Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ap.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (563):

Atrasts normatīvajos komentāros (62):

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
sapogāt Aizpogāt (apģērbu).
sapogāties Aizpogāt sev apģērbu; aizpogāt sava apģērba pogas.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
aizēnot Aizsegt; apēnot.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
alkšņains Alkšņiem apaudzis.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
komisārs Amatpersona Eiropas Savienības, apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
ALA Amerikas latviešu apvienība.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
turbāns ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
boa ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
kaklauts ap kaklu sienams lakatiņš.
apmetnis ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
sprādze ap roku liekama rotaslieta, rokasprādze.
rokauts ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
aproce ap roku valkājama rota; rokassprādze.
rokassprādze ap roku valkājama rotaslieta.
apogejs ap Zemi riņķojoša ķermeņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Zemes.
linete apakšā horizontāli norobežota arkveida aila velvē vai sienā.
apenes apakšbikses; biksītes.
trusenes apakšbikses.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
supinators apakšdelma muskulis, kas plaukstu pagriež uz augšu.
rādiuss apakšdelma spieķa kauls.
dilbs apakšdelms.
stērbele apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
karteris apakšējā daļa (piem., automašīnas motoram), kas satur un balsta (dzinēja) agregātus, pasargā (tos) no bojājumiem un netīrumiem, un ko izmanto arī par eļļas rezervuāru.
priekšplāns apakšējā daļa (piem., gleznai, grafikai), kur parādīts tuvākais attēlojamais objekts.
dibens apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
lejasdaļa apakšējā daļa; apakšdaļa.
apakšdaļa apakšējā daļa.
pamatne apakšējā kārta, uz kuras (kas) izveidots.
apakškārta apakšējā kārta.
apakšlūpa apakšējā lūpa.
apakšmala apakšējā mala (parasti apģērbam).
apakšpuse apakšējā puse, apakšējā daļa.
pamatne apakšējā, arī balsta daļa (priekšmetam).
pavilna apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
apakšgals apakšējais gals.
lejasgals apakšējais gals.
hipofīze apakšējais galvas smadzeņu piedēklis.
pagleznojums apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
pamattonis apakšējais krāsas slānis.
apakšžoklis apakšējais žoklis.
homosfēra apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
spārneņi apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
apakšbrunči apakšsvārki.
krekls apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
feldfēbelis apakšvirsnieka dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
vahmistrs apakšvirsnieka pakāpe cariskās Krievijas armijā (kavalērijā).
tunelis apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
kolektors apakšzemes galerija dažādu cauruļu, kabeļu u. tml. izvietošanai.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
kloāka apakšzemes kanāls kanalizācijas ūdeņu un atkritumu novadīšanai.
bunkurs apakšzemes patvertne (kara laikā); blindāža.
krājaka apakšzemes tvertne ūdens uzkrāšanai.
zods apakšžokļa izvirzījums zem mutes (dzīvniekam).
rats apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
burgers apaļa baltmaizīte ar plakanu maltas gaļas kotleti vidū; hamburgers.
rotonda apaļa būve (piem., paviljons ar kolonām), ko pārsedz kupols.
beigelis apaļa maizīte ar caurumu vidū, ko gatavo no zemā temperatūrā ilgi raudzētas kviešu mīklas un pirms cepšanas vāra verdošā ūdenī, kam pievienots miežu iesals.
galviņa apaļa neliela ziedkopa.
ķimeņmaizīte apaļa smalkmaizīte, kas pārkaisīta ar ķimenēm.
tibeteika apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
rene apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
ratene apaļa vīriešu platmale.
kuličs apaļa, augsta maize, ko gatavo no saldas raudzētas mīklas (parasti ēd pareizticīgo Lieldienās).
trifele apaļa, bumbuļveida šokolādes vai ruma masas konfekte, kas parasti pārklāta ar kakao.
piķamice apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
berete apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
pita apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
ķesele apaļai stīpai piestiprināts vaļējs tīkliņš (vēžošanai); krītiņš.
galva apaļas formas priekšmets, veidojums.
apalītis apaļas formas veidojums, priekšmets.
apaļums apaļas formas veidojums.
tablete apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
kūka apaļas vai četrstūrainas formas lielāks konditorejas izstrādājums, kuru pasniedzot sadala gabalos; arī torte.
medaljons apaļas vai ovālas formas gleznojums vai cilnis.
lietkoksne apaļie kokmateriāli (piem., zāģbaļķi), izņemot malku.
apalītis apaļīgs cilvēks.
urskulis apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, (tās) izvirzot uz priekšu.
kupls apaļīgs, plaši izpleties.

