturksnī, semestrī, gadā).
mātes pase dokuments, ko izsniedz sievietei grūtniecības sākumposmā un kurā tiek fiksēti visi dati par tās norisi.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
slimības vēsture dokuments, kurā ārsts regulāri ieraksta datus par slimnieka veselības stāvokli un ārstēšanas gaitu.
Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
pavadzīme Dokuments, kurā norādīta informācija par preci, preces piegādātāja un saņēmēja nosaukums, kā arī abu pušu rekvizīti.
nodomu protokols dokuments, kurā tiek fiksēta divu pušu vienošanās bez noteiktām saistībām.
ideja Doma; priekšlikums, ierosinājums.
izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml.).
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
murgi Domāšanas patoloģiska forma, kas izpaužas kā īstenībai neatbilstošu un nekoriģējamu domu rašanās.
izdomāt Domāšanas procesā, iztēlē radīt, izveidot no jauna (tēlu, priekšstatu, ideju u. tml.).
dogmatisms Domāšanas veids, kas pamatojas uz dogmām, nemainīgu attieksmi pret parādībām, problēmām u. tml.
tēmēt Domāt par kādu mērķi, tiekties pēc kā.
piedomāt Domāt, padomāt (par ko), parasti ciešāk nekā citkārt; koncentrēt savas domas (pie kā).
domnieks Domes loceklis.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
uzvaras gājiens Došanās uz priekšu, gūstot kaujās uzvaras.
izgājiens Došanās, pārvietošanās, atstājot iepriekšējo atrašanās vietu (piem., hokejā, paukošanā).
rekomendēt Dot (kādam) rekomendāciju (1); ieteikt (kādu) amatam, par organizācijas biedru u. tml.
sūtīt Dot (ko) kādam starpniekam (piem., sakaru iestādei, uzņēmumam, personai) nogādei (uz kurieni, kam).
mest kolekti dot (naudu) kolektei.
sadzirdīt Dot daudz iedzert (ko); dodot pietiekami daudz dzert (ko), panākt, ka pilnīgi padzeras (to).
barot Dot ēst, dot barību (dzīvniekiem).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
izlaist Dot iespēju (transportlīdzeklim) izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
vērt vaļā maku dot līdzekļus, maksāt, tērēties.
ordinēt Dot medicīniska rakstura rīkojumu, priekšrakstu.
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
komentēt Dot zinātniskus paskaidrojumus, piezīmes (par kādu tekstu, tekstu kopumu).
dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli).
iet Doties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
kāpt pāri slieksnim doties iekšā (ēkā, telpā).
kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
nākt Doties šurp, ierasties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli); ierasties (lai ieņemtu kādu amatu).
draiskulis Draiskulīgs cilvēks; draiskulīgs dzīvnieks.
nerātns Draiskulīgs, nepaklausīgs (par dzīvniekiem).
putekļu lupata drānas gabals putekļu uzslaucīšanai no virsmām.
māsa Draudzes locekle attiecībā pret citiem draudzes locekļiem kristīgajā baznīcā.
diakons Draudzes loceklis, kas veic diakonisko darbu.
nodeva Draudzes locekļu maksājums baznīcai.
prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
pieejamība Draudzīgums, vienkāršība attieksmē pret citiem cilvēkiem.
izdrāzt Drāžot izgatavot (priekšmetu).
skurināties Drebināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
skroderis Drēbnieks.
iedresēt Dresējot iemācīt (dzīvniekam veikt noteiktas darbības).
izdresēt Dresējot izmācīt (dzīvnieku) veikt noteiktas darbības.
skolot Dresēt (par dzīvnieku).
apmācīt Dresēt, vingrināt dzīvniekus.
argonauti Drosmīgi ceļotāji; dēku meklētāji.
informators Drošības dienesta darbinieks, kas vāc un nodod nepieciešamo informāciju.
gaisa spilvens drošības ierīce automašīnā, kas sadursmes brīdī automātiski piepūšas, tā mazinot trieciena sekas.
ugunsmūris Drošības sistēma, kurā īpaši programmēts dators ievietots starp iestādes lokālo datoru tīklu un internetu, aizsargājot no nesankcionētas piekļuves; datorā instalēta programmatūra ar šādu funkciju.
uzdrukāt Drukājot izveidot (piemēram, tekstu, attēlu) virsū (uz kā, kam).
zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
iedrupināt Drupinot ievirzīt (kur iekšā).
grauzties Drupinot, urbjoties virzīties (kur iekšā) – par instrumentiem, mehānismiem.
ieducināt Ducinot ievirzīties (kur iekšā).
iedūcināt Dūcinot ievirzīties (kur iekšā).
duelants Dueļa dalībnieks.
sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
dūlis Dūmeklis.
iedurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
sadurt Durot ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā.
pārdurt Durot radīt (kam) caurumu; būt par cēloni tam, ka (priekšmetam) rodas caurums, bojājums.
iekšdurvis Durvis ēkas iekšpusē; dubultdurvju iekšējā daļa.
regulārā strofika dzejas teksta dalījums dažāda garuma pantos, kas regulāri atkārtojas.
ritms Dzejas valodas galvenā pazīme – noteiktu (vienādu vai līdzīgu) valodas vienību regulāra atkārtošanās tekstā.
dziesminieks Dzejnieks.
piedzejot Dzejojot izveidot (tekstu) un pievienot (kam klāt).
ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
sveķskābe Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām; kolofonijs.
kolofonijs Dzeltenīgi sarkana vai brūna, trausla stiklveida viela, kas paliek pēc terpentīna iztvaicēšanas no skuju koku sveķvielām.
stacija Dzelzceļa iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai; pieturvieta šādā celtņu kompleksā.
guļamvagons Dzelzceļa pasažieru vagons, kurā iekārtotas guļamvietas.
semafors Dzelzceļa signālierīce, ar ko tiek atļauta vai aizliegta vilcienu kustība attiecīgajā ceļa posmā.
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
riteklis Dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums.
tamburs Dzelzceļa vagona priekštelpa.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
lokomotīve Dzelzceļa vilces spēka iekārta vagonu sastāvu vai atsevišķu vagonu pārvietošanai pa sliežu ceļiem.
dzelži Dzelzs priekšmeti; dzelzs gabali; dzelzs lūžņi.
tērauds Dzelzs un oglekļa sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
čuguns Dzelzs un oglekļa sakausējums.
atnesties Dzemdēt (par dzīvniekiem); piedzimt (par dzīvniekiem).
apbērnoties Dzemdēt mazuļus (par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
uzdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
pārdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieki) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā veidojumā, kur).
iedzīt Dzenot panākt, ka ievirzās (kur iekšā).
radiators Dzesēšanas ierīce (iekšdedzes motoros).
tinkšķis Dzidra skaņa, kas rodas, piem., plīstot stikla priekšmetam, piesitot ar ko cietu pie stikla priekšmeta.
dungot Dziedāt (dziesmu, melodiju), parasti klusi, bez teksta.
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
saucējs Dziedātājs (folkloras žanrā), kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās).
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
ārstēt Dziedinoši iedarboties (par ārstniecības līdzekļiem).
minnezengers Dziedonis, dziesminieks (12.–14. gs. Vācijā).
nodziedāt Dziedot atskaņot, sniegt priekšnesumu (kādā veidā).
iedziedāt Dziedot panākt, ka skaņas iekļūst (kur iekšā).
singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
strofiskā forma dziesmas forma vokālajā mūzikā, kurā viena un tā pati muzikālā uzbūve atkārtojas vairākas reizes ar saturā dažādām poētiskā teksta strofām.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un dzejas teksta viena strofa (pants).
respekts Dziļa cieņa, godbijīga attieksme.
ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (piem., ar runu); būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
iezīsties Dziļi iespiesties, iesūkties (kur iekšā) – piem., par smaržām.
nogrimt Dziļi iestigt (kur); iestigt tā, ka nespēj turpināt ceļu (parasti par transportlīdzekļiem).
koma Dziļš bezsamaņas stāvoklis ar elpošanas un asinsrites traucējumiem, refleksu izzušanu.
sirdsprieks Dziļš, patiess prieks; tas, kas izraisa dziļu, patiesu prieku.
sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
apakšdzimta Dzimtai pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
asinsatriebība Dzimtas tiesības un pienākums atriebt asinsradinieka nonāvēšanu, nogalinot slepkavu vai kādu no viņa (cilts, dzimtas) locekļiem.
interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
nekatrs Dzimte, kurā ietilpst vārdi (piem., nedzīvus priekšmetus nosaucoši lietvārdi), kas nepieder ne pie vīriešu, ne sieviešu dzimtes.
lielskungs Dzimtkungs, muižas īpašnieks.
dzimtkungs Dzimtmuižas īpašnieks.
seksualitāte Dzimuma juteklība, dzimumtieksme.
incests Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; asinsgrēks.
asinsgrēks Dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem; incests.
metams Dzimumloceklis.
erekcija Dzimumlocekļa piebriešana un palielināšanās pastiprinātas asins pieplūdes dēļ, ko rada nervu impulsi seksuāla uzbudinājuma laikā.
frikcija Dzimumlocekļa viena kustība makstī.
masturbācija Dzimumorgānu mehāniska (piem., ar roku) kairināšana seksuālas baudas gūšanai.
smegma Dzimumorgānu tauku dziedzeru sekrēts – bālgana masa.
biseksualitāte Dzimumtieksme pret abiem dzimumiem.
homoseksuālisms Dzimumtieksme pret sava dzimuma personām.
lesbisms Dzimumtieksme sievietei pret sievieti.
seksuālā orientācija dzimumtieksme.
netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
riests Dzimumuzbudinājuma izpausme (dažiem dzīvniekiem), kas saistīta ar pārošanos.
acotnis Dzinums, kas izaudzis no iepriekšējā gada acojuma.
skaļums Dzirdamības pakāpe, kas neobjektīvi raksturo skaņas intensitāti.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt, arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairs negribas dzert.
orģijas Dzīres ar daudziem ēdieniem un dzērieniem, trakulīgu uzdzīvi, seksuālu izvirtību.
zābaki Dzirnavās – graudu teknes gals, pie kura piestiprina maisu.
melderzellis Dzirnavnieka palīgs.
melderis Dzirnavnieks.
sudmalnieks Dzirnavnieks.
dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks; cilvēks, kas strādā dzirnavās.
dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
dzīvsvars Dzīva mājdzīvnieka svars.
dzīve Dzīva organisma (cilvēku, dzīvnieku, arī augu, to daļu) bioloģiska eksistence.
biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
dzīves prieks dzīvesprieks.
dzīvotprieks Dzīvesprieks.
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
esamība Dzīvība kā eksistences izpausmes forma.
guļa Dzīvības norišu pazemināšanās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem, piem., lācim).
karbonāde Dzīvnieka (parasti cūkas) gaļas gabals, parasti ar kauliem (ribām); cepta vai cepšanai sagatavota šāda gabala šķēle.
zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
uzvedība Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
šņukurs Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
piere Dzīvnieka galvas virsējā priekšdaļa.
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
eja Dzīvnieka izveidota sprauga, ala (piem., zemē, koksnē).
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
šķiņķis Dzīvnieka liemeņa daļa – cūkas gurns vai priekšējais augšstilbs, pakaļējais augšstilbs (piem., jēram); atsevišķs šīs liemeņa daļas gabals.
bērns Dzīvnieka mazulis.
gaļa Dzīvnieka muskuļaudi.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citam metodēm.
tvērējorgāns Dzīvnieka orgāns, kas ir pielāgots (kā) tveršanai.
pakaļkāja Dzīvnieka pakaļējā kāja.
ķetna Dzīvnieka pēda (parasti priekškājai) ar spēcīgiem nagiem.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
priekškāja Dzīvnieka priekšējā kāja.
pelde Dzīvnieka vārtīšanās, ierakšanās (parasti smiltīs).
puika Dzīvnieka vīrišķās kārtas mazulis, arī šāds samērā jauns dzīvnieks.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
nagaiņi Dzīvnieki (pārnadži un nepārnadži), kuriem pirkstus sedz īpašs ragvielas veidojums.
oldējēji Dzīvnieki (piem., daži abinieki, visi putni), kas dēj olas.
vaislas dzīvnieki dzīvnieki ar zināmu izcelšanos, kurus izmanto pēcnācēju ieguvei.
mugurkaulnieki Dzīvnieki, kam ir raksturīgs mugurkauls vai tam līdzīgs veidojums kā skeleta iekšējā ass.
bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
monofāgi Dzīvnieki, kas barībā izmanto vienas sugas vai radniecīgu sugu augus vai dzīvniekus.
vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
neproduktīvie mājdzīvnieki dzīvnieki, kas tiek turēti bez nolūka gūt no tiem saimniecisku labumu; mīļdzīvnieki.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augu.
migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
pinkainis Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
garastis Dzīvnieks ar garu asti.
garknābis Dzīvnieks ar garu knābi (piem., stārķis).
kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
ausainis Dzīvnieks ar lielām ausīm.
melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
platradzis Dzīvnieks ar platiem ragiem.
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu.
grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
tārps Dzīvnieks bez ekstremitātēm, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem; arī kāpurs.
mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākumposmā.
priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts daudzveidīgās zemeslodes vietās.
jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
pēcnācējs Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
pēctecis Dzīvnieks, arī augs attiecībā pret īpatni, no kā tas radies.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
konkurents Dzīvnieks, augs, kas eksistences cīņā sacenšas ar kādu citu dzīvnieku vai augu.
vadonis Dzīvnieks, kam barā seko, pakļaujas citi dzīvnieki.
garausis Dzīvnieks, kam ir garas ausis (parasti zaķis vai trusis).
ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi.
sarkanacains Dzīvnieks, kam ir sarkanas, arī sarkanīgas acis.
spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
ūsainis Dzīvnieks, kam ir ūsas (2).
barvedis Dzīvnieks, kam seko pārējie.
ložņa Dzīvnieks, kas (piem., meklējot barību) mēdz ložņāt (piem., pa koku stumbriem).
iedzīvotājs Dzīvnieks, kas dzīvo kādā noteiktā vietā.
iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas īpatņus.
krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus.
ieklīdenis Dzīvnieks, kas ieklejojis no citurienes.
dobradzis Dzīvnieks, kas ietilpst dobradžu dzimtā.
upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
mieramika Dzīvnieks, kas izturas miermīlīgi, nav nikns.
viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
kārumnieks Dzīvnieks, kas kāro labu barību, īpašu pacienājumu.
mednieks Dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.
vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
ieceļotājs Dzīvnieks, kas migrējot ieradies no citurienes; augs, kas ieviesies no citurienes.
vienpatis Dzīvnieks, kas nemēdz uzturēties baros un ir neatkarīgs, izņemot pārošanās laiku.
palīgs Dzīvnieks, kas palīdz cilvēkam (piem., kāda darba veikšanā).
maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
zālēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt vai tikai no zālaugiem.
veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem; plēsīgs dzīvnieks.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
caurceļotājs Dzīvnieks, kas periodiski maina savu uzturēšanās vietu.
asinssūcējs Dzīvnieks, kas sūc citu dzīvnieku vai cilvēku asinis.
vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
kukaiņēdājs Dzīvnieks, kas uzturā lieto galvenokārt kukaiņus (piem., kurmis, ezis, cirslis).
ūdensdzīvnieks Dzīvnieks, kas visu dzīvi pavada ūdenī vai uz tā virsmas.
ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
mīļdzīvnieks Dzīvnieks, ko (kāds) tur mājās savam priekam, patikai.
mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē saimnieciskām, estētiskām vai pētnieciskām vajadzībām.
laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
medījums Dzīvnieks, ko medī; nomedītais dzīvnieks.
krēslas dzīvnieks dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
draugs Dzīvnieks, kura izturēšanās iepazīta, kas ir pieradis (pie kā, kāda) u. tml.
ragnesis Dzīvnieks, kuram ir ragi.
kustonis Dzīvnieks; mājdzīvnieks.
kāpurs Dzīvnieku (piem., kukaiņu, abinieku, zivju) attīstības stadija, kurā tie atšķiras no pieauguša indivīda ar ķermeņa uzbūvi un izskatu; dzīvnieks šādā attīstības stadijā.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
smarždziedzeri Dzīvnieku ārējās sekrēcijas dziedzeri, kas izdala smaržīgu, arī smirdīgu sekrētu.
reaklimatizācija Dzīvnieku atkal ieviešana teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
kamieļu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst kamieļi un lamas.
suņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks.
salamandru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mazais tritons un lielais tritons.
cūku dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mežacūkas, kārpcūkas, pundurcūkas u. tml.
jūrascūciņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst nelieli vai vidēji lieli grauzēji, kas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā.
vāveru dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst sīki un vidēji lieli grauzēji, piem., murkšķi, susliki, vāveres.
muskusbriežu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst tikai viena muskusbriežu ģints un suga.
zaķu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst zaķi, truši.
zalkšu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst, piem., parastais zalktis, gludenā čūska.
sermuļu dzimta dzīvnieku dzimta, pie kuras pieder sermulis, āpsis, cauna, ūdrs, sesks u. c.
kopiena Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju.
koris Dzīvnieku grupa, kas vienlaicīgi rada skaņas.
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un viņu mazuļi.
plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
epizootija Dzīvnieku infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
taksidermija Dzīvnieku izbāžņu izgatavošana.
mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
sūds Dzīvnieku izkārnījumi.
plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids – tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti.
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem.
poliginija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm.
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem.
dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
vēderpuse Dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei.
ciltsmāte Dzīvnieku mātīte vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
zīdītāja Dzīvnieku mātīte, kas zīda mazuli.
māte Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
zīdals Dzīvnieku mātītes piens.
jaunulis Dzīvnieku mazulis.
migrācija Dzīvnieku pārvietošanās (uz citu teritoriju, vietu).
sirojums Dzīvnieku pārvietošanās no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu.
mātīte Dzīvnieku sievišķā dzimuma īpatnis.
kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
apdzīvotība Dzīvnieku skaits kādā teritorijā.
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam.
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā.
ciltstēvs Dzīvnieku tēviņš vai augu suga, no kā izveidojušās nākamās paaudzes.
tēvs Dzīvnieku tēviņš.
hordaiņi Dzīvnieku tips, kuriem embrionālajā stadijā vai visu mūžu ir horda [Chordata].
dzīvā daba dzīvnieku un augu kopums.
pasuga Dzīvnieku un augu sistemātikā – iedalījuma vienība, kas zemāka par sugu.
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi.
listerioze Dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība, kam raksturīgi centrālās nervu sistēmas, limfmezglu un iekšējo orgānu bojājumi.
suga Dzīvnieku vai augu šķirne.
drogas Dzīvnieku valsts produkti (piem., dzīvnieku orgāni, izdalījumi), ko lieto ārstniecībā un preparātu gatavošanai.
tēviņš Dzīvnieku vīrišķā dzimuma īpatnis.
karavāna Dzīvojamā mājiņa uz riteņiem, ko, dodoties ceļojumā, piekabina automašīnai; šāda ceļojumiem paredzēta speciāla automašīna.
namsaimnieks Dzīvojamās mājas (māju) privātīpašnieks; namīpašnieks.
namīpašnieks Dzīvojamās mājas (māju) privātīpašnieks; namsaimnieks.
nodzīvot Dzīvojot nolietot, izsaimniekot.
komunālais dzīvoklis dzīvoklis, kurā dzīvo vairāki īrnieki, kopīgi izmantojot vienu virtuvi, tualeti un vannas istabu.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
mājoklis Dzīvošanai piemērots cilvēku miteklis (piem., māja, dzīvoklis).
dzīvot svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
būt svešā maizē dzīvot no kāda cita dotiem līdzekļiem.
dzīvot no zila gaisa un mīlestības dzīvot romantiskas jūsmas pārņemtam, nedomājot par eksistences līdzekļiem.
dzīvot no rokas mutē dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļkiem.
peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
kustība Dzīvu būtņu, transportlīdzekļu u. tml. pārvietošanās, virzīšanās.
svings Džeza mūzikas izteiksmes līdzeklis – pastāvīgas novirzes no pamatritma; džeza stils, kam raksturīgs šāds izteiksmes līdzeklis, ritma šūpošanās.
Raudu mūris ebreju svētvieta, Hēroda laika tempļa mūra atliekas, pie kurām tiek lūgts Dievs.
sviestbeka Ēdama beka ar dzeltenbrūnu lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu.
sviesta beka ēdama beka ar dzeltenbrūnu, lipīgu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka.
bērzu beka ēdama beka ar tumšbrūnu cepurīti un tievu kātiņu.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
krimilde Ēdamā sēne ar baltu vai dzeltenīgu, lēzeni ieliektu vai piltuvveida cepurīti un baltu piensulu.
vistene Ēdama sēne ar dzeltenu, izliektu cepurīti, kas klāta sīkām, aveņsarkanām zvīņām [Tricholomopsis rutilans].
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
ciedru rieksti ēdamas ciedru čiekuru sēklas (dažām sugām).
žuljēns Ēdiens – šaurās strēmelītēs sagrieztas gaļas, zivju, sēņu vai dārzeņu un dažādu piedevu (piem., krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
kārtojums Ēdiens, kuru gatavo, liekot kārtās citu virs cita dažādus pārtikas produktus.
kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus).
izēdināt Ēdinot (dzīvnieku), izlietot (visu barību vai noteiktu daudzumu).
grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
atrakcija Efektīgs, sarežģīts cirka vai estrādes priekšnesums.
mameluks Ēģiptes valdnieka gvardes karavīrs.
faraons Ēģiptes valdnieks; šā valdnieka tituls.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
Eiropas Padome Eiropas valstu asociācija, kas dibināta 1949. gadā Eiropas valstu kultūras mantojuma aizsargāšanai, ekonomiskās un sociālās sadarbības veicināšanai.
ekijs Eiropas valūtas vienība, ko līdz 1998. gadam Eiropas Savienības valstis lietoja par savstarpējo norēķinu un valūtas kursa regulēšanas līdzekli.
ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
izmest Ejot, braucot u. tml. veikt (tīši vai negribot), parasti lieku, iepriekš neparedzētu, ceļa gabalu.
cirks Ēka šāda veida priekšnesumiem; iestāde, kas organizē šāda veida priekšnesumus.
maltuve Ēka vai telpa, kur tiek (kas) malts; ierīce, iekārta, kas maļ.
vēstures piemineklis ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.
automazgātava Ēka, kurā tiek sniegti šie pakalpojumi.
pirts Ēka, telpa vai telpas, kas ir īpaši iekārtotas mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
fasāde Ēkas ārējā siena (parasti priekšpuse).
iekša Ēkas, telpu iekšiene.
eklektika Eklektisms.
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu.
makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
mikroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta, piem., atsevišķu uzņēmumu darbību, atsevišķus tirgus sektorus; pretstats: makroekonomika.
recesija Ekonomikas palēnināšanās periods, kad notiek uzņēmējdarbības aktivitātes kritums.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
loģistika Ekonomikas zinātnes nozare, kas izstrādā metodes, kā jebkuras sistēmas ietvaros objektīvāk plānot un regulēt informācijas, materiālu, produkcijas, enerģijas u. c. resursus; atsevišķa uzņēmuma darbībā vajadzīgo resursu pasūtīšanas, transportēšanas, izvietošanas plānošana un regulēšana.
konkurence Ekonomiskā sāncensība starp vairākiem brīvā tirgus dalībniekiem viena veida pakalpojumu sniegšanā, preču ražošanā vai pārdošanā.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
gala pārbaudījums eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
gala eksāmeni eksāmeni, kurus kārto, beidzot vidējo mācību iestādi.
akadēmiskais parāds eksāmens, ieskaite, ko students nav nokārtojis noteiktajā termiņā.
pēceksāmens Eksāmens, ko kārto vēlreiz pēc nenokārtota eksāmena; eksāmens, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
centralizētais eksāmens eksāmens, kura rezultātus novērtē centralizēti, vienā (parasti augstākstāvošā) iestādē.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
noeksaminēt Eksaminēt un pabeigt eksaminēt.
iztika Eksistences līdzekļu kopums; uzturs, pārtika.
eksistenciālists Eksistenciālisma pārstāvis, eksistenciālisma uzskatu piekritējs.
sadzīvot Eksistēt tuvu kopā, neietekmējot nevēlami vienam otru, citam citu.
soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
pilotprojekts Eksperimentāls projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas; izmēģinājuma projekts.
ballistiskā ekspertīze ekspertīze, ko veic, lai noteiktu lodes, šāviņa trajektoriju.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
nihilists Ekstrēms krievu revolucionārs 19. gs. otrajā pusē, kas noliedza tā laika sabiedrisko iekārtu un vērsās pret to.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
slapjā ēde ekzēma.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
kulons Elektrības daudzuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [C].
lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
elektrods Elektrību vadošs elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai izvada elektrisko strāvu.
blenderis Elektriska ierīce dažādu maisījumu pagatavošanai; maisītājs.
mikseris Elektriska ierīce putošanai vai dažādu maisījumu (piem., kokteiļa) pagatavošanai; putotājs; maisītājs.
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
elektriskais urbis elektriskā rokas urbjmašīna.
elektriskais kamīns elektriska sildierīce.
volts Elektriskā sprieguma mērvienība [V].
kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro elektriskās strāvas sakarsēts kvēldiegs.
lampiņa Elektriskā spuldze.
kondukcijas strāva elektriskā strāva konduktoros.
maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
klaidstrāva Elektriskā strāva, kas noplūst (piem., no tramvaju, elektrovilcienu sliedēm) zemē.
konvekcijas strāva elektriskā strāva, ko pārvietodamies rada elektriskie lādiņi.
līdzstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums un virziens laikā nemainās.
elektrība Elektriskā strāva.
korķis Elektriskais drošinātājs.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
elektrolīnija Elektriskās enerģijas pārvades līnija.
taisngriezis Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas maiņstrāvu pārveido vienas polaritātes pulsējošā līdzstrāvā.
lokizlāde Elektriskās izlādes veids gāzēs; elektriskais loks.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
kontakts Elektriskās ķēdes vadu saskaršanās; savienojums šādas saskares vietā.
induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
enkurs Elektriskās mašīnas daļa, kurā atrodas darba tinums.
stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
megoms Elektriskās pretestības mērvienība, miljons omu.
elektrotrauma Elektriskās strāvas (arī zibens) radīts organisma bojājums.
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija.
trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
hidroģenerators Elektriskās strāvas ģenerators, ko darbina ūdens turbīna.
elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
indukcija Elektriskās strāvas rašanās vai ķermeņa magnetizēšanās, atrodoties elektrizēta vai magnetizēta ķermeņa tuvumā.
augstspriegums Elektriskās strāvas spriegums, kas pārsniedz 250 voltus.
ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība [A].
elektroterapija Elektriskās strāvas un elektromagnētiskā lauka izmantošana ārstniecībā.
spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
jons Elektriski lādēts atoms vai molekula, kas rodas, atomam vai molekulai zaudējot vai iegūstot vienu vai vairākus elektronus.
neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
bioelektriskie potenciāli elektriskie potenciāli dzīvās šūnās un audos.
komutācija Elektrisko ķēžu slēguma maiņa; atsevišķu to daļu ieslēgšana, atslēgšana vai pārslēgšana.
elektriskā strāva elektrisko lādiņu kustība noteiktā virzienā.
strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
elektrizācija Elektrisko lādiņu rašanās vai ierosināšana; elektrizēšanās, elektrizēšana.
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem.
spriegums Elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem.
instalācija Elektrisko vadu, kabeļu un attiecīgo ierīču kopums (telpā, ēkā).
segvejs Elektrisks divriteņu pārvietošanās līdzeklis, kura riteņi izvietoti abās pusēs kāpslim, uz kura stāv braucējs, un kas automātiski līdzsvarojas, pielāgojoties braucēja ķermeņa stāvoklim.
telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
kvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana, izmantojot četrus kanālus.
vilces elektrodzinējs elektrodzinējs ritošā sastāva riteņu pāru iedarbināšanai (elektrotransportā u. tml.).
pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
kardiogrāfs Elektrokardiogrāfs.
kardiogramma Elektrokardiogramma.
elektrolīze Elektroķīmisks process, kas rodas, elektriskajai strāvai plūstot caur elektrolītu.
induktors Elektromagnētiska ierīce karsēšanai.
elektriskais lādiņš elektromagnētiskā lauka avots.
pīkstenis Elektromagnētiskais pārtraucējs, kas automātiski ieslēdz un izslēdz elektronisko strāvu; zummers.
rentgenstari Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju; rentgenstarojums.
rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums ar ļoti īsu viļņu garumu un lielu caurspiešanās spēju.
radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, ko termodinamiska līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstarojums; infrasarkanais starojums.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums nepārsniedz 30 centimetrus.
starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas, reaģējot uz impulsiem, ieslēdz vai pārtrauc elektrisko ķēdi.
kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
elektrodzinējs Elektromotors.
pozitrons Elektrona antidaļiņa.
voltampēru raksturlīkne elektronikā bieži izmantojams grafiks, kas attēlo caur divizvadu ierīci plūstošās strāvas atkarību no tai pieliktā sprieguma.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
elektronika Elektroniska ierīce vai ierīču kopums.
dekoders Elektroniska ierīce, kas dekodē signālus.
vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
e-mails Elektroniskā pasta vēstule.
meils Elektroniskā pasta vēstule.
namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā; domofons.
īsziņa Elektroniskā veidā nosūtāms ziņojums, īsa vēstulīte, ko var izlasīt mobilajā tālrunī.
kredītkarte Elektroniskais dokuments, kas dod iespēju norēķināties par pirkumiem un pakalpojumiem, saņemt skaidru naudu bankas automātā, izmantojot bankas piešķirto kredītu.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika ar hipnotisku ritmu un strauju tempu (kopš 20. gs. 80. gadiem); tehniskā mūzika.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
fails Elektronisko ierakstu vienība, kas datorā tiek uzglabāta ar savu nosaukumu; datne.
pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
video Elektronisks kustīgs attēls, ko rada ar videotehniku.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
kineskops Elektronstaru lampa videosignāla pārveidošanai optiskajā attēlā.
diode Elektronu lampa ar diviem elektrodiem (anodu un katodu).
triode Elektronu lampa ar trim elektrodiem.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
katodstari Elektronu plūsma, ko izstaro katods.
tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
autonoma elektrostacija elektrostacija ar enerģētisko tīklu, kas nav saistīts ar citām elektrostacijām.
termoelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; siltumelektrostacija; TEC.
atomelektrostacija Elektrostacija, kurā kodolenerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā; hidrostacija.
elektromagnēts Elektrotehniska iekārta magnētiskā lauka iegūšanai.
darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
S Elektrovadītspējas mērvienība – sīmenss.
sīmenss Elektrovadītspējas mērvienība [S].
mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
pieelpoties Elpojot uzņemt sevī (parasti svaigu gaisu) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
respirācija Elpošana; skābekļa nokļūšana audos, šūnās u. tml.
žagas Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kā rezultātā plaušās ar troksni tiek ieelpots gaiss; skaņa, kas rodas šajā procesā.
žaunas Elpošanas orgāni (zivīm un dažiem bezmugurkaulniekiem).
bronhoskopija Elpvada un bronhu izmeklēšana ar bronhoskopu.
traheīts Elpvadu gļotādas iekaisums.
kokoseļļa Eļļa, ko iegūst no kokosriekstiem.
oleogrāfija Eļļas gleznu reprodukciju iespiešanas veids, kurā var atdarināt gleznas krāsu toņus, faktūru, audekla struktūru; šādi iespiesta gleznas reprodukcija.
noskaņoties Emocionāli ietekmēt sevi, savu psihi, lai kam sagatavotos, lai ko veiktu, panāktu u. tml.
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret kādu).
simpātija Emocionāli labvēlīga attieksme (pret ko), tieksme, sliecība (uz ko).
dvēsele Emocionāli nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piem., kādai vietai, priekšmetam).
sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
lādiņš Emocionāls ierosinātājs; iekšējais spriegums (piem., psihē).
līdzjūtība Emocionāls pārdzīvojums par citu bēdām, nelaimi, paužot izpratni un humānu attieksmi.
jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
patika Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pozitīva attieksme (pret ko), prieks, labsajūta.
nolemtība Emocionāls stāvoklis, kas izpaužas nespējā pozitīvi ietekmēt savu dzīvi; padošanās bezcerībai, negatīvam iznākumam.
nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
izjūta Emocionāls stāvoklis, ko izraisa kāda situācija, attieksme u. tml.
rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
izsauciens Emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem.
empīriķis Empīrisma piekritējs.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
kodolenerģētika Enerģētikas nozare, kas nodarbojas ar kodolreakcijā atbrīvotās enerģijas pārvēršanu siltuma un elektriskajā enerģijā.
termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
zaļā enerģija enerģija, kas tiek iegūta no dabas resursiem (piem., vēja, saules).
siltums Enerģijas veids, ko rada mikrodaļiņu (molekulu, atomu, elektronu u. tml.) haotiska kustība; ķermeņa iekšējā enerģija, ko rada šāda kustība.
epikūrietis Epikūrisma piekritējs.
ūdensērce Ērču kārtas dzīvnieks, parasti spilgti sarkans un dažus milimetrus garš, kas dzīvo galvenokārt stāvošos un lēni tekošos saldūdeņos, kā arī jūrā.
bārbele Ērkšķains krūms ar dzelteniem ziedu ķekariem un sarkanām, garenām ogām.
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; tas, kas izraisa šādas izjūtas.
komfortabls Ērts, labiekārtots; tāds, kur var ērti, labi justies.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
glīts Estētiskām prasībām atbilstoši veidots, izgatavots, iekārtots; jauks, patīkams.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
ēdamtelpa Ēšanai iekārtota telpa (parasti sabiedriskā vietā).
konfūcisms Ētiski filozofiska mācība (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija uzskati par cilvēkmīlestību un savstarpēju cieņu, tradīciju ievērošanu, attieksmi pret valsti.
samarieši Etniska grupa un reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā).
cilts Etniskas kopības un sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.
žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 15. gs. iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
reevakuācija Evakuētu personu, iestāžu, uzņēmumu, priekšmetu u. tml. vešana atpakaļ uz agrāko atrašanās vietu.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
pieēvelēt Ēvelējot (piem., kāpostus), sagatavot (tos) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
līnis Ezeros, dīķos, lēni tekošos ūdeņos dzīvojoša karpu dzimtas zivs ar sīkām zeltainām, gļotām klātām zvīņām, olīvzaļu muguru un violetām spurām [Tinca tinca].
sapropelis Ezeru nogulumi, kas veidojušies no ūdensaugu un ūdens dzīvnieku atliekām, kurām vietumis piejaukušās sauszemes augu atliekas u. c. vielas.
nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
fabrikants Fabrikas īpašnieks.
pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
himera Fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām.
safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
fašists Fašisma piekritējs.
esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
federālists Federālisma piekritējs.
felinologs Felinoloģijas speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
kvantu mehānika fizikas nozare, kas kvantu aspektā pēta mikrodaļiņu (atomu kodolu, atomu, molekulu) un to sistēmu uzbūvi, mijiedarbību un kustību.
elektronu un jonu optika fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, fokusēšanas iespējas.
elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
ziemas guļa fizioloģisks stāvoklis, kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem).
ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
sadot pa kūkumu fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
sadot pa galvu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa rīkli fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa purnu fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
flegma Flegmatisks cilvēks vai dzīvnieks.
flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
izvilkums Fragments (no kāda teksta).
enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
kilohercs Frekvences mērvienība – 1000 svārstību sekundē [kHz].
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
fundamentālists Fundamentālisma piekritējs, atbalstītājs.
doplerogrāfija Funkcionāla asinsvadu izmeklēšanas metode.
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā un kam raksturīgs emocionāli neitrālu izteiksmes līdzekļu izmantojums, objektīvums, vispārīgums, precizitāte u. c.
pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
telpu futbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
telpu minifutbols futbola paveids, ko pārsvarā spēlē iekštelpās.
mācību gads gada daļa, kad notiek mācības mācību iestādēs.
koncertsezona Gada daļa, kurā intensīvi tiek rīkoti koncerti.
akadēmiskais gads gada daļa, kurā notiek mācības augstākajā izglītības iestādē.
maijs Gada piektais mēnesis.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
rūpes Gādība, ieinteresēta attieksme un atbilstoša rīcība (pret ko).
apgādība Gādība, rūpes (par dzīvnieku).
troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
precedents Gadījums, kas noticis agrāk un noder par paraugu vai attaisnojumu sekojošiem šāda veida gadījumiem.
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
tēvs Gados vecāks vīrietis (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi); arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
izgaiņāt Gaiņājot, trenkājot panākt, ka izklīst (dzīvnieki).
dezodorants Gaisa atsvaidzināšanas līdzeklis.
aspirācija Gaisa attīrīšana no netīrumiem, putekļiem un atlikumiem, kas rodas ražošanas iekārtu darbības procesā.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
dūmaka Gaisā izkliedēti dūmi, putekļi.
nokrišņi Gaisa mitrums, kas lietus, sniega vai krusas veidā krīt no mākoņiem; arī gaisa mitrums, kas kondensējas uz zemes vai priekšmetiem (piem., rasa, sarma, atkala).
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
velkme Gaisa, gāzu, sīku vielas daļiņu u. tml. plūsma (kādā iekārtā, ierīcē u. tml.).
noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
elektrība Gaisma, ko rada elektriskā strāva.
polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
oreols Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
neona spuldzes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā.
dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
uguņošana Gaismas efektu radīšana, izmantojot pirotehniskus līdzekļus (piemēram, šaujot raķetes).
luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
gabarītu uguņi gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
gabarītlukturis Gaismas ķermeņi, kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus.
uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
ploška Gaismeklis – neliels trauks, kurā ievietots kurināmais un dakts.
lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
lāpa Gaismeklis, kas sastāv no kāta un tā galā iestiprināta degoša materiāla.
aspiks Gaišā želeja, kas tiek gatavota no gaļas vai zivju buljona un želatīna.
sēpija Gaiši brūna krāsviela, ko iegūst no šī dzīvnieka vai sintezē.
korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
servējums Galda klājums (piem., svētku mielastam), noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus.
menāža Galda piederums – garšvielu trauciņu statnis; garšvielu trauciņu komplekts, kas novietots uz šāda statņa.
monopols Galda spēle, kuras dalībnieki veic finanšu darījumus, pērkot un pārdodot nekustamos īpašumus.
uzbrukt Galda spēlēs – veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku.
galdniekmeistars Galdnieka amata meistars.
ēvelsols Galdnieka darbagalds, uz kura ēvelē.
ēvele Galdnieka darbarīks koka virsmas nogludināšanai.
galdniecība Galdnieka darbnīca.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
ekstrēmisms Galēju uzskatu un līdzekļu izmantošana savu mērķu sasniegšanai (parasti politikā).
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
purns Galvas priekšējā daļa ar muti un nāsīm (mugurkaulniekiem, izņemot putnus).
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
encefalīts Galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa dažādi mikroorganismi.
klejotājnervs Galvas smadzeņu nervs, kura inervācijas zona sniedzas tālu prom no galvas – iekšējos orgānos.
psihiskā darbība galvas smadzeņu nervu šūnu aktivitāte, kas izpaužas uztverē, atmiņā, priekšstatos, motīvos, emocijās, domāšanā, iztēlē, runā, rīcībā, izturēšanās veidā.
rags Galvas tausteklis (kukaiņiem, gliemjiem, tārpiem u. c.).
diadēma Galvasrota (parasti no dārgakmeņiem) neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē.
pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
vadzvaigzne Galvenā doma, ideja (darbībai); mērķis, uz kuru tiekties.
ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
kodols Galvenā, vadošā (cilvēku) grupa (kādā kolektīvā).
virsotne Galvenā, vadošā, visietekmīgākā (piem., kādas sociālas grupas, organizācijas) daļa.
virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
centrs Galvenais darbības psihiskās norises objekts.
pamatdarbs Galvenais darbs, kas ir pastāvīgs un nodrošina personas eksistenci.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
maģistrāle Galvenais vads (piem., ūdensvadam, kanalizācijai, elektrotīklā).
pamatforma Galvenais, nozīmīgākais eksistences satura organizācijas veids.
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (par satiksmes līnijām, ielām, arī ūdensvada, kanalizācijas, elektrotīkla u. tml. līnijām).
būtība Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
kalmārs Galvkājis ar desmit taustekļiem, kura gaļu izmanto pārtikā.
astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
sēpija Galvkāju klases jūras dzīvnieks, kura organismā īpašs dziedzeris izdala brūnu sekrētu; tinteszivs.
tonzūra Galvvidū izskūts laukums (līdz 1973. gadam – katoļu garīdzniekiem, mūkiem).
košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
cauraudzis Gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu.
šķiņķis Gaļas izstrādājums no šādas dzīvnieka liemeņa daļas.
krītošā gamma gamma, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
kāpjošā gamma gamma, kurā nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
arkāns Gara virve ar cilpu galā zirgu un citu dzīvnieku ķeršanai, ko lieto turki, kazahi u. c.
laso Gara virve ar slīdošu cilpu galā dzīvnieku ķeršanai jāšus.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
sloksne Gara, samērā šaura (piem., virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus.
rabate Gara, šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti celiņu malās, gar celtņu sienām).
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
secen Garām, paliekot nepamanītam, neuztvertam.
kanāls Garena, šaura, doba telpa (kā) iekšienē.
zobiņš Gareni izvirzījumi (priekšmetam).
riba Garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements.
svira Garens priekšmets, mašīnas, ierīces detaļa, ko lieto (vai kas darbojas) atbilstoši šāda mehānisma principam.
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
lete Garens, no priekšpuses slēgts paaugstinājums ar plakanu virsmu (preču tirgošanai, pakalpojumu sniegšanai u. tml.).
sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
imāms Garīdznieks, kas mošejā vada kopējo lūgšanu.
sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2); katedrāles vecākais garīdznieks.
garīgais tēvs garīdznieks, mācītājs; arī padomdevējs.
Dieva kalps garīdznieks.
dvēseļu gans garīdznieks.
melnsvārcis Garīdznieks.
garīdzniecība Garīdznieku kopums.
jājamzābaki Garie jātnieka zābaki.
kultūra Garīgā bagātība, inteliģence, pieklājības normām atbilstoša uzvedība (indivīdam, cilvēku grupai).
sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
kulturāls Garīgi bagāts, inteliģents (par cilvēku); pieklājīgs.
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
bridējputni Garkājaini putni, piem., stārķi, gārņi, kas lielākoties pārtiek no purvu un ūdens dzīvniekiem.
džins Gars (arābu folklorā), kas parasti mitinās pudelē vai eļļas lampā un spēj izpildīt dažādas sava saimnieka vēlēšanās.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
penteris Garš, nesaprotams teksts.
talārs Garš, plats amata tērps, parasti līdz potītēm (juristiem, garīdzniekiem, augstskolu docētājiem u. tml.).
sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
dvielis Garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto dekoratīviem u. tml. nolūkiem.
lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (piem., baznīcā).
avotu kreses garšaugi, kurus audzē tekošos ūdeņos un kuru dzinumos daudz vitamīnu un joda.
izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
post Gatavot (piem., ceļam, braucienam), kravājot nepieciešamos priekšmetus.
pagatavot Gatavot un pabeigt gatavot (piem., priekšmetu, vielu); izveidot patērēšanai.
elegants Gaumīgs, smalks, izmeklēts.
nomuļļāt Gausi, neprasmīgi strādājot, panākt, ka (kas) nerealizējas vai tiek īstenots sliktā kvalitātē.
freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
iegāzelēties Gāzelējoties ievirzīties (kur iekšā).
miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
iegāzt Gāžot ievirzīt (kur iekšā); būt par cēloni, ka gāžas un iekrīt (kur iekšā).
iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
gestapovietis Gestapo darbinieks.
sieviešu ārsts ginekologs.
ginekologs Ginekoloģijas speciālists.
aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
glaciologs Glacioloģijas speciālists, ledus pētnieks.
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
sfumato Glezniecībā – objektu kontūru mīkstināšana ar nekontrastējošu krāsu pāreju, tā panākot gaismēnu un gaisa ilūziju.
stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
neoimpresionisms Glezniecības virziens (radās 19. gadsimta 80. gados Francijā), kas attīstīja tālāk impresionismam raksturīgos glezniecības paņēmienus, piem., tīru spektra krāsu uzlikšanu uz audekla punktu veidā, optiski radot krāsu sajaukuma efektu.
iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
puantilisms Gleznošanas metode – tīro krāsu uzlikšana uz audekla punktu vai mazu piciņu veidā.
kolorists Gleznotājs, kura darbos galvenais ieceres realizēšanas līdzeklis ir krāsas, krāsu toņi.
nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
galvkāji Gliemji ar maisveida vidukli, labi izveidotu galvu un taustekļiem pie tās (piem., astoņkāji).
perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
izskatīgs Glīts, ar labu izskatu (par priekšmetiem, telpām u. tml.).
ogļu gludeklis gludeklis ar tukšu vidu, kurā iepilda kvēlojošas ogles, kas sakarsē gludekli.
pletīzeris Gludeklis.
izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
konjunktīva Gļotāda, kas klāj plakstiņa iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu līdz radzenei.
gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
tauta Goda nosaukumos lieto, lai norādītu uz augstu personas vai kolektīva darbības vērtējumu (Krievijā un bijušajā PSRS).
godaprāts Godīga, apzinīga rīcība, attieksme.
ambīcijas Godkārība, cenšanās pēc kaut kā aiz godkārības; tieksme, pretenzijas iegūt (ko).
minigolfs Golfs, ko spēlē ievērojami mazākā laukumā nekā parasti.
gondoljers Gondolas (1) airētājs, laivinieks.
aizgrābt Grābjot (ar grābekli) aizvirzīt, aizdabūt prom.
atgrābt Grābjot (ar grābekli), atvirzīt nost (no kā).
nogrābt Grābjot (ar grābekli), nolīdzināt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), notīrīt.
nogrābt Grābjot (ar grābekli), novirzīt nost, novākt (ko).
izgrābt Grābjot (ar rokām, liekšķeri, grābekli u. tml.), izņemt, izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
sagrābt Grābjot (piem., ar darbarīku, ierīci) savirzīt (piem., vielu, nelielus priekšmetus kopā, kādā veidojumā, kur).
piegrābt Grābjot ar grābekli, pievirzīt.
iegrābt Grābjot ievirzīt (kur iekšā), paņemt (ko).
izgrābstīt Grābstoties pārmeklēt (ko); grābstoties izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
liekšķerēt Grābt, bērt, smelt u. tml. ar liekšķeri.
plakāts Grafikas darbs ar īsu, pieskaņotu tekstu, ko izlīmē publiskajā telpā un izmanto informācijai vai aģitācijai.
siluets Grafikas tehnikas veids – tumšs, vienkrāsains, plakans cilvēka vai priekšmeta attēls, kas uzzīmēts uz gaiša fona (vai otrādi); šādā tehnikā veidots attēls.
zīmējums Grafikas veids – priekšmetu, parādību u. tml. attēlojums, kas iegūts, izmantojot grafiskās tēlošanas līdzekļus – punktus, līnijas, laukumus; šādā veidā radīts darbs.
lietišķā grafika grafikas veids, kas saistīts ar praktisku objektu (piem., pastmarku, etiķešu) gatavošanu.
stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
pieturzīme Grafiska zīme teksta vienību atdalīšanai vai izcelšanai.
spektrogramma Grafisks (kā) spektra attēls.
oldermanis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis (Anglijā, ASV).
poliglota Grāmata ar vienu un to pašu tekstu vairākās valodās.
pasīte Grāmatā ieliekama bibliotēkas uzskaites kartīte ar datiem par grāmatu un tās lasītājiem.
grāmatzīme Grāmatā ieliekama lente, sloksne (no ādas, auduma, kartona u. tml.).
rokraksta grāmata grāmata, kurā teksts un apdare izpildīta ar roku.
grāmatzīme Grāmatas īpašumzīme – miniatūrgrafikas mākslas darbs, ko ielīmē grāmatas vāka iekšpusē; ekslibris.
ekslibris Grāmatas īpašumzīme, ko ielīmē grāmatas vāku iekšpusē.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
laiks Gramatikas kategorija, kas atspoguļo attieksmi pret tagadni, pagātni, nākotni.
pieļāvums Gramatikas kategorija, kas norāda uz kā iespējamu, varbūtēju ietekmi, kas nerealizējas.
sintakse Gramatikas nozare, kas pētī vārdu savienojumu, teikumu, teksta gramatisko struktūru.
priekšmetiskums Gramatiska kategorija, kas ietver priekšmeta īpašību piešķiršanu īstenības objektiem.
izteiksme Gramatiska kategorija, kas izsaka darbības attieksmi pret īstenību.
locījums Gramatiska kategorija, kas izteikta ar lokāma vārda gramatisko formu un rāda tā sintaktiskās attieksmes ar citiem vārdiem vārdkopā vai teikumā.
grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks; grāmatu pārdevējs.
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
grāmatvedis Grāmatvedības speciālists; darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības uzskaiti.
vaga Gramba, dziļa, gara iedobe, kas paliek (piem., zemē) pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās; izplūstošs saviļņojums (ūdenī).
kāmju dzimta grauzēju kārtas dzimta, kurā ietilpst ūdensžurkas, ondatras, strupastes u. tml. dzīvnieki.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un pagaru asti.
grauzties Graužot (ko), virzīties iekšā, uz priekšu.
urbt Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
izgrebt Grebjot izgatavot (priekšmetu).
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās).
bandāža Gredzens vai uzmava, ko uzliek uz detaļām, lai palielinātu to izturību.
kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
vēlēties Gribēt (ko), tiekties (pēc kā).
gaidīt Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
švirksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
skūt Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
šķērst Griezt (beigta dzīvnieka, miruša cilvēka ķermeni); atgriezt vaļā (piem., vēderu).
cirpt Griezt nost vilnu (dzīvniekam); griezt nost (vilnu).
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
riezties Griezties, vērpties, liekties (piem., par dēļiem).
iegriezt Griežot ievirzīt (kur iekšā); pievienot (ko) sagrieztu.
iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā).
izgriezt Griežot izgatavot, izveidot (priekšmetu); griežot izveidot, radīt (piem., caurumu, robu priekšmetā).
ievirpuļot Griežoties, dejojot ievirzīties (kur iekšā).
iegrīļoties Grīļojoties ievirzīties (kur iekšā).
paragripa Gripai līdzīga augšējo elpošanas ceļu infekcijas slimība, ko ierosina atšķirīgs vīruss.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
iegrozīties Grozoties novietoties, iekārtoties (sev vēlamā stāvoklī, vietā).
pālis Gruntī iedzīts stabs kuģu un citu ūdens transportlīdzekļu pietauvošanai piestātnē.
lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
mazgruntnieks Gruntnieks, kam pieder samērā mazs zemes īpašums.
suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
kopa Grupa, kuras locekļus vai daļas saista noteiktas attieksmes, pazīmes, īpašības.
spārns Grupējums (politiķu, zinātnieku u. tml. kopumā).
iegrūt Grūstot iegrimt, iekrist (kā) iekšienē.
iegrūt Grūstot pamatam zem kājām, iekrist (kur iekšā).
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
sagrūst Grūstot, ar spēku, vardarbību panākt, ka (vairāki, daudzi) tiek ievietoti (kur iekšā).
smags Grūti uztverams (piem., par tekstu, valodu).
aborts Grūtniecības (cilvēkam) vai grūsnības (dzīvniekiem) priekšlaicīga izbeigšanās vai mākslīga pārtraukšana.
sacivi Gruzīnu virtuves ēdiens – putna (parasti vistas) gaļa pikantā valriekstu mērcē; šāda pikanta mērce ar valriekstiem.
atgrūst Grūžot atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); grūžot atvirzīt iepriekšējā vietā.
iegrūst Grūžot ievirzīt (kur iekšā); grūžot panākt, ka iekrīt (kur iekšā).
aizgrūst Grūžot, ar grūdienu aizvirzīt (prom, aiz kā, kam priekšā).
gudrelis Gudrinieks.
gudrītis Gudrs cilvēks; gudrinieks.
prātnieks Gudrs cilvēks; gudrinieks.
gudrinieks Gudrs, viltīgs dzīvnieks.
guļamvieta Gulēšanai iekārtota vieta (satiksmes līdzekļos, pagaidu mītnēs).
guļasvieta Gulēšanai iekārtota vieta.
iegulēt Gulēt (vienā un tajā pašā vietā), padarot (to) piemērotu, pierastu gulēšanai – par dzīvniekiem.
likties Gulties; krist, mesties (piem., kur iekšā).
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
aizgulēties Guļot ilgāk nekā paredzēts, laikā nepamosties.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
iegumzīt Gumzot iedabūt (kur iekšā).
slābs Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābans.
slābans Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); slābs.
ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem).
ķert Gūstīt (dzīvniekus), lai iegūtu lomu, medījumu u. tml.; medīt (par dzīvnieku).
celties (kāda) acīs gūt (kāda) atzinīgu vērtējumu, kas ir augstāks par iepriekšējo.
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
nojaust Gūt aptuvenu priekšstatu, iztēloties.
kļūt Gūt citādu nozīmīgumu, ietekmi (piem., mainoties cilvēka attieksmei) – par priekšmetiem, parādībām.
sisties Gūt ievainojumus (piem., transportlīdzekļu avārijā).
triumfēt Gūt izcilus panākumus, izcilu uzvaru; gūt pozitīvu sabiedrības attieksmi, arī godu, ko rada šāds panākums, uzvara.
remdēties Gūt mierinājumu, mazināt (kā nevēlama) iedarbību, ietekmi.
mācīties Gūt zināšanas, prasmi vai iemaņas, tiekot mācītam, skolojoties, studējot u. tml.
fiziskā ģeogrāfija ģeogrāfijas nozare, kurā pēta Zemes virmu, klimatu, augu un dzīvnieku pasauli.
kontūrkarte Ģeogrāfiskā karte, kurā attēlotas sauszemes un ūdenstilpju kontūras un kuru izmanto dažādu objektu iezīmēšanai.
dienvidu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz dienvidiem.
ziemeļu platums ģeogrāfiskais platums, ko skaita no ekvatora uz ziemeļiem.
struktūrģeoloģija Ģeoloģijas novirziens, kas pēta iežu saguluma formas, to tektoniskās pārmaiņas un izvietojumu Zemes garozā.
endogēnie procesi ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
punkts Ģeometrijas objekts, kam ir nulles dimensija.
zvaigzne Ģeometriska figūra; šādas formas priekšmets.
kubs Ģeometrisks ķermenis – regulārs sešskaldnis; priekšmets, kam ir regulāra sešskaldņa vai tam līdzīga forma.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
anglosakši Ģermāņu cilšu grupa (angļi, sakši, jiti, frīzi), kas 5. gs. iekaroja Britāniju un, sajaucoties ar ķeltiem, izveidojās par tautību.
tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem; piederīgais, arī radinieks.
piederīgais Ģimenes loceklis, tuvinieks, arī radinieks.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
savietis Ģimenes, dzimtas u. tml. loceklis (no šīs ģimenes, dzimtas u. tml. locekļu viedokļa).
savējais Ģimenes, kolektīva loceklis, piederīgais no šīs ģimenes, kolektīva viedokļa.
klans Ģimeņu kopa, kuras locekļus saista kopīga izcelsme (piem., ķeltu tautām); dzimta.
Klasiskā ģimnāzija ģimnāzija, kuras mācību programmā ir iekļautas klasiskās valodas.
dzimta Ģinšu grupa (dzīvnieku un augu sistemātikā).
ritms Harmonisks mākslas darba detaļu, arhitektūras elementu u. tml. izkārtojums.
hēdonists Hēdonisma piekritējs.
antitēze Hēgeļa dialektikā – otrā pakāpe triādē (tēze, antitēze, sintēze).
raundaps Herbicīds, nezāļu iznicināšanas līdzeklis.
hernhūtietis Hernhūtisma pārstāvis; brāļu draudzes loceklis.
slūžas Hidrauliska būve, piem., ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
HES Hidroelektrostacija.
hidrostacija Hidroelektrostacija.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
hidrostatika Hidromehānikas nozare, kurā pētī šķidruma līdzsvara stāvokli, nekustīgu šķidrumu un tajos iegremdētu ķermeņu mijiedarbību.
aizsprosts Hidrotehniska būve tekoša ūdens aizturēšanai un tā līmeņa celšanai; dambis.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
hinduists Hinduisma piekritējs.
raports Hipnotizētāja kontakts ar slimnieku.
hipotekārs Hipotekārais kredīts.
melnais caurums hipotētisks kosmisks objekts, kas var rasties, piem., kādai zvaigznei ārkārtīgi ātri saspiežoties savu gravitācijas spēku ietekmē.
historiogrāfs Historiogrāfijas speciālists; vēstures pētnieks, vēstures darbu autors.
hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
Trojas zirgs Homēra eposā "Iliāda" liels koka zirgs, kurā bija paslēpušies ienaidnieka karavīri, tādējādi iekļūstot līdz tam neieņemamajā Trojas pilsētā un to ieņemot.
homonīmija Homonīmu pastāvēšana un to savstarpējās attieksmes.
lesbiete Homoseksuāla sieviete.
zilītis Homoseksuālis.
zils Homoseksuālis.
homoseksuālis Homoseksuālists.
gejs Homoseksuāls vīrietis.
klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
rastrs Horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā.
bruceloze Hroniska, lipīga mājdzīvnieku slimība, ko izraisa specifiska baktērija un ar kuru var inficēties arī cilvēks.
trahoma Hronisks, infekciozs acs iekaisums.
humānists Humānisma piekritējs; cilvēks, kas dzīvo pēc humānisma principiem.
melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
propaganda Ideju, uzskatu, teoriju sistemātiska izplatīšana nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus, arī pamudināt cilvēkus uz noteiktu rīcību.
jaunstrāvnieks Ideoloģiskā virziena un sabiedriskās kustības Jaunā strāva atbalstītājs un dalībnieks (19. gs. 90. gados).
pastorāle Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
kumbrs Ieapaļš izliekums.
ribojums Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
ieviest Ieaudzēt (kur augus vai dzīvniekus).
