Paplašinātā meklēšana

Meklējam ap.

Atrasts vārdos (514):

Atrasts vārdu savienojumos (27):

Atrasts skaidrojumos (10000+):

grūst galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
bāzt galvu cilpā (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
apvārdoties (Ne)ļaut sevi apvārdot, pierunāt.
(pa)raustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
noraustīt plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
(pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
Ziemassvētku kaujas 1. pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila – no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
Kosmonautikas diena 12. aprīlis, ko bijušajā PSRS atzīmēja par godu pirmajam cilvēka lidojumam kosmosā.
Lielā ģilde 1354. gadā dibinātā tirgotāju apvienība Rīgā.
Asiņainā svētdiena 1905. gada 9. janvāris, kad cara karaspēks apšāva strādniekus, kas devās pie cara ar petīciju.
Kopējais tirgus 1957. gadā nodibinātā sešu Eiropas valstu ekonomiskā apvienība.
krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
ābols Ābeles auglis, kam ir apaļa forma un dzeltenīgi zaļgana vai sarkanīga miza.
acs baltums acs ābola ārējais, blīvais apvalks.
sklēra Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; cīpslene.
cīpslene Acs ābola mugurējās un sānu daļas necaurspīdīgais, ārējais apvalks; sklēra.
dzīslene Acs ābola vidējais apvalks, kas atrodas starp cīpsleni un tīkleni un kurā ir daudzi asinsvadi.
radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa – caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
simpātiskais acs iekaisums acs asinsvadu apvalka iekaisums, kas rodas veselajā acī pēc perforējoša ievainojuma otrā acī.
varavīksnene Acs asinsvadu apvalka priekšējā daļa.
katarakta Acu slimība – acs lēcas apduļķošanās.
skatiens Acu vērstība uz kādu redzes objektu; acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļa, kustību kopums, kas saistīts ar redzes norisēm un kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis.
readaptācija Adaptācijas (1) atjaunošana.
apdegums Ādas bojājums liesmu, augstas temperatūras, arī ķīmisku vielu iedarbības vai apstarojuma rezultātā.
dermatīts Ādas iekaisums, kam raksturīgs apsārtums, pietūkums, izsitumu parādīšanās.
priekšādiņa Ādas kroka, kas apņem dzimumlocekļa galviņu.
varžacs Ādas ragvielas sacietējums (uz kāju pirkstiem, pēdas apakšas).
spalva Ādas ragvielas veidojums (putniem), kas sastāv no elastīga kāta un mīkstām sānu plātnēm; apspalvojums.
derma Ādas slānis, kas atrodas zem epidermas un kas satur asins kapilārus, nervu galus, sviedru dziedzerus, matu folikulus u. tml.; īstā āda; pamatāda.
kniepadata Adata ar apaļu galviņu (kā saspraušanai, piespraušanai, arī rotāšanai).
adatterapija Adatu terapija; akupunktūra.
tapot Adīt, metot ar pirkstiem dzijas cilpas ap speciāla koka dēļa tapiņām.
kardigans Adīta jaka bez apkakles, garām piedurknēm un priekšējo aizdari (var būt arī kabatas un josta).
pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals bez apkakles.
izteikt Administratīvi apbalvot (ar pateicību), administratīvi sodīt (ar brīdinājumu, rājienu).
izsacīt Administratīvi apbalvot vai sodīt; izteikt.
pagasts Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība laukos Latvijā (1866.–1949. un kopš 1990. gada; 2009. gadā apvienoti pagastu pārvaldēs un novados); šādas teritorijas iedzīvotāji.
pilsētciemats Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (Latvijā no 1949. līdz 1992. gadam) – apdzīvota vieta, kurā ir kāds rūpniecības u. tml. uzņēmums vai kūrorta iestāde.
prefektūra Administratīvi teritoriālā pamatvienība dažās valstīs (piem., Japānā).
diecēze Administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps (piem., katoļu, luterāņu, pareizticīgajā baznīcā).
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
centrs Administratīvi un ekonomiski svarīgākā, nozīmīgākā (teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
pieadīt Adot izveidot un pievienot, papildināt.
advokatūra Advokātu apvienība; advokāti kā kopums.
spārnojums Aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību.
gaisa balons aerostats, kas sastāv no milzīga apvalka, kas pildīts ar gāzi, un pasažieriem paredzēta groza.
ass Agrāk lietota mērvienība malkas daudzuma mērīšanai – aptuveni 2–4 kubikmetri.
māllēpe Agri pavasarī ziedošs lakstaugs ar dzelteniem ziediem, zvīņainu kātiņu un lielām, apakšpusē samtainām lapām, kas parādās pēc auga noziedēšanas.
vizbulis Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar mieturī sakārtotām augšējām lapām un baltiem vai dzelteniem ziediem.
zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
kultūrainava Ainava, kas izveidojusies cilvēka apzinātas darbības rezultātā.
apairēt Airējot apvirzīt (ap ko, kam apkārt); airējot apbraukt.
ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
dullis Airu piestiprinājums – tapa laivas malā vai airī iestiprināta kustīga tapa, ko ieliek ligzdā pie laivas malas.
taukaste Aitu šķirne, kam ir izteikti lielas tauku nogulas ap asti.
veca galva aiz vecuma pavājinājusies atmiņa, saprašanas spēja.
apspraust Aizbāžot, pabāžot apakšā, (visapkārt) nostiprināt.
piepīpēt Aizdedzināt (cigareti, papirosu u. tml.), to pievirzot klāt kam degošam vai kvēlojošam un ievelkot dūmus.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (cigareti, papirosu u. tml.).
aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
piesmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt savu cigareti, papirosu u. tml. no citas degošas cigaretes, papirosa u. tml.
atstāt Aizejot pamest; pamest vientulībā, arī bez apgādības.
noklīst Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas.
aiztumšot Aizklāt, aizsegt (gaismas avotu); aptumšot.
aizbarikādēt Aizkraut (ar dažādiem priekšmetiem), radot šķērsli, apgrūtinot pieeju (piem., ielu cīņās).
aplauzīt Aizlauzt, nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, arī apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli, ēku u. tml.).
vanckars Aizperēta, neizšķīlusies ola, kurā dīgļa attīstība apstājusies.
getras Aizpogājams aizsargs no auduma vai ādas, kas sedz pēdas virspusi līdz potītēm; apģērba piederums, kas sedz kājas no potītēm līdz ceļgaliem.
sapogāt Aizpogāt (apģērbu).
sapogāties Aizpogāt sev apģērbu; aizpogāt sava apģērba pogas.
mīmikrija Aizsargājoša (dzīvnieka, arī auga) formas vai krāsas līdzība ar apkārtējās vides objektiem.
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču) ievietošanai.
maksts Aizsargapvalks (piem., dažiem dzīvniekiem, augiem).
aizēnot Aizsegt; apēnot.
nosiet Aizsiet, arī apsiet; nosaitēt.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
eidžisms Aizspriedumi pret vecāka gadagājuma cilvēku vai cilvēku grupu, viņu diskriminēšana vai iebiedēšana attiecībā uz darbu, pensiju, dzīvokli un veselības aprūpi.
samesties Aizsprostoties, zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi.
apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības (bakalaura, maģistra, doktora) ieguves apliecinājums.
akciju kurss akciju cena vērtspapīru tirgū.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
pamatskaņa Akorda apakšējā skaņa (prīma).
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina personas dzimšanu, adopciju, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu, miršanu.
pretestība Aktīva cilvēka darbība pret ko; nepakļāvība apstākļiem, cita gribai (piem., pavēlei, rīkojumam).
sacelties Aktīvi protestēt (pret ko), paust neapmierinātību (ar ko).
sacelšanās Aktīvs, protests (pret ko), neapmierinātība (ar ko).
vējbakas Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
difterija Akūta infekcijas slimība, kam raksturīgas sāpes kaklā, rīkles gļotādas iekaisums un balti plēvei līdzīgi aplikumi uz tās.
krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
ķeraine Āķveidīgs, ass izaugums (dažu augu augļiem), lai (augļi) izplatītos, pieķeroties, piem., dzīvnieku apmatojumam.
virsvērtība Algoto strādnieku ekspluatācijas nosacīta virsprodukta forma kapitālismā (pēc K. Marksa mācības).
nodzert tiesības alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ zaudēt autovadītāja apliecību.
aperitīvs Alkoholisks dzēriens apetītes rosināšanai.
skrūve Alkoholisks kokteilis – degvīns ar apelsīnu sulu.
alkšņains Alkšņiem apaudzis.
alksnājs Alkšņiem apaugusi vieta; alkšņu mežs.
klīvija Amariļļu dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un oranžsarkaniem ziediem.
mājamatniecība Amatniecības izstrādājumu izgatavošana mājas apstākļos.
podniecība Amatniecības nozare – apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošana.
ādminis Amatnieks, kas apstrādā jēlādas.
kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
sīkamatnieks Amatnieks, kas izgatavo preces nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piem., zīmē izkārtnes, uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
aizstāvis Amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
notārs Amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
pārvaldnieks Amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
protokols Amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
Mazā ģilde amatu (cunftu) meistaru apvienība Rīgā un citās Latvijas pilsētās (izveidojās 14. gadsimtā).
ALA Amerikas latviešu apvienība.
ALJA Amerikas latviešu jaunatnes apvienība.
amerikāņi Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāji – tauta, kas izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
rivanols Antiseptisks līdzeklis dzeltenā krāsā, ko lieto, piem., brūču apstrādei.
boa Ap kaklu apliekams no kažokādas vai strausa spalvām pagatavots, garš, šaurs sieviešu apģērba piederums.
apmetnis Ap pleciem apņemams apģērba gabals bez piedurknēm.
rokauts Ap roku nēsājams izrotāts apsējs.
spieķa kauls apakšdelma kauls, kas atrodas īkšķa pusē.
stērbele Apakšējā (apģērba gabala) daļa, mala.
dibens Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
lejasdaļa Apakšējā daļa; apakšdaļa.
apakšmala Apakšējā mala (parasti apģērbam).
apakšpuse Apakšējā puse, apakšējā daļa.
pavilna Apakšējais (biezākais un īsākais) apmatojums zem akota.
pagleznojums Apakšējais gleznojums, kurā, piem., izstrādātas gaismēnas, priekšmetu apjomi.
homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
krekls Apakšveļas gabali, kas sniedzas pāri jostas vietai; apakškrekls.
tunelis Apakšzemes eja transporta un gājēju kustībai, ūdensapgādei, pazemes komunikāciju izvietošanai.
gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
rats Apaļa (kādas iekārtas, ierīces) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu.
rene Apaļa vai pusapaļa konstrukcija, pa kuru var pārvietoties lejup.
piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
berete Apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
tablete Apaļas ripiņas formā sapresēta ārstnieciska zāļu viela.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
rozes logs apaļš logs ar spraišļiem un vitrāžām (piem., virs ieejas baznīcā); rozete.
planetārais miglājs apaļš vai gredzenveida miglājs, kas atgādina planētas disku.
pūslis Apaļš vai ieapaļš izcilnis kādas virsmas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
bundulis Apaļš vai ieapaļš trauks ar vāku.
pinkulis Apaļš vai ieapaļš veidojums, kas rodas, ja satin, arī samudžina (ko, piem., dziju, diegu).
aploce Apaļš vai ovāls ietvars, apmale.
kā ola apaļš, gluds, bez apmatojuma.
oftalmoskops Aparāts acs dibena apskatei.
defektoskops Aparāts apslēpto defektu atklāšanai, ko lieto, piem., metalurģijā, celtniecībā, mašīnbūvē.
kamera Aparāts optiska attēla uzņemšanai, ierakstam nesējā, pārveidei elektriskā signālā u. tml. (piem., fotoaparāts, kinokamera, videokamera).
radio Aparāts radioviļņu uztveršanai un to pārveidošanai skaņās; radiouztvērējs; radioaparāts.
rentgenaparāts Aparāts rentgenoloģiskai izmeklēšanai; rentgena aparāts.
telegrāfs Aparāts telegrammu raidīšanai un uztveršanai; telegrāfa aparāts.
boilers Aparāts ūdens karsēšanai; tvertne ūdens sasildīšanai, kurā ierīkots šāds aparāts.
ugunsdzēsības aparāts aparāts, ar kuru degšanas zonā ievada uguni slāpējošas vielas.
siltummainis Aparāts, ar kuru realizē siltuma apmaiņu starp vidēm ar atšķirīgu temperatūru.
projektors Aparāts, ar kuru uz ekrāna projicē attēlus; projekcijas aparāts.
magnetola Aparāts, kurā apvienots magnetofons un radiouztvērējs.
bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta lidaparātā.
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna; uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus; uzvilkt (citas zeķes, apavus).
kāja Apauti apavi.
zole Apava apakšējā daļa, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā.
papēdis Apava detaļa – zoles apakšas pakaļējā daļā piestiprināts paaugstinājums.
pasitnis Apava detaļa, ko piestiprina (kam) apakšā, lai pasargātu no nodilšanas.
tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes.
koka tupeles apavi ar koka zoli.
sabo Apavi ar vienlaidu (sākotnēji koka) zoli, slēgtu purngalu un vaļēju papēdi.
pēdiņa Apavos ievelkams papildu ieliktnis pēdas formā.
radze Apavu apakšējā daļā iestrādāti adatveida izciļņi.
kape Apavu cietā daļa, kas ietver kājas papēdi.
kapenes Apbedījuma vieta; kapavieta.
darīt pāri apbēdināt (kādu), sagādāt ciešanas.
dabūt apakš zemes apbedīt (mirušo).
dabūt zem zemes apbedīt (mirušo).
apguldīt Apbedīt, apglabāt.
guldīt Apbedīt, apglabāt.
saguldīt Apbedīt, apglabāt.
vadīt Apbedīt, piedalīties apbedīšanā.
apbērēt Apbedīt; apglabāt, sarīkojot bēru mielastu.
aplidot Apbraukt (ap ko, kam apkārt) – par lidaparātiem, arī par cilvēkiem tajos.
Sarkanā gvarde apbruņotas strādnieku daļas 1917. gada revolūcijas laikā Krievijā.
mikrorajons Apbūves vienība pilsētā, kas sastāv no dzīvojamo ēku grupām un apkalpošanas iestāžu (piem., veikalu, skolu) ēkām.
apraudzīt Apciemot, apmeklēt.
aplūkot Apciemot, apraudzīt.
sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
ņemt ciet apcietināt.
saņemt ciet apcietināt.
linkrusts Apdares materiāls – ar īpašu masu pārklāts papīrs vai kartons.
apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
terakota Apdedzināts māls; neglazēti apdedzināta māla izstrādājumi.
apskrandis Apdriskājies, skrandains (par apģērbu).
nedzīvība Apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
prēmija Apdrošināšanās ņēmēja kārtējā iemaksa apdrošināšanas sabiedrībai.
pārapdrošināt Apdrošināt vēlreiz, no jauna, kad ir beidzies iepriekšējā apdrošinājuma termiņš.
apdzēst sveci apdzēst sveces liesmu.
zvejniekciems Apdzīvota teritorija, kurā iedzīvotāji lielākoties nodarbojas ar zvejniecību, zivju apstrādi.
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu).
dzīvu apēst apēst veselu, nesakošļātu.
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī esošo.
sastumties Apēst, parasti pārāk daudz; apēst (ko), parasti pārāk daudz.
polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
baseins Apgabals, no kura upē, ezerā vai jūrā satek apakšzemes vai virszemes ūdeņi.
satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
apgāde Apgādāšana, apgādība.
barot Apgādāt (aparātu, mašīnu) ar enerģiju.
piebarot Apgādāt (piem., meža dzīvnieku) ar papildbarību.
apbruņot Apgādāt (valsti, armiju) ar militāro apbruņojumu.
apaut Apgādāt ar apaviem.
uzturēt Apgādāt ar barību, apkopt.
bruņot Apgādāt ar ieročiem; apbruņot.
nodrošināt Apgādāt nepieciešamajā daudzumā, apjomā (ar ko).
uzturēt Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem.
fots Apgaismojuma mērvienība – apgaismojums, ko rada vienu lūmenu stipra gaisma uz vienu kvadrātcentimetru [ph].
papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus dabiskajam vai mākslīgajam jau esošajam apgaismojumam.
apgaisme Apgaismošana, apgaismojums.
zibspuldze Apgaismošanas ierīce fotografēšanā, kas paredzēta ļoti spilgtas gaismas iegūšanai no īpašas, spēji uzliesmojošas, fotoaparātā iebūvētas, kā arī tam atsevišķi pievienojamas spuldzes.
rādīt gaismu apgaismot (ko).
tukšs apgalvojums apgalvojums bez pierādījuma.
pataisīt melnu par baltu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
pataisīt baltu par melnu apgalvot ko gluži pretēju patiesībai, ko negatīvu vērtēt pozitīvi un otrādi.
dievoties Apgalvot, apzvērēt.
norakt Apglabāt, apbedīt.
pabāzt zem zemes apglabāt.
atdot zemei apglabāt.
atdot zemes klēpim apglabāt.
apgleznot zīdu apgleznot zīda audumu, arī šāda auduma izstrādājumu.
apšķibīt Apgriezt [2]; aplauzt, apraut; noplēst.
inverss Apgriezts, apvērsts, otrāds.
sist elpu ciet apgrūtināt elpošanu.
cieta vēdera izeja apgrūtināta vēdera izeja aizcietējuma dēļ.
kāpt zinību kalnā apgūt, iegūt zināšanas.
piedurkne Apģērba daļa, kas aptver roku.
polsteris Apģērba detaļa (piem., no vates, vatelīna), ko iešuj apģērbā, lai veidotu (tam) vēlamo formu; šāda detaļa, kas paredzēta, lai aizsargātu ķermeni.
veste Apģērba gabals ķermeņa augšdaļai bez apkakles un piedurknēm.
galvassega Apģērba piederums galvas apsegšanai, piem., cepure, lakats.
cepure Apģērba piederums galvas virsējās daļas apsegšanai.
safari stils apģērba stils, kas ir piemērots karstam klimatam (piem., viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un uzšūtas kabatas ar ielocēm).
ietērps Apģērba un tam atbilstošu piederumu komplekts (piem., darbam, dienestam, nodarbei ar kādu sporta veidu); apģērbs, tērps.
pakaramais Apģērbam, dvielim u. tml. piešūta cilpa (piem., iekšpusē zem apkakles) tā pakāršanai.
virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs citām drēbēm; apģērbs, ko valkā virs veļas.
humpala Apģērbs, apavi u. tml., kas iegādāts šādā veikalā vai saņemts humānās palīdzības veidā.
tērps Apģērbs, apģērba gabalu komplekts valkāšanai īpašos, noteiktos apstākļos.
vilkt mugurā apģērbt.
piegriezējs Apģērbu vai apavu piegriešanas speciālists.
apeja Apiešana; arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
apliekt Apiet, apskriet, apbraukt (parasti ar līkumu, loku).
apģist Apjēgt, aptvert.
kapitālais remonts apjomīgs remonts, kurā atjauno vai nomaina nolietotās detaļas, būvkonstrukciju elementus u. tml.; kapitālremonts.
apbārstīt Apkaisīt (kam apkārt, ap ko).
apsālīt Apkaisīt ar sāli (visapkārt, no virspuses).
apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
riņķis Apkārt, visapkārt.
uz riņķi apkārt.
apvedceļš Apkārtceļš; apbraucamais ceļš.
apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
nedzīvā daba apkārtējā vide bez dzīvniekiem un augiem.
fons Apkārtējā vide, apstākļu kopums.
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
atmosfēra Apkārtējie apstākļi, kas ietekmē cilvēku noskaņojumu, izturēšanos, dzīves un darba kārtību u. tml.; psiholoģiskais noskaņojums.
vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru.
ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
daba Apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
darīt negodu apkaunot (kādu).
darīt kaunu apkaunot (kādu).
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
(pa)darīt kaunu apkaunot.
apklāties Apklāt sevi; apsegties.
aplipt Apklāties (visapkārt vai vairākās vietās ar ko lipīgu).
Piever žaunas! apklusti!
safrizēt Apkopt, apcirpt, sakārtot kādā formā u. tml. (dzīvnieka apspalvojumu).
apčakarēt Apkrāpt, apmānīt.
apkāst Apkrāpt, apmānīt.
paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
centrālapkure Apkures sistēma, kurā no viena apkures centra apsilda vairākus objektus (telpas, ēkas).
padzirdīt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu (augu).
padzirdināt Aplaistīt, apgādāt ar mitrumu.
tukši māņi aplamības.
sist plaukstas aplaudēt.
atkala Apledojums, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, ja pēc sala līst lietus vai pēc atkušņa uznāk sals; laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
noņemt cepuri (kāda priekšā) apliecināt (kādam) savu cieņu, apbrīnu.
apsprādzēt Aplikt (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt (važās).
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
apvīt Aplikt (ko savītu) ap ko, kam apkārt.
apgredzenot Aplikt ap putna kāju īpašu gredzenu, lai izsekotu (tā) migrācijai.
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
apkārties Aplikt sev apkārt, uzkārt sev vairākus priekšmetus.
apjozt Aplikt, apsiet, apņemt (jostu, siksnu, saiti u. tml. ap ko).
caur puķēm aplinkus (runāt).
riņķī (un) apkārt aplinkus, lieki, nepaužot galveno (runāt, skaidrot).
maģiskais aplis aplis, ar kuru norobežo kādu vietu, lai pakļautu to maģiskam spēkam.
laidars Aploks tieši pie kūts sienas vai tās tuvumā; arī aploks uz lauka.
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot.
apļa segments apļa daļa, ko ierobežo loks un tā horda.
kvadrants Apļa sektors ar 90 grādu centra leņķi – apļa ceturtā daļa; ikviens no četriem apgabaliem, kuros plakni sadala divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
rotācijas aplis apļveidā izbūvēts ceļu vai ielu krustojums.
rozete Apļveida lapu sakārtojums (dažiem augiem).
pārkvalificēt Apmācīt (kādu) citas specialitātes, kvalifikācijas iegūšanai; apmācot paaugstināt (kāda) kvalifikāciju.
dienesta suņi apmācīti suņi, kurus izmanto speciālam uzdevumam (piem., apsargāšanai, noziedznieku meklēšanai).
izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
mīt gredzenus apmainīties gredzeniem (saderinoties, laulājoties).
mainīt gredzenus apmainīties gredzeniem saderinoties, laulājoties.
konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem slāņiem (ūdenstilpēs, atmosfērā).
izmaiņa Apmaiņa, apmainīšanās.
bārda Apmatojuma kušķis pie apakšžokļa (dzīvniekiem).
vilna Apmatojums, ko veido smalki mati (aitai, kazai, kamielim u. tml. zīdītājdzīvniekiem); no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
iet mācībā apmeklēt iesvētes mācību.
plus mīnus apmēram, aptuveni.
kārt Apmest (kādam) ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un atstāt bez balsta zem kājām.
apmest salto apmest kūleni vai vairākus kūleņus gaisā lēciena laikā.
izmest enkuru apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
pilna pansija apmešanās vieta, kurā tiek nodrošinātas visas ēdienreizes.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks – četrstūraina plāksne ar rokturi apmetuma izlīdzināšanai.
ārējais apmetums apmetums mājas ārpusei.
gulēt uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, netiekties pēc jauniem panākumiem.
sākt veco dziesmu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
sākt veco meldiņu apnicīgi atkārtot vienu un to pašu, jau dzirdētu, zināmu.
piegriezties Apnikt, apriebties.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
aptvert Apņemt (ar rokām, kājām); apņemt (rokas, kājas ap ko, kam apkārt).
ietīties Apņemt sev (ko) cieši apkārt, ietīt sevi.
apķerties Apņemt, aptvert (ar rokām).
apvīt Apņemt, aptvert.
blanšēt Applaucējot (ar karstu ūdeni, tvaiku) apstrādāt pārtikas produktus.
vest pie altāra apprecēt.
iziet tautās apprecēties (par sievieti).
iziet par sievu apprecēties (par sievieti).
iziet pie vīra apprecēties (par sievieti).
nākt par sievu apprecēties (par sievieti).
apņemt sievu apprecēties (par vīrieti).
iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti).
iebraukt laulības ostā apprecēties, sākt ģimenes dzīvi.
pārvest sievu apprecēties.
goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti (parasti par godu jaunlaulātajiem).
apbedīt Aprakt (mirušo), parasti ar bēru ceremoniju; apglabāt.
apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
pārtrūkt Aprauties, apklust (par skaņu, sarunu u. tml.).
iesist galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
iekāpt galvā apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
aplēst Aprēķināt, arī aptuveni novērtēt.
budžets Aprēķins par ieņēmumiem un izdevumiem; šādu ieņēmumu un izdevumu apjoms.
aplēse Aprēķins, arī aptuvens novērtējums.
sulu mēnesis aprīlis.
aplidot Apriņķot (ko) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
eskorts Apsardze, transportlīdzekļi u. tml., kas drošības apsvērumu dēļ vai goda parādīšanai pavada kādu personu, personu grupu vai transportlīdzekli.
apsaukāties Apsaukāt (par ko); apsaukāt vienam otru.
čadra Apsegs, ko musulmaņu sievietes apliek sev apkārt, izejot no mājas.
apgaismība Apskaidrība; apstākļu, lietas u. tml. būtības izpratne.
apstaiga Apskate, pārbaude, ko veic apstaigājot (ko).
aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
apraudzīt Apskatīt, aplūkot.
ķerties apkārt apskaut, apkampt.
apķert Apskaut, apkampt.
apķerties Apskauties, apkampties.
aplaist Apskriet, apbraukt, aplidot (loku).
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
zirga kāja apslēpta negatīva iezīme.
āža kāja apslēpta negatīva iezīme.
zemūdens akmeņi apslēpti šķēršļi, kavēkļi.
zemūdens klintis apslēpti šķēršļi, kavēkļi.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
galvot Apsolīt, apgalvot, ka (kas) notiks, īstenosies.
tērps Apspalvojums, apmatojums.
apdzēst Apspiest, apslāpēt (jūtas, to izpausmi, arī domas).
apklusināt Apspiest, apslāpēt; arī apremdināt.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
pieturēt Apstādināt, apturēt (transportlīdzekli).
apmežot Apstādīt, apsēt ar mežu (parasti lielāku platību).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
sarežģījums Apstāklis, notikums, kas apgrūtina, sarežģī (ko).
dzīvības briesmas apstākļi, stāvoklis, kad tiek apdraudēta dzīvība.
nāves ēnā apstākļos, kad draud drīza nāve.
kā sprostā apstākļos, kas neļauj brīvi darboties, rīkoties.
barjera Apstākļu kopums, kas aptur vai kavē (ko).
runas situācija apstākļu kopums, kas ietekmē runas procesu.
apburtais loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
burvju loks apstākļu kopums, no kura nevar rast izeju.
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru ietekmēta dzīves, attīstības gaita (piem., cilvēkam, tautai); stāvoklis, kādā apstākļu, dažādu faktoru ietekmē nonāk (piem., cilvēks, tauta).
liktenis Apstākļu, dažādu faktoru noteikta attīstības gaita (kam), stāvoklis, kādā (kas) nonāk; tas, kas notiek (piem., ar priekšmetu) noteiktu apstākļu, faktoru ietekmē, stāvoklis, kādā (tas) nonāk.
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi.
konteksts Apstākļu, notikumu faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
apliecināt Apstiprināt (kā esamību, patiesumu); arī apgalvot.
parakstīt Apstiprināt, apliecināt (ko) ar savu parakstu (1).
iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
kalandrēt Apstrādāt (audumu, papīru, plastmasu u. tml.) ar kalandru.
apmalot Apstrādāt (kā) malu; izveidot apmali.
apdarināt Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
darināt Apstrādāt (sakņaugus), nogriežot lapas, sīkās saknes.
velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
sakopt Apstrādāt (zemi, lauku), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
virpot Apstrādāt ar virpu (cietu materiālu, piem., metālu, koku); apstrādāt ar podnieka virpu (mālu).
pēcapstrāde Apstrāde, kas tiek veikta pēc citas apstrādes pabeigšanas.
rupjapstrāde Apstrāde, kurā veido pamatformu, noņemot lielāko liekā materiāla slāni, atstājot slāni gludapstrādei.
aizstāvība Apsūdzības atspēkošana kriminālprocesā, minot apsūdzētā attaisnojošus vai vainu mīkstinošus pierādījumus.
pretuguns Apšaude, ko izdara, atbildot uz pretinieka apšaudi.
apšaude Apšaudīšana; apšaudīšanās.
apmētāt Apšūt ar palieliem dūrieniem; apmetināt.
tautas nobalsošana aptauja, kurā visa tauta izsaka savu viedokli par kādu noteiktu jautājumu; referendums.
unce Aptiekas un monētu masas mērvienība (angļu mērvienību sistēmā tai atbilst aptuveni 31,1 g.).
pārsaitēt Aptīt, apsiet (ar saiti).
apsaitēt Aptīt, apsiet ar saiti.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
aptrupt Aptrupēt; aptrunēt.
apjēga Aptuvena jēga, aptuvena izpratne.
tiesa Aptuveni (salīdzinot) noteikts (kā) garums, apjoms u. tml.
sauszemes jūdze aptuveni 1609 metri (lieto Lielbritānijā, ASV).
uz aci Aptuveni, apmēram.
noprast Aptuveni, netiešā veidā saprast; nojaust.
apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta.
no galvas līdz kājām aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
no galvas līdz papēžiem aptverot visu augumu, viscaur, pilnīgi.
apkampt Aptvert (kādu) rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
apņemt Aptvert ar rokām, apkampt; arī apskaut.
apķert Aptvert, apķerties, apjēgt.
saņemt Aptvert, apņemt (ko ar rokām); salikt (kur rokas) kopā.
atjēgt Aptvert, saprast.
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
ņemt ļaunā apvainoties (par ko), uztvert (ko) kā pāridarījumu.
uzmest lūpu apvainoties, arī kļūt neapmierinātam, dusmīgam.
sacelt spuras apvainoties; saskaisties.
apslāpēt Apvaldīt; arī apspiest.
kapsula Apvalks ap orgāniem, to daļām vai patoloģiskiem veidojumiem organismā.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa un apņem sēklu.
mata maisiņš apvalks, kurā ietverts mata sīpols un sakne.
izgriezt Apvērst (apģērbu, tā daļu) ar iekšpusi uz āru.
apgriezt Apvērst ar iekšpusi uz āru (apģērbu, tā daļas).
art Apvērst, drupināt, jaukt (zemi) ar arklu; apstrādāt (tīrumu, lauku) ar arklu.
aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
kopumā Apvienojoši aplūkojot; vispār; visumā.
(ar) kopējiem spēkiem apvienojot spēkus, piedaloties visiem.
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai.
kooperēties Apvienoties, iestāties (kooperatīvā, apvienībā).
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piem., ko kopīgi veiktu.
mesties kopā apvienoties, lai, piem., ko kopīgu veiktu, kopā dzīvotu.
samesties kopā apvienoties.
apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt) parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus.
aplaist Apvirzīt loka veidā visapkārt (skatienu); paraudzīties visapkārt.
apgriezties Apvirzīties (apkārt) pa pilnu apli, ap asi; griežoties pa apli, apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
apstrādāt Apzagt; apkrāpt.
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas.
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu.
lupata Apzīmē stāvokli, kad (kas) ir saplīsis, saplēsts.
kluss Apzīmē tādu stāvokli (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu vai nav dzirdamas stipras skaņas.
preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces un pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem; zīmols.
dzēst pastmarku apzīmogot pastmarku.
patriotiskā dzeja apzināta tautas gara un dzimtenes slavināšana dzejas valodā.
žests Apzināta vai neapzināta kustība (parasti ar roku), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
maukt cilpu sev kaklā apzināti iesaistīties ļoti riskantā, neizdevīgā pasākumā.
apmānīt acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību.
apmānīt Apzināti mānīt, krāpt, lai iegūtu materiālus labumus; apkrāpt.
laist gar ausīm apzināti neievērot (dzirdēto).
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu, tam kaitētu).
sabotāža Apzināti veikta kaitniecība; apzināta rīcība, lai izjauktu (ko).
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
atjaust Apzināties, aptvert.
just Apzināties, saprast; nojaust.
grēks Apzināts vai neapzināts reliģiski ētisko pamatnormu (baušļu) pārkāpums.
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga.
mēnessērdzība Apziņas traucējumi, kad cilvēks miegā pieceļas un izdara šķietami apzinīgas darbības; somnambulisms.
apraut Apžāvēt, apkaltēt (par vēju, sauli).
slīpēt Ar abrazīviem materiāliem apstrādāt (kā) virsmu, lai veidotu (tam) precīzus izmērus; ar abrazīviem materiāliem veidot (kā) virsmas formu, arī ornamentu, attēlu u. tml. (kā) virsmā.
šrapnelis Ar apaļām lodēm pildīts artilērijas šāviņš, kam laika deglis izraisa sprādzienu noteiktā trajektorijas punktā.
apdziedāt Ar apdziedāšanās dziesmām izzobot, izjokot.
iegalvot Ar apgalvojumiem censties pārliecināt (par ko).
noģērbt Ar apģērbu nosegt; saģērbt.
sabotēt Ar apzinātu rīcību censties izjaukt (ko).
spīdzināt Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
numurs Ar attiecīgo ciparu vai ciparu kopu apzīmēta atsevišķa telpa vai telpas (piem., viesnīcā).
augstpapēžu Ar augstiem papēžiem (par apaviem).
ugunskuģis Ar bākai līdzīgu konstrukciju aprīkots kuģis, kas noenkurojas noteiktā vietā un pilda bākas funkcijas.
bērs Ar brūnu apspalvojumu, līdz pusei melnām kājām, melnu asti un melnām krēpēm (par zirgu).
medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
polderis Ar dambjiem norobežota sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni.
solidarizēties Ar darbību, rīcību apliecināt, paust savu solidaritāti.
datorcentrs Ar datoru iekārtām un interneta pieslēgumu aprīkota telpa, telpas vai atsevišķa iestāde.
piedejot Ar dejošanu papildināt (kādam) priekšnesumu.
piedimdināt Ar dimdināšanu piepildīt (telpu, apkārtni).
aile Ar divām paralēlām līnijām norobežota vieta (uz papīra lapas).
apdziedāt Ar dziesmām cildināt, slavināt, arī apdzejot.
ecēt Ar ecēšām apstrādāt (augsni).
ēvelēt Ar ēveli (1) vai ēvelmašīnu apstrādāt.
kibitka Ar filcu pārsegta apaļa dzīvojamā telts (klejotāju tautām); jurta.
fotografēt Ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu.
purināt galvu ar galvas kustību paust neapmierinātību, šaubas; noraidīt (ko); nepievienoties (kam).
garstulmu Ar gariem stulmiem (par apaviem).
sagatavot Ar garīgu darbību, garīgu piepūli izveidot, arī apgūt; organizējot, mēģinot u. tml. izveidot, sarīkot.
pieglaimoties Ar glaimiem censties iegūt (kāda) labvēlību, iztapt (kādam).
atpiņķēt Ar grūtībām atraisīt, atmudžināt (ko sasietu, sapinušos).
piņķēt Ar grūtībām raisīt, risināt (ko sasietu, sapinušos).
izvilkt Ar grūtībām, dažādiem paņēmieniem panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
nostiprināt īpašuma tiesības ar ierakstu zemesgrāmatā apstiprināt tiesības uz kādu nekustamo īpašumu.
džakuzi Ar īpašām sprauslām aprīkota vanna ķermeņa zemūdens masāžai.
metināt Ar īpaši aparātu veidot cietu, neizjaucamu savienojumu, (kā) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
siet Ar īpašiem paņēmieniem saistīt kopā (kā) lapas un vākus.
aizķēdēt Ar īpašu ķēdi (papildus) nostiprināt.
pļaut Ar izkapti vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
ņemt Ar kādu darbību aptvert (ko).
mūmija Ar konservējošām vielām pret trūdēšanu apstrādāts miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermenis.
piķelēt Ar labajā pusē neredzamiem dūrieniem šūt stīvdrēbi pie (apģērba gabala) kreisās puses, lai (tas) kļūtu stingrāks.
nokult Ar labības kombainu novākt un apstrādāt.
lakmusa papīrs ar lakmusa šķīdumu piesūcināts īpašs papīrs.
gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
ledus pūslis ar ledu pildāms apaļš (parasti gumijas) priekšmets, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai.
šņakāt Ar lielu apetīti, arī trokšņaini ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
aplīkumot Ar līkumu apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
glābt dvēseli ar lūgšanām pasargāt dvēseli no mūžīgām mokām aizkapa dzīvē.
vārdošana Ar maģiskiem rituāliem, parasti ar maģisku tekstu runāšanu, dziedāšanu, saistīta ārstēšana, arī iedarbība (piem., uz apkārtējo vidi, gariem); riebšana, pūšļošana.
piemelot Ar meliem papildināt (teikto, rakstīto u. tml.).
veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
mežaine Ar mežu apaugusi vieta.
klajs Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija; klajums.
klajums Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
selva Ar mitriem ekvatoriālajiem mežiem apaugusi teritorija Amazones baseinā.
nomocīt Ar mokām apēst.
fārvaters Ar navigācijas zīmēm aprīkots kuģu ceļš (piem., upes grīvā).
apmēram Ar nelielu novirzi (no minētā); aptuveni.
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
apdrošināt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par sūtījumu piegādi.
kvitēt Ar parakstu apliecināt (kā, piem., maksājuma) saņemšanu.
noriet Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
mielot acis ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
plūkāt Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
plūkt Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
saredzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē; saskatīt.
redzēt Ar redzi uztvert (ko) apkārtējā vidē.
rūdīt Ar regulārām apzinātām darbībām panākt, ka (kas) kļūst stingrs, noteikts.
caurskatīt Ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību aplūkot cilvēka iekšējos orgānus.
saķert galvu ar rokām strauji apņemt galvu.
paraksts Ar roku uzrakstīts paša vārds un uzvārds (pilnā vai saīsinātā formā un ierastā, nemainīgā veidolā), kas ko apstiprina, apliecina.
pergamentpapīrs Ar sālsskābi apstrādāts papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas, mitrumu.
cigarete Ar sasmalcinātu tabaku pildīta plāna papīra caurulīte smēķēšanai.
pievienoties Ar savu klātbūtni papildināt (cilvēku kopu).
izveidot Ar savu novietojumu radīt (piem., rindu, apli) – par priekšmetiem, parādībām.
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
siltumvads Ar siltumizolāciju pārklāts siltumapgādes cauruļvads.
siltumtīkls Ar siltumizolāciju pārklātu siltumapgādes cauruļvadu sistēma, pa kuru siltumnesējs (piem., karsts ūdens vai tvaiks) pārnes siltumu no siltuma avota patērētājam.
sinepju plāksteris ar sinepju pulvera maisījumu klāts papīra plāksteris, ko lieto ārstniecībā.
tabulogramma Ar skaitļotāja iespiedierīci iegūts teksts, kas satur informācijas apstrādes rezultātus.
pārskatīt Ar skatienu aptvert, pārredzēt (visu kopumu vai lielu tā daļu).
apredzēt Ar skatienu aptvert; pārredzēt.
apskatīt Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
skrūvspīles Ar skrūvi regulējama ierīce – spīles, kurās nekustīgi iestiprina apstrādājamo priekšmetu.
slēgt Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
uzcirst Ar spēcīgiem vēzieniem apvērst, izsvaidot izkliedēt (piemēram, žāvējamo sienu).
uzgriezt Ar spēcīgu kustību izveidot (ko apaļu, piemēram, ūdenī).
sadragāt Ar spēcīgu triecienu, sitienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek salauzts, sapostīts.
izgāzt Ar spēku, spiedienu izkustināt (no vietas), izlauzt, izraut un apgāzt.
paspert Ar spērienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
paraut Ar strauju kustību, ar rāvienu pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
apsviest Ar sviedienu aplikt (ap ko, kam apkārt).
sviestmaize Ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda apziesta šķēle ar uzgriežamiem, piem., desu, sieru.
izsvilpt Ar svilpieniem, saucieniem izpaust savu neapmierinātību, negatīvo attieksmi (pret ko).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
pūslis Ar šķidrumu pildīts veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies, piem., apdeguma rezultātā.
vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
kalt Ar triecieniem (parasti izmantojot kaltu un āmuru) drupinot, šķeļot apstrādāt; šādi apstrādājot, veidot (ko).
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
veldzētie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
dzēstie kaļķi ar ūdeni apstrādāti apdedzinātie kaļķi.
puspliks Ar vāju, nepilnīgu apmatojumu, apspalvojumu.
videofilma Ar videoaparatūras palīdzību uzņemta filma.
vīlēt Ar vīli [1] apstrādāt.
apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
pergola Ar vīteņaugiem apaudzēta arka vai arkveida galerija (dārzā).
zempapēžu Ar zemiem papēžiem (par apaviem).
bulla Ar zīmogu apstiprināts pāvesta raksts, lēmums, rīkojums.
apzvanīt Ar zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts.
satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
atmata Aramzeme, ko (parasti vairākus gadus) neapstrādā.
konfigurācija Ārējā forma, ārējais veidojums, izskats (piem., celtnei, priekšmetam, ķermeņa daļai); arī apveids.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
āda Ārējais (cilvēka vai dzīvnieka) audu slānis, kas veido ķermeņa apvalku.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
forma Ārējais apveids, veids.
ļipiņa Ārējās auss gliemežnīcas apakšējā daļa.
putas Ārējās sekrēcijas dziedreru sekrēts, kas izdalās uz ķermeņa virsmas vai mutes dobumā (piem., no pārmērīgas piepūles); saputojušās siekalas.
senpilsēta Arheoloģisks piemineklis – pilsētas tipa apmetne.
metropolīts Arhibīskaps – metropolijas pārvaldnieks (parasti pareizticīgajiem); arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
orderis Arhitektonisks veidojums – vertikālu atbalsta elementu (kolonnu) apvienojums ar horizontālu nesošo konstrukciju.
romānika Arhitektūras un mākslas stils Eiropā (10.–13. gs.), kam raksturīgas vienkāršas, masīvas formas, noapaļotas arkas, nosacīts reliģisko sižetu tēlojums.
ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
ariozo Ārijas paveids (mazāks apmērs un brīvāka forma).
abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (Senajā Grieķijā, Romā).
citrusaugļi Aromātiski citrusaugu augļi (citroni, apelsīni, mandarīni, greipfrūti u. tml.).
pētersīļi Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar divkārt un trīskārt plūksnainām lapām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem; [Anethum graveolens].
pupumētra Aromātisks panātru dzimtas garšaugs, kura garša un aromāts līdzīgs melno piparu garšai un aromātam un kuras lapas parasti pievieno pākšaugu ēdieniem, arī kartupeļiem, gaļas un zivju ēdieniem, marinējumiem, mērcēm.
rožūdens Aromātisks ūdens, ko iegūst no rožu ziedlapiņām un ko izmanto parfimērijas izgatavošanai vai kā kosmētikas līdzekli.
saart Arot apstrādāt (kādu platību); uzart.
apart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu); uzart.
uzart Arot apstrādāt (piemēram, tīrumu, augsni).
uzvērst Arot apvērst (zemi); arī uzart.
izart Arot apvērst, izvērst uz āru (zemi, zemes kārtu); uzart.
apart Arot apvērst; ieart.
arums Arot apvērstā zemes kārta; uzarta zeme.
apart Arot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
apart Arot padziļināt vagu, apraust (piem., kartupeļu stādījuma rindu); vagot.
apstrādāt Arot, ecējot, rušinot u. tml., sagatavot (zemi, tīrumu) sējai, stādījumiem, arī apkopt sējumus, stādījumus.
vagot Arot, padziļinot vagu, apraust (rušināmaugu rindu).
brīvā dabā ārpus telpām, pilsētas, biezi apdzīvotas vietas.
ultraīsviļņu terapija ārstēšana ar augstfrekvences (ultraīsviļņu diapazonam atbilstošu) elektrisko lauku.
radioterapija Ārstēšana ar radioaktīvām vielām; jonizējošā starojuma izmantošana terapijā, staru terapija.
speleoterapija Ārstēšana karsta alu un sāls raktuvju mikroklimata apstākļos.
vārdot Ārstēt (parasti slimības), arī iedarboties (piem., uz apkārtējo vidi, gariem), izmantojot maģiskus rituālus, parasti, runājot, dziedot maģiskus tekstus; riebt, pūšļot.
apriebt Ārstēt ar maģiskām vārdu formulām, izdarībām u. tml.; apvārdot.
sanatorija Ārstniecības iestāde, kurā slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos līdzekļus (piem., klimatu, minerālūdeņus) kopā ar fizioterapiju, diētisko uzturu u. tml.
poliklīnika Ārstniecības iestāde, kuras darbinieki sniedz medicīnisko palīdzību un apkalpo pacientus gan pašā iestādē, gan ierodoties pie viņiem mājās.
aplikācija Ārstniecisks apliekamais.
reimokardiologs Ārsts, kas specializējies reimatisma diagnostikā un terapijā.
konsīlijs Ārstu apspriede, lai galīgi izlemtu, noskaidrotu (piem., slimību, tās ārstēšanas paņēmienus); ārstu grupa, kuri piedalās šādā apspriedē.
vainagartērija Artērija, kas aptver sirdi, pamazām sazarojoties sīkākos asinsvados.
spieķa artērija artērija, kas atrodas gar apakšdelma ārējo malu tuvu ādai.
baterija Artilērijas apakšvienība, kurā ietilpst vairāki (2–6) lielgabali vai mīnmetēji.
mīnmetējs Artilērijas gludstobra ierocis apšaudei ar stāvuguni.
haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
karteča Artilērijas šāviņš ar apaļu ložu pildījumu pretinieka dzīvā spēka iznīcināšanai.
imigrants Ārzemnieks, ieceļotājs, kas apmetas uz pastāvīgu dzīvi kādā valstī.
krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
neiralģija Asas, lēkmjveida sāpes jušanas vai jaukta nerva apvidū.
izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
nolādēt Asi, skarbi izpaust neapmierinātību, nepatiku.
strīķēt Asināt (piem., izkapti) ar strīķi.
limfātiskā sistēma asinsrites sistēmas daļa (kapilāri, limfvadi, limfmezgli), pa kuru plūst limfa.
pulsācija Asinsvadu ritmiska paplašināšanās un sašaurināšanās.
varikoze Asinsvadu slimība, kurai ir raksturīgs vēnu paplašinājums.
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
radioastronomija Astronomijas nozare, kas pēta kosmiskos objektus, izmantojot to elektromagnētisko izstarojumu radioviļņu diapazonā.
planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
šerifs ASV – ievēlēts (piem., apgabala) policijas vadītājs.
teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
sērijveida Atbilstoši kādai sērijai un lielā apjomā.
piemērots Atbilstošs (kā veikšanai) - par laikposmu, laikapstākļiem.
noaut Atbrīvot no apaviem, zeķēm (kājas).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
nomest Atbrīvoties (no tā, kas traucē, apgrūtina).
nomest Atbrīvoties (no vecā apspalvojuma, ragiem u. tml.).
atraisīties Atbrīvoties, atnākot vaļā sasējumam, sastiprinājumam; atbrīvoties (no tā, kas apņem, apskauj).
uzsvaidzināt Atceroties, atkārtojot u. tml., atjaunot apziņā.
atlapot Atdalīt lapas (augiem).
atraut Atdalīt, domās nesaistīt, aplūkot šķirti (ko savstarpēji saistītu).
plukt Atdalīties no ķermeņa (par apmatojumu, apspalvojumu).
drāzt Atdalot skaidas (parasti ar nazi) apstrādāt; apstrādājot, parasti ar nazi, gatavot (priekšmetu).
kariķēt Atdarināt (kādu) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
izmesties Atģērbties; izģērbties; būt daļēji apģērbtam.
atķerties Atģisties, attapties.
rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
atminēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto); atcerēties.
atcerēties Atjaunot, atveidot apziņā (atmiņā saglabāto).
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
veikls Atjautīgs, attapīgs (par cilvēkiem); tāds, kas izmanto situāciju savā labā.
atsvaidzināt Atkārtojot, atceroties u. tml. atjaunot apziņā (ko).
rekapitalizācija Atkārtota kapitāla piesaistīšana.
riņķot Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
atšifrēt Atklāt, saprast, noskaidrot (ko grūti izprotamu, ārēji slēptu u. tml.).
iemest sejā atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
iemest acīs atklāti pateikt (nepatīkamu patiesību, apvainojumu u. tml.).
demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
raudzīties Atklāties, izpausties (par vidi, apstākļiem).
karte Atklātne, pastkarte; mākslinieciski izveidota lapa apsveikuma ierakstīšanai.
šķīdonis Atkusnis, kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme, visapkārt ir liels slapjums.
uzblīst Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
savākt Atlasot apkopot (kādā kopumā, veidojumā).
atloks Atlocīta, īpaši veidota mala (parasti apģērbam).
auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) ievirzās, novietojas (kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz dzīvi), uzturēties (kur).
jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
brīvie radikāļi atomi vai atomu grupas (molekulas, joni), kam ir nesapāroti ķīmiski ļoti aktīvi ārējie elektroni.
provinciālisms Atpalicība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra vai galvaspilsētas.
provinciālis Atpalicis, aprobežots cilvēks.
driskas Atplēstas, saplēstas (papīra, auduma) daļas, strēmeles, skrandas; saplēsts, skrandains apģērbs.
skrandas Atplēstas, saplēstas (piem., auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piem., par audumu, papīru).
atpogāties Atpogāt sev apģērbu.
tūrisms Atpūtas un sporta veids – ceļošana, kas apvienota, piem., ar zināšanu ieguvi, sporta elementiem.
atpīt Atraisīt (ko sapītu).
noraisīt Atraisīt un noņemt (ko apsietu, piesietu).
birt Atraisīties un krist zemē (par lapām, augļiem, ziediem).
apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) – parasti par ceļu.
būt Atrasties (kā) rīcībā, zināšanā, arī eksistēt (kāda) apziņā.
nosēdēt Atrasties (kādu laiku) apcietinājumā.
apskaut Atrasties (kam) apkārt.
iekļaut Atrasties (kam) cieši apkārt; ierobežot, ietvert.
ielenkt Atrasties (kam) visapkārt.
tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
sēdēt Atrasties apcietinājumā, ieslodzījuma vietā.
apgrozīties Atrasties apgrozībā (parasti par naudu).
būt starp diviem dzirnakmeņiem atrasties divējādu pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē.
palikt Atrasties kādā situācijā, apstākļos; nonākt kādā stāvoklī.
ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām pusēm.
ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko).
sēdēt Atrasties, būt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos) ilgāku laiku vai pastāvīgi.
ietvert Atrasties, būt izvietotam, izveidotam kam apkārt; iekļaut.
smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
spietot Atrasties, pārvietoties kustīgā kopumā (kur, pie kā, ap ko) – par kukaiņiem, arī putniem.
vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
dators Ātrdarbīga programmējama elektroniska ierīce datu saņemšanai, apstrādei un uzglabāšanai.
novicot Ātri apēst.
aprikšot Ātri apstaigāt, apskriet (vairākas, daudzas vietas) – par cilvēku.
atķert Ātri aptvert; saprast.
apsteigt Ātri ejot, skrienot vai braucot, tikt (kādam) garām; panākt (kādu) un aizsteigties (tam) priekšā; apdzīt [1].
ieskriet krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
sadurties krūtīs ātri pārvietojoties, atsisties (pret kādu); pēkšņi sastapties (ar kādu).
piemest Ātri, aptuveni aprēķināt.
aizgūtnēm Ātri, lielā steigā; bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst lielāku daudzumu (kā).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apsēst, arī ierīt (kā) lielāku daudzumu.
kā velns ar vējlukturi ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā vilks caur Rīgu ātri, neskatoties, bez apdomas.
kā uz (karstām) oglēm Ātri, steigā (ko izdzert, apēst).
apdrāzties Ātri, steigā apskriet (ap ko, kam apkārt).
apjozt Ātri, strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
noraut Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
apdiegt Ātri, veikli apskriet (ap ko, kam apkārt).
ierobežot Atrodoties (kam) apkārt, nodalīt, norobežot.
vīt Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
segt Atrodoties (kam) virsū, pāri, pasargāt vai daļēji pasargāt to no apkārtējās vides iedarbības.
traucēt Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
stopēt Atrodoties ceļa malā, ar žestu lūgt apstāties garāmbraucošās automašīnas, lai bez maksas pārvietotos ar šādi apstādinātu automašīnu.
izvārgt Atrodoties grūtos apstākļos, izmocīties, kļūt vārgam, nespēcīgam.
apēnot Atrodoties kam apkārt, aizsedzot (ko), radīt ēnu.
nonīkt Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
nonīkt Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
ieslēgt Atrodoties vai novietojoties (apkārt) ietvert, apņemt no vairākām vai visām pusēm.
mezgls Ātruma mērvienība – jūras jūdžu skaits, ko kuģis nobrauc vienā stundā, aptuveni 1852,2 metri stundā.
vantis Atsaites (virves, troses) mastu, arī citu apaļkoku noturēšanai kuģa šķērsvirzienā.
epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
atkailināt Atsegt (no virsū, apkārt esošā).
klēts Atsevišķa (parasti koka) ēka labības un dažu citu pārtikas produktu, arī apģērba glabāšanai.
platgalis Atsevišķa cauruļveida detaļa ar atveres paplašinājumu vienā galā; cauruļveida priekšmetu atveres paplašinājums (piem., taurei, piltuvei).
tropu māja atsevišķa celtne botāniskajā vai zooloģiskajā dārzā, kurā mākslīgi radīti apstākļi, lai tajā varētu augt un dzīvot tropiem raksturīgie augi un dzīvnieki.
savrupmāja Atsevišķa ģimenes māja (apdzīvotā vietā).
viena lieta atsevišķa parādība, apstāklis.
detaļa Atsevišķa sastāvdaļa (piem., kādā ierīcē, aparātā).
gludinātava Atsevišķa telpa (mazgātavā, tīrītavā), kurā gludina izmazgāto veļu, iztīrīto apģērbu.
piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
domēns Atsevišķs apgabals internetā (ar kopīgu adreses elementu), ko veido, piem., kādas valsts iedzīvotāji vai cilvēku grupa.
posms Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana; samērā neilgs laika sprīdis, kad notiek kāda norise, kāds process.
ansamblis Atsevišķu (arhitektoniska veidojuma) daļu harmonisks apvienojums, māksliniecisks saskaņojums.
integrācija Atsevišķu objektu, daļu apvienošana vai apvienošanās vienotā veselumā, vienotā sistēmā; iekļaušanās kādā savienībā, organizācijā, kopumā u. tml.
nosiet Atsiet, atraisīt un noņemt (ko apsietu); noraisīt.
apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
mūzikas centrs atskaņotājsistēma, kurā apvienots radio ar kasešu un kompaktdisku atskaņotāju.
apgurt Atslābt, aprimt (par parādībām dabā).
katapultēties Atstāt lidaparātu ar katapultu (2).
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums.
kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
atāķēt Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
rādiuss Attālums no rotējoša ķermeņa rotācijas ass līdz riņķa līnijas punktam, ko apraksta kāds šā ķermeņa elements.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
atmosties kā no miega attapties; pēkšņi saprast (ko).
dobspiedums Attēla iegūšana uz papīra no iespiedformas padziļinātajām ar krāsu pildītajām vietām.
kariķēt Attēlot (ko) apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
notēlot Attēlot, aprakstīt.
novilkums Attēls (grafikas darbs), kas izgatavots, pārnesot to no iekrāsotas koka, metāla, linoleja u. tml. materiāla plātnes uz papīra vai cita materiāla.
negatīvs Attēls (piem., fotofilmā, kinofilmā), kurā gaišie un tumšie laukumi izvietoti pretēji nekā oriģinālā vai kur redzamās krāsas ir oriģināla krāsu papildkrāsas; filma ar šādu attēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai.
ilustrācija Attēls teksta papildināšanai vai paskaidrošanai.
fotogrāfija Attēlu iegūšana, izmantojot fotoaparātu; fotografēšana.
attēlu segmentācija attēlu sadalīšana apgabalos, saskaņā ar punktu (pikseļu) īpašību līdzību.
draudzība Attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, interešu kopība.
sakars Attiecību kopums, kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā.
krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
robeža Attiecīgajā apjomā, attiecīgajos nosacījumos.
atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
reducēties Attīstības gaitā samazināties pēc apjoma (par orgāniem); attīstības gaitā kļūt tādam, kam vienkāršojas uzbūve.
muzikalitāte Attīstīta spēja uztvert un saprast mūziku, nodarboties ar mūziku: muzikāla apdāvinātība.
izkārtoties Attīstīties, izveidoties vēlamā virzienā (piem., par notikumiem, apstākļiem); nokārtoties.
reproducēt Atveidot apziņā, aktualizēt psihē (piem., ko atmiņā saglabātu).
uztvert Atveidot, arī analizēt apziņā (īstenības priekšmetus un parādības), arī veidot apziņā izpratni (par tiem).
atspoguļoties Atveidoties (apziņā).
logs Atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai kopā ar vienu vai vairākām ietvarā iestiprinātām, iestiklotām vērtnēm.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
vietkarte Atvērta guļvieta vilciena vagonā (pa 4 katrā nodalījumā un divas vietas gar ejas otru malu paralēli vagona sienai visā garumā augšā un apakšā).
aizdare Atvērums, kas speciāli izveidots un aprīkots (kā) aizdarīšanai.
remarka Atzīme, piezīme, komentārs (piem., lappuses malā).
pārliecība Atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba.
aksioma Atzinums, ko pieņem par patiesu bez pierādījumiem; neapstrīdama patiesība.
leģitimācija Atzīšana par likumīgu; oficiāla (piem., kādu tiesību) apstiprināšana.
attaisnot Atzīt (tiesājamo) par nevainīgu (pret viņu) izvirzītajā apsūdzībā.
ieskaitīt Atzīt par apgūtu, izpildītu (piem., mācību vielu, uzdevumu).
leģitimēt Atzīt par likumīgu, apstiprināt (piem., kādas tiesības).
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
akceptēt Atzīt par pieņemamu, labu; pieņemt; apstiprināt.
nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
novērtēt Atzīt, apzināties (kā) labās īpašības.
parenhīma Audi (augiem), kuru šūnas ir aptuveni vienādas visās trīs dimensijās un veic šo audu pamatfunkcijas.
šūnaudi Audi ādas apakšējā kārtā (cilvēkiem vai dzīvniekiem) vai mizas apakšējā kārtā (augiem).
tūners Audioaparatūras bloks – radiouztvērējs bez zemfrekvences pastiprinātāja un skaļruņiem.
gangrēna Audu atmiršana, ko izraisa audu asinsapgādes vai barošanās traucējumi.
auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (piem., zābakos).
stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
tīģerādas raksts auduma raksts, apdruka, kas atgādina tīģera svītroto apmatojumu.
apšuve Auduma, ādas u. tml. sloksne, ar ko apdarināts, apstrādāts (piem., apģērbs).
mēbeļaudums Audums mēbeļu apvilkšanai; mēbeļdrāna.
virsdrēbe Audums, kas paredzēts apģērba virsējai daļai, tā ārpusei vai (kā) pārklāšanai, apvilkšanai.
velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir aizsargājoša funkcija.
lapas plātne auga lapas plakanā, paplatinātā daļa.
veģetatīvie orgāni auga orgāni (daļas), kas nodrošina tā augšanu un attīstību (piem., lapas, stumbrs, sakne).
zvīņlapas Auga pirmās zvīņveida lapas.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids – sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
metamorfoze Auga veģetatīvo orgānu (piem., lapu, sakņu) formas un funkcijas pārveidošanās auga attīstības gaitā.
virsmiziņa Auga, tā daļas, augļa apvalka (mizas) ārējā, virsējā plānā kārta.
endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
pusēnas augi augi, kas piemēroti augšanai daļēji apēnotās vietās.
viendīgļlapji Augi, kuru dīglim ir viena dīgļlapa.
paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
pāksts Auglis – daudzsēklu veronis, kas attīstījies no vienas augļlapas.
kaulenis Auglis (piem., ķirsis, plūme), kura sēkla atrodas cietā apvalkā – kauliņā.
kopauglis Auglis, kas veidojies no ziedlapām vai to daļām, kurās ziedi ir ļoti cieši kopā.
ābele Augļu koks ar baltiem vai baltsārtiem ziediem un sulīgiem apaļiem augļiem – āboliem.
granātkoks Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granāta [2]; granāts [1].
granāta Augļu koks vai krūms ar sarkaniem ziediem un lieliem, apaļiem augļiem; granātkoks; granāts [1].
persiks Augļu koks, kas zied rožainiem ziediem un dod ieapaļus, dzeltenīgi oranžus augļus ar palielu kauliņu vidū.
dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
griezt Augot izveidot apļveida vai spirālveida formu (par augiem).
izaugt Augot kļūt tādam, ka (apģērbs, apavi) ir par mazu, īsu.
griezties Augot veidoties apļveida, spirālveida formā.
stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) – par augiem, to daļām.
uzbriest Augot, attīstoties palielināties apjomā (par augiem, to daļām).
sabriest Augot, attīstoties palielināties apjomā; piebriest.
vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) – par augiem, to daļām.
lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
verbēna Augs ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās.
ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos (piemēram, parastā priede, vilks, lapsa).
siltummīlis Augs vai dzīvnieks, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
zaļums Augs, auga zaļā daļa (piem., lapas, zari, laksti).
svešapputes augs augs, kam ziedi apptuteksnējas ar cita zieda putekšņiem.
nezāle Augs, kas ieviesies ar kultūraugiem apstādītā platībā.
kserofīts Augs, kas spēj augt nepietiekama mitruma apstākļos (piem., stepēs, tuksnešos).
mātesaugs Augs, kas šķirņu krustošanā tiek apputeksnēts ar cita auga putekšņiem.
gaismmīlis Augs, kas var augt tikai pilnā apgaismojumā.
saulmīlis Augs, kas vislabāk aug pilnā saules apgaismojumā.
krāšņumaugs Augs, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs augs.
glejs Augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
zemes darbi augsnes apstrādāšana, kopšana.
zemesdarbi Augsnes apstrādāšana, kopšana.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
sarkanzeme Augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
aramkārta Augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
karstums Augsta gaisa temperatūra; laikapstākļi ar augstu gaisa temperatūru.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
cilindrs Augsta, cieta vīriešu platmale ar nelielām apmalēm.
panorāmas rats augsta, vertikāli novietota apaļa konstrukcija ar sēdekļiem, kurai griežoties iespējams aplūkot apvidu no augšas.
katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
Augstākā tiesa augstākā līmeņa tiesa Latvijas Republikas tiesu trīspakāpju sistēmā (pēc rajonu (pilsētu) tiesām un apgabaltiesām).
virsvaldība Augstākā vara valstī (attiecībā pret tās apgabaliem, novadiem u. tml.); augstākās varas (personas, personu grupas) valdīšana valstī.
paveids Augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota apakšvienība, kurā ietilpst parādības, priekšmeti u. tml. ar nedaudz atšķirīgām pazīmēm.
gjokuro Augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām.
Vatmaņa papīrs augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
vatmaņpapīrs Augstākās kvalitātes rasēšanas, zīmēšanas papīrs.
grīste Augstākās pilotāžas figūra – lidaparāta laišanās lejup spirālveidā; straujš lidaparāta kritiens, lidaparātam griežoties ap savu asi.
nāves cilpa augstākās pilotāžas figūra – lidojums pa noslēgtu apļveida līniju vertikālā plaknē.
muca Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
koncils Augstāko (katoļu vai pareizticīgo) garīdznieku apspriede.
sabiedrības krējums augstāko aprindu cilvēki.
lēdija Augstāko aprindu sieviete; dāma.
akadēmija Augsti izglītotu cilvēku apvienība; organizācija, kas nodarbojas ar zinātniskās pētniecības veicināšanu, zinātnisko darbu publicēšanu u. tml.
terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju.
splīns Augstprātība, untumainība, ārišķīgums; arī īgnums, sapīkums.
splīnīgs Augstprātīgs, untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
trīsgalvainais muskulis augšdelma muskulis, kas atliec apakšdelmu elkoņa locītavā.
apkakle Augšējā (apģērba) daļa, kas piešūta pie kakla izgriezuma.
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (plauksta vai plauksta kopā ar apakšdelma lejasdaļu).
galva Augšējā, priekšējā vai paplašinātā (kā) daļa.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra.
augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti.
sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
augtene Augu augšanas vieta ar tai īpatnējiem ārējās vides apstākļiem.
ūdensrožu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst augi ar spēcīgu sakneni un peldošām lapām garā kātā (piem., lēpes, ūdensrozes).
miršu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst kapmirtes, eikalipti u. c.
visteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem.
verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
vijolīšu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi.
tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
nakteņu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktenes, driģenes, velnāboli, kartupeļi, tomāti, paprika.
kurvjzieži Augu dzimta, pie kuras pieder augi, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos vai galviņās un auglis ir sēklenis (pēc jaunākā iedalījuma – asteru dzimta).
krustzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapji, kuru ziediem ir četras vainaglapas un četras kauslapas (piem., kāposti, kāļi, rutki, pērkones); šīs dzimtas augi.
tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
oleandru dzimta augu dzimta, pie kuras pieder oleandri, kapmirtes, kaučukaugi u. tml.
kleistogāmija Augu pašappute, kamēr zieds vēl atrodas slēgtā, neizplaukušā stāvoklī.
nodalījums Augu sistemātikā – taksonomiska vienība, kurā apvienotas radniecīgas klases.
lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
miltrasa Augu slimība, kam raksturīga pelēcīga pulverveida apsarme.
raibplankumainība Augu slimība, kam raksturīgi sīki bālgani vai gaišdzelteni plankumi uz lapām.
kraupis Augu slimība, kas uz augļu, bumbuļu, lapu vai sakņu virsmas rada plankumus, kreveles.
biotops Augu un dzīvnieku apdzīvota vide ar samērā vienveidīgiem vides apstākļiem (reljefu, augsni, klimatu u. tml.).
sienams Aukla, stieple u. tml., ko izmanto (kā) sasiešanai, aptīšanai.
pastēte Aukstais ēdiens, ko gatavo no aknām, zivīm u. tml., tās samaļot un kopā ar garšvielām saputojot viendabīgā masā.
apaulekšot Aulekšojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apauļot.
apauļot Auļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); apaulekšot.
pieaurot Aurojot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
kotiks Ausaino roņu dzimtas jūras zīdītājs ar mīkstu, biezu apspalvojumu.
apaust Aust un apgādāt (daudzus vai visus) ar audumiem.
A Austrija (Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos).
kriviči Austrumslāvu cilšu grupa, kas no 6. līdz 10. gs. dzīvoja Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
radze Automašīnas riepās iestrādāti asi izciļņi, kas nodrošina labāku saķeri ar ceļa segumu (piem., slidenos braukšanas apstākļos).
automāts Automātiska telefona ierīce, aparāts; taksofons.
datizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru analizē liela apjoma datus digitālā fromātā, lai iegūtu strukturētu informāciju.
tekstizrace Automatizēts analītisks paņēmiens, ar kuru var analizēt tekstu un iegūt strukturētu informāciju lielā tekstu apjomā.
stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
karosērija Automobiļa virsbūve; automobiļa specifiskais aprīkojums.
autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums.
autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
kājauts Auts, ko tin ap kāju, sākot no pēdas.
tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
izpletņlēkšana Aviosporta veids – lēcieni ar izpletni no lidaparāta.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
biete Balandu dzimtas sakņaugs ar lielām lapām un paresninātu, apaļu sakni; šī auga sakne.
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules).
zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
biļetens Balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlēšanu kandidātiem (vai kandidātu).
kolonna Balsts (parasti apaļa staba veidā) pārsedzošam būvelementam (sijai, pārsegumam u. tml.).
sudrabapse Baltā apse.
kāpostu baltenis balteņu dzimtas tauriņš, kura kāpuri izgrauž kāpostu lapu mīkstumu.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
komercbanka Banka, kas pieņem noguldījumus, kreditē uzņēmumus un privātpersonas, kā arī veic operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
čeku grāmatiņa bankas izsniegtas stingrās uzskaites veidlapas šādu rīkojumu došanai.
interneta banka bankas pakalpojums, kas klientiem dod iespējas pārvaldīt savu līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt konta stāvokli u. tml.) elektroniskā veidā, izmantojot internetu.
bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
aplidot Barā, pūlī lidojot, lidinoties, ielenkt no vairākām pusēm, visapkārt (kādu objektu).
linčot Bargi nosodīt, kritizēt, apsūdzēt (kādu, ko) bez pietiekamas informācijas, pierādījumiem u. tml.
papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
izēdas Barības paliekas, ko neapēd dzīvnieki.
izkārnījumi Barības pārstrādes atkritumprodukti, kas sakrājas resnās zarnas apakšējā daļā; fekālijas.
guza Barības vada paplašinājums (piem., putniem).
barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu) audu audzēšanai laboratorijas apstākļos.
piebarot Barot (zīdaini) ar ēdienu, kas papildina mātes pienu vai tā aizstājēju.
grilbārs Bārs, kur gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē uz restēm vai speciālā kamerā.
apbārstīt Bārstot (ko sīku, smalku), apklāt (no virspuses); apkaisīt.
pabārstīt Bārstot novietot (zem kā, kam apakšā).
peldbaseins Baseins, kas ir paredzēts peldēšanai, sacensībām vai peldētapmācībai.
mazohisms Baudas, seksuāla apmierinājuma gūšana, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, kuru pārvalda bīskaps.
virsbīskapija Baznīcas adminstratīvi teritoriāla vienība, kurā valda virsbīskaps.
vikārs Baznīcas amatpersonu (piem., bīskapa, abata, garīdznieka) palīgs vai aizvietotājs.
primāts Baznīcas galva – augstākais garīdznieks (metropolīts), kura jurisdikcijai pakļauti visi attiecīgās valsts arhibīskapi.
zvaniķis Baznīcas kalpotājs, kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
metropolija Baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
pabāzt Bāžot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopiņa virs šīs vietas.
pabēgt Bēgot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
nolaisties Beidzot lidojumu, nonākt lejā, zemē; nosēsties – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
B Beļģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
prīmuss Benzīna, petrolejas sildaparāts (plītiņa), ko lieto ēdienu gatavošanai u. tml.
aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
mājmācība Bērna izglītošana mājas apstākļos.
bērndārznieks Bērns, kas apmeklē bērnudārzu.
audžubērns Bērns, kas pieņemts kādas ģimenes vai personas apgādībā un audzināšanā.
mēģenes bērns bērns, kas radies mākslīgās apaugļošanas ceļā, sievietes olšūnu apaugļojot ar vīrieša spermu laboratorijas apstākļos.
krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
apbērt Berot (ko virsū), apklāt.
apbērt Berot novietot (ap ko, kam apkārt).
pabērt Berot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
piebērt Berot papildināt (kā daudzumu).
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; ādas sacietējums, kas radies no berzes.
noberzt Berzējot, beržot radīt ādas iekaisumu, sāpes, arī ievainot (piem., par apaviem).
pienaine Bērzlapju dzimtas sēne ar vidū ieliektu vai piltuvveidīgu cepurīti, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu, pienam līdzīgu šķidrumu.
pienaine Bērzlapju dzimtas sēņu ģints, kurā ietilpst sēnes, kas lauzuma vai griezuma vietā izdala baltu vai citas krāsas šķidrumu, piem., alksnenes, cūcenes, krimildes, pienaines, vilnīši [Lactarius].
melnalksnis Bērzu dzimtas koks ar rievainu pelēkbrūnu mizu, ovālām lapām un ziediem spurdzēs [Alnus glutinosa].
alksnis Bērzu dzimtas koks vai krūms ar ieapaļām, robotām lapām un ziediem spurdzēs.
lazda Bērzu dzimtas krūms vai neliels koks ar ieapaļām lapām un cietā čaulā ietvertiem augļiem – riekstiem.
rīvēt Beržoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (par apaviem, apģērbu); berzt.
sabetonēt Betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
bass Bez apaviem un zeķēm; kails (par kājām).
(ar) vieglu roku Bez apdomāšanās, nežēlojot (mantu, naudu).
neatņemdamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
neatraudamies Bez apstājas, bez pārtraukuma.
bez elpas Bez apstājas.
nonstops Bez apstāšanās, bez pārtraukuma.
muguru neatliecis bez atpūtas, bez apstājas.
muguru neatliekdams bez atpūtas, bez apstājas.
(ar) plikām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
(ar) kailām rokām Bez ieroča, neapbruņots.
aizstopēt Bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī.
pēc acumēra bez mērīšanas, aptuveni.
pa pliko bez neviena apģērba gabala.
nenoguris Bez paguruma, bez spēku apsīkuma.
rima Bez pārtraukuma, bez apstāšanās.
šablons Bez radošas pieejas pārņemts paņēmiens, patapināts izteiksmes veids u. tml.
pa gaisu (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
pa gaisiem (vien) bez realitātes izjūtas, bez apdoma un izpratnes; vieglprātīgi.
kā bez galvas bez sajēgas, sapratnes, lielā satraukumā, apmulsumā (piem., rīkoties).
kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
bērnunams Bez vecāku apgādības palikušu bērnu audzināšanas iestāde.
garlaicība Bezdarbības vai interešu trūkuma izraisīts psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums, vienaldzība.
nonsenss Bezjēdzība, nejēdzība; aplamība.
absurds Bezjēdzība, pilnīga aplamība.
absurds Bezjēdzīgs, pilnīgi aplams.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieki, kuriem raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes.
helikopters Bezspārnu lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs korpusa un kas var vertikāli pacelties un nolaisties, turēties gaisā uz vietas vai strauji mainīt lidojuma virzienu.
evaņģēlijs Bībeles Jaunās Derības pirmās četras grāmatas, kurās aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un darbība; katra no šīm grāmatām.
biobibliogrāfija Bibliogrāfijas veids – personas bibliogrāfiskā rādītāja papildinājums ar biogrāfiskām ziņām par autoru un publicējumiem par viņu.
lasītājs Bibliotēkas, lasītavas u. tml. apmeklētājs.
sabīdīt Bīdot (kā) īpašas detaļas citu citā, samazināt (tā) apjomu.
pabīdīt Bīdot pavirzīt (zem kā, kam apakšā).
klubs Biedrība, kurā apvienojušies, piem., kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus u. tml.
federācija Biedrību, organizāciju u. tml. apvienība.
kupena Bieza (piem., lapu, smilšu) kārta, arī kaudze.
zods Bieza zemādas tauku slāņa kroka, kas atrodas zem šādas sejas apakšējās daļas un pēc izskata atgādina šādu daļu; dubultzods.
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums.
laimiņš Biezlapju dzimtas augs ar dzelteniem, smaržīgiem ziediem un sulīgām lapām.
paklājs Biezs (parasti austs) tekstilizstrādājums telpu grīdu (arī sienu) apklāšanai.
kupls Biezs un samērā garš (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, kam ir biezs un samērā garš apmatojums.
skandēt Bieži (apnicīgi) atgādināt, skandināt (ko), runāt (par ko).
skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
nomenklatūra Bijušajā PSRS un citās sociālisma valstīs – atbildīgi amati, kuros tika iecelti augstākstāvošo iestāžu (partijas) apstiprināti darbinieki; šādi ieceltu vadošo darbinieku kopums; elitārs, priviliģēts komunistiskās partijas un padomju iestāžu vadošo darbinieku slānis.
kļošenes Bikses ar paplatinātiem galiem.
virsbikses Bikses, kas valkājamas virs apakšbiksēm.
stara Bikšu daļa, kas aptver kāju.
biogrāfs Biogrāfijas autors; pētnieks, kas vāc faktus par kāda dzīvi un darbību un apraksta tos.
parazitoloģija Bioloģijas nozare, kas pētī parazītus, parazitārās attiecības starp organismiem un izstrādā metodes un ieteikumus parazitāro slimību apkarošanai.
piebirdināt Birdinot pievienot, pievienot (ko) papildus.
fondu birža birža, kur pērk un pārdod vērtspapīrus.
Zobenbrāļu ordenis bīskapa Alberta dibināta militāra un reliģiska vācu bruņinieku apvienība Latvijā un Igaunijā (1202–1237), kuras mērķis bija Baltijas iekarošana.
domkapituls Bīskapa baznīcas (doma) garīdznieku kolēģija.
titulārbīskaps Bīskaps, kam nav savas diecēzes jeb administratīvas teritoriālas vienības, arhibīskapa palīgs.
mitra Bīskapu un augstāko garīdznieku galvassega.
apdraudētība Bīstami apstākļi.
ļaundabīgs Bīstams, dzīvību apdraudošs (par slimību, patoloģisku procesu).
trans Bišu saimē – tēviņš, kura uzdevums ir apaugļot bišu māti.
medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre.
pieblīst Blīstot ievērojami palielināties apjomā; pietūkt.
kāpostgalva Blīva kāpostu lapu rozete (galviņkāpostiem vai virziņkāpostiem jeb Savojas kāpostiem), ko izmanto uzturā.
paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (grāmatā, žurnālā).
siksna Blīva, izturīga materiāla lente, ko izmanto par apģērba piederumu, arī dzīvnieku (parasti suņu) pieturēšanai, vadāšanai.
ķīpa Blīvi sapresēts, blīvi salikts (kā) sainis.
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
kalikons Blīvs kokvilnas audums, ko piesūcina ar saistvielām un lieto grāmatu vāku apvilkšanai.
stīvaudums Blīvs linu vai kokvilnas audums, kas paredzēts iestrādāšanai apģērba detaļās, lai labāk izveidotu un saglabātu to formu.
locītavas somiņa blīvs saistaudu slānis, kas aptver kaulu galus locītavā.
uzmava Blīvs šūnu slānis, kas aptver auga saknes galotnes daļu, aizsargājot to no ievainošanas.
kirza Blīvs, daudzslāņains, ar īpašu vielu piesūcināts audums – ādas aizstājējs, no kā gatavo apavus.
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
gaisa uzbrukums bombardēšana, apšaude no lidaparātiem.
bonapartists Bonapartu dinastijas atjaunošanas piekritējs.
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
apbraukt Braucot apvirzīt transportlīdzekli (apkārt šķērslim, neizbraucamai vietai).
apbraukt Braucot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
pabraukt Braucot pavirzīt (transportlīdzekli zem kā, kam apakšā).
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
apbraukāt Braukājot (no viena pie otra), pabūt pie daudziem, visiem, apmeklēt (daudzus, visus).
apbraukāt Braukājot aptvert (kādu teritoriju), pabūt (daudzās vietās).
izbraukāt Braukājot pabūt (daudzās vai visās vietās); braukājot aptvert (kādu teritoriju).
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
piebraucīt Braukot (ogas, lapas, ziedus u. tml.) pielasīt, piepildīt (ko).
pabraukt Braukšus, arī braucot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
nobremzēt Bremzējot apstādināt (transportlīdzekli), arī ievērojami samazināt (tā) kustības ātrumu.
gadumija Brīdis, kad vecais gads beidzas un jaunais sākas; laika posms ap gadu miju.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
apbrist Brienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
piebriest Briestot palielināties apjomā; nogatavoties.
stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, nelielu ķīļveida galvu ar samērā lielām ausīm un rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apspalvojumu [Capreolus capreolus].
dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks, kam raksturīgi lāpstveida paplašinājumi ragu augšdaļā; attiecīgā briežu suga [Cervus dama].
brīnumains Brīnišķīgs, arī neparasts, neredzēts, apbrīnojams.
mala Brīva josla (grāmatas, žurnāla, laikraksta lappusē), kas ierobežo tekstu, attēlus.
manto Brīva piegriezuma sieviešu apmetnis (piem., no zvērādas).
neformāls apģērbs brīvāks apģērbs, kas neatbilst etiķetes stingrajiem noteikumiem un paredzēts neoficiāliem pasākumiem.
vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
kooperācija Brīvprātīga apvienība; kooperatīvs.
jaunsardze Brīvprātīga jauniešu (12–18 gadus vecu) militāra apvienība.
zemessardze Brīvprātīgo pagaidu karaspēka vai bruņoto spēku papildu formējumi kara laikā no mobilizācijai nepakļautiem iedzīvotājiem.
reinvestīcija Brīvu līdzekļu atkārtota ieguldīšana uzņēmuma kapitāla papildināšanai.
revīzija Brūces medikamentoza apstrāde.
ordenis Bruņinieku apvienība.
konvojs Bruņota sardze (kā) pavadīšanai, apsargāšanai ceļā.
kājnieks Bruņoto spēku pamatdaļa, ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir strēlnieku ieroči un attiecīgi transportlīdzekļi; strēlnieki; šīs ieroču šķiras karavīri.
mobilizācija Bruņoto spēku un valsts ekonomikas pārkārtošana karalaika apstākļiem.
ieroču šķira bruņoto spēku veida sastāvdaļa, kam ir vienveidīgs apbruņojums, organizācija, taktika (piem., motorizētie strēlnieki, artilērija, tanku karaspēks, inženierkaraspēks).
gaisa karaspēks bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
gaisa spēki bruņoto spēku veids, kura apbruņojumā ir lidaparāti.
soda ekspedīcija bruņotu personu grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai.
nirvāna Budismā – pilnīgs svētlaimes, miera un atbrīvotības stāvoklis, saplūsme ar dievišķo.
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā).
aviobumba Bumba, kas paredzēta nomešanai no lidaparāta.
aplauzējs Burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
metieris Burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
piestāvēt Būt (cilvēkam, viņa augumam) piemērotam, labi izskatīties – par apģērbu, tā krāsu, matu sakārtojumu u. tml.
pārvaldīt Būt (kā) valdītājam, turētājam, arī apsaimniekotājam.
tupēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
dzīvot (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
būt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības.
sēdēt (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (piem., materiālā ziņā).
pārsniegt Būt (piem., skaitliski, apjoma, daudzuma ziņā) lielākam par (ko) citu.
atdusēties Būt apbedītam (par mirušo).
dusēt Būt apbedītam; gulēt kapā.
gulēt Būt apglabātam kapā.
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
sūdzēties Būt apmierinātam (par ko).
justies labi būt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
dumpoties Būt ar ko nemierā un paust savu neapmierinātību.
nodriskāties Būt ar nodriskātu apģērbu.
spļaut piķi un zēveli būt ārkārtīgi dusmīgam, neapmierinātam, sašutušam.
pacelties Būt augstākam par apkārtni, apkārtējo.
kotēties Būt biržā tādā vai citādā cenā (par vērtspapīriem, ārzemju valūtu, precēm).
ļaunoties Būt dusmīgam, apvainotam.
spēlēt pirmo vijoli Būt galvenajam, vadošajam, arī noteicējam (kur, kādos apstākļos).
kutēt Būt grūti apvaldāmam, izraisoties (arī šķietami) kādā ķermeņa daļā.
pārsteigt Būt iepriecinātam, izbrīnītam, arī apmulsušam (par ko negaidītu, neparastu).
grimt Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
slīgt Būt ietvertam, apņemtam (ar ko).
īgņoties Būt īgnam, izrādīt savu sapīkumu, īgnumu (pret ko).
īgt Būt īgnam, neapmierinātam; dusmoties.
ēst kāda maizi būt kāda apgādībā.
zvērot Būt kāda gaismas avota apgaismotam, spožam.
palikt Būt kādā situācijā, apstākļos.
kaprizēties Būt kaprīzam.
sutināt Būt karstam, tveicīgam (par laikapstākļiem); karsēt (piem., par sauli).
izstāvēt klāt būt klāt, lai, piem., uzmanītu, aprūpētu (kādu).
atdalīties Būt labi atšķiramam (no apkārtējā kopuma).
karāties mata galā būt ļoti apdraudētam, būt briesmās.
būt līdz ūkai būt ļoti apnikušam; būt tādam, kas ir galīgi apriebies.
būt līdz kaklam (kādam) būt ļoti apnikušam.
līst (vai) uz vēdera (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam un iztapīgam.
rāpot (vai) uz ceļiem (kāda priekšā) būt ļoti padevīgam, iztapīgam.
būt zem zemes būt mirušam un apglabātam.
dusēt mūžīgā mierā būt mirušam, apbedītam.
dusēt mūžīgā miegā būt mirušam, apbedītam.
lidināties pa gaisu Būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
piķi un zēveli spļaut būt neapmierinātam, sašutušam.
būt nemierā (ar ko) būt neapmierinātam.
snaust Būt neatklātam, neapzinātam, neizpaustam (piem., par spējām, īpašībām, uzskatiem).
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam, arī nesaskatāmam (par parādībām dabā).
turēties Būt nemainīgam, pastāvēt kādu laiku (par laikapstākļiem); būt tādam, kad pastāv nemainīgi noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
disonēt Būt nesaskaņā, neatbilsmē ar vidi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
ieņemt Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
apvīties Būt novietotam, atrasties (ap ko, kam apkārt).
apvīt Būt novietotam, atrasties lokveidā (ap ko).
atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, stāvoklī, apstākļos u. tml.).
ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu; iekļauties (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
sarūgtināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās sāpīgs pārdzīvojums (piem., par kāda izturēšanos, rīcību, runu, arī par apstākļiem).
likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
mērcēt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (piem., par nokrišņiem).
raisīt Būt par cēloni tam, ka (lapas, augļi u. tml.) dalās nost no auga.
vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
svaidīt Būt par cēloni tam, ka vairākkārt nonāk (citā vietā, citos apstākļos).
saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū slapjš.
paraut Būt par cēloni, ka (kāds) strauji pakļūst zem (kā), arī (kam) apakšā.
uzpūst Būt par cēloni, ka (piemēram, kuņģis) piepildās ar gāzi, šķidrumu, palielinās apjomā.
sasaukt Būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas.
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (1).
apreibināt Būt par cēloni, ka apreibst (2).
nokarāties Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
karāties Būt piestiprinātam bez atbalsta apakšā (saitē, ķēdē, kātiņā u. tml.).
mest pirmo akmeni būt pirmajam, kas nosoda, apvaino.
blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
būt pie pilnas saprašanas būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
būt pie pilna saprāta būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
mirgot Būt spilgtam; izcelties (apkārtnē) ar savu krāsu, spožumu, spilgtumu.
tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
stagnēt Būt tādā ekonomiskā stāvoklī, kam ir zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.
saskanēt Būt tādā stāvoklī, attiecībās, kad ir kopīgas īpašības, uzskati u. tml., kad ir savstarpēja saprašanās.
piemākties Būt tādam, kad debesis ir nedaudz apmākušās (par laikapstākļiem, laikposmu).
uzaudzēt Būt tādam, kam (apmatojums aukstākā gadalaikā) izaug (garāks, biezāks).
vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
plest Būt tādam, kam (kas, piem., zari, lapas) ir vērsts uz vairākām vai visām pusēm.
plīvot Būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piem., par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu).
saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina savstarpēju sapratni, labas attiecības, vēlamo saikni (ar to).
sprogoties Būt tādam, kam veidojas sprogas (par matiem, apmatojumu).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
izsacīt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
izteikt Būt tādam, kas (ko) apzīmē (piem., par zīmi, simbolu).
apasiņot Būt tādam, kas apgādā ar asinīm.
vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
kļauties Būt tādam, kas cieši apņem, aptver (ko) no vairākām vai visām pusēm.
ņemt Būt tādam, kas griež, šķeļ vai citādi apstrādā (ko) – par darbarīkiem, ierīcēm u. tml.
pārdzīvot Būt tādam, kas ir nonācis (piem., kādos apstākļos) – par parādībām sabiedrībā.
turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvniekus).
stagnēt Būt tādam, kas ir sastinguma, apsīkuma stāvoklī (par sabiedrisko dzīvi, kultūru u. tml.).
spiest Būt tādam, kas pārāk cieši ietver, aptver (ķermeņa daļu), pārāk smagi gulst (uz kā), arī tāds, kas izraisa smaguma, sasprindzinājuma sajūtu.
žņaugt Būt tādam, kas spiežot (parasti kaklu) traucē elpošanu; būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
strādāt Būt tādam, kas veic darbību noteiktā apjomā, noteiktā veidā, ar noteiktiem rezultātiem.
vagot Būt tādam, kas veido garenus padziļinājumus (piem., apvidū).
sagriezties Būt tādam, kas veidojas apļveidīgi, spirālveidīgi.
plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piem., par tinti, krāsu).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piem., par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
kuplot Būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) – piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
spēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
varēt Būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
staigāt Būt tādam, kuram ir kas raksturīgs tā ārienē (piem., apģērbā, matu sasukājumā).
nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (piem., visas lapas, skujas).
mest Būt tādam, no kā atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
redzēt nāvi (vaigu vaigā) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
skatīties nāvei vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
apdilt Būt tērptam apvalkātā apģērbā.
saburzīt Būt tērptam negludā, negludinātā apģērbā; būt nonīkušam, nevīžīgam (pēc izskata).
tveicēt Būt tveicīgiem laikapstākļiem.
gražoties Būt untumainam, kaprīzam.
apņemt Būt visapkārt sajūtamam, samanāmam.
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
sakrist Būt, arī kļūt tādam, kas labi saprotas (viens ar otru, cits ar citu).
vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
sagaidīt Būt, atklāties pēc (kāda) ierašanās (piem., par apstākļiem).
skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piem., par krastu, mežu).
zelt Būt, atrasties labvēlīgos apstākļos, materiālā labklājībā u. tml.
būt spīlēs būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
malties (kā) starp diviem dzirnakmeņiem būt, atrasties savstarpēji pretrunīgu apstākļu ietekmē.
pielēkt Būt, kļūt saprotamam.
valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
nosacījums Būtisks, nepieciešams apstāklis, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai.
liktenība Būtisks, nozīmīgs apstākļu kopums, sagadīšanās; liktenis.
projekts Būves, mašīnas, ierīces u. tml. plāns [1], zīmējumi, apraksts, tehnoloģiskā shēma.
kosmodroms Būvju un iekārtu komplekss, kurā kosmisko lidaparātu sagatavo lidojumam un to palaiž.
sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
baļķis Būvmateriāls – apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals.
kokskaidu plātnes būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu un paaugstinātā temperatūrā sapresējot.
rīģipsis Būvniecības materiāls – presēta ģipša masa, kas no abām pusēm aplīmēta ar kartonu; ģipškartons, ģipškartona plāksne.
sabužināt Bužinot (kāda matus, apmatojumu u. tml.) samīļot.
āpsis Caunu (sermuļu) dzimtas dzīvnieks ar raksturīgu melni baltu apmatojumu galvas daļā.
čaula Cauruļveida apvalks, kurā ievieto pulvera lādiņu, iestiprina lodi (šāviņu) un kapseli.
endoskops Cauruļveida instruments ar optisku sistēmu un apgaismošanas ierīci, ko lieto endoskopijā.
šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
kazarma Celtne (ar dzīvojamām, dienesta, mācību u. tml. telpām), kurā pastāvīgi izvietotas karaspēka daļas, apakšvienības, personālsastāvs (parasti karavīri, instruktori); karavīru mītne.
angārs Celtne lidaparātu novietošanai un remontam.
palīgceltne Celtne, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
kapliča Celtne, telpa mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un arī bēru ceremonijai.
garāža Celtne, telpa spēkratu (galvenokārt automobiļu) novietošanai un apkopei.
pamats Celtnes apakšējā daļa.
ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
stopzīme Ceļa zīme "Neapstājoties tālāk braukt aizliegts".
apceļot Ceļojot apmeklēt (daudzas vai visas vietas); apbraukāt.
izceļot Ceļojot pabūt (daudzās vai visās vietās); apceļot.
safari Ceļojums, brauciens pa kādu (piem., Āfrikas) apvidu, lai vērotu, filmētu u. tml. savvaļas dzīvniekus dabiskos apstākļos.
sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu).
gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
banko Cena vai kurss, pēc kura banka pērk un pārdod vērtspapīrus.
bankas kurss cena, par kādu konkrētā banka noteiktā brīdī pērk un pārdod valūtu vai vērtspapīrus.
kurss Cena, par kādu pārdod un pērk ārvalstu valūtu, vērtspapīrus un dārgmetālus.
ieskatīties Censties apjaust, izprast.
ķert preciniekus censties apprecēties (par sievieti).
rīt asaras censties apvaldīt raudas.
kompostrēt smadzenes censties iestāstīt (parasti ko aplamu).
mest līkumu censties izvairīties no kā nepatīkama, nevēlēties saskarties, sastapties.
lavierēt Censties izvairīties no sadursmēm, asumiem, konfliktiem, apiet šķēršļus un grūtības.
palauzīties Censties ko apgūt, iemācīties, parasti neilgu laiku.
klusināt Censties panākt, ka (kāds) apklust, dara (ko, piem., runā, dzied, smejas) klusāk.
pretoties Censties pārvarēt (kādu vides apstākļu, norišu iedarbību).
meklēt Censties sastapt (kādu) un iesaistīt (kādā darbībā, attiecībās u. tml.).
meklēt Censties sastapt (kādu).
sekot Censties uztvert, saprast (ko).
lobīt Censties uztvert, saprast (no kā neskaidra, izplūduša u. tml.).
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
sirds Centrālā, visnozīmīgākā (piem., teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
apcepināt Cepot apbrūnināt.
kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
bērzlapju dzimta cepurīšu sēņu dzimta, kurā ietilpst bērzlapes un pienaines.
laime Ceriņu zieds ar vairāk nekā četrām lapiņām vai āboliņa lapa ar vairāk nekā trim lapiņām, kas pēc tautas ticējumiem to atradējam nes veiksmi.
apcirpt Cērpot saīsināt (zarus), aplīdzināt (krūmus, kokus); apgriezt.
apcirst Cērtot apstrādāt, apdarināt (visapkārt, no visām pusēm).
čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
sālsmaize Ciemakukulis (sāls un maize vai arī cits cienasts), ko pasniedz tam, kuru, apciemo pirmo reizi viņa jaunā dzīvesvietā vai darbavietā.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
pašcieņa Cieņas pilna attieksme pašam pret sevi, kurā izpaužas savu spēju, zināšanu, morāles u. tml. pozitīvs apliecinājums.
žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) – piem., par apģērba gabalu.
sažņaugt Cieši apņemt (ar ko), saspiest, arī sašaurināt.
sajozt Cieši apņemt, piem., ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piem., jostu, siksnu) kam apkārt.
aptvert Cieši apņemt; atrasties kam cieši apkārt.
sasiet Cieši aptinot (piem., ar virvi, auklu), panākt, ka (cilvēks, dzīvnieks) nevar pakustēties.
žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi saspiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
saķerties Cieši aptvert, apņemt (vienam otru, citam citu).
saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) – par augiem, to daļām.
apkļaut Cieši aptvert; apņemt (no visām pusēm).
drīvēt Cieši blīvējot, pildīt (piem., nelielas spraugas ar pakulām, sūnām u. tml.); šādi apstrādāt (ko).
iluminators Cieši noslēgts logs (kuģos, lidaparātos).
taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
saslēgties Cieši sakļauties (ap ko); cieši sakļauties kopā.
sakust Cieši savienoties, saplūst.
apžmiegt Cieši, stingri apņemt; apspīlēt.
žmiegt Cieši, stingri saņemt, apņemt; spiest, spaidīt (ko).
bandāža Ciešs apsējs, josta ķermeņa daļu vai orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī.
kamols Ciešs, apaļīgs (kā) kopums, veidojums.
sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu.
katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
H Ciets (apzīmējot zīmuļa cietības pakāpi).
čaula Ciets apvalks (ierīcei, detaļai u. tml.); kārta, kas sedz, ietver (ko).
čaumala Ciets apvalks (olai).
čaula Ciets apvalks (piem., sēklām, augļiem); čaumala.
čaumala Ciets apvalks (sēklām, augļiem); čaula (1).
čaula Ciets ķermeņa apvalks (bezmugurkaulniekiem).
kartons Ciets, biezs papīrs, ko izgatavo no izejvielām ar rupjākām un cietākām šķiedrām.
izsmēķis Cigaretes, papirosa u. tml. gals, kas paliek pāri pēc izsmēķēšanas.
