blāvs
blāvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
blāva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
blāvi apstākļa vārds
blāvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vājš, niecīgs (par gaismu); tāds, kas dod vāju apgaismojumu (par gaismas avotu).
PiemēriBlāva gaisma ieplūst pa mazo lodziņu.
- Blāva gaisma ieplūst pa mazo lodziņu.
- Saules gaisma caur mākoņiem kļūst arvien blāvāka.
- Mēness klāj pāri laukiem blāvu krēslu.
- Blāva spuldze, laterna.
2.Tāds, kam nav caurspīdīguma, spilgtuma, spožuma; gaišs, bālgans.
PiemēriBlāvs durvju stikls.
- Blāvs durvju stikls.
- Blāvs miglas plīvurs.
- Blāvas krāsas.
- Blāvas debesis.