Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
dunka
dunka sieviešu dzimte, lietvārds
Sitiens ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem vai muguru).
PiemēriIegrūst, saņemt dunku mugurā.
Stabili vārdu savienojumiGrūst dunku. Iegrūst dunku.
Cilme:No zviedru dunk ‘sitiens, plaukšķiens’ (J. Endzelīns).