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku.
svīta Ciklisks skaņdarbs, kas sastāv no vairākām pastāvīgām daļām, kuras apvieno kopīga tematika.
oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
tīstoklis Cilindriskas formas aprakstīts (ādas, pergamenta) vīstoklis.
cigārs Cilindrisks tabakas lapu vīstoklis.
spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels trauks ar stīpu – rokturi; šāds trauks kopā ar tā saturu.
dūmeklis Cilindrveida ierīce ar plēšām, ko lieto stropa apskates laikā bišu apdūmošanai.
pusaudzība Cilvēka dzīves posms starp bērnību un jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
biogrāfija Cilvēka dzīves un darbības hronoloģisks apraksts.
astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
caurskate Cilvēka iekšējo orgānu aplūkošana ar rentgena staru, ultraskaņas u. tml. palīdzību.
garadāvanas Cilvēka intelektuālā apdāvinātība, intelektuālās spējas.
raksturojums Cilvēka īpašību, rakstura apraksts un vērtējums; arī oficiāls dokuments, kurā ietverts šāds apraksts un vērtējums.
dupsis Cilvēka ķermeņa pakaļējā apakšējā daļa; dibens.
kultūra Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.
zods Cilvēka sejas apakšējā daļa – apakšžokļa izvirzījums zem mutes.
biedēklis Cilvēka stāvam līdzīgs veidojums (parasti no veciem apģērba gabaliem) dzīvnieku atbaidīšanai dārzos, laukos.
statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
oža Cilvēka vai dzīvnieka spēja apkārtējā vidē uztvert smaržu, smaku.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
apkārtējais Cilvēki, kas atrodas apkārt vai tuvumā.
hipijs Cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu.
atmīnētājs Cilvēks (parasti sapieris), kas specializējies atmīnēšanā.
ignorants Cilvēks bez zināšanām; aprobežots cilvēks.
skrandulācis Cilvēks noskrandušā apģērbā; skrandainis.
pusaudzis Cilvēks pārejas vecumā no bērnības uz jaunību (aptuveni no 11 līdz 16 gadiem).
apsardze Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
postenis Cilvēks vai cilvēku grupa, kas (ko) novēro, apsargā vai veic pastāvīgu uzdevumu, pienākumu.
biedrs Cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā norisē, apstākļos, pasākumā.
nesekmīgs Cilvēks, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
pazinējs Cilvēks, kam ir plašas, arī īpaši apgūtas zināšanas (kādā jomā).
romantiķis Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
biedrs Cilvēks, kam ir tuvi uzskati, līdzīgi dzīves apstākļi u. tml.
grūtgalvis Cilvēks, kam ir vājas spējas ko saprast, iemācīties.
racionālists Cilvēks, kam raksturīga uz prātu balstīta, lietišķa attieksme pret īstenību; cilvēks, kura rīcību nosaka galvenokārt prāta apsvērumi.
bēglis Cilvēks, kas (apstākļu spiests) atstājis savu dzimteni, dzimto vietu.
apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus, viesus; oficiants.
apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
respondents Cilvēks, kas (intervijā, aptaujā) atbild uz uzdotajiem jautājumiem; atbildes sniedzējs, aptaujātais.
viesis Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, arī kur).
ciemiņš Cilvēks, kas (kādu) apmeklē, ierodas (pie kāda), arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
aplauzējs Cilvēks, kas (ko) aplauž vai ir aplauzis.
pauninieks Cilvēks, kas (piem., kara laikā) staigā pa lauku mājām, cenšoties mantas apmainīt pret pārtiku.
nepieskaitāms Cilvēks, kas (psihiskas slimības vai garīgas atpalicības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs, piem., par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
oficiants Cilvēks, kas (restorānā, banketā u. tml.) apkalpo viesus (pasniedzot ēdienus, dzērienus); viesmīlis.
viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
diplomands Cilvēks, kas apbalvots ar diplomu.
medaļnieks Cilvēks, kas apbalvots ar medaļu.
kavalieris Cilvēks, kas apbalvots ar ordeni.
apmeklētājs Cilvēks, kas apciemo (kādu).
iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
apgādnieks Cilvēks, kas apgādā kādu.
apmācāmais Cilvēks, kas apgūst teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas.
māceklis Cilvēks, kas apguva amatu pie cunftes meistara; zemākā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskus dzērienus.
baznīcēns Cilvēks, kas apmeklē baznīcu, lai piedalītos dievkalpojumā.
apmeklētājs Cilvēks, kas apmeklē vai ir apmeklējis (ko).
aprēķinātājs Cilvēks, kas aprēķina (1).
apspiedējs Cilvēks, kas apspiež.
akmeņkalis Cilvēks, kas apstrādā (kaļ, cērt u. tml.) akmeņus.
apsūdzētājs Cilvēks, kas apsūdz.
falsifikators Cilvēks, kas apzināti sagroza (faktus, datus u. tml.).
individualitāte Cilvēks, kas ar savām intelektuālajām, emocionālajām vai gribas īpašībām spilgti atšķiras no apkārtējiem; personība.
stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
dumpinieks Cilvēks, kas atklāti pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas (pret ko).
apgādājamais Cilvēks, kas atrodas kāda apgādībā.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
rokaspuisis Cilvēks, kas bez ierunām izpilda (kāda) rīkojumus, pavēles, aktīvi darbojas tā labā, cenšas viņam iztapt.
raudulis Cilvēks, kas bieži, arī apnicīgi gaužas.
fantasts Cilvēks, kas fantazē; sapņotājs.
vuārists Cilvēks, kas gūst seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
vēderrunātājs Cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi.
liecinieks Cilvēks, kas ir klāt kādā notikumā un var apstiprināt redzēto, dzirdēto.
pirtnieks Cilvēks, kas ir nodarbināts pirtī; cilvēks, kas profesionāli noper pirts apmeklētājus.
nelaimīgs Cilvēks, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; cilvēks, kas ir traģiski gājis bojā.
vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piem., vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
kaklakungs Cilvēks, kas izmanto savu varu, lai apspiestu, izkalpinātu citus; apspiedējs.
ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
neprātis Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārdrošs, pārgalvīgs cilvēks.
neprātīgs Cilvēks, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem; pārgalvis, pārdrošnieks.
nerrs Cilvēks, kas kļuvis par apsmiekla objektu; muļķis.
merkantilists Cilvēks, kas ko dara aiz aprēķina, savtīga veikalnieciskuma.
kurinātājs Cilvēks, kas kurina (1); speciālists, kas apkalpo apkures vai tvaika ražošanas iekārtu.
iztapoņa Cilvēks, kas ļoti cenšas iztapt.
māceklis Cilvēks, kas mācās (ko), apgūst amatu, profesiju.
mēlnesis Cilvēks, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
murkšķis Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis (1).
nesapraša Cilvēks, kas nespēj saprast, izprast (ko).
komersants Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti liela apjoma) tirdzniecību.
apavnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar apavu izgatavošanu, labošanu u. tml.
šuvējs Cilvēks, kas nodarbojas ar apģērba, veļas u. tml. šūšanu.
miesnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar gaļas pirmapstrādi; arī gaļas tirgotājs.
kapracis Cilvēks, kas nodarbojas ar kapu izrakšanu un mirušo aprakšanu.
pirāts Cilvēks, kas nodarbojas ar kuģu aplaupīšanu.
lieltirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar liela apjoma tirdzniecību un kuram ir būtiska ietekme attiecīgajā tirgū.
parapsihologs Cilvēks, kas nodarbojas ar parapsiholoģiju.
stiklinieks Cilvēks, kas nodarbojas ar stikla apstrādi, veido izstrādājumus no stikla.
sīktirgotājs Cilvēks, kas nodarbojas ar tirdzniecību nelielā apjomā.
zvērkopis Cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists; arī cilvēks, kas nodarbojas ar savvaļas dzīvnieku aprūpi.
verga dvēsele cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
kopējs Cilvēks, kas pastāvīgi kopj, apkopj (ko).
brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
mājražotājs Cilvēks, kas ražo preces mājas apstākļos.
sekotājs Cilvēks, kas reģistrējies kādā interneta mājas lapā un regulāri interesējas par šīs lapas saturu.
karstas putras strēbējs cilvēks, kas rīkojas strauji, neapdomīgi.
vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; gaisagrābslis.
bulduris Cilvēks, kas runā neskaidri, nesaprotami.
gādnieks Cilvēks, kas rūpējas, gādā (par kādu); apgādnieks.
laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu; cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piem., mākslinieku konkursā).
konjunktūras cilvēks cilvēks, kas savā labā izmanto konkrētos apstākļus, pastāvošo situāciju, stāvokli; konjunktūrists.
diplomāts Cilvēks, kas savu mērķi prot sasniegt ar prasmīgu, labi apsvērtu izturēšanos pret citiem cilvēkiem.
varonis Cilvēks, kas sevišķi grūtos apstākļos, briesmās pašaizliedzīgi pilda savu pienākumu, aizstāv kādus ideālus, cīnās par tiem, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
pareģis Cilvēks, kas spēj paredzēt (notikumus, apstākļus u. tml.).
apsargs Cilvēks, kas strādā apsardzē; apsardzes loceklis; sargs.
pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
runātājs Cilvēks, kas teic runu (3); cilvēks, kas runā, izsaka savu (vai kāda cilvēku kopuma) viedokli (piem., sapulcē, sarunā).
skrandainis Cilvēks, kas tērpies skrandainā apģērbā.
pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
lidotājs Cilvēks, kas vada lidaparātu; pilots.
gudrinieks Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos un tos izmanto savā labā.
baikeris Cilvēks, kura galvenais pārvietošanās līdzeklis ir motocikls un kuram ir sava noteikta dzīves filozofija, dzīvesveids un ģērbšanās stils (parasti melns ādas apģērbs ar metāla aksesuāriem).
savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
siltummīlis Cilvēks, kuram patīk silti vai karsti laika apstākļi.
strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
donors Cilvēks, no kura organisma ņem audus vai orgānu pārstādīšanai slimniekam; vīrietis, kas dod savu spermu mākslīgai apaugļošanai.
apvainots Cilvēks, pret kuru vērsti apvainojumi.
zibensnovedējs Cilvēks, vide, apstākļi, kas ir par cēloni tam, ka (kādam, kur) mazinās, zūd spriedze.
ezermītne Cilvēku apmetne, dzīvesvieta, kas aizsardzības nolūkos celta ezera salā vai sēklī; ezerpils.
kopiena Cilvēku grupa, kas apdzīvoja noteiktu teritoriju un kuriem bija kopīgi ražošanas līdzekļi.
sindikāts Cilvēku grupa, kas apvienojas, lai veiktu kādu darbību.
brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota kāda uzdevuma vai darba veikšanai.
ekskursija Cilvēku grupa, kas piedalās šādā apmeklējumā.
loks Cilvēku grupa, ko apvieno kas kopīgs, radniecīgs u. tml.
zooparks Cilvēku izveidota, ierobežota vieta dažādu dzīvnieku turēšanai un to apskatīšanai.
apmetne Cilvēku pastāvīgas apmešanās vieta.
veselībpratība Cilvēku spēja meklēt, saprast un rīkoties ar informāciju, kas saistīta ar veselību.
īkšķis Cimda daļa, kas aptver rokas pirmo pirkstu.
konkurēt Cīnīties par noteicošo lomu (kādā saimnieciskās darbības jomā), par izdevīgākiem (preču ražošanas un realizēšanas) apstākļiem u. tml.
karatē Cīņas sporta veids, kam pamatā ir japāņu pašaizsardzības sistēma bez ieroča un kurā tiek izmantoti sitieni ar rokām un spērieni.
sambo Cīņas sporta veids, kurā apvienoti dažādu nacionālo cīņu paņēmieni un kurā galvenie ir metieni (ar rokām, kājām, ķermeni) un sāpju paņēmieni.
numurs Cipars, ciparu kopa, ko lieto, lai noteiktā secībā apzīmētu (piem., priekšmetu, parādību) virknes locekļus, kā arī to identifikācijai.
kolumncipars Cipars, kas norāda (iespieddarba) lappuses numuru.
ahileja cīpsla cīpsla, kas savieno kājas ikru muskuli ar papēža kaulu.
iluzionisms Cirka, estrādes mākslas veids – šķietamu brīnumu demonstrēšana, kas balstās uz speciālas aparatūras izmantošanu, roku veiklību u. tml.
iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas, izmantojot speciālu aparatūru, roku veiklību u. tml., demonstrē šķietamus brīnumus.
trimmēt Cirpt (apmatojumu) īpašā veidā.
lāsums Citas krāsas vai nokrāsas (parasti ieapaļš) plankums, arī raibums.
pomelo Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, nedaudz saplacinātiem vai bumbierveida, gaiši dzelteniem, sulīgiem augļiem [Citrus maxima, Citrus grandis].
apelsīns Citrusu ģints augļu koks ar apaļiem, oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem [Citrus sinensis].
kaskāde Cits citam nepārtraukti sekojošu elementu apvienojums (piem., akrobātikā).
kompilācija Citu autoru radīto darbu mehānisks sakopojums, apkopojums; šādi veidots darbs.
tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt mantu).
nočāpstināt Čāpstinot apēst (ko).
patrona Čaulā ietverts lodes (vai šāviņa), lādiņa un kapseles apvienojums.
burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
abaks Četrstūraina plāksne – kapiteļa augšdaļa.
pončo Četrstūrains apmetnis ar izgriezumu galvai.
auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
izčiepstēt Čiepstot izdot (skaņas) un apklust.
apčurāt Čurājot apslapināt.
piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
piečurāt Čurājot saslapināt.
darbība Dabas parādību spēcīga izpausme, kas rada izmaiņas apkārtējā vidē.
sistemātika Dabaszinātņu nozare, kas apraksta, klasificē (objektus), dod tiem nosaukumus.
grota Dabiska vai mākslīgi izveidota (sekla) ala; alas paplatinājums aiz šauras ieejas.
gaisma Dabiskais apgaismojums; laiks, kad pastāv šāds apgaismojums.
katakombas Dabiskas vai mākslīgi veidotas apakšzemes ejas un alas, kas savulaik izmantotas mirušo apbedīšanai vai reliģiskiem rituāliem.
literārā tiesa daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
ekspozīcija Daiļdarba daļa, kurā raksturoti apstākļi un personu attieksmes līdz galvenās darbības, konflikta sākumam.
piruete Daiļslidošanā – ātrs apgrieziens uz slidas purngala.
aksels Daiļslidošanā – pusotra apgrieziena lēciens atmuguriski, piezemējoties uz pretējās kājas.
drostaloties Dalīties (par olšūnu pēc apaugļošanās).
raisīties Dalīties nost (no auga) – par lapām, augļiem u. tml.
mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusdaļa Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
pusizdzerts Daļēji (apmēram līdz pusei) izdzerts.
pusizēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) izēsts.
pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
pusēsts Daļēji (apmēram līdz pusei) noēsts, apēsts.
puskails Daļēji kails; nepilnīgi apģērbies.
pusfabrikāts Daļēji sagatavots pārtikas produkts, kam pirms lietošanas pārtikā nepieciešama beidzamā apstrāde (cepšana, vārīšana u. tml.).
pajukt Daļēji saplīst, izšķīst, izirt u. tml.
pusapģērbies Daļēji, nepilnīgi apģērbies.
pussapuvis Daļēji, pa pusei sapuvis.
apgraizīt Daļēji, vietumis apgriezt [2].
ieplēst Daļēji, vietumis saplēst; plēšot radīt bojājumu.
pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
DK Dānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
sekcija Darba grupa (piem., sanāksmē, konferencē) atsevišķu jautājumu apspriešanai.
kombains Darba mašīna, kas izpilda vairākas darbības, veicot noteiktu apstrādes ciklu.
slimības lapa darba nespējas lapa.
biļetens Darba nespējas lapa.
apgrozība Darba produktu apmaiņa ar naudas starpniecību, preču pārvēršana naudā.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
uzsvārcis Darba tērps, ko valkā virs apģērba; virsvalks.
virsvalks Darba tērps, ko valkā virs apģērba.
skrāpis Darbarīks ar asiem paaugstinājumiem (kā) virsmas tīrīšanai, apstrādei, (to) skrāpējot.
cirtnis Darbarīks ar asu galu cietu materiālu apstrādei.
parazīts Darbaspējīgs cilvēks, kas apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
skrūvsols Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvgalds.
skrūvgalds Darbgalds, kurā (piem., ar skrūvspīlēm) nekustīgi nostiprina apstrādājamo priekšmetu; skrūvsols.
lauka darbi darbi, kas veicami, apstrādājot laukus.
iekšdarbi Darbi, ko veic telpās; iekšējās apdares darbi celtniecībā.
apdrošināšana Darbība --> apdrošināt.
apsardze Darbība --> apsargāt; apsargāšana.
apspēle Darbība --> apspēlēt(1).
apspēle Darbība --> apspēlēt(2).
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
apdziedāšanās Darbība, process --> apdziedāties.
apmaiņa Darbība, process --> apmainīt, apmainīties; apmainīšana, apmainīšanās.
apsilde Darbība, process --> apsildīt; apsildīšanas sistēma.
apstarošana Darbība, process --> apstarot; iedarbošanās uz cilvēka organismu ar jonizējošo starojumu (ārstnieciskos nolūkos).
denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
izplešanās Darbība, process --> izplesties; paplašināšanās, palielināšanās.
pārmaiņa Darbība, process --> pārmainīt (3), pārmainīties (2); apmaiņa.
saplūde Darbība, process --> saplūst (1); savienošanās, nonākot saskarsmē, satekot kopā.
saplūde Darbība, process --> saplūst (2); savienošanās, nonākot saskarsmes vietā, apvienojoties.
saplūde Darbība, process --> saplūst (3); savienošanās, savstarpēji sajaucoties, tiekot savstarpēji ietekmētam.
saprašana Darbība, process --> saprast.
apbūve Darbība, process, arī rezultāts --> apbūvēt.
pārstrāde Darbība, process, kurā (kas) tiek apstrādāts, pārveidojot par ko citu.
apšuve Darbība, rezultāts --> apšūt (1).
apšuve Darbība, rezultāts --> apšūt (3).
apsardzība Darbība, stāvoklis, kad (kas) tiek apsargāts.
ekspansija Darbības apjoma intensitātes palielināšanās.
industrija Darbības joma, kurā tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, kur darbība norit vērienīgi, dodot produkciju lielā apjomā.
saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
divdabis Darbības vārda forma, kam piemīt divu vārdšķiru – darbības vārda un īpašības vārda vai apstākļa vārda – īpašības.
imperfekts Darbības vārda pagātnes forma, kas apzīmē ilgstošu darbību; nepabeigtā pagātne.
rezultāts Darbības, norises iznākums; kādu apstākļu sekas.
lietvedība Darbību kopums, sistēma (piem., iestādē, organizācijā), kas nodrošina dokumentu sagatavošanu, sistematizāciju un glabāšanu, veic korespondences apstrādi u. tml.
ģērbējs Darbinieks (piem., teātrī), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
lietvedis Darbinieks, kas (iestādē, organizācijā) sagatavo un apstrādā dokumentus, veic saraksti u. tml.
apkopējs Darbinieks, kas apkopj (piem., telpas, teritoriju).
cietumsargs Darbinieks, kas apsargā cietumu; arī cietuma uzraugs.
apgaismotājs Darbinieks, kas atbild par apgaismošanu (teātrī, televīzijā u. tml.), darbinieks, kas apgaismo (noteiktas vietas).
naktssargs Darbinieks, kas naktī (ko) apsargā.
tabeļvedis Darbinieks, kas reģistrē, fiksē, aprēķina uzņēmumā nodarbināto faktisko darba laiku.
gaismotājs Darbinieks, kas rūpējas par skatuves, filmēšanas vietas u. tml. apgaismojumu; apgaismotājs.
reģistrators Darbinieks, kas veic (viesu, apmeklētāju u. tml.) reģistrāciju.
frēzmašīna Darbmašīna ar rotējošu griezējinstrumentu (frēzi) cietu materiālu apstrādei.
suports Darbmašīnas elements griezējinstrumentu nostiprināšanai un pārvietošanai apstrādes procesā.
šarlatānisms Darbošanās kādā nozarē (piem., medicīnā), uzdodoties par lietpratēju; peļņas gūšana, blēdoties un apkrāpjot citus cilvēkus.
vārīties savā sulā darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
palīgdarbs Darbs (līdztekus pamatdarbam), kas dod papildu ienākumus.
papilddarbs Darbs, ko veic papildus pamatdarbam, arī iepriekš paredzētajam darbam.
godalieta Darbs, uzdevums, pienākums, kas saistīts ar (kāda) goda apliecināšanu, arī saglabāšanu.
izmēģināt Darīt (ko), lai noskaidrotu (piem., kādu apstākli, iespēju).
atskaņot Darīt dzirdamu, pārraidīt – par skaņu reproducēšanas un pārraides aparātiem.
lēkt uz ecēšām Darīt gandrīz vai neiespējamo, rīkoties neapdomīgi.
uzdzīvot Darīt ko tādu, kas parasti vai ilgstoši nav bijis iespējams (piemēram, materiālo apstākļu dēļ).
lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
modelētājs Darītājs --> modelēt; speciālists, kas projektē, izstrādā skices, modelē (piem., apģērbu).
slaucējs Darītājs --> slaukt; lopkopis (liellopu fermā), kura darba pienākumos ietilpst govju slaukšana un to apkopšana.
divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
sīpolmizas Dārza sīpola pazemes daļas ārējās, sausās zvīņlapas.
loki Dārza sīpola stobrveida lapas.
ķirbis Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
pilsētas zaļā rota dārzi, parki, apstādījumi pilsētas teritorijā.
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare – krāšņumaugu audzēšana, apstādījumu, parku ierīkošana un kopšana.
virtuālais attēls datora atmiņā ievadīts grafisks attēls, kura izmēri ļauj to aplūkot displeja ekrānā tikai pa daļām.
taimeris Datorā iebūvēts elektronisks pulkstenis, kas veidots ar aparatūru un programmatūru.
taisnošana Datorā ierakstītā teksta rakstu zīmju horizontāla un vertikāla izlīdzināšana lappuses malās atbilstoši noteiktām prasībām.
procesors Datora mezgls, kas pēc norādītās programmas veic datu apstrādi un attiecīgajos momentos ierosina pārējo mezglu darbību.
monitors Datora sastāvdaļa – elektroniska ierīce ar ekrānu, kas vizuāli attēlo apstrādāto informāciju.
vadība Datora un tā izpildāmo apstrādes procesu vadīšana, kas nodrošina noteiktu uzdevumu risināšanas un darbību izpildes secību.
kompresors Datorprogramma informācijas fiziskā apjoma samazināšanai jeb saspiešanai.
teksta redaktors datorprogramma, kas ļauj apstrādāt un rediģēt tekstu (veikt, piem., teksta kopēšanu, izgriešanu, ievietošanu).
datortehnika Dators un tā darbībai nepieciešamās papildierīces.
antivīruss Datorvīrusu apkarotājs.
nesaistes režīms datu apstrādes sistēmas funkcionālā bloka darbības režīms, kurā bloks var strādāt arī tad, ja tas ir atslēgts no sistēmas.
datne Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; fails.
nepārdatums Datums, ko apzīmē ar nepārskaitli; nepāra datums.
pārdatums Datums, ko apzīmē ar pārskaitli; pāra datums.
noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
saēsties Daudz apēst (ko).
nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
samācīties Daudz iemācīties; intensīvi, arī ilgāku laiku mācoties, apgūt, iegaumēt (ko).
salaizīties Daudz laizot, apēst (ko).
laist darbā mēli daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu; arī aprunāt.
deldēt mēli Daudz runāt (par ko); aprunāt (kādu).
nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
braukt ar muti daudz, aplam, arī nepieklājīgi runāt.
gabalu gabalos daudzās sīkās daļās (piem., saplīst).
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments ar sīkiem, cirstiem vai frēzētiem zobiem cieta materiāla apstrādei, virsmas nogludināšanai, noslīpēšanai.
sampleris Daudzfunkcionāla elektroniska ierīce, ar kuru tiek radīti un apstrādāti sampli.
zefirante Daudzgadīgs amariļļu dzimtas augs ar šaurām, lineārām lapām un baltiem, dzelteniem vai rozā ziediem.
mārrutks Daudzgadīgs augs ar lielām iegarenām lapām un resnām saknēm.
sētložņa Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, apaļīgām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
sētvija Daudzgadīgs augs ar ložņājošu stumbru, matiņiem klātām lapām, zaļganbaltiem ziediem un melnām ogām; brionija.
pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
citronmelisa Daudzgadīgs garšaugs ar sirdsveida lapām, kurām ir citrona aromāts; citronmētra; ārstniecības melisa [Melissa oficinalis].
niedre Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar garām, šaurām lapām, ložņājošu sakneni un ziediem garā skarā.
kāpukviesis Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garām, cietām, zilganzaļām lapām un ziediem, kas sakārtoti vārpā.
seslerija Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar pelēkzilganu lapu virspusi un ziedkopu, kas atgādina vārpu [Sesleria coerulea].
kurpīte Daudzgadīgs gundegu dzimtas indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām un dzelteniem vai zili violetiem ziediem.
saulkrēsliņš Daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās.
kumeļpēda Daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar apaļām, tumšzaļām lapām un sarkanbrūniem ziediem.
kalme Daudzgadīgs kallu dzimtas lakstaugs ar garām zobenveida lapām (veido audzes ūdenstilpju malās).
dievkociņš Daudzgadīgs krāšņumaugs (krūms) ar ļoti smalkām, smaržīgām zaļganpelēkām lapām [Artemisia abrotanum].
kanna Daudzgadīgs krāšņumaugs ar lielām lapām un asimetriskiem, spilgtiem ziediem.
pūslene Daudzgadīgs kukaiņēdājs augs bez saknēm ar peldošu vai guļošu stublāju un plūksnainām lapām, kuru atsevišķi segmenti pārveidojušies īpašos pūslīšos.
kreimule Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar dziedzermatiņiem klātām lapām rozetē, zili violetiem vai baltiem ziediem ar piesi.
rasene Daudzgadīgs kukaiņēdājs lakstaugs ar rozetē sakārtotām lapām, kuras augšpusē klāj sarkanīgi dziedzermatiņi.
rožlape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, rabarberam līdzīgām lapām.
tūsklape Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar vairākiem dzelteniem ziedu kurvīšiem stublāja galotnē, lielām, apakšpusē tūbainām lapām un ložņājošiem sakneņiem.
mauraga Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām apakšējām lapām un dzelteniem ziediem.
zeltpīpenīte Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
mugurene Daudzgadīgs lakstaugs ar eliptiskām lapām, nedaudz noliektu stublāju, nokareniem zaļganbaltiem ziediem.
rabarbers Daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, sulīgiem (parasti iesarkaniem) lapu kātiem un lielām, mīkstām lapām.
kosa Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošiem sakneņiem, zarainu vai bezzarainu stublāju ar dobiem posmiem un zvīņveida lapu makstīm.
skalbe Daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām, ziediem vēdeklī; īriss.
silpurene Daudzgadīgs lakstaugs ar matainu stumbru, staraini vai plūksnaini dalītām lapām un violetiem zvanveida ziediem.
majorāns Daudzgadīgs lakstaugs ar maziem, baltiem vai violeti sārtiem ziediem; šā auga lapas un ziedi, ko lieto par garšaugu [Majorana hortensis].
rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
rūta Daudzgadīgs lakstaugs ar pelēki zaļganām plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem.
pelašķis Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un sīkiem ziediem kurvīšos.
kāpnīte Daudzgadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un tumšziliem ziediem.
zaķskābene Daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, baltiem ziediņiem un trīsstarainām lapām, aug ēnainos skujkoku mežos.
vērmele Daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās, kuru lieto kā ārstniecības augu un garšaugu [Artemisia absinthium].
ugunspuķe Daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, biezi aplapotu stublāju, lancetiskām lapām un violeti sārtiem ziediem ķekarā.
prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
vīrcele Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un blīvos ķekaros sakopotiem dzelteniem piešveida ziediem [Linaria].
leizeja Daudzgadīgs lakstaugs ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām, kura sakneni un saknes izmanto ārstniecībā [Rhaponticum carthamoides].
piparmētra Daudzgadīgs lakstaugs, ārstniecības augs ar zili violetiem ziediem un stipri smaržojošām lapām; no šā auga lapām gatavota droga [Mentha piperita].
maijpuķīte Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; kreimene.
kreimene Daudzgadīgs liliju (asparāgu) dzimtas lakstaugs ar eliptiskām lapām un baltiem, smaržīgiem ziediem vienpusējā ķekarā; maijpuķīte.
muskare Daudzgadīgs liliju dzimtas krāšņumaugs ar lineārām lapām un (parasti) ziliem ziediem samērā blīvos cilindrveida ķekaros.
zeltnātrīte Daudzgadīgs lūpziežu (panātru) dzimtas augs ar garu, stublāju, zobainām lapām un augšējās lapu žāklēs sēdošiem dzelteniem, oranžiem plankumiņiem izraibinātiem ziediem.
puplaksis Daudzgadīgs mitru, purvainu vietu lakstaugs ar trīsstūraini dalītām lapām un baltiem vai iesārtiem ziediem ķekaros.
mandragora Daudzgadīgs nakteņu dzimtas lakstaugs ar platām, ovālām lapām, lielu, sazarotu sakni, kas satur alkaloīdus un ko izmanto ārstniecībā [Mandragora officinarum].
palēcīte Daudzgadīgs neliels lakstaugs ar iegareni ovālām lapām mieturveida pušķos un zaļgani baltiem ziediem ķekarā stublāja galotnē.
vienlape Daudzgadīgs orhideju dzimtas augs ar vienu olveidīgu lapu un daudziem sīkiem zaļgandzelteniem ziediem garā ķekarā [Monophyllos].
mātere Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zarainu stublāju, šķeltām lapām un violeti sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
kaķumētra Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs ar zobainām lapām un zilganiem ziediem (izmanto, piem., parfimērijas rūpniecībā).
sārmene Daudzgadīgs panātru dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms, krūms ar veselām, pretējām lapām, sārtiem, purpursarkaniem, retāk – baltiem vai dzelteniem ziediem neīstos mieturos, vārpveida ziedkopā vai ķekarā.
zeltene Daudzgadīgs prīmulu dzimtas lakstaugs ar stāviem vai ložņājošiem stublājiem, lancetiskām vai ovālām lapām un spilgti dzelteniem ziediem.
septiņvīre Daudzgadīgs pulkstenīšu dzimtas lakstaugs ar resnu, vārpstveidīgu sakni, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem ziediem blīvās vārpās [Phyteuma spicata].
rasaskrēsliņš Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni, staraini daivainām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
vīgrieze Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un baltiem vai iedzelteniem, smaržīgiem ziediem blīvās skarveida ziedkopās.
zemene Daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs ar trim starainām lapām, baltiem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem augļiem.
septiņstarīte Daudzgadīgs sīks prīmulu dzimtas lakstaugs ar lapām stumbra augšdaļā, virs kurām ir zieds ar septiņām baltām vainaglapām [Trientalis europaea].
narcise Daudzgadīgs sīpolaugs ar garām, šaurām lapām un smaržīgiem baltiem vai dzelteniem ziediem.
vēršmēle Daudzgadīgs skarblapju dzimtas [Boraginaceae] lakstaugs ar tumši violetiem ziediem un asiem matiņiem klātu stumbru un lapām.
skābene Daudzgadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs ar iegarenām skābas garšas lapām un zaļganiem vai rožainiem ziediem konusveida skarās.
lēpe Daudzgadīgs ūdensaugs ar ieapaļām peldošām lapām un dzelteniem ziediem; dzeltenā ūdensroze.
ūdensroze Daudzgadīgs ūdensaugs ar lielām ieapaļām vai ieapaļi ovālām peldošām lapām un palieliem, parasti baltiem, ziediem.
glīvenes Daudzgadīgs ūdensaugs ar ūdenī iegrimušām vai peldošām lapām un sīkiem brūnganiem ziediem vārpveida ziedkopā.
zaķpēdiņa Daudzgadīgs vai viengadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar veselām lapām un kurvīšos sakārtotiem dzeltenbrūniem vai zaļganpelēkiem ziediem.
sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
lavanda Daudzgadīgs, mūžzaļš puskrūms ar ziliem vai violetiem smaržīgiem ziediem un lapām.
zemteka Daudzgadīgs, neliels cūknātru dzimtas lakstaugs ar ložņājošu, apmatotu stublāju, pretējām, otrādi olveidīgām lapām un gaišziliem ziediem stāvā ķekarā; ārstniecības veronika [Veronica officinalis].
zemzālīte Daudzgadīgs, neliels doņu dzimtas lakstaugs ar lineārām lapām un sīkiem, brūnganiem ziediem.
smilga Daudzgadīgs, retāk viengadīgs graudzāļu dzimtas augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu.
grīslis Daudzgadīgs, retāk viengadīgs lakstaugs ar šaurām, garām lapām, trīsšķautņu stublāju, sakneni un sīkiem ziediem vārpiņās.
zilsniedzīte Daudzgadīgs, sīks, dekoratīvs liliju dzimtas lakstaugs, ar olveidīgu sīpolu, lineārām lapām rozetē un ziliem ziediem ziedkopā.
strelīcija Daudzgadīgs, vidēji augsts (līdz 2 m) tropu lakstaugs ar elipsveida lapām un divkrāsainiem oranžiem un ziliem ziediem.
saulpurene Daudzgadīgs, vidēji liels gundegu dzimtas lakstaugs ar lieliem, apaļiem dzelteniem ziediem, kas izvietoti pa vienam stublāja galā.
saulrietenis Daudzgadīgs, zems biezlapju dzimtas lakstaugs, olveidīgās, sulīgās lapas sakārtotas ciešā, apaļā rozetē.
recirkulācija Daudzkārtēja gāzu, šķidruma vai cietvielu plūsmas atgriešana atpakaļ tehnoloģiskajā procesā, ierīcē, aparātā.
multimedijs Daudzpusīgs informācijas pasniegšanas veids, kurā teksts ir apvienots ar skaņu, attēlu, video, animāciju u. tml.; multivide.
zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
ektoderma Daudzšūnu dzīvnieku dīgļa ārējais slānis – ārējā dīgļlapa.
sēklaizmetnis Daudzšūnu veidojums (sēklaugiem), no kura pēc apaugļošanās attīstās sēkla.
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums; aptuveni puse no pasaules teritorijas.
kvantitāte Daudzums, apjoms, skaits u. tml.
kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
uzdauzīt Dauzot apstrādāt (piemēram, cepamu gaļas gabalu).
sadauzīt Dauzot sasmalcināt; dauzot sašķelt, saplēst.
dāvanu karte dāvināšanai paredzēta dekoratīvi noformēta karte, kas apliecina jau iemaksātu noteiktu summu iepirkumiem noteiktā veikalā.
nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
priekšauts Dažāda piegriezuma, parasti darba, apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
redundance Dažāda rakstura papildelementu kopums, ko iestrādā sistēmā tās darbības uzticamības paaugstināšanai.
slēpju parafīni dažāda veida sniegam paredzēti slēpju apstrādāšanas līdzekļi, kuru sastāvā ir parafīns.
mežģīnes Dažādās tehnikās ar rokām darināts ažūrs izstrādājums, ko izmanto, piem., apģērba rotāšanai.
izsitumi Dažādi ādas un gļotādas pārveidojumi, kas parādās kā atsevišķi, reizēm saplūduši elementi (piem., plankumiņi, mezgliņi, pūslīši).
augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū.
melanža Dažādu krāsu šķiedru maisījums (dzijā, audumā, adījumā); divu krāsu apvienojums (tekstilizstrādājumā).
konglomerāts Dažādu nozaru uzņēmumu apvienība.
poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
poliritmija Dažādu ritmu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
akupunktūra Dažādu slimību ārstēšana, durot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos; adatu terapija.
eklektika Dažādu stilu elementu apvienojums (piem., arhitektūrā).
eklektisms Dažādu stilu izmantošana, apvienošana vai atdarināšana 19. gs.–20. gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā.
eklektika Dažādu stilu, uzskatu, sistēmu u. tml. nesaskaņots apvienojums; viengabalainības trūkums.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
polimetrija Dažādu taktsmēru vienlaicīgs apvienojums (parasti daudzbalsu skaņdarbā).
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, elementu apvienojums.
spora Dažu augstāko augu (sūnaugu, paparžaugu) un zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju) vienšūnas veidojums, ar ko tie vairojas.
zaļums Dažu augu (piem., diļļu, pētersīļu, seleriju) lapas, laksti, ko uzturā lieto termiski neapstrādātus; augi, no kuriem iegūst šādas lapas, lakstus.
apsarme Dažu augu slimību (piem., miltrasas) simptoms, kas atgādina sarmu (uz lapām, stublāja).
mantija Dažu bezmugurkaulnieku (piem., gliemju) ādas kroka, kas apņem (tā) ķermeni.
soprāns Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar augstu diapazonu.
alts Dažu instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar zemāku diapazonu.
orda Dažu klejotājtautu militāri administratīva apvienība, valstisks veidojums.
pūznis Dažu kukaiņu (piem., skudru, lapseņu, iršu) mītne.
sēnalas Dažu labības augu (piem., auzu, miežu) sēklu cietā apvalka daļas, kas apstrādes procesā atdalītas no graudiem.
mētra Dažu nelielu ogulāju (piem., brūkleņu, melleņu, zileņu) stublāji ar lapām.
jāņuzāles Dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piem., madaras, nārbuļi).
fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
planēta Debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
disks Debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
sist pie krūtīm dedzīgi ko apgalvot.
apdegt Degot, atrodoties liesmās vai augstā temperatūrā, pārogļoties (visapkārt, no virspuses).
iesnas Deguna gļotādas iekaisums, kas rada gļotainus izdalījumus, apgrūtinātu elpošanu.
steps Deja, kurai raksturīga specifiska, ātra klaudzināšana pret grīdu ar speciāliem apaviem.
čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
mopsis Dekoratīvo suņu šķirnes masīvs suns ar lielu, apaļu galvu, strupu purnu, dziļām krokām pierē un gludu apmatojumu.
uzmava Dekoratīvs apģērba aksesuārs – elastīga dažāda materiāla aproce virs plaukstas locītavas.
asparāgs Dekoratīvs augs ar sīkām, šaurām lapām.
gloksīnija Dekoratīvs augs ar tumšzaļām pūkainām lapām un krāšņiem, samtainiem zvanveida ziediem.
bārkstis Dekoratīvs elements – pavedienu, sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts ar auduma, apģērba gabalu.
sakura Dekoratīvs koks ar baltiem vai sārtiem ziediem; Japānas ķirsis [Prunus serrulata].
rododendrs Dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām lapām un zvanveida vai plakaniem ziediem ķekaros.
cinerārija Dekoratīvs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar spilgtiem ziediem un pelēku lapu apakšu.
lefkoja Dekoratīvs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem, dažādu krāsu pildītiem ziediem [Mathiola incana].
floksis Dekoratīvs lakstaugs ar smaržīgiem ziediem apaļās ziedkopās.
sanpaulija Dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi [Saintpaulia ionantha].
kokroze Dekoratīvs malvu dzimtas lakstaugs ar stāvu, garu stublāju un krāšņiem, lieliem ziediem lapu žāklēs; kāršroze. [Althaea rosea].
ļipa Dekoratīvs pagarinājums (apģērba mugurpusē).
apdare Dekoratīvs papildinājums, rotājums.
aplikācija Dekoratīvs rotājums, ko (piem., piešujot) piestiprina pie apģērba.
montbrēcija Dekoratīvs skalbju dzimtas sīpolaugs ar šaurām zobenveida lapām un (parasti oranžiem) ziediem vārpā.
aplikācija Dekoratīvs veidojums no nogrieztiem un pie pamatnes piestiprinātiem (piem., papīra) gabaliņiem.
parūkkoks Dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās [Cotinus coggygria].
kaviārs Delikatese – īpaši apstrādāti storveidīgo un lašveidīgo zivju ikri.
aptieciņa Dem. --> aptieka.
irbulītis Dem. --> irbulis (1); šāds priekšmets kā galda piederums (Ķīnā, Japānā u. c.).
lapiņa Dem. --> lapa.
vāciņi Dem. --> vāks; apvākojums.
eksorcisms Dēmona vai dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ķermeņa.
sātana izdzīšana dēmonu izdzīšana no apsēsta cilvēka ar lūgšanu un īpašu rituālu palīdzību.
kalnrūpniecība Derīgo izrakteņu ieguves rūpniecība (kas aptver to izpēti, ieguvi un bagātināšanu).
iegula Derīgo izrakteņu krājums, kas norobežots no apkārtējiem iežiem.
desantkaraspēks Desanta operācijām speciāli apmācīts un apbruņots karaspēks.
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību); apstādīt (ap ko, kam apkārt).
spaile Detaļa (ierīcei, aparātam), ar kuru nodrošina elektriskās enerģijas pieplūdi.
spals Detaļa (piem., darba rīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
rokturis Detaļa (piem., iekārtai, ierīcei), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) darbinātu, mainītu (tās) stāvokli.
spals Detaļa (pistolei), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku.
tureklis Detaļa (priekšmetam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai (to) turētu, veiktu kādu darbību.
cokols Detaļa spuldzes apakšējā daļā, kurai pievienoti kvēldiega elektrodi un ar kuru spuldzi iestiprina elektroierīcē.
ietvere Detaļa vai ierīce, kurā (ko) iestiprina; ciets aizsargapvalks, kurā (ko) ievieto.
izolators Detaļa, ierīce elektriskās aparatūras vai ietaises elektrisko strāvu vadošo daļu izolācijai un mehāniskai nostiprināšanai.
tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
skala Detaļa, plātnīte ar iedaļām (ierīcēs, mēraparātos u. tml.).
ierievis Detaļas un vārpstas savienojuma veids – īpašas rievas vārpstā un detaļā, lai tā nevarētu pagriezties ap vārpstu.
bloks Detaļu elementu, sastāvdaļu apvienojums vienā sistēmā, kopumā.
kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai devai.
gaitnieks Dežurants (piem., karaspēka apakšvienībā).
lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
gravis Diakritiska zīme ( ` ), ar ko apzīmē zilbes intonāciju, akcentu jeb uzsvaru, arī skaņas izrunas veidu.
tilde Diakritiska zīme (~), piem., atkārtota vārda vai vārda daļas apzīmēšanai vārdnīcās; tehniska rakstu zīme.
metafizika Dialektikai pretēja domāšanas un izziņas metode, kas lietas un parādības aplūko kā savstarpēji izolētas, pabeigtas un nemainīgas.
tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu un tembru.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
kontradmirālis Dienesta pakāpe (starp kapteiņa un viceadmirāļa pakāpēm) vairāku valstu kara flotēs.
jūras kapteinis dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
dižkareivis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs ar šādu dienesta pakāpi.
dižmatrozis Dienesta pakāpe pirmskara Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpi); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
majors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā (Latvijas armijā – dienesta pakāpe starp kapteini un pulkvežleitnantu); virsnieks, kam ir šāda pakāpe.
virsleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu armijā un kara flotē; Latvijas armijā un aizsardzības spēkos – dienesta pakāpe starp leitnantu un kapteini (flotē – kapteiņleitnantu); persona, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (bijušajā Padomju Armijā – dienesta pakāpe starp staršinas un vecākā praporščika pakāpēm, pirmsrevolūcijas Krievijas armijā un kara flotē – zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
apgaita Dienesta pienākumos ietilpstošās teritorijas apstaigāšana.
sardzes dienests dienesta veids bruņotajos spēkos, kas pilda ar (kā) apsardzi saistītu kaujas uzdevumu.
robežsardze Dienests, kas veic valsts robežas apsardzību, rūpējas par valsts robežu neaizskaramību, nelegālās migrācijas novēršanu.
koka Dienvidamerikas tropu krūms, kura lapas satur kokaīnu [Erythroxylon coca].
pasekls Diezgan aprobežots, bez dziļākām interesēm.
paskābs Diezgan īgns, neapmierināts.
pusdulls Diezgan straujš, neapvaldīts; pārgalvīgs.
asns Dīglis, kas izdīdzis no sēklas, bumbuļa, sakneņa; tikko izdīgusi auga virszemes daļa ar vēl neizveidotām lapām.
nodilt Dilstot novalkāties, izplīst (par apģērbu, tā detaļām).
akreditēšanās Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
mērķis Distances galapunkts (sporta sacensībās); finišs.
finišs Distances galapunkts, mērķis (sporta sacensībās).
uz pusēm divās vienādās vai aptuveni vienādās daļās.
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne.
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne.
kostīmkleita Divdaļīga kleita, kuras augšējā daļa ir jaka bez oderes, apakšējā – svārki; kleita ar virsū valkājamu jaku.
spiedpoga Divdaļīga poga (apģērbam, apaviem, makam u. tml.), kas savienojama, iespiežot vienas daļas izcilni otras daļas iedobumā.
bikini Divdaļīgs sieviešu peldkostīms, kas ļoti trūcīgi apsedz ķermeni.
kaņepju dzimta divdīgļlapju klases augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi ar stāvu vai vijīgu stublāju – kaņepes, apiņi.
selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
rācenis Divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga apaļa vai plakani apaļa sakne ar dzeltenu, zaļu vai violetu mizu un baltu mīkstumu [Brassica ropa].
dzelksnis Divgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar purpursarkaniem ziediem un ļoti dzeloņainām lapām.
puravs Divgadīgs sīpolu ģints dārzenis, garšaugs ar lineārām lapām, kas veido neīsto stublāju un neīsto sīpolu un kam ir raksturīga savdabīga smarža un garša.
suņmēle Divgadīgs vai daudzgadīgs indīgs laukstaugs ar vienkāršām, veselām eliptiskām vai lancetiskām lapām un tumši sarkanbrūniem ziediem rituļos.
pretruna Divi izteikumi, apgalvojumi, priekšstati, pazīmes, kas savstarpēji viens otru noliedz; pretstatu mijiedarbība, kas rosina uz attīstību.
stereopāris Divi viena un tā paša objekta attēli, no kuriem viens iegūts no labās acs, otrs – no kreisās acs pozīcijas un kuri, aplūkojot īpašā optiskā ierīcē, veido vienu telpisku attēlu.
iekavas Divpusēja pieturzīme (), [] vai {}, kas norobežo iespraustus papildinājumus, paskaidrojumus; matemātiska zīme, ar kuru norāda matemātisko darbību secību.
pēdiņa Divpusēja pieturzīme, ko lieto tiešās runas un citātu atdalīšanai, dažādu nosaukumu apzīmēšanai, kā arī stilistiskos nolūkos.
divkapeika Divu kapeiku monēta.
dipodija Divu pēdu apvienojums vienā ritmiskā vienībā (parasti antīkajā dzejā).
sadomazohisms Divu seksuālu noviržu – sadisma un mazohisma – apvienojums.
krustojums Divu vai vairāku atšķirīgu parādību, īpašību u. tml. apvienojums.
ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno noteikta atskaņu sistēma vai intonācija.
kombinācija Divu vai vairāku elementu apvienojums (piem., daiļslidošanā).
kontaminācija Divu vai vairāku notikumu, parādību u. tml. apvienošana, arī sajaukšana.
alianse Divu vai vairāku valstu, organizāciju apvienība.
kungs Dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēks; cilvēks, kam pieder vara (pār ko); saimnieks, darba devējs (attiecībā pret kalpotāju).
dāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
kundze Dižciltīgu vai turīgu aprindu sieviete.
ozols Dižskābaržu dzimtas koks ar cietu koksni, (parasti) daivainām lapām un augli – zīli.
antilope Dobradžu dzimtas dzīvnieks ar gludu spalvu un uz augšu vērstiem ragiem [Antilope cervicapra].
tvertne Dobs priekšmets, trauks (kā) ievietošanai, lai (to) uzglabātu, uzkrātu, transportētu, apstrādātu, izmantotu.
rags Dobs, parasti govs raga formā veidots priekšmets ar paplatinātu galu (piem., trauks).
trauks Dobs, parasti necaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā, parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei.
iedzirdīt Dodot dzert (alkoholisku dzērienu), panākt, ka apreibst.
iebarot Dodot ieēst (apvārdotu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
saēdināt Dodot pietiekami daudz ēst (ko), panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd; dot daudz apēst (ko).
biļete Dokuments (parasti neliela lapiņa ar cenas, laika, vietas u. tml. norādēm), kas dod tiesības apmeklēt filmu, izrādi, izstādi u. tml.
karte Dokuments (piem., apliecība vāciņos), kas apliecina (personas) identitāti, piederību (kādai organizācijai, apvienībai u. tml.).
lēņa grāmata dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
kvīts Dokuments, kas apliecina (kā, piem., maksājuma) saņemšanu; šāda dokumenta veidlapa.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
autorapliecība Dokuments, kas apliecina autora tiesības uz viņa izgudrojumu.
akreditēšanās raksts dokuments, kas apliecina diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
patents Dokuments, kas apliecina izgudrotāja vai viņa tiesību pārmantotāja ekskluzīvās tiesības uz izgudrojuma izgatavošanu, izmantošanu vai pārdošanu.
apliecība Dokuments, kas apliecina kādu faktu, tiesības u. tml.
sertifikāts Dokuments, kas apliecina kādu faktu.
polise Dokuments, kas apliecina personas vai mantas apdrošināšanas līguma noslēgšanu.
caurlaide Dokuments, kas apliecina tiesības iekļūt (kur) vai izkļūt (no kurienes).
augu pase dokuments, kas apliecina, ka augi ir brīvi no augu karantīnas organismiem (resp. dažādām augu slimībām).
brīvgrāmata Dokuments, kas apliecināja dzimtcilvēku atbrīvošanu no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
apdrošināšanas polise dokuments, kas apstiprina apdrošināšanas līguma noslēgšanu un tiesības uz zaudējuma kompensācijas saņemšanu.
darba grāmatiņa dokuments, kas apstiprina darbinieka darba stāžu.
kartīte Dokuments, kas dod tiesības ierobežotā daudzumā nopirkt kādu preci (normētas sadales sistēmas apstākļos, piem., kara laikā).
zīme Dokuments, kas sniedz informāciju, apliecina (ko).
darbnespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darbnespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pabalstu; slimības lapa.
kristāmzīme Dokuments, ko izdod baznīcā pēc kristības kā apliecinājumu tam, ka bērns vai pieaugušais ir kristīts attiecīgajā baznīcā; arī baznīcas izdota dzimšanas apliecība.
pavadraksts Dokuments, ko pievieno (kam, piem., kādam sūtījumam) un kas satur nosūtīto priekšmetu uzskaitījumu, aprakstu u. tml.
Sarkanā grāmata dokuments, kurā ierakstītas iznīkstošās un apdraudētās dzīvnieku un augu sugas.
testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (piem., par kādu cilvēku); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem.
secinājums Doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
gudrot Domās (ko) risināt, apcerēt u. tml.
nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
prātot Domās risināt, apsvērt; daudz un ilgi domāt; gudrot.
celt gaisa pilis domās, sapņos plānot ko īstenībā nerealizējamu.
spriedums Domāšanas forma loģikas mācībā, kurā apgalvojuma vai nolieguma veidā atspoguļo priekšmetu un pazīmju sakarības vai arī attiecības starp priekšmetiem.
saruna Domu apmaiņa, lai noskaidrotu (kāda cilvēka, cilvēku grupas) nostāju, uzskatus (kādā jautājumā).
dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
saruna Domu apmaiņa, priekšlikumu apspriešana, lai noskaidrotu situāciju, pušu nostāju, noslēgtu vienošanos u. tml. (kādā jautājumā).
sabarot Dot (cilvēkam) daudz apēst (ko).
laist Dot (ko apkārt, arī no rokas rokā).
piedot Dot (ko) klāt, papildus.
laist Dot (pārdošanā, ražošanā, apgrozībā).
izēdināt Dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu daudzumu).
ielaist Dot iespēju (kādam) ievirzīties (kur iekšā); atļaut uzturēties, apmesties (kur).
tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko); mērķēt (2).
mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, manīt (kādam ko).
parādīt Dot vai ļaut apskatīt (ko); pievedot vai kur aizvedot, panākt, ka ierauga, aplūko (ko).
iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
iet Doties, arī rīkoties, lai nokļūtu (jaunos apstākļos).
pieļaujamā doza doza, kas vēl neapdraud cilvēka organismu.
sadrapēt Drapēt un pabeigt drapēt.
žvadzināt rokudzelžus draudēt ar apcietinājumu, arestu.
brūtēties Draudzēties (parasti, cerot uz apprecēšanos, kāzām).
apdrāzt Drāžot apdarināt.
šmotkas Drēbes, apģērbs.
pleciņš Drēbju pakaramais, kas atbilst apģērba gabala plecu formai.
liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
bezcerīgs Drūms, nomācošs (par apkārtni, dabas ainavu).
apdrupināt Drupinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt, no vairākām pusēm).
nodrupt Drūpot iegūt bojājumus, robus, samazināties apmēros.
manteļskurstenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; apvalkdūmenis.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve; manteļskurstenis.
apdauzīts Dumjš, aprobežots.
zābaki Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
apkūpināt Dūmojot, kūpinot dūmus, pārklāt (ko ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpināt; nokvēpināt.
pārmalu dūriens dūriena veids, ar ko piestiprina auduma malu tā, lai šuvuma vieta nebūtu redzama, vai ar ko apmetina auduma malas.
patentatslēga Durvīs iemontējama slēdzene, kurai iestrādāta īpaša, tikai šai vienai slēdzenei piemītoša un tās atslēgai atbilstoša tapiņu kombinācija; šādas slēdzenes atslēga.
virpuļdurvis Durvis, kas veroties griežas ap savu asi.
slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
izgāzt žulti dusmās, neapmierinātībā, naidā asiem vārdiem vērsties pret kādu.
bārt Dusmīgi izteikt neapmierinātību, pārmetumus; rāt.
sabārt Dusmīgi izteikt savu neapmierinātību, stingri norāt (kādu).
bārties Dusmīgi teikt pārmetumus, paust neapmierinātību, rāties.
pukoties Dusmojoties, rājoties paust neapmierinātību.
identiskie dvīņi dvīņi, kas attīstījušies no vienas apaugļotas olšūnas.
meditatīvā lirika dzeja, kurai raksturīgas pārdomas, miers, koncentrētība, būtisku dzīves problēmu apcerēšana.
liroepika Dzejas formā sarakstīti darbi, kuros apvienotas lirikai un epikai raksturīgas pazīmes (piem., dzejas forma un sižets); šādu daiļdarbu kopums (autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā).
loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (piem., par zirgu, tā apmatojumu).
pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
apgaitnieks Dzelzceļa vai ceļa darbinieks, kas pārbauda noteiktu posmu (apgaitu) un atbild par kārtību tajā.
apdzīt Dzenot panākt, ka apiet, apskrien (ap ko, kam apkārt).
uzlējums Dzēriens, ko iegūst, uzlejot ūdeni vienai un tai pašai (piemēram, tējas lapiņu) porcijai (arī atkārtoti).
slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
iedzerties Dzerot alkoholiskus dzērienus, manāmi apreibt.
dzērvenājs Dzērveņu cers; dzērvenēm apaugusi vieta.
dzēšpapīrs Dzēšlapa.
sūcpapīrs Dzēšpapīrs.
piedziedāt Dziedāt līdzi (kādam); ar savu dziedāšanu papildināt priekšnesumu.
dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
posts Dziļa nabadzība, liels trūkums; stāvoklis, kad kas ir nokļuvis ļoti nelabvēlīgos apstākļos.
izsmelt Dziļi, vispusīgi aplūkot, atklāt u. tml.
kaiju dzimta dzimta, kurā ietilpst mazi un vidēji lieli ūdensputni ar slaidiem spārniem un gaišu apspalvojumu (piem., sudrabkaijas, kajaki, zīriņi).
zirgu dzimta dzimta, pie kuras pieder dzīvnieki ar īsu, blīvu apspalvojumu un slaidām, garām kājām, piem., mājas zirgs, Prževaļska zirgs, zebra.
interference Dzimtās valodas īpašību pārnešana uz valodu, kura tiek apgūta.
dzemde Dzimumorgāns, kurā attīstās apaugļotā olšūna.
kūsis Dzimumorgānu apmatojums.
kopulācija Dzimumšūnu saplūšana; apaugļošanās.
netiklas darbības dzimumtieksmes apmierināšana pretdabiskā veidā.
dzirnakmens Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
pīļu dīķis dzīves apstākļi, dzīve, kur valda mietpilsoniskas, seklas intereses.
kurkulis Dzīves gājuma apraksts (Curriculum vitae).
mājvieta Dzīvesvieta, apmešanās vieta (dzīvniekiem).
zoomorfisms Dzīvnieka apzīmējums, ko attiecina uz cilvēku.
viltība Dzīvnieka īpašība, kas izpaužas kā laba orientēšanās un situācijas izmantošanas spēja dažādos apstākļos savā labā.
stilbs Dzīvnieka kājas augšstilbs vai apakšstilbs kā pārtikas produkts.
pakaļa Dzīvnieka ķermeņa daļa ap gūžām un asti.
ķepa Dzīvnieka pēda, ko klāj apmatojums.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
vērsis Dzīvnieki, kas ietilpst vēršu apakšdzimtā – bifelis, taurs, sumbrs, jaks, bizons u. c.
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude).
sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēki izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas vēro izmaiņas apkārtējā vidē un brīdina par tām pārējos.
baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
pinkainis Dzīvnieks ar biezu, kuplu apmatojumu (piem., lācis, suns).
kuplaste Dzīvnieks ar kuplu asti (parasti vāvere, arī lapsa).
melnītis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu apmatojumu.
melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti par suni).
raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu.
tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
vazaņķis Dzīvnieks, kas mēdz klīst apkārt.
nometnieks Dzīvnieks, kas pastāvīgi uzturas kādā apvidū, neaizklejo tālu no vairošanās vietām.
strupastu apakšdzimta dzīvnieku apakšdzimta, pie kuras pieder ondatras jeb bizamžurkas, ūdeņu strupastes jeb ūdensžurkas, lauku strupastes, tumšās jeb pļavu strupastes un meža strupastes.
aizsargkrāsa Dzīvnieku apmatojuma, ādas, arī spalvu krāsa, kas pielāgota vides dominējošai krāsai.
suņu dzimta dzīvnieku dzimta, kurā ietilpst mājas suns, savvaļas suns, lapsa, vilks.
mutes un nagu sērga dzīvnieku infekcijas slimība, kam raksturīgs iekaisums mutē, ap muti, nagiem un uz tesmeņa.
dzīvnieku valsts dzīvnieku kopums kādā noteiktā ģeoloģiskā periodā vai apvidū; fauna.
mugurpuse Dzīvnieku ķermeņa daļa, kas atrodas vēderpusei, apakšpusei pretējā ķermeņa pusē.
ālava Dzīvnieku mātīte, kas noteiktā laikā nav apaugļojusies un nedod pēcnācējus.
kārta Dzīvnieku sistemātikas vienība, kas apvieno radniecīgas dzimtas.
pelēkā apdare dzīvokļa apdare, kurā neietilpst dekoratīvais grīdas segums un santehnika.
mist Dzīvot (kādos apstākļos).
augt Dzīvot, pavadīt bērnību (kur, kādos apstākļos); veidoties, attīstīties.
peldēt pa straumi dzīvot, piemērojoties, pilnīgi pakļaujoties apstākļiem un apkārtējo ietekmei.
vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, kur, kādos apstākļos).
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
apecēt Ecējot apstrādāt (lauku); noecēt.
saecēt Ecējot apstrādāt (parasti visu vai lielāku platību).
uzecēt Ecējot apstrādāt (tīrumu, augsni).
noecēt Ecējot apstrādāt.
izecēt Ecējot viscaur apstrādāt, sagatavot (zemi).
mute Ēdājs; arī apgādājamais.
šampinjons Ēdama atmateņu ģints sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām, ko kultivē speciālās audzētavās.
bērzlape Ēdama lapiņu sēne ar dažādu krāsu cepurīti.
zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
čigānene Ēdama sēne ar dzeltenīgu cepurīti un baltu plēvjainu gredzenu ap kātiņu.
raganu beka ēdama sēne ar dzeltenu cepurīti un apakšdaļā paresninātu kātiņu dzeltenā vai iesarkanā krāsā ar brūnganu, pūkainu tīklojumu.
atmatene Ēdama sēne ar pelēcīgi baltu cepurīti un sārtām (vēlāk brūnām) lapiņām.
zobiņbeka Ēdama, aizsargājama beka ar augšdaļā paplašinātu kātiņu, 4–10 cm platu, dzeltenbrūnu, zīdainiem matiņiem klātu cepurīti, kas lietainā laikā kļūst lipīgi gļotaina un griezumā ātri zilējošu mīkstumu.
šnicele Ēdiens – cepta, iegarena gaļas šķēle, arī šāds maltas vai kapātas gaļas veidojums.
kotlete Ēdiens – cepts, retāk sautēts, saplacināti ieapaļš veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
sniega pikas ēdiens – saputota olbaltuma pikas saldā mērcē.
piebarojums Ēdiens, kas (zīdainim) tiek dots papildus mātes pienam vai tā aizstājējam.
suflē Ēdiens, ko gatavo no sasmalcinātas, saputotā olas baltumā ceptas vai vārītas gaļas, zivs, dārzeņiem.
gulašs Ēdiens, ko pagatavo no apceptiem un sautētiem gaļas gabaliņiem.
vēris Egļu mežs vai egļu un dažādu lapkoku jaukts mežs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
ELJA Eiropas Latviešu jaunatnes apvienība.
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība, kurā ietilpst Eiropas valstu galvenās telekompānijas.
Eiropas Savienība Eiropas valstu apvienība, kurā pastāv brīva iekšējā tirdzniecība un kopēji ārējās tirdzniecības noteikumi.
EUR Eiropas vienotās naudas vienības – eiro starptautiski pieņemts apzīmējums.
apiet Ejot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uziet Ejot nejauši sastapties (ar kādu, ko).
apiet Ejot nokļūt, pabūt (pie visiem vai daudziem, visā teritorijā); apstaigāt.
paiet Ejot pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
palīgēka Ēka, kas paredzēta kādu papildu funkciju veikšanai, (kā) novietošanai u. tml.
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis.
mītne Ēka, telpa vai telpas, ko (cilvēks) izmanto par dzīvesvietu, īslaicīgas apmešanās vietu.
monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
stagnācija Ekonomiskais stāvoklis, kam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte – zems ražošanas apjoms, ienākumu līmenis, samazināta pirktspēja u. tml.; sastingums.
eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
pastāvēt Eksistēt, būt (kādā laikposmā, kādos apstākļos).
augstā mode ekskluzīvi, ļoti dārgi apģērbi, kas pēc slavenu modelētāju skicēm izgatavoti ļoti ierobežotā skaitā (nereti vienā eksemplārā).
polārekspedīcija Ekspedīcija polāro apgabalu pētīšanai.
ciemats Ēku grupa; neliela apdzīvota vieta.
siltumizolācija Ēku, dažādu iekārtu, cauruļvadu u. tml. pasargāšana no nevēlamas siltuma apmaiņas ar apkārtējo vidi; īpašu materiālu pārklājums, kas paredzēts šim nolūkam.
likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanā.
kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
radiators Elektrības tīklam pievienojama ierīce, ko izmanto telpu apsildīšanai.
testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
spuldze Elektriskās apgaismošanas ierīces detaļa – stikla balons ar kvēldiegu.
farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); apzīmējums – Ω.
elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
radiostarojums Elektromagnētiskais starojums radioviļņu frekvenču diapazonā.
infrasarkanais starojums elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir aptuveni no 0,74 mikrometriem līdz 2 milimetriem; infrasarkanie stari.
radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru frekvence ir radiofrekvenču diapazonā un kuri apkārtējā vidē izplatās bez īpašām pārvades līnijām.
tabulators Elektromehāniskā skaitļošanas mašīna, kas rezultātus fiksē papīra lentē vai īpašā veidlapā.
optoelektronika Elektronikas nozare, kas aptver jautājumus par gaismas un elektrisko signālu izmantošanu informācijas apstrādei, pārraidīšanai un glabāšanai.
e-paraksts Elektroniskais paraksts apliecina parakstāmā elektroniskā dokumenta, elektronisko datu autentiskumu.
elektroniskais paraksts elektroniski dati, kas pievienoti elektroniskajam dokumentam, lai nodrošinātu tā autentiskumu un apstiprinātu parakstītāja identitāti.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir parakstīts ar elektronisko parakstu noteiktā laika brīdī.
sintezators Elektronisks mūzikas taustiņinstruments dažādu skaņu ģenerēšanai, apstrādei un pastiprināšanai ļoti plašā reģistrā.
radiolampa Elektronu lampa, ko kādreiz izmantoja radioelektroniskajā aparatūrā.
darsonvalizācija Elektroterapijas veids – augstas frekvences, augsta sprieguma un vājas strāvas izmantošana ārstniecībā.
galvanizācija Elektroterapijas veids – zema sprieguma līdzstrāvas izmantošana ārstniecībā.
permutācija Elementu pārstatīšanās, apmainīšanās.
sistēma Elementu, sastāvdaļu kopums, apvienojums, kurā starp tām ir noteiktas attieksmes un kuram ir noteiktas funkcijas.
aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
žagoties Elpošanas orgāniem pēkšņi krampjaini saraujoties, radīt īsas, aprautas skaņas.
pončiks Eļļā vārīts apaļš mīklas pīrādziņš; virtulis.
jūtas Emocionāls pārdzīvojums, attieksme pret apkārtējo pasauli un sevi; emocijas.
tīksme Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas ļoti patīkamas izjūtas, dziļš apmierinājums.
labpatika Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
gandarījums Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piem., kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
rigiditāte Emocionāls, intelektuāls inertums, nespēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem.
elektroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali patērētājiem.
ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
ziķeris Enerģisks, dzīvespriecīgs cilvēks; veikls, apķērīgs cilvēks.
ziķerīgs Enerģisks, dzīvespriecīgs; veikls, apķērīgs.
ķerubs Eņģelis (parasti apaļīga bērna izskatā).
stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, neliels tēloto personu skaits un darbība aptver tikai nedaudz notikumu; šā episkās literatūras paveida daiļdarbs.
kasandra Ēriku (viršu) dzimtas mūžzaļš sīks krūms, kas aug purvos [Chamaedaphne calyculata].
klātbūtne Esamība, pastāvēšana (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātesamība.
klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
(ēst) ar gardu muti ēst ar lielu apetīti.
locīt Ēst ar lielu apetīti.
ēst (ar) gariem zobiem ēst bez apetītes.
skeletēt Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
stiprināties Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, ritmiskas melodijas, izmantojot dažādu veidu instrumentus, piem., elektriskās ģitāras, pūšamos un sitamos instrumentus; populāra mūzika.
taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
izops Ēteriskās eļļas saturošs daudzgadīgs garšaugs ar lancetiskām lapām un (parasti) tumšziliem ziediem.
klejotājs Etniska vienība (piem., tauta, cilts), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu; nomadi.
rupjēvele Ēvele (koksnes) rupjapstrādei.
kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
profilēvele Ēvele noteikta apstrādājamās virsmas profila veidošanai.
apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
ezermala Ezera mala, krasts; vieta ap ezeru.
papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
nabadzības apliecība fakts, rīcība, kas liecina par garīgu aprobežotību, nespēju.
prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez analīzes.
falsifikācija Faktu, datu u. tml. apzināta sagrozīšana.
kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
aptiekārs Farmācijas speciālists, kas strādā aptiekā.
farmaceits Farmācijas speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
fotofilma Filma fotogrāfisku attēlu iegūšanai ar vecā tipa fotoaparātiem; filma (1).
piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
kinokamera Filmēšanas aparāts; kinoaparāts.
kinoaparatūra Filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai izmantojamā aparatūra.
reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
G Fizikālo lielumu mērvienības giga apzīmējums.
doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
gaismas terapija fizioterapijas nozare – optiskā starojuma izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
fizioterapeits Fizioterapijas speciālists.
siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
fluorogrāfs Fluorogrāfijas aparāts.
teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai.
vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
aerofotografēšana Fotografēšana no lidaparāta.
fotošops Fotogrāfiju apstrāde.
F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
gadalaiks Gada daļa, kam atkarībā no Saules stāvokļa ir raksturīgi noteikti laikapstākļi.
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
ziema Gadalaiks starp rudeni un pavasari, klimatiskā sezona, kas Zemes ziemeļu puslodē ilgst no 23. decembra līdz 22. martam; klimatiskā sezona, kas pastāv aptuveni šajā laikposmā un kam raksturīga viszemākā gaisa temperatūra gadā.
rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
sniegt Gādāt, piešķirt, nodrošināt (piem., kādus apstākļus, stāvokli); būt par pamatu, nosacījumu (piem., kādam stāvoklim, darbībai).
paliatīvā aprūpe gādība par neārstējami slimu pacientu, viņa apkopšana, apkalpošana.
aizgādība Gādība, aprūpe; apgādāšana ar dzīvei nepieciešamo.
laimēties Gadīties, notikt kam vēlamam; veikties (labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ).
neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
nogaidīt Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa – grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
aviācija Gaisa flote; lidaparāti, kas smagāki par gaisu.
eskadriļa Gaisa karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 10–30 lidaparātiem.
salto Gaisā lēciena laikā apmests kūlenis.
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
oreols Gaismas aplis, gaiša josla ap kādu objektu.
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
oreols Gaismas josla, gaišums ap dievību vai svēto tēliem vai virs galvas.
gaismeklis Gaismas ķermenis, apgaismošanas ierīce.
uguns Gaismas stari, iedegtu gaismas avotu apgaismotas vietas, priekšmeti u. tml.
lukturis Gaismeklis transportlīdzekļa priekšpusē ceļa apgaismošanai.
vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
salātzaļš Gaiši zaļš; tāds, kam ir salātu lapu krāsa.
apdārzs Gaišs loks (parasti ap mēnesi).
korona Gaišs spīdums, mirdzums ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā izlādē.
kaolīns Gaišs, parasti balts māla iezis, kuru izmanto, piem., papīrrūpniecībā, porcelāna un fajansa ražošanai.
blāzma Gaišums, gaisma pie apvāršņa (piem., saulei lecot vai rietot).
gājēju tunelis gājējiem paredzēta apakšzemes pāreja.
smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
rakstāmgalds Galds (parasti ar atvilktnēm, skapīšiem u. tml.), kas paredzēts garīga darba veikšanai (rakstīšanai, lasīšanai).
šovinisms Galējs nacionālisms, kas izpaužas vienas nācijas izcelšanā pār citām un citu tautu interešu ignorēšanā un apspiešanā.
strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
zārka kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
kapa kājgalis gals, daļa (zārkam, kapam), kur atrodas mirušā kājas.
pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs – parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
galvaskausa pamatne galvaskausa smadzeņu daļas apakšējā daļa, uz kuras atrodas galvas smadzenes.
doms Galvenā (parasti bīskapa) baznīca; katedrāle.
pamatpatiesība Galvenā, būtiskākā patiesība; arī neapstrīdama patiesība.
ģimenes galva galvenā, noteicošā persona ģimenē; ģimenes apgādnieks.
virskapelāns Galvenais kapelāns iestādē, organizācijā u. tml., kurā ir vairāki kapelāni.
kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
mātes uzņēmums galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku; mātesuzņēmums.
mātesuzņēmums Galvenais uzņēmums uzņēmumu apvienībā, kam pieder vairāk par 50 % kapitāla citos uzņēmumos un kas tādējādi nosaka visu šo uzņēmumu attīstību, virzību, stratēģiju un taktiku.
ass Galvenais, svarīgākais ap ko risinās kādi notikumi, darbība.
ģenerāls Galvenais; vispārējs, visu aptverošs.
shēma Galvenajās līnijās izveidots (norises, darbības) apraksts, attēlojums.
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā apveida pazīmju kopums.
astoņkājis Galvkāju apakškārtas jūras dzīvnieks ar maisveidīgu ķermeni un astoņiem taustekļiem.
garantija Galvojums, ka prece vai pakalpojums būs kvalitatīvs līdz noteiktam termiņam, un apņemšanās bez atlīdzības novērst līdz šim termiņam konstatētos trūkumus.
stroganovs Gaļas ēdiens – strēmelēs sagriezta, apcepta un garšvielās sautēta (parasti liellopu) gaļa.
piepildījums Gandarījums, apmierinātība.
atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
turpat Gandrīz, aptuveni.
ganu suns ganīšanai apmācīts suns.
stola Gara, plata lenta, ko mācītājs apliek ap kaklu virs liturģiskā tērpa (piem., Romas katoļu, arī Evaņģēliski luteriskās baznīcas tradīcijā).
slings Gara, plata šalle, ko dažādos veidos, piem., nofiksējot ap pleciem, vidukli, var izmantot maza bērna pārnēšanai, ietinot tajā mazuli un piekļaujot to pie krūtīm.
galerija Gara, šaura apakšzemes eja (piem., kalnraktuvēs).
serpentīns Gara, šaura krāsaina papīra lente, ko karnevālos, ballēs sviež publikā, dejotājos.
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
akots Garākā, spīdīgākā, rupjākā spalva (dažu kažokzvēru apmatojumā).
pātari Garas, apnicīgas runas, runāšana, arī pamācības.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
josta Garena (ādas, auduma vai cita materiāla) sloksne, ko apņem ap vidukli.
josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
stienis Garens (parasti metāla) veidojums, kam viscaur ir aptuveni vienāds šķērsgriezuma laukums; šāds sporta rīks.
šalle Garens apģērba piederums kakla, plecu, arī galvas segšanai.
vija Garens kopā savītu puķu, lapu, zaru u. tml. veidojums, virkne (parasti kā izgreznošanai); vītne.
lancetisks Garens, ar platāko vietu pie pamata (parasti par lapām).
gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
pātarot Gari, apnicīgi runāt, arī pamācīt.
kapelāns Garīdznieks kapelā [1]; garīdznieka palīgs.
kapelāns Garīdznieks, kura aprūpē ir īpaša kontingenta cilvēki.
meditācija Garīga apcere, gremdēšanās pārdomās; garīga koncentrēšanās, ko praktizē, piem., budismā, lai iegūtu mieru un apskaidrību.
bauda Garīga patika, gandarījums, apmierinājums.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
gara radniecība garīga tuvība, saprašanās.
stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; muļķīgs (1).
dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
krēpes Garš apmatojums uz kakla, skausta, galvas (dažiem dzīvniekiem).
kimono Garš, ar jostu apjožams halātveida tērps ar platām piedurknēm (Japānā).
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums (parasti ar profilētu šķērsgriezumu), ko izmanto, piem., apmaļu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
penteris Garš, nesaprotams teksts.
mantija Garš, plats, apmetņveida tērps, ko valkā virs cita apģērba.
paltraks Garš, plats, arī bezformīgs apģērba gabals.
šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals; šņore (2).
sklanda Garš, tievs apaļkoks; kārts; arī maikste.
pēda Garuma mērvienība – apmēram 30,48 cm (angļu un vecajā krievu mērvienību sistēmā).
aršīna Garuma mērvienība – aptuveni 0,71 metrs (vecajā krievu mērvienību sistēmā); šāda garuma mērlineāls.
jūras ass garuma mērvienība – aptuveni 1,83 metri (angļu mērvienību sistēmā).
ass Garuma mērvienība – aptuveni 2,13 metri (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
colla Garuma mērvienība – aptuveni 2,54 cm (angļu mērvienību sistēmā).
gaismas gads garuma mērvienība – attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā (apmēram 9460 miljardu kilometru).
astronomiskā vienība garuma mērvienība – Zemes vidējais attālums no Saules (aptuveni 149 600 000 kilometru).
uzpūst Gatavojot izveidot (ko) ar palielinātu apjomu un porām.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot to galus; rupji malt.
maisīt Gatavot (kā) kopumu, liekot kopā, apvienojot, savienojot (ko); jaukt.
kājminamā domāšana gausa, lēna domāšana, neattapība.
īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
miglājs Gāzes un putekļu apgabals starpzvaigžņu telpā.
kokakola Gāzēts bezalkoholisks dzēriens, kas sākotnēji tika gatavots no kolas lapu ekstrakta.
zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt).
elpošana Gāzu apmaiņa starp augu un apkārtējo vidi.
gaiss Gāzu maisījums, kas apņem Zemi un veido tās atmosfēru; šāds gāzu maisījums, kas nepieciešams dzīvu būtņu, augu elpošanai.
apgāzt Gāžot novietot uz sāniem; gāžot apgriezt otrādi.
izgāzt Gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst (no kurienes, kur u. tml.); pagāžot vai apgāžot iztukšot (trauka saturu).
izgāzties Gāžoties kam apkārt, izkrist, izbirt, izlīt.
gestapovietis Gestapo darbinieks.
turēt Glabāt (atmiņā, apziņā).
apglāstīt Glāstot apmīļot.
apglaudīt Glaudot apmīļot.
sukāt Glaust, kārtot ar suku, ķemmi (apmatojumu).
sukāt Glaust, kārtot, arī tīrīt ar suku, ķemmi (dzīvnieku, tā apspalvojumu).
apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
apglaust Glaužot apmīļot.
sukāt Glaužot, kārtojot ar suku, kārtot (apmatojumu uz kādas ķermeņa daļas).
freska Glezniecības tehnika – gleznošana ar ūdenī izšķīdinātām krāsām uz apmetuma; šādā tehnikā izpildīts darbs.
laidens Gluds, noapaļots, bez asumiem.
ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
apglūnēt Glūnoši aplūkot (parasti no visām pusēm).
godaprāts Godīga, apzinīga rīcība, attieksme.
godavīrs Godīgs, apzinīgs cilvēks, uz kuru var paļauties.
goda vīrs godīgs, apzinīgs, arī godājams vīrietis.
raibaļa Govs ar raibu apspalvojumu vai raibumiem.
lauce Govs vai ķēve ar balta apmatojuma plankumu pierē.
apgrābstīt Grābstoties aptaustīt (visapkārt vai vietumis).
birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
cipars Grafiska zīme skaitļa apzīmēšanai.
hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
enciklopēdija Grāmata vienā vai vairākos sējumos ar īsiem, koncentrētiem, alfabētiski vai tematiski izkārtotiem apcerējumiem par dažādām tēmām vai vienas tēmas dažādiem jautājumiem.
pavārgrāmata Grāmata, kurā apkopotas ēdienu gatavošanas receptes.
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses.
rokraksta grāmata grāmata, kurā teksts un apdare izpildīta ar roku.
apvāks Grāmatas ārējā ietērpa elements – poligrāfiski (parasti no papīra) izgatavots aizsargs grāmatas vākiem.
apakštituls Grāmatas papildvirsraksts, kas titullapā atrodas zem galvenā virsraksta.
konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u. tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
titullapa Grāmatas, žurnāla u. c. izdevuma pirmā lapaspuse, kurā norādīta pamatinformācija (autors, nosaukums, izdošanas vieta, gads u. c.).
pasīvs Grāmatvedības bilances daļa, kas atspoguļo uzņēmuma līdzekļu avotus – pašu kapitālu, uzkrājumus un kreditorus.
grāmatvedības pirmdokuments grāmatvedības dokuments, kas tiek noformēts saimnieciskās darbības veikšanas brīdī un ir šīs darbības pirmais apliecinājums.
granāts Granātkoka auglis – apaļš, ar dzeltenīgu vai sārtu mizu klāts auglis, kuram ēdama ir daudzo sēklu ārējā, sarkanā kārta; granātābols.
rupja maluma milti graudu milti, kas satur daudz graudu apvalku vielu.
rīss Graudzāļu dzimtas augs ar garām, lineārām lapām un iegareniem graudiem, ko audzē galvenokārt Āzijā.
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas aug slapjās, mitrās vietās un kam ir lineāras, plakanas lapas, ložņājošs saknenis un ziedkopa – skara.
mārsmilga Graudzāļu dzimtas lakstaugs ar garu, ložņājošu sakneni, šaurām lapām un ziediem skarās.
bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, brūnu vai melnu apmatojumu un plakanu, zvīņām klātu asti.
nograuzt Graužot apēst, noēst (ko cietu).
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst.
grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
grebums Grebjot radīts attēls; šāda attēla novilkums uz papīra.
zīmoggredzens Gredzens, uz kura plakanās virsmas ir veidots reljefs zīmējums, iegrebti personas iniciāļi, dzimtas ģerbonis u. tml. (lai iegūtu zīmogu – nospiedumu, piem., zīmoglakā, vaskā – kā apstiprināšanai).
baranka Gredzenveida maizes izstrādājums, ko vispirms apstrādā ar karstu ūdeni un pēc tam cep.
slēdzējmuskulis Gredzenveida muskulis, kas aptver organisma dabiskās atveres vai atrodas orgānu sienās un saraujoties noslēdz vai sašaurina šīs atveres.
mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
GR Grieķija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
Ahilejs Grieķu mitoloģijā – viens no izcilākajiem Trojas kara varoņiem, kura vienīgā ievainojamā vieta bija papēdis.
virpa Griezējmašīna, kam ir rotējoša apstrādes detaļa, sagatave.
rupjgrieznis Grieznis (kā, parasti metāla) rupjapstrādei.
veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
skūt Griezt (apmatojumu), virzot asmeni vai skuvekli gar ādu.
nažot Griezt ar īpašu kokapstrādes ierīci.
frizēt Griezt, cirpt (dzīvnieka) apspalvojumu, veidojot noteiktu formu.
uzgriezt Griežot (ierīces) vadības elementu (ap asi), panākt, ka (ierīce) darbojas.
pagriezt Griežot izmainīt stāvokli (kam, piem., ap asi grozāmam); šādā veidā (ar to) regulēt (piem., ierīci).
nogriezt Griežot saīsināt, izveidot noteiktā formā; apgriezt.
nogriezt Griežot un spiežot (ko slapju), atdalīt (ūdeni no tā).
nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (no kā slapja).
izgriezt Griežot, spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
aizgriezties Griežoties apkārt, aizvirzīties prom, griežoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
spilve Grīšļu dzimtas purva augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, kura ziedi pēc apputeksnēšanās veido baltas lidpūkas.
vārnu kājas grumbiņas ap acīm.
asociācija Grupa, kopa, apvienojums.
apbērt Grūstot (kam), tikt apklātam ar biezu (kā) kārtu.
gudrinieks Gudrs cilvēks; attapīgs, apdāvināts bērns, pusaudzis.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
izgulēt Guļot apmierināt vajadzību pēc miega, arī atpūtas.
sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
sega Guļvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
ieveramā gumija gumijota, elastīga lentīte, ko lieto ievēršanai apģērba gabalos.
ozolīte Gundegu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām saliktām lapām, (parasti) ziliem vai violetiem piltuvveida ziediem.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos.
apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
tikt Gūt (piem., zināšanas, saprasmi).
nojaust Gūt aptuvenu priekšstatu, iztēloties.
tikt uz zaļa zara gūt materiālu nodrošinājumu, sasniegt vēlamos dzīves apstākļus.
leibgvarde Gvardes karaspēks, kura pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana.
periods Ģeohronoloģiska vienība – ēras daļa, kas (pēc evolūcijas teorijas uzskatiem) aptver nozīmīgu Zemes ģeoloģiskā vēstures un dzīvības attīstības posmu.
stratigrāfija Ģeoloģiskā struktūra (kādā apvidū).
stereometrija Ģeometrijas nozare, kas aplūko figūras trīs dimensijās (telpiskas figūras).
trigonometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī trigonometriskās funkcijas un to izmantošanu ģeometrijā (piem., trijstūru aprēķināšanā).
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
mesties plikam ģērbt nost visu apģērbu.
mesties Ģērbt nost, atbrīvoties (no apģērba).
sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu.
audžuģimene Ģimene, kas pieņēmusi apgādībā un audzināšanā audžubērnu vai audžubērnus.
ģimenes budžets ģimenes ienākumu un izdevumu apjoms.
melnā avs ģimenes vai kāda kolektīva loceklis, kas ar savu rīcību, uzvedību apkauno šo ģimeni vai kolektīvu.
bandžo Ģitārai radniecīgs stīgu strinkšķināminstruments ar plakanu, apaļu korpusu un garu kātu.
gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
kapsula Hermētiska kamera, kabīne; ieapaļas formas noslēgts trauks, detaļa, ieliktnis u. tml.
skafandrs Hermētisks aizsargtērps, kas cilvēku izolē no apkārtējās vides.
hidrogrāfija Hidroloģijas nozare, kurā pētī un apraksta atsevišķus sauszemes ūdens objektus (ūdenstilpnes un ūdensteces).
dambis Hidrotehniska būve – mākslīgs uzbērums, lai aizsargātu teritoriju pret applūšanu.
sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst kolonijas veidojoši caurspīdīgi jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki [Siphonophora].
tūre Horeogrāfiskas norises daļa – noteiktu kustību, darbību kopums; dejotāja apgrieziens.
pakaramais Horizontāli pakarams tureklis (piem., apģērba plecu daļas formā) apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
parodontoze Hroniska un progresējoša zoba apkārtējo audu slimība, kuras dēļ zobs kļūst kustīgs un izkrīt.
kategoriskais imperatīvs I. Kanta ētikas pamatjēdziens, obligāts tikumiskais likums, kas neatkarīgi no apstākļiem jāievēro ikvienam cilvēkam.
zilā puķe idealizēts ilgu, sapņu tēls.
nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piem., mūsdienu Krievijā).
piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
mulda Ieapaļas vai ovālas formas iežu slāņu ieliekums, kroka.
rampa Ieapaļi slīpa konstrukcija skeitborda, skrituļslidotāju, BMX braucēju u. c. treniņiem un sacensībām.
apaļīgs Ieapaļš (par priekšmetiem, veidojumiem).
mezgls Ieapaļš audu veidojums, sabiezējums, paresninājums.
acs Ieapaļš caurums vai cilpa.
kupris Ieapaļš izaugums uz (kamieļa) muguras.
puns Ieapaļš izcilnis, audu sabiezējums (uz augiem, to daļām).
kumbrs Ieapaļš izliekums.
ribojums Ieapaļš lokveida izvirzījums (augiem, dzīvniekiem).
paugurs Ieapaļš reljefa paaugstinājums ar nelielu augstumu.
apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
krāteris Ieapaļš vai piltuvveida padziļinājums Zemes virsmā, kas radies, piemēram, nokrītot meteorītam.
bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko Vidusāzijā lieto dzeršanai.
pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
iežņaugt Ieaut ļoti šauros apavos (kājas); cieši iekļaut (kājas) – par apaviem.
imigrēt Ieceļot no ārzemēm, lai apmestos kādā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
ieslēgt strāvu iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
ieslēgt elektrību iedarbināt elektrisko iekārtu, aparātu.
gāzt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
zvelt Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
slaukt Iedarbojoties mehāniski (ar rokām vai aparātiem) uz (dzīvnieka) piena dziedzeriem, panākt, ka no tiem izdalās piens; šādā veidā iegūt pienu.
piedēstīt Iedēstot papildināt (esošo stādījumu).
vīzija Iedomu vai sapņu tēls.
uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
uzmest Iedzert papildus (alkoholisku dzērienu).
urbties Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode, kas apvieno profilaktisko un ārstniecisko darbu.
kolonizācija Iedzīvotāju nometināšana, apmetņu dibināšana kādā teritorijā.
apdzīvoties Iedzīvoties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
aprast Iedzīvoties (kur), sarodot ar apstākļiem.
pirkt kaķi maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt cūku maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirkt sivēnu maisā iegādāties kaut ko bez apskatīšanas; aklā paļāvībā vienoties par kaut ko.
pirksts Iegarena apaļa detaļa, cilindrisks stienis (piem., detaļu savienošanai).
kaplete Iegarena, ar īpašu apvalku pārklāta tablete.
vīle Iegludināts, iespiests svītrveida ielocījums (apģērbā, audumā).
iemērkt Iegremdēt, ievietot (šķidrumā, šķidrā masā); mazliet iegremdējot, apslapināt.
aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
kapitālieguldījums Ieguldījums, investīcija nolūkā izveidot, attīstīt vai paplašināt uzņēmumu, ražošanas nozari u. tml.
investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml., parasti uz ilgāku laiku.
nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītajiem apzīmējumiem.
dabūt Iegūt (vārdu, nosaukumu, apzīmējumu).
uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
beigt Iegūt izglītību (attiecīgās pakāpes, programmas u. tml. apjomā).
pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
saprast Iegūt skaidrību, izpratni (par ko), aptvert ar prātu (ko).
saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (piem., vienreizēju atalgojumu, dāvanu, apbalvojumu); iegūt (piem., novērtējumu).
saņemt Iegūt, izmantot, piem., veselības uzlabošanai; tikt apgādātam (piem., ar organismam nepieciešamo).
iežņaugt Ieģērbt (ļoti šaurā apģērbā cilvēku, viņa ķermeņa daļas); cieši iekļaut (cilvēku, viņa ķermeņa daļas) – par apģērbu.
ietuntuļot Ieģērbt (parāk siltā un biezā apģērbā); vairākām kārtām, arī nekārtīgi ietīt.
iespīlēt Ieģērbt (parasti pārāk šaurā apģērbā).
iespīlēties Ieģērbties (parasti pārāk šaurā apģērbā).
ielīst Ieģērbties (parasti šaurā apģērbā); ietilpt (parasti ar grūtībām).
ieprasīties Iejautāties, apjautāties.
iedzīvoties Iejusties, iekļauties (jaunā vietā, jaunos apstākļos).
ieklausīties Iejusties, līdzjūtīgi saprast.
pneimonija Iekaisuma process mazākos vai lielākos plaušu apvidos; plaušu karsonis.
apkure Iekārta telpu apsildīšanai; apsildīšanas sistēma.
pults Iekārta vai tās daļa ar vadības ierīcēm, signalizācijas, kontroles un mērīšanas aparātiem u. tml. kādas sistēmas, procesa, sarežģītas iekārtas, aparāta darbības vadīšanai.
uzparikte Iekārta, aparāts u. tml. (aptuvenā lietas raksturojumā).
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
stends Iekārta, arī īpaši ierīkota vieta (piem., rūpnīcā) mašīnu, aparātu, ierīču u. tml. montēšanai un izmēģināšanai.
palīgiekārta Iekārta, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
betatrons Iekārta, kurā paātrina elektronus un ko lieto, piem., detaļu caurskatei defektoskopijā, staru terapijā.
darbgalds Iekārta, mašīna kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai.
aprīkojums Iekārtojums, apgāde ar visu nepieciešamo, lai (vieta, telpa) varētu pildīt savas funkcijas.
iekārtoties Iekārtot sev (dzīves vai darba vietu); apmesties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
novietoties Iekārtoties, apmesties.
piestrāde Iekārtu, ierīču, atsevišķu detaļu u. tml. papildu apstrāde vai darbināšana, lai (ko) salāgotu, panāktu (kā) sekmīgu darbību.
integrācija Iekļaušana (kādā kopumā); apvienošana (ar ko).
internacionalizācija Iekļaušanās starptautiskajā apritē, starptautiskajā tirgū; starptautiska statusa piešķiršana.
ietvert Iekļaut (kā sastāvā, apjomā, ietvaros).
noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
ierēķināt Iekļaut aprēķinā, rēķinā, skaitā, daudzumā; ieskaitīt.
iesprostot Iekļaut, apņemt no visām pusēm tā, ka nevar tikt ārā.
pievienoties Iekļauties kāda kopumā, to papildinot.
apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
apkost Iekost, arī nokost (no virspuses, visapkārt).
kodols Iekšējā (augļa, sēklas) daļa, kas ietverta cietā apvalkā.
iekškabata Iekšējā kabata (apģērbam).
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas gaismjutīgi receptori, kas uztver gaismu un krāsu.
plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
žākle Iekšējais leņķis starp lapu un augšup ejošo stumbra posmu.
zemteksts Iekšējais, tieši neizpaustais (mākslas darba) saturs, ko skatītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
tapetes Iekšsienu, retāk griestu, apdares materiāls – papīra vai cita plāna materiāla sloksnes.
pakurināt Iekurināt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
pakurt Iekurt (uguni) zem (kā), arī (kam) apakšā.
iepīties Ieķerties, sapīties (kur).
botes Ielas apavi, ko valkā virs kurpēm, lai tās aizsargātu no mitruma, aukstuma u. tml.
ielādēt Ielikt fotoaparātā (filmu).
ieķept Ielipt (kur iekšā) – par ko mīkstu, lipīgu; tikt apņemtam (ar ko mīkstu, lipīgu).
aizlocīt Ielocīt (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.).
ieloks Ielocīta vai īpaši iestrādāta (piem., iešūta) mala (apģērbam).
samērcēt Iemērcot (ko šķidrumā), saslapināt (to).
piegriezt Iemērīt un piešķirt (papildu zemi, teritoriju).
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
iecerētais Iemīļotais cilvēks, ko cer apprecēt.
papildienākumi Ienākumi, ko gūst papildus iepriekš paredzētajiem, regulārajiem ienākumiem.
peļņa Ienākums, kas tiek gūts, izmantojot esošos finanšu līdzekļus, vērtspapīrus u. tml.
auglis Ienākums, ko saņem par aizdoto vai noguldīto kapitālu; procenti.
eksistences minimums ienākumu apjoms, ar ko pietiek pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanai.
apvelties Ieņemt kādu stāvokli, ķermeņa pozu; apgāzties.
applīst Ieplīst, apdriskāties (par drēbēm); būt ar apdriskātām, saplīsušām drēbēm.
aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta rīcība, darbības veids, arī paņēmienu kopums kāda mērķa sasniegšanai.
papildjautājums Iepriekš paredzēts (sēdes, sapulces u. tml.) jautājums.
priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
aizmaksa Iepriekšēja papildu samaksa, ko vēlāk var saņemt atpakaļ; ķīlas nauda.
aprēķins Iepriekšējs pieņēmums, apsvērums.
nomitināt Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
novietot Ierādīt, iekārtot (kam) apmešanās vietu; izmitināt.
aizpildīt Ierakstīt (piem., veidlapā, ailē).
reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
kodēt Ierakstīt, ievadīt (kur) noteiktu kodu, kuru var nolasīt tikai ar speciālu aparātu vai sakārtojot koda zīmes noteiktā secībā.
ielabot Ierakstīt, ievietot u. tml. labojumu, papildinājumu (kādā tekstā).
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule.
norakt Ierakt, aprakt (ko kur).
sagaidīt Ierasties (kur), lai sastaptu, apsveiktu (piem., atbraucēju); sagatavoties (piem., atbraucēja, ciemiņa) uzņemšanai.
ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
sanākt Ierasties, sapulcēties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli) – par vairākiem, daudziem.
apciemojums Ierašanās ciemos, ciemošanās; apmeklējums.
vizīte Ierašanās pie slimniekiem (mājās, slimnīcā) un to apskate (par medicīnas darbiniekiem).
iekalkulēt Ierēķināt, ieskaitīt (kalkulācijā, aprēķinos).
āmurs Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
rāvējslēdzējs Ierīce apģērba, apavu, somas u. tml. atvēruma malu savienošanai – divas lentes ar metāla vai plastmasas zobveida elementiem, kurus pamīšus sabīda slīdoša detaļa.
trimmeris Ierīce apmatojuma apcirpšanai.
overloks Ierīce drēbju vīļu, auduma malu apmetināšanai.
filtrs Ierīce elektromagnētisko vai skaņas viļņu apslāpēšanai tajās frekvencēs, kuras tobrīd nav nepieciešamas.
psihrometrs Ierīce gaisa relatīvā mitruma un temperatūras noteikšanai pēc divu termometru – sausa un saslapināta – rādījumu starpības.
kalorifers Ierīce gaisa sasildīšanai (piem., apkures un ventilācijas sistēmās).
gaļasmašīna Ierīce gaļas (arī citu produktu) samalšanai mājas apstākļos; gaļas maļamā mašīna.
linete Ierīce garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam metālgriešanas darbmašīnās.
lobītājs Ierīce kā (piem., graudu) apvalku atdalīšanai.
kodolreaktora regulators ierīce kodolu dalīšanās procesa intensitātes regulēšanai, kā arī tā apturēšanai avārijas gadījumā.
bremze Ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apstādināšanai.
ātršuvējs Ierīce papīra lapu iestiprināšanai aktu vākos, mapē; aktu vāki, mape ar šādu ierīci.
katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
telefons Ierīce skaņas signālu uztveršanai un pārraidei; telefona aparāts.
katapulta Ierīce starta paātrinājuma piešķiršanai (piem., lidaparātiem uz aviācijas bāzeskuģiem).
ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
stopkrāns Ierīce vilciena apstādināšanai ārkārtas gadījumā.
dozimetrs Ierīce, aparāts, ar ko mērī dozu (2) vai dozas jaudu.
pastiprinātājs Ierīce, aparāts, kas (ko) pastiprina.
automāts Ierīce, aparāts, kas darbojas automātiski.
informators Ierīce, aparāts, kas sniedz vai pārraida informāciju.
telūrijs Ierīce, ar kuru demonstrē Zemes griešanos ap savu asi un ap Sauli, kā arī Mēness griešanos ap Zemi.
kontaktdakša Ierīce, ar kuru elektriskajam tīklam pievieno pārvietojamos elektriskos aparātus.
adapters Ierīce, ar kuru savstarpēji savieno datu apstrādes iekārtas.
katapulta Ierīce, kas (parasti) avārijas situācijā no lidaparāta izsviež sēdekli ar cilvēku.
viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
kanāls Ierīce, kas automātiski realizē datu apmaiņu starp operatīvo atmiņu un perifēriskajām iekārtām.
autopilots Ierīce, kas automātiski vada lidaparātu.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
palīgierīce Ierīce, kas palīdz nodrošināt vai papildina (kā) funkcijas.
papildierīce Ierīce, kas papildina kādu citu ierīci, iekārtu u. tml.
sviestmaižu tosteris ierīce, kas paredzēta, lai apceptu divas kopā saspiestas maizes šķēles, starp kurām ir pildījums.
savācējprese Ierīce, kas uz lauka savāc sienu, salmus un tos sapresē ķīpās.
sensors Ierīce, kas uztver impulsu un to novada uz uztvertā signāla apstrādes centru.
spermas banka ierīce, kurā spermatozoīdi (cilvēka vai mājdzīvnieku) tiek uzglabāti zemā temperatūrā sasaldēti, lai vēlāk izlietotu apsēklošanai.
sildvirsma Ierīces, iekārtas u. tml. virsma, kas realizē siltuma apmaiņu.
bortsistēma Ierīču, aparātu sistēma (kuģī, lidaparātā).
apjozt Ierobežot, apņemt, ieskaut.
sanākt Ierodoties, sapulcējoties dalībniekiem, norisēt.
priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
iebauroties Iesākt baurot un apklust.
ieblēties Iesākt blēt un apklust.
iebrēkties Iesākt brēkt un apklust.
iebubināties Iesākt bubināt un apklust (par zirgu).
iebuldurēties Iesākt buldurēt un apklust (par tītaru).
iečiepstēties Iesākt čiepstēt un apklust.
iečirkstēties Iesākt čirkstēt un apklust (par putniem).
iečivināties Iesākt čivināt un apklust (par putniem).
iečukstēties Iesākt čukstēt un apklust.
iečurkstēties Iesākt čurkstēt un apklust.
iedēvēt Iesākt dēvēt, saukt (kādā vārdā); iesākt lietot (kādu nosaukumu, apzīmējumu).
iedūdoties Iesākt dūdot un apklust (parasti par baložiem).
iedungoties Iesākt dungot; iesākt dungot un apklust.
iedziedāties Iesākt dziedāt; iesākt dziedāt un apklust.
iemājot Iesākt dzīvot (kur); apmesties (kur).
iegāgināties Iesākt gāgināt un apklust.
iegaudoties Iesākt gaudot un apklust (parasti par suni, vilku).
ieīdēties Iesākt īdēt un apklust.
iedegties Iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni, apgaismojumu u. tml.).
iekaukties Iesākt kaukt un apklust.
iekladzināties Iesākt kladzināt un apklust.
iekliegties Iesākt kliegt un apklust.
ieklukstēties Iesākt klukstēt un apklust.
ieknukstēties Iesākt knukstēt un apklust.
iekūkoties Iesākt kūkot un apklust (par dzeguzi).
iekunkstēties Iesākt kunkstēt un apklust.
iekurkstēties Iesākt kurkstēt un apklust.
iekviekties Iesākt kviekt un apklust.
ieķērkties Iesākt ķērkt un apklust.
izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātiem, lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
iemauroties Iesākt maurot un apklust.
iemauties Iesākt maut un apklust.
ieņaudēties Iesākt ņaudēt un apklust.
ieņerkstēties Iesākt ņerkstēt un apklust.
ieņurdēties Iesākt ņurdēt un apklust.
iepēkšķēties Iesākt pēkšķēt un apklust.
iepīkstēties Iesākt pīkstēt un apklust.
ieplaisāt Iesākt plaisāt; vietumis saplaisāt.
iepogoties Iesākt pogot un apklust.
iepūt Iesākt pūt; mazliet, arī vietumis sapūt.
iekliegties Iesākt radīt raksturīgas skaļas balss skaņas un apklust (parasti par putniem).
iegriezties Iesākt radīt raksturīgas, spalgas balss skaņas un apklust (par griezi).
ierēkties Iesākt rēkt un apklust.
ierieties Iesākt riet un apklust.
ierukšķēties Iesākt rukšķēt un apklust.
ierūkties Iesākt rūkt un apklust (par dzīvniekiem).
aizrūsēt Iesākt rūsēt; mazliet aprūsēt.
iesēkties Iesākt sēkt un apklust.
ieskrapstēties Iesākt skrapstēt un pārstāt.
iesmilkstēties Iesākt smilkstēt un apklust.
iespiegties Iesākt spiegt un apklust.
iestenēties Iesākt stenēt un apklust.
iešķaudīties Iesākt šķaudīt un apklust; īsi, viegli nošķaudīties.
iešļupstēties Iesākt šļupstēt un apklust.
ietrallināties Iesākt trallināt; iesākt trallināt un apklust.
ieurkšķēties Iesākt urkšķēt un apklust.
ievaidēties Iesākt vaidēt un apklust.
ievaimanāties Iesākt vaimanāt un apklust; vaimanājot ierunāties.
ievankšķēties Iesākt vankšķēt; iesākt vankšķēt un apklust.
ievaukšķēties Iesākt vaukšķēt; iesākt vaukšķēt un apklust.
ievēkšķēties Iesākt vēkšķēt un apklust.
ievidžināties Iesākt vidžināt un apklust.
aizvīst Iesākt vīst; apvīst.
ievīteroties Iesākt vīterot un apklust.
iezviegties Iesākt zviegt un apklust.
iežadzināties Iesākt žadzināt un apklust.
sienīts Iesarkani pelēks, sarkanīgs vai sarkanbrūns magmatisks iezis, ko izmanto par apdares akmeni.
piesēt Iesēt (ko) papildus.
sapliķēt Iesist (kādam) vairākus pliķus; sapļaukāt.
starts Ieskrējiens un gaisā pacelšanās brīdis (par lidaparātiem).
iegriezt Ieskrūvēt; griežot ko ap asi, iestiprināt.
aizdegt Ieslēgt (apgaismes ierīces).
aizdedzināt Ieslēgt (apgaismes ierīci).
iedegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iededzināt.
iededzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); iedegt.
uzdegt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdedzināt (2).
uzdedzināt Ieslēgt (apgaismes ķermeni, ierīci, apgaismojumu); uzdegt (2).
iededzināt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
iedegt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
uzdedzināt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
uzdegt elektrību ieslēgt apgaismojumu.
uzdedzināt uguni ieslēgt apgaismojumu.
uzdedzināt gaismu ieslēgt apgaismojumu.
uzdegt uguni ieslēgt apgaismojumu.
uzdegt gaismu ieslēgt apgaismojumu.
iedegt uguni ieslēgt apgaismojumu.
iededzināt uguni ieslēgt apgaismojumu.
pieejamība Iespēja (ko) apmeklēt, (kam) piekļūt.
opcija Iespēja noteiktā laikā pirkt vai pārdot (piem., vērtspapīrus) pēc iepriekš paredzētās cenas.
varbūtība Iespēja, iespējamība, ka (parādība, apstākļi, norise) var būt, notikt, realizēties.
potence Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
eventuāls Iespējams (zināmos apstākļos); varbūtējs.
izvēlne Iespēju saraksts, ko datu apstrādes sistēma parāda lietotājam un no kura lietotājs var izvēlēties ierosināmu darbību.
petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība.
grāmata Iespieddarbs – iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums; šāds iespieddarbs, kura apjoms ir lielāks par 48 lappusēm.
konfiskācija Iespieddarbu izņemšana no apgrozības; atsavināšana.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
piedrukāt Iespiest (ko) papildus.
prospekts Iespiesta reklāma lapas vai brošūras veidā; īss reklāmveidīgs topošās grāmatas izklāsts.
skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa ar aģitējoši informatīvu saturu.
grāmata Iespiešanai paredzēts (lielāka apjoma) sacerējums.
centrāle Iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
telefonu centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus.
apdrošinātājs Iestāde, kas slēdz apdrošināšanas līgumu un garantē apdrošināšanas atlīdzību.
muzejs Iestāde, kas vāc, glabā, sistematizē, izstāda apskatei, kā arī pēta noteikta veida materiālās un garīgās kultūras vērtības.
planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
autoskola Iestāde, kurā māca satiksmes noteikumus, automobiļa vadīšanu vadītāja apliecības iegūšanai.
bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
kurjerpasts Iestāde, organizācija, kas apkalpo klientus, nogādājot sūtījumus ar kurjeriem; šāda sūtījumu nogāde.
kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
sēde Iestādes, organizācijas u. tml. darbinieku vai locekļu sanāksme, lai ko apspriestu, izlemtu.
sienas avīze iestādes, uzņēmuma u. tml. iekšējs periodisks izdevums – parasti liela lapa, kas rāda kolektīva dzīvi un kuru izkar pie sienas.
piestādīt Iestādīt papildus.
iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
inspekcija Iestāžu, uzņēmumu u. tml. pārbaude, kontrole; arī (kā) apskate.
iešūt Iestiprināt (papīra lapas) īpašā saturētājā, vākos.
iesiet izkapti iestiprināt izkapti kātā.
oderēt Iestrādāt oderi (apģērbam, arī apaviem).
izoderēt Iestrādāt oderi (piem., apģērbam, apaviem).
kompozīcija Iestudējums, kurā apvienoti (piem., dažādu daiļdarbu, skaņdarbu) fragmenti.
iesvaidīt Iesvētīt reliģiskā ceremonijā, apslakot ar svētīto ūdeni vai ieziežot ar svētīto eļļu.
uzpolsterēt Iešūt (apģērbā, tā daļā) polsteri.
iešuve Iešūta ieloce, dekoratīva vīle (apģērbam, veļai).
iet pēc azimuta iet noteiktā virzienā, ievērojot pēc kompasa aprēķināto leņķi.
lāčot Iet, staigāt (netīrām, sabristām kājām, apaviem); arī iet, skraidīt kur pagadās.
ieprecināt Ieteicot, pierunājot u. tml. panākt, ka apprec.
izvirzīt Ieteikt (kādu, kādu darbu, piem., apbalvošanai).
lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
saaut Ietērpt (kājas) zeķēs, apavos; uzvilkt (zeķes, apavus).
apaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas).
uztīt Ietinot papīrā tabaku, izveidot (ko) smēķēšanai.
aptvere Ietvars, kas apņem, savieno un nostiprina (atsevišķas detaļas); šāds ietvars kopā ar ietvertajām detaļām.
klāt Ietverot (ko viscaur, visapkārt), segt (to).
pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
granulēt Ietvert (sēklas) minerālvielu, balastvielu apvalkā.
iejozt Ietvert, ierobežot, atrasties apkārt (kam).
apsēklot Ievadīt (mākslīgi) vīrišķās dzimumšūnas dzīvnieka mātītes organismā, lai to apaugļotu.
izlīdzināt kursu ievadīt, piem., lidaparātu, kuģi paredzētajā kursā, ja tas novirzījies.
nobremzēt Ievērojami samazināt, vai pilnīgi apturēt (kā) norises, attīstības ātrumu.
importēt Ievest (preces, arī kapitālu, pakalpojumus) no ārzemēm.
iesēdināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
ietupināt Ievietot (apcietinājumā, cietumā).
uzsēt Ievietot (mikroorganismus) barotnē audzēšanai laboratorijas apstākļos.
ieģērbt Ievietot, iekļaut (kur apģērba gabalu).
ieaut Ievilkt (apavos kājas); ievilkt (apavos).
pievilkt Ievilkt, iezīmēt (grafisku zīmi), tā papildinot uzrakstīto.
iezīme Ievilkta, ierakstīta u. tml. zīme, nosacīts apzīmējums.
ievilkt Ievirzīt (rokas piedurknēs), ieaut (kājas apavos).
kodēt Ievirzīt cilvēka apziņu noteiktā stāvoklī (piem., pret alkohola lietošanu) ar psihoterapijas metodēm.
iekāpt Ievirzīt kājas vai kāju (piem., apavos, biksēs).
salīst Ievirzīties (piem., mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas – par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
ievājs Ievu audze; ievām apaugusi vieta.
noviksēt Ieziest (ar apavu krēmu) un nospodrināt.
EE Igaunija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
ieburkšķēties Īgni, neapmierināti ierunāties.
uzrūkt Īgni, neapmierināti pateikt (kādam).
rūkt Īgni, zemā balsī paust neapmierinātību.
skābs Īgns, nelaipns, arī neapmierināts; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
skāņš Īgns, nelaipns; arī neapmierināts.
uzglabāties Ilgāku (arī noteiktu) laiku tiekot turētam (kur, kādos apstākļos), nezaudēt kvalitāti.
darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
izcilāt Ilgāku laiku daudz cilāt; cilājot aplūkot un pārbaudīt.
sajāt Ilgāku laiku jājot, sapūlēt, ļoti nogurdināt (zirgu).
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) – par putniem, kukaiņiem u. tml.
saraudāt Ilgāku laiku raudot, izraisīt (ap acīm, sejā) pietūkumu, piesarkumu u. c.
iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piem., domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
izgrābties Ilgāku laiku, daudz grābt (piem., sienu, lapas).
kapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt.
izsapņoties Ilgāku laiku, daudz sapņot.
izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
izstaigāties Ilgāku laiku, daudz staigāt (noteiktā apģērbā).
izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt.
klimats Ilggadēji laika apstākļi, kas raksturīgi kādam apvidum tā ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ.
aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
ovācijas Ilgi, vētraini aplausi, arī ar priekpilniem izsaucieniem.
bezgalīgs Ilgs, nemitīgs; tāds, kas bieži atkārtojas; apnicīgs.
aizlīt Ilgstošā lietū kļūt ļoti slapjam, staignam.
nīkt Ilgstoši atrasties (kur, kādos apstākļos) bez aktīvām fiziskām kustībām.
vārgt Ilgstoši atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
nīkt Ilgstoši atrodoties sliktos apstākļos, pamazām iet bojā.
izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
vaukšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet īsiem, retiem rējieniem (par suni).
kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni).
nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
atskatīties Ilgstoši, daudzkārt skatoties, izjust apnikumu.
kardiostimulators Implantējams aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
mušmire Indīga sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un gaišas pārslas uz cepurītes.
nikotīns Indīgs alkaloīds, kas atrodams tabakas augu lapās un sēklās.
velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [Cicuta virosa].
cūkausis Indīgs kallu dzimtas lakstaugs ar ziediem vālītē, ko ietver balta seglapa un kas aug ūdeņu malās, purvājos.
dioksīns Indīgs ķīmisks savienojums, kas rodas kā blakusprodukts, piem., herbicīdu ražošanā, papīra balināšanā un kas piesārņo apkārtējo vidi.
vēlziede Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs, kam ir bumbuļsīpols, ziedēšanas laikā nav lapu un kas parasti zied rudenī ar lieliem piltuvveida ziediem.
pārliecība Indivīdam izveidojies atziņu kopums, kas nosaka viņa personības galvenās īpašības, darbības virzību, attieksmi pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
kolektivizācija Individuālo zemnieku saimniecību apvienošana kolektīvās sociālistiskās saimniecībās jeb kolhozos.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
ģermāņi Indoeiropiešu cilšu grupas, kas 6.–1. gs. p.m.ē. apdzīvoja teritoriju starp Reinu, Donavu, Vislu, Ziemeļjūru un Baltijas jūru, kā arī Skandināvijas pussalas dienviddaļu.
tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
trihofītija Infekcioza cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa mikroskopiskas patogēnās sēnes un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, nagu deformācija, apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā; cirpējēde.
papildinformācija Informācija, ko iegūst vai sniedz papildus jau esošajai informācijai.
dati Informācija, ko ievada datorā un ko apstrādā ar datoru.
liecība Informācija, ko sniedz, piem., liecinieks, cietušais, apsūdzētais un ko var izmantot par pierādījumu lietas izmeklēšanas vai lietvedības procesā.
radio Informācija, mūzika u. tml., kas ir dzirdama šādā aparātā.
kompresija Informācijas fiziskā apjoma samazināšana.
vietne Informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
saskarsme Informācijas, domu, jūtu u. tml. apmaiņa, mijiedarbība starp diviem vai vairākiem cilvēkiem runas, žestu, emocionālu kontaktu veidā.
radio Informācijas, mūzikas u. tml. raidīšana ar radioviļņiem un tās uztveršana ar attiecīgas aparatūras palīdzību; attiecīgā tehnisko iekārtu sistēma.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
štance Instruments, ierīce detaļu izgatavošanai vai apstrādei ar spiedienu vai triecienu.
gara dāvanas intelektuālās spējas, apdāvinātība.
sprostuguns Intensīva apšaude (kādā joslā), lai kavētu pretinieka pārvietošanos, atsistu uzbrukumu.
krustuguns Intensīva dažādu uzskatu, viedokļu izteikšana, apspriešana, jautājumu uzdošana u. tml.
turēt īkšķi intensīvi domāt (pēc māņticīga paraduma aptverot rokas īkšķi ar pārējiem pirkstiem), lai kādam labi veiktos.
interneta resursi internetā atrodamie informācijas avoti – mājaslapas, datubāzes u. tml.
izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
inventarizācija Inventāra, īpašumu faktiskā stāvokļa pārbaude un attiecīgo sarakstu vai aprakstu veidošana.
tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
ūdensvads Inženiertehnisko būvju un iekārtu sistēma apgādei ar ūdeni; šādas sistēmas cauruļvads.
rotadata Īpaša adata apģērba saspraušanai un greznošanai.
odere Īpaša apdares kārta (kā iekšpusē).
saspriegot Īpašā apstrādē (parasti ievērojami) palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu u. tml.
madarojums Īpaša audumu dekoratīvās apdares tehnika; šādā tehnikā apdarināts audums, tekstilizstrādājums u. tml.
kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
ielīme Īpaša ielīmēta lapa (grāmatā, žurnālā).
dzēšlapa Īpaša papīra lapa, ko lieto (ar tinti) uzrakstītā nosusināšanai.
galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
livreja Īpaša piegriezuma formas tērps apkalpojošam personālam (piem., sulaiņiem, šveicariem).
zirgsega Īpaša sega, piem., sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
madarot Īpašā tehnikā dekoratīvi apdarināt (audumu, tekstilizstrādājumu).
kapsēta Īpaša teritorija dzīvnieku apbedīšanai; sanitāra teritorija, kurā aprok kritušus dzīvniekus, dzīvnieku ķermeņu atliekas.
kaps Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai; kapsēta.
kapsēta Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai.
žetons Īpaša zīme (parasti metāla, ar personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
dārgmetāla zīmogošana īpaša, raudzi apliecinoša, zīmoga uzspiešana dārgmetāla izstrādājumam.
fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
keramzīts Īpaši apdedzinātas māla lodītes vai graudiņi, ko izmanto, piem., celtniecības materiālu ražošanai.
hidrogrāfiskais kuģis īpaši apgādāts kuģis, ar kuru veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c. darbus.
dūla Īpaši apmācīta sieviete, kura atbalsta otru sievieti grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
trollis Īpaši apmācīti, kādas struktūras algoti cilvēki, kuri interneta komentāros un sociālajos medijos, parasti informatīvā kara ietvaros, rada agresoru valstij labvēlīgu fonu.
snaiperis Īpaši apmācīts cilvēks, kas ļoti precīzi šauj un apguvis maskēšanās un novērošanas prasmi.
ūdenslīdējs Īpaši apmācīts cilvēks, kas speciālā tērpā (piemēram, zemūdens skafandrā, hidrotērpā ar akvalangu) veic darbus, darbības zem ūdens.
suns pavadonis īpaši apmācīts suns, kurš pavada vājredzīgu vai neredzīgu cilvēku, palīdzot viņam, piem., orientēties telpā, pārvietoties apkārtnē.
radiostudija Īpaši aprīkota telpa, no kuras pārraida radioraidījumus.
skeitparks Īpaši aprīkota vieta (ar tramplīniem, rampām, paaugstinājumiem), kur nodarboties ar skeitbordu, skrituļslidošanu u. tml.
sanitārais vilciens īpaši aprīkots vilciena sastāvs medicīniskās palīdzības sniegšanai un ievainoto transportēšanai.
siksna Īpaši apstrādāta (ādas, auduma u. tml.) lente.
nubuks Īpaši apstrādāta (liellopa) āda ar mīkstu, samtainu virsmu.
zoļāda Īpaši apstrādāta bieza, izturīga, samērā cieta āda zoļu, pazoļu izgatavošanai.
pergaments Īpaši apstrādāta dzīvnieka (piem., aitas, kazas, teļa) āda, ko lietoja rakstīšanai.
kažokāda Īpaši apstrādāta dzīvnieka āda ar apmatojumu, ko izmanto kažoku, cepuru u. tml. izgatavošanai.
aktīvā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
medicīniskā ogle īpaši apstrādāta kokogle, kas spēj absorbēt dažādas vielas.
pēdiņa Īpaši apstrādāta zeķu apakšējā, pēdas daļa.
āda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
zvērāda Īpaši apstrādāts dzīvnieka ķermeņa ārējais apvalks, ko izmanto apavu, apģērbu u. tml. izgatavošanai.
krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar baltu, gludu un spīdīgu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgiem plankumiem.
zobu diegs īpaši apstrādāts pavediens zobu starpu tīrīšanai.
parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
lidosta Īpaši iekārtota celtne pie lidlauka pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
karabāze Īpaši iekārtota teritorija, kur novietots karaspēks, militārās iestādes, ieroči, munīcija, pārtika un citi krājumi lielu armijas vienību apgādei.
autoosta Īpaši iekārtota vieta ar ēku autobusa pasažieru apkalpošanai un dienesta vajadzībām.
lidlauks Īpaši ierīkota vieta, kur lidaparāti var pacelties, nolaisties, stāvēt; aerodroms.
kolumbārijs Īpaši ierīkota vieta, kur pēc kremācijas apglabā urnas ar mirušo pelniem.
skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
manēža Īpaši ierīkots vienlaidu laukums ar nepieciešamajām celtnēm jāšanas apmācībām, sacensībām un treniņiem.
zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; zālājs.
uzlīme Īpaši izgatavots dažādas formas (parasti neliels) lietišķās grafikas darinājums (piemēram, uzraksts, zīmējums, ko apliecinoša zīme) uzlīmēšanai.
skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
sviestpapīrs Īpaši pagatavots papīrs sviesta un citu pārtikas produktu (piem., marmelādes) iesaiņošanai; arī pergamentpapīrs.
šķēlums Īpaši veidots atvērums (apģērba gabalam).
zārks Īpaši veidots garens, aizdarāms kastes veida priekšmets, kurā ievieto un apglabā mirušo.
gaisa cilpa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
gaisa cilpiņa īpaši veidots valdziņš tamborēšanā: ap adatu apņemts un izvilkts pavediens.
slidzābaki Īpaši zābaki slidošanai ar tiem piestiprinātām slidām; īpaši zābaki slidošanai ar metāla apkalumu slidu piestiprināšanai.
lielums Īpašība (parasti apjoms), ko izsaka, salīdzinot to ar kādu citu priekšmetu, parādību.
spēja Īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.).
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem).
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms un ko parasti izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimības.
saimnieks Īpašnieks, kuram (kas) pieder; cilvēks, kas apsaimnieko savu īpašumu.
voljērs Īpašs aploks dzīvnieku turēšanai savvaļā.
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai.
drifters Īpašs jūras zvejas kuģis, kura aprīkojumā ir peldoši tīkli.
atvārsnīte Īpašs veidojums, sprauga lapas epidermā, pa kuru notiek ūdens iztvaikošana, gāzu apmaiņa.
reindžers Īpašu uzdevumu apakšvienības karavīrs (ASV).
pūrs Īpašums, kas pieder līgavai, dodoties laulībā; audumu, apģērbu, veļas krājums, ko sieviete sagatavoja nākamajai ģimenes dzīvei.
vietvārds Īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu.
piegarša Īpatnēja papildu garša.
visas durvis vaļā ir labvēlīgi apstākļi, visas iespējas (ko) panākt.
baltirbe Irbe ar baltu apspalvojumu, kas dzīvo tundrā vai sūnu purvos.
mežirbe Irbe ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu, kas dzīvo egļu vai jauktu koku mežos [Tetrastes bonasia].
grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
kaplēt Irdināt, rušināt u. tml. ar kapli.
IRL Īrija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
tosts Īsa apsveikuma runa.
pusjostiņa Īsa josta, kas daļēji aptver tērpu.
novele Īsā stāsta paveids - neliela apjoma prozas darbs, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu un negaidīts atrisinājums.
rējiens Īsa, aprauta cita dzīvnieka radīta skaņa.
krekšķis Īsa, aprauta ieklepošanās.
rējiens Īsa, aprauta sunim vai suņu dzimtas dzīvniekam raksturīga skaņa.
piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
rugāji Īsas labības stiebru apakšējās daļas, kas pēc pļaušanas vēl sakņojas zemē.
kapzeķes Īsas zeķes, kas aptver kājas pēdu un sniedzas nedaudz pāri potītei; īszeķes.
rezumēt Īsi apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko); secināt.
pieskarties Īsi aplūkot, nedaudz pakavēties (pie kā).
nokremšļoties Īsi, aprauti noklepoties.
krekšķēt Īsi, aprauti, paklusi klepot.
ieskicēt Īsi, vispārīgi aplūkot, aprakstīt.
apkapāt Īsiem izkapts cirtieniem nelīdzeni, pavirši appļaut.
plaucēt Īslaicīgi karsēt (piem., dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes iejavu.
Sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst stāsti par Muhamedu, kā arī Korāna papildinājumi un iztulkojumi.
rezumējums Īss (piem., izteikto domu) apkopojums, kopsavilkums; gala slēdziens.
pelerīne Īss apmetnis.
nekrologs Īss apraksts par kāda cilvēka dzīvi un darbību, kas uzrakstīts sakarā ar viņa nāvi.
tušs Īss fanfaru veida apsveikuma skaņdarbs ātrā tempā.
replika Īss izteikums, piezīme, piebilde (arī rakstveidā); šāds izteikums, starpsauciens no vietas (piem., sapulcē, sanāksmē).
moments Īss laika sprīdis, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
atzīme Īss pieraksts; īsa, ar roku ierakstīta piezīme, zīme (teksta lappusē).
pasīte Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.
pase Īss teksts (piem., grāmatā, brošūrā), kas satur informāciju par attiecīgā poligrāfiskā izdevuma veidotājiem, apjomu, metienu u. tml.; pasīte.
iesauciens Īss, aprauts sauciens.
strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
mājas svētība istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.
gultasvieta Istabas daļa, kuru izmanto un kurā dzīvo apakšīrnieks.
objektīvisms Īstenības parādību aplūkošanas princips, kura pamatā ir, piem., politiskas neitralitātes ievērošana.
nošausmināties Īsu brīdi izpaust šausmas, arī sašutumu, neapmierinātību (par ko).
apstulbt Īsu brīdi kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī apmulst.
nokaukties Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukt.
nokaukt Īsu brīdi radīt kaucošas skaņas un apklust (par ierīcēm, mašīnām); nokaukties.
noskrapstēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapstēt.
noskrapšķēt Īsu brīdi, vienu reizi skrapšķēt.
pančeta Itāliešu virtuves ēdiens – iesālīta un sapiparota cūkas krūtiņa, cauraudzis speķis.
I Itālija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
izskatīt Izanalizēt, apspriest (piem., kādu jautājumu).
sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
sēklsedze Izaugums ap kailsēkļa sēklu.
nolikt klausuli izbeigt sarunu, novietojot telefona klausuli uz aparāta vai nospiežot attiecīgu taustiņu.
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā, uz kuras var apsēsties.
uzeja Izbūvēta vieta, arī konstrukcija (piemēram, kāpnes, traps), kas paredzēta nokļūšanai kur augšā.
uzmirdzēt Izcelties apkaimē ar krāsas spilgtumu.
zibināties Izcelties apkārtnē (piem., ar savu spožumu, krāsas spilgtumu).
zibsnīt Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
uzliesmot Izcelties, ātri paplašināties.
spīdēt Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
talants Izcilas iedzimtas spējas, apdāvinātība (kādā nozarē).
iegūt Izcīnīt un saņemt (piem., apbalvojumu).
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
degt Izdalīties, atšķirties no apkārtējā fona ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
čūlāt Izdalot slapjumu, slikti degt.
izpildīt solījumu izdarīt apsolīto.
ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
iespēja Izdevība, labvēlīgi apstākļi (kā īstenošanai, veikšanai).
izdevība Izdevīgs gadījums, labvēlīgi apstākļi, iespēja (kādai rīcībai).
papildizdevumi Izdevumi, kas rodas papildus iepriekš paredzētajiem izdevumiem.
apgrozības izmaksas izdevumi, kas saistīti ar preču apgrozību, to nogādāšanu līdz patērētājam.
krājums Izdevums, kurā tematiski apkopoti teksti, materiāli.
šķidrs Izdilis, nodilis, arī plāns (par audumu, apģērbu).
pašķidrs Izdilis, paplāns (par audumu, apģērbu).
blefs Izdomājums, meli, lai radītu pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
papildizeja Izeja, ko izmanto papildus galvenajai izejai vai arī gadījumos, kad galveno izeju nav iespējams izmantot; rezerves izeja.
jēlmateriāls Izejviela, negatavs izstrādājums, ko pakļauj tālākai apstrādei.
būvēt Izgatavot (sarežģītus aparātus, mašīnas, ierīces).
novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz papīra.
pirmsskola Izglītības iestāde, kuru bērns apmeklē, pirms sāk mācīties vispārizglītojošajā skolā; bērnudārzs.
ēnot (kādu) izglītojošā profesionālās orientācijas pasākumā, apmeklējot dažādas darbavietas, kļūt par darbinieku "ēnu".
Ēnu diena izglītojošs profesionālās orientācijas pasākums, kurā skolēniem ir iespēja apmeklēt dažādas darba vietas un kļūt par darbinieku "ēnām".
gredzenot Izgriezt apkārt koka stumbram (arī zaram) mizas sloksnīti vai uzmaukt stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu augšanu.
izšķīst Izjukt (piem., par izvalkātu apģērbu).
atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares.
justies gandarītam izjust gandarījumu, apmierinājumu.
priecāties Izjust prieku; būt priecīgam, jautram, apmierinātam.
nožēlot Izjust sarūgtinājumu, neapmierinātību (par ko).
uzsprēgāt Izjust un īsu brīdi spēcīgi izpaust (ko negatīvu, piemēram, neapmierinātību).
pielūgt Izjust un izpaust (pret kādu) savu sajūsmu, apbrīnu, cieņu un mīlestību.
iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
uzkapināt Izkapināt (izkapti).
vienroce Izkapts ar īsu kātu; vienrokas izkapts.
iegrozīties Izkārtot (sev ko) tā, lai izveidotos vēlami apstākļi.
kaisīt Izklaidus berot (ko), apbārstīt.
iztapsēt Izklāt ar tapsējumu (kā iekšpusi).
izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm.
dispersija Izkliede; skaitlis, kas raksturo vērtību izkliedi ap vidējo vērtību.
gaist Izkliedēties apkārtējā vidē; pamazām zust, izgarot.
uzsūkties Izkliedēties apkārtējos audos, izzust.
izmaukties Izkļūt, atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem, aptver).
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
noiet Izkrist (par apmatojumu, apspalvojumu).
emitēt Izlaist apgrozībā naudu, vērtspapīrus.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
rumulēties Izlaižot pirmo reizi lopus ganībās, laistīties, apliet vienam otru ar ūdeni.
apčurāties Izlaižot urīnu, saslapināt drēbes, atstāt peļķi u. tml.
izēsties Izlasīt, rūpīgi iepazīties, apgūt (lielu materiālu daudzumu).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
nodedzināt Izlietot apgaismošanai, apsildīšanai u. c. sadzīves vajadzībām.
notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
kredīta izmaksas izmaksas, ko veido kredīta procentu maksājumi par aizņemtā kapitāla saņemšanu, izmantošanu un dzēšanu.
mainīgās izmaksas izmaksas, kuras mainās proporcionāli ražošanas vai sniegto pakalpojumu apjoma izmaiņām uzņēmumā.
kalkulācija Izmaksu aprēķināšana naudā (atsevišķos izmaksu veidos); attiecīgā aprēķina dokuments.
nedoties Izmantojot iespēju nenokļūt (kādos apstākļos), nestāties (kādās attiecībās u. tml.).
doties Izmantojot iespēju, nokļūt (kādos apstākļos), stāties (kādās attiecībās u. tml.).
izlietot Izmantot (gadījumu, apstākļus, situāciju u. tml.).
ieguldīt Izmantot (kapitālu) peļņas gūšanai, ienākumu saņemšanai.
paķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
aizņemt Izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
ieguldīt Izmantot, izlietot (naudas līdzekļus, kapitālu kur, kādam mērķim).
apmazgāt Izmazgāt, nomazgāt visu; mazgājot apkopt, uzturēt tīru.
rentgenizmeklējums Izmeklējums, ko veic ar rentgena aparātu.
apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim.
biezums Izmērs starp (priekšmeta, materiāla, kārtas) plaknēm (parasti augšējo un apakšējo).
formāts Izmērs, ārējais apveids (piem., grāmatai, papīram).
mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem ilkņiem un biezu, brūnganu apmatojumu [Elephas primigenius].
zauri Izmirušu rāpuļu kopējs apzīmējums.
noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
konfiscēt Izņemt no apgrozības; atsavināt.
termoizolācija Izolācija, kas novērš (kam) nevēlamu siltuma apmaiņu; siltumizolācija.
iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
izslēgties Izolēties, izvairīties (piem., no apkārtējās vides, no kā traucējoša).
amplitūda Izpausmes apjoms (piem., spējām).
izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi, būt tādam, kura darbībā izpaužas attieksme (pret ko).
parādīt dūri izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
parādīt kulaku izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
sadumpoties Izpaust savu neapmierinātību, atteikties paklausīt (kādam), pakļauties (kam).
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
izsist Izpelnīt, iegūt (piem., peļņu, kapitālu u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
izziņa Izpētīšana, izzināšana; faktu, datu apkopojums.
izlūkot Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
izzināt Izpētīt un apgūt objektīvās īstenības parādības, to būtību, likumsakarības.
gaiss Izplatījums, telpa, kas apņem zemeslodi, atrodas visapkārt.
mest Izplatīt (gaismu) noteiktā virzienā; būt par cēloni tam, ka rodas apgaismota vieta.
matuzāle Izplatīta nezāle – neliels (līdz 30 cm augsts) lakstaugs ar zarainu stublāju, dalītām lapām un sīkiem, sārtiem ziediem.
izstarot Izplatīties telpā, apkārtējā vidē.
pārņemt Izplatīties, aptvert (visu teritoriju).
pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, apkārtnē).
piestarot Izplatot gaismu, piepildīt (ar to, piem., telpu, apkārtni); piepildīt ar gaismu (ko).
piesmaržot Izplatot smaržu, piepildīt ar to (telpu, vidi, apkārtni).
aptvert Izplatoties apņemt no visām pusēm, pārņemt (par liesmām, skaņām u. tml.).
pārņemt Izplatoties aptvert (visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību.
apstaigāt Izplatoties aptvert.
saplaukt Izplaukt (par vairākiem, daudziem augiem, to pumpuriem, lapām, ziediem).
apjēgt Izprast, aptvert.
apzināties Izprast, zināt; apzināti izjust.
izpūsties Izpūšot gaisu, samazināties apjomā.
sarīkot (kādam, kam) linča tiesu izrādīt pašiniciatīvu un ātri, bez pietiekamas apstākļu noskaidrošanas izteikt nesaudzīgu nosodījumu (kādam, tā rīcībai).
iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
glaimot Izraisīt (kādā) patīkamu apziņu, tīksmi.
mocīt Izraisīt (kādam) psihiskas ciešanas, nepatīkamus pārdzīvojumus; arī ļoti nogurdināt, apgrūtināt (kādu).
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
apdedzināt Izraisīt apdegumu, ievainot vai sāpīgi sakairināt (augstā temperatūrā, arī ar karstu vai kodīgu šķidrumu).
aizžņaugt Izraisīt apgrūtinātu elpošanu.
inficēt Izraisīt infekciju; aplipināt; pārņemt organismu vai kādu tā daļu (par slimību ierosinātājiem mikroorganismiem).
pārsteigt Izraisīt pārsteigumu, negaidītu prieku, apbrīnu.
dzelt Izraisīt sāpes, apsārtumu, arī ievainot ar dzeloņiem vai adatveida izaugumiem.
reibināties Izraisīt sev reibumu; apreibināties.
sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti no iekšpuses).
atmodināt Izraisīt, ierosināt no jauna; atjaunot apziņā.
izekscerpēt Izrakstīt (vārdus, teksta daļu); apstrādāt (tekstu), izrakstot vārdus, teksta daļas.
ekscerpēt Izrakstīt no teksta noteiktā nolūkā (vārdus, teikumus u. tml.); šādā veidā apstrādāt (tekstu).
ekshumēt Izrakt (līķi) no apbedījuma vietas.
pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā); pārbedīt.
pārbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt (citā vietā).
piemērot Izraudzīties (juridisku normu) un noteikt atbilstoši situācijai, konkrētiem apstākļiem u. tml.
labializēt Izrunāt (skaņu), noapaļojot un izstiepjot lūpas.
pasniegt Izsakot (kādam), parasti publiski, atzinību, pateicību, iedot (tam apbalvojumu, dāvanu).
zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., uzmākties kādam, pieprasīt (ko) no kāda, aizskart (kādu).
piekliegt Izsakot savu neapmierinātību, sašutumu, aizņemt, piepildīt ar šādu informāciju.
ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst; apetīte.
sāts Izsalkuma sajūtas pilnīgs apmierinājums; tas, kas rada izsalkuma sajūtas pilnīgu apmierinājumu.
lai pērkons mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai zibens mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai pērkons mani nosper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai zibens mani sasper izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
lai jupis (pa)rauj izsaucas lielā neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, vēloties, lai kaut kā nebūtu, arī lādot.
Rauj (viņu) piķis! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) vilks! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) velns! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Rauj (viņu) jods! izsaucas neapmierinātībā, dusmās, sašutumā, kādu nolādot.
Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
(ak) tu piķis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis un zēvele! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Ak tu vilks! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
kad tevi piķis izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, arī izbrīnā, pārsteigumā.
Piķis viņu (sa)zin(a)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
vilks viņu (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Vilks to (sa)zin! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Velns (viņu, to) (sa)zina! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā, ja kas nav saprotams, zināms.
Piķis parāvis! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Kur tas redzēts? izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai velns parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
Lai piķis parauj! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā.
pipari uz mēles izsaucas, paužot neapmierinātību ar kāda teikto un baidoties, ka tas varētu piepildīties.
pie velna Izsaucas, paužot neapmierinātību, sašutumu, dusmas.
jupis (pa)rāvis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību, arī neizpratni.
kad tevi jupis izsaucas, paužot nepatiku, neapmierinātību.
Lai jods sasper! izsauciens lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās.
Pie joda! izsauciens, paužot neapmierinātību, sašutumu vai vēlēšanos no kaut kā atbrīvoties.
apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
apklusināt Izslēgt, apturēt, arī panākt, ka pārstāj darboties (mašīna, ierīce, iekārta u. tml.), kas rada skaņas, troksni; panākt, ka izbeidzas šādas skaņas, troksnis.
elegants Izsmalcināts, ar labu gaumi (par cilvēku); tāds, kura apģērbs ir gaumīgs, izsmalcināts.
nopūst Izsmidzinot, izpūšot vielu (no aparāta, baloniņa u. tml.), pārklāt (ar to ko).
piesmiet Izsmiet, apsmiet.
sertificēt Izsniedzot sertifikātu, apliecināt (kāda) kvalifikāciju, (kā) atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām.
pinkas Izspūrušas, samudžinājušās (matu, apspalvojuma) šķipsnas.
apstaigāt Izstaigāt, apiet (kādu platību, teritoriju).
izdauzīties Izstaigāties, izbraukāties (parasti līdz apnikumam, nogurumam).
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
kartonāža Izstrādājumi no samērā cieta, bieza papīra un kartona (piem., kartona taras kastes, kārbas).
apģērbs Izstrādājums vai izstrādājumu kopums (piem., jaka, kleita, uzvalks, mētelis), kas paredzēti ķermeņa apģērbšanai.
lapsāda Izstrādāta lapsas āda (parasti kažokāda).
bojs Izsūtāmais zēns, apkalpotājs (piem., viesnīcā, uz kuģa).
nometināt Izsūtot no pastāvīgās dzīves vietas, likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
izšķiest Izšķērdēt, iztērēt neapdomīgi, vieglprātīgi.
grūst Izšķērdīgi, neapdomīgi tērēt, izdot (naudu).
solvolīze Izšķīdušas vielas un šķīdinātāja apmaiņas reakcija, kurā rodas jauns ķīmiskais savienojums.
sienamais vainags izšūta, ap galvu sienama dekoratīva lente ar oderi iekšpusē un saitēm galos.
glaimīgs Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
klanīties Iztapt, izdabāt.
divdomība Izteiciens, ko var saprast arī citādi (parasti saistībā ar ko erotisku, nepieklājīgu).
žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
parūkt Izteikt neapmierinātību; pakurnēt.
apmētāt (ar) dubļiem izteikt smagus, nepatiesus apvainojumus; noķengāt.
konstatēt Izteikt spriedumu, apgalvojumu.
nosolīties Izteikt stingru, noteiktu solījumu; stingri apņemties.
apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
pārmetums Izteikta, arī citādi pausta neapmierinātība ar kāda rīcību, runu, attieksmi.
debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
piebilde Izteikums (mutvārdos vai rakstveidā), kas papildina vai precizē iepriekš pausto.
sadomājums Izteikums, apgalvojums, kas neatbilst īstenībai, patiesībai; izdomājums.
papildinājums Izteikums, ar ko papildina iepriekš teikto.
sūdzība Izteikums, kurā kāds pauž neapmierinātību (parasti par savu veselības stāvokli).
komentārs Izteikums, paskaidrojums, papildinājums (piem., par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku notikumu).
vārds Izteikums, teksts, arī šādām valodas vienībām līdzīgi skaņu savienojumi, ar kuriem maģiskos rituālos ietekmē, piem., cilvēkus, dzīvniekus, garus, parādības apkārtējā vidē.
supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
pakāst Iztērēt, zaudēt (naudu), parasti bezjēdzīgi, nelietderīgi, arī, tiekot apkrāptam vai tml.
izlīdzēties Iztikt (ar ko mazāk piemērotu), arī apmierināties (ar ko).
sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piem., telpas, celtni, apkārtni).
popularizēt Iztirzāt, izklāstīt viegli saprotamā, uztveramā valodā.
pārsteigt Iztraucēt, sastapt nesagatavotu (kādu).
iecietība Izturēšanās (pret kādu) ar saudzību, sapratni.
nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
nicināt Izturēties (pret kādu) ar uzsvērtu necieņu, pārākuma apziņu, pazemojoši, nevērīgi u. tml.
niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
ākstīties Izturēties skaļi, izaicinoši, censties pievērst sev uzmanību ar savu uzvedību, apģērbu u. tml.; muļķoties.
ālēties Izturēties skaļi, trokšņaini, arī neapvaldīti, nepieklājīgi.
turēties Izturēties, darboties (kādā situācijā, apstākļos) tā, ka veidojas vai neveidojas saikne (ar citiem).
dulburēt Izturēties, rīkoties vai runāt bez jēgas, nesaprotami.
pretestība Izturība (organismam) pret kaitīgiem apkārtējās vides apstākļiem, arī slimību ierosinātājiem organismiem.
klinkers Izturīgs, ciets būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot mālu līdz tā saķepšanai.
pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
printeris Izvadierīce, kas saņem no datora kodētus datus, pārveido tos lasīšanai piemērotā formā un izveido atbilstošu tekstu vai grafiku uz papīra vai citā datu vidē.
aizvadīt Izvadīt (mirušo); apbedīt.
izlādēt Izvadīt (no aparāta, ierīces u. tml.) elektrisko enerģiju.
izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
izglābties Izvairīties (no kā), izkļūt (no nevēlamiem apstākļiem, nepatīkama stāvokļa).
kazuistika Izveicība aplamu vai apšaubāmu tēžu pierādīšanā; viltīgu paņēmienu izmantošana.
uzplaukt Izveidojoties īpašos sabiedriskos apstākļos, pieaugt apjomā, skaitā u. tml.
aptaisīt Izveidot (ap ko, kam apkārt); norobežot (ar ko).
kartēt Izveidot (kā) karti; atzīmēt, apzīmēt kartē; kartografēt.
sakomplektēt Izveidot (kā) komplektu; apvienot (ko) komplektā.
uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu; sakārtot, arī izrotāt (piemēram, telpu, teritoriju) kādam pasākumam.
noapaļot Izveidot (kam) apaļīgu, lokveida u. tml. formu; nolīdzināt (kā) šķautnes.
salikt Izveidot (ko) no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
savīt Izveidot (ko) spirālē, arī aplī, lokā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā.
sajaukt Izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas.
sastādīt Izveidot (piem., skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas.
sacilpot Izveidot (piem., ūdens, siltuma apgādes tīklu) noslēgta apļa, cilpas veidā (piem., apgādes drošībai).
sastādīt Izveidot (tekstu, datu kopumu u. tml.), apvienojot kādu informāciju, materiālus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādu informāciju, materiālus u. tml.
sarullēt Izveidot apaļu.
sasapņot Izveidot iztēlē; izsapņot.
sagriezt gredzenā izveidot lokā, aplī, spirālē.
paplašināt Izveidot plašāku, apjomā lielāku.
uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei kārtīgu, vēlamu izskatu, nedaudz izgreznoties, izrotāties.
salapot Izveidot vairākas, daudzas, arī visas lapas (par augiem, to daļām).
ierīkot Izveidot, nodibināt (piem., ierādot telpas, apgādājot ar inventāru).
ataust Izveidoties (apziņā) – par atziņu; atveidoties (atmiņā) – par pārdzīvoto.
iegult Izveidoties apziņā un saglabāties.
kļūt Izveidoties, pārveidoties (par ko), tapt citādākam – par dzīvniekiem, augiem.
apģērbties Izvēlēties un nēsāt, valkāt (noteikta veida, labuma u. tml.) apģērbu; ģērbties.
apspēlēt Izvērst (piem., izrādē) darbību (ap kādu faktu, notikumu, priekšmetu); izmantot spēlē, tēlojumā u. tml.
eksports Izvesto preču (kapitāla u. tml.) kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
izstādīt Izvietot (ko) publiskai apskatei.
ostīt gaisu izzināt apstākļus, situāciju.
intuīcija Izziņas forma, kuras pamatā ir jutekliskā vai intelektuālā apjausma (nevis loģiski slēdzieni).
sintēze Izziņas paņēmiens, kurā parādību, objektu aplūko, pētī tā viengabalainībā, tā daļu kopsakarā.
ņemt uz zoba izzobot, izsmiet, apcelt (kādu).
izkaltēt Izžāvēt (piem., slapjas drēbes, apavus).
tabaka Izžāvētas un sagrieztas vai pulverī saberztas šī auga lapas, ko lieto smēķēšanai vai šņaukšanai.
izžāvēties Izžūt (piem., par drēbēm, apaviem).
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
regejs Jamaikā radies mūzikas stils, kam raksturīgs ritmu papildinošo vienību akcentējums.
upene Jāņogu ģints krūms ar lapām, kurām ir īpatnēja smarža, un melnām ogām ar zaļganu mīkstumu [Ribes nigrum].
honda Japānā ražota vieglā automašīna; šīs markas automašīna.
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode – teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām.
uzlecošās saules zeme Japāna.
toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna.
haiku Japāņu dzejas forma – trīsrinde ar 17 zilbēm.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
kamikadze Japāņu lidotājs pašnāvnieks (Otrā pasaules kara beiguposmā).
origami Japāņu mākslas veids – dekoratīvu figūru locīšana no papīra.
sumo Japāņu nacionālais cīņas sporta veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu).
kendo Japāņu paukošanās veids ar abās rokās turamu bambusa zobenu; šāds cīņas sporta veids mūsdienās.
miksēt Jaukt kopā; apvienot.
mistrājs Jaukts lapkoku mežs ar biezu pamežu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape), kuras cepurīte vēl nav atvērusies.
kainozojs Jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver apmēram pēdējos 65 miljonus gadu.
kvartārs Jaunākais (arī pašreizējais) Zemes ģeoloģiskās vēstures periods (sācies aptuveni pirms 1,7 miljoniem gadu).
emisijas akcijas jaunas akcijas, kuras izlaiž akciju sabiedrība sava pamatkapitāla palielināšanai.
titulsaraksts Jaunceļamo vai rekonstruējamo objektu saraksts ar apstiprinātu tāmi.
raudzības Jaundzimušā bērna pirmais apciemojums.
panks Jaunietis (20. gs. 70.–80. gados), kam raksturīgs ekstravagants matu sakārtojums (grebene), īpašs apģērbs (saplēsts, ar daudzām saspraudēm) un izaicinoša, agresīva uzvedība.
atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
pārrēķins Jauns, citāds aprēķins (1).
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
junga Jaunsargs, kas apgūst pamatzināšanas jūrniecībā.
kolekcija Jaunu apģērbu kopums.
papildjautājums Jautājums, ko uzdod papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem vai papildu informācijas iegūšanai.
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
birzs Jebkurš neliels (parasti vienas sugas lapu koku) mežs.
ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
stiepjams jēdziens jēdziens, kura saturu var uztvert dažādi, arī patvaļīgi paplašināt.
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas īpašības; valoda, ko izmanto pašas valodas aprakstīšanai.
fons Jonizējošais starojums, kas pastāvīgi ir apkārtējā vidē.
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
mainīgā ūdenslīniju josla josla starp apakšējo (balasta) ūdenslīniju un augšējo maksimāli pieļaujamo ūdenslīniju.
birze Josla tīrumā, ko apsēj vienā gājienā, braucienā; šīs joslas iezīmējums.
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
mala Josla, līnija (priekšmetam), ar ko (priekšmets) beidzas, kas (to) norobežo (no apkārtējās telpas).
Talmūds Jūdaisma reliģisko, ētisko un tiesisko likumu krājums – apmēram 500 gadu laikā tapuši un vēlāk kanonizēti rabīnu komentāri par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi.
mansarda jumts jumts ar samērā lēzenu augšdaļu un stāvu apakšdaļu.
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai.
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
taukzivs Jūras zivs ar garenu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, garu muguras spuru, gar kuras pamatu ir tumši plankumi ar gaišām apmalēm.
skumbrija Jūras zivs, kam ir zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām un nelielas papildspuras; makrele.
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
miertiesa Juridiska institūcija (dažās valstīs, arī Latvijā 1918.–1940. gadā), kurā izskata un iztiesā mazsvarīgas civillietas un krimināllietas, kā arī sastāda un apliecina juridiskus aktus.
papildizmeklēšana Juridiska papildu izmeklēšana, ko veic, piem., kādu apstākļu, faktu precizēšanai.
norakstīt Juridiski apstiprinot, novēlēt, arī dāvināt (piem., nekustamo īpašumu).
izmeklēt Juridiski izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus).
aizbildnība Juridiski noslēgta vienošanās par rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpi, tiesību aizsardzību utt.; aizbildniecība.
meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
aizgādnība Juridisks akts, ar kuru nosaka tiesību un interešu aizstāvību, kā arī aprūpi personai ar ierobežotu rīcībspēju; rūpes, gādība (par kādu).
advokāts Jurists, kas tiesas procesā aizstāv (apsūdzēto) vai pārstāv (kā) likumīgās intereses, kā arī sniedz juridiskas konsultācijas.
raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties.
lepoties Justies apmierinātam, arī pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
apvainoties Justies apvainotam, izjust apvainojumu.
paskatīties acīs (kādam) justies godīgam, neapkaunotam kāda priekšā.
no kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
aiz kauna (vai) zemē ielīst justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu.
priekšstats Jutekliski uzskatāms, vispārināts (īstenības) atspoguļojums apziņā.
kulons Juvelierizstrādājums, ko iekar ķēdītē, metāla stīpā u. tml. un nēsā ap kaklu.
likvidācija Kā (piem., kaitīgu apstākļu) pastāvēšanas novēršana.
nabadzība Kā trūkums, nepietiekamība, aprobežotība.
krūškabata Kabata apģērba krūšu daļā; krūšu kabata.
krūšu kabata kabata apģērba krūšu daļā.
portsigārs Kabatā nēsājama cigarešu vai papirosu kārbiņa; etvija.
sānkabata Kabata, kas atrodas (apģērba gabala) sānu daļā.
augšgals Kāda (teritorijas) daļa, kas reljefa ziņā atrodas augstāk par pārējo apkārtni.
putnu vērošana kādā apkaimē mītošo putnu novērošana un novērojumu fiksēšana zinātniskiem nolūkiem.
debates Kāda jautājuma, priekšlikuma, problēmas u. tml. apspriešana (piem., sapulcē, konferencē); domu apmaiņa, pārrunas.
traktējums Kāda jautājuma, problēmas, fakta u. tml. aplūkojums no noteikta viedokļa.
programma Kādā no programmēšanas valodām rakstīta instrukciju kopa, kas nosaka darbību secību, kuras dators izpilda datu apstrādes procesā.
novadniecība Kāda novada, teritorijas cilvēku apvienība (piem., studentu biedrība).
viens Kāda persona, apstāklis, fakts, kāda parādība, darbība u. tml.
eskalācija Kāda procesa (piem., bruņota konflikta) paplašināšanās, pastiprināšanās.
kara apgabals kādā teritorijā izvietota karaspēka daļa, militāro iestāžu administratīvs apvienojums.
hermetizācija Kāda tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
zeme Kāda valsts, teritorija, apgabals.
koncertlekcija Kādam mūzikas jautājumam veltīta lekcija, kas parasti ir papildināta ar attiecīgo skaņdarbu vai to fragmentu izpildījumu.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
vārdisks portrets kādas personas izskata raksturīgāko pazīmju apraksts.
ikonogrāfija Kādas personas vai sižetiskas ainas attēlošanas sistēma mākslā; šādu mākslas darbu izpēte, aprakstīšana, sistematizācija, skaidrošana u. tml.
plēnums Kādas sabiedriskas organizācijas, partijas u. tml. vadošās institūcijas locekļu pilnsapulce.
ihtiofauna Kādas ūdenstilpnes, baseina, zooģeogrāfiska apgabala u. tml. zivju sugu kopums.
pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
pārskate Kādas vietas aplūkošana, pārraudzīšana.
salīdzināmā pakāpe kādības īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināmās sistēmas elements.
mainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt (piem., citu īpašību, pazīmi).
pārmainīt Kādu apstākļu, faktoru iedarbībā pārveidoties, tikt pārveidotam, iegūt citas īpašības.
pamielot acis kādu brīdi ar patiku apskatīt, gūt vizuālu baudījumu.
pasēdēt Kādu laiku atrasties apcietinājumā.
padzīvot Kādu laiku dzīvot (apzināti noteiktā veidā).
pavazāties Kādu laiku klīst, staigāt apkārt.
pakulstīt mēli kādu laiku papļāpāt, parunāt (parasti ko nenozīmīgu); aprunāt.
apoloģētika Kādu uzskatu, mācības aizstāvēšana; apoloģija.
sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
apkaisīt Kaisot (ko virsū, pāri) apklāt; apbārstīt.
pakaisīt Kaisot novietot (zem kā, kam apakšā).
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
pēda Kājas apakšējā daļa, ar kuru cilvēks (ejot vai stāvot) balstās pret zemi.
ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
liels Kājas daļa no ceļa locītavas līdz pēdas locītavai; apakšstilbs.
stilbs Kājas daļa no ceļgala locītavas līdz pēdai; arī kājas daļa no iegurņa līdz ceļgala locītavai; apakšstilbs; arī augšstilbs.
potīte Kājas locītava, kas savieno pēdas un apakšstilba kaulus; izcilnis šās locītavas abos sānos.
pēdiņa Kājas pēdu aptverošas zeķes.
pēda Kājas vai dzīvnieka ķepas apakšējās daļas nospiedumi.
šķēpnieks Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnesis (1).
šķēpnesis Kājnieku karavīrs, kas apbruņots ar šķēpu; šķēpnieks.
pedikīrs Kāju nagu un pēdu kopšana un kosmētiska apstrāde.
apkakāt Kakājot aptraipīt.
piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
krelles Kaklarota, kas darināta no virknē savērtām, nelielām (parasti apaļām) detaļām; šīs rotas atsevišķās sastāvdaļas.
gepards Kaķu dzimtas plēsējs ar samērā nelielu galvu, garām kājām un iedzeltenu melnplankumainu apmatojumu, kas spēj ilgstoši un ļoti ātri skriet [Acinonyx jubatus].
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
izkalkulēt Kalkulēt un pabeigt kalkulēt; aprēķināt.
nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
sopka Kalns ar ieapaļu vai konusveida virsotni (Aizbaikālā, Tālajos Austrumos).
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
mūmijs Kalnu balzams – bioloģiskas izcelsmes sveķveidīga viela, kas sastāv aptuveni no 20 minerāliem un organiskiem komponentiem.
vārti Kalnu slēpošanas trasē noteiktā attālumā novietots šķērslis, kas slēpotājam jāapbrauc.
banda Kalpa atalgojums – apstrādāšanai ierādīts zemes gabals.
izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
kambarsulainis Kalpotājs dzīvojamās telpās, kas rūpējas par (augstmaņa) apģērbu un citām personiskajām vajadzībām.
piekalst Kalstot pielipt (pie kā, kam klāt) – par šķidru masu, slapjiem priekšmetiem.
veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
apkalt Kaļot apklāt (visapkārt vai vietumis ar metālu).
piekalt Kaļot izgatavot (ko) papildus klāt.
kaldināt Kaļot veidot; apkalt.
lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks bez kupra, ar garu apmatojumu (Dienvidamerikā).
lemings Kāmim līdzīgs neliels grauzējs ar biezu, pelēkbrūnu apmatojumu, īsu asti un īsām kājām, kas dzīvo ziemeļos, polārajos apgabalos.
kapa kopa kapa kopiņa.
kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras puspagrabā novietots šķirsts ar mirušo.
nokapāt Kapājot (1) atdalīt nost.
nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
apkapāt Kapājot atdalīt (visapkārt, no visām pusēm).
atkapāt Kapājot atdalīt.
uzkapāt Kapājot sadrupināt, sarobot u. tml. (no virspuses).
apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
kapa vieta kapavieta.
kāda vella pēc kāpēc, kādēļ, kālab (jautā dusmās, sašutumā, neapmierinātībā).
kapitalizācija Kapitāla summas aprēķināšana pēc ienākuma no tā.
investors Kapitāla, finanšu līdzekļu ieguldītājs.
kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu īpašnieks; persona, kas iegulda savu kapitālu uzņēmējdarbībā un gūst peļņu no tā.
lielkapitālists Kapitālists, kam pieder liels privātīpašums (piem., uzņēmumi, vērtspapīri, nauda).
buržujs Kapitālists, kapitāla īpašnieks.
buržuāzija Kapitālistu šķira, kurai pieder ražošanas līdzekļi (pēc marksisma teorijas).
nedzīvais kapitāls kapitāls, kas nedod ienākumus, peļņu.
privātkapitāls Kapitāls, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai.
kanoniķis Kapitula (1) loceklis.
izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
kripta Kapliča zem baznīcas grīdas (parasti zem altārdaļas); apakšzemes telpa.
kapela Kapliča.
ziedkāposti Kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū; puķkāposti.
ziedu kāposti kāposti, kas izveido baltu, cietu, lapu ieskautu ziedu rozeti; puķkāposti.
galviņkāposti Kāposti, kuru apaļās, gludās lapas veido blīvu lodveida galviņu.
virziņkāposti Kāposti, kuru samērā irdeno galviņu veido sīki krokotas lapas; Savojas kāposti.
plikstiņš Kāpostu dzimtas lakstaugs ar plūksnainām lapām rozetē un sīkiem baltiem, sārtiem vai dzeltenīgiem ziediem.
kolrābis Kāpostu ģints dārzenis ar kālim līdzīgu paresninātu stumbru; šā auga paresninātais stublājs [Brassica caulorapa].
kapracis Kapračvabole.
kaprīze Kapričo.
niķīgs Kaprīzs, mainīgs.
cimperlīgs Kaprīzs.
kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie, kopējais kaps.
ugunskaps Kaps, kurā apbedīts reliģiskā rituālā sadedzināts mirušais.
uzkalniņkaps Kaps, virs kura ir izveidots samērā augsts zemes vai akmeņu krāvums.
smilšu kalniņš kapsēta; arī kaps.
kapu kalns kapsēta; arī kaps.
smilšu kalns kapsēta; arī kaps.
smiltaine Kapsēta; arī kaps.
smiltājs Kapsēta; arī kaps.
mūžamājas Kapsēta; kapa vieta.
mūža māja Kapsēta; kapa vieta.
nekropole Kapsēta; mirušo apbedīšanas vieta.
kapu kalniņš kapsēta.
kukaiņu ciems kapsēta.
dvēseļu dārzs kapsēta.
sēru lente Kapu vainaga lente.
bašliks Kapuce (no vilnas auduma) ar gariem galiem.
kapucīni Kapucieši.
kapucīni Kapucietis.
kapu lauks kapulauks.
lidmašīnu bāzes kuģis kara kuģis, uz kura bāzējas, paceļas un nolaižas lidaparāti.
iznīcinātājs Kara lidmašīna pretinieka lidaparātu iznīcināšanai gaisā.
bumbvedējs Kara lidmašīna, kuras apbruņojumā ir aviobumbas vai raķetes.
konvojs Karakuģi, lidmašīnas u. tml., kas ceļā apsargā transportkuģus; transportkuģu grupa kopā ar šādu apsardzi.
fregate Karakuģis (kuģu apsardzībai, pavadīšanai).
mīnu kuģis karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai; mīnukuģis.
mīnukuģis Karakuģis pretinieka kuģu apšaudei ar artilēriju, torpēdām, kuģu apsargāšanai, mīnu lauku ierīkošanai vai iznīcināšanai.
bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no 3–4 rotām un ietilpst pulkā vai brigādē.
nodaļa Karaspēka apakšvienība.
avangards Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un apsargā tos.
priekšpulks Karaspēka daļa, apakšvienība, kas virzās galveno spēku priekšgalā un apsargā to.
garnizons Karaspēka daļas un militāras iestādes, kas (pastāvīgi vai uz laiku) atrodas kādā apdzīvotā vietā vai atsevišķā nocietinājumā.
papildspēki Karaspēka daļas, armijas vai policijas papildu vienības (piem., militāras) darbības pastiprināšanai vai atbalstīšanai.
trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
vads Karaspēka taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām nodaļām (arī, piem., apkalpēm).
rezerve Karaspēka vienība, daļa u. tml., ko norīko kaujā nepieciešamības gadījumā; militāro papildspēku kopums.
brigāde Karaspēka vienība, kas sastāv no bataljoniem (divizioniem) vai pulkiem un speciālajām apakšvienībām.
komandieris Karaspēka vienības, arī karakuģa, lidaparāta u. tml. apkalpes priekšnieks; vadītājs, priekšnieks.
arjergards Karaspēka vienības, kas apsargājot vai cīnoties ar ienaidnieku, nodrošina karaspēka atkāpšanos.
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām.
vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.–18. gadsimtā); vaivads (1).
karavīra kaujas ietērps karavīra apģērba, individuālo ieroču un ekipējuma komplekts.
sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina komandieri par pretinieka tuvošanos; militārs objekts, vieta, ko apsargā sargkareivis.
stopnieks Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piem., starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
tetrapaka Kārba, iesaiņojums (parasti šķidrām, pusšķidrām pārtikas vielām), kas ražots, sapresējot papīru, alumīnija foliju un polietilēnu.
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
kārklājs Kārklu audze; kārkliem apaugusi vieta.
opijs tautai Kārļa Marksa 1844. gadā radītais apzīmējums reliģijas raksturošanai.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
karūsa Karpu dzimtas saldūdens zivs ar platu, no sāniem saplacinātu ķermeni, lielām zeltainām vai dzeltenīgi brūnām zvīņām un sarkanbrūnām spurām.
rudulis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zeltainām zvīņām un koši sarkanām spurām [Scardinius erythrophthalmus].
plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
vimba Karpu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, dzeltenīgām spurām un uz leju vērstu muti [Vimba vimba].
sudrabkarūsa Karpu dzimtas zivs ar samērā augstu, no sāniem saplacinātu ķermeni, zaļganpelēku muguru, sudrabainiem sāniem un vēderu [Carassius auratus].
sutināt Karsēt, radot mitrumu (par apģērbu, apaviem).
siltumapgāde Karstā ūdens vai tvaika piegāde apkures, karstā ūdens apgādes vai citām vajadzībām.
suta Karsts, slapjš ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
izkārst Kāršot apstrādāt, attīrīt (piem., vilnu).
samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
atklātne Kartīte sūtīšanai pa pastu bez aploksnes; līdzīga formāta kartīte (ar fotogrāfiju, mākslas darba reprodukciju u. tml.).
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piem., ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
kartupeļu lakstu puve kartupeļu slimība, kuras izraisītāja sēne bojā kartupeļu lapas, radot uz tiem brūngani pelēkus plankumus.
kase Kases aparāts.
uzkasīt Kasot ar ķepu, uzvirzīt (piemēram, zemi) virsū (uz kā, kam); kasīt ar ķepu (piemēram, ap ko).
grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu izliektu dibenu).
konsistorija Katoļu baznīcā – kardinālu apspriede pāvesta vadībā.
kapucieši Katoļu mūku ordenis, franciskāņu ordeņa atzars, ko 16. gs. dibinājis Mateo Basi un kura pārstāvji valkā tērpu ar kapuci; kapucīni.
manevrs Kaujas mācības apvidū, kurās bruņoto spēku vienības darbojas karadarbībai tuvinātos apstākļos.
uzlidojums Kaujas operācija, kurā no lidaparātiem bombardē, apšauda pretinieka karaspēka, pretinieka teritorijas objektus.
čerkeska Kaukāza tautu vīriešu nacionālais apģērbs – garš, viduklī cieši piegulošs mētelis bez apkakles ar patronu ietvariem uz krūtīm.
dolma Kaukāza, Balkānu, Pireneju pussalas u. c. tautu virtuves ēdiens – vīnogu lapu tīteņi ar, parasti, maltās gaļas pildījumu.
burka Kaukāziešu apmetnis.
vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
izkaulēt Kaulējoties iegūt (ko lētāk vai papildus).
kauliņš Kauleņa sēkla – kodols ar cietu apvalku.
piesis Kaulveida izaugums uz papēža (cilvēkam).
ķīniešu ābece kaut kas grūti saprotams (kādam).
eskadrons Kavalērijas apakšvienība.
smagā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto smagu apbruņojumu.
vieglā kavalērija kavalērijas paveids, kurā izmanto vieglu apbruņojumu un ātrus zirgus.
sotņa Kazaku kavalērijas apakšvienība (pirmsrevolūcijas Krievijā); soda ekspedīcijas vienība (1905.–1907. gada revolūcijas laikā).
saiga Kazām radniecīgs stepju dzīvnieks ar dzeltenpelēku apmatojumu, neproporcionāli lielu galvu un snuķveidīgu purnu [Saiga tatarica].
plikādas kažoks kažoks ar ādas miecēto pusi uz āru un apmatojuma pusi uz iekšu.
lapsu ferma kažokzvēru ferma, kur audzē galvenokārt sudrablapsas, polārlapsas.
glempings Kempinga veids, kas ir smalkāks, ērtāks nekā tradicionālais, apvienojot viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā.
svēpētā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
melnā keramika keramikas izstrādājumi, kas tiek apdedzināti ar malku kurināmos cepļos un pēc apdedzināšanas netiek glazēti.
cirkorāma Kinofilmas demonstrēšana uz vairākiem, visapkārt skatītāju zālei novietotiem ekrāniem.
kadrs Kinofilmas fragments, kas uzņemts, neapturot kinokameru.
piekladzināt Kladzinot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
klenderis Klaidonis; arī apkārtklīstošs dzērājs.
pieklaigāt Klaigājot piepildīt ar skaņām (telpu, apkārtni).
esplanāde Klaja teritorija ap cietoksni.
paklāt Klājot novietot (zem kā, kam apakšā).
noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai); apsegt, nosegt.
nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
tilināt Klāt (kaņepju stiebrus) kādā vietā, lai (tos) sagatavotu tālākai apstrādei.
tapsēt Klāt (parasti sienas) ar tapetēm, audumu vai citu materiālu.
ledains Klāts ar ledu, apledojis.
ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību, censties saprast (to, ko dzird).
koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
faķīrs Klejojošs cilvēks (Indijā), kas ir apguvis dažādus jogas vingrinājumus.
orda Klejotājtautu vai klejotāju cilšu karaspēks; postošs karapūlis.
nomadi Klejotāju tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību.
piekliegt Kliedzot piepildīt ar skaņām, troksni (telpu, apkārtni).
klimatterapija Klimata īpatnību un laikapstākļu izmantošana ārstniecībā un profilaksē.
vazāties Klīst, staigāt apkārt.
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
grudzināt Klusu smieties (apmierinājumā, tīksmē).
sudrabkļava Kļavu dzimtas 27–36 m augsts lapu koks, kura lapas līdzinās kļavu lapām ar gaišzaļu virspusi un sudrabbaltu apakšpusi [Acer saccharinum].
stulbt Kļūst nespējīgam aptvert, saprast.
saspuroties Kļūt (parasti viscaur) izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saslapt Kļūt (parasti viscaur) slapjam.
piebriest Kļūt apaļam.
piebriest Kļūt apjomīgākam, palielināties.
uzpūsties Kļūt apjomīgākam, piem., piepildoties ar gaisu, arī saceļot spalvas u. tml. – par dzīvnieka ķermeni, ķermeņa daļu.
piepūsties Kļūt apjomīgākam, saceļot spalvas.
nodilt Kļūt apnicīgam, nodeldētam (par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
saslieties Kļūt apņēmīgam uzsākt aktīvu darbību.
tuvoties Kļūt aptuveni atbilstošam, piem., kam iecerētam.
saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
kuplot Kļūt daudzveidīgākam, bagātākam (ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām u. tml.), papildināties.
uzpūsties Kļūt dusmīgam, apvainoties.
pieņemties prātā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
pieņemties gudrībā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
sacelt seksti kļūt iedomīgam; apvainoties.
iepūsties Kļūt iedomīgam; apvainoties.
apdzeltēt Kļūt iedzeltenam, dzeltenam (no virspuses, visapkārt).
saerroties Kļūt īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
saīgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
sarūgt Kļūt īgnam, neapmierinātam.
saskābt Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
skābt Kļūt īgnam, nelaipnam; arī kļūt neapmierinātam.
noskaidroties Kļūt izprotamam, saprotamam, zināmam (piem., par stāvokli).
piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
pierimt Kļūt klusākam vai apklust.
pieklust Kļūt klusam vai klusākam (par telpu, apkārtni).
sakuplot Kļūt kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
palielināties Kļūt lielākam (par kā apjomu, daudzumu).
izaugt Kļūt lielākam apjomā, spēcīgākam, nozīmīgākam.
rauties Kļūt mazākam pēc apjoma (par audumu, apģērbu).
sarauties Kļūt mazākam; samazināties apjomā.
apmiglot Kļūt miglas vai dūmakas apņemtam, apklātam.
izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot).
mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam.
sabozties Kļūt neapmierinātam, saīgušam, justies apvainotam.
saplūst Kļūt neatdalāmam, nenošķiramam (piem., apziņā, atmiņā, uztverē).
nocietināties Kļūt neiejūtīgam, nepiekāpīgam; arī nepieļaut, apvaldīt savu jūtu izpausmi.
gaist Kļūt nesadzirdamam, pamazām izskanēt, apklust.
sadugt Kļūt neskaidram, miglainam, dūmakainam; apmākties.
apmigloties Kļūt neskaidram, neasam (par prātu, apziņu).
nonākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nokļūt ļaužu valodās kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
nākt ļaužu valodās kļūt par pārrunu, aprunāšanas objektu.
uzsēsties (kādam) uz kakla kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
uzsēsties (kādam) kaklā kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam); uzspiest savu gribu, uzkundzēties (kādam).
paplukt Kļūt paretam, neizskatīgam, savelties (par dzīvnieka apspalvojumu).
dilt Kļūt plānākam; mazināties (apmēros, daudzumā).
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
pampt Kļūt resnākam, palielināties apjomā (parasti slimības dēļ); tūkt.
sārtot Kļūt sarkanam, sārtam (parasti dabas apstākļu ietekmē) – par augiem, to daļām.
pielaisties Kļūt siltākam (par laikapstākļiem).
noskaidroties Kļūt skaidram (par debesīm, laikapstākļiem).
mērcēties Kļūt slapjam lietū; liedēties.
mirkt Kļūt slapjam nokrišņu vai šķidruma iedarbībā.
saņemties Kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt – par augiem, to kopumu; būt tādam, kur augi kļūst spēcīgāki, apjomīgāki, pieaug.
sacirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam (parasti jūtoties apvainotam, skaistoties).
samākties Kļūt tādam, kad debesis ir apmākušās; mācoties izveidoties.
nomākties Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas; apmākties.
nopinkāties Kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums.
plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms, līmenis (parasti augstums, biezums u. tml.).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (piem., augstums, biezums).
sadegt Kļūt tādam, kam zūd spilgts (parasti sārts) apgaismojums, (parasti sārta) krāsa.
pierast Kļūt tādam, kas neizjūt (piem., kādus apstākļus) par traucējošu, nepatīkamu.
nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
sacietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt.
saīgt Kļūt tādam, kurā izpaužas saīgums, neapmierinātība.
sūbēt Kļūt tādam, uz kura virsmas, piem., laikapstākļu ietekmē, rodas nogulsnes, putekļi, netīrumi u. tml.
aptrakt Kļūt trakam, arī neprātīgam, apdullušam.
aptumšoties Kļūt tumšam vai tumšākam (daļēji vai pilnīgi samazinoties apgaismojumam).
aptumst Kļūt tumšam vai tumšākam (parasti samazinoties apgaismojumam); arī satumst.
tumst Kļūt tumšam vai tumšākam (piem., laikapstākļu ietekmē, iestājoties tumsai).
satumst Kļūt tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam.
novārgt Kļūt vārgam, nespēcīgam (nelabvēlīgu apstākļu dēļ).
izmirkt Kļūt viscaur slapjam.
nokrist Kļūt zemākam (par cenu); kļūt ar mazāku vērtību (piem., par vērtspapīriem).
apmākties Kļūt, būt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laika apstākļiem, laika posmu).
savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
samirkt Kļūt, parasti viscaur, slapjam; piesūkties ar mitrumu.
pārtapt Kļūt, tapt citādam, iegūt citādas īpašības; kļūt, tapt par ko citu.
palikt Kļūt; tapt.
uzknābāt Knābājot (piemēram, no zemes) savākt un apēst, ieēst.
apknābāt Knābājot atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
saknābāt Knābājot sadalīt, sasmalcināt; knābājot apēst.
apknibināt Knibinot atdalīt sīkus gabaliņus, nodrupināt (no virspuses, visapkārt).
adrese Kodēts informācijas atrašanās vietas apzīmējums.
nokodināt Kodinot apstrādāt (piem., sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
izkodināt Kodinot izgatavot, izveidot, arī apstrādāt.
nokodināt Kodinot, apstrādājot (kādu materiālu, priekšmetu) ar ķimikālijām, noņemt, notīrīt (ko).
panelis Koka plātņu apšuvums gar telpas sienas apakšējo daļu; apdares plāksne.
sērkociņš Koka skaliņš, kura viens gals ir apziests ar berzes iedarbībā viegli uzliesmojošu vielu.
aplieva Koka stumbra ārējā daļa, kas apņem (tā) iekšējo daļu – kodolu.
apmale Koka vai cita materiāla līste (kas sedz spraugu starp sienu un grīdu, loga vai durvju aplodu).
sliece Koka vai metāla plakana līste ar uzliektu priekšējo galu un gludu apakšējo virsmu (ragavām, kamanām u. tml.).
skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
gateris Kokapstrādes darbmašīna apaļkoku sazāģēšanai garenvirzienā; vieta, telpa, kur atrodas šāda darbmašīna.
zalenis Kokapstrādes procesā no zariem, galotnēm, skujām un lapām iegūtā produkcija – zaļā masa.
kokrūpniecība Kokapstrādes rūpniecība.
vītolu dzimta kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi lokaniem zariem, šaurām lapām un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem (piem., vītoli, apses).
aleja Kokiem apstādīts ceļš vai iela; gatve.
apstādījumi Kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
papīrmalka Kokmateriāli, ko izmanto papīra ražošanai.
mežizstrāde Kokmateriālu ieguve meža cirsmās, izvešana, daļēja apstrāde krautuvēs un pārkraušana transportlīdzekļos tālākai transportēšanai.
palma Koks (tropos un subtropos) ar nesazarotu stumbru un lielām, vēdekļveidīgām vai plūksnotām lapām.
bērzs Koks ar baltu mizu, lokaniem zariem un sīki robotām, nelielām lapām.
kastaņa Koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks; ēdamā kastaņa.
skābardis Koks ar pelēku, gludu mizu, ovālām krokainām lapām, sīkiem ziediem nokarenās spurdzēs un augļiem – sīkiem rievainiem riekstiem, kam ir lielas seglapas.
platāna Koks ar plankumainu stumbru (miza lobās nost), kura lapas ir līdzīgas kļavu lapām.
kastaņa Koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem un brūniem augļiem, ko aptver adatains apvalks; zirgkastaņa.
vīksna Koks ar šauru vainagu, olveida lapām, nokareniem ziediem un augli – spārnainu riekstiņu [Ulmus].
goba Koks ar zobainām, pie pamata asimetriskām lapām, kurām ir raupja virspuse.
kļava Koks vai krūms ar lielām, staraini dalītām lapām, sīkiem ziediem un augļiem ar lidspārniem.
pūpolvītols Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; blīgzna [Salix capraea].
blīgzna Koks vai krūms ar virspusē tumšzaļām, spīdīgām un apakšpusē pelēkām, matainām lapām; pūpolvītols [Salix capraea].
lapainis Koks vai krūms, kam ir lapas.
tievkoks Koks, arī kokmateriāls ar samērā mazu (piem., līdz 13 cm) stumbra apkārtmēru.
zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā) un kam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne un interesants raksts [Milletia laurentii]; apdares materiāls.
krāšņumkoks Koks, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs koks.
kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde.
meža darbi koku gāšana, kokmateriālu pirmapstrāde un izvešana no cirsmas.
zāģētava Koku mehāniskās apstrādes vieta, fabrika, cehs, kurā ražo zāģmateriālus; kokzāģētava.
rezolūcija Koleģiāls lēmums, kas pieņemts pēc kāda jautājuma apspriešanas kongresā, konferencē, sapulcē u. tml.; dokuments, kurā atspoguļots šāds lēmums.
kapituls Kolēģija, kas nosaka apbalvošanu ar ordeņiem, medaļām u. tml.
ekskursija Kolektīva (kādas vietas) apmeklēšana.
skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
vadības komanda komanda, kas paredzēta datora funkcionēšanas organizēšanai, nevis datu apstrādes procesa izpildei.
beisbols Komandu sporta spēle (izplatīta, piem., ASV, Japānā), kurā bumbu atsit ar vāles veida nūju.
voltampērmetrs Kombinēts mēraparāts, ar kuru mērī strāvas spriegumu un stiprumu.
pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
radiokompānija Komerciāls uzņēmums, kompānija, kas nodarbojas ar radio apraidi.
supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
zinātniskais komunisms komunisma teorijas apkopojums; šāds mācību priekšmets (bijušajā PSRS).
atminēt Koncentrējot domāšanu, uztveri noteiktam uzdevumam, saprast, konstatēt (ko), rast atbildi; uzminēt.
uztura bagātinātāji koncentrētas uzturvielas parastā uztura papildināšanai (piem., vitamīni, minerālvielas).
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā) apkopojums.
maiņkondensators Kondensators ar maināmu kapacitāti.
žozefīne Konditorejas izstrādājums – lapu mīklas un vārītā krēma kūka ar dažādu veidu pildījumu un garnējumu; šīs kūkas gabaliņš.
pastila Konditorejas izstrādājums no saputota ogu vai augļu biezeņa.
biskvīts Konditorejas izstrādājums, ko gatavo no saputotām olām, cukura, miltiem.
zefīrs Konditorejas izstrādājums, ko iegūst, karsējot saputotus olas baltumus ar augļu vai ogu sīrupu un garšvielām.
bezē Konditorejas masa, ko pagatavo no saputota olas baltuma un cukura; izstrādājums no šādas masas.
konjunktivīts Konjunktīvas iekaisums, kura pazīmes ir acs ābola un plakstiņu apsārtums, asarošana, sāpes.
konjunktūra Konkrētā laikposma apstākļi, situācija, stāvoklis.
sālīt Konservēt, apkaisot ar vārāmo sāli vai ievietojot vārāmā sāls šķīdumā.
žāvēt Konservēt, apstrādājot (gaļas produktus, zivis) ar dūmu pūsmu; kūpināt.
špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, kas tiek neatļauti izmantots zināšanu pārbaudes laikā.
pagrīde Konspiratīvi apstākļi, kuros noris nelegāla politiska darbība; darbība šādos apstākļos.
segums Konstrukcija, veidojums, kas (ko) aizsargā no apkārtējās vides iedarbības, norobežo to no apkārtējās vides.
atmiņas modulis konstruktīvi izveidota atsevišķa atmiņa, ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai.
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums (piem., izteikumam, vārdam), kas nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
subkontinents Kontinenta daļa, kas pēc savām dabas apstākļu īpatnībām atšķiras no pārējā kontinenta.
talons Kontroles dokuments, kas apstiprina tiesības kaut ko saņemt, lietot, izmantot; sabiedriskā transporta (elektroniskā) biļete.
piltuve Konusveida priekšmets ar cauruļveida apakšdaļu, kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar šauru atveri.
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz.
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; ļoti daudz.
kimono piedurknes kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
U Kopā ar skaitli lieto, lai apzīmētu jauniešu komandu vecumposmu.
A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; direktorijs.
folderis Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape; direktorijs.
direktorijs Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu; mape.
miera pīpe kopēja pīpe, kuru smēķējot, indiāņi apliecinājuši draudzību un salīguši mieru.
tāme Kopējais kādas darbības paredzēto plānoto izdevumu un ieņēmumu summas iepriekšējs aprēķins.
kopvērtējums Kopējais, apkopojošais vērtējums.
koppapīrs Kopējamais papīrs.
kopskats Kopējs apskats, aplūkojums; vispārējs pārskats.
brāļu kaps kopējs kaps, piem., karavīriem.
kopētājs Kopēšanas ierīce, aparāts.
apspriesties Kopīgi apspriest, apmainīties domām.
kongregācija Kopīgi pārvaldīta vairāku klosteru apvienība.
salikums Kopums, kas ir izveidots vai izveidojies, apvienojot atsevišķus elementus, sastāvdaļas.
kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
kopkoris Koris (parasti Dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
KNAB Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
acu zīmulis kosmētikas piederums kontūru uzvilkšanai ap acīm.
magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
kosmiskā stacija kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši uzturēties un kas paredzēts zinātniskiem pētījumiem kosmosā.
Haleja armāda kosmisko aparātu grupa, kurus nosūtīja pētīt Haleja komētu, kad tā pietuvojās 1986. gadā.
pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
transportkuģis Kosmosa lidaparāts kravas un cilvēku transportēšanai.
pamatkrāsa Krāsa, kas veido krāsojuma apakšējo kārtu.
lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējiem, arī kontrastēt ar apkārtējo); būt labāk redzamam, uztveramam (uz vispārējā fona).
izdalīties Krasi atšķirties (no pārējā, no apkārtējā), būt labi saredzamam, sadzirdamam.
mufeļkrāsns Krāsns ar speciālu kameru (mufeli), kurā apdedzināmais izstrādājums nenonāk tiešā saskarē ar siltuma avotu.
nokraste Krasta nogāze, tās apakšējā daļa.
tinte Krāsvielu šķīdums (printera kārtridžā) teksta izdrukāšanai uz papīra.
Ziemassvētku zvaigzne krāšņs telpaugs ar spilgti sarkanām pieziedlapām, kas atgādina zvaigzni; puansetija.
begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
kalla Krāšņumaugs ar lielām lapām un sīku ziedu vālīti, ko aptver balta, piltuves veida seglapa.
pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
ledussalāti Kraukšķīgi, stingri lapu salāti, kuri aug, veidojot apaļu galviņu.
nokraukšķināt Kraukšķinot apēst, noēst (ko).
goda krēsls krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs – gara, brīvi krītoša bezpiedurkņu kleita, ko valkāja virs krekla.
odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas nozieguma apstākļu noskaidrošanai izmanto objekta identificēšanu pēc tā atstātās smakas.
kūleņot Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
sintētiskie kristāli kristāli, kas mākslīgi izaudzēti laboratorijas apstākļos.
ūdenskristības Kristības, kurās cilvēku kristību brīdī pilnībā pagremdē zem ūdens (piemēram, adventistu, baptistu draudzēs).
martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
tirzāt Kritiski apspriest, analizēt, vērtēt.
slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
krīta papīrs krītpapīrs.
krodziniece Kroga īpašnieka sieva; viesu apkalpotāja krogā.
krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
krunka Kroka, negludums (piem., apģērbā, apavos).
kritums Krokojuma, lejupslīdes stāvoklis (piem., apģērbam).
žabo Krokots mežģīņu vai smalka auduma rotājums apģērba krūšu daļā vai pie kakla izgriezuma.
kreppapīrs Krokots, elastīgs papīrs, kas atgādina krepu.
bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
suņmirte Krūms ar mūžzaļām, šauri eliptiskām vai olveidīgām ādainām lapām un sīkiem zaļgani baltiem ziediem lapu žāklēs; suņu mirte; mūžzaļais buksis [Buxus sempervirens].
klintene Krūms ar ovālām, tumši zaļām, spīdīgām lapām un sīkiem ziediem, ko plaši izmanto apstādījumos.
irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
purvmirte Krūms ar smaržīgiem zariem un lapām, zaļgani brūniem ziediem vārpās un augļiem, kas izdala smaržīgus sveķus.
aronija Krūms ar spīdīgām lapām, baltiem ziediem un melnām ogām, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības; šī auga oga.
krāšņumkrūms Krūms, ko audzē skaistas formas, skaistu lapu, ziedu vai patīkamas smaržas dēļ; dekoratīvs krūms.
krūmājs Krūmu audze, krūmu puduris; ar krūmiem apaugusi vieta.
krustnesis Krusta karu dalībnieks ar krusta zīmi uz apģērba.
bruņinieku ordenis Krusta karu laikā radīta bruņinieku apvienība cīņai pret neticīgajiem.
rutks Krustziežu (kāpostu) dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un apaļām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm ar sīvu garšu [Raphanus sativus subsp. hybernus].
ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
kālis Krustziežu dzimtas kultūraugs ar plakani apaļu, dzeltenu sakni [Brassica napus].
alise Krustziežu dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs zems augs ar nelielām lancetiskām vai olveida lapām un sīkiem baltiem, dzelteniem vai violetiem ziediem.
krūteža Krūšu apvidus.
zāļu kūdra kūdras tips, kas veidojas zemā purva apstākļos.
komanda Kuģa apkalpe.
matrozis Kuģa apkalpes loceklis, kas veic dažādus darbus gan uz kuģa klāja, gan mašīntelpā.
kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūras braucējs.
jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
kuģa rullis kuģa apkalpes saraksts.
borts Kuģa ārsienas augšmala; kuģa, lidaparāta sāni.
takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
vizitācija Kuģa dokumentu pārbaude, ko atklātā jūrā izdara citas valsts karakuģis (piem., kontrabandas apkarošanai).
takelāža Kuģa trošu, ķēžu, bloku u. c. ierīču kopums, ko izmanto kuģa apaļkoku nostiprināšanai un buru vadīšanai.
bocmanis Kuģa vadības loceklis, kas atbild par saimniecisko darbu uz kuģa un apmāca matrožus.
pirātisms Kuģa, lidaparāta vardarbīga sagrābšana un aplaupīšana, piesavināšanās.
kuģa puika kuģapuika; junga.
locija Kuģniecības rokasgrāmata, kurā aprakstītas navigācijas īpatnības kādā ūdenstilpē vai tās daļā.
navigācija Kuģošana; kuģu, lidaparātu un citu kustīgu objektu vadīšana (piem., ar attiecīgām ierīcēm nosakot to atrašanās vietu, optimālo maršrutu).
kuģu ceļš kuģošanai piemērota ūdens josla upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos, ko aprīko ar nepieciešamajām navigācijas zīmēm; fārvaters, kuģuceļš.
osta Kuģu stāvēšanai paredzēta ūdenstilpes piekrastes josla ar kuģu apkopei, kravas iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai un tamlīdzīgiem mērķiem iekārtotu teritoriju.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
lēlis Kukaiņēdājs naktsputns ar brūnganpelēku apspalvojumu.
odveidīgie Kukaiņu apakškārta, pie kuras pieder kukaiņi ar samērā garu, slaidu ķermeni, tievām, garām kājām un gariem taustekļiem, piem., dzēlējodi, moskīti, garkājodi, trīsuļodi [Nematocera].
kūniņa Kukaiņu attīstības stadija (starp kāpuru un pieaugušu kukaini), kuras laikā tie atrodas apvalkā; kukainis šādā attīstības stadijā.
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
prusaki Kukaiņu kārtas vidēji lieli kukaiņi ar ovālu, stipri saplacinātu ķermeni, diviem spārnu pāriem, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem [Blattoptera].
kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
nokultivēt Kultivējot apstrādāt (lauku, tīrumu).
dārzenis Kultivēts lakstaugs, kura sulīgās daļas (saknes, lapas, augļus) lieto uzturā.
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u. tml.) un izsniedz tos lasītājiem, apmeklētājiem.
kultūrvēsture Kultūras vēsture – kādas kultūras attīstības gaita; šādas gaitas izpēte, apraksts.
kāposti Kultūraugi (dārzeņi) ar biezām, zaļām vai violetām lapām, kas parasti veido apaļas galviņas un ko lieto uzturā.
sakņaugi Kultūraugi, kuru galvenā izmantojamā daļa ir saknes, retāk – lapas.
virsaugs Kultūraugs, parasti labība, ko audzē vienā platībā ar apakšaugu.
KKF Kultūrkapitāla fonds.
gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
apkūpināt Kūpinot apžāvēt, sagatavot ēšanai.
apkūpēt Kūpot, degot (kam), pārklāties (ar kvēpiem, sodrējiem); apkvēpt; nokvēpt.
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt telpu.
spicenes Kurpes uz augstiem un tieviem papēžiem.
speckurss Kurss, kuru iekļauj studiju, mācību plānos uz vienu gadu vai dažiem gadiem un kurā aplūko kādu samērā šauru zinātnes nozares problēmu.
arnika Kurvjziežu (asteru) dzimtas augs, kura ziedus, retāk sakni un lapas, lieto ārstniecībā.
gerbera Kurvjziežu (asteru) dzimtas dekoratīvs tropu augs ar iegarenām lapām un lieliem ziediem dažādās krāsās.
krizantēma Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem.
rudbekija Kurvjziežu (asteru) dzimtas krāšņumaugs ar spirāliski sakārtotām lapām, dzelteniem mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
usne Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām; dadzis.
pienene Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar dzelteniem ziediem uz dobiem bezlapu kātiņiem.
ilzīte Kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām un pa vienam ziedu kurvītim zaru galos.
kosmeja Kurvjziežu (asteru) dzimtas viengadīgs krāšņumaugs ar dažādas krāsas ziediem un plūksnaini dalītām lapām.
rotēt Kustēties apļveidā ap kādu punktu vai asi.
grieze Kustība – priekšmeta griešanās ap savu asi.
aprakstīt Kustībā izveidot (piem., apli, loku).
rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
priekšspārns Kustīga detaļa, elements, lidaparāta spārna priekšējā daļa.
robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
apļot Kustināt (parasti ķermeņa daļas), veidojot apļveida kustības.
iekust Kūstot ieplūst (kur), tikt apņemtam (ar ko).
čākstēt Kūstot saplakt, kļūt irdenam.
nospārdīties Kustoties, spārdoties (parasti guļot) nostumt sev apsegu.
operators Kvalificēts darbinieks, kas apkalpo vai vada, piem., tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu; kvalificēts darbinieks, kas dara, veic (ko), strādājot ar tehnisku iekārtu, ierīci, mehānismu.
mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu; profesionāls amatnieks ar kvalifikāciju apliecinošu dokumentu.
solīds Kvalitatīvs, izturīgs; arī liels, apjomīgs.
ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
nāve Ķekatu maska – balts tēls ar izkapti.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā apveids, siluets.
figūra Ķermenis, augums; ķermeņa forma, apveids.
fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
cilindrs Ķermenis, ko veido taisnstūris, rotējot ap vienu no savām malām.
apvidus Ķermeņa daļa ap kādu orgānu.
rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu.
paslēpenes Ķermeņa daļa starp gurnu un vēdera apakšējo daļu.
gurns Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu; gūža.
gūža Ķermeņa daļa starp muguras apakšējo daļu un augšstilbu.
paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
strangulācija Ķermeņa daļas, orgāna saspiešana, apturot asinsriti.
asinsapgāde Ķermeņa daļu, orgānu apgāde ar asinīm.
rotācija Ķermeņa kustības veids – griešanās ap kādu punktu vai asi.
vibromasāža Ķermeņa masāža ar speciālu vibrējošu aparātu.
līdzsvars Ķermeņa stāvoklis noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem; telpu.
cirksnis Ķermeņa vieta starp ciskas priekšējo un vēdera apakšējo daļu.
pieķert Ķerot iegūt (ko) papildus.
parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
ķieģeļceplis Ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; ķieģeļnīca.
beice Ķimikālija, ar kuru apstrādā koksni; kodne.
vienādojums Ķīmiskās reakcijas pieraksts ar ķīmiskiem simboliem, formulām, koeficientiem, matemātiskām zīmēm u. c. pieņemtiem apzīmējumiem.
attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
kompleksie savienojumi ķīmiskie savienojumi, kas satur kompleksa veidotāju (centrālo atomu vai jonu) un ap to koordinētas molekulas vai pretēji lādētus jonus.
pesticīds Ķīmisks līdzeklis (piem., herbicīds, insekticīds), ko lieto kaitīgu organismu (piem., nezāļu, kukaiņu) apkarošanai.
fiksāža Ķīmisku vielu maisījums (šķīdums), ar kuru uz fotopapīra vai fotofilmas nostiprina attēlu.
fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
tritons Ķirzakai līdzīgs astains abinieks ar slaidu, līdz 18 cm garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
sāns Labā vai kreisā puse, mala (parasti priekšmetam) atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
sveiciens Laba vēlējums; draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
tartars Labas kvalitātes samalta vai sīki sakapāta jēlas gaļas vai zivs fileja ar nedaudz garšvielām.
mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
labklājība Labi materiālie apstākļi, nodrošinājums ar vajadzīgajiem pakalpojumiem; pārticība, turība.
sēdēt Labi piegulēt augumam, piestāvēt (par apģērbu).
pelavas Labības kulšanas, graudu tīrīšanas paliekas (smalkas salmu daļas, akoti un graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
taisīties klāt (kādam) labināties ap kādu.
griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
apmierinājums Labpatika, prieks (ko rada apmierinātas tieksmes, vēlēšanās, prasības).
ar labu (prātu) labprātīgi; arī miermīlīgi, saprašanās ceļā.
tikt Labvēlīgi ietekmēt augus, dzīvniekus (piem., par vidi, apstākļiem).
palaimēties Labvēlīgu apstākļu dēļ paveikties, izdoties.
laimes spēle labvēlīgu apstākļu nejauša sagadīšanās.
koala Lāčsomainis – Austrālijas eikaliptu mežos dzīvojošs lācēnam līdzīgs dzīvnieks ar pelēku vai pelēki brūnu apmatojumu, kas pārtiek tikai no eikaliptu lapām vai tā jaunajiem dzinumiem [Phascolarctos cinereus].
rekombinācija Lādiņu apvienošanās, veidojot neitrālus pārus.
L Laidnis (šaha figūras apzīmējums).
sals Laika apstākļi, kad gaisa temperatūra ir zem nulles; liels aukstums.
aukstums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
saltums Laika apstākļi, kam raksturīga zema temperatūra.
pērkons Laika apstākļi, kam raksturīgs zibens un tā izraisītās skaņas parādības; negaiss.
sideriskais periods laika intervāls, kurā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
brīdis Laika moments, posms, kad kas notiek, arī īss laika posms noteiktos apstākļos.
stunda Laika periods (parasti 40 vai 45 minūtes), kad notiek viena mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika periodā.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
polārā diena laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
darbalaiks Laika posms, kad iestāde, uzņēmums ir atvērti, lai pieņemtu apmeklētājus, sniegtu kādus pakalpojumus u. tml.
gads Laika posms, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu ap Sauli; šāds laika posms kā laika skaitīšanas vienība.
sideriskais gads laika posms, kurā Zeme veic pilnu apriņķojumu ap Sauli.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
tveice Laikapstākļi, kam ir raksturīga ļoti augsta gaisa temperatūra.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
siltums Laikapstākļi, kam raksturīga samērā augsta gaisa temperatūra.
sutoņa Laikapstākļi, kuriem raksturīgs karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi.
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
sezona Laikposms (gada daļa, gadalaiks), kam raksturīga noteiktu dabas apstākļu pastāvēšana.
samta sezona laikposms (parasti rudenī), kad (kādā ģeogrāfiskā reģionā) ir labvēlīgi apstākļi atpūtai pie jūras (piem., samazinājies karstums).
