manīgs
manīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
manīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
manīgi apstākļa vārds
manība sieviešu dzimte, lietvārds
manīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas prot izmantot apstākļus; attapīgs, apķērīgs.
PiemēriManīgs jurists.
1.1.Veikls, izveicīgs.
PiemēriAmatnieks bija manīgs un izdarīgs puisis.