Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sapucēt sarunvaloda
sapucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Sapost.
PiemēriSapucēt bērnu uz koncertu.
  • Sapucēt bērnu uz koncertu.
  • Glīti sapucēta kundzīte.
  • Senāk cilvēki nāca uz teātri sapucēti un svinīgi.
1.1.Uzpost.
PiemēriSapucēt māju svētkiem.
  • Sapucēt māju svētkiem.
  • Mašīna bija sapucēta: nomazgāta un nopulēta, ka spīdēja vien.