Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
finišēt
finišēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
1.Sasniegt distances galapunktu, mērķi (sporta sacensībās).
PiemēriFinišēt pirmajam.
1.1.Veikt distances beigu daļu (sporta sacensībās).
PiemēriFinišēt stafetē.