izvēdināt
izvēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
PiemēriIzvēdināt istabu.
1.1.Vēdinot panākt, ka (piem., dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
PiemēriIzvēdināt dūmus no virtuves.
1.2.Vēdinot (piem., apģērbu), panākt, ka (no tā) izzūd sasmakums.
PiemēriIzvēdināt vilnas drēbes.
Stabili vārdu savienojumiIzvēdināt galvu. Izvēdināt smadzenes.