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
ieripot Iebraukt (kur iekšā) – par transportlīdzekli.
iegriezt Iebraukt (kur iekšā).
ienākt Iebraukt (kur iekšā).
ieripināt Iebraukt transportlīdzekli (kur iekšā); iebraukt (kur iekšā) ar transportlīdzekli.
apgrozīties Iebraukt un atkal izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iegremdēt Iebūvēt (piem., celtni, tās daļu) zemāk nekā parasti; izveidot (ko) ievirzāmu zemē.
mīksts Iecietīgs, piekāpīgs, bez stingrības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ierādīt Iedalīt, atļaut izmantot (piem., zemi, mājokli – parasti padomju iekārtas laikā).
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (piem., ierīces, iekārtas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas) darbošanos noteiktā veidā; šāda iedarbību kopuma veids.
vadība Iedarbību kopums, kas nodrošina (transportlīdzekļa) pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
piestartēt Iedarbināt ar starteri (transportlīdzekli, motoru u. tml.).
ieslēgt strāvu iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
ieslēgt elektrību iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
savienot Iedarbinot tehniskos līdzekļus, panākt, ka (kāds) var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.); kļūt tādam, kas ar iedarbinātu tehnisku līdzekļu palīdzību var pārraidīt informāciju (kādam cilvēkam, uz kādu vietu u. tml.).
apstrādāt Iedarbojoties (mehāniski, termiski, ķīmiski u. tml.), panākt, ka (priekšmets, viela) iegūst citu veidu, citas īpašības.
skaldīt Iedarbojoties (piem., uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
priecēt Iedarbojoties uz uztveri, izraisīt, radīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
suģestēt Iedarboties uz cilvēka psihi tā, ka viņa domas un rīcība risinās pēc ietekmētāja gribas.
apstrādāt Iedarboties, ietekmēt (kādu) ar fizisku spēku vai psiholoģiski.
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
dobe Iedobums, padziļinājums (priekšmeta virsmā).
paralēlā pasaule iedomāta (arī hipotētiska) esamība, kas eksistē līdztekus, vienlaikus reālajai pasaulei.
meridiāns Iedomāta līnija, kas savieno Zemeslodes abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kas savieno divus objektus, divus punktus.
sapņot Iedomāties, iztēloties (ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
idealizēt Iedomāties, iztēloties (ko) labāku, nekā tas ir īstenībā.
pabarot Iedot barību (dzīvniekam).
ieskapēt Iedot, pārdot u. tml. (kādam, piem., ko nekvalitatīvu, nelietderīgu).
apdalīt Iedot, piešķirt (kādam) mazāk nekā citiem vai neiedot, nepiešķirt nemaz.
instinkts Iedzimts organisma reakciju (komplicētu beznosacījuma refleksu) kopums, kas nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas.
emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
pilsonība Iedzīvotāju kārta, kas pēc sabiedriskā stāvokļa atrodas starp aristokrātiju un zemniekiem vai strādniekiem; buržuāzija.
ieaugt Iedzīvoties, iekļauties.
gaitenis Iegarena telpa kustībai (kā) iekšienē; slēgta eja starp celtnēm.
atgāzt Iegāzt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atgāzties Iegāzties atpakaļ (iepriekšējā vietā).
ieslīgt Iegrimt (kur iekšā).
iesviest Iegrūst, strauji ievirzīt (kur iekšā cilvēku vai dzīvnieku); ar varu ievietot (piem., ieslodzījumā).
sagrūst Ieguldīt (kur līdzekļus), parasti daudz.
atmazgāt naudu ieguldīt (kur) nelikumīgi iegūtus finansiālus līdzekļus, lai tos legalizētu.
saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
ieguldījums Ieguldītā naudas summa, atvēlētie materiālie līdzekļi.
acis atveras iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
acis atdarās Iegūst redzes spēju (par dažu dzīvnieku mazuļiem).
izkrist Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
atrast Iegūt (ko); just (kādu attieksmi).
ieņemt Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) – parasti par ķermeņa daļām.
pārveidoties Iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti kā ietekmē) – par parādībām, norisēm sabiedrībā.
mantot Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
pārtikt Iegūt iztiku (piem., veicot kādu darbu, izmantojot kādus līdzekļus).
pārmantot Iegūt no priekštečiem (organisma īpatnības).
apaugt ar mantu iegūt pārāk daudz (bieži nevajadzīgu) priekšmetu, lietu.
nokaut Iegūt pārsvaru (galda spēlē), novācot, noņemot (pretinieka kauliņu, šaha figūru u. tml.); nosist.
saputekļoties Iegūt putekļu struktūru.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu); pakļaut savai gribai, ietekmei.
pārņemt varu iegūt varu, vadošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
vākt Iegūt, gādāt (sev barību) – par dzīvniekiem.
sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā; sagādāt, parasti ar pūlēm.
AIDS Iegūtais imūndeficīta sindroms; infekcijas slimība, ko izraisa vīruss, sagraujot cilvēka imūnsistēmu.
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
uzmanība Ieinteresēta, laipna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās pret kādu.
ievandīt Iejaukt (kādu priekšmetu starp citiem).
iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
sedulka Iejūga sastāvdaļa – ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
sēt Iekaisīt un iestrādāt augsnē (kā) sēklas.
sust Iekaist siltuma, mitruma iedarbībā (par ķermeņa daļām).
aizsmakt Iekaist tā, ka balss zaudē skanīgumu (par kaklu).
strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
sakalt Iekalt (1).
sakalt Iekalt (3).
iebrist Iekāpt, iemīt.
iecirst zobus Iekārot (ko) un iegūt, arī censties iegūt (to).
uzlikt aci (uz ko, kam) iekārot, censties iegūt savā īpašumā.
siekaloties Iekārot, ļoti vēlēties, gribēt (ko).
sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
uzkārot Iekārot.
vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
iekarināt Iekārt.
komutators Iekārta (agrāk manuāla) telefona sakaru savienojumu nodrošināšanai.
mājas kinozāle iekārta (augstas kvalitātes televizors kopā ar īpašu akustisko sistēmu), kas nodrošina tikpat labu attēla un skaņas kvalitāti kā kinoteātrī; mājas kinoteātris.
maisītājs Iekārta (kā) maisīšanai; iekārta maisījuma iegūšanai.
mēriekārta Iekārta (kā) mērīšanai.
slīdlente Iekārta (kā) pārvietošanai – kustīga lente ar piedziņu un korpusu.
spektrometrs Iekārta (kā) spektra mērīšanai.
izeja Iekārta (signālu, enerģijas u. tml.) izvadīšanai (no ierīces).
pāļdzinis Iekārta ar veseri pāļu iedzīšanai gruntī.
slidkalniņš Iekārta bērnu rotaļlaukumā – slīps paaugstinājums ar slidenu virsmu.
draga Iekārta derīgo izrakteņu mehanizētai iegūšanai, izskalojot iežu, grunts masu ar ūdeni un tās sastāvdaļas mehanizēti šķirojot.
spēkiekārta Iekārta fizikāla spēka, enerģijas radīšanai.
ventilators Iekārta gaisa un gāzu pārvietošanai, mākslīgas gaisa plūsmas radīšanai, arī beramu materiālu transportēšanai.
gamma spektrometrs iekārta gamma starojuma spektra pētīšanai.
gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
zemessūcējs Iekārta grunts izstrādāšanai zem ūdens un hidromasas transportēšanai pa caurulēm, teknēm.
radiotelegrāfs Iekārta informācijas pārraidei ar radioviļņiem.
raidiekārta Iekārta informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
fakss Iekārta informācijas pārsūtīšanai vizuālā veidā, izmantojot tālruņu sakaru līnijas.
jonizācijas kamera iekārta jonizējošā starojuma reģistrēšanai un pētīšanai.
kinoiekārta Iekārta kinofilmu demonstrēšanai.
elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
inkubators Iekārta mājputnu olu perināšanai.
spiedne Iekārta mitruma izspiešanai no kāda materiāla vai vielas.
radiouztvērējs Iekārta noteiktu radioviļņu uztveršanai un pārveidošanai skaņās.
ozonators Iekārta ozona ražošanai; ierīce gaisa bagātināšanai ar ozonu.
tablo Iekārta publiskai informācijai – īpašs vairogs, uz kura var parādīt tekstu, ciparus u. tml.
antena Iekārta radioviļņu izstarošanai vai uztveršanai.
radioiekārta Iekārta radioviļņu radīšanai, raidīšanai un uztveršanai.
rentgeniekārta Iekārta rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
signāliekārta Iekārta signālu (1) radīšanai un pārraidei.
retranslators Iekārta signālu uztveršanai un tālākraidīšanai.
termoelektroģenerators Iekārta siltuma enerģijas tiešai pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
sonogrāfs Iekārta sonogrāfijas veikšanai.
karaoke Iekārta šādai dziedāšanai.
komutators Iekārta tai pienākošo un aizejošo elektrisko ķēžu komutācijai, elektriskās strāvas virziena maiņai.
monitors Iekārta televīzijas studijā, ar kuru kontrolē pārraidāmā attēla kvalitāti vai izvēlas raidīšanai noteiktas kameras fiksētu attēlu.
apkure Iekārta telpu apsildīšanai; apsildīšanas sistēma.
konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
sifons Iekārta ūdens novadīšanai (piem., no ūdenskrātuvēm pie aizsprostiem).
pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
displejs Iekārta videoinformācijas attēlošanai ekrānā; ekrānpults.
vulkanizators Iekārta vulkanizācijas darbu veikšanai.
uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
daudzkrāsu iespiedmašīna iekārta, ar kuru var veidot iespiedumu vairākās krāsās.
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
novads Iekārta, ierīce (kā) novadīšanai; ūdenstece, kas uzņem ūdeņus no nosusināšanas iekārtām.
malējs Iekārta, ierīce (kā) smalcināšanai.
sterilizators Iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai (1).
sūcējs Iekārta, ierīce (kā) sūkšanai.
utilizators Iekārta, ierīce (kā) utilizācijai.
žāvētājs Iekārta, ierīce (kā) žāvēšanai, piem., ar siltumu, gaisa plūsmu.
plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
manipulators Iekārta, ierīce dažādu darbību veikšanai no attāluma, imitējot cilvēka roku kustības.
raidītājs Iekārta, ierīce informācijas pārraidei, izmantojot elektromagnētiskos viļņus.
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
sildiekārta Iekārtā, ierīcē u. tml. ievietojams siltuma avots, kura uzsilšanu izraisa cauri tam plūstošā strāva.
tecinātājs Iekārta, ierīce u. tml., ar kuru ko tecina [1] (2).
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) absorbē; absorbētājs.
slāpētājs Iekārta, ierīce u. tml., kas (ko) slāpē (2).
tausts Iekārta, ierīce u. tml., kas tiešā vai netiešā kontaktā iegūst informāciju par (kā) formu, fizikālām īpašībām u. tml.
savāktuve Iekārta, ierīce u. tml., tās detaļa (kā) savākšanai; savācējs (2).
reflektors Iekārta, ierīce vai elements (staru, viļņu) atstarošanai; ieliekts spogulis vai ekrāns, kas atstaro gaismu.
separators Iekārta, ierīce vielu, priekšmetu atdalīšanai vienam no otra.
slogs Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
skapis Iekārta, ierīce, kam ir šādas mēbeles forma.
pūtējs Iekārta, ierīce, kas pūš gaisu vai ar gaisa plūsmu pārvieto (ko).
ražotājs Iekārta, ierīce, kas ražo (ko).
transporta līdzeklis iekārta, ierīce, mašīna u. tml. (kā) transportēšanai; transportlīdzeklis.
signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
radioraidītājs Iekārta, kas izstaro elektromagnētisko impulsu ar noteiktu frekvenci.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
radioraidītājs Iekārta, kas paredzēta radioraidījumu pārraidīšanai.
stroboskops Iekārta, kas rada īsus, periodiskus gaismas uzliesmojumus.
sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
jaucējs Iekārta, kurā jauc (vielas), veidojot maisījumu; ierīce, ietaise, kas jauc (vielas), veidojot maisījumu; maisītājs.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija.
kondensators Iekārta, kurā notiek vielas pāreja no gāzveida agregātstāvokļa (tvaika) šķidrā vai cietā stāvoklī.
paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
apakšstacija Iekārta, kurā pārveido saražoto augstsprieguma strāvu atbilstoši patērētāju vajadzībām; vieta, celtne, kur uzstādīta šāda iekārta.
tvaika katls iekārta, kurā šķidrumu pārvērš tvaikā, lai iegūtu potenciālo mehānisko vai siltuma enerģiju.
darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
turētājs Iekārta, rīks, veidojums u. tml. (kā) turēšanai noteiktā stāvoklī.
kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
sildelements Iekārtas, ierīces daļa, arī ierīce (kā) sildīšanai.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
izveidot Iekārtot lietošanai; izmantošanai; ierīkot.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
vilkt audeklu iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
uzvilkt audeklu Iekārtot šķēru diegu sistēmu aušanai.
attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
ieriktēt Iekārtot, ierīkot.
telefonizēt Iekārtot, izveidot telefona sakaru sistēmu (piem., teritorijā, uzņēmumā, iestādē).
ievietot Iekārtot, likt uzturēties (piem., ārstniecības vai audzināšanas iestādē).
noenkuroties mierīgos ūdeņos iekārtoties tā, ka dzīve ir mierīga, bez uztraukumiem.
novietoties Iekārtoties, apmesties.
ietaisīties Iekārtoties; iedzīvoties.
ierīkoties Iekārtoties.
ieriktēties Iekārtoties.
gongs Iekārts metāla disks, kuru piesitot, rodas noteikta augstuma skaņa; šāda diska radītā skaņa.
radiostacija Iekārtu komplekss informācijas uztveršanai un pārraidīšanai, izmantojot radioviļņus; informācijas pārraidīšana ar šāda iekārtu kompleksa palīdzību.
termocentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai, izmantojot organisko kurināmo; siltumcentrāle.
siltumcentrāle Iekārtu komplekss siltuma enerģijas ražošanai.
stacija Iekārtu komplekss uztveršanai un raidīšanai ar radioviļņu starpniecību; radiostacija, raidstacija.
kontakttīkls Iekārtu sistēma, kas no kontaktvada pievada transportlīdzekļiem elektrisko enerģiju.
elektrostacija Iekārtu un būvju komplekss elektriskās enerģijas ražošanai no cita enerģijas veida.
siltumelektrostacija Iekārtu un būvju komplekss, kur siltuma enerģiju, ko iegūst, sadedzinot kurināmo, pārvērš elektroenerģijā; termoelektrostacija.
radiocentrs Iekārtu un tehnisko līdzekļu komplekss radiosakaru realizēšanai, kā arī radio un televīzijas programmu pārraidei.
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
ievākt Iekasēt (naudu).
kasēt Iekasēt.
aizkāsēties Iekāsēties, ieklepoties.
aizkaukties Iekaukties.
ieštaukāt Iekaustīt; iedauzīt.
figūriekavas Iekavas ar divkāršu izliekumu ({}).
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem [ ].
iesegt Ieklāt, ievietot (kur iekšā kādu materiālu), lai veidotu segumu.
iekāsēties Ieklepoties.
iebļaut Iekliegt.
iesaukties Iekliegties (par dzīvniekiem).
aizkliegties Iekliegties.
iebļauties Iekliegties.
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā).
pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
integrācija Iekļaušana (kādā kopumā); apvienošana (ar ko).
reintegrācija Iekļaušana atpakaļ (kur, kādā sistēmā).
reintegrācija Iekļaušanās atpakaļ sabiedrībā, sabiedriskajā dzīvē (piem., pēc cietumsoda, trimdas u. tml.).
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
ieplūdināt Iekļaut (kādā kopumā), pievienot (kādam kopumam).
iestarpināt Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
ieskaitīt Iekļaut (kategorijā, grupā).
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ieskaitīt Iekļaut (mācību grupā, darba kolektīvā u. tml.).
ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, tekstā).
ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
iesaistīt Iekļaut (piem., vārdus teikumā).
sakārtot Iekļaut (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā.
ieslēpt Iekļaut (tekstā) tā, ka neizpaužas tieši.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
ietilpināt Iekļaut kā sastāvdaļu, daļu (kur); iekļaut kā locekli, dalībnieku (piem., kolektīvā).
ierindot Iekļaut kādā secībā; iekļaut (kādā grupā).
sakārtot Iekļaut noteiktā sistēmā, secībā (piem., domas, iespaidus).
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
iepīt Iekļaut, iestarpināt (tekstā).
pārblīvēt Iekļaut, ietvert (ko) pārāk lielā daudzumā.
pārsātināt Iekļaut, ietvert (kur) pārāk lielā daudzumā.
izkārtot Iekļaut, izvietot noteiktā kārtībā, secībā (atsevišķas sastāvdaļas, elementus).
ieprogrammēt Iekļaut, paredzēt programmā; ievadīt (piem., datorā) noteiktu programmu.
ieprojektēt Iekļaut, paredzēt projektā.
saplūst Iekļauties (kur, kādā kopumā), kļūstot piederīgam (kur), nešķiramam (no kā).
ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, tekstā).
pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā.
ieausties Iekļauties, izpausties (parasti mākslas darbā).
pastarpināt Iekļauties, tikt iekļautam (kā) starpā.
nekrist Iekļauties; neatpalikt no citiem.
strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
iestrēgt Iekļūstot (šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam; iesprūst.
iebrukums Iekļūšana ar varu (piem., kāda mājā).
iejaukties Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
iejukt Iekļūt (barā, drūzmā) starp daudziem.
līst Iekļūt (kur iekšā), kļūt nepatīkami sajūtamam.
saiet Iekļūt (kur) – par lielāku kā daudzumu.
apkrauties Iekļūt (lielos) parādos; uzņemties (lielas) naudas saistības.
ietikt Iekļūt (parasti ar pūlēm).
iebrukt Iekļūt ar varu (cita īpašumā, mājā).
uzknābāt Ieknābāt (1).
sakonservēt Iekonservēt (pārtikas produktus) lielākā daudzumā uzglabāšanai; iekonservēt (kā lielāku daudzumu).
iestrādāt Iekopt (zemi, tīrumu u. tml.).
rekultivēt Iekopt no jauna (tos zemes gabalus, kuri kļuvuši neauglīgi cilvēka darbības dēļ).
kultivēt Iekopt, uzlabot (zemi); īpaši ierīkot, izveidot un kopt (piem., ganības).
apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
iekampt Iekost (kur, parasti par suni).
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
aizkrākties Iekrākties.
izēnot Iekrāsot tumšus laukumus, izcelt (ko).
iezīmēt Iekrāsot, ieēnot.
ieklāt Iekrāsot; uzlikt un izkliedēt krāsu (kur).
iekrāvējs Iekraušanas ierīce.
salādēt Iekraut (ko) lielākā daudzumā (piem., transportlīdzeklī); iekraut (kā lielāku daudzumu, piem., transportlīdzeklī).
ielādēt Iekraut (transportlīdzeklī, parasti daudz, arī ko smagu).
ievilkties Iekravāties (kur uz dzīvi).
iebirt Iekrist (acī).
iežauties Iekrist (kur iekšā).
iebrukt Iekrist (līdz ar ko brūkošu, lūstošu).
iegrimt Iekrist (piem., par vaigiem, acīm).
ielikties Iekrist, iegāzties.
ielēkt Iekrist, strauji ielidot (kur iekšā).
ievelties Iekrist.
iedubis Iekritis (par acīm, vaigiem).
izpeldēties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
izplunčāties Iekrītot ūdenī, samērcēties.
ķeskas Iekšas (parasti zivīm).
kubikcentimetrs Iekšdedzes dzinēja darba tilpuma mērvienība.
kubatūra Iekšdedzes dzinēja darba tilpums.
autokārs Iekšdedzes motora darbināti ratiņi ar kravas platformu kravas pārvadāšanai mazos attālumos (cehos, preču stacijās u. tml.).
svece Iekšdedzes motora ierīce degvielas aizdedzināšanai ar elektrisko dzirksteli.
dīzeļmotors Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzelis (1).
dīzelis Iekšdedzes motors ar kompresijas aizdedzi; dīzeļmotors.
karburatormotors Iekšdedzes motors, kam degmaisījums tiek sagatavots karburatorā.
gāzmotors Iekšdedzes motors, kurā par degvielu izmanto deggāzi.
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
vidus Iekšējā (kā) daļa.
viducis Iekšējā kā daļa.
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
iekšmala Iekšējā mala.
endoprotēze Iekšējā protēze.
iekšsiena Iekšējā siena (piem., starp celtnes telpām); sienas iekšējā puse (telpā).
vēlēšanās Iekšējā tieksme pēc kā.
iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
kodols Iekšējā, centrālā (piem., priekšmeta, veidojuma) daļa.
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
lūmens Iekšējais diametrs (piem., asinsvadiem).
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
iekšlogs Iekšējais logs (dubultlogam).
žultspūslis Iekšējais orgāns, kurā uzkrājas žults.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
endokrīnie dziedzeri iekšējās sekrēcijas dziedzeri, kuri savu sekrētu (hormonus) izdala tieši asinīs vai limfā.
vairogdziedzeris Iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
iekšas Iekšējie orgāni (dzīvniekiem).
ķidas Iekšējie orgāni (nelieliem dzīvniekiem, piem., zivīm, putniem).
gludie muskuļi iekšējo orgānu muskuļi.
iekšķīgās slimības iekšējo orgānu slimības.
trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
bruka Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; trūce.
palpācija Iekšējo orgānu vai ķermeņa daļu izmeklēšana, iztaustot pacientu.
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ķermenim deformējoties ārējo spēku iedarbībā.
diskomforts Iekšējs nemiers, labsajūtas trūkums.
interns Iekšējs.
priekšlogs Iekšlogs.
iekšējā politika iekšpolitika.
iekša Iekšpuse (1).
iekšiene Iekšpuse; pretstats: āriene, ārpuse.
labs Iekšpusei pretējā puse (piem., audumam); pretstats: kreisā puse.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
iekšiene Iekštelpa, iekštelpu kopums.
eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
IKP Iekšzemes kopprodukts.
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
iekurties Iekurēties.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizkurs Iekurs.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
aizkurt Iekurt.
iekveldināt Iekvēlināt.
ieliesmoties Iekvēloties (par acīm, skatienu).
aizkvēloties Iekvēloties.
sarkano lukturu iela iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
sarkano lukturu rajons iela, rajons pilsētā, kur prostitūtas piedāvā un sniedz intīmpakalpojumus (savulaik pie bordeļiem jeb prieka mājām kā pazīšanas zīme bija izkārti sarkani lukturi).
strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
iespiest Ieliekot, iebāžot (kur iekšā), cieši iestiprināt, saspiest.
iestiprināt Ieliekot, iespiežot u. tml. (kur iekšā), nostiprināt.
ielocīt Ieliekt, mazliet saliekt.
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem pirkstiem; arī dūre.
iekārties Ieliekties (kur iekšā); izliekties (ārā pa logu).
konkāvs Ieliekts, iedobts.
ieloks Ieliekums (ķermeņa daļai).
iekabināt Ielikt, iekārt (piem., āķī, cilpā).
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
salipt Ielipt (par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.).
ieritināties Ielocīties (uz iekšu).
laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
maitasputns Ienaidnieka lidmašīna.
nāvīgs ienaidnieks ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
naidnieks Ienaidnieks.
ieplūst Ienākt (kur), iekļauties (kādā kopumā), pievienoties (kādam kopumam).
papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
pārgriezt Ieņemot (kādu ceļa joslu), pārtraukt pretinieka kustību (pa šo ceļu).
pozēt Ieņemot kādu noteiktu pozu, būt par modeli māksliniekam, fotogrāfam u. tml.
ierindoties Ieņemt kādu vietu noteiktā secībā (piem., sacensību rezultātā); tikt iekļautam (kādā grupā).
novietoties Ieņemt noteiktu atrašanās vietu; iekārtoties.
tīrā peļņa ieņēmumu daļa, kas paliek uzņēmuma rīcībā.
saperināties Ieperināties – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem, mikroorganismiem.
paredzēt Ieplānot, iekļaut (projektā, plānojumā u. tml.).
ienākt Ieplūst, izplatīties (kur iekšā).
likme Iepriekš (piem., ar likumu) noteikta nodokļa, kredīta, algas vai cita maksājuma norma.
pirmāk Iepriekš agrāk.
paredzēt Iepriekš iecerēt, ieplānot (rīcību, pasākumu u. tml.).
iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
bloks Iepriekš izgatavota, liela (būvē, celtnē) iemontējama būvdetaļa.
izmēģināt Iepriekš izpildot, mēģinot (ko), sagatavot.
kombinēt Iepriekš izplānot, organizēt noteiktā kārtībā (rīcību, darbību).
programma Iepriekš izstrādāts darbības vai pasākumu vispārīgais, principiālais plāns ilgākam laikposmam.
scenārijs Iepriekš izstrādāts plāns (darbībai, norisei, procesam).
slaidrāde Iepriekš izvēlēta kā (diagrammu, grafiku, fotogrāfiju, tekstu u. tml.) parasti secīga demonstrēšana uz ekrāna.
aizņemt Iepriekš nodrošināt savai lietošanai (vietu).
paredzēt Iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu).
aizrunāt Iepriekš norunāt, lai atstāj, uzglabā, rezervē (ko).
randiņš Iepriekš norunāta satikšanās (parasti starp diviem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
nolikt Iepriekš noteikt (laiku, vietu) darbības, norises realizēšanai.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru (kas) virzās.
prezumēt Iepriekš pieņemt uz varbūtības pamata.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
agrāk Iepriekš, senāk.
pirms tam iepriekš.
senāk Iepriekš.
viņdien Iepriekšējā dienā; todien.
izziņa Iepriekšēja izmeklēšana krimināllietā (līdz tiešas izmeklēšanas sākumam).
priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
avanss Iepriekšēja samaksa (par vēl darāmu darbu, par vēl nesaņemtu preci u. tml.).
priekšapmaksa Iepriekšēja samaksa, piem., par pakalpojumu, preci.
derības Iepriekšēja vienošanās par laulībām; attiecīgā ceremonija un viesības; saderināšanās.
atpakaļ Iepriekšējā vietā, stāvoklī.
viņnakt Iepriekšējā, pagājušajā naktī; vakarnakt.
viņnedēļ Iepriekšējā, pagājušajā nedēļā.
viņpavasar Iepriekšējā, pagājušajā pavasarī.
viņruden Iepriekšējā, pagājušajā rudenī.
viņvakar Iepriekšējā, pagājušajā vakarā.
viņvasar Iepriekšējā, pagājušajā vasarā.
viņziem Iepriekšējā, pagājušajā ziemā.
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
agrākais Iepriekšējais; tāds, kāds bijis, pastāvējis pirms kāda laikposma.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
restaurācija Iepriekšējās valsts iekārtas, politiskās varas atjaunošana.
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
priekšnoteikums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnosacījums.
priekšnosacījums Iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums.
augstākminētais Iepriekšminētais, iepriekš minētais.
novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
izlikt Ierakstīt (sekmju vērtējumu) par mācību gadu, tā daļu (žurnālā, liecībā u. tml.).
kataloģizēt Ierakstīt katalogā; iekārtot katalogu.
ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
panno Ierāmēts gleznojums, ornaments vai dekoratīvs veidojums uz sienas vai griestiem.
nokavēt Ierasties (kur) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
nosebot Ierasties (kur) vēlāk, nekā paredzēts, noteikts, vai neierasties vispār; nokavēt.
nokavēt Ierasties (noteiktu laiku) vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams.
apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
apciemojums Ierašanās ciemos, ciemošanās; apmeklējums.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
iežmiegt Ieraut, iespiest (starp kājām asti) – par dzīvniekiem.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) slimnieku, ievainoto vai mirušo pārnešanai guļus stāvoklī.
spiede Ierīce (teksta, attēla u. tml.) spieduma veidošanai.
kauss Ierīce (zemes darbu, kraušanas u. tml. mašīnām) grunts, beramu materiālu, priekšmetu satveršanai, pārvietošanai.
tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
distances sensors ierīce automašīnas aizmugurējā buferī, kas reaģē uz automašīnai tuvu esošiem objektiem.
eholote Ierīce automātiskai ūdenstilpes dziļuma mērīšanai vai zivju bara meklēšanai, izmantojot atstarotos skaņu viļņus.
reflektometrs Ierīce defektu konstatēšanai kabeļu līnijās.
sadales dēlis ierīce elektriskās strāvas sadalei.
ampērmetrs Ierīce elektriskās strāvas stipruma mērīšanai.
reostats Ierīce elektriskās strāvas stipruma regulēšanai.
kondensators Ierīce elektrisko lādiņu uzkrāšanai.
uztvērējierīce Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai; uztvērējs (1).
uztvērējs Ierīce elektrisko signālu, radioviļņu vai skaņas viļņu uztveršanai un pārveidošanai.
adapters Ierīce elektroatskaņotāja skaņuplatē ierakstītās skaņas reproducēšanai.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
akumulators Ierīce enerģijas (parasti elektroenerģijas) uzkrāšanai.
cēlējs Ierīce kravas vai cilvēku pacelšanai pa vertikālu vai slīpu trajektoriju.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
televīzijas kamera ierīce optiskā attēla pārvēršanai elektriskā attēla signālā.
pārtraucējs Ierīce periodiskai elektriskās strāvas pārtraukšanai un atjaunošanai elektriskajā ķēdē.
katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
izotopiskais ģenerators ierīce radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģijas pārvēršanai elektriskajā enerģijā.
sadalītājs Ierīce regulējamai (kā, piem., materiālu, produktu) padevei uz pārstrādes iekārtām, transportierīcēm, lopu ēdināšanas vietām u. tml.
krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
grieztuve Ierīce smaguma celšanai – cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde.
saspraudnis Ierīce stacionāri nesaistītu (parasti elektriskās ķēdes) daļu savienošanai un atvienošanai, kas sastāv no spraudņa un ligzdas.
putekļsūcējs Ierīce telpu uzkopšanai – putekļu uzsūkšanai no virsmām; putekļu sūcējs.
stūre Ierīce transportlīdzekļa kustības vadīšanai noteiktā virzienā.
enkurs Ierīce ūdens transportlīdzekļu nostiprināšanai brīvā ūdenī.
ģenerators Ierīce vai iekārta, kas ražo (piem., elektroenerģiju, gāzi) vai viena veida enerģiju pārveido citā.
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
detonators Ierīce vai mazs lādiņš, kas liek eksplodēt sprāgstvielai, spridzeklim.
mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
vibrators Ierīce vibrāciju radīšanai; elektrovadītāja nogrieznis (metāla vads, caurule, stienis) elektromagnētisko viļņu izstarošanai, atstarošanai.
skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
elektronu lielgabals ierīce, ar ko iegūst elektronu plūsmu (kūli).
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
spektrofotometrs Ierīce, ar kuru pētī gaismas spektra pārmaiņas, kas rodas, absorbējoties gaismas kūlim, kurš iet caur caurredzamām vai puscaurredzamām vielām.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
skaitļotājs Ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai.
noslēgs Ierīce, iekārta (kā pieplūdes, plūsmas u. tml.) noslēgšanai, pārtraukšanai.
rāvējs Ierīce, iekārta (kā) izraušanai.
meklētājs Ierīce, iekārta (kā) meklēšanai.
mitrinātājs Ierīce, iekārta (kā) mitrināšanai.
noņēmējs Ierīce, iekārta (kā) noņemšanai, savākšanai.
nosūcējs Ierīce, iekārta (kā) nosūkšanai.
padevējs Ierīce, iekārta (kā) padošanai, nogādāšanai uz noteiktu vietu.
pildne Ierīce, iekārta (kā) pildīšanai ar kādu vielu.
saslēgs Ierīce, iekārta (kā) saslēgšanai.
sējējs Ierīce, iekārta (kā) siešanai.
sijātājs Ierīce, iekārta (kā) sijāšanai.
skalotājs Ierīce, iekārta (kā) skalošanai.
smalcinātājs Ierīce, iekārta (kā) smalcināšanai.
smidzinātājs Ierīce, iekārta (kā) smidzināšanai.
kamera Ierīce, iekārta (parasti izolētas, slēgtas telpas veidā); ierīces, iekārtas izolēta, slēgta daļa.
dzesētājs Ierīce, iekārta dzesēšanai.
termostats Ierīce, iekārta u. tml. (kā, piem., pētījamā objekta, darba mezgla) turēšanai pastāvīgā temperatūrā.
noteicējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
sildītājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sildīšanai.
sinhronizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā) sinhronizācijai.
šķirotājs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) šķirošanai.
reģenerators Ierīce, iekārta vai tās daļa, kas (ko) reģenerē (2).
satvere Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
satvērējierīce Ierīce, iekārta, arī detaļa (kā) satveršanai.
savilcējs Ierīce, iekārta, arī rīks, detaļa (kā) savilkšanai.
savācējs Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; kolektors (1).
ravētājs Ierīce, iekārta, darbarīks nezāļu ravēšanai.
noņēmējs Ierīce, iekārta, detaļa (kā) noņemšanai, mazināšanai, likvidēšanai.
placinātājs Ierīce, iekārta, kas (ko) placina.
pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
kompensators Ierīce, iekārta, kas līdzsvaro, novērš (kā) iedarbību.
sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
lauzējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā) laušanai.
sviedne Ierīce, iekārta, rīks u. tml. (kā) atdalīšanai, virzīšanai ar centrbēdzes spēku.
uzrikte Ierīce, iekārta.
sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti) transportlīdzekļu savienošanai.
kolektors Ierīce, ietaise, iekārta (kā) savākšanai, uztveršanai, arī novadīšanai.
taimeris Ierīce, ietaise, kas pēc zināma, iepriekš noteikta laika sprīža (aiztures laika) automātiski ieslēdz vai izslēdz kādu iekārtu, ierīci, arī signalizē par šā laika sprīža beigām.
magazīna Ierīce, ietaise, korpuss u. tml. kā vienveidīga (piem., priekšmetu, elementu, datu) ievietošanai; komplekts, kas ievietots šādā ierīcē, ietaisē, korpusā, sistēmā.
ievads Ierīce, kas (ko) ievada, ievirza (kur iekšā).
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
metālmeklētājs Ierīce, kas (zemē, ūdenī vai kādā citā vidē) uzrāda metāla priekšmetu, kā arī strāvu vadošus elementus.
analizators Ierīce, kas analizē kāda kompleksa elementus.
lokators Ierīce, kas ar radiolokācijas metodēm nosaka objekta atrašanās vietu.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
skeneris Ierīce, kas caurskata un lasa tekstus, attēlus un svītrkodus, pārveido tos ciparu kodā un uzglabā kā datnes.
masažieris Ierīce, kas masē; priekšmets, ar ko var masēt vai masēties.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
stabilizators Ierīce, kas nodrošina kāda objekta vai sistēmas stabilitāti.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
detektors Ierīce, kas paredzēta dažādu priekšmetu, vielu, elektrisko signālu u. tml. uztveršanai, reaģējot ar attiecīgiem atbildes signāliem.
drošinātājs Ierīce, kas pārtrauc elektrisko ķēdi īsslēgumā, pārslodzē.
žirokompass Ierīce, kas rāda iepriekš uzdotu noteiktu virzienu (parasti ģeogrāfiskā meridiāna virzienu).
elles mašīna ierīce, kas rada lielu troksni; spridzeklis.
tahogrāfs Ierīce, kas reģistrē autovadītāja darba laiku, transportlīdzekļa kustības ātrumu un nobraukto attālumu, iepildīto un izlietoto degvielas daudzumu un uzkrautās kravas daudzumu.
elektrokardiogrāfs Ierīce, kas reģistrē sirdsdarbības elektriskos potenciālus.
sadales skapis ierīce, kas sadala elektriskās strāvas piegādi.
karburators Ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas degmaisījumu iekšdedzes motora darbībai.
fotoelements Ierīce, kas, izmantojot fotoefektu, optisko starojumu pārvērš elektriskajā enerģijā.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
veloergometrs Ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā.
regulators Ierīce, mehānisms (mašīnas, iekārtas vai citas sistēmas) uzturēšanai noteiktā darbības režīmā; automātiskās vadības sistēmas daļa.
filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
spīles Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
līdzeklis Ierīce, rīks, iekārta u. tml., kas nepieciešama kādas darbības veikšanai.
ugunsaizsardzība Ierīce, tehnoloģisks risinājums, kas sekmē šādus pasākumus.
lidaparāts Ierīce, transportlīdzeklis, kas spēj pārvietoties lidojot.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
elektriskā ķēde ierīču kopums, kas paredzēts elektriskās enerģijas iegūšanai, pārvadei ar vadu palīdzību, sadalei, pārveidošanai vajadzīgajos enerģijas veidos.
gremdētava Ierīču sistēma cilvēku un priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
atmiņa Ierīču un procesu kopums (iekārtā), kas nodrošina informācijas ierakstīšanu, saglabāšanu un reproducēšanu.
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai.
tālvadība Ierīču, iekārtu, procesu u. tml. vadība, ko realizē no samērā liela attāluma.
vilkt elektrību ierīkot elektrības līniju.
zemēt Ierīkot nepieciešamos savienojumus starp elektroiekārtas daļām un zemi.
instalēt Ierīkot, uzstādīt (gaismas, elektriskās u. tml. tehniskās ierīces).
pastaigu laukums ierobežots laukums (parasti dzīvnieku) pastaigām.
liesmumetējs Ierocis pretinieka iznīcināšanai ar degoša šķidruma strūklu.
loks Ierocis šaušanai ar bultām – elastīgs, ar stiegru saliekts stienis.
kodolierocis Ierocis, kurā eksplozijai izmanto smago elementu dalīšanās vai vieglo elementu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju.
raķešu ieroči ieroči, kas iznīcināšanas līdzekli nogādā mērķī ar raķeti; šādu ieroču kopums.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
elektrizēt Ierosināt elektriskos lādiņus, radīt elektrisko strāvu.
proponēt Ierosināt, ieteikt, likt priekšā, piedāvāt (ideju, teoriju, rīcības plānu u. tml).
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums.
iekļaut Iesaistīt (cilvēku kādā kolektīvā).
iejūgties Iesaistīties (intensīvā darbā) tā, ka neatliek brīva laika.
piedalīties Iesaistīties (kolektīvā darbībā, pasākumā, norisē u. tml.); būt par dalībnieku (kur).
iepīties Iesaistīties, tikt iesaistītam (piem., nevēlamā pasākumā); iekļūt (nevēlamā situācijā).
iedūkties Iesākt dūkt (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem); īsu brīdi dūkt.
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
aizkaut Iesākt kaut (dzīvnieku).
iekrekstēties Iesākt krekstēt un pārstāt.
iekrekšķēties Iesākt krekšķēt un pārstāt.
iekustēties Iesākt kustēties; iesākt kustēties un pārstāt (par priekšmetiem).
iekviekties Iesākt kviekt un apklust.
ierūkties Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
iesīkties Iesākt sīkt (par priekšmetiem, ierīcēm); īsu brīdi sīkt.
ieķiķināties Iesākt smieties īsiem, paklusiem smiekliem un pārstāt.
iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
iekrustīt Iesaukt (kādā vārdā); iekristīt.
aizsaukties Iesaukties, iekliegties.
pārsēsties Iesēsties (citā transporta līdzeklī).
ievietoties Iesēsties, iekārtoties (kādā vietā, telpā).
sakaisīt Iesēt (kur iekšā).
albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
sasist Iesist (kur iekšā) lielākā daudzumā (piem., naglas).
iedalīt Ieskaitīt, iekļaut (kādā vienībā, grupā).
iedublēt Ieskaņot (filmas, filmas lomas tekstu) citā valodā.
dublēt Ieskaņot (kinofilmas) tekstu citā valodā.
ierunāt Ieskaņot (runātu tekstu).
tīties Ieskaut sevi (ar ko, kur iekšā).
ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (par dzīvniekiem).
iestatīt Iesliet, ievietot (parasti stāvus) kur iekšā.
ietiekties Iesniegties, iestiepties (kur iekšā).
atskaņa Iespaidi, arī sekas (pēc kāda notikuma).
atblāzma Iespaids, ietekme (ne pārāk spēcīga).
iestrāva Iespaids, ietekme.
pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
spēks Iespēja, vara (piem., ko noteikt, rīkot); spēja ietekmēt (ko), iedarboties (uz ko), pārliecināt (par ko).
rēgs Iespējama, varbūtēja parādība, process, kas atstāj negatīvu iespaidu, ietekmi uz rīcību, emocijām u. tml.
nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
autoreksemplārs Iespieddarba eksemplārs, kas bez maksas pienākas autoram.
brīveksemplārs Iespieddarba eksemplārs, ko saņem bez maksas.
makets Iespieddarba paraugs, kurā redzams (tā) teksta un ilustrāciju izkārtojums.
izdevums Iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē.
gludspiedums Iespieduma veids, kad tekstu vai attēlu uznes uz gludas plāksnes un pēc tam kodina.
piedrukāt Iespiest (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
pārdrukāt Iespiest (tekstu) vēlreiz no cita izdevuma.
nodrukāt tekstu iespiest tekstu vai uzrakstīt to ar datoru.
iebuktēt Iespiest, ieliekt.
iestampāt Iespiest, iestumt (kur iekšā).
signāleksemplārs Iespiesta izdevuma (piem., grāmatas) pirmais eksemplārs, ko saņem šī iespieddarba veidotāji pirms masveida iespiešanas.
prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
iegrauzties Iespiesties (kur iekšā) – piem., par ko ciešu, asu.
iegriezties Iespiesties (kur iekšā).
difundēt Iespiesties, iesūkties difūzijas procesā (par vielas molekulām); izplatīties uz visām pusēm, sajaukties (par vielām).
piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
krājkase Iestāde (piem., bijušajā PSRS), kas pieņem iedzīvotāju brīvos naudas līdzekļus, izdara dažādas norēķinu operācijas; šīs iestādes ēka, telpas.
redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
laboratorija Iestāde vai tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu.
stacija Iestāde, celtņu komplekss pasažieru un kravas pārvadāšanas organizēšanai ar automobiļiem, ūdenstransportlīdzekļiem.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
autoinspekcija Iestāde, kas kontrolē autotransporta tehnisko stāvokli un kustību, uzrauga transportlīdzekļu un gājēju kustības drošību; ēka, kurā atrodas šī iestāde (Latvijā pastāvēja līdz 20. gs. 90. gadiem).
pārvalde Iestāde, kas nodarbojas ar tās pakļautībā esošo iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; ēka, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
banka Iestāde, kas pieņem noguldījumus, uzglabā naudu, ir starpnieks maksājumos, norēķinos, kā arī izsniedz kredītus; ēka, kur veic šīs operācijas.
darba birža iestāde, kas reģistrē bezdarbniekus un ir starpniece starp uzņēmējiem un strādniekiem.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
aptieka Iestāde, kur pārdod ārstniecības līdzekļus, kā arī izgatavo zāles pēc individuālām receptēm; telpa, kur atrodas šāda iestāde.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
kantoris Iestāde, uzņēmums (parasti padomju iekārtā).
stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu, piem., pētniecisku, darbību veikšanai; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
kadru daļa iestādes, uzņēmuma daļa, kas padomju iekārtas laikā pārzināja darbinieku pieņemšanu, atbrīvošanu (mūsdienās – personāldaļa).
laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, mērījumiem.
kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību uz laiku izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi (tagad dienesta viesnīca).
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
aizstādīt Iestādīt (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai).
aparāts Iestāžu, nodaļu vai darbinieku kopums.
iekniedēt Iestiprināt ar kniedēm (kur iekšā).
iestrādāt Iestiprināt, iekļaut (piem., atšķirīgu sastāvdaļu).
vatēt Iestrādāt siltinājuma kārtu (piem., vates, vatelīna) (parasti tekstilizstrādājumā).
iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
iesprūst Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā).
iedzīt Iestumt, ievirzīt (kur iekšā).
mūķene Iesvētīta reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) sieviešu kārtas locekle, kas devusi īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
mūks Iesvētīts reliģiskas organizācijas (piem., garīga ordeņa) vīriešu kārtas loceklis, kas devis īpašu solījumu un parasti dzīvo klosterī.
iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
avarēt Iet bojā (par transporta līdzekli); ciest avārijā.
turēties līdzi Iet līdzi, sekot.
ritēt Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
laipot Iet, vairoties no peļķēm, dubļiem u. tml., meklējot vietu, kur spert kāju.
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
dzirdinātava Ietaise dzīvnieku dzirdināšanai.
zibensnovedējs Ietaise ēku, būvju, arī transportlīdzekļu aizsardzībai pret zibeni.
pārslēdzējs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai; pārslēgs.
pārslēgs Ietaise kādas iekārtas, ierīces darbības režīma maiņai.
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
lejasdaļa Ietekai tuvākā (upes) daļa.
influence Ietekme, iespaids.
pēcietekme Ietekme, kas sākas pēc kādas iedarbības izbeigšanās.
iespaids Ietekme.
lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
iedvest Ietekmējot, pārliecinot panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme).
smadzeņu skalošana ietekmēšana, ko veic ar propagandas līdzekļiem.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka (tas) zaudē pozitīvās tikumiskās, ētiskās īpašības, morāli pagrimst.
sildīt Ietekmēt (kādu) labvēlīgi, uzmundrinoši; izraisīt (kādā) pozitīvas emocijas.
pārliecināt Ietekmēt (kādu) tā, ka (tas) piekrīt paustajai domai, viedoklim u. tml.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa rakstura, personības īpašības; mainīt, grozīt (ko).
spiest Ietekmēt, parasti nelabvēlīgi (kādu) – par psihisku, fizioloģisku stāvokli.
turēt gūstā ietekmēt, valdzināt.
haizivs Ietekmīga persona.
dūzis Ietekmīga, augsta amatpersona.
protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums; aizstāvība, aizbildnība.
favorīts Ietekmīgas personas iemīļots un atbalstīts cilvēks.
iespaidīgs Ietekmīgs.
mafija Ietekmīgu cilvēku grupa.
ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā – parasti saistībā ar mākslu).
stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
stūrgalvīgs Ietiepīgs, nepiekāpīgs (par cilvēku).
iestrēgt Ietriecoties (kur iekšā), neizvirzīties cauri, palikt iekšā.
ieurbties Ietriekties, iespiesties (kur iekšā) – parasti par asiem, smailiem priekšmetiem.
iebraukt Ietriekties, spēcīgi iesist.
iedzīties Ietriekties.
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
implikācija Ietveršana, iekļaušana (līdz ar ko citu).
ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā).
implicēt Ietvert, iekļaut (līdz ar ko citu).
caururbt Ieurbjoties radīt dziļus caurumus (kādā priekšmetā, ķermenī).
un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
preambula Ievaddaļa (piem., likuma, svarīga lēmuma, starptautiska līguma) tekstā, kurā izklāstīti tā mērķi un galvenie principi.
vakcinēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; potēt (1).
potēt Ievadīt (cilvēka vai dzīvnieka) organismā vakcīnu; vakcinēt.
čipēt Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
čipot Ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu.
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
drukāt Ievadīt datorā (tekstu).
skenēt Ievadīt datorā informāciju (tekstus, attēlus), izmantojot skeneri.
savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
biedru tiesa ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē, padomju iekārtā), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
rātskungs Ievēlēts rātes loceklis.
delegāts Ievēlēts vai iecelts kādas valsts, kolektīva vai iestādes pilnvarots pārstāvis; delegācijas loceklis.
ievietot Ievest un novietot (kur iekšā dzīvnieku).
introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
automatizēt Ieviest automātiskas iekārtas (piem., kādā nozarē, uzņēmumā).
elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
ienākt Ieviesties no citurienes (par dzīvniekiem, augiem).
ieklāt Ievietojot (kur iekšā kādu materiālu), izveidot segumu.
ielikt Ievietot (kādā iestādē); iekārtot (piem., darbā).
iekārt Ievietot (kur iekšā) un pakārt.
ietilpināt Ievietot (kur iekšā); panākt, ka ievietojas.
ielikt Ievietot (kur iekšā).
ierūmēt Ievietot (kur iekšā).
ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aizžogojumā) tā, ka netiek laukā.
dot Ievietot (piem., kādā tekstā, izdevumā).
iespiest Ievietot (priekšmetu šaurā vietā).
hospitalizēt Ievietot (slimnieku) ārstēšanai slimnīcā.
salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
ieguldīt Ievietot guļus (kur iekšā).
ieguldīt Ievietot horizontāli (kur iekšā priekšmetu); ievietot (kur iekšā, piem., būvmateriālu).
uzlikt (kompakt)disku ievietot kompaktdisku kompaktdisku atskaņotājā vai videoiekārtā atskaņošanai, attēla reproducēšanai.
uzņemt kravu ievietot kravu transportlīdzeklī.
peldināt Ievietot priekšmetu ūdenī, sekmējot tā kustību pa ūdens virsmu.
iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
iecementēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar cementa masu.
ieģērbt Ievietot, iekļaut (kur apģērba gabalu).
pildīt Ievietot, iestrādāt (ko citu) gatavojamā produkta iekšienē.
ierūmēties Ievietoties (kur iekšā).
ieslieties Ievietoties stāvus, arī atbalstoties (kur iekšā) – par cilvēku.
iesvītrot Ievilkt svītras (kur iekšā), iezīmēt ar svītrām.
ielocīt kaulus ievingrināt locekļus, locītavas.
iedurt Ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
salaist Ievirzīt (kur iekšā vairākus, daudzus priekšmetus).
iebraukt Ievirzīt (kur iekšā, piem., roku).
ienest Ievirzīt (kur iekšā) – piem., par vēju, straumi.
ieslēpt Ievirzīt (kur iekšā), neļaut saskatīt (kādu ķermeņa daļu).
iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
iedzīt Ievirzīt (kur iekšā).
ielaist Ievirzīt (kur iekšā).
slēgt Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
ievilkt Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu).
ieraut Ievirzīt uz iekšu; pievilkt klāt.
ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
ievelties Ievirzīties (kur iekšā, piem., ar mutuļiem vai kustību, kas atgādina velšanos).
ievest Ievirzīties (kur iekšā) – par ceļiem, takām u. tml.
iepūst Ievirzīties (kur iekšā) – par vēju.
ieiet Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
iekļauties Ievirzīties (kur iekšā) un piekļauties.
iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti vairoties, arī slēpjoties (no kā).
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
iekļūt Ievirzīties, parasti nejauši (kur iekšā).
iekritis Ievirzīts uz iekšu (par ķermeņa daļām).
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
rūda Iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt metālus vai nemetālus.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
erozija Iežu pakāpeniska sairšana un aizskalošana (piem., ūdens straumju ietekmē).
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
darba devējs ikviens, kas nodarbina algotu darbinieku.
jebkurš Ikviens, katrs (no noteiktas priekšmetu, parādību grupas).
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
dirnēt Ilgāku laiku bezdarbībā, arī nekustīgi, atrasties (kur).
kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, nekustīgi atrasties, uzturēties (kur); dirnēt.
iztvīkt Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma.
nomeklēties Ilgāku laiku intensīvi meklēt.
iesēdēt Ilgāku laiku izmantojot sēdēšanai, pierast (pie vietas, sēdekļa).
vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
nolocīties Ilgāku laiku locīties (veicot darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos).
nomākt sirdi ilgāku laiku ļoti nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
sagulēties Ilgāku laiku netiekot jauktam, irdinātam u. tml., kļūt blīvam; sablīvēties.
uzmākties Ilgāku laiku uzturēties cilvēku vai dzīvnieku tuvumā, traucējot, dzeļot u. tml.
kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudot, izraisīt acīs iekaisumu, sāpes, pavājināt redzi.
iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri skriet; ilgāku laiku, parasti ātri skriet tā, ka aizelšas, sasarkst, piekūst u. tml.
vecbiedrs Ilggadējs biedrs (kādā kolektīvā).
veterāns Ilggadējs kādas nozares darbinieks.
izurķēt Ilgi meklējot, atrast.
blenzt Ilgi, ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties raudzīties (uz ko).
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem.
depresija Ilgstoša stagnācija vai lejupslīde ekonomikā ar saimniecisku sastingumu, bezdarba palielināšanos.
juku laiki ilgstošas nekārtības, ilgstošs stabilas varas, vadības trūkums.
ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
lauzīties Ilgstoši nebūt ar mieru, nepiekrist (kam).
investīcija Ilgtermiņa finanšu ieguldījums (kādas valsts ekonomikā).
periods Ilguma ziņā norobežots laika posms; laika posms, kurā (kas) notiek, pastāv.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
ikona Ilustratīvs objekta vai funkcijas attēlojums displeja ekrānā.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
manipulators Iluzionists, kura priekšnesuma pamatā ir veiklas roku kustības.
butaforija Imitēts priekšmets, ko izmanto demonstrēšanai, reklāmai.
ķeizars Impērijas valdnieks; šī valdnieka tituls.
ārējās tirdzniecības bilance importēto un eksportēto preču vērtības attiecība.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
acteki Indiāņu tauta Meksikā, kas 12.–16. gs. bija izveidojuši savu valsti.
toksīni Indīgas vielas, kas, nonākot cilvēka vai dzīvnieka organismā, rada audu bojājumus.
čūsku inde indīgo čūsku indes dziedzeru sekrēts, ko izmanto ārstniecībā.
degazācija Indīgo vielu neitralizācija; šo vielu notīrīšana no saindēto objektu virsmas.
strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
marihuāna Indijas kaņepes, ko izžāvētā veidā lieto par narkotisku līdzekli (visbiežāk smēķējot).
personība Indivīda nozīmīgo īpašību kopums, kas izpaužas viņa rīcībā, domāšanā, attieksmē, kā arī emocionālajās reakcijās.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
mašīnpistole Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; automāts.
automāts Individuāls automātiskais strēlnieku šaujamierocis; mašīnpistole.
starpvaloda Individuāls, mainīgs valodas paveids vai lietojums, kam raksturīgas divu valodu pazīmes; arī starpniekvaloda.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
superinfekcija Infekcija, ar kuru inficējas jau inficēts cilvēks.
pilieninfekcija Infekcija, kas izplatās ar siekalu, krēpu u. tml. pilieniem, kuros ir slimības izraisītāji.
iekšējā infekcija infekcija, kuras cēlonis ir pašā organismā.
tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
lepra Infekcijas slimība, kam raksturīga ādas, gļotādas un nervu bojājumi; spitālība.
skarlatīna Infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, angīna, punktveida izsitumi uz ādas un organisma intoksikācija; šarlaks.
mikoze Infekcijas slimība, ko ierosina patogēnās sēnes.
tuberkuloze Infekcijas slimība, ko izraisa īpašas baktērijas un kas skar galvenokārt plaušas, arī citus orgānus.
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa patogēnās sēnes; mikoze.
leišmanioze Infekcijas slimība, ko pārnēsā moskīti un kas izraisa ādas un iekšējo orgānu bojājumus.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs zarnu iekaisums un asiņaina caureja.
malārija Infekcijas slimība, kuras ierosinātāju pārnēsā īpaši odi un kurai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes.
zoonoze Infekcijas slimība.
epidēmija Infekcijas slimības ļoti plaša izplatīšanās.
seksuāli transmisīvās slimības infekcijas slimības, ar kuru ierosinātājiem saslimst galvenokārt dzimumceļā; arī veneriskās slimības.
transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces.
kailā ēde infekcioza ādas slimība, kurai raksturīgi bojājumi galvas matainajā daļā.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
Covid-19 Infekcioza slimība, kuru izraisa vīruss no koronavīrusu grupas un kurai ir gripai līdzīgi simptomi – drudzis, klepus, kakla sāpes, kaulu sāpes.
piodermija Infekcioza strutaina ādas slimība.
reimatisms Infekciozi alerģiska iekaisuma slimība, kas skar galvenokārt sirds un locītavu saistaudus un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
fakss Informācija, ko saņem vai nosūta ar šādas iekārtas palīdzību.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
datubāze Informācijas kopums ar noteiktu struktūru, kas tiek uzglabāts un ir pieejams elektroniskā sistēmā.
informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
disks Informācijas uzglabāšanas iekārta datorā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
norāde Informatīva zīme, plāksne, kas norāda, piem., ceļa virzienu uz kādu objektu.
paraugdemonstrējums Informējošs, reklamējošs, izglītojošs (kā, piem., speciālās tehnikas, darbības metožu) demonstrējums.
intramuskulārā injekcija injekcija muskulī.
intravenozā injekcija injekcija vēnā.
intravenoza injekcija injekcija vēnā.