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
ulmaņlaiki Laikposms Latvijas vēsturē no Kārļa Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma 1934. gadā līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā (parasti neoficiālā saziņā).
polārā nakts laikposms polārajos apgabalos, kad saule neparādās virs horizonta.
starpleduslaikmets Laikposms starp diviem kontinentāliem apledojumiem, kura klimatiskā optimuma laikā temperatūra nav bijusi zemāka par klimatiskā optimuma temperatūru attiecīgā rajonā pēcleduslaikmetā.
apkures sezona laikposms, kad dzīvojamām platībām tiek pieslēgta centralizētā apkure.
navigācija Laikposms, kad vietējie klimatiskie apstākļi pieļauj kuģošanu kādā akvatorijā.
pusgads Laikposms, kas ilgst aptuveni sešus mēnešus un kurā noris noteikts darbību cikls.
nelaiks Laikposms, kas saistīts ar grūtiem apstākļiem, pārdzīvojumiem.
garantijas laiks laikposms, kurā ražotājs bez atlīdzības novērš atklātos izstrādājuma trūkumus vai apmaina nekvalitatīvo preci.
vidus Laikposms, laika moments, kuru no (kā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
zelta laiki laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
zelta laiks laiks, kad ir patīkami, bezrūpīgi dzīves apstākļi; laiks, kad dzīve ir laimīga.
astronomiskais gads laiks, kurā Zeme vienu reizi apriņķo Saulei.
nesaule Laiks, laikposms, laikapstākļi u. tml., kad nespīd saule.
labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
laist uz riņķi laist apkārt.
sēsties Laisties lejā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
uzlaizīt Laizot apēst (piemēram, ko nolijušu, nobirušu).
nolaizīt Laizot apēst.
aplaisties Laižoties, lidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
gludā lakrica lakrica, kuras saknēm un apakšzemes dzinumiem ir salda garša.
kressalāti Lakstaugi ar plūksnaini šķeltām lapām, kuros daudz vitamīnu [Lepidium sativum].
lupstājs Lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli [Levisticum officinale].
gandrene Lakstaugs (pļavās, grāvmalās, mežos u. c.) ar starainām, šķeltām lapām un sārtiem vai sārti violetiem ziediem.
dadzis Lakstaugs ar dzeloņainām lapām un apaļām, violeti sārtām ziedkopām.
donis Lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās).
latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
virza Lakstaugs ar ložņājošu sakneni, zarainu, pacilu vai gulošu stublāju, pretējām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
madara Lakstaugs ar sīkām lapām un sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem ziedkopās.
nātre Lakstaugs ar sīkiem dzeļošiem matiņiem uz lapām un stublāja.
rīcinaugs Lakstaugs ar staraini dalītām, zirgkastaņām līdzīgām lapām un kura sēklas satur daudz eļļas [Ricinus communis].
lupīna Lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem, sārtiem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās.
gundega Lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem.
panātre Lakstaugs ar stāvu stublāju un baltiem vai sārtiem ziediem pušķos lapu žāklēs.
neļķe Lakstaugs ar šaurām pretējām lapām un krāšņiem, parasti smaržīgiem ziediem; šā auga zieds.
salāts Lakstaugs ar veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, ko lieto uzturā termiski neapstrādātus [Lactuca sativa].
tītenis Lakstaugs ar vijīgu, garu stublāju un baltiem vai rožainiem ziediem lapu žāklēs.
platlapji Lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piem., ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
sīkais huligānisms lamāšanās ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojoša uzmākšanās un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību.
gānīt Lamāt, rupji apsaukāt.
naktslampa Lampa, kas (parasti vāji) apgaismo mazu laukumu un ko izmanto pie guļasvietas naktī.
abažūrs Lampas apsegs, kas mazina gaismas spilgtumu, novirza, atstaro gaismu.
priekšlapa Lapa (grāmatā) starp vāku un titullapu.
plēksne Lapa (graudzāļu, grīšļu dzimtas augiem), kuras žāklē ir zieds vai vārpiņa.
blanka Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piem., korespondencei, uzziņām).
veidlapa Lapa ar iespiestu iestādes, uzņēmuma, organizācijas nosaukumu (piemēram, korespondencei, uzziņām).
aptaujas lapa lapa ar jautājumiem kādu ziņu iegūšanai.
papīrs Lapa ar rakstītu vai iespiestu tekstu; dokuments.
pieziedlapa Lapa pie zieda pamata vai netālu no tā.
karte Lapa vai vairākas lapas speciālu ziņu, datu ierakstīšanai.
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piem., gandrenes lapa).
salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
vienkārša lapa lapa, kas sastāv no vienas plātnes.
lapots Lapains.
slota Lapainu (parasti bērza) zaru vai augu (piem., vībotņu, vīgriežu) saišķis, ar ko peras pirtī; pirtsslota.
dīgļlapa Lapas aizmetnis sēklas dīglī.
kāts Lapas daļa, kas to savieno ar zaru vai stumbru; atzarojums, uz kura atrodas zieds; stublājs, tievs stumbrs.
pielapes Lapas pamatnes izaugumi (parasti divi), kas aizsargā jaunās lapas.
lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
skujmete Lapegle.
vācegle Lapegle.
biļete Lapiņa ar jautājumiem, uz kuriem jāatbild (eksāmenā); viens no iepriekš sagatavotiem jautājumu sakopojumiem kāda mācību priekšmeta eksāmenā.
austersēne Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu; austeru sānause [Pleurotus ostreatus].
sānause Lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
saulsardzene Lapiņu sēne ar zvīņainu cepurīti un pagaru kātiņu, ap kuru atrodas gredzeni.
pielāpīt Lāpot (apģērbu, zeķes u. tml.) novērst (tajā) nelielus bojājumus.
salāpīt Lāpot salabot (piem., apģērba gabalu, apavus).
lapas puse lappuse.
lapsa kūmiņš lapsa.
kūmiņš Lapsa.
lapsa Lapsāda.
sirsenis Lapseņu dzimtas paliels kukainis, kam raksturīgs brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos vai pažobelēs; irsis [Vespa crabro].
sudrablapsa Lapsu ģints kažokzvērs ar melnu vai sudrabaini pelēcīgu apmatojumu.
lapsēns Lapsu mazulis.
mangolds Lapu biete – divgadīgs dārzenis, kura lapu garums sasniedz 30 cm.
platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
liepa Lapu koks ar mīkstu, viegli apstrādājamu koksni un gaišdzelteniem, smaržīgiem ziediem.
lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
lapojums Lapu kopums augam.
sfagns Lapu sūna ar zariem pušķos, tievu stumbru, kas apakšdaļā pakāpeniski atmirst un veido kūdru.
mieturis Lapu, zaru vai ziedu novietojums pa trim vai vairākiem pie viena mezgla.
pekankoks Lapukoks (izplatīts ASV dienvidaustrumos) ar cietu koksni un augļiem – pekanriekstiem [Carya ilinoensis].
lapu utis laputis.
lapi Lapzemes iedzīvotāji – sāmi.
ROM Lasāmatmiņas apzīmējums.
šifrēt Lasīt (piem., ko grūti salasāmu, saprotamu) un pārveidot (to) visiem izlasāmā formā.
sīga Lašu dzimtas zivs ar slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni, pelēku vai zilgani zaļu muguru, sudrabbaltiem sāniem un vēderu.
omulis Lašu dzimtas zivs ar slaidu, sānos nedaudz saplacinātu ķermeni, kas dzīvo Baikāla ezerā Krievijā [Coregonus autumnalis migratorius].
igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
veclatvieši Latvieši, kas kādā ārvalstī ir apmetušies pirms samērā ilga laika (atšķirībā no latviešiem, kas tur ir apmetušies vēlāk).
bluķa vakars latviešu gadskārtu svētki (īsi pirms ziemas saulgriežiem), kad vilka apkārt bluķi, ko pēc tam sadedzināja.
pelēkais barons latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
jaunlatvieši Latviešu pirmās nacionālās atmodas kustības darbinieki 19. gs. 50. un 60. gados, kas rosināja latviešu nacionālo pašapziņu, ekonomisko neatkarību, tautas izglītību, sekmēja nacionālās literatūras, literārās valodas izveidi u. c.
sagša Latviešu tautastērpa daļa – četrstūrains vilnas lakats, ko sieviete apņem ap pleciem; villaine.
LV Latvija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Latvijas Banka Latvijas centrālā banka, kurai piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības, kā arī tiesības kontrolēt naudas apgrozību un pārraudzīt citas bankas.
lejzemnieki Latvijas centrālās daļas un rietumdaļas latvieši ar šiem apgabaliem raksturīgajām valodas īpatnībām.
LVL Latvijas naudas vienības – lata – starptautiski pieņemts apzīmējums.
Triju Zvaigžņu ordenis Latvijas Republikas apbalvojums, ko piešķir pilsoņiem vai ārvalstniekiem par nopelniem tēvijas labā.
NBS Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki (dibināti 1994. gadā, apvienojot Aizsardzības spēkus un Zemessardzi).
laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
graudnieks Laukstrādnieks, kas, apstrādājot viņam ierādīto zemi ar saviem darba līdzekļiem, saņēma atlīdzību graudā (parasti pusi no ražas); pusgraudnieks.
palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
lozberlapa Lauru lapa.
leopards Lauvu ģints plēsējs ar dzelteni melnu plankumainu apmatojumu [Leo pardus].
uzlauzīt Lauzot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
uzlauzt Laužot, parasti no apakšpuses uz augšu, sašķelt, sasmalcināt.
lazdaine Lazdām apaugusi vieta; lazdājs.
kārtainā lēcējpele lēcējpele ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru; meža sicista (vienīgā suga, kas ir atrodama Latvijas teritorijā).
aplēkt Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
kēms Ledāja kušanas ūdeņu izveidotu nogulumu paugurs ar ieapaļu vai plakanu virsotni un stāvām nogāzēm.
gāle Ledus kārta, apledojums.
apledojums Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu; atkala.
uzledojums Ledus veidojums (parasti mūžīgā sasaluma apgabalos) virs zemes no izplūstošā gruntsūdens vai virs ledus segas ar ledu aizsprostotās upēs.
saliet Lejot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
laistīt Lejot, smidzinot ūdeni, panākt, ka (augi, zeme) kļūst slapji.
stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū, ko (parasti) rada sirds vainagartēriju sašaurināšanās un nepietiekama asiņu piegāde.
apvilkties Lēnā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
vilkties Lēnā gaitā, arī ar piepūli, negribīgi u. tml. iet, doties (kur, uz kurieni) – par cilvēkiem, dzīvniekiem; lēni kādā apgrūtinājumā braukt (par transportlīdzekļiem).
novilkt Lēnām, nesteidzīgi nodzīvot, (grūtos, smagos apstākļos) pavadīt (kādu laiku).
kapsula Lēni šķīstošā (piem., želatīna) apvalkā ietverta zāļu, vitamīnu u. tml. deva.
pīties Lēni, ar grūtībām runāt, bieži apraujoties runas plūsmā.
finna Lenteņa kāpurs, kas izskatās kā apaļš pūslītis.
trese Lentveida (parasti formas tērpa) uzšuve, apdare (parasti zelta vai sudraba krāsā); šādai uzšuvei paredzēts veidojums.
kaklasaite Lentveida apģērba piederums (parasti no rakstaina auduma), ko sien ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles).
hostelis Lēta apmešanās vieta ar kopīgu virtuvi, labierīcībām u. tml.; jauniešu viesnīca.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur novietoti dažādi vienas grupas ēdieni un apmeklētāji var tos ņemt.
bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), pie kuras apkalpo apmeklētājus.
iedobe Lēzens, parasti ieapaļš, padziļinājums (kādā virsmā).
kivete Lēzens, taisnstūrveida trauks (piem., fotokopiju apstrādei).
bortinženieris Lidaparāta apkalpes loceklis – inženieris.
bortmehāniķis Lidaparāta apkalpes loceklis – mehāniķis.
fizelāža Lidaparāta korpuss (bez spārniem), kurā atrodas telpas apkalpei, pasažieriem un kravai.
pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums ļoti zemu lielā ātrumā.
pilotāža Lidaparāta manevrēšana gaisā, lai veidotu noteiktas figūras.
lidmodelis Lidaparāta modelis; aviomodelis.
aviomodelis Lidaparāta modelis; lidmodelis.
lidojums Lidaparāta pārvietošanās gaisā.
gaisakuģis Lidaparāts (parasti liels).
kuģis Lidaparāts (parasti liels).
trīsplāksnis Lidaparāts ar trim nesošiem spārniem, kas atrodas cits virs cita; triplāns.
balons Lidaparāts bez dzinēja – milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem.
planieris Lidaparāts bez dzinēja, kas lido, izmantojot gaisa strāvas.
divplāksnis Lidaparāts, kam ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
raķete Lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.
kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot kosmosā.
aerostats Lidaparāts, kas vieglāks par gaisu (piem., dirižablis, gaisa balons).
vienplāksnis Lidaparāts, kuram ir viens spārnu pāris.
aviokonstruktors Lidaparātu konstruktors.
aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
aplidināties Lidinoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
uzpildītājlidmašīna Lidmašīna, kas paredzēta citu lidaparātu uzpildīšanai ar degvielu lidojuma laikā.
palidot Lidojot pavirzīties (kam) apakšā.
pikēt Lidojot strauji laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par lidaparātiem, arī to apkalpi, pasažieriem.
aplidot Lidojot, laižoties apvirzīties (ap ko, kam apkārt) – par putniem, kukaiņiem.
apriņķot Lidojot, riņķojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
gaiskuģniecība Lidojumi gaisa telpā ar lidaparātiem; organizācija (dienests), kas vada gaisa satiksmi.
aviācija Lidošanas teorija un prakse (lietojot lidaparātus, kas smagāki par gaisu).
laisties Lidot (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot tikai gaisa strāvas (par lidaparātiem).
šimpanze Līdz 1,7 m garš, augsti attīstīts cilvēkveidīgais pērtiķis ar tumšu apmatojumu, kas dzīvo ekvatoriālās Āfrikas tropu mežos [Chimpansee troglodytes].
palīglīdzeklis Līdzeklis, kas palīdz nodrošināt vai papildina darbības veikšanu, procesa īstenošanu.
papildlīdzeklis Līdzeklis, ko izmanto papildus parastajiem līdzekļiem.
drošības līdzeklis līdzeklis, ko izmanto, lai panāktu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā neizvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas.
meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
uzplecis Līdzīgas formas dekoratīva detaļa uz pleca daļas (piemēram, civilam apģērbam ar militāra stila modes iezīmēm).
konverģence Līdzīgu pazīmju rašanās (neradnieciskiem organismiem), kad notiek (to) pielāgošanās līdzīgiem eksistences apstākļiem.
labiāls līdzskanis līdzskanis, ko izrunā, noapaļojot un izstiepjot lūpas; lūpenis.
afrikāta Līdzskanis, kurā saplūdis slēdzenis un berzenis (piem., latviešu valodā c, č, dz, dž).
apliekt Liecot virzīt (kā malu, galu ap ko, kam apkārt).
uzlaide Liekais materiāla slānis, ko sagatavei noņem apstrādes procesā; daļa, kas pārsniedz (kā) lielāko izmēru.
vazāt Lieki, apgrūtinoši nēsāt līdzi (ko).
kašņāties Lieki, nevajadzīgi strādāt zemes darbus, apstrādāt augsni.
aplikt Liekot (virsū), apklāt, apsegt.
palikt Liekot novietot zem (kā), (kam) apakšā.
vīt Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.
uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm tuvu sirdij, apliecināt savu vārdu patiesumu.
uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml., novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
pārsiet Liekot, nomainot pārsēju, apkopt (kādu).
raja Liela (jūras) zivs ar rombveida vai ieapaļu saplacinātu ķermeni, tievu, smailu asti un (vairākām sugām) indīgu dzeloni astes daļā.
korporācija Liela akciju sabiedrība; saimniecisku uzņēmumu apvienība, kas darbojas kā viena juridiska persona.
monuments Liela apjoma arhitektūras vai tēlniecības darbs, kas veltīts kā ievērojama piemiņai; liels piemineklis.
projekts Liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
kinoindustrija Liela apjoma kinoražošana.
lielražošana Liela apjoma ražošana.
lielrūpniecība Liela apjoma rūpniecība.
lieluzņēmums Liela apjoma uzņēmums.
pamatīgs Liela apjoma, arī izturīgs, stiprs.
lamzaks Liela auguma, neveikls, lempīgs; arī neattapīgs cilvēks.
cik (tik) uziet Lielā daudzumā, skaitā, apjomā; ļoti daudz.
rijība Liela ēstgriba, apetīte; negausība.
rijams Liela ēstgriba; apetīte.
panorāma Liela glezna (parasti uz apaļas celtnes iekšsienas), kas saplūst ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
lufars Liela jūras zivs ar garu, sānos saplacinātu ķermeni [Pomotomus saltatrix].
strauspaparde Liela paparde ar resnu sakneni un masīvām lapām raksturīgā piltuvveida rozetē.
žņaudzējčūska Liela vai vidēji liela čūska ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kura medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot.
pilsēta Liela, blīvi apdzīvota vieta ar vairāk vai mazāk plānveidīgu apbūvi.
boze Liela, smaga runga ar resnu, apaļu galu.
vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
viktorija Lielākais ūdensrožu dzimtas augs ar lielām, spēcīgām peldošām bļodveida lapām un lieliem, smaržīgiem baltiem ziediem, kas vēlāk kļūst sarkani un zied aptuveni līdz divām diennaktīm.
makroreljefs Lielas Zemes reljefa formas, kas nosaka plašas Zemes virsas daļas vispārīgo apveidu (piem., kalnu grēdas, lieli līdzenumi).
GB Lielbritānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējums).
GBP Lielbritānijas naudas vienības – britu mārciņas – starptautiski pieņemts apzīmējums.
čabatas Lieli, neizskatīgi apavi, čības.
masa Liels (kā) daudzums, apjoms.
okeanārijs Liels akvārijs, baseins, kurā apskatei, pētīšanai vai novērošanai tur jūras dzīvniekus.
staltbriedis Liels briežu dzimtas zīdītājdzīvnieks ar slaidu spēcīgu ķermeni, garām kājām un kura tēviņam ir lieli, zaroti ragi [Cervus elaphus].
masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
kubls Liels koka trauks (parasti ar paplašinājumu augšdaļā, vaļējs vai ar vāku).
ledājs Liels ledus masu sakopojums, (kalnos, polārajos apgabalos).
šļūdonis Liels ledus sakopojums (kalnu un polārajos apgabalos), kas lēnām pārvietojas.
eikalipts Liels miršu dzimtas koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas.
pāvacis Liels naktstauriņš ar matainu, druknu ķermeni un platiem spārniem, uz kuriem ir krāšņi, apaļi zīmējumi, kas atgādina acis.
ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
supermārkets Liels pašapkalpošanās tirdzniecības uzņēmums.
lielveikals Liels pašapkalpošanās veikals.
ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
panorāmas ritenis liels rotējošs ritenis, kurā braucot var aplūkot plašu apkārtni.
kontinents Liels sauszemes masīvs (piem., Eirāzija, Āfrika, Austrālija), ko no visām pusēm vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni.
daudzums Liels skaits, liels apjoms.
taiga Liels skujkoku mežu apgabals (piemēram, Sibīrijā).
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
kollijs Liels suns ar garu, slaidu purnu un biezu, garu, brūni baltu vai melnbaltu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne; Skotijas aitusuns.
labradors Liels suns ar melnu vai zeltainu apmatojumu, ko parasti izmanto medībās vai par aklu cilvēku pavadoni.
pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
zebu Liels vēršu apakšdzimtas dzīvnieks ar kupri uz skausta un ādas krokām starp priekškājām, ko karsta klimata apstākļos audzē gaļai, darbam un piena ieguvei.
sumbrs Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu, platu kaklu ar izteiktu kupri un garām krēpēm, platu pieri, īsiem ragiem (abu dzimumu dzīvniekiem) un biezu, brūnu, priekšējā daļā garāku apmatojumu; Eiropas bizons [Bison bonasus].
jaks Liels vēršu ģints dzīvnieks (Āzijā) ar lieliem ragiem un biezu, garu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām [Bos mutus].
rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
tapirs Liels, cūkai līdzīgs augēdājs dzīvnieks ar samtainu apspalvojumu un īsu tvērienspējīgu snuķi.
lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
panda Liels, lācim līdzīgs dzīvnieks, kura apmatojums ir balts ar raksturīgiem melniem plankumiem ap acīm, uz ausīm, deguna, kājām un pleciem; bambuslācis [Ailuropoda melanoleuca].
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
leduslācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē [Thalarctos maritimus].
polārlācis Liels, masīvs lāču dzimtas dzīvnieks ar baltu apmatojumu, kas dzīvo Ziemeļu ledus okeāna piekrastē; leduslācis.
mastifs Liels, masīvs suns ar īsu dzeltenbrūnu apmatojumu un krunkainu purnu; attiecīgā suņu šķirne.
toveris Liels, parasti apaļš vai iegarens koka trauks.
baļļa Liels, pazems, apaļš vai iegarens koka trauks ar paplašinātu augšdaļu.
plate Liels, plakans šķīvis vai paplāte ar dekoratīvi sakārtotām uzkodām.
ievērojams Liels, plašs (piem., pēc skaita, apjoma).
pantera Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks – leopards (parasti ar melnu apmatojumu) [Panthera pardus].
jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (galvenokārt Dienvidamerikā) [Panthera onca].
cukurgalva Liels, sapresēts cukura gabals (šādā veidā agrāk pārdeva cukuru).
sanbernārs Liels, spēcīgs suns ar labu ožu, kam daļa apmatojuma ir balta, daļa ruda un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai.
tulpjukoks Liels, spēcīgs vasarzaļš magnoliju dzimtas koks ar daivainām lapām un tulpēm līdzīgiem zaļgandzelteniem ziediem, kuri smaržo pēc gurķiem.
emu Liels, strausam līdzīgs skrējējputns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un kailu kaklu.
makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
miniaturizācija Lieluma, apjoma samazināšana, pamazināšana.
astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
apjoms Lielums, apmērs.
mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
reference Lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
lielvara Lielvalsts varas izpausme (parasti agresīva, citas valsts neatkarību apdraudoša).
aplīst Lienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
palīst Lienot pavirzīties (kam) apakšā.
apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
padarīšana Lieta (piem., darbība, pasākums, apstāklis).
lietnis Lieta metāla sagatave tālākai apstrādei (piem., velmēšanai, metālgriešanai).
darba priekšmets lieta vai lietu komplekss, ko cilvēks ražošanas procesā apstrādā ar darba rīkiem.
jautājums Lieta, apstāklis.
redz Lieto, aicinot apzināties, saprast (ko).
plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
nolādēts Lieto, izpaužot stipras dusmas, asu nosodījumu, lielu neapmierinātību, nepatiku.
jā Lieto, lai apstiprinātu izteikto domu.
protams Lieto, lai apstiprinātu izteikuma saturu; bez šaubām.
kā Lieto, lai apstiprinātu izteikumu, pastiprinātu apgalvojumu.
jā Lieto, lai apstiprinātu jautājumā izteikto pieņēmumu.
nudien Lieto, lai apstiprinātu kādu faktu, apgalvojumu u. tml.; patiešām.
bez šaubām lieto, lai apstiprinātu noliegumu; protams; katrā ziņā; nešaubīgi.
kas Lieto, lai apstiprinātu teikto, piešķirtu tam lielāku ticamību vai norādītu uz ļoti lielu līdzību.
nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
tpr Lieto, lai apturētu zirgu.
tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
eko Lieto, lai apzīmētu ekoloģiski audzētu pārtiku, ekoloģiski ražotu produkciju u. tml.
vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, aprautas putnu balss skaņas.
lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
ņamm Lieto, lai izpaustu apmierinājumu (par ko ļoti garšīgu) un pamudinātu (piem., bērnu) ēst.
pa Lieto, lai izteiktu aicinājumu pagaidīt, līdz runātājs paveiks kādu darbību, apdomāsies; pag.
kas ir, tas ir lieto, lai izteiktu apgalvojumu vai apstiprinājumu.
ā Lieto, lai izteiktu apliecinājumu, ka kaut kas ir saprasts.
nuja Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
labi Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai), arī lai apstiprinātu iespējamo atbildi.
pareizs Lieto, lai izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos (kāda izteikumam, rīcībai).
ahā Lieto, lai izteiktu gandarījumu, arī apstiprinājumu.
nujā Lieto, lai izteiktu nedrošu apgalvojumu, arī piekrišanu iepriekš teiktajam.
lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
kas Lieto, lai izteiktu, ka sacītais nav sadzirdēts vai saprasts.
tā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, nenoteiktību.
kā Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību, pavājinājumu.
vai Lieto, lai norādītu uz kā aptuvenību; arī gandrīz.
kā Lieto, lai norādītu uz šķietamību, aptuvenu līdzību (ar ko).
sava veida lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek aptuveni salīdzināts (ar ko citu).
praktisks Lieto, lai norādītu, ka apgalvojums ir pilnīgi vai gandrīz pilnīgi drošs.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir noteikts, nav palielināms.
vien Lieto, lai norādītu, ka daudzums, apjoms u. tml. ir palielināms.
pareizs Lieto, lai norādītu, ka ir atcerējies, sapratis (ko).
pēdiņa Lieto, lai norādītu, ka vārds vai vārdu savienojums jāsaprot pārnestā nozīmē.
kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
mans Lieto, lai papildinātu uzrunas formu un pastiprinātu tuvības nokrāsu.
jo Lieto, lai pastiprinātu (parasti īpašības vai apstākļa) vārda nozīmi.
o Lieto, lai pastiprinātu apgalvojumu, izteiktu piekrišanu.
nu Lieto, lai pastiprinātu vai citādi niansētu izteikto apgalvojumu vai noliegumu.
e Lieto, lai paustu dažādas jūtas (piem., prieku, apmierinājumu).
sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
velns Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
nolāpīts Lieto, lai paustu savas dusmas, neapmierinātību, sašutumu.
uhū Lieto, lai paustu, piemēram, apmierinājumu, prieku.
stop Lieto, lai pavēlētu apstāties vai pārtraukt darbību; lieto, lai norādītu uz apstāšanos vai darbības pārtraukšanu.
diezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
diez vai lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
nezin Lieto, lai piešķirtu izteikumam apšaubāmas ticamības nokrāsu.
ne Lieto, lai piešķirtu jautājumam apstiprinājuma nokrāsu.
jā Lieto, lai reizē ar jautājumu apstiprinātu iespējamo atbildi.
sak Lieto, lai samazinātu izteikuma kategoriskumu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
kā saka lieto, lai samazinātu izteikuma kategorismu, arī lai norādītu uz domas aptuvenu izpausmi, minējumu u. tml.
pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
pārlūkprogramma Lietojuma programma, kas ļauj lietotājam aplūkot uz tīmekļa serveriem esošus dokumentus.
dedzināt elektrību lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
smēķēt Lietot (cigareti, papirosu u. tml.), lai ieelpotu šādus dūmus.
makulatūra Lietoti, veci un nevajadzīgi periodiski izdevumi, grāmatas, arī papīra pārstrādes atgriezumi, ko var izmantot par otrreizēju izejvielu.
LT Lietuva (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
īpašvārds Lietvārds, ar ko apzīmē vienu no līdzīgiem kādā noteiktā grupā.
sugasvārds Lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugas vārds.
sugas vārds lietvārds, ar ko apzīmē visus līdzīgos kādā noteiktā grupā; sugasvārds.
darītājvārds Lietvārds, kas apzīmē darbības veicēju.
pielīgt Līgt (ko) papildus.
kvota Līguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms.
koncesija Līgums par valstij piederošu saimniecisku objektu nodošanu apsaimniekošanai juridiskai personai.
līkums Līkā, ieapaļā (priekšmeta) daļa.
cikloīda Līkne (regulāri pusapļi), ko iezīmē uz apļa noteikts punkts, šim aplim virzoties pa taisni.
uzgrūst kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist kaklā likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzgrūst uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
uzlaist uz kakla likt (kādam) apgrūtinoši, nepatīkami nodarboties (ar kādu, kādiem).
nozvērināt Likt (kādam) stingri apsolīt (ko).
ripināt Likt (kam, parasti apaļas formas priekšmetam) ripot.
tīt Likt (kam) kārtām apkārt, segt (kādu, ko), apņemot no visām pusēm.
uzdot Likt (ko veikt, apgūt u. tml.) saistībā ar mācību procesu.
siet Likt (ko) ap ķermeņa daļu un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā.
jozt zobenu likt ap ķermeni un sastiprināt siksnu kopā ar zobena maksti un zobenu.
aizvērties Likt apklust (kādam).
nometināt Likt apmesties uz dzīvi (kur, kādā vietā).
apturēt Likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt.
izmantot Likt lietā, lai realizētu savus nodomus, vērst sev par labu (piem., apstākļus, situāciju).
sviest Likt nonākt (kādā vietā, apstākļos).
mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
likt just likt saprast (ko).
polsterēt Likt, iešūt (apģērbā) polsteri (2).
jozt Likt, siet (jostu, siksnu) ap vidukli; apjozt (ko) ar jostu.
likumdošana Likuma vai tā grozījumu sagatavošana, apspriešana un pieņemšana noteiktā valsts institūcijā.
oficiāls Likumīgs, legāls, juridiski apstiprināts.
hiacinte Liliju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar lineārām lapām un smaržīgiem ziediem baltā, rozā, zilā vai violetā krāsā; šī auga zieds.
sīpols Liliju dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stobrveida vai plakanām lapām (lokiem) un parasti apaļu, apaļīgi plakanu, ovālu pazemes vasu, kā arī visam augam raksturīgu specifisku smaržu.
aplīmēt Līmējot (ko) virsū, apklāt.
palīmēt Līmējot piestiprināt (kam apakšā).
trase Līnija, kas dabā vai plānā apzīmē ceļa, kanāla, ūdensvada elektropārvades vai sakaru līnijas atrašanās vietu un virzienu.
pamatlīnija Līnija, kas iezīmē (kā) apveidu, kontūras.
sgrafito Līniju un laukumu iegriezums sienas apmetuma virsējā kārtā, atsedzot apakšējā slāņa krāsu toni.
pakulas Linu vai kaņepāju pirmapstrādē atdalītās īsās, mazvērtīgās šķiedras.
cirpējēde Lipīga ādas sēnīšu slimība, kam raksturīga apaļu bojājumu parādīšanās galvas matainajā daļā.
mušpapīrs Lipīga papīra lente mušu ķeršanai.
aplipināt Lipinot apklāt (ar ko vairākās vietās).
pielīt Līstot (lietum), kļūt viscaur ļoti slapjam, arī pārklāties ar ūdens peļķēm.
nolīt Līstot lietum, samirkt, kļūt slapjam.
fantastika Literāri darbi, kuros aprakstīti reāli neiespējami, pārdabiski, brīnumaini notikumi.
almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
uzlobīt Lobot apstrādāt (piemēram, tīrumu).
izlobīt Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
zvērināts Loceklis vēlētā tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
ablatīvs Locījums (latīņu valodā), kas apzīmē darbības izejpunktu, līdzekli, instrumentu un kam latviešu valodā daļēji atbilst instrumentālis un ģenitīvs.
celis Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; ceļgals.
jūrasezis Lodveidīgs vai ieapaļš jūras dzīvnieks ar cietu čaulu un kustīgām adatām.
palodze Loga ailes apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
sakarīgs Loģisks, saprātīgs.
bazārs Lokāli apvienota tirgotavu kopa (Eiropas pilsētās).
salocīt Lokot (piem., papīru), izveidot (ko no tā).
salocīt Lokot (plānu, piem., auduma, papīra priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
uzlakt Lokot apēst (piemēram, ko nolijušu).
aplocīt Lokot apņemt, apliekt, aptīt (ap ko, kam apkārt).
aplocīties Lokoties apņemt, apvīties.
palocīties Lokoties pavirzīties (kam) apakšā.
apņemt Lokveidā aptvert, ieskaut.
konsultēties Lūgt speciālista padomu kādā jautājumā; par kādu neskaidru jautājumu aprunāties ar speciālistu.
sizals Lūksnes šķiedra, ko iegūst, piem., no agaves lapām un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
izlupināt Lupinot izņemt (piem., augli, kodolu no apvalka).
mētra Lūpziežu (panātru) dzimtas smaržīgs lakstaugs ar robotām lapām un sīkiem, violetiem ziediem.
smaržmētra Lūpziežu dzimtas augs, kuram ir olveida vai garenas lapas, sārti vai violeti ziedi lapu žāklēs un īpatnēja rūgtena smarža un garša [Clinopodium vulgare].
karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar brūnu apspalvojumu un melnām ausīm (tuksnešu un stepju apgabalos – Āfrikā un Āzijas rietumos) [Lynx caracal].
izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
neslavas celšana ļaunprātīga apmelošana, apzināta apmelojumu izplatīšana.
negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme; apvainojoši, piedauzīgi vārdi, izteikumi.
ņemt Ļaut (kādam) uzturēties, apmesties (kur).
pieņemt Ļaut apmesties, dzīvot pie sevis.
ļauties apcelties ļaut sevi apcelt.
apvītināt Ļaut vai panākt, ka apvīst.
laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt (kur), mainīt dzīves apstākļus.
milzīgs Ļoti apjomīgs, plašs.
piemākties Ļoti apmākties (par debesīm).
nomākties Ļoti apmākties, pārklāties ar mākoņiem (par debesīm).
apnikt līdz kaklam ļoti apnikt.
apriebties līdz kaklam ļoti apriebties.
noriebties Ļoti apriebties.
apjoņot Ļoti ātri ejot, skrienot, braucot, pabūt (vairākās vai visās vietās), apmeklēt (daudzus vai visus).
briesmas Ļoti bīstams stāvoklis; postoši, ar ko ļaunu saistīti notikumi, apstākļi.
apžņaugt Ļoti cieši apņemt (ap ko, kam apkārt).
apspīlēt Ļoti cieši apņemt, apkļaut (parasti par drēbēm, apaviem).
verga darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
vergu darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
katorgas darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
sūrums Ļoti grūts, smags pārdzīvojums; ļoti grūti, smagi apstākļi.
uguns viesulis ļoti intensīva, blīva apšaude.
uguns auka Ļoti intensīva, blīva apšaude.
uguns krusa Ļoti intensīva, blīva apšaude.
mini Ļoti īss apģērba gabals.
kā no mārka izvilkts ļoti izmircis, slapjš.
sulainisks Ļoti iztapīgs.
kā uz delnas ļoti labi, skaidri redzams, saprotams.
laime Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kas parasti gadās nejauši; veiksme.
veiksme Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši; laime (2).
vilka apetīte ļoti liela apetīte.
vilka ēstgriba ļoti liela apetīte.
zirga ēstgriba ļoti liela apetīte.
zirga apetīte ļoti liela apetīte.
bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
mēnesszivs Ļoti liela silto jūru zivs ar augstu, apaļu ķermeni un īsu asti.
milzīgs Ļoti liels (pēc izmēriem, apjoma, formas u. tml.).
milzīgs Ļoti liels (pēc skaita, apjoma u. tml.).
bagātīgs Ļoti liels (skaitā, apjomā); bagāts.
pleziozaurs Ļoti liels mezozoja ēras jūras rāpulis ar platu saplacinātu ķermeni, mazu galvu, garu kaklu un peldēšanai pielāgotām pleznveida ekstremitātēm.
varens Ļoti liels pēc izmēriem, apjomiem, formas u. tml.; arī milzīgs (1).
monumentāls Ļoti liels, apjomīgs, ar lielu sabiedrisku nozīmi.
milzīgs Ļoti liels, ļoti spēcīgi izjūtams (piem., par stāvokli, apstākļiem).
globāls Ļoti liels, milzīgs; visaptverošs.
punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
punkts Ļoti mazs, parasti apaļš, laukums, plankums.
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds; arī spīdīgs (par matiem, dzīvnieka apmatojumu u. tml.).
jēls Ļoti mitrs, staigns; ļoti izmircis; apglumējis.
nodedzināt Ļoti nosauļot (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, arī apdegumu.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
zīdpapīrs Ļoti plāns, gandrīz caurspīdīgs papīrs.
gaisīgs Ļoti plāns, viegls, smalks (par audumu, apģērbu).
kā muca ļoti resns, apaļš.
miniaturizēt Ļoti samazināt (ko); veidot (ko) ļoti mazā apmērā.
(glabāt) kā (savu) acuraugu ļoti saudzēt; apieties ar lielu mīlestību, rūpību.
preparēt Ļoti sīki, detalizēti izdibināt, noskaidrot (piem., faktus, apstākļus).
kliegt pilnā kaklā ļoti skaļi, neapvaldīti kliegt.
brēkt Ļoti skaļi, neapvaldīti runāt, teikt.
slapjš kā mārks ļoti slapjš, izmircis.
slapjš kā no mārka (izvilkts) ļoti slapjš, izmircis.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
katorga Ļoti smags darbs; ļoti smagi darba apstākļi.
verdzisks Ļoti smags, grūts, neizturams (piemēram, par darbu, apstākļiem).
trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
pilnās burās Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
ar pilnām burām Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību.
ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
dūkanbērs Ļoti tumši brūns, gandrīz melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm.
primitīvs Ļoti vienkāršs, arī nepilnīgs; arī apzināti vienkāršs.
Kaukāza plūme ļoti zarains un ērkšķains, samērā augsts koks vai krūms ar maziem ieapaļiem vai ovāliem augļiem no gaišdzeltenas līdz tumšsarkanai krāsai.
rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
fenomenoloģija Mācība par apziņā tvertajām parādībām, fenomeniem.
materiālmācība Mācība par materiālu struktūru, īpašībām un apstrādes paņēmieniem.
heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
klātiene Mācības, kas saistītas ar lekciju un nodarbību pastāvīgu apmeklēšanu; pilna mācību laika studijas.
ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
trenažieris Mācību ierīce noteiktu iemaņu apgūšanai.
ievads Mācību kurss, kurā aplūko kādas zinātņu nozares pamatus.
seminārs Mācību nodarbība (parasti augstskolā) par noteiktu tēmu, kurā dalībnieki noklausās un apspriež pastāvīgi sagatavotus referātus vai īsus dalībnieku ziņojumus; teorētiska vai praktiska nodarbība zināšanu papildināšanai.
kurss Mācību pakāpe (augstākajā un vidējā speciālajā mācību iestādē), ko parasti apgūst mācību gada laikā; studentu, audzēkņu kopums, kas apgūst šo mācību pakāpi.
klase Mācību posms (skolā), kurā skolēni vienā mācību gada laikā apgūst noteiktu programmu; skolēnu grupa, kas apgūst šo programmu.
programma Mācību priekšmeta satura īss izklāsts; mācību priekšmetu, tematu kopums, kas jāapgūst (mācību iestādē, kursos u. tml.).
dziedāšana Mācību priekšmets – vokālo dotību izkopšana, vokālo skaņdarbu iestudēšana, kā arī mūzikas vēstures un teorijas pamatu apgūšana.
mūzikas literatūra Mācību priekšmets, kurā aplūko komponistu daiļradi, mūzikas virzienus u. tml.
mašīnmācība Mācību priekšmets, kurā aplūko mašīnu uzbūvi, to darbību.
traktormācība Mācību priekšmets, kurā aplūko traktoru uzbūvi, to izmantošanu.
palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
bulings Mācību vidē apzināti īstenota tiranizēšana, iebiedēšana, pazemošana vai pakļaušana ar vardarbības draudiem.
studija Mācību vieta, iestāde, kurā apgūst (parasti dažādu radošu prasmju) meistarības pamatus.
pārmācīt Mācīt vēlreiz, no jauna; apmācīt (kādu) cita aroda, specialitātes iegūšanai.
piemācīties Mācoties papildus, palielināt savu zināšanu apjomu.
papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
magnētadata Magnēta plāksnīte ar nosmailinātu galu, kas (piem., kompasā), brīvi griežas ap vertikālu asi un vienmēr ar vienu polu ir vērsta pret ziemeļiem.
čubināt Maigi aprūpēt.
kasete Maināma tilpne apstrādājamo detaļu, sagatavju uzkrāšanai.
grozīgs Mainīgs (parasti par laika apstākļiem).
izmainīt Mainot aizdot (ko) prom, saņemot (ko līdzvērtīgu) vietā; apmainīt.
bēguļot Mainot dzīves, uzturēšanās vietu, vairīties, slapstīties.
pārsēsties Mainot sēdvietu, apsēsties (citā vietā).
nonākt Mainoties apstākļiem, nokļūt, atrasties (kāda rīcībā, pārziņā u. tml.).
uzgriezties Mainoties iestāties (par apstākļiem); iegriezties (3).
iegriezties Mainoties iestāties (par laika apstākļiem).
barters Maiņas tirdzniecība, preču vai pakalpojumu apmaiņa bez naudas kā maksāšanas līdzekļa izmantošanas; prečmaiņa.
mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums, kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums.
apakšgaroza Maizes garoza klaipa apakšpusē.
rika Maizes šķēle (parasti nogriezta klaipam visapkārt); rieciens.
pašdarināts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašdarīts Mājas apstākļos gatavots (parasti alkoholisks) dzēriens.
pašbrūvēts Mājas apstākļos gatavots alkoholisks dzēriens.
mājas kārtībā Mājas apstākļos.
kabatas portfelis maks ar vairākiem nodalījumiem papīrnaudas, dokumentu u. tml. ievietošanai.
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
piemaksāt Maksāt (kam) papildus, palielinot kopējo maksājuma summu.
dzēst Maksāt, samaksāt (parādu); apzīmogot (pastmarku).
vaku grāmatas maksātāju saraksti ar izpildāmo klaušu un dodamo nodevu apjomu.
reminiscence Mākslas darbā (galvenokārt literatūrā un mūzikā) – apzināta vai neapzināta atsauce uz citu darbu, iekļaujot no tā īsus fragmentus, motīvus, stilistiskus elementus u. tml.
kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
dekoratīvā māksla mākslas nozare, kurā rada mākslas darbus, kas izdaiļo, izgrezno apkārtējo vidi.
popmāksla Mākslas virziens (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kad raksturīgi samērā vienkārši, plašu masu gaumei pielāgoti darbi (tēlotājā mākslā, mūzikā, literatūrā).
abstrakcionisms Mākslas virziens, kas reālu formu vietā attēlo abstraktus elementus (piem., krāsu laukumus, līnijas, apjomus); abstraktā māksla.
gaismas ķermenis mākslīgā apgaismojuma avots (piem., lampa).
provokācija Mākslīga slimības simptomu izraisīšana vai pastiprināšana diagnostikas nolūkā, arī, lai pārliecinātos par terapijas pareizību.
gaisma Mākslīgais apgaismojums.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts.
epitets Māksliniecisks apzīmētājs, ar kuru autors tēlaini izsaka vai raksturo kādas parādības, priekšmeta vai cilvēka īpašību.
stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus; mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
gruntsmakšķere Makšķere, ar kuru ķer zivis, kas uzturas ūdens apakšējos slāņos.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
pārosis Māla trauks, kam osa pusapļa izliekumā ir izveidota pāri trauka atvērumam.
apgriezums Mala, kas izveidojas, ko apgriežot.
māņi Maldīgi, aplami uzskati, ticējumi, kam nav objektīva pamata.
M Malta (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
sausais manikīrs manikīra veids, kurā pirkstu galus un nagus apstrādā bez mērcēšanas.
aprakste Mantas aprakstīšana, to apķīlājot.
loriņi Mantas, krāmi; apģērba gabali.
mārciņa Masas mērvienība – aptuveni 0,4 vai 0,5 kilogrami.
puds Masas, svara mērvienība – aptuveni 16,4 kg (vecajā krievu mērvienības sistēmā).
klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
nīlzirgs Masīvs, liels pārnadžu kārtas zīdītājs ar kailu ādu bez apmatojuma (Āfrikā); behemots.
rotveilers Masīvs, spēcīgs suns ar melnu un brūnu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
piesegt Maskēt, censties apslēpt.
domino Masku tērps – garš apmetnis (parasti ar kapuci un sejas augšdaļas masku); cilvēks, kas tērpies šādā tērpā.
mastino Mastifs ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
kalandrs Mašīna ar karsējamiem veltņiem auduma, papīra, plastmasas u. tml. gludināšanai un vienlaicīgai žāvēšanai, spodrināšanai vai velmēšanai.
ēvelmašīna Mašīna koka vai metāla virsmas apstrādāšanai, nogludināšanai.
darbmašīna Mašīna, iekārta kāda materiāla apstrādei vai kāda izstrādājuma izgatavošanai; darbgalds.
prese Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
agregāts Mašīnas, aparāta vai iekārtas daļa, kas veic noteiktas funkcijas.
mežtehnika Mašīnu, mehānismu, rīku u. tml. kopums meža apsaimniekošanai.
kombinatorika Matemātikas nozare, kas aplūko veidus, kādos var sagrupēt vienāda tipa objektus, kā arī nosaka iespējamo savienojumu skaitu.
simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
teorēma Matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
bezgalība Matemātisks jēdziens, kas saistīts vai nu ar neierobežoti turpināmu procesu, vai arī ar kopu, kuras apjoms nav galīgs.
vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
patēriņa priekšmeti materiālie labumi, kas izmantojami cilvēku personiskajām un kolektīvajām vajadzībām (pārtikas produkti, apģērbs, kultūras un sadzīves preces u. tml.).
apšuve Materiāls, ar ko apdarina (piem., ēku); apšuvums.
pārsegums Materiāls, ar ko pārsedz (piem., lai aizsargātu no laikapstākļu nelabvēlīgās ietekmes).
odere Materiāls, kas ir iestrādāts apģērba, arī apavu iekšpusē.
palīgmateriāls Materiāls, kas palīdz (ko) nodrošināt vai (ko) papildina.
izejmateriāls Materiāls, kas paredzēts tālākai apstrādei, (kā) izgatavošanai.
neveldzētie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
nedzēstie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
dedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
papildmateriāls Materiāls, ko var izmantot papildus parastajiem materiāliem vai kas papildina galveno materiālu.
padeve Materiālu apstrādē – darbgalda instrumenta pārvietošanās attiecībā pret apstrādājamo detaļu vienā griešanas kustības ciklā (piem., vienā detaļas vai instrumenta apgriezienā).
spiedapstrāde Materiālu apstrādes veids, kas pamatojas uz ārējo spēku iedarbības radīto plastisko deformāciju.
galva Mati (cilvēkam); apspalvojums, apmatojums šajā ķermeņa daļā (dzīvniekam).
kūla Mati, apmatojums (cilvēkam).
iemaukt Maucot iedabūt (parasti kājas apavos, biksēs).
nomaukt Maucot noņemt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
reģistrs Maza apjoma atmiņa, kas paredzēta datu īslaicīgai glabāšanai.
miniatūra Maza apjoma daiļdarbs, tēlojums.
asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
kips Maza, apaļa ebreju vīriešu cepurīte.
baits Mazākā adresējamā informācijas vienība, kas aptver 8 bitus.
vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
konfeti Mazas, dažādu krāsu ripiņas, ar kurām cits citu apber karnevālos, ballēs.
ziepes Mazgāšanas līdzeklis, ko gatavo, apstrādājot taukus ar nātrija vai kālija hidroksīdu un pievienojot smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas u. tml.
dilt Mazināties (apmēros, daudzumā, par attālumu).
raukties Mazināties apjomā, lielumā u. tml.
apsvilināt Mazliet apdedzināt.
apsvilt Mazliet apdegt; apdegt (visapkārt, no virspuses).
paplukt Mazliet apdilt, zaudēt krāsu; kļūt neizskatīgam.
paslapināt Mazliet apslapināt.
paliet Mazliet ieliet (kam apakšā).
grozīties Mazliet mainoties, būt aptuvenam (parasti par skaitu, mēru).
apsusēt Mazliet nosusēt (no virspuses); apžūt.
palustēties Mazliet papriecāties, jautri pavadīt laiku.
apsautēt Mazliet pasautēt; apsutināt.
apsutināt Mazliet pasutināt; apsautēt.
apaukstēt Mazliet saaukstēt; apsaldēt.
apaukstēties Mazliet saaukstēties; apsaldēties.
papelnīt Mazliet sapelnīt.
aptrunēt Mazliet satrunēt (visapkārt, no virspuses); aptrupēt.
aptrupēt Mazliet satrupēt (visapkārt, no virspuses); aptrunēt.
pašķirt Mazliet šķirt (lapas); atšķirt vaļā (piem., grāmatu).
iepelēt Mazliet, arī vietumis sapelēt.
paknapināties Mazliet, nedaudz knapināties.
pariņķot Mazliet, nedaudz riņķot (pa apli, lokveidā u. tml.).
pavīlēt Mazliet, nedaudz, vīlējot, apstrādāt (ko).
prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
pērlīte Mazs, apaļš veidojums (kā) dekorēšanai, rotaslietu izgatavošanai u. tml.
levrete Mazs, dekoratīvs suns ar īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
grauds Mazs, parasti apaļš (kādas vielas) veidojums.
vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
plaukts Mēbele dažādu priekšmetu novietošanai – kopā sastiprinātas horizontālas plāksnes; šāda atsevišķa plāksne, kas piestiprināma pie sienas vai ievietojama skapī, bufetē u. tml.
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
seters Medību suns ar garu apspalvojumu un nokarenām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
kokerspaniels Medību suns ar mīkstu, zīdainu apmatojumu (parasti brūnā vai melnā krāsā) un garām ausīm; attiecīgā suņu šķirne.
laika Medību suns ar smailām, stāvām ausīm, rupju, biezu, parasti pelēku, apspalvojumu.
fizikālā terapija medicīnas nozare, kas pētī dabas faktoru (ūdens, gaismas u. tml.) ietekmi uz organismu un to izmantošanu ārstniecībā; ārstēšana, izmantojot šādus dabas faktorus; fizioterapija.
katastrofu medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
piesaldēt Medicīniskos nolūkos apstrādāt ar aukstumu (ko).
nitroglicerīns Medikaments – asinsvadu paplašinātājs, ko lieto akūtu stenokardijas lēkmju pārtraukšanai.
validols Medikaments, kura sastāvā ir mentols un kas paplašina asinsvadus (piemēram, stenokardijas gadījumā) un nomierina centrālo nervu sistēmu.
ar pieri sienā skriet mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
skriet ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu sienā mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar pieri mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
mesties ar galvu mūrī mēģināt ko realizēt, neņemot vērā apstākļus, nedomājot par sekām.
statika Mehānikas nozare, kurā aplūko un pētī spēku iedarbībai pakļauto ķermeņu līdzsvara nosacījumus.
dzenskrūve Mehāniska ierīce (kuģos), kas, griežoties ap savu asi, virza (transportlīdzekli) uz priekšu.
agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
prezervatīvs Mehānisks pretapaugļošanās un seksuāli transmisīvo infekciju aizsardzības līdzeklis – īpaši elastīga materiāla uzmava vīrieša dzimumloceklim.
konglomerācija Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums; konglomerāts.
konglomerāts Mehānisks, nejaušs (ļoti dažādu objektu) apvienojums, savienojums.
palīgmehānisms Mehānisms, kas palīdz nodrošināt vai papildina galvenā mehānisma, iekārtas u. tml. darbību.
automātika Mehānismu, ierīču un aparātu kopums, kas darbojas automātiski.
izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
uzmeklēt Meklējot panākt, ka (kāds cilvēks) tiek sastapts, atrasts, arī ieraudzīts.
sameklēt Meklējot panākt, ka (kāds) tiek sastapts.
meldrājs Meldriem apaugusi vieta; meldru audze.
zilene Melleņu dzimtas vasarzaļš sīkkrūms ar olveidīgām vai eliptiskām zilganzaļām lapām, baltiem vai sārtiem ziediem un zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums [Vaccinium uliginosum].
melnalksnājs Melnalkšņu audze; melnalkšņiem apaugusi vieta.
piebalss Melodija (balss), ko atskaņo vai dzied papildus galvenajai melodijai (balsij).
mēlzieds Mēlveida zieds ziedkopā (kurvjziežu jeb asteru dzimtas augiem); ziedlapiņa.
heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
pikša Mencu dzimtas jūras zivs ar vārpstveida ķermeni un mazu galvu; kurai augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli; šelzivs [Melanogrammus aeglefinus].
Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
pilnmēness Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilns mēness.
pusmēness Mēness tādā fāzē, kad no Zemes redzama tikai puse vai aptuvena puse no apgaismotā diska.
voltmetrs Mēraparāts elektriskā sprieguma mērīšanai.
vatmetrs Mēraparāts elektriskās jaudas mērīšanai.
ommetrs Mēraparāts elektriskās pretestības mērīšanai.
megommetrs Mēraparāts lielas elektriskās pretestības mērīšanai.
komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
rādītājs Mēraparāts, mērierīce u. tml., kas vizuālā veidā fiksē mērījumu; aparāts, ierīce, kas dod vizuālu signālu (par ko).
izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
liedēt Mērcēt, slapināt (par lietu); pakļaut (ko) lietus iedarbībai.
izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
makaks Mērkaķu dzimtas neliels dzīvnieks ar pelēkbrūnu apmatojumu un sarkanīgiem sēžas mīkstumiem.
krustuguns Mērķa vienlaicīga apšaude no vairākām pusēm.
veidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, arī sabiedrisku parādību ietekmē rasties, attīstīties kādā teritorijā (piemēram, par apdzīvotu vietu).
izveidoties Mērķtiecīgas darbības rezultātā, sabiedrisku parādību ietekmē rasties kādā vietā, arī pārveidoties (par ko) – parasti par apdzīvotu vietu.
virzīt Mērķtiecīgi ietekmēt (piem., apstākļus, notikumu attīstību, arī kā rīcību, darbību).
salietoties Mērķtiecīgi izmantot (ko, piem., alkoholu, narkotikas), lai apreibtu.
uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
M Mērvienības mega apzīmējums.
papildmēslojums Mēslojums, ar ko apgādā augus to augšanas laikā.
bombardēt Mest (uz kādu objektu) aviobumbas; apšaudīt (kādu objektu) ar raķetēm.
mudžināties Mest cilpas, mezglus; savīties, sapīties.
ēnot Mest ēnu; apēnot.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
apkalums Metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai, rotāšanai.
monēta Metāla naudas gabals (parasti apaļš).
metālgriešana Metāla objekta, detaļas u. tml. apstrāde vai sadalīšana ar griezējinstrumentu.
tīģelis Metāla plātne, kas piespiež papīru pie iespiedformas (piem., rokas iespiedmašīnās); arī iespiedmašīna.
tenors Metāla pūšaminstruments ar samērā augstu diapazonu.
poleris Metāla statnis vai statņu pāris, ap ko apliek tauvu, kuģim pietauvojoties pie piestātnes.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
skrāpis Metāla vai gumijas suka dzīvnieku apmatojuma tīrīšanai un kopšanai.
rags Metāla vai koka pūšamais instruments ar konusveida paplašinājumu galā.
žetons Metāla zīme, kas apliecina (ko).
superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
gludapstrāde Metālapstrādes nobeiguma operācijas (piem., slīpēšana, pulēšana), ar kurām samazina izstrādājuma virsmas raupjumu.
metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
metālapstrāde Metālu apstrādāšana ar dažādām metodēm.
krāsainā metalurģija metalurģijas nozare, kas ietver krāsaino metālu rūdu ieguvi un bagātināšanu, krāsaino metālu un to sakausējumu ieguvi un apstrādi.
redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
sinoptiskā metereoloģija meteoroloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu.
sinoptika Metereoloģijas nozare, kas nodarbojas ar laikapstākļu prognozēšanu; sinoptiskā metereoloģija.
apmest Metot (kam ko virsū), apklāt (no visām pusēm, visapkārt), arī novietot (ap ko).
nomest Metot (no lidaparāta), panākt, ka (kas) nonāk lejā, zemē u. tml.
krūzmētra Mētra ar viļņainām lapu malām un purpura krāsas ziediņiem [Mentha spicata].
mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
purvājs Mežs, kas izveidojies reljefa ieplakās un augsto purvu malās un kur aug tīraudzes, retumis ar purva bērza mistrojumu; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
papele Mežsaimniecībā – apšu suga, ko pavairo ar spraudeņiem.
meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
samīdīt Mīdot saplacināt, sablietēt.
nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
juhtāda Miecēta un ar taukvielām piesūcināta (parasti liellopu) āda apavu virsām.
nosapņot Miegā redzēt (sapni); sapnī redzēt (ko).
Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
rimts Mierīgs, apvaldīts.
stoicisms Miers, izturība, pašsavaldība, ko neietekmē ārējie apstākļi.
snauda Miers, klusums (piem., apkārtnē, dabā).
šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
spora Mikroorganismu forma, kuru tie veido nelabvēlīgos apstākļos, lai saglabātos un turpinātu eksistēt.
baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
māzers Mikroviļņu diapazona elektromagnētisko viļņu ģenerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums.
supozitorijs Mīksta zāļu forma nelielu, smailu tapiņu veidā (ievadīšanai, piem., taisnajā zarnā); svecīte.
smalkāda Mīksta, īpaši apstrādāta, elastīga āda, no kā izgatavo augstas kvalitātes izstrādājumus.
pufs Mīksti polsterēta, parasti apaļa taburete.
čības Mīksti sporta apavi.
starpene Mīksto audu kopums, kas klāj mazā iegurņa apakšējo daļu.
spilventiņš Mīksts veidojums uz dzīvnieka pēdas, kam nav apmatojuma.
sangīna Mīksts, brūngani sarkans zīmulis bez ārējā apvalka.
maigs Mīksts, gluds, līdzens (piem., par ādu, apmatojumu, apspalvojumu).
pūkains Mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums.
nelaimīga mīlestība mīlestība, kas neizraisa pretmīlestību; mīlestība pret cilvēku, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve.
rota Militāra apakšvienība, kas sastāv no vadiem.
pulkvežleitnants Militārā dienesta pakāpe starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
bonapartisms Militāra diktatūra Francijā, ko ieviesa Napoleons I Bonaparts un atjaunoja Napoleons III Bonaparts.
intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
hunta Militāra vai politiska organizācija, apvienība, kas sagrābusi varu ar valsts apvērsumu.
sargkareivis Militārpersona, kas norīkota noteikta militāra vai valsts objekta apsargāšanai vai godasardzē.
megapole Milzīga pilsēta, kas izveidojusies, augot un saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotām vietām.
pitons Milzu žņaudzējčūska, kas savu upuri nonāvē, apvijoties ap to un nožņaudzot.
kautrā mimoza mimoza ar ļoti jutīgām lapām, kas no pieskāriena sakļaujas un noliecas.
akācija Mimozu dzimtas koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem vai baltiem ziediem.
barīts Minerāls – bārija sulfāts, ko izmanto krāsu, gumijas, papīra rūpniecībā.
stalagmīti Minerālu, parasti kalcija karbonāta konusveidīgi, stabveidīgi u. tml. veidojumi, kuri rodas uz alas apakšējās daļas, iztvaikojot pilošam mineralizētam ūdenim.
apmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties noblīvēt (ap ko, kam apkārt).
nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
virmot Mirdzēt, laistīties (piem., par gaismu, krāsu); būt spožam, daudzkrāsainam, izdalīties apkārtnē ar savu mainīgo spožumu, daudzkrāsainību (par priekšmetiem).
korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
nimbs Mirdzošs aplis vai gaišs mākonis ap svēto galvām.
ar kājām pa priekšu miris; tāds, ko nes zārkā apglabāt.
bēres Mirušā apbedīšana (parasti pēc noteiktām paražām un ar noteiktām ceremonijām).
atdusa Mirušā atrašanās kapā.
augšāmcelšanās Mirušo atdzīvošanās, celšanās no kapa pēcnāves dzīvei.
kapusvētki Mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapu svētki.
kapu svētki mirušo piemiņai veltīts pasākums kapsētā; kapusvētki.
naktsmītne Mītne, arī apmešanās vieta, kur pārnakšņo.
patversme Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
Lieldienu zaķis mitoloģisks zaķis, kas Lieldienu rītā apdāvina ar krāsotām olām, arī šādas formas konditorejas izstrādājumiem (parasti no šokolādes).
luksts Mitra, arī purvaina pļava; mitra, applūstoša vieta.
mitrājs Mitra, slapja vieta; mitraine.
mitraine Mitra, slapja vieta; mitrājs.
piemirkt Mitrumā kļūt ļoti slapjam, staignam.
viedtālrunis Mobilais telefons, kas papildināts ar datoram līdzīgu funkcionalitāti un kurā vēl ir ietverta fotokamera, e-pasts, plānotājs, iespēja uzstādīt trešās puses lietojumprogrammas.
samobilizēt Mobilizējot panākt, ka (piem., bruņoto spēku rezervisti) tiek sapulcēti, iesaistīti aktīvajā kara dienestā.
minimode Mode, kurai ir raksturīgi ļoti īsi apģērbi.
mode Modernu apģērba gabalu paraugi.
unisekss Modes stils, kurā apģērba modeļos (arī, piemēram, frizūru, saulesbriļļu modeļos, parfimērijā) nivelētas atšķirības starp sieviešu un vīriešu modei tradicionāli raksturīgo.
sirdsapziņas pārmetumi mokoša savas nepareizās rīcības, attieksmes apzināšanās, negatīva attieksme pret tām.
murgi Mokoši, nomācoši sapņi.
murgains Mokošs, arī nesakarīgs (par sapni, tā tēliem).
polovcieši Mongoloīdu izcelsmes klejotāju tauta (no 11. gs. līdz 13. gs.) Krievijas dienvidu stepju apgabalos.
sindikāts Monopolistiska uzņēmēju apvienība, kas radīta, lai ierobežotu konkurenci, paaugstinātu cenas un palielinātu peļņu.
mauzolejs Monumentālas kapenes, kas veidotas ēkas formā.
vitrāža Monumentāli dekoratīvās mākslas veids – sižetiska vai ornamentāla kompozīcija no krāsaina, arī apgleznota stikla gabaliņiem, ko sastiprina ar svina, misiņa un citu materiālu stiegrojumu; šādā tehnikā veidots mākslas darbs.
gala morēna morēnu grēda, kas izveidojusies kalnu vai kontinentālā apledojuma malā.
polaritāte Morfoloģiskā un fizioloģiskā atšķirība starp augšējo un apakšējo daļu (augam, tā daļām).
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
krusti Muguras daļa – apvidus starp abiem gūžu kauliem.
zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts ķermenis un spuras.
mugura Mugurpuse (apģērbam).
zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
kapituls Mūku ordeņa vai bruņinieku ordeņa vadošo personu kolēģija; ordeņa locekļu kopsapulce.
muļķība Muļķīga, neapdomīga rīcība, muļķīgs izteikums, doma, uzskats u. tml.
dumība Muļķīga, nepārdomāta rīcība, muļķīgi vārdi, aplama doma.
apmūrēt Mūrējot izveidot (visapkārt).
rustika Mūrējums vai noklāšana ar rupji apdarinātiem, nelīdzeniem akmeņiem (rustiem); šādas virsmas imitācija apmetumā.
ķelle Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
arābu cipari mūsdienās lietojamie skaitļu apzīmējumi.
tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
burka Musulmaņu apģērbs – vienlaidu auduma gabals, kas nosedz visu ķermeni un arī acis.
šura Musulmaņu sanāksme, apspriede.
hidžābs Musulmaņu sieviešu apģērba gabals – lakats, kas apsedz galvu un kaklu, atstājot redzamu vienīgi sejas ovālu.
parandža Musulmaņu sieviešu apģērbs – garš, plats, galvā uzmaucams apmetnis, kas nosedz ķermeni un seju.
nikābs Musulmaņu sieviešu apģērbs ar lakatu, kas nosedz galvu un ķermeņa augšdaļu, atstājot atsegtas tikai acis.
čalma Musulmaņu vīriešu galvassega – garš auduma gabals, ko aptin ap mazu cepurīti vai kailu galvu.
kaulmuša Muša ar saplacinātu, stingru ķermeni, kas sūc zīdītāju un putnu asinis.
stiebrmuša Muša, kuras kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās.
mūzikls Muzikāla izrāde vai kinofilma, kurā apvienoti dramaturģiskie, horeogrāfiskie, operetes un estrādes mūzikas izteiksmes līdzekļi.
bekvokālists Muzikāla kolektīva dalībnieks, kurš fonā izpilda papildus harmoniskas partijas.
operete Muzikāls skatuves darbs ar izklaidējošu vai komisku raksturu, kurā dziedāšana orķestra pavadījumā apvienota ar dejām un runātām epizodēm.
marakass Mūzikas instruments – ar sīku, grabošu materiālu pildītas ieapaļas vālītes, ko izmanto ritma pastiprināšanai.
cimbala Mūzikas instruments, kam stīgas ir uzvilktas uz taisnstūra vai trapeces veida rāmja un ko spēlē, sitot pa stīgām ar koka nūjiņām.
tenors Mūzikas instrumentu nosaukumos – šī instrumenta veids ar samērā augstu diapazonu.
klase Mūzikas mācību iestādē – speciālā mācību priekšmeta apguve (parasti viena speciālista vadībā).
soulmūzika Mūzikas paveids, kurā apvienojušies ritmblūza un gospeļu elementi.
saksofons Mūzikas pūšaminstruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
tamburīns Mūzikas sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu – apaļa stīpa ar, parasti, tajā iestieptu ādu un malās piestiprinātiem zvārguļiem.
nots Mūzikas skaņa, kas atbilst attiecīgajam nosaukumam un grafiskajam apzīmējumam.
f Mūzikas skaņu stipruma gradāciju sistēmā apzīmē spēcīgu, skaļu intonāciju; forte.
vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
virši Mūžzaļi krūmi vai puskrūmi ar zarainu stumbru, vienkāršām, sīkām lapām un violetiem ziediem.
mahonija Mūžzaļš bārbeļu dzimtas krūms vai neliels koks ar dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros, zilgansārtām ogām.
paeglis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; kadiķis.
kadiķis Mūžzaļš ciprešu dzimtas krūms (retāk koks) ar asām skujām, pelēkbrūnu, saplaisājušu mizu un cietu koksni; paeglis.
rozmarīns Mūžzaļš daudzgadīgs panātru dzimtas krūms ar šaurām lapām un zili violetiem, retāk sārtiem vai baltiem ziediem; šā auga zari, ko lieto par garšaugu, no kā iegūst ēterisko eļļu u. tml.
laurs Mūžzaļš dekoratīvs dienvidu koks ar aromātiskām lapām, kuras parasti izmanto par garšvielu.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
monstera Mūžzaļš kāpelējošs tropu augs ar gaisa saknēm un platām dalītām, caurumainām lapām, kas bieži tiek audzēts kā istabas augs.
mirte Mūžzaļš krūms vai koks ar sīkām gludām lapām un maziem, baltiem ziediem.
buksis Mūžzaļš krūms vai koks ar spīdīgām lapām un ļoti cietu koksni.
efeja Mūžzaļš ložņājošs vai kāpelējošs augs ar tumšzaļām, piecstūrainām lapām.
olīvkoks Mūžzaļš olīvu dzimtas subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem.
miltene Mūžzaļš pundurkrūms ar sīkām, iegareni ovālām lapām un sarkanām, miltainām ogām (kauleņiem).
vistene Mūžzaļš puskrūms ar skujām līdzīgām lapām un ogveida augļiem.
brūklene Mūžzaļš puskrūms ar tumšzaļām lapām un ķekaros augošām sarkanām, rūgteni skābām ogām [Rhodococcum vitis-idea].
sārtene Mūžzaļš sīkkrūms ar sīkām skujveida lapām un nokareniem sārti violetiem ziediem [Erica tetralix].
olīva Mūžzaļš subtropu koks ar pelēkzaļām lapām un plūmei līdzīgiem ēdamiem augļiem; olīvkoks.
oleandrs Mūžzaļš subtropu koks vai krūms ar garām, smailām lapām un baltiem, sārtiem vai dzelteniem ziediem.
kamēlija Mūžzaļš tropu koks vai krūms (vai telpās audzējams krāšņumaugs) ar ādainām lapām un lieliem baltiem vai sarkaniem ziediem.
ziepjkoks Mūžzaļš tropu un subtropu augs, kura augļus lieto par mazgāšanas līdzekli [Sapindus mukorossi].
vaivariņš Mūžzaļš viršu dzimtas puskrūms (30–120 cm augsts) ar šaurām lapām, baltiem ziediem un raksturīgu asu smaržu.
sūnactiņa Mūžzaļš ziemciešu dzimtas lakstaugs ar olveidīgām vai apaļām lapām rozetē un vienu baltu, ļoti smaržīgu ziedu.
anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
karambola Mūžzaļš, līdz 5 m augsts tropu koks ar akācijai līdzīgām lapām, rozā ziediem un dzelteniem augļiem, kuri, tos pārgriežot, atgādina piecstaru zvaigzni [Averrhoa carambola].
dzērvene Mūžzaļš, ložņājošs puskrūms ar sīkām lapām un sarkanām, skābām ogām.
NHL Nacionālā hokeja līga, kas apvieno 30 profesionālā hokeja komandas Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā.
aitiņa Naiva, aprobežota sieviete.
uznākt Nākot pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, parasti nepatīkami (to) pārsteidzot.
šķilties Nākt ārā (no čaulas, apvalka).
kartupelis Nakteņu dzimtas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem [Solanum tuberosum].
tabaka Nakteņu dzimtas lakstaugs ar lielām lapām, kas satur nikotīnu.
pūču dzimta nakts plēsīgo putnu dzimta, kurā ietilpst mežapūce, svītrainā pūce, apogs, ūpis u. c.
kazroze Naktssveču dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar sārtiem vai baltiem ziediem pa vienam augšējo lapu žāklēs.
pūcīšu dzimta naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.
trompetnarcise Narcise, kuras ziedam vainags ir tikpat garš kā apziedņa lapas vai garāks par tām.
kokaīns Narkotiska viela, ko iegūst no kokas lapām vai mākslīgi un ko lieto kā apreibināšanās līdzekli vai medicīnā anestēzijai.
maks Nauda, kapitāls (kas ir kāda rīcībā).
līdzeklis Nauda, kapitāls.
papīrnauda Nauda, kas iespiesta uz īpaša, šim nolūkam paredzēta papīra; papīra nauda, banknotes.
kapitāls Nauda, vērtspapīri, nekustamais īpašums un citi līdzekļi, kas, ieguldīti uzņēmējdarbībā, investīcijās, aizdevumos u. tml., dod pelņu.
depozīts Nauda, vērtspapīri, vērtīgi priekšmeti, kas nodoti glabāšanā (piem., bankā); noguldījuma, arī glabāšanas veids.
budžets Naudas izteiksmē paredzēto (valsts, iestādes, uzņēmuma) ienākumu un izdevumu aprēķins noteiktam laika posmam.
subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
finanses Naudas līdzekļu kopums; naudas apgrozījums.
lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
emisija Naudas un vērtspapīru laišana apgrozībā.
deflācija Naudas vērtības palielināšanās un preču cenu samazināšanās, ko izraisa apgrozībā esošā naudas daudzuma samazinājums; pretstats: inflācija.
jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme.
nav kur (savu) galvu nolikt nav kur apmesties, palikt.
nav mazais bērns nav tāds, kas nesaprot, nezina (ko).
skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai).
veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
šķērsām Ne tā, kā domāts, gribēts, vēlams; aplam.
izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
apara Neaparta, neapstrādāta vieta tīrumā, pļavā; neaparts zemes gabals.
tukšs zieds neapaugļots zieds.
laukums Neapbūvēta, arhitektoniski iekārtota zemes platība pilsētā.
pliks Neapbūvēts, neizveidots, klajš, arī neaizņemts, brīvs (par vietu, teritoriju).
nodzīvoties Neapdomīgi, nesaimnieciski dzīvojot, nonākt (nevēlamā stāvoklī, piem., materiālās grūtībās, nabadzībā).
aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
ēna Neapgaismotas vai maz apgaismotas vietas, laukuma atveidojums (tēlotājmākslas darbā).
aunapiere Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks; stulbenis.
auns Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.
nesātīgs Neapmierināms; ļoti intensīvs, spēcīgs.
iepukstēties Neapmierināti ierunāties.
nopukstēt Neapmierināti, dusmīgi noteikt, pateikt (ko).
izburkšķēt Neapmierināti, īgni, nesaprotami pateikt, izrunāt.
urkšķēt Neapmierināti, īgni, paskaļi murmināt, ko nesaprotami runāt.
pukšķēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukstēt (2).
pukšķināt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
pukstēt Neapmierināti, paklusu runāt; pukšķēt (3).
nemiers Neapmierinātība, nevēlēšanās samierināties (ar ko nevēlamu, piem., smagiem dzīves apstākļiem).
nepietiekams Neapmierinošs.
neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
palikt vecmeitās neapprecēties.
palikt vecpuisī neapprecēties.
tabula rasa neaprakstīta lapa; intelekts, pirms tas uzņēmis iespaidus no apkārtējās vides.
aizlaist zemi atmatā neapstrādāt aramzemi, ļaujot tai aizaugt.
jēlnafta Neapstrādāta nafta.
stiebriņš Neapstrādāts garšķiedras linu produkts.
beigts un pagalam Neapšaubāmi miris.
nenoliedzams Neapšaubāmi.
trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
NVS Neatkarīgo valstu savienība – valstu apvienība, kas izveidojās 1991. gadā pēc PSRS sabrukuma, un kurā ietilpst 12 bijušās padomju republikas.
uzstāt Neatlaidīgi, nepiekāpīgi prasīt (kādam ko veikt); neatlaidīgi, nepiekāpīgi apgalvot (ko), prasīt (ko atzīt).
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi apgrūtināt kādu (ar lūgumiem, jautājumiem, vēstulēm u. tml.); nelikt kādam mieru.
iesaldēt Neatļaut palielināt; nelaist apgrozībā, atstāt neizlietotus (līdzekļus).
blondīne Neattapīga, aprobežota, ne visai gudra sieviete.
aita Neattapīga, naiva sieviete.
zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
ausainis Neattapīgs cilvēks.
auna galva neattapīgs vīrietis; muļķis.
aitasgalva Neattapīgs, dumjš cilvēks; stulbenis.
zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
justies slikti nebūt apmierinātam ar savu fizisko vai emocionālo, psihisko pašsajūtu.
neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kā patiesumu, esamību u. tml.).
neticēt Nebūt pārliecinātam, apšaubīt (kāda godīgumu).
ieslēpties Nebūt redzamam vai būt grūti saskatāmam, kam citam atrodoties apkārt, priekšā u. tml.
aptrūkties Nebūt vairs vajadzīgā daudzumā; pietrūkt; aptrūkt.
nedoties rokā Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
nedoties rokās Nebūt viegli uztveramam, saprotamam.
nodegustēt Nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot.
nogaršot Nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti, lai novērtētu (tā) garšu.
ieēst Nedaudz apēst.
piefrizēt Nedaudz apgriezt, apcirpt, pielabojot (kā) formu, (ko) pielīdzinot.
pieklusināt Nedaudz apvaldīt.
polo krekls nedaudz atdarāms krekls ar mīkstu, atliektu apkaklīti.
noknibināt Nedaudz noēst, apēst (parasti lēnām, pa mazām daļām).
vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
cokolstāvs Nedaudz zemē iedziļināts (ēkas) apakšējais stāvs, kas var atšķirties ar apdari.
piecirpt Nedaudz, vietumis apcirpt.
pierakt Nedziļi ierakt, viegli apbērt ar zemi (auga saknes).
ziepene Neēdama lapiņu sēne ar pelēcīgu cepurīti, baltu mīkstumu, bālganām, arī zaļgandzeltenām lapiņām.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam (kādu apstākļu, nejaušības dēļ); beigties bez nepatīkamām sekām.
nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
raizes Negatīvs emocionāls stāvoklis, ko izraisa nepatīkami apstākļi, kuri jāpacieš vai kurus jācenšas novērst; uztraukums, bažas.
purvājs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
purvs Negatīvu apstākļu kopums (cilvēka, sabiedrības dzīvē).
krunkains Negluds, nelīdzens (piem., par apģērbu).
kroka Negludums, nelīdzenums (audumam, apģērbam).
ņergāties Negribīgi, bez apetītes ēst.
atdurties kā pret sienu negūt atsaucību, tikt atraidītam; sastapties ar pretestību, nepārvaramām grūtībām.
aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
nepievienošanās Neiekļaušanās, nepiesaistīšanās (kādai apvienībai, blokam u. tml.).
nerādīt ne savu acu neierasties, izvairīties no sastapšanās, vairs nenākt.
ielikums Neiestiprināta papildu lapa vai to komplekts (grāmatā, žurnālā).
ārpus laika un telpas neievērojot reālos apstākļus.
citādi Neievērojot šo apstākli.
mirklis Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
paskatīties Neilgu laiku skatīties; aplūkot.
pabūt Neilgu laiku uzturēties (kur, kādos apstākļos).
pažāvēt Neilgu laiku žāvēt (piem., ko slapju, mitru).
paārdīt Neilgu laiku, mazliet ārdīt (piem., apvēršot, kliedējot).
pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
pagriezt Neilgu laiku, mazliet griezt (ko ap asi griežamu, rotējošu), lai darbinātu ierīci.
pakraukšķināt Neilgu laiku, mazliet kraukšķināt; kraukšķinot nedaudz apēst (ko).
paknibināties Neilgu laiku, mazliet pastrādāt, padarboties (ap ko).
pakavēties Neilgu laiku, mazliet pievērsties (kam aplūkojama).
pasapņot Neilgu laiku, mazliet sapņot, iegrimt iztēlē.
pašķirstīt Neilgu laiku, mazliet šķirstīt (augus, to lapas).
patenkot Neilgu laiku, mazliet tenkot; papļāpāt.
patērgāt Neilgu laiku, mazliet tērgāt; papļāpāt.
pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
zalktis Neindīga čūska ar apaļu galvu, tumši pelēcīgu, brūnpelēku vai melnu muguru un dzelteniem plankumiem (austiņām) galvas sānos.
izdegulis Neizdegusi, apdzisusi pagale; neizdedzis, apdzisis koka gabals.
NLO Neizprotams, neizpētīts lidojošs objekts, kas debesīs parādās spoža, iegareni apaļa objekta veidā; lidojošais šķīvītis.
apslēpt Neizrādīt citiem, apzināti neļaut (kam) izpausties.
draņķīgs Nejauks (par laika apstākļiem).
pārpratums Nejauša apstākļu sagadīšanās, kuras dēļ nepareizi saprot (ko, arī kādu), kura rada nepareizu priekšstatu (par ko).
aplaistīt Nejauši apliet (vairākās vietās kā virsmu); nolaistīt.
pagadīties Nejauši būt, atrasties (kur); tikt nejauši sastaptam, atrastam u. tml.
sagadīties Nejauši sastapties, vienlaicīgi nejauši ierasties, būt (kur).
uzdurties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu), pietuvoties kādam.
uzgrūsties Nejauši, arī negribēti sastapties (ar kādu).
trāpīt Nejauši, negaidīti nokļūt kādos apstākļos, situācijā, stāvoklī, arī gadīties.
negadījums Nejaušs gadījums, kas rada materiālus zaudējumus, apdraud (kāda) veselību; traģisks nelaimes gadījums.
nevilšs Nejaušs, netīšs, neapzināts.
nekaunēties ne no kā nejusties neērti nekad, nekādos apstākļos.
nemūžam Nekad, nekādos apstākļos.
vispār Nekādā ziņā, nekādos apstākļos; nemaz.
sajukums Nekārtība, apjukuma izraisīta kustība, jūklis (cilvēku, retāk dzīvnieku grupā).
nejēdzība Nekārtības, trūkumi; aplamības.
juceklis Nekārtīgs (kā) apvienojums, sajaukums; jūklis.
izraut aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt (kādu).
izzagt aci(s) no pieres nekaunīgi, pārdroši apzagt, apkrāpt, apmānīt (kādu).
nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
kā sasalis nekustīgs (no uztraukuma, pārsteiguma, apmulsuma u. tml.).
pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis.
grūtības Nelabvēlīgi apstākļi, sarežģījumi; nepieciešamā, vajadzīgā trūkums.
īdzīgs Nelaipns, neapmierināts, īgns; tāds, kam ir slikts garastāvoklis.
miests Neliela apdzīvota vieta.
sonatīne Neliela apjoma (parasti trīsdaļīga) sonāte.
sīkdarbi Neliela apjoma darbi.
sīkdarbi Neliela apjoma iespieddarbi.
koncertīno Neliela apjoma koncerts (2).
madrigāls Neliela apjoma lirisks dzejolis (radies 14. gs. Itālijā).
epifānija Neliela apjoma literārs darbs, kurā emocionāli izteikta doma, pēkšņa atklāsme par kādu parādību vai notikumu.
pamflets Neliela apjoma satīrisks sacerējums par aktuālu tematu, konkrētu parādību vai personu.
simfonieta Neliela apjoma simfonija.
miniatūra Neliela apjoma skaņdarbs.
pastāsts Neliela apjoma stāsts.
šansonete Neliela apjoma šansons, īsa dziesmiņa.
sīktirdzniecība Neliela apjoma tirdzniecība.
dziesma Neliela apjoma vokāls skaņdarbs ar dzejas tekstu; attiecīgais mūzikas žanrs.
dzejolis Neliela apjoma, saistītā valodā rakstīts daiļdarbs.
bīgls Neliela auguma dzinējsuns ar īsu, gludu apmatojumu un nokarenām ausīm; šādu suņu šķirne (izveidota Anglijā).
skaiterjers Neliela auguma medību suns ar garu, cietu un taisnu zilganpelēku vai rudu apmatojumu, kas krīt pāri acīm, stāvām vai nokarenām ausīm un īsām kājām; attiecīgā suņu šķirne.
pundurpalma Neliela auguma palmu dzimtas (parasti krūmveida) augs ar starainām lapām.
korgijs Neliela auguma spēcīgs suns ar zemām kājām un lapsai līdzīgu galvu; attiecīgā suņu šķirne.
brošūra Neliela brošēta grāmata (parasti mīkstos papīra vākos).
servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
telefonbūdiņa Neliela celtne ar telefonaparātu.
konfekšpapīrs Neliela formāta papīrs, kurā iesaiņota konfekte.
soļu skaitītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
soļu mērītājs neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas; pedometrs.
pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti [Misgurnus fossilis].
flīze Neliela keramikas plāksnīte sienu vai citu virsmu apdarei.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
spradzis Neliela melna, zili vai zaļi mirdzoša lapgraužu dzimtas vabole, kas veikli un augstu lec.
pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu.
lapele Neliela papīra lapa ar kādu informāciju, piem., sludinājumu, reklāmu, ziņojumu.
lapiņa Neliela papīra lapa, parasti ar nelegāli izplatītu politisku tekstu; proklamācija.
tējas maisiņš neliela papīra paciņa ar tēju, kas paredzēta vienas dzēriena porcijas pagatavošanai.
lukturītis Neliela pārnēsājamā elektriskā apgaismošanas ierīce; kabatas laterna.
miests Neliela pilsētas tipa apdzīvota vieta (Latvijā no 16. gs. līdz 1928. gadam).
asaris Neliela saldūdens zivs ar tumšām šķērssvītrām, zaļganiem sāniem un sarkanām apakšējām spurām.
kajaks Neliela, ar ādu apvilkta slēgta laiva, kurai ir cieši nosedzama atvere sēdēšanai (eskimosiem u. c. ziemeļu tautām); šāda tipa laiva (piem., no stiklplasta), ko lieto airēšanas sportā, ūdenstūrismā.
šmerliņš Neliela, ieapaļa saldūdens zivs ar sešiem taustekļiem pie augšžokļa un tumšiem plankumiem uz ķermeņa [Nemacheilus barbatulus].
dievmaizīte Neliela, plāna (neraudzētas mīklas) apaļa maizīte, ko dievkalpojuma laikā konsekrē un izdala ticīgajiem; hostija; arī dievmaize.
sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
sādža Neliela, samērā blīvi rindveidā apbūvēta lauku apdzīvota vieta (parasti cariskajā Krievijā).
kartīte Neliela, taisnstūrveida (parasti stingra papīra) lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai, nodošanai u. tml.
tektīti Nelieli, ieapaļi, stiklam līdzīgi veidojumi, kas atrodami kvartāra un neogēna nogulumos.
zirneklis Neliels (2–10 mm) posmkājis ar 4 pāriem kāju un 3 pāriem tīmekļa dziedzeru vēdera apakšpusē.
kule Neliels (auduma, papīra u. tml.) maiss; šāds maiss kopā ar tā saturu.
doze Neliels (parasti apaļš) trauks; neliela (parasti apaļa) kārba.
saspraude Neliels (parasti no metāla stieples veidots) priekšmets papīru sastiprināšanai.
teftelis Neliels apaļš vai iegarens maltas gaļas veidojums, kas ir ēdams ar mērci.
galviņa Neliels apaļš veidojums; pogaļa.
eseja Neliels apcerējums brīvā formā par kādu zinātnes, filozofijas, literatūras vai mākslas problēmu, kurā autors izpauž savus subjektīvos uzskatus un attieksmi.
kompaktdisks Neliels ar lāzerierīci nolasāms disks, kurā digitāli var ierakstīt liela apjoma audiālo vai vizuālo informāciju; šāds disks ar ierakstīto mūziku.
salvete Neliels auduma vai papīra gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piem., ēdot.
ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [Betula nana].
cūkdelfīns Neliels delfīns ar strupu, noapaļotu purnu; jūrascūka.
čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
galdiņš Neliels galds restorānā, kafejnīcā u. tml., kas paredzēts apmeklētāju apkalpošanai.
lakatiņš Neliels galvas apsegs – parasts četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
vinjete Neliels grafisks rotājums grāmatā (piem., uz vāka, titullapā, tekstā).
grauzdiņš Neliels grauzdētas vai apceptas maizes gabaliņš; grauzdēta vai apcepta maizes šķēle.
šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu un skaistu sudrabaini pelēku apmatojumu.
pele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar smailu purnu, garu, tievu asti un pelēku, brūnganu vai dzeltenīgu apspalvojumu.
vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
limfmezgls Neliels ieapaļš veidojums, kas producē limfocītus, antivielas un filtrē limfu.
ēdelveiss Neliels kalnu augs ar sīkiem, dzeltenbaltiem ziediem un mīkstām, pelēkzaļām lapām.
ūdens kliņģeris neliels kliņģeris, ko pirms cepšanas apvāra ūdenī.
smiltsērkšķis Neliels koks vai krūms ar ērkšķainiem zariem, lancetiskām, sudrabainām lapām un sīkiem oranži dzelteniem augļiem.
skvērs Neliels laukums ar apstādījumiem (parasti pilsētā).
sikspārnis Neliels lidojošs zīdītājs (naktsdzīvnieks) ar lielām ausīm, zīdainu apmatojumu un lidplēvi pie priekšējām ekstremitātēm.
savrupiene Neliels lokāls ģeogrāfisks komplekss, ģeogrāfiskās ainavas sastāvdaļa, kas aptver veselas izliektas vai ieliektas reljefa formas, piem., atsevišķu pauguru, ieplaku, ielejas nogāzi, terasi vai palieni.
pagale Neliels malkas gabals (parasti atzāģēts, atskaldīts no apaļkoka).
pinčers Neliels medību suns ar smailām ausīm un īsu, gludu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
valgums Neliels mitrums, slapjums.
ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
staipeknis Neliels mūžzaļš vienādsporu paparžaugs ar ložņājošu stumbru, stāviem zariem, sīkām adatveida vai zvīņveida lapām.
kapucīns Neliels pērtiķis ar platu degunu, īsu purnu un galvas apmatojumu, kas atgādina kapuci.
kabatas lakats neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats, kabatlakatiņš.
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
bistro Neliels restorāns, krodziņš; ēdināšanas uzņēmums (parasti ar ātru apkalpošanu).
mitrums Neliels slapjuma daudzums.
foksterjers Neliels suns (terjers), kuru sākotnēji izmantoja lapsu izcelšanai no alām.
mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
tinējs Neliels tauriņš ar raibiem spārniem, kura kāpuri tinas augu lapās.
saksauls Neliels tuksnešu un pustuksnešu koks vai krūms ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām [Haloxylon ammodendron].
sīkuzņēmums Neliels uzņēmums ar mazu apgrozījumu.
laputs Neliels vai sīks kukainis ar mīkstu ķermeni, kas dzīvo uz augu lapām un sūc to sulu.
špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
zīdkoks Neliels vasarzaļš koks, ar kura lapām barojas zīdtauriņu kāpuri.
kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
ciba Neliels, apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
pika Neliels, apaļš (parasti kā mīksta) veidojums; gabals.
pumpa Neliels, apaļš raibums.
bumbulis Neliels, apaļš veidojums.
kurmis Neliels, augsnē dzīvojošs kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks ar samtainu, tumšu apmatojumu, smailu purnu un lāpstas veida priekškāju pēdām.
murkšķis Neliels, drukns vāveru dzimtas grauzējs ar biezu vienkrāsainu apmatojumu, mazām ausīm, un īsu asti, kas mitinās dziļās alās.
klimpa Neliels, ieapaļš neraudzētas mīklas veidojums, ko vāra, piem., ūdenī, buljonā.
pele Neliels, ieapaļš priekšmets ar diviem taustiņiem (labo un kreiso), ko lieto darbam ar datoru.
lāčsomainis Neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plats purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs; koala.
poga Neliels, parasti apaļas formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
plācenītis Neliels, parasti apaļš (piem., biezpiena, kartupeļu) masas veidojums, ko cep uz pannas.
olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
strupaste Neliels, pelei līdzīgs grauzējs ar īsu, apmatotu asti.
sicista Neliels, pelei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar ļoti garu asti, dzeltenbrūnu apspalvojumu un melnu svītru pār muguru; kārtainā lēcējpele.
aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
gauri Neļķu dzimtas lakstaugi ar stāvu, posmotu stublāju un neīstos mieturos sakopotām šaurām, īsām lapām (aug tīrumos, ceļmalās, dārzos kā nezāle). [Spergula arvensis].
plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
ģipsene Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; plīvurpuķe.
damokla zobens nemitīgs apdraudējums (kam, kādam).
acīmredzot Nenoliedzami, neapšaubāmi.
nekrist Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
ņemt par labu nenoniecināt, atzīt par labu; apmierināties (ar ko).
puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei (nepabeidz iesākto, neizdara apsolīto u. tml.).
plūstošs Nenoteikts, arī mainīgs (par kā apveidu, virzību).
šaubīgs Nenoteikts, nepastāvīgs (par laikapstākļiem).
uzklupt Nenovēršami iestāties, iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
muļķība Nenozīmīgs apstāklis; blēņas, nieks.
mazvērtības komplekss neobjektīva sevis novērtēšana, pārspīlēta savu trūkumu apzināšanās.
kuluāri Neoficiālas situācijas vai apstākļi, arī neoficiālas tikšanās.
untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
kails apgalvojums nepamatots apgalvojums.
titānisks Neparasti liels (pēc apjoma, intensitātes); tāds, kura veikšanai nepieciešams liels spēks, piepūle; neparasti intensīvs.
brīnišķīgs Neparasts, apbrīnojams, pārsteidzošs.
neprātība Nepārdomāta, neapdomīga, arī pārgalvīga, pārdroša rīcība.
izkropļojums Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
apskaitīt Nepareizi aprēķinot (naudu), apkrāpt (piem., pircēju).
pārprast Nepareizi saprast (ko, arī kādu), iegūt nepareizu priekšstatu (par ko).
ačgārns Nepareizs, aplams.
maldi Nepareizs, aplams.
maldīgs Nepareizs, aplams.
zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
mita Nepārtraukti, bez apstājas.
izturēt Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
dezinformācija Nepatiesa, arī apzināti sagrozīta informācija.
nomētāt ar dubļiem nepatiesi apvainot, nomelnot (kādu).
sagrozīt Nepatiesi atspoguļot (piem., pārveidojot, neaplūkojot pilnībā).
blēņas Nepatiesība, nenozīmīgs apstāklis; nieki.
slikti Nepatīkami, neērti (būt kādos apstākļos, kādā situācijā).
nesmukums Nepatīkams, apkaunojošs notikums.
neveikls Nepatīkams, neapskaužams.
šmuce Nepatikšanas, apkaunojoša situācija (piem., kad atklājas kas nelikumīgs).
kvorums Nepieciešamais (piem., sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt.
pārkritums Nepieguļošs, uz leju krītošs auduma novietojums virs apģērba gabala pieguļošās daļas.
ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
neinformētība Nepietiekama apgādātība ar informāciju; informācijas trūkums.
ielaist Nepietiekami apsaimniekojot, nekopjot u. tml., pieļaut, ka (kas) nonāk sliktā stāvoklī.
zems Nepietiekams, neapmierinošs.
neartikulēts Nepilnīgi izrunāts (par skaņu); neskaidrs, nesaprotams (par runu).
dullums Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
dulls Neprātīgs, nesaprātīgs, muļķīgs.
sisties kā pret sienu nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
sisties kā pret mūri nerast atsaucību; sastapties ar nepārvaramām grūtībām.
utopija Nerealizējama vēlēšanās, nepiepildāms sapnis.
gaisa pilis nerealizējami nodomi, grūti piepildāmi vai nepiepildāmi sapņi.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
miegs Nervu sistēmas izraisīts organisma stāvoklis, kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos, lai atjaunotu audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves.
murgains Nesakarīgs, nesaprotams.
nesajēgt Nesaprast.
domstarpības Nesaprašanās, nesaskaņas atšķirīgu uzskatu, domu dēļ.
ārpus katra saprāta nesaprātīgi; neprātīgi.
muļķīgs Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesaprašana Nesapratne.
vieglums Nesarežģīti, arī bezrūpīgi dzīves apstākļi.
disonanse Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
ģērbties Nēsāt, valkāt (piem., noteikta veida, kvalitātes apģērbu).
ar vēsu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar vēsu galvu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
ar aukstu prātu nesatraucoties, apdomīgi, mierīgi.
svilināt Nesaudzīgi tērēt, lietojot apkurei, apgaismei u. tml.
dulla galva neskaidra, apreibusi galva (parasti noguruma, slimības, alkohola ietekmē).
šizofrēnija Neskaidras izcelsmes psihiska slimība, kas izraisa pārmaiņas personībā, aplamu īstenības uztveri un citus psihisko procesu traucējumus.
noburkšķēt Neskaidri (ko) pateikt (parasti paužot neapmierinātību).
burkšķēt Neskaidri runāt, murmināt (parasti izsakot neapmierinātību).
jaust Neskaidri, aptuveni apzināties (ko gaidāmu, arī esošu); nojaust.
nojaust Neskaidri, aptuveni apzināties, sajust (ko gaidāmu, arī esošu).
vervelēt Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
nobuldurēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
nomurkšķēt Neskaidri, nesaprotami (ko) pateikt.
iebuldurēties Neskaidri, nesaprotami ierunāties.
vāvuļot Neskaidri, nesaprotami runāt; arī runāt nesaprotamā valodā.
buldurēt Neskaidri, nesaprotami runāt.
murkšķēt Neskaidri, nesaprotami teikt, runāt; runāt, sacīt (ko).
viest Neskaidri, vāji uztvert (ar redzi vai dzirdi), arī neskaidri, aptuveni just; jaust.
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
ar aizmiegtām acīm neskatoties, jebkuros apstākļos.
nesapratne Nespēja (ko) saprast; neizpratne.
aklums Nespēja saprast, pareizi novērtēt.
bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ar kuru apliek preču piegādi, importu, pakalpojumu sniegšanu un pašpatēriņu.
aplinkiem Netieši; slēptā veidā; aplinkus.
aplinks Netiešs, apslēpts (domu izteikšanas) veids.
šļura Netīrs šķidrums, slapjums.
apskretis Netīrs, apbružāts; apkaltis ar netīrumiem.
skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
apklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā apiet (ap ko, kam apkārt).
tirliņš Neveikls, nemākulīgs cilvēks; lamuvārds, ar ko apzīmē cilvēku, kurš rīkojies pēc runātāja domām nepareizi, neveikli, nemākulīgi.
tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
tizls Neveikls; nesaprātīgs.
nelaiks Nevēlami laikapstākļi (piem., lietus, putenis).
uzblīst Nevēlami palielināties apjomā.
uzkarst Nevēlami sakarst, radot funkcionēšanas traucējumus, apgrūtinājumu.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst (vairākās vietās).
apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
riekstiņš Neveronis ar vienu sēklu un plēvveida vai mazliet pacietu augļa apvalku.
saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
apšņāpt Nevīžīgi, pavirši apgriezt.
sirmene Nezāle – pelēcīgi zaļš lakstaugs, kura lapas un stumbrs klāti pelēcīgi baltiem matiņiem un sīkie, baltie ziedi sakārtoti ķekaros zaru galos.
balanda Nezāle ar mīkstām, pelēcīgi zaļganām lapām un sīkiem, zaļganiem ziediem.
lidojošais šķīvītis Nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
ignorance Nezināšana; aprobežotība.
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
niedrājs Niedrēm apaugusi vieta; niedru audze.
plēsīgs Nikns (1), apgresīvs (parasti par mājdzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nometne No ārpasaules nošķirts un apsargāts ēku komplekss lielu ļaužu masu ieslodzīšanai; šāda ieslodzījuma un soda izciešanas vieta.
apkārt No ārpuses (apņemt).
žakete No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
maiss No auduma, plastmasas, papīra u. tml. darināts samērā liels, četrstūrains priekšmets ar vienu vaļēju galu (kā sausa glabāšanai, transportēšanai).
halāts No augšas līdz apakšai aizdarāms, ērts apģērba gabals valkāšanai mājās vai darbam; virsvalks; rītasvārki.
blūze No biezāka, blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai.
vējajaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
papīrs No celulozes gatavots materiāls rakstīšanai, tekstu un attēlu iespiešanai, iesaiņošanai u. tml.; šāda materiāla loksne, lapa.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (piem., koferim, kastei).
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis – veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
mājiņa uz vistas kājas no folkloras pārņemts apzīmējums nelielam, viegli celtam (pagaidu) miteklim.
žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
krinolīns No īpaša stīva auduma vai ar speciālām stīpām gatavoti apakšsvārki kleitas kupluma veidošanai; dāmu tērps (18.–19. gs.) ar šādu kuplu, platu zvanveida svārku daļu.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē uz īpaši sagatavotiem lapu koku bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
pa gabalu no lielāka attāluma (piem., ko apskatīt).
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, tomātiem, gliemenēm u. c.), ko pārklāj ar sieru.
kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
slīkt No pārmērīga mitruma, slapjuma u. tml. iet bojā (par augiem).
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals (piemēram, roku vai piedurkņu aizsargāšanai).
čabata No raudzētas kviešu mīklas cepta garena, paplata, plakanas formas maize ar kraukšķīgu garozu un mīkstumu, kurā ir lielas poras.
sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
tatami No rīsu salmiem gatavots grīdas pārklājs Japānā.
karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta apaļas formas maize.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās pirmās lapas un saknes.
anamnēze No slimnieka vai viņa tuviniekiem iegūtas ziņas par slimības sākumu, norisi un slimnieka dzīves apstākļiem pirms saslimšanas.
spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts apsakņots stāds.
sudrablieta No sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums.
pačūlija No šā auga lapām iegūta ēteriska eļļa, ko plaši lieto parfimērijā, medicīnā.
zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums, apģērbs.
terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
brusa No vairākām pusēm apzāģēts kokmateriāls, kura biezums un platums ir lielāks par 100 milimetriem.