Atrasts piemēros (199):

sasaistīt .. [tas bija] liels papīrs – divas vai vairākas avīzes, uzklīsterētas dažādiem skalu spraišļiem, kas atkal bija sasaistīti un samargoti dažādām aukliņām.
piemērot .. atritinājusi apģērba gabalu, [viņa] izklāja to sev priekšā, it kā augumam piemērodama.
kuģot .. kopā ar lietusgāzes notrauktajām lapām lejup pa straumi kuģoja arī vairāki sārtvaidži pepiņi.
komža .. māte šuva ministrantam baltu komžu ar smalkiem tamborējumiem piedurknēs un apmalā..
mizot .. mēs nolēmām parādīt, kā latvieši peras. Uz lāvas augstākā pakāpiena apmetušies, griezām vaļā tvaika ventili un mizojām cits citu ar pirts slotām.
kompleksija .. neraugoties uz manu pasmago kompleksiju, biju samērā ritmisks un ātri apķēru dejas soļus.
apdilt .. Zvagūzis ir pavisam parasts vīrelis. Neliela auguma.., īsti nenosakāma vecuma, apbružāts un apdilis kā viņa platmalīte.
apstrādāt ..[kucēns] ņēmās saviem vēl mazajiem, mīkstajiem zobiņiem apstrādāt cieto maizes kumosu..
virmot ..aiz loga dun mašīnas, visapkārt virmo lielpilsēta..
slieties ..ap mūsu apmetni slējās asu mietu žogs.
aptecēt ..aptecējusi vairāk nekā stunda, kopš viņa ieradusies šeit..
izčākstēt ..ar puķēm ir tāpat kā ar cilvēkiem un dzīvniekiem – bez aprūpes un lološanas tie sanīks un izčākstēs.
vībotne ..ceļā viņus appūta smaržīga vībotņu vēsma, vībotnes slēpās grāvja tuvumā un stipri smaržoja.
ekrāns ..cilvēki uz ekrāna staigāja, ēda, dejoja, braukāja apkārt, runāja un ķildojās nesaprotamās valodās.
parķis ..daudz ko šuva no parķa – tā bija lēta, silta drāna, un papucis pa ziemām valkāja parķa kreklus..
virst ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
virt ..dažādas domas virda no apziņas dzīlēm..
nogrimt ..diena aiz apvāršņa nogrimst Kā pārtrūcis pavediens.
vienveidīgs ..dienas un naktis saplūdušas vienveidīgā sāpju vilnī..
apsievoties ..dzirdēju, ka tu apsievojies..
prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
apzvērēt ..Es jums varu apzvērēt, ka viss tā ir, kā jums esmu stāstījis!
pūslis ..esmu sastapusi tādus pūšļus un snobus: nodzied trīs koncertiņus un vairs nesveicinās!
līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
aprindas ..Gūtmaņi bijuši smalki kuldīdznieki, kā mēdz teikt, no labām aprindām.
trīties ..Haralds burkšķ, slapjš un nosalis trinoties pie ugunskura.
apziņa ..ilggadējā latviešu valodas skolotāja.. daudzu gadu garumā pratusi iepotēt latvisko apziņu.. bērniem.
ķepēt ..ir tik auksts, ka varētu arī ķepēt slapjdraņķis.
mežvīns ..istabas ārsiena noaugusi ar mežvīnu, lapainu stīgu bārkstis aizkārušas logus gandrīz pavisam ciet.
skrīne ..Jezups gāja sakristejas priekštelpā, kur stāvēja ar dzelzi apkalta, aprūsējusi skrīne..
ķert ..Juta ķer pie sirds un apsēžas.
piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
slīmests ..kapteinis strādāja ar cirvi un slīmestu, kamēr koks bija izdrāzts apaļš un gluds.
vilkties ..karavīri noskranduši vilkās mājup, nosaldētās kājas aptinuši ar salmiem.
glūņa ..klusi glūņas [pludmalē] tīksmināja savus skatus ap puskailiem sieviešu augumiem.
ķibele ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
prātula ..lasu japāņu prātulas. Viena skan šādi: "Ķibele dzīvē ir un paliek ķibele, vai nu to pārciet smejot, vai raudot."