šprice Injekcija.
intarsija Inkrustācijas veids – koka priekšmetu izrotāšana, to pamatvirsmā iestrādājot citas tekstūras un krāsas koka plāksnītes.
inkvizitors Inkvizīcijas loceklis.
karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
hlorofoss Insekticīds, kas satur hloru un fosforu.
medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
čeka Institūcija, kas tika izveidota cīņai ar padomju varas pretiniekiem (pēc 1917. gada Krievijā, vēlāk – Padomju Savienībā).
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm; persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
kaulu zāģis Instruments ķirurģisku operāciju veikšanai – rezekcijas zāģis.
galvanometrs Instruments ļoti vājas elektriskās strāvas uztveršanai un mērīšanai.
fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai, kas sastāv no membrānas, kura uztver skaņu, un divām caurulītēm, kuras ieliek ausīs.
māneklis Instruments, ar ko atdarina putnu vai dzīvnieku balsis un ko izmanto medījuma pievilināšanai.
pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
sociālās zinības integrēts mācību priekšmets, kurā ietverta ētiskā, pilsoniskā, ekonomiskā un veselības izglītība.
pārdomas Intelektuāla darbība, kam raksturīga (kā) pārdomāšana, izvērtēšana; domas, atziņas, kas radušās šādā intelektuālā darbībā.
gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība.
intelektuālists Intelektuālis.
intelektuālists Intelektuālisma (1) piekritējs.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
nodzenāt Intensīvi dzenājot, liekot daudz kustēties, skraidīt, nogurdināt.
medīt Intensīvi meklēt, censties iegūt.
zvejot Intensīvi meklēt, censties iegūt.
izspiest Intensīvi saimniekojot, izmantojot (ko), iegūt maksimālu labumu.
sadomāties Intensīvi, arī ilgāku laiku domāt (par ko) tā, ka ietekmē sevi.
safantazēties Intensīvi, arī ilgāku laiku fantazēt (piem., noskaņojot, ietekmējot sevi).
meklēt (kā) ar uguni intensīvi, neatlaidīgi meklēt.
prāta vētra intensīvs, saspringts (piem., rīcības, viedokļa) optimālā risinājuma, iespēju meklējums, paudums.
vednis Interaktīvas palīdzības līdzeklis, kas palīdz lietotājam virzīties uz priekšu soli pa solim, piedāvājot atbildes uz jautājumiem, vajadzīgo informāciju un izskaidrojot iespējamos ceļus.
interjerists Interjera iekārtošanas speciālists.
mājaslapa Internetā ievadīta un pēc noteiktas adreses atrodama elektroniska informācija (par uzņēmumu, organizāciju, cilvēku u. tml.).
pikšķerēšana Interneta krāpniecības veids, kura mērķis ir piekļūt konfidenciāliem lietotāja datiem – lietotājvārdiem un parolēm, izmantojot tiešsaistes adreses, kas ir līdzīgas reālām iestāžu adresēm.
kvinta Intervāls starp pirmo un piekto pakāpi (diatoniskā gammā).
mīlestība Intīmas jūtas, kas pauž sirsnību un simpātijas pret konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un juteklīga tieksme (pēc tā).
intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
miāze Invāzijas slimība, ko ierosina mušu un dunduru kāpuri, parazitēdami dzīvnieku un cilvēku ķermeņa audos un dobumos.
kanalizācija Inženierbūvju un iekārtu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu savākšanu, aizvadīšanu un attīrīšanu; attiecīgo sanitārtehnisko ierīču, novadcauruļu u. tml. sistēma.
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
odere Īpaša apdares kārta (kā iekšpusē).
poligons Īpaša atklāta teritorija saliekamo būvkonstrukciju izgatavošanai.
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par valdnieku, pasniedzot monarha varas simbolus.
starpkarte Īpaša izcēluma norādes zīme kādā kartotēkā alfabēta secībā sakārtota materiāla, piem., uzvārdu, nosaukumu, ērtākai, ātrākai meklēšanai, atrašanai.
dzīvība Īpaša matērijas eksistēšanas forma, kam raksturīga vielmaiņa.
sekretārs Īpaša mēbele ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai; šāda plātne, kas iebūvēta sekcijā.
nauda Īpaša prece, ko izmanto par visu citu preču vai pakalpojumu vērtības vispārējo ekvivalentu; šādas preces priekšmetiskās izpausmes forma (piem., banknote, monēta).
sankcija Īpaša rīcība, attieksme, ko viena valsts lieto pret citu, lai (ko) ietekmētu.
nieze Īpaša sajūta, kas rada tieksmi kasīt ādu.
madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
septiks Īpaša tvertne neliela notekūdeņu daudzuma attīrīšanai.
marķieris Īpaša veida flomāsters ar platu serdeni, piem., teksta iezīmēšanai, rakstīšanai uz tāfeles.
karceris Īpaša vieninieku kamera ar bargāku režīmu nedisciplinētu cietumnieku sodīšanai.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
istaba Īpašam nolūkam iekārtota telpa kādā iestādē.
laukums Īpašam nolūkam iekārtota zemes platība.
istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
herbārijs Īpašam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija.
ginekoloģiskais krēsls īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
prāmis Īpašas konstrukcijas kuģis pasažieru un transporta līdzekļu pārcelšanai pāri ūdenstilpēm vietās, kur nav tilta, vai pārvadāšanai pa jūru.
iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
eksteritorialitāte Īpašas tiesības un privilēģijas, ko valstis savstarpēji piešķir viena otras diplomātiskajām pārstāvniecībām un to darbiniekiem, pilnīgi vai daļēji tos nepakļaujot saviem likumiem.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
āda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
zvērāda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
ebola Īpaši bīstama infekcioza saslimšana, ko izraisa Ebolas vīruss un kas rada aknu un nieru bojājumus, kā arī ārējo un iekšējo asiņošanu; Ebolas slimība.
strops Īpaši darināts miteklis bitēm.
ūdensdziedinātava Īpaši iekārtota ārstniecības iestāde, kur ārstē ar ūdensdziedniecības metodēm.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
invalīdu nobrauktuve īpaši iekārtota nobrauktuve cilvēkiem ratiņkrēslos.
ložmetēju ligzda īpaši iekārtota pozīcija (ierakums) šaušanai ar ložmetēju.
darbnīca Īpaši iekārtota telpa (piem., amatnieka, mākslinieka) darbam.
vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna vai dušas kabīne.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
autodroms Īpaši iekārtota vieta autosacīkstēm un automobiļu izmēģināšanai.
stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
zāle Īpaši iekārtota, plaša telpa ar noteiktām funkcijām.
vivārijs Īpaši iekārtotas telpa laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
kraujlaukums Īpaši iekārtots laukums dažādu materiālu nokraušanai.
tirgus Īpaši iekārtots laukums, celtne, kur noris tirgošanās.
piestātne Īpaši ierīkota (ūdens) transportlīdzekļu piestāšanās vieta.
novietne Īpaši ierīkota mītne (dzīvnieku) turēšanai.
pietura Īpaši ierīkota vieta, kur pietur sabiedriskie transportlīdzekļi.
pieturvieta Īpaši ierīkota vieta, kur regulāri pietur sabiedriskā transporta līdzekļi.
skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču paraugi, to reklamēšanai un informēšanai par tiem.
bura Īpaši izveidots audekla gabals, ko piestiprina pie masta, lai uztvertu vēju un virzītu uz priekšu kuģi, laivu.
bērnu sēdeklis īpaši izveidots krēsliņš ar atsevišķām drošības jostām, atzveltni un roku balstiem, kas piestiprināms pie automašīnas sēdekļa un ir paredzēts zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai automašīnā.
indigo bērns īpaši jutīgs bērns, kas pasauli uztver citādāk nekā pārējie.
superplāns Īpaši labs, efektīvs plāns.
goda sardze īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā pie kāda objekta) pauž godinājumu (kam).
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piem., viesnīcā, slimnīcā, satiksmes līdzeklī).
pildījums Īpaši sagatavota produktu masa, kas tiek pildīta kulinārijas izstrādājumā, arī augļos, dārzeņos.
detektīvs Īpaši sarežģītu noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas speciālists; aģents, kas par atlīdzību izpilda privātpersonu uzdevumu novērot kādu personu, vākt informāciju u. tml.
maģija Īpaši vārdi un noteiktas darbības, ar ko var izraisīt pārdabisku spēku ietekmi par labu vai par ļaunu kādam; buršana.
ligzda Īpaši veidots (piem., kukaiņu, nelielu zīdītāju) miteklis.
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
lakonisms Īpašība izteikties īsi, koncentrēti, kodolīgi, bez liekvārdības.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
spēja Īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu.
attieksmes adjektīvs īpašības vārds, kas norāda uz nemainīgu vai relatīvu priekšmeta pazīmi un kam nav salīdzināmo pakāpju.
vadāmība Īpašību kopums (piem., iekārtai, ierīcei, kādai sistēmai), kas nodrošina iespēju vadīt (tās) darbību.
tulkojamība Īpašību kopums (piem., tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā.
tiesībsubjektība Īpašību kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam.
stāvoklis Īpašību, kopums (piem., priekšmetiem), kas ietekmē (to) funkcionēšanu, kvalitāti.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
saimniece Īpašniece, kurai pieder (kas), kurai ir īpašuma tiesības (uz ko); saimnieka sieva.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
svaru bumba īpašs (parasti lodes vai cilindra veida) priekšmets, kura svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru.
voljērs Īpašs aploks dzīvnieku turēšanai savvaļā.
uzpurnis Īpašs dzīvnieka purnam uzmaucams aizsargs (no ādas, stieplēm u. tml.), lai dzīvnieks nevarētu (kādam) iekost.
rādāmkoks Īpašs kociņš ar smailu galu kādu objektu rādīšanai uz ekrāna, tāfeles u. tml.
vingrojums Īpašs kustību komplekss organisma attīstīšanai; veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
atsvars Īpašs priekšmets, kam masa ir zināma un ko svēršanā lieto par mēru.
valoda Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
maska Īpašs uz sejas liekams vai pie sejas pieliekams priekšmets ar izgrieztiem caurumiem acu vietās.
diēta Īpašs uztura režīms ar noteiktiem ierobežojumiem (piem., liekā svara zaudēšanai).
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
peru pieniņš īpašu darba bišu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni.
kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē).
kopīpašums Īpašums, kas pieder diviem vai vairākiem īpašniekiem.
virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
izdarība Īpatnējas (dzīvnieku) kustības, darbības.
īpatnis Īpatnējs cilvēks; savādnieks.
maniere Īpatnēju, individuālu stilistisko un tehnisko paņēmienu kopums, kas raksturīgs mākslinieka daiļradei, mākslas virzienam.
lieta grozās (ap ko) ir runa (par ko); notiek kas.
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
rakstāmrīks Irbulis darbam ar skārienjutīgajām iekārtām (parasti datoru).
taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
rifs Īsa muzikāla frāze, kas tiek vairākkārt atkārtota (populārajā mūzikā un džezā).
diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
konspektēt Īsi pierakstīt (piem., no teksta, runas) svarīgāko saturu.
iesaukties Īsi saukt, iekliegties.
sakoncentrēt Īsi, mērķtiecīgi sakārtot, sasaistīt (piem., kāda saturu tekstā, mākslas darbā u. tml.).
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
knaukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu; knakšķis.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piem., viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, arī neliela sprādziena, šāviena troksnis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kāds rodas, piem., lūstot nelieliem koka priekšmetiem, plaisājot ledum, stiklam.
plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
krikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
pakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., šķidruma pilieniem, arī nelieliem priekšmetiem atsitoties pret ko.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
modžaheds Islāma kaujinieks, partizāns (piem., Afganistānā).
musulmanis Islāma piekritējs; islāmticīgais.
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
konspekts Īss (piem., teksta, runas) satura pieraksts.
klips Īss kinofilmas fragments; īsa muzikāla vai reklāmas filma.
džingls Īss muzikāls fragments, skaņu kopa, ko kā pazīšanās zīmi atskaņo reklāmās, radiostaciju raidījumu starplaikos u. tml.
atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
piezīme Īss teksts, kurā fiksēts, piem., kāds fakts; teksts, kurā fiksēts (kā) galvenais saturs.
lakonisks Īss, koncentrēts, bez liekvārdības.
paraksts Īss, paskaidrojošs teksts (zem kā).
strupulis Īss, strups priekšmets; īss veidojums (parasti kā daļa).
mortīra Īsstobra lielgabals, kas šāviņus raida stāvā trajektorijā.
priekšistaba Istaba, kas atrodas priekšā citām istabām; priekšējā istaba.
guļamistaba Istaba, kas iekārtota gulēšanai.
salons Istaba, kas iekārtota viesu pieņemšanai.
gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
maldi Īstenībai neatbilstošs (redzes, dzirdes orgānu radīts) priekšstats, parādība.
teatralitāte Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatrālisms (1).
teatrālisms Īstenības atspoguļojums, kurā izmantoti spilgti, specifiski teātra mākslas izteiksmes līdzekļi; teatralitāte (1).
patēriņa kredīts īstermiņa aizdevums (parasti bez nodrošinājuma), kas paredzēts gadījumiem, kad nepieciešami naudas līdzekļi (piem., kādam pirkumam).
nobrēkties Īsu brīdi brēkt, kliegt un pārstāt brēkt, kliegt (par dzīvniekiem).
nočīkstēt Īsu brīdi čīkstēt un pārstāt čīkstēt (par priekšmetiem, kuri beržas gar ko).
nokrekšķēties Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēt.
nokrekšķēt Īsu brīdi krekšķēt un pārstāt krekšķēt; nokrekšķēties.
nokrekšķināt Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
nokrekšķināties Īsu brīdi krekšķināt un pārstāt krekšķināt.
nokūpēt Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (par dūmiem, putekļiem, smiltīm u. tml.).
nokviekties Īsu brīdi kviekt un pārstāt kviekt.
noņerkstēt Īsu brīdi ņerkstēt un pārstāt ņerkstēt (par dzīvniekiem).
norēkt Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
norēkties Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
norūkt Īsu brīdi rūkt un pārstāt rūkt (par dzīvniekiem).
noskurināties Īsu brīdi skurināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
nošņākties Īsu brīdi šņākt un pārstāt šņākt (par dzīvniekiem).
gamma starojums īsviļņu elektromagnētiskais starojums.
pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
masku teātris itāliešu teātris (no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam) ar tradicionālu sižetu, brīvi improvizētu tekstu un kurās piedalās četri pastāvīgi tēli.
prošuto Itāliešu virtuves ēdiens – sausi konservēts šķiņķis, kas parasti tiek pasniegts jēlā veidā, sagriezts plānās šķēlītēs.
delartiskā jeb masku komēdija itāļu teātra veids (no 16.–18. gs.), kurā darbojas noteikti tipveida personāži ar brīvi improvizētu tekstu.
uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus).
pieaudzēt Izaudzēt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
kumpa Izaugums, arī izliekums (kokam, tā stumbram, zariem, saknēm).
izbāznis Izbāzts dzīvnieks.
nostāt Izbeigt, pārtraukt (piem., kādu darbību) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
notecēt Izbeigties (par iepriekš noteiktu laikposmu).
nomirt Izbeigties, pārstāt eksistēt.
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā.
izripot Izbraukt (par transportlīdzekļiem, par braucējiem tajos).
iziet Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
iznākt Izbraukt (par transportlīdzekļiem).
Ak (tu) pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Mīļā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
Baltā pasaulīt! izbrīna, pārsteiguma, prieka, arī satraukuma izsauciens.
muliņš Izbūve (ostas ūdeņos) ar abpusēji iekārtotu kuģu pietauvošanās vietām.
pievadīt Izbūvējot (piem., vadu, cauruļu sistēmu), pievienot (to kādam objektam).
pievilkt Izbūvēt, ierīkot (piem., komunikācijas) līdz konkrētai vietai, konkrētam objektam.
izsēdināt Izcelt (karaspēku) pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
rakt Izcelt (zemi, smiltis u. tml.) ar īpašām iekārtām, ierīcēm, mašīnu lāpstveida daļām.
izsēsties Izcelties pretinieka teritorijā kaujas, izlūkošanas uzdevumā.
izsmērēt Izciest (parasti no iekšpuses).
epigonis Izcilas personības, kāda virziena vai stila sekotājs, atdarinātājs.
epigonisms Izcilas personības, tās darbu atdarināšana, sekošana kādam virzienam, stilam bez oriģinālas pieejas.
izcilība Izcilas sekmes (mācību nobeigumā, galīgajā novērtējumā).
tarāns Izcilnis kuģa zemūdens daļā, ar kuru dod triecienu pretinieka kuģa korpusam.
kupris Izcilnis, izliekums.
pumpa Izcilnis, paaugstinājums (uz kā, piem., priekšmeta virsmas).
triumfs Izcils panākums, izcila uzvara; pozitīva sabiedrības attieksme, arī gods, ko rada šāds panākums, uzvara.
vārda meistars izcils rakstnieks, dzejnieks.
krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
sakrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas).
nokrāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; izkrāsoties.
krāsoties Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas; lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem.
pūžņi Izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
raudāt Izdalīt asaras (par dzīvniekiem).
medot Izdalīt nektāru (parasti par augiem, ziediem).
diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
atsveķot Izdarot iegriezumus koka stumbrā, panākt, ka iztek sveķi.
iedēt Izdēt (kur iekšā).
piedēt Izdēt (olas) pietiekamā vai lielākā daudzumā.
papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
krājums Izdevums, kurā tematiski apkopoti teksti, materiāli.
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
izplūde Izeja hidrauliskā vai pneimatiskā iekārtā.
smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piem., aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
pūst Izelpā virzīt (gaisu) plūsmā uz āru, uz priekšu.
izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
iztaisīt Izgatavot (piem., priekšmetu); izveidot, ierīkot.
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
tiražēt Izgatavot pēc parauga noteiktu skaitu eksemplāru; pavairot.
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (pēc oriģināla vai kopijas).
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
sagludināt Izgludināt (ar gludekli ko) lielākā daudzumā.
izcirpt Izgriezt (vilnu, spalvas u. tml. no noteiktas dzīvnieka ķermeņa daļas); nocirpt vilnu, spalvas u. tml. (noteiktā ķermeņa daļā).
apakšīre Izīrēšana citam īrniekam.
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar skrūvēm.
demontēt Izjaukt pa daļām (mašīnu, iekārtu, ierīci u. tml.); noņemt (mašīnu, iekārtu u. tml.) no pamata, uzstādināšanas vietas.
izšķīst Izjukt (piem., tiekot vārītam).
sastapties Izjust (kāda attieksmi, izturēšanos).
dabūt trūkties izjust (parasti sava nodarījuma) negatīvās sekas.
kā septītajās debesīs izjust lielu prieku, būt sajūsmā.
justies kā (septītajās) debesīs izjust lielu prieku, laimi; būt sajūsmā.
priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
iekārot Izjust stipru juteklisku dziņu (pēc pretējā dzimuma cilvēka).
tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
klucis Izkārnījumi, fekālijas.
ķēzīt Izkārnīties (parasti par dzīvniekiem).
izkārtne Izkārta plāksne vai afiša ar reklāmu.
iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā); izkausējot (kādu vielu), ievietot (tajā ko).
īsklips Izklaidējošs, informatīvs vai izglītojošs videoklips, kas nav garāks par 60–90 sekundēm.
atstāstīt Izklāstīt saviem vārdiem (piem., kāda teksta saturu), vārdos attēlot (piem., notikumu).
izlakot Izklāt (no iekšpuses) ar laku; nolakot.
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piem., krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
iztapsēt Izklāt ar tapsējumu (kā iekšpusi).
izzeltīt Izklāt ar zelta kārtu (no iekšpuses).
jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
izjukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu).
izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
pārlabot Izlabot, pārveidot (ko, parasti novēršot kļūdas, defektus); labot (ko) vēlreiz, no jauna.
lakūna Izlaidums (tekstā).
salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
izrauties Izlauzties (piem., par vārdiem, smiekliem, vaidu).
notēlot Izliekoties (par ko), maldināt.
uzmest kupri izliekt muguru uz augšu (par kaķi); saliekt muguru kūkumā (par cilvēku).
uzmest kūkumu Izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
mest kūkumu izliekt muguru.
sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotajā.
rags Izliekta stieņveida detaļa (piem., kā satveršanai, turēšanai).
vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
izlocīties Izliekties (parasti dažādos virzienos).
izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes).
karāties logā izliekties tālu ārā pa logu.
līklocis Izliekums un ieliekums.
kumbrs Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (mugurā).
kūkums Izliekums, izcilnis, nelīdzenums.
izliece Izliekums.
pisuārs Izlietne ar urīna noteku, tualete vīriešiem.
izdzirdīt Izlietot (dzīvnieku) dzirdīšanai.
izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
uzlīt Izlīstot, tekot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) – par ko šķidru.
izlūks Izlūkdienesta darbinieks; spiegs.
memmes dēliņš izlutināts, gļēvs zēns, jauneklis.
pagriezties Izmainīt savu iepriekšējo (kustības, stāvokļa) virzienu; pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.).
uz (kāda) rēķina izmantojot (cita cilvēka) līdzekļus, darbu u. tml.
piebārstīt Izmantojot (ko) lielākā daudzumā, (ar to) piesātināt (valodu), pieblīvēt (tekstu).
izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
uz (kā) rēķina izmantojot cita līdzekļus, resursus un ietaupot savējos.
maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
nocietināties Izmantojot esošos vai izbūvējot jaunus nocietinājumus, sagatavoties aizsardzībai pret ienaidnieku.
uz sava rēķina izmantojot paša līdzekļus, darbu, resursus u. tml.
raidīt Izmantojot radio, televīzijas u. tml. iekārtas, izplatīt (informāciju, signālus u. tml.).
protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); dāvāt labvēlību.
ekspluatēt Izmantot (kādu objektu, mašīnu, dabas bagātības u. tml.).
utilizēt Izmantot (ražošanas un sadzīves atkritumus) vielu, materiālu u. tml. ieguvei; izmantot (lieko enerģiju, piemēram, siltumenerģiju) citos tehnoloģiskos procesos.
zondēt Izmantot īpašas metodes (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
izspēlēt kārti izmantot kādu līdzekli, paņēmienu u. tml., lai iedarbotos uz kādu.
taranēt Izmantot kaujas paņēmienu – ar savu kaujas mašīnu ietriekties pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā.
špikot Izmantot špikeri vai citus līdzekļus zināšanu pārbaudes gaitā.
pārtērēt Izmantot vairāk (laika), nekā paredzēts vai noteikts.
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
izspēlēt (lielāko, pēdējo) trumpi izmantot, likt lietā izšķirošo līdzekli; pateikt pašu svarīgāko, būtiskāko.
tests Izmēģinājuma pārbaude, piem., defektu konstatēšanai.
rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
kratīšana Izmeklēšanas darbība – personu, telpu pārmeklēšana, lai atrastu pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
digitālgeita Izmeklēšanas lieta par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, ko 20. gadsimta sākumā ar fiktīva ārzemju partnera vārdu centās nelikumīgi īstenot vietējie uzņēmumi, lai nopelnītu uz valsts rēķina.
krimināllieta Izmeklēšanas un izziņas iestāžu, kā arī tiesas savāktie materiāli par noziegumu un personām, kas varētu būt vainīgas nozieguma izdarīšanā.
zondēt Izmeklēt ar zondi (2).
izvēlēt Izmeklēt no kāda daudzuma, kopuma lietošanai piemērotāko, atbilstošāko; izvēlēties (1); izraudzīt.
palpēt Izmeklēt pacienta iekšējos orgānus vai ķermeņa daļas, tās iztaustot.
izšņakarēt Izmeklēt, izrakāt (parasti, meklējot ko garšīgu).
izziņas veicējs izmeklētājs.
biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
pterozauri Izmiruši fosili lidojoši rāpuļi ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, ar gariem knābjveida žokļiem [Pterosauria].
dragāt Iznīcināt (pretinieku, tā spēkus karā).
izķēpāt Izniekot.
izķēzīt Izniekot.
fiakrs Iznomājama ekipāža.
izgrabināt Izņemt, izdabūt (to, kas vēl atlicis); sameklēt un izņemt ar pūlēm (meklēto).
prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
elektroizolācija Izolācija, ar ko novērš elektrisko lādiņu noplūdi dažādās iekārtās.
ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
bloķēt Izolēt militāri, politiski vai ekonomiski; pārtraukt (piem., sakarus) piespiedu kārtā.
izolators Izolēta telpa, kurā ievieto slimnieku, kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
izsmiet Izpaust nievīgu, nicīgu attieksmi; asi izzobot, dzēlīgi raksturot.
parādīt zobus Izpaust savu naidīgo attieksmi (pret kādu), gatavību aktīvi pretoties.
nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
jaukties Izpausties, norisēt juceklīgi.
izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
atvērt iekavas izpildīt iekavās norādīto matemātisko darbību.
repot Izpildīt priekšnesumu repa stilā – uz mūzikas fona ātri, ritmiski izrunāt vārdus.
pievilkties Izpildīt vingrinājumu – karājoties pie stieņa, vilkt savu ķermeni uz augšu, kamēr rokas ir saliektas.
atradne Izplatības vieta (augiem vai dzīvniekiem).
pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
raidīt Izplatīt (piem., informāciju, signālus) – par radio, televīzijas u. tml. iekārtām.
raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
zibsnīt Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
zibšņot Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
ielīt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
iespīdēt Izplatīties (kur iekšā) – par gaismu.
ieskanēt Izplatīties (kur iekšā) – par skaņu.
ieklīst Izplatīties (kur iekšā).
iekļūt Izplatīties (kur iekšā).
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam.
aizplest Izplešot novietot, aizlikt priekšā.
atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
izdemolēt Izpostīt, sagraut (parasti no iekšpuses).
postaža Izpostīta, sajaukta, ļoti lielā nekārtībā pamesta vieta.
benefice Izrāde vai koncerts, kura ienākumus saņem kāds (kādi) no māksliniekiem; šāds pasākums par godu kādam dalībniekam.
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
leļļu teātris izrāde, kurā tēlus atveido ar lellēm; ēka, kurā notiek šādas izrādes.
pieņemšanas izrāde izrāde, kurā tiek vērtēts izrādes mākslinieciskais līmenis, tās gatavības pakāpe.
mest acis (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
mest aci (uz kādu) izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.
lutināt Izrādīt ļoti saudzīgu, labvēlīgu attieksmi.
liekt muguru Izrādīt padevību (kāda priekšā).
sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
dižoties Izrādīties (par dzīvniekiem, īpaši pārošanās laikā).
izslēgt Izraidīt (no skolas, organizācijas u. tml.), atņemot tiesības (tajā) atgriezties; atņemt tiesības piedalīties (kur), būt par (kā) dalībniekiem.
dzelt Izraisīt (ar vārdiem, izturēšanos, attieksmi) nepatīkamu pārdzīvojumu; aizvainot.
iedvest Izraisīt (attieksmi pret sevi); būt par cēloni, ka izraisās (psihisks stāvoklis, attieksme).
pavedināt Izraisīt (kādā) tieksmi, vēlmi stāties dzimumattiecībās; panākt, ka (kādam) rodas šāda tieksme, vēlme.
sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
salikties Izraisīt avāriju, saduroties ar citu transportlīdzekli, šķērsli.
inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
likt sevi manīt Izraisīt kādas sekas (piem., par parādību, notikumu).
karsēt Izraisīt karstuma sajūtu ķermenī, locekļos u. tml.
urbties Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
kutināt pakrūtē Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt sirdi Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
kutināt pakrūti Izraisīt netīkamu sajūtu (piem., par atrašanos transportlīdzeklī, kas strauji maina augstumu).
pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
savaldzināt Izraisīt pret sevi (kāda) dziļu, parasti seksuālu, interesi, arī patiku, labvēlību.
atbalsoties Izraisīt reakciju (sabiedrībā), ietekmēt (to).
žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
sūrstēt Izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; būt sāpīga pārdzīvojuma ietekmē (piem., par psihi, psihisku stāvokli).
sakārdināt Izraisīt seksuālu tieksmi.
kārdināt Izraisīt seksuālu vēlmi.
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
iemidzināt Izraisīt vispārēju narkozi; ar medikamentiem panākt, ka (parasti dzīvnieks) letāli iemieg.
iegūt Izraisīt, panākt (noteiktu attieksmi pret sevi).
iepriecināt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
priecēt Izraisīt, sagādāt prieku (kādam); būt par cēloni tam, ka (kāds) priecājas.
lipt Izraisīties organismā (par infekcijas slimību).
sagult Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
sagulties Izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
uzklupt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (piemēram, par psihisku stāvokli).
uzbrukt Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt.
izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
ekscerpts Izraksts (no kāda teksta).
aizrakt Izrakt (līdz kādai vietai, kam priekšā).
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
dancināt Izrīkot (kādu), liekot izpildīt savas iegribas, vēlmes.
inkrustēt Izrotāt (priekšmetu) inkrustācijas tehnikā.
izgleznot Izrotāt, pārklājot ar gleznojumiem (telpas iekšpusi).
Žēlīgais Dievs! izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
(ak) tu žēlīgais! Izsaucas izbailēs, izbrīnā, pārsteigumā, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
Velns lai parauj! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns parāvis! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
Velns un elle! izsaucas, paužot spēcīgas emocijas (piem., dusmas, sašutumu, reti sajūsmu, prieku).
izsaukt pie tāfeles izsaukt (skolēnu) klases priekšā.
izlobīt Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
būt uz pēdām izsekojot, meklējot atrast kādu, uzzināt kāda atrašanās vietu.
medīt Izsekot un iegūt (savvaļas dzīvnieku), to nonāvējot.
paskats Izskats (cilvēkam vai dzīvniekam).
paskats Izskats (priekšmetam, celtnei, vietai u. tml.).
nogriezt elektrību Izslēgt elektrības slēdzi.
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
galants Izsmalcināti pieklājīgs, ļoti laipns (parasti pret dāmām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izspīlēt Izspiest uz āru (priekšmetu, priekšmeta daļu).
čagas Izspiestu ogu, augļu atliekas.
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
izstādīties Izstādīt savus darbus, kolekciju u. tml.
izmaisīt Izstaigāt, izbraukāt (piem., ko meklējot).
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties) – par dzīvniekiem.
izvirzīt Izstiept uz priekšu, uz augšu (ķermeņa daļas).
nolaist Izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piem., acis, skatienu).
parfimērija Izstrādājumi, ko lieto (kā) aromatizēšanai vai atsvaidzināšanai (piem., smaržas, odekoloni, losjoni, dezodoranti).
plīvurs Izstrādājums no plāna, caurspīdīga auduma, ko liek uz galvas, arī ar ko aizsedz seju.
projektēt Izstrādāt (kā) projektu (1).
saprojektēt Izstrādāt (kā) projektu; izprojektēt (ko lielākā daudzumā).
apstrādāt Izstrādāt līdz galam; pārveidot (piem., tekstu, melodiju).
nutrija Izstrādāta šī dzīvnieka āda (parasti kažokāda).
polārlapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
sudrablapsa Izstrādāta šī dzīvnieka āda, parasti kažokāda; izstrādājums no šī dzīvnieka ādas.
izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
elektrolītiskā disociācija izšķīdinātas vielas (elektrolīta) sadalīšanās jonos.
ķēžu dūriens izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā katru nākamo dūrienu veido, adatu iedurot iepriekšējā dūriena izveidotajā lokā.
spodrdūriens Izšūšanas tehnikas paņēmiens, kurā rakstu veido blīvi cits citam sekojoši pavedieni; ar šādu paņēmienu veidots dūriens.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
pataisīt Iztaisīt, izgatavot (priekšmetu).
izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) sānis, nost; iztaisnot, izsliet taisni.
izstiept Iztaisnot un pastiept (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piem., uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
stiepties Iztaisnoties un vērsties kādā virzienā (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izčamdīt Iztaustīt (parasti, ko meklējot).
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
krāsa Izteiksmes līdzeklis (parasti glezniecībā), kas saistīts ar šādu redzes sajūtu, uztveres izraisīšanu.
dramaturģija Izteiksmes līdzekļi, kas izmantoti muzikālā skatuves darbā tā darbības un muzikālās uzbūves izveidei.
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā).
pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgi spilgti kontrasti, krasas pārejas; arī izteiksmes veids, kurā viss netiek pateikts līdz galam.
piedraudēt Izteikt draudus, brīdinājumu, ka sekos nepatīkama rīcība.
likt priekšā izteikt priekšlikumu, ieteikt.
ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
komentēt Izteikt savu viedokli, spriedumu, attieksmi (par ko).
apliecināt Izteikt vārdos, parādīt ar darbiem (jūtas, attieksmi).
izrunāties Izteikt, pateikt asi, arī nepieklājīgi.
atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
seksapīls Izteikta seksuālā pievilcība.
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
tēma Izteikuma dalījuma elements, ar kuru pauž ko zināmu sazināšanās dalībniekiem un kuram piesaista jaunu nozīmīgu informāciju (rēmu).
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
pleonasms Izteikums, kam raksturīga liekvārdība.
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
augša Izteka (upei).
iztece Izteka.
augštece Iztekai tuvākā (upes) daļa; sākuma posms (upei).
sapnis Iztēles priekšstats (par ko ilgotu, vēlamu, iekārojamu u. tml.).
pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
dzīvot pāri līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
izdzīvot Iztikt (kādu laiku ar niecīgiem līdzekļiem).
iztikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti nelieliem, pieticīgiem līdzekļiem.
pārtikt no zila gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
pārtikt no svaiga gaisa un mīlestības iztikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem.
izgrozīties Iztikt, izdzīvot ar minimāliem līdzekļiem.
izdzīvot Iztikt, spēt eksistēt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem).
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
izcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
uzcelt Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka tas sāk lidot, skriet.
mājiens Izturēšanās, rīcība, izteikums, ar ko (kādam) liek noprast, nojaust (ko).
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas respekts pret pastāvošo varu, tās likumu ievērošana.
lojalitāte Izturēšanās, rīcība, kurā izpaužas uzticība (kam), godprātīga, korekta, cieņas pilna attieksme (pret ko).
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
uzvesties Izturēties (piemēram, atbilstoši savas sugas dzīvnieku paradumiem).
atmaksāt Izturēties (pret kādu) atbilstoši (viņa) attieksmei, rīcībai.
niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (par dzīvniekiem).
muļķoties Izturēties nenopietni, aušīgi; arī niekoties, draiskoties, blēņoties.
posties Izturēties noteiktā veidā pirms kādas darbības (par dzīvniekiem).
turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
pieiet Izturēties, attiekties (kādā veidā); pievērsties (kam).
cūkoties Izturēties, rīkoties nekrietni, zemiski.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (ķermeņa daļa, veselība) netiek pakļauta kaitīgai iedarbībai.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
nērst Izvadīt no organisma (ikrus) – par zivīm, abiniekiem.
izmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārmest pār bortu izvākt ārā ko lieku, nevajadzīgu; atteikties no kā lieka, nevajadzīga.
pārstiepties Izveidojoties vai tiekot izveidotam šaurā joslā, atrasties, būt novietotam pāri (kam), pār (ko).
ieņemt Izveidot (attieksmi pret ko).
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
izkārtot Izveidot (kādu sistēmu), iekļaujot, izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
ierīkot Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
ietaisīt Izveidot (mājokli) – par dzīvniekiem.
sastādīt Izveidot (noteiktu kolektīvu), izvēloties atbilstošus cilvēkus.
uzmeistarot Izveidot (par dzīvniekiem).
izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs.
ieveidot Izveidot (piem., attēlu, padziļinājumu); iestrādāt (ko kādā priekšmetā, materiālā).
samocīt Izveidot (piem., tekstu, mākslas darbu) pārlieku sarežģītu, nedabisku.
savienot Izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā.
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
izaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
noaust Izveidot (tīklu) – par zirnekli.
sacaurumot Izveidot caurumus (kādā priekšmetā).
izbāzt Izveidot dabiskā izskatā beigta dzīvnieka ķermeni, to piepildot ar īpašiem materiāliem.
iztēloties Izveidot iztēlē (kādu tēlu, priekšstatu).
iedomāties Izveidot iztēlē priekšstatu (par ko).
iedomāt Izveidot iztēlē priekšstatu, tēlu (par ko); iedomāties (1).
izalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
saalot Izveidot lielā daudzumā ejas, alas (par dzīvniekiem).
izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
savienot Izveidot noteiktas saiknes, attiecības (starp ko); iekļaut (ko).
priekšstatīt Izveidot priekšstatu (par ko).
iedomāties Izveidot sev maldīgu priekšstatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
atstāt Izveidot, izraisīt (ko tādu, kas paliek).
savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
sakārtot Izveidot, radīt (priekšmetam, telpai) vēlamo izskatu, radīt (kur) kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
iestudēt Izveidot, sagatavot (lugas, operas u. tml.) izrādi; izveidot, sagatavot (piem., skaņdarba, dejas) priekšnesumu.
iekaist Izveidoties iekaisumam (1).
uzkniebt Izveidoties tādam (parasti tik aukstam), ka atklātās ķermeņa daļas tiek sāpīgi kairinātas.
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
izrietēt Izveidoties, rasties (kā) ietekmē.
uzmesties Izveidoties, rasties (uz kā, piemēram, priekšmeta virsmas).
celtne Izveidots celtniecības objekts; ēka.
šņakarēties Izvēlīgi, parasti izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst.
uznirstošā izvēlne izvēlne, kas parādās displeja ekrānā, ja lietotājs izvēlas kādu objektu (piem., tekstu, ritjoslu).
apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes – elpošanas un ožas orgāns cilvēkiem vai dažiem dzīvniekiem.
atrāviens Izvirzīšanās priekšā un attālināšanās no pārējiem (sacensības dalībniekiem distancē).
izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
izvest Izvirzīt (transportlīdzekli), braucot (ar to); izbraukt.
izsliet Izvirzīt (uz augšu, arī uz priekšu priekšmetu).
izriest Izvirzīt (uz priekšu ķermeņa daļu).
izbīdīt Izvirzīt (uz priekšu, āru).
atstiept lūpu izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
atstiept lūpas izvirzīt lūpu (lūpas) uz priekšu.
izcelt Izvirzīt uz augšu, sacelt (ķermeņa daļu) – par cilvēku, dzīvnieku.
izgriezt krūtis izvirzīt uz priekšu krūšu daļu.
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt.
izstiept Izvirzīt, piem., uz priekšu, uz augšu (priekšmetu).
izlīst Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
izslieties Izvirzīties (uz augšu, arī uz priekšu) – par ķermeņa daļām.
izriesties Izvirzīties (uz priekšu) – par ķermeņa daļu.
izkārties Izvirzīties ārā un nokarāties (par priekšmetu, tā daļu).
atrauties Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
izlīst Izvirzīties, izspraukties un kļūt redzamam (par priekšmetiem).
iznākt Izvirzīties, tikt izvirzītam (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko) – par priekšmetiem.
iepazīt Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
iepazīties Izzināt, izpētīt, iegūt priekšstatu (par ko).
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
sensuālisms Izziņas teorijas virziens, kas par galveno izziņas formu uzskata sajūtas, juteklisko uztveri; pretstats: racionālisms.
pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
izgaist Izzust; pārstāt eksistēt.
komodors Jahtkluba priekšnieks, priekšsēdētājs.
slūpe Jahtu un nelielu burukuģu takelējuma veids (ar vienu mastu); šādi takelēts ūdens transportlīdzeklis.
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā).
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
derbijs Jāšanas sacīkstes (parasti 3 gadus veciem auļotājiem 2400 m distancē), kas ik gadu notiek Anglijā.
iejāde Jāšanas sporta disciplīna – vingrinājumu kopums, ar kuru zirgam ietrenē pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
reprīze Jāšanas treniņā – vingrinājumu posms, pēc kura seko pārtraukums atpūtai.
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, Vidusāzijā).
kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
kavalērija Jātnieku karaspēks.
steks Jātnieku pātaga – tievs spieķis ar siksnas cilpu galā.
sampls Jau eksistējoša skaņdarba, audiodarba fragments, ko ar samplera palīdzību savieno ar citiem sampliem.
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
neps Jauna ekonomiskā politika Krievijā 20. gs. 20.–30. gados, kad ierobežoti tika atļauta privātā uzņēmējdarbība.
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
atklājums Jauna, nozīmīga atziņa, fakts, kas atrasts pētījumu, meklējumu rezultātā.
avangards Jaunākais virziens mākslā, kurā eksperimentālas, inovatīvas idejas paceļas pāri normām un standartiem.
fuksis Jaunākais, nepilntiesīgais loceklis studentu korporācijā; pirmā kursa students.
oktobrēns Jaunāko klašu skolēnu organizācijas loceklis (bijušajā PSRS).
lejupējie radinieki jaunāko paaudžu radinieki.
biezs Jaunbagātnieks.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs; zaļoksnējs (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs; zaļoksns (2).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
zeperis Jauneklis, jaunietis.
pāžs Jauneklis, kas kalpo galmā, dižciltīgas personas pavadonis.
puisis Jauneklis.
rētaudi Jauni audi, kas izveidojušies audu bojājumu vietā (cilvēkam vai dzīvniekam).
panti Jauni, vēl nesacietējuši ragi (dažiem briežu dzimtas dzīvniekiem).
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
tautu dēls jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes; arī precinieks; tautietis.
zēns Jaunietis, jauneklis.
neofīts Jauns (piem., kādas reliģijas vai mācības) piekritējs.
atnācējs Jauns iedzīvotājs, iemītnieks.
malacis Jauns, brašs cilvēks, kas rīkojas nepārdomāti, nedomājot par sekām.
selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
prozelītisms Jaunu piekritēju vervēšana.
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
pārjautāt Jautāt, atkārtojot iepriekš izteikto tekstu vai tā daļu.
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties.
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku.
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta vai parādības būtisko pazīmju īss, precīzs formulējums, raksturojums.
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
koncepts Jēdziens, vispārināta doma, arī vispārīgs priekšstats.
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniskā pamata.
apustulis Jēzus Kristus māceklis.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
muļķīgs Jocīgs, smieklīgs; arī nevajadzīgs, neiederīgs.
komisks Jocīgs, smieklīgs.
jogs Jogas piekritējs un tās praktizētājs (piem., Indijā).
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, nerātnības.
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā).
mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
ceļš Josla, līnija, pa kuru notiek transportlīdzekļu kustība.
maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm).
putra Juceklis.
rabīns Jūdu (ebreju) garīdznieks, sinagogas vadītājs.
piejūgt Jūdzot zirgu, piesaistīt to pie transportlīdzekļa, darbarīka u. tml.
teritoriālā jūra jūra vai tās josla, kas piekļaujas valsts sauszemes teritorijai vai iekšējiem ūdeņiem un uz ko attiecas šīs valsts suverenitāte.
regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
jūraszvaigzne Jūras bezmugurkaulnieks ar sarkanīgu vai violetu ķermeni, kam ir zvaigznes forma.
Neptūns Jūras dievs romiešu mitoloģijā; jūras valdnieks.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus.
kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
planktons Jūrās un ezeros pasīvi peldošo (parasti mikroskopisko) augu un dzīvnieku kopums.
teritoriālie ūdeņi jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi un noteikumi.
delfīns Jūras zīdītājdzīvnieks ar smailu purnu un augsti attīstītu nervu sistēmu.
roņveidīgie Jūras zīdītāju kārta, kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piem., roņi, valzirgi).
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
darījums Juridisks akts, kura rezultātā tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas civiltiesiskās attiecības.
novācija Juridisku saistību izbeigšana pēc abu pušu vienošanās un jaunu saistību noslēgšana iepriekšējo vietā; pārjaunojums.
Admiralitātes lords jūrlietu padomes loceklis; jūrlietu ministrs.
jūrmalietis Jūrmalnieks.
jūrā gājējs jūrnieks; jūras zvejnieks.
jūras braucējs jūrnieks.
jūrasbraucējs Jūrnieks.
ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
karst Just līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekam), atbalstīt (to).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
vēlēties Just vajadzību, tieksmi, lai (kas) būtu, īstenotos.
pierast Justies drošībā, nebaidīties, atrodoties cilvēka tuvumā – par dzīvniekiem.
paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
atstāt pēdas dvēselē jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
naids Jūtas, kurām raksturīgs ļaunums, negatīva attieksme, nelabvēlība (pret kādu).
erotika Juteklības, jutekliskuma, seksuālās pievilcības izpausme.
juteklisks Juteklīgs; tāds, kas izraisa erotisku tieksmi.
percepcija Jutekliskā uztvere; izziņas procesa posms, kura atspoguļojuma objekti tieši iedarbojas uz sajūtu orgāniem.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
sensuāls Juteklisks; arī emocionāli jūtīgs.
sensibls Juteklisks.
anestēzija Jutīguma zudums; šāda stāvokļa izraisīšana ar anestezējošiem līdzekļiem.
kulons Juvelierizstrādājums, ko iekar ķēdītē, metāla stīpā u. tml. un nēsā ap kaklu.
komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
starpsavienojums Kā (energosistēmas, telekomunikāciju u. tml.) tīklu savienojums (kā starpā).
krist Kā ietekmē liekties, arī gāzties (zemē) – par augiem.
kā šķietas kā liekas.
gruveši Kā sagruvuša (piem., ēkas) atliekas, drupas; celtniecības materiālu atkritumi.
nabadzība Kā trūkums, nepietiekamība, aprobežotība.
kā nākas kā vajag, kā pieklājas; arī kārtīgi, pareizi.
signālkabelis Kabelis, pa kuru tiek pārraidīti signāli.
nokabināt Kabināt nost, atdalīt (ko uzkabinātu, piekabinātu).
tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
pārklājs Kāda materiāla izstrādājums (kā) pārklāšanai, lai (to) aizsargātu no putekļiem, mitruma u. tml., arī lai (to) rotātu.
starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
riketsioze Kāda no infekcijas slimībām, ko var izraisīt riketsijas (piem., izsitumu tīfs).
maratons Kāda norise vai viena pēc otras sekojošas vairākas norises, kas aizņem ilgāku laiku.
vieta Kāda noteikta teksta, mākslas darba, izrādes u. tml. daļa; kādas norises moments.
plāns Kāda objekta rasējums, detalizēta shēma.
makets Kāda objekta telpisks atveidojums samazinātā mērogā.
runa Kāda temata, satura (parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāds izklāsts rakstveidā.
tīkls Kādā teritorijā funkcionējoša (vienas nozares iestāžu, uzņēmumu u. tml.) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota (būvju, iekārtu, ierīču u. tml.) sistēma.
fonds Kādam mērķim paredzētie naudas līdzekļi.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
vēstule Kādam nosūtāms vai nosūtīts uzrakstīts teksts; attiecīgais pasta sūtījums.
piederīgais Kādas cilvēku kopas loceklis.
ekipējums Kādas darbības veikšanai nepieciešamo priekšmetu, ierīču u. tml. kopums.
akcents Kādas domas, idejas u. tml. uzsvērums tekstā.
ideologs Kādas ideoloģijas vadītājs vai aktīvs paudējs; politisks darbinieks, kas veic ideoloģisko darbu.
starpprodukts Kādas norises laikā radies produkts, no kura tālākā procesā rodas, tiek iegūts cits produkts.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
infrastruktūra Kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u. tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
rezidentūra Kādas valsts izlūkošanas dienesta pārstāvniecība citas valsts teritorijā; šī dienesta darbinieku kopums.
ģeogrāfiskais platums kādas vietas attālums (grādos) no ekvatora ziemeļu vai dienvidu virzienā.
kurss Kādas zinātņu nozares vai tās atsevišķu daļu sistemātisks izklāsts (piem., lekciju kopums, grāmata).
viens Kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas.
kategorija Kāds no vispārīgākajiem jēdzieniem, kas atspoguļo īstenību (lietas, īpašības, attieksmes).
nopriecāties Kādu brīdi izjust, arī izpaust prieku.
palauzties Kādu laiku tielēties, liekulīgi (ko) noraidīt.
pavandīties Kādu laiku uzturēties (kur), meklējot (ko).
erotika Kaila ķermeņa, juteklīgu attiecību attēlojums (literatūrā, mākslā); šādu darbu kopums.
sēklzvīņa Kailsēkļu čiekura zvīņa, uz kuras ir sēklaizmetņi.
terciārs Kainozoja ēras priekšpēdējais periods.
saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
iekaisīt Kaisot ievirzīt (kur iekšā).
kaitēkļu bioloģiskā apkarošana kaitēkļu iznīcināšana ar to dabiskajiem ienaidniekiem.
mošķis Kaitīgs dzīvnieks; kukainis.
diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
peldplezna Kāja (ūdensdzīvniekam, rāpulim) ar peldplēvi starp pirkstiem.
racējkājas Kājas (dzīvniekiem, kukaiņiem) alu, eju rakšanai zemē.
ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
grenadieris Kājnieku izlases vienības karavīrs.
strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
šķēpnesis Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnieks.
skausts Kakla aizmugures daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
rīkle Kakla iekšējā daļa.
tonsilīts Kakla mandeļu iekaisums.
pakakle Kakla priekšdaļa (dzīvniekam).
rīkle Kakls (cilvēkam un dzīvniekam).
kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
frīstails Kalnu slēpošanas paveids, kurā sacensības notiek trijās disciplīnās: nobraucienā pa stāvu, nelīdzenu nogāzi, akrobātiskajā tramplīnlēkšanā, slēpošanas baletā.
sulainis Kalpotājs valdnieka vai aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidru masu, slapjiem priekšmetiem.
piekaltēt Kaltējot sagatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
kalums Kalts (metāla) priekšmets, piederums.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
reformāti Kalvinisma novirziena piekritēji; kalvinisti.
hugenoti Kalvinisma piekritēji Francijā no 16. līdz 18. gadsimtam.
nokalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
uzkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu); izkalt (1).
izkalt Kaļot (metālu), izveidot, izgatavot (priekšmetu).
degkamera Kamera, kur notiek degvielas sadedzināšana.
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj redzēt attiecīgo objektu caur uzņemšanas objektīvu.
vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
igla Kanādas eskimosu (inuītu) ziemas mītne – kupolveida celtne, kas būvēta no sniega blokiem un kuras sienas no iekšpuses izklātas ar ādām.
klozetpods Kanalizācijas tīklam un ūdensvadam pievienota tualetes iekārta.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
investors Kapitāla, finanšu līdzekļu ieguldītājs.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
buržujs Kapitālists, kapitāla īpašnieks.
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
piekāpt Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
sakāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā) – par vairākiem, daudziem.
iekāpt Kāpjot ievirzīties (kur iekšā).
uzsēsties Kāpjot, liekot kāju (kam) pāri, novietoties (uz tā) jāteniski.
uzkāpt Kāpjot, liekot kāju, soli, nostāties (uz kā augstāka).
nokāpt Kāpjot, liekot soli lejup, nonākt zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nokāpt Kāpjot, liekot soli, novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
pakāpiens Kāpņu daļa – plakans paaugstinājums, plāksne, stienis u. tml., uz kura kāpjot liek kāju.
rāpties Kāpt kur iekšā, no kurienes laukā (parasti lēni, ar grūtībām).
sēsties Kāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
landsknehts Kara algotnis, kājnieks (Eiropas valstīs, galvenokārt Vācijā 16.–17. gs.).
komandkapteinis Kara jūrnieku virsnieku dienesta pakāpe.
iznīcinātājs Kara lidmašīna pretinieka lidaparātu iznīcināšanai gaisā.
uzbrukums Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
līnija Karadarbībā iesaistītā, pozīcijās izvietotā karaspēka un militāro objektu kopums.
koncentrācijas nometne karagūstekņu vai citu ieslodzīto masveida nometināšanas un izolēšanas vieta.
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
sargkuģis Karakuģis, kas paredzēts patruļdienestam un citu kuģu aizsardzībai (piem., pret pretinieka kaujas kuģu uzbrukumu).
flagmanis Karakuģu vienības komandieris; flotes pavēlnieks.
ķēniņš Karalis; valdnieks.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
iebrukums Karaspēka iekļūšana ar militāru spēku (citas valsts teritorijā).
desants Karaspēka izcelšana pretinieka teritorijā īpaša kaujas uzdevuma izpildīšanai; karaspēka vienība, kas veic šādu uzdevumu.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
prettrieciens Karaspēka trieciens pret aizstāvēšanās pozīcijās iebrukušu pretinieku.
kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
hetmanis Karavadonis, virspavēlnieks (Polijā, Ukrainā).
karavīra kaujas ietērps karavīra apģērba, individuālo ieroču un ekipējuma komplekts.
sibīrieši Karavīri pirmsrevolūcijas Krievijā armijas daļās, ko formēja no Sibīrijas iedzīvotājiem; Sibīrijas strēlnieki.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
karagūsteknis Karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā.
karadraudze Karavīru vienība, ko algoja un uzturēja cilts vadonis, vēlāk valdnieks, feodālis (piem., kņazs).
kakla karbonāde karbonāde no dzīvnieka kakla daļas.
eminence Kardināla tituls; garīdznieks ar šādu titulu.
konklāvs Kardinālu padome, kas sanāk, lai ievēlētu jaunu pāvestu; vieta (noslēgtas telpas), kur notiek šīs vēlēšanas.
karulis Kareklis.
piekarināt Karinot piestiprināt, piekārt.
vadnis Karkasa detaļa (laivai, kuģim) – ķīļa vertikāls turpinājums priekšgalā vai pakaļgalā.
aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
sapals Karpu dzimtas zivs ar slaidu, masīvu, samērā lielām zvīņām klātu ķermeni, sarkanu izliektu vēdera spuru un strupu purnu [Leuciscus cephalus].
iztecināt taukos karsēt (piem., treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
iztecināt taukus karsēt (treknu gaļu), lai (no tās) izdalītos tauki.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par priekšmetu, vielu); arī sakarst.
pilsoņu karš karš starp sociālām grupām valsts iekšienē par varu valstī.
pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
atomkarš Karš, kurā tiek lietoti atomieroči; kodolkarš.
kodolkarš Karš, kurā tiek lietoti kodolieroči; atomkarš.
koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
bridžs Kāršu spēle četriem cilvēkiem, kas divos pāros sacenšas viens ar otru un kurā tiek izmantota kāršu kava ar 52 kārtīm.
pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
karināt Kārt (vairākkārt, vairākus priekšmetus u. tml.); novietot (kur, pāri kam u. tml.) tā, ka karājas.
apakškārta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virsdzimta Kārtai pakārtota (dzīvnieku) sistemātikas vienība.
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
viedbiļete Kartona biļete ar iestrādātu mikroshēmu (norēķiniem par braucienu sabiedriskajā transportlīdzeklī); elektroniskais talons; e-talons.
nokārtot Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
likt Kārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
kravāt Kārtot (piem., somu, portfeli), liekot ko iekšā.
krāmēt Kārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
pārlikt eksāmenu kārtot eksāmenu vēlreiz, no jauna.
nokārtot Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
eksaminēties Kārtot eksāmenu.
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
podlaiža Kārumnieks.
uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
koferis Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
čemodāns Kastes veida ceļa soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
iekašņāt Kašņājot iedabūt (kur iekšā).
uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) – parasti par dzīvniekiem.
katars Katarāls iekaisums – gļotādu iekaisums, kad atdalās sekrēts.
persona Kategorija vai gramatiskā forma, kas izsaka runātāja un darbības veicēja attieksmes.
komisks Kategorija, kas raksturo smieklīgo, neatbilstību starp būtību un ārējo izpausmi.
ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu izliektu dibenu).
ornāts Katoļu garīdznieka liturģiskais tērps (parasti grezns, izrotāts).
ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojuma laikā.
monsinjors Katoļu garīdznieka tituls, ko piešķir par īpašiem nopelniem.
abats Katoļu garīdznieks (Francijā).
ksendzs Katoļu garīdznieks (Polijā).
breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
abats Katoļu mūku klostera priekšnieks.
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai; šā ordeņa locekļi.
abate Katoļu mūķeņu klostera priekšniece.
paja Katra dalībnieka ieguldījums (parasti naudas summa) kopējā ražošanas, tirdzniecības u. tml. uzņēmumā.
par katru cenu katrā ziņā, izmantojot visus līdzekļus.
plīst vai lūst katrā ziņā, neņemot vērā nekādus šķēršļus.
ikkatrs Katrs (dzīva būtne, priekšmets, parādība); ikviens.
triecienaviācija Kaujas aviācija, kas no neliela augstuma uzbrūk frontē vai tās tuvākajā aizmugurē izvietotajiem pretinieka sauszemes vai jūras objektiem.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
tarāns Kaujas paņēmiens – ietriekšanās ar savu kaujas mašīnu pretinieka lidmašīnā, tankā vai kuģa korpusā; taranēšana.
nokaut Kaujot nonāvēt (dzīvnieku).
nokaukt Kaukt (kādu laikposmu) un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
nokaukties Kaukt un pārstāt kaukt (par dzīvniekiem).