ēna No vienas puses apgaismota, piem., priekšmeta, cilvēka tumšs atveids.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti dekoratīvi izstrādājumi.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
apadīt Noadīt (visapkārt).
noauties Noaut sev apavus, zeķes.
apcirst Nocirst (visapkārt, no visām pusēm).
meža resursu atražošana nocirstā meža ataudzēšana un jaunu apmežojamo platību radīšana.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piem., telpu) rotāšanai.
tekne Nodalījums printerī, kur liek papīru.
atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piem., iestādē, organizācijā).
vēršāda Nodīrāta, apstrādāta vērša āda.
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml., saaicināt, sapulcināt.
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
pārapdrošināt Nodot noslēgtā apdrošināšanas līguma saistību daļu citam apdrošinātājam (parasti par apdrošināšanas kompānijām).
nozvērēt Nodot zvērestu, ar zvērestu apliecināt.
iegrimt sevī nodoties savām domām, neievērojot apkārtējo.
apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo); apgādāšana.
apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
aprīkot Nodrošināt, apgādāt (ko) ar aprīkojumu; šādā veidā iekārtot (piem., vietu, telpu).
ģērbt Nodrošināt, apgādāt ar apģērbu.
notiesāt Noēst (ko), parasti ar lielu apetīti.
nolocīt Noēst (parasti ar lielu apetīti).
apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no visām pusēm).
apgrauzt Nograuzt vai iegrauzt (no virspuses, visapkārt).
apgriezt Nogriezt (kam) visapkārt.
fosforīti Nogulumieži, kura galvenā sastāvdaļa ir apatītu grupas minerāli.
apiet Noiet, paveikt kādu ceļu, ejot kam apkārt.
samanīt Nojaust, apzināties.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
pārkrist Nokarāties ar nepieguļošo daļu pāri pieguļošajai daļai (par apģērba gabalu, tā daļu).
nozeltīt Noklāt ar zeltījumu; apzeltīt.
nokušināt Noklusināt; apklusināt.
uzķerties uz āķa nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
uzķerties uz makšķeres nokļūt neveiklā, nepatīkamā situācijā, neuztverot kāda runas vai rīcības apslēptos motīvus.
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
nonākt Nokļūt, atrasties (īpašā vidē, kādos apstākļos, kādā stāvoklī u. tml.).
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā.
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm).
nosēsties Nolaisties (kur) – par lidaparātiem un braucējiem tajos.
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
noteikt Nolemt, paredzēt (piem., kā apjomu, lielumu).
nejusties Nolieguma darb. --> justies; neapzināties, nejust (savu fizisko vai psihisko stāvokli).
konsorcijs Nolīgums, vienošanās (piem., starp bankām vai uzņēmumiem) kopīgas finansiālas operācijas veikšanai; šāda apvienība komerciālu darījumu veikšanai.
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kam ir tiešā papildinātāja funkcija un kas latviešu valodā atbild uz jautājumu: "ko".
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (piemēram, pēc pārdzīvojuma, apstākļu maiņas).
iegulties kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegulties zemē nomirt un tikt apglabātam.
iegult kapā nomirt un tikt apglabātam.
iegult zemē nomirt un tikt apglabātam.
aiziet Nonākt (citos apstākļos).
nokļūt Nonākt (kādā stāvoklī, kādos apstākļos).
nokļūt Nonākt (kādā vietā, kādos apstākļos).
krist Nonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
iestigt Nonākt (nevēlamos apstākļos); pamazām nonākt (piem., nevēlamu uzskatu) ietekmē.
(būt) vīrā nonākt izdevīgā stāvoklī, situācijā, izdevīgos apstākļos.
noslīkt Nonākt kādā nevēlamā, nomācošā stāvoklī, apstākļos.
noreibt Nonākt reibuma stāvoklī; apreibt.
sastapties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.)
satikties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
iekļūt Nonākt, gadīties, parasti nejauši (kādā vietā, apstākļos).
noņemt tiesības noņemt transportlīdzekļa vadīšanas apliecību.
piepelnīt Nopelnīt (ko) papildus.
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām).
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
stērbele Noplēsta, ieplēsta (kā, piem., apģērba, auduma) daļa.
skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
skrandas Noplīsuši, ļoti novalkāti apģērba gabali.
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (4).
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
pie- Norāda uz (kā) papildināšanu.
kā smejies norāda uz (parasti komiskas, dīvainas) domas apstiprinājumu izteikumā.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika) aptuvenību, nenoteiktību.
ap Norāda uz (vietas, laika, daudzuma) aptuvenību.
pa Norāda uz apstākļiem, stāvokli, kādā norisinās darbība.
bez Norāda uz aptuvenu laiku (pirms minētā laika apzīmējuma); pirms.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad kas notiek, norisinās, eksistē.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu sastapšanos (ar kādu), pietuvošanos (kādam).
at- Norāda uz darbības veikšanu līdz pārmēram, apnikumam.
aiz- Norāda uz darbības virzību prom, attālināšanos; norāda uz darbības virzību uz noteiktu galapunktu, mērķi.
pa- Norāda uz darbības virzību zem kā, kam apakšā.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
tikpat Norāda uz kā aptuvenību, pavājinājumu, nepilnīgumu.
ar Norāda uz kādu papildu daudzumu, lielumu.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
attālums Norāda uz noteiktu vai aptuvenu šādas līnijas garumu.
zem Norāda uz objektu, kam apakšā (kas) virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises, pastāvēšanas posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir, pastāv aptuveni vienāds laika sprīdis.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos (kas, kāds) atrodas.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos, bezizejas situācijā.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana.
zem Norāda uz to, kas atrodas kam apakšā, aiz kā.
pie- Norāda uz to, kas papildina.
pie Norāda uz to, kas tiek papildināts.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
zem Norāda uz vietu, apakš kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
pa- Norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, ķermeņa daļas kļūst, parasti viscaur, netīras, slapjas.
ap Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās vai tiek novietots apkārt.
starp Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, arī virzās kam vidū, ir apņemts, ietverts no abām vai visām pusēm.
klāt Norāda, ka (kas) ir (kā) daļa, sastāvdaļa vai papildinājums.
ārpus Norāda, ka (kas) nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
ārpus Norāda, ka (kas) notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās neatkarīgi no apstākļiem, arī kā parasti, bez nolūka u. tml.
piespiedu Norāda, ka (kas) notiek, norisinās pret paša gribu, parasti nelabvēlīgu apstākļu dēļ.
papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
klāt Norāda, ka (kas) tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots, papildināts (ar ko).
ie- Norāda, ka ar darbību ko ietver, apņem.
ie- Norāda, ka ar priedēkļvārdu apzīmētais rodas, ir lietojams tajā, ko nosauc pamatvārds.
ap- Norāda, ka ar priedēkļvārdu nosauktais atrodas kam apkārt.
kilo- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir 1000 reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
nano- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljardā daļa no salikteņa otrajā daļā nosauktās mērvienības.
mega- Norāda, ka ar salikteni apzīmētā mērvienība ir miljons reižu lielāka par salikteņa otrajā daļā minēto mērvienību.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) attālumu.
no- Norāda, ka darbība aptver kādu (parasti noteiktu) laikposmu.
no- Norāda, ka darbība aptver objekta vai subjekta virsmu pilnīgi vai daļēji.
pār- Norāda, ka darbība aptver visu darbības objektu.
ap- Norāda, ka darbība notiek kam apkārt.
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu objektu.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
cik Norāda, ka darbība vai process ir apstākļu nosacīts.
pār- Norāda, ka darbības subjekts kādā vietā, apstākļos aizvada visu laikposmu.
ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
virsū Norāda, ka kādam (piem., cilvēkam, dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
sub- Norāda, ka kaut kas atrodas apakšā (kam), zem (kā).
kāds Norāda, ka minētais (piem., laika posms, attālums, skaits) ir aptuvens.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika atlikusi puse vai aptuveni puse.
at- Norāda, ka priedēkļvārds apzīmē to, kas vērsts atpakaļ.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir puse vai aptuveni puse no kā.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās, arī daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt četrkārtīgā apmērā, izpaužas četrējādi.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt desmitkārtīgā apmērā, izpaužas desmitkārtīgi.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, nozīme aptver visa (kā) apjomu, kopumu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (kādā sistēmā, kopumā) pastāv, darbojas papildus kam citam, galvenajam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, norisi, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver visus, visu; vispārīgs.
apakš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādām parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paša veikts, paša darināts, arī darināts, audzēts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (valsts) robežas apsargāšanu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metāla apstrādi.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrāciju vai iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas apzinās sevi, savas spējas, stāvokli u. tml.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais produkts vēl nav pilnībā apstrādāts, tā rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neliels darbības, rīcības apjoms.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas, izcilas spējas, arī īpašības, kas izraisa apbrīnu.
pulksten Norāda, ka skaitļa vārds apzīmē pulksteņa laiku.
uz Norāda, vērtējot iegūto (kā) aptuveno vērtību.
apstrīdēt Noraidīt, nepieņemt (kādu izteikumu, apgalvojumu u. tml.), izsakot citādas domas.
pusstunda Norise, kuras ilgums ir 30 minūtes vai aptuveni 30 minūtes (piem., radio raidījums).
bilance Norises, darbības rezultātu izvērtējums, kopsavilkums noteiktā laikaposmā.
ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
ilgt Noritēt, pastāvēt noteiktu vai aptuveni noteiktu laika posmu.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
normatīvs Normu rādītājs; dokuments, kurā apkopotas normas (kādā nozarē).
ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
safari parks norobežota teritorija, kurā apmeklētāji, braucot ar automobili, var dabiskos apstākļos vērot savvaļas dzīvniekus (arī plēsīgus).
kreņķīgs Norūpējies, noraizējies; neapmierināts.
N Norvēģija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
signatūra Nosacīta zīme, simbols objektu (piem., mežu, ceļu, baznīcu, kapsētu u. tml.) apzīmēšanai kartogrāfijā; šādu simbolu kopums.
bazalta slānis nosacīts apzīmējums Zemes garozas apakšējai daļai, kas sastāv no bazaltam līdzīgiem iežiem.
emblēma Nosacīts, simbolisks kādas idejas, organizācijas, iestādes u. tml. apzīmējums.
piezemēt Nosēdināt zemē (lidaparātu).
ieziemot Nosedzot (ar skujām, lapām u. tml.), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
apēnot Nosegt, aizklāt tā, lai neapspīd gaisma.
izpētīt Noskaidrot (piem., faktus, apstākļus, cēloņus).
apzināt Noskaidrot; arī izpētīt un apkopot.
nopenterēt Noskaitīt (parasti ātri, nesaprotami).
apskalot Noskalot (no virspuses, visapkārt).
pluskains Noskrandis, netīrs (par apģērbu, tā daļām).
segt Noslēgt, norobežot (ko) no apkārtējās vides.
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
ielenkt Nostāties, novietoties (kam) tuvu visapkārt.
iegaumēt Nostiprināt, saglabāt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piem., faktu, padomu).
iesēsties Nostiprināties (piem., apziņā, atmiņā).
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) – par lietu.
apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); nošujot vīli, apstrādāt.
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu, tiesas spriedumu (piemēram, darba apjomu, sodu).
kotēt Noteikt cenu, biržas kursu (piem., vērtspapīriem).
raksturot Noteikt, aprakstīt un vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes.
lasījums Noteikta (piem., likumprojekta) stadija, kurā (tas) tiek izskatīts, apspriests.
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piemēram, aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti.
izgriezums Noteiktā formā izgriezta vieta (tērpam, apaviem).
brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
naudaszīme Noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību; naudas zīme; banknote.
naudas zīme noteikta formāta (parasti papīra) naudas vienība ar noteiktu vērtību.
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
grozs Noteiktā laikaposmā cilvēkam nepieciešamais pārtikas, preču u. tml. daudzums; šāds nepieciešamais daudzums naudas izteiksmē.
blanka Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētām ziņām; veidlapa.
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām.
formulārs Noteikta parauga veidlapa ziņu ierakstīšanai.
biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
savelt Noteiktā veidā apstrādājot (vilnu), iegūt vēlamo formu, veidojumu.
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.).
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kā) kopums.
valdošais vējš noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
servīze Noteiktam cilvēku skaitam paredzēts (tējas, kafijas, pusdienu u. tml.) trauku komplekts ar vienotu apdari.
bloks Noteiktam mērķim paredzēts (celtņu, telpu u. tml.) apvienojums.
veselais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
skaidrais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
noskaņa Noteikts emocionāls stāvoklis, ko izraisa situācija, apstākļi, pārdzīvojums u. tml.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
režīms Noteikts stāvoklis, apstākļi, funkcionēšanas veids.
redzesleņķis Noteikts uzskats, pēc kura (kas) tiek vērtēts, aplūkots.
frekvence Noteikts viļņu diapazons, kurā raida kāda radiostacija.
spēle Noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību.
iegansts Notikums, apstāklis (parasti nejaušs), kas ir izraisījis (ko); notikums, apstāklis, ko min kā iemeslu (kādai rīcībai, darbībai u. tml.).
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, kas saistīts, piem., ar smagu slimību vai bojāeju.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas.
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, arī dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem u. tml.
pārbaudījums Notikums, apstākļi (parasti grūti, sarežģīti), kas liek sasprindzināt fiziskos, morālos spēkus, rada iespēju novērtēt izturību, jūtu patiesumu u. tml.
sagadīšanās Notikumu, apstākļu, faktu nejauša vienlaicīga norise, pastāvēšana.
nogāzt Notriekt (lidaparātu).
vesela nots nots, kas apzīmē relatīvi visilgāko skaņu.
bīskapija Novads, kurā valdīja bīskaps ar zemes kunga tiesībām.
lanckari Novalkāts, noskrandis apģērbs.
dubļains Novārtīts, aplipis ar dubļiem.
laika zobs novecošanās cēloņu kopums, ilgstoši nelabvēlīgi apstākļi, kas veicina (kā) bojāšanos, sabrukšanu u. tml.
izmesties kreklā novelkot citus apģērba gabalus (piem., žaketi, džemperi), palikt tikai kreklā.
ugunsnovērošanas tornis novērošanas tornis, kas uzcelts reljefa augstākajā vietā ar aprēķinu, lai dūmi, kas parādās jebkurā meža vietā, būtu saskatāmi vismaz no diviem torņiem.
hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
raksturot Novērtēt un aprakstīt (kāda cilvēka) darbību, rakstura, personības īpašības.
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums.
nosēdināt Novietojot, palīdzot novietoties, aicinot u. tml., panākt, ka (kāds) apsēžas, sēž.
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piem., rinda, aplis).
saskare Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
uzkārt Novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteiktā vietā, noteiktos apstākļos.
uzlikt (kādam) pieminekli novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
uzlikt (kādam) kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, kapakmeni.
notupināt Novietot tupus, likt tupēt; apsēdināt.
uzstādīt Novietot un nostiprināt (piemēram, ko apjomīgu).
nolikt Novietot, arī noglabāt (īpašā vietā, īpašos apstākļos) – parasti līdz kādam laikam, arī kādā nolūkā.
uzstādīt Novietot, noregulēt, iestādīt u. tml., sagatavojot (piemēram, ierīci, aparatūru) darbībai.
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt.
piegulties Novietoties guļus, apgulties (blakus, pie kā, kam klāt).
piesēsties Novietoties sēdus, apsēsties (pie kā, kam klāt).
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties.
palīst Novietoties zem (kā), (kam) apakšā.
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām).
noaut Novilkt (apavus, zeķes no kājām).
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
atģērbt Novilkt (apģērbu); atbrīvot (kādu) no apģērba; noģērbt.
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam); atbrīvot no apģērba.
noģērbties Novilkt sev apģērbu vai virsdrēbes.
izģērbties Novilkt sev apģērbu.
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
izģērbties līdz pusei novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
traucējums Novirzes (parasti aparāta, ierīces) darbībā, darbības procesā.
ar līkumu Novirzoties no taisnākā, īsākā ceļa (piem., ko apejot).
apzāģēt Nozāģēt (visapkārt, no visām pusēm).
medniecība Nozare, kas aptver savvaļas dzīvnieku ieguvi un to optimāla skaita uzturēšanu.
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu; šāds uzņēmums.
nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā.
krūšu nozīme nozīme piespraušanai pie apģērba krūšu daļas.
semantiskais lauks nozīmes apjoms, kas sadalās starp vairākiem vārdiem.
moments Nozīmīgs faktors, apstāklis, svarīga pazīme.
atklāsme Nozīmīgs fakts, parādība, ko uzzina, aptver.
tiesekspertīze Nozīmīgu apstākļu un objektu izpēte krimināllietās un civillietās, kuru izdara speciālisti saskaņā ar likumu.
uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
piezvejot Nozvejot (ko) papildus.
nožņaugties Nožņaugt sevi (ko cieši savelkot ap kaklu); tikt nožņaugtam (kam cieši savelkoties ap kaklu).
apņemt Ņemot, liekot apsiet vai aptvert (ap ko, kam apkārt).
lobīt Ņemt ārā (piem., augli, kodolu) no apvalka; ņemt nost, plēst (piem., augļa, kodola apvalku, kā virskārtu).
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
rēķināties Ņemt vērā, paredzēt (piem., kādus apstākļus, nosacījumus, notikumus).
apņirgt Ņirdzīgi izsmejot, vērsties (pret kādu), apvainot (kādu).
eiforija Objektīvajiem apstākļiem neatbilstoši pacilāts, līksms garastāvoklis, bezrūpība.
izziņa Objektīvās īstenības parādību, to būtības un likumsakarības atspoguļošana cilvēka apziņā.
teleobjektīvs Objektīvs (fotoaparātam, kinoaparātam), kas dod iespēju iegūt daudzkārt lielāka mēroga attēlu.
netiešais objekts objekts, ko izsaka ar papildinātāju datīvā vai savienojumu kopā ar prievārdu.
universs Objektu kopa, kas aptverta kādā klasifikācijā.
OCTA Obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļa apdrošināšana.
komunistiskā sestdienas talka obligāts bezmaksas papildu darbs sabiedrības labā (kādā no aprīļa sestdienām).
reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
diploms Oficiāla apliecība par mācību iestādes beigšanu un noteiktas specialitātes iegūšanu.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds, kas atrodas apcietinājumā) neizvairīsies no izmeklēšanas un tiesas.
galvot Oficiāli apliecināt, apsolīt, ka (kāds) izpildīs noteiktas saistības, prasības; garantēt (piem., parāda atmaksu).
pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
nolikums Oficiāli apstiprināts dokuments – noteikumu kopums, kas regulē (kā) darbību, nosaka (piem., kādas procedūras kārtību).
standarts Oficiāli atzīta, apstiprināta, noteiktām prasībām atbilstoša norma, paraugs, arī attiecīgs normatīvs dokuments u. tml., kas reglamentē (kādu darbību, tehnoloģiju, procesu u. tml.).
protestēt Oficiāli paziņot, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmuma), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
raksts Oficiāls dokuments ar tekstu, kurā apstiprināts kāds fakts vai fakti.
protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
saogot Ogojot sapelnīt.
hidrogrāfija Okeanoloģijas nozare, kurā apraksta Pasaules okeāna daļas.
stereoskops Optiska ierīce stereofotogrāfiju apskatei.
halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
okulārs Optiskas ierīces vai instrumenta daļa (lēca vai lēcas), caur kuru var aplūkot šīs ierīces vai intrumenta izveidoto attēlu.
objektīvs Optisko instrumentu, aparātu sastāvdaļa – lēca vai lēcu sistēma, kas ir vērsta pret novērojamo priekšmetu un veido reālu tā optisko attēlu.
kinoaparāts Optisks aparāts filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai.
monoklis Optisks instruments – acs dobumā iestiprināma apaļa stikla lēca.
binoklis Optisks instruments ar diviem kopā sastiprinātiem tālskatiem, kas dod iespēju ar abām acīm aplūkot tālus priekšmetus.
ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
volūta Ordera kapiteļa spirālveida ievijuma formas dekoratīva sastāvdaļa, arī šādas formas karnīžu, portā.
korintiskais orderis orderis, kam raksturīgs vieglums kolonnu kārtojumā un sarežģīts kapiteļu rotājums.
hipertrofija Orgāna vai muskuļu pārmērīga palielināšanās apjomā audu apjoma pieauguma dēļ.
elpošanas orgāni orgāni, kas veic gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi.
lignīns Organiska viela, augu pārkoksnējušos šūnapvalku sastāvdaļa.
kofeīns Organiska viela, ko satur kafijas pupiņas, tējas lapas, kolas sēklas un kas stimulē sirdsdarbību un centrālo nervu sistēmu.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju cietais ārējais apvalks.
kaprolaktams Organisks savienojums – izejviela kaprona ražošanai.
teobromīns Organisks savienojums, alkaloīds, ko satur kakao augļi, kolas rieksti, tējas auga lapas.
dzimumgatavība Organisma attīstības pakāpe, kurā tas spēj radīt apaugļoties spējīgas dzimumšūnas un dot pēcnācējus; pubertāte.
siltumatdeve Organisma dzīvības procesos radītā siltuma pāreja no organisma uz apkārtējo vidi.
termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
motorika Organisma sistēmu vai atsevišķu orgānu darbība, kustības; smadzeņu garozas regulēto apzināto kustību kopums.
regress Organisma uzbūves vienkāršošanās, tam pielāgojoties apkārtējās vides pārmaiņām.
bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
apvienība Organizācija, kas apvieno cilvēkus, biedrības vai sīkākas organizācijas.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
konvents Organizācijas biedru vai pārstāvju sapulce, sanāksme.
kooperēt Organizēt sadarbību; apvienot (ko) kopīga darba veikšanai.
vest sarunas organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
pārrunas Organizēta, oficiāla savstarpēju domu apmaiņa, arī diskusija.
ONAB Organizētās noziedzības apkarošanas birojs.
inervācija Orgānu, ķermeņa daļu u. tml. apgāde ar nervu šķiedrām, nodrošinot saistījumu ar centrālo nervu sistēmu.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
sūnene Orhideju dzimtas daudzgadīgs, sīks sūnu purvu, purvainu pļavu lakstaugs ar šķautņainu stublāju, kam pie pamata aug trīs vai četras eliptiskas lapas, un sīkiem, zaļgandzelteniem ziediem blīvā ķekarā [Hammarbya paludosa].
siāmieši Orientālo kaķu šķirne, kam ir raksturīgs krēmkrāsas kažoks ar kontrastējošu tumši brūnu apspalvojumu uz ķepām, astes un purna daļā, kā arī spilgti gaišzila acu krāsa; Siāmas kaķi.
kapelmeistars Orķestra vai kapelas [2] diriģents, vadītājs.
moreska Ornaments, ko veido stilizētas augu vijas, lapas, ziedi.
groteska Ornaments, kurā dīvaini, fantastiski augu motīvi apvienoti ar dzīvnieku un cilvēku tēliem vai stilizētām maskām.
supinators Ortopēdiska zole, ko plakanās pēdas gadījumā vai profilakses nolūkā ieliek vai iestrādā apavos.
apkārt Otrādi (aplikt).
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi).
ozollapa Ozola lapa.
dižskābardis Ozolam radniecīgs koks ar lielām zīlēm, vērtīgu lietkoksni un ovālām vai eliptiskām lapām.
ozolājs Ozolu audze; ozoliem apaugusi vieta.
uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
ķerties Pa laikam aprauties (par runas plūsmu, stāstījumu u. tml.).
pjedestāls Paaugstinājums (ar dažāda augstuma pakāpieniem), uz kura nostājas apbalvojamie sporta sacensību uzvarētāji.
uzcelties Paaugstināties; palielināties apjomā uz augšu.
sensitivitāte Paaugstināts jutīgums, uzņēmība pret apkārtējās vides iedarbību.
plato Paaugstināts līdzenums ar lēzenu virsu un ko no apkārtējām zemienēm norobežo izteikts kāpums.
iebarot Pabarot (dzīvniekus); iedot apēst (ko).
izlaist Pabeigt (kā) apmācību, piešķirot kvalifikāciju un izsniedzot attiecīgu dokumentu.
apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
apsildīt degunu pabūt kur tikai īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
kodificēt Padarīt par normu; apstiprināt.
atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
aptīrīt Padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt.
aizēnot Padarīt tumšu, drūmu; aptumšot.
pazemība Padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem; sava nepilnīguma apzināšanās, savu nopelnu, panākumu u. tml. neizrādīšana, neuzsvēršana.
Kurzemes katls padomju literatūrā izplatīts apzīmējums teritorijai, kurā Otrā pasaules kara beigās atradās Kurzemē ielenktās vācu armijas (arī latviešu leģionāru) daļas; Kurzemes cietoksnis.
gulags Padomju Savienības cietumu, ieslodzījuma nometņu un nometināšanas vietu sistēma (Sibīrijā, Kazahijā, ziemeļu apgabalos).
sarkankarogots Padomju Savienības laikā – tāds, kas apbalvots ar sarkano karogu vai ordeni, uz kura attēlots sarkans karogs.
aplaist Padot (ko apkārt), lai (tas) nonāktu pie vairākiem vai visiem.
palaist apkārt padot (ko) apkārt, no rokas rokā.
veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
bļoda Padziļš (parasti apaļš) trauks.
paeglājs Paegļu audze; paegļiem apaugusi vieta.
apmetne Pagaidu apmešanās, arī atpūtas vieta.
bona Pagaidu papīrnaudas zīme.
pagātne Pagājušais laiks, laikposms; apstākļi šādā laikposmā.
piesis Pagarš vainaglapu vai kauslapu izaugums (piem., orhidejām, vijolītēm).
mētelis Pagarš, priekšā aizdarāms virsējais apģērba gabals ar garām piedurknēm, ko valkā, lai aizsargātos pret aukstumu, lietu, putekļiem u. tml.
kārts Pagarš, tievs (parasti apdarināts) apaļkoks.
sasiet sieru pagatavot sieru apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga.
atmiņa Pagātnes iespaidi, priekšstati u. tml., ko iespējams atjaunot apziņā.
apgriezt Pagriezt apkārt pilnu apli, pagriezt ap asi.
apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
zedenis Paīss, tievs apaļkoks, ko parasti izmanto žogu, zārdu u. tml. veidošanai.
servilisms Pakalpība, verdziska iztapība.
servils Pakalpīgs, verdziski iztapīgs.
sadzīves pakalpojumi pakalpojumi iedzīvotāju sadzīves vajadzību apmierināšanai, ko sniedz, piem., kurpnieku, šuvēju darbnīcas, pirtis, veļas mazgātavas, sadzīves tehnikas remontdarbnīcas.
korozija Pakāpeniska (metāla izstrādājumu) sabrukšana, sairšana apkārtējās vides ķīmisko vai elektroķīmisko procesu ietekmē.
migt Pakāpeniski apklust, stingt, rimt (piem., par parādībām dabā).
uzkrāt Pakāpeniski iegūt, apgūt (ko garīgā, sabiedriskā sfērā).
izņemt Pakāpeniski izanalizēt un izskaidrot (mācību vielu); pakāpeniski apgūt (mācību vielu).
rimt Pakāpeniski kļūt klusākam un apklust (par skaņām, trokšņiem).
krāties Pakāpeniski kļūt lielākam, apjomīgākam.
sēsties kādam uz kakla pakāpeniski kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu, kādam pakāpeniski uzspiest savu gribu.
grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
krāties Pakāpeniski palielināties (kā) apjomam, daudzumam.
slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
noklust Pakāpeniski vai uzreiz apklust.
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un (noteiktam mērķim) apkopot.
krāt Pakāpeniski, ilgāku laiku vākt (ko) un apkopot vienā kolekcijā; kolekcionēt.
atskats Pakavēšanās (domās, runās, rakstos pie pagātnes notikumiem); apraksts (par pagātnes notikumiem).
aizķerties Pakavēties, apstāties (pie kā).
kājslauķis Paklājs, režģis, plāksne ar sariem, gumijas elementiem u. tml., ko novieto pie ieejas telpā apavu, kāju slaucīšanai.
činkstēt Paklusu apnicīgi raudāt; čīkstēt (2).
noņerkstēt Paklusu raudāt, čīkstēt, izpaust neapmierinātību (kādu laiku).
purkšķināt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt; purkšķēt (2).
purkšķēt Paklusu, neskaidri, arī neapmierināti runāt.
turēt Pakļaut (kādu) savai ietekmei, arī panākt, ka tiek ierobežotas (tā) darbības, rīcības iespējas, arī, ka (tas) nokļūst kādā (parasti ilgstošā) situācijā, apstākļos.
vitaminizēt Pakļaut (organismu) vitamīnu terapijai.
bendēt Pakļaut apstākļiem, kas bojā (ko), sagādā sāpes, ciešanas.
apdedzināt Pakļaut liesmu iedarbībai (visapkārt, no virspuses).
saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
sutināties Pakļaut sevi karstuma iedarbībai (biezā apģērbā, apavos, zem segas u. tml.).
paverdzināt Pakļaut verdzībā, apspiestībā.
nopakot Pakojot ar kādu materiālu piepildīt, arī apņemt (ko).
paraustīt plecus pakustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
katapultēt Palaist, izmest ar katapultu (piem., cilvēku no lidmašīnas).
bremzēt Palēnināt vai apstādināt (transportlīdzekli), iedarbinot bremzes; tikt palēninātam vai apstādinātam – par transportlīdzekli.
atdarīt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
atvērt acis palīdzēt apjēgt, saprast (ko).
apsēdināt Palīdzēt apsēsties.
afiša Paliela formāta lapa ar paziņojumu par izrādi, koncertu u. tml.
simtkāršot Palielināt (aptuveni) simt reižu, arī daudz reižu.
papildināt Palielināt (ko), pievienojot (tam) trūkstošās, nepieciešamās sastāvdaļas; veikt (kā) daudzuma, apjoma palielināšanu.
savilkt Palielināt, parasti ievērojami (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) skaitu (piem., kādā karadarbības rajonā).
sakāpināt Palielināt, parasti ievērojami, (kā) skaitlisko vērtību; palielināt, parasti ievērojami, (kā) daudzumu, apjomu.
pieņemties Palielināties (apjomā, svarā u. tml.).
augt Palielināties (skaitā, apjomā); pieaugt; vērsties plašumā.
uzbriest Palielināties apjomā, arī kļūt tuklam (par ķermeņa daļām); arī uztūkt.
uzmilzt Palielināties apjomā, skaitā u. tml.
blīst Palielināties apjomā.
vairoties Palielināties skaitā, daudzumā, apjomā.
vīšķis Paliels (kā, piem., drānas, papīra) kopums, veidojums, ko var izmantot (kā) slaucīšanai, spodrināšanai, bēršanai; vīkšķis (2).
ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
melnā dzilna paliels putns ar melnu apspalvojumu.
erdelterjers Paliels suns (terjers) ar brūnganu un melnu, sprogainu apmatojumu.
uzrocis Palīglīdzeklis apmācībai peldēšanā – virs bērna elkoņa uzmaucams piepūsts elements.
furnitūra Palīgmateriāli, sīki priekšmeti, kas papildina ražojumu gan funkcionāli, gan dekoratīvi.
zaudēt Palikt bez (kā), piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
izdzīvot Palikt dzīvam, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
kokospalma Palma ar garu, tievu stumbru, lielām lapām galotnē un lieliem augļiem, kam ir biezs, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols.
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām.
dateļpalma Palmu dzimtas augs ar garām lapām stumbra galotnē un ēdamiem saldiem augļiem – datelēm.
rafija Palmu dzimtas tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām.
sprediķis Pamācība (parasti klaja, uzmācīga, apnicīga).
pozitīvs Pamata pakāpe (adjektīvam, apstākļa vārdam).
nopikot Pamatīgi apmētāt, nomētāt (kādu) ar sniega pikām.
aizstāvēt Pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
režģogs Pamatu konstrukcija, kas apvieno pāļu augšgalus un kalpo par balsta veidojumu ēkām vai inženierbūvēm.
izskanēt Pamazām, pakāpeniski beigt skanēt, apklust (par skaņām).
sapampt Pampstot kļūt lielākam apjomā; satūkt.
piepampt Pampstot palielināties apjomā; pietūkt.
atsēdināt Panākt (piem., lūdzot, liekot), ka apsēžas.
likt Panākt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
sadziedāties Panākt labu saprašanos (parasti saistītu ar kādu savstarpēju izdevīgumu, kopējām interesēm).
vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
aptecināt Panākt vai nejauši pieļaut, ka aptek, aplīst (ar ko).
savelt Panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (apmatojumā, apspalvojumā) izveidojas vairākas, daudzas pinkas.
smacēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
slapināt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst slapjš (1).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
mumificēt Panākt, būt par cēloni, ka (audi) sažūst, samazinās apjomā un nebojājas.
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (augam, tā daļām) plaukst pumpuri, ziedi, lapas.
sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
stādināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstājas.
apstulbināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) apstulbst.
gandarīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
sadumpot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izpauž savu neapmierinātību, atsakās paklausīt (kādam).
grūst Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst nevēlamā stāvoklī, grūtos apstākļos.
satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
skrapstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atkārtoti skrapst; skrapšķināt.
virpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir bagātīgi piepildīts, apgādāts (ar ko).
piepildīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
zibināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
samazināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst mazāk ietekmīgs, apgrūtinošs u. tml.
paputināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) paput (3).
sapulcēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcināt.
saplaucēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
skrapšķināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skrapšķ.
spirdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., augiem) uzlabojas eksistences apstākļi.
pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
piepludināt Panākt, būt par cēloni, ka (piem., gaisma, skaņa) izplatās viscaur (telpā, apkārtējā vidē).
sapulcināt Panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi) sanāk kopā, sapulcējas; sapulcēt.
apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
noreibināt Panākt, būt par cēloni, ka noreibst; apreibināt.
sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
plaucēt Panākt, būt par cēloni, ka plaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
sarežģīt Panākt, būt par cēloni, ka rodas papildu grūtības, problēmas (kā) norisē, veikšanā, eksistencē.
sagādāt Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izraisās (piem., kādi apstākļi, stāvoklis).
iecietināt Panākt, ka (audums) kļūst stīvāks, cietāks (apstrādājot ar cieti).
pārziemināt Panākt, ka (augs) pārziemo (novietojot to īpaši sagatavotā vietā, apsedzot u. tml.).
izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) izdzīvo, saglabā dzīvību.
vairot Panākt, ka (kā skaits, daudzums, apjoms) palielinās.
palielināt Panākt, ka (kā) apjoms kļūst lielāks.
palielināt Panākt, ka (kā) daudzums, apjoms, intensitāte kļūst lielāka.
apklusināt Panākt, ka (kāds) apklust; pārtraukt (kādu), neļaujot runāt, dziedāt u. tml.
pazemot Panākt, ka (kāds) jūtas apkaunots, nepilnvērtīgs, aizvainots.
aptēst Panākt, ka (kāds) kļūst veiklāks, attapīgāks, pieklājīgāks.
iekārtot Panākt, ka (kādu) pieņem (darbā, skolā u. tml.); panākt, ka (kāds) var apmesties (kur).
velt Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu), griežoties ap savu asi.
apkvēpināt Panākt, ka (kas) apkvēpst, pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
noturēt Panākt, ka (kas) atrodas (noteiktu laiku kādos apstākļos).
optimizēt Panākt, ka (kas) kļūst optimāls, atbilstošs iespējām, apstākļiem u. tml.
precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
izglābt Panākt, ka (kas) nenonāk (nevēlamos apstākļos), panākt, ka (kas) izkļūst (no nepatīkama stāvokļa).
noklusināt Panākt, ka (kas) netiek apspriests, risināts.
aizkavēt Panākt, ka (kas) notiek, noris lēnāk nekā parasti; apstādināt (uz kādu laiku).
ritināt Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
nosēdināt Panākt, ka (lidaparāts) nolaižas (kur, uz kā u. tml.).
turēt Panākt, ka (priekšmets, viela u. tml.) kādu laiku atrodas (noteiktā stāvoklī, noteiktos apstākļos, vietā, vidē).
paslēpt Panākt, ka (psihisks stāvoklis, domas u. tml.) atklāti, ārēji neizpaužas; apslēpt.
iegūt sirdi un roku panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
saguldīt Panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) ganībās apguļas.
sasēdināt Panākt, ka (vairāki, daudzi) apsēžas (kopā, arī kur).
apaudzēt Panākt, ka apaug; ļaut apaugt.
apguldināt Panākt, ka apguļas, aiziet gulēt.
apmulsināt Panākt, ka apmulst; izraisīt apmulsumu.
apkvēpināt Panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
apkūpināt Panākt, ka apņem dūmi.
apprecināt Panākt, ka apprecas (ar kādu).
izprecināt Panākt, ka apprecas.
apskurbināt Panākt, ka apskurbst.
apstādināt Panākt, ka apstājas, nevirzās tālāk; apturēt.
apgrozīt Panākt, ka atrodas apgrozībā (parasti nauda).
iedegt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
ieslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
iededzināt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce sāk izstarot gaismu.
nodzēst gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
izslēgt gaismu panākt, ka gaismas avots, apgaismošanas ierīce vairs neizstaro gaismu.
izņemt no apgrozības panākt, ka nav vairs apgrozībā.
paglābt Panākt, ka nenonāk (briesmās, nevēlamos apstākļos), panākt, ka izkļūst (no nepatīkama, draudoša stāvokļa).
nodot Panākt, ka pārņem, apgūst, turpina (ko).
iegriezt Panākt, ka sāk rotēt (ap savu asi).
saprecināt Panākt, ka saprecas.
drukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) ar printeri tiek atveidots uz papīra; izdrukāt.
izdrukāt Panākt, ka teksts (tā daļa) tiek atveidots uz papīra.
izraut Panākt, ka tiek pārtraukts esošais stāvoklis, mainīti apstākļi.
izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai (kāds) izsvīst.
izsviedrēt Panākt, radīt apstākļus, lai izdalās (no organisma) kopā ar sviedriem.
raudene Panātru dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegareni olveidīgām lapām un nelieliem rožainiem vai violetiem ziediem; oregano.
melisa Panātru dzimtas lakstaugs ar olveida lapām, gaiši violetiem ziediem un raksturīgu citrona smaržu.
skaistnātre Panātru dzimtas telpaugs ar sarkani un zaļi raibām lapām [Coleus].
pieķert Paņemt papildus.
pārņemt Paņemt, iegūt (ko) no kāda savā rīcībā, apsaimniekošanā.
apostīt Paostīt (visapkārt, no visām pusēm).
apošņāt Paošņāt (visapkārt vai vairākās vietās).
kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
sievpaparde Paparde ar īsu, resnu sakneni un plūksnaini dalītām lapām, kas veido piltuvveida cerus.
saldsaknīte Paparde ar ložņājošu, saldu sakneni un ādainām, vienkārt plūksnainām lapām.
ozolpaparde Paparžaugs ar spēcīgu, tumšu sakneni, pušķī vai piltuvveida rozetē sakārtotām lapām.
paurķēties Papētīt.
indekss Papildapzīmējums, lai atšķirtu viendabīgus objektus citu no cita.
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
P. S. Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts.
piešprice Papildinājums.
atsvaidzināt Papildināt (ar ko jaunu).
teatralizēt Papildināt (ko) ar teātra mākslas izteiksmes līdzekļiem.
piepušķot Papildināt (teikto, rakstīto u. tml.) ar ko izdomātu, pārspīlētu; izskaistināt.
papildināties Papildināt savas zināšanas, prasmi u. tml.
džokers Papildkārts dažās kāršu spēlēs (parasti vislielākais trumpis vai universāla kārts).
palīgspēki Papildspēki.
prēmija Papildu atalgojums par sasniegumiem darbā; atlīdzība, atalgojums par kaut ko (parasti vienreizēji paveiktu).
gratifikācija Papildu atlīdzība, ko maksā darba ņēmējam īpašos gadījumos vai par sevišķiem nopelniem.
kešatmiņa Papildu atmiņa, kurai piekļuves laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvai atmiņai.
papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
aizķere Papildu detaļa konstrukcijā, ko aizliek, novieto (aiz kā), nodrošinot stabilu, drošu savienojumu.
papildlīdzeklis Papildu finansējums.
papildvieta Papildu guļasvieta viesnīcas numurā, kempinga mājiņā u. tml.
pieskaņa Papildu iezīme; nokrāsa, piekrāsa.
piekrāsa Papildu krāsas nianse, tonis.
ekstra Papildu labums, ērtības; sevišķa papildierīce.
konverters Papildu lēca (fotoaparātam), ar kuru var mainīt fokusa attālumu.
pēcstundas Papildu mācības (skolā) pēc kārtējām mācību stundām.
piemaksa Papildu maksa.
papildizmeklēšana Papildu medicīniska izmeklēšana.
konsultācija Papildu nodarbība, kurā skolēniem, studentiem vai kursantiem sniedz metodisku palīdzību, izskaidro kādus jautājumus.
klauzula Papildu noteikums, nosacījums, piebilde dokumentā (piem., līgumā, deklarācijā, rezolūcijā).
piepeļņa Papildu peļņa, papildu ienākumi.
piedeva Papildu priekšnesums (koncerta beigās).
koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
piesmaka Papildu smaka.
kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
papildinājums Papildu teksts.
balstvakcīna Papildu vakcīna pēc agrākas (primārās) vakcīnas imūnaizsardzības stiprināšanai.
pievārds Papildu vārds (uzvārds, iesauka u. tml.).
apakšvirsraksts Papildu virsraksts, kas dod informāciju par darba saturu.
diakritisks Papildu zīme vienādu rakstu zīmju sīkākai diferencēšanai.
pārspēle Papildu, atkārtota sporta spēle, ko rīko, piem., ja iepriekšējā spēle tikusi neparedzēti pārtraukta.
ekstra Papildu, iepriekš neparedzēts; ārkārtējs.
pieplēst Papildus iegūt.
piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
piemest Papildus pielikt.
piešpricēt Papildus piešķirt.
transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
milimetru papīrs papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetrpapīrs.
milimetrpapīrs Papīra lapa, kas ir grafiski sadalīta vienu kvadrātmilimetru lielos kvadrātos; milimetru papīrs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestas horizontālas un vertikālas līnijas veido rūtiņas.
papīrmasa Papīra masa – nebalināta celuloze.
papjēmašē Papīra masa, kas sajaukta ar līmi, krītu, ģipsi vai citu saistvielu, ko izmanto nelielu priekšmetu (piem., rotaļlietu, butaforiju) izgatavošanai.
banknote Papīra naudas zīme; vekselis par noteiktu naudas summu.
asignācija Papīra naudaszīme.
pistonga Papīra veidojums (maza formāta aplītis, kvadrāts u. tml.) ar nelielu daudzumu sprāgstvielas (rotaļu pistolēm, šautenēm).
turza Papīra, tāss u. tml. materiāla veidojums neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī tūta.
miskaste Papīrgrozs.
papīrkurvis Papīrgrozs.
bona Papīrnauda, kas izņemta no apgrozības un kļuvusi par kolekcionēšanas priekšmetu.
čaulīte Papirosa apvalks – papīra stobriņš tabakas iepildīšanai.
kazaskāja Papiross, ko veido, ietinot tabaku avīžu papīrā.
fotopapīrs Papīrs ar gaismjutīgu virsmu, uz kuras kopē fotoattēlu.
spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
līnijpapīrs Papīrs ar tipogrāfiski iespiestām līnijām.
smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai.
vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
slīppapīrs Papīrs, kura virsma ir noklāta ar abrazīvu materiālu un kuru izmanto (kā) slīpēšanai.
vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (piem., kāmjiem).
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes); bedre krāsns priekšā.
izlaidums Paplašinājums.
ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
papildināt Paplašināt (tekstu), pievienojot (tam) citu tekstu, papildu informāciju, attēlu u. tml.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piem., abiniekiem, rāpuļiem, putniem).
iet plašumā paplašināties.
plesties plašumā paplašināties.
vērsties plašumā paplašināties.
patarkšķēt Papļāpāt.
saldais pipars paprika.
tīrā papuve papuve, kurā kultūraugus neaudzē visu gadu.
izskatīties Par apkārtni, parādībām dabā, priekšmetiem u. tml.
vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
soda sankciju kumulācija par dažādiem noziegumiem piespriesto sodu apvienošana.
grozīties Par dzīves apstākļiem u. tml.
lidmašīna Par gaisu smagāks lidaparāts ar dzinēju un nekustīgiem spārniem.
platspārnu Par iekārtām, ierīcēm u. tml., parasti lidaparātiem.
mazā panda par mājas kaķi nedaudz lielāks dzīvnieks ar sarkanbrūnu apmatojumu un raksturīgām baltām zīmēm uz galvas (vaigiem, uzacīm, zoda un purna).
izpelnīties Par nopelniem iegūt (apbalvojumu, goda nosaukumu u. tml.); tikt apbalvotam.
lence Pār plecu pārliekama lentveida (apģērba) detaļa.
obligācija Parāda vērtspapīrs, ko izlaiž valsts, pašvaldība vai juridiska persona, apsolot vērstpapīra turētājam (aizdevējam) pēc noteikta laika atmaksāt pilnu vērtspapīra vērtību, kā arī periodiski izmaksāt procentus.
lieta Parādība (piem., notikums), apstāklis.
lapkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas; laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
stimuls Parādība, apstākļu kopums, līdzeklis u. tml., kas stimulē (ko).
poliandrija Parādība, kad vienā ziedā ir daudz putekšņlapu.
luncināties Parādīt (kādam) sevišķu laipnību, uzmanību; censties iztapt.
iznirt Parādīties (apziņā, atmiņā).
aizslīdēt Parādīties apziņā (par domu, priekšstatu virkni).
sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu).
dīgt Parādīties, sākt augt (par apmatojumu, apspalvojumu u. tml.)
uzdīgt Parādīties, sākt augt (par pamatojumu, apspalvojumu).
parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
parādu kapitalizācija parādu ieskaitīšana (piem., uzņēmuma) kapitālā, kreditorus pārvēršot par līdzīpašniekiem.
novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
vairāk Pārākā pakāpe --> daudz; lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
komparatīvs Pārākā pakāpe (īpašības vārdam, apstākļa vārdam).
inversija Parastās kārtības, stāvokļa, attiecību u. tml. maiņa pretējā virzienā, otrādi; apvērsts stāvoklis; pārstatījums.
ķoniņš Parasti savienojumā "kuršu ķoniņš": kuršu dižciltīgais – Livonijas ordeņa vasalis (Kuldīgas apkaimē).
pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
plāns Parasti savienojumā "pirmais", "otrais", "trešais", "pēdējais": lieto, lai norādītu uz kādu no svarīguma, nozīmīguma pakāpēm (noteiktos apstākļos).
krēms Parasti savienojumā ar "apavu": ziede apavu kopšanai.
griezt Parasti savienojumā ar "apkārt", "otrādi": vērst (uz pretējo pusi).
traks Parasti savienojumā ar "būt" formām apzīmē ļoti nevēlamu stāvokli.
stulbs Parasti savienojumā ar "būt", "iznākt" formām: apzīmē ļoti nepatīkamu, nevēlamu stāvokli.
trokšņains Parasti savienojumā ar "būt", "kļūt", "tapt" formām: tāds stāvoklis (kādā telpā, vietā, vidē), kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi.
krist Parasti savienojumā ar "nost", "ārā", "laukā": nepiegult stingri, neturēties (kur klāt, apkārt, iekšā); nebūt labi saturētam, nostiprinātam.
apskatīties Paraudzīties (visapkārt), lai ko pārredzētu vai ieraudzītu.
etalons Paraugmērs, parauga mēraparāts.
apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu vietu, teritoriju.
ieskaite Pārbaudījums, kurā noskaidro, vai ir apgūta (mācību viela), izpildīts (uzdevums).
inventarizēt Pārbaudīt (inventāra, īpašuma) faktisko stāvokli un veidot attiecīgu sarakstu vai aprakstu; pārbaudīt (materiālo vērtību, naudas līdzekļu) faktisko stāvokli un salīdzināt ar grāmatvedības datiem vai citiem dokumentiem.
apskatīt Pārbaudīt (kā) veselības stāvokli – to vizuāli aplūkojot.
aplūkot Pārbaudot apskatīt.
jurģi Pārcelšanās uz citu dzīves un darba vietu, sākot jaunas rentes vai laukstrādnieka (gājēja) saistības, kas parasti notika ap 23. aprīli.
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus apstākļus) – par augiem, to daļām.
refleksija Pārdomas, apcere.
emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
šausmināties Pārdzīvot, izjust vai paust šausmas, arī nepatiku, neapmierinātību, sašutumu.
pārrēķināties Paredzot, apsverot kļūdīties.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai); zaraina maiksts, zarains sprungulis.
rungulis Paresns zara gabals; apaļa, neskaldīta pagale.
pašķidrs Parets (par apmatojumu, apspalvojumu).
ārdīt Pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus šuvuma vietā, dalīt (apģērbu, sašūtus drēbju gabalus u. tml.); pārgriežot, pārraujot vai izvelkot diegus dalīt (šuvuma vietu).
čigāni Pārģērbušies neaicināti viesi (piem., kāzās, svinībās), kas ar apdziedāšanos un dejām izklaidē viesus.
džemperis Pāri galvai velkams (parasti adīts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostasvietai vai nedaudz zemāk.
demobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) mierlaika apstākļiem.
mobilizēt Pārkārtot (bruņotos spēkus) kara apstākļiem, organizēt (tos) karadarbībai.
patina Pārklājums, kas rodas uz vara, bronzas vai misiņa izstrādājumu virsmas, tiem oksidējoties dabiskā veidā vai apstrādājot ar ķīmiskām vielām.
pārsegt Pārklāt (ko) kam pāri; pārklāt, apsedzot (ar ko).
apmest Pārklāt ar apmetumu.
aprasināt Pārklāt ar ūdens pilieniem; apsmidzināt, mazliet aplaistīt.
pārsiet Pārklāt un apsiet (no virspuses).
apaust Pārklāt, apņemt (piem., ar tīklu, pinumu).
apklāt Pārklāt, apsegt, pārsegt.
apsegt Pārklāt, nosegt, arī apņemt (ko).
novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties.
apaugt Pārklāties (ar spalvām, apmatojumu u. tml.).
pārkaļķoties Pārklāties ar kaļķa nosēdumu kārtu; apkaļķoties.
apledot Pārklāties ar ledu (no virspuses, visapkārt).
noledot Pārklāties ar ledu; apledot.
apsvīst Pārklāties ar mitrumu; aprasot.
aprūsēt Pārklāties ar rūsu (visapkārt, no virspuses).
piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
iesnigt Pārklāties ar sniegu, tikt apņemtam ar sniegu.
noaugt Pārklāties, apaugt (ar augiem); kļūt tādam, ko klāj, sedz augi.
apzaļot Pārklāties, apaugt ar zaļumu.
pārgudrs Pārlieku sarežģīts, grūti uztverams, saprotams.
rādīt Pārmācīt kādu, likt saprast (ko).
pārmīt Pārmainīt, apmainīt.
izgrozīties Pārmainīties (parasti par apstākļiem).
apokšķerēt Pārmeklēt, sīki apskatīt (vairākas vai visas vietas).
apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
hipertrofēties Pārmērīgi palielināties apjomā audu apjoma pieauguma dēļ (par muskuļiem, orgāniem).
maniakāls Pārmērīgi, slimīgi aktīvs, neapvaldīts.
uzbraukt Pārmest (kādam); aizskart, apvainot (kādu).
skaitīt pātarus (kādam) pārmest kādam, gari, apnicīgi kādu pamācīt.
kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu, garām kājām, nelielu galvu un samērā īsiem, ar apmatojumu klātiem radziņiem.
vējlukturis Pārnēsājama apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots pilnīgi vai daļēji aizsargāts no vēja.
lukturis Pārnēsājama vai stacionāra apgaismošanas ierīce, kurā gaismas avots aizsargāts ar stiklu vai citu gaismu caurlaidīgu materiālu; laterna.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas; arī sakrustot.
atkritumi Pārpalikumi, kas radušies apstrādē, pārstrādē un kurus var izmantot citam nolūkam.
izrunāties Pārrunājot apmainīties domām, noskaidrot (ko); pārrunāt (daudz vai visu).
pārspriest Pārrunāt, apspriest (kādu jautājumu, notikumu, faktu u. tml.).
dominēt Pārsniegt citu (piem., apkārtējo, līdzīgo) ar nozīmību, izmēriem u. tml.
mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
klīrīgs Pārspīlēti vai māksloti smalks; kaprīzs; untumains.
reflektēt Pārspriest, apcerēt.
apklust Pārstāt radīt skaņas (par mūzikas instrumentiem, aparātiem, mašīnām u. tml.).
pamest likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa ziņā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
atstāt likteņa žēlastībai pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
pamest likteņa varā pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
konvents Pārstāvju sapulce (piem., konstitūcijas izstrādāšanai).
landtāgs Pārstāvju sapulce vai pārstāvības institūcija (piem., Vācijā).
atkritumu šķirošana pārstrādei noderīgu izejvielu (piem., papīra, stikla) savākšana atsevišķos konteineros.
apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākās instances tiesā; iesniegt apelāciju.
izšķilties Pāršķeļot apvalku, izkļūt (no olas).
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
apgriezt Pāršūt (apģērbu), liekot kreiso pusi uz āru.
valdošā partija partija, kurai daudzpartiju sistēmas apstākļos ir vairākums parlamentā.
zaļo partija partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļo kustība partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
zaļie Partija, kustība, kuras mērķis ir apkārtējās vides aizsardzība.
pārsla Pārtikas produkts – īpaši apstrādāti, saplacināti graudi.
piedeva Pārtikas produkts vai ēdiens, kas papildina pamatēdienu.
zivrūpniecība Pārtikas rūpniecības nozare, kas aptver zivju nozveju un pārstrādi.
apturēt Pārtraukt (mašīnas, mehānisma) darbību; apstādināt (ko).
pauzēt Pārtraukt (skaņdarba) skanējumu, atbilstoši paužu apzīmējumiem nošu rakstā.
apstādināt Pārtraukt, apturēt (mašīnas, mehānisma) darbību.
stāties Pārtraukt, beigt darbību, rīcību (par cilvēkiem, dzīvniekiem); apstāties.
stāties Pārtraukt, parasti pakāpeniski, kustību un apstāties (par transportlīdzekļiem, ierīcēm u. tml.).
apstāja Pārtraukums (piem., darbībā, procesā); apstāšanās.
patrīt mēli parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
patrīt zobus parunāt, papļāpāt; arī patenkot.
pamuldēt Parunāt, papļāpāt.
uzsist klaču parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
uzsist klačiņu parunāties, papļāpāt (piem., par ko sadzīvisku, personīgu).
uzvākties Pārvācoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.), lai tur apmestos, dzīvotu u. tml.; pārvācoties uzvirzīties uz kādas vietas.
variators Pārvads (mašīnā, aparātā u. tml.) vārpstu griešanās ātruma laidenai regulēšanai.
reduktors Pārvads, kas samazina apgriezienu skaitu un palielina griezes momentu.
saņemt sevi rokās pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
pārtapt Pārveides procesā kļūt par ko citu; radošā procesā tapt par ko citu.
labot Pārveidojot precizēt, konkretizēt, arī papildināt (tekstu); panākt, ka nav (tekstā) kļūdu.
pārkārtot Pārveidot, pielāgot (ko) citiem apstākļiem.
kapitalizēt Pārvērst kapitālā; veikt kapitalizāciju.
kapitalizācija Pārvēršana kapitālā.
jurta Pārvietojams mājoklis (piem., mongoļu, kirgīzu nomadiem) – apaļa telts no filca vai ādām.
izriņķot Pārvietojoties (piem., bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās).
satikt Pārvietojoties, ierodoties, gaidot u. tml., nonākt tiešā saskarē (ar kādu); sastapt (1).
riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
nolaizīt Pārvilkt ar mēli un saslapināt, notīrīt (ko).
Pelnrušķīte Pasaku tēls – skaista, grūtā darbā izkalpināta pameita, kuru beigās apprec princis.
muzeju nakts pasākums, kas tiek organizēts reizi gadā, kad vēlās vakara stundās var apmeklēt muzejus.
sanāksme Pasākums, kurā piedalās (parasti vienas un tās pašas profesijas, interešu jomas) personas, lai apspriestu, kā risināt noteiktus (darba, sadzīves u. tml.) jautājumus.
sapulce Pasākums, kurā piedalās noteikta cilvēku grupa, lai kopīgi apspriestu viņiem aktuālus jautājumus, risinātu problēmas, pieņemtu lēmumus u. tml.
izstāde Pasākums, kurā publiskai apskatei parāda kādu (piem., mākslas darbu, dzīvnieku) kopumu; vieta, kur (kas) izstādīts.
ūdensapgāde Pasākumu komplekss patērētāju apgādei ar ūdeni.
mežierīcība Pasākumu sistēma meža inventarizācijai, tā apsaimniekošanas plānošanai un kontrolei.
drošības tehnika pasākumu sistēma veselībai nekaitīgu darba apstākļu radīšanai, ražošanas traumatisma, saslimšanas, saindēšanās u. tml. novēršanai.
izglābt Pasargāt (kādu) no soda aizkapa dzīvē (ar lūgšanām, grēku nožēlošanu, pievēršanu ticībai u. tml.).
Jaunā pasaule pasaules daļa, kas apgūta vēlāk nekā pārējās (parasti Amerikas, retāk – Austrālijas kontinents).
bezbiļetnieks Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes; apmeklētājs, kam nav ieejas biļetes.
stjuarts Pasažieru apkalpotājs (uz kuģa, lidmašīnā).
parinde Paskaidrojums, piezīme, norāde zem teksta lappuses apakšā.
atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (piem., labojumu, atkāpi no kādas kārtības).
ilustrēt Paskaidrot, papildināt (tematu, domu u. tml.) ar (uzskatāmiem) piemēriem.
iedot roku Pasniegt roku, sasveicinoties, apsveicot.
pastmarka Pasta sūtījuma apmaksas zīme.
aviopasts Pasta sūtījumu pārvadāšana ar lidaparātiem; pasta sūtījumi, kurus pārvadā šādā veidā; gaisa pasts.
marka Pasta sūtījumu samaksas zīme – neliels pielīmējams papīra gabaliņš, uz kura ir vērtības norāde un attēls; pastmarka.
noturēties Pastāvēt (kādu laiku) – par noteiktiem laikapstākļiem; būt tādam, kad pastāv noteikti laikapstākļi (par laikposmu).
varēt Pastāvēt situācijai, apstākļiem, norisēm u. tml., kas nodrošina kādu darbību, procesu, stāvokli, arī (kā) eksistenci.
gruzdēt Pastāvēt slēpti, apspiesti (par psihisku stāvokli, jūtām).
pieturēties Pastāvēt, ilgt (par laikapstākļiem).
vai Pastiprina apstākļa vārda aptuvenības nozīmi.
nedzēsta pastmarka pastmarka, kas nav apzīmogota.
paņurdēt Pasūdzēties, paust neapmierinātību.
storno Pasūtījuma atteikšana; dzīvības apdrošināšanas līguma pārtraukšana.
uzsaukt Pasūtīt, apmaksāt (kādam ko, piemēram, dzērienu, maksas pasākumu) par saviem līdzekļiem.
pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
lolot Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināt, aprūpēt (bērnu).
lolojums Pašaizliedzīgi, gādīgi, ar lielu mīlestību audzināts, aprūpēts bērns.
kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca, kur apmeklētāji par dzērieniem un ēdieniem samaksā pie letes, pirms ēšanas.
pakomāts Pašapkalpošanās terminālis pasta sūtījumu nosūtīšanai un saņemšanai.
pašapputeksnēšanās Pašappute.
svarīgs Pašapzinīgs; augstprātīgs, lepns.
komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) – vēdera uzšķēršana ar dunci.
introspekcija Pašnovērošana; savu apziņas stāvokļu personīga novērošana.
pašizolācija Pašu radīta nošķirtība, norobežošanās no apkārtējās vides, cilvēkiem.
nosaukt Pateikt (kā) vārdu, apzīmējumu.
nomurgot Pateikt (ko nesaprotamu, nesakarīgu u. tml.).
piemetināt Pateikt (ko), papildinot iepriekš teikto; piebilst.
piebilst Pateikt (ko), papildinot, precizējot iepriekš teikto.
iebilst Pateikt, ka nepiekrīt (kam), apšauba (ko).
uzkakāt Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
uzkāst Pateikt, uzrakstīt (kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu).
uzdirst Pateikt, uzrakstīt kādam ko ļoti kritisku, apvainojošu.
patēriņa grozs patērētājam nepieciešamo preču, pakalpojumu un to apjomu uzskaitījums.
dzīves standarts patēriņa apjoms un dzīvesveids, kas sabiedrībā, sociālā grupā ir izveidojies tradicionāli un tiek pieņemts par nepieciešamu.
labi Patīkami, ērti (būt kādos apstākļos, kādā stāvoklī).
jauks Patīkams (par laiku, laika apstākļiem).
ēde Patoloģisks ādas bojājums, kam raksturīgs apsārtums, pūtīšu vai zvīņu parādīšanās u. tml.; arī ekzēma.
uzpūsties Patoloģisku procesu rezultātā palielināties apjomā.
patriarhija Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (2).
patriarhāts Patriarha (2) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
unitārā patrona patrona, ko šaujamieročos izmanto mūsdienās (ar jau čaulā ievalcētu kapseli).
mollīgs Patukls, apaļīgs (par cilvēkiem).
kupls Patukls, apaļīgs (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
nobastot Patvaļīgi neierasties (parasti skolā uz mācībām); patvaļīgi neapmeklēt (piem., mācību stundu).
pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
florete Paukošanas ierocis ar garu, lokanu, četršķautņu asmeni; rapieris.
špaga Paukošanas ierocis ar šauru asmeni, rokturi un apaļu pirkstu aizsargvairogu.
zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
kurnēt Paust neapmierinātību (piem., ar īgniem izteikumiem).
kratīt galvu paust neapmierinātību, apšaubīt, noraidīt (ko).
žēloties Paust neapmierinātību, gausties; sūdzēties.
lādēt Paust neapmierinātību, nepatiku.
lādēties Paust neapmierinātību, nepatiku.
sūdzēties Paust neapmierinātību, norādīt uz pārestību, trūkumiem u. tml.
sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
spļaudīties Paust neapmierinātību, vilšanos.
sūkstīties Paust neapmierinātību; sūdzēties, kurnēt.
gremzties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
kremsties Paust savu neapmierinātību, dusmas; arī kurnēt.
iznīkt Pavadīt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
rūgt Pavasara atkusnī palielināties apjomā, kļūt mīkstam, bezsaturīgam (par zemi, zemes ceļu).
vizbulīte Pavasarī agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem [Hepatica nobilis].
apkampiens Paveikta darbība --> apkampt; apskāviens.
izcenojums Paveikta darbība --> izcenot; preču vai pakalpojumu cenas noteikšana; aprēķinātā cena (precei, pakalpojumam).
apbedījums Paveikta darbība, rezultāts --> apbedīt.
apdedzinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apdedzināt (1).
apkalums Paveikta darbība, rezultāts --> apkalt; metāla kārta, ar ko (kas) ir apkalts.
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (2).
apmierinājums Paveikta darbība, rezultāts --> apmierināt (3).
apsveikums Paveikta darbība, rezultāts --> apsveikt; tas (piem., kartīte), ar ko apsveic.
apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
kārsums Paveikta darbība, rezultāts --> kārst; šādā veidā apstrādātā šķiedra.
lēmums Paveikta darbība, rezultāts --> lemt; tas, par ko vienojas, ko pieņem vai nolemj pēc jautājuma, problēmas u. tml. apspriešanas, izvērtēšanas.
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (1); tas, kas ir iepakots, sapakots.
pakojums Paveikta darbība, rezultāts --> pakot (2); materiāls, materiāla kārta, ar ko apņemt, aplikt, lai, piem., siltinātu.
panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
papildinājums Paveikta darbība, rezultāts --> papildināt; tas, ar ko papildina.
paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (1); aizguvums.
patapinājums Paveikta darbība, rezultāts --> patapināt (2); lietošanas aizdevums.
piebildums Paveikta darbība, rezultāts --> piebilst; teksta papildinājums, paskaidrojoša piezīme; piebilde (1).
pogājums Paveikta darbība, rezultāts --> pogāt (1); daļa, josla (piem., apģērbam), kur ir izveidotas pogas, arī pogcaurumi.
sabraukums Paveikta darbība, rezultāts --> sabraukt (1); sacensību posms (kādā sporta spēlē), uz kuru sapulcējas (vairākas, daudzas) komandas.
tēlojums Paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1); personu, vides, norišu u. tml. apraksts (parasti daiļdarbā).
velmējums Paveikta darbība, rezultāts → velmēt; velmējot izveidotais, apstrādātais priekšmets.
pašķirties Paveikties, sekmēties (par darbu, darbību); rasties labvēlīgiem apstākļiem, situācijai.
babuīns Paviānu ģints pērtiķis [Papio cynocephalus].
saraustīt Pavilkt (uz augšu vai leju), arī savilkt (ciet) – par apģērba gabalu.
apdiegt Pavirši, ar lieliem dūrieniem (visapkārt) apšūt.
izplūst Pazaudēt apveidu, iegūt nenoteiktas, neskaidras kontūras.
sagriezties Pazaudēt sākotnēji (piem., taisno, taisnstūraino) formu, apveidu.
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (no pārdzīvojuma).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no indīgām vielām).
apdult Pazaudēt skaidru apziņu (piem., no stipra trokšņa, spēcīgas smakas, smaržas).
izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (veļas, drēbju glabāšanai).
dubļi Pazemojoši, cilvēka necienīgi (dzīves) apstākļi, morāla netīrība.
zīme Pazīme, kas apliecina (ko), vēsta (par ko).
taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
veste Pēc formas šādam apģērba gabalam līdzīgs tērps, ko nēsā aizsardzības nolūkā.
sagaidīt Pēc gaidīšanas sastapt (gaidīto cilvēku).
iziet Pēc izvērtēšanas tikt apstiprinātam (piem., kādā instancē).
piegriezums Pēc konkrētas piegrieztnes veidota (apģērba) forma, modelis.
kooperatīvs Pēc kooperācijas principiem organizēta saimnieciska apvienība.
miesa Pēc ķermeņa masas, apjoma.
forma Pēc noteikta parauga darināts apģērbs (piem., vienas profesijas pārstāvjiem).
ekspozīcija Pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (mākslas darbu vai kultūrvēsturisku materiālu) kopums.
peldmētelis Pēc peldēšanās vai mazgāšanās velkams apģērba gabals ar jostu (parasti bez aizdares).
velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
nobrīnīt Pēc tautas ticējumiem – apbrīnojot noskaust, izraisīt kādam ko nevēlamu.
rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
didaktika Pedagoģijas sastāvdaļa, kas aptver jautājumus par mācību saturu un mācīšanas metodēm.
plezna Pēdas apakšdaļa starp papēdi un pirkstiem (cilvēkam).
lieste Pēdas formas atveids (līdz potītei), ko izmanto apavu izgatavošanā.
veidole Pēdas formas atveids (parasti no koka), ko izmanto apavu izgatavošanā; lieste.
peripetija Pēkšņa, krasa darbības, apstākļu maiņa; negaidīts sarežģījums.
panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
uzklupt Pēkšņi (kādu) apstāt, uzmākties (kādam, piemēram, lai izjautātu).
sadurstīties Pēkšņi apjukt, samulst.
aprauties Pēkšņi apklust (par balsīm, skaņām).
aprauties Pēkšņi apklust, pārtraucot, nepabeidzot (runu, dziesmu u. tml.).
aizlūzt Pēkšņi aprauties.
aprauties Pēkšņi apstāties (kustībā), pārtraukt (darbošanos).
sacirsties Pēkšņi apstāties.
atjēgties Pēkšņi aptvert, saprast.
atģisties Pēkšņi aptvert; attapties, atjēgties.
atģist Pēkšņi aptvert; saprast, atjēgt.
attapties Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko); pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
iesist kā ar āmuru pa pieri pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
iesist kā ar āmuru pa galvu pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām (ko) izrunāt; pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, aprauties.
pieķert sevi pēkšņi pamanīt, apzināties sevi darām (ko) vai savu psihoemocionālo stāvokli.
uzmutuļot Pēkšņi rasties (apziņā).
uzliesmot Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
uzplaiksnīt Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā).
atgūties Pēkšņi saprast, aptvert; attapties.
uzzibsnīt Pēkšņi uz īsu brīdi izveidoties (apziņā).
atklājums Pēkšņi uzzināts, aptverts fakts (parasti pārsteidzošs).
uzbrukt Pēkšņi, nenovēršami iestāties un nelabvēlīgi ietekmēt (piemēram, par apstākļiem).
transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
sēdvanna Pelde ķermeņa apakšējai daļai (līdz viduklim).
peldkostīms Peldēšanai paredzēts, no īpaša auduma šūts apģērbs.
peldplezna Peldēšanai un niršanai paredzēti, pleznām līdzīgi apavi.
mazlēpe Peldošs ūdensaugs ar gludām, ovālām lapām un baltiem, nelieliem ziediem.
appeldēt Peldot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
appeldēt Peldot izveidot (loku, apli).
dzelzszāle Pelēkzaļš grīslis ar cietām lapām, kas aug neauglīgās, mitrās pļavās un purvos [Carex stolonifera].
pergaments Pergamentpapīrs.
numurs Periodiska izdevuma (parasti laikraksta, žurnāla) kārtējā, ar ciparu vai ciparu kopu apzīmētā iespiedvienība.
vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
klāni Periodiski applūstošas zemas zemes platības (ap Lubānas ezeru).
pulsēt Periodiski mainīties, piem., apjomā, tilpumā, intensitātē.
laikraksts Periodisks izdevums (uz lielām lapām) ar aktuālu saturu.
avīze Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts.
daidžests Periodisks izdevums, kurā apkopoti interesantākie raksti no citiem periodiskajiem izdevumiem.
kinožurnāls Periodisks kinohronikas materiālu apkopojums demonstrēšanai skatītājiem; kinohronika.
leduslaikmets Periods zemes vēsturē, kam raksturīga vairākkārtīga ledāju izveidošanās plašā teritorijā; pēdējais apledojuma periods; ledus laikmets.
praktikants Persona (piem., skolas audzēknis, augstskolas students), kas ko apgūst praksē (2).
oponents Persona, kas (piem., diskusijā) apstrīd kāda izteikto viedokli, uzskatus, iebilst pret ko.
antivakseris Persona, kas apstrīd dažu vai visu vakcīnu efektivitāti, tiesiskumu un nekaitīgumu un pretojas vakcināciju regulējošajiem noteikumiem.
rantjē Persona, kas ienākumus gūst no vērtspapīru dividendēm, noguldītā kapitāla, parādzīmju procentiem, izīrētā īpašuma ienākumiem.
apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
virsnieks Persona, kas saņēmusi valsts apbalvojumu (piem., ordeni, krusta zīmi) par sevišķiem nopelniem.
vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā (v. i.); pienākumu izpildītājs (p. i.).
brokeris Persona, kas veic starpniecības darījumus (finanšu, vērtspapīru, apdrošināšanas, nekustamā īpašuma u. tml. jomā).
dokuments Personas apliecība, pase.
filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude (piem., 1945. gadā pēc vācu armijas kapitulācijas).
galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
komūna Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
banda Personu grupa, kas apvienojusies noziedzīgai darbībai.
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai.
komisija Personu grupa, kas ir pilnvarota veikt kādu speciālu uzdevumu vai apspriest un izlemt noteikta rakstura jautājumus.
organizācija Personu, sabiedrisku grupu apvienība, kam ir kopēja darbības programma, mērķis un uzdevums.
eksperiments Pētījamās parādības mākslīga izraisīšana vai atkārtošana dabiskos vai mākslīgi radītos apstākļos.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu kopsakarā.
študierēt Pētīt; uzmanīgi apskatīt, uzmanīgi izlasīt.
grafētika Pētniecības joma, kurā aplūko grafisko zīmju sistēmas.
gredzenot Pētnieciskos nolūkos iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju īpašu gredzenu.
zonde Pētniecisks aparāts, ierīce (kā) pētīšanai apstākļos, kad pētījuma objekts nav tieši pieejams (atrodas zemes dzīlēs, lielā attālumā u. tml.).
kapuce Pie apģērba apkakles piestiprināta, atpakaļ atmetama galvassega.
nozīmīte Pie apģērba piespraužama neliela zīme, ko izgatavo par godu kādam notikumam, piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u. tml.; nozīmīte.
piebūve Pie ēkas klāt piebūvēta papildu celtne vai tās daļa.
lustra Pie griestiem piekarama apgaismošanas ierīce, kas sastāv no vairākiem gaismas ķermeņiem.
piesis Pie jātnieka apavu papēžiem piestiprināms metāla loks ar asu izvirzījumu.
piestāt Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
piestāties Piebraukt un apstāties (par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
pusgadsimts Piecdesmit gadu vai aptuveni piecdesmit gadu ilgs laika posms.
sonetu vainags piecpadsmit sonetu kopums, kurā katrs nākamais sonets sākas ar iepriekšējā soneta pēdējo rindu un piecpadsmitais sonets ir visu sonetu pirmo rindu apvienojums.
tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
disputēt Piedalīties disputā; apspriest strīdīgu jautājumu.
apdzirdīt Piedāvājot dzert alkoholisku dzērienu, panākt ka (kāds) pilnīgi apreibst; piedzirdīt.
dižciltība Piederība pie tīras šķirnes, ko apliecina reģistrs ciltsgrāmatā (par dzīvniekiem).
aksesuārs Piederums, blakuslieta, kas papildina kādu priekšmetu vai parādību.
pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
fasons Piegriezums, modelis (apģērbam, apaviem u. tml.).
piestāt Pieiet un apstāties.
vagoniņš Piekabes veida pārvietojams miteklis ar darba rīku, apģērbu u. tml. novietni (piem., remontstrādniekiem).
milēdija Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu (Lielbritānijā).
lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
uzņemties Piekrist, apņemties (ko) veikt; piekrist būt (atbildīgam par ko).
akcepts Piekrišana, atzīšana; apstiprināšana.
atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
aklimatizēt Pielāgot, pieradināt (augus un dzīvniekus) pie citiem klimatiskiem, ģeogrāfiskiem apstākļiem.
iedzīvoties Pielāgoties (jauniem apstākļiem) – par dzīvniekiem.
pārkārtoties Pielāgoties (piem., citiem apstākļiem).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par augiem, dzīvniekiem).
aklimatizēties Pielāgoties jauniem dzīves apstākļiem, jaunai videi; iedzīvoties jaunā vidē, pierast pie jauniem dzīves apstākļiem (par cilvēku).
svilināt Pieliekot ko degošu, karstu, likvidēt (nokauta dzīvnieka apmatojumu, apspalvojumu).
elks Pielūgsmes, apbrīnas objekts.
kvota Pieļaujamais vai atļautais (kā) daudzums, norma. (piem., atļautais nozvejas apjoms).
atstāt Pieļaut, arī likt, lai paliek (kādos apstākļos), bieži pašam aizejot.
sakrāsot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti audumam) rodas nevēlami krāsas plankumi (no cita plūkoša auduma, apģērba gabala u. tml.).
samērcēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, slapjš.
nopūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) nopūst, sapūst.
sapūdēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (kas) sapūst.
piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
pakļaut Pieļaut, ka (kāds, kas) nonāk (piem., kādu apstākļu) iedarbībā.
pārcepināt Pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst, apdeg, sadeg.
nobārstīt Pieļaut, ka (kas) tiek pārklāts, apbārstīts (ar ko).
piesmelt Pieļaut, ka (šķidrums) ieplūst (apavos).
apsaldēt Pieļaut, ka rodas iekaisums; apaukstēt.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpē, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
adaptācija Piemērošanās, pielāgošanās (videi, apstākļiem, situācijai u. tml.).
piedienīgs Piemērots, atbilstošs (situācijai, apstākļiem u. tml.); pieklājīgs.
pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
atcerēties Pieminēt, godināt; apsveikt, apdāvināt u. tml.
kapakmens Piemiņas akmens pie kapa.
vainags Piemiņas vietā (piem., uz kapa) novietojams, ar ziediem, arī lentām greznots skuju vai mūžzaļu augu riņķveida pinums.
krejotava Piena pārstrādes uzņēmums vai uzņēmuma daļa, kurā veic piena pirmapstrādi, iegūst krējumu, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
uzkopt Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (zemes platību), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
rūgtpiene Pienenei līdzīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, garenām lapām un dzelteniem ziediem.
lauku piens piens, kas iegūts lauku saimniecībā un nav apstrādāts pienotavā vai piena kombinātā.
specpiens Piens, ko bez maksas saņem kaitīgos apstākļos strādājošais.
jēdzīgs Pieņemams, apmierinošs; samērā labs.
uzņemt Pieņemt aprūpē (ārstniecības iestādē).
nolemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
izlemt Pieņemt lēmumu likumā noteiktā kārtībā (tiesā, sēdē, sapulcē u. tml.); izšķirt.
šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
piebļaut Piepildīt ar bļaušanu (piem., telpu, apkārtni); piekliegt (1).
piebrēkt Piepildīt ar brēkšanu, brēcošām skaņām (piem., telpu, apkārtni).
piekūpināt Piepildīt ar dūmiem, iztvaikojumiem u. tml. (telpu, apkārtni).
aizņemt Piepildīt ar savu apjomu (telpu, vietu).
uzpūsties Piepildīties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā, arī izveidoties ar porām.
piepūsties Piepildoties ar gaisu, tiekot piepūstam, palielināties apjomā.
pūsties Piepildoties ar gāzi (parasti fizioloģisku traucējumu, arī atsevišķu pārtikas produktu ietekmē), palielināties apjomā.
piepūsties Piepildoties ar gāzi, gaisu, izplesties, palielināties apjomā.
uzpūsties Piepildoties, parasti ar gāzi, šķidrumu, palielināties apjomā (piemēram, par kuņģi).
uzrēķināt Pieprasot samaksu, aprēķināt lielāku summu par sākotnēji paredzēto (piemēram, kā soda naudu par ko nenomaksātu, arī pārtērētu).
piejaucēt Pieradināt (piem., augus) pie citiem apstākļiem.
iejāt Pieradināt, apmācīt jāšanai (zirgu).
parādīt Pierādīt, apliecināt darbībā (ko, piem., spējas).
atspēkot Pierādīt, ka (piem., apgalvojums) nav pareizs, neatbilst īstenībai.
apburzīties Pierast, iejusties (kādā vidē), piemēroties (apstākļiem).
apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
pūķis Piesaistīts, par gaisu smagāks lidaparāts, ko gaisā notur gaisa masas, kuras plūst pret lidaparāta virsmu noteiktā leņķī.
karbonizēt Piesātināt ar ogļskābo gāzi; apstrādāt ar ogļskābo gāzi.
apsist Piesitot (ko klāt), pārklāt (ko visā platībā vai visapkārt).
sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
piemīzt Pieslapināt ar urīnu.
drošības līdzekļi piespiedu līdzekļi pret aizdomās turēto vai apsūdzēto, lai tas neizvairītos no izmeklēšanas.
piehalturēt Piestrādāt (lai gūtu papildu peļņu).
gumijot Piesūcināt ar gumiju; apvilkt ar gumiju.
sabriest Piesūcoties ar mitrumu, kļūt apjomīgākam; šādā veidā kļūt blīvākam, bez spraugām starp (piem., koka priekšmeta) daļām.
uzburbt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt irdenam, porainam.
uzrūgt Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā, kļūt mīkstam, irdenam.
uzbriest Piesūcoties ar mitrumu, palielināties apjomā.
sasvīst Piesūcoties ar sviedriem, kļūt (parasti viscaur) mitram, slapjam.
piemirkt Piesūkties ar mitrumu, slapjumu; samirkt.
apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu.
avansēt Piešķirt avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem.
prēmēt Piešķirt prēmiju; apbalvot ar prēmiju.
piesviest Piešķirt, iedot (ko) papildus.
piešuve Piešūta apakšējā mala (apģērba gabalam).
atdurties Pievērsties (kam), apstāties (pie kā).
uzkrāt peļņu pievienot peļņas daļu esošajam uzņēmuma kapitālam (piem., uzņēmuma paplašināšanai).
pienākt Pievienoties, papildinot (kā) daudzumu, apjomu.
pievilkt Pievirzīt (karaspēka daļu, apakšvienību u. tml.) pie pārējā karaspēka.
marginālija Piezīme uz grāmatas vai manuskripta lappuses malas.
ieruna Piezīme, kas papildina (piem., rakstītu tekstu) ar kādu nosacījumu; iebildums.
bloknots Piezīmju grāmatiņa vai burtnīca ar izplēšamām lapām.
platknābis Pīle ar lielu, galā paplatinātu knābi [Anas clypeata].
sapilināt Pilinot savirzīt (kopā, kādā veidojumā, kur); pilinot (ko virsū), apstrādāt.
pievārēt Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
pārredzēt Pilnīgi aptvert, skaidri izprast (piem., kādu procesu, kādu darbību kopumu).
izvērst Pilnīgi apvērst (ar iekšpusi uz āru, otrādi u. tml.).
piegulēt Pilnīgi atbilst (parasti augumam) – par apģērbu, retāk apaviem.
socializēties Pilnīgi iekļauties sabiedrībā, kādā tās grupā, apgūstot attiecīgo priekšstatu, normu, uzvedības stereotipu, zināšanu sistēmu.
galīgi garām pilnīgi nepareizi, aplam.
ārpus (katras) saprašanas pilnīgi nesaprotami; galīgi nesaprātīgi.
iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
iedziļināties Pilnīgi nodoties (kādai nodarbībai), tā ka neievēro apkārtējo.
tiku tikām Pilnīgi pietiekami, papilnam.
tiku Pilnīgi pietiekami, papilnam.
izprast Pilnīgi saprast (parasti izziņas procesā).
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
džips Pilnpiedziņas vieglais vai neliels kravas automobilis, kas paredzēts braukšanai bezceļa apstākļos.
kārta Pilns apģērba komplekts.
apgrieziens Pilns aplis griešanās kustībā.
piruete Pilns ķermeņa apgrieziens ap savu asi (piem., baletā).
mandāts Pilnvarojums, uzdevums; dokuments, kas apliecina uzrādītāja pilnvaras, uzdevumus.
nopilēt Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
kosmosa kuģis pilotējams kosmiskais lidaparāts.
dārzu pilsēta pilsēta (arī pilsētas daļa), kas izvietota plašā apzaļumotā teritorijā, kur ir daudz apstādījumu, parku.
Meka Pilsēta Saūda Arābijā, kurā dzimis pravietis Muhameds un ko ik gadu apmeklē tūkstošiem musulmaņu.
kvartāls Pilsētas apbūves daļa, ko no četrām pusēm norobežo ielas.
ārpilsēta Pilsētas tuvākā apkaime.
municipalitāte Pilsētas vai kāda apgabala pašvaldība; ēka, kur izvietojusies šāda pašvaldība.
katedrāle Pilsētas, arī klostera galvenā baznīca, kurā dievkalpojumus vada augstākais garīdznieks (arhibīskaps, patriarhs).
aglomerācija Pilsētkopa, kas izveidojusies, saplūstot vairākām pilsētām un citām apdzīvotajām vietām.
pilsētbūvniecība Pilsētu plānošana un apbūve.
reintegrācija Pilsonības atjaunošana personai, kura to zaudējusi (piem., apprecoties ar ārzemnieku).
garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
appīt Pinot, veidojot pinumu, apņemt; aptvert ar pinumu, pīni.
timurietis Pionieris, kas palīdz vecākiem, nespējīgiem cilvēkiem vai ģimenēm bez apgādnieka.
aplikatūra Pirkstu izkārtojums mūzikas instrumenta spēlē, šāda pirkstu izkārtojuma apzīmējums nošu rakstā (ar arābu cipariem).
dīgļlapa Pirmā lapa, kas redzama pēc sēklas uzdīgšanas.
pirmapstrāde Pirmā, sākotnējā apstrāde, kurā (ko) sagatavo galīgai apstrādei.
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piem., Francijā, Itālijā).
sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
pieteikt sevi pirmo reizi atklāt sabiedrībai savu personību, apliecināt savas spējas, talantu.
rumulēt Pirmoreiz pavasarī izlaižot lopus ganībās, pēc paražas (kādu) apliet ar ūdeni.
panēt Pirms cepšanas apviļāt (piem., rīvmaizē vai miltos un olā).
sakne Pirmsākumi, rašanās cēloņu, apstākļu kopums (piem., parādībai, tautai, dzimtai).
paplāksne Plakana apļveida detaļa, ko novieto zem uzgriežņa vai skrūves galviņas.
disks Plakana, apaļa ripas veida ierīces, mehānisma daļa; šādas formas priekšmets.
plācenis Plakana, apaļas formas maize; šāda maize ar, piem., olu, biezpiena, krējuma maisījuma virsu.
piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
štrauss Plakanas formas ziedu pušķis (parasti likšanai uz kapa).
strūga Plakandibena upju kuģis kravu pārvadāšanai (Austrumeiropā aptuveni līdz 18. gs.).
ripa Plakans apaļš priekšmets; neliels kaučuka disks hokeja spēlei.
plātne Plakans, parasti taisnstūra formas priekšmets, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; plāksne (1).
aplis Plaknes daļa, kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra un ko ierobežo aploce; riņķis.
riņķis Plaknes figūra, ko ierobežo aploce un kurai visi ārmalas punkti ir vienādā attālumā no centra; aplis.
spirāle Plaknes līkne, kas tinas ap kādu punktu, tam tuvodamās vai no tā attālinādamās.
virsma Plaknes, tās daļas ārpuse (priekšmetam, veidojumam), kas robežojas ar apkārtējo vidi.
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
spārns Plākšņveida vai profilēts elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (parasti gaisu, ūdeni).
luba Plāna kokmateriāla plāksnīte (piem., jumtu apjumšanai); jumta skaida.
planšete Plāna virsma, pie kuras piestiprina papīru (piem., datu) atzīmēšanai; digitāla virsma zīmējumu skicēšanai.
laukums Plankums (dzīvnieka apmatojumā vai apspalvojumā).
perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
āda Plāns apvalks; elastīga virskārta.
bītlene Plāns trikotāžas svīteris ar augstu, kaklam pieguļošu apkakli; polo džemperis.
pankūka Plāns, apaļš mīklas izstrādājums, ko gatavo, cepot uz pannas.
viegls Plāns, arī tāds, kam samērā mazs svars, arī tāds, kas maz silda (par audumu, apģērbu u. tml.).
žilete Plāns, divpusējs asmens sejas (bārdas), arī citu ķermeņa daļu apmatojuma skūšanai; šāds asmens kopā ar turekli.
pleira Plāns, gluds plaušu apvalks.
lignīns Plāns, higroskopisks papīrs ar sīki krokotu virsmu, ko lieto kompresēm, tamponiem u. tml.
pergamīns Plāns, izturīgs ietinamais papīrs, kas nelaiž cauri taukvielas.
spārns Plāns, plēvjains vai ādains veidojums (piem., uz lapas kāta, stumbra, pie sēklām).
gazificēt Plānveidīgi un plašā mērogā ierīkot deggāzes izmantošanas ierīces, apgādāt (ko) ar deggāzi.
viedkarte Plastikāta karte ar iestrādātu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto, piemēram, informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai, datu apstrādei un to saglabāšanai, lietotāju identificēšanai, kā arī naudas norēķiniem, pārvedumiem.
mastika Plastiska, lipīga masa, ko izmanto, piem., apdarei, apstrādei, līmēšanai.
fronte Plaša cilvēku apvienība (kādam mērķim).
kongress Plaša sanāksme, apspriede, kurā piedalās kādas organizācijas, profesionālās apvienības, partijas u. tml. pārstāvji vai pilnvaroti delegāti svarīgu jautājumu izlemšanai.
apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
reģions Plaša, ar kopīgām ģeogrāfiskām, ekonomiskām u. tml. pazīmēm raksturīga teritorija (novads, apgabals, valsts, valstu grupa).
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
dārzs Plaši apstādījumi ar celiņiem pastaigai; parks.
kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
apmērs Plašums, izplatība; apjoms.
kravate Plata auduma lente, ko apsien ap kaklu.
bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
kupls Plats, krokains (par apģērbu, tā daļām).
noplaucēt Plaucējot apstrādāt (ko ar ļoti karstu vai verdošu šķidrumu).
delna Plaukstas apakšējā daļa; plauksta.
izplaukt Plaukstot atvērties (par ziediem, lapām); salapot, uzziedēt (par augiem).
uzplaukt Plaukstot atvērties; salapot, uzziedēt (par augiem, to daļām).
vērties Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).
kaķu dzimta plēsēju dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, lokanu ķermeni, noapaļotu galvu ar īsu purnu, asiem, ievelkamiem nagiem (piem., lauva, tīģeris, puma, meža kaķis, mājas kaķis).
lācis Plēsēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti.
vilks Plēsēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, druknu kaklu, īsu purnu, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali [Canis lupus].
zandarts Plēsīga asaru dzimtas zivs ar tumšām svītrām uz muguras un sāniem, slaidu, no sāniem nedaudz saplacinātu ķermeni un uz priekšu vērstu muti ar lieliem zobiem [Stizostedion lucioperca].
puma Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu, garu ķermeni, īsu dzeltenbrūnu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti [Felis concolor].
pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
saraustīt Plēšot, raujot pārraut, saplēst.
izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
sapludināt Pludinot savienot, panākt, ka saplūst (kopā).
nopluinīt Pluinot noraut, saplosīt.
applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
ložņāt Plūst (dažādos virzienos, apliecinot šķēršļus u. tml.).
jaukties Plūst kopā, apvienoties (ar ko), izpaužoties citam caur citu.
applūdināt Plūstot (kam virsū, pāri), apklāt.
apskalot Plūstot garām vai atrodoties blakus, apņemt, skart (visapkārt, no visām pusēm) – par ūdeņiem.
klačoties Pļāpāt, tenkot; arī aprunāt.
iepļaut Pļaujot ievirzīt (kur iekšā izkapti); pļaujot radīt ievainojumu.
aizpogāt Pogājot aiztaisīt (apģērbu); ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
pogāties Pogāt sev apģērbu.
zilā polārlapsa polārlapsa ar iezilganu apmatojumu.
polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
sargpostenis Policijas, arī apsardzes vienība, kas patrulē (kādā vietā) un nodrošina sabiedrisko kārtību, nepieļauj nepiederošu, arī nevēlamu personu iekļūšanu (kur).
kordons Policijas, karaspēka u. tml. līnijveidīgs novietojums, lai (ko) apsargātu, norobežotu.
augstspiedums Poligrāfijā – iespieduma tehnika, kurā papīra vai citu virsmu skar iespiedformas augstākās vietas.
kaprons Polimērs, ko iegūst no kaprolaktama un ko lieto, piem., mašīnu detaļu un sintētisko šķiedru izgatavošanai.
reālpolitika Politika, kas balstās uz praktiskiem apsvērumiem, ņemot vērā reālos politiskos, ekonomiskos u. tml. apstākļus.
partija Politiska organizācija, kurā apvienojušies kādas sociālās grupas vai noteiktu politisko uzskatu pārstāvji, lai aizstāvētu šīs sociālās grupas vai politiskā novirziena uzskatus, intereses.
marksisms Politiska un ekonomiska teorija, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un bezšķiru sabiedrības izveidošanu nākotnē.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
frakcija Politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
neofašisms Politisks strāvojums (pēc 2. pasaules kara), kam raksturīga fašisma ideju atjaunošana un pielāgošana mūsdienu apstākļiem.
kartelis Politisku partiju apvienība vai vienošanās par saskaņotu darbību.
ritmblūzs Populārās mūzikas žanrs, kurā apvienoti džeza un blūza elementi – mainīgs ritms un interesanta melodija.
dzēšpapīrs Porains papīrs, ko lieto dzēšlapu izgatavošanai.
papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai porcijai.
patafons Portatīvs aparāts bez rupora skaņuplašu atskaņošanai.
P Portugāle (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
daudzkāji Posmkāju tipa apakštips, pie kura pieder tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki ar daudziem kāju pāriem (piem., simtkāji) [Myriopoda].
kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
vidus Posms (darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, celtni, tās apkārtni).
baltais saraksts pozitīvi vērtējamu faktu, notikumu u. tml. apkopojums.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta un ko izraisa, piem., realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
smalkmehānika Praktiskās mehānikas nozare, kas nodarbojas ar precīzo aparātu un instrumentu būvi un remontu.
socionika Praktiskās psiholoģijas nozare, kas pēta informācijas apmaiņu cilvēka psihē, mijiedarbību ar apkārtējo pasauli un citiem psiholoģiskajiem tipiem.
mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
jēgt Prast, mācēt; saprast, aptvert.
ar gudru ziņu prātīgi apsverot, apdomājot.
galva Prāts, apziņa; domāšana, saprašana.
smadzenes Prāts, apziņa.
aprēķins Precīzi aprēķināta pēdējā alga (kādam aizejot vai kādu atlaižot no darba).
eksports Preču (kapitāla u. tml.) izvešana uz ārzemēm.
bordo karotīte preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.
sīkamatniecība Preču izgatavošana nelielā daudzumā (parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku).
tirgus Preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
tirdzniecība Preču vai pakalpojumu apmaiņa.
birža Preču vairumtirdzniecības, vērtspapīru un valūtas tirgus; ēka, kurā atrodas šī iestāde.
imports Preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm.
spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
bonuss Prēmija; piemaksa, papildatalgojums (par noteiktu darba rezultātu).
nopresēt Presējot saplacināt, nospiest (3).
fibra Presēts materiāls no līmētas papīra masas, ko lieto elektroizolācijai un blīvju izgatavošanai.
kontraceptīvie līdzekļi pretapaugļošanās līdzekļi.
pederastija Pretdabiska dzimumdzīve ar bērniem; vīrieša tieksme apmierināt dzimumdziņu ar zēnu vai jaunekli.
zenītartilērija Pretgaisa aizsardzības karaspēka ieroču šķira, kuras apbruņojumā ir ieroči gaisa mērķu iznīcināšanai.
prettanku grāvis prettanku šķērslis līdzenā apvidū, plats aptuveni 1 metru dziļš izrakums ar stāvām malām.
dez- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē (kā) likvidēšanu, atcelšanu; (kā) trūkumu, neesamību u. tml.
de- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē atdalīšanu, pazemināšanu, atcelšanu u. tml.
dis- Priedēklis, kas (svešvārdos) apzīmē sadalīšanu, nošķiršanu vai norāda uz pretstatu.
priežains Priedēm apaudzis, pieaudzis.
apmierinātība Prieka, gandarījuma izjūta; apmierinājums, labpatika.
purngals Priekšējā daļa apaviem, kura sedz pirkstgalus.
krūts Priekšējā daļa no kakla līdz viduklim (apģērbam).
peciņa Priekšmeta apakšējā, paplatinātā daļa.
pēda Priekšmeta apakšējā, parasti paplatinātā, daļa.
augša Priekšmeta augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats: apakša.
apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
kūlenis Priekšmeta kritiens, gāšanās ar augšdaļu uz leju; priekšmeta kritiens, tam vairākkārt griežoties apkārt.
kāts Priekšmeta, darbarīka daļa – garens, gluds, noapaļots stienis vai garena detaļa, ko satver, priekšmetu lietojot.
galviņa Priekšmeta, detaļas u. tml. apaļas formas gals; neliels apaļš priekšmets.
