Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ek.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (436):

Atrasts normatīvajos komentāros (137):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

dīkā (Atrasties) bezdarbībā; nekā nedarot, netiekot nodarbinātam.
nomīņāties uz vietas (kādu laiku) neattīstīties, nevirzīties uz priekšu.
(sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) – parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
spalīši 0,5–1 cm gari nematožu klases tārpi, kas parazitē cilvēka vai dzīvnieku zarnās.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
komunārs 1871. gada Parīzes Komūnas dalībnieks.
tautiskās atmodas laiks 19. gadsimta otrā puse Latvijā, kad darbojās jaunlatvieši, Auseklis, Andrejs Pumpurs u. c.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
mežabrālis 1905. gada revolucionārs, kas, ienākot soda ekspedīcijām, bija spiests slēpties mežos.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
Eiropas (Ekonomiskā) kopiena 1967. gadā dibinātā vairāku Eiropas valstu ekonomiskā un politiskā asociācija, kas 1993. gadā tika iekļauta Eiropas Savienībā.
pentakosti 20. gs. sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs radies protestantisma paveids, kas īpaši akcentē Svētā Gara darbību; Vasarsvētku draudze; piecdesmitnieki.
modernisms 20. gs. sākumā izveidojies virziens literatūrā, mākslā un mūzikā, kam raksturīga klasisko, tradicionālo vērtību noliegšana un jaunu, novatorisku izteiksmes līdzekļu un paņēmienu ieviešana.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
pīļknābis 40–60 cm garš oldējēju kārtas dzīvnieks ar pīlei līdzīgu knābi, kas dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī (Austrumaustrālijā, Tasmānijā).
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
amfībija Abinieks.
kurkulis Abinieku (varžu, krupju) iznērstā olu kopa (ūdenī).
kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs, kas attīstās un dzīvo ūdenī.
abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
saskaņotais paziņojums abpusēji saskaņots transportlīdzekļu vadītāju paziņojums par notikušo satiksmes negadījumu un transportlīdzekļu bojājumiem.
jēdziens Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
oftalmoskopija Acs dibena izmeklēšana ar oftalmoskopu.
miežgrauds Acs plakstiņa slimība – akūts, strutojošs skropstu maisiņa vai plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums.
keratīts Acs radzenes iekaisums.
tālredzība Acs refrakcijas anomālija, kas rada grūtības tuvu priekšmetu saskatīšanā.
lēca Acs sastāvdaļa – caurspīdīgs abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas tūlīt aiz zīlītes.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
peldplēve Āda starp kāju pirkstiem (ūdensdzīvniekiem).
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
ekzēma Ādas iekaisums, kam raksturīgi sīki izsitumi; nieze, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
noberzums Ādas iekaisums, ko izraisījis mehānisks kairinājums vienā un tai pašā vietā.
lidplēve Ādas kroka ķermeņa sānos (dažiem dzīvniekiem), kas nodrošina (tā) pārvietošanos gaisā.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
lūpa Ādas un muskuļu kroka, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu (cilvēkiem un dažiem dzīvniekiem).
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
dzelonis Adatveida izvirzījums, veidojums (priekšmetam).
pārstaipu raksts adījuma raksts, kuru adot noceltais valdziņš tiek pārvilkts pāri izadītajiem valdziņiem.
sviķelis Adījums, adīšanas tehnika, kurā viens virs otra atkārtoti tiek adīti viens vai vairāki valdziņi labiski un kreiliski; šādā tehnikā veidots adījums.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
adījums Adīts priekšmets.
dekanāts Administrācija (fakultātē), ko vada dekāns; šīs administrācijas telpas.
direkcija Administratīva vienība (uzņēmumā vai iestādē), kuras priekšgalā ir direktors, telpa (telpas), kur darbojas šāda administratīva vienība.
štats Administratīvi teritoriāla vienība ar valstiska veidojuma raksturu (piem., Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā).
reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pieadīt Adot izgatavot (ko) lielākā vai pietiekamā daudzumā.
gaisa atsvaidzinātājs aerosola baloniņš vai cits priekšmets, kas satur īpašas vielas, ar ko (telpā, automašīnā) novērš nepatīkamu smaku un padara gaisu patīkami smaržojošu.
talibi Afgāņu islāma fundamentālistu kustības "Taliban" piekritēji.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
laicīgs Agrāk nekā nepieciešams, laikus; arī savlaicīgi.
priekšlaikus Agrāk nekā vajag; arī priekšlaicīgi.
ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
nesaticīgs Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
nešpetns Agresīvs, nikns; tāds, kura uzvedība traucē (par dzīvniekiem).
saucēja balss tuksnesī Aicinājums, lūgums, priekšlikums, kas negūst atsaucību.
aizsēdināt Aicināt, arī likt nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
sasaukt Aicinot dalībniekus, noorganizēt (ko).
ieaicināt Aicinot panākt, ka (kāds) ienāk (kur iekšā).
masu skati ainas (piem., kinofilmā), kurā piedalās liels dalībnieku skaits.
ieairēt Airējot ievirzīt (kur iekšā); airējot iebraukt.
ieairēties Airējot ievirzīties (kur iekšā).
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
sūtnis Aiz vēstnieka nākamais diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs.
aizripot Aizbraukt (par transportlīdzekļiem, cilvēkiem tajos).
aiziet Aizbraukt, atiet (par transportlīdzekļiem).
aizvest Aizgādāt (transportlīdzekli), braucot ar to; aizgādāt (ko) – par transportlīdzekli.
aiznest Aizgādāt, aizvest (par transportlīdzekļiem).
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
izmirt Aiziet bojā, iznīkt (par dzīvniekiem, to kopumu).
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aizkarināt Aizkārt (kam priekšā); karinot (ko) aizsegt.
infantilisms Aizkavēta fiziskā un psihiskā attīstība iedzimtu defektu vai iegūtu slimību dēļ.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aizkrāmēt Aizkraut (ar priekšmetiem).
pankreatīts Aizkuņģa dziedzera iekaisums.
aizķeksēt Aizķert ar ķeksi vai citu garu priekšmetu.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, būt ievirzītam (kur iekšā); iesniegties.
aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, sniegties, ievirzīties (kur iekšā).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
ūdensaizsardzība Aizsardzība (mehānismā, ierīcē) pret nevēlamu ūdens, mitruma iekļūšanu.
dabas parks aizsargājama, gleznaina teritorija, kas labiekārtota atpūtai.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (piem., boksā) – straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus.
bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
bampers Aizsargstienis automobiļa priekšpusē un aizmugurē; buferis.
antitoksīns Aizsargviela, ko organisms izstrādā toksīnu ietekmē un kas pasargā organismu no saindēšanas ar tiem.
noēnot Aizsedzot (ko) vai atrodoties kam priekšā, samazināt, vājināt (gaismas) iedarbību.
aizlikt priekšautu (priekšā) aizsiet priekšautu.
smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
homofobija Aizspriedumi, nepatika pret homoseksuālismu, homoseksuālām, arī biseksuālām personām.
barikāde Aizsprostojums, ko (parasti uz ielas) ceļ, veido no lieliem, smagiem priekšmetiem.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
kompensēt Aizstājot, līdzsvarojot (ar ko), mazināt, novērst (kā iedarbību, arī defektu).
apmainīt Aizstāt viena veida priekšmetu ar citu tādu pašu; paņemt izlietotā, nederīgā vietā citu.
ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
uzmeilot Aizsūtīt elektroniskā pasta vēstuli.
aizvāzt Aiztaisīt, uzliekot aizveramu vāku.
aizdzīt Aizvest, nozagt (transportlīdzekli).
megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
treilēt Aizvilkt vai aizvest nozāģētos kokus (parasti no cirsmas) līdz iekraušanas vietai.
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
aiziet Aizvirzīties (par kustībā esošiem priekšmetiem).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
nosēdaka Aka, tvertne notekūdeņu novadīšanai vai uzkrāšanai.
akadēmiķis Akadēmijas (1) īstenais loceklis.
akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.
korespondētājloceklis Akadēmijas vai zinātniskas biedrības loceklis, kam nav visu īstenā locekļa tiesību.
akcionārs Akciju [1] īpašnieks.
kontrolpakete Akciju daudzums, kas to īpašniekam nodrošina izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā.
holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
apendicīts Aklās zarnas piedēkļa iekaisums.
ieaudzēt Aklimatizēt (augus, dzīvniekus), panākt, ka (tie) kļūst izmantojami (piem., saimniecībā).