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
periostīts Kaula plēves iekaisums.
osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
nokaulēt Kaulējoties panākt, ka cena, maksa tiek samazināta (par kādu noteiktu summu).
krīt sešnieks (arī piecnieks, četrinieks utt.) kauliņu spēlē: tiek uzmests noteikts cipars, kas rada attiecīgu situāciju.
pārkausēt Kausējot (metāla priekšmetus, metāllūžņus u. tml.), iegūt metālu, metāla lietni vai pārstrādāt (tos) citā priekšmetā.
sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
krāteris Kausveida vai piltuvveida padziļinājums (vulkāna virsotnē), pa kuru notiek vai ir noticis vulkāna izvirdums.
plēsties Kauties (par dzīvniekiem).
plūkties Kauties (par dzīvniekiem).
halālkautuve Kautuve, kurā dzīvnieki tiek kauti atbilstoši islāma noteikumiem.
kirasietis Kavalērijas jātnieks, kura krūtis un muguru aizsargā metāla bruņas – kirasas.
kornets Kavalērijas virsnieks, kas nesa karogu.
dragūns Kavalērists, kas kaujās var piedalīties arī kā kājnieks.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
vedējs Kāzu viesi – līgavaiņa radinieki vai draugi.
kāzinieks Kāzu viesis; kāzu svinību dalībnieks.
nercs Kažokāda no šā dzīvnieka.
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
trapers Kažokzvēru mednieks, kas medībās parasti izmanto slazdus.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
dokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
kinodokumentālists Kinodarbinieks (režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
stereofilma Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
stereokino Kinofilma ar trīsdimensiju efektu.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
kinostudija Kinofilmu ražošanas uzņēmums; celtne vai celtņu komplekss, kur atrodas šāds uzņēmums.
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums.
stereokinoteātris Kinoteātris, kurā demonstrē kinofilmas ar trīsdimensiju efektu.
klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
ieklaiņot Klaiņojot ievirzīties (kur iekšā).
lēkt gaisā Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu).
aizklāt Klājot (ko) priekšā, panākt, ka aizsedz.
ieklāt Klājot ievietot (kur iekšā).
apakšklase Klasei pakārtota (augu vai dzīvnieku) sistemātikas vienība.
virskārta Klasei pakārtota sistemātikas vienība (dzīvnieku sistemātikā).
klases darbs Klases kā kolektīva veikts darbs.
tapsēt Klāt (priekšmeta) virsmu ar mīksta materiāla kārtu.
servēt Klāt galdu, noteiktā kārtībā novietojot uz tā traukus, galda piederumus, ēdienus un dekoratīvos priekšmetus; pasniegt, uzlikt (ēdienu).
klaunāde Klauna vai klaunu priekšnesums.
auditorija Klausītāju kopums (piem., lekcijā).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
rapsods Klejojošs dziesminieks (Senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
ieklejot Klejojot ievirzīties (kur iekšā).
planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
atklepot Klepojot atbrīvoties no elpvadā iekļuvušā; klepojot atbrīvoties no krēpām.
dziļš klepus klepus, ko izraisa stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
klētnieks Klēts pārzinis (padomju iekārtas laikā).
ieklibot Klibojot ienākt, ieiet (kur iekšā).
pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi; pieklibot.
klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
ieklupt Klūpot iekrist (kur iekšā); strauji (parasti ar lēcienu, klupienu) ievirzīties (kur iekšā).
piegrabināt Klusu pieklauvēt.
iespiedkļūda Kļūda tekstā, kas radusies saliekot, sagatavojot tekstu iespiešanai.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
sasilt Kļūt (parasti pilnīgi, viscaur) siltam (kā darbības, arī berzes u. tml. rezultātā) – par priekšmetiem.
pārņemt iniciatīvu Kļūt aktīvākam, ietekmīgāk rosināt darbību (salīdzinot ar kādu citu).
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
panīkt Kļūt ekonomiski vājam.
iesēsties Kļūt grūti izkustināmam (ilgāku laiku kur atrodoties, mazliet iegrimstot); iestrēgt, iegrimt (pat transportlīdzekli).
atkrist Kļūt liekam, nevajadzīgam.
izsīkt Kļūt ļoti seklam vai pilnīgi izzust (par upi, ezeru u. tml.).
apcietināt sirdi kļūt neatsaucīgam, nepieejamam, nejūtīgam (attieksmē pret citiem).
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, vairs nerūpēties par savu ārējo izskatu; arī morāli pagrimt.
stingt Kļūt nekustīgam (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma).
sastingt Kļūt nekustīgam; nespēt pakustēties.
iecirsties Kļūt nepaklausīgam (par dzīvnieku).
nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
ieiet Kļūt par (kā) locekli, sastāvdaļu.
iestāties Kļūt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
pievienoties Kļūt par dalībnieku (kopīgas darbības veikšanai).
pārvērsties Kļūt par ko citu (kā ietekmē, iedarbībā).
nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu, aprunāšanas objektu.
kāpt tronī kļūt par valdnieku.
paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
dilt Kļūt plānākam, arī neasam, tiekot lietotam (piem., par darbarīkiem).
pieputēt Kļūt putekļainam.
sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
nosvilt Kļūt sārtam, iekaisušam (piem., saules, vēja iedarbībā).
sasarkt Kļūt sārtam, sarkanam (piem., piepūles, ārējas ietekmes rezultātā).
aizsērēt Kļūt seklam, nogulsnējoties ūdens sanesām.
glumēt Kļūt staipīgam, recekļainam.
sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
sasprēgāt Kļūt tādam, kā virsmā rodas vairākas, daudzas plaisas (par priekšmetu, materiālu u. tml.).
žūt Kļūt tādam, kam (piem., gaisa strāvas, siltuma iedarbībā) mazinās, zūd mitrums (par priekšmetiem, augiem, produktiem).
uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, plecu daļa; kļūt tādam, kas ir izliekts.
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
zaudēt Kļūt tādam, kam vairs nav (iepriekšējā izskata, kvalitātes).
noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
tikt Kļūt tādam, ko (kāds) iegūst, kas ietekmē (kādu, ko).
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
nosalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
pārsalt Kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
izvērsties Kļūt tādam, kurā norisinās, notiek kas būtisks, nozīmīgs (par laiku, laika posmu); kļūt tādam, kurā (kas) notiek citādi nekā paredzēts.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
novājēt Kļūt vājam vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
noliesēt Kļūt vājam, liesam (par dzīvnieku).
panīkt Kļūt vārgam, vājam (par dzīvniekiem); kļūt sīkam, kroplīgam, arī mazražīgam (par augiem).
izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupenam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
plakanknaibles Knaibles, kuru galiem ir plakana iekšējā virsma.
pupiņš Knupis, māneklis (zīdainim, mazam bērnam).
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc stumbra nozāģēšanas vai nociršanas.
aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
kodols Koka stumbra iekšējā daļa, kas sastāv no atmirušiem audiem un ir sausāka par ārējo slāni.
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
lietkoks Koks (piem., cirsmā), no kura var iegūt pietiekama garuma lietkoksni.
palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
ūsainis Koksngraužu dzimtas vabole ar melnu (1,5–3 cm garu) ķermeni un gariem taustekļiem, kuras kāpuri attīstās skujkoku stumbros.
kokgriezums Koktēlniecības veids – griezums kokā; šāda veida darbs – skulptūra, ornaments, priekšmets.
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
arborētums Koku un krūmu kolekcija.
poplīns Kokvilnas, zīda vai puszīda audums audekla pinumā, kurā šķēru pavedieni ir ievērojami tievāki par audu pavedieniem.
krājums Kolekcija; (vienāda rakstura priekšmetu, materiālu) sakopojums, vākums.
ekskursija Kolektīva (kādas vietas) apmeklēšana.
streika sarunas kolektīvā interešu strīda pušu sarunas, kuru mērķis ir panākt vienošanos un izbeigt streiku.
rotaļdeja Kolektīva rotaļa, ko izpilda, dziedot kādu latviešu tautas dziesmu un veicot noteiktas kustības; attiecīgais tautas horeogrāfijas žanrs.
kopsaimniecība Kolektīva saimniecība.
savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa); arī tautietis, novadnieks.
komūna Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
meistarkomanda Komanda sporta spēlēs, kuras dalībnieki ir augstākās klases sportisti (sporta meistari).
komandējuma nauda komandējuma izdevumu segšanai paredzētā atlīdzība, kas tiek piešķirta komandētai personai.
lakross Komandu sporta spēle – bumbiņas raidīšana pretinieka vārtos ar nūjām, kuru galos ir trijstūrveida tīkliņi.
hokejs Komandu sporta spēle uz ledus ar speciālām nūjām un ripu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
ūdenspolo Komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos ar roku; ūdens polo.
ūdens polo komandu sporta spēle uz ūdens, kuras mērķis ir ieraidīt bumbu pretinieka vārtos; ūdenspolo.
lauka hokejs komandu sporta spēle zālienā ar speciālām nūjām un bumbiņu, kura jāiesit pretinieka vārtos.
futbols Komandu sporta spēle, kurā bumba (ar kāju vai galvu) jāieraida pretinieka vārtos.
rokasbumba Komandu sporta spēle, kurā sportistiem ar vienu roku ir jāieraida bumba pretinieka vārtos; handbols.
krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
polo Komandu sporta spēle, kuras dalībnieki, jādami ar zirgiem, cenšas ar īpašām nūjām bumbu iedzīt pretinieka vārtos.
volejbols Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir pārraidīt bumbu (ar rokām) pāri tīklam pretinieka komandas laukumā.
situāciju komēdija komēdija, kur komisko efektu izraisa situācija, kurā nokļūt komēdijas tēli.
kompanjons Komerciāla uzņēmuma, kompānijas līdzīpašnieks.
sadales komisija komisija, kas padomju iekārtas laikā lēma par mācību iestādi beigušo speciālistu nosūtīšanu uz noteiktām darba vietām.
bufonāde Komisks uzvedums ar spilgtiem efektiem un pārspīlētu aktieru tēlojumu.
stress Kompleksa organisma reakcija uz spēcīgu kairinājumu.
Ziemas olimpiskās spēles kompleksas starptautiskās sacensības ziemas sporta veidos.
kompleksveida Komplekss [2].
pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
nokomplektēt Komplektējot izveidot (noteiktu kolektīvu).
nokomplektēt Komplektēt un pabeigt komplektēt (piem., priekšmetus).
rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu) kādam noteiktam uzdevumam.
iekomponēt Komponējot iekļaut (skaņdarbā).
sonorika Kompozīcijas tehnika, kas priekšplānā izvirza tembrālus elementus, kā arī pārejas momentus no vienas skaņas vai saskaņas uz otru.
daļa Kompozicionāli pabeigta, pastāvīga vienība (mākslas darbā, skatuves priekšnesumā).
zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
komunists Komunistiskās partijas biedrs; komunisma ideju piekritējs un paudējs.
saspringt Koncentrējot uzmanību, enerģiju, kļūt nekustīgam.
rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
sīrups Koncentrēts cukura šķīdums ūdenī, kas satur zāļu līdzekļus.
karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
kopkoncerts Koncerts, kurā uzstājas vairāki vai daudzi kolektīvi.
kondicionētājs Kondicionēšanas iekārta.
pomāde Konditorejas izstrādājums – aromatizēta no cukura un cietes sīrupa, augļu un ogu sulas savārījuma iegūta staipīga želejveida masa, ko pilda konfektēs.
īriss Konditorejas izstrādājums – cieta konfekte, ko iegūst no sabiezināta piena, cukura un dažādām piedevām.
halva Konditorejas izstrādājums – salda masa, kas gatavota no smalki saberztām, grauzdētām eļļas augu sēklām vai riekstiem un saldvielām.
šerbets Konditorejas izstrādājums no cukura, riekstiem u. tml. izejvielām.
riekstiņš Konditorejas izstrādājums rieksta formā.
bonbonga Konfekte.
konfūcietis Konfūcisma piekritējs.
zvans Konisks, dobs metāla veidojums, kura iekšpusē esošā mēle, sitoties pret tā sienām, rada vibrējošu skaņu.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
noteikts Konkrēts, iepriekš zināms; arī pastāvīgs, nemainīgs.
radiokonkurss Konkurss, ko organizē radiodarbinieki un ko pārraida pa radio kādā raidījumā.
skaistumkonkurss Konkurss, kurā notiek cīņa par skaistākās sievietes vai skaistākā vīrieša titulu.
piekonservēt Konservējot sagatavot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
vicekonsuls Konsula vietnieks.
tramvaja stanga kontaktstienis, kas savieno tramvaju ar elektrisko vadu.
trolejbusa stanga kontaktstienis, kas savieno trolejbusu ar elektrisko vadu.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
kalibrs Kontrolinstruments (parasti neregulējams, bez skalas) (priekšmetu, detaļu) izmēru, formas vai savstarpējā novietojuma pārbaudei.
kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks, aktīvs tās piekritējs.
frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu.
lāsteka Konusveida ledus veidojums, kas radies, tekot šķidrumam (piem., no jumta) lejup.
piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
substantivācija Konversijas paveids, kurā notiek dažādu vārdšķiru vārdu vai vārdformu pāreja lietvārdos.
kooperators Kooperatīvu dalībnieks, darbinieks.
tusiņš Kopā sanākšana, satikšanās (piem., ballītē, klubā); arī pasākums, kurā satiekas cilvēki ar kopīgām interesēm.
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
telpa Kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem.
astoņnieks Kopa, kas sastāv no astoņiem (cilvēkiem, priekšmetiem, vienībām u. tml.).
tāme Kopējais kādas darbības paredzēto plānoto izdevumu un ieņēmumu summas iepriekšējs aprēķins.
kopaina Kopējais, vispārējais priekšstats (par ko).
koptēls Kopējs, vienojošs (piem., mākslas darba) tēls, priekšstats.
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
starpa Kopumā, vidē, grupā (ko veido cilvēki, dzīvnieki).
vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
pakete Kopums, komplekts, ko piedāvā pircējam, patērētājam.
sistēma Kopums, kopa, starp kuras elementiem, sastāvdaļām ir savstarpējas attieksmes ar noteiktām funkcijām.
korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
aktīnija Koraļļu klases jūras dzīvnieks, kas pēc formas atgādina maisu ar starveidīgiem taustekļiem.
verificēšana Korektuma pārbaude, noteikšana.
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
guļamkorpuss Korpuss, kas iekārtots gulēšanai.
smaržūdens Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (15–20%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā un ūdenī.
smarža Kosmētikas līdzeklis – aromātisko vielu (20–30%) kompozīcija, kas izšķīdināta spirtā; parfīms.
pieniņš Kosmētikas līdzeklis baltā krāsā, parasti sejas ādas tīrīšanai.
lūpu krāsa kosmētikas līdzeklis lūpu krāsošanai.
smiņķis Kosmētikas līdzeklis, kas satur krāsvielas.
ūdens Kosmētikas līdzeklis, kas satur šo vielu, spirtu, ēteriskās eļļas, augu ekstraktus u. tml.
balzams Kosmētikas līdzeklis.
špaktele Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
štukatūra Kosmētikas līdzekļi sejai; grims.
grims Kosmētikas līdzekļu kopums; ārējais izskats, kas panākts ar šādu līdzekļu palīdzību.
pīlings Kosmētiska procedūra – ādas attīrīšana ar dažādiem līdzekļiem (jūras sāļiem, eļļām, auzu pārslām u. tml.).
pomāde Kosmētisks līdzeklis – parasti smaržīga, taukaina matu vai lūpu ziede.
skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
sārtums Kosmētisks līdzeklis vaigu sārtināšanai.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
kosmopolīts Kosmopolītisma piekritējs; cilvēks, kas vienaldzīgi izturas pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
iekost Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā) – par zobiem.
nokost Kožot nonāvēt, nogalināt (par dzīvniekiem).
rezerve Krājums (piem., izejvielas, naudas līdzekļi), kas paredzēts izmantošanai vajadzības gadījumā.
dzīva krāsa krāsa, kas izraisa dzīvesprieku, možumu; spilgta krāsa.
krāsojums Krāsa, krāsu kopums (piem., dzīvniekam).
madarojums Krāsainu rakstu, ornamentu izveide (uz auduma, tekstilizstrādājuma); tekstilizstrādājums, rokdarbs u. tml. ar krāsainiem rakstiem, ornamentiem.
reflekss Krāsas nianse gleznā, kas rodas, uz priekšmetiem krītot gaismai, kura atstarojusies no citiem objektiem.
starptonis Krāsas tonis, kas krāsu spektrā atrodas starp diviem citiem toņiem.
konditorejas krāsas krāsas, kuras izmanto konfekšu u. c. konditorejas izstrādājumu iekrāsošanai.
tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
iemute Krāsns mutes (kurtuves) priekšdaļa.
smiņķēt Krāsot ar kosmētikas līdzekļiem.
kolorēt Krāsot, iekrāsot, izkrāsot.
dabiskās krāsvielas krāsvielas, ko iegūst no augu vai dzīvnieku valsts izejvielām.
tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
revija Krāšņs, teatralizēts uzvedums ar sižetiski nesaistītiem muzikāliem, deju u. tml. priekšnesumiem.
feerija Krāšņs, vizuāli bagātīgs uzvedums ar pārsteidzošiem inscenējuma efektiem.
glabāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
krāt naudu zeķē krāt skaidru naudu, neliekot to bankā.
nokratīties Kratīties un pārstāt kratīties (par transportlīdzekli, tā daļām).
iekratīt Kratot ievirzīt (kur iekšā).
sakraut Kraujot (kādus materiālus), izveidot (iekārtu, konstrukciju u. tml.).
lādēt Kraujot (ko iekšā), piepildīt (transportlīdzekli).
piekraut Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
iekraut Kraujot ievietot (kur iekšā); kraujot piepildīt (transportlīdzekli).
atkraut Kraujot novietot iepriekšējā vietā.
lādēt Kraut (ko) iekšā (transportlīdzeklī) vai ārā (no transportlīdzekļa).
tranzītkrava Krava, kas tiek vesta tranzītā caur kādu citu valsti, teritoriju.
iekravāt Kravājot ievietot (kur iekšā).
atkravāt Kravājot novietot iepriekšējā vietā.
trice Kravas ceļamais mehānisms ar rokas vai elektrisko piedziņu.
tranzītpārvadājums Kravas, preces, kas uz galamērķi tiek pārvadātas caur citu teritoriju.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
vekseļu diskonts kredītoperācija – vekseļu pirkšana pirms to maksāšanas termiņa iestāšanās.
leiboristi Kreisa strādnieku partija (Lielbritānijā, arī Austrālijā, Jaunzēlandē).
gotiņa Krējuma konfekšu šķirne.
kniepķens Krekla sakta – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem.
naktskrekls Krekls gulēšanai.
kombinē Kreklveidīgs sieviešu veļas gabals bez piedurknēm.
krekstēt Krekšķēt.
nokrekšķināt Krekšķinot noteikt, pateikt.
nokrekšķēt Krekšķot noteikt, pateikt.
krēmzupa Krēmveida zupa, kas gatavošanas beigu posmā tiek sablendēta biezenī un izlaista caur sietu.
pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
boļševiks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas kreisi noskaņoto marksistu frakcijas biedrs; V. I. Ļeņina uzskatu piekritējs.
meņševisms Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā novirziena (meņševiku) paustā ideoloģija.
mazinieks Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējā spārna pārstāvis; meņševiks.
meņševiki Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas labējais spārns, kas izveidojās šīs partijas 2. kongresā (1903. g.), nostājoties opozīcijā pret V. Ļeņina vadīto kreiso novirzienu (boļševikiem).
dekabrists Krievu revolucionārās grupas dalībnieks, kas 1825. gada decembrī organizēja neveiksmīgu sacelšanos pret caru Nikolaju I.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
gorodki Krievu tautas spēle, kuras dalībnieki, metot nūju, cenšas izsist noteiktā veidā sakārtotas cilindriskas koka figūras.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
kriminālprocess Krimināllietu tiesāšanas kārtība; krimināllietu izmeklēšana un iztiesāšana.
kriminālists Kriminālnoziedznieks.
koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
birt Krist vienlaidus plūsmā, citam aiz cita (par vielu, kas sastāv no sīkām daļiņām, arī par sīkiem priekšmetiem).
kristālhidrāts Kristāliska viela, kuras sastāvā ir brīvas ūdens molekulas.
vakance Kristālu punktveida defekts – atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
kristālrežģis Kristālu veidojošo daļiņu (atomu, jonu, molekulu) ģeometriski regulārs izvietojums, kam raksturīga periodiska atkārtojamība trijās dimensijās.
kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
prāvests Kristiešu baznīcā – garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
martiroloģijs Kristiešu mocekļu saraksts.
brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi.
pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
pestīt Kristietībā – glābt, izpirkt cilvēkus un cilvēci kopumā no grēka un tā radītajām sekām.
velns Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
dievs Kristietībā un citās monoteistiskās reliģijās – pasaules radītājs un valdnieks; augstākā esamība.
antikrists Kristīgajā reliģijā – Kristus pretinieks.
altāris Kristīgajās baznīcās – īpašs galds, uz kura noliek Bībeli, krucifiksu, sakramenta traukus.
bīskaps Kristīgās baznīcas augstākais garīdznieks, baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības galva.
dievgalds Kristīgās baznīcas ceremonija, kas tiek rīkota, pieminot Kristus nāvi un augšāmcelšanos, un kurā ticīgajiem tiek izdalīta maize un vīns.
māsa Kristīgās baznīcas ordeņa locekle; mūķene.
iekrist Krītot ievirzīties (kur iekšā).
atkrist Krītot nonākt iepriekšējā vietā.
nokrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
pakrist Krītot nonākt no vertikāla stāvokļa horizontālā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
krogus papus krodzinieks.
krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks ar īsu un platu purnu.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
žogs Krūmu vai nelielu koku stādījums ciešā rindā, lai ko norobežotu, aizsargātu vai veidotu dekoratīvu fonu; dzīvžogs.
varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
krustnesis Krusta karu dalībnieks ar krusta zīmi uz apģērba.
krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī (uz labo pusi) saliektiem galiem; svastika.
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
mamogrāfija Krūšu dziedzeru rentgenoloģiska izmeklēšana.
pakrūte Krūtis dzīvniekiem.
mastopātija Krūts dziedzera slimība, kas saistīta ar iekšējās sekrēcijas dziedzeru, galvenokārt dzimumdziedzeru, nepareizu darbību.
mastīts Krūts piena dziedzera iekaisums.
buka Kučiera sēdeklis (karietes, ratu vai kamanu priekšā).
rēderis Kuģa (kuģu) īpašnieks, kas nodarbojas ar jūras transporta darījumiem vai savu kuģu iznomāšanu.
matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūras braucējs.
jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
sauskrava Kuģa krava, kurā ir cieti priekšmeti un beramas vielas.
dreifs Kuģa novirze no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
fokmasts Kuģa priekšējais masts.
baks Kuģa telpa, kur dzīvo jūrnieki; kuģa augšējā klāja priekšgals.
stūres māja kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
bocmanis Kuģa vadības loceklis, kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa un apmāca matrožus.
stūresvīrs Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
stūmējvelkonis Kuģis (velkonis), kas ar īpaši izveidotu priekšgalu var stumt (kuģi, liellaivu u. tml.).
saldētājkuģis Kuģis ar saldēšanas iekārtu, kurš pārvadā saldētu produkciju un produktus, kas ātri bojājas; refrižeratorkuģis.
motorkuģis Kuģis, kura galvenais dzinējs ir iekšdedzes motors.
navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
stāpelis Kuģu būvēšanai, remontēšanai un nolaišanai ūdenī iekārtots laukums ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
muša Kukainis ar diviem caurspīdīgiem spārniem un trīs taustekļu pāriem.
vabole Kukainis, kam raksturīgi cieti priekšējie spārni jeb segspārni, kas sedz plēvveida pakaļējos spārnus.
termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
ezis Kukaiņēdāju kārtas nakts dzīvnieks ar asām adatām klātu ķermeņa virsdaļu un kas briesmu brīžos spēj saritināties kamolā.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
kukluksklanietis Kukluksklana organizācijas loceklis.
abrkasis Kukulītis no abrā sakasītām mīklas paliekām; sakasnis.
kumpa Kūkums (mugurā); izvirzījums uz āru, izliekums (ķermeņa daļā).
kupris Kūkums, izliekums (kādā ķermeņa daļā).
kumpums Kūkums; izliekums, izvirzījums uz āru.
priesteris Kulta vadītājs, kalpotājs nekristīgajās reliģijās.
iekultivēt Kultivējot iekopt.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
kulturoloģija Kultūras un kultūrvēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets.
augu seka kultūraugu izvietojums, maiņa noteiktā secībā; augseka.
gastrīts Kuņģa gļotādas iekaisums.
muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
gastroenterīts Kuņģa un tievās zarnas iekaisums.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
piekūpināt Kūpinot sagatavot (ko) pietiekamā daudzumā.
pavards Kurināma iekārta ēdiena gatavošanai.
krāsns Kurināma vai karsējama iekārta ēdiena gatavošanai.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
miķelīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem; ziemastere.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
vībotne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs [Artemisia] ar stāvu, zarainu stublāju, sīkiem ziedu kurvīšiem ķekarā vai skarā un stipru aromātu, rūgtenu garšu.
tāmnieks Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotājs, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
vējoties Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem); kustēties, radot gaisa plūsmu.
vējot Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
rosīties Kustēties, darboties (par dzīvniekiem).
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
staigāt Kustēties, virzīties (parasti turpatpakaļ kustībā – par priekšmetiem, veidojumiem u. tml.).
grieze Kustība – priekšmeta griešanās ap savu asi.
kinemātika Kustība (ģeometriskā aspektā).
radioamatierisms Kustība, arī vaļasprieks, kurā nodarbojas, piem., ar raidītāju konstruēšanu un izgatavošanu, savstarpēju radiosakaru dibināšanu.
fleksija Kustība, kuras laikā tiek saliekta locītava.
gaita Kustība, pārvietošanās (transportlīdzeklim); braukšanas, pārvietošanās, arī darbības, kustības veids, ātrums.
pusgaita Kustība, pārvietošanās ar nepilnu, samazinātu ātrumu (parasti ūdens transportlīdzekļiem).
manevrs Kustības virziena maiņa (transportlīdzeklim).
kurss Kustības virziens (transportlīdzeklim); leņķis starp transportlīdzekļa garenisko asi un meridiānu.
ekstremitāte Kustību orgāns (dzīvniekam).
sunītis Kustību rotaļa, kurā vienam dalībniekam jāpanāk kāds no bēgošajiem pārējiem dalībniekiem un jāpieskaras viņam.
ritmika Kustību vingrinājumi ritma izjūtas, kustību koordinācijas u. tml. attīstīšanai; attiecīgais mācību priekšmets.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
mikrofāgi Kustīgi leikocīti, kas iekaisuma gadījumā satver un iznīcina mikrobus.
virpulis Kustīgs (cilvēku, arī dzīvnieku) kopums, arī strauja, parasti riņķveida, kustība.
tausteklis Kustīgs (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa pārskaita izaugums, kas atrodas ķermeņa priekšgalā vai pie galvas un veic taustes, arī ožas funkciju.
ņudzeklis Kustīgs, nekārtīgs (kā) liels kopums.
priecīgs Kustīgs, skaļš, arī rotaļīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žiperis Kustīgs, veikls cilvēks vai dzīvnieks.
māt Kustināt roku (ar vai bez tajā saņemta priekšmeta).
izkustēties Kustoties izmainīt iepriekšējo stāvokli, atrašanās vietu.
trīties Kustoties, pārvietojoties uz priekšu un atpakaļ, skarties (pie kā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
izkustēties Kustoties, tiekot kustinātam, izmainīt iepriekšējo stāvokli (par priekšmetiem).
ielocīt Kustoties, vingrinoties panākt, ka (piem., locekļi) kļūst vingrāki, pāriet stīvums u. tml.; ievingrināt.
seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē mehānismus.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas tipogrāfiski iespiež poligrāfijas izdevumus.
kategorija Kvalifikācijas pakāpe (piem., amatniekam kādā arodā).
boulings Ķegļu spēles paveids, kuras mērķis ir, pa īpašu celiņu ripinot bumbu, notriekt pēc iespējas vairāk ķegļu.
stafilokoki Ķekarveidā sakopotu šūnu baktērijas, kas izraisa dažādas infekcijas slimības.
budēlis Ķekatnieks.
nāve Ķekatu maska – balts tēls ar izkapti.
ķeksis Ķeksītis (2).
pieķemmēt Ķemmējot piekārtot, arī pielīdzināt (matus), arī pieglaust.
uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
kosmētika Ķermeņa ādas, matu, nagu kopšanas paņēmieni; mācība par cilvēka ķermeņa kopšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
eksterjers Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
galva Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekiem), kurā atrodas smadzenes.
plecs Ķermeņa augšējā, priekšējā daļa (dzīvniekam) no kakla līdz priekšējās ekstremitātes pamatam.
kāja Ķermeņa daļa, loceklis – balsta un kustību orgāns (cilvēkam, dzīvniekiem).
dibens Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
rumpis Ķermeņa pamatdaļa (neskaitot galvu un ekstremitātes).
krūts Ķermeņa priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (cilvēkiem vai citiem mugurkaulniekiem).
priekša Ķermeņa priekšēja puse (cilvēkam vai dzīvniekam).
poza Ķermeņa stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā – skaustam) atbalstoties pret pamatu.
viduklis Ķermeņa vidējā daļa, arī pamatdaļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
saķert Ķerot (dzīvniekus), iegūt (tos) lielākā daudzumā.
pieķert Ķerot iegūt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
medīt Ķert (dzīvnieku) barībai – par dzīvniekiem.
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
fizikālā ķīmija ķīmijas nozare, kas cieši saistīta ar fiziku un pēta, piem., vielas uzbūvi, termodinamiskās īpašības, elektroķīmiskos procesus.
stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pēta molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
fotoķīmija Ķīmijas nozare, kurā pēta vielu ķīmiskās pārvērtības gaismas ietekmē.
oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
gramekvivalents Ķīmiskā elementa vai ķīmiskā savienojuma daudzums gramos, kas skaitliski ir vienāds ar šā elementa vai savienojuma ķīmisko ekvivalentu.
struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
metāliskā saite ķīmiskā saite, kas rodas sakarā ar brīvo elektronu kustību kristālrežģī.
kovalentā saite ķīmiskā saite, kas rodas, kad diviem vai vairākiem atomiem kāds elektrons kļūst par kopīgu sastāvdaļu.
patina Ķīmiska viela, ar ko (piem., dekoratīvos nolūkos vai aizsargājot no bojāšanās) pārklāj izstrādājumu.
galvaniskais elements ķīmiskais elektriskās enerģijas avots.
neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
pallādijs Ķīmiskais elements – mīksts sudrabaini balts metāls, ko izmanto elektrotehnikā vai kā katalizatoru [Pd].
varš Ķīmiskais elements – sarkanīgs, viegli kaļams un stiepjams metāls, kas labi vada elektrību un siltumu [Cu].
rutēnijs Ķīmiskais elements – sudrabaini balts, trausls metāls, ko izmanto pārklājumiem elektrotehnikā, juvelierizstrādājumos [Ru].
hafnijs Ķīmiskais elements – sudrabpelēks, plastisks metāls, ko izmanto, piem., metalurģijā, kodolenerģētikā, elektronikā [Hf].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
katalīze Ķīmiskās reakcijas ātruma maiņa katalizatora ietekmē (ko plaši izmanto ķīmiskajā rūpniecībā).
izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
cikliskie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kuru molekulas veido noslēgtas struktūras.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
alumīnijs Ķīmisks elements – viegls, mīksts, sudrabaini balts metāls, kas labi vada siltumu un elektrību [Al].
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
balinātājs Ķīmisks līdzeklis, ko lieto balināšanai.
monoksīds Ķīmisks savienojums ar vienu skābekļa atomu.
organisks savienojums ķīmisks savienojums, kurā galvenais elements ir ogleklis.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
attīstītājs Ķīmisku vielu maisījums eksponētu gaismjūtīgu materiālu attīstīšanai.
kungfu Ķīnā radies cīņas veids, kurā pašaizsardzības nolūkā tiek izmantotas kājas un rokas; ķīniešu karatē.
daoisms Ķīniešu filozofijas virziens, mācība par dao, kas aicināja respektēt pasaulē pastāvošo kārtību un ritmu; viena no ķīniešu reliģijām, kas pauž šādus uzskatus.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
rekonstruktīvā ķirurģija ķirurģija, kas labo ķermeņa deformācijas, koriģē organisma funkcionālo nepietiekamību.
mikroķirurģija Ķirurģijas paveids, kurā operē ļoti sīkus objektus (piem., sīkos asinsvadus), izmantojot optiskas ierīces un īpašus smalkus instrumentus.
rezekcija Ķirurģiska operācija, kurā tiek izgriezts kāds orgāns vai tā daļa.
ekstirpācija Ķirurģiska operācija, kurā tiek pilnīgi izgriezts kāds orgāns vai patoloģisks veidojums.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
hameleons Ķirzakai līdzīgs dzīvnieks ar garu mēli un spēcīgu asti, kurš spēj mainīt ādas krāsu, pielāgojoties videi.
Ne asakas! laba loma novēlējums makšķerniekam, zvejniekam.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
strādnieku aristokrātija labi atalgoto, kvalificēto strādnieku slānis.
brangs Labi barots (par dzīvniekiem).
apaļš Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
lāča pakalpojums labi domāta rīcība, pakalpojums, kas labuma vietā izraisa nepatīkamas sekas.
apsvērt Labi iepriekš pārdomāt; vispusīgi izvērtēt (ko).
skaists Labi kopts, ar vēlamām sugas, šķirnes īpašībām (par dzīvniekiem, augiem).
ērts Labi; pieklājīgi.
pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
appļāvības Labības pļaujas nobeigums; tam sekojošais mielasts, svinības.
labierīkot Labiekārtot.
ielabināt Labinot iedabūt (kur iekšā).
pielabot Labojot (ko), novērst nelielus defektus.
salabot Labojot novērst (defektu, bojājumu u. tml.), parasti pilnīgi.
izlabot Labojot novērst (defektus, bojājumus u. tml.).
izlabot Labojot panākt, ka (tekstā) nav kļūdu; labojot novērst (kļūdas).
retorte Laboratorijas trauks ar garu, uz sāniem noliektu kaklu (piem., šķidrumu pārtvaicēšanai).
kolonija Labošanas darbu iestāde (parasti nepilngadīgajiem noziedzniekiem).
gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
normāls Labs; pietiekami kvalificēts.
pozitīvisms Labvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
patikt Labvēlīgi ietekmēt (augus).
veicināt Labvēlīgi ietekmēt (procesa, darbības u. tml. norisi); arī sekmēt.
tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
labs prāts labvēlīgs, miermīlīgs garastāvoklis, labvēlīga attieksme (pret kādu).
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
lineārais paātrinātājs lādētu daļiņu paātrinātājs, kurā daļiņu trajektorija ir taisne.
kumulatīvais lādiņš lādiņš, kam sprāgstvielas priekšpusē izveidots konisks iedobums.
aizlaikus Laicīgi, laikus; iepriekš.
plūdlīnija Laidena forma (parasti transportlīdzeklim), kas mazina vides pretestību.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
virpuļstrāva Laikā mainīga, magnētiskā lauka inducēta, elektrodzinējspēka vadīta strāva elektrību radošā vidē.
minūte Laika mērvienība – 60 sekundes.
ziemas saulgrieži laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā.
saulstāvji Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulgrieži (1).
saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu vai dienvidu punktā; saulstāvji.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
inkubācijas periods laika posms no infekcijas slimības ierosinātāju iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
karalaiks Laika posms, kad notiek karš.
ēra Laika posms, kas ar kaut ko īpašu atšķiras no iepriekšējā laika posma.
darbmūžs Laika posms, kurā (iekārta, ierīce) saglabā savai darbībai vajadzīgās īpašības, spēj normāli darboties.
Jūlija kalendārs laika skaitīšanas sistēma, ko ieviesa Romas valdnieka Jūlija Cēzara laikā.
Saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku.
seanss Laika sprīdis, kurā bez pārtraukuma notiek kāda darbība.
konkista Laikmets (15. gs. beigās un 16. gs.), kad spāņi un portugāļi iekaroja plašas teritorijas Centrālamerikā un Dienvidamerikā.
putnu dienas laikposms (pavasarī), kad tiek rīkoti dažādi putniem veltīti pasākumi.
nestunda Laikposms, brīdis, kad notiek kas ļauns, jāpārdzīvo briesmas u. tml.
apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
gavēnis Laikposms, kad iztiek ar trūcīgāku pārtiku; diēta.
sezona Laikposms, kad sistemātiski notiek kultūras pasākumi (piem., koncerti, izrādes).
vecums Laikposms, kas ir pagājis kopš (kā) mūža sākuma, eksistēšanas sākuma un ko parasti izsaka laika mērvienībās.
mūžs Laikposms, kurā noris (dzīvnieka, auga) eksistence.
sezona Laikposms, kurā notiek sporta sacensības.
garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
slimības (ap)slēptais periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
slimības inkubācijas periods laiks no infekcijas iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
slēptais slimības periods laiks no slimības iekļūšanas organismā līdz slimības sākumam.
nākotne Laiks un notikumi, kas sekos pašreizējam laikam, pašreizējiem notikumiem.
slaucamā reize laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
slaucamais laiks laiks, kad tiek slaukti dzīvnieki (parasti govis).
lūgt Laipni, pieklājīgi izteikt vēlēšanos, arī prasību (kādam, lai tas ko dara, dod u. tml.).
jauks Laipns, patīkams, pieklājīgs; tāds (cilvēks), kam ir patīkama, pievilcīga āriene.
ielaipot Laipojot ievirzīties (kur iekšā).
galvanizēt Laist (kam) cauri vāju elektrisko strāvu.
pārlaist Laist, lai (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
mazgāt Laizot tīrīt (ko) – par dzīvniekiem.
mazgāties Laizot tīrīt sevi, sava ķermeņa daļas (par dzīvniekiem).
ielaisties Laižoties, nosēžoties, ievirzīties (kur iekšā).
lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
mēnesene Lakstaugs ar purpursarkaniem, violetiem vai baltiem (vakarā) smaržīgiem ziediem un plakanu, spīdīgu augli, kas pēc sēklu izbiršanas paliek pie auga; Jūdasa graši.
lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
ziepenīte Lakstaugs ar stāvu vai pacilu stublāju, violetiem, ziliem, retāk baltiem, nokareniem ziediem ķekaros vai vārpās.
matiola Lakstaugs ar vienkāršiem, sārti violetiem ziediem skrajos ķekaros, kas atveras un smaržo vakarā [Mathiola bicornis].
platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
lamblioze Lambliju izraisīta infekcijas slimība.
jupiters Lampa, kas izstaro spožu, spilgtu gaismu; prožektors.
landmaršals Landtāga priekšsēdētājs.
papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
liekšķere Lāpstiņa, plātne u. tml. ar uzliektām sānu malām un rokturi; lāpsta ar šādām malām.
pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
lasāmība Lasāmā teksta skaidrības, uztveramības pakāpe.
recitācija Lasīšana priekšā, deklamēšana.
lasītava Lasīšanai īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, arhīvā u. tml.).
pārlasīt Lasīt (tekstu) vēlreiz, no jauna.
bekot Lasīt bekas; sēņot.
recitēt Lasīt priekšā, deklamēt.
lasīt priekšā lasīt tekstu un vienlaikus to runāt (klausītājiem).
lasīt balsī lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu); arī norunāt, nodeklamēt.
salasīties Lasot (vairākus, daudzus tekstus), iegūt informāciju.
pielasīt Lasot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
izlasīt Lasot izmeklēt, izvēlēties (no kāda kopuma).
ielasīt Lasot, vācot kopā, ievietot (kur iekšā).
latifundists Latifundijas īpašnieks.
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
veclatvieši Latviešu kultūras darbinieki (19. gadsimta 50.–60. gados) ar samērā konservatīviem uzskatiem.
pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
streļķis Latviešu strēlnieks.
latviešu sarkanie strēlnieki latviešu strēlnieku vienības, kas piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Sarkanās armijas sastāvā.
senlatvieši Latviešu tautas priekšteči.
augšzemnieki Latvijas austrumdaļas latvieši, kuru valodai raksturīgas noteiktas īpatnības (fonētikā, leksikā, gramatikā).
Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
LSDSP Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija.
RIGIBOR Latvijas starpbanku kredītu procentu likmju indekss.
lauķis Laucinieks.
elektriskais lauks lauks, ko rada elektriskais lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
elektromagnētiskais lauks lauks, kurā notiek elektrisko un magnētisko spēku mijiedarbība.
jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (govs, kaza u. tml.).
govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
fermeris Lauksaimnieks, lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmuma īpašnieks vai nomnieks.
gājējs Laukstrādnieks, kalps bez pastāvīgas dzīves un darba vietas.
pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas atlīdzībā par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba.
bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kam nepieder zeme (valsts iekārtā, kurā zeme ir privātīpašums).
laucinieks Lauku iedzīvotājs; zemnieks.
sīkzemniecība Lauku iedzīvotāju slānis, ko veido nelielu zemes platību, mazu lauku saimniecību īpašnieki.
saimnieks Lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
jaunsaimnieks Lauku zemes īpašnieks pēc 1920. gada agrākās reformas.
gruntniecība Lauku zemju (gruntsgabalu) īpašnieki.
desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
rakstlaukums Laukums datora ekrānā, kurā raksta tekstu, veido zīmējumu.
rings Laukums dzīvnieku demonstrēšanai un vērtēšanai (izstādē).
priekšlaukums Laukums, kas atrodas (kā, parasti celtnes) priekšā.
stāvlaukums Laukums, kas paredzēts transportlīdzekļu novietošanai.
monogāmija Laulības un ģimenes forma – viena vīrieša un vienas sievietes pastāvīga dzimumkopdzīve; seksuālas attiecības tikai ar vienu partneri.
eksogāmija Laulību ierobežojums, kas nepieļauj radinieku savstarpējas laulības.
pielauzt Laužot ievākt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
vulkāniskās bumbas lavas gabali, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izsviesti no krātera.
lāzera rādāmkoks lāzera ierīce, kas paredzēta kādu objektu norādīšanai uz ekrāna vai tāfeles.
kontaktlēca Lēca, ko uzliek tieši uz acs ābola (redzes uzlabošanai).
ielēkt Lecot, ar lēcienu ievirzīties (kur iekšā).
ieliet Lejot ievirzīt (kur iekšā).
pildīt Lejot, berot, spiežot u. tml. panākt, ka (kas) virzās, plūst iekšā.
palāse Lejup pilošs vai tekošs ūdens.
spriņģot Lēkāt, skraidīt (parasti par dzīvniekiem).
ievadlekcija Lekcija, ar kuru ievada, iesāk (piem., mācību kursu).
plenārlekcija Lekcija, kas ir paredzēta visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem.
vieslekcija Lekcija, ko lasa vieslektors.
kinolektorijs Lekciju cikls ar kinofilmu vai to fragmentu demonstrējumiem.
lasījums Lekciju vai referātu cikls (parasti kāda izcila cilvēka piemiņai).
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
leksikons Leksika.
leksikostilistika Leksikas stilistiskās īpatnības.
leksikogrāfs Leksikogrāfijas speciālists.
homonīmika Leksikoloģijas nozare, kurā pētī homonīmus.
leksikologs Leksikoloģijas speciālists.
dzimte Leksiski gramatiska (nomenu) kategorija.
vīriešu dzimte leksiski gramatiska kategorija, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
uzlēkšot Lēkšiem uzskriet (par dzīvniekiem).
vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piem., citā augstskolā).
leļļinieks Leļļu teātra darbinieks, parasti aktieris, arī leļļu izgatavotājs.
ieslāt Lempīgi, kājas velkot, ieiet (kur iekšā).
lempis Lempīgs cilvēks, arī dzīvnieks.
ievilkties Lēnā gaitā ieiet, ienākt, lēnām ievirzīties (kur iekšā).
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
iegrimt Lēnām ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
izvilkties Lēnām izbraukt – par transportlīdzekļiem.
atslīgt Lēni atsēsties, atgulties (parasti bezspēkā); lēni, nevarīgi nonākt iepriekšējā stāvoklī.
noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
sariesties Lēni veidoties, rasties (parasti par asarām, siekalām).
kāpties Lēni virzīties, kustēties (atpakaļ) – piem., par transportlīdzekli.
rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
uzrāpties Lēni, ar grūtībām uzvirzīties (par transportlīdzekļiem).
rāpties Lēni, ar grūtībām virzīties (parasti uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
iekūņoties Lēni, neveikli ievirzīties (kur iekšā).
vilkties Lēni, slīdoši virzīties, pārvietoties (piem., par gliemezi, slieku, skudru).
kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piem., vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
lentenis Lentveidīgs tārps, kas parazitē dzīvnieka, arī cilvēku zarnās.
azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā.
bortinženieris Lidaparāta apkalpes loceklis – inženieris.
bortmehāniķis Lidaparāta apkalpes loceklis – mehāniķis.
ielidināt Lidinot ievirzīt (kur iekšā).
ielidināties Lidinoties ievirzīties (kur iekšā).
laisties Lidinoties virzīties, krist (par viegliem priekšmetiem).
rikošets Lidojoša priekšmeta (piem., lodes, šāviņa) kustības maiņa pēc atsišanās.
bite Lidojošs kukainis, kas vāc ziedu nektāru un to pārstrādā medū.
ielidot Lidojot ievirzīties (kur iekšā).
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
trāpīt Lidojumā skart objektu, ievirzīties tajā.
planēt Lidot, arī turēties gaisā ar nekustīgi izplestiem spārniem (par putniem).
šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
strupvabole Līdz 10 mm gara, sīka, cieta, spīdīgi melna vabole, kas pārtiek galvenokārt no citu kukaiņu kāpuriem.
instruments Līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
uguns Līdzeklis (piemēram, sērkociņi) liesmas radīšanai un (kā) aizdegšanai; degošs priekšmets, kuru izmanto (kā) aizdegšanai.
rīks Līdzeklis kādas darbības veikšanai vai informācijas ieguvei.
kanāls Līdzeklis telefona, radio, televīzijas u. tml. sakariem, informācijas pārraidei.
antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
aizsarglīdzeklis Līdzeklis, kas aizsargā (pret ko kaitīgu, nevēlamu).
pretlīdzeklis Līdzeklis, kas neitralizē, novērš (kā nevēlama) iedarbību, sekas.
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
forma Līdzeklis, veids (piem., gramatisko kategoriju izteikšanai).
zāles Līdzekļi (kā) iznīdēšanai; inde.
represālijas Līdzekļi (piem., tirdzniecības sakaru pārtraukšana, vēstnieka atsaukšana), ar kuriem kāda valsts vēršas pret citu valsti, atbildot uz tās prettiesisku vai nepieņemamu rīcību.
zāles Līdzekļi slimību profilaksei un ārstēšanai; medikamenti, zāļu līdzekļi.
ārstniecības līdzekļi līdzekļi, kas sekmē slimības likvidēšanu un slimnieka izveseļošanos.
kosmētika Līdzekļi, ko lieto ķermeņa, piem., ādas, matu, nagu kopšanai.
dotācija Līdzekļi, ko valsts piešķir uzņēmumam, ražošanas nozarei u. tml. kā pabalstu (parasti zaudējumu segšanai).
efekts Līdzekļi, paņēmieni šāda iespaida radīšanai.
izolācija Līdzekļi, pasākumi, ar kuriem panāk, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes.
konservācija Līdzekļu un paņēmienu kopums (kā) saglabāšanai, aizsargāšanai, uzglabāšanai u. tml.
mantzinis Līdzekļu, inventāra pārzinis (iestādē, organizācijā).
kanāls Līdzekļu, paņēmienu veids, kas saistīts, piem., ar iedibinātu sadarbību, sazināšanos.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
radniecīgs Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
radniecisks Līdzīgs (piem., par priekšmetiem, vielām).
analogs Līdzīgs, atbilstošs (citam priekšmetam, parādībai); analoģisks.
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
svelpenis Līdzskanis (piem., s, z), kam raksturīga augsta frekvence.
pakaļējais mēlenis līdzskanis, kura izrunā aktīvi tiek izmantota mēles pakaļējā daļa (piem., g, h).
slēdzenis Līdzskanis, kuru izrunājot gaisa plūsma mutē uz kādu laiku tiek noslēgta.
blakus Līdztekus.
ieliekt Liecot ievirzīt (kur iekšā).
atliekt Liecot iztaisnot; iztaisnot (to, kas bijis saliekts).
izliekt Liecot izveidot (piem., priekšmetu, tā daļu) lokveidā.
paliekt Liecot nedaudz pavērst (ko kādā virzienā); nedaudz saliekt.
uzliekt Liecot pavērst uz augšu (priekšmeta, arī ķermeņa daļu).
noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
noliekt Liecot pavērst uz priekšu, uz leju, arī līdz zemei (parasti augu, tā daļu).
aizliekties Liecoties aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
kalambūrs Lieki sarežģīta frāze, izteiksme.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
dzesināt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
dzesēt muti lieki, arī bez panākumiem runāt.
vārstīt muti lieki, nevajadzīgi runāt.
virināt muti lieki, nevajadzīgi runāt.
vārstīt žaunas lieki, nevajadzīgi runāt.
plātīt muti Lieki, nevajadzīgi runāt.
kašņāties Lieki, nevajadzīgi strādāt zemes darbus, apstrādāt augsni.
pārsegt Lieko (ko) virsū, pārklāt (ar to), izveidojot segumu.
pārlikt Liekot (ko) virsū, pārklāt (ar to), pārklāt (to kam).
aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
noskriet Liekot daudz skriet, nodzīt, nomocīt (zirgu).
pārvest Liekot iet sev līdzi, panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
uzkāpt Liekot kāju (kam) pāri, uzsēsties (uz tā).
kāpt Liekot kāju, rāpties (kur, pāri kam).
kāpt Liekot kāju, soli, nostāties (uz kā), virzīties (pa ko, pāri kam).
pielikt Liekot ko iekšā, piepildīt.
locīt Liekot kopā, sakļaujot (kā) malas, galus u. tml., veidot (no tā) divas vai vairākas kārtas.
improvizēt Liekot lietā izdomu, brīvi rīkoties (ar ko).
aizlikt Liekot novietot (aiz kā, kam priekšā).
nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
palikt Liekot novietot (kur), nedaudz pārvietot (uz kurieni).
pārlikt Liekot novietot (pāri kam, pār ko).
palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
pārlikt Liekot pārvietot (uz kurieni, pie kā, kur).
pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt (pie kā, kam klāt).
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
salikt Liekot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
pakāpties Liekot soli vai soļus, paiet, pavirzīties (parasti sānis, atpakaļ).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
piesoļot Liekot soļus, pieiet, pienākt.
soļiem Liekot soļus; soļojot.
izmēģināt Liekot veikt kādu uzdevumu, pārbaudīt (cilvēka piemērotību, viņa spēju atbilstību).
mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
pārsiet Liekot, nomainot pārsēju, apkopt (kādu).
aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
piebāzt Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
piekraut Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
piekraut Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
klāt Liekot, novietojot (ko), veidot segumu.
kraut Liekot, novietojot ko citu uz cita vai citu pie cita, veidot (piem., kaudzi, krautni).
piekrāmēt Liekot, novietojot ko lielā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ko).
uzlikt Liekot, piestiprinot (ko) virsū (uz kā, kam); izveidot (piemēram, segumu); uzklāt (2).
sasaiņot Liekot, tinot saiņos (ko), piepildīt (ar to).
klanīties Liekt galvu un ķermeņa augšdaļu zemāk (piem., sveicinot, godinot).
līkt Liekt muguru, liekties (lejup, arī pāri kam).
liekties Liekt savu augumu, vēršot tā augšdaļu lejup.
lauzt Liekt tā, ka lūst un atdalās nost vai sadalās vairākās daļās.
elipsoīds Liekta virsma, kuru šķeļot ar plaknēm, iegūst elipses.
līkt Liekties (pāri kam, pār ko) – par augiem, to daļām.
līkt Liekties lejup (par augiem, to daļām, arī lokaniem priekšmetiem).
līkt Liekties lejup (par ķermeņa daļām).
slīgt Liekties lejup, arī svērties uz kādu pusi.
veldrēties Liekties tā, ka izveidojas veldre (par stiebraugu, zālaugu u. tml. kopumu).
slīdēt Liekties, arī tikt virzītam lēni, vienmērīgi lejup (par ķermeņa daļām, ķermeni).
kārties Liekties, karāties, būt izvirzītam (ārā no kurienes, pāri kam u. tml.).
kumpt Liekties, līkt; būt salīkušam.
rauties Liekties, vilkties (uz iekšu) – par ķermeņa daļām.
svērties Liekties.
farizejisms Liekulība, svētulība.
jezuītisms Liekulība, viltība, divkosība.
kā izsmērēts liekulīgi laipns, padevīgs.
glaimi Liekulīgi, lišķīgi cildinājumi, komplimenti, ko saka, lai kādam izpatiktu, arī lai ko panāktu, iegūtu.
liekulis Liekulīgs cilvēks.
jezuītisks Liekulīgs, viltīgs, divkosīgs.
farizejs Liekulis, svētulis.
raudāt krokodila asaras liekuļot līdzjūtību; izlikties nožēlojam (ko).
falšs Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
neīsts Liekuļots, nepatiess; neatbilstošs īstenībai, samākslots.
bauda Liela (galvenokārt jutekliska) patika, tīksme.
skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
pamatīgs Liela auguma, arī spēcīgs (par cilvēku); liels (par dzīvnieku).
kā klājiens lielā daudzumā, blīvi; lielā nekārtībā.
papilnam Lielā daudzumā; tā, ka pietiek un paliek pāri.
panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
gūsts Liela ietekme, pakļautība.
megaprojekts Liela mēroga projekts.
impērija Liela monarhistiska valsts ar imperatoru priekšgalā; imperiālistiska lielvalsts, kurai ir plašas kolonijas.
haoss Liela nekārtība, juceklis; pilnīgs sistēmas trūkums.
juceklis Liela nekārtība, liels sajukums.
bardaks Liela nekārtība; haoss.
paltuss Liela plekstu dzimtas jūras zivs.
gaviles Liela prieka skaļa izpausme (piem., izsauciens, smieklos); liels prieks, sajūsma.
pa galvu, pa kaklu lielā steigā, juceklīgi.
šapito Liela telts ceļojošā cirka izrādēm; ceļojošais cirks, kura izrādes notiek šādā teltī.
baudkāre Liela tieksme pēc spēcīgām jutekliskām baudām.
portāls Liela tīmekļa vietne, kas nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam, piem., elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju un interešu grupām u. c. vajadzībām.
sazāns Liela un ātraudzīga saldūdens zivs sudrabaini dzeltenīgā, dzeltenīgi zaļā vai brūnā krāsā, kurai pie mutes katrā pusē ir divi taustekļi; karpas savvaļas forma [Cyprinus carpio].
pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
kaudze Liela, samērā augsta (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa; (priekšmetu, materiālu) krāvums.
furgons Liela, slēgta automobiļa vai piekabes virsbūve (kravu pārvadāšanai); automobilis ar šādu virsbūvi.
ūdensmīlis Liela, tumša ūdensvabole ar ovālu, virspusē stipri izliektu ķermeni.
klājs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; klajums, plašums.
klajs Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
klajums Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
ūdensklajs Lielāka ūdens platība, kurā nekas neierobežo skatienu.
alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
olimpisks Lielākās starptautiskās sporta sacensības, kas kopš 1896. gada tiek rīkotas ik pēc četriem gadiem.
iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
imperators Lielas monarhijas valdnieks; šā valdnieka tituls; ķeizars.
prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (dažās valstīs, piem., Francijā).