šuveklis Priekšmets (piem., apģērbs, tā daļa, tekstilijas), ko (pašlaik) šuj vai izšuj.
saspraude Priekšmets apģērba gabala sastiprināšanai vai rotāšanai.
spogulis Priekšmets ar īpaši apstrādātu virsmu, kas labi atstaro gaismu un rāda attēlu.
rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
stienītis Priekšmets, kam ir (aptuvena) stieņa forma, veids.
magnēts Priekšmets, kas ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzs, niķeļa u. tml. izstrādājumus.
apliekamais Priekšmets, ko apliek (kam) apkārt.
eksponāts Priekšmets, ko izstāda apskatei (izstādē, muzejā).
sveiciens Priekšmets, ko pasniedzot apliecina draudzību, sirsnību, labvēlību; dāvana.
balva Priekšmets, naudas summa, ko pasniedz kā atzinības apliecinājumu (piem., sporta sacensībās).
paliktnis Priekšmets, uz kura (ko) uzliek, novieto, arī priekšmets, ko paliek (kam) apakšā.
riņķis Priekšmets, veidojums, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
kvantitāte Priekšmetu, būtņu, parādību noteiksme, kas var mainīties (piem., pēc apjoma, skaita) attiecīgo priekšmetu, būtņu, parādību kvalitātes (1) ietvaros.
gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
klēpis Priekšmetu, vielas daudzums, ko var apņemt, nest ar abām rokām, piespiežot pie krūtīm u. tml.; siena, salmu u. tml. daudzums, ko var paņemt dakšām.
sauja Priekšmetu, vielas u. tml. kopums, daudzums, ko var saņemt plaukstā, apņemt ar plaukstu.
augsne Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
mugurpuse Priekšpusei vai apakšpusei pretējā (priekšmeta) puse, daļa.
nojēga Priekšstats; arī izpratne, sapratne.
sils Priežu mežs (parasti bez pameža); meža augšanas apstākļu tips sausās, nabadzīgās smilts augsnēs.
puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
kvēpeklis Primitīva apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar šķidru (vai viegli kūstošu) dedzināmo vielu, kurā ielikts deglis.
privāts Privātapģērbā.
civilapģērbs Privāts apģērbs (pretstatā formas tērpam).
jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
augļu augļi procenti, ko pēc noteikta termiņa pieskaita kapitālam, lai tie atkal kopā ar kapitālu dotu procentus.
procentlikme Procentu apmērs.
apguve Process --> apgūt (1); apgūšana.
apguve Process --> apgūt (2); apgūšana.
apkure Process --> apkurināt; apkurināšana; apsildīšana.
aptvere Process --> aptvert.
iesaldēšana Process --> iesaldēt (2); apturēšana, moratorijs.
apjūsma Process, arī rezultāts --> apjūsmot.
aprēķins Process, arī rezultāts --> aprēķināt (1); šādi iegūta skaitliska izteiksme.
aptauja Process, darbība --> aptaujāt; aptaujāšana.
mācīšanās Process, darbība --> mācīties; zināšanu apguve.
globalizācija Process, kurā tiek iesaistīta visa pasaule, process, kas aptver visu pasauli.
aptaukošanās Process, rezultāts --> aptaukoties; stāvoklis, kad organismā pārmērīgi izveidojušies taukaudi.
tehnoloģiskums Produkcijas atbilstība noteiktiem ražošanas un ekspluatācijas apstākļiem.
pusfabrikāts Produkts, kam nepieciešama beigu apstrāde, lai iegūtu gatavu izstrādājumu.
izejprodukts Produkts, kas paredzēts tālākai apstrādei, kā izgatavošanai.
sausā uzturdeva produktu komplekts karavīriem (piem., konservi, koncentrāti, galetes), kas piemērots uzglabāšanai un lietošanai lauka apstākļos.
ģilde Profesionāla apvienība.
geiša Profesionāla viesu izklaidētāja, sarunu biedrene japāņu tējas namiņos, viesībās u. tml.
samurajs Profesionālu karavīru kārtas pārstāvis Japānā (9.–19. gs.) ar īpašiem pienākumiem, privilēģijām un uzvedības kodeksu.
draiveris Programma, kas apkalpo noteiktu perifērijas ierīci (piem., printeri, monitoru).
nesaistes pārlūkprogramma programma, kas veic interneta lappušu lejupielādi un to kopēšanu, lai tās būtu skatāmas bez pievienošanās internetam.
neformālā izglītība programmas, kas rada iespēju apgūt prasmes, attīstīt personību, socializēties u. tml. ārpus formālās izglītības.
ļaunprogrammatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunatūra.
ļaunatūra Programmatūra, ko izmanto, lai apzināti, noziedzīgos nolūkos inficētu datorus, viedtālruņus u. tml. ierīces, piem., traucējot to darbību, piekļūstot privātām datorsistēmām, bojājot tās; ļaunprogrammatūra.
pakete Programmu vai datu kopums, ko ievada un apstrādā kā vienu objektu; nedalāms datu bloks, ko pārsūta pa datu pārraides tīklu.
diaprojektors Projekcijas aparāts diapozitīvu demonstrēšanai.
planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
kodoskops Projekcijas aparāts, kas uz caurspīdīgas plēves zīmētus attēlus vai rakstītu tekstu neatkarīgi no apgaismojuma telpā projicē uz baltas sienas vai ekrāna.
superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
sekretārs Protokolētājs (piem., sapulcē, sanāksmē).
zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
iztēle Psihiska norise – (kā) radīšana apziņā tēla, priekšstata, idejas veidā (parasti jaunrades procesā).
psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
daba Psihisko īpašību kopums, kas nosaka izturēšanās veidu, attieksmi pret apkārtni; raksturs.
atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piem., priekšstats).
prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
labsajūta Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, laba pašsajūta.
uztvere Psihisks izziņas process, kurā īstenības priekšmeti un parādības atveidojas apziņā to pazīmju kopumā, arī šī atveidojuma izpratne.
griba Psihisks process, kas izpaužas spējā apzināti, mērķtiecīgi rīkoties, darboties, pārvarēt grūtības, lai (ko) sasniegtu, panāktu.
nemaņa Psihisks stāvoklis, kad cilvēks neapzinās, ko dara (piem., lielā uztraukumā).
aptumsums Psihisks stāvoklis, kad daļēji vai pilnīgi zaudēta spēja uztvert, saprast ārējo pasauli.
omulība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga apmierinātība, labsajūta un labs garastāvoklis.
neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
nemiers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga spēcīga vēlēšanās darboties, gūt ko jaunu, arī neapmierinātība ar esošo.
transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
apnikums Psihisks stāvoklis, kas raksturīgs cilvēkam, kuram viss apnicis.
psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
geštaltterapija Psihoterapijas metode, kurā tiek izmantoti geštaltpsiholoģijas principi (piem., indivīda būtība kā veselums, viņa jūtu un domu nozīmīgums), kā arī psihoanalīze.
suģestija Psihoterapijas metode, kuras pamatā ir iekšējo orgānu darbības atkarība no augstākās nervu sistēmas darbības.
psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
psihoterapeits Psihoterapijas speciālists.
mītiņš Publiska masu sapulce par aktuāliem (parasti politiskiem) jautājumiem.
izsolīt Publiski apsolīt (balvu par ko).
blamāža Publisks apkaunojums, sakompromitēšanās; apkaunojošs notikums.
urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
nopukoties Pukojoties izpaust neapmierinātību; pukojoties noteikt, pateikt (ko).
ugunspūķis Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus; drakons.
drakons Pūķis, kas spļauj uguni un aprij cilvēkus un dzīvniekus.
grupēties Pulcēties (ap ko), izvietoties (kur).
modinātājs Pulkstenis (arī mobilais telefons, radioaparāts), kas ar zvanu, melodiju u. tml. noteiktā laikā signalizē (parasti, lai pamodinātu).
nullpunkts Punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas; robeža starp pozitīvo un negatīvo vērtību iedaļu rindām.
kāršu pupas pupas, kurām ir nepieciešams balsts, ap kuru vīties; garās pupas.
zemeszvaigzne Pūpēžu sēne, kuras augļķermeņa apvalka ārējā daļa saplaisā un atliecas, izveidojot zvaigžņveida figūru.
pirkstgals Purngals (apavam).
purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
apgrieziens Pusaplis griešanās kustībā (piem., slidojot).
junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
pusducis Puse no duča; kopa, kurā ir sešas vai aptuveni sešas vienības.
pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
pusaplis Puse vai aptuvena puse no apļa.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
pusauss Puse vai aptuvena puse no auss.
pusdzīve Puse vai aptuvena puse no cilvēka mūža, nodzīvotā laika.
puscūka Puse vai aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
pusstāvs Puse vai aptuvena puse no kādā stāvā izvietotajām telpām.
puslaiks Puse vai aptuvena puse no kādai norisei paredzētā vai vajadzīgā laika.
pusklaips Puse vai aptuvena puse no klaipa.
puskukulis Puse vai aptuvena puse no kukuļa.
pusloks Puse vai aptuvena puse no loka; pusaplis.
pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
pusapgrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna apgrieziena.
puspagrieziens Puse vai aptuvena puse no pilna pagrieziena.
puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
pussprīdis Puse vai aptuvena puse no sprīža.
pusvalsts Puse vai aptuvena puse no valsts.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
pusceļš Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
pustik Puse vai aptuvena puse.
pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
pusacs Puse vai aptuveni puse no acs.
puskoks Puse vai aptuveni puse no koka stumbra.
pusmasts Puse vai aptuveni puse no masta garuma.
pus Puse; viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
nikerbokeri Pusgaras, platas, zem ceļiem sasprādzējamas vai sapogājamas vīriešu bikses.
mārsils Puskrūms ar stāviem zariem, pretējām lapām un violetiem vai baltiem, smaržīgiem ziediem.
vilkt Pūst, plūst (par vēsu, aukstu gaisu); pakāpeniski veidoties, mainīties (par laika apstākļiem).
appūst Pūšot virzīt gaisa plūsmu (visapkārt kam).
ieputināt Putinot apņemt no visām pusēm (ar sniegu, smiltīm).
apputināt Putinot pārklāt vai apņemt (ar sniegu no visām pusēm).
dzeltenums Putna olas sastāvdaļa dzeltenā krāsā, kuru apņem olbaltums un ar kuru barojas dīglis.
melnsvārcis Putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
kukaiņdzenis Putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
mednis Putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
pointers Putnu suns, kas ir augumā slaids, ar kalsnu ķermeņa uzbūvi, elastīgu gaitu, smailām, nokarenām ausīm, taisnu asti un gludu, īsu apmatojumu; attiecīgā suņu šķirne.
alus Putojošs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no miežu iesala un apiņiem.
šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
mēmā putra putra, kuru gatavojot nedrīkst runāt, lai sapnī redzētu nākamo precinieku.
puvekļi Puvušas vielas, sapuvušas atliekas.
radiotehnika Radio u. tml. akustiskā aparatūra.
radiouztvērējs Radioaparāts.
radiomehāniķis Radioaparātu mehāniķis.
radiofonija Radioprogrammu raidīšana; radioapraide.
audzēt Radīt (augu vai dzīvnieku) augšanai, attīstībai labvēlīgus apstākļus (tos kopjot, barojot); rūpēties, gādāt, lai aug.
paņemt Radīt (kādam) noteiktus apstākļus, situāciju.
dzīt kapā radīt (kādam) smagu dzīvi, neciešamus apstākļus.
ņemt Radīt (kam) kādu stāvokli, apstākļus, situāciju.
šķaudīt Radīt aprautas, šņācošas skaņas, rodoties darbības traucējumiem (piem., par ierīcēm, mehānismiem).
skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
atbrīvot ceļu Radīt apstākļus (kā) attīstībai, veicināt (to).
apsakņot Radīt apstākļus, lai (spraudeņi) izveidotu saknes.
apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
iecelt saulītē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
iecelt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
celt saulē radīt atbilstošus, labus apstākļus (kādam).
apdraudēt Radīt bīstamus apstākļus.
krekšķināt Radīt čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem, putniem).
atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
čivināt Radīt īsas, aprautas balss skaņas (par putniem).
skrapšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
iedegt zaļo gaismu radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
iedegt zaļo uguni radīt labvēlīgus apstākļus (kam), veicināt (ko).
dzīvināt Radīt labvēlīgus apstākļus dzīvībai.
pavērt logu uz pasauli radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko redzēt, iepazīt).
pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
žņaugt Radīt nepanesamus, ļoti apgrūtinošus apstākļus.
čabēt Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
čakstināt Radīt raksturīgas aprautas, paskarbas balss skaņas (par dažiem putniem).
mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
riet Radīt raksturīgas, īslaicīgas un aprautas balss skaņas (par suni vai suņu dzimtas dzīvnieku).
šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piem., par ko slapju, kas tiek virzīts); atskanēt šādam troksnim.
žļurkstēt Radīt samērā skaļu, spēcīgu troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
iekārtoties Radīt sev (piemērotus, arī vēlamus dzīves vai darba apstākļus).
pašaut kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
aizlikt kāju priekšā (kādam) radīt šķēršļus, apzināti kavēt, traucēt sasniegt vēlamo.
denaturēt Radīt tādus apstākļus, kuros zūd (vielu) dabiskās īpašības.
žļakstēt Radīt troksni, kāds veidojas, piem., brienot, braucot pa šķidru masu, dubļiem u. tml., arī šķidrumam iekļūstot apavos; atskanēt šādam troksnim.
samplēt Radīt un apstrādāt skaņas ar sampleri.
ņurdēt Radīt vibrējošas rīkles skaņas, piem., paužot neapmierinātību, draudus (par dažiem dzīvniekiem).
atnest Radīt, izraisīt (jaunu stāvokli, kādus apstākļus u. tml.).
radošā biogrāfija radošā darba secīgs apraksts.
kratīt dūri rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
diedzēt Radot dīgšanai labvēlīgus apstākļus, panākt, ka sāk dīgt.
sūkt Radot kādā organisma, iekārtas, ierīces u. tml. vietā gaisa retinājumu, panākt, būt par cēloni, ka pa to pārvietojas (piem., šķidra, gāzveida) viela; būt tādam, pa kura kapilāro struktūru virzās, spēj virzīties (piem., šķidra, gāzveida) viela.
kultivēt Radot labvēlīgus (mākslīgos) apstākļus, panākt, ka (mikroorganismi) aug un attīstās.
sabats Raganu, burvju u. tml. sapulcēšanās kopā un tikšanās ar velnu.
radiokorporācija Raidsabiedrību, radiokompāniju apvienība.
piņķēties Raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
aprāt Rājot apsaukt, apklusināt.
uzrakņāt Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
bloks Rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. (parasti noplēšamu) lapu kopums.
rakstāmais papīrs rakstāmpapīrs.
vaučers Rakstisks apliecinājums, galvojums.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
rakstāmpapīrs Rakstīšanai paredzēts papīrs.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
protokolēt Rakstīt protokolu (1); fiksēt, aprakstīt protokolā (1).
šifrēt Rakstīt, apstrādāt (tekstu), lietojot šifru (1); lasīt, iegūt informāciju no šādi apstrādāta teksta.
rakstīšana Rakstītprasmes apgūšana.
lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta žanrā.
aprakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm (papīru, tāfeli u. tml.).
norakstīt Rakstot pārklāt ar rakstu zīmēm; aprakstīt.
kritika Raksts, apcerējums šajā nozarē.
diploms Raksts, apliecība, ko piešķir kā apbalvojumu par sasniegumiem konkursā, izstādē vai sacensībās.
dokuments Raksts, kas juridiski apliecina kādu faktu (piem., personas dzimšanu, iegūto izglītību, darbiniekiem izmaksāto algu).
problēmraksts Raksts, kurā ir aplūkota kāda problēma.
zirnītis Raksts, ornaments – mazi, aptuveni zirņa lieluma, aplīši.
burts Rakstu zīme valodas skaņas vai skaņu grupas apzīmēšanai.
ideogramma Rakstu zīme, kas apzīmē veselu jēdzienu; teksts, kas veidots ar šādām rakstu zīmēm.
raksturojums Raksturīgo (kā) īpašību apraksts un vērtējums.
siluets Raksturīgs (apģērba, tā detaļas) piegriezuma līniju kopums.
siluets Raksturīgs (celtnes, celtņu grupas) apveids, kontūra.
jaunlaiku Raksturīgs pašreizējam laikaposmam; mūsdienu.
izsacīt Raksturot, apzīmēt (ko), parasti skaitliski, ar mērvienībām; izteikt.
nesējraķete Raķete, ko izmanto par transportlīdzekli kosmiskā lidaparāta ievadīšanai orbītā ap Zemi vai starpplanētu lidojuma trajektorijā.
slaids Rāmītī iestiprināts diapozitīvs.
uts Rāpojošs asinssūcējs kukainis, kas parazitē uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa (galvenokārt tā apmatojumā, apspalvojumā).
aprāpot Rāpojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
transportieris Rasēšanas instruments – lineāls ar 180 grādos iedalītu pusapli leņķu mērīšanai un atzīmēšanai.
saņemt dūšu rast drosmi, apņēmību, pārvarot mazdūšību, bailes, biklumu.
izveidoties Rasties (kādā procesā, norisē, apstākļos vai mērķtiecīgā darbībā) – par parādībām dabā.
ienākt Rasties (kādos apstākļos) – par psihisku stāvokli.
apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
rēgoties Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
aptumšoties Rasties psihiskam stāvoklim, kad daļēji vai pilnīgi zūd spēja normāli uztvert, saprast (par apziņu, prātu u. tml.).
parādīties Rasties, atainoties iztēlē; īsu brīdi rādīties (par sapni, sapņu, halucināciju tēlu).
veidoties Rasties, attīstīties, parasti pakāpeniski, kāda procesa, norises, apstākļu rezultātā (par parādībām dabā). Siltuma un mitruma ietekmē veidosies gubu mākoņi.
uzplūst Rasties, izraisīties; izveidoties (apziņā).
uznākt Rasties, izveidoties (apziņā).
uznirt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzpeldēt Rasties, izveidoties (apziņā).
uzrasties Rasties, izveidoties (apziņā).
uzdīgt Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
aust Rasties, parādīties (atmiņā, apziņā).
izveidoties Rasties, veidoties kādu apstākļu, darbības ietekmē (piem., par situāciju, attiecībām).
sajaukums Rasu, tautu, tautību u. tml. saplūdums.
izcelsme Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi; izcelšanās, cilme.
izcelšanās Rašanās, tapšanas, veidošanās process, arī apstākļi.
vezums Ratu vai ragavu krava kā aptuvens mērs.
pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
uzraudzēt Raudzējot panākt, ka iegūst vēlamo gatavības pakāpi, apjomu.
medalus Raudzēts dzēriens, kas gatavots ar medu, iesalu un apiņiem.
saraut Raujot saplūkt, savākt (ko).
apraustīt Raustot, plūkājot noraut, aplauzīt (vietumis).
sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
apraust Raušot (ko), apbērt (ap ko, kam apkārt).
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
paraust Raušot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm, aprušināt (augus) ar kapli.
ekstensīva zemkopība ražas iegūšana ar minimāliem izdevumiem, apsaimniekojot lielas platības.
mājražošana Ražošana mājas apstākļos; īpašā uzņēmumā apvienotu strādnieku darbs, ko veic mājās.
paplašinātā atražošana ražošanas procesa atjaunošana palielinātā apjomā.
vienkāršā atražošana ražošanas procesa atkārtošana iepriekšējā apjomā.
ūdenszīme Ražošanas procesā papīrā ieveidota zīme, kas ir redzama, turot papīru pret gaismu.
galaprodukts Ražošanas procesa rezultāts – produkts, kas vairs netiek tālāk pārveidots vai apstrādāts.
sērijveida ražošana ražošanas tips, ko raksturo vienveidīgas produkcijas izlaide lielā apjomā.
kombināts Ražošanas uzņēmums, kurā apvienotas vairākas tehnoloģiski saistītas ražotnes; vienas nozares uzņēmumu apvienība.
kapitālā celtniecība ražošanas uzņēmumu, dzīvokļu u. tml. celtniecība, kas nodrošina pamatfondu paplašināšanu (padomju iekārtā).
firma Ražošanas vai tirdzniecības uzņēmums vai uzņēmumu apvienība, kam ir juridiskas personas tiesības un savs nosaukums.
uztvert Reaģēt (piemēram, uz apkārtējās vides kairinājumiem) – par maņu orgāniem, to darbību u. tml.; iegūt (ar maņu orgāniem) apkārtējās vides priekšmetu un parādību atveidojumu.
objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
daba Reālajos apstākļos (ne maketā, plānā u. tml.).
signatūra Receptes daļa, kurā ir priekšraksts par zāļu lietošanu; receptes kopija, ko aptiekā pievieno izsniedzamajām zālēm.
vaigs Redzamā (mēness, saules), parasti apaļā, ieapaļā daļa.
aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
sapņot Redzēt (ko) sapnī.
noredzēt Redzēt (sapni vai ko sapnī); nosapņot.
samurgot Redzēt mokošos, nomācošos sapņos.
murgot Redzēt mokošus, nomācošus sapņus; runāt miegā.
sasapņot Redzēt sapnī; nosapņot.
sapņot Redzēt sapņus (miegā).
koreferāts Referāts, ziņojums galvenā referāta papildināšanai.
aprakties Refl. --> aprakt.
aptīties Refl. --> aptīt.
papildināties Refl. --> papildināt (1); tikt papildinātam.
paplašināties Refl. --> paplašināt; kļūt plašākam.
pierādīties Refl. --> pierādīt; tikt pierādītam; apstiprināties.
purināties Refl. --> purināt (1); arī purināt, piem., savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu (no kā).
saslapināties Refl. --> saslapināt; tikt saslapinātam.
saspiesties Refl. --> saspiest (3); tiekot spiestam samazināt tilpumu, apjomu, mainīt formu.
uzģērbties Refleksīvs --> uzģērbt; nēsāt, valkāt (piemēram, noteikta veida) apģērbu.
ierinda Reglamentā noteikts (karavīru, karaspēka apakšvienību, transportlīdzekļu u. tml.) izkārtojums kopīgai darbībai; šāds (piem., sportistu) izkārtojums.
pensija Regulāra (valsts) naudas izmaksa noteiktu vecumu sasniegušiem, darbnespējīgiem vai apgādnieku zaudējušiem pilsoņiem.
noiet Regulāri (kādu laiku) iet, apmeklēt mācību iestādi, darbu u. tml.
rente Regulārs ienākums, ko īpašnieks saņem no apsaimniekošanā nodota īpašuma (piem., zemes).
ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
pavadiņa Regulējama jostiņa, kas apņem bērna vidukli un plecus un palīdz noturēt mazuli, tam staigājot.
noregulēt Regulējot (piem., ierīci, aparatūru) panākt, ka (kas) darbojas, funkcionē vēlamajā režīmā, atrodas vajadzīgajā stāvoklī.
noregulēt Regulējot nodrošināt (noteiktus apstākļus).
sarēķināt Rēķinot iegūt (rezultātu); aprēķināt.
svētcere Reliģiska apcere.
ordenis Reliģiska apvienība ar noteiktu dzīves kārtību un darbības mērķi.
svētceļojums Reliģiska darbība – ar lūgšanām apvienota došanās uz svētu vietu vai svētām vietām.
saiešana Reliģiska rakstura pasākums, sapulcēšanās.
misticisms Reliģiski filozofiska teorija par nemainīgu, mūžīgu, cilvēka prātam neaptveramu augstāku esības formu – Absolūtu.
mūnisti Reliģisks novirziens (dibināts 1954. g.), kura mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati, kā arī liela nozīme piešķirta laulības institūtam; Unifikātu (Apvienošanās) baznīca.
svētsolījums Reliģisks solījums, ar ko cilvēks apņemas veikt kādas darbības, ievērot kādus principus.
ezerrieksts Relikts ūdensaugs ar peldošu, rombisku lapu rozeti, baltiem ziediem un ēdamiem augļiem – dzeloņainiem riekstiem.
piekāje Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
rentgens Rentgenaparāts; izmeklēšana ar rentgenaparātu.
rentgenterapija Rentgenstarojuma lietošana terapijā.
lapu reņģes reņģes, kas tiek zvejotas laikā, kad plaukst lapas.
vadnis Resna virve zvejas tīkla apakšējā daļā.
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
aklā zarna resnās zarnas sākumdaļa ar tārpveida piedēkli (apendiksu).
šķidrs Rets (par apmatojumu, apspalvojumu).
plāns Rets (par apmatojumu).
šķidrs Rets, arī kluss (parasti par aplausiem).
grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
apgrūtinājums Rezultāts --> apgrūtināt; tas, kas apgrūtina, sagādā neērtības.
aplauzums Rezultāts --> aplauzt.
apmulsums Rezultāts --> apmulst; psihisks stāvoklis, kas raksturīgs apmulsušam cilvēkam.
apstarojums Rezultāts --> apstarot; starojuma plūsma.
apstiprinājums Rezultāts --> apstiprināt; tas, kas apstiprina (ko).
apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
atskārsme Rezultāts --> atskārst; apjēgšana.
zaudējums Rezultāts --> zaudēt (1); tas, ko zaudē, piem., īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
galavārds Rezumējoša runa, uzstāšanās, piem., sapulces, konferences nobeigumā.
treliņi Režģveida nožogojums (piem., kāpņu malā, ap balkonu); režģis; arī reliņi.
ribājs Ribu (1) kopums, ribu (1) apvidus.
solis Rīcība (kādos apstākļos, situācijā).
vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
žests Rīcība, kas apliecina noteiktu attieksmi (pret ko).
aizbildniecība Rīcības nespējīgas personas (parasti bez vecāku gādības palikuša bērna vai bāreņa) aprūpe, tiesību aizsardzība; rūpes, gādība par kādu (parasti vājāku, nespējīgāku), viņa interešu aizstāvēšana.
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
ziemas riepas riepas, kas piemērotas apstākļiem, braukšanai pa sniegu, ledu.
aprīt Rijot apēst; norīt (parasti par dzīvniekiem).
mētāties Rīkoties (ar ko), nevērīgi, neapdomīgi, izšķērdīgi.
ķert karstu rīkoties neapdomīgi, arī neapvaldīti.
rotaļāties ar uguni rīkoties neapdomīgi, vieglprātīgi.
strēbt karstu (putru) rīkoties nepārdomāti, neapdomīgi, arī neapvaldīti.
spēlēties ar uguni rīkoties nepiesardzīgi, neapdomīgi.
vairīties Rīkoties tā, lai nesastaptos (ar kādu).
darīties Rīkoties, apieties.
kalt dzelzi, kamēr (tā vēl) karsta rīkoties, kamēr ir labvēlīgi apstākļi.
airis Rīks airēšanai – gara nūja, kārts ar paplatinājumu.
arkls Rīks aršanai, ar ko zemi apvērš un irdina.
rakete Rīks bumbiņas raidīšanai un atsišanai galda tenisa spēlē – apaļa, ar gumiju pārklāta koka plāksne ar rokturi.
skuveklis Rīks, aparāts skūšanai.
karote Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
aplaist riksi rikšiem apskriet vai apbraukt apli, loku.
aprikšot Rikšojot, rikšiem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
aprīkojums Rīku, priekšmetu u. tml. papildelementu kopums kādas darbības veikšanai, noteikta uzdevuma izpildei.
sektors Riņķa daļa, ko ierobežo divi rādiusi un loks; ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, rotējot šādai riņķa daļai ap rādiusu.
apriņķot Riņķojot izveidot (loku, apli).
visriņķī Riņķveidā (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
riņķis Riņķveidā; apkārt.
apripināt Ripinot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
paripināties Ripinoties pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
apripot Ripojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
paripot Ripojot pavirzīties zem (kā), (kam) apakšā.
zeimers Ripzāģis (parasti ar divām zāģu ripām) zāģmateriālu (piem., dēļu, planku) malu apzāģēšanai.
veikties Risināties vēlamā veidā, parasti, nejauši rodoties labvēlīgiem apstākļiem.
sviesties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem); klāties [2].
klāties Risināties, būt (saistībā ar kādiem dzīves apstākļiem).
krokete Rīvmaizē apviļāta maltas gaļas, zivju vai dārzeņu masas bumbiņa vai iegarens veltnītis.
robežapsardze Robežapsardzība.
robežsargs Robežapsardzības dienesta darbinieks.
plauksta Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
elkonis Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa ap šo locītavu.
dzīvnieku noteicējs rokasgrāmata – dzīvnieku pazīmju apraksts, pēc kurām iespējams noteikt attiecīgā dzīvnieka vietu zooloģiskajā sistēmā.
augu noteicējs rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
aprakt Rokot apstrādāt (zemi); uzrokot zemi, apstrādāt (kokus, krūmus).
uzrakt Rokot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
aprakt Rokot izveidot (ap ko, kam apkārt).
parakt Rokot izveidot, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
parakt Rokot padziļināt, paplašināt (ko).
parakties Rokoties pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
manikīrs Roku nagu apkopšana un kosmētiska apstrāde (nagu apvīlēšana, lakošana, ienadžu izgriešana u. tml.).
hostija Romas katoļu baznīcā – dievmaize (parasti apaļas ripiņas), ko dievkalpojuma laikā simboliski pārvērš par Kristus miesu.
baznīcas ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus.
enciklika Romas pāvesta vēstījums, apkārtraksts.
kaklarota Rota, ko nēsā ap kaklu.
dekors Rotājošs elements (celtnei vai izstrādājumam), dekoratīva apdare; neliels dekoratīvs priekšmets.
spanga Rotājums – metāla aplītis vai ripiņa.
vilciņš Rotaļlieta – ripa, disks, bumba, kas uzvilkta griežas ap savu asi.
pokemons Rotaļlieta (dažādu dzīvnieku, nedzīvu priekšmetu krustojuma veidā u. tml.), kas pēc īpašas programmas ir lietotāja vēlmju izpildītāja un kurai pamatā ir 1997. gadā Japānā demonstrētās animācijas filmu sērijas varoņi.
pūķis Rotaļu priekšmets – viegls ar papīru vai audumu pārvilkts režģis, ko vējā palaiž gaisā, turot aiz auklas.
bumba Rotaļu vai sporta piederums – apaļš, elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar gaisu.
darbvārpsta Rotējošs elements (metālgriešanas darbmašīnā), kurā iestiprina apstrādājamo detaļu vai griezējinstrumentu.
frēze Rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem (cietu materiālu apstrādei); frēzmašīna.
rožlapa Rozes ziedlapa.
aprikoze Rožu dzimtas augļu koks ar ieapaļiem oranžkrāsas augļiem.
plūme Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar plašu vainagu, gareniem vai apaļīgiem dzelteniem, ziliem vai sarkani zilganiem augļiem (kauleņiem).
pīlādzis Rožu dzimtas koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem; šī auga auglis.
korinte Rožu dzimtas krūms vai koks ar ovālām lapām, baltiem ziediem ķekaros un sarkani melnām ogām.
gardēnija Rubiju dzimtas krūmaugs ar spīdīgām lapām un baltiem, rozei līdzīgiem, smaržīgiem ziediem, ko audzē arī kā istabas puķi.
uzrūgt Rūgstot palielināties apjomā, iegūt vēlamo gatavību.
R Rumānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
svētruna Runa (kristīgā sapulcē, dievkalpojumā u. tml.) par kādu Bībeles rakstvietu; sprediķis (1).
ievadvārdi Runa (parasti neliela), ar ko atklāj (piem., sapulci, konferenci).
bezjēdzība Runa, rīcība ar muļķīgu, arī apkaunojošu, aizskarošu raksturu.
bezkaunība Runa, rīcība, kas aizskar, apvaino.
stenēt Runājot paust neapmierinātību, sāpes u. tml.
sarunāt Runājot saprasties, vienoties (ar kādu).
runāties Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām.
pievērsties Runājot, apspriežot u. tml., veltīt uzmanību (kam), aplūkot (ko).
iestarpināt Runājot, rakstot iekļaut (tekstā vārdus, teikumus, papildinājumus).
kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
stostīšanās Runas traucējums, kad runas plūdumu pārtrauc īslaicīga atstāšanās runas aparāta muskuļu krampju dēļ.
žvadzēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvadzināt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
žvarkstēt Runāt (parasti apnicīgi, vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku).
(no)bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
bērt kā zirņus runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
runāt baltu patiesību runāt neapšaubāmu patiesību.
runāt caur puķēm runāt netieši, aplinkus, salīdzinājumos.
malt tukšas dzirnavas runāt niekus, aplamības.
saukt lietas īstajos vārdos runāt tieši, atklāti, bez aplinkiem.
skaitīt kā pātarus runāt vienā laidā, bez apstājas, nedomājot.
vārīties Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
klukstēt Runāt, stāstīt; arī paklusām paust savu neapmierinātību.
svaidīties Runāt, teikt daudz (parasti lieku); runāt, teikt neapdomīgi.
orators Runātājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.); cilvēks, kas pārvalda runas mākslu.
pavārīties Runāties, apspriesties (par ko).
apkopt Rūpējoties par cilvēku, uzturēt (viņu) tīru, kārtīgi apģērbtu.
aprūpe Rūpes, gādība (par slimu, vientuļu, nevarīgu u. tml. cilvēku); apkopšana, apkalpošana.
sargāt Rūpēties (par kā) drošību, būt par sargu (kam); apsargāt.
aprūpēt Rūpēties (par kādu); apkopt, arī apkalpot (kādu).
sakopt Rūpēties, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs.
studijas Rūpīga, sistemātiska (kā) iepazīšana, apgūšana, pētīšana.
appētīt Rūpīgi aplūkot (no visām pusēm); nopētīt.
izpētīt Rūpīgi apskatīt (ko).
izburties Rūpīgi izlasīt, izstudēt (lielāka apjoma, sarežģītu tekstu).
studēt Rūpīgi, sistemātiski iepazīt, apgūt, arī pētīt (ko).
zariņbarība Rupjā lopbarība – lapu koku, skuju koku un krūmu sīkie zari un atvases.
izlamāt Rupjā, apvainojošā veidā izbārt.
rustika Rupja, vienkāršota apdare.
iespļaut sejā rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
iespļaut ģīmī rupji apvainot (kādu), atklāti teikt ko nievājošu, nicinošu.
lamas Rupji, apvainojoši, aizskaroši vārdi, izteicieni.
Muti ciet! rupjš apsauciens, pavēle apklust, nerunāt.
ciets Rupjš, biezs (par matiem, apmatojumu).
metalurģija Rūpniecības nozare, kas aptver metālu iegūšanu, ķīmiskā sastāva, struktūras un sakausējumu īpašību mainīšanas procesus.
metālrūpniecība Rūpniecības nozare, kas aptver metālu ieguvi, apstrādi un pārstrādi.
krāsns Rūpnieciska iekārta (kā) apdedzināšanai, kausēšanai vai karsēšanai.
aprušināt Rušinot (zemi), apraust (krūmu, stādu); apklāt, apsegt (ar ko).
atrušināt Rušinot atsegt (ko apbērtu), aizvākt (virsū uzbērto, uzbirušo).
izrušināt Rušinot viscaur uzirdināt (augsni); rušinot augsni, apstrādāt (sējumus, stādījumus).
sabiezēt Saaugt biezākam (par apspalvojumu, apmatojumu).
saauties Saaut sev kājas; saaut sev (zeķes, apavus).
vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
atklātība Sabiedrība; apstākļi, kuros kas var kļūt zināms, pieejams sabiedrībai.
kārta Sabiedrības grupa (piem., feodālismā), kas apvieno cilvēkus pēc to ekonomiskā un tiesiskā stāvokļa.
zaļmaldināšana Sabiedrības maldināšana reklāmas nolūkos, apgalvojot, ka uzņēmuma produkti, mērķi, politika ir videi draudzīgi.
civilizācija Sabiedrības radītās materiālās un kultūras vērtības, tās dzīves veids; komfortabli sadzīves apstākļi.
arodbiedrība Sabiedriska organizācija, kas apvieno darba ņēmējus; šīs organizācijas vienība.
savienība Sabiedriska organizācija, kurā apvienojušās personas ar kopējiem politiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
biedrība Sabiedriska organizācija, kurā brīvprātīgi apvienojas kādas nodarbes, sociālas grupas u. tml. cilvēki, lai sekmētu savu interešu, mērķu īstenošanu.
restorāns Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur apmeklētājiem ēdieni un dzērieni (parasti) tiek pienesti klāt; šāda sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma telpas.
savilkties Sabiezēt, sakoncentrēties (par mākoņiem, miglu u. tml.); apmākties (par debesīm); iestāties (par vakaru, nakti u. tml.).
sasēsties Sablīvēties, saplakt (piem., par augsni).
atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
sabristies Sabrist savus apavus, kājas.
sabozt Sacelt stāvus (apmatojumu, spalvas u. tml.).
sabozties Sacelt stāvus (piem., spalvas, apmatojumu).
sabozties Sacelties stāvus (piem., par spalvām, apmatojumu).
vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
rallijs Sacensības braukšanā ar automobiļiem, motocikliem u. tml. pa vispārējas lietošanas ceļiem vai apvidū, kur nav ceļu.
aizstāvēt Sacensībās, konkursos u. tml. pārstāvot (ko), darboties tā, lai apliecinātu, vairotu (kā slavu, godu).
koprezultāts Sacensību galīgo rezultātu summa, apkopojums.
ātrspēle Sacensību veids (piem., šahā, dambretē) ar samazinātu apdomas laiku.
paskvila Sacerējums, kurā ietverti apvainojoši izdomājumi par kādu personu ar nolūku to sakompromitēt.
sapropelīts Sacietējis sapropelis.
apsēst Sadrūzmēties, sablīvēties (kur, kam apkārt).
apdurstīt Sadurstīt, apspraudīt (kam apkārt).
apdurt Sadurt, apspraudīt (kam apkārt).
salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piem., darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
izblamēt Sagādāt (kādam) negodu; apkaunot (kādu).
izblamēties Sagādāt (sev) negodu; apkaunot (sevi).
izskolot Sagādāt apstākļus, lai (kāds) varētu pilnīgi izglītoties; izmācīt.
dot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
iedot Sagādāt, nodrošināt, piešķirt (kādus apstākļus, stāvokli).
sastrādāt Sagatavot (kokmateriālus), piem., apdarinot, cērtot, zāģējot; apdarinot, cērtot, zāģējot (nocirstu koku), pārveidot (to) par ko.
izlaist Sagatavot un laist apgrozībā, pārdošanā.
iesālīt Sagatavot uzglabāšanai, apkaisot, ierīvējot ar sāli vai ieliekot sāls šķīdumā.
pārziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
ziemot Saglabāt veģetācijas spējas ziemas apstākļos (par augiem, to daļām).
iegulties Saglabāties (apziņā).
piegriezt Sagriezt (materiālu), lai izveidotu apģērba, arī apavu detaļas.
piegriezt Sagriežot materiālu, izveidot detaļas (apģērba, apavu) izgatavošanai; sagriežot materiālu, izveidot (apģērba, apavu detaļas).
spiets Saimes vairošanās gaitā ap māti izveidojies (parasti mājas bišu) kopums, kas meklē citu mitekli.
lielsaimniecība Saimniecība ar lielu zemes platību, arī ar lielāka apjoma lauksaimniecisku ražošanu.
grāmatvedība Saimnieciskās darbības finanšu uzskaites sistēma (visu darījumu sistemātiska iegrāmatošana un apkopošana).
kupēt Saīsināt, apgriezt dzīvniekam (asti, ausis).
ka Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
lai Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja palīgteikumu.
kad Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
kas Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
kuriene Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu.
kur Saista salikta teikuma daļu ar apzīmētāja, papildinātāja vai vietas apstākļa palīgteikumu.
ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
ka Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
kā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
tā Saista salikta teikuma daļu ar cēloņa apstākļa palīgteikumu.
ka Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
kā Saista salikta teikuma daļu ar izteicēja vai apzīmētāja palīgteikumu.
tiklīdz Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības); tikko (3).
tikko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu (kura darbība notiek pirms virsteikumā izteiktās darbības).
līdzko Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, ja palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kamēr Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu; kad.
kad Saista salikta teikuma daļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību vienlaicīgumu.
ka Saista salikta teikuma daļu ar mēra apstākļa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu).
lai Saista salikta teikuma daļu ar nolūka, cēloņa vai veida apstākļa palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu).
kaut Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
kurš Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
kāds Saista salikta teikuma daļu ar papildinātāja, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
kā Saista salikta teikuma daļu ar salīdzinājuma vai veida apstākļa palīgteikumu.
ka Saista salikta teikuma daļu ar seku palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar citiem vārdiem).
ka Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
vai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu (konkretizējot arī šajā daļā minēto vietniekvārdu).
kā Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
lai Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai papildinātāja palīgteikumu.
kuriene Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta vai vietas apstākļa palīgteikumu.
kādēļ Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
kāpēc Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, apzīmētāja vai papildinātāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni.
kurp Saista salikta teikuma daļu ar teikuma priekšmeta, papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa un mēra apstākļa palīgteikumu.
kā Saista salikta teikuma daļu ar veida apstākļa, apzīmētāja vai izteicēja palīgteikumu.
līdz Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar laika apstākļa palīgteikumu, norādot uz darbību secīgumu.
kālab Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu, norādot uz darbības nolūku, cēloni, iemeslu.
kamēr Saista salikta teikuma sastāvdaļu ar papildinātāja vai apzīmētāja palīgteikumu.
šajā ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
šinī ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
šai ziņā saistījumā ar noteiktiem apstākļiem, situāciju u. tml.
asociēt Saistīt (apvienībā, kopā, grupā u. tml.).
šūt Saistīt (kopā) ar adatā ievērtu pavedienu; šādā veidā gatavot (piem., apģērbu), arī veikt (tā) apdari.
aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piem., par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
apokaliptisks Saistīts ar apokalipsi, tai raksturīgs.
serozs Saistīts ar apvalku, kas izklāj mugurkaulnieku (arī cilvēku) ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
garīgs Saistīts ar apziņu, domāšanu, arī cilvēka psihi un morāli.
epizootoloģisks Saistīts ar dzīvnieku infekcijas slimībām, to apkarošanu.
faktoloģisks Saistīts ar faktu apkopošanu.
kontemplatīvs Saistīts ar garīgumu, Dieva klātbūtni; apcerīgs, vērojošs.
histērisks Saistīts ar histēriju, tai raksturīgs; arī tāds (cilvēks), kam piemīt kaprīzes, nenosvērtība, untumi.
kognitīvs Saistīts ar izziņu, zināšanu apguvi; tāds, kā pamatā ir izziņa, zināšanu apguve.
praktisks Saistīts ar kādu noteiktu (dzīves, sadzīves u. tml.) reālo vajadzību, prasību apmierināšanu, arī ar kādu, parasti ikdienišķu, darbību veikšanu.
kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (1), tam raksturīgs.
kapilārs Saistīts ar kapilāru [1] (2), tam raksturīgs.
kapitālistisks Saistīts ar kapitālismu, tam raksturīgs.
agroklimatisks Saistīts ar klimatisko apstākļu ietekmi uz lauksaimnieciskās ražošanas iespējām un rezultātiem.
nebalts Saistīts ar ko nevēlamu, grūtiem, smagiem apstākļiem.
kontrapunktisks Saistīts ar kontrapunktu, tam raksturīgs.
skarbs Saistīts ar ļoti smagiem, sarežģītiem apstākļiem; ļoti grūts, smags.
stoicisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
stoisks Saistīts ar mieru, izturību, pašsavaldību, ko neietekmē ārējie apstākļi.
parafrastisks Saistīts ar parafrāzi; aprakstošs.
parapsiholoģisks Saistīts ar parapsiholoģiju, tai raksturīgs.
komunāls Saistīts ar pašvaldību, tās iedzīvotājiem, viņu sadzīves apstākļu nodrošināšanu.
sinoptisks Saistīts ar prognozētiem laikapstākļiem, tiem raksturīgs.
sociālvēsturisks Saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos.
sapratnisks Saistīts ar sapratni, tai raksturīgs.
smalks Saistīts ar slēptu viltību, slēptu aprēķinu.
sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautsaimniecību.
represīvs Saistīts ar sodu, spaidiem, apspiešanu.
potenciāls Saistīts ar spēku, spēju, līdzekļu kopumu, kas ir nepieciešams, var tikt izmantots kādai darbībai, norisei noteiktos apstākļos.
briesmas Saistīts ar šādiem notikumiem, apstākļiem; briesmīgs.
terapeitisks Saistīts ar terapiju (1), tai raksturīgs.
terapeitisks Saistīts ar terapiju (2), tai raksturīgs.
vazomotors Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotorisks.
vazomotorisks Saistīts ar to nervu šķiedru darbību, kas sašaurina vai paplašina asinsvadus; vazomotors.
antarktisks Saistīts ar Zemes dienvidu polāro apvidu.
žņaugs Saite, arī gumijas caurule, ko stingri savelk ap ekstremitāti, saspiežot asinsvadu (parasti, lai apturētu asiņošanu).
josta Saite, šaura sloksne, ko apliek ap koku stumbriem kaitēkļu apkarošanai.
šņorēt Saitēt, siet, parasti ar auklu, saiti (parasti apavus, arī apģērbu).
samiksēt Sajaukt kopā, apvienot.
samistrot Sajaukt, apvienot (parasti juceklīgi, ko atšķirīgu).
sapinkot Sajaukt, savelt pinkās (parasti apmatojumu, apspalvojumu).
pielūgsme Sajūsmas, apbrīnas, cieņas un mīlestības izpausme (pret kādu).
apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
reibonis Sajūta, ka ir zudis līdzsvars, griežas apkārtējie priekšmeti.
Dievs ir mans liecinieks saka apliecinot, ka teiktais ir patiesība.
vilks ar ārā! saka dusmojoties, lādoties, arī esot neapmierinātam ar ko.
Lai dzīvo! Saka kādu apsveicot, novēlot laimes.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
(kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
(kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
jods (viņu) zina saka neziņā, neizpratnē, arī paužot neapmierinātību.
galva kā poga saka par apaļu, gludu, arī mazu galvu.
kā laivas saka par apaviem (parasti kurpēm), kas valkātājam ir par lielu.
(viņam, viņai u. tml.) ir iekšā saka par apdāvinātu, intensīvi darboties spējīgu cilvēku.
par šauru saka par apģērbu, arī apaviem, ko nav iespējams uzvilkt, vai kas pārāk cieši apņem ķermeni, tā daļas.
elkoņi spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
ceļgali spīd saka par apģērbu, kam nodiluši, izdiluši, arī caurumaini elkoņi, ceļgali.
līp klāt kā dadzis saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.
likteņa ironija saka par apstākļu, notikumu sagadīšanos, kas ir pavisam pretēja domātajam, cerētajam un šķiet kā izsmiekls.
skrandu lācis saka par cilvēku noskrandušā apģērbā.
stingrs mugurkauls saka par cilvēku, kam (kādā jautājumā) ir noteikts, nemainīgs uzskats, viedoklis un kurš to nemaina atkarībā no apstākļiem.
izmircis kā žurka saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš.
ļauna mēle saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
akls ierocis (kā rokās) saka par cilvēku, kas neapzināti palīdz īstenot kāda savtīgus nolūkus.
dīc kā ods saka par cilvēku, kas nemitīgi, apnicīgi kaut ko runā, prasa.
kā no gaisa nokritis Saka par cilvēku, kas neorientējas apstākļos, situācijā.
spuras gaisā saka par cilvēku, kas pēkšņi ir sadusmojies, apvainojies.
kā auns Saka par cilvēku, kas rīkojas muļķīgi, situāciju neizprotot, ir neattapīgs.
trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
kā no ķēdes pasprucis saka par cilvēku, kas, neviena neierobežots, uzvedas skaļi, neapvaldīti.
prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
sekste gaisā saka par iedomīgu cilvēku; saka par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.
pazudušais grasis saka par ilgi neredzētu, nesastaptu cilvēku.
kā noplukusi vista saka par kādu, kas ir ģērbies novalkātā, neizskatīgā apģērbā, ir nožēlojamā, nevīžīgā izskatā.
mežonīgais kapitālisms saka par kapitāla uzkrāšanas sākumposmu, kam raksturīga nerēķināšanās ar ētikas normām, sabiedrības interesēm.
Ir (pilnīgi, galīgi) garām! saka par ko (pilnīgi) nepieņemamu, neizdevušos, arī aplamu, nepareizu.
veca dziesma saka par ko apnicīgu, daudzkārt dzirdētu.
kā zināms saka par ko labi zināmu, pašsaprotamu.
būt par postu saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) posts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij saka par ko ļoti apgrūtinošu, nepatīkamu.
(kā) krusts uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs uz kakla saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) slogs kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) krusts kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
(kā) nelaime kaklā saka par ko ļoti apgrūtinošu.
kauns un negods saka par ko ļoti apkaunojošu.
kā rūgta nāve saka par ko ļoti apnicīgu, nepatīkamu.
skaidrs kā diena saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
(tikpat) kā divreiz divi saka par ko neapšaubāmu, neapstrīdamu, drošu.
pievilkts aiz matiem saka par ko nepārliecinošu, apšaubāmu.
kā āmen baznīcā saka par ko pilnīgi drošu, neapstrīdamu, neapšaubāmu.
kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.) saka par ko traucējošu, apgrūtinošu.
šmuce pa visu ģīmi saka par lielām nepatikšanām, lielu apkaunojumu.
kā peklē saka par ļoti nepatīkamiem apstākļiem – lielu karstumu vai tumsu.
nevar ne soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nevar ne kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (pa)spert saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur soli (no)likt saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
nav kur kāju spert saka par ļoti pilnu vai netīru vietu, kur ir stipri apgrūtināta iešana.
slapjš kā (ūdens) žurka saka par ļoti slapju, parasti apģērbtu, cilvēku.
pamats zem kājām saka par materiāli nodrošinātiem, stabiliem dzīves apstākļiem.
bieza galva (kādam) saka par neattapīgu, neapķērīgu cilvēku.
dzīvam zemē jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
dzīvam kapā jālien saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem.
skābuma ķērne saka par nelaipnu, saīgušu, neapmierinātu cilvēku.
nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
bērna prātā saka par psihiski aprobežotu, arī par naivu, ne visai gudru cilvēku.
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu.
atsist apetīti saka par rīcību, kas sabojā apetīti.
gara seja saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
garš ģīmis saka par sejas izteiksmi, kas pauž neapmierinātību, vilšanos.
kā lelle saka par skaistu, grezni apģērbušos, uzposušos sievieti.
dzelzs nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
tērauda nervi saka par spēcīgu, stipru, stingri apvaldītu psihisko darbību.
smaida kā pilns mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
smaida kā maija mēness saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
kā (ieeļļota) mašīna saka par tādu, kas darbojas bez apstājas, nepārtraukti.
kā no mākoņiem nokritis Saka par tādu, kas ir izbrīnīts, apjucis, nespēj orientēties kādā situācijā.
medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
izdzīvojis prātu saka par vecu cilvēku, kas muļķīgi, nesaprātīgi rīkojas.
lēnām pār tiltu saka, aicinot nesteigties, būt uzmanīgam, rīkoties apdomīgi, nepārsteigties.
Saldu dusu! Saka, aizejot no mirušā kapavietas.
(Lai viņam) vieglas smiltis! saka, apbedījot mirušo, arī pieminot to.
pasaule (tāpēc) bojā neies saka, apgalvojot, ka nekas slikts nenotiks, ja kas nerealizēsies.
laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
trūkst vārdu saka, apliecinot, ka attieksme, emocionālais stāvoklis ir tik spēcīgs, ka to grūti paust vārdos.
vīrs un vārds saka, apliecinot, ka solījums tiks izpildīts.
tieši tā saka, apstiprinoši atbildot (parasti militāra priekšnieka) izteikumam.
kā tad saka, apstiprinot ko pilnīgi saprotamu; protams.
lai jods sasper mani saka, apstiprinot savu vārdu patiesīgumu.
gudrais no austrumiem saka, apšaubot tāda cilvēka teikto, kas sevi uzskata par gudru.
no kurienes vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
no kuras puses vējš pūš saka, aptverot kaut ko līdz šim nesaprastu, nojaušot kāda īstos nolūkus, mērķi, rīcības cēloni.
dzelzs aizkars saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
dzelzs priekškars Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.
vezums nekust (ne) no vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
vezums stāv uz vietas saka, ja (kādā norisē, apstākļos) nav cerēto pārmaiņu.
širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
nav ne degunu lāgā apsildījis saka, ja (kāds) ir bijis (kur) pārāk īsu laiku, nepagūstot aprast, iedzīvoties.
jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
uzsist asinis saka, ja (kas, piem., notikumu pavērsiens) stiprina (kāda) apņēmību ko paveikt.
nav divu domu saka, ja (kas) nav apstrīdams, ja (par ko) nav šaubu.
rādīt zobus Saka, ja apaviem purngalā ir atplīsusi zole.
kā maiss saka, ja apģērbs ir par lielu, nav pēc auguma.
stāv kā uzliets saka, ja apģērbs ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām.
kā uzliets saka, ja apģērbs, apavi labi pieguļ, ir pašā laikā.
(ir) kur (savu) galvu nolikt saka, ja cilvēkam ir pajumte, apmešanās vieta.
lokana mēle saka, ja cilvēks daudz, veikli, arī iztapīgi runā.
galva griežas riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
galva iet riņķī Saka, ja cilvēks ir apjucis no daudzajiem darbiem, kas jāpaveic.
vēsa galva saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
klapes uz acīm saka, ja cilvēks neredz, nesaprot (ko).
jūtīga sirds saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
jūtīga dvēsele saka, ja cilvēks viegli, ātri uztver apkārtējās vides iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem.
viegla roka saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.
ciets vēders saka, ja ir apgrūtināta vēdera iztukšošanās.
raibi un rūtaini saka, ja ir daudz neparastu, negaidītu pavērsienu, notikumu, apstākļu.
vajadzība spiež saka, ja ir jārīkojas, pakļaujoties apstākļiem.
sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
velk uz lietu saka, ja ir tādi apstākļi, ka gaidāms lietus.
izkapts labi kož saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
izkapts labi ņem saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa.
mute ir īstā vietā saka, ja kādam ir veikla, attapīga valoda.
ataust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
uzaust gaisma saka, ja kādam kas kļūst skaidrs, saprotams.
acis atveras saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
acis atdarās Saka, ja kādam pēkšņi kaut kas kļūst skaidrs, saprotams.
kā uz mutes kritis saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma nespēj pateikt ne vārda.
kā uz mutes sists saka, ja kāds aiz pārsteiguma, apjukuma pēkšņi apklust.
kā mednis riestā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kā mednis dziesmā saka, ja kāds ar kaut ko ir tā aizrāvies, ka nejūt, nedzird, kas notiek apkārt.
kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
nauda neturas (kabatā) saka, ja kāds ātri, arī neapdomīgi mēdz iztērēt naudu.
kā mēms saka, ja kāds brīdi vai ilgāku laiku klusē, nerunā, neatbild (parasti aiz apmulsuma, pārsteiguma, dusmām).
kā pārņemts saka, ja kāds domu, jūtu, pārdzīvojuma dēļ nepievērš uzmanību apkārtējiem, savai rīcībai u. tml.
gara lūpa saka, ja kāds gatavojas raudāt, ir apvainojies.
uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
kā ods saka, ja kāds ir ļoti uzmācīgs, neatlaidīgs, apnicīgs.
kā mēnessērdzīgs saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.
sveiks un vesels saka, ja kāds laimīgi, bez zaudējumiem ir izkļuvis no bīstamas situācijas, nevēlamiem apstākļiem; saka, ja kāds ir pilnīgi vesels.
šēž kā ķipis saka, ja kāds lepni, pašapzinīgi sēž un nepieceļas.
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
netiek gudrs saka, ja kāds nespēj saprast, noskaidrot (ko).
ziloņkaula tornī saka, ja kāds norobežojas no apkārtējā.
kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
mīksta mēle Saka, ja kāds runā iztapīgi, glaimojoši, arī lišķīgi.
kož (vai) acis no pieres laukā saka, ja kādu apstāj uzmācīgi kukaiņi.
ņem elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
rauj elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
sit elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
kauliņi ir mesti saka, ja kas ir izlemts, negrozāms, neapturams.
kā akmens kaklā saka, ja kas ir par lielu apgrūtinājumu.
gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
Cepuri nost! saka, ja kas rada cieņu, apbrīnu.
par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
nevar tikt gudrs saka, ja ko nespēj saprast, izprast.
pārmaiņas dēļ saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
pārmaiņas pēc saka, ja ko vienveidīgu, arī pierastu, apnikušu aizstāj ar ko citu.
Tas ne pēc kā neizklausās! saka, ja nav apmierināts ar dzirdēto.
nav ko redzēt saka, ja nav nekā īpaša, interesanta, ko aplūkot.
trūkst gaisa saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
nav gaisa Saka, ja nav piemērotu, labvēlīgu apstākļu.
nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
sacīts, darīts saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
netrūkst ne putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
trūkst tikai putna piena saka, ja papilnam ir dažādi ēdieni, ja netrūkst nekādu labumu, ja pārpilnībā trūkst tikai īstenībā neesošā, ko jokojot, ironizējot var piesolīt.
cik zināms saka, ja par ko ir tikai aptuvena, arī daļēja informācija.
kur ir, tur rodas saka, ja tiem, kas jau ir sapulcējušies (kur), piebiedrojas vēl citi.
kad vadzis pilns, tas lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
vadzis lūst saka, ja vairāk netiek paciests kas apgrūtinošs, grūti panesams.
līdz brošai saka, ja viss ir apnicis.
skaidra bilde saka, ja viss ir saprotams.
šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
Tā viņš ir! saka, ko apstiprinot, apgalvojot.
kā es te stāvu saka, ko kategoriski apgalvojot.
liels paldies saka, lai apliecinātu ļoti lielu pateicību.
par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar to, kas ir vai nav noticis.
un kā vēl saka, lai ko pastiprinātu, apgalvotu, pastiprinātu šo apgalvojumu.
nav (ne mazāko, nekādu) šaubu saka, lai pilnīgi apstiprinātu kādu izteikumu, faktu.
Stāvi pie ratiem! saka, neiecietīgi noraidot kāda līdzdalību, apsaucot, liekot klusēt, prasot neiejaukties citu darīšanās.
lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
Dieva laime saka, paužot prieku, apmierinājumu.
aizveries! saka, pavēlot apklust.
ēst neprasa saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
ažiotāža Sakāpināta interese (ap kādu lietu, jautājumu).
nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
jēdzīgs Sakarīgs, saprotams.
sarkankvēle Sakaršanas pakāpe, stāvoklis, kad metāls vai minerāls sāk izstarot sarkanu gaismu (apmēram 400–450 grādi).
apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
kopojums Sakārtojums, apvienojums.
sakārtoties Sakārtot savu apģērbu, ārieni u. tml.
locīt Sakļaujot (piem., papīra) malas, veidojot locījumus, gatavot (ko no tā).
saturēt Sakļaujot, savienojot, sašaurinot u. tml., panākt, ka (piem., apģērbs, tā daļas) atrodas vēlamajā stāvoklī.
gaisa saknes saknes, kas augam attīstās papildus tā virszemes daļā.
sakne Sakņaugi; sakņaugu saknes, retāk lapas, augļi.
kadastrs Sakopoti dati par zemes platībām, ūdeņiem, dabas resursiem; ar nodokļiem apliekamo objektu (piem., zemes īpašumu) saraksts un novērtējums.
uzkopties Sakopt sevi, savu apģērbu, parasti mazliet.
sakopties Sakopt sevi, savu apģērbu.
sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piem., telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
sagremot Sakošļājot apēst.
uzrunāt Sakot ko, vērsties (pie kāda); vērsties (pie kāda), lietojot noteiktu vārdu, vārdu savienojumu (šās) personas apzīmēšanai.
ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
dagerotipija Sākotnējais fotografēšanas paņēmiens, ar kuru attēlu ieguva uz apsudrabotas vara plates, to apstrādājot ar jodu.
mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
piekrāt Sakrāt (naudu) papildus.
iekrauties Sakraut sev apkārt.
savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piem., audumu, apģērbu).
ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
pārnest uguni sākt apšaudīt citu mērķi.
saiet kopā sākt dzīvot ar kādu kopā; apprecēties (ar kādu).
pieklīst Sākt dzīvot, apmesties (kur, pie kā) – parasti par klīstošiem, klaiņojošiem dzīvniekiem.
sagriezt Sākt griezt pa apli, apkārt; būt par cēloni tam, ka (kas) sāk griezties pa apli, apkārt.
sagriezties Sākt griezties pa apli, ap kādu asi; virzīties ar riņķveida kustībām.
startēt Sākt ieskrējienu, pacelšanos gaisā (parasti par lidaparātiem).
iejusties Sākt justies labi, brīvi (pierodot pie jauniem apstākļiem, vides u. tml.).
mesties uz galvas sākt kaut ko bez apdomas, riskēt.
sagriezties Sākt virzīties apļveidīgi, spirālveidīgi.
apvīst Sākt vīst; apkalst, apžūt.
pūcessakta Sakta pūces galvas formā, ko baltu cilšu vīrieši lietojuši virsdrēbju (parasti apmetņa) aizdarei; pūces sakta.
nulle Sākuma punkts (kādā atskaites sistēmā); punkts, no kura sākas mēraparatūras skalas iedaļas, stāvoklis, no kura sākas mērinstrumenta rādījumi.
apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
galviņsalāti Salāti, kuru lapas veido ieapaļas galviņas.
sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
suflē Saldais ēdiens, ko gatavo no saputota olas baltuma un cukura.
putukrējums Saldais krējums; saputots saldais krējums.
ledusskapis Saldējamā iekārta (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā.
medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piem., laputis).
vēdzele Saldūdens mencu dzimtas ieapaļa zivs ar sīkām zvīņām, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura, pie apakšžokļa viens garš tausteklis, pie nāsīm pa vienam īsam tausteklim un kas barību aktīvi meklē naktīs [Lota lota].
sams Saldūdens zivs ar garu bezzvīņu ķermeni, no virspuses saplacinātu galvu un diviem gariem taustekļiem pie augšžokļa [Silurus glanis].
sanākt Salidot, sapeldēt.
konsolidācija Saliedēšanās, (kam) apvienojoties, vienojoties (par ko).
konsolidēt Saliedēt, apvienot.
lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne.
salēkšķēt Salipt lēkšķes, arī kļūt, parasti ļoti, nekārtīgam, netīram (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
aploksne Salocīts un salīmēts papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ievietošanai (pasta sūtījumiem).
nopiķot Samaksāt; sapiķot.
nodegums Samazinājums (vielai, priekšmetam), kas rodas apdedzināšanas, kausēšanas procesā.
apcirpt Samazināt (apjomā, nozīmībā).
sašaurināt Samazināt (apjomā).
saīsināt Samazināt apjomu (piem., tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
atbruņoties Samazināt vai pilnīgi likvidēt savu apbruņojumu.
sadeldēt Samazināt, parasti ievērojami (piem., skaitlisko vērtību, apjomu).
miniatūra Samazinātā veidā, samazinātā apjomā.
sadilt Samazināties (parasti ievērojami) apjomā, skaitliskajā vērtībā.
sakristies Samazināties apjomā, kļūt zemākam, plānākam.
sakrist Samazināties apjomā, parasti augstumā (piem., sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
sarukt Samazināties apjomā, vērienīgumā (par darbību, procesu).
sarukt Samazināties tilpumā, apjomā – par vielām, materiāliem u. tml.
krist Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.); kristies.
kristies Samazināties, kļūt mazākam (par cenu, svaru, apjomu u. tml.).
notvert Sameklēt, censties sastapt (kādu).
paapaļš Samērā apaļš.
labs Samērā apjomīgs, liels, garš, ilgs u. tml.
krietns Samērā apjomīgs, liels.
pakupls Samērā kupls (par apģērbu, tā daļām).
pakupls Samērā kupls (par apmatojumu).
plaudis Samērā liela karpu dzimtas saldūdens zivs ar melnu muguru, tumši zaļām spurām un platu, no sāniem saplacinātu ķermeni [Abramis brama].
daudzkas Samērā liels daudzums, apjoms (no kā); daudz kas.
dzeloņcūka Samērā liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar garu adatveida apspalvojumu (dzeloņiem) uz muguras un sāniem.
flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piem., naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
pakluss Samērā mazrunīgs; samērā noslēgts, apvaldīts.
ziņa Samērā neliela apjoma materiāls, piem., raksts (masu informācijas līdzekļos); pārraide (radio, televīzijā).
raksts Samērā neliela apjoma publicistisks, zinātnisks vai informatīvs teksts (laikrakstā, žurnālā, krājumā u. tml.).
zona Samērā plaša teritorija ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem.
pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
lente Samērā šaura (parasti) auduma sloksne (kā) apdarei, rotāšanai, nostiprināšanai.
svītra Samērā šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā apkaimē, vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
rīkste Samērā tievs, lokans koka vai krūma zars, parasti bez lapām.
paviegls Samērā, arī diezgan plāns (par apģērbu).
paslapjš Samērā, arī diezgan slapjš.
pabargs Samērā, arī mazliet auksts, samērā spēcīgs (par laikapstākļiem).
pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
paritāte Samērs; attiecība starp divu valstu papīrnaudas vienībām pēc zelta daudzuma, kuru tās pārstāv; ārvalstu valūtas iepirkšanas cena, kas izteikta iekšzemes valūtā.
iztikt Samierināties (ar kādu stāvokli, apstākļiem).
pamīļot Samīļot, apmīļot.
sabužināties Samīļoties, samīļot kādu, parasti bužinot matus, apmatojumu u. tml.
apliekamais Samitrināta drāna, komprese, ko uzklāj, apklāj ap (ķermeni, tā daļu).
komprese Samitrināts (retāk sauss) apliekamais, pārsējs, ko uzliek (uz kādas ķermeņa daļas) ārstnieciskā vai kosmētiskā nolūkā.
sadulbt Samulst, apjukt.
kolokvijs Sanāksme, kurā apspriež referātus par noteiktu tēmu.
apspriede Sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā, izlemj.
konference Sanāksme, politisku, zinātnisku u. tml. jautājumu apspriešanai.
saiets Sanāksme, sapulce; sapulcēšanās.
apaļais galds sanāksme, sarunas, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
sanākšana Sanāksme; arī sapulcēšanās.
sadoties Sanākt kopā, apvienoties, parasti kopīga pasākuma veikšanai.
saplūst Sanākt kopā, sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
ielenkt Sanākt, saskriet u. tml. (kam) apkārt, neļaujot (tam) aiziet; ierobežot no vairākām pusēm, neļaujot (kam) aiziet.
profils Sānskats (parasti sejai, tās daļām), aprises (parasti sejai, tās daļām) sānskatā.
zars Sānu dzinums, kas attīstās no stumbra; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
zem Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū, iet, vest, turēt u. tml.
nokrauties Saņemt daudz mantu (rokās, uz muguras u. tml.); apkrauties (1).
paņemt zem rokas saņemt kāda roku elkoņa apvidū.
saņemt (kādu) zem rokas saņemt, satvert (kāda) roku elkoņa apvidū.
nopampt Sapampt (ļoti, viscaur).
pampums Sapampusī vieta; tūska.
aplecināt Sapārot (dzīvnieku mātīti) ar tēviņu (lai mātīti apaugļotu).
aplēkt Sapārot.
sapelnīties Sapelnīt sev.
saperināt Saperēt.
saslānīt Sapērt; piekaut.
sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
uzkāpt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
uzmīt uz varžacīm sāpīgi aizskart, apvainot (kādu); pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
saviļāties Sapinkāties, savelties.
savelties Sapinkāties.
sapirkties Sapirkt sev.
satīties Sapīties.
sasprēgāt Saplaisāt (par stiklu).
finieris Saplāksnis.
saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
sadīrāt Saplēst.
izbirt Saplīst un izkrist no rāmja (par logu stiklu).
nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
pieplūkt Saplūkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (ko).
sajaukties Saplūst – par rasēm, tautām, tautībām u. tml.
sajaukties Saplūst (kopā, kādā kopumā).
sapnīgs Sapņains.
viedi sapņi sapņi, kas parasti piepildās.
sasapņoties Sapņojot nonākt kādā (psihiskā, emocionālā) stāvoklī.
redzēt sapni sapņot (miegā).
izsapņot Sapņot un pabeigt sapņot.
sapucēt Sapost.
sataisīties Saposties, apģērbties.
sacirsties Saposties, grezni saģērbties; uzcirsties.
sapucēties Saposties.
vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
nolasīt vārdus no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
nolasīt no lūpām saprast (izteikumu) pēc runas orgānu redzamajām kustībām.
lasīt dvēselē saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
sagremot Saprast (parasti pārdomājot, iedziļinoties).
saprasties Saprast (vienam otru, citam citu).
zosēt Saprast arvien mazāk; justies arvien dumjākam.
prast godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
prasties godu saprast, apzināties, ka (ko) turpināt nevar, arī ka (kur) ilgāk vairs uzturēties nevar.
redzēt Saprast, apzināties.
rubīt fišku saprast, būt gudram.
zināt Saprast, būt skaidrībā (par ko).
saprast (kādu) no pusvārda saprast, izprast (kāda) līdz galam nepateikto, daļējo noklusēto.
aptvert Saprast, izprast.
nojēgt Saprast, sajēgt.
rubīt Saprast.
sajēgt Saprast.
atrast kopīgu valodu saprasties.
rast kopīgu valodu saprasties.
maņa Saprašana, sapratne.
prāta darbs saprātīga izturēšanās, rīcība.
racionalitāte Saprātīga, lietišķa, uz prātu balstīta attieksme.
stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
loģisks Sapratīgs, pamatots, likumsakarīgs.
ziņa Saprātīgums, izpratne; gudrība.
loģika Saprātīgums, pamatotība, likumsakarība.
saprašana Sapratne; izpratne.
saprasme Sapratne.
jēga Saprāts; prāts.
sajēga Saprāts; prāts.
savest Saprecināt; arī panākt, ka (kādi) intīmi tuvinās.
galete Sapresēta īpaši apstrādātu graudu plāksnīte.
krāsainie krītiņi sapresēti krāsu stienīši (zīmēšanai, gleznošanai).
safanoties Sapriecāties (par ko, parasti veltīgi).
sapūderēties Sapūderēt sava ķermeņa daļas (parasti seju).
pilnsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) biedri.
kopsapulce Sapulce, kurā aicināti piedalīties visi (kādas organizācijas, kolektīva u. tml.) locekļi; arī šāds administratīvs orgāns.
sapulces darba kārtība sapulces darba gaita, apspriežamo jautājumu secība.
saiešana Sapulcēšanās, pasākums, kurā sapulcējas daudzi cilvēki; arī viesības.
piepulcināt Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcēt.
piepulcēt Sapulcēt tādā daudzumā, ka piepilda (ko); piepulcināt.
sasprūst Sapulcēties (kur) lielākā vairumā un kādu laiku nespēt turpināt kustību.
salasīties Sapulcēties, parasti pakāpeniski.
novākties Sapulcēties, salasīties.
nolasīties Sapulcēties, sanākt vienkopus; salasīties [2].
salidot Sapulcēties.
savākties Sapulcēties.
savākt Sapulcināt.
samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
saskurināt Sapurināt, sakratīt.
pieputināt Saputināt lielā daudzumā (sniegu).
sakult Saputot.
krēms Saputota saldā krējuma vai sviesta un dažādu piedevu masa (piem., ēdienu rotāšanai, pildīšanai); šāds saldais ēdiens.
korespondence Sarakste, vēstuļu apmaiņa.
liste Saraksts, veidlapa.
sabozties Sarauties, vairāk ieslēpties apģērbā (piem., ieraujot kaklu apkaklē), parasti aiz aukstuma.
mezgls Sarežģījums (notikumos, parādībās, apstākļos).
mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
mašinērija Sarežģīta, komplicēta sistēma, kas darbojas ar lielu jaudu (arī birokrātiski, neiejūtīgi, neņemot vērā dažādus apstākļus).
vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī sarkanbrūna, kaparkrāsas čūska (piem., Latvijā aizsargājamā gludenā čūska).
apsarmojums Sarmai līdzīga gaiša kārtiņa uz augiem un to daļām; apsarme.
rozeola Sārti izsitumi (nelieli apaļi vai ovālveida plankumi), kas raksturīgi dažām slimībām (tīfam, vējbakām u. tml.).
nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
runāt dažādās valodās sarunā nesaprast, pārprast vienam otru.
intervija Saruna, jautājumu un atbilžu apmaiņa, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.
pārrunāt Sarunājoties savstarpēji apmainīties domām; organizētā, oficiālā domu apmaiņā, arī diskusijā iztirzāt (noteiktu jautājumu, problēmu sanāksmē, sapulcē u. tml.).
troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
saņemt Sasaistīt, saturēt (piem., apģērba gabalu, matu sakārtojumu).
sašņorēt Sasaitēt, sasiet ar auklu, saiti (piem., apavus).
sasēst Sasēsties; spēt apsēsties (1).
mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
fašīna Sasiets zaru kūlis, ko lieto ceļu ierīkošanai purvainā apvidū u. tml.
summēt Saskaitīt (divus vai vairākus lielumus); aprēķināt summu (1).
komunikācija Saskarsme, saziņa; informācijas, uzskatu, viedokļu u. tml. apmaiņa starp cilvēkiem.
nosiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām.
saslapēt Saslapināt.
kokmasa Sasmalcināta koksne, ko izmanto piem., papīra ražošanai.
gremzdi Sasmalcināti dārzeņu vai augļu pārpalikumi pēc apstrādes (cietes ieguves, sulas izspiešanas u. tml.).
aizsniegt Sasniegt (piem., apjomu, svaru).
nokļūt galā sasniegt ceļamērķi, galapunktu.
nonākt galā sasniegt ceļamērķi, galapunktu.
būt galā sasniegt ceļamērķi, galapunktu.
finišēt Sasniegt distances galapunktu, mērķi (sporta sacensībās).
iekarot Sasniegt, izpētīt, apgūt (ko grūti pieejamu).
dekompresija Saspiesto (kompresēto) datu pārveidošana atpakaļ sākotnējā lielumā, lai tie būtu apstrādājami.
klipsis Saspiežams aizdares elements (piem., apģērbam, apaviem).
aprepēt Sasprēgājot, saplaisājot kļūt negludam, raupjam, arī netīram (parasti par rokām, kājām).
norepēt Sasprēgājot, saplaisājot u. tml., kļūt viscaur negludam, raupjam.
turgors Saspriegums, ko rada šūnu šķidrā satura spiediens uz to apvalkiem.
noķert Sastapt (kādu), parasti pēdējā brīdī, nejauši, pēc ilgstošas meklēšanas u. tml.
atrast Sastapt (kur); ieraudzīt, ka (kāds, kas) atrodas (kur, kādā stāvoklī).
sastapties Sastapt vienam otru, citam citu; satikties (1).
sadurties Sastapties (rīcībā, darbībā).
atdurties Sastapties ar pretestību, traucēkli, nevēlamu attieksmi.
stagnācija Sastingums, apsīkums (sabiedriskā dzīvē, kultūrā u. tml.).
brošēt Sastiprināt papīra loksnes, lai izveidotu brošūru, žurnālu u. tml.
stāze Sastrēgums, plūsmas apstāšanās vai patoloģiska palēnināšanās (asinsvados, limfvados, zarnās).
rokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar rokas spiedienu.
sarokoties Sasveicināties, arī apsveikt ar savstarpēju rokas spiedienu.
īsināt Sašaurināt apjomā, piem., tekstu.
sastiķēt Sašujot (vairākas daļas), izveidot (piem., apģērba gabalu); sastiprinot, savienojot (vairākas daļas), izveidot (ko).
iela Satiksmei paredzēta josla pilsētās un biezi apdzīvotās vietās; šādas joslas braucamā daļa (bez ietvēm).
brauciens Satiksmes līdzekļu kustība pa maršrutu no viena galapunkta līdz otram.
satikties Satikt (1) vienam otru, citam citu; sastapties (1).
ķerties Satvert ar rokām (ap ko); pastiept, pielikt roku, lai (ko) ņemtu, turētos (pie kā).
lamāt Saukt (kādu) rupjos, apvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos; teikt (kādam) šādus vārdus, izteicienus.
dēvēt Saukt, apzīmēt (par ko).
saule jau gabalā saule jau augstu virs apvāršņa.
zeme Saules sistēmas planēta, ko apdzīvo cilvēki.
insolācija Saules staru plūsma (kādā vietā), apgaismojums; saules enerģijas daudzums, ko noteiktā laikā saņem laukuma vienība.
korona Saules vainags – augsti jonizētas, stipri retinātas plazmas apgabals ap Sauli.
apcepināt Sauļojoties apdedzināt.
pasteļkrāsa Sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu un īpašu saistvielu.
kserokss Sausās fotokopēšanas aparāts; kopētājs.
salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
rieksts Sauss auglis (neveronis) ar vienu sēklu un pārkoksnējušos augļa apvalku; šī augļa sēkla, kodols, ko lieto uzturā.
apdegt Sausumā un karstumā apkalst, kļūt brūnam.
sukulents Sausumizturīgs augs, kam ir sulīgas lapas (piem., alvejas, laimiņi) vai stublāji (kaktusi) un kas aug sausās vietās.
pussala Sauszemes daļa, kas iestiepjas ūdenstilpē un ko no trim pusēm apņem ūdens.
divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, raķešu karaspēka) taktiskā apakšvienība, kas sastāv no vairākām baterijām.
šmorēt Sautēt pēc apcepšanas.
apkopot Savākt vienkopus, apvienot.
uzlasīt Savākt, piemēram, no zemes, parasti pa vienam, un apēst.
apvaldīt Savaldīt, panākt, ka aprimst, nedara (ko).
autobiogrāfija Savas dzīves apraksts, paša rakstīta biogrāfija; arī literārs darbs, kurā rakstnieks apraksta savu dzīvi.
nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
pluskains Savēlies, sapinkojies (par apmatojumu, apspalvojumu).
nopluskāts Savēlies, sapinkojies; pluskains (par dzīvnieka apmatojumu).
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piem., par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piem., auklu).
sapinkoties Savelties pinkās (par apmatojumu, apspalvojumu); kļūt tādam, kam ir pinkās savēlies apmatojums, apspalvojums.
filcs Savelts, sapresēts neaustas vilnas materiāls.
uzķīlēt Savest kārtībā un uzlabot (piemēram, transportlīdzekli) ar papildus ierīcēm, labākām detaļām u. tml.
apstrādāt Savest kārtībā; apkopt.
lēkšana Savienojumos "izpletņu lēkšana" vai "izpletņa lēkšana": kritiens lejup no lidaparāta, samazinot kritiena ātrumu ar izpletni; izpletņlēkšana.
satapot Savienot ar tapu vai tapām.
iezemēt Savienot ar zemi (elektriskās iekārtas, aparātus).
metināt Savienot neizjaucamā veidā (piem., metāla detaļas), ar īpašu aparātu (to) virsmas sakausējot vai sakarsētā stāvoklī saspiežot.
kombinēt Savienot, apvienot (ko).
samaukt Savienot, apvienot vienā kopumā.
savilkt Savienot, apvienot.
blīvēties Savienoties, apvienoties, veidojot lielu masu.
sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
grupējums Savrupa cilvēku grupa apvienībā, kolektīvā u. tml.; vairāki cilvēki, kas apvienojušies kādai kopējai sadarbībai, uzdevumam, mērķim.
divdabja teiciens savrupināta teikuma locekļu grupa ar apstākļa nozīmē lietotu divdabi centrā.
pārrunas Savstarpēja domu apmaiņa sarunājoties.
saskanība Savstarpēja saprašanās, labas attiecības, kas veidojas uzskatu, interešu u. tml. kopības rezultātā.
izskaidroties Savstarpējās pārrunās noskaidrot (ko), panākt savstarpēju saprašanos.
apmainīties Savstarpēji apmainīt.
sazināties Savstarpēji apmainīties ar informāciju, savstarpēji reaģēt vienam uz otra, citam uz cita darbību, stāvokli (piem., par cilvēkiem, dzīvniekiem, ierīcēm).
pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar tādu pašu rīcību; apmainīties.
krustoties Savstarpēji ietekmēties; saplūstot, savstarpēji tuvināties.
samainīties Savstarpēji samainīt (1); apmainīties.
sadoties Savstarpēji satvert vienam otra, citam cita roku (piem., atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību).
apdāvināties Savstarpēji vienam otru apdāvināt.
mikroklimats Savstarpējo attiecību kopums, vide, apstākļi (piem., kolektīvā).
pašapziņa Savu spēju, iespēju un savas personības apzināšanās.
laksis Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var izmantot uzturā; mežloks.
mežloks Savvaļas augs ar platām, eliptiski lancetiskām lapām, kuras var lietot uzturā; laksis; meža jeb savvaļas ķiploks.
ceļteka Savvaļas lakstaugs ar rozetē sakopotām lapām un sīkiem ziediem vārpveida skarā.
mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
mežazoss Savvaļas zoss ar sudrabaini pelēku apspalvojumu; meža zoss [Anser anser].
pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
vīle Secīgu dūrienu virkne; šujot izveidota līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
papildvieta Sēdvieta, skatītāju zālē, parasti ar mazākām ērtībām, kas ir ierīkota papildus parastajām sēdvietām, parasti rindu galos.
rāze Sedzējaugi, sedzējaugu kopums, ko izmanto, piem., kapa kopiņas, kapa vietas apzaļumošanai.
pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
sasegt Sedzot pārklāt (ar ko); apsegt; nosegt.
apsegt Sedzot pārklāt, apņemt (ar ko).
spārnlapa Seglapa.
lapkoks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām; lapu koks.
apvalks Segslānis, ārējā kārta, kas aptver iekšējo daļu.
krusteja Segta eja ap klostera pagalmu.
šķībs ģīmis Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums.
mute Seja; sejas daļa ap lūpām.
ūsas Sejas apmatojums (cilvēkiem) virs augšlūpas.
vaigs Sejas daļa starp aci un apakšžokli vienā vai otrā deguna pusē.
zieds Sēklaugu vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
divi Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā), neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
vieninieks Sekmju vērtējums – ļoti vāji (desmit ballu sistēmā); ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā); viens.
trijnieks Sekmju vērtējums – vāji (desmit ballu sistēmā); apmierinoši (piecu ballu sistēmā); trīs.
viens Sekmju vērtējums (ļoti, ļoti vāji) desmit ballu sistēmā; ļoti neapmierinoši (piecu ballu sistēmā).
trīs Sekmju vērtējums (vāji) desmit ballu sistēmā; apmierinoši (piecu ballu sistēmā).
orgasms Seksuālā apmierinājuma kulminācija dzimumaktā.
sadisms Seksuāla novirze, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas.
aramieši Semītu tauta, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja tagadējo Sīrijas, Irākas un Izraēlas teritoriju.
skeletkapi Sena apbedījuma vieta, kur atrodami nesadedzinātie skeleti.
pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība – aptuveni 70 kubikdecimetri.
sprīdis Sena garuma mērvienība – attālums starp izstieptu īkšķi un rādītāja pirkstu (aptuveni 18 cm).
olekts Sena garuma mērvienība (no elkoņa līdz pirkstu galiem jeb aptuveni pusmetrs), ko izmantoja galvenokārt audumu mērīšanai.
ķelti Sena indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā un dažos Centrāleiropas apgabalos, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo dažos Īrijas, Lielbritānijas un Francijas apvidos.
trāķieši Sena indoeiropiešu cilšu grupa, kas apdzīvoja Eiropas dienvidaustrumu zemes – Trāķiju, kā arī Balkānu pussalas ziemeļaustrumus un Mazāzijas ziemeļrietumu daļu.
pūrvieta Sena laukuma mērvienība – aptuveni 0,37 hektāri.
senkaps Sena mirušo apbedījuma vieta.
sarmati Sena nomadu tauta, kas runājusi indoirāņu valodā un līdz 4. gs. pirms mūsu ēras apdzīvojusi Pieurālu, Kazahijas un Pievolgas stepes.
renete Sena rudens ābeļu šķirne; šīs šķirnes ābele, kam raksturīgi nedaudz saplacināti, sulīgi augļi.
frīģieši Sena tauta, kas apdzīvoja Mazāzijas augstienes centrālo un rietumu daļu.
stops Sena tilpuma mērvienība – aptuveni 1,3 litri; šāda tilpuma trauks.
annāles Sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika.
amfiteātris Senajā Grieķijā, Romā – apaļa, neapjumta celtne ar pakāpjveidīgi, ap skatuvi vai arēnu iekārtotām skatītāju vietām.
gladiators Senajā Romā – cīņas izrādēm apmācīts cīkstonis (vergs vai karagūsteknis), kas cīnījās cirka arēnā ar citiem šādiem cīkstoņiem vai plēsīgiem zvēriem.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
ibēri Senas ciltis, kas apdzīvoja tagadējo Spānijas un Portugāles teritoriju.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, apmetnis.
mietene Sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām.
lapiņsēne Sēne, kurai cepurītes apakšpusē starveidā ir izvietotas plātnītes.
stobriņsēnes Sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir sīki cauruļveida veidojumi, kuros attīstās sporas; stobriņu sēnes.
lapiņu sēnes sēnes, kam cepurītes apakšpusē ir starveidā izvietotas plātnītes; lapiņsēnes.
sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
orhestra Sengrieķu teātrī – apaļš laukums, kur izrādes laikā atradās koris.
arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
kaklagredzens Senlaicīga rotaslieta – ap kaklu valkājama metāla stīpa.
vairogs Senlaiku karavīra apbruņojuma daļa – īpaša plāksne, ar ko atvairīja pretinieka cirtienus ar zobenu.
ķīļraksts Seno austrumu tautu raksts (izveidots ap 4. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras), kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm.
ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma, ko valkāja zem togas.
kāmasūtra Sens (starp 400 līdz 200 g. p. m. ē.) indiešu teksts – ar praktiskiem padomiem papildinātas pamācības erotiskajā mīlestībā.
taure Sens pūšaminstruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu.
ginks Sens reliktu augs – koks ar vēdekļveida lapām, dzelteniem ziediem un dzintardzeltenām plūmjveida sēklām [Ginkgo biloba].
rūnas Sens skandināvu un citu ģermāņu tautu raksts, kurš izveidojās aptuveni 2. gadsimtā un kura zīmes parasti iekala, iegrieza akmenī, metālā, kokā, kaulā.
veimārietis Sens slaids, vidēji liels vācu medību suņu šķirnes suns ar īsu, mīkstu sudrabotu apmatojumu, garu galvu un spēcīgu purnu, vidēji lielām ausīm.
kapulauks Senu apbedījumu vieta.
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība.
sērūdeņradis Sēra savienojums ar ūdeņradi – gāze ar sapuvušu olu smaku.
ūdele Sermuļu dzimtas dzīvnieks ar tumšbrūnu vai melnbrūnu apspalvojumu, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; āmrija.
āmrija Sermuļu dzimtas vidēja lieluma drukns plēsējs ar īsām kājām, masīvu galvu, nelielām noapaļotām ausīm, īsu asti, biezu, rupju, tumšu apmatojumu un ļoti gariem nagiem; tinis.
vēderplēve Serozs apvalks, kas aptver vēdera dobuma un daļēji mazā iegurņa orgānu sienas.
zaļais sertifikāts sertifikāts, ko izsniedz tūrisma mītnēm un kas apliecina vides kvalitātes atbilstību noteiktām normām.
zem sevis Sev apakšā.
pašizglītība Sevis izglītošana (kādā jomā), jaunu zināšanu iegūšana vai papildināšana.
pašapkalpošanās Sevis paša apkalpošana sadzīvē.
pašapcere Sevis, savas darbības, rīcības, psihisko stāvokļu u. tml. apcere.
karantīnas nezāles sevišķi kaitīgas un bīstamas nezāles, kuru apkarošanai nepieciešami karantīnas pasākumi.
luksuss Sevišķi labs, labvēlīgs (par apstākļiem, situāciju).
plāksne Sfēra, joma, kurā (ko) attēlo, izsaka; aspekts, no kā (ko) aplūko, analizē.
vadzis Sienā iedzīta koka (arī metāla) tapa (kā) uzkāršanai, arī tapa, āķis pakaramajā, sienai piestiprināts āķis u. tml.
apsiet Sienot (ap ko, kam apkārt), apņemt.
apsiet Sienot apņemt (ar ko).
pārsiet Sienot apņemt, apsiet (ko).
uzsiet Sienot nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
zilie sieri sieru šķirnes, kuru tapšanā notiek dabisks pelējuma process, kā rezultātā sierā veidojas zilganzaļas pelējuma dzīslas.
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
stringi Sieviešu apakšbikses ar ļoti šauru, lentes vai auklas veida aizmugures daļu; stringbiksītes.
biksītes Sieviešu apakšbikses.
sarafāns Sieviešu apģērba gabals – svārki kopā ar augšdaļu bez piedurknēm –, zem kura velk blūzi.
ņieburs Sieviešu apģērba gabals bez piedurknēm (sākotnēji tautas tērpa sastāvdaļa), kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz viduklim.
blūze Sieviešu apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma.
augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
korsete Sieviešu apģērba gabals, kas stingri apņem krūtis un vidukli.
mēteļkleita Sieviešu apģērba gabals, ko var valkāt gan kā kleitu, gan kā mēteli.
tunika Sieviešu apģērba gabals, piem., vieglas, pagaras blūzes veidā.
kleita Sieviešu apģērbs no viena gabala, kas aptver augumu no pleciem līdz kājām.
meitene Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
baletkurpes Sieviešu kurpes bez aizdarēm, ar noapaļotu purngalu, uz ļoti zemiem papēžiem.
nagliņkurpes Sieviešu kurpes uz augstiem un ļoti smailiem papēžiem.
zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals – zeķes kopā ar biksēm.
zeķturis Sieviešu veļas gabals – īpaša josta ap vidukli un gurniem garo zeķu piestiprināšanai.
krūšturis Sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis.
uzrocis Sieviešu ziemas apģērba piederums (piemēram, no kažokādas), kurā iebāž un silda rokas.
partija Sieviete vai vīrietis, ar kuru ir izdevīgi apprecēties.
viešņa Sieviete, kas (kādu) apciemo, arī neilgu laiku uzturas (pie kāda, kur).
krustmāte Sieviete, kas ir klāt bērna kristību ceremonijā un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
surogātmāte Sieviete, kas pēc īpašas vienošanās iznēsā un dzemdē mākslīgās apaugļošanas ceļā ieņemtu citas sievietes un vīrieša bērnu.
pelēkā pele sieviete, kura uzvedas neuzkrītoši, valkā vienkāršu apģērbu un nepievērš sev citu cilvēku uzmanību.
vecmeita Sieviete, kuras vecums, parasti ievērojami, pārsniedz laulību vecumu un kura nav apprecējusies.
grūtniecība Sievietes organisma stāvoklis augļa attīstības laikā (no olšūnas apaugļošanas līdz dzemdībām); šī stāvokļa fizioloģisks process organismā.
roga Sievišķo ziedu ziedkopa (apiņiem).
dražeja Sīka (parasti apaļa) konfekte ar gludu, cietu virskārtu.
plūksna Sīka kāda materiāla šķiedra; sīka daļa, kas rodas, saplucinot, sadriskājot kādu materiālu.
lapgrauzis Sīka vai vidēji liela augēdāja vabole, parasti spilgtā, metāliski zaigojošā krāsā, kas grauž augu daļas, it īpaši lapas.
spraudīte Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
vizulis Sīkas, vizuļojošas apaļas formas plāksnītes, ko piešuj tērpam rotāšanai.
galantērija Sīki apģērba priekšmeti un tualetes piederumi (cimdi, pogas, diegi, ķemmes, sprādzes u. tml.); to kopums.
detaļprojekts Sīki izstrādāts (celtnes, apbūves) projekts.
detālplānojums Sīki izstrādāts (kādas teritorijas, apbūves) plānojums.
liberiņi Sīki priekšmeti, apģērba gabali u. tml.
manna Sīki putraimi, ko iegūst no kviešu graudiem, nolobot tiem biezo apvalku un tos smalki saskaldot.
dziedātājputni Sīki un vidēja lieluma putni ar attīstītu balss aparātu.
krūzots Sīki viļņots, ar izciļņiem (par augiem, to lapām u. tml.).
čūkslājs Sīkiem, bieziem krūmiem un sūnām apaugusi purvaina vieta.
ievilkums Sīks auduma sakrokojums apģērbam, tā daļai.
ods Sīks divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas asinssūcējs kukainis.
skrots Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
radzene Sīks neļķu dzimtas lakstaugs, retāk puskrūms ar pretējām lapām un baltiem ziediem.
ūdenszieds Sīks, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs stāvošos vai lēni tekošos ūdeņos, kam stublājs un lapas apvienojušās mazā plātnītē.
zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
pavada Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
seglu josta siksna, ar kuru nostiprina seglus ap zirga ķermeni.
skriemelis Siksnas vai troses pārvada sastāvdaļa – rats, kas pārnes griezes momentu starp vārpstu un siksnu vai trosi, vai arī brīvi griežas ap vārpstu vai asi.
štripe Siksniņa (apaviem).
sarma Sīku ledus kristālu apledojums (piem., uz koku zariem, vadiem), kas veidojas, sublimējoties ūdens tvaikiem vai sasalstot pārdzesētiem miglas pilieniem.
radiators Sildķermenis – vienā blokā apvienotas caurules, pa kurām cirkulē sakarsēts ūdens vai tvaiks.
kapājamā sile sile, kurā kapājot sasmalcina dzīvniekiem paredzēto barību.
velteņi Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
siltumapmaiņa Siltuma apmaiņa no vides ar augstāku temperatūru uz vidi ar zemāku temperatūru.
siltumatdeve Siltuma apmaiņa starp (kā) virsmu un vidi, kas ar to saskaras.
siltumietilpība Siltuma daudzums, kas vajadzīgs, lai kādu ķermeni sasildītu par vienu Celsija grādu (vai vienu kelvinu); siltumkapacitāte.
siltumenerģija Siltuma enerģija (piem., apkure, karstā ūdens apgāde).
siltumpiegāde Siltumapgāde.
siltumtrase Siltumapgādes trase.
fibrolīts Siltumizolācijas materiāls – sapresētas kokskaidu plātnes.
siltumnesējs Siltummaiņas veicējs – kustīga šķidra vai gāzveida vide, ar ko realizē siltuma apmaiņu (piem., sildīšanas, dzesēšanas sistēmās, termālās apstrādes procesos siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanās sistēmās un tehnoloģiskajās iekārtās).
siltumenerģētika Siltumtehnikas nozare, kas aptver metodes siltuma enerģijas pārvēršanai citu veidu enerģijā.
sildierīce Siltumtehniska ierīce, ko izmanto vielu, ķermeņu vai vides sasildīšanai, telpu apkurei u. tml.
parafīna terapija siltumterapijas veids, kurā izmanto izkausētu parafīnu.
alveja Siltzemju augs (Latvijā istabas augs) ar biezām, gaļīgām lapām, kuras izmanto medicīnā.
akants Siltzemju augs ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām.
citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai.
žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kā apliecinājumu par piederību (piem., kādai organizācijai) vai kā apbalvojumu.
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka joslas 12 daļām, kas apzīmē Zodiaka zvaigznājus.
kinetoze Simptomu kopums (piem., slikta dūša, vemšana), kas rodas dažiem cilvēkiem ļoti jutīgā vestibulārā aparāta dēļ, kad brauc ar kuģi, automobili u. tml.; jūras slimība.
simtkāršs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks; simtkārtīgs.
simtkārtīgs Simt reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
skaņuplate Sintētiska materiāla apaļa plāksne, kuras virsmā izveidots skaņu ieraksts, ko var atskaņot.
līmplēve Sintētiska materiāla plēve ar krāsainu, rakstainu u. tml. virspusi un lipīgu apakšpusi.
siksna Sintētiska, elastīga materiāla lente, kas nostiprināma ap (cilvēka) ķermeni un ko lieto drošībai automašīnā; drošības josta.
plastmasa Sintētiski radīts polimēru materiāls, kas viegli pakļaujas plastiskai apstrādei.
sintepons Sintētisks materiāls, kura šķiedras ir ar apjomīgu struktūru un parasti izmanto kā oderi vai formu veidojošu materiālu.
polistirols Sintētisks polimērs – cieta, trausla, bezkrāsaina viela, ko izmanto, piem., elektrotehnikā, skaņas un siltuma izolācijas materiālu, apgaismes tehnikas, apdares materiālu, mājturības priekšmetu ražošanai.
perikardīts Sirds apvalka iekaisums.
perikards Sirds apvalks – plēve, kas ietver sirdi.
sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā; miokarda infarkts.
sirdsbalss Sirdsapziņa.
sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
klapēt Sist plaukstas, applaudēt.
asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
iztirzāt Sistemātiskā izklāstā aplūkot, dodot (piem., daiļdarba) analīzi un vērtējumu.
atlants Sistemātisks ģeogrāfijas vai citu karšu krājums (piem., grāmata, mape).
politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos (bijušajā Padomju Savienībā).
kodificēt Sistematizēt, apvienot likumus, noteikumus, normas noteiktā sistēmā.
tastatūra Sistematizēts taustiņu kopums (piem., datoram, telefona aparātam); klaviatūra (2).
kalt Sitot ar āmuru, apstrādāt (metālu); šādā veidā strādāt.
izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
sasist Sitot saplēst.
sasist Sitot vienu pret otru, strauji, parasti ar troksni, savirzīt kopā (parasti plaukstas, papēžus).
pasist Sitot, ar sitieniem piestiprināt zem (kā), arī (kam) apakšā.
gadījums Situācija, apstākļi.
priekšvēsture Situācijas, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piem., notikumu).
oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
redzams Skaidri saprotams, neapšaubāms.
acīm redzams skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
acīmredzams Skaidri saprotams, nenoliedzams, neapšaubāms; viegli samanāms, jūtams.
manifestēt Skaidri, atklāti paust, apliecināt.
paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
izskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu; paskaidrot.
ieskaidrot Skaidrojot panākt, ka (kāds ko) saprot; skaidrojot pārliecināt.
ieliet (kā) ar karoti mutē skaidrot, mācīt tā, ka ir ļoti labi saprotams bez piepūles.
rezultāts Skaitlis, izteiksme, ko iegūst aprēķinos.
gadskaitlis Skaitlis, kas apzīmē attiecīgo kalendāra gadu.
daļskaitlis Skaitlis, kas apzīmē daļu vai vairākas vienādas daļas no skaitļa viens.
kārtas skaitlis skaitlis, kas apzīmē ķīmiskā elementa vietu periodiskajā elementu sistēmā.
kopsavilkums Skaitlisks apkopojums; summējums, kopējā summa.
mīnus Skaitļa apzīmējuma priekšā norāda uz negatīvu lielumu.
skaitīkļi Skaitļošanas ierīce – uz rāmī iestiprinātiem stienīšiem savērtas apaļas, pārbīdāmas ripiņas; skaitāmie kauliņi.
numerācija Skaitļu apzīmēšanas sistēma.
daudzums Skaits, apjoms, masa.
pussimts Skaits, daudzums 50; puse vai aptuvena puse no simta.