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
pamatakmens Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
karbons Akmeņogļu periods – paleozoja piektais periods (starp devonu un permu), kad mitrā klimatā veidojās biezas akmeņogļu iegulas.
āte Akmeņplekste.
hepatīts Aknu iekaisums.
špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
ugunsspļāvējs Akrobāts, kurš priekšnesuma laikā šķietami izspļauj no mutes uguni.
komediants Aktieris (parasti komiķis), cirka mākslinieks, arī jokdaris.
teicējs Aktieris, kas (piem., daiļdarbu lasījumos, raidlugās, izrādēs) runā autora tekstu autora vārdā.
dublieris Aktieris, kas ierunā tekstu dublējamā filmā.
statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta; masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
reakcija Aktīva pretošanās pārmaiņām, tieksme saglabāt vai atjaunot savu laiku pārdzīvojušu sabiedrisko iekārtu vai tās elementus.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
apkarot Aktīvi darboties, cīnīties, lai ierobežotu, likvidētu (ko, piem., kaitīgos dzīvniekus, nezāles).
pārņemt iniciatīvu Aktīvi uzbrūkot, gūt pārsvaru pār pretinieku (piem., sporta spēlēs).
uzbrukt Aktīvi virzīties (piemēram, uz sporta spēles pretinieka vārtiem, grozu), lai gūtu vārtus, punktus u. tml.; aktīvi (piemēram, ar sitieniem, paņēmieniem) cīnīties (piemēram, boksā, cīņas sportā).
uzvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
uzveikt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis izbeidzas, nekavē ko paveikt.
ietekmētājs Aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus.
žirgts Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mundrs Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
taure Akustiska signālierīce (piem., transportlīdzekļos), kas rada spēcīgu, stieptu skaņu.
virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
masaliņas Akūta (galvenokārt bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga īslaicīga ķermeņa temperatūras paaugstināšanās, sīki punktveida izsitumi un limfmezglu palielināšanās.
masalas Akūta (parasti bērnu) infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra, deguna un rīkles iekaisums, plankumaini izsitumi uz ādas.
holera Akūta cilvēku infekcijas slimība ar stipru caureju, vemšanu, šķidruma zudumu organismā un pazeminātu temperatūru.
vīrushepatīts Akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite; vīrusu hepatīts.
vīrusu hepatīts akūta cilvēku infekcijas slimība, kurai raksturīgs aknu bojājums un dzeltenīga ādas krāsa; Botkina slimība; dzeltenā kaite.
trakumsērga Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina vīruss un kurai raksturīgi centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
tularēmija Akūta cilvēku un dzīvnieku infekcijas slimība, kurai raksturīgs limfmezglu iekaisums un intoksikācija un ko parasti pārnēsā grauzēji.
mēris Akūta dažādu sugu dzīvnieku infekcijas slimība, ko katras sugas dzīvniekiem ierosina specifisks vīruss.
cūciņa Akūta infekcijas slimība – pieauss siekalu dziedzera iekaisums; epidēmiskais parotīts.
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums, sāpes.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
atguļas tīfs akūta infekcijas slimība, kam raksturīgi atkārtoti drudža periodi.
Sibīrijas mēris akūta infekcijas slimība, ko izraisa ārējā vidē ļoti izturīgs mikroorganisms ar sporām.
angīna Akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir mīksto aukslēju un kakla mandeļu iekaisums.
sarkanguļa Akūta vai hroniska dzīvnieku (parasti cūku) infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī citi dzīvnieki un cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā.
vēdertīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kam raksturīgs drudzis, intoksikācija, asinsrites, nervu un gremošanas sistēmas bojājumi.