Velsas princis Lielbritānijas troņmantinieks; Lielbritānijas troņmantinieka tituls.
lielgruntniecība Lielgruntnieku slānis.
liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
plātīzeris Lielībnieks.
plātoņa Lielībnieks.
lielkņazs Lielkņazistes valdnieka tituls (piem., feodālajā Krievijā); Krievijas cara ģimenes locekļu tituls; persona, kam ir šāds tituls.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
nukleīnskābes Lielmolekulāri organiski savienojumi, kas sastāv no noteiktā secībā izvietotu nukleotīdu virknes un nodrošina ģenētiskās informācijas glabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.
sterīni Lielmolekulāri spirti, kas pieder pie steroīdiem un atrodas organismos brīvā veidā vai saistīti ar taukskābēm, ogļhidrātiem.
polimērs Lielmolekulārs ķīmisks savienojums.
silikons Lielmolekulārs organiskais savienojums, kura sastāvā ir silīcija un oglekļa atomi; no šādiem savienojumiem ražots izstrādājums.
dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
straume Liels (braucošu transportlīdzekļu) kopums.
straume Liels (cilvēku, dzīvnieku) kopums, kas virzās, kustas.
bars Liels (dzīvnieku) kopums.
lauza Liels (kā, piem., izmētātu, izsvaidītu priekšmetu) kopums.
pulks Liels (kā, piem., priekšmetu, parādību) daudzums, kopums.
krusa Liels (kā) daudzums, kas seko cits citam.
arsenāls Liels (materiālu, līdzekļu u. tml.) krājums, kopums.
okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
aknas Liels dziedzeris (cilvēkam, dzīvniekam), kas izdala žulti un veic daudzas citas ar vielmaiņu saistītas funkcijas.
tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
jūras lauva liels jūras dzīvnieks ar ronim līdzīgu ķermeni, garu kaklu un nelielu galvu.
lavīna Liels kopums, masa, kas strauji un neatturami virzās uz leju vai uz priekšu.
zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
slāņu svīta liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā.
monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
kamielis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, kas dzīvo tuksnešos un stepēs.
briedis Liels pārnadžu kārtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem, slaidām kājām un īsu asti.
grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
čiekurs Liels priekšnieks, svarīga amatpersona.
pērtiķis Liels primātu klases dzīvnieks bez astes, ekstremitātēm ar pieciem pirkstiem un labi attīstītām galvas smadzenēm.
krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
akvārijs Liels stikla trauks ar ūdeni, kurā tur, audzē un demonstrē ūdens dzīvniekus un augus.
korpuss Liels tekstu kopums elektroniskā formā, kas izmantojams, piem., valodnieciskiem pētījumiem.
valis Liels ūdens dzīvnieks, zīdītājs ar lielu galvu un milzīgu mutes atveri, biezu zemādas tauku slāni (trānu) un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgu kaklu, lielu galvu un lieliem, izliektiem ragiem.
jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
masīvs Liels vienveidīgu objektu kopums.
vāle Liels, blīvs garens ziedu ķekars.
tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
zilonis Liels, masīvs tropu zālēdājs zīdītājdzīvnieks ar tumšpelēku, kailu ādu, lielām, platām ausīm un garu snuķi.
pelēkā masa liels, parasti neorganizētu, cilvēku kopums, kura atsevišķi locekļi cits no cita ne ar ko neatšķiras.
aisbergs Liels, peldošs ledus gabals, kas atšķēlies no piekrastes ledāja un kura lielākā daļa atrodas zem ūdens; leduskalns.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
orangutans Liels, sarkanbrūns cilvēkpērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm.
makans Liels, smags dzīvnieks, arī priekšmets (atšķirībā no citiem līdzīgiem).
sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (terciāra un kvartāra periodā) ar spēcīgiem, līdz 14 cm gariem augšējiem ilkņiem; zobenzobu tīģeris.
lielsaimnieks Lielsaimniecības īpašnieks.
budzis Lielsaimnieks.
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
kapacitāte Lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
raksturlielums Lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
ielīst Lienot (pa ko šauru), spraucoties (kam cauri), ievirzīties (kur iekšā).
atlīst Lienot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); lienot atkļūt atpakaļ iepriekšējā vietā.
ielīst Lienot ievirzīties (kur iekšā) – par rāpuļiem, tārpiem, arī kukaiņiem.
salīst Lienot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par vairākiem, daudziem dzīvniekiem; ielīst (kur).
uzlīst Lienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par dzīvniekiem; lienot uzvirzīties uz kādas vietas.
ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā).
aizlīst Lienot, spraucoties garām, nokļūt (aiz kā, kam priekšā).
fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
štelle Lieta, priekšmets.
trofeja Lietisks pierādījums (piemiņas lieta, priekšmets), ko iegūst dzīvnieka medībās, sporta sacensībās u. tml.
tekstilmāksla Lietišķās mākslas nozare, kur mākslinieka ieceres realizēšanai izmanto tekstilšķiedras.
metālapstrāde Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare – sadzīves un dekoratīvu metāla priekšmetu izgatavošana.
metālapstrādāšana Lietišķās mākslas vai amatniecības nozare māksliniecisku metāla priekšmetu izgatavošana.
oficiāls Lietišķs; vēsi pieklājīgs, atturīgs.
ne Lieto iepriekš minēta darbības vārda noliegtās formas vietā.
mīlītis Lieto parasti uzrunā, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu vai ironisku attieksmi.
būt Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu uz teikuma priekšmeta un izteicēja sintaktisko sakaru.
ha Lieto smieklu atdarināšanai.
ir Lieto vienlīdzīgu teikuma locekļu vai teikuma daļu saistīšanai; gan – gan.
ho Lieto, atdarinot smieklus.
arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
prīmā Lieto, izsakot atzinību, prieku.
kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
kurš Lieto, jautājot par dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (no noteiktas grupas, daudzuma).
kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
paklau Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību; klau.
vadzi Lieto, lai aicinātu kādu ieklausīties, pievērst (kam) uzmanību.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (piem., aitas, kazas) balss skaņas.
plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piem., ja kas ciets tiek spiests, lauzts.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni, kas rodas, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī, ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
he Lieto, lai atdarinātu klusus smieklus.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts ūdenī.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kāds rodas, piem., kuļot ar spriguli vai koka priekšmetam atsitoties pret ko.
švīks Lieto, lai atdarinātu samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piem., ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
brākš Lieto, lai atdarinātu sau, samērā spēcīgu troksni, kāds rodas, piem., gāžoties lielākiem (koka) priekšmetiem.
klap Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitot koka priekšmetus.
klip Lieto, lai atdarinātu skanīgu, ritmisku troksni, kas rodas, piem., ejot pa ko cietu, sitoties koka priekšmetiem.
klang Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu (piem., zvana skaņas).
kling Lieto, lai atdarinātu skaņas, kas rodas, sitot pa metāla priekšmetu vai lai atdarinātu zvana skaņas.
tinkš Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, kam (piem., stikla priekšmetiem) plīstot.
hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
tiš Lieto, lai atgaiņātu, dzītu prom dzīvniekus (visbiežāk putnus).
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
tātad Lieto, lai ievadītu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
tā jau nu ir lieto, lai izteiktu atturīgu, negribīgu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
nu Lieto, lai izteiktu dažāda veida emocionāli intelektuālu attieksmi (draudus, šaubas, neticību u. tml.).
vai Lieto, lai izteiktu dažādas izjūtas (piem., prieku, bailes, sāpes).
ak Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret īstenības parādībām (piem., pārsteigumu, izbrīnu, nosodījumu, sašutumu, vilšanos).
vai Lieto, lai izteiktu emocionālu attieksmi pret notiekošo, redzamo u. tml.
Ak (tu) tētīt! lieto, lai izteiktu izbrīnu, pārsteigumu, arī lai pastiprinātu teiciena ekspresiju.
phē Lieto, lai izteiktu izsmieklu, nicinājumu, riebumu.
lūdzu Lieto, lai izteiktu lūgumu, pamudinājumu, aicinājumu, arī lai izteikumam piešķirtu pieklājīgu, laipnu izteiksmi.
nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
mjā Lieto, lai izteiktu nedrošu piekrišanu, pievienošanos iepriekš teiktajam.
kauns Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
marš Lieto, lai izteiktu pavēli sākt kustību, pamudinātu uz (parasti tūlītēju, nekavējošu) darbību.
lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
okei Lieto, lai izteiktu piekrišanu.
jā Lieto, lai izteiktu pozitīvu, piekrītošu atbildi (piem., uz priekšlikumu, bildinājumu).
ai Lieto, lai izteiktu prieku, izbailes, pārsteigumu u. tml.
urrā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urā.
urā Lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu kādu; urrā.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
būt Lieto, lai izteiktu to, kam jānotiek.
nebūt Lieto, lai izteiktu to, kam nav jānotiek.
arī Lieto, lai izteiktu vienlīdzīga teikuma locekļa vai salikta sakārtota teikuma komponenta pievienojumu.
nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
citiem vārdiem sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
pareizāk sakot lieto, lai norādītu uz iepriekš teiktā citādu, parasti tiešāku, skaidrāku, formulējumu.
tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
ar vienu vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
ar vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
īsi sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vārdu sakot lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
vienvārdsakot Lieto, lai norādītu uz izteikuma precizējumu, konkretizējumu, arī uz iepriekš teiktā kopsavilkumu.
šajā sakarā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
šajā sakarībā lieto, lai norādītu uz kā sakaru ar iepriekšējo izteikumu, notikumu, darbību u. tml.
tur un tur lieto, lai norādītu uz kādu iepriekš nosauktu vai nenosauktu tālāku vietu.
proti Lieto, lai norādītu uz sekojošu paskaidrojumu.
vispār Lieto, lai norādītu uz vispārinātu secinājumu, kas izriet no zināmā, iepriekš minētā.
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
ik Lieto, lai norādītu, ka darbība vai process notiek regulāri, atkārtoti – reizi nosauktajā laika posmā vai attālumā.
basta Lieto, lai norādītu, ka ir diezgan; pietiek.
ik Lieto, lai norādītu, ka kas attiecas uz katru nosaukto priekšmetu, parādību, būtni.
vien Lieto, lai norādītu, ka kas notiek, eksistē, ko dara tikai kādā veidā.
pieraudāt Lieto, lai norādītu, ka nav jēgas raudāt, ka ar raudāšanu neko nepanāks.
piesēdēt Lieto, lai norādītu, ka nav vērts sēdēt, ka ar sēdēšanu neko nepanāks.
respektīvi Lieto, lai norādītu, ka tekstā seko paskaidrojums; tas ir, proti.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka tiek precizēts iepriekš teiktais.
dzi Lieto, lai pamudinātu klausīties vai ieklausīties vērīgāk; klau.
o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
au Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes, ciešanas).
ē Lieto, lai paustu dažādas jūtas, noteiktu attieksmi (piem., nicinājumu, nevērību).
ak Lieto, lai paustu dažādas sajūtas (piem., prieku, sajūsmu, bailes).
he Lieto, lai paustu nevērību, arī izsmieklu, nicinājumu.
ah Lieto, lai paustu, piem., prieku, sajūsmu.
uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
uf Lieto, lai paustu, piemēram, atvieglojumu, prieku, pārsteigumu.
uh Lieto, lai paustu, piemēram, prieku, izbrīnu.
lai Lieto, lai piešķirtu izteikumam pieļāvuma, piekrišanas nozīmi.
tad Lieto, lai piešķirtu vārdam, jautājumam, izteikumam uzsvērumu, ekspresīvi emocionālu nokrāsu.
brālis Lieto, lai uzrunā paustu tuvu, sirsnīgu attieksmi (pret kādu).
nešus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
rāpus Lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības) kārtu, secību (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām).
kurš Lieto, norādot uz nenoteiktu dzīvu būtni, priekšmetu vai parādību (parasti no noteiktas grupas).
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp salikta teikuma daļu un palīgteikumu.
kā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
nekā Lieto, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp teikuma locekļiem.
bez tam lieto, pievienojot ko iepriekš sacītajam; turklāt.
svētais tēvs Lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, mūku vai runājot par viņu.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
izlāpīties Lietojot dažādus paņēmienus, iztikt (ar ierobežotiem līdzekļiem), izkļūt (no kādas situācijas).
savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
atkritumi Lietošanai nederīgas atliekas.
dedzināt elektrību lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
mālēties Lietot dekoratīvo kosmētiku, krāsoties, parasti pārāk daudz.
skābais lietus lietus, kas piesārņots ar lielu daudzumu sēra oksīda un slāpekļa oksīda.
plašķis Lietusmētelis; putekļmētelis.
saulessargs Lietussargam līdzīgs priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no tieša saules starojuma.
lielkunigaitis Lietuvas valdnieks.
iepeldēt Līganā, slīdošā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
izpeldēt Līganā, slīdošā gaitā izvirzīties, kļūt redzamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
pārslīdēt Līganā, vienmērīgā gaitā pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem.
vēdas Līgani, vienmērīgi (dzīvnieku spārnu) vēzieni; trokšņi, ko rada šādi vēzieni.
Zāļu vakars līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars.
ielīgot Līgojoties ievirzīties (kur iekšā).
līgotājs Līgosvētku dalībnieks; līgodziesmu dziedātājs.
kvota Līguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms.
angažements Līgums ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu par uzstāšanos (noteiktas reizes vai noteiktu laiku).
čarters Līgums par transportlīdzekļa nomāšanu noteiktam reisam vai uz noteiktu laiku.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
koplīgums Līgums, kas tiek noslēgts starp darba devēju un darbinieku arodbiedrību un attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem.
separāts miera līgums līgums, ko viena karojošā valsts ar pretinieku noslēdz atsevišķi, bez saviem sabiedrotajiem, kuri karu turpina.
līkums Līkā, ieapaļā (priekšmeta) daļa.
sviest ārā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
sviest laukā (kādu) likt (kādam) pamest (piem., telpu, iestādījumu, mitekli).
ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
izmantot Likt (ko) par pamatu; ietvert, iekļaut (kur).
izvietot Likt (kur) novietoties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
iesūtīt Likt ieiet (kur iekšā).
izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
pārsēdināt Likt kādam pārvietoties ar citu transporta līdzekli.
likt darbā Likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam).
rādīt garu degunu (kādam) Likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
atstāt Likt, lai paliek (bez kā).
atstāt Likt, lai paliek, novietot (kur, piem., lai nebūtu jāņem līdzi).
gumt Līkt, liekties.
ridāt Likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā.
bāzt Likt, virzīt kur iekšā (parasti šaurā vai norobežotā vietā); virzīt kam cauri, ārā, no kurienes.
likumprojekts Likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
garantija Likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi.
ielīkumot Līkumojot (piem., starp šķēršļiem) ievirzīties (kur iekšā).
ielīkumot Līkumojot ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
ievīties Līkumojot ievirzīties, iesniegties (kur iekšā, piem., par ceļu).
atvienot Likvidēt, pārtraukt (piem., vada, līnijas) darbību; panākt, ka (piem., enerģija, ūdens) vairs netiek piegādāts.
ekshumācija Līķa izrakšana (piem., ekspertīzes veikšanai).
kapračvabole Līķvaboļu dzimtas vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem un ierok tos augsnē.
galdnieku līme līme, ko iegūst, vārot kaulus, un ko izmanto koka priekšmetu līmēšanai.
salīmēt Līmējot piestiprināt (vairākus, daudzus priekšmetus).
saplāksnis Līmēta slāņaina koksne, kas sastāv no lobītā finiera loksnēm, kuras saliek savstarpēji perpendikulārā šķiedru virzienā.
lekāls Lineāls vai šablons liektu līniju zīmēšanai.
psiholingvistika Lingvistikas nozare, kas pēta valodu psiholoģiskā aspektā – tās konkrētajā realizācijā, attiecībās starp runātāju un klausītāju, kopsakarā ar domāšanu u. tml.
lingvists Lingvistikas speciālists; valodnieks.
līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
virtene Līnijā, virknē izkārtojies (cilvēku vai dzīvnieku) kopums.
kašķis Lipīga (cilvēku vai dzīvnieku) ādas slimība, stipra nieze, kuru izraisa īpaša ērce.
ielipt Līpot ieķerties (kur iekšā).
lipināties Lipt (pie kā) – parasti par priekšmetiem.
liriķis Lirisku daiļdarbu autors; komponists vai mākslinieks, kura darbiem raksturīgs lirisms.
lodāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
ložņāt Līst, virzīties šurp un turp, dažādos virzienos (par dzīvniekiem).
ielīt Līstot ievirzīties (kur iekšā).
deklamācija Literāra darba (parasti dzejas) māksliniecisks priekšnesums; daiļlasīšana, daiļruna.
daiļlasīšana Literāra darba māksliniecisks priekšnesums.
meklējums Literārs mēģinājums, eksperiments.
reālisms Literatūras un mākslas virziens, kura pamatā ir patiess, objektīvs dzīves īstenības attēlojums.
konstruktīvisms Literatūras virziens (galvenokārt 20. gs. 20. gadu krievu padomju dzejā), kurā svarīga loma tika piešķirta teksta konstruktīvajam elementam, grafiskajam izkārtojumam, nereti pārspīlējot literārās tehnikas paņēmienu nozīmi.
detektīvžanrs Literatūras, kinomākslas žanrs, kam raksturīgs spraigs, intriģējošs sižets (parasti) par kādu nozieguma atklāšanu, izmeklēšanu.
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks.
literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists; literatūras zinātnieks.
landmaršals Livonijas ordeņa mestra vietnieks.
nolobīties Loboties, tiekot lobītam, atdalīties.
biedrs Loceklis (partijā, biedrībā u. tml.).
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
artrīts Locītavas iekaisums.
osteoartrīts Locītavas un locītavu veidojošo kaulu iekaisums.
aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
ielodēt Lodējot iestiprināt (kur iekšā).
jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
režģoti logi logi, kuriem priekšā ir režģis.
šūpuļa kārts lokana kārts, pie kura piekar šūpuli, lai to varētu šūpot.
mašīnists Lokomotīves, dīzeļvilciena, elektrovilciena vadītājs.
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
ielakt Lokot iedzert (par dzīvniekiem).
izlocīt Lokot izveidot (piem., priekšmetu).
nolocīt Lokot noliekt (kā) daļu.
izlocīt Lokot panākt, ka (priekšmets, tā daļa) tiek izliekts (noteiktā leņķī).
salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu).
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu, upi.
ielocīties Lokoties ievirzīties (kur iekšā).
līkne Lokveidā liekta līnija; šāda iedomāta līnija, kas atbilst kāda veidojuma daļai, priekšmeta virzīšanās ceļam u. tml.
Skotlendjards Londonas galvaspilsētas policijas pārvaldes galvenā mītne; šās pārvaldes kriminālizmeklēšanas nodaļa.
spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
izlozēt Lozējot noteikt (piem., starta kārtību, sporta spēļu pretinieku).
izložņāt Ložņājot izstaigāt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas, arī kādu teritoriju, vietu).
apložņāt Ložņājot pārmeklēt (vairākas vai visas vietas).
Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
komēdija Luga, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, dekorācijām u. tml.).
pātari Lūgšanas un reliģisku tekstu lasījumi mājās, ko vada kāds no ģimenes locekļiem.
dramaturgs Lugu rakstnieks.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
skrubināt Lupināt (ko) no kā cieta (parasti ar zobiem, nagiem); grauzt (ar priekšzobiem).
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
ielūzt Lūstot (ledum), iegrimt (kur iekšā).
nolūzt Lūstot atdalīties nost (par priekšmetu, tā daļu, detaļu, gabalu u. tml.).
ielūzt Lūstot ievirzīties (uz iekšu); lūstot iebrukt.
izsmiekls Ļauni ironiska, nicīga attieksme, vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.
ņirgt Ļauni, nekaunīgi smieties; ļauni zoboties.
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
mūdzis Ļauns, nekrietns cilvēks.
uzlaist Ļaut (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
laist Ļaut (kādam) pietuvoties, pieskarties u. tml. (parasti par dzīvniekiem).
pūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekam).
atpūtināt Ļaut atpūsties (dzīvniekiem).
atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.).
atdot Ļaut iegūt, izmantot citam (piem., zaudējot, piekāpjoties).
uzņemt Ļaut iestāties, iekļaut (mācību iestādē, kolektīvā, organizācijā u. tml.).
pakļauties Ļaut sevi ietekmēt.
repatriēt Ļaut vai likt (gūstekņiem, bēgļiem, izceļotājiem u. tml.) atgriezties dzimtenē, savā valstī.
ielaist Ļaut vai pieļaut, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
rādīt Ļaut, ka (kāds) izmeklē, noskaidro (ko).
pamest Ļaut, lai (kas) paliek (kādā stāvoklī).
iekaltēt Ļaut, lai iekalst, panākt, ka iekalst.
atstāt Ļaut, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
ļeņinietis Ļeņinisma piekritējs.
noļepatot Ļepatojot noiet, nonākt kur (par dzīvniekiem).
pārļepatot Ļepatojot pāriet, pārskriet (par dzīvniekiem).
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
šaudīt Ļoti ātri virzīt šurpu turpu (priekšmetu).
rekordraža Ļoti augsta raža, kāda vēl nekad nav bijusi.
naudas maiss ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
mēris Ļoti bīstama infekcijas slimība, ko izraisa specifisks mikroorganisms un kuras raksturīgi simptomi ir drudzis, murgi, strutaini augoņi (buboni).
sacerēties Ļoti cerēt, paļauties (uz ko tādu, kas vēlāk nenotiek, neīstenojas u. tml.).
kā siļķes mucā ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
atliku Ļoti daudz, vairāk nekā vajadzīgs.
rīma Ļoti ēdelīgs cilvēks vai dzīvnieks.
iezvēroties Ļoti iekaist (dusmās, naidā u. tml.).
sakārot Ļoti iekārot.
varens Ļoti ietekmīgs (parasti emocionāli, estētiski) – piem., par dabas ainavu.
spēcīgs Ļoti ietekmīgs (piem., par mākslas darbu, tekstu).
pīlārs Ļoti ietekmīgs cilvēks.
vesels Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
kobra Ļoti indīga čūska, kas var izplest un piepūst ķermeņa priekšējo daļu (izplatīta Dienvidāzijā un Āfrikā).
īsziņa Ļoti īsa, konspektīva ziņa, kas publicēta periodiskā izdevumā.
trakulīgs Ļoti kustīgs, nepakļāvīgs, arī agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
izlasīt Ļoti labs, augstvērtīgs; izmeklēts.
liekt deviņos līkumos Ļoti liekties.
liekt trijos līkumos Ļoti liekties.
liekt septiņos līkumos Ļoti liekties.
antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
cūcība Ļoti liela netīrība, nekārtība.
melomānija Ļoti liela, pat pārlieku liela aizraušanās ar mūziku.
milzenis Ļoti liels dzīvnieks, augs vai priekšmets.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
milzis Ļoti liels objekts (priekšmets, dzīvnieks, koks u. tml.).
rekordskaits Ļoti liels skaits, daudzums, kāds vēl nekad nav bijis.
bads Ļoti liels, arī pilnīgs (parasti ilgstošs) uzturlīdzekļu trūkums.
koloss Ļoti liels, milzīgs priekšmets (piem., piemineklis).
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
sīks Ļoti mazs, tievs (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
meklēt kā mazo nazīti ļoti meklēt (ko grūti atrodamu).
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds; arī spīdīgs (par matiem, dzīvnieka apmatojumu u. tml.).
spiedīgs Ļoti nepieciešams, arī neatliekams, steidzams.
kā nopērts ļoti nokaunējies, izjūtot bailes, respektu.
kā āpsis alā ļoti noslēgti, netiekoties ar citiem.
gadsimta notikums ļoti nozīmīgs notikums, kas notiek ļoti reti.
hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
pārdzerties Ļoti piedzerties; piedzerties tā, ka rodas bīstamas sekas.
smalks Ļoti pieklājīgs, smalkjūtīgs, arī izsmalcināts, izvēlīgs (par cilvēku).
apgriezt riņķī ļoti sajaukt (ko meklējot).
nokarst Ļoti sakarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
ribosoma Ļoti sīka daļiņa, kurā notiek olbaltumvielu sintēze.
faraonskudra Ļoti sīka skudra dzeltenīgā krāsā, kas parasti dzīvo lielā kolonijā siltās telpās un pārtiek no maizes, saldumiem u. c. produktiem [Manomorium pharaonis].
putekļu ērcīte ļoti sīks kukainis, kas barojas ar cilvēku un dzīvnieku atlobījušās ādas mikroskopiskiem gabaliņiem.
kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
tripsis Ļoti sīks, tumšs kukainis ar dūrējtipa mutes orgānu, kas parasti dzīvo uz augiem un sūc augu sulas vai pārtiek no citiem sīkiem medījumiem.
kā zirgs Ļoti skaļi, trokšņaini; pārlieku enerģiski.
nožēlojams Ļoti slikts, nekvalitatīvs, nederīgs.
kā bluķis Ļoti smags, stīvs, nekustīgs.
zirdzisks Ļoti smieklīgs; izteikti komisks.
traks Ļoti spilgts, pārsteidzošs (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
nokaitināt Ļoti stipri satraukt, saniknot (dzīvnieku).
slāpt Ļoti tiekties, ilgoties (pēc kā), vēlēties (ko).
ar putām uz lūpām ļoti vai pārlieku dedzīgi, enerģiski.
kaulu kambaris ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
pūka Ļoti viegla, mīksta, smalka (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš; arī kāda tekstilmateriāla daļa.
vulgārs Ļoti vienkāršots; tāds, kurā izpaužas zināšanu, izpratnes trūkums (piem., par priekšstatiem, attieksmi, prasībām).
ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politiskais darbinieks.
ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
līdz riebumam (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.) ļoti, pārāk (pareizs, pieklājīgs, laipns u. tml.).
līdz nejēdzībai ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
līdz nelabumam ļoti, pārlieku (par ko nevēlamu, nepatīkamu).
aplam Ļoti, pārlieku.
astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
optometrija Mācība par cilvēka redzi; redzes spēju mērīšana, redzes defektu noteikšana.
mendelisms Mācība par iedzimtības likumsakarībām, pazīmju iedzimšanu, ko atklāja dabaszinātnieks un mūks G. J. Mendelis.
ārstnieciskā kosmētika mācība par ķermeņa ādas, matu, nagu defektu ārstēšanas paņēmieniem un līdzekļiem.
predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
teleoloģija Mācība, pēc kuras dabā viss ir mērķtiecīgs un jebkurš attīstības process ir iepriekš noteiktu mērķu īstenošana.
klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
uzskates metode mācības, lietojot vizuālos uzskates līdzekļus (piem., zīmējumus, videomateriālus, fotogrāfijas).
lasāmā grāmata mācību grāmata lasītprasmes attīstīšanai, kurā iekļauti daiļdarbi, to fragmenti, kā arī populārzinātnisku, publicistisku rakstu fragmenti.
licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
karaskola Mācību iestāde virsnieku sagatavošanai.
seminārs Mācību iestāde, kur gatavo garīdzniekus.
komercskola Mācību iestāde, kurā gatavo tirdzniecības un finanšu darbiniekus.
svētdienas skola Mācību iestāde, kurā mācības notiek ārpus parastā darba laika.
arodskola Mācību iestāde, kurā sagatavo darbiniekus noteiktām profesijām.
teicamnieks Mācību iestādes audzēknis, kam visos priekšmetos ir tikai izcilas un teicamas sekmes.
metodiķis Mācību metodikas speciālists, kas izstrādā konkrēta mācību priekšmeta mācīšanas un pārbaudes metodiku, sniedz konsultācijas šajos jautājumos.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
lekcija Mācību nodarbība (parasti augstskolā), kurā docētājs mutvārdos (priekšlasījuma, stāstījuma veidā) izklāsta mācību vielu.
Eiropas Valodu portfelis mācību palīglīdzeklis daudzvalodības un kultūras daudzveidības izpratnes veicināšanai.
izdales materiāls mācību palīglīdzekļi (piem., uzdevumi, tabulas), ko izdala katram audzēknim.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
rēķins Mācību priekšmets – matemātika.
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
dabas zinības mācību priekšmets par dabas daudzveidību, procesiem dabā, vides aizsardzību u. tml.
darbmācība Mācību priekšmets vispārizglītojošā skolā – rokdarbi, mājturība, praktiskie darbi.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par dabas parādībām un to likumsakarībām.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
rēķināšana Mācību priekšmets, kurā ietverti aritmētikas pamati.
rokdarbi Mācību priekšmets, kurā māca dažādu ar rokām darināmu priekšmetu (piem., adījumu, tamborējumu u. c.) izgatavošanu.
propedeitika Mācību priekšmets, sagatavošanas nodarbības, ievadījums kādā zinātnes nozarē.
akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks – parasti 45 minūtes.
palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
pasniegt Mācīt (kādu mācību priekšmetu, parasti augstskolā vai vidējā speciālajā mācību iestādē).
docēt Mācīt (kādu priekšmetu) augstskolā.
pasniegt stundas Mācīt (mācību priekšmetu) mācību iestādē.
apmeklēt Mācīties (skolā, kursos), būt skolas audzēknim, kursu dalībniekam.
izlabot Mācoties panākt labāku sekmju vērtējumu (nekā iepriekš).
mafiozo Mafijas loceklis, mafiozas organizācijas dalībnieks.
polaritāte Magnetizēta vai elektrizēta ķermeņa spēja polos izpaust noteiktas īpašības ar lielāku intesitāti nekā citos punktos.
rūgtais sāls magnija sulfāts, ko izmanto, piem., par caurejas līdzekli.
cīrulītis Magoņu dzimtas lakstaugs, kas zied agri pavasarī sārti violetiem ziedu ķekariem.
burvība Maģisks spēks, kas (pēc mītiskiem priekšstatiem) ietekmē, pārvērš cilvēkus, dabu; maģiska izdarība.
pieglaust Maigi piekļaut.
pieglausties Maigi piekļauties.
revidēt Mainīt (piem., attieksmi, uzskatu).
kustināt Mainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nomainīt Mainot aizstāt ar citu (tāda paša veida priekšmetu).
sagriezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, sākt virzīties (uz citu pusi), arī ieņemt (citu stāvokli).
griezties Mainot iepriekšējo virzienu, stāvokli, virzīties uz citu pusi.
laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
iegriezt Mainot kustības virzienu, ievirzīt, ievadīt (transportlīdzekli kur iekšā).
barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
kišmišs Maisījums, sajaukums; sajukums, juceklis.
čakarēt Maisīt, jaukt (parasti ko meklējot).
maiznieks Maizes cepējs; arī maiznīcas īpašnieks.
konsekrācija Maizes un vīna simboliska pārvēršana Kristus miesā un asinīs, kas notiek dievkalpojuma laikā.
nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem, viesiem u. tml.
ēka Māja, celtne; atsevišķa celtne arhitektoniskā kompleksā.
muzejmāja Māja, kur dzīvojis, piem., izcils rakstnieks, dzejnieks, komponists un kurā ierīkots viņa memoriālais muzejs.
sētas māja māja, kuras priekšējā fasāde ir vērsta pret pagalmu.
mūsmājas Mājas, kurās dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
viņmājas Mājas, kurās nedzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar saviem ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem.
jumts virs galvas mājas, miteklis, pajumte, patvērums.
pļeka Mājdzīvnieka (parasti govs) ekskrementi.
dzīvais vilcējspēks mājdzīvnieki, kurus izmanto (kā) pārvadāšanai, arī vilkšanai; darba lopi.
mājlops Mājdzīvnieks (piem., govs, cūka, aita, kaza), ko audzē un izmanto saimnieciskiem nolūkiem.
suns Mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme; mājas suns.
savvaļnieks Mājdzīvnieks, kas kļuvis par savvaļas dzīvnieku.
mājkustonis Mājdzīvnieks.
produktīvie mājdzīvnieki mājlopi un mājputni, truši, kažokzvēri u. c. dzīvnieki, no kuriem var iegūt noteikta veida produkciju.
jaunputns Mājputns no izšķilšanās līdz iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
kosmētikas maks maks, kas paredzēts kosmētikas līdzekļu un piederumu glabāšanai.
honorārs Maksa par darbu literātiem, žurnālistiem, māksliniekiem, zinātniekiem.
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
piedziņa Maksājuma piespiedu iekasēšana.
muita Maksājums valstij par preču importu vai eksportu.
ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
lakonisms Maksimāls (mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu) īsums, kodolīgums, vienkāršība.
tēls Mākslā – specifisks, vispārināts (īstenības parādības, objekta u. tml.) atspoguļojums.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
kompozīcija Mākslas darba uzbūves, struktūras teorija; attiecīgais mācību priekšmets.
instalācija Mākslas darbs – no dažādiem priekšmetiem, materiāliem veidota kompozīcija.
himna Mākslas darbs, kas ar īpašiem izteiksmes līdzekļiem pauž slavinājumu.
galerists Mākslas galerijas īpašnieks.
kvadriennāle Mākslas izstāde, kas notiek reizi četros gados.
kinomāksla Mākslas nozare, kurā ar kino izteiksmes līdzekļiem un kinematogrāfijas tehniku tiek veidoti mākslas darbi – kinofilmas.
opermāksla Mākslas nozare, kurā ar vokāli instrumentāliem un dramaturģiskiem līdzekļiem tiek veidoti mākslas darbi – operu izrādes.
biennāle Mākslas sarīkojums (piem., izstāde), kas notiek ik pēc diviem gadiem.
baroks Mākslas stils (17.–18. gs.), kam raksturīga monumentalitāte, dekoratīvs krāšņums un dinamisms.
neoromantisms Mākslas stils (19. gs. beigās un 20. gs. sākumā), kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie izteiksmes līdzekļi; jūgendstils.
manierisms Mākslas stils, kas radās 16. gs. Itālijā un kam raksturīgas izstieptas tēlu proporcijas, iezīmēta perspektīva, spožas krāsas.
paštēls Mākslas tēls, kura īpašības pamatos izriet no mākslinieka personības.
ledus balets Mākslas veids – horeogrāfiski priekšnesumi, ko izpilda, slidojot uz ledus.
izpildītājmāksla Mākslas veids, kas pastāv izpildījuma, priekšnesuma formā (dziedāšana, dejošana, skatuves māksla u. tml.).
lietišķā māksla mākslas veids, kas saistīts ar praktiski izmantojamu mākslas darbu (piem., keramikā, tekstilmākslā, metālmākslā) izgatavošanu.
deja Mākslas veids, kura galvenie izteiksmes līdzekļi ir noteiktā secībā izkārtotas ķermeņa kustības attiecīgas mūzikas pavadījumā.
cirks Mākslas veids, kura galvenie žanri ir akrobātika, žonglēšana, klaunāde, dzīvnieku dresūra u. tml.; priekšnesumi šajā mākslas veidā; trupa, kas sniedz šādus priekšnesumus.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā izteiksmes līdzeklis ir valoda; šī mākslas veida darbu kopums (piem., romāni, stāsti, lugas, dzeja).
tēlotājmāksla Mākslas veids, kurā tiek radīti vizuāli uztverami mākslas darbi (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi – glezniecība, grafika, tēlniecība; tēlotāja māksla.
impresionisms Mākslas virziens (radās 19. gs. 60. gados Francijā, visspilgtāk izpaudās glezniecībā, arī mūzikā, literatūrā), kam raksturīga cenšanās tvert acumirklīgus iespaidus, atspoguļot subjektīvus uztvērumus un sajūtas.
postimpresionisms Mākslas virziens 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kam raksturīgs impresionisma paņēmienu noliegums un lielāka tēlojuma vispārinātība, subjektīvā izteiksmība, formāli dekoratīvās puses akcentēšana.
minimālisms Mākslas virziens, kam raksturīgs minimāls izteiksmes līdzekļu izmantojums, vienkāršas formas.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
rokoko Mākslas, arhitektūras un modes stils (18. gs. Eiropā), kam raksturīga dekoratīva bagātība, rotaļība, izsmalcinātība, liektas līnijas un pasteļtoņi.
pseidogotika Mākslas, galvenokārt arhitektūras, virziens (18. un 19. gs.), kurā izmantoja gotikas paraugus.
plasts Mākslīga lielmolekulāra organiska viela, ko iegūst sintēzes ceļā, vai arī pārveidojot dabas vielas.
acetātšķiedra Mākslīgā šķiedra, ko iegūst no celulozes acetātiem un izmanto audumu, elektroizolācijas materiālu u. tml. ražošanai.
imunizācija Mākslīgas imunitātes radīšana (cilvēkiem un dzīvniekiem), tos vakcinējot vai ievadot organismā serumu.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
dūmu aizsegs mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai.
stuks Mākslīgs materiāls (ģipša un kaļķa masa ar piedevām), no kā veido dekoratīvās tēlniecības darbus.
parūka Mākslīgu vai dabisku svešu matu veidojums, ko uzliek galvā (piem., plikpaurības slēpšanai).
personifikācija Mākslinieciskās izteiksmes paņēmiens – priekšmetu, parādību, dzīvnieku, augu u. tml. attēlošana ar cilvēka īpašībām un spējām.
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu veids (piem., mākslas darbā, autora daiļradē).
stils Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, arī daiļrades paņēmienu kopums (piem., mākslas darbā, kāda rakstnieka daiļradē, kāda laikmeta mākslā).
valoda Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
performance Māksliniecisks priekšnesums (sabiedriskā vietā, uz ielas u. tml.).
duets Māksliniecisks priekšnesums divu cilvēku izpildījumā; abi šāda priekšnesuma izpildītāji.
studija Mākslinieka darbnīca (parasti mācību nodarbībām).
ateljē Mākslinieka darbnīca vai studija.
daiļrade Mākslinieka radošā darbība; mākslas darba radīšanas process.
darbs Mākslinieka radošās darbības rezultāts (literārs vai muzikāls sacerējums, kinofilma u. tml.).
artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
naivists Mākslinieks (parasti neprofesionāls), kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
raksturotājs Mākslinieks (piem., rakstnieks, gleznotājs, aktieris), kas spilgti, uztverami atsedz tēla raksturu.
mālderis Mākslinieks, gleznotājs (parasti neprofesionāls, vājš).
brīvmākslinieks Mākslinieks, kam nav noslēgts pastāvīgs darba līgums ar konkrētu darba devēju un kurš nesaņem regulāru atalgojumu.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
zeltkalis Mākslinieks, kas darina dekoratīvus zelta izstrādājumus; rotkalis.
sudrabkalis Mākslinieks, kas darina izstrādājumus no sudraba.
keramiķis Mākslinieks, kas darina priekšmetus no māla vai mālu saturošas masas.
sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
metālmākslinieks Mākslinieks, kas izgatavo mākslas darbus no metāla.
konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu veidošanu.
metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
interprets Mākslinieks, kas radoši, savdabīgi atklāj, izpilda (mākslas darbu).
figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus.
akvarelists Mākslinieks, kas specializējies akvareļu glezniecībā.
ekslibrists Mākslinieks, kas specializējies ekslibris darināšanā.
ilustrators Mākslinieks, kas specializējies ilustrāciju veidošanā.
plakātists Mākslinieks, kas specializējies plakātu mākslā.
ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā; peizāžists.
animālists Mākslinieks, kas strādā animālistiskajā žanrā.
batālists Mākslinieks, kas strādā batālajā žanrā.
gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
kokdzelējs Mākslinieks, kas strādā kokdzeluma žanrā.
kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā; litogrāfijas speciālists.
marīnists Mākslinieks, kas strādā marīnas žanrā.
monumentālists Mākslinieks, kas strādā monumentālās mākslas nozarē.
ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā; ainavists.
portretists Mākslinieks, kas strādā portretu žanrā; portretu gleznotājs.
scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafikā.
stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecībā; stājskulptors.
skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā; tēlnieks.
tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
animators Mākslinieks, kas veido animācijas filmas; animācijas speciālists.
dekorators Mākslinieks, kas veido izrādes dekorācijas; scenogrāfs.
multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus.
reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
humorists Mākslinieks, rakstnieks u. tml. autors, kurš īstenības parādības attēlo ar humoru.
ansamblis Mākslinieku kolektīvs (neliels), kas sniedz priekšnesumu.
ledus balets Mākslinieku kolektīvs, kas izpilda šādus priekšnesumus.
zaļvārnietis Mākslinieku un literātu biedrības "Zaļā vārna" (dibināta 1925. g.) biedrs.
vaginīts Maksts gļotādas iekaisums.
vobleris Makšķerēšanā – māneklis plēsīgo zivju ķeršanai: neliela plastmasas vai metāla zivtiņa ar diviem āķiem.
copmanis Makšķernieks.
svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piem., zirga, putna) veidolā.
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
ilūzija Maldīgs priekšstats; uztveres malds.
dezorientēt Maldināt, radīt nepareizu priekšstatu par atrašanās vietu.
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt (kādu).
iemaldīties Maldoties ievirzīties (kur iekšā).
maltietis Maltas sunītis (dekoratīvo suņu šķirne).
maliķis Malumednieks, maluzvejnieks.
kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
samalt Maļot (ierīcē, iekārtā) iegūt (piem., produktu).
samalt Maļot (ierīcē, iekārtā), sasmalcināt.
katarālā angīna mandeļu virspusējs iekaisums.
izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
manifestants Manifestācijas (1) dalībnieks.
izmanīgs Manīgs, veikls (par dzīvniekiem).
franču manikīrs manikīrs, kurā nagus nolako neuzkrītošā, dabiskā tonī, naga maliņu iekrāsojot baltu.
piemānīt Mānot panākt, ka (kāds) iegūst nepareizu informāciju, tiek pievilts.
mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.
rekvizīcija Mantas piespiedu atsavināšana (piem., kara laikā); rekvizēšana.
neatraidāmais mantinieks mantinieks, kuram pienākas mantojuma daļa, neatkarīgi no mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
minorāts Mantošanas kārtība, kurā nesadalītu nekustamo īpašumu manto jaunākais dēls vai jaunākais tuvākais radinieks.
majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (piem., zemi) nedalīti manto pirmdzimtais mantinieks; šādā veidā mantotais īpašums.
manufaktūrists Manufaktūras īpašnieks.
vestibulārais aparāts maņu orgāns cilvēku un dzīvnieku mugurkaulnieku iekšējā ausī, kurš uztver ķermeņa stāvokļa maiņas un nodrošina līdzsvara saglabāšanu.
iemarinēt Marinējot sagatavot, iekonservēt.
marksists Marksisma piekritējs.
šķira Marksisma teorijā – vēsturiski nosacīta cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kas atšķiras viena no otras pēc to attiecībām pret ražošanas līdzekļiem.
kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
plašsaziņas līdzekļi masu informācijas līdzekļi (prese, radio, televīzija).
plašsaziņas Masu informācijas līdzekļi.
lokauts Masveida atlaišana no darba (piem., slēdzot uzņēmumu, vai arī lai piespiestu piekrist neizdevīgākiem darba nosacījumiem).
bakterioloģiskie ieroči masveida iznīcināšanas ieroči – baktērijas vai to izstrādāti toksīni, ko lieto, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
konveijers Masveida produkcijas ražošanas līdzeklis – plūsmas līnija, kas montējamos izstrādājumus secīgā virknē pārvieto no strādnieka pie strādnieka.
invāzija Masveidīga kādas (parasti nevēlamas) sugas dzīvnieku vai augu ieviešanās (kādā teritorijā).
greiders Mašīna ar priekšā uzkarinātu lielu plāksni jeb lāpstu (ceļu līdzināšanai, sniega tīrīšanai u. tml.).
licējs Mašīna, iekārta (kā) iestiprināšanai, ievietošanai.
darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
dzinējs Mašīna, kas noteikta veida enerģiju (piem., vēja, siltuma enerģiju, elektroenerģiju) pārvērš mehāniskajā kustības enerģijā.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
statne Mašīnas korpusa nekustīga galvenā sastāvdaļa, kam piestiprina agregātus, mehānismus, mezglus u. c. mašīnas daļas.
agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
kvadrātkods Mašīnlasāms simbols, kas ietver informāciju par tam pievienoto objektu.
montāža Mašīnu, iekārtu, konstrukciju, būvju u. tml. salikšana no gatavām detaļām ekspluatācijas (darbības) vietā.
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
skaitļošanas matemātika matemātikas nozare, kas ietver ar elektronisko skaitļošanas mašīnu izmantošanu saistītos jautājumus.
algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
ģeometrija Matemātikas nozare, kurā pēta figūru telpiskās attiecības un formas, abstrahējoties no citām reālu priekšmetu īpašībām, piem., masas, blīvuma.
teksta uzdevums matemātikas uzdevums, kurā dotumi un prasības ietvertas īpašā dabiskās valodas tekstā.
simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
matrica Matemātisks objekts – taisnstūrveida tabulā sakārtotu skaitļu kopums.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri priekšmetam.
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
atspaids Materiālie līdzekļi, kas palīdz dzīvot; tas, kas palīdz, atbalsta.
bāze Materiālie resursi, priekšnoteikumi u. tml., kas nepieciešami (kā) eksistencei, darbības nodrošināšanai.
materiālists Materiālisma filozofijas, uzskatu piekritējs.
inventārs Materiālo vērtību (priekšmetu, rīku, lopu u. tml.) kopums, kas ir nepieciešams kādas darbības veikšanai.
mantība Materiālo vērtību kopums; (sadzīves) priekšmeti, lietas.
inventarizācija Materiālo vērtību un naudas līdzekļu faktiskā stāvokļa pārbaude un salīdzināšana ar grāmatvedības datiem un citiem dokumentiem.
vate Materiāls – irdena, no piemaisījumiem attīrīta šķiedru masa; šāda materiāla kopums, ko izmanto, piem., medicīnā, tekstilrūpniecībā, celtniecībā.
alimenti Materiāls nodrošinājums, uzturlīdzekļi ģimenes loceklim.
kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
pārsegs Materiāls vai priekšmets ar ko pārsedz, pārklāj (ko).
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
izspiešana Materiālu labumu (parasti naudas) iegūšana no citiem ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem.
pasaule Matērijas eksistences formu kopums; Visums.
telpa Matērijas eksistēšanas galvenā forma (vienotībā ar laiku), kas raksturo objektu izplatību, to mijiedarbību.
kustība Matērijas pastāvēšanas veids – materiālu objektu pārmaiņa, to mijiedarbība.
galva Mati (cilvēkam); apspalvojums, apmatojums šajā ķermeņa daļā (dzīvniekam).
peisaki Mati (parasti gari, nekopti).
čuprs Matu cekuls.
kondicionētājs Matu kopšanas līdzeklis, ko parasti lieto pēc matu mazgāšanas; matu balzams.
apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni.
lēkšķe Matu, spalvu u. tml. neliels kopums, šķipsna (parasti nekārtīga, salipusi, arī netīra).
samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
kanapē Maza, dekorēta sviestmaize vai cepums ar uzkodām.
sīkulis Maza, sīka auguma cilvēks vai dzīvnieks.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
rindkopa Mazākā teksta vienība, kas (parasti) sākas ar atkāpi.
izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā; ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpē (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
krikums Mazi, sīki priekšmeti.
bilžu grāmata maziem bērniem paredzēta grāmata ar ilustrācijām un nelielu tekstu vai bez teksta.
ielīkt Mazliet ieliekties.
pieliekt Mazliet noliekt.
pieliekties Mazliet noliekties, liecoties pietuvināt ķermeņa augšdaļu zemei.
paložņāt Mazliet pameklēt.
pakustināt Mazliet pavirzīt, pārvietot (priekšmetu).
savlaicīgs Mazliet pirms kāda laika, laikposma; laikus (1), iepriekš.
pavairāk Mazliet vairāk (nekā parasti, pieņemts, vajadzīgs u. tml.); samērā daudz.
piestūrēt Mazliet, nedaudz stūrējot, noturēt (transportlīdzekli) vēlamajā virzienā.
pielāpīt Mazliet, vietumis pielabot, novērst, likvidēt nelielus defektus.
mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
klēpja sunītis Mazs (parasti dekoratīvo šķirņu) suns, ko var nēsāt klēpī.
loris Mazs bezastes puspērtiķis ar lielām acīm, kas izplatīts Āzijas un Āfrikas tropos (nakts dzīvnieks).
būda Mazs pagaidu miteklis.
hidra Mazs zarndobumaiņa tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
mormiška Mazs, dažādas formas metāla zivju māneklis ar vienu, diviem vai trim āķiem.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
būcenis Mazs, neērts miteklis; neliela telpa (piem., priekšmetu glabāšanai).
ūķis Mazs, neglīts, arī vecs miteklis; neliela, parasti tumša telpa.
sīkmanis Mazs, sīks dzīvnieks.
mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
grabaža Mazvērtīgi priekšmeti; trūcīga iedzīve.
štrunts Mazvērtīgs, nevajadzīgs priekšmets; nieks.
dominante Mažora vai minora piektā pakāpe; akords, kas veidots uz skaņkārtas piektās pakāpes.
galds Mēbele – horizontāla plāksne, kas balstās uz kājām vai statīva un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piem., ēdot, strādājot).
plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
ķeblis Mēbele sēdēšanai ar sēdekli bez atzveltnes.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
vitrīna Mēbeļu komplekta daļa ar stiklotu priekšpusi.
iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (kādai telpai); mēbeles un citi priekšmeti, kas atrodas (kādā telpā).
gaide Medībās – medījamā dzīvnieka gaidīšana, medniekam atrodoties slēpnī.
feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
medicīnas māsa medicīnas darbinieks, kam ir (parasti) vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
procedūru māsa medicīnas māsa, kas izdara injekcijas un veic citas procedūras.
anestezioloģija Medicīnas nozare par anestēziju un anestezējošiem līdzekļiem.
endokrinoloģija Medicīnas nozare par iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumu izraisītajām slimībām, to ārstēšanu.
terapija Medicīnas nozare, kas pēta iekšķīgās slimības, to rašanos, norisi, diagnostiku, profilaksi, ārstēšanu.
kardioloģija Medicīnas nozare, kas pēta sirds slimības, to ārstēšanu, profilaksi un slimnieku rehabilitāciju.
patoloģiskā anatomija medicīnas nozare, kas pēta slimības ietekmē radušās pārmaiņas orgānos.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
dzemdniecība Medicīnas nozare, kas pētī sievietes organismā notiekošos procesus grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā, kā arī izstrādā medicīniskas palīdzības metodes grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
tiesu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās ekspertīzes veikšana nozieguma atklāšanas sakarā.
ātrā palīdzība medicīnas organizācija, kas sniedz steidzamu, neatliekamu medicīnisko palīdzību.
magnētiskā rezonanse medicīniskās izmeklēšanas metode, kurā tiek izmantota magnētiskā lauka ietekme uz ūdeni saturošiem audiem, iegūstot cilvēka ķermeņa un orgānu šķērsgriezuma attēlus.
auskultēt Medicīniski izmeklēt, izklausot plaušas, sirdi un citus iekšējus orgānus; izklausīt.
refleksu āmuriņš medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
karantīna Medicīnisku, sanitāru un administratīvu pasākumu komplekss, kam jānovērš infekcijas slimību izplatīšanās.
samedīt Medījot iegūt (dzīvniekus) lielākā daudzumā.
izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
depresanti Medikamenti, kas samazina (nervu, motorisko) uzbudinājumu; nomierinošie līdzekļi.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
lenkt Medīt (dzīvnieku), no visām pusēm ierobežojot iespēju (tam) izbēgt.
ģēģeris Mednieks.
medniekdesiņa Mednieku desiņa.
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
uzbrukums Mēģinājums pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtaukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
kopmēģinājums Mēģinājums, kurā piedalās vairāki vai daudzi izpildītāju kolektīvi.
eksperiments Mēģinājums; radošs meklējums.
ar pieri sienā skriet mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
skriet ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
uzbrukt Mēģināt pārtvert sistēmas (piemēram, datora, tīkla servera, tīmekļa vietnes) vadību, pārtraukt tās darbību vai aizkavēt citu lietotāju piekļuvi sistēmai.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
masturbēt Mehāniski (piem., ar roku) kairināt savus vai partnera dzimumorgānus, lai gūtu seksuālu baudu.
onanēt Mehāniski kairināt savus dzimumorgānus, lai izraisītu seksuālu uzbudinājumu un gūtu baudu.
maisījums Mehāniski sajaukts kopums no dažādām vielām vai sīkiem priekšmetiem; viela, kas veidota, samaisot dažādas sastāvdaļas.
agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
brīvgājiens Mehānisma kustība, kas neizraisa cita mehānisma kustību; attālums, kādā notiek šāda veida kustība.
indeksācija Mehānisms reālās darba algas vai pensijas vērtības saskaņošanai ar cenu indeksu.
mašīna Mehānisms vai mehānismu komplekss, kas veic lietderīgu darbu, pārveido enerģiju.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
domkrats Mehānisms, pārvietojama ierīce smagu priekšmetu pacelšanai nelielā augstumā.
atspere Mehānismu un mašīnu elements, kas tā galos pielikta spēka ietekmē elastīgi deformējas un pēc tam viegli atjauno iepriekšējo stāvokli.
iemeimurot Meimurojot ievirzīties (kur iekšā).
maiņas meistars meistars, kas pārzina vienas strādnieku maiņas darbu.
čiksa Meitene (parasti seksuāli pievilcīga, ar uzkrītošu ārieni).
zaķis Meitene (parasti skaista, seksuāli pievilcīga).
caca Meitene, kas pārlieku lielu uzmanību pievērš ārējam izskatam.
sameklēt Meklējot (ar skatienu), ieraudzīt.
pārmeklēt Meklējot (ko), pārbaudīt (personu, tai klāt esošos priekšmetus).
sameklēt Meklējot (piem., vietu, celtni), nokļūt (pie tās).
uzmeklēt Meklējot (vietu, celtni u. tml.), nokļūt (pie tās), rast iespēju (to) izmantot.
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
uzmeklēt Meklējot dabūt, arī atgūt (ko vajadzīgu, arī ko pazudušu).
sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
atrast Meklējot ieraudzīt; sameklēt, uziet vajadzīgo; nejauši ieraudzīt, uziet.
izvandīt Meklējot izjaukt, izsvaidīt.
sameklēt Meklējot izraudzīt (kādu, arī ko piemērotu) kādam nolūkam.
izmeklēt Meklējot izraudzīties (no vairākiem līdzīgiem); izvēlēties.
griezt apkārt (visas malas) meklējot jaukt (visu); sīki pārmeklēt.
rakties Meklējot ko, izskatīt kādu informācijas, materiālu kopumu.
uzmeklēt Meklējot pamanīt, iegūt (piemēram, medījumu, barību) – par dzīvniekiem; meklējot (piemēram, uzturēšanās vietu), nokļūt (tajā).
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
rast Meklējot panākt, ka (kas vēlams, vajadzīgs) nonāk kāda rīcībā, lietošanā.
pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt.
izmeklēt Meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā).
lūkoties Meklējot skatīties (pēc kā vajadzīga, vēlama); lūkot (2).
vākt Meklējot, atlasot gādāt, iegūt (ko); šādā veidā iegūstot, veidot (kādu kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugus); šādā veidā iegūstot, sagādājot, izveidot (augu, dzīvnieku, iežu u. tml. paraugu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, atlasot u. tml., iegūt, sagādāt (parasti noteikta veida, grupas priekšmetu) kopumu.
uzokšķerēt Meklējot, ostot atrast (par dzīvniekiem).
vākt Meklējot, pētījot, iztaujājot gādāt, iegūt (faktus, ziņas, datus, dokumentus); šādā veidā vācot, veidot (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu, kopumu).
savākt Meklējot, pētījot, iztaujājot u. tml., iegūt.
meklēties Meklēt (1).
lūkot Meklēt (ko vajadzīgu, vēlamu).
rakties Meklēt (ko) starp citiem priekšmetiem, sajaucot, radot nekārtību.
taustīt Meklēt (ko), censties noskaidrot (kā) atrašanās vietu ar taustes palīdzību.
meklēt dzirdīgas ausis meklēt atsaucību.
uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
gūglēt Meklēt internetā ar meklētāju Google.
sarakāt Meklēt un atrast (ko).
ganīties Meklēt un ēst brīvā dabā augu barību (par dzīvniekiem).
tralēt Meklēt un iznīcināt mīnas ar trali.
ķerstīties Meklēt vārdus, izteikties nesakarīgi.
šņakarēt Meklēt, izvēlēties (piem., ko ēdamu); ēst (ko šādā veidā sameklētu).
blusoties Meklēt, ķert blusas.
utoties Meklēt, ķert utis.
urķēties Meklēt, pētīt, iedziļināties (piemēram, informācijā, faktos), cenšoties (ko) izzināt, noskaidrot.
raudzīt Meklēt.
meklētājs Meklētājprogramma.
salsa Meksikāņu mērce – asa mērce, kuras sastāvā ir sīpoli, ķiploki, čili pipari, koriandrs, eļļa un citronu sula.
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens – krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
burito Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna kviešu miltu maize, plācenis, kurā ietīts pildījums (cepta gaļa, dārzeņi u. tml.).
tako Meksikāņu virtuves ēdiens – plāna, neraudzēta kukurūzas maize, kurā ietīts pikants maltās gaļas, dārzeņu u. tml. pildījums.
melnulis Melna vabole, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem.
skiti Melnās jūras ziemeļu piekrastes iedzīvotāji no 7. gs. pirms mūsu ēras līdz 3. gs. mūsu ērā.
maijvabole Melni brūna paliela vabole, kas parasti lido maijā un jūnijā, pārtiek no dzīviem vai trūdošiem augiem.
karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
melns Melnstrādnieks; arī kurinātājs.
krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
vienbalsība Melodijas atskaņojums viena dziedātāja vai soloinstrumenta priekšnesumā; arī unisons.
fioritūra Melodijas izrotājums (piem., trilleris, priekšskanis).
songs Melodisks dziedājums estrādes žanrā; dziesma, kas ir iekļauta lugas izrādē un atklāj lugas idejisko saturu vai pauž aktiera attieksmi pret to.
heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
tramvaja (arī trolejbusa u. tml.) kartīte mēnešbiļete vai vairāku dienu biļete braukšanai ar attiecīgo transporta līdzekli.
voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai.
vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai.
ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
megommetrs Mēraparāts lielas elektriskās pretestības mērīšanai.
atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
bīdmērs Mērinstruments – mērstienis ar pamatskalu, bīdāmu palīgskalu un taustiem detaļu ārēju un iekšēju izmēru mērīšanai.
makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
merkantilists Merkantilisma (1) piekritējs vai realizētājs.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
izmantot Mērķtiecīgi iesaistīt (kādā norisē), piemērot (kādam uzdevumam); lietot (kādu paņēmienu, metodi, līdzekli).
