pārpilnība
pārpilnība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Stāvoklis, kad ir ļoti labi materiālie apstākļi, kad ir ļoti liels daudzums materiālo labumu.
PiemēriDzīvot pārpilnībā.
- Dzīvot pārpilnībā.
- Tirgū esošā dārzeņu un augļu pārpilnība liecināja, ka tuvojas rudens.
- Veikalu plaukti vai lūza no preču pārpilnības.
2.Stāvoklis, kad (kas) ir ļoti lielā vai pārāk lielā daudzumā.
PiemēriMitruma pārpilnība augsnē.
- Mitruma pārpilnība augsnē.
- Mežā bija sēņu pārpilnība.
- No saules gaismas pārpilnības apžilba acis.
Stabili vārdu savienojumi(Birst) kā no (pār)pilnības raga.
- (Birst) kā no (pār)pilnības raga frazēma — Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.