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam.
pieāķēt Āķējot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt); piekabināt.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
polinoze Alerģiska slimība, ko izraisa siena putekļi un vairāku augu ziedputekšņi; siena drudzis.
trinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no trim locekļiem.
monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus (piem., māksliniekam, autoram, izrādei) vai ar svilpieniem panāk izgāšanos.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
kalpotājs Algots darbinieks, kas strādā garīgu vai citu darbu, kas nav saistīts ar ražošanu (padomju iekārtā).
iekšā saucējs algots darbinieks, kura uzdevums ir, stāvot ārpusē pie veikala, kafejnīcas u. tml., piesaistīt klientus.
darba ņēmējs algots darbinieks.
kalps Algots laukstrādnieks; cilvēks, ko algo personisku uzdevumu veikšanai.
laukstrādnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā.
martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
alkoholisms Alkoholisku dzērienu bieža un pārmērīga lietošana; slimība, kurai raksturīga pārmērīga tieksme pēc alkoholiskajiem dzērieniem.
aluzinis Alu pētnieks jeb speleologs.
drabiņas Alus rūpniecības blakusprodukts – iesala atliekas (pēc alus notecināšanas).
galdniecība Amatniecības nozare – dažādu priekšmetu izgatavošana no koka.
daiļamatniecība Amatniecības nozare – priekšmetu izgatavošana ar māksliniecisku vērtību; lietišķā māksla.
būvgaldnieks Amatnieks – būvgaldniecības speciālists.
mucinieks Amatnieks – speciālists mucu izgatavošanā.
gravieris Amatnieks vai mākslinieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, ceļ koka celtnes.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.

Atrasts piemēros (200):

piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
vīdēt .. viņa gaišbrūnajās, gandrīz dzintara krāsas acīs vīdēja jautra un jauneklīga uguntiņa.
kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
nopļaut ..[ienaidnieka] lidmašīnas .. ar ložmetēju nopļauj visu, kas dzīvs kustas.
trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
aizsliet ..aizslien durvīm priekšā slotu, lai nācējs zina, ka saimnieku nav mājās..
eksaltācija ..aktieris iekrīt romantiskā eksaltācijā.
patafons ..Alīde metas pie patafona, uzliek plati, sagriež kloķi, un sāk skanēt viņas mīļais: "Neķer man' ar pliku rok'!"
aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
tuberoze ..baltā kaislībā smaržoja tuberoze, sāpes pārkvēpinādama priekā.
krislītis ..Billei nepataupīja ne krislīša [no konfektes].
vest ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
prečinieks ..brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
priekšgājējs ..cepeškrāsns no saviem priekšgājējiem atšķiras ar smalku elektronisku vadību..
ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
iekārtot ..dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies.
guļava ..es biju tāds guļava un nevarēju nekad pamosties.
glisēt ..es pirmo reizi sajutu, ko nozīmē glisēt – dēlis izceļas virs ūdens, tu.. traucies uz priekšu fantastiskā ātrumā.
aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
gaismeklis ..ielu ugunis augstajos gaismekļos likās esam vāras..
pastrups ..iepazīšanās iznāca tāda pastrupa un Džemma nepaguva nosaukt pat savu vārdu, kā tas šobrīd pieklātos.
ikviens ..Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek..
mičot ..istabā ar smiekliem un gavilēm, un dažām Marijas asarām mičoja jauno sievu, un viņas vainagu pēc tam uzlika jaunākajai māsai.
uzkrist ..izdauzīju klases logu. Taisni tu todien biji dežurants. Direktors uzkrita tev, lai sakot, kas ir vainīgs.
pārpirkt ..izjūtam to, ka labākie darbinieki tiek vienkārši pārvilināti un pārpirkti ar daudz, daudz augstākām algām.
lielīt ..jaunkundze rakstāmmašīnu klabināja tik veikli, ka pat kancelejas priekšnieks Cālis viņu lielīja: "Ir gan man Minna rakstītāja.."
skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
vilkt ..kādā mākslinieku ballē notikusi izloze.. viņai pirmajai ļāva vilkt lozi.
mūlāps ..kas tu, dēls, esi par mūlāpu, ka ļauj, lai deguna priekšā sievu noceļ..
noskaitīt ..Keizijs vilka ārā naudas maku. Noskaitīja divdesmitniekus un ielika tos Čārlija saujā.
murgi ..kopš esmu prom no Igaunijas zemes, mana dzīve ir gājusi kā milzīgā murgā. Neesmu pazinis ne prieka, ne miera.
pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
lajs ..Mākslinieka ceļš ne tuvu nav tik romantisks, kā vairums laju to iedomājas..
godināt ..mani agrāk vienkārši sauca par Ezernieku Elzu, tagad mani godināja par Ezernieku jaunkundzi..
saulesriets ..mans mežs, kā izmainījies tavs vaigs kopš prieka, ko bērnībā devi. Un tomēr – vēl galotnēs saulesriets kūp un ciņi deg brūkleņu sārtos..
