Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
duplekss2
duplekss -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
dupleksa sieviešu dzimte, īpašības vārds
dupleksi apstākļa vārds
1.Tāds, kas dod iespēju reizē gan pieņemt, gan noraidīt ziņojumus; divpusīgs.
PiemēriDupleksi radiosakari.
Stabili vārdu savienojumiDupleksais kanāls.
2.Tāds, kam ir divas daļas (piem., par dzīvokli, istabu divos stāvos).
2.1.Tāds, kas apdrukā lapu no abām pusēm (piem., par kopētāju, kopēšanas veidu).
Cilme:No latīņu duplex ‘divkāršs’.