īriss Skalbju dzimtas augs ar zobenveida lapām un lieliem ziediem.
krokuss Skalbju dzimtas daudzgadīgs sīpolaugs ar šaurām lapām un dažādas krāsas zvanveida ziediem.
gladiola Skalbju dzimtas sīpolaugs ar garu, nezarotu stublāju, zobenveida lapām un piltuvveida ziediem vārpveida ziedkopā.
apskaldīt Skaldot apdarināt.
brēkt Skaļi paust sašutumu, neapmierinātību (par ko).
brēka Skaļi pausta neapmierinātība, protests.
bazūnēt Skaļi runāt; izpaust (kādas ziņas) daudziem, plašā apkārtnē.
šķendēties Skaļi un neiecietīgi izteikt savu nepatiku, neapmierinātību; skaļi dusmoties.
troksnis Skaļi, aktīvi pausts uztraukums, neapmierinātība u. tml.; tracis, skandāls.
kliegt Skaļi, demonstratīvi paust savu viedokli, izteikt neapmierinātību, sašutumu; protestēt.
ierēkties Skaļi, neapvaldīti iekliegties.
brēkt Skaļi, neapvaldīti kliegt, raudāt.
sabrēkt Skaļi, neapvaldīti pateikt (ko).
nobļaut Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
nobrēkt Skaļi, neapvaldīti raudāt (kādu laiku).
sabrēkt Skaļi, neapvaldīti sakliegt.
uzbrēkt Skaļi, neapvaldīti uzkliegt.
noriet Skaļi, neatlaidīgi apriet (kādu).
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
a Skaņas la apzīmējums burtu notācijā.
d Skaņas re apzīmējums burtu notācijā.
b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
g Skaņas sol apzīmējums burtu notācijā.
labializācija Skaņas izrunāšana ar noapaļotām vai izstieptām lūpām.
atbalss Skaņas, ko atstaro apkārtējie priekšmeti.
pavadījums Skaņdarba atskaņojums, ar ko papildina (piem., kādu darbību).
pavadījums Skaņdarba sastāvdaļa, kas papildina dziedātāja vai instrumentālista partiju.
diapazons Skaņu apjoms mūzikas instrumenta vai balss iespēju robežās.
harmonija Skaņu saskanīgs apvienojums akordos un to saistība pakāpeniskā secībā.
saskanība Skaņu, to kopumu apvienojums vēlamā kopībā.
grāmatskapis Skapis grāmatu novietošanai.
spoguļskapis Skapis, kura durvju ārpusē ir iestiprināts spogulis vai spoguļi.
parters Skatītāju zāles apakšējais stāvs.
publika Skatītāju, sarīkojuma apmeklētāju u. tml. kopums.
raudzīties Skatīties, ar kādu attieksmi aplūkot (ko).
noskatīties Skatoties iegūt sapratni, māku u. tml. (kā kas ir darāms, pareizi veicams).
saskatīties Skatoties uztvert, arī iegaumēt (parasti lielā apjomā).
izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar tekstu), gūt priekšstatu (par to).
izskatīt Skatoties, aplūkojot sīki iepazīties (piem., ar kādu priekšmetu kopumu, vietu, kur kas atrodas).
rampa Skatuves apgaismošanas aparatūra, kas atrodas skatuves grīdas priekšējā malā un ir aizsegta skatītāju zāles pusē.
scenārijs Skatuves darba sižetiskās darbības apraksts; librets.
varietē Skatuves mākslas veids, kam izteikts izklaides raksturs un kas parasti apvieno muzikālus, kustību un cirka mākslas priekšnesumus, arī asprātīga konferansjē tekstus un komiskus dialogus.
apskaut Skaujot apņemt, aptvert (kādu), lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
kauls Skeleta sastāvdaļa – ciets, izturīgs veidojums (cilvēkam un citiem mugurkaulniekiem), kas kopā ar locītavām un muskuļiem veido ķermeņa balsta un kustību aparātu.
pāraudzis Skolēns, kas dažādu apstākļu (piem., nesekmības) dēļ mācās zemākā, savam vecumam neatbilstošā klasē.
otrziemnieks Skolēns, kas otro ziemu apmeklē skolu.
vakarskolnieks Skolnieks, kas apmeklē vakarskolu.
apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
apskriet Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
paskriet Skrienot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā.
saskriet Skrienot sapulcēties, nokļūt (kur, kādā kopumā) – par vairākiem, daudziem.
apskriet Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās); apmeklēt (daudzus vai visus).
nopērties Skrienot, braucot u. tml., arī darot ko, ļoti nošķiesties, kļūt netīram, slapjam.
uzskriet Skrienot, pārvietojoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot nepatīkami pārsteigtam.
apskrubināt Skrubinot atdalīt, apgrauzt (no virspuses, visapkārt).
čiekurs Skujkoku augļkopa – ieapaļš vai garenisks veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
noskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma (ķermeņa daļu).
izskūt Skujot atbrīvot no apmatojuma.
noskūt Skujot noņemt (apmatojumu).
jaukts mežs skuju un lapu koku mežs.
palmete Skulpturāls vai zīmēts ornaments stilizētu palmas lapu veidā.
skūties Skūt sev apmatojumu (parasti bārdu); tikt skūtam.
apslacīt Slakot pārklāt (ar šķidrumu visapkārt vai vietumis).
ešelons Slānis, aprindas (kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.).
saslapināt Slapinot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst (parasti viscaur) slapjš.
ieslapināt Slapinot panākt, ka kļūst mitrs.
ķepīgs Slapjš, mīksts (par sniegu).
aizslapstīties Slapstoties aiziet.
ieslapstīties Slapstoties ieiet (kur iekšā).
izslapstīties Slapstoties izbēgt, izvairīties (no kā).
apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
tumblers Slēdzis vai pārslēgs elektrotehnikas vai elektrotehniskas aparatūras vadīšanai.
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs; izveidot (iespieddarba) lappusi.
sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) parasti politisku mērķu sasniegšanai.
sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
apslidot Slidojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); slidojot apbraukt (ko).
paslīdēt Slīdošā kustībā pavirzīties (zem kā, kam apakšā).
uzrauties Slīdot uzvirzīties augstāk par paredzēto stāvokli (par apģērbu, tā daļu).
niķis Slikts ieradums, slikta uzvedība; kaprīze, untums.
sviestains Slikts, nekvalitatīvs; stulbs, aplams.
arodslimība Slimība, kuras cēlonis ir ar noteiktu profesiju saistītie nelabvēlīgie darba apstākļi.
endēmija Slimības regulāra atkārtošanās kādā noteiktā apvidū.
nervu slimības slimības, kas saistītas ar nervu, smadzeņu, kā arī ar to apvalku un asinsvadu bojājumu.
bakterioloģiskais ierocis slimību ierosinātāji mikroorganismi un to toksīni, kurus izmanto kaujas apstākļos, lai inficētu cilvēkus, dzīvniekus un augus.
iekaisums Slimīgs process organisma bojājuma vai infekcijas vietā, kam raksturīgs apsārtums, uztūkums, sāpīgums un funkciju traucējumi.
klīnika Slimnīca, kurā slimnieku ārstēšana ir apvienota ar ārstu zinātnisko darbu un medicīnas studentu apmācīšanu; ārstniecības iestāde.
apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
izslīpēt Slīpējot izveidot; slīpējot apstrādāt.
ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
meningīts Smadzeņu apvalku iekaisums, ko parasti izraisa vīrusi vai baktērijas.
prese Smaga materiāla (piem., bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
ciest Smagi izjust nelabvēlīgus apstākļus; atrasties nelabvēlīgos apstākļos.
tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot, arī ar grūtībām kustēties.
slogs Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
jūgs Smagi, mokoši apstākļi, lielas grūtības.
lutausis Smagnējs, neveikls, neattapīgs cilvēks.
diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, arī viltīga izturēšanās, rīcība, lai sasniegtu kādu mērķi.
mača Smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
kokons Smalku paviedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties noauž sev apkārt; apvalks, kurā ieslēgtas dažu kukaiņu vai zirnekļu olas.
kazas kāja smēķis no avīžu papīrā ietītas tabakas; kazaskāja.
apsmidzināt Smidzinot (kādu šķidrumu), pārklāt (ko visapkārt vai vietumis).
miglot Smidzinot augus ar ķimikālijām, apstrādāt (kādu platību).
sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
noliecināt Sniedzot liecību (1), apliecināt (kādu faktu).
lavīna Sniega nobrukums (kalnos), kas virzoties lejup pa kalnu nogāzēm, palielinās apjomā; arī liels (zemes, akmeņu u. tml.) kopums, kas, virzoties lejup pa nogāzi, palielinās apjomā.
vējputenis Sniega pārvietošanās stipra vēja iedarbībā; laika apstākļi, kam ir raksturīga šāda sniega pārvietošanās; arī sniegputenis.
putenis Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja ietekmē, parasti snigšanas laikā; laikapstākļi, kam raksturīga šāda sniega pārvietošanās; sniegputenis.
sniegājs Sniega un ledus sablīvējums (kalnu un līdzenumu rajonos), kas saglabājas visu gadu vai ilgāk nekā apkārtējā sniega sega.
piesnigt Sniegot papildināt jau esošo sniega daudzumu.
mācīt Sniegt (kādam) zināšanas, informāciju vai praktiskas iemaņas; panākt, ka (kāds) apgūst (ko).
dot roku Sniegt roku, piem., sasveicinoties, apsveicot.
ķepēt Snigt (par slapju sniegu); ķēpāt (2).
ķēpāt Snigt (par slapju sniegu).
ķepināt Snigt (par slapju sniegu).
diakonija Sociālās aprūpes darbs baznīcas draudzē vai ārpus tās.
pansionāts Sociālās aprūpes iestāde cilvēkiem, kuri slimības vai vecuma dēļ nevar sevi apkopt.
stāvoklis Sociālu apstākļu, savstarpējo attiecību kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēka) izturēšanos, rīcību.
lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
trimda Soda veids – pārvietošana un nometināšana (kur) piespiedu kārtā, arī attiecīgā nometinājuma vieta; nelabvēlīgu apstākļu radīta nepieciešamība atrasties svešumā, arī attiecīgā atrašanās vieta.
katorga Soda veids (piem., cariskajā Krievijā) – izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
papildsods Sods, ko piespriež papildus pamatsodam.
saistība Solījums, apņemšanās (piem., kaut ko paveikt).
godavārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; goda vārds.
goda vārds Solījums, kura izpildīšana saistīta tikai ar kāda godīgumu, apzinīgumu, bet ne ar lietiskiem pierādījumiem vai nodrošinājumiem; godavārds (1).
apsūdzēto sols Sols, uz kura tiesā sēdina apsūdzētos.
apsoļot Soļojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); soļojot apiet (ko).
pedometrs Soļu mērītājs – neliela ierīce, kas skaita soļus, aprēķina paveikto distanci un patērētās kalorijas.
oposums Somaiņu kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar garu, kailu asti un smailu purniņu (dažām sugām – biezs, mīksts apmatojums).
baškīri Somugru tauta, kas dzīvo ap Urāliem; Baškīrijas pamatiedzīvotāji.
voti Somugru tauta, kas dzīvo Somu jūras līča piekrastē Sanktpēterburgas apgabalā.
izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
papīrgrozs Spainim līdzīgs trauks, neliela tvertne (parasti) nevajadzīgu papīru ievietošanai.
E Spānija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
mantiļa Spāņu sieviešu apģērba gabals – zīda vai mežģīņu šalle, ar ko apsedz galvu un plecus.
zvīņspārnis Spārneņu apakšklases kukainis ar raksturīgām krāsainām, reizēm spīguļojošām spārnu zvīņām.
anketa Speciāla aptaujas lapa informācijas iegūšanai.
bruņutehnika Speciāla kara tehnika, arī speciāls, piem., šāviņus necaurlaidošs aprīkojums (karakuģiem, lidmašīnām u. tml.) aizsardzības nodrošināšanai.
ceplis Speciāla krāsns (piem., māla izstrādājumu) apdedzināšanai.
uzšuve Speciāla uzšūta zīme (militāram, organizācijas u. tml. formas tērpam), piemēram, dienesta pakāpes apzīmēšanai.
ports Speciāla vieta, kontaktligzda (piem., datoram) papildu ierīču pieslēgšanai; pieslēgvieta.
pieslēgvieta Speciāla vieta, kontaktligzda (piem., datoram) papildu ierīču pieslēgšanai; ports.
specapģērbs Speciālais apģērbs.
surdopedagoģija Speciālās pedagoģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar to cilvēku attīstīšanu, mācīšanu un audzināšanu, kam ir dzirdes traucējumi.
slēpjzābaki Speciāli apavi slēpošanai; slēpju zābaki.
slēpju zābaki speciāli apavi slēpošanai; slēpjzābaki.
konservēt Speciāli apstrādājot (piem., audus), gatavot (tos) ilgstošai uzglabāšanai.
konservēt Speciāli apstrādājot vai radot speciālus uzglabāšanas apstākļus, pasargāt no bojāšanās.
velūrs Speciāli apstrādāta teļāda.
lakāda Speciāli apstrādāta, ar laku pārklāta āda.
ševroāda Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševro.
ševro Speciāli apstrādāta, mīksta kazāda; ševroāda.
puante Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
parks Speciāli iekārtota teritorija (transportlīdzekļu, vagonu u. tml.) novietošanai, tehniskai apkopei, remontam; attiecīgais uzņēmums.
pitstops Speciāli ierīkota vieta trases malā, kur sacīkšu laikā apstājas automobiļi, lai uzpildītu degvielu, nomainītu riteņus.
remontbedre Speciāli izbūvēta bedre automašīnu apakšējo daļu remontēšanai.
korsete Speciāli izveidota apakšveļa, ar ko saspiež krūškurvja lejasdaļu un vēderu, lai augums izskatītos slaidāks.
špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
plezna Speciāli peldētāju un ūdenslīdēju, parasti gumijas, apavi ar pagarinātu, paplatinātu apakšdaļu.
pilots Speciālists lidaparāta vadīšanā.
ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu, demonstrē kinofilmas.
locis Speciālists, kas labi pārzina noteikta rajona kuģošanas apstākļus un palīdz vadīt kuģi, tam iebraucot ostās, kanālos u. tml. vietās.
apskatnieks Speciālists, kas nodarbojas ar apskatu veidošanu.
mašīnists Speciālists, kas strādā pie mašīnas vai apkalpo mašīnu.
mehanizators Speciālists, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus.
kinologs Speciālists, kas veic (piem., noziedznieka) meklēšanu ar īpaši apmācīta suņa palīdzību.
higiēnists Speciālists, kas veic zobu un smaganu higiēnisko apkopi.
deģis Speciālists, kura pārziņā ir (ap)dedzināšanas procesa pārraudzība.
darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss, ko vada izcils mākslinieks pedagogs; īslaicīgs apmācības kurss.
meistarklase Speciāls apmācības kurss, ko vada, piem., izcils mākslinieks.
filtrpapīrs Speciāls papīrs filtrēšanai.
rēzus Specifisks antigēns, kas atrodams apmēram 85% cilvēku un dažu pērtiķu sarkanajos asins ķermenīšos [Rh].
kaislība Spēcīga aizrautība (ar ko), nodošanās (kam); neapvaldāma tieksme; tas, kam aizrautīgi nododas.
viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
stiegra Spēcīgākā dzīsla (auga lapā).
drausmas Spēcīgas baiļu, briesmu izjūtas; stāvoklis; apstākļi, kas izraisa šādas izjūtas.
kaislība Spēcīgas, grūti apvaldāmas jūtas; spēcīgs juteklisks pārdzīvojums.
kārties Spēcīgi rauties (ap kaklu apņemtajā saitē) – par piesietu dzīvnieku.
sapluinīt Spēcīgi sapurināt (aiz kā).
žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
žņaugt Spēcīgi spiest (ko rokā saņemtu, ar roku aptvertu u. tml.).
izplūst Spēcīgi, neapvaldīti izpaust (emocijas).
saprāts Spēja apsvērti attiekties pret jebkādu dzīves uzdevumu; prāts.
mēra sajūta spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
viegla galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
zelta galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
laba galva spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt; attīstīts, vērīgs prāts.
dīgtspēja Spēja dīgt, ko raksturo ar sēklu skaitu (procentos), kuras sadīgst noteiktā laikā dīgšanai piemērotos apstākļos.
izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
izpratne Spēja izprast, saprast (kā) būtību, saturu, nozīmi; šādi izveidojies uzskats, viedoklis, vērtējums u. tml.
medijpratība Spēja lietpratīgi un apzināti izmantot plašsaziņas līdzekļus un to saturu.
acumērs Spēja novērtēt attālumu, apjomu u. tml. ar redzi, bez palīglīdzekļiem.
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
varonība Spēja pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to; šīs spējas izpausme rīcībā.
dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
atmiņa Spēja saglabāt un atjaunot apziņā (redzēto, lasīto, justo u. tml.).
iedzelt Spēji izraisīt asu kairinājumu, apžilbināt (par gaismu).
uzviļņot Spēji izraisīties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); pēkšņi izveidoties (apziņā).
uzdzirkstīt Spēji rasties, spilgti izpausties (piemēram, apziņā).
apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
iegaismoties Spēji, arī īsu brīdi kļūt gaišam (par ko apgaismotu).
diapazons Spēju, zināšanu, interešu, darbības u. tml. apjoms, vēriens.
enerģija Spēks, možums, ko cilvēks saņem no kosmosa, apkārtējās vides vai citiem cilvēkiem.
spektrogrāfs Spektrālaparāts (kā) spektra reģistrēšanai ar fotogrāfiskām vai elektroniskām metodēm.
spektroskops Spektrālaparāts (kā) spektra vizuālai novērošanai.
spektroheliogrāfs Spektrālaparāts Saules attēla iegūšanai monohromatiskā gaismā.
ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
biljards Spēle uz īpaša galda ar apmalēm un caurumiem, kuros ar kiju jāiesit bumbiņas.
ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
piespēlēt Spēlējot mūzikas instrumentu, papildināt (priekšnesumu), pievienoties (kopējam izpildījumam).
kārts Spēlēm izmantojama komplekta sastāvdaļa – neliela cieta taisnstūrveida (papīra) lapiņa, uz kuras ir sugas un vērtības apzīmējums (attēls, īpašas zīmes noteiktā krāsā); spēļu kārts.
kreicis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar krustiņu, āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
pīķis Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar pīķa asmens vai liepas, bērza u. tml. lapas shematizētu attēlu; šīs sugas kārts.
kāravs Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu rombu; šīs sugas kārts.
sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
krusts Spēļu kārts ar āboliņa lapas vai ozolzīles shematizētu attēlu; kreicis.
izspert Sperot (ar kāju) izsist, apgāzt (ko), izliet (ko).
izturēt Spēt apgādāt ar barību (mājdzīvniekus).
sasēdēt Spēt apsēsties, ietilpt (kur).
sniegties Spēt atveidot apziņā (par atmiņu).
izturēt Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
tikt galā ar ēdienu, dzērienu spēt visu apēst, izdzert.
fosforescence Spīdēšana apgaismojuma ietekmē, kas saglabājas arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
apspīdēt Spīdot apgaismot.
uzspiest Spiežot no apakšas uz augšu, pacelt (svaru stieni), iztaisnojot rokas.
izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
pārspiest Spiežot radīt caurumu un (ko) saplacināt plakanu.
saspiest Spiežot samazināt (kā) tilpumu, apjomu, mainīt formu.
uzplaiksnīt Spilgti atšķirties apkārtnē ar savu krāsu.
uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
paparde Sporaugs ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, sastopams mežos vai kā istabas augs.
apvest Sportā – apiet (pretinieka komandas spēlētāju).
kedas Sporta apavi (piem., ar gumijas zolēm un brezenta virsu, kas sniedzas pāri potītēm).
naglenes Sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu; naglu kurpes; nagliņkurpes.
naglu kurpes sporta apavi vieglatlētiem ar asām tapām zoles ārpusē, lai novērstu slīdēšanu.
sporta klubs sporta apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
kross Sporta disciplīna – skriešana vai braukšana šķēršļotā apvidū; sacensības šajā sporta disciplīnā.
velokross Sporta disciplīna – velobrauciens apvidū, kurā ir dabiski šķēršļi; sacensības šajā sporta disciplīnā.
brass Sporta peldēšanas veids – peldēšana uz krūtīm, peldētājam izdarot apļveida roku kustības horizontālā plaknē un saskaņoti pievelkot un izstiepjot kājas.
šķēps Sporta rīks mešanai tālumā – samērā garš metāla kāts ar aptinumu vidū un asu galu.
deltaplanierisms Sporta veids – planēšana ar deltaplānu.
kikbokss Sporta veids, kurā apvienoti klasiskā boksa un karatē elementi (piem., cīkstēšanās kailām kājām, spērieni augstāk par jostasvietu).
mākslas vingrošana sporta veids, kurā sportistes individuāli vai komandās veido kompozīcijas ar vienu vai diviem rīkiem: auklu, apli, vālēm, bumbu, lenti.
deltaplanierists Sportists, kas specializējies deltaplanierismā.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
iluminēt Spoži, spilgti, arī krāsaini apgaismot (ielas, ēkas u. tml., parasti svētkos).
iluminācija Spožs, spilgts, arī krāsains ielu, ēku apgaismojums (parasti svētkos).
nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko).
sprādzēties Sprādzēt sevi (pie kā); sprādzēt sev klāt, apkārt (ko).
trotils Sprāgstviela, kas sastāv no dzelteniem kristāliem, ko iespējams sakausēt vai sapresēt un ko lieto granātās, bumbās, mīnās u. tml.
apspraudīt Spraudot vairākās vietās, visapkārt, izrotāt, aplikt (ap ko).
apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), norobežot, aplikt (ar ko).
spekulācija Spriedumi, apgalvojumi, izteikumi, kas nebalstās uz faktiem un ir bez stingriem, noteiktiem pierādījumiem.
papildspriedums Spriedums, ko tiesa pieņem papildus pieņemtajam spriedumam.
hipotētisks spriedums spriedums, kurā apgalvojums ir atkarīgs no noteiktiem nosacījumiem.
notiesājošs spriedums spriedums, pēc kura apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu un tam tiek piespriests attiecīgs sods.
rēķināt Spriest, domāt (par ko), apsvērt (ko).
lemt Spriežot, domājot pieņemt lēmumu (tiesā, sēdē, apspriedē u. tml.).
laternas stabs stabs, pie kura piestiprināta laterna (piem., ielu apgaismošanai).
klausule Stacionārā telefona aparāta daļa, kurā ir neliels mikrofons un skaļrunis.
radiotelefons Stacionārā telefona aparāta modifikācija ar pārvietojamu klausuli, kas ļauj sazināties no attāluma.
apstādīt Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
apstaigāt Staigājot apmeklēt (daudzas vai visas vietas).
apstaigāt Staigājot apmeklēt, satikt (daudzus vai visus).
apstaigāt Staigājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
sanest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur, piem., netīrumus).
pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
slīkšņa Staigna, slapja vieta (purvā, mežā, pļavā).
līkšņa Staigna, slapja, purvaina vieta; slīkšņa.
gļotas Staipīga, recekļveida viela, ko organismā izdala īpaši dziedzeri, augiem – šūnapvalki.
apstāt Stājoties apkārt, ielenkt (ko).
marals Staltbriežu pasuga – Sibīrijas briedis ar lieliem, žuburainiem ragiem, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu izgatavošanai [Cervus elaphus maral].
mērs Standartizēta vienība, ko izmanto (kā) lieluma, daudzuma, apjoma u. tml. skaitliskai raksturošanai; arī mērvienība.
mērvienība Standartizēta vienība, kuru izmanto, lai skaitliski raksturotu (kā) lielumu, daudzumu, apjomu u. tml.
lielums Standartizēts (apģērba, apavu) iedalījums pēc apjoma; šāda iedalījuma numurs.
izmērs Standartizēts lielums (apģērbam, apaviem); šāda lieluma numurs.
numurs Standartizēts un ar ciparu vai ciparu kopu apzīmēts (kā) lielums.
reiz Starp skaitļu apzīmējumiem norāda, ka šie skaitļi ir jāreizina.
kopuzņēmums Starptautiska divu vai vairāku uzņēmumu apvienība.
penklubs Starptautiska literātu apvienība; PEN klubs.
PEN Starptautiska literātu apvienība.
Internacionāle Starptautiska strādnieku apvienība, kas tika nodibināta 1864. gadā un pastāvēja līdz 1876. gadam.
Apvienoto Nāciju Organizācija starptautiska valstu apvienība, kas dibināta pēc Otrā pasaules kara starptautiskas drošības uzturēšanai.
IP Starptautiski pieņemts apzīmējums, kas raksturo izstrādājuma (parasti spuldzes, apgaismes ierīces) drošības pakāpi pret cietu ķermeņu un putekļu iekļūšanu apvalkā.
simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
sūdzēties Stāstīt (par savu neapmierinošo veselības stāvokli, slikto pašsajūtu).
izzīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
zīst no pirksta stāstīt, apgalvot ko izdomātu, nepatiesu.
iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
apmelot Stāstot, izplatot nepatiesas ziņas (par kādu), apzināti nostādīt (to) nelabvēlīgā stāvoklī.
skaidrot Stāstot, rakstot, arī rādot panākt, ka kādam (kas) kļūst zināms, saprotams.
stāt Stāties (1); arī apstāties (1).
pakaramais Statnis, plaukts, līste u. tml. ar āķiem, vadžiem apģērbu, galvassegu, dvieļu u. tml. uzkāršanai; arī viens no šiem āķiem, vadžiem.
kulstāmais galdiņš statnis, uz kura liek linu sauju, tos apstrādājot ar kulstīklu.
stāvapkakle Stāva, taisna apkakle.
balsot Stāvēt brauktuves malā ar paceltu roku, lai apturētu transporta līdzekli.
miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamu psihisku ietekmi; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
klusums Stāvoklis (apkārtnē, dabā), kad nav stipru skaņu, trokšņu vai kad nav dzirdamas skaņas, trokšņi.
skaļums Stāvoklis (piem., apkārtnē, dabā), kad ir stipras skaņas.
tumsa Stāvoklis, apstākļi (telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
drošība Stāvoklis, apstākļi, kad nav apdraudēta (valsts, valsts iekārtas) pastāvēšana.
ērtības Stāvoklis, apstākļi, kad var justies viegli, nepiespiesti, netraucēti.
būšana Stāvoklis, apstākļi.
bezmiegs Stāvoklis, arī laikaposms, kad cilvēkam nākas atturēties no miega, būt nomodā.
nebrīvība Stāvoklis, kad (cilvēks) atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
pārsvars Stāvoklis, kad (kas) (piem., skaita, apjoma ziņā) ir lielāks par ko citu.
atslodze Stāvoklis, kad (parasti uz laiku) tiek samazināta slodze, darbības apjoms u. tml.
sasalums Stāvoklis, kad (piem., kādā jomā, nozarē) darbība ir apstājusies, panīkusi u. tml.
apcietinājums Stāvoklis, kad cilvēkam atņemta personiskā brīvība, kad tas atrodas (policijas) apsardzībā vai ieslodzījumā.
mūža dusa stāvoklis, kad cilvēks ir nomiris, apbedīts, apglabāts.
komforts Stāvoklis, kad cilvēks jūtas labi, ērti, ir apmierināts.
parazītisms Stāvoklis, kad darbaspējīgs cilvēks apzināti nestrādā un dzīvo no citu cilvēku līdzekļiem.
turība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
pārticība Stāvoklis, kad ir labi materiālie apstākļi, kad visa kā pietiek.
reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
pārpilnība Stāvoklis, kad ir ļoti labi materiālie apstākļi, kad ir ļoti liels daudzums materiālo labumu.
trūkums Stāvoklis, kad nav kā nepieciešama (piem., līdzekļu, apstākļu, īpašību) kādas darbības norises, stāvokļa īstenošanai, nodrošināšanai.
neizpratne Stāvoklis, kad nespēj (ko) uztvert, saprast; nespēja (ko) uztvert, saprast.
skaidrība Stāvoklis, kad viss ir saprotams, zināms, kad nav nezināšanas, neizpratnes (par ko).
stabilitāte Stāvokļa, īpašību, raksturlielumu nemainība attiecīgajos apstākļos.
nobalsot Stāvot brauktuves malā ar paceltu roku, apturēt (garāmbraucošu transportlīdzekli).
pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
tampons Sterila materiāla (vates, marles) sloksne, veidojums ievirzīšanai ķermeņa dobumā vai brūcē asiņošanas apturēšanai, arī izdalījumu (strutu, siekalu u. c.) uzsūkšanai.
virpuļstienis Stienis, kas griežas ap kādu asi.
klavieres Stīgu taustiņinstruments (piem., flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti āmuriņi.
kolba Stikla trauks ar garu kaklu un apaļu vai plakanu dibenu, ko izmanto, piem., ķīmijas laboratorijās.
vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
glazūra Stiklveida kārta, ko pārklāj keramikas izstrādājumiem un uzkausē apdedzināšanas procesā; vāpe.
vāpe Stiklveida masa, ar ko apdedzināšanas procesā pārklāj keramikas izstrādājumus; glazūra (1).
retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
retorisks jautājums stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums jautājuma veidā.
nokrāsa Stilistiski emocionāla nianse, savdabīgs nozīmes papildkomponents (piem., vārdam, izteikumam).
oksimorons Stilistisks izteiksmes līdzeklis – kontrastainu, loģiski nesavienojamu vārdu apvienojums (piem., saldas mokas, skanīgs klusums).
kamerstils Stils, kam raksturīgi neliela apjoma darbi ar smalkām, klusinātām noskaņām un intimitāti.
nodievoties Stingri apgalvot, apzvērēt.
nodievoties Stingri apņemties, apsolīties.
nozvērēt Stingri apsolīt.
sakrampēt Stingri sakļaut (rokas, arī to pirkstus); stingri apņemt (rokas, arī pirkstus ap ko).
ciešs Stingri savilkts, sastiprināts; tāds, kas stingi apņem (ko), piekļaujas (kam).
griezt Stingri vijot, spiest ārā slapjumu.
apņēmība Stingrs nodoms; apņemšanās.
sars Stingrs, rupjš mats (cūku apspalvojumā).
espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
apdegulis Stipri apdedzis priekšmets vai tā atlieka.
salieties Stipri apslacīt sevi (ar odekolonu, smaržām).
apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
viskijs Stiprs alkoholisks dzēriens, ko gatavo no kukurūzas vai rudzu graudiem, tos īpaši pārcukurojot, destilējot un destilātu ilgstoši izturot saskarē ar apogļotu ozolkoku.
sterlete Storu dzimtas saldūdens zivs ar slaidu ķermeni, muti galvas apakšpusē un četriem taustekļiem mutes priekšā [Acipenser ruthenus].
slimokase Strādājošo medicīniskās apdrošināšanas iestāde.
piepelnīties Strādājot, darot (ko), nopelnīt sev papildu materiālos līdzekļus.
stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
piestrādāt Strādāt (pie kā) atkārtoti, papildus, lai ko uzlabotu, noslīpētu, līdz galam atrisinātu u. tml.
piestrādāt Strādāt papildus (blakus darbā), būt nodarbinātam (kur, par ko), lai gūtu ienākumus.
kalpot par vēderu strādāt par uzturu, apģērbu (bez samaksas naudā).
būt uz kājām Strādāt, rosīties (neapsēžoties, neatpūšoties).
apmetējs Strādnieks – apmešanas darbu speciālists.
gludinātājs Strādnieks (mazgātavā, tīrītavā), kas veic izmazgātās veļas, iztīrītā apģērba gludināšanu.
termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi; termiskās apstrādes speciālists.
mašīnstrādnieks Strādnieks, kas strādā pie darbmašīnas, apkalpo darbmašīnu.
uzdrāzties Straujā gaitā ejot, skrienot, braucot nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu).
viesulis Strauja, spēcīga vēja riņķveida kustība ap izteiktu vertikālu asi.
apmest Strauji apgriezt, apvērst uz otru pusi, otrādi; apgāzt.
apcirst Strauji apgriezt.
apsviesties Strauji apgriezties (uz pretējo pusi, otrādi u. tml.).
apsisties Strauji apgriezties, pagriezties pretējā virzienā (par cilvēku).
apcirsties Strauji apgriezties.
apmesties Strauji apgriezties.
apcirst Strauji aplikt (rokas).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piem., ar rokām).
mesties ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
krist ap kaklu strauji apskaut, apliekot rokas ap kaklu.
apkrist ap kaklu strauji apskaut.
apmesties Strauji apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
griezt pirueti strauji griezties sev apkārt.
dejot Strauji kustēties, virpuļot (piem., par lapām, sniega pārslām); lidināties (par kukaiņiem).
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus).
pārmesties Strauji pagriezties, apgriezties.
apmesties Strauji pārmainīties (par laika apstākļiem).
saķert Strauji pieskarties (pie kā), strauji apņemt (ko).
mutuļot Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
saskriet Strauji saplūst, sariesties, satecēt.
piesist papēžus strauji satuvināt apautu kāju papēžus, radot troksni.
sist papēžus strauji tuvināt apautu kāju papēžus tā, ka tie skar viens otru un rada troksni.
uzcirst apkakli strauji uzcelt apkakli.
uzsist apkakli strauji uzcelt apkakli.
raut Strauji uzvilkt, apģērbt (apģērba gabalu, apavus).
mest Strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu.
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) – par dzīvniekiem, augiem.
tvert Strauji virzīt roku (arī pirkstus, plaukstu, kādu rīku) cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
nogāzties Strauji zaudēt augstumu un nokrist zemē (par lidaparātiem).
apsviest Strauji, ar sviedienu apgriezt, apgāzt (uz pretējo pusi u. tml.).
aizgūties Strauji, intensīvi, bez apstājas; tā, ka pietrūkst elpas.
kā apsvilis strauji, lielā steigā, bez apdoma.
lauzt Strauji, pēkšņi pārvarēt, apspiest (piem., kādu tieksmi, īpašību).
izgrūst Strauji, spēji, arī ar pūlēm pateikt, izrunāt; īsi, aprauti, arī negribīgi pateikt, izrunāt.
strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
apstrāvot Strāvojot apņemt (par gaisa, gaismas, šķidruma u. tml. plūsmu).
rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
diskusija Strīdīga jautājuma apspriešana, izsakot atšķirīgus viedokļus.
kontroversiāls Strīdīgs, apstrīdams; pretrunīgs.
izstrīķēt Strīķējot uzasināt (piem., izkapti).
stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
furunkuls Strutojošs matu maisiņa, tauku dziedzera vai apkārtējo audu iekaisums; augonis.
laksts Stublājs un lapas (lakstaugiem); dažu augu (piem., kartupeļu, burkānu, biešu) virszemes daļa.
matrikula Studenta apliecība.
akadēmiskais atvaļinājums Studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
maģistrantūra Studiju otrais posms (parasti divgadīgs), kurā padziļināti apgūst kādu specialitāti un izstrādā maģistra darbu.
kacens Stumbrs (kāpostiem), pie kura aug lapas (kāpostgalvas iekšējā, cietā daļa).
vasa Stumbrs kopā ar lapām (augstākajiem augiem).
pastumt Stumjot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
ass Stūrains, nenoapaļots.
greipfrūts Subtropu augļu koks ar lieliem, apaļiem rūgteni skābiem augļiem [Citrus paradisi].
pomerance Subtropu augļu koks vai krūms, kam ir aromātiski, apelsīniem līdzīgi oranžsarkani augļi ar rūgteni skābu garšu.
konstantāns Sudrabaini balts vara un niķeļa sakausējums, kam raksturīga maza elektriskās pretestības atkarība no temperatūras, tādēļ to izmanto elektrisko mēraparātu, rezistoru u. tml. izgatavošanai.
zūdīties Sūdzēties, izteikt neapmierinātību, gausties.
pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
starpsuga Suga, kuras īpatņus apvieno pazīmes, kas raksturīgas divām vai vairākām citām sugām.
izsūkāt Sūkājot izēst, apēst.
sasukāt Sukājot saglaust matus, arī izveidot (cilvēkam) matu sakārtojumu; sukājot saglaust (dzīvniekam) apmatojumu.
izsukāt Sukāt un pabeigt sukāt (dzīvnieku, tā apmatojumu).
sasūknēt Sūknējot sapildīt.
uzcenojums Summa, par kādu tiek paaugstināta produkta pārdošanas cena, pievienojot tai pievienotās vērtības nodokli un citas papildu izmaksas.
ņūfaundlendietis Suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un kas lieliski peld; attiecīgā suņu šķirne.
pēddzinis Suns, kas apmācīts pēdu dzīšanai.
asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
sargsuns Suns, ko izmanto (kā) apsargāšanai.
vaukšķis Suns, parasti neliels, kas mēdz ilgstoši, arī apnicīgi riet.
sūnājs Sūnu audze; sūnām apaugusi vieta (parasti purvs).
jenotsuns Suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu [Nyctereutes procyonoides].
vējgriķis Sūreņu dzimtas augs ar vijīgu stublāju, garenām, plati olveidīgām vai trīsstūrainām lapām un augli – riekstiņu.
nosūroties Sūrojoties izpaust neapmierinātību (par ko); sūrojoties noteikt, pateikt (ko).
izvadīt Sūtot (mācīties), apgādāt ar visu nepieciešamo.
polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
svaigēšana Svaiga (termiski neapstrādāta vai minimāli apstrādāta) uztura lietošana pārtikā.
svaigēdājs Svaigēšanas piekritējs; cilvēks, kurš uzturā lieto pamatā (vai tikai) svaigu (termiski neapstrādātu vai minimāli apstrādātu) uzturu.
pods Svara mērvienība – apmēram 8 kg (vecajā latviešu mērvienību sistēmā).
pusmārciņa Svara mērvienība – puse mārciņas (aptuveni 200 gramu).
kļošs Svārku, bikšu u. tml. piegriezums ar paplatinājumu apakšdaļā.
gāzties Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
scenārijs Svētku, sarīkojuma norises apraksts.
sendvičs Sviestmaize (parasti divas apziestas un kopā saliktas maizes šķēles, starp kurām ir uzgriežamie).
pasviest Sviežot pavirzīt zem (kā), arī (kam) apakšā.
apsvilināt Svilinot, apdedzinot apmatojumu, apstrādāt (no virspuses dzīvnieka ķermeni).
hipokrāta zvērests svinīgos apstākļos izteikta ārsta apņemšanās savā darbā ievērot ētikas normas.
cienīgs Svinīgs, nopietns, pašapzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
svinains Svinpelēks, šķietami smags (piem., par debesīm); arī apmācies.
hūdijs Svīteris ar kapuci.
kakao Šā koka sēklas (pupiņas); pulverveida pārtikas produkts, kas apstrādē iegūts no šīm sēklām.
skābene Šā lakstauga lapas.
piegrieztne Šablons, pēc kura piegriež (apģērba, arī apavu) detaļas.
važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
kauss Šāda apziedņa daļa kopā ar ziedu.
mācība Šāda atziņu sistēma, kas pielāgota apgūšanai mācību iestādē.
maksi Šāda garuma apģērbs.
burts Šāda grafiska zīme (kā) nosaukšanai, apzīmēšanai.
iela Šāda josla kopā ar namu rindām un citu apbūvi gar to.
pūra lāde šāda kaste, kurā glabā līgavas pūru (audumus, apģērbus u. tml.).
ziede Šāda masa, kas paredzēta, piem., koku zaru vietu apstrādei pēc zaru apgriešanas.
ziede Šāda masa, piem., apavu, slēpju kopšanai.
lapa Šāda papīra plātne vai veidlapa speciālu ziņu, datu u. tml. ierakstīšanai.
vairogs Šāda veida apbruņojuma daļa mūsdienās (piemēram, policijā).
sasiet Šādā veidā aptinot, panākt, ka (ķermeņa locekļus) nevar pakustināt.
skūt Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
nažotais finieris šādā veidā iegūts plāns finieris, ko izmanto mēbeļu apdarei.
bulta Šāda veida rādītājs aparātos, kas norāda uz skalas iedaļām.
gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
krēpes Šādam apmatojumam līdzīgs veidojums (par parādībām dabā).
ķīlis Šādas formas ielaidums (apģērba gabalā).
turbāns Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
mokasīni Šādiem indiāņu apaviem līdzīgi mīksti un ērti apavi bez papēža.
laiks Šāds (parasti neilgs) posms, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana.
Eiropas ūdele šāds aizsargājams dzīvnieks, kam apakšlūpa, augšlūpa un zods ir balts, krasi norobežots no tumšās galvas.
Amerikas ūdele šāds dzīvnieks, kas Eiropā savvaļā nonācis no kažokzvēru fermām un kam balts ir tikai zods un apakšlūpa.
augšupejošā līnija šāds kopums, ko aplūko, sākot ar jaunākajām paaudzēm.
lejupejošā līnija šāds kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm.
periods Šāds laika posms, kam raksturīga noteiktu apstākļu, parādību regulāra atkārtošanās.
sars Šāds mats (cilvēka apmatojumā).
laiks Šāds posms, kam raksturīga kādas parādības, apstākļu pastāvēšana (sabiedrības dzīvē).
saskanība Šādu attiecību, šādas saprašanās izpausme.
kārts Šādu lapiņu pilns komplekts; spēle, kurā izmanto šādu lapiņu komplektu.
šaipusē Šajā pusē, apvidū.
apšalkt Šalcot apņemt, ietvert.
apšalkot Šalkojot apņemt, ietvert; apšalkt.
belzenis Šaujamieroča aizslēga detaļa, kas triecas pret kapseli.
apmale Šaura (auduma, ādas vai cita materiāla) sloksne, kas piestiprināta (piem., apģērba, cepures, apavu) malai.
skuja Šaura, cieta, adatveida skujkoku (piem., priedes, egles, kadiķa) lapa.
švīka Šaura, garena josla, kas izdalās apkārtējā vidē ar savu atšķirīgo krāsu, formu u. tml.
strēle Šaura, plāna bultveida detaļa (aparātos, ierīcēs), parasti rādītājs.
lineārs Šaurs un garš, ar taisnām, gandrīz paralēlām malām (par augu lapām).
apsējs Šaurs, lentveida apģērba gabals (ap kādu ķermeņa daļu).
uguns Šaušana, apšaude; raidīto ložu, šāviņu kopums.
īsstobrene Šautene ar saīsinātu, apgrieztu stobru.
raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
sibīrieši Šī apgabala iedzīvotājs.
akants Šī auga lapas skulpturāls atveidojums (piem., kolonnu rotājumos).
salāts Šī auga lapas; ēdiens, kas gatavots no šī auga lapām.
tēja Šī krūma jauno dzinumu lapas, ko pēc ievākšanas apstrādā, lai no tām pagatavotu attiecīgo pārtikas produktu.
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
šķilties Šķeļot apvalku, čaumalu, virzīties ārā no olas (par putnu mazuļiem).
šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
pernica Šķidra, plēvi veidojoša viela, ko lieto eļļas krāsu ražošanā, kā arī koka un metāla virsmu apstrādei pirms krāsošanas.
kapilaritāte Šķidruma spēja pārvietoties pa kapilāriem.
augļūdeņi Šķidrums, kas apņem augli augļa apvalkā.
spaļi Šķiedraugu (piem., linu) apstrādes blakusprodukts – stublāju koksnes daļas.
norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
nošķiest Šķiežot padarīt netīru, slapju.
piešķiest Šķiežot padarīt slapju, notraipīt (ko).
šķirkļa vārds šķirklī aplūkotais (skaidrotais vai tulkotais) vārds.
haskijs Šķirnes suns ar spēcīgu miesas būvi, vidēji garu apmatojumu ar pavilnu, visbiežāk zilām acīm.
pūdelis Šķirnes suns ar sprogainu apspalvojumu, ko parasti speciāli jācērp.
uzšķirt Šķirot atrast (noteiktu vietu, lappusi grāmatā, bloknotā u. tml.).
pāršķirt Šķirot pārlikt no vienas puses uz otru (piem., grāmatas, žurnāla lappuses).
pašķirstīt Šķirstot apskatīt, palasīt (ko).
izšķirstīt Šķirstot izskatīt, apskatīt; pāršķirstīt.
aizšķirt Šķirt līdz noteiktai lappusei, vietai.
nošļākt Šļācot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
apšļākt Šļācot vai šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
nošļākt Šļācoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, arī aptraipīt.
nošļakstīt Šļakstot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
nošļakstīt Šļakstoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
apšļūkt Šļūcot vai šļūcošā gaitā apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
nošņakstināt Šņakstinot apēst.
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
piešņaukt Šņaucot padarīt (ko) netīru, arī slapju.
kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
atšūt Šujot apdarināt (piem., tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
apšūt Šujot apdarināt, apstrādāt.
metināt Šujot apstrādāt (piem., drānas malas).
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
lāpīt Šujot pildīt ar diegu, dziju caurumu vai šūt virsū (caurumam) ielāpu, lai šādā veidā labotu (piem., apģērbu, veļu).
vīlēt Šujot veidot malu, arī apmali (piem., auduma gabalam).
pāršūt Šujot vēlreiz, atkārtoti, pārveidot vai izlabot (apģērba gabalu).
genoms Šūnas haploidālo hromosomu komplekts; viss gēnu kopums (šūnā); organisma ģenētiskais materiāls.
fiksācija Šūnu, audu, orgānu u. tml. apstrāde ar speciālām vielām, lai nodrošinātu to saglabāšanos.
kā atspole šurp, turp; bez apstājas; veikli, čakli.
šūties Šūt (sev); likt, pasūtīt šūšanai (piem., apģērbu).
CH Šveice (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
kukaragās Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
visapkārt Tā, ka (kas) ir, atrodas, noris pilnīgi apkārt, visā apkārtnē.
par nastu (kādam) tā, ka apgrūtina citus cilvēkus.
visgarām Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu; gluži; viscaur.
visā pilnībā tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
viscaur Tā, ka aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pamats Tā, ka aptver, ietver galveno, neievērojot mazāk nozīmīgo.
kreiss Tā, ka atrodas šajā pusē, ja tiek aplūkots virzienā uz priekšu; tā, ka virzās vai ir vērsts šādā virzienā.
pusmasts Tā, ka atrodas zemāk par parasto, pieņemto stāvokli (par apģērbu).
pilnība Tā, ka atver visu (kā) apjomu, kopumu; pilnīgs.
pusmasts Tā, ka ir nolaists aptuveni līdz masta vidum (par karogu sēru gadījumā).
pušu Tā, ka ir pārplīsis, saplīsis; tā, ka ir radies caurums, bojājums.
pašā laikā Tā, ka ir piemērots, atbilstošs (par apģērbu, apaviem).
uzvarošs Tā, ka izpaužas gandarījums par (piemēram, strīdā, sacensībā) iegūto pārākumu, sava pieņēmuma apstiprināšanos u. tml.
sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
slikti Tā, ka nepietiek eksistences līdzekļu; tā, ka nav apmierināts ar dzīvi.
pušu Tā, ka saplīst, pārplīst, sadalās divās vai vairākās daļās.
kopā Tā, ka savienojas, apvienojas, veidojas veselums.
papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
ķīmisko elementu periodiskā tabula tabula, kurā ir sakārtoti ķīmiskie elementi pēc elektronu skaita, kuri riņķo ap atoma kodolu.
deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases, apgūstot deviņu klašu programmu.
politiskā korupcija tāda (kādas partijas vai politiska grupējuma) darbība parlamentā un valdībā, kas kalpo šauru aprindu interesēm.
zelta standarts tāda naudas apgrozības sistēma, kurā par nominālvērtības mēru un pilnvērtīgu apgrozības līdzekli izmanto zeltu un kur banknotes var brīvi mainīt pret zeltu.
dīkā Tādā stāvoklī, kad netiek apstrādāts, izmantots (par zemi).
nepārvarama vara tādi apstākļi, kuriem rodoties, nav iespējams pildīt (piem., līgumā) noteiktās saistības.
labs Tādi, starp kuriem ir saskaņa, saprašanās, draudzīgas, sirsnīgas attiecības (starp cilvēkiem).
aizsegs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
autonoms Tāds (aparāts, ierīce u. tml.), kura darbība nav saistīta ar cita (aparāta, ierīces u. tml.) darbību.
garš Tāds (apģērbs, apģērba gabals), kas sniedzas attiecīgās ķermeņa daļas visā vai gandrīz visā garumā.
ziema Tāds (apmatojums, apspalvojums), kas ir dzīvniekam ziemā.
gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
bezlapu Tāds (augs, tā daļa), kam nav lapu; tāds, kad nav lapu.
izvēlīgs Tāds (augs), kas labi aug, attīstās tikai īpašos apstākļos.
apskrandis Tāds (cilvēks), kam ir apdriskājies, skrandains apģērbs.
gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
pikts Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; dusmīgs; tāds (cilvēks), kam bieži un ātri rodas dusmas; tāds (cilvēks), kas pastāvīgi ir īgns, neapmierināts; tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piem., par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem).
dusmīgs Tāds (cilvēks), kam ir dusmas; tāds, kas viegli saniknojams, aizkaitināms, arī pastāvīgi īgns, neapmierināts.
burvīgs Tāds (cilvēks), kam piemīt šādas īpašības; apburošs.
ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
cilvēcīgs Tāds (cilvēks), kas izturas pret citiem ar sapratni, līdzjūtību; labsirdīgs, sirsnīgs.
nepazīstams Tāds (cilvēks), kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; svešs.
impulsīvs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
racionāls Tāds (cilvēks), kura rīcību vai attieksmi nosaka galvenokārt prāta apsvērumi, loģika.
nepārejošs Tāds (darbības vārds), kam nevar pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); intransitīvs.
transitīvs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); pārejošs.
pārejošs Tāds (darbības vārds), kam var pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); transitīvs.
intransitīvs Tāds (darbības vārds), kas nevar sev pievienot papildinātāju akuzatīvā (bez prievārda); nepārejošs.
tīrs Tāds (darbs), ko veicot nerodas traipi, netīrumi uz apģērba, ķermeņa.
garspalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir garš apmatojums.
melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melna galvas daļa vai melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra mainās atkarībā no apkārtējās vides temperatūras.
bezizmēra Tāds (elastīga materiāla apģērba gabals), kura lielums atbilst vairākiem izmēriem.
tūkstošgalvains Tāds (kopums), kur ir (aptuveni) tūkstoš cilvēku vai dzīvnieku; tāds, kur ir daudz cilvēku vai dzīvnieku.
harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
krēslains Tāds (laikposms), kad ir krēsla un ir vājš apgaismojums.
bezpilota Tāds (lidaparāts, lidojums), ko pilotē ar autonomās vadīšanas un tālvadības sistēmu (bez pilota klātbūtnes).
autogēns Tāds (metāla apstrādes veids), kurā izmanto deggāzi.
bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
viendzimuma Tāds (organisms), kam ir tikai sievišķie vai tikai vīrišķie dzimumorgāni; tāds (zieds), kam ir tikai putekšņlapas vai auglenīca.
virsskaņas Tāds (parasti lidaparāts), kura kustības ātrums pārsniedz skaņas ātrumu.
bikšains Tāds (parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
nātns Tāds (piem., audums), kas izgatavots no linu, kaņepju u. tml. šķiedrām; tāds (apģērbs), kas izgatavots no šāda auduma.
kriptokristālisks Tāds (piem., iezis), ko veido ar neapbruņotu aci neatšķirami ļoti sīki kristāliņi.
īss Tāds (piem., teksts), kam ir neliels apjoms.
virsspiediena Tāds (piem., trauks), kurā (ēdiena) gatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
zemsvītras Tāds (piem., vārda, teksta paskaidrojums), kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un ir atdalīts no tā ar taisnu svītru; parinde.
valkans Tāds (piemēram, metāls, materiāls), kas viegli pakļaujas deformācijai, bet apstrādē ar griešanu veido ķepīgu, pie griezējinstrumenta līpošu skaidu.
biezs Tāds (priekšmets, materiāls, kārta), starp kura plaknēm (parasti augšējo un apakšējo) ir samērā liels izmērs; pretstats: plāns.
nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
neapmierinošs Tāds (sekmju vērtējums), kas liecina par nepietiekamu mācību vielas apguvi.
tumšs Tāds (stāvoklis), kas saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu (piem., vidē, telpā, arī diennakts posmā).
vienkopas Tāds (teikums), kurā ir viens virsloceklis, kas var būt paplašināts arī ar palīglocekļiem.
zvaigžņots Tāds (uzņēmums), kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar 1–5 zvaigznēm (2).
apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
ābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
dābolains Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaiši plankumi; ābolains.
polaroīds Tāds fotoaparāts, kurā notiek arī fotomateriāla apstrāde un fotoattēls ir gatavs drīz pēc fotografēšanas.
grafisks Tāds, ar ko apzīmē (valodas skaņu, zilbi, vārdu u. tml.) – par rakstu zīmēm.
nejaušs Tāds, ar ko ir radusies saikne apstākļu sakritības, sagadīšanās dēļ.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
mākoņains Tāds, kad debesis ir klātas ar mākoņiem (par laikapstākļiem, arī laikposmu).
pelēcīgs Tāds, kad ir blāva, nespodra gaisma; tāds, kad nav spilgtu krāsu (par apkārtni, vidi).
smacīgs Tāds, kad ir grūti elpot, tāds, kas apgrūtina elpošanu.
mīlīgs Tāds, kad ir patīkami laikapstākļi.
gaišs Tāds, kad ir pietiekams dabiskais apgaismojums.
vētrains Tāds, kad ir vētra (par laikapstākļiem, laikposmu).
viesuļains Tāds, kad ir viesulis (par laikapstākļiem, laikposmu), tāds, kur ir viesulis, arī tāds, kas ir līdzīgs viesulim.
salts Tāds, kad ir zema temperatūra (par laika posmu); tāds, kam ir raksturīga zema temperatūra (par laika apstākļiem).
tumšs Tāds, kad nav dabiskā apgaismojuma vai tas ir īsu laiku (piem., par diennakts, gada posmu).
bezlietains Tāds, kad nav lietus (par laika posmu, laika apstākļiem).
bezmākoņu Tāds, kad nav mākoņu (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav mākoņu (par debesīm).
bezsniega Tāds, kad nav sniega vai kad sniega ir maz (par laika posmu, laika apstākļiem).
bezvējš Tāds, kad nav vēja (par laika posmu, laika apstākļiem); tāds, kur nav vēja.
mierīgs Tāds, kad nav vēja, stihisku dabas parādību (par laikapstākļiem, laikposmu).
rāms Tāds, kad nav vēja; mierīgs (par laikapstākļiem).
viegls Tāds, kad pastāv patīkami, arī vēlami laikapstākļi (par laikposmu).
vējains Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
sniegains Tāds, kad snieg sniegs (par laika posmu, laikapstākļiem); tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
sniegots Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem); šāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
saulains Tāds, kad spīd saule un tās starojumu neaiztur vai samērā maz aiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. (par laikapstākļiem, laikposmu).
traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
hidrofobs Tāds, kam ar ūdeni ir vāja mijiedarbība, tāds, kas neuzsūc ūdeni, tāds, ko ūdens neslapina (par vielām, materiāliem).
tīklains Tāds, kam ārējā daļā (piem., apvalkā, ādā) ir tīkla pinumam līdzīgs raksts.
nospuris Tāds, kam atiruši diegu gali; spurains (parasti par apģērbu).
bezstruktūras Tāds, kam atsevišķas daļas nav apvienotas.
pikolo Tāds, kam attiecīgā mūzikas instrumenta tipā ir vismazākais apjoms un visaugstākā tesitūra (par mūzikas instrumentu).
sauss Tāds, kam ilgāku laiku ir raksturīgs nokrišņu trūkums vai neliels nokrišņu daudzums (par laikposmu, laikapstākļiem).
simtgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) simt gadu, arī ļoti vecs.
tūkstošgadīgs Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgalvains Tāds, kam ir (aptuveni) tūkstoš galvu.
stūrains Tāds, kam ir (vairāki, daudzi) stūri; tāds, kas nav noapaļots, bet ar lauztām līnijām, šķautnēm u. tml.
apaļisks Tāds, kam ir apļa forma, tāds, kas ir līdzīgs aplim; ieapaļš.
apaļš Tāds, kam ir apļa vai aplim līdzīga forma.
apļveida Tāds, kam ir apļa veids; tāds, kas veido apli.
līdzīgs Tāds, kam ir aptuveni tādas pašas īpašības, pazīmes kā (kam) citam.
apspuris Tāds, kam ir atiruši diegu gali (piem., par apģērbu); spurains.
spalvains Tāds, kam ir atstāts apmatojums (par kažokādu, tās izstrādājumiem).
bārdains Tāds, kam ir bārda; bārdas rugājiem apaudzis, neskuvies.
kupls Tāds, kam ir biezi saauguši zari, bieza lapotne; tāds (lakstaugs), kam ir biezs cers, daudz lapu.
noplucis Tāds, kam ir daļēji izkritis un kļuvis neizskatīgs apmatojums, apspalvojums.
lapains Tāds, kam ir daudz lapu, biezs lapojums (par augiem, to daļām).
pūkains Tāds, kam ir daudz pūku (2); tāds, kam kādas daļas (piem., lapas) klāj mīksti, smalki matiņi.
simtējāds Tāds, kam ir daudzi (aptuveni simt) veidi; tāds, kas izpaužas daudzos (aptuveni simt) veidos.
plašs Tāds, kam ir daudzveidīgs, daudzas parādības aptverošs saturs, arī liels apjoms (piem., par tekstu, zināšanām).
oficiāls Tāds, kam ir dokumentāls tiesību apstiprinājums (kā veikšanai).
dzeltenrūtains Tāds, kam ir dzeltenas rūtis (piem., par audumu, apģērba gabalu); dzeltens ar citas krāsas rūtīm.
dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
sirms Tāds, kam ir gaiši pelēks vai pelēcīgi balts apmatojums vai apspalvojums (par dzīvniekiem); gaiši pelēks vai pelēcīgi balts (par apmatojumu, apspalvojumu).
garvilnas Tāds, kam ir garš apmatojums, gara vilna.
oranžs Tāds, kam ir gatavam apelsīnam raksturīgā krāsa; sarkanīgi dzeltens vai dzeltenīgi sarkans.
ribots Tāds, kam ir ieapaļš lokveida izvirzījums.
ovāls Tāds, kam ir iegareni apaļa, elipses forma, veids.
bruņots Tāds, kam ir ieroči, bruņojums; arī klāts ar bruņuplāksnēm; apbruņots.
spējīgs Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
īsspalvains Tāds, kam ir īss apmatojums (par dzīvnieku).
vēderains Tāds, kam ir izteikti apaļa forma.
bikšains Tāds, kam ir kupls kāju apspalvojums kā sugas pazīme (parasti par putnu).
turīgs Tāds, kam ir labi materiālie apstākļi, kam īpašumā ir samērā lielas materiālās vērtības.
lapveida Tāds, kam ir lapas (1) forma, veids.
saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
masīvs Tāds, kam ir liela masa, apjoms.
apjomīgs Tāds, kam ir liels apjoms; liels, plašs.
augsts Tāds, kam ir liels atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas lielā atstatumā no zemes; pretstats: zems.
noplīst Tāds, kam ir ļoti novalkātas, saplīsušas drēbes.
puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem).
miniatūrs Tāds, kam ir mazs apjoms (par daiļdarbu).
plāns Tāds, kam ir mazs šķērsgriezums; tāds, kas nav blīvs, ciešs (par audumu, adījumu, apģērbu); viegls, caurspīdīgs.
nesekmīgs Tāds, kam ir neapmierinošas sekmes mācībās.
ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
miniatūrs Tāds, kam ir neliels apjoms (par skaņdarbu).
truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
puskails Tāds, kam ir nepilnīgs, rets apmatojums, apspalvojums.
augsts Tāds, kam ir noteikts attālums no apakšas līdz augšai.
vērienīgs Tāds, kam ir nozīmīgas parādības aptverošs saturs, liela, vispārināta forma, arī plašs apjoms (piemēram, par mākslas darbu, zinātnisku pētījumu).
pagarš Tāds, kam ir paliels apjoms, tāds, kas mazliet pārsniedz vajadzīgo apjomu.
paparžveida Tāds, kam ir papardes forma, veids.
meditatīvs Tāds, kam ir pārdomu raksturs; apcerīgs; garīgs.
spalvains Tāds, kam ir pastiprināts apmatojums (parasti uz rokām, kājām, krūtīm) – par cilvēkiem; tāds, kam ir šāds apmatojums (par cilvēka ķermeņa daļām).
deklaratīvs Tāds, kam ir paziņojuma, apgalvojuma raksturs; tāds (parasti literārs darbs), kam trūkst tēlainības un emocionalitātes.
kompetents Tāds, kam ir piekritība, tiesības, noteikta apjoma pilnvaras.
apzinīgs Tāds, kam ir pienākuma apziņa, atbildības izjūta; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
plušķains Tāds, kam ir pinkains, savēlies apmatojums (par dzīvniekiem, parasti suņiem).
pinkains Tāds, kam ir pinkas, arī tāds, kas ir apaudzis ar biezu, parasti cirtainu, apmatojumu (par dzīvnieku).
vērienīgs Tāds, kam ir plašs apjoms, daudzveidīgas funkcijas, nozīmīgs, veiksmīgs risinājums (piemēram, par celtni).
platlapains Tāds, kam ir platas lapas (par augiem); platlapu.
platlapu Tāds, kam ir platas lapas (par augiem).
platpapēžu Tāds, kam ir plati papēži (par apaviem).
punktains Tāds, kam ir punktveida laukumi, punkti (piem., par audumu, apģērba gabalu).
pusapaļš Tāds, kam ir pusapļa forma vai pusaplim līdzīga forma; tāds, kam ir puslodes forma.
pussaules Tāds, kam ir pusapļa forma.
kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
žēlsirdīgs Tāds, kam ir raksturīga spēja citus saprast, just līdzi, gatavība palīdzēt.
tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
tiešs Tāds, kam ir raksturīgs atklātums; tāds, kas ir bez aplinkiem (piemēram, par izteikumu, tekstu).
saīsināts Tāds, kam ir samazināts apjoms.
solīds Tāds, kam ir samērā liela skaitliskā vērtība, samērā liels apjoms.
garš Tāds, kam ir samērā liels apjoms.
paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai.
plats Tāds, kam ir samērā liels diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem).
papliks Tāds, kam ir samērā maz apmatojuma (parasti uz galvas).
tievs Tāds, kam ir samērā mazs apmērs (par ķermeni, ķermeņa daļām).
zems Tāds, kam ir samērā mazs atstatums no apakšas līdz augšai; tāds, kas atrodas samērā nelielā atstatumā no zemes; pretstats: augsts.
tievs Tāds, kam ir samērā mazs caurmērs (par gareniem, piem., apaļiem priekšmetiem, veidojumiem).
negarš Tāds, kam ir samērā neliels garums, apjoms.
pavājš Tāds, kam ir samērā slikta kvalitāte; diezgan neapmierinošs.
blonds Tāds, kam ir samērā zems intelekta līmenis, neattapīgs, aprobežots (parasti par sievieti).
aptaurēts Tāds, kam ir saprāta, loģikas trūkums.
saprātīgs Tāds, kam ir saprāts; tāds, kas runā, rīkojas, izturas loģiski, ar apdomu, prātīgi.
sarkanlapu Tāds, kam ir sarkanas lapas (par augiem).
pluskains Tāds, kam ir savēlies, sapinkojies, arī netīrs apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem).
sīklapu Tāds, kam ir sīkas lapas (par augiem).
sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
smaillapu Tāds, kam ir smailas lapas (par augiem).
smailpapēžu Tāds, kam ir smaili papēži (par apaviem).
smaržlapu Tāds, kam ir smaržīgas lapas, īpatnēja rūgtena smarža un garša.
izpūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
izspūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
paspūris Tāds, kam ir spurains, sabozts apspalvojums.
stērbeļains Tāds, kam ir stērbeles, atsevišķas iegrieztas detaļas (piem., par apģērbu).
regulārs Tāds, kam ir stingri noteikta militāra organizācija, struktūra un kas ir sistemātiski militāri apmācīts (par bruņotajiem spēkiem, to vienībām).
ruds Tāds, kam ir šādas krāsas apmatojums.
sirms Tāds, kam ir šāds apmatojums.
šķeltlapu Tāds, kam ir šķeltas lapas (par augiem).
trapecveida Tāds, kam ir trapeces (1) forma, veids.
grūts Tāds, kam ir traucējumi, apgrūtinājumi.
trejlapu Tāds, kam ir trīsdaļīgas lapas (par augiem).
tumšlapu Tāds, kam ir tumšas lapas (par augiem).
ziemzaļš Tāds, kam ir zaļas lapas ziemā.
puķains Tāds, kam ir ziedu raksts, ornaments (piem., par audumu, apģērba gabalu).
sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
pārsteigts Tāds, kam kas negaidīts, neparasts ir izraisījis apmulsumu, neziņu, kā rīkoties.
bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā, lielā skaitā, apjomā.
plikādas Tāds, kam kažokādas miecētā, gludā puse vērsta uz āru (par apģērbu).
vītollapu Tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem).
vasarzaļš Tāds, kam lapas ir zaļas tikai vienu veģetācijas periodu.
sīksprogains Tāds, kam mati, apmatojums ir ar sīkām sprogām (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
papliks Tāds, kam mugurā ir samērā maz apģērba.
kails Tāds, kam nav aizsargdaļas, apvalka u. tml.
pliks Tāds, kam nav aizsargdaļas, apvalka u. tml.
bass Tāds, kam nav apautas kājas.
pliks Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma; kails (2).
kails Tāds, kam nav apmatojuma, apspalvojuma.
gluds Tāds, kam nav grumbu, bojājumu, rētu, arī tāds, kam nav apmatojuma.
bezjēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, kas nav saprotams; tāds, kam nav saprotama, loģiska pamatojuma, nolūka.
nejēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, saprātīga pamatojuma; aplams, neloģisks.
sēdošs Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
pliks Tāds, kam nav lapu, skuju; kails (3).
kails Tāds, kam nav lapu, skuju.
mazprasīgs Tāds, kam nav nepieciešama īpaši labvēlīga vide vai īpaši labi apstākļi.
pieticīgs Tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi, īpaši rūpīga kopšana.
ass Tāds, kam nav noapaļojuma.
nenopietns Tāds, kam nav raksturīga nopietna, apzinīga attieksme (piem., pret mācībām, darbu); vieglprātīgs.
klejojošs Tāds, kam nav saimnieka, mājvietas (par suni, kaķi); tāds, kas klejo apkārt bez saimnieka pavadības (par suni).
tukšs Tāds, kam nav ziedu, augļu, retāk lapu (par augiem, to daļām); tāds, kurā nav, piem., sēklu, kodola (par augu daļām, to apvalkiem).
lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
krietns Tāds, kam piemīt pozitīvas morālās īpašības, kas labi, apzinīgi veic savu darbu, izpilda savu pienākumu; godīgs.
vīrišķs Tāds, kam piemīt spēja apaugļot.
talantīgs Tāds, kam piemīt talants (1); arī apdāvināts.
iztapīgs Tāds, kam piemīt tieksme iztapt, tāds, kas cenšas iztapt; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
pazemīgs Tāds, kam raksturīga padevīga, bijīga, cieņas pilna attieksme pret citiem, sava nepilnīguma apzināšanās; tāds, kas neizrāda, neuzsver savus nopelnus, panākumus u. tml.
godprātīgs Tāds, kam raksturīgs godīgums, apzinīgums, tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
varikozs Tāds, kam raksturīgs vēnu paplašinājums.
neaptēsts Tāds, kam trūkst apķērības, dzīves pieredzes; tāds, kas neprot uzvesties, kam trūkst labu manieru.
šaurs Tāds, kam trūkst daudzpusības, plašuma; vienpusīgs, aprobežots.
aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
nesakarīgs Tāds, kam trūkst loģiskas sakarības, savstarpēja saistījuma; nesaprotams, neloģisks.
nesakarīgs Tāds, kam trūkst pietiekama saprāta, loģikas (par cilvēku).
nesaprātīgs Tāds, kam trūkst vajadzīgā saprātīguma, apdomas; tāds, kurā izpaužas saprāta, apdomas trūkums.
šaurs Tāds, kam trūkst vispusības, plašuma; tāds, kas aptver nelielu, ierobežotu (kā) daļu.
sarkangalvains Tāds, kam uz galvas ir sarkans, sarkanīgs, arī ruds laukums, arī apspalvojums, apmatojums.
melnkakla Tāds, kam uz kakla ir melns vai ļoti tumšs apmatojums vai apspalvojums.
vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
josta Tāds, kas (cilvēkam) atrodas vietā, kuru parasti apņem ar šādu sloksni.
nejutīgs Tāds, kas (īpašos apstākļos) neuztver kā iedarbību, nereaģē (uz to).
zils Tāds, kas (kādu apstākļu ietekmē) ieguvis zilganu nokrāsu (par cilvēku, tā ķermeņa dalām).
komplementārs Tāds, kas (ko) papildina līdz kādam kopumam, veselumam; papildinošs, papildu.
vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
neērts Tāds, kas (piem., savu īpašību dēļ) rada vai var radīt papildu grūtības, sarežģījumus.
iecietīgs Tāds, kas (pret kādu) izturas ar saudzību, sapratni; tāds, kas neņem ļaunā.
nepieskaitāms Tāds, kas (psihiskas slimības dēļ) nespēj apzināties savu rīcību un būt atbildīgs par sabiedriski bīstamu nodarījumu.
mazjutīgs Tāds, kas (specifiskos apstākļos) vāji uztver iedarbību un vāji reaģē uz to (par aparātu, ierīci, vielu).
duplekss Tāds, kas apdrukā lapu no abām pusēm (piem., par kopētāju, kopēšanas veidu).
smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu); smacīgs, arī spiedīgs.
nolāpīts Tāds, kas apgrūtina, traucē, sagādā neērtības, nepatikšanas.
kaunpilns Tāds, kas apkauno; tāds, par ko ir ļoti jākaunas.
sinhronisks Tāds, kas apkopo, pētī valodas parādības kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā; tāds, kas pastāv kādā noteiktā, samērā nelielā laikposmā (par valodas parādībām).
diahronisks Tāds, kas aplūko (piem., valodas parādības) vēsturiskajā attīstībā.
sātīgs Tāds, kas apmierina izsalkuma sajūtu (par ēdienu).
pietiekams Tāds, kas apmierina kādas prasības, vajadzības.
neticīgs Tāds, kas apšauba (ko), netic (kā reālai iespējai, pastāvēšanai u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
baktericīds Tāds, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās; tāds, kas saistīts ar šādu darbību.
komplekss Tāds, kas aptver (priekšmetu, parādību, darbību, procesu u. tml.) kopumu; tāds, kas veido šādu vienību, vienu veselumu; salikts.
divpusīgs Tāds, kas aptver divus dažādus aspektus.
endēmisks Tāds, kas aptver noteiktu apvidu.
demokrātisks Tāds, kas aptver plašus tautas slāņus, attiecas uz tiem; tāds, kurā izpaužas tautas masu intereses, centieni.
daļējs Tāds, kas aptver tikai daļu, ne visu (no kā); tāds, kas attiecas tikai uz daļu, ne visu (no kā); nepilnīgs.
vienpusīgs Tāds, kas aptver tikai kādu vienu parādības pusi, vērsts pret ko vienu, vienā virzienā.
daudzpusīgs Tāds, kas aptver vairākas, daudzas nozares; tāds, kurā (kas) aplūkots, raksturots no dažādiem viedokļiem, dažādām pusēm.
visaptverošs Tāds, kas aptver visas jomas, visus aspektus, arī tāds, kas aptver visu (kādā jomā, sfērā).
pilnīgs Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pilns Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
pilns Tāds, kas aptver visu (laiku).
pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi vai lielu tās daļu, kā arī tās iedzīvotājus vai lielu to daļu un ir saistīts ar tiem.
vienlaidu Tāds, kas aptver visu, skar visus vai daudzus.
nepilns Tāds, kas aptver, ietver tikai daļu vai attiecas tikai uz daļu (no kā).
vēss Tāds, kas apvalda, arī atklāti nepauž savas jūtas, domas u. tml.; arī noslēgts, atturīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
imperfektīvs Tāds, kas apzīmē darbības norisi, nepabeigtu darbību.
nepabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli bez attieksmes pret sākuma un beigu momentu (par darbības vārdu, tā veidu); imperfektīvs.
pabeigts Tāds, kas apzīmē darbību, darbības norisi vai stāvokli, kam ir noteikta robeža vai arī kas izbeidzas, sasniedzas kādu robežu; perfektīvs.
perfektīvs Tāds, kas apzīmē pabeigtu darbību vai darbības stāvokli, kam ir noteikta robeža (par darbības vārdu).
pašapzinīgs Tāds, kas apzinās savas spējas, iespējas un sevi augsti vērtē; arī augstprātīgs.
pašvērtīgs Tāds, kas apzinās savu vērtību.
ļaunprātīgs Tāds, kas apzināti izvairās no savu pienākumu izpildes, tāds, kura rīcība neatbilst juridisku likumu, morāles normām; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
vērīgs Tāds, kas apzināti vērš, virza uzmanību uz ko.
viltīgs Tāds, kas apzināti, mērķtiecīgi maldina citus, lai īstenotu savus savtīgos nodomus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
nopietns Tāds, kas ar atbildību, apzinīgu attieksmi veic savu darbu un ir sasniedzis vērā ņemamus rezultātus.
ilustratīvs Tāds, kas ar attēliem papildina vai paskaidro (tekstu).
smagnējs Tāds, kas ar savu apjomu, formu rada smaguma iespaidu; pasmags (1).
labs Tāds, kas atbilst noteiktām prasībām, tāds, kurā ir noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
simtkārtējs Tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto (aptuveni) simt reižu; simtreizējs.
apnicīgs Tāds, kas ātri apnīk; garlaicīgs, vienmuļš.
gaistošs Tāds, kas ātri gaist, izgaro, pārejot gāzveida stāvoklī un izkliedējoties apkārtējā vidē.
attapīgs Tāds, kas ātri izprot, aptver; tāds, kas veikli atrod izeju (grūtā, sarežģītā situācijā).
atjautīgs Tāds, kas ātri visu aptver un spēj attiecīgi rīkoties; tāds, kam ir bagātīga, mērķtiecīga izdoma.
apķērīgs Tāds, kas ātri, viegli saprot, aptver, arī ātri orientējas situācijā; atjautīgs, attapīgs.
padots Tāds, kas atrodas (piem., kādu apstākļu) spēcīgā iedarbībā, ietekmē.
sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, atšķirībā no (tā) galiem, augšas vai apakšas.
nebrīvs Tāds, kas atrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā.
ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
ekvatoriāls Tāds, kas atrodas pie ekvatora; tāds, kas raksturīgs teritorijām ap ekvatoru.
polārs Tāds, kas atrodas pie Ziemeļpola vai Dienvidpola; tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap Ziemeļpolu vai Dienvidpolu.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no aizmugures (piem., par dzīvnieka ķermeņa, transportlīdzekļa daļām).
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (piem., par priekšmeta, telpas daļām).
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna.
kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots noteiktā virzienā (piem., par ūdenstilpes krastu, malu, ceļu); tāds, kuram ir šāds virziens uz priekšu.
labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā vai virzienā uz priekšu.
apkārtējais Tāds, kas atrodas tuvu apkārt, netālā apkārtnē.
virsējais Tāds, kas atrodas virs citiem, augstāk par citiem; tāds, kas skar (kā) virspusi; pretstats: apakšējais.
augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
zonāls Tāds, kas atrodas, noris kādā teritorijā; tāds, kas funkcionē, aptverot kādu noteiktu teritoriju.
starpkontinentāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp kontinentiem; arī tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (piem., par lidaparātiem, raķetēm).
vispārējs Tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem, visu, aptver daudzus vai visus, visu.
fizioterapeitisks Tāds, kas attiecas uz fizioterapiju, saistīts ar to.
reģionāls Tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu.
laparoskopisks Tāds, kas attiecas uz laparoskopiju, saistīts ar to.
globāls Tāds, kas attiecas uz visu pasauli; tāds, kas aptver visu pasauli; vispārējs.
ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties; ugunsdrošs.
ugunsdrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties.
ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
optimāls Tāds, kas attiecīgajos apstākļos, situācijā ir vislabākais, visizdevīgākais, visatbilstošākais.
stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
zaļš Tāds, kas aug, zaļo, attīstās (par augiem, to daļām, augu kopumu); tāds, kam ir lapas, skujas.
hameleonisks Tāds, kas bieži mainās (atkarībā no situācijas, apstākļiem); mainīgs.
slēgts Tāds, kas cieši apņem ķermeni, tā daļu.
šaurs Tāds, kas cieši pieguļ ķermenim, tā daļām; sašaurināts (par apģērbu, apaviem, to daļām).
ieapaļš Tāds, kas daļēji atgādina apli vai lodi; tāds, kam ir noapaļots gals, mala.
puspieguļošs Tāds, kas daļēji pieguļ augumam (par apģērbu).
apkaunojošs Tāds, kas dara kaunu, apkauno; tāds, par ko jākaunas.
lauks Tāds, kas darbojas, norisinās āra apstākļos; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts āra apstākļiem.
patumšs Tāds, kas dod diezgan pavāju apgaismojumu (par gaismu, gaismas avotu).
nelaimīgs Tāds, kas dzīvē jūtas sarūgtināts, apbēdināts; tāds, kad nav laimes, prieka.
pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
simtgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
simtgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) simt gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadīgs Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, arī daudz gadu.
tūkstošgadu Tāds, kas ilgst (aptuveni) tūkstoš gadu, ļoti ilgu laika posmu.
saskretis Tāds, kas ir (parasti ļoti, viscaur) netīrs, klāts apkaltušiem, sacietējušiem netīrumiem.
sarkanvaidzis Tāds, kas ir apaļš un sarkans vai ar sarkanu mizu (par augli).
sūnains Tāds, kas ir apaudzis ar sūnām, tāds, ko klāj sūnas.
dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
mehanizēt Tāds, kas ir apgādāts ar mašīnām; tāds, ko veic ar mašīnām, mehānismiem.
motorizēts Tāds, kas ir apgādāts ar motoru darbināmiem transportlīdzekļiem.
situēts Tāds, kas ir apgādāts, arī nodrošināts ar labu materiālo stāvokli.
puspliks Tāds, kas ir apģērbies pārāk plāni, neatbilstoši laika apstākļiem.
smilšains Tāds, kas ir aplipis, klāts ar smiltīm.
sniegains Tāds, kas ir aplipis, novārtījies ar sniegu.
pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
summārs Tāds, kas ir aprēķināts, saskaitot kādus lielumus.
trekns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
tauks Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls.
resns Tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis tukls (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
metrīgs Tāds, kas ir aptuveni vienu metru garš, augsts, biezs, plats u. tml.; tāds, kura lielums izsakāms metros.
sudrabvīts Tāds, kas ir apvīts ar sudrabu.
provinciāls Tāds, kas ir atpalicis no laikmeta sabiedriskās dzīves; tāds, kam piemīt uzskatu šaurība, aprobežotība; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nodrāzts Tāds, kas ir bieži dzirdēts; nodeldēts, apnicis.
trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
slaids Tāds, kas ir garš, taisns un kam stumbra apakšdaļā samērā lielā posmā nav zaru (par kokaugiem).
pašdarīts Tāds, kas ir gatavots mājas apstākļos, mājsaimniecībā (parasti par alkoholisku dzērienu).
sapņains Tāds, kas ir iegrimis domās, fantāzijās, dzīvo sapņu, iztēles pasaulē.
mazsālīts Tāds, kas ir iesālīts, apsālīts ar nelielu sāls daudzumu; tāds, kam pievienots samērā maz sāls (par pārtikas produktiem).
stādāms Tāds, kas ir izdevīgs, piemērots (kā) stādīšanai (par laikposmu, laikapstākļiem).
salikts Tāds, kas ir izgatavots no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
vilna Tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
vienots Tāds, kas ir izveidots, sasaistot, apvienojot atsevišķās daļas (par kādu veselumu).
sutīgs Tāds, kas ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par gaisu); tāds, kad gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (par laikposmu, laikapstākļiem); tveicīgs, spiedīgs.
rūpīgs Tāds, kas ir kārtīgs, precīzs, ar apzinīgu attieksmi pret darbu, pienākumiem.
matots Tāds, kas ir klāts ar matiem, apmatojumu.
slapjš Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā daļām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika.
vilnains Tāds, kas ir klāts ar vilnas apmatojumu (par aitu, kazu, kamieli u. tml. zīdītājdzīvniekiem); tāds, kas ir izgatavots no šāda apmatojuma šķiedras (par dziju, audumu, apģērbu).
spēcīgs Tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu).
svaigs Tāds, kas ir labi saglabājies apziņā.
skaidrs Tāds, kas ir labi, viegli uztverams, saprotams (piem., par faktu, ideju, tekstu, uzdevumu); tāds, kura uztverei, izpratnei nav nepieciešami precizējumi, paskaidrojumi u. tml.
masa Tāds, kas ir lielā daudzumā, skaitā, apjomā.
silts Tāds, kas ir lietojams tad, ja tā temperatūra ir aptuveni cilvēka ķermeņa siltumā vai mazliet virs tā.
miniatūrs Tāds, kas ir ļoti samazināts apmērā; tāds, kas ir ļoti mazs.
viltīgs Tāds, kas ir mainīgs, rada nenoteiktu, aplamu priekšstatu (piem., par laika apstākļiem, kā drošumu, ietekmi).
pašausts Tāds, kas ir mājas apstākļos austs; tāds, kas ir darināts no šādi austa auduma.
aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts kritiskos brīžos, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nesekmīgs Tāds, kas ir neapmierinošs (par atzīmi, vērtējumu).
pārliecinošs Tāds, kas ir neapstrīdams.
paknaps Tāds, kas ir nedaudz, mazliet par mazu (piem., par apģērbu).
apšņurcis Tāds, kas ir nevīžīgs, netīrs, apbružāts.
nelaimīgs Tāds, kas ir nokļuvis dzīvībai draudošos apstākļos; tāds, kas ir traģiski gājis bojā.
nopietns Tāds, kas ir noteikts, apvaldīts, izturas nosvērti, nemēdz jokot, smieties.
mīklains Tāds, kas ir notraipīts, aplipis ar mīklu [1].
blakus Tāds, kas ir papildus galvenajam, būtiskajam; mazāk nozīmīgs.
lamzīgs Tāds, kas ir par garu un platu, tāds, kas ir pārāk vaļīgs (piem., par apģērbu).
pretgaisa Tāds, kas ir paredzēts cīņai pret pretinieka lidaparātu uzbrukumiem.
mirstams Tāds, kas ir paredzēts kāda apbedīšanai, bērēm.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
pašadīts Tāds, kas ir paša adīts; tāds, kas ir adīts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
pašaudzēts Tāds, kas ir paša audzēts, mājas apstākļos, mājsaimniecībā audzēts.
paštaisīts Tāds, kas ir paša mājas apstākļos izgatavots, izveidots.
pašbrūvēts Tāds, kas ir paša, mājas apstākļos brūvēts, gatavots.
pašcepts Tāds, kas ir paša, mājas apstākļos cepts.
pašdarināts Tāds, kas ir paša, mājas apstākļos darināts.
pašsaprotams Tāds, kas ir pats par sevi saprotams.
pliks Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma; kails (6).
kails Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
atvērts Tāds, kas ir pieejams, atsaucīgs, saprotošs, ieinteresēts notiekošajā.
atvērts Tāds, kas ir pieejams, nenorobežots, saistīts ar apkārtējo.
elitārs Tāds, kas ir pieejams, saprotams tikai sabiedrības elitei; izsmalcināts.
starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (par apģērbu, apaviem).
pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
pusapaļš Tāds, kas ir puse no veselus desmitus apzīmējoša skaitļa.
kundzisks Tāds, kas ir raksturīgs dižciltīgu vai turīgu aprindu cilvēkiem, viņu dzīvesveidam; pārspīlēti grezns, dārgs, lepns.
pašražots Tāds, kas ir ražots mājas apstākļos, mājsaimniecībā, pašu uzņēmumā.
neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā, nav bijis pakļauts apstrādei.
apgriezti proporcionāls tāds, kas ir saistīts apgrieztā proporcionaliātē.
pilns Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piem., kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
transarktisks Tāds, kas ir saistīts ar arktisko apgabalu šķērsošanu, tai raksturīgs.
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
turīgs Tāds, kas ir saistīts ar labiem materiāliem apstākļiem.
sūrs Tāds, kas ir saistīts ar lielām grūtībām, smagiem pārdzīvojumiem (par laikposmu); ļoti grūts, sarežģīts (par darbību, apstākļiem u. tml.).
nāve Tāds, kas ir saistīts ar ļoti lielām briesmām, apdraud dzīvību.
zemapzinīgs Tāds, kas ir saistīts ar zemapziņu, tai raksturīgs.
strups Tāds, kas ir samērā īss, paresns, ar, parasti noapaļotu, trulu galu bez smailes (par priekšmetiem, veidojumiem).
īgns Tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); tāds, kas izturas nelaipni, ar nepatiku.
pats par sevi saprotams tāds, kas ir saprotams bez pierādījuma, argumentējuma.
pinkains Tāds, kas ir savēlies pinkās (par matiem, bārdu u. tml.); tāds, kura apmatojums ir savēlies pinkās.
vienkāršots Tāds, kas ir skaidrs, saprotams, arī elementārs, primitīvs; tāds, kam trūkst dziļuma.
nomināls Tāds, kas ir skaitliski izteikts un norādīts uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
pluskains Tāds, kas ir tērpies netīrā, noskrandušā apģērbā.
skrandains Tāds, kas ir tērpies noplīsušā, ļoti novalkātā apģērbā.
neapskaužams Tāds, kas ir tik grūts, nevēlams, ka nav apskaužams.
neaptverams Tāds, kas ir tik liels, plašs, milzīgs, ka to grūti vai neiespējami uztvert ar redzi vai izprast, aptvert apziņā.
nepieejams Tāds, kas ir tik pašapzinīgs, neatsaucīgs, ka nerada citiem saskarsmes vēlmi, iespēju.
nenoliedzams Tāds, kas ir tik patiess, pareizs, ka to grūti vai neiespējami apšaubīt, noliegt.
neaprakstāms Tāds, kas ir tik spēcīgs, spilgts, ka to grūti vai neiespējami aprakstīt, izteikt vārdos.
smalkjūtīgs Tāds, kas ir uzmanīgs, iejūtīgs pret citiem, arī izturas tā, lai kādu neapvainotu.
mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur nedaudz šķidruma; mazliet slapjš.
mitrs Tāds, kas ir uzsūcis, satur šķidrumu; slapjš.
pietiekams Tāds, kas ir vajadzīgajā daudzumā, apjomā, intensitātē u. tml.
oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
rustikāls Tāds, kas ir veidots no rupji apdarinātiem akmeņiem; tāds, kas ir veidots rustikas tehnikā.
trafarets Tāds, kas ir veidots, radies bez radošas pieejas, oriģinalitātes; tāds, kas ir parasts, apnicīgs; šablonisks (2).
retrospektīvs Tāds, kas ir vērsts uz pagājušiem laikiem, pagātni; tāds, kas ir veltīts pagātnē radīto mākslas darbu, daiļdarbu apskatam.
populārzinātnisks Tāds, kas ir viegli saprotams, uztverams (par zinātnes, tehnikas, mākslas atziņu izklāstu, atspoguļojumu).
vasarzaļš Tāds, kas ir zaļš tikai vienu veģetācijas periodu (par augu lapām).
ziemzaļš Tāds, kas ir zaļš ziemā (par augu lapām, skujām).
neizmērojams Tāds, kas ir, piem., tik liels, plašs, ka to grūti vai neiespējami aptvert, novērtēt.
reljefs Tāds, kas izceļas (uz apkārtējā fona), piem., ar savu formu.
apmierināts Tāds, kas izjūt apmierinājumu, apmierinātību; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
neapvaldīts Tāds, kas izpaužas strauji spēcīgi un netiek ierobežots, apvaldīts.
solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
pārsteidzošs Tāds, kas izraisa izbrīnu, apbrīnu; tāds, kurā izpaužas kas negaidīts, neparasts.
skaists Tāds, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas (par laikapstākļiem); tāds, kad ir laikapstākļi, kas izraisa patīkamas izjūtas, emocijas; arī jauks.
tuvs Tāds, kas izraisa pozitīvas jūtas, arī interesi, arī tāds, kas ir labi zināms, saprotams.
nervozs Tāds, kas izraisa spēcīgu, parasti ilgstošu, satraukumu, nemieru (piem., par apstākļiem).
pretīgs Tāds, kas izraisa stipru nepatiku (par darbību, apstākļiem, parādībām).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu; ļoti kairinošs.
gaišs Tāds, kas izstaro spožu gaismu; tāds, kas dod spožu apgaismojumu.
niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, ir nepaklausīgs.
nīgrs Tāds, kas izturas nelaipni, skarbi; tāds, kas ir sapīcis, neapmierināts (ar ko); īgns.
piesardzīgs Tāds, kas izturas uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, bīstamām situācijām.
nedrošs Tāds, kas izturas, rīkojas bikli, kautrīgi, bez stingras pārliecības, apņēmības.
neprātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, nerēķinoties ar prāta apsvērumiem, arī pārgalvīgs, pārdrošs.
traks Tāds, kas izturas, rīkojas, runā ļoti skaļi, trokšņaini, arī strauji, neapvaldīti.
neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma.
prātīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar pārdomātiem, apzināti pieņemtiem lēmumiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pārskatāms Tāds, kas izveidots uzskatāmi; viegli uztverams, saprotams.
invariants Tāds, kas kādā norisē vai apstākļu maiņā paliek nemainīgs.
ūdeņains Tāds, kas kļuvis šķidrs, slapjš (piemēram, kūstot, applūstot).
kraukšķīgs Tāds, kas kraukšķ; tāds, kas labi apcepts, sacepts.
labs Tāds, kas kvalitatīvi atbilst (kāda) vēlmēm, apmierina (kādu).
slikts Tāds, kas kvalitatīvi neatbilst (kāda) vēlmēm, neapmierina (kādu).
silts Tāds, kas labi aizsargā no aukstuma, tāds, kas palīdz saglabāt siltumu, neļauj tam aizplūst (piem., par apģērbu, ģērbšanos).
pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo, ir izpalīdzīgs; tāds, kam ir iztapīga, savtīga tieksme pakalpot.
sapnīgs Tāds, kas līdzinās sapnim; tāds, par ko sapņo, pēc kā ilgojas.
nopietns Tāds, kas liecina par atbildīgu, apzinīgu attieksmi; rūpīgs, pamatīgs.
iedzēris Tāds, kas lietojis alkoholiskus dzērienus un ir manāmi apreibis.
sastaigāts Tāds, kas lietošanas, valkāšanas rezultātā kļuvis nonēsāts, apnēsāts.
liels Tāds, kas ļoti ietekmē, ir stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
spiedīgs Tāds, kas ļoti nelabvēlīgi, nomācoši ietekmē (cilvēku) – par apstākļiem, arī fizioloģisku, psihisku stāvokli.
milzu Tāds, kas ļoti spēcīgi ietekmē, ir ļoti stipri izjūtams (par stāvokli, apstākļiem).
lavīnveida Tāds, kas ļoti strauji attīstās, palielinās un nav apturams.
apcerīgs Tāds, kas mēdz domās apcerēt; tāds, kas nododas pārdomām; tāds, kas ir saistīts ar pārdomām.
pieglaimīgs Tāds, kas mēdz glaimot, cenšas iztapt.
gražīgs Tāds, kas mēdz gražoties; untumains, kaprīzs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
mēlnesīgs Tāds, kas mēdz izplatīt nepatiesas ziņas, apmelot.
uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
rūcīgs Tāds, kas mēdz rūkt (2), paust savu neapmierinātību.
klačīgs Tāds, kas mēdz tenkot, pļāpāt, arī aprunāt, sūdzēties.
drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
tumšs Tāds, kas nav apgaismots, izgaismots vai ir ļoti vāji apgaismots, izgaismots.
neaptraipīts Tāds, kas nav apkaunots, ir godīgs un tikumiski nevainojams.
bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
neapmierināts Tāds, kas nav apmierināts (ar ko).
brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
iracionāls Tāds, kas nav ar prātu izzināms, aptverams; nedefinējams, neizskaidrojams.
vienkāršs Tāds, kas nav grūts, nav sarežģīts; tāds, kura paveikšanai, izpratnei, apguvei nav nepieciešama liela fiziska vai garīga piepūle, arī tāds, kas neprasa speciālu sagatavotību.
ārpusplāna Tāds, kas nav ieplānots, ko veic papildus plānotajam.
vienkāršs Tāds, kas nav ierakstīts, apdrošināts (par pasta sūtījumu, vēstuli).
caurkritis Tāds, kas nav izturējis pārbaudījumu, nav guvis vēlamos rezultātus; tāds, kas ir izkritis no aprites.
tīrs Tāds, kas nav notraipījies (par dzīvnieku, tā ķermeņa daļām); tāds, kas nav aplipis ar smiltīm, dubļiem (par augiem).
neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
mērens Tāds, kas nav pārmērīgi liels vai mazs (pēc apjoma, intensitātes skaitliskās vērtības u. tml.); vidējs; samērā neliels.
neapdzīvojams Tāds, kas nav piemērots dzīvošanai, nav apdzīvojams.
mazs Tāds, kas nav plati izvērsts; neliela apjoma, necils.
neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
pliks Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko; kails (5).
kails Tāds, kas nav segts, apklāts ar ko; tāds, kas nav aizņemts, aizsegts ar ko.
neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
mierīgs Tāds, kas nav spilgts, spožs (piem., par krāsu toņiem, apgaismojumu).
viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
neapzinīgs Tāds, kas neapzinās savas rīcības jēgu, nozīmi; tāds, kam nav atbildības, pienākuma izjūtas.
vājprātīgs Tāds, kas neatbilst kādām normām; nesaprātīgs.
neloģisks Tāds, kas neatbilst loģikas likumiem; tāds, kam trūkst pamatojuma, savstarpējas sakarības; nesaprotams.
vājš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām; tāds, kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
slikts Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, tāds kurā nav noteiktām prasībām atbilstoši, piemēroti apstākļi.
slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots vispārpieņemtām prasībām, nosacījumiem (par norisi, stāvokli, arī laiku, laika apstākļiem).
ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
svabads Tāds, kas neatrodas apcietinājumā, ieslodzījumā, gūstā; brīvs (2).
brīvs Tāds, kas neatrodas gūstā, ieslodzījumā, apcietinājumā.
paliels Tāds, kas nedaudz pārsniedz vajadzīgo lielumu (par apģērbu, apaviem).
bezkaunīgs Tāds, kas neizjūt kaunu, izturas netaktiski, izaicinoši, apvainojoši.
neizvēlīgs Tāds, kas neizvirza īpašas prasības; tāds, kam nav nepieciešami īpaši labvēlīgi apstākļi.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
neizturīgs Tāds, kas nelabvēlīgu apstākļu ietekmē ātri zaudē savas īpašības vai aiziet bojā.
slikts Tāds, kas nemākulīgi, neapzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
nevaldāms Tāds, kas nepakļaujas cilvēkam; straujš, neaprēķināms (par dzīvnieku).
nerimstošs Tāds, kas nepierimst, bet noris, pastāv visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
ekoloģiski tīrs tāds, kas nerada piesārņojumu apkārtējā vidē.
neiepriecinošs Tāds, kas nesagādā prieku, gandarījumu; tāds, par ko nevar būt apmierināts.
nepareizs Tāds, kas nesaskan ar patiesību; aplams.
mazs Tāds, kas nesasniedz citu šāda paša nosaukuma objektu lielumu, apmērus.
mazs Tāds, kas nesasniedz vajadzīgo lielumu, izmēru (piem., par apģērbu).
vaļējs Tāds, kas nesedz vai tikai daļēji sedz pēdas virspusi (par apaviem).
nesapratīgs Tāds, kas nespēj (ko) saprast, izprast; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
sterils Tāds, kas nespēj apaugļot vai apaugļoties.
bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus (augsnes, klimatiskos) apstākļus.
starpsuga Tāds, kas noris starp divām vai vairākām sugām; tāds, ko apvieno divu vai vairāku sugu pazīmes.
bezdzimuma Tāds, kas noris vai rodas bez dzimumšūnu saplūšanas; veģetatīvs.
vērienīgs Tāds, kas noris, izpaužas, tiek veikts plašā apjomā, arī daudzveidīgi (piemēram, par darbību, norisi, pasākumu).
masveida Tāds, kas norisinās plašā apjomā; tāds, kas skar daudzus.
nominatīvs Tāds, kas nosauc, apzīmē (priekšmetu, parādību, darbību, īpašību u. tml.).
binokulārs Tāds, kas notiek ar abām acīm reizē (par redzi); tāds, kas dod iespēju aplūkot ar abām acīm reizē (par optiskām ierīcēm).
refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
nerimtīgs Tāds, kas notiek, noris, darbojas visu laiku nepārtraukti, bez apstājas.
pretapdeguma Tāds, kas novērš, ārstē ādas apdegumu.
dokumentārs Tāds, kas pamatots, apstiprināts ar dokumentiem, rakstiskiem pierādījumiem.
jauns Tāds, kas papildina jau esošo.
uzspīlēts Tāds, kas pārāk cieši apkļauj (ķermeni, tā daļu); apspīlēts.
inerts Tāds, kas parastajos apstākļos ir ķīmiski neaktīvs.
labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
dārzs Tāds, kas paredzēts dārzam, tā apstrādāšanai.
pieņemams Tāds, kas paredzēts, iekārtots apmeklētāju pieņemšanai.
apspalvots Tāds, kas pārklāts ar spalvām, apmatojumu.
pretenciozs Tāds, kas pārspīlē savu nozīmību, oriģinalitāti u. tml.; pārāk pašapzinīgs, iedomīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
grandiozs Tāds, kas pārsteidz ar savu lielumu, apjomu; milzīgs.
ilustratīvs Tāds, kas paskaidro vai papildina (kādu tematu, domu u. tml.).
šķietams Tāds, kas pastāv (kāda) uztverē, priekšstatos un īstenībai neatbilst vai tikai daļēji atbilst; apšaubāms.
transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
neizsmeļams Tāds, kas pastāv tik lielā apjomā, pārpilnībā, ka to visu ir grūti vai neiespējami izmantot.
latents Tāds, kas pastāv, bet kam nav ārēju izpausmju; apslēpts, neredzams.
neskaitāms Tāds, kas pastāv, ir tik lielā skaitā, daudzumā, ka to grūti vai neiespējami aptvert, saskaitīt.
vispusīgs Tāds, kas pastāv, izpaužas daudzos, visādos veidos; tāds, kas aptver daudzus, visādus viedokļus, uzskatus.
pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
vesels Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
viegls Tāds, kas pēc formas, stila ir vienkāršs, skaidrs, saprotams, tāds, kas nav grūti uztverams, ir izklaidējošs.
liels Tāds, kas pēc izmēriem, apjoma, skaita, stipruma pārsniedz ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
mazs Tāds, kas pēc lieluma, apjoma, skaita, vērtības u. tml. nesasniedz ko citu līdzīgu; pretstats: liels.
apgrozāms Tāds, kas piedalās aprites procesā.
piekļāvīgs Tāds, kas piekļaujas augumam (par apģērbu).
vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piem., par apģērbu, ēdienu).
niecīgs Tāds, kas piemīt (cilvēkam) ļoti ierobežotā apjomā.
precīzs Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām normām (piem., par aparātiem, instrumentiem); tāds, kas darbojas pilnīgi pareizi.
subareāls Tāds, kas pilnīgi neaptver visu valodas vai valodu areālu.
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
labs Tāds, kas prasmīgi, apzinīgi veic savu darbu, pienākumu.
viltīgs Tāds, kas prot apstākļus, situāciju izmantot savā labā (par dzīvniekiem).
manīgs Tāds, kas prot izmantot apstākļus; attapīgs, apķērīgs.
iespaidīgs Tāds, kas rada apbrīnu; pārsteidz, izraisa emocionālu pārdzīvojumu.
atpakaļejošs Tāds, kas rašanās, apstiprināšanas u. tml. brīdī attiecas arī uz iepriekšējo laiku.
uzskatāms Tāds, kas redzamā, labi apskatāmā veidā ko paskaidro, apliecina u. tml.
apdomīgs Tāds, kas rīkojas ar apdomu; piesardzīgs, uzmanīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
rotējošs Tāds, kas rotē, griežas, pārvietojas ap kādu punktu vai asi; tāds, ko var pagriezt.
strups Tāds, kas runā īsi, aprauti, arī nelaipni, skarbi.
tīrīgs Tāds, kas rūpējas par (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
apdziedāšanās Tāds, kas saistīts ar apdziedāšanos.
ārisks Tāds, kas saistīts ar āri [1], tur atrodas, aug; aparts, iekopts.
apustulisks Tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību.
kvantitatīvs Tāds, kas saistīts ar kā daudzumu, apjomu, skaitu u. tml.
nežēlīgs Tāds, kas saistīts ar ļoti smagiem apstākļiem, šausmām, postu.
psihoanalītisks Tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi.
uzkalniņkaps Tāds, kas saistīts ar šāda veida apbedījumu.
piegulošs Tāds, kas samērā cieši apņem augumu, tā daļu.
vienkāršs Tāds, kas sastāv no viena elementa, vienas daļas, arī no maz elementiem, maz daļām; tāds, kura uzbūve, darbība ir viegli saprotama.
endēmisks Tāds, kas sastopams tikai noteiktā apvidū.
kūdrains Tāds, kas satur kūdru; tāds (apvidus, zemes gabals), kurā ir kūdras slānis.
vienpusējs Tāds, kas skar, aptver tikai vienu pusi.
dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
skraukšķīgs Tāds, kas skraukšķ; tāds, kas labi apcepts, sacepts; kraukšķīgs.
saldskābs Tāds, kas slēpj neapmierinātības, nepatikas izpausmi (piem., par smaidu, sejas izteiksmi).
panorāmisks Tāds, kas sniedz plašu, visaptverošu skatījumu, pārskatu par kādu notikumu, tēmu.
maksi Tāds, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm (par kleitu, svārkiem, mēteli).
stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
varonīgs Tāds, kas spēj pārvarēt ārkārtējas grūtības, briesmas, pašaizliedzīgi pildīt savu pienākumu ārkārtēju grūtību, briesmu apstākļos, pat riskējot ar savu veselību, dzīvību vai upurējot to.
veltenisks Tāds, kas šķērsgriezumā ir apaļš, bet nav viscaur vienādā diametrā, resnumā.
taupīgs Tāds, kas tērē (ko) ar apdomu, cenšas visu lietderīgi izmantot.
parenterāls Tāds, kas tiek ievadīts organismā, apejot gremošanas traktu (piem., ievadot vēnā, muskulī, zemādā).
tīšs Tāds, kas tiek veikts apzināti.
jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
sasodīts Tāds, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tāds, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
noskrandis Tāds, kas valkā skrandainu, novalkātu apģērbu.
oligotrofs Tāds, kas var eksistēt, pastāvēt barības vielām nabadzīgos apstākļos.
izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
reflektīvs Tāds, kas vedina uz pārdomām, apceri.
labvēlīgs Tāds, kas veicina (auga, dzīvnieka) augšanu, attīstīšanos; tāds, kas atbilst kādām prasībām (piem., par vidi, vietu, laika apstākļiem).
sešrindu Tāds, kas veido, apkalpo sešas rindas.
godē Tāds, kas veidots ar paplatinājumu apakšējā daļā.
izmanīgs Tāds, kas veikli prot izmantot apstākļus, arī prot veikli izkļūt no sarežģītas situācijas; attapīgs, veikls.
apdomāts Tāds, kas veikts ar apdomu; pārdomāts.
viduvējs Tāds, kas vērtējams ne visai augstu, arī parasts, bez izcilām īpašībām u. tml. (par priekšmetiem, parādībām, apstākļiem, stāvokli u. tml.).
neizturīgs Tāds, kas viegli deformējas, ātri salūzt, saplīst, sabojājas vai nolietojas.
netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
vienmuļš Tāds, kas vienveidīgi atkārtojas, ir bez krasām pārmaiņām; garlaicīgs, apnicīgs; vienmulīgs, vienmuļīgs.
sprogains Tāds, kas vijas sprogās, sprogojas (par dzīvnieka apmatojumu); tāds, kam ir sprogas (par dzīvnieku).
riņķveida Tāds, kas virzās pa apli, riņķa līniju.
cirkulārs Tāds, kas virzās pa apli; tāds, kas novietots lokā (ap ko), apļveida.
sīksts Tāds, ko (piem., cietības dēļ) ir grūti saplēst, salauzt u. tml.
procentuāls Tāds, ko aprēķina procentos (1); tāds, kas ir izteikts procentos.
negatīvs Tāds, ko apzīmē ar mīnusa zīmi.
pozitīvs Tāds, ko apzīmē ar plusa zīmi.
apzināts Tāds, ko dara apzinoties.
nevaldāms Tāds, ko grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
smags Tāds, ko ir grūti paveikt, atrisināt, izlemt, apgūt; tāds, kas prasa lielu psihisku piepūli.
ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt, apstrādāt u. tml.; pretstats: mīksts.
neizdibināms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami izdibināt, saprast; neizprotams.
nepārskatāms Tāds, ko ir grūti vai neiespējami pārskatīt, uztvert, aptvert, izprast.
neiedomājams Tāds, ko ir neiespējami iedomāties, aptvert, saprast; arī ārkārtīgs.
relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā attiecībā); pretstats; relatīvs.
saliekams Tāds, ko izveido no atsevišķām (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
neatturams Tāds, ko nav iespējams apvaldīt, novērst.
mežonīgs Tāds, ko nav skārusi cilvēka darbība; tāds, kas ir saglabājies savā pirmatnējā izskatā, veidā (par apvidu, vietu u. tml.).
savvaļa Tāds, ko neietekmē cilvēka darbība, cilvēka radītie apstākļi (par augiem, dzīvniekiem).
ziemcietīgs Tāds, ko neietekmē samērā zema temperatūra un citi nelabvēlīgi ziemošanas laika apstākļi (par augiem).
kails Tāds, ko nesedz apģērba gabals, ietērps u. tml.
pliks Tāds, ko nesedz apģērba gabals, ietērps u. tml.; kails (1).
instinktīvs Tāds, ko nosaka instinkts; tāds, kas saistīts ar instinktu; arī neapzināts, netīšs.
veiksmīgs Tāds, ko nosaka ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši.
apātisks Tāds, ko pārņēmusi apātija; vienaldzīgs; tāds, kurā izpaužas apātija.
jaunapgūstams Tāds, ko pašlaik sāk apgūt.
saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
paplāns Tāds, ko sedz samērā neliels apmatojuma daudzums.
ezoterisks Tāds, ko spēj uztvert, saprast, izskaidrot tikai daži izredzētie; mistisks.
sienams Tāds, ko var apsiet, sasiet u. tml.
apskaužams Tāds, ko var apskaust; tāds, kas izraisa skaudību.
apšaubāms Tāds, ko var apšaubīt; tāds, par kuru rodas šaubas, aizdomas.
grozāms Tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi.
abrazīvs Tāds, ko var lietot cietu virsmu apstrādei vai asināšanai.
izvelkams Tāds, ko var paplašināt, palielināt, izvelkot, izbīdot atsevišķas detaļas.
pamatots Tāds, ko var pierādīt, apstiprināt ar faktiem; tāds, kam ir svarīgs iemesls; vērā ņemams.
mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
divdomīgs Tāds, ko var saprast dažādi, divējādi; tāds, kas satur norādījumu uz ko erotisku, nepieklājīgu.
daudznozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast dažādi, neviennozīmīgi.
viennozīmīgs Tāds, ko var uztvert, saprast skaidri, nepārprotami, arī tieši.
saprotams Tāds, ko var viegli aptvert, izprast.
ārpuskārtas Tāds, ko veic papildus plānotajam, paredzētajam.
masveidīgs Tāds, ko veic plašā apjomā, lielā daudzumā.
pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
automātisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apdomas mehāniski (par cilvēka rīcību, kustībām).
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
netīrs Tāds, ko veicot rodas traipi, netīrumi u. tml. uz apģērba, ķermeņa.
fleksibls Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem), elastīgs (2).
elastīgs Tāds, ko viegli pielāgot vai kas viegli pielāgojas, piemērojas (piem., jauniem apstākļiem).
pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
zālains Tāds, kur aug zāle; tāds, kas ir apaudzis ar zāli.
lapains Tāds, kur ir daudz lapu.
mežains Tāds, kur ir daudz mežu; tāds, kas ir apaudzis ar mežu.
gaišs Tāds, kur ir gaišs; labi apgaismots.
skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur ir grūti apstākļi.
snaudulīgs Tāds, kur ir miers, klusums (piem., par apkārtni, dabu).
smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
mazapgaismots Tāds, kur ir vājš apgaismojums.
silts Tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga samērā augsta temperatūra (par teritoriju).
mazapmeklēts Tāds, kur maz apmeklētāju.
gaļīgs Tāds, kur vai ap ko ir daudz muskuļaudu un taukaudu.
studijveida Tāds, kur vienā lielā telpā aptvertas visas funkcijas.
rustots Tāds, kura apdarē ir izmantoti rusti; nelīdzens, raupjš.
pogains Tāds, kura apģērbam ir daudzas (parasti spožas, dekoratīvas) pogas.
uzplečains Tāds, kura apģērbam ir uzpleči (1).
salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
pogains Tāds, kura apmatojumā, apspalvojumā ir ieapaļi, gaiši plankumi.
stūrains Tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
šķautņains Tāds, kura apveidā ir taisnas līnijas, taisnstūra forma.
kantains Tāds, kura apveidi līdzīgi lauztām līnijām, stūriem, izvirzījumiem u. tml.
divdabīgs Tāds, kurā apvienotas divējādas (bieži pretējas) īpašības; tāds, kurš eksistē, izpaužas divējādos (bieži pretējos) veidos.
grupveida Tāds, kurā apvienotas vairākas vienības.
paplāns Tāds, kura atsevišķās daļas atrodas samērā tālu cita no citas (parasti par apmatojumu).
siltummīlošs Tāds, kura augšanai, attīstībai nepieciešami silti laikapstākļi.
spaidīgs Tāds, kura dēļ ir nepieciešams samazināt, ierobežot savus izdevumus (parasti par materiālajiem apstākļiem); arī trūcīgs.
savāžams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams iekļaut vienu otrā, citu citā, lai samazinātu tā apjomu (piem., pārnēsāšanai, glabāšanai); saliekams (2).
saliekams Tāds, kura detaļas, elementus ir iespējams sabīdīt, sakļaut u. tml., lai samazinātu tā apjomu (piem., glabāšanai, transportēšanai).
smacīgs Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu.
stabils Tāds, kura īpašības, fiziskais stāvoklis, novietojums u. tml. attiecīgos apstākļos nemainās.
multidisciplinārs Tāds, kurā ir aptvertas vairākas disciplīnas.
saskanīgs Tāds, kurā ir apvienotas vairākas skaņas, skaņu kopumi.
blaugznains Tāds, kurā ir blaugznas; tāds, kas apbiris ar blaugznām.
nepareizs Tāds, kurā ir kļūdas; tāds, kas nav pareizi aprēķināts, izpildīts u. tml.
pārpilns Tāds, kurā ir ļoti daudz dažādu notikumu, apstākļu (par laikposmu).
nabadzīgs Tāds, kurā ir maz vērtīgu, derīgu, arī daudzveidīgu sastāvdaļu, elementu; vienpusīgs, aprobežots.
slēgts Tāds, kurā ir noteikti piedalīšanās nosacījumi, ierobežojumi (piem., sapulce).
slepens Tāds, kura izpausme tiek apzināti slēpta (par psihisku stāvokli).
pārsteigts Tāds, kurā izpaužas apmulsums.
pozitīvs Tāds, kurā izpaužas apstiprinājums, piekrišana; tāds, kas atzīts par labu; labvēlīgs (1).
apliecinošs Tāds, kurā izpaužas apstiprinoša, labvēlīga attieksme; tāds, kas pauž šādu attieksmi.
apvainots Tāds, kurā izpaužas apvainojums.
sapņains Tāds, kurā izpaužas domīgums, dzīvošana sapņu, iztēles pasaulē.
pieglaimīgs Tāds, kurā izpaužas glaimi, lišķība, iztapība.
bezkaunīgs Tāds, kurā izpaužas nekautrība, aizskārums, apvainojums.
nenopietns Tāds, kurā izpaužas nopietnības, apzinīguma trūkums.
āķīgs Tāds, kura izpratnei nepieciešama attapība, atjautība.
velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst pieklājības normām, aizskar, apvaino kādu.
sertificēts Tāds, kura kvalitāte, atbilstība noteiktām prasībām ir apliecināta ar sertifikātu.
kārtīgs Tāds, kura lietām, apģērbam, īpašumam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība; tāds, kas ir disciplinēts, ar apzinīgu attieksmi pret darbu.
tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piem., par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
pareizs Tāds, kurā nav kļūdu, tāds, kas ir bez kļūdām, piem., izpildīts, veidots, aprēķināts.
viegls Tāds, kurā nav rūpju, grūtību (par stāvokli, apstākļiem), tāds, kas noris bez sarežģījumiem, grūtībām (par darbību, norisi).
mierīgs Tāds, kurā nav satraucošu notikumu, sarežģījumu; tāds, kas noris netraucēti, ērtos apstākļos (par laikposmu).
tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (piem., par celtni); tāds, kurā nav pastāvīgu iedzīvotāju (par teritoriju).
sintētisks Tāds, kurā noteiktā sistēmā, vienotā veselumā ir apvienoti, saistīti neviendabīgi elementi.
grūsns Tāds, kura organismā attīstās apaugļotā olšūna (par zīdītāju dzīvnieku mātīti).
plenārs Tāds, kurā paredzēts piedalīties visiem (piem., sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļiem, dalībniekiem (par sēdi, sapulci u. tml.); pilns, vispārējs.
neapšaubāms Tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.
sarežģīts Tāds, kura paveikšanai, atrisināšanai, kā izlemšanai nepieciešama papildu intelektuāla piepūle.
solidārs Tāds, kurā persona ir tiesīga prasīt izpildījumu pilnā apmērā no katra parādnieka (piem., par prasību, pienākumu, atbildību).
godīgs Tāds, kura rīcība atbilst morāles prasībām; tikumīgs, apzinīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
kutelīgs Tāds, kura risināšanā, apspriešanā u. tml. nepieciešama īpaša uzmanība, piesardzība, iejūtība.
plašs Tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm (par platību); tāds, kas aptver, aizņem lielu teritoriju, lielu vietu, lielu platību.
zāģzobains Tāds, kura robojumam ir zāģa zobu forma, veids (piemēram, par auga lapu plātnes malu).
smacīgs Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu.
vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
kautrīgs Tāds, kura saturs ir smalkjūtīgs, taktisks; tāds, kura izpausme ir apvaldīta, neuzbāzīga.
nodevīgs Tāds, kurā slēpjas kas bīstams (par vietu, apstākļiem).
trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piem., par viesnīcām, kempingiem).
sātīgs Tāds, kurā tiek pilnīgi apmierināta izsalkuma sajūta.
gatavs Tāds, kura veidošana, izgatavošana, apstrāde ir pilnīgi pabeigta; tāds, kas ir sagatavots lietošanai, patērēšanai.
divkapeika Tāds, kura vērtība ir divas kapeikas.
monogrāfisks Tāds, kurā zinātniski aplūkots kāds atsevišķs jautājums.
sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas un stumbrs, kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
stilīgs Tāds, kurš ir moderni, arī oriģināli ģērbies; tāds, kura apģērbā, aksesuāros ir modernas, valdošajam modes stilam atbilstošas iezīmes.
planetārs Tāds, kurš vienlaikus rotē gan ap savu, gan ap cita elementa asi.
svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml. (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
bezalgas Tāds, par ko nesaņem algu; neapmaksāts.
šaubīgs Tāds, par kuru rodas šaubas; nedrošs, apšaubāms.
slikts Tāds, starp kuriem ir nesaskaņa, nesaprašanās, naidīgas attiecības.
tīrs Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa daļām nav netīrumu, traipu u. tml. (par cilvēku).
netīrs Tāds, uz kura apģērba, ķermeņa ir netīrumi, kā paliekas (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
līnijots Tāds, uz kura ir taisnas, paralēlas līnijas (parasti par papīru).
varietāte Tādu algebrisku sistēmu klase, kuras aprakstāmas ar vienām un tām pašām identitātēm.
vāzt Taisīt, vērt (kārbu, trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas); taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
loksne Taisnstūra formas (papīra) gabals (piem., rakstīšanai, zīmēšanai).
lapa Taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
teilis Taisnstūrveida piegriezuma detaļa apģērba augšdaļā.
pietaisīt Taisot, gatavojot (ko), papildināt (ar to pamatēdienu).
taipusē Tajā apvidū, novadā u. tml.; tajā pusē.
taktsmērs Taktsdaļu skaits un to ilgums; attiecīgais apzīmējums nošraksta sākumā (pie nošatslēgas).
kontramarka Talons, zīme, kas dod tiesības bez maksas noskatīties izrādi, apmeklēt koncertu.
tāllidojums Tāls lidojums bez lidaparāta nolaišanās.
aptamborēt Tamborējot (visapkārt kam), apdarināt, apstrādāt (ko).
koptāme Tāme, kurā apvienoti visi izmaksu aprēķini.
tankists Tanka apkalpes loceklis.
pārtapsēt Tapsēt vēlreiz, no jauna.
kļūt Tapt citādākam, iegūt citu kvalitāti.
veltņtārpi Tārpi ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
pretsvars Tas (apstāklis, faktors), kas rada līdzsvaru (kādās attiecībās, norisē u. tml.).
traucēklis Tas (fakts, apstāklis), kas traucē, kavē (kā) norisi, realizēšanu.
prieks Tas (notikums, parādība, apstākļi u. tml.), kas izraisa šādu emocionālu stāvokli, arī apmierinājumu, labsajūtu.
ērtības Tas (piem., apstākļi, ierīces, priekšmeti), kas padara ko ērtu.
ļuļķis Tas (piem., cigarete, papiross), ko pīpē, smēķē.
jautājums Tas (piem., dzīves, darba apstākļi), kas jānokārto.
komforts Tas (piem., ērtības, labi sadzīves apstākļi), kas (cilvēkam) rada labsajūtu, apmierinātību.
godība Tas (piem., materiālās vērtības, apģērbs), kas apliecina noteiktu labklājības līmeni, materiālo vai sabiedrisko stāvokli; noteikta labklājības līmeņa, materiālā vai sabiedriskā stāvokļa pierādījums.
temats Tas (piem., parādība, fakts, problēma, to kopums), ko aplūko, iztirzā, pētī (kādā tekstā, mākslas darbā, sarunā u. tml.); īss šāda aplūkojuma, iztirzājuma, pētījuma satura formulējums.
zīme Tas (piem., priekšmets, atveids, attēls), kas apzīmē (ko), norāda (uz ko).
padomdevējs Tas (tāds), kam ir tiesības piedalīties kāda jautājuma kolektīvā apspriešanā, bet nav tiesību piedalīties izlemšanā.
apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj; tas, kas apsedz (ko).
apsējs Tas, ar ko apsien; tas, kas apsiets (ap ko).
ovāls Tas, kam ir iegareni apaļa forma.
gredzens Tas, kam ir loka, apļa, spirāles forma.
nieks Tas, kam nav lielas, būtiskas nozīmes; nenozīmīgs, mazsvarīgs fakts, apstāklis u. tml.
milzis Tas, kas (kādā nozarē) izceļas ar lielu apjomu, nozīmīgumu.
apsaimniekotājs Tas, kas (ko) apsaimnieko.
dominante Tas, kas (piem., ar nozīmību, izmēriem) pārsniedz citu (apkārtējo, līdzīgo); ievērojamākā daļa, pazīme.
žņaugs Tas, kas (piem., psiholoģiski, finansiāli) apgrūtina, nomāc.
kauna traips tas, kas apkauno.
labums Tas, kas apmierina noteiktas cilvēka (materiālās vai garīgās) vajadzības, atbilst cilvēka, sabiedrības interesēm, centieniem.
saturs Tas, kas atrodas (kur, piem., traukā, apvalkā).
apkārtējais Tas, kas atrodas apkārtnē.
josta Tas, kas gredzenveidā atrodas kam apkārt.
jumts Tas, kas hierarhijas ziņā atrodas pašā augšā, stāv pāri (kam), apvieno (ko).
jūgs Tas, kas ierobežo, apspiež (cilvēku); spaidi.
sūnainis Tas, kas ir apaudzis ar sūnām.
numurs Tas, kas ir apzīmēts ar šādu numuru.
pārtēriņš Tas, kas ir iztērēts lielākā apjomā, nekā noteikts, atļauts.
murgi Tas, kas ir līdzīgs mokošam, bezjēdzīgam, nesakarīgam sapnim.
nejaucība Tas, kas ir nepatīkams, sagādā neērtības, apgrūtina; nejauks notikums, nejauka rīcība.
pielikums Tas, kas ir papildus pielikts, pievienots klāt (piem., kādam dokumentam, iespieddarbam).
pārgudrība Tas, kas ir pārlieku sarežģīts, grūti saprotams.
pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
izsukas Tas, kas izbirst sukājot, apstrādājot.
emitents Tas, kas izlaiž apgrozībā vērtspapīrus vai naudu.
brīnums Tas, kas izraisa apbrīnu, sajūsmu.
kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
aizprāts Tas, kas nav ar prātu aptverams, nav izprotams.
nebūšanas Tas, kas nav vēlams, izraisa neapmierinātību; nekārtības.
autsaiders Tas, kas nepieder pie noteiktām aprindām, grupējuma u. tml.; izstumtais.
apakšstrāvojums Tas, kas netiek izpausts vārdos, bet uztverams no teksta kopumā, situācijas, apstākļiem u. tml.; zemstrāva.
garants Tas, kas nodrošina, arī apliecina (ko).
lāsts Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
zīme Tas, kas norāda uz apbalvojumu, piederību kādai organizācijai u. tml.
rota Tas, kas padara (vietu, apkārtni) skaistāku, greznāku.
gals Tas, kas palicis pāri pēc (kā gara, gareniski veidota) apstrādes, lietošanas; sīki atgriezumi, atliekas.
orientieris Tas, kas palīdz orientēties, izprast, saprast (ko).
papildinātājs Tas, kas papildina (ko).
termoizolators Tas, kas pasargā (ko) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
izsmiekls Tas, kas pazemo, apvaino.
piedauzības akmens tas, kas rada iemeslu pārmetumiem, neapmierinātībai, nepatikai.
mazohists Tas, kas seksuālu apmierinājumu gūst, izjūtot sāpes vai pazemojumu.
atklāsme Tas, kas sniedz apskaidrību, palīdz saprast ko būtisku.
sasodīts Tas, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; tas, kas izraisa nepatiku, neapmierinātību, dusmas.
kā pineklis pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
kā pinekļi pie kājām tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
pineklis Tas, kas traucē, kavē, apgrūtina.
skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
nozīme Tas, ko (piem., priekšmets, parādība, īpašība) apzīmē, ar apziņu uztveramais (kā) jēdzieniskais saturs.
apsmiekls Tas, ko apsmej, par ko ņirgājas.
smēķis Tas, ko smēķē (parasti papiross, cigarete, cigārs, pīpe).
smēķējams Tas, ko smēķē (piem., cigarete, papiross).
dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
ādinieks Tas, kurā izmantota āda (piem., apģērbā, mēbelēs, apdares materiālos).
avots Tas, no kā iegūst (ko), kas apgādā, nodrošina (ar ko).
runa Tas, par ko runā, apspriež; arī baumas, tenkas.
valoda Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; baumas, tenkas.
liecība Tas, piem., priekšmets, dokuments, notikums, kas ko apstiprina, pierāda.
objekts Tas, uz ko ir vērsta teikumā izteiktā darbība un ko latviešu valodā izsaka ar papildinātāju, retāk teikuma priekšmetu.
trāns Taukviela, ko iegūst no zivīm, apaļmutēm un jūras zīdītājdzīvniekiem.
kuģa miglas taure taure, ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
makstene Tauriņam līdzīgs kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī un veido ap sevi makstis.
mūķene Tauriņš ar melni raibiem spārniem, kura kāpuri nograuž koku lapas un skujas.
lakrica Tauriņziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām, ziliem ziediem un resnām ložņājošām saknēm, kuras izmanto medicīnā un pārtikas rūpniecībā.
karagana Tauriņziežu dzimtas krūms vai koks ar zaļganpelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem (kas tiek saukta par dzelteno akāciju).
āboliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs ar trīsdaļīgām lapām un dzeltenīgi baltiem vai sarkanīgi violetiem ziediem galviņās, ko plaši izmanto lopbarībā.
aptaustīt Taustīt (visapkārt, no virspuses), lai ko izzinātu, pārbaudītu u. tml.
paruna Tautā izplatīts, parasti pārnestā nozīmē saprotams izteiciens.
osetīni Tauta, Dienvidosetijas autonomā apgabala (Gruzijā) un Ziemeļosetijas (Krievijā) pamatiedzīvotāji.
japāņi Tauta, Japānas pamatiedzīvotāji.
nūbieši Tauta, kas apdzīvo galvenokārt Nīlas ieleju Sudānas ziemeļdaļā un Ēģiptes dienviddaļā.
ņenci Tauta, kas apdzīvo Ņencu autonomo apvidu un dažus citus Krievijas ziemeļu rajonus.
eskimosi Tauta, kas dzīvo galvenokārt Ziemeļamerikas polārajos apgabalos, Grenlandē un Āzijas ziemeļaustrumu daļā.
čukči Tauta, kas dzīvo Krievijas ziemeļaustrumos ap Ziemeļu polāro loku.
klejotājtauta Tauta, kas mēdz mainīt apmešanās vietu.
sāmi Tauta, Lapzemes (skandināvijas ziemeļu, Kolas pussalas rietumu daļas) pamatiedzīvotāji.
varoņeposs Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas.
varoņdziesma Tautas eposs, kurā apdziedāti leģendāra, tautas varoņa vai varoņu darbi, cīņas; varoņeposs.
veče Tautas sapulce Krievzemē līdz 16. gadsimta sākumam.
papardes zieds tautas ticējumos – brīnumains zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes mīlētājiem laimi.
enerģētika Tautsaimniecības nozare, kas aptver dažādu veidu enerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu.
lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu.
arābi Tautu grupa, kas galvenokārt apdzīvo Arābijas pussalu un Ziemeļāfriku.
salavecis Tautu ticējumos, paražās – vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemassvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
ēnu teātris teātra mākslas veids, kurā uz apgaismota ekrāna tiek projicēti plakanu lelles, arī aktieru ķermeņu vai ķermeņa daļu kustīgi atveidi.
aptecēt Teciņus apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
siltumtehnika Tehnika, kas saistīta ar apkures ierīkošanu un nodrošināšanu.
pirotehnika Tehnikas nozare, kas aptver degošu, eksplozīvu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu un apkalpošanu; speciālu uguņošanai paredzētu eksplozīvu maisījumu kopums.
sanitārā tehnika tehnikas nozaru kopums, kuru uzdevums ir, piem., nodrošināt celtnēs sanitāros apstākļus un kuras ir saistītas ar ūdens, siltuma apgādi, kanalizāciju u. tml.; attiecīgo tehnisko līdzekļu kopums.
apkope Tehniskā (mašīnas, ierīces u. tml.) apkalpošana, sagatavošana darbam.
mākslīgais intelekts tehniska informācijas apstrādes sistēma, kas spēj veikt sarežģītus uzdevumus; cilvēka intelekta datormodelis.
aviosports Tehniskais sporta veids – lidošana ar lidaparātiem.
opcija Tehniskām ierīcēm, informātikā – papildiespēja, ko norāda lietotāja programmā un ko var izmantot, lai modificētu parasto izpildes režīmu.
ķengāties Teikt zemiskus, apvainojošus vārdus, izteicienus; saukt kādu šādos vārdos.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kādam ko) iedos, nodos lietošanā, piešķirs u. tml.
solīt Teikt, apgalvot, ka (kas, piem., noteikta rīcība, darbība) tiks īstenots, īstenosies.
tēja Tējaskrūms, no kura lapām gatavo dzērienu.
aptecēt Tekot, plūstot apvirzīties (ap ko, kam apkārt); būt, atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt).
satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
konteksts Teksta daļa, arī teksts, kas nepieciešams, lai pareizi saprastu (kādas valodas vienības, piem., vārda, teikuma) nozīmi.
paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
interpolācija Teksta papildināšana ar autoram nepiederošiem vārdiem vai teikumiem; šādi veikti teksta labojumi.
sega Tekstilmateriāla izstrādājums (kā) apsegšanai, pārsegšanai.
karbonizēt Tekstilrūpniecībā – apstrādāt (vilnu, pusvilnu) ar minerālskābju šķīdumiem, lai attīrītu no augu piemaisījumiem.
galvene Teksts lappuses vai tabulas augšējā daļā virs pārējā teksta.
novilkums Teksts, attēls, kas izgatavots, pārnesot to no iespiedformas uz papīra vai cita materiāla.
titri Teksts, kas parādās kino vai televīzijas kadrā; runātā teksta tulkojums, kas parādās kadra apakšējā daļā.
pierakstījums Teksts, kas pierakstīts klāt papildus oriģinālajam tekstam.
atvērts teksts teksts, kuru var brīvi papildināt.
zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot (ko).
taksofons Telefona automāts – aparāts telefona sarunām par tūlītēju samaksu.
radiotelefons Telefona sakari, kas tiek nodrošināti ar radioviļņu palīdzību; šādiem sakariem paredzēts telefona aparāts.
teletaips Telegrāfa aparāts, kam ir rakstāmmašīnai līdzīga tastatūra un kas saņemto informāciju raksta uz papīra lentes.
videotelefons Telesakaru veids, kas dod iespēju vienam otru ne vien dzirdēt, bet arī redzēt; attiecīgais aparāts.
realitātes šovs televīzijas žanrs, izklaidējoša raidījuma un tiešraides translācijas paveids, par kura sižetu kalpo kādas cilvēku grupas darbība dzīves īstenībai pietuvinātos apstākļos.
plastika Tēlotājmākslā – telpisku, apjomīgu darbu veidojums; arī tēlniecība, skulptūra.
ainava Tēlotājmākslas žanrs, kas attēlo dabasskatus, apdzīvotas vietas u. tml.; šī žanra mākslas darbs; peizāža.
gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
kopētava Telpa vai norobežota vieta, kur ir (parasti vairāki) kopējamie aparāti un kur var kopēt.
šņorbēniņi Telpa virs skatuves, kurā izvietota skatuves aparatūra un dekorāciju pacelšanas mehānismi.
šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
līķu kambaris telpa, kurā novieto mirušos; kapliča.
fotolaboratorija Telpa, kurā veic fotomateriālu apstrādi (fotofilmu attīstīšanu, attēlu izgatavošanu utt.).
gals Telpa, telpas daļa, kuru apdzīvo noteikta cilvēku grupa; vieta, kas paredzēta noteiktai cilvēku grupai.
valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
valstība Telpa, vieta, apvidus, arī joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).
līdakaste Telpaugs ar šaurām, garām lapām; svītrainā sansevjēra.
sansevjēra Telpaugs ar šaurām, garām šķēpveida lapām.
puansetija Telpaugs, kura sīkos ziedus apņem spilgti krāsainas (sarkanas, baltas, sārtas) augšlapas, kas atgādina daudzstarainu zvaigzni un uzzied parasti decembrī; Ziemassvētku zvaigzne [Poinsettia].
sadaļa Tematiski apvienota teksta daļa (parasti ar iekļautām vairākām nodaļām).
nodaļa Tematiski apvienota teksta daļa.
albums Tematiski apvienots (fotoattēlu, zīmējumu, gleznu, reprodukciju u. tml.) izdevums grāmatas veidā ar īsu, paskaidrojošu tekstu.
unitārisms Tendence veidot vienotu valsti (piemēram, no valstu apvienības), nostiprinot centrālo varu.
tenisa kurpes tenisa spēlēšanai paredzēti sporta apavi.
klačas Tenkas, pļāpas; arī aprunāšana.
trīt mēli tenkot, aprunāt; pļāpāt, mēļot.
klačot Tenkot, pļāpāt; arī aprunāt.
konverģences teorija teorija par kapitālisma un sociālisma atšķirību izlīdzināšanos.
tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
maltusisms Teorija, kas iedzīvotāju nabadzību skaidro ar pasaules pārapdzīvotību.
darba terapija terapija, kurā izmanto fizisko darbu.
staru terapija terapija, kurā izmanto jonizējošo starojumu.
terapeits Terapijas (2) speciālists.
smilšu (spēļu) terapija terapijas veids, kurā cilvēks, izmantojot smiltis, ūdeni un figūriņas, var izteikt to, ko nevar pastāstīt vārdiem, atbrīvoties no spriedzes, dusmām, bailēm u. tml.
taktilā stimulācija terapijas veids: apzināts, maigs pieskāriens, kas aktivizē ādu cilvēkam, kuram nepieciešama relaksācija.
mežniecība Teritoriāla vienība valsts mežu apsaimniekošanai.
pārrobeža Teritorija aiz (parasti valsts, apgabala) robežas.
zona Teritorija, apgabals ar noteiktu specifiku.
mandātteritorija Teritorija, apgabals, ko pēc Pirmā pasaules kara piešķīra uzvarētājām valstīm.
aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
stacija Terminālmezgls vai starpmezgls, kur izvietotas datu apstrādes vai pārsūtīšanas iekārtas un ar tām saistītā programmatūra (datoru tīklā).
siltumapstrāde Termiska (dažādu materiālu, vielu) apstrāde.
siltapstrāde Termiska (parasti pārtikas produktu) apstrāde; siltumapstrāde.
siltumapstrāde Termiska (pārtikas produktu) apstrāde.
atlaidināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (parasti rūdītu tēraudu), lai samazinātu tā cietību un trauslumu; pieļaut, ka sakarstot (rūdīts tērauds) zaudē cietību.
atkvēlināt Termiski apstrādājot, pakāpeniski atdzesēt (piem., tēraudu, čugunu), lai palielinātu (tā) plastiskumu, sastāva viendabīgumu.
tvaicēt Termiski apstrādāt (ko) ar piesātinātu vai pārkarsētu ūdens tvaiku.
bulgurs Termiski apstrādāti, smalcināti kviešu graudi.
uzpūsts perlīts termiski apstrādāts perlīts, porains materiāls, ko izmanto par vieglo pildvielu, ražojot siltumizolējošus materiālus un par sorbentu, īpaši jūrā izplūdušas naftas savākšanai.
rūdītais stikls termiski apstrādāts stikls, kas kļūst vairākkārt izturīgāks par parasto stiklu un plīstot sadrūp sīkos, neasos gabaliņos.
svaigā veidā termiski neapstrādājot.
zaļbarība Termiski neapstrādāti augu valsts uzturlīdzekļi (cilvēka) pārtikā.
svaigs Termiski neapstrādāts (par pārtikas produktiem, parasti augļiem, dārzeņiem).
zaļš Termiski neapstrādāts.
kakla izgriezums tērpa izgriezums ap kaklu.
caka Tērpa rotājums – savilkums, krokojums, robaina apmale u. tml.
štāte Tērps, apģērbs (parasti smalks, elegants).
ģērbt Tērpt (apģērbā).
ģērbties Tērpties (kādā apģērbā).
žņaugties Tērpties ciešā, pārāk šaurā apģērbā.
kostimērija Tērpu, apavu, rotaslietu kopums (parasti skatuves mākslā).
notēst Tēšot apstrādāt, izgatavot (ko).
aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
dogma Tēze, pieņēmums, mācība, ko atzīst par neapstrīdamu patiesību.
kredo Ticības apliecinājums.
dogmats Ticības mācības neapšaubāma un nekritizējama pamattēze; reliģijas dogma.
stāvēt Tiekot apstādinātam, atrasties (kur) uz vietas (par transportlīdzekļiem); apstājoties, arī sabojājoties vairs nevirzīties.
nobremzēt Tiekot bremzētam, apstāties (par transportlīdzekli).
apiet Tiekot virzītam, sūtītam, dotam apkārt, nonākt (pie daudziem vai visiem).
separātisms Tieksme atdalīties, nošķirties un veidot noslēgtu grupējumu; mazākumtautību kustība par atdalīšanos no vienotas valsts un savas pastāvīgas valsts, autonoma apgabala u. tml. nodibināšanu.
gara mēle tieksme pļāpāt, tenkot, aprunāt; cilvēks, kas daudz pļāpā, tenko, aprunā.
avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
vuārisms Tiekšanās gūt seksuālu apmierinājumu, novērojot citu cilvēku seksuālās darbības.
aizstāvēt Tiesas procesā atspēkot apsūdzību, minēt pierādījumus (kā) labā.
aizstāvēties Tiesas procesā atspēkot pret sevi vērsto apsūdzību, minēt pierādījumus sev par labu.
apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
izspriest Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un formulēt spriedumu.
veto Tiesības aizliegt vai apturēt likumdošanas iestādes vai koleģiālas institūcijas lēmuma stāšanos spēkā; šādu tiesību īstenošana.
pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim (vārda un sapulču brīvība, tiesības balsot un ticības brīvība).
represijas Tiesību ierobežošana, apspiešana, vajāšana; vardarbīgi soda līdzekļi, ko lieto valsts vara pret iedzīvotājiem.
kriminoloģija Tiesību zinātnes nozare, kas pēta noziedzību, tās cēloņus un apstākļus, noziedznieka personību, kā arī izstrādā noziedzības profilakses pasākumus.
diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kad tās apmainās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
tiešsaiste Tieša pieslēguma režīms elektroniskajā vidē, kas nodrošina sinhronu, nepārtrauktu informācijas saņemšanu (piem., notiekošā tiešraidi), arī iespējamu apmaiņu ar informāciju.
bitmonēta Tiešsaistes apmaksas sistēma un virtuālā valūta.
vēršacs Tikai no vienas puses apcepta ola.
aiz slēgtām durvīm tikai oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piem., par sapulci, tiesas sēdi).
pie (pirmās) izdevības tiklīdz radīsies labvēlīgi apstākļi.
sagult Tikt apbedītam, apglabātam (par vairākiem, daudziem).
doties uz mūžamājām tikt apbedītam, apglabātam.
nokļūt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
nonākt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
padoties Tikt apgūtam, paveiktam (parasti labi); arī iznākt.
apbirt Tikt apklātam, pārklāties (ar ko birstošu, krītošu).
satecēt Tikt apkopotam, koncentrēties (kur, kādā vietā).
apmigloties Tikt apmiglotam.
ietīties Tikt apņemtam (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms; būt grūti saskatāmam (tumsā).
ieaugt Tikt apņemtam, aizsegtam (ar ko augošu).
apklāties Tikt apņemtam, apklātam.
satīties Tikt apņemtam, parasti pilnīgi, no visām pusēm (ar miglu, dūmiem, putekļiem u. tml.).
apaugt Tikt apņemtam.
apslīkt Tikt applūdinātam.
apputeksnēties Tikt apputeksnētam.
krist ļaužu valodās tikt aprunātam.
izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
mesties Tikt izrunātam ar pārtraukumiem (par vārdiem), pa laikam aprauties (par runas, skaņu plūsmu).
paplašināties Tikt paplašinātam; palielināties.
apkaļķoties Tikt pārklātam vai apņemtam ar kaļķu kārtu.
apaugt Tikt pārklātam, apņemtam (ar ko augošu).
rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
paiet Tikt pavirzītam, novietotam (zem kā, kam apakšā); atrasties, būt novietotam (zem kā, kam apakšā).
piesmaržot Tikt piepildītam ar smaržu (par telpu, vidi, apkārtni).
sajukt Tikt sajauktam, netikt precīzi nošķirtam (uztverē, apziņā u. tml.).
saraukties Tikt samazinātam (apjomā); arī saīsinātam, sašaurinātam.
noiet līdz apziņai tikt saprastam, aptvertam.
sapresēties Tikt sapresētam.
saputoties Tikt saputotam (par vielu, masu).
aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
izskriet Tikt strauji, neapdomīgi izrunātam.
sarauties Tikt uzrautam, savilktam (par apģērbu).
atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, apgrūtinoša).
čarka Tilpuma mērvienība – aptuveni 0,12 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
unce Tilpuma mērvienība (angļu mērvienību sistēmā aptuveni 29,57 kubikcentimetri).
bušelis Tilpuma mērvienība, aptuveni 36,37 litri (angļu mērvienību sistēmā).
gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
veblapa Tīmekļa lapa.
satīt Tinot (ko) visapkārt, apņemt, ietvert (tajā).
ietīt Tinot (ko) visapkārt, ietvert (tajā).
aptīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko, kam apkārt).
aptīt Tinot apņemt, aplikt (ar ko).
notīt Tinot noņemt nost (ko aptītu).
notīt Tinot vairākkārt, cieši apklāt, nosegt (ko).
griezt Tinot, vijot veidot (ko); veidot, liekt (ko) aplī, spirālē, gredzenā.
kleksis Tintes traips (uz papīra).
agrā papuve tīrā papuve, kurā augsnes apstrādi sāk pavasarī.
vēlā papuve tīrā papuve, kuru sāk apstrādāt jūnija otrajā pusē.
melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
vairumtirdzniecība Tirdzniecība lielā apjomā – starpposms starp ražotāju un mazumtirdzniecību.
grāmattirdzniecība Tirdzniecības nozare, kas aptver grāmatu, reprodukciju, plakātu un citu iespieddarbu izplatīšanu.
ķemmēt Tīrīt, glaust ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
satīrīt Tīrot atbrīvot (piem., telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
notīrīt Tīrot sagatavot (ko) tālākai apstrādei, izmantošanai.
papuve Tīrums, ko visu veģetācijas periodu vai daļu no tā neapsēj, bet apstrādā, gatavojot ziemāju sējai.
tīstīties Tīstīt sevi; saņemt (ko) sev cieši apkārt.
notīstīt Tīstot vairākkārt, cieši apņemt, aplikt; notīt.
izaicinājums Tīša apvainojoša izturēšanās, rīcība, runa, kas liek (asi) reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
sofisms Tīša loģiska kļūda, ko izmanto aplama atzinuma pierādīšanai; pierādījums, slēdziens (2) u. tml., kurā izmantota šāda kļūda, lai kādu maldinātu.
rīcība Tīša, apzināta darbība vai darbību kopums.
ekocīds Tīša, mērķtiecīga apkārtējās vides izpostīšana, ekoloģiskā līdzsvara izjaukšana.
meklēt kašķi tīšuprāt, apzināti uzsākt strīdu.
ritināt Tīt vaļā (ko satītu, saritinātu); tīt, likt (ko lokveidā, apļveidā).
vīstīt Tīt, tīstīt, arī saiņot (ko, piem., drānā, papīrā).
ritināties Tīties, griezties apļveidā.
nosaukums Tituls, goda apzīmējums.
tatāri Tjurku, mongoļu un citas ciltis, kas no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam bija apvienotas Zelta ordas sastāvā.
rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
skatu tornis tornis apkārtnes novērošanai.
ūdenstornis Torņa veida celtne, konstrukcija ar augstu novietotu ūdenstvertni, kas nodrošina spiedienu ūdensapgādes sistēmā.
senča Tradicionālā Japānas zaļā tēja.
sari Tradicionālais sieviešu apģērbs (piem., Indijā) – garš, taisns auduma gabals, kura viens gals tiek divreiz aptīts ap gurniem un nostiprināts, aizbāžot augšmalu aiz apakšsvārku jostas, bet otrs – pārmests pār plecu.
apokalipse Traģisks, šausminošs notikums, kas līdzinās Jāņa atklāsmes grāmatā aprakstītajam.
orbīta Trajektorija, pa kuru elektrons riņķo ap atoma kodolu (planetārajā atoma teorijā).
plēsuma arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
krūmāju arkls traktoram uzkarināms speciāls arkls ar krūmiem apaugušas zemes apstrādāšanai.
strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
kokvedējs Transportlīdzeklis, aprīkots ar speciālām statnēm un paredzēts kokmateriālu pārvadāšanai.
stūrmanis Transportlīdzekļa (piem., kuģa, lidaparāta) vadīšanas speciālists, kas nosaka, aprēķina tā kursu.
reiss Transportlīdzekļa brauciens no maršruta viena galapunkta līdz otram; brauciens ar šādu transportlīdzekli.
riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks (parasti no gumijas, pildīts ar gaisu).
caurgājība Transportlīdzekļa spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos.
trapeces pamati trapeces paralēlās malas.
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
nelaime Traucējums, kļūme (kā) darbībā, norisē; nevēlams, nepatīkams apstāklis, nepatikšanas.
apmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
aizmiglot acis traucēt patiesi, pareizi uztvert, izprast; ar nolūku apmulsināt.
kerings Treka riteņbraukšanas disciplīna, kurā riteņbraucēji sākumā vairākus apļus brauc aiz īpaša motorvelosipēda.
velotreks Treks, kas paredzēts velobraukšanai (parasti apjumts, ar skatītāju tribīnēm).
paleozojs Trešā ēra Zemes ģeoloģiskajā vēsturē, kurā fauna attīstījās no primitīviem bezmugurkaulniekiem līdz sauszemes dzīvniekiem (abiniekiem, rāpuļiem), flora – no aļģēm līdz paparžu un skujkoku mežiem.
sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums – pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
berzt Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
trijlapis Trīsdaļīga lapa; trejlapis.
trejlapis Trīsdaļīga lapa.
triplekss Trīskārtains stikls, kas triecienā tikai saplaisā, neveidojot šķembas.
trihords Trīspakāpju skaņkārta kvartas apjomā, resp., tercas un sekundas (piem., mi-sol-la, sol-la-do).
taifūns Tropiskais ciklons, virpuļviesulis (parasti Austrumāzijas musonu apgabalos).
čerimoija Tropos augošs 5 līdz 9 metrus augsts augļu koks ar divrindu lapām un zaļiem konusveida augļiem [Annona cherimola].
marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
agave Tropu augs ar biezām, gaļīgām, rozetē sakārtotām lapām.
gumijkoks Tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām un pienainu sulu, no kura iegūst kaučuku, šāds augs kā izplatīts telpaugs [Ficus elastica].
manioka Tropu augs ar lieliem sakņu gumiem, ko pēc apstrādes var lietot pārtikā.
papaija Tropu koks ar bezlapu stumbru un lielām robotām lapām garos kātos [Carica papaya].
kakao Tropu koks ar lielām, veselām lapām, sīkiem, iesārtiem ziediem un gareniem augļiem, kuros ir sēklas (pupiņas); kakaokoks.
mimoza Tropu koks vai krūms ar sīkiem ziediem ziedkopās un saliktām lapām.
muskats Tropu koks, retāk krūms ar veselām, ādainām lapām un viendzimuma ziediem lapu žāklēs.
kapers Tropu vai subtropu augs ar pamīšām lapām un baltiem vai sārteniem ziediem.
lobēlija Tropu vai subtropu lakstaugs (retāk puskrūms vai krūms) ar veselām, pamīšus augošām lapām, kura vairākas sugas audzē kā krāšņumaugu.
papagailis Tropu zemju putns ar košu apspalvojumu, līku, spēcīgu knābi un garu asti.
izvilkt Trūcīgos apstākļos izdzīvot (kādu laiku).
šinšilla Trušu šķirne ar sudrabpelēku apmatojumu; šīs šķirnes trusis.
pundurtruši Trušu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums, plata piere un purns, lielas, izvalbītas acis, biezs apmatojums; šīs grupas truši.
bidē Tualetes podam līdzīga ierīce ģenitāliju un anālās atveres apmazgāšanai.
tūkstoškārtīgs Tūkstoš reižu (parasti aptuveni), arī daudz reižu lielāks.
satūkt Tūkstot ievērojami palielinājies apjomā (parasti par ķermeņa daļu, arī brūci).
uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (piemēram, par ķermeņa daļu, ķermeni).
pietūkt Tūkstot palielināties apjomā; piepampt.
skvots Tukša, neaizņemta māja, kurā apmetas skvoteri.
mutiskais tulks tulks, kas nodrošina tūlītēju iesaistīto pušu saprašanos (piem., sanāksmē, konferencē, seminārā), tulkojot tekstu runas veidā.
papagaiļu tulpes tulpju grupa, kuru ziediem raksturīgas lielas robainas, krokainas ziedlapas, kuru krāšņums atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
nakts Tumsa, arī šim laikposmam raksturīgais apgaismojums.
Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
tuneļkrāsns Tuneļveida krāsns, kurā tiek gatavota, apstrādāta u. tml. kāda produkcija.
karāties Turēties (ap ko, pāri kam, pie kā u. tml.) ar augšējo (piem., auduma) daļu un būt brīvi vērstam lejup.
kruīzs Tūrisma brauciens ar kuģi pa kādu maršrutu, apstājoties vairākās ostās.
autostops Tūrisma, pārvietošanās veids – ceļošana, braukšana ar ceļā apturētu automobili bez maksas.
piedevām Turklāt, papildu.
vēl Turklāt; papildus.
mērcēt Turot (ko) ilgāku laiku šķidrumā, gatavot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
gatavināt Turot (piem., augļus) īpašos apstākļos, panākt, ka nogatavojas, sasniedz noteiktu gatavības pakāpi.
noturēt Turot neļaut kustēties, virzīties; turot apstādināt.
rādīt uguni turot, arī virzot (gaismas avotu), apgaismot (ko).
atķert Turpināt, papildināt.
saradot Tuvināt, apvienot (cilvēkus, cilvēku grupas).
saradot Tuvināt, apvienot (piem., norises, procesus).
turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
vanna Tvertne materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piem., ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
celuloze Ūdenī nešķīstošs ogļhidrāts – augu šūnapvalku galvenā sastāvdaļa; kokšķiedra.
rasa Ūdens pilieni, kas, pazeminoties apkārtējai temperatūrai un kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem, nosēstas uz zemes virsas, augiem, priekšmetiem.
saldūdens Ūdens, kurā ir samērā maz (aptuveni līdz 0,5 procentiem) izšķīdušo sāļu.
ūdenīte Ūdensaugs ar peldošu vai iegrimušu stumbru, pretējām lapām un četros riekstiņos sadalītu augli.
laucis Ūdensputns ar melnu apspalvojumu un baltu pieri [Fulica atra].
lotoss Ūdensrozei līdzīgs tropu ūdensaugs ar ļoti lielām lapām un krāšņiem ziediem.
ugunsmūris Ugunsdroša kapitālā siena (piemēram, ēkas sānā, kas pietuvināts blakus ēkai).
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
ugunsdzēšamais aparāts ugunsdzēsības aparāts.
H Ungārija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
lečo Ungāru virtuves ēdiens, ko gatavo no paprikas, tomātiem un sīpoliem.
modulis Unificēts elektroniskas aparatūras konstruktīvs elements, kas veic noteiktas funkcijas.
beisiks Universāla, viegli apgūstama programmēšanas valoda.
graži Untumi, kaprīzes.
upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
platspīļu upesvēzis upesvēzis, kam ir masīvas, iekšmalā robainas spīles un ķermeņa garums ap 20 cm.
nočurāt Urinējot saslapināt, notraipīt (ko).
sačurāt Urinējot saslapināt, notraipīt.
kaunuma utis utis, kas parazitē cilvēka ķermeņa apmatojuma daļās, parasti dzimumorgānu rajonā.
apmērcēt Uz brīdi iemērkt; iemērcot mazliet saslapināt.
stāvlampa Uz grīdas novietojama lampa aptuveni cilvēka auguma garumā.
recepte Uz īpašas veidlapas noformēts ārsta priekšraksts aptiekai par izsniedzamajām vai izgatavojamām zālēm, to lietošanu; attiecīgais dokuments.
aizrauties Uz īsu brīdi apstāties, pārtrūkt (par elpu, balsi).
aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
racionālisms Uz prāta apsvērumiem balstīta attieksme, rīcība.
apkārt Uz pretējo pusi, pretējā virzienā (apgriezt, apvērst u. tml.).
knābis Uz priekšu izvirzīts žokļu kaulu turpinājums, kas aptver muti un ir klāts ar ragvielu (putniem).
hamburgers Uz pusēm pārgriezta apaļmaizīte, kurā ievietota cepta maltas gaļas ripiņa.
kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu (piem., ko uzlikt, kam atrasties).
blanko Uz veidlapu (blanku) attiecīgs.
nominālvērtība Uz vērtspapīriem un naudas zīmēm atzīmētā vērtība jeb cena; nomināla vērtība.
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
uzplēst Uzart (neapstrādātu lauku, atmatu u. tml.).
uzgriezt Uzasināt (izkapti, parasti ar vīli).
piebūvēt Uzbūvēt (ko) klāt, paplašinot jau esošo ēku, celtni.
piebūvēt Uzbūvēt (ko) papildus; uzbūvēt (ko) tuvu klāt.
iebūvēties Uzcelt sev ēku, mājas (kādā apvidū, teritorijā, arī starp citām ēkām).
sasliet Uzcelt, uzsliet (parasti apkakli).
izturēt Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
piegleznot Uzgleznot (ko) papildus.
laikot Uzģērbt (piem., apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam.
uzlaikot Uzģērbt (piemēram, apģērba gabalu) un pārbaudīt, vai (tas) ir piemērots augumam; pielaikot.
pārģērbt Uzģērbt citu (apģērbu, apģērba gabalu), nomainot iepriekšējo.
pārģērbties Uzģērbt sev citu (apģērbu, apģērba gabalu).
pavilkt Uzģērbt zem (kā), apakšā (kam).
apbetonēt Uzklāt betona masu (ap ko, kam apkārt).
tūkt Uzkrājoties šķidrumam audos, palielināties apjomā (parasti par ķermeņa daļām, ievainojumu).
uzlādēt Uzkrāt elektrisko enerģiju (aparātā, ierīcē u. tml.) turpmākai izmantošanai.
noplaucēt Uzlejot (ļoti karstu vai verdošu ūdeni) izraisīt apdegumu.
nospiest Uzliekot kādu smagumu, saplacināt.
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
aplikt Uzlikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
aizlīmēt logu uzlīmēt papīra strēmeles loga apmaļu spraugām.
zaķauss Uzlocīts, saburzīts (piem., burtnīcas) lapas stūris.
izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūdzoties, iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
dīkt Uzmācīgi, apnicīgi lūgt, prasīt; (paklusu) raudāt, činkstēt.
(pie)vērst uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
veltīt uzmanību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
(pie)vērst vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
veltīt vērību Uzmanīgi aplūkot, vērot; izrādīt interesi (par ko).
uzklausīt Uzmanīgi klausīties (kādu, kāda teikto), parasti pilnībā, cenšoties saprast; attiecīgi reaģēt, ņemt vērā dzirdēto (piemēram, lūgumu, norādījumu).
apčubināt Uzmanīt, aprūpēt (ko, piem., sakārtojot guļasvietu, apģērbu).
vāķēt Uzmanīt, apsargāt (kādu, ko), parasti, paliekot (pie tā) nomodā, neguļot.
nomīt Uzminot virsū, saplacināt, nonāvēt (ko).
piemūrēt Uzmūrēt (ko) papildus.
lielrūpnieks Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma rūpniecību; cilvēks, kam pieder viena vai vairākas lielas rūpnīcas.
lieluzņēmējs Uzņēmējs, kas nodarbojas ar liela apjoma uzņēmējdarbību, ieguldot tajā lielu kapitālu.
ekspozīcija Uzņemšanas laiks, kurā fotoaparāta, filmēšanas aparāta objektīvs ir atvērts.
uztvert Uzņemt sevī (apkārtējās vides iedarbību), arī reaģēt (uz to) – par augiem, to daļām.
sabiedrība ar ierobežotu atbildību uzņēmuma juridiskā forma, kuras pamatkapitālu veido tās dalībnieku ieguldītais īpašums [SIA].
apgrozāmais kapitāls uzņēmuma kapitāla daļa, kura ieguldīta apgrozāmo līdzekļu veidošanai.
apgrozījums Uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms noteiktā laika periodā.
statūtkapitāls Uzņēmuma, akciju sabiedrības vai citas organizācijas statūtos vai dibināšanas līgumā paredzētā darbības uzsākšanas kapitāla summa.
aktīvs Uzņēmuma, iestādes naudas līdzekļi un materiālās vērtības; bilances daļa, kas aptver šīs vērtības, pretstats: pasīvs.
akciju sabiedrība uzņēmums, kas darbojas atbilstoši saviem statūtiem un kura pamatu veido akcionāru ieguldīts kapitāls.
autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskā apvienībā.
automazgātava Uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu mazgāšanu, tīrīšanu un apkopi.
lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
augstās tehnoloģijas uzņēmums uzņēmums, kas pētniecībai un attīstībai izmanto vairāk nekā 4 % no apgrozījuma.
apdrošināšanas sabiedrība uzņēmums, kas veic (piem., īpašuma) apdrošināšanu.
serviss Uzņēmums, kas veic automašīnu tehnisko apkopi, remontu.
lopkautuve Uzņēmums, kurā kauj gaļas dzīvniekus un veic kautķermeņu pirmapstrādi.
dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
kokzāģētava Uzņēmums, vieta, kur apstrādā kokmateriālus, tos sazāģējot.
trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
dārzkopības sabiedrība uzņēmumu, iestāžu u. tml. darbinieku apvienība, kas izveidota, lai nodarbotos ar dārzkopību sabiedrības biedriem iedalītā teritorijā.
appampt Uzpampt (visapkārt).
uzcirsties Uzposties (piemēram, uzvelkot jaunu apģērbu, apavus).
pierakstīt Uzrakstīt (ko) papildus.
izpildīt Uzrakstīt visu nepieciešamo (anketā, veidlapā u. tml.).
kolumntituls Uzraksts (grāmatas, žurnāla) lappuses augšgalā virs teksta.
subtitrs Uzraksts (kinofilmas, televīzijas u. tml.) kadra apakšējā daļā.
epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
žiro Uzraksts uz vekseļa vai čeka, kas apstiprina tā nodošanu citai personai un dod rīkojumu vekseļa saņēmējam samaksāt norādīto summu vekseļa uzrādītājam.
apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
atzīt Uzskatīt par esošu, arī pareizu, likumīgu un izteikt, apliecināt to.
solipsisms Uzskats, arī filozofijas virziens, saskaņā ar kuru eksistē tikai domājošais subjekts un objektīvā pasaule pastāv vienīgi viņa apziņā.
relatīvisms Uzskats, ka viss ir relatīvs, atkarīgs no dažādiem apstākļiem.
manifests Uzskatu, viedokļa paušana (piem., ar mākslas darba palīdzību); arī izpausme, apliecinājums.
apzīmogot Uzspiest zīmogu (kam); apstiprināt ar zīmoga nospiedumu.
zīmogot Uzspiest zīmogu (piem., uz dokumenta, aploksnes, pastmarkas).
uztapsēt Uzstiprināt (tapsējamo materiālu), piemēram, mēbeles virspusē.
uzstibīt Uzstīvēt, uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
piesūkties Uzsūcot (ko), kļūt viscaur slapjam vai piesātinātam (ar to).
piebriest Uzsūcot mitrumu, palielināties apjomā.
aptūkt Uztūkt, satūkt (visapkārt, no virspuses).
vegānisms Uztura veids un dzīvesveids, kura atbalstītāji nelieto dzīvnieku izcelsmes produktus (gaļu, olas un piena produktus) pārtikai, apģērbam, izklaidei vai citiem nolūkiem; mācība par šādu uztura veidu un dzīvesveidu.
rezidence Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
saieties Uzturēt draudzīgas, tuvas attiecības (bieži satiekoties, apciemojot vienam otru u. tml.).
cerēties Uzturēt nopietnas attiecības, cerot uz apprecēšanos, kāzām.
pārlaist Uzturēties (kur), kamēr pāriet (piem., nelabvēlīgi laikapstākļi).
lasīt Uztverot un saprotot rakstīto (tekstu), uzzināt (ko no tā), uzzināt, iegūt informāciju, zināšanas (par ko).
apbrīnot Uztvert (ko) ar apbrīnu; paust apbrīnu.
just Uztvert (signālu, informāciju u. tml.) – par ierīcēm, aparātiem.
sajust Uztvert (signālu, informāciju) – par ierīcēm, aparātiem.
lasīt Uztvert un saprast rakstu zīmes (kādā tekstā); uztverot un saprotot rakstu zīmes (tekstā), runāt (to).
justies Uztvert, just (piem., dzīves apstākļus) – par dzīvniekiem.
lasīt Uztvert, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
kāpt uz goda pjedestāla uzvarēt (sacensībās) un tikt apbalvotam.
pievārīt Uzvārot (ko), papildināt (ar to) pamatēdienu.
uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti uzpošoties.
apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
ietērpties Uzvilkt (apģērbu).
pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka (kāds) uzvelk, valkā (kādu apģērbu).
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu); panākt, ka uzvelk (ko).
apģērbt Uzvilkt (kādam) apģērbu.
apaut Uzvilkt (zeķes, apavus).
apģērbties Uzvilkt sev apģērbu, drēbes; ietērpties.
apvilkt Uzvilkt, iezīmēt līniju (ap ko, kam apkārt).
savilkt Uzvilkt, uzģērbt (vairākus, daudzus apģērba gabalus vienāda veida vai dažādus apģērba gabalus).
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (piemēram, apavus, apģērbu).
uzcelt Uzvirzīt (parasti ar mehānismu, ierīci) uz augšu (piemēram, transportlīdzekļa aprīkojumu).
noskaidrot Uzzinot, izzinot, izpētot u. tml. panākt, ka (kas) kļūst zināms, izprotams, saprotams.
boļševisms V. I. Ļeņina izstrādātā strādnieku šķiras revolucionārās cīņas teorija un taktika pārejai no kapitālisma uz sociālismu.
sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
līķvabole Vabole, kas barojas ar sīkiem kritušiem dzīvniekiem, nereti tos aprokot.
jāņtārpiņš Vabole, kurai vēdera apakšpusē ir gaismu izstarojošs orgāns [Lampyris noctiluca].
mārīte Vaboļu kārtas mazs, ieapaļš kukainis ar (parasti) sarkaniem segspārniem un melniem punktiņiem uz tiem.
D Vācija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
Bundestāgs Vācijas parlamenta apakšpalāta.
pētīt Vācot informāciju, veicot novērojumus, eksperimentus, aptaujas u. tml., gūt vispusīgu, parasti jaunu, informāciju par ko, izzināt (ko).
nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piem., telpu, apkārtni).
dirižablis Vadāms gaisa kuģis ar dzinēju, kas sastāv no milzīga, ar gāzi pildīta korpusa un gondolas (pasažieriem, apkalpei).
pārvaldīt Vadīt (kā) darbību, apsaimniekot (ko).
izvadīt Vadīt apbedīšanas ceremoniju.
nolidot Vadīt lidaparātu vai būt par lidamšīnas apkalpes locekli (noteiktu laikposmu).
pilotēt Vadīt lidaparātu.
priekšsēdētājs Vadītājs (sanāksmē, sapulcē u. tml.).
motorvagons Vagons, kas aprīkots ar motoru un kurā ir arī telpa pasažieriem.
ziedlapa Vainaglapa.
vainags Vainaglapu kopums ziedam.
ozollapu vainags vainags, kas darināts no nelieliem ozola zariņiem ar lapām.
pa virsu vairāk par noteikto, paredzēto, vajadzīgo; papildus.
savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
ienēsāt Vairākkārt (arī vairākiem) ienākot, neviļus ienest līdzi (piem., ar apaviem, apģērbu).
apgrozīt Vairākkārt apgriezt.
apslacināt Vairākkārt apslacīt.
aptīņāt Vairākkārt aptīt, aptīstīt (ap ko).
radināt Vairākkārt iedarbojoties (uz kādu), panākt, ka pakāpeniski izveidojas (vēlamas īpašības, noteikti paradumi, spējas piemēroties kādiem apstākļiem u. tml.).
papukstēt Vairākkārt izteikt nelielu neapmierinātību.
apkošļāt Vairākkārt košļājot, radīt bojājumus (no virspuses, visapkārt).
apkodīt Vairākkārt kožot, atdalīt, noēst (no virspuses, visapkārt).
riņķot Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
ļodzīt Vairākkārt kustināt uz vienu un otru pusi (piem., apakšdaļā nostiprinātu priekšmetu).
šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
skalot Vairākkārt mērcot, kustinot (parasti ūdenī, kādas vielas šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama, kļūst tīrs; tīrīt ar šķidruma strūklu.
apnēsāt Vairākkārt nesot (apkārt), piedāvāt, dot.
cilāt Vairākkārt ņemt rokā un likt nost (piem., ko meklējot, apskatot).
pārcilāt Vairākkārt ņemt rokās un nedaudz pārkārtot, pārlikt citā secībā (piem., ko aplūkojot, meklējot).
apcilāt Vairākkārt pacelt un apskatīt (visapkārt, no visām pusēm).
klaigāt Vairākkārt publiski paust neapmierinātību, sašutumu (par ko).
raustīt Vairākkārt raut (piem., sejas apmatojumu), lai izplēstu.
skraidīt Vairākkārt strauji pārvietoties šurp turp (par gaismas avotu, apgaismotiem laukumiem, ēnām, gaisa plūsmu u. tml.).
šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
purināt Vairākkārt, ar spēcīgām, biežām roku kustībām censties notīrīt (piem., smiltis, gružus no apģērba).
purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piem., segu, apģērba gabalu) šurp turp, parasti, lai (to) atbrīvotu no sīkām vielu daļiņām, piem., putekļiem, gružiem.
piestaigāt Vairākkārt, regulāri iegriezties (pie kāda), apmeklēt (ko).
purināt Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži kustināt šurp turp (piem., apģērbu, matus) – par vēju.
rakties Vairākkārt, vairākās vietās rakt; rokot apstrādāt zemi.
fronte Vairāku armiju apvienojums, kas izpilda kopēju stratēģisku uzdevumu.
iedzeršana Vairāku cilvēku sapulcēšanās (arī viesības) ar nolūku lietot alkoholiskus dzērienus.
koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
polimetrija Vairāku pantmēru apvienojums (dzejas darbā).
koalīcija Vairāku partiju vai parlamenta frakciju apvienība.
prasību kumulācija vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
kopapjoms Vairāku vai daudzu (kā) apjomu summa.
portfelis Vairāku vērstpapīru pakete (piem., akcijas, obligācijas), kuros uzņēmums vai fiziska persona investē savus brīvos finanšu līdzekļus.
spietot Vairošanās gaitā, grupējoties ap māti, atdalīties no saimes un doties meklēt citu mitekli (parasti par mājas bitēm).
dzimumvairošanās Vairošanās, saplūstot divām pretējām dzimumšūnām.
izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopoties (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
krēslains Vāji apgaismots (par vietu, telpu).
tumst Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piem., par prātu, apziņu).
blāvs Vājš, niecīgs (par gaismu); tāds, kas dod vāju apgaismojumu (par gaismas avotu).
krēslains Vājš, patumšs (par gaismu, apgaismojumu).
grāmata Vākos iestiprinātas papīra lapas (piezīmēm, speciāliem ierakstiem u. tml.).
burtnīca Vākos iestiprinātas rakstāmpapīra, zīmēšanas papīra u. tml. lapas.
izvalcēt Valcējot apstrādāt, izveidot vēlamajā formā.
diktators Valdnieks ar neierobežotu varu, kas (parasti) iegūta militāra apvērsuma veidā u. tml.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
apvalkāt Valkājot, nēsājot nolietot (apģērbu, apavus).
izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
morfoloģija Valodas morfoloģisko parādību kopums, morfoloģisko parādību sistēmisks apraksts.
līdzskanis Valodas skaņa, kuras izrunai raksturīgs troksnis, kas rodas, gaisa plūsmai pārvarot kādu šķērsli runas aparātā.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu dzīvnieku, teritorijas, vides objektu u. tml.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu mitoloģisku, reliģisku būtni, arī mākslas tēlu.
vārds Valodas vienība, ar ko apzīmē kādu personu; arī uzvārds, parasti kopā ar šādu valodas vienību; personvārds.
uzsvars Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti (retāk – izrunājot to augstāk, ar lielāku frekvenci); šī izcēluma grafiskais apzīmējums; akcents (1).
saplūde Valodas vienību saplūšana.
atributīvs Valodniecībā – tāds, kam ir apzīmētāja jeb atribūta īpašības, funkcijas.
lingvistiskā pragmatika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas lietojumu saziņā – konstatē un formulē veiksmīgas saziņas nosacījumus, pēta nozīmes, kādas izteikums iegūst runas situācijā u. tml.
vārddarināšana Valodniecības apakšnozare, kurā pēta vārdu struktūru un tās veidošanās likumības, vārdu sastāvdaļu strukturālās un semantiskās attieksmes, vārddarināšanas līdzekļus un tipus.
sastatāmā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā, salīdzinot valodas neatkarīgi no to radniecības, noskaidro kopīgās un atšķirīgās pazīmes.
vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kuras pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskajā attīstībā.
paralingvistika Valodniecības nozare, kas pēta izteiksmes līdzekļus, kas pavada runu, papildina izteikumu (piem., balss modulācijas, žestus, mīmiku, pauzes).
vārtīt Valstīt (kādā vielā), lai aplīp (ar to).
konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
ordenis Valsts apbalvojums par sevišķiem nopelniem.
pavalsts Valsts daļa (piem., apgabals, province, štats).
valsts parādzīme valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrs.
pase Valsts iestādes izdots oficiāls dokuments, kas apliecina tā īpašnieka personu un pilsonību.
akcīzes nodokļa marka valsts institūcijas izdota speciāla zīme, kas tiek uzlīmēta uz preces vai fasējuma (piem., uz alkoholiskā dzēriena pudeles) un apliecina akcīzes nodokļa nomaksu.
valūta Valsts naudas sistēmas vienība un tips (zelta, sudraba nauda, papīrnauda).
robežapsardzība Valsts robežas apsargāšana; militarizēta institūcija valsts robežas apsargāšanai.
anklāvs Valsts teritorija vai tās daļa, kuru no visām pusēm aptver citas valsts teritorija.
ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
likums Valsts varas augstākās institūcijas apstiprināts vispārējs un obligāts noteikums (tiesību norma), kas regulē sabiedriskās attiecības (kādā jomā, nozarē).
valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
virsbīskapija Valsts, novads, kurā valdīja virsbīskaps ar zemes kunga tiesībām.
sabiedrotais Valstu apvienība, kas kopīgi cīnās par kādu, parasti militāru, mērķu sasniegšanu; valsts, kas piedalās šādā apvienībā.
nāciju sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
galotņu tikšanās valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
galotņu apspriede valstu vadītāju tikšanās (apspriede).
samits Valstu vai valdību vadītāju apspriede; visaugstākā līmeņa apspriede.
līga Valstu, organizāciju vai personu apvienība ar kopīgu mērķi un uzdevumiem.
izvāļāt Vāļājoties pieplacināt, saplacināt.
ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
kundzība Vara, kas izpaužas (kādas tautas, iedzīvotāju grupas) apspiešanā, izmantošanā; stāvoklis, kurā izpaužas šāda vara.
virtuāls Varbūtējs, iespējams; tāds, kas var parādīties vai kam noteiktos apstākļos jāparādās.
divskaitlis Vārda gramatiskā forma, kas apzīmē pāra (divus) priekšmetus.
laupīt Vardarbīgi nodarot postījumus, piesavināties (svešas materiālās vērtības); postīt (teritoriju, apdzīvotas vietas), atņemot, piesavinoties materiālas vērtības.
kokvarde Varde ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos, kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
tēzaurs Vārdnīca, kas aptver visus kādas valodas vārdus vai kādas tematikas vārdus; ļoti liela, plaša vārdnīca.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamas, apslēptas domas un jūtas.
termins Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
apvainojums Vārds, izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino.
apstākļa vārds vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); adverbs.
adverbs Vārds, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi (darbības vietu, laiku, veidu u. tml.); apstākļa vārds.
saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
historisms Vārds, kas ir novecojis līdz ar tā apzīmēto reāliju.
lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu; lamu vārds.
lamu vārds vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
verbs Vārdšķira, pie kuras pieder lokāmi vārdi, kas apzīmē darbību vai stāvokli; šīs vārdšķiras vārds; darbības vārds.
uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
fonētiskā transkripcija vārdu izrunas apzīmējums pēc īpašas zīmju sistēmas.
sausi kartupeļi vārīti kartupeļi, kurus pēc ūdens noliešanas apžāvē tā, ka tie kļūst sausi.
krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
varoņdarbs Varonīga rīcība ārkārtējos apstākļos, briesmās, riskējot ar dzīvību vai upurējot to; ļoti nozīmīga, pašaizliedzīga darbība, darbs sevišķi grūtos apstākļos vai pārvarot kādas grūtības.
gatavot Vārot, cepot vai citādi apstrādājot pārtikas produktus, veidot (uzturā lietojamu ēdienu).
savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
apvārtīt Vārtot, viļājot panākt, ka aplīp (ar ko).
basenes Vasaras apavi, kam virsa veidota no šaurām sloksnītēm, siksniņām.
sumahs Vasarzaļš dienvidu krūms, retāk koks, ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem vai purpursarkaniem ziediem skarveida ziedkopā.
zirgkastaņa Vasarzaļš koks ar pretēji sakārtotām, staraini saliktām lapām, baltiem vai rožainiem ziediem lielās skarveida ziedkopās un augļiem – zaļā, adatainā apvalkā ietvertiem brūniem bumbuļiem.
sausserdis Vasarzaļš krūms ar veselām lapām, dzeltenbaltiem ziediem un sarkanām ogām, zari stāvi vai lokveidīgi, dobi, vecākie zari parasti kaili.
spireja Vasarzaļš krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām un baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem ziedkopās.
sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas stumbra.
ziednesis Vasas daļa, parasti bez lapām, uz kuras atrodas zieds vai ziedkopa.
sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
vatmanis Vatmaņpapīrs.
kūla Vecais apmatojums (dzīvniekam).
virsgans Vecākais augstākais goda nosaukums garīdzniecībā – bīskapam, metropolītam, patriarham, arhibīskapam.
rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 16 līdz 20 gadiem).
nespējnieku nams veco ļaužu un invalīdu aprūpes iestāde, kas pastāvēja Latvijas pagastos līdz Latvijas valsts nodibināšanai.
kankari Vecs, novalkāts, arī noplīsis apģērbs.
skolas vecums vecums aptuveni no 7 līdz 18 gadiem.
pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera.
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
laparoskopija Vēdera dobuma orgānu izmeklēšanas un operatīvas ārstēšanas metode, lietojot laparoskopu.
apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas.
ventilēt Vēdināt (1); arī apstrādāt (piemēram, žāvēt) ar mākslīgu gaisa plūsmu.
apvēdināt Vēdinot (ar ko), radīt plūsmu (apkārt kam).
izvēdināt Vēdinot (piem., apģērbu), panākt, ka (no tā) izzūd sasmakums.
apvest Vedot (liekot iet sev līdzi), vadot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apdrošināt Veicot iemaksas apdrošināšanas iestādēm, nodrošināt iespēju sev vai mantiniekiem saņemt noteiktu naudas summu (piem., kad zaudēts īpašums, darbaspējas, dzīvība).
sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
rēķināt Veicot matemātisku darbību vai matemātiskas darbības, noteikt (kā daudzumu, lielumu, vērtību u. tml.); veikt aprēķinus.
nodibināt Veicot organizatoriskus pasākumus, izveidot (piem., apbalvojumu).
forma Veidne (noteikta apveida piešķiršanai).
pudiņš Veidnē cepts, ar aizdaru bagāts ēdiens, kura sastāvā parasti ir saputotas olas un kuru parasti pārlej ar mērci.
izgriezt Veidojot apļus, dejot.
sazaļot Veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām, kļūt zaļam (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu).
midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
cilpa Veidojums (no dzijas, diega u. tml.), kam ir loka vai apļa forma un kas galā savstarpēji krustojas.
cilpa Veidojums (no virves, troses u. tml.), kam ir apļa vai loka forma ar mezglu galā, kas velkot sašaurinās, savelkas ciet.
tūta Veidojums (parasti no papīra, konusa, četrstūra u. tml. formā) ar slēgtu galu neliela (kā, piem., produktu) daudzuma ievietošanai; arī turza.
ritenis Veidojums riņķa vai apļa formā.
somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
aploks Veidojums, kas apņem ko lokveidā.
paaugstinājums Veidojums, kas ir augstāks par apkārtējo līmeni.
auglis Veidojums, kas izaug pēc zieda apaugļošanās un kurā attīstās sēklas; dažu šādu augu sulīgs, ēdams veidojums.
stends Veidojums, konstrukcija apskatei domātu priekšmetu novietošanai.
vainags Veidojums, kopums, kas novietots, atrodas (kam) apkārt.
komplektēt Veidot (kā) komplektu [1] (1); apvienot komplektā (1).
trasēt Veidot (kā) trasi, parasti projektā; veidot, iezīmēt, nospraust (kā) trasi apvidū, vidē.
tapot Veidot (kam) savienojumu ar tapu vai tapām; virzīt (kādā priekšmetā) tapu vai tapas.
rustikalizēt Veidot (ko) rupji apdarinātu, detaļās neizstrādātu.
jaukt Veidot (maisījumu), apvienojot dažādas sastāvdaļas.
velt Veidot (parasti ko apaļu) no masas, to valstot, spaidot (piemēram, plaukstām, priekšmetiem); šādi veidot (masu) apaļā formā.
raisīt Veidot (pumpurus, ziedus, lapas u. tml.) – par augiem.
kārtoties Veidot (savam apģērbam, ārienei u. tml.) kārtīgu, vēlamu izskatu.
oderēt Veidot īpašu apdares kārtu (kā) iekšpusē.
uzkalpoties Veidot karjeru ar iztapību, pielabinoties (kādam).
sēsties Veidot kārtu, slāni šķidruma apakšējā daļā (par nogulsnēm); klāties (kur, uz kā), veidojot kārtu.
plānot Veidot plānu (kā) attīstībai, norisei, darbībai; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
velmēt Veidot, apstrādāt (ko), izmantojot spiedienu, kas rodas spraugā starp velmēm.
valcēt Veidot, apstrādāt (ko), spiežot starp rotējošiem veltņiem.
lapot Veidot, raisīt lapas (par augiem).
krunkoties Veidoties krunkām (piem., apģērbā).
raisīties Veidoties, attīstīties (par pumpuriem, ziediem, lapām u. tml.); būt tādam, kam veidojas pumpuri, ziedi, lapas u. tml.
virziens Veids, ievirze, uz ko ir vērsta (piem., norises, apstākļu, notikumu) attīstība.
griezums Veids, kādā (kas) apgriezts, nogriezts, izgriezts; piegriezums (apģērbam).
darbība Veids, kādā (ko) aprēķina, skaitļo.
universālveikals Veikals (parasti vairākstāvu), kurā ir dažādas nodaļas plaša patēriņa preču (piemēram, apģērbu, apavu, mājturības preču, elektronikas preču, rotaļlietu) pārdošanai un parasti arī pārtikas nodaļa.
salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
humpala Veikals, kurā pārdod lietotu apģērbu, apavus u. tml. preces.
komercveikals Veikals, kurā preces var iegādāties par paaugstinātām cenām (parasti preču deficīta apstākļos).
aptecēt Veikli apkalpot, aprūpēt.
aptekāt Veikli, arī iztopot apkalpot, aprūpēt.
pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
izvadīt Veikt apbedīšanas ceremoniju, pavadīt (mirušo no kurienes, kur u. tml.).
skaitļot Veikt aprēķinus ar skaitļiem.
rīkoties Veikt kādas darbības, strādāt, apieties (ar ko).
ķēpāt Veikt labojumus, papildinājumus (jau gatavā tekstā).
turēt līdzi veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
aprobežoties Veikt tikai daļu (no iespējamā, vajadzīgā); apmierināties (ar ko nelielu, nepilnīgu).
musons Vējš (parasti ekvatoriālajos apgabalos), kas divreiz gadā maina virzienu – no sauszemes uz okeānu vai otrādi.
kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
apvilkt Velkot (ko ap ko, kam apkārt), norobežot, nožogot.
uzbraucīt Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
pārvilkt Velkot (piem., apģērba gabalu), pārvirzīt (to) pāri (kādai ķermeņa daļai).
apvilkt Velkot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
novilkt Velkot noņemt no ķermeņa, tā daļas (apģērba gabalu, apavus u. tml.).
uzvilkt Velkot uzvirzīt (apģērba gabalu, apavus u. tml.) virsū (ķermenim, tā daļai).
pārmalt Vēlreiz atkārtot, vēlreiz apnicīgi teikt, stāstīt (ko).
pinkoties Velties pinkās (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
riestava Veltnis, ap kuru (stellēs) tinas noaustais audums.
krusta velve velve, kurā viena caur otru apvienotas divas cilindriskas velves.
apvelt Veļot apgriezt (otrādi).
apvelt Veļot apvirzīt (ap ko, kam apkārt).
apvemt Vemjot aptraipīt; novemt.
jūga vēnas vēnas, kur saplūst asinis no smadzenēm, sejas un kakla.
ventiņš Ventas lejteces krastu apdzīvotājs (posmā no upes grīvas līdz Zlēkām), kurš runā lībiskā dialekta tāmnieku izloksnē.
velkmes skapis ventilācijas ierīce (parasti skapja formā) indīgu vielu saturoša gaisa aizvadīšanai (piem., ķīmijas laboratorijās).
hemoroīds Vēnu mezglveida paplašinājums taisnās zarnas apakšējā daļā.
vāks Verams divdaļīgs ietvars iespieddarbam, kas apņem tā lapas no abām pusēm.
sunisks Verdziski padevīgs; iztapīgi glaimīgs.
pētīt Vērīgi aplūkot, aptaustīt u. tml., lai (ko) noskaidrotu.
nopētīt Vērīgi apskatīt, pētot aplūkot.
aplūkot Vērīgi apskatīt.
aplūkoties Vērīgi, uzmanīgi apskatīties (visapkārt).
gaiša galva Vērīgs, attīstīts prāts, arī spēja ātri uztvert un saprast.
novaktēt Vērojot, uzmanot ieraudzīt, sastapt (ko).
kontemplācija Vērošana, iedziļināšanās (garīgos jautājumos), garīga apcere.
vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli; vārpstiņa (3).
vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) – slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu – skriemeli.
toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
nomērīt Vērtējoši (ar acīm, skatienu) apskatīt, novērtēt.
nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (2).
novērtēt Vērtējot noteikt, arī izprast, apzināties, izvērtēt (ko).
ar acīm mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatienu mērīt vērtējot pētījoši apskatīt.
ar acīm mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
ar skatienu mērot vērtējot pētījoši apskatīt.
atsauksme Vērtējums, domas, kritisks apskats (par ko); oficiāls (piem., darba) novērtējums.
pamatvērtība Vērtība bez papildu uzcenojuma u. tml. izmaiņām.
nomināls Vērtība jeb cena, kas ir norādīta uz vērtspapīra, papīra naudas zīmes u. tml.
šķirties Vērties vaļā (piem., par grāmatas, burtnīcas lapām).
plaukt Vērties vaļā, raisīties (par pumpuriem, ziediem, lapām); lapot, ziedēt (par augiem).
baravika Vērtīga ēdamā sēne ar biezu, tumši brūnu cepurīti un stingru, apakšdaļā paresninātu kātiņu [Boletus edulis].
sabulis Vērtīgs sermuļu dzimtas kažokzvērs ar biezu dzeltenbrūnu vai tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti [Martes zibellina].
statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
siena Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu); mūris (2).
mūris Vertikāla, samērā šaura mūrēta aizsargbūve (piem., ap pilsētu).
siena Vertikāls veidojums (apkārtnē, vidē).
kupons Vērtspapīra (piem., akcijas, obligācijas) daļa, kas apstiprina uzrādītāja tiesību saņemt ienākumus.
vekselis Vērtspapīrs – likumā noteiktas formas dokuments, kurā ietvertas naudas saistības.
kupīra Vērtspapīrs ar norādītu nominālvērtību (parasti daļa no lielāka vērtspapīra).
akcija Vērtspapīrs, kas apliecina tā īpašnieka līdzdalību akciju sabiedrībā un tiesības saņemt peļņas daļu – dividendi.
laidiens Vērtspapīru kārtējais iespiedums.
grūbas Veseli no sēnalām attīrīti un noapaļoti miežu graudi.
atpūtas nams veselības iestāde (padomju laikos), kur varēja atpūsties un uzlabot veselību labvēlīgos klimatiskos apstākļos.
kā ābols veselīgs, sārtiem, apaļiem vaigiem.
analīze Veseluma (parādības, lietas) sadalīšana, lai noskaidrotu to īpašības un sakarību; vispusīgs, sīks apskats, sīks raksturojums.
konvojēt Vest (kādu, ko) konvoja pavadībā, apsardzībā.
bonistika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī no apgrozības izņemtās papīrnaudas zīmes un bonas.
numismātika Vēstures zinātnes palīgdisciplīna, kurā pēta monētas, monētu depozītus, arī medaļas un papīra naudaszīmes.
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai.
zinātne Vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes.
furors Vētraina, neapvaldīta emociju izpausme (sabiedrībā).
dzīve Vide, apstākļi, kādos cilvēks (arī dzīvnieks) dzīvo.
borderkollijs Vidēja lieluma aitu suns ar pagaru, parasti melnbaltu vai brūnbaltu apspalvojumu, smailām stāvām vai pusstāvām ausīm un garenu purnu.
M Vidēja lieluma apģērba apzīmējums (no angļu medium 'vidējs').
kolorado vabole vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem; kartupeļu lapgrauzis.
skunkss Vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, kuplu asti un dziedzeriem, kas izdala smirdīgu sekrētu.
jenots Vidēja lieluma plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar biezu apmatojumu un garu, melni brūnu šķērssvītrotu asti un kuram ir paradums pirms ēšanas barību noskalot ūdenī.
dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
zaļā dzilna vidēja lieluma putns ar zaļganīgu apspalvojumu.
polārlapsa Vidēja lieluma suņu dzimtas kažokzvērs (parasti polārajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai baltu (ziemā) biezu, mīkstu apmatojumu [Alopex lagopus].
mērkaķis Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
balodis Vidēji liels putns ar druknu ķermeni un zilgani pelēku vai baltu, retāk brūnganu apspalvojumu.
ūdrs Vidēji liels sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos, ar slaidu ķermeni, muskuļotu asti un īsu, biezu, tumšbrūnu apmatojumu [Lutra lutra].
samojedu suns vidēji liels suns ar baltu vai krēmkrāsas biezu un garu, ziemeļu klimatam piemērotu apspalvojumu.
samtenis Vidēji liels tauriņš, kam uz brūniem, pelēkiem vai dzeltenīgiem spārniem ir apaļi, acij līdzīgi plankumi.
sprīžotājs Vidēji liels tauriņš, tā kāpurs (kaitēklis), kas pārvietojas sprīžojot un pārtiek galvenokārt no augu lapām.
vērpējs Vidēji liels un liels kukainis, kam ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kura kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus; šīs dzimtas kukaiņi.
kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
susuris Vidēji liels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti, kuram raksturīga ziemas un vasaras guļa.
videoklips Videominiatūra, kurā skaņdarbs apvienots ar sižetisku vizuālo risinājumu; arī reklāmas rullītis.
trase Vides josla, kas ir paredzēta lidaparātu lidojumam; šāda josla saistījumā ar attiecīgajām aviācijas būvēm, iekārtām.
svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
žandarmērija Viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
vidustece Vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
gaisma Viedoklis, aspekts, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; veids, kādā (kas) parādās, tiek attēlots.
aspekts Viedoklis, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas; skatījums, griezums.
redzes viedoklis viedoklis, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts; redzesviedoklis.
skatpunkts Viedoklis, nostāja, no kāda tiek aplūkotas parādības, lietas, notikumi; skatījums; aspekts.
redzespunkts Viedoklis, uzskats, no kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts u. tml.
skepticisms Viedoklis, zināšanu kopums, kam raksturīga neuzticēšanās kādām idejām, teorijām un pastāvošo zināšanu apšaubīšana.
universālis Vieglā automobiļa virsbūve ar palielinātu bagāžas nodalījumu un papildus atveramām durvīm automobiļa mugurdaļā.
vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
vieglas dienas viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.
zagļa dzīve viegla dzīve, viegli dzīves apstākļi.
zagļa dienas viegla dzīve, viegli dzīves apstākļi.
pastalas Viegli ādas apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu auklu vai siksnu augšmalā.
sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
iešļūcenes Viegli apavi bez kapēm, ar slēgtu vai vaļēju purngalu.
piesegt Viegli apsegt, pārklāt (parasti uz kādu laiku).
babīts Viegli apstrādājams sakausējums, kam pamatā ir alva, varš, svins u. c. elementi.
kaujas rati viegli divjūga vai četrjūga rati, kuros kaujas apstākļos pārvietojās karavīri.
populārs Viegli uztverams, saprotams, visiem pieejams.
rītakurpes Viegli, ērti apavi, kas paredzēti valkāšanai mājās; čības.
čības Viegli, mīksti mājas apavi.
sandaletes Viegli, parasti eleganti, sieviešu vai bērnu sandalveida apavi (piem., ar vaļēju purngalu).
zaporožecs Vieglo automobiļu marka "Zaporožec"; šīs markas automašīna.
spēlēties ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
viendienis Vieglprātīgs, arī neapdomīgs, nesaimniecisks cilvēks, kurš nedomā par nākotni.
paraplāns Viegls lidaparāts garena izpletņa formā, ar kuru planē (no augstākas vietas, arī ievelkot ar vinču) vai lido ar motoru, kas piestiprināts uz lidotāja muguras.
dūralumīnijs Viegls metāls – alumīnija, vara, magnija un mangāna sakausējums, kas pēc rūdīšanas kļūst ciets un viegli apstrādājams.
tvaiks Viela gāzveida stāvoklī, kas noteiktos apstākļos atrodas ar tās pašas vielas kondensēto stāvokli (šķidro vai cieto fāzi).
baktericīds Viela, kas aptur baktēriju attīstību, iznīcina tās.
inhibitors Viela, kas palēnina vai aptur kāda procesa (piem., ķīmiskas reakcijas) norisi.
miecviela Viela, ko izmanto, piem., jēlādu apstrādē, ārstniecībā.
pusvadītājs Viela, kuras elektrovadītspēja parastos apstākļos ir lielāka nekā dielektriķiem, bet mazāka nekā metāliem.
formula Vielas ķīmiskā sastāva saīsināts apzīmējums.
sublimācija Vielas tieša pāreja no cieta stāvokļa gāzveida stāvoklī vai no gāzveida stāvokļa cietā stāvoklī, apejot šķidro fāzi.
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā dzimušie cilvēki.
gadagājums Vienā gadā vai aptuveni vienā laika posmā ražotie priekšmeti.
puse Viena no (apģērba, auduma) virsmām.
stacija Viena no 14 ar attiecīgu attēlu iezīmētām vietām, kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (katoļu baznīcā).
sānpeldes Viena no augstāko vēžu kārtām, kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir no sāniem saplacināts ķermenis bez krūšbruņām [Amphipoda]; šīs kārtas dzīvnieki.
vendi Viena no Baltijas somugru ciltīm, kas pirms 13. gadsimta dzīvoja Kurzemē Ventas lejtecē, bet pēc tam apmetās Cēsu novadā.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
sēļi Viena no baltu ciltīm, kas līdz 13. gadsimtam apdzīvoja daļu Latvijas teritorijas, galvenokārt Daugavas kreisajā krastā.
zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk – tautībām, kas apdzīvoja Lielupes baseinu.
kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas teritorijas.
latgaļi Viena no baltu tautībām, kas apdzīvojusi Latvijas austrumdaļu un kurai latviešu tautības veidošanās procesā ir bijusi noteicošā loma.
austrumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
rietumi Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule; teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas apmēram 66 grādus uz ziemeļiem un dienvidiem no ekvatora un ko uzskata par aukstās klimatiskās joslas robežu.
paralēlklase Viena no divām vai vairākām (klasēm skolā), kurās vienā un tajā pašā mācību gadā tiek apgūtas vienādas programmas.
puse Viena no divām vienādām vai aptuveni vienādām daļām.
vērene Viena no jāņogu sugām – ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; Alpu jāņoga [Ribes alpinum].
kāršu suga viena no kāršu komplekta grupām, kuras kārtīm ir kopīgs apzīmējums (piem., kāravs, sirds, krusts, pīķis).
kauslapa Viena no lapām, kas veido zieda kausu.
runāšana Viena no prasmēm svešvalodu apguvē.
jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
korpuss Viena no vairākām celtnēm, kas atrodas uz kopīga apbūves gabala.
monopols Viena ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja dominēšana tirgū, ierobežojot konkurenci un nosakot cenas; šāda veida lieluzņēmums vai uzņēmumu apvienība.
pašapaugļošanās Viena un tā paša dzimuma organisma vīrišķo un sievišķo dzimumšūnu saplūšana.
kabelis Viena vai vairākas izolētas elektrisko strāvu vadošas metāla dzīslas, kuras aptver hermētisks aizsargapvalks.
elipse Viena vai vairāku vārdu izlaidums tekstā, ja jēga ir saprotama pēc konteksta vai situācijas.
kopā Vienā veselumā, kopumā (aplūkot, vērtēt).
kartelis Vienas nozares ražotāju, izejvielu piegādātāju u. tml. apvienība, kas darbojas uz līguma pamata, lai novērstu savstarpēju konkurenci, kontrolētu ražošanu un tirgu.
kolēģija Vienas profesijas personu apvienība.
asimilācija Vienas tautas saplūšana ar otru, pārņemot tās valodu un kultūru.
bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
graudzāles Viendīgļlapju klases augi, kuriem raksturīgs apaļš, dobs stiebrs ar mezgliem.
vīķi Viengadīgi vai daudzgadīgi tauriņziežu dzimtas pākšaugi ar kāpelējošu, retāk stāvu stublāju un gaiši violetiem ziediem lapu žāklēs vai ķekaros garā kātā.
spināti Viengadīgs balandu dzimtas augs, kura sulīgās, iegarenās lapas lietojamas uzturā [Spinacia oleracea].
okra Viengadīgs dārzenis ar resnu, sazarotu kātu, lielām matainām lapām un paprikas pākstīm līdzīgiem augļiem, kas veidojas lapu žāklēs [Abelmoschus esculentus].
kukurūza Viengadīgs graudzāļu dzimtas kultūraugs ar garu un resnu posmainu stiebru, garenām lapām un graudiem vālītēs [Zea mays].
kaņepe Viengadīgs kaņepju dzimtas lakstaugs ar dziļu mietsakni, augstu stublāju un staraini dalītām lapām.
redīss Viengadīgs kāpostu dzimtas dārzenis ar nelielām, ieapaļām lapām un ēdamu apaļu vai garenu sakni sarkanā vai baltā krāsā [Raphanus sativus].
krese Viengadīgs krāšņumaugs ar oranžiem, dzelteniem vai sarkaniem ziediem ar piesi un apaļām lapām.
zemā lobēlija viengadīgs krāšņumaugs ar sīkām lapām un zilganiem, baltiem vai sārtiem ziediem.

ap citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV

ap^I

ap^II

LTG T