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
nesamanīgs ..ministrs .. nesamanīgi salaistījies ar odekolonu.
nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
tēraudkausētājs ..mums arī turpmāk būs vajadzīgi tēraudkausētāji, velmētāji, ekonomisti un visi pārējie speciālisti.
mežonis ..nāves tuvuma kolektīva izsaukšana viņai atgādināja mežoņu rituālus..
paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
priekšvārds ..nosaucu uzvārdu. Man prasa priekšvārdu. Margita.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
eklektika ..pasaulē pašlaik eklektika ir ļoti populāra.
ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
aizpukšķēt ..pie pārbrauktuves brīsniņu dabūjām uzgaidīt, kamēr aizpukšķēja smags, tūļīgs prečinieks.
nospīdēt ..redzam graciozos dzīvniekus [stirnas] slinkiem lēcieniem pazūdam mežā. Baltie dibeni un sirmie sāni vien nospīd.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
vesties ..sarunas ne vienmēr vedās, kā patika valdniekam.
uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
sievišķa ..stāsta, ka mežā klejojusi kāda kaila sievišķa un vīlusi visus tur iekšā. Pat putni un zvēri prātu zaudējuši no viņas daiļuma..
ķēkša ..stāvēja liels patvāris, to kurināja resna, baltpriekšautaina ķēkša..
stings ..Stingajā gaisā [sniegs] nedzirdami sijājās lejup kā sārti vizoši putekļi..
trakgalvis ..šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
uzkrist ..tad jau melna nakts uzkritīšot, iekams mēs galā aizkļūšot.
pašpaļāvīgs ..tās [acis] parasti raudzījās pasaulē ar maigu izbrīnu un pašpaļāvīgu prieku par to, ka tā visa pieder viņam vienam.
nabags ..tavs direktors ir nabags. Kas tā par firmu, kam tik vien transporta kā tavs trīsritenis ar kasti priekšā?
priekšsacīkstes ..vajadzēja treniņos un priekšsacīkstēs sasniegt labus rezultātus.
sastrēdzināt ..vārdi sariešas kā rasa zālē. Kāda asara, kas palīdz notecēt vārdam, smieklu elsas, kas sastrēdzina vārdus lavīnā, kas gāzīsies citā mirklī.
nītīt ..Vēl nītīt nemācēju četru nīšu audekliņu.
patvaldnieks ..vēl valdīja lielās Krievijas ķeizars un patvaldnieks Nikolajs Otrais..
apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
introspekcija ..viņa [režisora Ingmara Bergmana] darbos priekšplānā izvirzījās introspekcija: personīgo, nevis sociālo problēmu analīze.
dzelt ..viņas asā, žultainā mēle spēja dzelt daudz sāpīgāk nekā rīkstes cirtiens.
utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
pārnovads ..viņš bija no pārnovada, spēcīga zemnieka dēls..
vis ..vīrietis vis nepaliek pirmajā pudurī..
ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
gandrs ..zemu lidodams, vēl gandrs vēlīns manās priekš dusas sasniegt dievnama vecās liepas..
lunka ..zēni devās uz lunku – tā vietējie iedzīvotāji sauca zvejnieku ostu..
tak ..ziemeļnieki tak pat lepojas ar savu intraverto raksturu.
aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
kantēties "..tu viņam klāt nekantējies, citādi Kate.. tev galvu noraus."
tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
rotāties "Ai zaļā līdaciņa, nāc ar mani rotāties! Tu iekš zaļiem jūras viļņiem, es ozola laiviņā."
aizmirsties "Ar visām grabažām [prom] es saku!" Podnieks aizmirsies, gandrīz kliedz.
pačukstēt "Balvas gan varēja būt labākas," skolotāja pačukst direktorei.
nocirst "Bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
lāga "Bez sievas un bērniem ne lāga mežsargs, ne saimnieks savās mājās nebūsi," kalējs sacīja..
izlaist "Cik maksā?" pirtnieks prasīja. "Par vērdiņu divi," maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" Bet Edgars neklausījās..