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
lietot Mērķtiecīgi izmantot (piem., medikamentu, kosmētisku līdzekli).
novirzīt Mērķtiecīgi rīkojoties panākt, ka (kas) notiek, norisinās (citā vietā).
lemt Mērķtiecīgi, rīkojoties, panākt, ka (kas) notiek vēlamajā, vajadzīgajā veidā.
uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
kilovatstunda Mērvienība elektriskās enerģijas mērīšanai [kWh].
decibels Mērvienība elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā – viena desmitā daļa bela; skaļuma mērvienība [dB].
bels Mērvienība, ar ko mērī enerģiju vai jaudu attiecības (elektrotehnikā, radiotehnikā, akustikā) [B].
starptautiskā mērvienību sistēma mērvienību sistēma, kuras pamatvienības ir metrs, kilograms, sekunde, ampērs u. c.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
komposts Mēslojums, kas gatavots no satrūdējušām organiskām vielām (piem., augu atliekām, virtuves atkritumiem).
bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
laist pār bortu mest ārā ko lieku, nevajadzīgu; atbrīvoties no kā lieka, nevajadzīga.
piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
zvārgulis Metāla piekars, kas kustoties rada skaņu.
dzelzs aizkars metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
dzelzs priekškars Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.
kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
bazūne Metāla pūšaminstruments ar U veidā izliektu kulisi; trombons.
stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā izgatavo stīpas vai citus priekšmetus.
poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
metālists Metālmākslinieks.
stienītis Metālu sakausējums neliela stieņa formā, ko izmantoja par maksāšanas līdzekli.
harpūna Metamais ierocis dzīvnieku (parasti jūras) medīšanai.
kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
loka metināšana metināšana ar elektrisko loku.
uzmetināt Metinot (piemēram, ar elektrisko, autogēno metināšanu) piestiprināt (uz kā, kam virsū); metinot radīt materiāla (parasti metāla) kārtu (uz kā virsmas).
spektrofotometrija Metode, ar kuru mērī dažādu spektra iecirkņu gaismas intensitāti.
spektrālanalīze Metode, ar kuru pētī vielas sastāvu, izmantojot dažādus (piem., emisijas, absorbcijas, luminiscences, rentgenstara juma) spektrus.
piemest Metot (ko iekšā), piepildīt (ko).
cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
mežzinis Mežniecības pārvaldnieks.
bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
retaine Mežs, meža daļa, kurā koku biezība ir par 30 procentiem mazāka nekā pilna biezība.
iemīdīt Mīdot iespiest (kur iekšā).
nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
rātns Mierīgs, pakļāvīgs (par dzīvniekiem).
rātns Mierīgs, pieklājīgs; tāds, kas nav pārgalvīgs.
omulīgs Miermīlīgs, piemīlīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
barojums Miesas stāvoklis (cilvēkam vai dzīvniekam).
nobarojums Miesas stāvoklis (parasti dzīvniekiem); barojums.
eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
slakteris Miesnieks.
ieceļot Migrējot ierasties no citurienes (par dzīvniekiem); ieviesties no citurienes (par augiem).
saite Mijiedarbība, kas satur atomus molekulā vai molekulas savā starpā.
gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
pūšana Mikroorganismu izraisīts slāpekli saturošu organisku savienojumu (galvenokārt olbaltumvielu) noārdīšanās process.
tējas sēne mikroorganismu kopa, kas saldinātā tējā veido recekļainas plēves un no kā iegūst saldskābu dzērienu.
infuzorijas Mikroskopiski vienšūnas dzīvnieki ar skropstām klātu ķermeni (mīt jūrās, saldūdeņos, augsnē, arī parazitē); skropstaiņi.
tupelīte Mikroskopisks vienšūnas dzīvnieks (infuzorija), ko sedz skropstiņas un kas pēc formas atgādina kurpi [Paramaecium].
elektronmikroskops Mikroskops, kurā daudzkārt palielinātu priekšmeta attēlu veido elektronu kūlis.
māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
zīdeklis Mīksta materiāla (piem., gumijas, silikona) priekšmets, ko mauc uz zīdaiņu, arī mākslīgi barojamu dzīvnieku mazuļu pudelītēm.
izgulējums Mīksto audu atmirums, kura cēlonis ir asinsrites traucējumi tajā ķermeņa daļā, uz kuras ilgi, nekustīgi gulēts.
kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
maskarpone Mīksts krēmveida siers ar ļoti augstu tauku saturu, ko gatavo no trekna saldā krējuma.
spilventiņš Mīksts veidojums uz dzīvnieka pēdas, kam nav apmatojuma.
maigs Mīksts, piekļāvīgs (piem., par audumu).
trekns Mīksts, sulīgs, kupls, leknā zemē audzis (par augiem, to daļām).
pūkojums Mīkstu, smalku matu, spalvu kopums (dzīvniekam, tā ķermeņa daļām).
lovelass Mīlas dēku meklētājs, donžuāns, pavedējs.
donžuāns Mīlas dēku meklētājs, pavedējs.
platoniskā mīlestība mīlestība bez jutekliskuma.
tuvākmīlestība Mīlestība pret savu tuvāko, arī pret jebkuru cilvēku attieksmē pret sevi.
milicis Milicijas darbinieks.
OBHSS Milicijas nodaļa (bijušajā PSRS), kas nodarbojās ar ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
piemīlīgs Mīlīgs, jauks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
nocietinājums Militāra būve (piem., tranšeja, mūris, cietoksnis) aizsardzībai pret ienaidnieka uzbrukumu.
graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
trencis Militāra stila putekļu mētelis vai lietusmētelis ar jostu un uzplečiem.
kara tribunāls militāra tiesa, kas iztiesā lietas par militārpersonu noziegumiem, par noziegumiem pret valsts drošību un bruņotajiem spēkiem (padomju iekārtā).
valsts noslēpums militāra, ekonomiska un politiska rakstura ziņas, kam ir svarīga valstiska nozīme un ko speciāli aizsargā valsts.
blokāde Militāra, politiska vai ekonomiska izolācija, sakaru piespiedu pārtraukšana.
aizsardzība Militāri pasākumi un līdzekļi aizsargāšanai, nodrošināšanai.
sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
nanosekunde Miljardā daļa sekundes [ns].
ellesmašīna Mīna, bumba; spridzeklis.
kājnieku mīna mīna, kas paredzēta pretinieka kājnieku iznīcināšanai.
motoreļļa Minerāleļļa iekšdedzes dzinēju eļļošanai.
slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
glaubersāls Minerāls – nātrija sulfāta hidrāts, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli.
nātrija sulfāta hidrāts minerāls, ko lieto galvenokārt kā caurejas līdzekli; glaubersāls.
stalaktīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta lāstekveidīgi, bārkšķveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas pie alas augšējās daļas, tās dobumos, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
iemīt Minot iespiest (kur iekšā).
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
rastrs Mirdzošas svītras televizora ekrānā.
spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
mistiķis Misticisma piekritējs un praktizētājs; cilvēks, kas spēj nonākt tiešā saskarsmē ar dievišķo.
būris Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
mājoklis Miteklis (piem., dzīvniekiem).
ligzda Miteklis (putniem), kurā dēj un perē olas, audzina mazuļus.
būda Miteklis nelieliem dzīvniekiem.
viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
grifs Mītisks dzīvnieks – spārnots lauva ar ērgļa galvu.
patversme Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
pusdievs Mitoloģijā – cilvēks, kam viens no vecākiem bijis dievs; valdnieks, kura ciltstēvs bijis kāds no dieviem.
ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
sprēgāt Mitruma, temperatūras maiņu u. tml. iedarbībā rasties sīkām plaisām, bojājumiem (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.); plaisāt.
mesidžs Mobilā telefona īsziņa; īsa vēstule, ziņa (elektroniskajā pastā).
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
reids Mobilu karaspēka vienību iekļūšana ienaidnieka aizmugurē, lai veiktu pēkšņus uzbrukumus; speciālu uzdevumu veikšana ienaidnieka aizmugurē.
spīdzināt Mocīt (dzīvnieku).
spīdzināt Mocīt (par dzīvniekiem).
konceptuālā māksla modernās mākslas virziens, kurā ideju paušanu uzskata par svarīgāku nekā vizuālo tēlu radīšanu.
ekspresionisms Modernisma virziens 20. gs. pirmajā pusē, kas daiļrades centrā izvirzīja mākslinieka iekšējos pārdzīvojumus, izpaužot tos galēji sakāpinātās, deformētās formās.
opārts Modernisma virziens tēlotājmākslā, kurā ar līniju rakstiem un krāsām tiek radīta optiska ilūzija par kustību.
sirdsapziņas pārmetumi mokoša savas nepareizās rīcības, attieksmes apzināšanās, negatīva attieksme pret tām.
makromolekula Molekula ar ļoti lielu ķīmiski saistītu atomu skaitu; polimēra molekula.
monomērs Molekulārs savienojums, polimēru sintēzes izejmateriāls.
disociācija Molekulu sadalīšanās vienkāršākās molekulās, atomos, jonos.
kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
tronis Monarha varas simbols – grezns sēdeklis (parasti krēsls), uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā.
sultanāts Monarhija, kuras priekšgalā ir sultāns; teritorija, kurā valda sultāns; sultāna valdīšana, tās laiks.
karaliene Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
karalis Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
ķeizariste Monarhiska valsts, kuras priekšgalā ir ķeizars.
monarhists Monarhisma piekritējs.
iemontēt Montējot iekļaut (piem., filmā).
iemontēt Montējot ievietot, iekļaut (piem., ierīcē, konstrukcijā).
panteons Monumentāla celtne, kurā glabājas izcilu cilvēku mirstīgās atliekas.
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
dekadence Morāles un kultūras krīze, pagrimums, kas sevišķi spilgti izpaudās 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūrā un mākslā; dekadentisms.
bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
motorollers Motociklam līdzīgs transportlīdzeklis ar mazākiem riteņiem, slēgtu motora pārsegu un īpašu kāju atbalsta platformu.
turbomotors Motors, kurā kurināmā enerģija tiek pārvērsta mehāniskajā enerģijā ar gāzturbīnas palīdzību.
līdzbraucējs Motosportā – sacīkšu dalībnieks, kas brauc blakusvāģī.
sprigans Možs, kustīgs, arī enerģisks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spridzīgs Možs, kustīgs, veikls (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; sprigans.
kūkums Muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam).
mielīts Muguras smadzeņu iekaisums.
kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
skolioze Mugurkaula deformācija, izliekums.
kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
spondilīts Mugurkaula skriemeļa iekaisums.
radikulīts Mugurkaula smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums, ko izraisa vīruss; bērnu trieka.
abinieki Mugurkaulnieki, kas piemēroti dzīvei gan ūdenī, gan uz sauszemes.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
rāpulis Mugurkaulnieku klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Reptilia].
rāpulis Mugurkaulnieku klases dzīvnieks, kam raksturīga nepastāvīga ķermeņa temperatūra un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klāts ķermenis.
galvaskauss Mugurkaulnieku un cilvēka galvas skelets.
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
muitnieks Muitas (2) darbinieks.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
muižas ļaudis muižnieku mājkalpotāji, kučieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja un strādāja muižā.
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
landtāgs Muižnieku sanāksme (1561.–1920. g.).
muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
klosteris Mūku vai mūķeņu kopienas ēka vai ēku komplekss; teritorija, kur atrodas šādas ēkas.
šāviņš Munīcija, kas tiek izšauta no artilērijas ieročiem vai palaišanas iekārtām; izšautās munīcijas sprādziens.
izmūrēt Mūrējot izklāt no iekšpuses (piem., ar ķieģeļiem).
mūrniekmeistars Mūrnieka amata meistars; ēku būvētājs.
ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
tarāns Mūru graujamā ierīce – trosēs vai ķēdēs iekārts baļķis.
tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
neoromantisms Mūsdienu mūzikas stilistisks novirziens, kurā tiek izmantoti romantismam raksturīgie elementi (pastiprināta emocionalitāte, īpaša noskaņa, dabisks melodiskums u. tml.).
rokmūzika Mūsdienu mūzikas žanrs, kam raksturīgs akcentēts ritms, dinamiskums, kā arī elektrisko ģitāru, sitaminstrumentu un elektronisko mūzikas instrumentu izmantojums.
muskatkoks Muskatu dzimtas tropu koks, no kura sēklām (muskatriekstiem) iegūst garšvielas, eļļu; muskats (2).
liecējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada saliekšanas un atliekšanas kustības.
saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
hādžs Musulmaņu svētceļojums uz Meku.
ajatolla Musulmaņu šiītu augstākais garīdznieks.
mulla Musulmaņu teologs un likumu zinātājs, arī garīdznieks.
siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
stomatīts Mutes dobuma gļotādas iekaisums.
pusmaska Mutes un deguna aizsegs aizsardzībai no putekļu u. tml. iekļūšanas elpceļos.
muzejnieks Muzeja darbinieks.
muzeja kolekcija muzeja eksponātu, depozītu kopums.
brīvdabas muzejs muzejs, kura eksponāti (ēkas) izvietoti brīvā dabā.
elektromūzika Mūzika, ko atskaņo ar elektriskajiem mūzikas instrumentiem.
salonmūzika Mūzika, ko neliels ansamblis atskaņoja bagātnieku salonos.
melodrāma Muzikāla izrāde (18. gs.), kurā dialogi vai monologi mijas ar muzikāliem iestarpinājumiem vai tiek runāti mūzikas pavadījumā.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
mūzikhols Muzikāla teātra veids, kurā izpilda mūzikas, baleta, akrobātikas, rēviju u. tml. priekšnesumus (īpaši populārs 19. gs. otrajā pusē); zāle vai teātris, kur sniedz šādus priekšnesumus.
librets Muzikāli dramatiska darba (piem., operas) teksts.
strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
zvagulis Mūzikas instruments; dzelzs ietvara grabekļi.
signāleksemplārs Mūzikas izdevuma (piem., kompaktdiska) pirmais eksemplārs, kas izdots pirms masveida ražošanas.
klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
mūziķis Mūzikas mākslinieks (izpildītājs, arī komponists).
trijstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; triangolo.
trīsstūris Mūzikas sitaminstruments – šādā formā izliekts neliels stienis, pa kuru sit ar metāla nūjiņu, radot augstu, dzidru skaņu; trijstūris (2); triangolo.
muzikologs Mūzikas zinātnieks; mūzikas kritiķis.
atskaņotājs Mūziķis, mūziķu kolektīvs, kas atskaņo skaņdarbu.
nemirstība Mūžīga eksistence.
mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
egle Mūžzaļš priežu dzimtas skujkoks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem.
brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
nacionālboļševiks Nacionālboļševisma piekritējs; nacionālboļševiku partijas biedrs.
nacionālists Nacionālisma piekritējs.
nacionālsociālists Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas biedrs; nacionālsociālisma piekritējs.
nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas ideoloģija un tās izpausmes forma (Vācijā no 1933. gada līdz 1945. gadam); nacisms; vācu fašisms.
OPEC Naftas eksportētāju valstu organizācija.
naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks; naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
nežēlastība Naidīga, cietsirdīga, nežēlīga attieksme.
teļa prieks naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
teļa sajūsma naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
cits Nākamais, sekojošais (par laiku, laika posmu).
ienākt Nākot ievirzīties (kur iekšā).
futuroloģija Nākotnes pētīšana, prognozēšana, pamatojoties uz eksistējošām tendencēm sabiedrībā.
naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
šīberis Naktspods guļošam slimniekam; padube.
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
sāls Nātrija hlorīds – balta, kristāliska viela, ko lieto par piedevu pārtikā, konservēšanas līdzekli u. tml.
soda Nātrija karbonāts – balti, pelēki, iedzelteni vai bezkrāsaini kristāli, pulveris, kuru izmanto par mazgāšanas un tīrīšanas līdzekli.
naturālists Naturālisma (1) pārstāvis literatūrā, mākslā; rakstnieks, mākslinieks, kura darbos izpaužas naturālistiskas tendences.
pamatkapitāls Nauda un citas vērtības naudas izteiksmē, kas ir ieguldītas uzņēmumā nepieciešamo ražošanas līdzekļu iegādei, lai uzsāktu vai turpinātu uzņēmējdarbību.
netīrā nauda nauda, finanšu līdzekļi, kas iegūti nelikumīgi, negodīgi.
zārka nauda nauda, kas iekrāta bēru izdevumiem.
zieda nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
ziedu nauda nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem).
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
noguldījums Naudas līdzekļi, kas saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem ir noguldīti bankā vai citā finanšu iestādē.
pabalsts Naudas līdzekļi, ko izsniedz (kādai personai) regulāri vai reizumis, lai materiāli palīdzētu.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
finansējums Naudas līdzekļi.
finanses Naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums.
kredīts Naudas līdzekļu nodošana fiziskai vai juridiskai personai uz noteiktu termiņu un par zināmu atlīdzību (parasti pret attiecīgu nodrošinājumu); šādā veidā nodotie naudas līdzekļi.
migrācija Naudas līdzekļu virzīšanās no valsts uz valsti, no nozares uz nozari, no bankas uz banku.
totalizators Naudas spēle, kurā liek likmes par uzvarētājiem sacensībās.
depozītnoguldījums Naudas vai tās ekvivalentu noguldījums bankā, krājaizdevu sabiedrībā, lai uzglabātu, kā arī lai gūtu noteiktus procentus.
peso Naudas vienība (piem., Argentīnā, Meksikā), attiecīgā naudas zīme, monēta.
nav ne vēsts (no kāda, no kā) nav nekā, ne mazāko pazīmju no kaut kā (meklētā, bijušā, gaidāmā u. tml.).
bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
iebukņīt Ne sevišķi stipri sitot, pagrūstot, fiziski ietekmēt.
uzpūst Neadekvāti, nemotivēti palielināt; pārspīlēti izcelt.
tukšs Neaizņemts, brīvs (piem., par sēdekli, guļvietu).
leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze.
izkaldināt Neatlaidīgā darbā izveidot, radīt (parasti ko vērtīgu, paliekošu).
spiediens Neatlaidīga, mērķtiecīga rīcība, darbība, lai panāktu (uzbrucēja, pretinieka) atkāpšanos.
sadzīt pēdas Neatlaidīgi meklējot, atrast (ko); ar pūlēm noskaidrot (kā, kāda) atrašanās vietu.
sadzenāt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
sadzīt rokā neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
dzīt pēdas neatlaidīgi meklēt (kādu), censties (ko) uzzināt.
apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
tielēties Neatlaidīgi, ietiepīgi iebilst, stūrgalvīgi nepiekrist (kam).
uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
vajāt Neatlaidīgi, sistemātiski sekot (cilvēkam), lai (to) notvertu, veiktu (pret to) drošības pasākumus u. tml.
iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
elektrozveja Neatļauta zivju ieguves metode, izmantojot elektrisko strāvu.
tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
pēdu pēdā neatpaliekot, cieši aiz kāda (virzīties).
pa pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
uz pēdām Neatpaliekot, tūlīt aiz kāda (piem., virzīties).
tikt līdzi neatpalikt, spēt sekot.
urdīt Neatslābstoši, uzmācīgi ietekmēt (kādu) – par psihisku stāvokli.
mākties Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nepārvarami ietekmēt.
mākt sirdi neatvairāmi, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt psihi.
atsacīties Neatzīt, neturpināt ievērot (ko iepriekš atzītu, pieņemtu); atteikties.
nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns); nebēdnieks.
gūsts Nebrīve, kādā atrodas pretinieka sagūstīts karavīrs.
gūsts Nebrīve, kādā atrodas, piem., sagūstīts dzīvnieks.
iztrūkt Nebūt (lietošanā, rīcībā u. tml.); nebūt pietiekamā daudzumā; pietrūkt.
nozust Nebūt nekur atrodamam, neatrasties meklējamā vietā; pazust (par priekšmetiem).
trūkt Nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
pietrūkt Nebūt pietiekamam.
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
aizslēpties Nebūt redzamam, saskatāmam, atrodoties (aiz kā) vai aizvirzoties (kam) priekšā.
pazust Nebūt vairs redzamam, piem., attālinoties, ievirzoties kur iekšā.
trūkt Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) – par priekšmetu.
necieņa Necienīga attieksme, cieņas trūkums (pret kādu, ko).
sīks gariņš necils, neievērojams cilvēks; cilvēks, kuram nav nekādas ietekmes.
stāvēt Nedarboties (par ierīcēm, iekārtām).
polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
ieliekties Nedaudz izliekties; liecoties pavērsties uz iekšu, radot iedobumu (par priekšmetiem, to virsmu).
palocīt Nedaudz noliekt.
ieliekt Nedaudz saliekt; liecot pavērst (uz iekšu), radīt iedobumu (priekšmeta virsmā).
uzsvaidzināt Nedaudz uzlabot ar kosmētiskiem līdzekļiem.
apmuļļāt ēdienu nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
sestdiena Nedēļas diena starp piektdienu un svētdienu.
piektdiena Nedēļas piektā diena, skaitot no pirmdienas.
metāllūžņi Nederīgi, nolietoti metāla priekšmeti, detaļas, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu metālu kausēšanā.
krāms Nederīgs, nolietots priekšmets, lieta.
mērdēt Nedot pārtiku, barību pietiekamā daudzumā.
skaudība Nedraudzīgas, arī naidīgas jūtas, kuras izraisa citu panākumi, popularitāte, stāvoklis sabiedrībā, morāls pārākums un kuru ietekmētā rīcība vai radīt citiem neveiksmes, nelaimi, mazināt to autoritāti.
nedrīkstēt (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
neiedrošināties (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
kaunīgs Nedrošs, tramīgs; tāds, kas izjūt savu pārkāpumu (par dzīvniekiem).
rokeris Neformālas (jauniešu) kustības pārstāvis, kam raksturīga ģērbšanās ādas drēbēs, kolektīva braukāšana ar motociklu, aizraušanās ar rokmūziku.
negatīvisms Negāciju (2) uzsvēršana, izvirzīšana priekšplānā.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
izlēciens Negaidīta, neparasta (parasti nekaunīga, nosodāma) rīcība.
puante Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
gadījums Negaidīts, iepriekš neparedzēts notikums, arī nejaušība.
negantnieks Negants cilvēks, arī dzīvnieks.
žurga Negaršīgs, arī nekvalitatīvs dzēriens; susla.
lēmumprojekts Negatavs vai vēl nepieņemts (lēmuma) teksts.
projekts Negatavs vai vēl nepieņemts dokumenta, akta, rezolūcijas, likuma u. tml. teksts.
nepatika Negatīva emocionāla attieksme (pret ko).
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
negācija Negatīva, nosodoša attieksme, rīcība, izteikumi.
indēt Negatīvi ietekmēt (cilvēku, cilvēka psihi).
saindēt dvēseli negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
novest no ceļa negatīvi ietekmēt, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) degradējas, morāli pagrimst.
nomākt Negatīvi ietekmēt; kavēt, traucēt (kā) attīstību.
negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
neglītenis Neglīts priekšmets.
nelietība Negodīga, nekrietna, arī zemiska rīcība; ļaunprātīga rīcība ar nolūku kādam kaitēt.
afēra Negodīgs, spekulatīvs pasākums; blēdīgs darījums.
caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
ufoloģija Neidentificēto lidojošo objektu pētniecība.
krist Neiederēties, neiekļauties (kur).
noskaust Neiedot, nepiešķirt (to, kas pienākas) vai iedot, piešķirt (ko) mazāk, nekā nepieciešams.
neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
izņemot Neiekļaujot (kādā kopumā, daudzumā), nerunājot, nedomājot (par ko).
neskaitot Neiekļaujot (kāda) skaitā, kopumā.
nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
izkrist Neiekļauties; atpalikt no citiem.
diktatūra Neierobežota (partijas, grupējuma, atsevišķa cilvēka) valsts vara, kas (parasti) iegūta ar prettiesiskiem vai vardarbīgiem līdzekļiem un balstās uz nežēlību un teroru.
ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
paķemmēt Neilgu laiku ķemmēt (kādu teritoriju, piem., ko meklējot).
pameklēt Neilgu laiku meklēt.
parakņāties Neilgu laiku pameklēt.
paeksperimentēt Neilgu laiku, mazliet eksperimentēt.
pakratīties Neilgu laiku, mazliet kratīties (piem., braucot transportlīdzeklī, kas kratās).
pakviekt Neilgu laiku, mazliet kviekt.
palasīt Neilgu laiku, mazliet lasīt (tekstu).
paniekoties Neilgu laiku, mazliet niekoties; pablēņoties.
pasaimniekot Neilgu laiku, mazliet saimniekot; padarboties.
pasekot Neilgu laiku, mazliet sekot (kādam).
paspurgt Neilgu laiku, mazliet skanēt (par smiekliem).
pataustīties Neilgu laiku, mazliet taustīties (piem., ko meklējot).
pavandīties Neilgu laiku, mazliet vandīties (piem., ko meklējot).
disleksija Neirobioloģiskas izcelsmes specifisks mācīšanās traucējums, ko raksturo grūtības precīzi un tekoši izlasīt vārdus un vājas pareizrakstības prasmes.
katatonija Neiropsihiski traucējumi (piem., šizofrēnijas slimniekiem), kas izpaužas ķermeņa kustībās (sastingums, anomālu pozu ieņemšana u. c.) vai uzvedības pārmaiņās (neēd, neatbild, nerunā).
jonizācija Neitrālu atomu vai molekulu pārvēršana par pozitīvi vai negatīvi lādētām daļiņām – joniem.
NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
prasts Neizskatīgs, negaumīgs, vienkāršs (piem., par priekšmetiem, telpām).
negludums Neizstrādāta vieta, izteiksme (tekstā, valodā).
iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
strandēt Nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tik izmestam krastā (par kuģi).
iekulties Nejauši iekļūt, iemaldīties.
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
uzrakāt Nejauši, arī meklējot (kādā kopumā), atrast (ko).
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.).
nenieka Nekā (vietniekvārda nekas ģenitīvs); necik.
nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu nekā nedarīt.
ne pirksta nepakustināt nekā nedarīt.
kā aizvērtām acīm nekā neredzot, nepamanot.
kad pūcei aste ziedēs nekad (nākotnē); pēc ļoti ilga laika.
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt, neiegūt, nesasniegt u. tml.
nemūžam Nekad, nekādos apstākļos.
kad cirvja kātam lapas plauks nekad.
mūžam Nekad.
neparko Nekādā gadījumā, nekādā ziņā.
ne par kādu naudu nekādā gadījumā.
ne šā, ne tā nekādā veidā, ne ar kādiem līdzekļiem.
nekādi Nekādā veidā; nekā [1].
nekā Nekādā veidā.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
Dieva dēļ nekādā ziņā.
no Dieva puses nekādā ziņā.
nekādīgi Nekādi.
nevainīgs Nekaitīgs, bez nevēlamas iedarbības.
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
jukas Nekārtības, sajukums (piem., valstī, organizācijā).
nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
grēda Nekārtīgi saliktu, samestu priekšmetu kopums, kaudze.
švīka Nekārtīgi vilkta svītra, skrāpējums, skramba.
samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot, glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
samest Nekārtīgi, nevīžīgi, arī ar metienu, novietot (kopā, kādā veidojumā, kur).
aizķēpāt Nekārtīgi, pavirši aizklāt; aizsmērēt, aizziest.
sagrūst Nekārtīgi, pavirši novietot.
jūklis Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
juceklis Nekārtīgs (kā) apvienojums, sajaukums; jūklis.
haotisks Nekārtīgs, juceklīgs; tāds, kurā trūkst sistēmas.
nevīžīgs Nekārtīgs, nolaidīgs (pret sevi, savu ārieni u. tml.).
nevīžīgs Nekārtīgs, paviršs.
varza Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums; mudžeklis (1).
mudžeklis Nekārtīgs, savijies, samudžināts (tievu, garu priekšmetu) kopums.
nekāda nelaime (nebūs, nenotiks u. tml.) nekas briesmīgs, nekas ļauns (nebūs, nenotiks u. tml.).
nekas vairāk nekas cits bez minētā, zināmā.
zils gaiss nekas, pavisam nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
tukša vieta nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs, arī vienaldzīgs.
tukšs gaiss nekas; tas, kas ir pavisam nenozīmīgs.
ērzelis Nekastrēts, pieaudzis zirgu tēviņš.
aplaupīt Nekaunīgi (kādu) izmantojot, gūt sev materiālu labumu.
apcelt Nekaunīgi izmantot (ko).
izraut aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt (kādu).
izzagt aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
zagt aci no pieres ārā nekaunīgi, pārdroši zagt.
zagt aci no pieres laukā nekaunīgi, pārdroši zagt.
raut acis no pieres laukā Nekaunīgi, pārdroši zagt.
raut aci no pieres laukā Nekaunīgi, pārdroši zagt.
nekauņa Nekaunīgs cilvēks.
brūķēt (lielu) muti nekautrīgi (daudz) runāt.
rīvēt degunā nekautrīgi atgādināt (kāda) vainu, kļūdu u. tml.; pārmest.
bāzties Nekautrīgi iet, spiesties (kur); uzbāzīgi censties iesaistīties (kur).
bāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
bāzt acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
iebāzt degunā nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku teikt (ko nepatīkamu).
grūst acīs nekautrīgi, arī ar ļaunu prieku, teikt (ko nepatīkamu).
bāzt (savu) degunu nekautrīgi, netaktiski jaukties citu darīšanās; ziņkārīgi interesēties par cita dzīvi.
plīties Nekautrīgi, uzmācīgi censties iekļūt (kur), arī panākt, iegūt (ko).
nekautrs Nekautrīgs.
sviest Nekavējoties likt nost; strauji ģērbt nost.
bez kavēšanās nekavējoties, tūlīt.
neiet lāgā Neklāties, neveikties tā, kā ir vēlams, vajadzīgs.
kāpt uz galvas Neklausīt, galīgi neņemt kādu vērā.
nemaldīgs Nekļūdīgs, drošs.
tukšā dūšā neko neēdušam.
bez vārda runas neko neiebilstot.
nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
ne nieka neko.
norobežoties Nekontaktēties, nošķirties, palikt savrup.
ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
ugunsbīstamība Nekontrolējamas un nevēlamas aizdegšanās iespējamība.
nistagms Nekontrolētas acs ābola kustības.
plukata Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
čičunča Nekrāsots, blīvs dabiskā zīda audums dzeltenīgā krāsā.
nekrietnelis Nekrietns cilvēks.
sumpurnis Nekrietns, ļauns cilvēks.
nešķīstenis Nekrietns, negodīgs, arī netikumīgs, izlaidīgs cilvēks.
maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maita [2].
maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks, arī ļoti nejauks, slinks dzīvnieks.
lops Nekrietns, nelietīgs cilvēks; netīrs, nevīžīgs cilvēks.
cūka Nekrietns, zemisks cilvēks; nelietis.
nelietīgs Nekrietns, zemisks, ļaunprātīgs.
pagāns Nekristīts cilvēks.
fetišisms Nekritiska, pārspīlēta (kā) izcelšana, godināšana, neesošu īpašību piedēvēšana.
medusaugi Nektāraugi.
kā lops Nekulturāls, nepieklājīgs.
ne pa labi, ne pa kreisi nekur, ne uz vienu pusi.
ne šur, ne tur nekur, nevienā vietā.
hipotēka Nekustamā īpašuma ķīla, kas ir aizņēmuma garantija.
imobilija Nekustamais īpašums.
dzimtīpašums Nekustams īpašums, kas iegūts mantojumā no asinsradiniekiem un kuru drīkst mantot tikai asinsradinieki.
šuve Nekustīga savienojuma josla (piem., kaulos).
koraļļi Nekustīgi jūras dzīvnieki (zarndobumaiņi), kas dzīvo kolonijās; nogulumslānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
kontaktligzda Nekustīgi nostiprināta ierīce, kurā ievieto kontaktdakšu.
piekalt Nekustīgi piesaistīt.
piekalt Nekustīgi pievērst.
kā mūmija nekustīgi, bez valodas.
kā piekalts nekustīgi, parasti ilgāku laiku.
kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
stings Nekustīgs (par acīm, skatienu).
stīvs Nekustīgs (par acīm, skatienu).
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
kā ieaudzis nekustīgs, neatdalāms.
stiklains Nekustīgs, sastindzis (par acīm, skatienu).
kā (zemē) iemiets nekustīgs, zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma).
rāms Nekustīgs.
prasts Nekvalificēts, vienkāršs (par darbu).
šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
būt uz jūs (ar ko) nelabprāt saskarties (ar kādu nodarbi, priekšmeta lietošanu u. tml.), nepārzināt (to).
ļauns prāts nelabvēlīga, arī naidīga attieksme pret kādu.
ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
nelaist pāri slieksnim nelaist iekšā (ēkā, telpā).
nelaist pār slieksni nelaist iekšā (ēkā, telpā).
samizdats Nelegāls literatūras (parasti aizliegtas) izdošanas veids padomju iekārtas laikā.
punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
aksesuārs Neliela butaforija; rekvizīts.
karabīne Neliela detaļa, priekšmets ar cilpveida noslēdzamu atvērumu (kā) piekabināšanai, sakabināšanai u. tml.
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
zutnis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutenis.
zutenis Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai; maks; arī zutnis.
maks Neliela formāta priekšmets (parasti) naudas glabāšanai.
dakstiņš Neliela izliekta vai plakana māla plāksne (jumta segumam); kārniņš.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
nesesers Neliela kastīte vai soma noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai.
sapieru lāpsta neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
sapieru lāpstiņa neliela lāpsta, kas ietilpst kājnieku karaspēka karavīra uzkabē (piem., ierakuma veidošanai).
uzledojums Neliela ledus kārta (piemēram, uz priekšmeta).
lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
treilers Neliela piekabes veida kempinga mājiņa uz riteņiem, ko var pārvietot ar automobili.
maksājumu karte neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdos) tek šāda ūdenstece.
mazēka Neliela vienstāva ēka; arī neliela celtne, konstrukcija, piem., mājdzīvnieku izmitināšanai, dārzeņu audzēšanai.
kantīne Neliela, darbiniekiem, personālam paredzēta ēdnīca, arī neliels veikals (organizācijas, iestādes u. tml. teritorijā, telpās).
šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
sadursme Neliela, neilga kauja (parasti starp nelieliem pretinieku spēkiem karadarbības laikā).
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
stagars Neliela, plēsīga zivs ar dzeloņiem muguras spuras priekšā.
hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (feodālās sadrumstalotības laikā).
bankas Nelieli stikla trauciņi, kurus ārstnieciskos nolūkos karstus liek uz kādas ķermeņa daļas (parasti muguras).
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
pulciņš Neliels (dzīvnieku) kopums.
kameransamblis Neliels (instrumentālistu, vokālistu) kolektīvs, kas izpilda kamermūziku.
priekšdārziņš Neliels (parasti dekoratīvs) dārzs celtnes priekšā.
saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns).
galdiņš Neliels galds restorānā, kafejnīcā u. tml., kas paredzēts apmeklētāju apkalpošanai.
puļķis Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes [Cavia porcellus].
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam pakaļkājas daudz garākas nekā priekškājas un kas pārvietojas lēcieniem.
knibucis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam); knibulis.
knibulis Neliels izcilnis; sīka detaļa (priekšmetam).
pistācija Neliels koks vai krūms, kas satur sveķus un ēteriskās eļļas un kam ir riekstiem līdzīgi augļi.
sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
piekariņš Neliels piekarams rotājums, neliela piekarama detaļa.
kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
spīgulis Neliels priekšmets, veidojums, kas spīguļo.
priekšiņa Neliels priekšnams.
lokāls Neliels restorāns (parasti tāds, kas darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus); naktslokāls.
naktslokāls Neliels restorāns, kas parasti darbojas vēlu naktī un kurā sniedz izklaidējošus priekšnesumus; lokāls [2].
slotiņa Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
ieplaka Neliels sekls iedobums, pazeminājums (piem., ceļa, laukuma virsmā).
spilventiņš Neliels spilvenveida priekšmets, ko parasti izmanto (kā) novietošanai, iespraušanai.
apakštase Neliels šķīvis, ko paliek zem tases, krūzītes, glāzes u. tml.
ratiņi Neliels transportlīdzeklis ar (parasti) četriem riteņiem (kā) pārvadāšanai.
motokamanas Neliels transportlīdzeklis, kuram ir slēpju slieces un motocikla dzinējs.
laiva Neliels ūdens transportlīdzeklis ar atklātu virsu.
zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
klitors Neliels veidojums sievietes ārējos dzimumorgānos (starp kaunuma lūpu priekšējiem galiem), kuru kairinot, rodas dzimumuzbudinājums; kuteklis.
ģimenes dārziņš neliels zemes gabals individuāla dārza ierīkošanai; šajā zemes gabalā iekoptais dārzs.
piebarošanas lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
barības lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
mangusts Neliels zīdītājs, kas pārtiek no žurkām, čūskām, ķirzakām un ir izplatīts Āfrikā, Dienvidāzijā.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
dzelksnis Neliels, ass izvirzījums (priekšmetam).
kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
nūjiņa Neliels, iegarenas formas priekšmets.
lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
spira Neliels, lodveida formas ekskrementu gabaliņš (dažiem dzīvniekiem).
sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
nieks Neliels, nenozīmīgs vai mazvērtīgs priekšmets.
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
sīkums Neliels, parasti mazvērtīgs priekšmets.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
cirslis Neliels, pelei līdzīgs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks.
sermulis Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, lokanu ķermeni.
sesks Neliels, plēsīgs dzīvnieks ar slaidu, spēcīgu ķermeni, īsām kājām, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala asi smakojošu sekrētu [Mustela putorius].
lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs, zivij līdzīgs jūras dzīvnieks bez galvaskaus, ar lancetisku astes spuru.
ratiņi Neliels, stumjams transportlīdzeklis ar riteņiem un rokturi zīdaiņu un mazu bērnu pārvadāšanai.
bļitka Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi, ko lieto zemledus zvejā; žibulis.
žibulis Neliels, šaurs, no metāla izgatavots zivju māneklis ar āķi.
pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
noniekot Nelietderīgi izšķiest; izniekot.
nomuļļāties Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu), nespējot panākt kādu rezultātu.
nomuļļāt Nelietderīgi pavadīt, izniekot (laikposmu).
riebeklība Nelietīga, nekrietna rīcība.
cūcība Nelietīga, zemiska rīcība; nekrietnība, nejēdzība.
draņķis Nelietīgs cilvēks; slikts, nepaklausīgs mājdzīvnieks.
riebeklis Nelietīgs, nekrietns cilvēks.
cūcīgs Nelietīgs, zemisks, nekrietns, nejēdzīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ielauzties Nelikumīgi iekļūt, pieslēgties.
slengs Neliterāra leksika; žargons.
ortodoksija Nelokāma, konsekventa sekošana kādiem principiem un atzinumiem.
izsauksmes Nelokāms vārds, ko izmanto īsai, emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; interjekcija.
uzticīgs Nelokāms, pastāvīgs (savos uzskatos, rīcībā, attieksmē pret kādu, ko); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
turēt Neļaut (kādam) brīvi kustēties, virzīties; panākt, ka (kas, parasti dzīvnieks) nemaina savu iepriekšējo stāvokli vai atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
aizslēpt Neļaut saskatīt (ko), atrodoties, aizvirzoties (kam) priekšā, arī aizvirzot (ko) priekšā.
nocietināt sirdi neļauties žēlumam, līdzjūtībai, arī kļūt cietsirdīgam, nepiekāpīgam.
balagāns Nemāksliniecisks, zemas kvalitātes priekšnesums.
smērējums Nemākulīgi, neprofesionāli izpildīts darbs (piem., attēls, teksts).
proletariāts Nemantīgo iedzīvotāju slānis, kam iztikas avots ir algots darbs; strādniecība, strādnieku šķira.
nematodoze Nematožu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība; helmintoze.
trihinella Nematožu klases veltņtārps, kas parazitē zīdītājdzīvnieku, arī cilvēku organismā.
nemiernieks Nemieru, sacelšanās dalībnieks.
virmot Nemitīgi kustēties, drūzmēties (par cilvēku, arī sīku dzīvnieku kopumu); būt tādam, kur ir nemitīga kustība, drūzma.
mocarella Nenogatavināts pusmīkstais siers, kam raksturīga ar maiga garša, slāņveidīga tekstūra un ko gatavo no bifeļmātes, kazas vai govs piena.
nokavēt Nenokļūt (satiksmes līdzeklī) pirms tā atiešanas.
nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
sadisms Nenormāla tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanos par citu ciešanām.
nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
jebkāds Nenoteikts (kādā priekšmetu, parādību grupā); vienalga kāds.
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
vājš Nenozīmīgs, nepietiekams; tāds, kas ir samērā nepārliecinošs.
lūst vai plīst neņemot vērā nekādus šķēršļus; lai notiek, kas notikdams.
mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
subjektīvisms Neobjektīva, personisko ieskatu un interešu nosacīta attieksme.
neofašists Neofašisma piekritējs.
pelēkā ekonomika neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika, ienākumi, kas netiek oficiāli uzskaitīti un par kuriem netiek maksāti nodokļi.
neonacists Neonacisma piekritējs.
murskulis Neorganizēts, kustīgs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums; mudžeklis.
jūklis Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
nešpetnis Nepaklausīgs, nepakļāvīgs cilvēks vai dzīvnieks; palaidnis.
stīvēties Nepakļauties (par dzīvniekiem).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
ne sitams neparko, nekādā gadījumā.
ienāši Nepārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgi, piem., iztecējumi no nāsīm.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
laiks Nepārtraukta eksistences un notikumu gaita, kas izpaužas likumsakarīgā secībā, ko raksturo pagātne, tagadne, nākotne kā veselums.
slīdkāpnes Nepārtrauktas darbības pacelšanas iekārta kustīgu kāpņu veidā; eskalators.
no vietas nepārtraukti, arī neko neizlaižot.
kleptomānija Nepārvarama, slimīga tieksme zagt.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
samelot Nepatiesi atspoguļot (piem., par tekstu).
blēņas Nepatiesība, nenozīmīgs apstāklis; nieki.
kauns Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
sašaut Nepatīkami pārsteigt, psihiski satriekt (kādu).
kā ar (aukstu) ūdeni apliets nepatīkami pārsteigts; satriekts.
mūdzis Nepatīkams vai kaitīgs dzīvnieks (piem., kukainis, tārps, rāpulis).
nešķīstenis Nepatīkams, atbaidošs, arī kaitīgs dzīvnieks.
instinkts Nepazināta tieksme, nojauta.
kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
mīlestība Nepieciešamība, tieksme (pēc kā).
pauperisms Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums plašiem iedzīvotāju slāņiem; masu nabadzība.
nabadzība Nepieciešamo eksistences līdzekļu trūkums vai nepietiekamība.
ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar rokām (parasti sievieti).
trekns Nepieklājīgs, aizskarošs, arī rupjš.
piedauzīgs Nepieklājīgs, morāles principiem neatbilstošs.
rupjš Nepieklājīgs, nekaunīgs, arī brutāls (par cilvēku).
sālīts Nepieklājīgs, parupjš (par vārdiem, izteicieniem).
piparots Nepieklājīgs, rupjš (parasti par vārdiem, izteicieniem).
prasts Nepieklājīgs, rupjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
necenzēts Nepieklājīgs, rupjš.
paass Nepiekļāvīgs, nelaipns.
būt pretī nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
būt pretim nepiekrist (kam), nebūt vienis prātis (ar ko).
nepievienošanās Nepiekrišana, neatzīšana.
nosargāt Nepieļaut pretiniekam (sporta spēlēs) gūt vārtus, punktus u. tml.
nelāgs Nepiemērots, nepiedienīgs, nepieklājīgs.
akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
neinformētība Nepietiekama apgādātība ar informāciju; informācijas trūkums.
mazattīstība Nepietiekama attīstība.
subkompensācija Nepietiekama kompensācija.
saspiestība Nepietiekama platība; šaurība.
ļukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
noļukt Nepietiekama stingruma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
truls Nepietiekami dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām (par psihi, raksturu, personību, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
paknaps Nepietiekami jaudīgs.
knaps Nepietiekami liels; mazs.
neaudzināts Nepietiekami mācīts, dresēts.
novērtēt pretinieku par zemu nepietiekami novērtēt.
nedrošs Nepietiekami stiprs, nepietiekami aizsargājošs.
deficīts Nepietiekams (kā) daudzums; trūkums.
zems Nepietiekams, neapmierinošs.
nepietiekošs Nepietiekams.
nepilnīgs Nepietiekams.
puspuisis Nepilngadīgs laukstrādnieks lauku saimniecībā.
meženis Nepotēts augļu koks; ogulājs vai dekoratīvs augs; sēklaudzis, kam nav attiecīgā mātesauga kultūras īpašības.
samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
dzīslojums Neregulāru līniju kopums (kādā materiālā, priekšmetā u. tml.).
nekustināt Nerisināt, nekārtot (piem., kādu jautājumu).
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
neirīts Nerva iekaisums.
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas.
pleksīts Nervu pinuma iekaisums.
veģetatīvā nervu sistēma nervu sistēmas daļa, kas inervē iekšējos orgānu un regulē vielmaiņu.
ērču encefalīts nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
aizmirst Nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
burvja nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
raganas nešļava nesamais, ko ienes un noliek otra cilvēka mājā, lai viņam kaitētu.
antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
radiopirātisms Nesankcionēta radiofrekvences lietošana.
dublēt Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
vārsmojums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums.
platforma Nesegts, atklāts preču vagons; nesegta atklāta daļa (transportlīdzeklim), uz kuras novieto kravu.
neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
skribelēt Neskaidri, nekārtīgi rakstīt.
kā pa miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā caur miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā miglā neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti (piem., ko atcerēties).
kā pa vienu miglu neskaidri, nenoteikti, nekonkrēti.
miglains Neskaidrs, nenoteikts, nekonkrēts (parasti par domām, priekšstatiem).
pirmatnējais mežs neskarts mežs, kurā netiek ne cirsts, ne stādīts.
ratiņi Nesošā ritošā daļa (dažām tehniskām iekārtām).
ienest Nesot ievirzīt (kur iekšā).
mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
nabagmāja Nespējnieku patversme.
sašļukt Nespēt noturēties stāvus un bezspēkā noslīgt (par cilvēkiem, dzīvniekiem); saļimt.
slīkt Nespēt noturēties virs ūdens un grimt, ūdenim ieplūstot elpošanas ceļos (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
svārstīties Nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties; būt nenoteiktam, nepastāvīgam savā rīcībā, uzskatos u. tml.
diskriminācija Netaisna, pazemojoša, arī prettiesiska izturēšanās pret atsevišķiem iedzīvotājiem, piem., rasu, tautības, dzimuma, seksuālās orientācijas, ticības dēļ.
nesacīt ne pieci neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neteikt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
nesacīt ne četri neteikt neko, klusēt; neiebilst.
neminēt ne vārda neteikt neko, noklusēt.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
palikt aiz kadra netikt parādītam, iekļautam (piem., televīzijas pārraidē).
cūkkūts Netīra, nekārtīga vieta.
smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
midzenis Netīrs, nekārtīgs miteklis.
nelikt šķēršļus netraucēt, nekavēt, neierobežot.
ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas).
ļodzīties Neturoties, nespējot noturēties stingri, vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (par ķermeni, tā daļām).
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
imūns Neuzņēmīgs (pret infekcijas slimību ierosinātājiem un svešām vielām).
enklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās iepriekšējam runas plūsmā akcentētajam vārdam.
proklīze Neuzsvērta vārda piekļaušanās nākamajam runas plūsmā uzsvērtajam vārdam.
skepse Neuzticēšanās kādām idejām, teorijām, dogmām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko).
bez vainas vainīgais nevainīgs cilvēks, kas tiek uzskatīts par vainīgu.
samudžinātība Nevajadzīga sarežģītība, arī neskaidrība, juceklīgums.
stiept Nevajadzīgi palielināt (kā, piem., teksta, izrādes) garumu, ilgumu.
formālisms Nevajadzīgi sīkumaina formalitāšu ievērošana, pārmērīga sekošana priekšrakstiem.
krāms Nevajadzīgs, mazvērtīgs, sliktas kvalitātes priekšmets, lieta.
ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
ieklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā ieiet, ienākt (kur iekšā).
ietenterēt Neveiklā, grīļīgā gaitā ievirzīties (kur iekšā).
ielāčot Neveiklā, smagā gaitā ieiet (kur iekšā).
krusts un bēdas Neveiksmes, nelaimes, kas seko cita citai.
mēstule Nevēlama elektroniskā pasta vēstule; spams.
indeve Nevēlama tieksme, paradums.
slazds Nevēlama, bīstama situācija; paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
mikrofona efekts nevēlamas parametru izmaiņas elektriskajā, magnētiskajā ķēdē vai elektronu iekārtā, kuras rada mehāniskā vibrācija vai akustiskā iedarbība.
traucēt Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
niķis Nevēlams (dzīvnieka) paradums, izturēšanās veids.
atstāt novārtā neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
nekaunēties ne no kāda darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
nekaunēties ne no viena darba nevienu (parasti smagu, nekvalificētu) darbu neatzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu.
ne reizes nevienu reizi, nekad.
nereiz Nevienu reizi, nekad.
iesprukt Neviļus ievirzīties (kur iekšā).
uzsēdināt Neviļus pieļaut, arī panākt, ka (parasti ūdens transportlīdzeklis) uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur).
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
pasprukt Neviļus, negribēti izraisīties (par smiekliem, asarām u. tml.).
sprukt Neviļus, negribēti rasties (piem., par smiekliem, asarām).
izsprukt Neviļus, negribēti rasties, sākties (piem., par smiekliem, raudām).
buksēt Nevirzīties uz priekšu.
mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot, glabāt (kur).
svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi pamest (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt (ko).
krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt.
krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu).
skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts, nemākulīgs (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs.
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
šķīvītis Nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
kaut kāds Nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
nobendēt Nežēlīgi nonāvēt (dzīvnieku).
asinssūcējs Nežēlīgs ekspluatators; izsūcējs.
tirāns Nežēlīgs, varmācīgs, despotisks valdnieks.
zākāties Nicīgi, arī nievīgi izsakoties, paust savu attieksmi (pret kādu, pret ko); pelt, nievāt (kādu), ņirgāties (par kādu, par ko).
cinisms Nicinoša attieksme pret vispārpieņemtajām pieklājības un tikumības normām, to ignorēšana.
nicināšana Nicinošas attieksmes paušana.
nievas Nicinošas, pazemojošas attieksmes izpausme (izturēšanās veidā, runā).
spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
apsaukāt Nicinošiem, arī nepieklājīgiem vārdiem vairākkārt nosaukt; nolamāt.
vīpsna Nicinošs, noraidošs smaids (ar aizvērtām lūpām); raksturīga sejas izteiksme, kurā izpaužas ironija, nievīgums (piem., attieksmē pret kādu, ko); smīns.
niekkalbība Nieki, muļķības.
pupu mizas nieki; sīkumi.
noniekoties Niekojoties pavadīt (kādu laiku).
ņergāties Niekoties.
štrunts Nieks, sīkums.
pielīts Nieru bļodiņu iekaisums.
nefrīts Nieru iekaisums.
pielonefrīts Nieru iekaisums.
urogrāfija Nieru un urīnceļu rentgenoloģiska izmeklēšana, izmantojot kontrasvielas.
nonievāt Nievājoši novērtēt (kādu, ko); izpaust nievājošu attieksmi.
plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pikts Nikns (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas dusmas, niknums (par dzīvnieku izturēšanos).
dusmīgs Nikns (par dzīvniekiem).
sirdīgs Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
negants Nikns, agresīvs (par dzīvniekiem).
dusmas Niknums (dzīvniekiem).
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
reeksports No ārzemēm ievestu preču eksports uz citu valsti bez to pārstrādes; materiālu ievešana pārstrādei, lai pēc tam gatavos izstrādājumus vestu atpakaļ.
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
cilpa No auklām vai stieples izveidotas lamatas (dzīvnieku, putnu ķeršanai).
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
serums No dabiskām vielām gatavots kosmētisks līdzeklis ar nelielu koriģējošu vai ārstniecisku iedarbību.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
būris No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka, dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals; krūtiņa.
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
smirģelis No īpaša materiāla izgatavots priekšmets vai rīks asināšanai, slīpēšanai u. tml.
apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
atgūt No jauna iegūt, radīt (iepriekšējo psihisko vai fizisko stāvokli); no jauna iegūt iepriekšējās īpašības vai stāvokli.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
napalms No naftas produktiem izstrādāts recekļains degmaisījums degbumbām un liesmumetējiem.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
bruņukrekls No savērtiem metāla riņķīšiem vai nelielām plātnītēm darināts krekls ķermeņa augšdaļas aizsargāšanai.
no savas kabatas no saviem līdzekļiem.
mozaīka No sīkiem, dažādas krāsas akmentiņiem, stikla vai keramikas gabaliņiem izveidots attēls vai dekoratīvs rotājums.
dibenplāns No skatītāja attālākā (kā, piem., telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: priekšplāns.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
redeles No šādām līstēm veidota konstrukcija (kūtī, stallī), kurā ievieto dzīvniekiem paredzēto rupjo barību.
marmelāde No šādas masas gatavotas konfektes.
papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
zivs No šī dzīvnieka pagatavots ēdiens.
diegs No tekstilšķiedrām (piem., kokvilnas, zīda) izgatavots tievs, garš pavediens (parasti aušanai, šūšanai).
tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija (lentes, mežģīnes u. tml.).
tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi.
tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (aušanai, izšūšanai u. tml.).
tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts audums.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
vienkocis No viena koka gabala darināts (parasti sadzīves) priekšmets.
ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
parvēnijs No zemākiem sabiedrības slāņiem cēlies cilvēks, kas ir kļuvis bagāts, ietekmīgs vai slavens.
maita Nobeidzies dzīvnieks, dzīvnieka līķis.
sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
ravelīns Nocietinājuma palīgbūve cietokšņa priekšā.
citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
noķeksēt Nodabūt, novilkt (ko) lejā, nost (parasti ar roku vai tievu, garu priekšmetu).
steliņģis Nodalījums (piem., kūtī, stallī), kas paredzēts vienam dzīvniekam.
tekne Nodalījums printerī, kur liek papīru.
novirzīt Nodalīt (finanšu līdzekļus noteiktam mērķim).
sekretariāts Nodaļa (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko darbu un izpilddarbu; šādas nodaļas darbinieku kopums.; telpa, celtne, kurā darbojas šāda nodaļa.
mēģinājums Nodarbība, kurā gatavo izrādīšanai, demonstrēšanai (izrādi, koncertu, atsevišķu priekšnesumu u. tml.).
interešu izglītība nodarbības dažādos, piem., mākslinieciskajos kolektīvos, pulciņos.
diletantisms Nodarbošanās ar mākslu, zinātni, arodu u. tml. bez pietiekamām zināšanām, sagatavotības, profesionāli zemā līmenī.
niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
kniebties Nodarboties ar seksu.
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
norunāt Nodeklamēt.
sieks Nodevas graudā (pa siekam no katra labības veida), ko zemnieki maksāja mācītājam.
uzņemt Nodibināt (sakarus ar sakaru tehnikas līdzekļiem).
novīt (ģimenes) ligzdu nodibināt ģimeni, iekārtot mājokli sev un ģimenei.
noģērēt Nodīrāt (dzīvnieku); atdalīt (ādu) no dzīvnieka ķermeņa.
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
regresīvais nodoklis nodoklis, kurā cilvēki ar mazākiem ienākumiem maksā lielāku savu ienākumu daļu nekā cilvēki ar lielākiem ienākumiem.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
nodot komisijā nodot starpniekam (komisionāram) pārdošanai.
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
uzturēt Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
piesegt Nodrošināt (savas karaspēka vienības) darbību, novēršot pretinieka uzbrukuma iespējas.
piesegt Nodrošināt (savas sporta komandas) darbību, aizkavējot pretinieka darbību.
sargāt Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
bruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem rīkiem, līdzekļiem u. tml.
aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
sargāt Nodrošināt, ka (kam) nenotiek kas nevēlams.
iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
pārfotografēt Nofotografēt (piem., attēlu, tekstu), lai iegūtu (kā) fotogrāfiju, fotokopiju.
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) – par dzīvniekiem.
pārvest Nogādāt (pāri kam) – par transportlīdzekli.
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā).
sūtīt Nogādāt (ziņu, vēstuli u. tml.) ar elektroniskas ierīces (piem., mobilā telefona, datora) starpniecību.
izcelt Nogādāt, izsēdināt uz sauszemes (no ūdens transportlīdzekļa).
piegāze Nogāze, tās piekāje.
aizgāzties Nogāzties (aiz kā, kam priekšā).
piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
katlakmens Nogulsnes, kas veidojas uz katlu, siltumierīču u. tml. iekšējās virsmas no ūdenī esošajiem sāļiem.
