Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sapucēt sarunvaloda
sapucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sapost.
PiemēriSapucēt bērnu uz koncertu.
1.1.Uzpost.
PiemēriSapucēt māju svētkiem.