purpurains ..logu rindas apmirdzēja rietošā purpurainā saule..
pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
izblamēt ..mana sieva nodarbojas ar kostīmu veidošanu teātrī, un es nevaru staigāt apkārt ģērbies kā tāds ērms. Galu galā sievu izblamēšu!
viducis ..Miķelis Māls aplika roku ap Maijas viduci, cenzdamies sievieti sev pievilkt klāt.
piekrišana ..Milda pie vīra netikusi ar visu Kaucmindi. Jau skolā viņai pie zēniem nekādas piekrišanas nebijis – ne viņa apģērbties mācējusi, ne iznesties.
nerātnīgs ..mirdzina nerātnīgs mēnestiņš, kā no Šekspīra vasaras nakts sapņa izlēcis..
klenderis ..nicīgi klenderus aplūkojot, garām plūst dāmas kostīmos ar sapostiem, skūtiem vīriem pie sāniem..
mirdzeklis ..no griestiem melnā ķēdē nolaidās kroņlukturis, dzintara mirdzekļiem apkārts..
noiet ..nogājām garām arī zooveikalam, lai paskatītos, vai nav kāds īpašs, skaists papagailītis atvests.
pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. Bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
pliks ..pērkons iespēra .. plikos alkšņos, jo alkšņiem vēl lapu nav.
patšautene ..pret viņu neapbruņotām krūtīm vērsās piecpadsmit lauku žandarmu patšauteņu stobri.
kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
sers ..saimnieks no pirmā miega bija piecēlies un aizgājis uz riju sera aplūkot, vai būs ar beidzamo krāsni diezgan sauss vai arī vēl jāgaida otra rīta.
tulkot ..sapņiem piešķirām lielu nozīmi – tulkojām tos sakarā ar mūsu likteni..
liesma ..Sārtās liesmās apses augums trīc.
apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
slapstīties ..sieviete slapstās pie mātes, līdz atrod jaunu dzīvokli..
treji ..sieviete vēro vīru ar trejās bizēs sapītu bārdu..
uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
mitrs ..sūnas izrādījās mitras. Kleita mugurpusē sasēdēta slapja.
ugunsrati ..te [uz ceļiem] nu katrs no saviem ārzemju ugunsratiem spiež ārā ko spēj, aplam otru apdzen, traki triecas..
piesarkt ..tomātu dēsti apkārušies lieliem zaļiem bumbuļiem. Gan saulē piesarks arī tie.
viensēta ..vasaras vienmēr pavadīju pie omītes, lauku viensētā, kur visapkārt bija meži.
apstaiga ..viņa [bērnu nama priekšniece] vakara apstaigā gāja no istabas istabā..
lovelass ..viņa jūtu apliecinājumi atgādina lēta lovelasa tukšo tarkšķēšanu..
pateikties ..viņi apstājās. Jāatvadās. "Pateicos, Švemberga kungs, par patīkamo vakaru.."
utubunga ..viņi nav nekādi nabagi un utubungas, kas to nevarētu atļauties, viņiem nav jādreb par katru kapeiku..
sklanda ..viņš [suns] laida ļekas vaļā un gaidīja aiz aploka sklandām..
nocirpt ..vīrs labsirdīgām acīm un rūpīgi nocirptu sirmu bārdu apkārt visai pazodei.
nošķirt ..visi mājas sievieši sēdēja apkārt [salasītajām brūklenēm] .. un rūpīgi nošķīra nost gan vecās, gan zaļās, gan kroplīgās.
negaiss ..zālei pāršalca aplausu negaiss..
aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
nodžumpoties "..Ei, tev mati slapji, tu esi jau nodžumpojusies!"
pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
apžēloties "..lai Dievs tev piedod un apžēlojas par tevi."
piesiet "..tu taču veikalu vai kiosku apzagi." "Ne vellos! To piesēja, es ar helsinkiešiem biju."
tāmnieks "..Vai ta Herbertu vai meklē?" sastaptā [sieviete] tāmnieku vīzē pārjautāja..