vispārība "Es izplatu pļāpas? .. Nekādā ziņā. Es tikai domāju, ka jūs interesē .. vispārības domas."
tīrums "Es ļoti mīlu latviešu vārdu "tīrums" – ne ūdens, ne sniegs manī neizraisa tādu tīrības priekšstatu kā pavasarī dīgstošs vai arī rudenī sakopts tīrums".
virsū "Es tam neģēlim virsū, lai ieliek jaunas rūtis [izsisto vietā].."
kristāls "Glāze konjaka vai kristāla nekaitē, jāzina tikai mērs."
nopīkstēt "Gribu konfekti," bailīgi nopīkstēja meitene.
he "He, he," viņš krekšķina.
jā "Ieva ir skaista meitene..." – "Jā," zēns piekrita.
karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
iemetināt "Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.
ūtrupnieks "Kas sola vairāk?" sauc ūtrupnieks.
nokrekšķināt "Khm!" nokrekšķināja sieviete.
zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
lauķis "Labrīt!" Nīna uzsvērti saka, lai norādītu uz lauķa nepieklājību.
glaimot "Man tā vien liekas, ka vīrieši tikai lišķē un glaimo, lai mūs piemānītu."
piederīgais "Mani piederīgie ir Rīgā. Vācijā saņēmu tēva rakstītu kartīti. "Esam dzīvi," viņš rakstīja un vairāk neko."
iekunkstēties "Meitiņ!" viņa iekunkstējās un sāka šņukstēt..
iekliegties "Nāc šurp!" viņš iekliedzās.
nosmieties "Negribēju taisīt lieku reklāmu," viņš nosmejas.
noskaldīt "Nekur neiešu," dēls noskaldīja.
nošķendēties "Nekur tai [govij] nav miera," nošķendējās Anita, jo Ziedaļa aizdzinusies uz izcirtuma viņu galu.
nolādēts "Nekur tu nespruksi, nolādētā! Tūlīt gulēt un muti ciet!"
novidžināt "Nieki," meitene līksmi novidžina.
kārot "Nu, kas tad nekāro mantu? Pagājušo nedēļu es kāroju kurpes. Pēc gada es varbūt kārošu māju. Tāds ir cilvēks."
nostiept "Nuū, tēv," Ludvigs nostiepa tā gari, ar tādu kā smiekliņu..
nektārs "Ņem šo kausu, Psihe, dzer iz viņa nektāru un esi nemirstama!"
preteklis "Pa kuru laiku tu tāds preteklis esi palicis..?"
atsviest "Paklausies, vakar tā gadījās, nejauši..." Ģedimins mēģināja paskaidrot.. – "Taisnība, tīšām jau tu nekad nepiedzeries," Vizbule atsvieda.
vīrišķis "Pasaule ir tā iekārtota: kur ir vīrišķis, tur vajag būt arī sievišķim.."
nosaukt "Pasveicini mājiniekus," krustmāte nosauca un vēcināja ar roku.
nopelt "Savāda celtne, pārāk lepna zemniekam," nopēla gaitnieks.. "Nenopel," mācīja Lazda, "nenopel, mājoklis būs labs."
koroners "Sekcija, koronera lēmums – tas viss prasa laiku."
sveicināt "Sveicināti! Nāciet droši iekšā!"
sveiki "Sveiki! Prieks tevi satikt!"
ir "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir, ja nav, tad nebūs."
šitā "Šitā, brālīt, jāglezno – žļirkt vienreiz pa visu audeklu, žļirkt otru reizi, un tad, ja ir, – tad ir.."
rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. Bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
ūnikums "Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
tā "Tā. Darba laiks ir beidzies," sacīja saimnieks.
neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
novēlīgs "Tīrais prieks, cik man laba un novēlīga meita!"
jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
svētulis "Vai esmu kļūdījies? Protams, neesmu jau nekāds svētulis"
uzjautāt "Vai ķeras ar?" uzjautāju makšķernieku.
nokrekšķēt "Viņa ir dulla," vīrietis nokrekšķēja.
zaļš "Viņš necieš jūras. Kā uzpūš stingrāks vējš, tā paliek zaļš ģīmī un vemj."
eksponents 10 pakāpes rādītājs jeb eksponents.
feods 11. gs. feods kļuva par feodālās hierahijas ekonomisko pamatu.
ekijs 13. gadsimtā parādījās zelta ekijs.
lejasvācu 14. gs. teksts lejasvācu valodā.
summārs 147 kilovatu elektromotors ļauj panākt summāro jaudu 345 zirgspēku apmērā.
pusmaska 16. gs. sinjoras, izejot uz ielas, uzlika sejai priekšā melnu pusmasku.
koktēlnieks 17. gadsimta koktēlnieki.
radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
pamatlicējs 18. novembrī allaž godinām mūsu valsts pamatlicējus – Latvijas Tautas padomes locekļus.
čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
dekalitrs 1932. gadā pavisam tika saražots pusmiljonu dekalitru alus.
sastāvs 1940. gadā okupēto Baltijas valstu armijas tika iekļautas Sarkanās armijas sastāvā.
sturmēt 1991. gada 13. janvāra naktī Viļņā padomju desantnieki sāka sturmēt televīzijas torni.
pārstāt 1993. gadā Latvijas rublis pārstāja būt maksāšanas līdzeklis.
antidemokrātisks 20. gados izveidoto antidemokrātisko režīmu spektrs bija plašs.
intelektuālisms 20. gadsimta intelektuālisms.
urbānistisks 20. gs. beigu urbānistiskā ekspansija.
ēnstrādnieks 2010. gadā vidējais statistiskais ēnstrādnieks bija 38 gadus vecs vīrietis, kas strādā lielā pilsētā.
jefreitors 6. latviešu strēlnieku pulka jefreitors.
trotils 600 gramu smags trotila spridzeklis ar detonatoru.
eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
ābečnieks Ābečnieku svētki 1. klašu skolēniem.
noliekt Ābeles no lielās ražas noliekušas zarus.
iekarst Abi iekarsuši strīdā.
kaķēties Abi izrādes varoņi kaķējas, negribēdami viens otram piekāpties.
vālot Abi saimnieki jau vāloja pirmo pļāvumu.
sasisties Abi vienlaikus liecoties uz priekšu, sasitāmies ar galvām.
saāķēt Abi vingrotāji saāķē elkoņos saliektās rokas.
kārumnieks Abi zirgi ir kārumnieki – arvien gaida gardāku kumosu.
dzīvot Abinieki dzīvo mitrās vietās.
uzņemt Abinieki ūdeni uzņem caur ādu.
dzīve Abinieku aktīvais dzīves periods.
abitūrija Abitūrijas eksāmeni.
iekrist Āboli iekrituši zālē.
smecernieks Āboliņa smecernieks.
priekšaugs Āboliņš ir labs priekšaugs ziemājiem.
ābols Ābols nekrīt tālu no ābeles.
krist Ābols no ābeles tālu nekrīt.
raisīties Ābols raisās no zara un mīksti iekrīt zālē.
nektārs Ābolu un upeņu nektārs.
abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
saskrāpēt Abrazīvie mazgāšanas līdzekļi saskrāpēs tīrāmo virsmu.
spektrofotometrija Absorbcijas spektrofotometrija.
abstrakts Abstraktais impresionisms, ekspresionisms.
tuvs Abus dzejniekus saista tuva pasaules uztvere un tuvi dzīves ideāli.
grāmatnieks Aceknis un grāmatnieks galvenokārt regulē barības pāriešanu īstajā kuņģī.
aceknis Acekņa gļotāda.
acīgs Acīgi sekot, vērot.
acīgs Acīgs māceklis.
acīmredzams Acīmredzams darbinieku trūkums.
atdzīvoties Acīs atdzīvojas prieks.
atmirdzēt Acīs atmirdz dzirkstošs prieks.
atplaiksnīties Acīs atplaiksnās uzvaras prieks.
atspoguļot Acis atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli.
atspoguļoties Acīs atspoguļojas dvēselē notiekošais.
atspulgot Acīs atspulgo prieks.
atstarot Acīs atstaro prieks.
iedegties Acīs iedegas prieks.
iedzirkstēties Acīs iedzirkstas prieks.
iedzirkstīties Acis iedzirkstījās nerātnā priekā.
iekost Acīs iekož ugunskura dūmi.

ek citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV