dunka
dunka lietvārds; sieviešu dzimte
Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
PiemēriIegrūst, saņemt dunku mugurā.
- Iegrūst, saņemt dunku mugurā.
Stabili vārdu savienojumiGrūst dunku. Iegrūst dunku.
- Grūst dunku — dunkāt.
- Iegrūst dunku — strauji skart ar elkoni vai dūri.
Cilme:No zviedru dunk ‘sitiens, plaukšķiens’ (J. Endzelīns).