vilināt "..varēsi pamācīties mūziku, to es tev apsolu nokārtot," labais onkulis vilināja.
puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
godīgs "apdomā, kas gan tu būsi par mežsargu, ja nemāki godīgi no plintes izšaut!"
esamība "Ar viņu kopā es zinu, ka es esmu, es sajūtu katru savu esamības šūniņu, viņā spoguļodamās, es sevi apliecinu."
timpa "Bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
papildināt "Es tevi gaidīšu pie "Laimas" pulksteņa," draudzene saka un papildina: "ja līs, ieiešu kafejnīcā turpat blakus."
rūpīgs "Esi noguris?" viņa rūpīgi apvaicājas.
karsts "Jūsējais apvainojās? .. Karsts pārlieku un lepns laikam?"
klap "Klip, klap" klaudz āmuri.
sacīt "Šis lietus tagad sapurina visus, cilvēkus, kustoņus un augus, un saka: vasara ir vēl tikai pašā sākumā, skatieties un priecājieties.."
ūnikums "Tā pārdevēja bija īsts ūnikums! Nekā latviski nesaprot!"
lops "Tas lops mani apvaino!"
neklapēt "Tas Orests ir viens jocīgs cilvēks. Man ar viņu neklapē."
jaunekle "Tu trīsi?" viņš jautāja, manīdams, ka jaunekles roka drebēja kā apses lapa.
vadzi "Vadzi, ņem labāk šo kapli," viņš pamāca.
kas "Vai Zvans būs?" pēc brīža Meļķis ieprasījās. "Ko?" Ramba sākumā nesaprata.
paplest "Vasara būs gara, gara," mazā Guntiņa papleš rociņas, lai parādītu, cik gara būs vasara.
slapjš "Zirgs man bija .. slapjš – bija noskrējis kādas divdesmit verstis."
sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
summārs 147 kilovatu elektromotors ļauj panākt summāro jaudu 345 zirgspēku apmērā.
garnadzis 15 gadus veca garnadze apzagusi dzīvokli.
kinoaparāts 16 mm filmu kinoaparāts.
summators 1642. gadā tapa pasaulē pirmā skaitļošanas mašīna – summators jeb paskalīna, ar kuras palīdzību viegli un ātri varēja saskaitīt un atņemt skaitļus.
radniecīgs 17. gs. darinātais Somijas zemnieku skapis ir radniecīgs.
čartists 1848. gadā čartisti sapulcināja pusmiljonu strādnieku un devās iesniegt savas prasības parlamentam.
kinoaparāts 1895. gadā brāļi Limjēri konstruē pirmo kinoaparātu.
valūta 1940. gadā, pēc okupācijas Latvijā sākās divu valūtu – lata un PSRS rubļa – vienlaicīga aprite.
zīdpapīrs 1965. gadā uz plāna zīdpapīra tika izdota kabatas formāta Bībele.
pusapaļš 35 gadi – tā ir tāda pusapaļa jubileja.
uzkalniņkaps 5. gs. zemgaļu uzkalniņkaps.
stīvināt 60. gadu otrajā pusē valkāja kleitiņas ar stīvinātiem apakšsvārkiem.
formāts A 4 formāta papīra lapa.
a cappella A cappella koncerts.
eksaminands Ā, tur nāk gudrā Maija, protams, pēdējā mirklī, mierīga un pašapzinīga, it kā viņa būtu eksaminators un nevis eksaminands.
A A4 lapa ir 297x 210 mm liela.
klačot Abām patīk klačot un aprunāt citus.
papliks Ābele izskatās tāda paplika, laikam pavasarī izzāģēts parāk daudz zaru.
šis Ābele vēl maza, zaķis šai mizu apgrauzis.
apgraizīt Ābelei apgraizīja vecos zarus.
bezlapu Ābeles dēsta bezlapu stāvoklī.
saplaukt Ābeles saplauka baltsārtiem ziediem.
aprakt Ābelītes apraka un samēsloja.
sīkplankumainība Ābeļu lapu sīkplankumainība.
ziedlapa Ābeļu rožainās ziedlapas.
laputs Ābeļu zaļā laputs.
apskauties Abi draugi sirsnīgi apskāvās.
apdedzināties Abi jau vienreiz apdedzinājušies.
sapasēt Abi motobraucēji labi sapas trasē.
sapazīties Abi mūziķi sapazīstas.
trejlapis Āboliņa trejlapis.
trijlapis Āboliņa trijlapis.
apakšaugs Āboliņš ir labības apakšaugs.
ap Ābolu grozs svēra ap pieciem kilogramiem.
sacukuroties Ābolus sagriež, apber ar cukuru un ļauj sacukuroties.
abpusējs Abpusēja piekāpšanās, saprašanās.
valzivs Abus roņus aprija valzivs.
neaptverams Acij neaptverams līdzenums.
apmigloties Acis apmiglojas.
apstāties Acis apstājās pie grāmatu plaukta.
apžilbt Acis apžilba no krāsu pārbagātības.
aprast Acis pamazām aprada ar tumsu.
paplesties Acis paplešas no brīnumiem.
zildegunis Acis sarkanas, seja apaugusi rugājiem – jā, īsts zildegunis.
skraidelēt Acis skraidelēja apkārt.
uzdzalkstīt Acīs uzdzalkstīja neapvaldāms naids.
apsārtums Acs ābola, plakstiņu apsārtums.
apsarkt Āda ap iekaisuma vietu bija apsarkusi.
sarkanbrūns Āda sarkanbrūna kā kapars.
adaptēt Adaptēts romāns.
āda Ādas apavi, mētelis.
atkritumi Ādas apstrādes atkritumi.
mape Ādas mape ar rāvējslēdzēju.
sandales Ādas sandales ar stingro kapi.
apavi Ādas, gumijas apavi.
seanss Adatu terapijas seanss.
veidne Administratora apstiprināta veidlapas veidne.
aizstāvēt Advokāts aizstāv apsūdzēto.
agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
sapulcēties Aglona ir Latvijas katoļu centrs, katru gadu 15. augustā tur sapulcējas svētceļnieki.
slava Aglonas Bazilikas slava apliecina sevi 15. augustā.
radīt Agrā pavasara saule rada lapu apdegumus.
eksponometrs Agrāk fotoaparātos bija iebūvēti eksponometri, kuri mērīja gaismu luksos.
tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
trauksme Agrākā trauksme un vēlēšanās mācīties viņā ir apdzisusi.
agresīvs Agresīva terapija.
agrs Agri apprecēties.
līdzdarboties Aicina līdzdarboties dabas parka aizsardzības plāna tapšanā.
sakopt Aicina sakopt kapu vietas.
apstāvētājs Aicināt bērēs par apstāvētāju.
aicināt Aicināt uz sapulci, karnevālu.
šļirce AIDS profilakses centra šļirču apmaiņas punkts.
aina Aina, ko rāda aptaujas.
saposmot Ainava ar ļoti saposmotu reljefu.
apdabūt Airētāji ar grūtībām apdabūja laivu ap sēkli.
plūkt Aitas aplokā plūc āboliņu.
spiesties Aitas grūstījās un spiedās pie aploka vārtiem.
pasprukt Aitas pasprukušas ārā no aploka.
skriet Aitas skrēja laukā no aploka.
satrūkties Aiz pagrieziena kāds stāv, satrūkstos, tad apjaušu – tas ir tikai manekens.
apraudāties Aiz prieka pat apraudāties.
stoika Aiz stoikas grozījās apaļš krogus papa ar ādas skoteli pār vēderu.
līkāt Aiz ugunskura līkā mežinieki un šņakstina cirvjus. apdarina baļķi.
aizaulekšot Aizaulekšot līdz mežam un apstāties.
aizbīdīt Aizbīdīt durvīm priekšā skapi.
aizbīdīt Aizbīdīt skapja durvis.
mežaparks Aizbraukt uz Mežaparku.
napalms Aizdedzināt ar napalmu.
apstiprināties Aizdomas apstiprinājās.
apcietināt Aizdomās turētos apcietināja.
aizgrābt Aizgrābt prom lapas.
aplūrēt Aiziet aplūrēt kaimiņa jauno māju.
hamburgers Aiziet uz Makdonaldu un apēst hamburgeru.
aizkārt Aizkārt drēbes aiz skapja.
aizklapēt Aizklapēt ciet veikalu.
aizklapēt Aizklapēt dzemdību namu.
aiz- Aizkrist (aiz skapja).
aizlaist Aizlaist roku aiz apkakles.
aizlīmēt Aizlīmēt aploksni.
aploksne Aizlīmēt aploksni.
aizlipināt Aizlipināt aploksni.
aizlīst Aizlīst aiz skapja.
aizlocīt Aizlocīt grāmatas lapu.

ap citās vārdnīcās:

Tēzaurs

ap

LLVV

ap

MEV

ap^I

ap^II

LTG T

ap