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) – par smiltīm, dūņām u. tml.
aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
izstiepties Nogulties, izstiepjot ķermeni, locekļus.
jašma Nogulumiezis dažādās krāsās, kas sastāv galvenokārt no kristāliska kvarca (izmanto rotaslietu vai mākslas priekšmetu izgatavošanai).
ogle Nogulumiezis melnā vai brūnā krāsā, kas veidojies pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām; atsevišķi šā ieža gabali.
kūdra Nogulumiezis, ko veido nepilnīgi sadalījušās augu atliekas vietās, kur notiek pārpurvošanās.
apkust Nogurt, piekust.
nokust Nogurt, piekust.
novākties Noiet, nobraukt nost (no kurienes), parasti steidzīgi, nekavējoties.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas vulkāna izvirduma laikā tiek izspiesta zemes virspusē; šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties – par priekšmetiem.
nolikt tiesības nokārtojot eksāmenu, iegūt autovadītāja tiesības.
nolikt Nokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
nokārtot sesiju nokārtot sesijas laikā paredzētās ieskaites un eksāmenus.
kautķermenis Nokauta, nodīrāta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un astes; liemenis.
liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
pieķēpāt Noklāt (no iekšpuses) ar ķēpājumiem.
nosēsties Noklāties, nogulsnēties, veidojot kārtu (par putekļiem, nogulsnēm, arī sniegu u. tml.).
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā.
nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
plīvurs Nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml. slānis.
nokviekt Nokviekties (par cūku, sivēnu).
sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas dzīvnieku).
aizlaist Nolaist (kam priekšā); novietot (aiz kā, kam priekšā).
noskenēt Nolasīt informāciju, tekstu, tuvinot to skenerim.
aiznest Nolaupīt (par dzīvniekiem).
nē Noliedzoša atbilde (piem., uz priekšlikumu).
nekrist Nolieguma darb. --> krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
nekustināt Nolieguma darb. --> kustināt; nemainīt (sava ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iecirst Noliekt galvu un piespiest zodu pie ķermeņa.
pieguldīt Noliekt un piekļaut pie zemes (piemēram, labību).
nokārt Noliekt, vērst uz leju (ķermeņa daļu).
noklanīt Noliekt.
nolīkt Noliekties lokveidā uz leju – par augiem, to daļām.
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam).
sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
noslīgt Noliekties uz leju (no kāda smaguma).
uzliekties Noliekties virsū (uz kā, kam) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
nolīkt Noliekties, arī tikt noliektam lokveidā (uz priekšu, uz leju, arī pāri kam, pār ko) – par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
noklanīties Noliekties.
nolieksnis Noliektnis.
šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
grausts Nolietots, paliels priekšmets (piem., automašīna).
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka nevar ieraudzīt, grūti atrast, sameklēt.
atlikt Nolikt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
medījums Nomedītā dzīvnieka gaļa.
nominatīvs Nomenu un pronomenu (vietniekvārdu) locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
3×3 nometne nometne, kas tiek rīkota triju paaudžu latviešiem (bērniem, vecākiem un vecvecākiem) no visas pasaules.
nervu zāles nomierinošie zāļu līdzekļi.
trankvilizators Nomierinošs ārstniecības līdzeklis.
aiziet citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
doties citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
būt citos medību laukos nomirt (parasti par dzīvniekiem).
piemizot Nomizot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
nokļūt Nonākt (kur) – par priekšmetiem, vielām u. tml.
iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) – par cilvēkiem; sarast, nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) – par dzīvniekiem.
iegāzties Nonākt nepatīkamā situācijā, nelabvēlīgā, bīstamā stāvoklī; iekrist.
apreibt Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
jaņi Nonākt zaudētāja, piemānīta cilvēka, neveiksminieka stāvoklī.
nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) – par zibeni.
kaut Nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku) saimnieciskai izmantošanai.
kautsvars Nonāvēta, neatdzisuša dzīvnieka svars.
noņemt tiesības noņemt transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām).
nosmādēt Nopelt, noniecināt (kādu, ko); neatzīt par pietiekami labu.
samizot Nopērt, parasti stipri; piekaut.
noslānīt Nopērt; arī piekaut.
sadot pa ādu Nopērt; sasist, piekaut.
sadot pa mizu Nopērt; sasist, piekaut.
izmaksāt Nopirkt (ko) citam par saviem līdzekļiem.
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
iepirkt par dzimtu nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā.
sēks Nopļautu augu (piem., zāles, āboliņa) kopums, ko tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
uz Norāda ar ko aizņemtu platību, platības vietu, kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, arī notiek, noris.
uz Norāda daļas, kurās kas tiek sadalīts.
uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
uz Norāda laikposmu, kas nomainīs iepriekšējo (uz beigām ejošo) laikposmu.
uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
iekš Norāda objektu, uz ko vērsta psihiska vai intelektuāla norise.
uz Norāda priekšmetu, kura virspusē kas notiek, noris; norāda ķermeņa daļu, kuras virspusē kas notiek, noris.
uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
uz Norāda skatiena, uzmanības virzienu, objektu.
uz Norāda to, kam virsū (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
cits Norāda uz (cilvēku, priekšmetu, parādību) savstarpēju sakaru, secību.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
tāds Norāda uz (ko) zināmu vai iepriekš minētu ar nenoteiktām, īpašībām, pazīmēm.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
at- Norāda uz atgriešanos iepriekšējā stāvoklī.
katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem vai abiem minētajiem).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem).
pēc Norāda uz attālumu, aiz kura (kas) atrodas vai notiek.
par Norāda uz cēloni, nolūku, sekām.
ie- Norāda uz darbības īslaicīgumu, nejaušumu, tās iekļaušanos citā darbībā, procesā.
no- Norāda uz darbības pabeigtību, pārmaiņām darbības subjektā vai objektā.
ar Norāda uz darbības rīku vai līdzekli.
pār- Norāda uz darbības subjekta kļūdīšanos darbībā.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi; norāda attieksmi pret ko.
ie- Norāda uz darbības virzību iekšā (piem., telpā, vidē).
at- Norāda uz darbības virzību šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, reaģējot, atbildot uz kāda cita iepriekšējo darbību.
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
pēc Norāda uz darbību, norišu secību saistībā ar citu iepriekšēju darbību, arī darbības rezultātu.
par Norāda uz domu, runas, interešu u. tml. priekšmetu, tematu, objektu; norāda uz parādību, kas ir psihiska, emocionāla stāvokļa cēlonis.
starp Norāda uz dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas, pretstatītas u. tml.
kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas piederīgs pie kādas kopas, grupas.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
kas Norāda uz emocionālu attieksmi vai stāvokli.
tāpēc Norāda uz iepriekš minētas darbības, stāvokļa nolūku, cēloni, iemeslu; tādēļ (1).
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piem., laikposmu, notikumu).
pār- Norāda uz ko īpašībās, intensitātē pārāku nekā pamatvārdā izteiktais.
šāds Norāda uz konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi u. tml. ar noteiktām īpašībām vai pazīmēm.
tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
vēl Norāda uz laika posmu, kurā joprojām turpinās kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis, minētā pazīme.
pa Norāda uz laikposmu, kurā darbība notiek, ilgst; norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek.
pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms [3] (1).
pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
pats Norāda uz lietvārdā nosauktā priekšmeta, parādības robežu, pastiprina to.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
nost Norāda uz nepieciešamību rīkoties nevilcinoties, arī noteikti, konsekventi.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
starp Norāda uz norisi, darbību, stāvokli, kura starplaikā kas notiek.
šis Norāda uz noteiktu priekšmetu, parādību; tas, tā.
tas Norāda uz noteiktu vai iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
tur Norāda uz noteiktu vietu, kur kas atrodas, notiek.
tas viss norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
viss tas norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu (dzīvu būtņu, priekšmetu, norišu u. c.) pilnīgu kopumu.
šis Norāda uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi citu vidū.
iekš Norāda uz objektu kur iekšā, kā iekšpusē.
zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
pie Norāda uz objektu, ko skar kāda darbība.
priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
pa Norāda uz objektu, uz kuru vērsta darbība (parasti sitiens).
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
pārāk Norāda uz pārlieku palielinātu vai samazinātu daudzumu.
pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts, sasaistīts; aizstājot priedēkli sa-, norāda, ka (kas) tiek tverts, ķerts, saistīts, turēts.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
lāgā Norāda uz stāvokli, kad nav tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad (kā) nav pietiekami.
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties tiek sasniegts (piem., ceļamērķis), kad piekļūst (kam) ļoti tuvu.
pa- Norāda uz subjekta spēju veikt darbību.
pa Norāda uz sūtīšanas, pārraides veidu, līdzekli.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas puses uz otru).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās (parasti no vienas malas vai puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura augstāk kas atrodas, norisinās.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu vietu.
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
pēc- Norāda uz to, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais seko aiz kā.
labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam (kas) notiek, norisinās.
maz Norāda uz vāju, nepietiekamu darbību vai procesu.
zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, arī pret ko (kas) kustībā atduras.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek.
no Norāda uz vietu, objektu, kas neatrodas (kā) tuvumā.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas attālināšanās, izplatīšanās.
no Norāda uz vietu, objektu, kur sākas virzība, kustība lejā, zemē, ārā, prom, nost.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt vai kam tuvāk (kas) virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz vietu, priekšmetu u. tml., kam klāt, blakus vai tuvumā (kas) atrodas, ir novietots vai novietojas.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris; zem.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu (arī iepriekš minētu, paredzētu) darbību, norisi, stāvokli, pazīmi u. tml.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts, novietots.
uz Norāda virzībā sasniedzamu vietu, objektu.
tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, stāvoklis) turpinās, tiek turpināts.
-māns Norāda, ka (kādam) ir nepārvarama, patoloģiska tieksme, pārlieku liela aizraušanās ar to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā.
uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts, piecelts kājās.
klāt Norāda, ka (kas) atrodas vai norisinās, notiek līdzās, ļoti tuvu.
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu.
virsū Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
ārpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml.); norāda, ka (kas) virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
taipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē (no kā), tālāk no runātāja.
otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
viņpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē.
šaipus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek šajā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, tiek novietots (cilvēka, dzīvnieka) priekšējā pusē, tā (redzeslokā).
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
piespiedu Norāda, ka (kas) darbojas ārēju spēku ietekmē.
līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
virsū Norāda, ka (kas) ir vērsts tieši uz ko (piem., kādu objektu), ietverot to redzeslokā.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
ārpus Norāda, ka (kas) notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
tikko Norāda, ka (kas) notiek, (ko) veic pēdējā brīdī, mirklī.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
līdzi Norāda, ka (kas) tiek iesaistīts vietas maiņā, pārvietots (kopā ar kādu).
papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
nost Norāda, ka (kas) tiek noņemts, atdalīts, arī atdalās (no kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
līdzi Norāda, ka (kas) tiek pievienots, piesaistīts (kam).
nost Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts (parasti vairākās) daļās.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kur kopā, kādā veidojumā.
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, precīzi.
uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
virsū Norāda, ka (kas) tiek virzīts, novietots vai virzās, novietojas (virs kā).
klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
pretī Norāda, ka (kas) tiek virzīts, virzās uz ko, piem., noteiktu objektu, arī mērķi.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
caur Norāda, ka (kas) virzās vai tiek virzīts (kam) cauri.
tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
ie- Norāda, ka ar darbību ieveido (piem., priekšmetā, virsmā).
aiz- Norāda, ka ar darbību novieto, aizliek (aiz kā, kam priekšā).
aiz- Norāda, ka ar darbību novietojas, nokļūst (aiz kā, kam priekšā).
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievada, ievirza (piem., ierīcē, iekārtā).
zemē Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība notiek, tiek veikta virzienā pret zemi, lejup.
māja Norāda, ka attiecīgais dzīvnieks ir mājdzīvnieks.
no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
pār- Norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
pār- Norāda, ka darbība netiek turpināta, tiek izbeigta, neturpinās, izbeidzas.
cik Norāda, ka darbība notiek ar lielu piepūli.
ap Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku pie kāda objekta.
sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku vai kādu laikposmu.
iz- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, intensīvi, vairākkārt.
no- Norāda, ka darbība notiek intensīvi, kamēr iestājas (kāds stāvoklis).
no- Norāda, ka darbība notiek īsu brīdi.
ap- Norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu.
ap- Norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
aiz- Norāda, ka darbība notiek, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti.
ie- Norāda, ka darbība sasniedz ar pamatvārdu saistīto mērķi, tiek pabeigta.
sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
ap- Norāda, ka darbība tiek veikta daļēji, nepilnīgi.
aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta kādam par labu.
aiz- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
ie- Norāda, ka darbība tiek veikta nepilnīgi, daļēji vai tās rezultātā rodas (daļējs) bojājums.
at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
pa- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris daļēji.
pār- Norāda, ka darbība tiek veikta, noris, pārsniedzot pieļaujamo mēru, pakāpi, intensitāti vai sasniedzot ļoti augstu pakāpi, intensitāti.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz kā iekšpusi, centru.
ie- Norāda, ka darbības gaitā tiek iegūtas iemaņas, prasme.
sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots vai zaudē dzīvību.
sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota.
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma no iekšpuses lielā mērā pārklājas (ar ko).
pie- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek bagātīgi pārklāta vai pārklājas (ar ko).
pār- Norāda, ka darbības objekta virsma tiek klāta (ar ko), darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
no- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Norāda, ka darbības objekts tiek pārspēts.
pār- Norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizpildīts.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iztukšots, atbrīvots (no kā).
pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
no- Norāda, ka darbības rezultātā kas atdalās vai tiek atdalīts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atdalīts, atšķirts nost.
at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
pār- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek sadalīts, sadalās divos gabalos, divās daļās.
pie- Norāda, ka darbības rezultātā ko iegūst, sagatavo lielākā vai pietiekamā daudzumā.
at- Norāda, ka darbības rezultātā objekts tiek atspoguļots, atkārtots (citā veidā).
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
māja Norāda, ka dzīvnieks uzturas māju tuvumā vai mājoklī.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (kā) iekšpusē.
gar Norāda, ka kas atrodas, tiek novietots līdztekus, blakus (kam).
vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
no Norāda, ka kas pārvietojas starp divām vietām, diviem objektiem.
uz- Norāda, ka kas tiek nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī izveidots virsū (uz kā, kam).
pie- Norāda, ka kas tiek pievienots vai pievienojas pie kā, kam klāt.
sa- Norāda, ka kas tiek sagādāts, sagatavots.
pie- Norāda, ka kas tiek saistīts vai saistās pie kā, kam klāt.
gar Norāda, ka kas virzās līdztekus, blakus, garām (kam).
iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms; kamēr.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrā daļā nosauktais pārvietojas, notiek aiz kā, seko kam aizmugurē.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā izteiktais notiek vai ir kārtojams vēlāk.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu vai ietekmi.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci, saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk nozīmīgs nekā galvenais, būtiskais.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrību vai elektrisko strāvu.
e- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniku.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrotehniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, ūdensbaseiniem, tajos notiekošajiem procesiem, kā arī ar ūdens izmantošanu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, palīgs.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ko dara, spēj vāji, nepietiekami.
tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks nekā pamattonis.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, izraisās sevī pašā bez iedarbības no ārienes.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ražo, rada elektrisko enerģiju.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju vai izmanto to.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar elektrisko enerģiju, izmantojot elektrību.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole, pārbaude.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
lāzer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā tiek izmantots lāzers.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem līdzīgiem.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
-mānija Norāda, ka salikteņa pirmajā daļā nosauktā īpašība, darbība u. tml. ir nenormālība, patoloģiska tieksme.
pa- Norāda, ka telpā ierobežota darbība vērsta uz kādu vietu, notiek kādā virzienā.
ie- Norāda, ka tiek ierosināts darbības, stāvokļa sākums.
sa- Norāda, ka tiek izgatavoti, izveidoti daudzi objekti, to lielāks daudzums.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (rādītājs, daudzums, skaits).
gar Norāda, ka, virzoties (kam) līdztekus, garām, skar to.
gar Norāda, pret ko ir noteikta attieksme.
gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
atsauce Norāde tekstā (piem., uz citu darbu, autoru).
negatīvisms Noraidoša, negatīva attieksme (pret kādu, pret ko).
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
notēmēt Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
attīstība Norise (piem., dabā, sabiedrībā, personībā), kurā veidojas, rodas kvalitatīvas pārmaiņas, notiek pilnveidošanās.
bauda Norises, stāvokļi, kas sagādā juteklisku patiku, tīksmi.
beigties Norisēt beigu posmā (par darbību, procesu); pārstāt eksistēt, izpausties.
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vēlams.
stāvoklis Norišu, procesu kopums (organismā), kas ietekmē tā funkcionēšanas spējas.
patoloģisks Normai neatbilstošs; pārlieku liels.
tikumība Normu un principu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
nodalījums Norobežota (telpa, platības) daļa; norobežota daļa (priekšmetam).
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieka organismā).
ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
kabīne Norobežota neliela telpa (transportlīdzeklī).
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
lodziņš Norobežots laukums, kas parādās displeja ekrānā (piem., pieprasot kādu informāciju) un ko (atšķirībā no loga) nevar pārvietot, palielināt vai samazināt.
augonis Norobežots strutains iekaisums; furunkuls.
noskaitīt Norunāt (tekstu) no galvas.
noturēt Norunāt (tekstu).
noskaitīt kā no grāmatas norunāt tekstu, sakāmo no galvas bez kļūdām, nepārsakoties.
cenzs Nosacījums, ar kuru tiek ierobežotas kādas personas tiesības.
signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
aizsargāt Nosargāt (noteiktu laukuma daļu) pret pretinieku uzbrukumiem – sporta spēlēs.
likt virsrakstu nosaukt, dot nosaukumu (tekstam, tā daļai).
virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam vai tā daļai).
pavārds Nosaukums (parasti neoficiāls), kādā dēvē kādu vietu, priekšmetu u. tml.
aizsēsties Nosēsties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
katamnēze Noslēdzošais ziņojums par slimnieka veselības stāvokli (pabeidzot ārstēšanu, izrakstot no slimnīcas u. tml.).
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos.
kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde.
rāmis Noslēgta līnija, arī kontūras, kas norobežo (ko, piem., tekstu, attēlu); ielogojums (2).
kontūrs Noslēgta sistēma (piem., iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
nomaskēt Noslēpt (defektus, bojājumus u. tml.).
slīkonis Noslīcis, arī slīkstot dzīvības pazīmes zaudējis cilvēks vai dzīvnieks.
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
netīrelis Nosmērējies, netīrs cilvēks vai dzīvnieks; netīrīgs cilvēks.
paļas Nosodošas, noliedzošas attieksmes izpaudums (runā); nopēlums.
zīmogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu (attēls, teksts).
spiedogs Nospiedums, kas veidots ar šo priekšmetu.
izsprāgt Nosprāgt, nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā).
paslieties uz pakaļkājām nostāties uz pakaļkājām (par dzīvniekiem).
iekrampēties Nostiprināt (durvis no iekšpuses) ar krampi.
fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
noķīlēt Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
uzvilkt audeklu Nostiprināt audeklu uz rāmja gleznošanai.
noverdzināt Nostrādināt (pārlieku smagā darbā, bez pienācīga atalgojuma).
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās).
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu).
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē.
skaitīt Noteikt (kā) daudzumu, skaitu ar ierīci, iekārtu u. tml.
skaitīt Noteikt (priekšmetu, zīmju, parādību) skaitu, daudzumu, pakāpeniski to palielinot.
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
peilēt Noteikt novērojamā objekta virzienu ar īpašu ierīci.
bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas.
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā laikā.
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt.
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
vieta Noteikta (priekšmeta) daļa.
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; paraža; ieradums.
noskaņojums Noteikta domu, uzskatu, gribas u. tml. virzība, arī attieksme (pret kādu, ko).
baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
ceremonija Noteikta kārtība, forma, kādā (kas) notiek; svinības, ko rīko pēc šādas kārtības.
secība Noteikta kārtība, noteikts veids, kādā (kas) seko viens otram.
sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
tauvas josla noteikta platuma josla pie ūdenstilpes krasta, kur drīkst atrasties jebkurš un kuru privātīpašnieks nedrīkst nožogot.
daļa Noteikta sastāvdaļa (kādā veselumā); detaļa (piem., iekārtā).
programma Noteiktā secībā dots (piem., sarīkojumā, koncertā, televīzijā u. tml.) izpildāmo priekšnesumu saraksts; iespieddarbs, kurā sniegta informācija par izrādi un tās dalībniekiem, par koncerta priekšnesumiem; priekšnesumu pasākumu kopums.
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piem., uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums.
virtene Noteiktā secībā saistītu, savītu, savērtu u. tml. nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums, virkne.
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā.
fonts Noteikta stila datorzīmju komplekts.
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
uzrunāt Noteiktā veidā (piemēram, ar savu daiļradi) ietekmēt (kādu).
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
piederums Noteikta veida priekšmetu kopuma atsevišķs elements, atsevišķs priekšmets.
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne; vienveidīgu priekšmetu virkne.
repertuārs Noteikta veida, žanra darbu kopums, kas tiek (kur) izrādīts, atskaņots, demonstrēts u. tml.
punkts Noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam, arī kurā veic speciālus darbus.
šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
profils Noteikta, raksturīga (piem., priekšmeta, celtnes) ģeometriskā griezuma, šķēluma forma (parasti attiecībā pret vertikālu plakni); šķērsgriezums.
šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota neliela telpa vai norobežojoša konstrukcija.
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu komplekts.
vērtība Noteiktām prasībām atbilstošs (kā, piemēram, priekšmeta, vielas, norises) īpašību kopums.
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
komplekts Noteiktam uzdevumam, noteiktai vajadzībai paredzēto priekšmetu, piederumu u. tml. pilnīgs kopums.
termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piem., telpā, ierīcē).
veids Noteiktas, specifiskas (parādību, priekšmetu, vielu, organismu, procesu u. tml.) īpašības, pazīmes, to kopums; parādība, priekšmets, viela, organisms, process u. tml., to grupa, kam piemīt šādas īpašības, pazīmes.
kā štiks noteikti, precīzi, nekavējoties.
norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
diskurss Noteikts aspekts; teksts.
konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret kādu, ko); arī nostāja.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
summa Noteikts naudas līdzekļu daudzums.
redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
kārtība Noteikts veids, kādā (kas) notiek, tiek īstenots.
izturēts Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
pasaule Noteiktu dabas parādību kopums, to eksistence ar savām raksturīgām iezīmēm.
noskaņa Noteiktu domu, uzskatu, emocionālu attieksmju u. tml. kopums (starp cilvēkiem, publiskajā vidē).
oreols Noteiktu īpašību kopums; īpaša attieksme (saistībā ar kādu, ko).
selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma).
aģitācija Noteiktu politisko ideju izplatīšana, kuras mērķis ir ietekmēt sabiedrību, lai iegūtu piekritējus (piem., kādai kustībai, partijai).
Saeimas Kārtības rullis noteikumi, kas nosaka Saeimas iekšējās kārtības un darbības jautājumus.
statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību.
noteksistēma Notekcauruļu sistēma šķidruma novadīšanai.
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (piem., uz ķermeņa).
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
nelaimes gadījums notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai sakropļojumu, smagu ievainojumu.
ķēdes reakcija notikumu virkne, kurā katrs iepriekšējais notikums izraisa nākamo.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
noslienāt Notraipīt ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
nosiekaloties Notraipīt sevi ar siekalām.
noslienāties Notraipīties ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
nogāzt Notriekt (lidaparātu).
aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā).
pārtvert Notvert (uz kādu mērķi raidītu priekšmetu), pirms (tas) sasniedz mērķi.
padarīt nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piem., noziedznieku).
anahronisms Novecojusi parādība, novecojies uzskats; pagātnes palieka.
izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
novelists Noveļu rakstnieks.
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas) kļūst derīgs izmantošanai; novērst (bojājumu, defektu, trūkumus u. tml.).
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot.
apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko).
salikt atzīmes novērtēt sekmes ar atzīmēm un ierakstīt tās.
nobrāķēt Novērtēt, atzīt (ko) par nepietiekami labu, neatbilstošu kādām prasībām, nederīgu.
mītne Novietne, dzīves vieta (dzīvniekiem); vieta, ko (dzīvnieks) ir iekārtojis dzīvošanai.
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) kam virsū, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
aizsargāt Novietojot (kam ko) priekšā vai atrodoties (kam) priekšā, pasargāt pret nevēlamu iedarbību.
piepildīt Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
ievietot Novietot (kur iekšā).
pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
kārt Novietot (priekšmetu) tā, lai karājas.
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas.
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
saguldīt Novietot guļus (vairākus, daudzus priekšmetus).
izvietot Novietot noteiktā kārtībā, veidā (kur priekšmetus); izkārtot.
uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
nošķiebt Novietot šķībi; noliekt (uz vienu pusi).
sastutēt Novietot tā, ka turas stateniski, nekrīt.
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai.
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu.
uzstādīt Novietot, izkārtot (piemēram, priekšmetus) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
uzsēdināt Novietot, nostiprināt (ko) ar tā ieliekumu, caurumu u. tml. virsū (uz kā, kam).
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.).
likt Novietot, uzstādīt (rīku, ierīci) dzīvnieku ķeršanai.
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
iegulties Novietoties guļus (kur iekšā).
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
likties ziemas guļā novietoties ziemas guļai (par dažiem dzīvniekiem).
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā); tikt aizvilktam (kam priekšā).
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
sastāties Novietoties, tik novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) – par transportlīdzekļiem.
dreifēt Novirzīties no kursa (piem., vēja, straumes ietekmē).
aizbraukt Nozagt (transportlīdzekli).
medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
palīgnozare Nozare, kas, piem., kādā uzņēmumā, saimniecībā ir izveidota līdztekus galvenajai nozarei.
terorisms Noziedzīga darbība – plānota vardarbība (piem., spridzināšana, slepkavības, lidmašīnu un cilvēku nolaupīšana, ķīlnieku sagrābšana), ko lieto kā politiskās ietekmēšanas līdzekli.
nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
nodarījums Noziedzīgas vai nevēlamas rīcības sekas.
krimināls Noziedznieks.
gangsteris Noziedznieku bandas loceklis (parasti ASV), kas nodarbojas ar izspiešanu, kontrabandu, kukuļošanu, cilvēku nolaupīšanu un slepkavošanu.
kriminālhronika Noziegumu hronika (plašsaziņas līdzekļos).
moguls Nozīmīga, ietekmīga persona.
pamatdisciplīna Nozīmīgākais mācību priekšmets.
virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai).
tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem).
svars Nozīmīgums; ietekme, autoritāte.
faleristika Nozīmīšu kolekcionēšana.
palikt Nozust, nebūt (par priekšmetiem, parādībām).
nūdists Nūdisma piekritējs un praktizētājs.
ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
numismāts Numismātikas speciālists; monētu, medaļu u. tml. priekšmetu kolekcionārs.
ieņemt Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam vai nedaudziem.
vākt Ņemt un novietot (izkliedētus priekšmetus kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
vākt Ņemt un virzīt (piemēram, priekšmetu), lai (to) pārvietotu kur citur.
ņiprulis Ņiprs cilvēks, arī dzīvnieks.
noņirgāties Ņirgājoties izpaust savu attieksmi (par kādu, ko).
ņudzeklīgs Ņudzeklim raksturīgs; haotisks, juceklīgs.
noņurcīt Ņurcot (dzīvnieku), novārdzināt (to).
ieņurcīt Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
vibrodiagnostika Objekta (mašīnas, mehānisma u. tml.) tehniskā stāvokļa noteikšana pēc vibrācijas un trokšņa.
rakurss Objekta filmēšana no dažādiem skatu punktiem.
redzamība Objekta uztveramība ar redzi; iespēja redzēt, saskatīt (ko).
substance Objektīvā realitāte, matērija savu formu vienotībā; tas, kas ir pastāvīgs, nemainīgs (kādā norisē, parādībā u. tml.).
esamība Objektīvā realitāte.
bezgalība Objektīva stāvoklis relatīvi tālu priekšmetu uzņemšanai (piem., fotografējot).
eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
priekšmets Objektīvās realitātes daļa, kas tiek īpaši izdalīta no realitātes.
cēlonība Objektīvi pastāvošs sakars starp parādībām, no kurām viena (cēlonis) rada un nosaka otru (sekas).
teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
galamērķis Objekts, kas jāsasniedz, kur jānokļūst.
netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
lieta Objekts, uz ko var vērsties doma, atšķirot to no cita.
radiolokācija Objektu atrašanās vietas, attāluma un virziena noteikšana, izmantojot radioviļņu atstarošanos no tiem.
simbolizācija Objektu attēlošana, izmantojot noteiktus simbolus.
universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
redzes loks Objektu kopums, kam pievērsta (kāda) uzmanība; (kāda) interešu, zināšanu kopums.
taksons Objektu kopums, kam raksturīgas noteiktas kopīgas pazīmes un kas atbilst noteiktai taksonomiskai kategorijai.
sekvence Objektu sakārtojums atbilstoši pieņemtajiem noteikumiem, piemēram, alfabētiskā, numuru vai hronoloģiskā kārtībā.
OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
odieris Odekolons, arī smaržas, smaržūdens.
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
reklamācija Oficiāla sūdzība par nekvalitatīvu preci vai pakalpojumu; prasība atlīdzināt zaudējumus par šādu preci vai pakalpojumu.
pilsonis Oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda priekšā.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
atsaukt Oficiāli paziņot, ka (lēmums, priekšlikums u. tml.) nav vairs spēkā; oficiāli paziņot, ka (piem., izteikums) ir nepatiess.
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
autorizēt Oficiāli piekrist, atļaut izdot, tulkot u. tml. (savu darbu); atzīt (sava darba tulkojumu) par atbilstošu oriģinālam.
protestēt Oficiāli, notariālā kārtībā paziņot, ka (vekselis) nav laikā samaksāts.
raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
protests Oficiāls, notariālā kārtībā rakstīts paziņojums par (vekseļa) nemaksāšanu laikā.
tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
tvana gāze oglekļa oksīds.
grafīts Oglekļa paveids – melns vai tēraudpelēks, mīksts minerāls, ko izmanto piem., zīmuļu ražošanā vai atomreaktoros.
karbīds Oglekļa savienojums ar metālu, retāk nemetālu.
sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
brūnogles Ogles brūnā vai melnā krāsā, kas veidojušās, daļēji pārogļojoties augu atliekām.
jāņogas Ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
dioksīds Oksīds, kura molekulā ir divi skābekļa atomi.
pentoksīds Oksīds, kura molekulā ir pieci skābekļa atomi.
pestelis Okults teksts; okults priekšmets, darbība.
deokupācija Okupācijas pārtraukšana; okupācijas un tās seku likvidēšana.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
želatīns Olbaltumvielu produkts, ko iegūst parasti no dzīvnieku kauliem, cīpslām, skrimšļiem un ko izmanto, piem., pārtikas rūpniecībā.
oligarhs Oligarhijas pārstāvis – cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
omonietis OMON vienības kaujinieks.
komiskā opera opera, kurai ir jautrs vai satīrisks saturs un kurā muzikālie priekšnesumi mijas ar runātiem dialogiem.
toraktomija Operācija, kuras laikā tiek atvērts krūškurvis.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
spektroskopija Optikas nozare, kas pētī vielas struktūru, izmantojot atomu un molekulu spektrus.
optiķis Optikas speciālists; speciālists, kas izgatavo optiskus instrumentus, nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu izgatavošanu, to pielāgošanu, piemērošanu konkrētajam lietotājam.
periskops Optiska cauruļveida novērošanas ierīce, ar kuru var saskatīt objektu, atrodoties slēgtā telpā (piem., zemūdenē).
menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra – ieliekta.
spoguļteleskops Optiskais teleskops, kura objektīvs ir ieliekts sfērisks vai parabolisks spogulis; reflektors [1] (2).
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
astigmatisms Optisko sistēmu vai acs defekts, kura dēļ attēls ir izplūdis.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
tālskatis Optisks instruments tālu priekšmetu skatīšanai.
bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai.
mikroskops Optisks instruments, ar kuru var redzēt ļoti sīkus objektus milzīgā palielinājumā.
minets Orālā seksa tehnika – dzimumorgānu kairināšana ar muti.
karotīns Oranždzeltens augu pigments, kas cilvēka vai dzīvnieka organismā pārvēršas A vitamīnā.
kongregācija Ordenim līdzīga reliģiska organizācija, kuras locekļi dod mazāk stingru zvērestu.
ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
runas orgāni orgāni, kas līdztekus bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju.
iedzintarojums Organiskās dabas atliekas, kas ieslēgtas dzintara gabalā.
ekstraktvielas Organiskas vielas, kuras satur augi vai dzīvnieku audi un kuras var ekstrahēt.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
ogļūdeņraži Organiski savienojumi, kuru molekulas sastāv no oglekļa un ūdeņraža.
zemsega Organisko atlieku slānis (uz zemes mežā), ko veido nobiras un atmirušie augi.
jodoforms Organisks joda savienojums – dzelteni kristāli ar īpatnēju smaku (antiseptisks līdzeklis).
olbaltumviela Organisks lielmolekulārs savienojums – dzīvo organismu šūnu galvenā sastāvdaļa.
fenols Organisks savienojums (bezkrāsaini kristāli ar specifiku smaku), kura šķīdumu izmanto, piem., dezinfekcijai.
teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
holesterīns Organisks savienojums, kas atrodas visu dzīvnieku un cilvēka audos un kam ir svarīga nozīme organisma dzīvības funkciju norisē.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
spirts Organisks savienojums, kura viena vai vairākas hidroksilgrupas ir saistītas pie piesātināta oglekļa atoma.
bitumens Organisku savienojumu maisījums (iegūts naftas, ogļu vai degslānekļa pārstrādē), ko lieto asfaltēšanai, hidroizolācijai.
imūndeficīts Organisma imunitātes pavājināšanās vai pilnīgs zudums; nepietiekama organisma imunitāte.
imunitāte Organisma neuzņēmība pret infekcijas ierosinātājiem, arī ģenētiski svešiem audiem un vielām.
imūnsistēma Organisma pašaizsardzības sistēma pret infekcijas slimību ierosinātājiem vai svešām vielām.
tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
veselība Organisma stāvoklis, tā norišu un darbības spēju kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē nodrošina organisma normālu eksistenci.
gēnu inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
ģenētiskā inženierija organisma vai šūnas iedzimtības koriģēšana ar molekulārās bioloģijas metodēm.
kairināmība Organisma, tā orgānu, audu, šūnu spēja reaģēt uz iekšējās un ārējās vides faktoru maiņu.
saprofīti Organismi, kas barojas ar organiskām atliekām.
vienēdāji Organismi, kas pārtiek no vienas sugas vai dažu tuvu radniecisku sugu augiem vai dzīvniekiem; monofāgi; pretstats – visēdāji.
ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
polifāgs Organisms, kas pārtiek no dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
preparāts Organisms, tā daļa, kas ir sagatavota, piem., anatomiskai, histoloģiskai izmeklēšanai, pētīšanai, arī ilgstošai uzglabāšanai.
saimnieks Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts; saimniekorganisms.
iestāde Organizācija (ar darbiniekiem, darba telpām, darbalaiku u. tml.), kas izveidota noteiktu funkciju veikšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda organizācija.
fonds Organizācija, iestāde, kam ir tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem – vākt, ziedot, piešķirt tos noteiktam mērķim.
zaļais punkts organizācija, kas organizē izlietotā iepakojuma, elektropreču un videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi.
kamera Organizācija, kas vada un sekmē kādas nozares darbu.
sponsors Organizācija, uzņēmums, privātpersona u. tml., kas sniedz finansiālu atbalstu (piem., projektam, pasākumam).
pērkoņkrustietis Organizācijas "Pērkoņkrusts" dalībnieks.
noorganizēt Organizējot panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot.
radīt Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piem., jauns kolektīvs).
veidot Organizējot, dibinot panākt, ka rodas (piemēram, kolektīvs, sabiedrisks institūts).
izveidot Organizējot, nodibinot panākt, ka rodas (piem., kolektīvs, sabiedriska institūcija).
saimniekot Organizēt, vadīt darbus un strādāt (savā zemnieku saimniecībā, uzņēmumā u. tml.).
karš Organizēta bruņota cīņa (parasti starp valstīm vai sociālām grupām valsts iekšienē).
sagāde Organizēta nodrošināšana (ar ko, piem., izejvielām, ražošanas līdzekļiem).
mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
revolūcija Organizēta sacelšanās, lai piespiedu kārtā nomainītu valdību, valsts vai sabiedrisko iekārtu.
kampaņa Organizēta, sabiedrību ietekmējoša darbība, ko veic kādā noteiktā laikposmā.
streikot Organizēti pārtraukt darbu, atteikties strādāt, lai protestētu pret ko, panāktu (piem., no uzņēmēja, valdības) kādu (parasti ekonomisku vai politisku) prasību izpildi.
dezorganizācija Organizētības trūkums; nekārtība; nesaskaņotība, sajukums.
pasākums Organizēts darbību, norišu kopums ar noteiktu programmu, kurā tiek iesaistīta plašāka sabiedrība; sarīkojums.
sūcējorgāns Orgāns, ar ko (dzīvnieks, augs) sūc barību.
dziedzeris Orgāns, kas (cilvēka vai dzīvnieka organismā) izstrādā un izdala īpašas, specifiskas vielas – sekrētus.
trakts Orgānu, veidojumu u. tml. kopums (organismā), pa kuru (kas) tiek pārvadīts.
dzeguzene Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar ziediem vienpusīgā ķekarā.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
koncertmeistars Orķestra pirmais vijolnieks (solists); orķestrantu grupas vadošais mūziķis (piem., pirmais čellists, pirmais altists).
pūtēju orķestris orķestris, kura dalībnieki spēlē pūšamos mūzikas instrumentus.
groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
priekšosta Ostas ārējā, priekšējā daļa, kas piemērota kuģu enkurvietai, to iekraušanai un izkraušanai; ostas akvatorijas ārējā daļa, kas no jūras viļņošanās ierobežota ar dabisku aizsegu.
dokers Ostas krāvējs, arī strādnieks dokā.
ošņāt Ostīt (parasti par dzīvniekiem).
uzostīt Ostot atrast (par dzīvniekiem).
izostīt Ostot iepazīt, pārmeklēt (daudzas vai visas vietas).
uzošņāt Ošņājot atrast (par dzīvniekiem).
substitūcija Otra mantinieka norādīšana testamentā gadījumam, ja pirmais mantinieks mantojumu nepieņem vai nomirst līdz tā atklāšanās brīdim.
papildvieta Otra sēdvieta autobusā (parasti garākas ekskursijas laikā), par ko tiek prasīta attiecīga samaksa.
dublikāts Otrais dokumenta eksemplārs, kas juridiski aizstāj oriģinālu; dublets (1).
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
treks Ovāla sporta būve, kurā izveidots slīps ceļš riteņbraukšanas sacensībām, autotransportam un motosportam, arī transportlīdzekļu izmēģināšanai.
saspraužamā adata ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai); spraužamadata.
spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā saspraušanai, piestiprināšanai).
vaigs Ovāli izliekta priekšmeta daļa.
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
piecatā Pa pieciem (cilvēkiem, arī dzīvniekiem) kopā.
telegramma Pa telegrāfa tīklu pārraidīts teksts, attēls.
katedra Paaugstinājums ar pulti, arī speciāla mēbele, kas paredzēta publiskam runātājam, lektoram u. tml.
estrāde Paaugstinājums, kur uzstājas mākslinieki.
rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
subsīdija Pabalsts, ko (parasti naudas veidā) piešķir (valsts, iestāde, organizācija) no budžeta līdzekļiem.
paēdināt Pabarot (dzīvnieku).
iebarot Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
apkopt Pabarot un uzturēt tīrus (mājdzīvniekus).
tīrraksts Pabeigts, izlabots teksts.
izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (ķermeņa daļu).
putēt Pacelties augšup un izplatīties uz visām pusēm (par putekļiem, sīkām kā daļiņām).
pacifists Pacifisma piekritējs.
pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
piejaucēt Padarīt (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
mīksts kā vasks padevīgs, pakļāvīgs, viegli ietekmējams.
biedrs Padomju iekārtā – pilsoņu uzrunas forma, arī pieklājības forma, ko, piem., pievieno personas uzvārda priekšā.
sovhoznieks Padomju saimniecības darbinieks.
NKVD Padomju Savienībā – represīvas iestādes Iekšlietu tautas komisariāta nosaukums, kas tautas valodā saglabājās arī tad, kad šo komisariātu 1946. gadā pārveidoja par iekšlietu ministriju.
sirpis un āmurs Padomju Savienības emblēma, kas simbolizē darbaļaužu varu, strādnieku un zemnieku savienību.
politinformācija Padomju Savienības komunistiskās partijas propagandas un ideoloģijas līdzeklis – aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana darbaļaudīm atbilstoši partijas interpretācijai un mērķiem.
krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
padsmitnieks Padsmitgadnieks.
pacele Padziļinājums ceļa locītavas iekšpusē.
orķestris Padziļinājums vai norobežojums skatuves priekšā, kur novietojas šāds ansamblis.
patriekt Padzīt (piem., dzīvnieku) nost, kādā virzienā u. tml.
sakopt Paēdināt, padzirdināt, notīrīt (parasti mājdzīvniekus).
balagāns Pagaidu celtne cirka vai teātra izrādēm (piem., tirgus laukumā); trupa, kas tajā uzstājas; izrāde, kas tajā notiek.
totēmisms Pagāniskās reliģijas forma, pārliecība par kāda cilvēka, tautas, sugas u. tml. radniecību ar kādu dzīvnieku vai augu valsts pārstāvi.
pagāns Pagānisma piekritējs.
auss Pagarinātas, izvirzītas sānu daļas (priekšmetiem).
mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
pagasta vecākais pagasta valdes priekšsēdētājs.
pagastvecākais Pagastvaldes priekšsēdētājs.
atavisms Pagātnes (ideju, dzīves parādību u. tml.) paliekas.
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
rudiments Pagātnes palieka.
robežsituācija Pagrieziena punkts (cilvēka dzīvē); situācija, kurā notiek būtisks pavērsiens, nozīmīga izšķiršanās.
izgriezt Pagriežot (transportlīdzekli) mainīt virzienu un izbraukt (to no kurienes, kur, uz kurieni).
uzgriezt Pagriežot slēdzi, iedarbināt (ierīci), noregulēt (tās) darbību; šādi panākt, ka (kas) tiek atskaņots, rādīts u. tml.
uzgriezt Pagriežot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
nogriezt Pagriežot, piem., slēdzi, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību, arī pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi.
izgriezties Pagriežoties mainīt virzienu un izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) – par transportlīdzekli, braucējiem tajā.
pagulēties Pagulēt (miegā, parasti ilgāk nekā parasti).
sprūds Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piem., kā aizbāšanai, sastiprināšanai.
padzīt jokus pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt velnu pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
padzīt muļķi pajokot, pajokoties, arī izliekoties muļķot kādu.
divjūgs Pajūgs, ekipāža, kurā iejūgti divi zirgi.
pazode Pakakle (dzīvniekam).
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
aste Pakaļējā, pagarinātā daļa (piem., priekšmetam, ierīcei).
lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
degradācija Pakāpeniska augu un dzīvnieku uzbūves vienkāršošanās un funkciju pavājināšanās.
izzust Pakāpeniski beigt eksistēt, izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
zust Pakāpeniski beigt eksistēt; izmirt, iznīkt (par tautu, etnisku vienību, dzīvnieku, augu sugām u. tml.).
satecēt Pakāpeniski ienākt, sakrāties (par naudas līdzekļiem).
iznīkt Pakāpeniski izzust, pārstāt eksistēt.
novecot Pakāpeniski kļūt lietošanai, izmantošanai nederīgam vai neatbilst attiecīgā laikposma prasībām; būt tādam, ko vairs nelieto (par priekšmetiem).
slīgt Pakāpeniski virzīties lejup, grimt (kur) iekšā.
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
kāpslis Pakāpiens iekāpšanai (transportlīdzeklī), uzkāpšanai (kur) u. tml.
izkārt Pakārt (ko) izplestā veidā, arī izklaidus; žūšanai pakārt (kur vairākus priekšmetus).
vara Pakļaujošs, (psihiski, emocionāli, morāli u. tml.) ietekmējošs spēks.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
uzlikt Pakļaut (kādu, parasti negatīvai, ietekmei, piemēram, ar maģisku rituālu).
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
militarizēt Pakļaut (piem., valsti, tās ekonomiku, politiku) militāriem mērķiem; realizēt, ieviest militārismu (civilajā dzīvē).
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās izmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
sagūstīt Pakļaut savai ietekmei, varai; arī savaldzināt.
paļauties Pakļauties (kā ietekmei).
ietekmēties Pakļauties (kā) ietekmei, iedarbībai (parasti par cilvēku).
iet (kāda) pavadā pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.
padoties Pakļauties (piem., tieksmei, psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim).
piepakot Pakojot, liekot (ko iekšā), piepildīt.
bosiks Palaidnīgs, nerātns cilvēks, arī dzīvnieks.
apakšpalāta Palāta (divpalātu parlamentā), kuras locekļus ievēl vēlēšanās.
bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pēta izmirušus pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus.
ordoviks Paleozoja ēras otrais periods (pirms 510–436 miljoniem gadu), kad parādījās pirmie mugurkaulnieki.
kakināt Palīdzēt (bērnam) izkārnīties; pieļaut, ka (vadātais dzīvnieks kur) izkārnās.
saņemt Palīdzēt dzemdībās, līdz piedzimst (bērns, dzīvnieku mazulis).
iesēdināt Palīdzēt iesēsties, ievietoties (kur iekšā); uzaicināt vai likt iesēsties.
pabalstīt Palīdzēt materiāli; sekmēt (ko, piem., ar darbību, attieksmi).
ēna Palieka (no tā, kas kādreiz bijis).
paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piem., paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piem., sveicinot, pateicoties); palocīties.
palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu; paklanīties (piem., sveicinot, pateicoties).
gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
pavairot Palielināt (augu vai dzīvnieku) daudzumu.
papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
uzdzīt svaru Palielināt (dzīvnieka) ķermeņa masu, (to) uzbarojot.
uzņemt ātrumu palielināt (transportlīdzekļa) kustības ātrumu.
uzdot gāzi palielināt degvielas padevi (iekšdedzes dzinējā).
ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
bandūra Paliels, arī liels, masīvs priekšmets.
eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
konverters Palīgierīce elektriskās strāvas vai signāla pārveidošanai, dodot iespēju, piem., augstākas frekvences radiosignālus uztvert ar zemākas frekvences signālu uztveršanai paredzētu uztvērēju.
sastatnes Palīgkonstrukcija no saliekamiem vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm būvdarbu, remontdarbu u. tml. darbu veikšanai.
uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
lukturītis Palīglukturis (transportlīdzekļiem) ar nespožu gaismu.
furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
modelis Palīgsistēma (kā pētīšanai); oriģināla objekta aizstājējs.
prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.).
pastāvēt Palikt noteiktos uzskatos, domās, neļaujot sevi ietekmēt.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams; neierasties paredzētajā laikā.
kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
rotangpalma Palmu dzimtas liāna, ar tievu, garu stumbru, no kura pin mēbeles, grozus u. tml. priekšmetus [Calamus rotang].
māt Palocīt galvu (piem., sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
nopaļāt Paļājot izpaust negatīvu atieksmi (pret kādu), atzīt (ko) par sliktu; nopelt.
pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
izmeklēt visus kaktus pamatīgi pārmeklēt (kādu telpu).
pamatfonds Pamatlīdzekļi.
amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos un nolietojuma summu pakāpeniska iekļaušana saimnieciskās darbības izdevumos.
dibens Pamatne (priekšmetam).
Satversme Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai; satvars (2).
satvars Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai.
substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
pamatskolnieks Pamatskolas skolnieks.
parakties Pameklēt (kur, piem., pārcilājot tur atrodošos priekšmetus).
paraudzīties Pameklēt, arī dabūt; paraudzīt (3).
paokšķerēt Pameklēt, censties atrast, piem., lai ko uzzinātu.
paraudzīt Pameklēt, sadabūt.
palūkot Pameklēt, sagādāt.
pīt Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
ierosme Pamudinājums, rosinājums, arī tieksme darboties.
pavilkt Pamudināt, radīt tieksmi (uz ko).
dabūt Panākt (ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
apdzīt Panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā.
valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
iedabūt Panākt (pārvarot šķēršļus), ka (kāds) tiek iecelts, iesaistīts (kur).
atvairīt Panākt (piem., ar rokas kustību), ka nepiekļūst.
ievadīt Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
svilināt Panākt (piem., liekot klāt ko degošu, karstu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses.
atsēdināt Panākt (piem., lūdzot, liekot), ka apsēžas.
ielaist Panākt vai ļaut, ka ieplūst, arī izplatās (kur iekšā).
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
laist Panākt, arī ļaut, ka (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
izlaist Panākt, arī ļaut, ka (kas) izplūst, iztek u. tml.
laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
uztecināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) uztek [1] virsū (uz kā, kam).
smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
pārdzīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas, piem., dzīvnieki) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
pārdalīt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sadalīts (parasti divās daļās).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
pulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki, dzīvnieki) nāk kopā, vienuviet; pulcināt.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs (1), nespēcīgs (1).
izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nosmok.
slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, dzīvnieks) slīkst (1).
iedvesmot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) tiek garīgi pamudināts enerģiskai rīcībai, darbam.
saturēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku grupa, kolektīvs) ir vienots, neizklīst.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieka, auga īpašības, šķirne u. tml.) kļūst kvalitatīvāka, piemērotāka noteiktām prasībām.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
sakompromitēt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas neslava, tiek sagrauta (kāda) reputācija.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas, izraisās (interese, pozitīva attieksme u. tml.).
gandarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
pataisīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst (par ko) vai arī tiek uzskatīts (par kādu).
norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nevar kontaktēties, tiek izolēts.
izvirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst (pirmajā vietā, vadībā, priekšgalā u. tml.), ka iegūst ievērību.
noburt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk kā varā, ietekmē.
satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
notrulināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek garīgi nomākts, kļūst nejūtīgs, vienaldzīgs.
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
stiprināt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) palielinās spēja pretoties mehāniska spēka iedarbībai (par priekšmetiem, veidojumiem, materiāliem u. tml.).
lādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas (piem., elektriskais) lādiņš.
novērst Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) nenotiek, nerodas, neizraisās.
uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
uzveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts, zūd.
pieveikt Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) aizvirzās (nost, prom), novietojas (citā vietā), tiek vērsts (citā virzienā).
ievilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ieilgst, netiek paveikts laikā.
nokaut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst stingrs, ciets, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst zemāks (par ko iepriekšēju).
sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobrūk, tiek iznīcināts.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noplūst, notek, tiek novirzīts (prom uz kurieni).
steidzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) noris, tiek veikts ātri vai ātrāk.
paātrināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) notiek, iestājas drīzāk.
piekvēpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) piekvēpst.
slīdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu, ūdeni u. tml.; slidināt.
slidināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) slīd kur iekšā, virzās pa slidenu virsmu; slīdināt.
tecināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tek [1] (1).
pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek piesātināts (ar ko).
uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek sajaukts, uzvēršot virspusē (tā) dziļāku slāni.
pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
iedragāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vājinās, zaudē ietekmi, spēku u. tml.
novirzīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) virzās, pārvietojas, tiek vērsts (vēlamajā virzienā).
vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
kūpināt Panākt, būt par cēloni, ka (no kā) plūst, ceļas (piem., tvaiki, putekļi).
satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādībai sabiedrībā) zūd stabilitāte, noturība, ietekme.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., ierīce, iekārta, tehniska, bioloģiska sistēma) darbojas noteiktā veidā.
sūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetā, materiālā) sūcas kāda viela.
iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
pakustināt Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) maina stāvokli.
piesaistīt Panākt, būt par cēloni, ka (skatiens) tiek pievērsts (kam).
macerēt Panākt, būt par cēloni, ka audi atmiekšķējas un sadalās.
sašķobīt Panākt, būt par cēloni, ka daļēji zūd (kas iepriekš sasniegts, panākts).
iekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka iekarst (1).
uzvedināt Panākt, būt par cēloni, ka kāds tiek ierosināts, pamudināts (uz kādām domām, rīcību u. tml.).
jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
sprostot Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
ventilēt Panākt, būt par cēloni, ka notiek (plaušu) ventilācija.
uzlauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku attiecībās).
salauzt ledu panākt, būt par cēloni, ka notiek pārmaiņas, lūzums (piem., cilvēku, valstu attiecībās).
izveidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (piem., noteikta attieksme, situācija).
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
iekvēlināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk kvēlot, iekvēlojas.
satraukt Panākt, būt par cēloni, ka tiek pārtraukts (piem., klusums, miers); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., ūdens virsma) kļūst kustīgs, saviļņojas.
izaudzēt Panākt, ka (augi, dzīvnieki) izaug; audzējot iegūt.
iznīcināt Panākt, ka (cilvēks kā personība) zaudē savu nozīmi, ietekmi, kļūst nevērtīgs.
nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
vest Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
izmācīt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteiktas iemaņas.
izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
izolēt Panākt, ka (elektriskā strāva, siltums u. tml.) neizplūst ārā vai neieplūst no ārienes; ierīkot izolāciju.
labot Panākt, ka (iepriekšējais rezultāts, sekmes) kvalitatīvi mainās, uzlabojas.
piešūt lietu panākt, ka (kādam) tiek ierosināts tiesas process (parasti nepamatoti).
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) tiek pakārtots (kam), ir atkarīgs (no kā).
iemidzināt Panākt, ka (kāds) iemieg; sekmēt iemigšanu.
klupināt Panākt, ka (kāds) klūp, piem., aizliekot tam priekšā kāju, nūju.
pārdabūt savā pusē panākt, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
aptēst Panākt, ka (kāds) kļūst veiklāks, attapīgāks, pieklājīgāks.
pārmānīt Panākt, ka (kāds) pārnāk strādāt, darboties (citā darba vietā, kolektīvā u. tml.).
noņemt Panākt, ka (kāds) pārtrauc iepriekšējās attiecības, lai (viņu) iegūtu sev.
pieklusināt Panākt, ka (kāds) pieklust.
nosviest Panākt, ka (kāds) tiek atbrīvots (no ieņemamā amata).
pārsūtīt Panākt, ka (kāds) tiek nogādāts citā vietā.
uzvarēt Panākt, ka (kāds) tiek pārspēts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
nokārtot Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
turpināt Panākt, ka (kas, piem., tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams.
aizkavēt Panākt, ka (kas) nenotiek, nenorisinās paredzētajā laikā.
noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
norakt Panākt, ka (kas) netiek realizēts, īstenots.
nolaist Panākt, ka (kas) noslīd (uz leju), ievirzās (kur iekšā).
notecināt Panākt, ka (kas) notek lejā, zemē, nost u. tml.
iegriezt pareizās sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
ievadīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
ievirzīt (kādās) sliedēs panākt, ka (kas) notiek noteiktā kārtībā, izveidojas noteiktā kārtība.
nodrošināt Panākt, ka (kas) notiek, īstenot, realizēt (ko).
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
noturēt Panākt, ka (kas) notiek, norisinās; sarīkot; novadīt.
nodot Panākt, ka (kas) oficiāli tiek atzīts par pabeigtu, derīgu izmantošanai, lietošanai.
pieripināt Panākt, ka (kas) pieripo; piebraukt (transportlīdzekli).
novadīt Panākt, ka (kas) tiek izplatīts, nodots (kādam citam).
novadīt Panākt, ka (kas) tiek novirzīts (nost no kurienes).
pārgādāt Panākt, ka (kas) tiek pārnests, pārvests, pārsūtīts (pāri kam, pār ko).
piesaistīt Panākt, ka (kas) tiek pievienots, ieguldīts (piem., kādā projektā).
nojaukt Panākt, ka (kas) vairs neeksistē, nepastāv.
noņemt Panākt, ka (kas) vairs nepastāv, neeksistē.
notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
sagādāt Panākt, ka (nepieciešamais, vajadzīgais) tiek iegūts, nokļūst kāda rīcībā, lietošanā.
novērst Panākt, ka (parasti kas nevēlams) tiek izlabots.
pāraudzināt Panākt, ka (parasti mājdzīvnieks) atturas no nevēlamiem paradumiem.
dzīt Panākt, ka (piem., dzīvnieks) dodas noteiktā virzienā.
savaldīt Panākt, ka (piem., iekārta, priekšmets) darbojas vēlamajā veidā, atrodas vēlamajā vietā u. tml.
ievadīt Panākt, ka (piem., iekārta) saņem informāciju, programmu.
iegāzt Panākt, ka (piem., krava) gāžoties, birstot u. tml. ievirzās (kur iekšā).
atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
ievadīt Panākt, ka (piem., zonde) iekļūst (kādā organisma daļā).
uzlaist Panākt, ka (piemēram, kāda dienesta darbinieks) ierodas (pie kāda), lai pārbaudītu, sauktu pie atbildības u. tml.
uzsūtīt Panākt, ka (piemēram, policija, pārbaudošas iestādes darbinieki) ierodas (pie kāda), radot (tam) nepatikšanas.
uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
uzlabot Panākt, ka (priekšmets, viela, to īpašības u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām izmantošanas prasībām.
izkustināt Panākt, ka (priekšmets) maina atrašanās vietu, izkustas.
uzlaist Panākt, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
noturēt Panākt, ka (psihisks vai fizioloģisks) stāvoklis nemainās, nekļūst vājāks.
pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie dzīves kopā ar cilvēku; domesticēt.
iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
satecināt Panākt, ka (šķidrums) satek [1] (2).
pierūcināt Panākt, ka (transportlīdzeklis, tā dzinējs) sāk rūkt, darboties.
piegriezt Panākt, ka (transportlīdzeklis) pagriežas un piebrauc (kur, pie kā, kam tuvāk).
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
salaist Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ievirzās, novietojas (kur).
aizaudzēt Panākt, ka aizaug (kam) priekšā; panākt, ka augot aizsedz, aizēno.
atjaunot Panākt, ka atkal rodas, izveidojas (piem., iepriekšējais fiziskais vai emocionālais stāvoklis).
bērt Panākt, ka birst (no sīkām daļām sastāvoša viela vai sīku priekšmetu kopums), parasti no kurienes, kur.
iespīdināt Panākt, ka gaisma iespīd (kur iekšā).
vilcināt Panākt, ka ieilgst (kā) īstenošana, norise u. tml., arī panākt, ka (kas) notiek, noris, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
iepilināt Panākt, ka iepil (kur iekšā).
lauzt ceļu Panākt, ka ir iespējams virzīties uz priekšu.
atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
hipnotizēt Panākt, ka kāds nonāk hipnozes stāvoklī, ietekmēt (kādu) ar hipnozes palīdzību.
šaut Panākt, ka lode, šāviņš u. tml. izvirzās no ieroča un vēršas uz noteiktu objektu; būt tādam, no kura virzās ārā lode, šāviņš u. tml. un vēršas uz noteiktu objektu.
izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
izvairīties Panākt, ka nerealizējas, nenotiek (kas nevēlams).
aizmālēt acis panākt, ka netiek saskatīta patiesība un uztverta būtība; maldināt.
nolaist Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
atvirzīt Panākt, ka notiek vēlāk.
aizturēt Panākt, ka paliek (kādu laiku) uz vietas, neturpina iesākto darbību, kustību.
aizturēt Panākt, ka paliek uz vietas, aizkavēt pārvietošanos.
izlīdzināt spēli panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
izveidot Panākt, ka rodas (piem., jaunas šķirnes, noteiktām prasībām atbilstošs dzīvnieku kopums).
uzdegt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdedzināt (1).
uzdedzināt Panākt, ka sāk degt, parasti pieliekot uguni; uzdegt (1).
aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, plīts u. tml.); iekurināt.
iekurt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurināt.
iekurināt Panākt, ka sāk kurēties, degt; iekurt.
ielīgot Panākt, ka sāk līgoties; iekustināt.
drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
izraut Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
izdzēst Panākt, ka vairs neeksistē, nav redzams, dzirdams.
pārvilkt savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, aktīvi darbojoties, ka kāds kļūst par sabiedroto, atbalstītāju, piekritēju.
ataudzēt Panākt, pieļaut, ka (dzīvnieki) izaug (lielākā daudzumā) no jauna.
grebene Pankiem raksturīga frizūra – matu veidojums, kas atgādina seksti.
sāpju paņēmiens paņēmiens (cīņas sportā), ar ko pretiniekam izraisa sāpes.
blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
gambīts Paņēmiens šaha partijas sākumā, kurā upurē kādu figūru (parasti bandinieku), lai iegūtu pozīciju priekšrocības, atbrīvotu ceļu citām figūrām.
savākt Paņemt (cilvēku vai dzīvnieku) sev līdzi, pie sevis u. tml.
pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
papildizmeklēšana Papildu medicīniska izmeklēšana.
klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
piedeva Papildu priekšnesums (koncerta beigās).
papildinājums Papildu teksts.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts; ārkārtējs.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
bez laika par agru, priekšlaicīgi.
izskatīties Par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.
slaids Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
slaiks Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
pārgudrs Par daudz gudrs, pārlieku gudrs; tāds, kas mēdz demonstrēt, savu gudrību, zināšanas.
reaklimatizēties Par dzīvniekiem – no jauna ieviesties teritorijā, kur tie jau kādreiz mituši.
labs Par dzīvniekiem, augiem.
radniecīgs Par dzīvniekiem, augiem.
radniecisks Par dzīvniekiem, augiem.
tukls Par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām.
iekrākties Par dzīvniekiem.
ostīt Par dzīvniekiem.
plunčāties Par dzīvniekiem.
sasaukties Par dzīvniekiem.
savāds Par dzīvniekiem.
skraidelēt Par dzīvniekiem.
stiprs Par dzīvniekiem.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
abonēt Par iepriekšēju samaksu iegūt tiesības regulāri (ko) saņemt vai lietot.
mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
žigolo Par maksu nolīgts dejotājs, kas izklaides pasākumos uzstājas ar erotiska rakstura priekšnesumu.
noraidīt no laukuma par noteikumu pārkāpumu sporta spēles laikā aizliegt tās dalībniekam uz noteiktu laiku piedalīties šajā spēlē.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) detaļa.
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piem., mugursomas) nešanai.
iedziedāties Par priekšmetiem.
trīcēt Par priekšmetiem.
vienkājains Par priekšmetiem.
beigties Par tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu.
pilns Par tekstu.
braukt Par transportlīdzekli.
braukāt Par transportlīdzekļiem.
plivināties Par viegliem priekšmetiem.
nieres Pāra izvadorgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kas izstrādā urīnu.
krūts Pāra orgāns piena sekrēcijai (sievietēm).
acs Pāra redzes orgāns – lodveida ķermenis (cilvēka vai mugurkaulnieka galvas daļā).
stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
haploīdija Parādība, ka šūnā ir vienkārtējs hromosomu komplekts.
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
apstāklis Parādība, kas pastāv līdztekus citām parādībām vai ir saistīta ar tām.
universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
atbalss Parādība, kurā manāma (piem., pagātnes notikumu) ietekme; izpausme.
cēlonis Parādības objektīvais pamats.
likumsakarība Parādību iekšējā, būtiskā sakarība; cēloniska sakarība.
elektromagnētisms Parādību kopums, ko izraisa elektrības un magnētiskā lauka mijiedarbība.
apstāklis Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
iznirt Parādīties, kļūt redzamam (piem., izvirzoties no tumsas, kāda priekšmeta aizsega).
debitors Parādnieks.
parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
individuālisms Paradums vai princips turēties savrup, nesadarboties ar citiem; egocentrisms; pretstats: kolektīvisms.
ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
diskonts Parādzīmes (vekseļa) nominālās vērtības samazināšanas procents, kas atkarīgs no tā, cik maz laika atlicis līdz termiņam (nesamaksātas parādzīmes pirkšanas gadījumā).
nimfomānija Pārāk bieža vai nepārtraukta meklēšanās.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
pārlasīties Pārāk daudz lasot, nogurt; ļoti daudz lasot (ko), pārāk ietekmēties (no tā).
pārkodināt Pārāk kodinot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, pieļaut, ka (tas) kļūst nekvalitatīvs, nederīgs.
pārgatavoties Pārāk nogatavojoties, pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi, kļūt nekvalitatīvam.
pārlādēt Pārāk piekraut (transportlīdzekli).
pārkraut Pārāk piekraut vai nokraut.
pārkarst Pārāk sakarst (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
priekšroka Pārākums, pārsvars, arī nozīmīgums (salīdzinot ar ko, kādu), kas izriet no kāda pazīmju, attieksmju kopuma u. tml.
prioritāte Pārākums, priekšroka, priekšrocība.
paraolimpietis Paraolimpisko spēļu dalībnieks.
nav kur kāju nolikt parasti saka par ļoti pieblīvētu vai netīru, nekārtīgu vietu, kur ir ļoti grūti vai pat neiespējami paiet.
parotīts Parasti savienojumā "epidēmiskais parotīts": akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; cūciņas.
lūdzams Parasti savienojumā "ne lūdzams": saka par kaut ko, ko nevar sagaidīt notiekam, piepildāmies.
komplekts Parasti savienojumā "pilns komplekts": maksimālais paredzēto cilvēku skaits (uzņēmumā, iestādē u. tml.).
tēvs Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.
nēsāt Parasti savienojumā ar "līdzi": ņemt sev līdzi (piem., dokumentus, kādu priekšmetu).
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
nest Parasti savienojumā ar "prom": zagt (par cilvēkiem), laupīt (par dzīvniekiem).
vienaira Parasti savienojumos "vienairu divnieks", "vienairu četrinieks", "vienairu astoņnieks": sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
mazie burti parastie teksta burti.
apskatīties Paraudzīties (lai ko uzmeklētu).
testers Paraugs – smaržu, odekolona pudelīte, dezodoranta, lūpukrāsas flakons u. tml., ko pircējs veikalā var izmēģināt.
tips Paraugs, kam piemīt noteiktas, kādam objektam raksturīgas īpašības.
patogēnie parazīti parazīti, kas ir kaitīgi savam saimniekam un izraisa tā saslimšanu.
helmintoze Parazītisko tārpu izraisīta (cilvēku, dzīvnieku, augu) invāzijas slimība.
cērme Parazītisks velteniskais tārps (cilvēku vai dzīvnieku zarnās).
invāzija Parazītisku dzīvnieku ieperināšanās (cilvēka, dzīvnieka vai auga) organismā.
riketsijas Parazītisku mikroorganismu grupa, kas vairojas tikai dzīvās šūnās un izraisa infekcijas slimības.
pēcpārbaude Pārbaude, kas tiek veikta pēc kādas darbības vai procesa beigām.
referāts Pārbaudes darbs par noteiktu (kāda mācību priekšmeta) tēmu.
kontroldarbs Pārbaudes rakstu darbs (kādā mācību priekšmetā).
pēcpārbaudījums Pārbaudījums (mācību iestādē), ko kārto pēc iepriekšējā, nenokārtotā pārbaudījuma; pārbaudījums, ko kārto pēc tam paredzētā laika.
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
rediģēt Pārbaudīt, precizēt un labot (piemēram, tekstu, attēlu, skaņdarbu).
verificēt Pārbaudīt, vai (kas) ir korekts; pierādīt vai konstatēt, ka (kas) ir korekts.
pārcelties Pārbraukt (pāri kam, pār ko ar ūdens transportlīdzekli); tikt pārceltam (2).
pārripot Pārbraukt (pāri kam, pār ko) – par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
pārrakņāt Pārcilājot vairākus priekšmetus, pārmeklēt (ko).
parakāt Pārcilāt (vairākus priekšmetus), meklējot ko (starp tiem).
puscilvēks Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
veikalnieks Pārdevējs veikalā; arī veikala īpašnieks; tirgotājs.
iekšējais monologs pārdomas sevī; iekšēja saruna ar sevi.
aizkustinājums Pārdzīvojums, ko izraisa (negaidīta) citu cilvēku pozitīvā attieksme, sirsnība, līdzjūtība.
jūsmot Pārdzīvot lielu prieku, dziļu saviļņojumu; paust sajūsmu.
versmot Pārdzīvot ļoti spēcīgu, arī aizrautīgu, dedzīgu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli; būt šāda psihiska stāvokļa ietekmē.
pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas loceklis; pareizticības piekritējs.
pareizticīgs Pareizticīgās baznīcas locekļi, pareizticības piekritēji.
pops Pareizticīgo un vecticībnieku baznīcas garīdznieks.
pārgudrelis Pārgudrinieks.
robežpārkāpums Pārkāpums, kas ir saistīts ar valsts robežas šķērsošanu, iekļūšanu citā valstī.
pārvietot Pārkārtojot (piem., tekstu), ievietot (rindkopu, teikumu, tabulu u. tml.) citā vietā.
perestroika Pārkārtojumi Padomju Savienības iekšpolitikā un ārpolitikā, kas sākās 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; pārbūve.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
ietērpt Pārklāt (būves, tās daļas) ar dekoratīvu materiālu.
aizputināt Pārklāt, aizpildīt (ar smiltīm, putekļiem u. tml.).
pieķept Pārklāties (no iekšpuses, iekšpusē), ar ko mīkstu, ķepīgu.
pieglumēt Pārklāties (no iekšpuses) ar ko glumu.
piekvēpt Pārklāties (no iekšpuses) ar kvēpiem, sodrējiem.
piedegt Pārklāties (no iekšpuses) ar piedeguma, daļēji pārogļojušās vielas kārtu.
pierūsēt Pārklāties (no iekšpuses) ar rūsu.
apglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (mitruma ietekmē).
noglumēt Pārklāties ar gļotām, kļūt glumam (parasti mitruma ietekmē).
noputēt Pārklāties ar putekļiem vai ko tādu, kas put.
apputēt Pārklāties ar putekļiem, ar ko tādu, kas put.
aizputēt Pārklāties ar putekļiem; noputēt.
saputekļoties Pārklāties ar putekļiem.
saputēt Pārklāties ar putekļiem.
pieputēt Pārklāties ar putekļu kārtu.
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
pārziemot Pārlaist ziemu (kur, kādā veidā) – par dzīvniekiem.
parlamentārietis Parlamenta loceklis.
pārbaudīt Pārliecināties par (personas, priekšmeta) klātesamību.
hiperaktivitāte Pārlieks kustīgums.
pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
pārkārties Pārliekties.
pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
pārgudrība Pārlieku liela gudrība, tās izpaudums.
liberālisms Pārlieku liela iecietība, stingrības trūkums.
nejēdzīgs Pārlieku liels, ļoti spēcīgs, intensīvs u. tml.
purvs Pārlieku mitrs zemes virsmas nogabals, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs mitrums, specifiska veģetācija un kūdras veidošanās process.
paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete.
paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis.
spēlēt uz visu banku Pārlieku riskēt.
pārgudrs Pārlieku sarežģīts, grūti uztverams, saprotams.
aurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi dziedāt (ko).
uzaurot Pārlieku skaļi, arī nepareizi uzdziedāt (ko).
sajaukt Pārmainīt iepriekšējo kārtību, novietojumu.
recesivitāte Pārmantoto pazīmju izzušana (dzīvnieku, augu hibrīdiem) salīdzinājumā ar īpatņiem, no kuriem (tie) cēlušies.
revīzija Pārmeklēšana, sakārtošana, lai (ko) izšķirotu, likvidētu u. tml.
revidēt Pārmeklēt (ko), lai ko atrastu, izšķirotu u. tml.
parakņāt Pārmeklēt (ko), pārcilājot (tā) saturu.
apgriezt Pārmeklēt (radot nekārtību); izvandīt.
izskatīt Pārmeklēt, arī pārbaudīt.
parevidēt Pārmeklēt, pārskatīt, lai (ko) nedaudz sakārtotu, izšķirotu u. tml.
apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
izrakņāt Pārmeklēt.
pārrakāt Pārmeklēt.
pārrevidēt Pārmeklēt.
darbaholisms Pārmērīga aizraušanās ar darbu, tieksme pārmērīgi daudz strādāt.
pūrisms Pārmērīga tieksme attīrīt valodu no citu valodu elementiem, svešvārdiem.
mantaskāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkāre.
mantkāre Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību; mantkārība.
mantkārība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu, bagātību.
mantrausība Pārmērīga tieksme iegūt, krāt mantu; mantkārība.
gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza; lielummānija.
samocīt Pārmērīgi nodarbinot, noslogojot, pieļaut, ka (kāds) tiek ļoti nogurdināts, pārpūlas, kaitē savai veselībai.
rigorozs Pārmērīgi stingrs, pedantisks (piem., kādu principu, morāles normu, priekšrakstu ievērošanā).
parmezāns Parmidžāno siers, kas tiek ražots noteiktās provincēs Itālijā.
māte pārn. Galvenais, vadošais (attiecībā pret citiem tā paša veida objektiem).
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
atgremotāji Pārnadžu kārtas dzīvnieki, augēdāji, kas barību atgremo.
muskusbriedis Pārnadžu kārtas dzīvnieks – samērā neliels bezragu briedis, kam ir gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
rācija Pārnēsājama mazjaudas radioiekārta savstarpēju sakaru nodrošināšanai.
patvāris Pārnēsājama tējas vārāmā ierīce – metāla trauks ar ogļu kurtuvi vai elektrisko sildītāju zem tā.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (kultūras vērtības, arī, piem., amatu, profesiju).
pārmantot Pārņemt no priekštečiem (piem., rakstura, personības īpašības).
mantot Pārņemt no priekštečiem.
mākt Pārņemt, ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt; nomākt, nospiest (kādu).
paņemt Pārņemt, ļoti ietekmēt, iespaidot.
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas; arī sakrustot.
auru laiks pārošanās laiks dažiem dzīvniekiem.
krustot Pārot (dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
lecināt Pārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu.
skrandži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas; dradži.
dradži Pārpalikumi pēc dzīvnieku tauku vai speķa izkausēšanas.
izrakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
norakstīt Pārrakstīt, pierakstīt (uzrakstītu tekstu) noteiktam nolūkam.
pārraksts Pārrakstītais teksts.
kūrēt Pārraudzīt, vadīt, sekot (kā) darbam.
pacelties Pārspēt (ko), neietekmēties (no kā).
uzvarēt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), sasniegt labāko rezultātu.
uzveikt Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās).
mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
uzstādīt rekordu pārspēt iepriekšējo rekordu.
uzvarēt Pārspēt, sakaut (pretinieku, piemēram, bruņotā sadursmē).
afektācija Pārspīlēta emocionalitāte; mākslota, nedabiska uzvedība, pārlieku emocionāls, mākslots runas veids.
patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses; egoisms.
ceremonija Pārspīlēta pieklājības, labas uzvedības ārējo formu ievērošana.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
ceremonēties Pārspīlēti ievērot labas uzvedības, pieklājības normas.
ceremoniāls Pārspīlēti pieklājīgs, manierīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
uzspēlēt Pārspīlēti, nedabiski tēlot, attēlot; pārspīlēti, izliekoties paust.
nomirt Pārstāt bioloģiski eksistēt (par dzīvu būtni).
saķerties Pārstāt darboties defekta dēļ (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
pārdegt Pārstāt darboties, funkcionēt, piem., sadegot kvēldiegam, tinumam (par elektrisko spuldzi, transformatoru u. tml.).
beigties Pārstāt eksistēt, izpausties (par pārdzīvojumiem, attiecībām).
norietēt Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
atbirt Pārstāt iekļauties (kādā cilvēku grupā, neturpinot mācības, studijas u. tml.).
apklust Pārstāt radīt skaņas (par dzīvniekiem).
pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
apstāties Pārstāt virzīties uz priekšu (piem., attīstībā).
izlēkt Pārsteigt, izcelties ar ko negaidītu, neparastu (piem., nekaunīgu rīcību).
izsvītrot Pārsvītrojot norādīt, ka (teksta daļa, vārds) vairs neietilpst (tekstā).
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
pārbūvēt Pārtaisīt, pārveidot iekārtas, mašīnas u. tml.
funkcionārs Partijas, arodbiedrības vai valsts iestādes darbinieks.
konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
desa Pārtikas produkts – īpaši sagatavotā dzīvnieku zarnā vai citā materiālā iepildīta sasmalcinātas gaļas masa, ko parasti ēd aukstu, sagrieztu šķēlēs.
ingredients Pārtikas produkts vai viela, ko pievieno, liek kopā, gatavojot ēdienu.
gaļa Pārtikas produkts, ko iegūst no kautiem dzīvniekiem.
degustācija Pārtikas produktu, dzērienu nogaršošana (parasti veikalā), ko reklāmas nolūkos organizē attiecīgā pārtikas produktu, dzērienu ražotājs vai izplatītājs.
baroties Pārtikt (par dzīvniekiem).
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
slēgt Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt (2).
iekonservēt Pārtraukt (ko) ekspluatēt, būvēt u. tml., pasargājot (to) no bojāšanās.
noslēgt Pārtraukt (piem., elektrības, ūdens) piegādi; pārtraukt (piem., ūdensvada) darbību.
izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
kupēt Pārtraukt (piem., psihisku stāvokli, sāpes) ar efektīvu ārstniecības metožu vai medikamentu lietošanu.
boikotēt Pārtraukt attiecības, darījumus, lai ietekmētu kādu valsti, iestādi, personu; ar šādu mērķi pārtraukt tirdzniecību.
mest pie malas Pārtraukt būt (kā, parasti psihiska stāvokļa) ietekmē.
nogriezt elektrību Pārtraukt elektroenerģijas piegādi.
pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
salabt Pārtraukt naidoties, atjaunot iepriekšējās, labās attiecības.
nokāpt no kuģa Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt krastā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
nokāpt malā Pārtraukt strādāt par jūrnieku.
stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
oligarhija Pārvaldes sistēma, kurā vara pieder nelielai (mūsdienās – ekonomiski un politiski ietekmīgu) cilvēku grupai; šādu cilvēku grupa.
komandants Pārvaldnieks, administrators (iestādei vai organizācijai piederošā ēkā).
ielauzties Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
spīles Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
sublimēt Pārveidot (cilvēka zemākās, instinktīvās, galvenokārt seksuālās tieksmes) augstākās psihiskās formās.
pārkārtot Pārveidot (piem., telpas) iekārtojumu.
domesticēt Pārveidot (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
kartēt Pārveidot vienā formātā kodētus datus citā formātā; pārsūtīt objektu kopu uz citu vietu.
modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
kļūt Pārveidoties, iegūt citu kvalitāti (par priekšmetiem, parādībām, norisēm).
jonizēt Pārvērst neitrālus vielas atomus vai molekulas jonos.
pārcelt Pārvest (pāri kam, pār ko) ar ūdens transportlīdzekli; pārvest (no viena krasta uz otru ar ūdens transportlīdzekli).
kursors Pārvietojams simbols, kas monitora ekrānā norāda, kurā vietā parādīsies nākamā ievadītā zīme.
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), izveidot (ko, piem., kaudzi, saini no tiem).
savākt Pārvietojot (piem., kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kur, kopā, kādā kopumā, veidojumā).
atkļūt Pārvietojoties (ar kājām vai ar transportlīdzekli), nokļūt atpakaļ, šurp (kur, līdz kurienei u. tml.).
sastapt Pārvietojoties ieraudzīt (ko, piem., dzīvnieku, dabas objektu, priekšmetu), arī piekļūt (tam).
satikt Pārvietojoties ieraudzīt (piem., dzīvnieku, priekšmetu), arī nokļūt (pie tā).
sasniegt Pārvietojoties nonākt (kur, kādā vietā) – par transportlīdzekļiem, priekšmetiem, vielām u. tml.
sasniegt Pārvietojoties nonākt (noteiktā vietā, pie noteikta priekšmeta u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
satikties Pārvietojoties nonākt pie kāda cita transportlīdzekļa (par transportlīdzekli).
iepeldēt Pārvietojoties pa ūdeni, ievirzīties (kur iekšā).
uzripot Pārvietojoties uzvirzīties (kur, līdz kurienei u. tml.) – par transportlīdzekļiem ar riteņiem, arī braucējiem tajos.
nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, ierasties (pie kā).
nonākt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nokļūt (kur), sasniegt (kādu vietu).
nokļūt Pārvietojoties vai tiekot pārvietotam, nonākt (kur).
braucamrīks Pārvietošanās līdzeklis.
sērfings Pārvietošanās pa piekrastes viļņiem, stāvot uz īpaši izgatavota dēļa; arī šāds sporta veids; sērfs.
desantēt Pārvietot (atsevišķas personas, vienības, tehniku) ienaidnieka teritorijā.
vest Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
vilkt Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli, arī darba dzīvnieku).
sinkopēt Pārvietot uzsvaru no metriski akcentētas tekstdaļas uz neakcentēto tekstdaļu.
jaukt Pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību, novietojumu.
pārdzīt Pārvietot, pārbraukt (transportlīdzekli uz kurieni, pie kā, kur).
pārvilkt Pārvietot, pārvirzīt (uz kurieni, kurp, piem., teksta daļu, zīmējumu).
virzīties Pārvietoties (noteiktā virzienā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
migrēt Pārvietoties (uz citu teritoriju, vietu) – par dzīvniekiem.
velties Pārvietoties lielā kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
sirot Pārvietoties no vienas vietas uz citu, meklējot barību, medījumu (par dzīvniekiem).
taksija Pārvietoties spējīgu organismu, šūnu vai to daļu kustība kāda kairinātāja (gaismas, siltuma, ūdens, ķīmisko vielu) ietekmē.
zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
dreifēt Pārvietoties ūdenī pasīvi, vēja, straumes ietekmē.
peldēt Pārvietoties ūdenī, braukt (par ūdens transportlīdzekļiem vai priekšmetiem).
peldēt Pārvietoties ūdenī, izmantojot ķermeņa kustības vai ūdens straumi (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
cilpot Pārvietoties viegliem, straujiem lēcieniem, veidojot lokus, līkumus (par dzīvniekiem).
manevrēt Pārvietoties, bieži mainot transportlīdzekļa kustības virzienu.
jāt Pārvietoties, sēžot dzīvniekam (parasti zirgam) mugurā.
kustēties Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem, peldošiem priekšmetiem).
kustēt Pārvietoties, virzīties (piem., par transportlīdzekļiem).
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
pārsvītrot Pārvilkt svītru (piem., tekstam, tā daļai).
aseptika Pasākumi, kas novērš mikrobu iekļūšanu operācijas brūcē (piem., pārsienamā materiāla, instrumentu sterilizācija, roku mazgāšana, cimdu lietošana).
profilakse Pasākumi, kurus veic, lai pasargātu (ko) no bojāšanās vai priekšlaicīgas nolietošanās; pārbaude, kuru veic, lai konstatētu, vai (kas) ir lietošanas kārtībā.
elektrifikācija Pasākumi, kurus veic, lai plaši ieviestu elektriskās enerģijas ražošanu un tās izmantošanu.
triennāle Pasākums (piem., izstāde, konkurss), kas notiek reizi trīs gados.
sacensība Pasākums (piem., kādā ražošanas nozarē, mācību priekšmetā, nodarbē), kura mērķis ir dalībnieku spēju pārbaude un salīdzināšana.
muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
pikets Pasākums, kurā cilvēks vai cilvēku grupa, atrodoties kādā vietā, pauž savu protestu, negatīvo attieksmi (pret ko).
šovs Pasākums, kurā kaut kas tiek demonstrēts.
izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
ierīcība Pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai.
racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
ciltsdarbs Pasākumu kopums mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā un jaunu izveidošanā.
mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
karantīna Pasākumu sistēma valsts teritorijas aizsargāšanai pret bīstamu augu kaitēkļu, slimību un nezāļu iekļūšanu un izplatīšanos.
drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
subjektīvisms Pasaules uzskats, kas īpašu nozīmi piešķir subjektam, tā aktivitātei.
pesimisms Pasaules uztvere, kam raksturīga nomāktība, bezcerība; uzskats, ka ļaunais ir pārsvarā pār labo; tieksme jebkurā situācijā gaidīt sliktāko iznākumu.
bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; bezbiļetnieks.
zooplanktons Pasīvu, sīku dzīvnieku kopums, kas dzīvo ūdenstilpēs.
parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
pablenzt Paskatīties (parasti ar nekustīgu skatienu, nenovēršoties, arī ko novērojot).
ieslēpt Paslēpt (kur iekšā).
ieslēpties Paslēpties (kur iekšā).
ielavīties Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
paslieties Pasliet (uz augšu, arī uz priekšu) savu ķermeni.
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus.
esamība Pastāvēšana, eksistence.
būt Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
noturēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
noturēties uz ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
subordinācija Pastāvīga centrālās nervu sistēmas ietekme uz perifērisko nervu sistēmu.
pols Pastāvīga magnēta vai elektromagnēta virsmas rajons, no kura iznāk magnētiskā lauka spēka līnijas (ziemeļpols) vai kurā tās ieiet (dienvidpols).
lektorāts Pastāvīga vai uz laiku izveidota darba vieta lektoram (parasti universitātē).
pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
rezidents Pastāvīgi kādā valstī dzīvojošs ārvalstnieks.
klaiņot Pastāvīgi mainīt uzturēšanās vietu (par dzīvniekiem).
beznosacījuma reflekss pastāvīgs, iedzimts, pārmantots reflekss.
pasterizators Pasterizācijas iekārta.
pats Pastiprina piederības vietniekvārda nozīmi; norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
pats Pastiprina tā vārda leksisko nozīmi, uz kuru attiecas.
tas Pastiprina, uzsver sekojoša vārda nozīmi, norādot uz noteiktu, konkrētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību u. tml.
uzbarot Pastiprināti barojot, panākt, ka (dzīvniekam) palielinās ķermeņa masa.
uzbaroties Pastiprināti barojoties, pieņemties masā (par dzīvniekiem).
filatēlija Pastmarku un citu pasta dokumentu kolekcionēšana.
uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
oriģināldarbs Paša autora radīts (parasti) mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai, novilkumam, sērijveida ražojumam u. tml.).
oriģināls Paša autora radīts mākslas darba eksemplārs (pretstatā kopijai).
pašmērķis Paša izvēlēts mērķis, uz kuru pārlieku tiecas, parasti neņemot vērā (kā) būtību, nozīmīgumu.
paštēls Paša radītais vēlamais priekšstats citiem par sevi.
kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
pašdarbnieks Pašdarbības kolektīva loceklis; cilvēks, kas nodarbojas ar pašdarbību.
aprēķina cilvēks pašlabuma meklētājs.
aprēķinātājs Pašlabuma meklētājs.
akūts Pašreizējā brīdī svarīgs, neatliekams.
piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
dzīvesprieks Patika dzīvot un darboties; prieks par dzīvi.
saldkaisls Patīkami (parasti seksuāli) kaisls.
jauks Patīkams, piemīlīgs (par dzīvniekiem).
nimfomānija Patoloģiski paaugstināta tieksme pēc dzimumsakariem (sievietēm).
ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
kontūzija Patoloģisks stāvoklis, kas rodas no spēcīga satricinājuma (piem., eksplozijā).
pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
vokālisms Patskaņu un divskaņu sistēma (piem., valodā, dialektā).
pašnoteikšanās Patstāvīga, brīva (tautas, nācijas) lemšana par savu tiesisko iekārtu.
īpatnis Patstāvīgi eksistējošs organisms, atsevišķs pārstāvis (kādā sugā, grupā).
carisms Patvaldnieciska valsts iekārta (Krievijā no 1557. gada līdz 1917. gadam).
autokrāts Patvaldnieks; varā neierobežots valdnieks.
bastot Patvaļīgi aiziet (piem., no mācību iestādes); neattaisnoti kavēt (stundas, lekcijas u. tml.).
nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
brāļoties Patvaļīgi pārtraukt kara darbību un nodibināt draudzīgas attiecības ar pretinieka karavīriem (1. Pasaules kara laikā).
dezertēt Patvaļīgi, nodevīgi aiziet (no darba, kolektīva, sarīkojuma u. tml.).
priekškalne Pauguraina, kalnaina teritorija lielu kalnu priekšā.
paukotava Paukošanai iekārtota telpa.
atkārtot Paust (ko visiem zināmu); aizgūt, pārņemt (ko), neradot nekā jauna.
sacīt Paust (ko) rakstītā tekstā, daiļdarbā.
zobot Paust ironisku, izsmējīgu attieksmi (pret kādu, ko).
runāt Paust kādu informāciju (par rakstītu tekstu); paust, atspoguļot (par mākslas darbu, tā sastāvdaļām).
sniegt Paust mutvārdiem vai rakstveidā, arī iekļaut (parasti daiļdarba, zinātniskā darba) tekstā; būt tādam, kurā (kas) tiek pausts (par tekstu).
paspert ar kāju paust necieņu, uzskatīt (kādu) par lieku, nevajadzīgu.
atmest ar roku Paust noraidošu, neticīgu attieksmi, pastiprinot to ar žestu.
sodīties Paust noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko; būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi pret ko.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
runāt Paust rakstveidā, rakstītā tekstā.
reaģēt Paust savu nostāju, attieksmi (pret ko).
prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
rosināt Paust, izteikt (piem., kādu priekšlikumu); veikt sākotnējās darbības, lai (to) īstenotu.
apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
dzelt Paužot negatīvu attieksmi, aizvainot, sarūgtināt (parasti par acīm, skatienu).
ievadīt Pavadot, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
aizmiglot Pavājināt (kā) saskatāmību, arī caurredzamību (par miglu, tvaiku, putekļiem u. tml.).
izgreznojums Paveikta darbība --> izgreznot; tas (piem., priekšmets), ar ko izgrezno.
izliekums Paveikta darbība --> izliekt; izliektā (priekšmeta, ķermeņa) daļa.
izrotājums Paveikta darbība --> izrotāt; priekšmets, ornaments u. tml., kas izgrezno, izdaiļo.
veidojums Paveikta darbība --> veidot (2); ārējā forma (piemēram, priekšmetam).
ierosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> ierosināt; priekšlikums.
izmeklējums Paveikta darbība, rezultāts --> izmeklēt (3); medicīniskas pārbaudes, izpētes rezultāts.
izstrādājums Paveikta darbība, rezultāts --> izstrādāt (1); izstrādātais priekšmets, produkts.
krāsojums Paveikta darbība, rezultāts --> krāsot (2); krāsvielas saturošu kosmētikas līdzekļu kārta (uz sejas vai kādas tās daļas).
lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1); laipni, pieklājīgi izteikta vēlēšanās, prasība.
maskējums Paveikta darbība, rezultāts --> maskēt; tas, ar ko slēpj, padara neieraugāmu, nepamanāmu, piem., klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
meklējums Paveikta darbība, rezultāts --> meklēt.
mezglojums Paveikta darbība, rezultāts --> mezglot; šādā veidā darināts priekšmets.
noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
pagarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pagarināt (1); daļa (piem., priekšmetam), kas padara (to) garāku.
paskaidrojums Paveikta darbība, rezultāts --> paskaidrot; teksts, kurā kas ir paskaidrots.
peilējums Paveikta darbība, rezultāts --> peilēt; leņķis starp nosakāmā objekta virzienu un novērošanas vietas meridiānu.
piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
pierakstījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
pieraksts Paveikta darbība, rezultāts --> pierakstīt (1); pierakstītais teksts.
pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
plānojums Paveikta darbība, rezultāts --> plānot (1); kādu objektu (piem., celtņu, telpu) noteikts izkārtojums.
rosinājums Paveikta darbība, rezultāts --> rosināt; tas, kas tiek ierosināts; priekšlikums.
rotājums Paveikta darbība, rezultāts --> rotāt (1); priekšmets, veidojums, ko izmanto rotāšanai.
saistījums Paveikta darbība, rezultāts --> saistīt (1); tas, kas savieno (divus vai vairākus) priekšmetus.
solījums Paveikta darbība, rezultāts --> solīt; attiecīgais teksts.
tamborējums Paveikta darbība, rezultāts --> tamborēt; tamborēts priekšmets.
tinums Paveikta darbība, rezultāts --> tīt; priekšmets, kas radies tinot kādu materiālu.
tulkojums Paveikta darbība, rezultāts --> tulkot (1); attiecīgais teksts.
vērpums Paveikta darbība, rezultāts --> vērpt (1); savērpto tekstilšķiedru kopums.
vispārinājums Paveikta darbība, rezultāts --> vispārināt; spriedums, atzinums, izteikums u. tml., kurā (kas) tiek vispārināts.
velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
paviršība Pavirša attieksme, rīcība; šādas attieksmes, rīcības rezultāts.
iejaukt Pavirši ielikt (starp citiem priekšmetiem) tā, ka grūti atrast.
apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
ķēpāt Pavirši, nekārtīgi rakstīt, zīmēt (ko).
uzķēpāt Pavirši, nekārtīgi uzrakstīt, uzzīmēt, uzkrāsot, arī uzziest.
padot Pavirzīt (piem., transportlīdzekli kādā virzienā).
pašķirt Pavirzīt, paliekt uz abām pusēm (piem., augus, to daļas), izveidojot šķirtni.
palauzties Pavirzīties uz priekšu, laužoties (cauri kam).
pašķirties Pavirzīties, paliekties uz abām; tikt pašķirtam (1).
kā sālsstabs (sastindzis) pavisam nekustīgs (no pārsteiguma, bailēm).
draņķis Pavisam slikts, nederīgs priekšmets; tas, kas ir slikts, nederīgs, nejauks.
nozaudēt Pazaudēt (ko, parasti priekšmetu).
izbalot Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē); izbalēt.
izbalēt Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (piem., saules, lietus ietekmē).
kalnraktuve Pazemes iekārtu sistēma (ar virszemes ēku kompleksu) derīgo izrakteņu iegūšanai.
izskalojums Pazeminājums vai dobums, kas radies, tekošam ūdenim izgraužot un aiznesot augsni, zemi u. tml.
nocenot Pazemināt iepriekš noteikto cenu.
priekšvēstnesis Pazīme, kas iepriekš norāda uz (kā) tuvošanos, iestāšanos.
taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
pēda Pazīmes, sekas, kas palikušas pēc kāda notikuma, darbības, procesa u. tml.
diverģence Pazīmju diferencēšanās (augiem un dzīvniekiem) evolūcijas gaitā.
deklarēt Paziņot (ko) deklarācijas veidā.
pieteikt Paziņot, darīt iepriekš zināmu (ko).
pazust bez pēdām pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
pazust ar galiem pazust tā, ka vairs nav atrodams, tā, ka vairs nav nekādas informācijas.
iekrist kā akā pazust, vairs nerādīties, neatgriezties, nedot nekādu ziņu.
fotorobots Pēc aculiecinieku liecībām veidots cilvēka fotoportrets.
pēclaiks Pēc kāda laika, kad kas iepriekšējs ir beidzies.
šķira Pēc kvalitātes vai nozīmīguma pakāpes veidota (vienveidīgu priekšmetu, vielu u. tml.) grupa.
pastorālā saruna pēc laja iniciatīvas starp garīdznieku un laju notiekoša saruna, kuras neizpaužamību garantē likumdošana.
stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) – par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
katalogs Pēc noteikta principa sistematizēts, izveidots (piem., grāmatu, izstādes eksponātu) saraksts, rādītājs.
rādītājs Pēc noteiktām pazīmēm sakārtotu dokumentu, objektu u. c. uzskatījums, kas palīdz atrast šos dokumentus, objektus u. c. kādā kopumā.
klase Pēc noteiktām pazīmēm sistematizēta (priekšmetu, parādību) grupa.
šķira Pēc noteiktām pazīmēm, īpašībām veidota (priekšmetu, parādību u. tml.) grupa, kopa.
izstāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt būt par (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni.
stāties Pēc paša vēlēšanās pārtraukt, būt par (organizācijas, kolektīva u. tml.) biedru, dalībnieku, (mācību iestādes) audzēkni; izstāties.
dzīt pēdas (dzīvniekam) pēc pēdām meklēt medījumu.
sadzīt pēdas Pēc pēdām uzmeklēt medījumu.
kampaņa Pēc plāna un noteiktā termiņā veicamu darbu kopums (parasti par lauksaimniecisko ražošanu padomju iekārtas laikā).
velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
pēc deguniem pēc subjektīviem ieskatiem, savām simpātijām.
apķīlāt Pēc tiesas lēmuma vai administratīva rīkojuma ierobežot īpašnieka brīvu rīcību (ar viņa mantu).
vivipārija Pēcnācēju radīšana, dīglim pilnīgi attīstoties mātes ķermenī (pretstatā dzimšanai no olas) – piem., zīdītājdzīvniekiem; dzīvdzemdēšana.
metodika Pedagoģijas nozare par (piem., kāda noteikta mācību priekšmeta) mācīšanas paņēmieniem un metodēm.
atgriezeniskā saite pedagoģiskās sistēmas darbības rezultātu ietekme uz to pašu sistēmu.
birokrātija Pedantiski formāla attieksme pret veicamajiem pienākumiem; neelastīgums; birokrātisms.
plakanā pēda pēdas deformācija, kurai raksturīga pēdas velves izliekuma samazināšanās.
pēdas velve pēdas izliekums.
purngals Pēdas priekšējā daļa (zeķēm), kuras sedz pirkstgalus.
finālists Pēdējā izšķirošā sacensību (arī konkursa u. tml.) posma dalībnieks.
nobeigums Pēdējā, beigu daļa (piem., tekstam).
Krēzs Pēdējais Līdijas valdnieks (Senajā Grieķijā 6. gs. p.m.ē.) – lielu bagātību īpašnieks.
ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
pekanrieksts Pekankoka auglis – ovāls, valriekstam līdzīgs rieksts, ko lieto uzturā.
pekinieši Pekinas iedzīvotāji.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pēkšņs pagrimums.
avārija Pēkšņa (transportlīdzekļa vai iekārtas) sabojāšanās (tās) darbības laikā; nelaimes gadījums.
sprādziens Pēkšņa pozitīvu vai negatīvu emociju, arī attieksmes spēcīga izpausme.
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
katastrofa Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
katastrofa Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
uzkrist Pēkšņi iestāties; iesākties un nelabvēlīgi, neatvairāmi ietekmēt.
atkrist Pēkšņi nonākt (parasti aiz nespēka) iepriekšējā stāvoklī.
sastingt Pēkšņi pārstāt ritēt (par laiku subjektīvā uztverē).
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties (piem., par transportlīdzekļiem, to daļām); pēkšņi pārstāt darboties (piem., par iekārtām, ierīcēm).
piesisties Pēkšņi, negaidīti parādīties, sekot līdzi un ietekmēt (par pārdabiskām būtnēm).
uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
aizsvilties Pēkšņi, strauji iekaist (dusmās, naidā).
lēkt Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piem., pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
izsaukums Pēkšņs emocionāls, skaļš jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem; izsauciens.
zibenskarš Pēkšņs uzbrukums (karš) ar mērķi īsā laikā gūt uzvaru pār pretinieku.
pektīnviela Pektīns.
priekšpeldējums Peldējums dalībnieku atlasei, to kvalifikācijas noteikšanai (pirms finālsacensībām peldēšanā).
tauriņstils Peldēšanas stils – peldēšana uz krūtīm, rokas vēzienā uz priekšu izceļot no ūdens un izdarot viļņveida kustības ar kājām.
krauls Peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam darbojoties ar rokām un kājām, rokas pēc kārtas izceļot uz priekšu no ūdens.
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un kājminamu piedziņu (parasti atpūtai uz ūdens).
boja Peldoša zīme, kas novietota atklātā jūrā, jūras līcī u. tml., kas norāda kuģošanai bīstamas vietas u. c. objektus.
debarkaders Peldošs objekts (parasti kuģu piestātne), kas ierīkots uz pontona vai liellaivas.
iepeldēt Peldot ievirzīties (kur iekšā).
stūrēt Peldot, lidojot u. tml., ieturēt vai mainīt virzienu ar kādu ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks.
ēst savu maizi pelnīt sev eksistences līdzekļus.
atpelnīt Pelnot dabūt atpakaļ vai strādājot atlīdzināt (izdotos, zaudētos līdzekļus).
dividende Peļņas daļa, ko izmaksā katram īpašniekam (akcionāram).
kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
elektromagnētiskie viļņi periodiski mainīgs elektromagnētiskais lauks, kas izplatās vidē (piem., radioviļņi, infrasarkanais starojums, ultravioletais starojums, rentgenstari).
gadatirgus Periodiski rīkots plašs starptautisks saiets, kur notiek iepazīšanās ar jaunajām precēm, slēgti līgumi par preču pārdošanu un iepirkšanu vairumā; mese.
hercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība [Hz].
megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
klīniskā nāve periods no sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
žirāts Persona, kam žirē vekseli.
misionārs Persona, kas (citā zemē) veic kristīgās ticības izplatīšanas un labdarības darbu; kristīgas reliģiskas organizācijas (piem., misijas) loceklis.
līderis Persona, kas (kolektīvā, sociālā grupā u. tml.) neoficiāli izvirzījusies vadībā.
antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
kandidāts Persona, kas ir izraudzīta (vai pieteikusies) iespējamai iecelšanai (amatā), pieņemšanai (darbā), iekļaušanai (piem., sportistu komandā) u. tml.
izplatītājs Persona, kas izplata (piem., preces), reklamējot, demonstrējot u. tml.
liecinieks Persona, kas likumā noteiktā kārtībā aicināta liecināt izmeklēšanā, tiesā.
apsūdzētais Persona, kas likumā noteiktā kārtībā tiek saukta pie kriminālatbildības.
grūpija Persona, kas meklē emocionālu un seksuālu intimitāti ar mūziķi vai citu slavenību.
apatrīds Persona, kas nav nevienas valsts pilsonis; bezvalstnieks.
labticīgs ieguvējs persona, kas nav zinājusi, ka īpašums, ko tā ir ieguvusi, saņemta no neīpašnieka un patiesībā pieder citai personai.
spermas donors persona, kas nodod savu spermu, lai to varētu izmantot ģimenes gadījumos, kad kāda iemesla dēļ vīrieša sēkliniekos neveidojas sperma.
repetitors Persona, kas palīdz skolēnam sagatavot uzdevumus, sagatavoties eksāmenam u. tml.; mājskolotājs.
muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
debitants Persona, kas pirmoreiz uzstājas publikas priekšā, piedalās sacensībās vai publicē, nodod publikas vērtējumam savu darbu.
Eiropas Parlamenta šveicars persona, kas tērpusies uniformā – melnā frakā un baltā kreklā ar baltu tauriņu un sudraba ķēdi un kas EP frakciju un parlamentāro komiteju sēdēm piegādā vēstules un dokumentus, ierāda deputātiem vietas, kā arī nodod deputātu palīgu vai frakciju sūtītās ziņas.
rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
žirants Persona, kas žirē vekseli.
pedofils Persona, kurai ir seksuāla novirze – dzimumtieksme pret bērniem kuri nav sasnieguši pubertāti.
kardināls Persona, kurai neoficiāli ir lielākā ietekme, vara; cilvēks, kam pieder patiesā vara, lai gan faktiski viņš nozīmīgu amatu neieņem.
gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
lobijs Persona, personu grupa, kas mēģina ietekmēt vēlētus politiķus (parasti deputātus), lai panāktu viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
vaina Personas psihiska attieksme pret savu nodarījumu un tā sekām.
imidžs Personas vai kāda objekta publiskais tēls, sabiedrībā radītais iespaids.
vēsturiska personība personība, kura tiek augstu vērtēta par nopelniem sabiedrības labā arī nākamajās paaudzēs.
godkāre Personības īpašība, kurai raksturīga tieksme pēc goda, slavas, atzinības.
talismans Personificēta dzīvnieka tēls kā veiksmes nesēja simbols.
PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
arests Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
rast Pētījumu, meklējumu gaitā gūt (ko jaunu, arī vēlamu, vajadzīgu).
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (piem., arhitektūras pieminekļu restaurācijā).
salīdzināt Pētīt, analizēt, novērot u. tml. (divus vai vairākus priekšmetus, parādības u. tml.), lai noteiktu (to) kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā u. tml.).
vadošais pētnieks pētnieks, kas vada zinātniskās pētniecības struktūrvienību, projektu, pētījumu, pētījumu tēmu u. tml.
klaudzeklis Pie ārdurvīm vai vārtiem piekārts neliels (parasti metāla) priekšmets pieklaudzināšanai.
austiņa Pie ausīm (uz ausīm) liekama elektroniska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
saulessargs Pie automašīnas stikla piestiprināms priekšmets, kas rada ēnu un sargā no tiešiem saules stariem.
virknes slēgums pie elektriskās enerģijas avota pieslēgts rezistoru savstarpējs savienojums, kas veido pretestību virkni bez sazarojumiem.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
sienassega Pie sienas piestiprināma dekoratīva sega.
gaisa vads Pie stabiem nostiprināts elektriskais vads.
pieāķēties Pieāķēt sevi (pie kā, kam klāt); tikt pieāķētam, piekabinātam.
piebaurot Piebļaut, piekliegt (ko).
piekuģot Piebraukt (ar kuģi vai citu ūdens transportlīdzekli).
pieripināt Piebraukt (ar transportlīdzekli).
pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem).
pierullēt Piebraukt klāt (ar transportlīdzekli); piebraukt klāt (par transportlīdzekli).
piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pieripināt Piebraukt, pieripot (par transportlīdzekli).
uzcelties Piecelties stāvus (uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
pentagons Piecstūra formas ēku komplekss, kurā atrodas ASV aizsardzības ministrija; ASV Aizsardzības ministrija.
kārtot Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.).
kārtot Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml.
dejot Piedalīties baleta izrādē, koncertā u. tml. atveidot (baleta) lomu, sniegt deju priekšnesumu.
cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
cīnīties Piedalīties sacensībās, cenšoties pārspēt, pieveikt (pretinieku) sporta sacīkstēs.
pornogrāfija Piedauzīgs, vulgāri naturāls cilvēka ķermeņa, dzimumakta attēlojums (piem., kinofilmās) ar nolūku seksuāli uzbudināt; darbs ar šādu attēlojumu.
pārsolīt Piedāvāt (izsolē) maksu, kas ir lielāka par iepriekš nosaukto.
piedāvāties Piedāvāt sevi (seksuāla rakstura pakalpojumiem).
dižciltība Piederība pie tīras šķirnes, ko apliecina reģistrs ciltsgrāmatā (par dzīvniekiem).
aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
iejūgs Piederumu kopums (piem., sakas, dažādas siksnas) darba dzīvnieka iejūgšanai.
uzgāzēt Piedot gāzi (piemēram, braucot ar transportlīdzekli, kam ir iekšdedzes dzinējs).
saskriet Piedzimt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem).
krimiķis Piedzīvojumu filma par kāda nozieguma izdarīšanu un atklāšanu; detektīvfilma.
detektīvliteratūra Piedzīvojumu literatūras žanrs, kurā sižetu parasti veido kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
detektīvromāns Piedzīvojumu romāns, kurā parasti attēlota kāda nozieguma atklāšana, izmeklēšana.
redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, stāvokli, attieksmi); izjust.
izvest Piegādāt, transportēt (preces uz citām valstīm); eksportēt.
ieglausties Pieglaužoties ievietoties, iekļauties (kur).
piekasīt Piegrābt ar grābekli (ko).
liedags Piejūras josla, piekraste.
blakusvāģis Piekabe (ar vienu riteni) motocikla sānos.
puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
piejūgt Piekabināt.
padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
pielaisties Piekāpties.
trošu ceļš piekarceļš: trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārti vagoni, kausi, krēsli u. tml.
breloks Piekars (atslēgām, kabatas pulkstenim u. tml.).
piekveldēt Piekarsēt.
uzkarināt Piekārt (piemēram, ierīci) citai ierīcei (piemēram, spēkratam) tādā veidā, ka tā pilnīgi uzņem piekārtās ierīces masu.
nokārties Piekārt, uzkārt sev (ko) lielākā daudzumā.
piečubināt Piekārtot, pielabot.
pakrāmēties Piekārtot, sakārtot.
piesist Piekaut, stipri sasist (kādu).
pa dullo (sadot, dabūt u. tml.) piekaut; tikt piekautam.
iedot pa muti piekaut.
sadot pa ribām piekaut.
sadot pa zobiem piekaut.
dot pa aci piekaut.
pieklapēt Piekaut.
milords Pieklājības forma (Lielbritānijā), ko lieto, uzrunājot lordu vai augstu amatpersonu.
jaunkungs Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
jaunkundze Pieklājības forma (uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu).
pans Pieklājības forma, ko lieto (piem., Polijā), uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu.
pane Pieklājības forma, ko lieto, piem., Polijā, Čehijā, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu.
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
sinjorīna Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot neprecētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjora Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot precētu sievieti vai runājot par viņu (Itālijā).
sinjors Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Itālijā).
atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
atļauties Pieklājības forma, pievēršot klātesošo uzmanību saviem turpmākiem (parasti kritiskiem) izteikumiem un mazinot to kategoriskumu.
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
žēlastība Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
donna Pieklājības forma, uzrunājot sievieti Itālijā.
donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
kundze Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot (parasti precētu) sievieti.
kungs Pieklājības forma, uzrunājot vai nosaucot konkrētu vīrieti.
jūs Pieklājības forma, uzrunājot vienu cilvēku, vēršoties pie viena cilvēka.
sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
sveiks Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki; laba vēlējums.
sveicināt Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
sveikas Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
sveiki Pieklājības sveiciens satiekoties vai šķiroties.
Paliec sveiks! pieklājības sveiciens šķiroties.
ardievu Pieklājības teiciens atsveicinoties; sveiki.
uz redzēšanos pieklājības teiciens atvadoties.
Dievs gausina! pieklājības teiciens ēšanas reizē.
Dievs svētī pieklājības teiciens kādam, kas ēd.
sumināt Pieklājības teiciens sasveicinoties, sveiks.
sveiciens Pieklājības teiciens satiekoties vai šķiroties; sveiki.
arlaburītu Pieklājības teiciens, atsveicinoties no rīta.
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (dodoties gulēt).
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā.
Ar labu nakti! pieklājības teiciens, dodoties gulēt.
ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
labrīt Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto sasveicinoties no rīta.
labvakar Pieklājības teiciens, vārds, ko lieto, sasveicinoties vakarā.
labdien Pieklājības teiciens, vārds, sasveicinoties dienā.
smalkais tonis pieklājības, izsmalcinātas uzvedības normu kopums.
slikts tonis pieklājības, uzvedības normām neatbilstoša rīcība.
labais tonis pieklājības, uzvedības normas.
esiet tik laipns pieklājīga lūguma forma.
esiet tik laipni pieklājīga lūguma forma.
Laipni lūdzam! pieklājīga uzaicinājuma forma.
etiķete Pieklājīgas uzvedības normas, kuras jāievēro sabiedrībā; stingri reglamentētas uzvedības normas atsevišķu profesiju pārstāvjiem.
kavalieris Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm); dāmas pavadonis, aizsargātājs.
korekts Pieklājīgs, taktisks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
piedienēt Pieklāties; piederēties.
piedienēties Pieklāties; piederēties.
pieklapēt Pieklauvēt, viegli piedauzīt.
pieklaudzināt Pieklauvēt.
piesist Pieklauvēt.
pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks.
pieklaigāt Piekliegt (2).
pusbalsī Pieklusinātā balsī.
pusčukstus Pieklusināti, gandrīz čukstus.
piegult Piekļauties.
pieeja Piekļūšana, piekļuve; iespēja lietot, izmantot.
navigācija Piekļuve pie tīmeklī vai citā informācijas sistēmā ievietota dokumenta.
dzīvot Piekopt kādu noteiktu dzīvesveidu, darbību u. tml.
maukoties Piekopt netiklu dzīvesveidu, piem., dzīvojot dzimumdzīvi ar gadījuma partneriem, pārkāpjot laulību; arī nodarboties ar prostitūciju.
svingot Piekopt svingu (2).
piečakarēt Piekrāpt (1), piemānīt.
pievilt Piekrāpt (savstarpējās attiecībās).
piešmaukt Piekrāpt.
uzmest Piekrāpt.
uzkrauties Piekraut (piemēram, savu kravas transportlīdzekli ar ko).
pielādēt Piekraut.
uzlādēt Piekraut.
atbalstīt Piekrist (kādai idejai, nodomam, rīcībai u. tml.), veicināt (to) ar savu darbību.
uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
pieblēt Piekrist, pievienoties (kam).
akcepts Piekrišana, atzīšana; apstiprināšana.
jāvārds Piekrišana, pozitīva atbilde (piem., uz kādu priekšlikumu, bildinājumu).
panākums Piekrišana; atzinība.
piekrītošs Piekritīgs.
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
piektdaļa Piektā daļa (no kāda veseluma vai kopuma).
piektais autobuss piektā maršruta autobuss.
piektais tramvajs piektā maršruta tramvajs.
piektais trolejbuss piektā maršruta trolejbuss.
sol Piektās pakāpes nosaukums diatoniskajā gammā, kas sākas ar do; atbilstošā skaņa.
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
piektdien Piektdienā.
piekūpēt Piekvēpt.
iekārties Pieķerties (pie kā) tā, ka paliek karājoties.
pieķīlēt Pielabot (mehānismu, transportlīdzekli u. tml.).
oportūnisms Pielāgošanās politika, izdevīguma meklēšana, arī bezprincipialitāte.
aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie citiem klimatiskiem, ģeogrāfiskiem apstākļiem.
iedzīvoties Pielāgoties (jauniem apstākļiem) – par dzīvniekiem.
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
pieliekamais kambaris pieliekamais.
traps Pieliekamas un noņemamas kāpnes (kuģiem, lidmašīnām).
pielaikot Pieliekot (ko) klāt, pārbaudīt (tā) lieluma, formas atbilstību.
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
pieturēt Pieliekot roku, atbalstīt (kādu).
stumt Pieliekot spēku, panākt, ka (kas) virzās pa priekšu vai līdzās.
dedzināt Pieliekot uguni, panākt, ka deg.
iedegt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iededzināt.
iededzināt Pieliekot uguni, panākt, ka iedegas, sāk degt; iedegt.
iebāzt Pielikt ļoti tuvu, ievirzīt (kur iekšā).
piekrāmēt Pielikt, piekraut (pilnu).
elks Pielūgsmes, apbrīnas objekts.
blēdīties Pieļaut zināmas atkāpes no īstenības, dabiskas kārtības, priekšrakstiem u. tml.
atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
salaist Pieļaut, arī panākt, ka (kas) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.

ek citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV